中文
巴利義註複註藏外典籍
1101 巴拉基咖(波羅夷)
1102 巴吉帝亞(波逸提)
1103 大品(律藏)
1104 小品
1105 附隨
1201 巴拉基咖(波羅夷)義註-1
1202 巴拉基咖(波羅夷)義註-2
1203 巴吉帝亞(波逸提)義註
1204 大品義註(律藏)
1205 小品義註
1206 附隨義註
1301 心義燈-1
1302 心義燈-2
1303 心義燈-3
1401 疑惑度脫
1402 律攝註釋
1403 金剛智疏
1404 疑難解除疏-1
1405 疑難解除疏-2
1406 律莊嚴疏-1
1407 律莊嚴疏-2
1408 古老解惑疏
1409 律抉擇-上抉擇
1410 律抉擇疏-1
1411 律抉擇疏-2
1412 巴吉帝亞等啟請經
1413 小戒學-根本戒學

8401 清淨道論-1
8402 清淨道論-2
8403 清淨道大複註-1
8404 清淨道大複註-2
8405 清淨道論導論

8406 長部問答
8407 中部問答
8408 相應部問答
8409 增支部問答
8410 律藏問答
8411 論藏問答
8412 義注問答
8413 語言學詮釋手冊
8414 勝義顯揚
8415 隨燈論誦
8416 發趣論燈論
8417 禮敬文
8418 大禮敬文
8419 依相讚佛偈
8420 經讚
8421 蓮花供
8422 勝者莊嚴
8423 語蜜
8424 佛德偈集
8425 小史
8427 佛教史
8426 大史
8429 目犍連文法
8428 迦旃延文法
8430 文法寶鑑(詞幹篇)
8431 文法寶鑑(詞根篇)
8432 詞形成論
8433 目犍連五章
8434 應用成就讀本
8435 音韻論讀本
8436 阿毗曇燈讀本
8437 阿毗曇燈疏
8438 妙莊嚴論讀本
8439 妙莊嚴論疏
8440 初學入門義抉擇精要
8446 詩王智論
8447 智論花鬘
8445 法智論
8444 大羅漢智論
8441 世間智論
8442 經典智論
8443 勇士百智論
8450 考底利耶智論
8448 人眼燈
8449 四護衛燈
8451 妙味之流
8452 界清淨
8453 韋桑達拉頌
8454 目犍連語釋五章
8455 塔史
8456 佛牙史
8457 詞根讀本注釋
8458 舍利史
8459 象頭山寺史
8460 勝者行傳
8461 勝者宗燈
8462 油鍋偈
8463 彌蘭王問疏
8464 詞花鬘
8465 詞成就論
8466 正理滴論
8467 迦旃延詞根注
8468 邊境山注釋
2101 戒蘊品
2102 大品(長部)
2103 波梨品
2201 戒蘊品註義註
2202 大品義註(長部)
2203 波梨品義註
2301 戒蘊品疏
2302 大品複註(長部)
2303 波梨品複註
2304 戒蘊品新複註-1
2305 戒蘊品新複註-2
3101 根本五十經
3102 中五十經
3103 後五十經
3201 根本五十義註-1
3202 根本五十義註-2
3203 中五十義註
3204 後五十義註
3301 根本五十經複註
3302 中五十經複註
3303 後五十經複註
4101 有偈品
4102 因緣品
4103 蘊品
4104 六處品
4105 大品(相應部)
4201 有偈品義注
4202 因緣品義注
4203 蘊品義注
4204 六處品義注
4205 大品義注(相應部)
4301 有偈品複註
4302 因緣品註
4303 蘊品複註
4304 六處品複註
4305 大品複註(相應部)
5101 一集經
5102 二集經
5103 三集經
5104 四集經
5105 五集經
5106 六集經
5107 七集經
5108 八集等經
5109 九集經
5110 十集經
5111 十一集經
5201 一集義註
5202 二、三、四集義註
5203 五、六、七集義註
5204 八、九、十、十一集義註
5301 一集複註
5302 二、三、四集複註
5303 五、六、七集複註
5304 八集等複註
6101 小誦
6102 法句經
6103 自說
6104 如是語
6105 經集
6106 天宮事
6107 餓鬼事
6108 長老偈
6109 長老尼偈
6110 譬喻-1
6111 譬喻-2
6112 諸佛史
6113 所行藏
6114 本生-1
6115 本生-2
6116 大義釋
6117 小義釋
6118 無礙解道
6119 導論
6120 彌蘭王問
6121 藏釋
6201 小誦義注
6202 法句義注-1
6203 法句義注-2
6204 自說義注
6205 如是語義註
6206 經集義注-1
6207 經集義注-2
6208 天宮事義注
6209 餓鬼事義注
6210 長老偈義注-1
6211 長老偈義注-2
6212 長老尼義注
6213 譬喻義注-1
6214 譬喻義注-2
6215 諸佛史義注
6216 所行藏義注
6217 本生義注-1
6218 本生義注-2
6219 本生義注-3
6220 本生義注-4
6221 本生義注-5
6222 本生義注-6
6223 本生義注-7
6224 大義釋義注
6225 小義釋義注
6226 無礙解道義注-1
6227 無礙解道義注-2
6228 導論義注
6301 導論複註
6302 導論明解
7101 法集論
7102 分別論
7103 界論
7104 人施設論
7105 論事
7106 雙論-1
7107 雙論-2
7108 雙論-3
7109 發趣論-1
7110 發趣論-2
7111 發趣論-3
7112 發趣論-4
7113 發趣論-5
7201 法集論義註
7202 分別論義註(迷惑冰消)
7203 五部論義註
7301 法集論根本複註
7302 分別論根本複註
7303 五論根本複註
7304 法集論複註
7305 五論複註
7306 阿毘達摩入門
7307 攝阿毘達磨義論
7308 阿毘達摩入門古複註
7309 阿毘達摩論母

English
Pali CanonCommentariesSub-commentariesOther
1101 Pārājika Pāḷi
1102 Pācittiya Pāḷi
1103 Mahāvagga Pāḷi (Vinaya)
1104 Cūḷavagga Pāḷi
1105 Parivāra Pāḷi
1201 Pārājikakaṇḍa Aṭṭhakathā-1
1202 Pārājikakaṇḍa Aṭṭhakathā-2
1203 Pācittiya Aṭṭhakathā
1204 Mahāvagga Aṭṭhakathā (Vinaya)
1205 Cūḷavagga Aṭṭhakathā
1206 Parivāra Aṭṭhakathā
1301 Sāratthadīpanī Ṭīkā-1
1302 Sāratthadīpanī Ṭīkā-2
1303 Sāratthadīpanī Ṭīkā-3
1401 Dvemātikāpāḷi
1402 Vinayasaṅgaha Aṭṭhakathā
1403 Vajirabuddhi Ṭīkā
1404 Vimativinodanī Ṭīkā-1
1405 Vimativinodanī Ṭīkā-2
1406 Vinayālaṅkāra Ṭīkā-1
1407 Vinayālaṅkāra Ṭīkā-2
1408 Kaṅkhāvitaraṇīpurāṇa Ṭīkā
1409 Vinayavinicchaya-uttaravinicchaya
1410 Vinayavinicchaya Ṭīkā-1
1411 Vinayavinicchaya Ṭīkā-2
1412 Pācityādiyojanāpāḷi
1413 Khuddasikkhā-mūlasikkhā

8401 Visuddhimagga-1
8402 Visuddhimagga-2
8403 Visuddhimagga-mahāṭīkā-1
8404 Visuddhimagga-mahāṭīkā-2
8405 Visuddhimagga nidānakathā

8406 Dīghanikāya (pu-vi)
8407 Majjhimanikāya (pu-vi)
8408 Saṃyuttanikāya (pu-vi)
8409 Aṅguttaranikāya (pu-vi)
8410 Vinayapiṭaka (pu-vi)
8411 Abhidhammapiṭaka (pu-vi)
8412 Aṭṭhakathā (pu-vi)
8413 Niruttidīpanī
8414 Paramatthadīpanī Saṅgahamahāṭīkāpāṭha
8415 Anudīpanīpāṭha
8416 Paṭṭhānuddesa dīpanīpāṭha
8417 Namakkāraṭīkā
8418 Mahāpaṇāmapāṭha
8419 Lakkhaṇāto buddhathomanāgāthā
8420 Sutavandanā
8421 Kamalāñjali
8422 Jinālaṅkāra
8423 Pajjamadhu
8424 Buddhaguṇagāthāvalī
8425 Cūḷaganthavaṃsa
8427 Sāsanavaṃsa
8426 Mahāvaṃsa
8429 Moggallānabyākaraṇaṃ
8428 Kaccāyanabyākaraṇaṃ
8430 Saddanītippakaraṇaṃ (padamālā)
8431 Saddanītippakaraṇaṃ (dhātumālā)
8432 Padarūpasiddhi
8433 Mogallānapañcikā
8434 Payogasiddhipāṭha
8435 Vuttodayapāṭha
8436 Abhidhānappadīpikāpāṭha
8437 Abhidhānappadīpikāṭīkā
8438 Subodhālaṅkārapāṭha
8439 Subodhālaṅkāraṭīkā
8440 Bālāvatāra gaṇṭhipadatthavinicchayasāra
8446 Kavidappaṇanīti
8447 Nītimañjarī
8445 Dhammanīti
8444 Mahārahanīti
8441 Lokanīti
8442 Suttantanīti
8443 Sūrassatinīti
8450 Cāṇakyanīti
8448 Naradakkhadīpanī
8449 Caturārakkhadīpanī
8451 Rasavāhinī
8452 Sīmavisodhanīpāṭha
8453 Vessantaragīti
8454 Moggallāna vuttivivaraṇapañcikā
8455 Thūpavaṃsa
8456 Dāṭhāvaṃsa
8457 Dhātupāṭhavilāsiniyā
8458 Dhātuvaṃsa
8459 Hatthavanagallavihāravaṃsa
8460 Jinacaritaya
8461 Jinavaṃsadīpaṃ
8462 Telakaṭāhagāthā
8463 Milidaṭīkā
8464 Padamañjarī
8465 Padasādhanaṃ
8466 Saddabindupakaraṇaṃ
8467 Kaccāyanadhātumañjusā
8468 Sāmantakūṭavaṇṇanā
2101 Sīlakkhandhavagga Pāḷi
2102 Mahāvagga Pāḷi (Dīgha)
2103 Pāthikavagga Pāḷi
2201 Sīlakkhandhavagga Aṭṭhakathā
2202 Mahāvagga Aṭṭhakathā (Dīgha)
2203 Pāthikavagga Aṭṭhakathā
2301 Sīlakkhandhavagga Ṭīkā
2302 Mahāvagga Ṭīkā (Dīgha)
2303 Pāthikavagga Ṭīkā
2304 Sīlakkhandhavagga-abhinavaṭīkā-1
2305 Sīlakkhandhavagga-abhinavaṭīkā-2
3101 Mūlapaṇṇāsa Pāḷi
3102 Majjhimapaṇṇāsa Pāḷi
3103 Uparipaṇṇāsa Pāḷi
3201 Mūlapaṇṇāsa Aṭṭhakathā-1
3202 Mūlapaṇṇāsa Aṭṭhakathā-2
3203 Majjhimapaṇṇāsa Aṭṭhakathā
3204 Uparipaṇṇāsa Aṭṭhakathā
3301 Mūlapaṇṇāsa Ṭīkā
3302 Majjhimapaṇṇāsa Ṭīkā
3303 Uparipaṇṇāsa Ṭīkā
4101 Sagāthāvagga Pāḷi
4102 Nidānavagga Pāḷi
4103 Khandhavagga Pāḷi
4104 Saḷāyatanavagga Pāḷi
4105 Mahāvagga Pāḷi (Saṃyutta)
4201 Sagāthāvagga Aṭṭhakathā
4202 Nidānavagga Aṭṭhakathā
4203 Khandhavagga Aṭṭhakathā
4204 Saḷāyatanavagga Aṭṭhakathā
4205 Mahāvagga Aṭṭhakathā (Saṃyutta)
4301 Sagāthāvagga Ṭīkā
4302 Nidānavagga Ṭīkā
4303 Khandhavagga Ṭīkā
4304 Saḷāyatanavagga Ṭīkā
4305 Mahāvagga Ṭīkā (Saṃyutta)
5101 Ekakanipāta Pāḷi
5102 Dukanipāta Pāḷi
5103 Tikanipāta Pāḷi
5104 Catukkanipāta Pāḷi
5105 Pañcakanipāta Pāḷi
5106 Chakkanipāta Pāḷi
5107 Sattakanipāta Pāḷi
5108 Aṭṭhakādinipāta Pāḷi
5109 Navakanipāta Pāḷi
5110 Dasakanipāta Pāḷi
5111 Ekādasakanipāta Pāḷi
5201 Ekakanipāta Aṭṭhakathā
5202 Duka-tika-catukkanipāta Aṭṭhakathā
5203 Pañcaka-chakka-sattakanipāta Aṭṭhakathā
5204 Aṭṭhakādinipāta Aṭṭhakathā
5301 Ekakanipāta Ṭīkā
5302 Duka-tika-catukkanipāta Ṭīkā
5303 Pañcaka-chakka-sattakanipāta Ṭīkā
5304 Aṭṭhakādinipāta Ṭīkā
6101 Khuddakapāṭha Pāḷi
6102 Dhammapada Pāḷi
6103 Udāna Pāḷi
6104 Itivuttaka Pāḷi
6105 Suttanipāta Pāḷi
6106 Vimānavatthu Pāḷi
6107 Petavatthu Pāḷi
6108 Theragāthā Pāḷi
6109 Therīgāthā Pāḷi
6110 Apadāna Pāḷi-1
6111 Apadāna Pāḷi-2
6112 Buddhavaṃsa Pāḷi
6113 Cariyāpiṭaka Pāḷi
6114 Jātaka Pāḷi-1
6115 Jātaka Pāḷi-2
6116 Mahāniddesa Pāḷi
6117 Cūḷaniddesa Pāḷi
6118 Paṭisambhidāmagga Pāḷi
6119 Nettippakaraṇa Pāḷi
6120 Milindapañha Pāḷi
6121 Peṭakopadesa Pāḷi
6201 Khuddakapāṭha Aṭṭhakathā
6202 Dhammapada Aṭṭhakathā-1
6203 Dhammapada Aṭṭhakathā-2
6204 Udāna Aṭṭhakathā
6205 Itivuttaka Aṭṭhakathā
6206 Suttanipāta Aṭṭhakathā-1
6207 Suttanipāta Aṭṭhakathā-2
6208 Vimānavatthu Aṭṭhakathā
6209 Petavatthu Aṭṭhakathā
6210 Theragāthā Aṭṭhakathā-1
6211 Theragāthā Aṭṭhakathā-2
6212 Therīgāthā Aṭṭhakathā
6213 Apadāna Aṭṭhakathā-1
6214 Apadāna Aṭṭhakathā-2
6215 Buddhavaṃsa Aṭṭhakathā
6216 Cariyāpiṭaka Aṭṭhakathā
6217 Jātaka Aṭṭhakathā-1
6218 Jātaka Aṭṭhakathā-2
6219 Jātaka Aṭṭhakathā-3
6220 Jātaka Aṭṭhakathā-4
6221 Jātaka Aṭṭhakathā-5
6222 Jātaka Aṭṭhakathā-6
6223 Jātaka Aṭṭhakathā-7
6224 Mahāniddesa Aṭṭhakathā
6225 Cūḷaniddesa Aṭṭhakathā
6226 Paṭisambhidāmagga Aṭṭhakathā-1
6227 Paṭisambhidāmagga Aṭṭhakathā-2
6228 Nettippakaraṇa Aṭṭhakathā
6301 Nettippakaraṇa Ṭīkā
6302 Nettivibhāvinī
7101 Dhammasaṅgaṇī Pāḷi
7102 Vibhaṅga Pāḷi
7103 Dhātukathā Pāḷi
7104 Puggalapaññatti Pāḷi
7105 Kathāvatthu Pāḷi
7106 Yamaka Pāḷi-1
7107 Yamaka Pāḷi-2
7108 Yamaka Pāḷi-3
7109 Paṭṭhāna Pāḷi-1
7110 Paṭṭhāna Pāḷi-2
7111 Paṭṭhāna Pāḷi-3
7112 Paṭṭhāna Pāḷi-4
7113 Paṭṭhāna Pāḷi-5
7201 Dhammasaṅgaṇi Aṭṭhakathā
7202 Sammohavinodanī Aṭṭhakathā
7203 Pañcapakaraṇa Aṭṭhakathā
7301 Dhammasaṅgaṇī-mūlaṭīkā
7302 Vibhaṅga-mūlaṭīkā
7303 Pañcapakaraṇa-mūlaṭīkā
7304 Dhammasaṅgaṇī-anuṭīkā
7305 Pañcapakaraṇa-anuṭīkā
7306 Abhidhammāvatāro-nāmarūpaparicchedo
7307 Abhidhammatthasaṅgaho
7308 Abhidhammāvatāra-purāṇaṭīkā
7309 Abhidhammamātikāpāḷi

Français
Canon PaliCommentairesSubcommentairesAutres
1101 Pārājika Pāḷi
1102 Pācittiya Pāḷi
1103 Mahāvagga Pāḷi (Vinaya)
1104 Cūḷavagga Pāḷi
1105 Parivāra Pāḷi
1201 Pārājikakaṇḍa Aṭṭhakathā-1
1202 Pārājikakaṇḍa Aṭṭhakathā-2
1203 Pācittiya Aṭṭhakathā
1204 Mahāvagga Aṭṭhakathā (Vinaya)
1205 Cūḷavagga Aṭṭhakathā
1206 Parivāra Aṭṭhakathā
1301 Sāratthadīpanī Ṭīkā-1
1302 Sāratthadīpanī Ṭīkā-2
1303 Sāratthadīpanī Ṭīkā-3
1401 Dvemātikāpāḷi
1402 Vinayasaṅgaha Aṭṭhakathā
1403 Vajirabuddhi Ṭīkā
1404 Vimativinodanī Ṭīkā-1
1405 Vimativinodanī Ṭīkā-2
1406 Vinayālaṅkāra Ṭīkā-1
1407 Vinayālaṅkāra Ṭīkā-2
1408 Kaṅkhāvitaraṇīpurāṇa Ṭīkā
1409 Vinayavinicchaya-uttaravinicchaya
1410 Vinayavinicchaya Ṭīkā-1
1411 Vinayavinicchaya Ṭīkā-2
1412 Pācityādiyojanāpāḷi
1413 Khuddasikkhā-mūlasikkhā

8401 Visuddhimagga-1
8402 Visuddhimagga-2
8403 Visuddhimagga-mahāṭīkā-1
8404 Visuddhimagga-mahāṭīkā-2
8405 Visuddhimagga nidānakathā

8406 Dīghanikāya (pu-vi)
8407 Majjhimanikāya (pu-vi)
8408 Saṃyuttanikāya (pu-vi)
8409 Aṅguttaranikāya (pu-vi)
8410 Vinayapiṭaka (pu-vi)
8411 Abhidhammapiṭaka (pu-vi)
8412 Aṭṭhakathā (pu-vi)
8413 Niruttidīpanī
8414 Paramatthadīpanī Saṅgahamahāṭīkāpāṭha
8415 Anudīpanīpāṭha
8416 Paṭṭhānuddesa dīpanīpāṭha
8417 Namakkāraṭīkā
8418 Mahāpaṇāmapāṭha
8419 Lakkhaṇāto buddhathomanāgāthā
8420 Sutavandanā
8421 Kamalāñjali
8422 Jinālaṅkāra
8423 Pajjamadhu
8424 Buddhaguṇagāthāvalī
8425 Cūḷaganthavaṃsa
8427 Sāsanavaṃsa
8426 Mahāvaṃsa
8429 Moggallānabyākaraṇaṃ
8428 Kaccāyanabyākaraṇaṃ
8430 Saddanītippakaraṇaṃ (padamālā)
8431 Saddanītippakaraṇaṃ (dhātumālā)
8432 Padarūpasiddhi
8433 Mogallānapañcikā
8434 Payogasiddhipāṭha
8435 Vuttodayapāṭha
8436 Abhidhānappadīpikāpāṭha
8437 Abhidhānappadīpikāṭīkā
8438 Subodhālaṅkārapāṭha
8439 Subodhālaṅkāraṭīkā
8440 Bālāvatāra gaṇṭhipadatthavinicchayasāra
8446 Kavidappaṇanīti
8447 Nītimañjarī
8445 Dhammanīti
8444 Mahārahanīti
8441 Lokanīti
8442 Suttantanīti
8443 Sūrassatinīti
8450 Cāṇakyanīti
8448 Naradakkhadīpanī
8449 Caturārakkhadīpanī
8451 Rasavāhinī
8452 Sīmavisodhanīpāṭha
8453 Vessantaragīti
8454 Moggallāna vuttivivaraṇapañcikā
8455 Thūpavaṃsa
8456 Dāṭhāvaṃsa
8457 Dhātupāṭhavilāsiniyā
8458 Dhātuvaṃsa
8459 Hatthavanagallavihāravaṃsa
8460 Jinacaritaya
8461 Jinavaṃsadīpaṃ
8462 Telakaṭāhagāthā
8463 Milidaṭīkā
8464 Padamañjarī
8465 Padasādhanaṃ
8466 Saddabindupakaraṇaṃ
8467 Kaccāyanadhātumañjusā
8468 Sāmantakūṭavaṇṇanā
2101 Sīlakkhandhavagga Pāḷi
2102 Mahāvagga Pāḷi (Dīgha)
2103 Pāthikavagga Pāḷi
2201 Sīlakkhandhavagga Aṭṭhakathā
2202 Mahāvagga Aṭṭhakathā (Dīgha)
2203 Pāthikavagga Aṭṭhakathā
2301 Sīlakkhandhavagga Ṭīkā
2302 Mahāvagga Ṭīkā (Dīgha)
2303 Pāthikavagga Ṭīkā
2304 Sīlakkhandhavagga-abhinavaṭīkā-1
2305 Sīlakkhandhavagga-abhinavaṭīkā-2
3101 Mūlapaṇṇāsa Pāḷi
3102 Majjhimapaṇṇāsa Pāḷi
3103 Uparipaṇṇāsa Pāḷi
3201 Mūlapaṇṇāsa Aṭṭhakathā-1
3202 Mūlapaṇṇāsa Aṭṭhakathā-2
3203 Majjhimapaṇṇāsa Aṭṭhakathā
3204 Uparipaṇṇāsa Aṭṭhakathā
3301 Mūlapaṇṇāsa Ṭīkā
3302 Majjhimapaṇṇāsa Ṭīkā
3303 Uparipaṇṇāsa Ṭīkā
4101 Sagāthāvagga Pāḷi
4102 Nidānavagga Pāḷi
4103 Khandhavagga Pāḷi
4104 Saḷāyatanavagga Pāḷi
4105 Mahāvagga Pāḷi (Saṃyutta)
4201 Sagāthāvagga Aṭṭhakathā
4202 Nidānavagga Aṭṭhakathā
4203 Khandhavagga Aṭṭhakathā
4204 Saḷāyatanavagga Aṭṭhakathā
4205 Mahāvagga Aṭṭhakathā (Saṃyutta)
4301 Sagāthāvagga Ṭīkā
4302 Nidānavagga Ṭīkā
4303 Khandhavagga Ṭīkā
4304 Saḷāyatanavagga Ṭīkā
4305 Mahāvagga Ṭīkā (Saṃyutta)
5101 Ekakanipāta Pāḷi
5102 Dukanipāta Pāḷi
5103 Tikanipāta Pāḷi
5104 Catukkanipāta Pāḷi
5105 Pañcakanipāta Pāḷi
5106 Chakkanipāta Pāḷi
5107 Sattakanipāta Pāḷi
5108 Aṭṭhakādinipāta Pāḷi
5109 Navakanipāta Pāḷi
5110 Dasakanipāta Pāḷi
5111 Ekādasakanipāta Pāḷi
5201 Ekakanipāta Aṭṭhakathā
5202 Duka-tika-catukkanipāta Aṭṭhakathā
5203 Pañcaka-chakka-sattakanipāta Aṭṭhakathā
5204 Aṭṭhakādinipāta Aṭṭhakathā
5301 Ekakanipāta Ṭīkā
5302 Duka-tika-catukkanipāta Ṭīkā
5303 Pañcaka-chakka-sattakanipāta Ṭīkā
5304 Aṭṭhakādinipāta Ṭīkā
6101 Khuddakapāṭha Pāḷi
6102 Dhammapada Pāḷi
6103 Udāna Pāḷi
6104 Itivuttaka Pāḷi
6105 Suttanipāta Pāḷi
6106 Vimānavatthu Pāḷi
6107 Petavatthu Pāḷi
6108 Theragāthā Pāḷi
6109 Therīgāthā Pāḷi
6110 Apadāna Pāḷi-1
6111 Apadāna Pāḷi-2
6112 Buddhavaṃsa Pāḷi
6113 Cariyāpiṭaka Pāḷi
6114 Jātaka Pāḷi-1
6115 Jātaka Pāḷi-2
6116 Mahāniddesa Pāḷi
6117 Cūḷaniddesa Pāḷi
6118 Paṭisambhidāmagga Pāḷi
6119 Nettippakaraṇa Pāḷi
6120 Milindapañha Pāḷi
6121 Peṭakopadesa Pāḷi
6201 Khuddakapāṭha Aṭṭhakathā
6202 Dhammapada Aṭṭhakathā-1
6203 Dhammapada Aṭṭhakathā-2
6204 Udāna Aṭṭhakathā
6205 Itivuttaka Aṭṭhakathā
6206 Suttanipāta Aṭṭhakathā-1
6207 Suttanipāta Aṭṭhakathā-2
6208 Vimānavatthu Aṭṭhakathā
6209 Petavatthu Aṭṭhakathā
6210 Theragāthā Aṭṭhakathā-1
6211 Theragāthā Aṭṭhakathā-2
6212 Therīgāthā Aṭṭhakathā
6213 Apadāna Aṭṭhakathā-1
6214 Apadāna Aṭṭhakathā-2
6215 Buddhavaṃsa Aṭṭhakathā
6216 Cariyāpiṭaka Aṭṭhakathā
6217 Jātaka Aṭṭhakathā-1
6218 Jātaka Aṭṭhakathā-2
6219 Jātaka Aṭṭhakathā-3
6220 Jātaka Aṭṭhakathā-4
6221 Jātaka Aṭṭhakathā-5
6222 Jātaka Aṭṭhakathā-6
6223 Jātaka Aṭṭhakathā-7
6224 Mahāniddesa Aṭṭhakathā
6225 Cūḷaniddesa Aṭṭhakathā
6226 Paṭisambhidāmagga Aṭṭhakathā-1
6227 Paṭisambhidāmagga Aṭṭhakathā-2
6228 Nettippakaraṇa Aṭṭhakathā
6301 Nettippakaraṇa Ṭīkā
6302 Nettivibhāvinī
7101 Dhammasaṅgaṇī Pāḷi
7102 Vibhaṅga Pāḷi
7103 Dhātukathā Pāḷi
7104 Puggalapaññatti Pāḷi
7105 Kathāvatthu Pāḷi
7106 Yamaka Pāḷi-1
7107 Yamaka Pāḷi-2
7108 Yamaka Pāḷi-3
7109 Paṭṭhāna Pāḷi-1
7110 Paṭṭhāna Pāḷi-2
7111 Paṭṭhāna Pāḷi-3
7112 Paṭṭhāna Pāḷi-4
7113 Paṭṭhāna Pāḷi-5
7201 Dhammasaṅgaṇi Aṭṭhakathā
7202 Sammohavinodanī Aṭṭhakathā
7203 Pañcapakaraṇa Aṭṭhakathā
7301 Dhammasaṅgaṇī-mūlaṭīkā
7302 Vibhaṅga-mūlaṭīkā
7303 Pañcapakaraṇa-mūlaṭīkā
7304 Dhammasaṅgaṇī-anuṭīkā
7305 Pañcapakaraṇa-anuṭīkā
7306 Abhidhammāvatāro-nāmarūpaparicchedo
7307 Abhidhammatthasaṅgaho
7308 Abhidhammāvatāra-purāṇaṭīkā
7309 Abhidhammamātikāpāḷi

हिंदी
पाली कैननकमेंट्रीउप-टिप्पणियाँअन्य
1101 Pārājika Pāḷi
1102 Pācittiya Pāḷi
1103 Mahāvagga Pāḷi (Vinaya)
1104 Cūḷavagga Pāḷi
1105 Parivāra Pāḷi
1201 Pārājikakaṇḍa Aṭṭhakathā-1
1202 Pārājikakaṇḍa Aṭṭhakathā-2
1203 Pācittiya Aṭṭhakathā
1204 Mahāvagga Aṭṭhakathā (Vinaya)
1205 Cūḷavagga Aṭṭhakathā
1206 Parivāra Aṭṭhakathā
1301 Sāratthadīpanī Ṭīkā-1
1302 Sāratthadīpanī Ṭīkā-2
1303 Sāratthadīpanī Ṭīkā-3
1401 Dvemātikāpāḷi
1402 Vinayasaṅgaha Aṭṭhakathā
1403 Vajirabuddhi Ṭīkā
1404 Vimativinodanī Ṭīkā-1
1405 Vimativinodanī Ṭīkā-2
1406 Vinayālaṅkāra Ṭīkā-1
1407 Vinayālaṅkāra Ṭīkā-2
1408 Kaṅkhāvitaraṇīpurāṇa Ṭīkā
1409 Vinayavinicchaya-uttaravinicchaya
1410 Vinayavinicchaya Ṭīkā-1
1411 Vinayavinicchaya Ṭīkā-2
1412 Pācityādiyojanāpāḷi
1413 Khuddasikkhā-mūlasikkhā

8401 Visuddhimagga-1
8402 Visuddhimagga-2
8403 Visuddhimagga-mahāṭīkā-1
8404 Visuddhimagga-mahāṭīkā-2
8405 Visuddhimagga nidānakathā

8406 Dīghanikāya (pu-vi)
8407 Majjhimanikāya (pu-vi)
8408 Saṃyuttanikāya (pu-vi)
8409 Aṅguttaranikāya (pu-vi)
8410 Vinayapiṭaka (pu-vi)
8411 Abhidhammapiṭaka (pu-vi)
8412 Aṭṭhakathā (pu-vi)
8413 Niruttidīpanī
8414 Paramatthadīpanī Saṅgahamahāṭīkāpāṭha
8415 Anudīpanīpāṭha
8416 Paṭṭhānuddesa dīpanīpāṭha
8417 Namakkāraṭīkā
8418 Mahāpaṇāmapāṭha
8419 Lakkhaṇāto buddhathomanāgāthā
8420 Sutavandanā
8421 Kamalāñjali
8422 Jinālaṅkāra
8423 Pajjamadhu
8424 Buddhaguṇagāthāvalī
8425 Cūḷaganthavaṃsa
8427 Sāsanavaṃsa
8426 Mahāvaṃsa
8429 Moggallānabyākaraṇaṃ
8428 Kaccāyanabyākaraṇaṃ
8430 Saddanītippakaraṇaṃ (padamālā)
8431 Saddanītippakaraṇaṃ (dhātumālā)
8432 Padarūpasiddhi
8433 Mogallānapañcikā
8434 Payogasiddhipāṭha
8435 Vuttodayapāṭha
8436 Abhidhānappadīpikāpāṭha
8437 Abhidhānappadīpikāṭīkā
8438 Subodhālaṅkārapāṭha
8439 Subodhālaṅkāraṭīkā
8440 Bālāvatāra gaṇṭhipadatthavinicchayasāra
8446 Kavidappaṇanīti
8447 Nītimañjarī
8445 Dhammanīti
8444 Mahārahanīti
8441 Lokanīti
8442 Suttantanīti
8443 Sūrassatinīti
8450 Cāṇakyanīti
8448 Naradakkhadīpanī
8449 Caturārakkhadīpanī
8451 Rasavāhinī
8452 Sīmavisodhanīpāṭha
8453 Vessantaragīti
8454 Moggallāna vuttivivaraṇapañcikā
8455 Thūpavaṃsa
8456 Dāṭhāvaṃsa
8457 Dhātupāṭhavilāsiniyā
8458 Dhātuvaṃsa
8459 Hatthavanagallavihāravaṃsa
8460 Jinacaritaya
8461 Jinavaṃsadīpaṃ
8462 Telakaṭāhagāthā
8463 Milidaṭīkā
8464 Padamañjarī
8465 Padasādhanaṃ
8466 Saddabindupakaraṇaṃ
8467 Kaccāyanadhātumañjusā
8468 Sāmantakūṭavaṇṇanā
2101 Sīlakkhandhavagga Pāḷi
2102 Mahāvagga Pāḷi (Dīgha)
2103 Pāthikavagga Pāḷi
2201 Sīlakkhandhavagga Aṭṭhakathā
2202 Mahāvagga Aṭṭhakathā (Dīgha)
2203 Pāthikavagga Aṭṭhakathā
2301 Sīlakkhandhavagga Ṭīkā
2302 Mahāvagga Ṭīkā (Dīgha)
2303 Pāthikavagga Ṭīkā
2304 Sīlakkhandhavagga-abhinavaṭīkā-1
2305 Sīlakkhandhavagga-abhinavaṭīkā-2
3101 Mūlapaṇṇāsa Pāḷi
3102 Majjhimapaṇṇāsa Pāḷi
3103 Uparipaṇṇāsa Pāḷi
3201 Mūlapaṇṇāsa Aṭṭhakathā-1
3202 Mūlapaṇṇāsa Aṭṭhakathā-2
3203 Majjhimapaṇṇāsa Aṭṭhakathā
3204 Uparipaṇṇāsa Aṭṭhakathā
3301 Mūlapaṇṇāsa Ṭīkā
3302 Majjhimapaṇṇāsa Ṭīkā
3303 Uparipaṇṇāsa Ṭīkā
4101 Sagāthāvagga Pāḷi
4102 Nidānavagga Pāḷi
4103 Khandhavagga Pāḷi
4104 Saḷāyatanavagga Pāḷi
4105 Mahāvagga Pāḷi (Saṃyutta)
4201 Sagāthāvagga Aṭṭhakathā
4202 Nidānavagga Aṭṭhakathā
4203 Khandhavagga Aṭṭhakathā
4204 Saḷāyatanavagga Aṭṭhakathā
4205 Mahāvagga Aṭṭhakathā (Saṃyutta)
4301 Sagāthāvagga Ṭīkā
4302 Nidānavagga Ṭīkā
4303 Khandhavagga Ṭīkā
4304 Saḷāyatanavagga Ṭīkā
4305 Mahāvagga Ṭīkā (Saṃyutta)
5101 Ekakanipāta Pāḷi
5102 Dukanipāta Pāḷi
5103 Tikanipāta Pāḷi
5104 Catukkanipāta Pāḷi
5105 Pañcakanipāta Pāḷi
5106 Chakkanipāta Pāḷi
5107 Sattakanipāta Pāḷi
5108 Aṭṭhakādinipāta Pāḷi
5109 Navakanipāta Pāḷi
5110 Dasakanipāta Pāḷi
5111 Ekādasakanipāta Pāḷi
5201 Ekakanipāta Aṭṭhakathā
5202 Duka-tika-catukkanipāta Aṭṭhakathā
5203 Pañcaka-chakka-sattakanipāta Aṭṭhakathā
5204 Aṭṭhakādinipāta Aṭṭhakathā
5301 Ekakanipāta Ṭīkā
5302 Duka-tika-catukkanipāta Ṭīkā
5303 Pañcaka-chakka-sattakanipāta Ṭīkā
5304 Aṭṭhakādinipāta Ṭīkā
6101 Khuddakapāṭha Pāḷi
6102 Dhammapada Pāḷi
6103 Udāna Pāḷi
6104 Itivuttaka Pāḷi
6105 Suttanipāta Pāḷi
6106 Vimānavatthu Pāḷi
6107 Petavatthu Pāḷi
6108 Theragāthā Pāḷi
6109 Therīgāthā Pāḷi
6110 Apadāna Pāḷi-1
6111 Apadāna Pāḷi-2
6112 Buddhavaṃsa Pāḷi
6113 Cariyāpiṭaka Pāḷi
6114 Jātaka Pāḷi-1
6115 Jātaka Pāḷi-2
6116 Mahāniddesa Pāḷi
6117 Cūḷaniddesa Pāḷi
6118 Paṭisambhidāmagga Pāḷi
6119 Nettippakaraṇa Pāḷi
6120 Milindapañha Pāḷi
6121 Peṭakopadesa Pāḷi
6201 Khuddakapāṭha Aṭṭhakathā
6202 Dhammapada Aṭṭhakathā-1
6203 Dhammapada Aṭṭhakathā-2
6204 Udāna Aṭṭhakathā
6205 Itivuttaka Aṭṭhakathā
6206 Suttanipāta Aṭṭhakathā-1
6207 Suttanipāta Aṭṭhakathā-2
6208 Vimānavatthu Aṭṭhakathā
6209 Petavatthu Aṭṭhakathā
6210 Theragāthā Aṭṭhakathā-1
6211 Theragāthā Aṭṭhakathā-2
6212 Therīgāthā Aṭṭhakathā
6213 Apadāna Aṭṭhakathā-1
6214 Apadāna Aṭṭhakathā-2
6215 Buddhavaṃsa Aṭṭhakathā
6216 Cariyāpiṭaka Aṭṭhakathā
6217 Jātaka Aṭṭhakathā-1
6218 Jātaka Aṭṭhakathā-2
6219 Jātaka Aṭṭhakathā-3
6220 Jātaka Aṭṭhakathā-4
6221 Jātaka Aṭṭhakathā-5
6222 Jātaka Aṭṭhakathā-6
6223 Jātaka Aṭṭhakathā-7
6224 Mahāniddesa Aṭṭhakathā
6225 Cūḷaniddesa Aṭṭhakathā
6226 Paṭisambhidāmagga Aṭṭhakathā-1
6227 Paṭisambhidāmagga Aṭṭhakathā-2
6228 Nettippakaraṇa Aṭṭhakathā
6301 Nettippakaraṇa Ṭīkā
6302 Nettivibhāvinī
7101 Dhammasaṅgaṇī Pāḷi
7102 Vibhaṅga Pāḷi
7103 Dhātukathā Pāḷi
7104 Puggalapaññatti Pāḷi
7105 Kathāvatthu Pāḷi
7106 Yamaka Pāḷi-1
7107 Yamaka Pāḷi-2
7108 Yamaka Pāḷi-3
7109 Paṭṭhāna Pāḷi-1
7110 Paṭṭhāna Pāḷi-2
7111 Paṭṭhāna Pāḷi-3
7112 Paṭṭhāna Pāḷi-4
7113 Paṭṭhāna Pāḷi-5
7201 Dhammasaṅgaṇi Aṭṭhakathā
7202 Sammohavinodanī Aṭṭhakathā
7203 Pañcapakaraṇa Aṭṭhakathā
7301 Dhammasaṅgaṇī-mūlaṭīkā
7302 Vibhaṅga-mūlaṭīkā
7303 Pañcapakaraṇa-mūlaṭīkā
7304 Dhammasaṅgaṇī-anuṭīkā
7305 Pañcapakaraṇa-anuṭīkā
7306 Abhidhammāvatāro-nāmarūpaparicchedo
7307 Abhidhammatthasaṅgaho
7308 Abhidhammāvatāra-purāṇaṭīkā
7309 Abhidhammamātikāpāḷi

Indonesia
Kanon PaliKomentarSub-komentarLainnya
1101 Pārājika Pāḷi
1102 Pācittiya Pāḷi
1103 Mahāvagga Pāḷi (Vinaya)
1104 Cūḷavagga Pāḷi
1105 Parivāra Pāḷi
1201 Pārājikakaṇḍa Aṭṭhakathā-1
1202 Pārājikakaṇḍa Aṭṭhakathā-2
1203 Pācittiya Aṭṭhakathā
1204 Mahāvagga Aṭṭhakathā (Vinaya)
1205 Cūḷavagga Aṭṭhakathā
1206 Parivāra Aṭṭhakathā
1301 Sāratthadīpanī Ṭīkā-1
1302 Sāratthadīpanī Ṭīkā-2
1303 Sāratthadīpanī Ṭīkā-3
1401 Dvemātikāpāḷi
1402 Vinayasaṅgaha Aṭṭhakathā
1403 Vajirabuddhi Ṭīkā
1404 Vimativinodanī Ṭīkā-1
1405 Vimativinodanī Ṭīkā-2
1406 Vinayālaṅkāra Ṭīkā-1
1407 Vinayālaṅkāra Ṭīkā-2
1408 Kaṅkhāvitaraṇīpurāṇa Ṭīkā
1409 Vinayavinicchaya-uttaravinicchaya
1410 Vinayavinicchaya Ṭīkā-1
1411 Vinayavinicchaya Ṭīkā-2
1412 Pācityādiyojanāpāḷi
1413 Khuddasikkhā-mūlasikkhā

8401 Visuddhimagga-1
8402 Visuddhimagga-2
8403 Visuddhimagga-mahāṭīkā-1
8404 Visuddhimagga-mahāṭīkā-2
8405 Visuddhimagga nidānakathā

8406 Dīghanikāya (pu-vi)
8407 Majjhimanikāya (pu-vi)
8408 Saṃyuttanikāya (pu-vi)
8409 Aṅguttaranikāya (pu-vi)
8410 Vinayapiṭaka (pu-vi)
8411 Abhidhammapiṭaka (pu-vi)
8412 Aṭṭhakathā (pu-vi)
8413 Niruttidīpanī
8414 Paramatthadīpanī Saṅgahamahāṭīkāpāṭha
8415 Anudīpanīpāṭha
8416 Paṭṭhānuddesa dīpanīpāṭha
8417 Namakkāraṭīkā
8418 Mahāpaṇāmapāṭha
8419 Lakkhaṇāto buddhathomanāgāthā
8420 Sutavandanā
8421 Kamalāñjali
8422 Jinālaṅkāra
8423 Pajjamadhu
8424 Buddhaguṇagāthāvalī
8425 Cūḷaganthavaṃsa
8427 Sāsanavaṃsa
8426 Mahāvaṃsa
8429 Moggallānabyākaraṇaṃ
8428 Kaccāyanabyākaraṇaṃ
8430 Saddanītippakaraṇaṃ (padamālā)
8431 Saddanītippakaraṇaṃ (dhātumālā)
8432 Padarūpasiddhi
8433 Mogallānapañcikā
8434 Payogasiddhipāṭha
8435 Vuttodayapāṭha
8436 Abhidhānappadīpikāpāṭha
8437 Abhidhānappadīpikāṭīkā
8438 Subodhālaṅkārapāṭha
8439 Subodhālaṅkāraṭīkā
8440 Bālāvatāra gaṇṭhipadatthavinicchayasāra
8446 Kavidappaṇanīti
8447 Nītimañjarī
8445 Dhammanīti
8444 Mahārahanīti
8441 Lokanīti
8442 Suttantanīti
8443 Sūrassatinīti
8450 Cāṇakyanīti
8448 Naradakkhadīpanī
8449 Caturārakkhadīpanī
8451 Rasavāhinī
8452 Sīmavisodhanīpāṭha
8453 Vessantaragīti
8454 Moggallāna vuttivivaraṇapañcikā
8455 Thūpavaṃsa
8456 Dāṭhāvaṃsa
8457 Dhātupāṭhavilāsiniyā
8458 Dhātuvaṃsa
8459 Hatthavanagallavihāravaṃsa
8460 Jinacaritaya
8461 Jinavaṃsadīpaṃ
8462 Telakaṭāhagāthā
8463 Milidaṭīkā
8464 Padamañjarī
8465 Padasādhanaṃ
8466 Saddabindupakaraṇaṃ
8467 Kaccāyanadhātumañjusā
8468 Sāmantakūṭavaṇṇanā
2101 Sīlakkhandhavagga Pāḷi
2102 Mahāvagga Pāḷi (Dīgha)
2103 Pāthikavagga Pāḷi
2201 Sīlakkhandhavagga Aṭṭhakathā
2202 Mahāvagga Aṭṭhakathā (Dīgha)
2203 Pāthikavagga Aṭṭhakathā
2301 Sīlakkhandhavagga Ṭīkā
2302 Mahāvagga Ṭīkā (Dīgha)
2303 Pāthikavagga Ṭīkā
2304 Sīlakkhandhavagga-abhinavaṭīkā-1
2305 Sīlakkhandhavagga-abhinavaṭīkā-2
3101 Mūlapaṇṇāsa Pāḷi
3102 Majjhimapaṇṇāsa Pāḷi
3103 Uparipaṇṇāsa Pāḷi
3201 Mūlapaṇṇāsa Aṭṭhakathā-1
3202 Mūlapaṇṇāsa Aṭṭhakathā-2
3203 Majjhimapaṇṇāsa Aṭṭhakathā
3204 Uparipaṇṇāsa Aṭṭhakathā
3301 Mūlapaṇṇāsa Ṭīkā
3302 Majjhimapaṇṇāsa Ṭīkā
3303 Uparipaṇṇāsa Ṭīkā
4101 Sagāthāvagga Pāḷi
4102 Nidānavagga Pāḷi
4103 Khandhavagga Pāḷi
4104 Saḷāyatanavagga Pāḷi
4105 Mahāvagga Pāḷi (Saṃyutta)
4201 Sagāthāvagga Aṭṭhakathā
4202 Nidānavagga Aṭṭhakathā
4203 Khandhavagga Aṭṭhakathā
4204 Saḷāyatanavagga Aṭṭhakathā
4205 Mahāvagga Aṭṭhakathā (Saṃyutta)
4301 Sagāthāvagga Ṭīkā
4302 Nidānavagga Ṭīkā
4303 Khandhavagga Ṭīkā
4304 Saḷāyatanavagga Ṭīkā
4305 Mahāvagga Ṭīkā (Saṃyutta)
5101 Ekakanipāta Pāḷi
5102 Dukanipāta Pāḷi
5103 Tikanipāta Pāḷi
5104 Catukkanipāta Pāḷi
5105 Pañcakanipāta Pāḷi
5106 Chakkanipāta Pāḷi
5107 Sattakanipāta Pāḷi
5108 Aṭṭhakādinipāta Pāḷi
5109 Navakanipāta Pāḷi
5110 Dasakanipāta Pāḷi
5111 Ekādasakanipāta Pāḷi
5201 Ekakanipāta Aṭṭhakathā
5202 Duka-tika-catukkanipāta Aṭṭhakathā
5203 Pañcaka-chakka-sattakanipāta Aṭṭhakathā
5204 Aṭṭhakādinipāta Aṭṭhakathā
5301 Ekakanipāta Ṭīkā
5302 Duka-tika-catukkanipāta Ṭīkā
5303 Pañcaka-chakka-sattakanipāta Ṭīkā
5304 Aṭṭhakādinipāta Ṭīkā
6101 Khuddakapāṭha Pāḷi
6102 Dhammapada Pāḷi
6103 Udāna Pāḷi
6104 Itivuttaka Pāḷi
6105 Suttanipāta Pāḷi
6106 Vimānavatthu Pāḷi
6107 Petavatthu Pāḷi
6108 Theragāthā Pāḷi
6109 Therīgāthā Pāḷi
6110 Apadāna Pāḷi-1
6111 Apadāna Pāḷi-2
6112 Buddhavaṃsa Pāḷi
6113 Cariyāpiṭaka Pāḷi
6114 Jātaka Pāḷi-1
6115 Jātaka Pāḷi-2
6116 Mahāniddesa Pāḷi
6117 Cūḷaniddesa Pāḷi
6118 Paṭisambhidāmagga Pāḷi
6119 Nettippakaraṇa Pāḷi
6120 Milindapañha Pāḷi
6121 Peṭakopadesa Pāḷi
6201 Khuddakapāṭha Aṭṭhakathā
6202 Dhammapada Aṭṭhakathā-1
6203 Dhammapada Aṭṭhakathā-2
6204 Udāna Aṭṭhakathā
6205 Itivuttaka Aṭṭhakathā
6206 Suttanipāta Aṭṭhakathā-1
6207 Suttanipāta Aṭṭhakathā-2
6208 Vimānavatthu Aṭṭhakathā
6209 Petavatthu Aṭṭhakathā
6210 Theragāthā Aṭṭhakathā-1
6211 Theragāthā Aṭṭhakathā-2
6212 Therīgāthā Aṭṭhakathā
6213 Apadāna Aṭṭhakathā-1
6214 Apadāna Aṭṭhakathā-2
6215 Buddhavaṃsa Aṭṭhakathā
6216 Cariyāpiṭaka Aṭṭhakathā
6217 Jātaka Aṭṭhakathā-1
6218 Jātaka Aṭṭhakathā-2
6219 Jātaka Aṭṭhakathā-3
6220 Jātaka Aṭṭhakathā-4
6221 Jātaka Aṭṭhakathā-5
6222 Jātaka Aṭṭhakathā-6
6223 Jātaka Aṭṭhakathā-7
6224 Mahāniddesa Aṭṭhakathā
6225 Cūḷaniddesa Aṭṭhakathā
6226 Paṭisambhidāmagga Aṭṭhakathā-1
6227 Paṭisambhidāmagga Aṭṭhakathā-2
6228 Nettippakaraṇa Aṭṭhakathā
6301 Nettippakaraṇa Ṭīkā
6302 Nettivibhāvinī
7101 Dhammasaṅgaṇī Pāḷi
7102 Vibhaṅga Pāḷi
7103 Dhātukathā Pāḷi
7104 Puggalapaññatti Pāḷi
7105 Kathāvatthu Pāḷi
7106 Yamaka Pāḷi-1
7107 Yamaka Pāḷi-2
7108 Yamaka Pāḷi-3
7109 Paṭṭhāna Pāḷi-1
7110 Paṭṭhāna Pāḷi-2
7111 Paṭṭhāna Pāḷi-3
7112 Paṭṭhāna Pāḷi-4
7113 Paṭṭhāna Pāḷi-5
7201 Dhammasaṅgaṇi Aṭṭhakathā
7202 Sammohavinodanī Aṭṭhakathā
7203 Pañcapakaraṇa Aṭṭhakathā
7301 Dhammasaṅgaṇī-mūlaṭīkā
7302 Vibhaṅga-mūlaṭīkā
7303 Pañcapakaraṇa-mūlaṭīkā
7304 Dhammasaṅgaṇī-anuṭīkā
7305 Pañcapakaraṇa-anuṭīkā
7306 Abhidhammāvatāro-nāmarūpaparicchedo
7307 Abhidhammatthasaṅgaho
7308 Abhidhammāvatāra-purāṇaṭīkā
7309 Abhidhammamātikāpāḷi

日文
巴利義註複註藏外典籍
1101 Pārājika Pāḷi
1102 Pācittiya Pāḷi
1103 Mahāvagga Pāḷi (Vinaya)
1104 Cūḷavagga Pāḷi
1105 Parivāra Pāḷi
1201 Pārājikakaṇḍa Aṭṭhakathā-1
1202 Pārājikakaṇḍa Aṭṭhakathā-2
1203 Pācittiya Aṭṭhakathā
1204 Mahāvagga Aṭṭhakathā (Vinaya)
1205 Cūḷavagga Aṭṭhakathā
1206 Parivāra Aṭṭhakathā
1301 Sāratthadīpanī Ṭīkā-1
1302 Sāratthadīpanī Ṭīkā-2
1303 Sāratthadīpanī Ṭīkā-3
1401 Dvemātikāpāḷi
1402 Vinayasaṅgaha Aṭṭhakathā
1403 Vajirabuddhi Ṭīkā
1404 Vimativinodanī Ṭīkā-1
1405 Vimativinodanī Ṭīkā-2
1406 Vinayālaṅkāra Ṭīkā-1
1407 Vinayālaṅkāra Ṭīkā-2
1408 Kaṅkhāvitaraṇīpurāṇa Ṭīkā
1409 Vinayavinicchaya-uttaravinicchaya
1410 Vinayavinicchaya Ṭīkā-1
1411 Vinayavinicchaya Ṭīkā-2
1412 Pācityādiyojanāpāḷi
1413 Khuddasikkhā-mūlasikkhā

8401 Visuddhimagga-1
8402 Visuddhimagga-2
8403 Visuddhimagga-mahāṭīkā-1
8404 Visuddhimagga-mahāṭīkā-2
8405 Visuddhimagga nidānakathā

8406 Dīghanikāya (pu-vi)
8407 Majjhimanikāya (pu-vi)
8408 Saṃyuttanikāya (pu-vi)
8409 Aṅguttaranikāya (pu-vi)
8410 Vinayapiṭaka (pu-vi)
8411 Abhidhammapiṭaka (pu-vi)
8412 Aṭṭhakathā (pu-vi)
8413 Niruttidīpanī
8414 Paramatthadīpanī Saṅgahamahāṭīkāpāṭha
8415 Anudīpanīpāṭha
8416 Paṭṭhānuddesa dīpanīpāṭha
8417 Namakkāraṭīkā
8418 Mahāpaṇāmapāṭha
8419 Lakkhaṇāto buddhathomanāgāthā
8420 Sutavandanā
8421 Kamalāñjali
8422 Jinālaṅkāra
8423 Pajjamadhu
8424 Buddhaguṇagāthāvalī
8425 Cūḷaganthavaṃsa
8427 Sāsanavaṃsa
8426 Mahāvaṃsa
8429 Moggallānabyākaraṇaṃ
8428 Kaccāyanabyākaraṇaṃ
8430 Saddanītippakaraṇaṃ (padamālā)
8431 Saddanītippakaraṇaṃ (dhātumālā)
8432 Padarūpasiddhi
8433 Mogallānapañcikā
8434 Payogasiddhipāṭha
8435 Vuttodayapāṭha
8436 Abhidhānappadīpikāpāṭha
8437 Abhidhānappadīpikāṭīkā
8438 Subodhālaṅkārapāṭha
8439 Subodhālaṅkāraṭīkā
8440 Bālāvatāra gaṇṭhipadatthavinicchayasāra
8446 Kavidappaṇanīti
8447 Nītimañjarī
8445 Dhammanīti
8444 Mahārahanīti
8441 Lokanīti
8442 Suttantanīti
8443 Sūrassatinīti
8450 Cāṇakyanīti
8448 Naradakkhadīpanī
8449 Caturārakkhadīpanī
8451 Rasavāhinī
8452 Sīmavisodhanīpāṭha
8453 Vessantaragīti
8454 Moggallāna vuttivivaraṇapañcikā
8455 Thūpavaṃsa
8456 Dāṭhāvaṃsa
8457 Dhātupāṭhavilāsiniyā
8458 Dhātuvaṃsa
8459 Hatthavanagallavihāravaṃsa
8460 Jinacaritaya
8461 Jinavaṃsadīpaṃ
8462 Telakaṭāhagāthā
8463 Milidaṭīkā
8464 Padamañjarī
8465 Padasādhanaṃ
8466 Saddabindupakaraṇaṃ
8467 Kaccāyanadhātumañjusā
8468 Sāmantakūṭavaṇṇanā
2101 Sīlakkhandhavagga Pāḷi
2102 Mahāvagga Pāḷi (Dīgha)
2103 Pāthikavagga Pāḷi
2201 Sīlakkhandhavagga Aṭṭhakathā
2202 Mahāvagga Aṭṭhakathā (Dīgha)
2203 Pāthikavagga Aṭṭhakathā
2301 Sīlakkhandhavagga Ṭīkā
2302 Mahāvagga Ṭīkā (Dīgha)
2303 Pāthikavagga Ṭīkā
2304 Sīlakkhandhavagga-abhinavaṭīkā-1
2305 Sīlakkhandhavagga-abhinavaṭīkā-2
3101 Mūlapaṇṇāsa Pāḷi
3102 Majjhimapaṇṇāsa Pāḷi
3103 Uparipaṇṇāsa Pāḷi
3201 Mūlapaṇṇāsa Aṭṭhakathā-1
3202 Mūlapaṇṇāsa Aṭṭhakathā-2
3203 Majjhimapaṇṇāsa Aṭṭhakathā
3204 Uparipaṇṇāsa Aṭṭhakathā
3301 Mūlapaṇṇāsa Ṭīkā
3302 Majjhimapaṇṇāsa Ṭīkā
3303 Uparipaṇṇāsa Ṭīkā
4101 Sagāthāvagga Pāḷi
4102 Nidānavagga Pāḷi
4103 Khandhavagga Pāḷi
4104 Saḷāyatanavagga Pāḷi
4105 Mahāvagga Pāḷi (Saṃyutta)
4201 Sagāthāvagga Aṭṭhakathā
4202 Nidānavagga Aṭṭhakathā
4203 Khandhavagga Aṭṭhakathā
4204 Saḷāyatanavagga Aṭṭhakathā
4205 Mahāvagga Aṭṭhakathā (Saṃyutta)
4301 Sagāthāvagga Ṭīkā
4302 Nidānavagga Ṭīkā
4303 Khandhavagga Ṭīkā
4304 Saḷāyatanavagga Ṭīkā
4305 Mahāvagga Ṭīkā (Saṃyutta)
5101 Ekakanipāta Pāḷi
5102 Dukanipāta Pāḷi
5103 Tikanipāta Pāḷi
5104 Catukkanipāta Pāḷi
5105 Pañcakanipāta Pāḷi
5106 Chakkanipāta Pāḷi
5107 Sattakanipāta Pāḷi
5108 Aṭṭhakādinipāta Pāḷi
5109 Navakanipāta Pāḷi
5110 Dasakanipāta Pāḷi
5111 Ekādasakanipāta Pāḷi
5201 Ekakanipāta Aṭṭhakathā
5202 Duka-tika-catukkanipāta Aṭṭhakathā
5203 Pañcaka-chakka-sattakanipāta Aṭṭhakathā
5204 Aṭṭhakādinipāta Aṭṭhakathā
5301 Ekakanipāta Ṭīkā
5302 Duka-tika-catukkanipāta Ṭīkā
5303 Pañcaka-chakka-sattakanipāta Ṭīkā
5304 Aṭṭhakādinipāta Ṭīkā
6101 Khuddakapāṭha Pāḷi
6102 Dhammapada Pāḷi
6103 Udāna Pāḷi
6104 Itivuttaka Pāḷi
6105 Suttanipāta Pāḷi
6106 Vimānavatthu Pāḷi
6107 Petavatthu Pāḷi
6108 Theragāthā Pāḷi
6109 Therīgāthā Pāḷi
6110 Apadāna Pāḷi-1
6111 Apadāna Pāḷi-2
6112 Buddhavaṃsa Pāḷi
6113 Cariyāpiṭaka Pāḷi
6114 Jātaka Pāḷi-1
6115 Jātaka Pāḷi-2
6116 Mahāniddesa Pāḷi
6117 Cūḷaniddesa Pāḷi
6118 Paṭisambhidāmagga Pāḷi
6119 Nettippakaraṇa Pāḷi
6120 Milindapañha Pāḷi
6121 Peṭakopadesa Pāḷi
6201 Khuddakapāṭha Aṭṭhakathā
6202 Dhammapada Aṭṭhakathā-1
6203 Dhammapada Aṭṭhakathā-2
6204 Udāna Aṭṭhakathā
6205 Itivuttaka Aṭṭhakathā
6206 Suttanipāta Aṭṭhakathā-1
6207 Suttanipāta Aṭṭhakathā-2
6208 Vimānavatthu Aṭṭhakathā
6209 Petavatthu Aṭṭhakathā
6210 Theragāthā Aṭṭhakathā-1
6211 Theragāthā Aṭṭhakathā-2
6212 Therīgāthā Aṭṭhakathā
6213 Apadāna Aṭṭhakathā-1
6214 Apadāna Aṭṭhakathā-2
6215 Buddhavaṃsa Aṭṭhakathā
6216 Cariyāpiṭaka Aṭṭhakathā
6217 Jātaka Aṭṭhakathā-1
6218 Jātaka Aṭṭhakathā-2
6219 Jātaka Aṭṭhakathā-3
6220 Jātaka Aṭṭhakathā-4
6221 Jātaka Aṭṭhakathā-5
6222 Jātaka Aṭṭhakathā-6
6223 Jātaka Aṭṭhakathā-7
6224 Mahāniddesa Aṭṭhakathā
6225 Cūḷaniddesa Aṭṭhakathā
6226 Paṭisambhidāmagga Aṭṭhakathā-1
6227 Paṭisambhidāmagga Aṭṭhakathā-2
6228 Nettippakaraṇa Aṭṭhakathā
6301 Nettippakaraṇa Ṭīkā
6302 Nettivibhāvinī
7101 Dhammasaṅgaṇī Pāḷi
7102 Vibhaṅga Pāḷi
7103 Dhātukathā Pāḷi
7104 Puggalapaññatti Pāḷi
7105 Kathāvatthu Pāḷi
7106 Yamaka Pāḷi-1
7107 Yamaka Pāḷi-2
7108 Yamaka Pāḷi-3
7109 Paṭṭhāna Pāḷi-1
7110 Paṭṭhāna Pāḷi-2
7111 Paṭṭhāna Pāḷi-3
7112 Paṭṭhāna Pāḷi-4
7113 Paṭṭhāna Pāḷi-5
7201 Dhammasaṅgaṇi Aṭṭhakathā
7202 Sammohavinodanī Aṭṭhakathā
7203 Pañcapakaraṇa Aṭṭhakathā
7301 Dhammasaṅgaṇī-mūlaṭīkā
7302 Vibhaṅga-mūlaṭīkā
7303 Pañcapakaraṇa-mūlaṭīkā
7304 Dhammasaṅgaṇī-anuṭīkā
7305 Pañcapakaraṇa-anuṭīkā
7306 Abhidhammāvatāro-nāmarūpaparicchedo
7307 Abhidhammatthasaṅgaho
7308 Abhidhammāvatāra-purāṇaṭīkā
7309 Abhidhammamātikāpāḷi

한국인
Pali CanonCommentariesSub-commentariesOther
1101 Pārājika Pāḷi
1102 Pācittiya Pāḷi
1103 Mahāvagga Pāḷi (Vinaya)
1104 Cūḷavagga Pāḷi
1105 Parivāra Pāḷi
1201 Pārājikakaṇḍa Aṭṭhakathā-1
1202 Pārājikakaṇḍa Aṭṭhakathā-2
1203 Pācittiya Aṭṭhakathā
1204 Mahāvagga Aṭṭhakathā (Vinaya)
1205 Cūḷavagga Aṭṭhakathā
1206 Parivāra Aṭṭhakathā
1301 Sāratthadīpanī Ṭīkā-1
1302 Sāratthadīpanī Ṭīkā-2
1303 Sāratthadīpanī Ṭīkā-3
1401 Dvemātikāpāḷi
1402 Vinayasaṅgaha Aṭṭhakathā
1403 Vajirabuddhi Ṭīkā
1404 Vimativinodanī Ṭīkā-1
1405 Vimativinodanī Ṭīkā-2
1406 Vinayālaṅkāra Ṭīkā-1
1407 Vinayālaṅkāra Ṭīkā-2
1408 Kaṅkhāvitaraṇīpurāṇa Ṭīkā
1409 Vinayavinicchaya-uttaravinicchaya
1410 Vinayavinicchaya Ṭīkā-1
1411 Vinayavinicchaya Ṭīkā-2
1412 Pācityādiyojanāpāḷi
1413 Khuddasikkhā-mūlasikkhā

8401 Visuddhimagga-1
8402 Visuddhimagga-2
8403 Visuddhimagga-mahāṭīkā-1
8404 Visuddhimagga-mahāṭīkā-2
8405 Visuddhimagga nidānakathā

8406 Dīghanikāya (pu-vi)
8407 Majjhimanikāya (pu-vi)
8408 Saṃyuttanikāya (pu-vi)
8409 Aṅguttaranikāya (pu-vi)
8410 Vinayapiṭaka (pu-vi)
8411 Abhidhammapiṭaka (pu-vi)
8412 Aṭṭhakathā (pu-vi)
8413 Niruttidīpanī
8414 Paramatthadīpanī Saṅgahamahāṭīkāpāṭha
8415 Anudīpanīpāṭha
8416 Paṭṭhānuddesa dīpanīpāṭha
8417 Namakkāraṭīkā
8418 Mahāpaṇāmapāṭha
8419 Lakkhaṇāto buddhathomanāgāthā
8420 Sutavandanā
8421 Kamalāñjali
8422 Jinālaṅkāra
8423 Pajjamadhu
8424 Buddhaguṇagāthāvalī
8425 Cūḷaganthavaṃsa
8427 Sāsanavaṃsa
8426 Mahāvaṃsa
8429 Moggallānabyākaraṇaṃ
8428 Kaccāyanabyākaraṇaṃ
8430 Saddanītippakaraṇaṃ (padamālā)
8431 Saddanītippakaraṇaṃ (dhātumālā)
8432 Padarūpasiddhi
8433 Mogallānapañcikā
8434 Payogasiddhipāṭha
8435 Vuttodayapāṭha
8436 Abhidhānappadīpikāpāṭha
8437 Abhidhānappadīpikāṭīkā
8438 Subodhālaṅkārapāṭha
8439 Subodhālaṅkāraṭīkā
8440 Bālāvatāra gaṇṭhipadatthavinicchayasāra
8446 Kavidappaṇanīti
8447 Nītimañjarī
8445 Dhammanīti
8444 Mahārahanīti
8441 Lokanīti
8442 Suttantanīti
8443 Sūrassatinīti
8450 Cāṇakyanīti
8448 Naradakkhadīpanī
8449 Caturārakkhadīpanī
8451 Rasavāhinī
8452 Sīmavisodhanīpāṭha
8453 Vessantaragīti
8454 Moggallāna vuttivivaraṇapañcikā
8455 Thūpavaṃsa
8456 Dāṭhāvaṃsa
8457 Dhātupāṭhavilāsiniyā
8458 Dhātuvaṃsa
8459 Hatthavanagallavihāravaṃsa
8460 Jinacaritaya
8461 Jinavaṃsadīpaṃ
8462 Telakaṭāhagāthā
8463 Milidaṭīkā
8464 Padamañjarī
8465 Padasādhanaṃ
8466 Saddabindupakaraṇaṃ
8467 Kaccāyanadhātumañjusā
8468 Sāmantakūṭavaṇṇanā
2101 Sīlakkhandhavagga Pāḷi
2102 Mahāvagga Pāḷi (Dīgha)
2103 Pāthikavagga Pāḷi
2201 Sīlakkhandhavagga Aṭṭhakathā
2202 Mahāvagga Aṭṭhakathā (Dīgha)
2203 Pāthikavagga Aṭṭhakathā
2301 Sīlakkhandhavagga Ṭīkā
2302 Mahāvagga Ṭīkā (Dīgha)
2303 Pāthikavagga Ṭīkā
2304 Sīlakkhandhavagga-abhinavaṭīkā-1
2305 Sīlakkhandhavagga-abhinavaṭīkā-2
3101 Mūlapaṇṇāsa Pāḷi
3102 Majjhimapaṇṇāsa Pāḷi
3103 Uparipaṇṇāsa Pāḷi
3201 Mūlapaṇṇāsa Aṭṭhakathā-1
3202 Mūlapaṇṇāsa Aṭṭhakathā-2
3203 Majjhimapaṇṇāsa Aṭṭhakathā
3204 Uparipaṇṇāsa Aṭṭhakathā
3301 Mūlapaṇṇāsa Ṭīkā
3302 Majjhimapaṇṇāsa Ṭīkā
3303 Uparipaṇṇāsa Ṭīkā
4101 Sagāthāvagga Pāḷi
4102 Nidānavagga Pāḷi
4103 Khandhavagga Pāḷi
4104 Saḷāyatanavagga Pāḷi
4105 Mahāvagga Pāḷi (Saṃyutta)
4201 Sagāthāvagga Aṭṭhakathā
4202 Nidānavagga Aṭṭhakathā
4203 Khandhavagga Aṭṭhakathā
4204 Saḷāyatanavagga Aṭṭhakathā
4205 Mahāvagga Aṭṭhakathā (Saṃyutta)
4301 Sagāthāvagga Ṭīkā
4302 Nidānavagga Ṭīkā
4303 Khandhavagga Ṭīkā
4304 Saḷāyatanavagga Ṭīkā
4305 Mahāvagga Ṭīkā (Saṃyutta)
5101 Ekakanipāta Pāḷi
5102 Dukanipāta Pāḷi
5103 Tikanipāta Pāḷi
5104 Catukkanipāta Pāḷi
5105 Pañcakanipāta Pāḷi
5106 Chakkanipāta Pāḷi
5107 Sattakanipāta Pāḷi
5108 Aṭṭhakādinipāta Pāḷi
5109 Navakanipāta Pāḷi
5110 Dasakanipāta Pāḷi
5111 Ekādasakanipāta Pāḷi
5201 Ekakanipāta Aṭṭhakathā
5202 Duka-tika-catukkanipāta Aṭṭhakathā
5203 Pañcaka-chakka-sattakanipāta Aṭṭhakathā
5204 Aṭṭhakādinipāta Aṭṭhakathā
5301 Ekakanipāta Ṭīkā
5302 Duka-tika-catukkanipāta Ṭīkā
5303 Pañcaka-chakka-sattakanipāta Ṭīkā
5304 Aṭṭhakādinipāta Ṭīkā
6101 Khuddakapāṭha Pāḷi
6102 Dhammapada Pāḷi
6103 Udāna Pāḷi
6104 Itivuttaka Pāḷi
6105 Suttanipāta Pāḷi
6106 Vimānavatthu Pāḷi
6107 Petavatthu Pāḷi
6108 Theragāthā Pāḷi
6109 Therīgāthā Pāḷi
6110 Apadāna Pāḷi-1
6111 Apadāna Pāḷi-2
6112 Buddhavaṃsa Pāḷi
6113 Cariyāpiṭaka Pāḷi
6114 Jātaka Pāḷi-1
6115 Jātaka Pāḷi-2
6116 Mahāniddesa Pāḷi
6117 Cūḷaniddesa Pāḷi
6118 Paṭisambhidāmagga Pāḷi
6119 Nettippakaraṇa Pāḷi
6120 Milindapañha Pāḷi
6121 Peṭakopadesa Pāḷi
6201 Khuddakapāṭha Aṭṭhakathā
6202 Dhammapada Aṭṭhakathā-1
6203 Dhammapada Aṭṭhakathā-2
6204 Udāna Aṭṭhakathā
6205 Itivuttaka Aṭṭhakathā
6206 Suttanipāta Aṭṭhakathā-1
6207 Suttanipāta Aṭṭhakathā-2
6208 Vimānavatthu Aṭṭhakathā
6209 Petavatthu Aṭṭhakathā
6210 Theragāthā Aṭṭhakathā-1
6211 Theragāthā Aṭṭhakathā-2
6212 Therīgāthā Aṭṭhakathā
6213 Apadāna Aṭṭhakathā-1
6214 Apadāna Aṭṭhakathā-2
6215 Buddhavaṃsa Aṭṭhakathā
6216 Cariyāpiṭaka Aṭṭhakathā
6217 Jātaka Aṭṭhakathā-1
6218 Jātaka Aṭṭhakathā-2
6219 Jātaka Aṭṭhakathā-3
6220 Jātaka Aṭṭhakathā-4
6221 Jātaka Aṭṭhakathā-5
6222 Jātaka Aṭṭhakathā-6
6223 Jātaka Aṭṭhakathā-7
6224 Mahāniddesa Aṭṭhakathā
6225 Cūḷaniddesa Aṭṭhakathā
6226 Paṭisambhidāmagga Aṭṭhakathā-1
6227 Paṭisambhidāmagga Aṭṭhakathā-2
6228 Nettippakaraṇa Aṭṭhakathā
6301 Nettippakaraṇa Ṭīkā
6302 Nettivibhāvinī
7101 Dhammasaṅgaṇī Pāḷi
7102 Vibhaṅga Pāḷi
7103 Dhātukathā Pāḷi
7104 Puggalapaññatti Pāḷi
7105 Kathāvatthu Pāḷi
7106 Yamaka Pāḷi-1
7107 Yamaka Pāḷi-2
7108 Yamaka Pāḷi-3
7109 Paṭṭhāna Pāḷi-1
7110 Paṭṭhāna Pāḷi-2
7111 Paṭṭhāna Pāḷi-3
7112 Paṭṭhāna Pāḷi-4
7113 Paṭṭhāna Pāḷi-5
7201 Dhammasaṅgaṇi Aṭṭhakathā
7202 Sammohavinodanī Aṭṭhakathā
7203 Pañcapakaraṇa Aṭṭhakathā
7301 Dhammasaṅgaṇī-mūlaṭīkā
7302 Vibhaṅga-mūlaṭīkā
7303 Pañcapakaraṇa-mūlaṭīkā
7304 Dhammasaṅgaṇī-anuṭīkā
7305 Pañcapakaraṇa-anuṭīkā
7306 Abhidhammāvatāro-nāmarūpaparicchedo
7307 Abhidhammatthasaṅgaho
7308 Abhidhammāvatāra-purāṇaṭīkā
7309 Abhidhammamātikāpāḷi

Español
Pali CanonCommentariesSub-commentariesOther
1101 Pārājika Pāḷi
1102 Pācittiya Pāḷi
1103 Mahāvagga Pāḷi (Vinaya)
1104 Cūḷavagga Pāḷi
1105 Parivāra Pāḷi
1201 Pārājikakaṇḍa Aṭṭhakathā-1
1202 Pārājikakaṇḍa Aṭṭhakathā-2
1203 Pācittiya Aṭṭhakathā
1204 Mahāvagga Aṭṭhakathā (Vinaya)
1205 Cūḷavagga Aṭṭhakathā
1206 Parivāra Aṭṭhakathā
1301 Sāratthadīpanī Ṭīkā-1
1302 Sāratthadīpanī Ṭīkā-2
1303 Sāratthadīpanī Ṭīkā-3
1401 Dvemātikāpāḷi
1402 Vinayasaṅgaha Aṭṭhakathā
1403 Vajirabuddhi Ṭīkā
1404 Vimativinodanī Ṭīkā-1
1405 Vimativinodanī Ṭīkā-2
1406 Vinayālaṅkāra Ṭīkā-1
1407 Vinayālaṅkāra Ṭīkā-2
1408 Kaṅkhāvitaraṇīpurāṇa Ṭīkā
1409 Vinayavinicchaya-uttaravinicchaya
1410 Vinayavinicchaya Ṭīkā-1
1411 Vinayavinicchaya Ṭīkā-2
1412 Pācityādiyojanāpāḷi
1413 Khuddasikkhā-mūlasikkhā

8401 Visuddhimagga-1
8402 Visuddhimagga-2
8403 Visuddhimagga-mahāṭīkā-1
8404 Visuddhimagga-mahāṭīkā-2
8405 Visuddhimagga nidānakathā

8406 Dīghanikāya (pu-vi)
8407 Majjhimanikāya (pu-vi)
8408 Saṃyuttanikāya (pu-vi)
8409 Aṅguttaranikāya (pu-vi)
8410 Vinayapiṭaka (pu-vi)
8411 Abhidhammapiṭaka (pu-vi)
8412 Aṭṭhakathā (pu-vi)
8413 Niruttidīpanī
8414 Paramatthadīpanī Saṅgahamahāṭīkāpāṭha
8415 Anudīpanīpāṭha
8416 Paṭṭhānuddesa dīpanīpāṭha
8417 Namakkāraṭīkā
8418 Mahāpaṇāmapāṭha
8419 Lakkhaṇāto buddhathomanāgāthā
8420 Sutavandanā
8421 Kamalāñjali
8422 Jinālaṅkāra
8423 Pajjamadhu
8424 Buddhaguṇagāthāvalī
8425 Cūḷaganthavaṃsa
8427 Sāsanavaṃsa
8426 Mahāvaṃsa
8429 Moggallānabyākaraṇaṃ
8428 Kaccāyanabyākaraṇaṃ
8430 Saddanītippakaraṇaṃ (padamālā)
8431 Saddanītippakaraṇaṃ (dhātumālā)
8432 Padarūpasiddhi
8433 Mogallānapañcikā
8434 Payogasiddhipāṭha
8435 Vuttodayapāṭha
8436 Abhidhānappadīpikāpāṭha
8437 Abhidhānappadīpikāṭīkā
8438 Subodhālaṅkārapāṭha
8439 Subodhālaṅkāraṭīkā
8440 Bālāvatāra gaṇṭhipadatthavinicchayasāra
8446 Kavidappaṇanīti
8447 Nītimañjarī
8445 Dhammanīti
8444 Mahārahanīti
8441 Lokanīti
8442 Suttantanīti
8443 Sūrassatinīti
8450 Cāṇakyanīti
8448 Naradakkhadīpanī
8449 Caturārakkhadīpanī
8451 Rasavāhinī
8452 Sīmavisodhanīpāṭha
8453 Vessantaragīti
8454 Moggallāna vuttivivaraṇapañcikā
8455 Thūpavaṃsa
8456 Dāṭhāvaṃsa
8457 Dhātupāṭhavilāsiniyā
8458 Dhātuvaṃsa
8459 Hatthavanagallavihāravaṃsa
8460 Jinacaritaya
8461 Jinavaṃsadīpaṃ
8462 Telakaṭāhagāthā
8463 Milidaṭīkā
8464 Padamañjarī
8465 Padasādhanaṃ
8466 Saddabindupakaraṇaṃ
8467 Kaccāyanadhātumañjusā
8468 Sāmantakūṭavaṇṇanā
2101 Sīlakkhandhavagga Pāḷi
2102 Mahāvagga Pāḷi (Dīgha)
2103 Pāthikavagga Pāḷi
2201 Sīlakkhandhavagga Aṭṭhakathā
2202 Mahāvagga Aṭṭhakathā (Dīgha)
2203 Pāthikavagga Aṭṭhakathā
2301 Sīlakkhandhavagga Ṭīkā
2302 Mahāvagga Ṭīkā (Dīgha)
2303 Pāthikavagga Ṭīkā
2304 Sīlakkhandhavagga-abhinavaṭīkā-1
2305 Sīlakkhandhavagga-abhinavaṭīkā-2
3101 Mūlapaṇṇāsa Pāḷi
3102 Majjhimapaṇṇāsa Pāḷi
3103 Uparipaṇṇāsa Pāḷi
3201 Mūlapaṇṇāsa Aṭṭhakathā-1
3202 Mūlapaṇṇāsa Aṭṭhakathā-2
3203 Majjhimapaṇṇāsa Aṭṭhakathā
3204 Uparipaṇṇāsa Aṭṭhakathā
3301 Mūlapaṇṇāsa Ṭīkā
3302 Majjhimapaṇṇāsa Ṭīkā
3303 Uparipaṇṇāsa Ṭīkā
4101 Sagāthāvagga Pāḷi
4102 Nidānavagga Pāḷi
4103 Khandhavagga Pāḷi
4104 Saḷāyatanavagga Pāḷi
4105 Mahāvagga Pāḷi (Saṃyutta)
4201 Sagāthāvagga Aṭṭhakathā
4202 Nidānavagga Aṭṭhakathā
4203 Khandhavagga Aṭṭhakathā
4204 Saḷāyatanavagga Aṭṭhakathā
4205 Mahāvagga Aṭṭhakathā (Saṃyutta)
4301 Sagāthāvagga Ṭīkā
4302 Nidānavagga Ṭīkā
4303 Khandhavagga Ṭīkā
4304 Saḷāyatanavagga Ṭīkā
4305 Mahāvagga Ṭīkā (Saṃyutta)
5101 Ekakanipāta Pāḷi
5102 Dukanipāta Pāḷi
5103 Tikanipāta Pāḷi
5104 Catukkanipāta Pāḷi
5105 Pañcakanipāta Pāḷi
5106 Chakkanipāta Pāḷi
5107 Sattakanipāta Pāḷi
5108 Aṭṭhakādinipāta Pāḷi
5109 Navakanipāta Pāḷi
5110 Dasakanipāta Pāḷi
5111 Ekādasakanipāta Pāḷi
5201 Ekakanipāta Aṭṭhakathā
5202 Duka-tika-catukkanipāta Aṭṭhakathā
5203 Pañcaka-chakka-sattakanipāta Aṭṭhakathā
5204 Aṭṭhakādinipāta Aṭṭhakathā
5301 Ekakanipāta Ṭīkā
5302 Duka-tika-catukkanipāta Ṭīkā
5303 Pañcaka-chakka-sattakanipāta Ṭīkā
5304 Aṭṭhakādinipāta Ṭīkā
6101 Khuddakapāṭha Pāḷi
6102 Dhammapada Pāḷi
6103 Udāna Pāḷi
6104 Itivuttaka Pāḷi
6105 Suttanipāta Pāḷi
6106 Vimānavatthu Pāḷi
6107 Petavatthu Pāḷi
6108 Theragāthā Pāḷi
6109 Therīgāthā Pāḷi
6110 Apadāna Pāḷi-1
6111 Apadāna Pāḷi-2
6112 Buddhavaṃsa Pāḷi
6113 Cariyāpiṭaka Pāḷi
6114 Jātaka Pāḷi-1
6115 Jātaka Pāḷi-2
6116 Mahāniddesa Pāḷi
6117 Cūḷaniddesa Pāḷi
6118 Paṭisambhidāmagga Pāḷi
6119 Nettippakaraṇa Pāḷi
6120 Milindapañha Pāḷi
6121 Peṭakopadesa Pāḷi
6201 Khuddakapāṭha Aṭṭhakathā
6202 Dhammapada Aṭṭhakathā-1
6203 Dhammapada Aṭṭhakathā-2
6204 Udāna Aṭṭhakathā
6205 Itivuttaka Aṭṭhakathā
6206 Suttanipāta Aṭṭhakathā-1
6207 Suttanipāta Aṭṭhakathā-2
6208 Vimānavatthu Aṭṭhakathā
6209 Petavatthu Aṭṭhakathā
6210 Theragāthā Aṭṭhakathā-1
6211 Theragāthā Aṭṭhakathā-2
6212 Therīgāthā Aṭṭhakathā
6213 Apadāna Aṭṭhakathā-1
6214 Apadāna Aṭṭhakathā-2
6215 Buddhavaṃsa Aṭṭhakathā
6216 Cariyāpiṭaka Aṭṭhakathā
6217 Jātaka Aṭṭhakathā-1
6218 Jātaka Aṭṭhakathā-2
6219 Jātaka Aṭṭhakathā-3
6220 Jātaka Aṭṭhakathā-4
6221 Jātaka Aṭṭhakathā-5
6222 Jātaka Aṭṭhakathā-6
6223 Jātaka Aṭṭhakathā-7
6224 Mahāniddesa Aṭṭhakathā
6225 Cūḷaniddesa Aṭṭhakathā
6226 Paṭisambhidāmagga Aṭṭhakathā-1
6227 Paṭisambhidāmagga Aṭṭhakathā-2
6228 Nettippakaraṇa Aṭṭhakathā
6301 Nettippakaraṇa Ṭīkā
6302 Nettivibhāvinī
7101 Dhammasaṅgaṇī Pāḷi
7102 Vibhaṅga Pāḷi
7103 Dhātukathā Pāḷi
7104 Puggalapaññatti Pāḷi
7105 Kathāvatthu Pāḷi
7106 Yamaka Pāḷi-1
7107 Yamaka Pāḷi-2
7108 Yamaka Pāḷi-3
7109 Paṭṭhāna Pāḷi-1
7110 Paṭṭhāna Pāḷi-2
7111 Paṭṭhāna Pāḷi-3
7112 Paṭṭhāna Pāḷi-4
7113 Paṭṭhāna Pāḷi-5
7201 Dhammasaṅgaṇi Aṭṭhakathā
7202 Sammohavinodanī Aṭṭhakathā
7203 Pañcapakaraṇa Aṭṭhakathā
7301 Dhammasaṅgaṇī-mūlaṭīkā
7302 Vibhaṅga-mūlaṭīkā
7303 Pañcapakaraṇa-mūlaṭīkā
7304 Dhammasaṅgaṇī-anuṭīkā
7305 Pañcapakaraṇa-anuṭīkā
7306 Abhidhammāvatāro-nāmarūpaparicchedo
7307 Abhidhammatthasaṅgaho
7308 Abhidhammāvatāra-purāṇaṭīkā
7309 Abhidhammamātikāpāḷi

แบบไทย
บาลีแคนข้อคิดเห็นคำอธิบายย่อยอื่น
1101 Pārājika Pāḷi
1102 Pācittiya Pāḷi
1103 Mahāvagga Pāḷi (Vinaya)
1104 Cūḷavagga Pāḷi
1105 Parivāra Pāḷi
1201 Pārājikakaṇḍa Aṭṭhakathā-1
1202 Pārājikakaṇḍa Aṭṭhakathā-2
1203 Pācittiya Aṭṭhakathā
1204 Mahāvagga Aṭṭhakathā (Vinaya)
1205 Cūḷavagga Aṭṭhakathā
1206 Parivāra Aṭṭhakathā
1301 Sāratthadīpanī Ṭīkā-1
1302 Sāratthadīpanī Ṭīkā-2
1303 Sāratthadīpanī Ṭīkā-3
1401 Dvemātikāpāḷi
1402 Vinayasaṅgaha Aṭṭhakathā
1403 Vajirabuddhi Ṭīkā
1404 Vimativinodanī Ṭīkā-1
1405 Vimativinodanī Ṭīkā-2
1406 Vinayālaṅkāra Ṭīkā-1
1407 Vinayālaṅkāra Ṭīkā-2
1408 Kaṅkhāvitaraṇīpurāṇa Ṭīkā
1409 Vinayavinicchaya-uttaravinicchaya
1410 Vinayavinicchaya Ṭīkā-1
1411 Vinayavinicchaya Ṭīkā-2
1412 Pācityādiyojanāpāḷi
1413 Khuddasikkhā-mūlasikkhā

8401 Visuddhimagga-1
8402 Visuddhimagga-2
8403 Visuddhimagga-mahāṭīkā-1
8404 Visuddhimagga-mahāṭīkā-2
8405 Visuddhimagga nidānakathā

8406 Dīghanikāya (pu-vi)
8407 Majjhimanikāya (pu-vi)
8408 Saṃyuttanikāya (pu-vi)
8409 Aṅguttaranikāya (pu-vi)
8410 Vinayapiṭaka (pu-vi)
8411 Abhidhammapiṭaka (pu-vi)
8412 Aṭṭhakathā (pu-vi)
8413 Niruttidīpanī
8414 Paramatthadīpanī Saṅgahamahāṭīkāpāṭha
8415 Anudīpanīpāṭha
8416 Paṭṭhānuddesa dīpanīpāṭha
8417 Namakkāraṭīkā
8418 Mahāpaṇāmapāṭha
8419 Lakkhaṇāto buddhathomanāgāthā
8420 Sutavandanā
8421 Kamalāñjali
8422 Jinālaṅkāra
8423 Pajjamadhu
8424 Buddhaguṇagāthāvalī
8425 Cūḷaganthavaṃsa
8427 Sāsanavaṃsa
8426 Mahāvaṃsa
8429 Moggallānabyākaraṇaṃ
8428 Kaccāyanabyākaraṇaṃ
8430 Saddanītippakaraṇaṃ (padamālā)
8431 Saddanītippakaraṇaṃ (dhātumālā)
8432 Padarūpasiddhi
8433 Mogallānapañcikā
8434 Payogasiddhipāṭha
8435 Vuttodayapāṭha
8436 Abhidhānappadīpikāpāṭha
8437 Abhidhānappadīpikāṭīkā
8438 Subodhālaṅkārapāṭha
8439 Subodhālaṅkāraṭīkā
8440 Bālāvatāra gaṇṭhipadatthavinicchayasāra
8446 Kavidappaṇanīti
8447 Nītimañjarī
8445 Dhammanīti
8444 Mahārahanīti
8441 Lokanīti
8442 Suttantanīti
8443 Sūrassatinīti
8450 Cāṇakyanīti
8448 Naradakkhadīpanī
8449 Caturārakkhadīpanī
8451 Rasavāhinī
8452 Sīmavisodhanīpāṭha
8453 Vessantaragīti
8454 Moggallāna vuttivivaraṇapañcikā
8455 Thūpavaṃsa
8456 Dāṭhāvaṃsa
8457 Dhātupāṭhavilāsiniyā
8458 Dhātuvaṃsa
8459 Hatthavanagallavihāravaṃsa
8460 Jinacaritaya
8461 Jinavaṃsadīpaṃ
8462 Telakaṭāhagāthā
8463 Milidaṭīkā
8464 Padamañjarī
8465 Padasādhanaṃ
8466 Saddabindupakaraṇaṃ
8467 Kaccāyanadhātumañjusā
8468 Sāmantakūṭavaṇṇanā
2101 Sīlakkhandhavagga Pāḷi
2102 Mahāvagga Pāḷi (Dīgha)
2103 Pāthikavagga Pāḷi
2201 Sīlakkhandhavagga Aṭṭhakathā
2202 Mahāvagga Aṭṭhakathā (Dīgha)
2203 Pāthikavagga Aṭṭhakathā
2301 Sīlakkhandhavagga Ṭīkā
2302 Mahāvagga Ṭīkā (Dīgha)
2303 Pāthikavagga Ṭīkā
2304 Sīlakkhandhavagga-abhinavaṭīkā-1
2305 Sīlakkhandhavagga-abhinavaṭīkā-2
3101 Mūlapaṇṇāsa Pāḷi
3102 Majjhimapaṇṇāsa Pāḷi
3103 Uparipaṇṇāsa Pāḷi
3201 Mūlapaṇṇāsa Aṭṭhakathā-1
3202 Mūlapaṇṇāsa Aṭṭhakathā-2
3203 Majjhimapaṇṇāsa Aṭṭhakathā
3204 Uparipaṇṇāsa Aṭṭhakathā
3301 Mūlapaṇṇāsa Ṭīkā
3302 Majjhimapaṇṇāsa Ṭīkā
3303 Uparipaṇṇāsa Ṭīkā
4101 Sagāthāvagga Pāḷi
4102 Nidānavagga Pāḷi
4103 Khandhavagga Pāḷi
4104 Saḷāyatanavagga Pāḷi
4105 Mahāvagga Pāḷi (Saṃyutta)
4201 Sagāthāvagga Aṭṭhakathā
4202 Nidānavagga Aṭṭhakathā
4203 Khandhavagga Aṭṭhakathā
4204 Saḷāyatanavagga Aṭṭhakathā
4205 Mahāvagga Aṭṭhakathā (Saṃyutta)
4301 Sagāthāvagga Ṭīkā
4302 Nidānavagga Ṭīkā
4303 Khandhavagga Ṭīkā
4304 Saḷāyatanavagga Ṭīkā
4305 Mahāvagga Ṭīkā (Saṃyutta)
5101 Ekakanipāta Pāḷi
5102 Dukanipāta Pāḷi
5103 Tikanipāta Pāḷi
5104 Catukkanipāta Pāḷi
5105 Pañcakanipāta Pāḷi
5106 Chakkanipāta Pāḷi
5107 Sattakanipāta Pāḷi
5108 Aṭṭhakādinipāta Pāḷi
5109 Navakanipāta Pāḷi
5110 Dasakanipāta Pāḷi
5111 Ekādasakanipāta Pāḷi
5201 Ekakanipāta Aṭṭhakathā
5202 Duka-tika-catukkanipāta Aṭṭhakathā
5203 Pañcaka-chakka-sattakanipāta Aṭṭhakathā
5204 Aṭṭhakādinipāta Aṭṭhakathā
5301 Ekakanipāta Ṭīkā
5302 Duka-tika-catukkanipāta Ṭīkā
5303 Pañcaka-chakka-sattakanipāta Ṭīkā
5304 Aṭṭhakādinipāta Ṭīkā
6101 Khuddakapāṭha Pāḷi
6102 Dhammapada Pāḷi
6103 Udāna Pāḷi
6104 Itivuttaka Pāḷi
6105 Suttanipāta Pāḷi
6106 Vimānavatthu Pāḷi
6107 Petavatthu Pāḷi
6108 Theragāthā Pāḷi
6109 Therīgāthā Pāḷi
6110 Apadāna Pāḷi-1
6111 Apadāna Pāḷi-2
6112 Buddhavaṃsa Pāḷi
6113 Cariyāpiṭaka Pāḷi
6114 Jātaka Pāḷi-1
6115 Jātaka Pāḷi-2
6116 Mahāniddesa Pāḷi
6117 Cūḷaniddesa Pāḷi
6118 Paṭisambhidāmagga Pāḷi
6119 Nettippakaraṇa Pāḷi
6120 Milindapañha Pāḷi
6121 Peṭakopadesa Pāḷi
6201 Khuddakapāṭha Aṭṭhakathā
6202 Dhammapada Aṭṭhakathā-1
6203 Dhammapada Aṭṭhakathā-2
6204 Udāna Aṭṭhakathā
6205 Itivuttaka Aṭṭhakathā
6206 Suttanipāta Aṭṭhakathā-1
6207 Suttanipāta Aṭṭhakathā-2
6208 Vimānavatthu Aṭṭhakathā
6209 Petavatthu Aṭṭhakathā
6210 Theragāthā Aṭṭhakathā-1
6211 Theragāthā Aṭṭhakathā-2
6212 Therīgāthā Aṭṭhakathā
6213 Apadāna Aṭṭhakathā-1
6214 Apadāna Aṭṭhakathā-2
6215 Buddhavaṃsa Aṭṭhakathā
6216 Cariyāpiṭaka Aṭṭhakathā
6217 Jātaka Aṭṭhakathā-1
6218 Jātaka Aṭṭhakathā-2
6219 Jātaka Aṭṭhakathā-3
6220 Jātaka Aṭṭhakathā-4
6221 Jātaka Aṭṭhakathā-5
6222 Jātaka Aṭṭhakathā-6
6223 Jātaka Aṭṭhakathā-7
6224 Mahāniddesa Aṭṭhakathā
6225 Cūḷaniddesa Aṭṭhakathā
6226 Paṭisambhidāmagga Aṭṭhakathā-1
6227 Paṭisambhidāmagga Aṭṭhakathā-2
6228 Nettippakaraṇa Aṭṭhakathā
6301 Nettippakaraṇa Ṭīkā
6302 Nettivibhāvinī
7101 Dhammasaṅgaṇī Pāḷi
7102 Vibhaṅga Pāḷi
7103 Dhātukathā Pāḷi
7104 Puggalapaññatti Pāḷi
7105 Kathāvatthu Pāḷi
7106 Yamaka Pāḷi-1
7107 Yamaka Pāḷi-2
7108 Yamaka Pāḷi-3
7109 Paṭṭhāna Pāḷi-1
7110 Paṭṭhāna Pāḷi-2
7111 Paṭṭhāna Pāḷi-3
7112 Paṭṭhāna Pāḷi-4
7113 Paṭṭhāna Pāḷi-5
7201 Dhammasaṅgaṇi Aṭṭhakathā
7202 Sammohavinodanī Aṭṭhakathā
7203 Pañcapakaraṇa Aṭṭhakathā
7301 Dhammasaṅgaṇī-mūlaṭīkā
7302 Vibhaṅga-mūlaṭīkā
7303 Pañcapakaraṇa-mūlaṭīkā
7304 Dhammasaṅgaṇī-anuṭīkā
7305 Pañcapakaraṇa-anuṭīkā
7306 Abhidhammāvatāro-nāmarūpaparicchedo
7307 Abhidhammatthasaṅgaho
7308 Abhidhammāvatāra-purāṇaṭīkā
7309 Abhidhammamātikāpāḷi


Namo tassa bhagavato arahato sammāsambuddhassa

ขอนอบน้อมแด่พระผู้มีพระภาคเจ้าพระองค์นั้น ซึ่งเป็นผู้ไกลจากกิเลส ตรัสรู้ชอบได้โดยพระองค์เอง

Vinayapiṭake

พระวินัยปิฎก

Parivārapāḷi

พระปริวารปาฬิ

1. Bhikkhuvibhaṅgo

๑. ภิกขุวิภังค์

Soḷasamahāvāro

โสฬสมหาวาร

1. Katthapaññattivāro

๑. กัตถบัญญัติวาร

1. Pārājikakaṇḍaṃ

๑. ปาราชิกกัณฑ์

1. Yaṃ [Pg.1] tena bhagavatā jānatā passatā arahatā sammāsambuddhena paṭhamaṃ pārājikaṃ kattha paññattaṃ, kaṃ ārabbha, kismiṃ vatthusmiṃ? Atthi tattha paññatti, anupaññatti, anuppannapaññatti? Sabbatthapaññatti, padesapaññatti? Sādhāraṇapaññatti, asādhāraṇapaññatti? Ekatopaññatti, ubhatopaññatti? Pañcannaṃ pātimokkhuddesānaṃ katthogadhaṃ kattha pariyāpannaṃ? Katamena uddesena uddesaṃ āgacchati? Catunnaṃ vipattīnaṃ katamā vipatti? Sattannaṃ āpattikkhandhānaṃ katamo āpattikkhandho? Channaṃ āpattisamuṭṭhānānaṃ katihi samuṭṭhānehi samuṭṭhāti? Catunnaṃ adhikaraṇānaṃ katamaṃ adhikaraṇaṃ? Sattannaṃ samathānaṃ katihi samathehi sammati? Ko tattha vinayo, ko tattha abhivinayo? Kiṃ tattha pātimokkhaṃ, kiṃ tattha adhipātimokkhaṃ? Kā vipatti? Kā sampatti? Kā paṭipatti? Kati atthavase paṭicca bhagavatā paṭhamaṃ pārājikaṃ paññattaṃ? Ke sikkhanti? Ke sikkhitasikkhā? Kattha ṭhitaṃ? Ke dhārenti? Kassa vacanaṃ? Kenābhatanti?

๑. ปาราชิกสิกขาบทที่ ๑ ที่พระผู้มีพระภาคเจ้าพระองค์นั้น ผู้ทรงรู้ ทรงเห็น เป็นพระอรหันต์ ตรัสรู้ชอบได้โดยพระองค์เอง ทรงบัญญัติไว้ ณ ที่ไหน ทรงปรารภใคร ในเรื่องอะไร ในปาราชิกสิกขาบทที่ ๑ นั้น มีบัญญัติ อนุบัญญัติ อนุปปันนบัญญัติหรือไม่ เป็นสัพพัตถบัญญัติ หรือปเทสบัญญัติ เป็นสาธารณบัญญัติ หรืออสาธารณบัญญัติ เป็นเอกโตบัญญัติ หรืออุภโตบัญญัติ ในปาฏิโมกขุทเทส ๕ อย่าง ปาราชิกสิกขาบทที่ ๑ นั้น หยั่งลงในอุเทสไหน นับเนื่องในอุเทสไหน มาสู่อุเทสโดยอุเทสไหน ในวิบัติ ๔ อย่าง เป็นวิบัติไหน ในอาปัตติขันธ์ ๗ อย่าง เป็นอาปัตติขันธ์ไหน ในอาปัตติสมุฏฐาน ๖ อย่าง เกิดขึ้นด้วยสมุฏฐานเท่าไร ในอธิกรณ์ ๔ อย่าง เป็นอธิกรณ์ไหน ในสมถะ ๗ อย่าง ระงับด้วยสมถะเท่าไร อะไรเป็นวินัย อะไรเป็นอภิวินัยในสิกขาบทนั้น อะไรเป็นปาฏิโมกข์ อะไรเป็นอธิปาฏิโมกข์ในสิกขาบทนั้น อะไรเป็นวิบัติ อะไรเป็นสมบัติ อะไรเป็นปฏิบัติ พระผู้มีพระภาคเจ้าทรงอาศัยอำนาจประโยชน์เท่าไรจึงทรงบัญญัติปาราชิกสิกขาบทที่ ๑ ใครศึกษา ใครเป็นผู้มีสิกขาอันศึกษาแล้ว สิกขาบทนั้นตั้งอยู่ในใคร ใครทรงจำไว้ เป็นคำของใคร ใครนำมา

2. Yaṃ tena bhagavatā jānatā passatā arahatā sammāsambuddhena paṭhamaṃ pārājikaṃ kattha paññattanti? Vesāliyaṃ paññattaṃ. Kaṃ ārabbhāti? Sudinnaṃ kalandaputtaṃ ārabbha. Kismiṃ vatthusminti? Sudinno kalandaputto purāṇadutiyikāya methunaṃ dhammaṃ paṭisevi, tasmiṃ vatthusmiṃ. Atthi tattha paññatti, anupaññatti, anuppannapaññattīti? Ekā paññatti, dve anupaññattiyo. Anuppannapaññatti [Pg.2] tasmiṃ natthi. Sabbatthapaññatti, padesapaññattīti? Sabbatthapaññatti. Sādhāraṇapaññatti, asādhāraṇapaññattīti? Sādhāraṇapaññatti. Ekatopaññatti, ubhatopaññattīti? Ubhatopaññatti. Pañcannaṃ pātimokkhuddesānaṃ katthogadhaṃ kattha pariyāpannanti? Nidānogadhaṃ, nidānapariyāpannaṃ. Katamena uddesena uddesaṃ āgacchatīti? Dutiyena uddesena uddesaṃ āgacchati. Catunnaṃ vipattīnaṃ katamā vipattīti? Sīlavipatti. Sattannaṃ āpattikkhandhānaṃ katamo āpattikkhandhoti? Pārājikāpattikkhandho. Channaṃ āpattisamuṭṭhānānaṃ katihi samuṭṭhānehi samuṭṭhātīti? Ekena samuṭṭhānena samuṭṭhāti – kāyato ca cittato ca samuṭṭhāti, na vācato. Catunnaṃ adhikaraṇānaṃ katamaṃ adhikaraṇanti? Āpattādhikaraṇaṃ. Sattannaṃ samathānaṃ katihi samathehi sammatīti? Dvīhi samathehi sammati – sammukhāvinayena ca paṭiññātakaraṇena ca. Ko tattha vinayo, ko tattha abhivinayoti? Paññatti vinayo, vibhatti abhivinayo. Kiṃ tattha pātimokkhaṃ, kiṃ tattha adhipātimokkhanti? Paññatti pātimokkhaṃ, vibhatti adhipātimokkhaṃ. Kā vipattīti? Asaṃvaro vipatti. Kā sampattīti? Saṃvaro sampatti. Kā paṭipattīti? Na evarūpaṃ karissāmīti yāvajīvaṃ āpāṇakoṭikaṃ samādāya sikkhati sikkhāpadesu. Kati atthavase paṭicca bhagavatā paṭhamaṃ pārājikaṃ paññattanti? Dasa atthavase paṭicca bhagavatā paṭhamaṃ pārājikaṃ paññattaṃ – saṅghasuṭṭhutāya, saṅghaphāsutāya, dummaṅkūnaṃ puggalānaṃ niggahāya, pesalānaṃ bhikkhūnaṃ phāsuvihārāya, diṭṭhadhammikānaṃ āsavānaṃ saṃvarāya, samparāyikānaṃ āsavānaṃ paṭighātāya, appasannānaṃ pasādāya, pasannānaṃ bhiyyobhāvāya, saddhammaṭṭhitiyā, vinayānuggahāya. Ke sikkhantīti? Sekkhā ca puthujjanakalyāṇakā ca sikkhanti. Ke sikkhitasikkhāti? Arahanto sikkhitasikkhā. Kattha ṭhitanti? Sikkhākāmesu ṭhitaṃ. Ke dhārentīti? Yesaṃ vattati te dhārenti. Kassa vacananti? Bhagavato vacanaṃ arahato sammāsambuddhassa. Kenābhatanti? Paramparābhataṃ –

๒. ปาราชิกสิกขาบทที่ ๑ ที่พระผู้มีพระภาคเจ้าผู้ทรงรู้ ทรงเห็น เป็นพระอรหันต์ ตรัสรู้ชอบได้โดยพระองค์เอง ทรงบัญญัติไว้ ณ ที่ไหน? ทรงบัญญัติไว้ ณ กรุงเวสาลี. ทรงปรารภใคร? ทรงปรารภพระสุทินน์กลันทบุตร. ในเรื่องอะไร? พระสุทินน์กลันทบุตรเสพเมถุนธรรมในปุราณทุติยิกา (ภรรยาเก่า) ในเรื่องนั้น. ในสิกขาบทนั้น มีบัญญัติ อนุบัญญัติ อนุปปันนบัญญัติหรือไม่? มีบัญญัติ ๑ มีอนุบัญญัติ ๒. ในสิกขาบทนั้นไม่มีอนุปปันนบัญญัติ. เป็นสัพพัตถบัญญัติ หรือปเทสบัญญัติ? เป็นสัพพัตถบัญญัติ. เป็นสาธารณบัญญัติ หรืออสาธารณบัญญัติ? เป็นสาธารณบัญญัติ. เป็นเอกโตบัญญัติ หรืออุภโตบัญญัติ? เป็นอุภโตบัญญัติ. ในปาฏิโมกขุทเทส ๕ อย่าง หยั่งลงในอุเทสไหน นับเนื่องในอุเทสไหน? หยั่งลงในนิทาน นับเนื่องในนิทาน. มาสู่อุเทสโดยอุเทสไหน? มาสู่อุเทสโดยทุติยอุเทส. ในวิบัติ ๔ อย่าง เป็นวิบัติไหน? เป็นสีลวิบัติ. ในอาปัตติขันธ์ ๗ อย่าง เป็นอาปัตติขันธ์ไหน? เป็นปาราชิกาปัตติขันธ์. ในอาปัตติสมุฏฐาน ๖ อย่าง เกิดขึ้นด้วยสมุฏฐานเท่าไร? เกิดขึ้นด้วยสมุฏฐาน ๑ คือ เกิดขึ้นทางกายกับจิต ไม่เกิดขึ้นทางวาจา. ในอธิกรณ์ ๔ อย่าง เป็นอธิกรณ์ไหน? เป็นอาปัตตาธิกรณ์. ในสมถะ ๗ อย่าง ระงับด้วยสมถะเท่าไร? ระงับด้วยสมถะ ๒ คือ สัมมุขาวินัย และปฏิญญาตกรณะ. อะไรเป็นวินัย อะไรเป็นอภิวินัยในสิกขาบทนั้น? บัญญัติเป็นวินัย วิภัตติเป็นอภิวินัย. อะไรเป็นปาฏิโมกข์ อะไรเป็นอธิปาฏิโมกข์ในสิกขาบทนั้น? บัญญัติเป็นปาฏิโมกข์ วิภัตติเป็นอธิปาฏิโมกข์. อะไรเป็นวิบัติ? ความไม่สำรวมเป็นวิบัติ. อะไรเป็นสมบัติ? ความสำรวมเป็นสมบัติ. อะไรเป็นปฏิบัติ? การสมาทานศึกษาในสิกขาบททั้งหลายตลอดชีวิตจนกว่าจะสิ้นลมปราณว่า ‘เราจักไม่ทำกรรมเช่นนี้’. พระผู้มีพระภาคเจ้าทรงอาศัยอำนาจประโยชน์เท่าไรจึงทรงบัญญัติปาราชิกสิกขาบทที่ ๑? พระผู้มีพระภาคเจ้าทรงอาศัยอำนาจประโยชน์ ๑๐ ประการจึงทรงบัญญัติปาราชิกสิกขาบทที่ ๑ คือ เพื่อความดีงามแห่งสงฆ์ เพื่อความผาสุกแห่งสงฆ์ เพื่อข่มบุคคลผู้เก้อยาก เพื่อความอยู่ผาสุกแห่งภิกษุผู้มีศีลเป็นที่รัก เพื่อป้องกันอาสวะในปัจจุบัน เพื่อบำบัดอาสวะในอนาคต เพื่อความเลื่อมใสของคนที่ยังไม่เลื่อมใส เพื่อความเลื่อมใสยิ่งขึ้นของคนที่เลื่อมใสแล้ว เพื่อความตั้งมั่นแห่งพระสัทธรรม เพื่ออนุเคราะห์พระวินัย. ใครศึกษา? พระเสขะและกัลยาณปุถุชนศึกษา. ใครเป็นผู้มีสิกขาอันศึกษาแล้ว? พระอรหันต์เป็นผู้มีสิกขาอันศึกษาแล้ว. สิกขาบทนั้นตั้งอยู่ในใคร? ตั้งอยู่ในผู้ใคร่ต่อการศึกษา. ใครทรงจำไว้? ผู้ใดหมั่นสาธยาย ผู้นั้นทรงจำไว้. เป็นคำของใคร? เป็นพระดำรัสของพระผู้มีพระภาคเจ้าอรหันตสัมมาสัมพุทธเจ้า. ใครนำมา? นำมาโดยลำดับอาจารย์

3.

๓.

Upāli dāsako ceva, soṇako siggavo tathā;

Moggaliputtena pañcamā, ete jambusirivhaye.

พระอุบาลีเถระ พระทาสกเถระ พระโสณกเถระ พระสิคควเถระ และพระโมคคลีบุตรเถระเป็นที่ ๕ พระเถระเหล่านี้ได้สวดสาธยายพระวินัยในชมพูทวีป

Tato mahindo iṭṭiyo, uttiyo sambalo tathā;

Bhaddanāmo ca paṇḍito.

ต่อจากนั้น พระมหินทเถระ พระอิฏฏิยเถระ พระอุตติยเถระ พระสัมพลเถระ และพระภัททนามะผู้เป็นบัณฑิต

Ete [Pg.3] nāgā mahāpaññā, jambudīpā idhāgatā;

Vinayaṃ te vācayiṃsu, piṭakaṃ tambapaṇṇiyā.

พระนาคะผู้มีปัญญามากเหล่านี้ มาจากชมพูทวีปสู่ที่นี้ ท่านเหล่านั้นได้สวดสาธยายพระวินัยปิฎกในตัมพปัณณิทวีป

Nikāye pañca vācesuṃ, satta ceva pakaraṇe;

Tato ariṭṭho medhāvī, tissadatto ca paṇḍito.

ท่านเหล่านั้นได้สวดสาธยายนิกาย ๕ และปกรณ์ ๗ ด้วย ต่อจากนั้น พระอริฏฐะผู้มีปัญญา และพระติสสทัตตะผู้เป็นบัณฑิต

Visārado kāḷasumano, thero ca dīghanāmako;

Dīghasumano ca paṇḍito.

พระกาฬสุมนะผู้แกล้วกล้า พระเถระนามว่าทีฆะ และพระทีฆสุมนะผู้เป็นบัณฑิต

Punadeva kāḷasumano, nāgatthero ca buddharakkhito;

Tissatthero ca medhāvī, devatthero ca paṇḍito.

อีกครั้งหนึ่ง พระกาฬสุมนะ พระนาคเถระ พระพุทธรักขิตะ พระติสสเถระผู้มีปัญญา และพระเทวเถระผู้เป็นบัณฑิต

Punadeva sumano medhāvī, vinaye ca visārado;

Bahussuto cūḷanāgo, gajova duppadhaṃsiyo.

อีกครั้งหนึ่ง พระสุมนะผู้มีปัญญาและแกล้วกล้าในพระวินัย และพระจูฬนาคะผู้เป็นพหูสูต ผู้ใครๆ ข่มได้ยากดุจช้าง

Dhammapālitanāmo ca, rohaṇe sādhupūjito;

Tassa sisso mahāpañño khemanāmo tipeṭako.

และพระเถระนามว่าธัมมปาลิตะ ผู้ที่สัตบุรุษในโรหณชนบทบูชาแล้ว ศิษย์ของท่านนามว่าเขมะ เป็นผู้มีปัญญามาก ทรงพระไตรปิฎก

Dīpe tārakarājāva paññāya atirocatha;

Upatisso ca medhāvī, phussadevo mahākathī.

(พระเขมเถระ) รุ่งเรืองยิ่งในทวีปด้วยปัญญา ดุจพระราชาแห่งดวงดาว (พระจันทร์) และพระอุปติสสะผู้มีปัญญา และพระปุสสเทวะผู้เป็นนักเทศน์ที่ยิ่งใหญ่

Punadeva sumano medhāvī, pupphanāmo bahussuto;

Mahākathī mahāsivo, piṭake sabbattha kovido.

อีกวาระหนึ่ง พระสุมนเถระผู้มีปัญญา พระปุปผนามะผู้เป็นพหูสูต พระมหาสิวะผู้เป็นนักเทศน์ที่ยิ่งใหญ่ ผู้ฉลาดในพระไตรปิฎกทุกส่วน

Punadeva upāli medhāvī, vinaye ca visārado;

Mahānāgo mahāpañño, saddhammavaṃsakovido.

อีกวาระหนึ่ง พระอุบาลีเถระผู้มีปัญญาและแกล้วกล้าในพระวินัย พระมหานาคเถระผู้มีปัญญามาก ผู้ฉลาดในวงศ์แห่งพระสัทธรรม

Punadeva abhayo medhāvī, piṭake sabbattha kovido;

Tissatthero ca medhāvī, vinaye ca visārado.

อีกวาระหนึ่ง พระอภัยเถระผู้มีปัญญา ผู้ฉลาดในพระไตรปิฎกทุกส่วน และพระติสสเถระผู้มีปัญญา ผู้แกล้วกล้าในพระวินัย

Tassa sisso mahāpañño, pupphanāmo bahussuto;

Sāsanaṃ anurakkhanto, jambudīpe patiṭṭhito.

ศิษย์ของท่าน (พระติสสเถระ) คือพระปุปผนามะ ผู้มีปัญญามาก เป็นพหูสูต ได้ดำรงมั่นอยู่ในชมพูทวีป พลางอนุรักษ์ไว้ซึ่งพระศาสนา

Cūḷābhayo ca medhāvī, vinaye ca visārado;

Tissatthero ca medhāvī, saddhammavaṃsakovido.

พระจูฬาภัยเถระผู้มีปัญญาและแกล้วกล้าในพระวินัย และพระติสสเถระผู้มีปัญญา ผู้ฉลาดในวงศ์แห่งพระสัทธรรม

Cūḷadevo ca medhāvī, vinaye ca visārado;

Sivatthero ca medhāvī, vinaye sabbattha kovido.

พระจูฬเทวเถระผู้มีปัญญาและแกล้วกล้าในพระวินัย และพระสิวเถระผู้มีปัญญา ผู้ฉลาดในพระวินัยทุกส่วน

Ete [Pg.4] nāgā mahāpaññā, vinayaññū maggakovidā;

Vinayaṃ dīpe pakāsesuṃ, piṭakaṃ tambapaṇṇiyāti.

พระนาคะเหล่านั้น ผู้มีปัญญามาก รู้แจ้งพระวินัย ฉลาดในมรรค ได้ประกาศพระวินัยปิฎกในเกาะตัมพปัณณิ

4. Yaṃ tena bhagavatā jānatā passatā arahatā sammāsambuddhena dutiyaṃ pārājikaṃ kattha paññattanti? Rājagahe paññattaṃ. Kaṃ ārabbhāti? Dhaniyaṃ kumbhakāraputtaṃ ārabbha. Kismiṃ vatthusminti? Dhaniyo kumbhakāraputto rañño dārūni adinnaṃ ādiyi, tasmiṃ vatthusmiṃ. Ekā paññatti, ekā anupaññatti. Channaṃ āpattisamuṭṭhānānaṃ katihi samuṭṭhānehi samuṭṭhātīti? Tīhi samuṭṭhānehi samuṭṭhāti – siyā kāyato ca cittato ca samuṭṭhāti, na vācato; siyā vācato ca cittato ca samuṭṭhāti, na kāyato; siyā kāyato ca vācato ca cittato ca samuṭṭhāti…pe….

๔. ปาราชิกสิกขาบทที่ ๒ อันพระผู้มีพระภาคพระองค์นั้น ผู้ทรงรู้ ทรงเห็น เป็นพระอรหันต์ ตรัสรู้โดยชอบด้วยพระองค์เอง ทรงบัญญัติไว้ ณ ที่ไหน? ตอบว่า ทรงบัญญัติไว้ ณ กรุงราชคฤห์. ทรงปรารภใคร? ตอบว่า ทรงปรารภพระธนิยะ บุตรของช่างหม้อ. ในเรื่องอะไร? ตอบว่า พระธนิยะ บุตรของช่างหม้อ ได้ถือเอาไม้ของพระราชาที่เขามิได้ให้ ในเรื่องนั้น. เป็นมูลบัญญัติ ๑ อนุบัญญัติ ๑. ในบรรดาสมุฏฐานแห่งอาบัติ ๖ อย่าง อาบัตินี้เกิดขึ้นด้วยสมุฏฐานเท่าไร? ตอบว่า เกิดขึ้นด้วยสมุฏฐาน ๓ อย่าง คือ บางครั้งเกิดขึ้นทางกายและจิต แต่ไม่เกิดทางวาจา บางครั้งเกิดขึ้นทางวาจาและจิต แต่ไม่เกิดทางกาย บางครั้งเกิดขึ้นทางกาย วาจา และจิต...ฯลฯ...

5. Tatiyaṃ pārājikaṃ kattha paññattanti? Vesāliyaṃ paññattaṃ. Kaṃ ārabbhāti? Sambahule bhikkhū ārabbha. Kismiṃ vatthusminti? Sambahulā bhikkhū aññamaññaṃ jīvitā voropesuṃ, tasmiṃ vatthusmiṃ. Ekā paññatti, ekā anupaññatti. Channaṃ āpattisamuṭṭhānānaṃ katihi samuṭṭhānehi samuṭṭhātīti? Tīhi samuṭṭhānehi samuṭṭhāti – siyā kāyato ca cittato ca samuṭṭhāti, na vācato; siyā vācato ca cittato ca samuṭṭhāti, na kāyato; siyā kāyato ca vācato ca cittato ca samuṭṭhāti…pe….

๕. ปาราชิกสิกขาบทที่ ๓ ทรงบัญญัติไว้ ณ ที่ไหน? ตอบว่า ทรงบัญญัติไว้ ณ กรุงเวสาลี. ทรงปรารภใคร? ตอบว่า ทรงปรารภภิกษุหลายรูป. ในเรื่องอะไร? ตอบว่า ภิกษุหลายรูปต่างพรากกันและกันจากชีวิต ในเรื่องนั้น. เป็นมูลบัญญัติ ๑ อนุบัญญัติ ๑. ในบรรดาสมุฏฐานแห่งอาบัติ ๖ อย่าง อาบัตินี้เกิดขึ้นด้วยสมุฏฐานเท่าไร? ตอบว่า เกิดขึ้นด้วยสมุฏฐาน ๓ อย่าง คือ บางครั้งเกิดขึ้นทางกายและจิต แต่ไม่เกิดทางวาจา บางครั้งเกิดขึ้นทางวาจาและจิต แต่ไม่เกิดทางกาย บางครั้งเกิดขึ้นทางกาย วาจา และจิต...ฯลฯ...

6. Catutthaṃ pārājikaṃ kattha paññattanti? Vesāliyaṃ paññattaṃ. Kaṃ ārabbhāti? Vaggumudātīriye bhikkhū ārabbha. Kismiṃ vatthusminti? Vaggumudātīriyā bhikkhū gihīnaṃ aññamaññassa uttarimanussadhammassa vaṇṇaṃ bhāsiṃsu, tasmiṃ vatthusmiṃ. Ekā paññatti, ekā anupaññatti. Channaṃ āpattisamuṭṭhānānaṃ katihi samuṭṭhānehi samuṭṭhātīti? Tīhi samuṭṭhānehi samuṭṭhāti – siyā kāyato ca cittato ca samuṭṭhāti, na vācato; siyā vācato ca cittato ca samuṭṭhāti, na kāyato; siyā kāyato ca vācato ca cittato ca samuṭṭhāti…pe….

๖. ปาราชิกสิกขาบทที่ ๔ ทรงบัญญัติไว้ ณ ที่ไหน? ตอบว่า ทรงบัญญัติไว้ ณ กรุงเวสาลี. ทรงปรารภใคร? ตอบว่า ทรงปรารภภิกษุชาวฝั่งแม่น้ำวัคคุมุทา. ในเรื่องอะไร? ตอบว่า ภิกษุชาวฝั่งแม่น้ำวัคคุมุทาต่างกล่าวสรรเสริญคุณแห่งอุตตริมนุสสธรรมของกันและกันแก่พวกคฤหัสถ์ ในเรื่องนั้น. เป็นมูลบัญญัติ ๑ อนุบัญญัติ ๑. ในบรรดาสมุฏฐานแห่งอาบัติ ๖ อย่าง อาบัตินี้เกิดขึ้นด้วยสมุฏฐานเท่าไร? ตอบว่า เกิดขึ้นด้วยสมุฏฐาน ๓ อย่าง คือ บางครั้งเกิดขึ้นทางกายและจิต แต่ไม่เกิดทางวาจา บางครั้งเกิดขึ้นทางวาจาและจิต แต่ไม่เกิดทางกาย บางครั้งเกิดขึ้นทางกาย วาจา และจิต...ฯลฯ...

Cattāro pārājikā niṭṭhitā.

ปาราชิก ๔ สิกขาบท จบแล้ว

Tassuddānaṃ –

อุทานของปาราชิกนั้น คือ

Methunādinnādānañca[Pg.5], manussaviggahuttari;

Pārājikāni cattāri, chejjavatthū asaṃsayāti.

เมถุนธรรม อทินนาทาน การฆ่ามนุษย์ และอุตตริมนุสสธรรม ปาราชิก ๔ ประการเหล่านี้ เป็นวัตถุที่ต้องตัดขาด ไม่ต้องสงสัยเลย

2. Saṅghādisesakaṇḍaṃ

๒. สังฆาทิเสสกัณฑ์

7. Yaṃ tena bhagavatā jānatā passatā arahatā sammāsambuddhena upakkamitvā asuciṃ mocentassa saṅghādiseso kattha paññatto? Kaṃ ārabbha? Kismiṃ vatthusmiṃ? Atthi tattha paññatti, anupaññatti, anuppannapaññatti? Sabbatthapaññatti, padesapaññatti? Sādhāraṇapaññatti, asādhāraṇapaññatti? Ekatopaññatti, ubhatopaññatti? Pañcannaṃ pātimokkhuddesānaṃ katthogadhaṃ kattha pariyāpannaṃ? Katamena uddesena uddesaṃ āgacchati? Catunnaṃ vipattīnaṃ katamā vipatti? Sattannaṃ āpattikkhandhānaṃ katamo āpattikkhandho? Channaṃ āpattisamuṭṭhānānaṃ katihi samuṭṭhānehi samuṭṭhāti? Catunnaṃ adhikaraṇānaṃ katamaṃ adhikaraṇaṃ? Sattannaṃ samathānaṃ katihi samathehi sammati? Ko tattha vinayo, ko tattha abhivinayo? Kiṃ tattha pātimokkhaṃ, kiṃ tattha adhipātimokkhaṃ? Kā vipatti, kā sampatti, kā paṭipatti? Kati atthavase paṭicca bhagavatā upakkamitvā asuciṃ mocentassa saṅghādiseso paññatto? Ke sikkhanti, ke sikkhitasikkhā? Kattha ṭhitaṃ? Ke dhārenti? Kassa vacanaṃ? Kenābhatanti?

๗. สังฆาทิเสสสำหรับภิกษุผู้จงใจทำอสุจิให้เคลื่อน อันพระผู้มีพระภาคพระองค์นั้น ผู้ทรงรู้ ทรงเห็น เป็นพระอรหันต์ ตรัสรู้โดยชอบด้วยพระองค์เอง ทรงบัญญัติไว้ ณ ที่ไหน? ทรงปรารภใคร? ในเรื่องอะไร? ในสิกขาบทนั้น มีมูลบัญญัติ อนุบัญญัติ อนุปปันนบัญญัติ หรือไม่? เป็นสัพพัตถบัญญัติ หรือ ปเทสบัญญัติ? เป็นสาธารณบัญญัติ หรือ อสาธารณบัญญัติ? เป็นเอกโตบัญญัติ หรือ อุภโตบัญญัติ? ในบรรดาปาฏิโมกขุทเทส ๕ อย่าง สิกขาบทนี้สงเคราะห์เข้าในอุเทสไหน นับเนื่องในอุเทสไหน? ย่อมถึงการยกขึ้นแสดงด้วยอุเทสไหน? ในบรรดาวิบัติ ๔ อย่าง เป็นวิบัติไหน? ในบรรดาอาปัตติขันธ์ ๗ อย่าง เป็นอาปัตติขันธ์ไหน? ในบรรดาสมุฏฐานแห่งอาบัติ ๖ อย่าง เกิดขึ้นด้วยสมุฏฐานเท่าไร? ในบรรดาอธิกรณ์ ๔ อย่าง เป็นอธิกรณ์ไหน? ในบรรดาสมถะ ๗ อย่าง ย่อมระงับด้วยสมถะเท่าไร? ในสิกขาบทนั้น อะไรคือวินัย อะไรคืออภิวินัย? ในสิกขาบทนั้น อะไรคือปาฏิโมกข์ อะไรคืออธิปาฏิโมกข์? อะไรคือวิบัติ อะไรคือสมบัติ อะไรคือปฏิบัติ? อาศัยอำนาจประโยชน์เท่าไร พระผู้มีพระภาคจึงทรงบัญญัติสังฆาทิเสสสำหรับภิกษุผู้จงใจทำอสุจิให้เคลื่อน? ใครย่อมศึกษา ใครเป็นผู้มีสิกขาอันศึกษาแล้ว? สิกขาบทนี้ตั้งอยู่ในบุคคลพวกไหน? ใครย่อมทรงจำไว้? เป็นคำของใคร? ใครนำมา?

8. Yaṃ tena bhagavatā jānatā passatā arahatā sammāsambuddhena upakkamitvā asuciṃ mocentassa saṅghādiseso kattha paññattoti? Sāvatthiyaṃ paññatto. Kaṃ ārabbhāti? Āyasmantaṃ seyyasakaṃ ārabbha. Kismiṃ vatthusminti? Āyasmā seyyasako hatthena upakkamitvā asuciṃ mocesi, tasmiṃ vatthusmiṃ. Atthi tattha paññatti, anupaññatti, anuppannapaññattīti? Ekā paññatti, ekā anupaññatti. Anuppannapaññatti tasmiṃ natthi. Sabbattha paññatti, padesapaññattīti? Sabbatthapaññatti. Sādhāraṇapaññatti, asādhāraṇapaññattīti? Asādhāraṇapaññatti. Ekatopaññatti, ubhatopaññattīti? Ekatopaññatti. Pañcannaṃ pātimokkhuddesānaṃ katthogadhaṃ kattha pariyāpannanti? Nidānogadhaṃ nidānapariyāpannaṃ. Katamena uddesena uddesaṃ āgacchatīti? Tatiye [Pg.6] uddesena uddesaṃ āgacchati. Catunnaṃ vipattīnaṃ katamā vipattīti? Sīlavipatti. Sattannaṃ āpattikkhandhānaṃ katamo āpattikkhandhoti? Saṅghādiseso āpattikkhandho. Channaṃ āpattisamuṭṭhānānaṃ katihi samuṭṭhānehi samuṭṭhātīti? Ekena samuṭṭhānena samuṭṭhāti – kāyato ca cittato ca samuṭṭhāti, na vācato. Catunnaṃ adhikaraṇānaṃ katamaṃ adhikaraṇanti? Āpattādhikaraṇaṃ. Sattannaṃ samathānaṃ katihi samathehi sammatīti? Dvīhi samathehi sammati – sammukhāvinayena ca paṭiññātakaraṇena ca. Ko tattha vinayo, ko tattha abhivinayoti? Paññatti vinayo, vibhatti abhivinayo. Kiṃ tattha pātimokkhaṃ, kiṃ tattha adhipātimokkhanti? Paññatti pātimokkhaṃ, vibhatti adhipātimokkhaṃ. Kā vipattīti? Asaṃvaro vipatti. Kā sampattīti? Saṃvaro sampatti. Kā paṭipattīti? Na evarūpaṃ karissāmīti yāvajīvaṃ āpāṇakoṭikaṃ samādāya sikkhati sikkhāpadesu. Kati atthavase paṭicca bhagavatā upakkamitvā asuciṃ mocentassa saṅghādiseso paññattoti? Dasa atthavase paṭicca bhagavatā upakkamitvā asuciṃ mocentassa saṅghādiseso paññatto – saṅghasuṭṭhutāya, saṅghaphāsutāya, dummaṅkūnaṃ puggalānaṃ niggahāya, pesalānaṃ bhikkhūnaṃ phāsuvihārāya, diṭṭhadhammikānaṃ āsavānaṃ saṃvarāya, samparāyikānaṃ āsavānaṃ paṭighātāya, appasannānaṃ pasādāya, pasannānaṃ bhiyyobhāvāya, saddhammaṭṭhitiyā, vinayānuggahāya. Ke sikkhantīti? Sekkhā ca puthujjanakalyāṇakā ca sikkhanti. Ke sikkhitasikkhāti? Arahanto sikkhitasikkhā. Kattha ṭhitanti? Sikkhākāmesu ṭhitaṃ. Ke dhārentīti? Yesaṃ vattati, te dhārenti. Kassa vacananti? Bhagavato vacanaṃ arahato sammāsambuddhassa. Kenābhatanti? Paramparābhataṃ –

๘. ถามว่า สังฆาทิเสสสิกขาบทที่พระผู้มีพระภาคพระองค์นั้น ผู้ทรงรู้ ทรงเห็น เป็นพระอรหันต์ ตรัสรู้โดยชอบด้วยพระองค์เอง ทรงบัญญัติแก่ภิกษุผู้พยายามทำอสุจิให้เคลื่อนนั้น ทรงบัญญัติไว้ ณ ที่ไหน ตอบว่า ทรงบัญญัติไว้ ณ กรุงสาวัตถี ถามว่า ทรงปรารภใคร ตอบว่า ทรงปรารภท่านพระเสยยสกะ ถามว่า ในเรื่องอะไร ตอบว่า ในเรื่องที่ท่านพระเสยยสกะพยายามด้วยมือทำอสุจิให้เคลื่อน ถามว่า ในสิกขาบทนั้น มีบัญญัติ อนุบัญญัติ อนุปปันนบัญญัติ หรือไม่ ตอบว่า มีบัญญัติ ๑ อนุบัญญัติ ๑ อนุปปันนบัญญัติไม่มีในสิกขาบทนั้น ถามว่า เป็นสัพพัตถบัญญัติ หรือ ปเทสบัญญัติ ตอบว่า เป็นสัพพัตถบัญญัติ ถามว่า เป็นสาธารณบัญญัติ หรือ อสาธารณบัญญัติ ตอบว่า เป็นอสาธารณบัญญัติ ถามว่า เป็นเอกโตบัญญัติ หรือ อุภโตบัญญัติ ตอบว่า เป็นเอกโตบัญญัติ ถามว่า ในปาติโมกขุทเทส ๕ หยั่งลงในอุเทสไหน นับเนื่องในอุเทสไหน ตอบว่า หยั่งลงในนิทาน นับเนื่องในนิทาน ถามว่า ถึงการยกขึ้นแสดงด้วยอุเทสไหน ตอบว่า ถึงการยกขึ้นแสดงด้วยอุเทสที่ ๓ ถามว่า ในวิบัติ ๔ เป็นวิบัติไหน ตอบว่า เป็นสีลวิบัติ ถามว่า ในอาปัตติขันธ์ ๗ เป็นอาปัตติขันธ์ไหน ตอบว่า เป็นสังฆาทิเสสอาปัตติขันธ์ ถามว่า ในอาปัตติสมุฏฐาน ๖ เกิดขึ้นด้วยสมุฏฐานเท่าไร ตอบว่า เกิดขึ้นด้วยสมุฏฐาน ๑ คือ เกิดขึ้นทางกายกับจิต ไม่ใช่ทางวาจา ถามว่า ในอธิกรณ์ ๔ เป็นอธิกรณ์ไหน ตอบว่า เป็นอาปัตตาธิกรณ์ ถามว่า ในสมถะ ๗ ระงับด้วยสมถะเท่าไร ตอบว่า ระงับด้วยสมถะ ๒ คือ สัมมุขาวินัย และ ปฏิญญาตกรณะ ถามว่า อะไรเป็นวินัย อะไรเป็นอภิวินัยในสิกขาบทนั้น ตอบว่า บัญญัติเป็นวินัย วิภังค์เป็นอภิวินัย ถามว่า อะไรเป็นปาติโมกข์ อะไรเป็นอธิปาติโมกข์ในสิกขาบทนั้น ตอบว่า บัญญัติเป็นปาติโมกข์ วิภังค์เป็นอธิปาติโมกข์ ถามว่า อะไรคือวิบัติ ตอบว่า ความไม่สำรวมเป็นวิบัติ ถามว่า อะไรคือสมบัติ ตอบว่า ความสำรวมเป็นสมบัติ ถามว่า อะไรคือปฏิบัติ ตอบว่า การสมาทานศึกษาในสิกขาบททั้งหลายตลอดชีวิตจนกว่าชีวิตจะหาไม่ว่า 'เราจักไม่ทำเช่นนี้' ถามว่า พระผู้มีพระภาคทรงอาศัยอำนาจประโยชน์เท่าไร จึงทรงบัญญัติสังฆาทิเสสแก่ภิกษุผู้พยายามทำอสุจิให้เคลื่อน ตอบว่า พระผู้มีพระภาคทรงอาศัยอำนาจประโยชน์ ๑๐ ประการ จึงทรงบัญญัติสังฆาทิเสสแก่ภิกษุผู้พยายามทำอสุจิให้เคลื่อน คือ เพื่อความดีงามแห่งสงฆ์, เพื่อความผาสุกแห่งสงฆ์, เพื่อข่มบุคคลผู้เก้อยาก, เพื่อความอยู่ผาสุกของภิกษุผู้มีศีลเป็นที่รัก, เพื่อป้องกันอาสวะในปัจจุบัน, เพื่อกำจัดอาสวะในสัมปรายภพ, เพื่อความเลื่อมใสของผู้ที่ยังไม่เลื่อมใส, เพื่อความเลื่อมใสยิ่งขึ้นของผู้ที่เลื่อมใสแล้ว, เพื่อความตั้งมั่นแห่งสัทธรรม, เพื่ออนุเคราะห์พระวินัย ถามว่า ใครศึกษาอยู่ ตอบว่า พระเสขะและกัลยาณปุถุชนศึกษาอยู่ ถามว่า ใครมีสิกขาที่ศึกษาแล้ว ตอบว่า พระอรหันต์ทั้งหลายมีสิกขาที่ศึกษาแล้ว ถามว่า ตั้งอยู่ที่ไหน ตอบว่า ตั้งอยู่ในผู้ใคร่ต่อการศึกษา ถามว่า ใครทรงไว้ ตอบว่า ผู้ใดหมั่นศึกษา ผู้นั้นทรงไว้ ถามว่า เป็นคำของใคร ตอบว่า เป็นพระดำรัสของพระผู้มีพระภาคอรหันตสัมมาสัมพุทธเจ้า ถามว่า ใครนำมา ตอบว่า นำมาโดยลำดับอาจารย์ –

Upāli dāsako ceva, soṇako siggavo tathā;

Moggaliputtena pañcamā, ete jambusirivhaye.

พระอุบาลี พระทาสกะ พระโสณกะ พระสิคควะ และพระโมคคลีบุตรเป็นที่ ๕ พระเถระเหล่านี้ (ได้สวดสาธยายพระวินัย) ในชมพูทวีป

Tato mahindo iṭṭiyo, uttiyo sambalo tathā;

Bhaddanāmo ca paṇḍito.

ลำดับนั้น พระมหินทะ พระอิฏฏิยะ พระอุตติยะ พระสัมพละ และพระภัททนามะผู้เป็นบัณฑิต

Ete nāgā mahāpaññā, jambudīpā idhāgatā;

Vinayaṃ te vācayiṃsu, piṭakaṃ tambapaṇṇiyā.

พระนาคะผู้มีปัญญามากเหล่านี้ มาแล้วจากชมพูทวีปสู่ที่นี้ ท่านเหล่านั้นได้สวดสาธยายพระวินัยปิฎกในตัมพปัณณิทวีป

Nikāye pañca vācesuṃ, satta ceva pakaraṇe;

Tato ariṭṭho medhāvī, tissadatto ca paṇḍito.

ท่านได้สวดสาธยายนิกาย ๕ และปกรณ์ ๗ ด้วย ลำดับนั้น พระอริฏฐะผู้มีปัญญา และพระติสสทัตตะผู้เป็นบัณฑิต

Visārado [Pg.7] kāḷasumano, thero ca dīghanāmako;

Dīghasumano ca paṇḍito.

พระกาฬสุมนะผู้แกล้วกล้า และพระเถระชื่อทีฆะ และพระทีฆสุมนะผู้เป็นบัณฑิต

Punadeva kāḷasumano, nāgatthero ca buddharakkhito;

Tissatthero ca medhāvī, devatthero ca paṇḍito.

อีกครั้งหนึ่ง พระกาฬสุมนะ พระนาคเถระ และพระพุทธรักขิต และพระติสสเถระผู้มีปัญญา และพระเทวเถระผู้เป็นบัณฑิต

Punadeva sumano medhāvī, vinaye ca visārado;

Bahussuto cūḷanāgo, gajova duppadhaṃsiyo.

อีกครั้งหนึ่ง พระสุมนะผู้มีปัญญาและแกล้วกล้าในพระวินัย และพระจูฬนาคะผู้เป็นพหูสูต ผู้ใครๆ ข่มได้ยากดุจช้าง

Dhammapālitanāmo ca, rohaṇe sādhupūjito;

Tassa sisso mahāpañño, khemanāmo tipeṭako.

และท่านชื่อว่าธัมมปาลิตะ ผู้อันสาธุชนบูชาแล้วในโรหณชนบท ศิษย์ของท่านชื่อว่าเขมะ ผู้มีปัญญามาก ทรงพระไตรปิฎก

Dīpe tārakarājāva, paññāya atirocatha;

Upatisso ca medhāvī, phussadevo mahākathī.

(พระเถระนั้น) รุ่งเรืองยิ่งนักในทวีปด้วยปัญญา ดุจพระราชาแห่งดวงดาว และพระอุปติสสะผู้มีปัญญา และพระปุสสเทวะผู้เป็นนักเทศน์ผู้ยิ่งใหญ่

Punadeva sumano medhāvī, pupphanāmo bahussuto;

Mahākathī mahāsivo, piṭake sabbattha kovido.

อีกครั้งหนึ่ง พระสุมนะผู้มีปัญญา ท่านผู้มีนามว่าปุปผะผู้เป็นพหูสูต และพระมหาสีวะผู้เป็นนักเทศน์ผู้ยิ่งใหญ่ ผู้ฉลาดในพระปิฎกทั้งปวง

Punadeva upāli medhāvī, vinaye ca visārado;

Mahānāgo mahāpañño, saddhammavaṃsakovido.

อีกครั้งหนึ่ง พระอุบาลีผู้มีปัญญาและแกล้วกล้าในพระวินัย และพระมหานาคะผู้มีปัญญามาก ผู้ฉลาดในวงศ์แห่งสัทธรรม

Punadeva abhayo medhāvī, piṭake sabbattha kovido;

Tissatthero ca medhāvī, vinaye ca visārado.

อีกครั้งหนึ่ง พระอภัยผู้มีปัญญา ผู้ฉลาดในพระปิฎกทั้งปวง และพระติสสเถระผู้มีปัญญาและแกล้วกล้าในพระวินัย

Tassa sisso mahāpañño, pupphanāmo bahussuto;

Sāsanaṃ anurakkhanto, jambudīpe patiṭṭhito.

ศิษย์ของท่าน (พระติสสเถระ) นั้น ชื่อว่าปุปผะ ผู้มีปัญญามาก เป็นพหูสูต ท่านดำรงอยู่ในชมพูทวีป คอยตามรักษาพระศาสนา

Cūḷābhayo ca medhāvī, vinaye ca visārado;

Tissatthero ca medhāvī, saddhammavaṃsakovido.

และพระจูฬาภัยผู้มีปัญญาและแกล้วกล้าในพระวินัย และพระติสสเถระผู้มีปัญญา ผู้ฉลาดในวงศ์แห่งสัทธรรม

Cūḷadevo ca medhāvī, vinaye ca visārado;

Sivatthero ca medhāvī, vinaye sabbattha kovido.

และพระจูฬเทวะผู้มีปัญญาและแกล้วกล้าในพระวินัย และพระสีวเถระผู้มีปัญญา ผู้ฉลาดในพระวินัยทั้งปวง

Ete nāgā mahāpaññā, vinayaññū maggakovido;

Vinayaṃ dīpe pakāsesuṃ, piṭakaṃ tambapaṇṇiyāti.

พระนาคะผู้มีปัญญามากเหล่านี้ ผู้รู้พระวินัย ผู้ฉลาดในหนทาง ได้ประกาศพระวินัยปิฎกในตัมพปัณณิทวีป

9. Yaṃ tena bhagavatā jānatā passatā arahatā sammāsambuddhena mātugāmena saddhiṃ kāyasaṃsaggaṃ samāpajjantassa saṅghādiseso kattha paññattoti? Sāvatthiyaṃ paññatto. Kaṃ ārabbhāti? Āyasmantaṃ udāyiṃ ārabbha[Pg.8]. Kismiṃ vatthusminti? Āyasmā udāyī mātugāmena saddhiṃ kāyasaṃsaggaṃ samāpajji, tasmiṃ vatthusmiṃ. Ekā paññatti. Channaṃ āpattisamuṭṭhānānaṃ ekena samuṭṭhānena samuṭṭhāti – kāyato ca cittato ca samuṭṭhāti, na vācato…pe….

๙. อาบัติสังฆาทิเสสที่พระผู้มีพระภาคพระองค์นั้น ผู้ทรงรู้ ทรงเห็น เป็นพระอรหันต์ ตรัสรู้โดยชอบด้วยพระองค์เอง ทรงบัญญัติแก่ภิกษุผู้ถึงความเคล้าคลึงกายกับมาตุคามนั้น ทรงบัญญัติไว้ ณ ที่ไหน? ทรงบัญญัติไว้ ณ กรุงสาวัตถี. ทรงปรารภใคร? ทรงปรารภท่านพระอุทายี. ทรงปรารภเรื่องอะไร? ท่านพระอุทายีถึงความเคล้าคลึงกายกับมาตุคาม ในเรื่องนั้น. เป็นมูลบัญญัติ ๑. ในบรรดาสมุฏฐานแห่งอาบัติ ๖ อย่าง เกิดขึ้นด้วยสมุฏฐาน ๑ อย่าง คือ เกิดขึ้นทางกายกับจิต ไม่เกิดขึ้นทางวาจา...ฯลฯ...

10. Mātugāmaṃ duṭṭhullāhi vācāhi obhāsantassa saṅghādiseso kattha paññattoti? Sāvatthiyaṃ paññatto. Kaṃ ārabbhāti? Āyasmantaṃ udāyiṃ ārabbha. Kismiṃ vatthusminti? Āyasmā udāyī mātugāmaṃ duṭṭhullāhi vācāhi obhāsi, tasmiṃ vatthusmiṃ. Ekā paññatti. Channaṃ āpattisamuṭṭhānānaṃ tīhi samuṭṭhānehi samuṭṭhāti – siyā kāyato ca cittato ca samuṭṭhāti, na vācato; siyā vācato ca cittato ca samuṭṭhāti, na kāyato; siyā kāyato ca vācato ca cittato ca samuṭṭhāti…pe….

๑๐. อาบัติสังฆาทิเสสแก่ภิกษุผู้พูดเกี้ยวมาตุคามด้วยวาจาชั่วหยาบ ทรงบัญญัติไว้ ณ ที่ไหน? ทรงบัญญัติไว้ ณ กรุงสาวัตถี. ทรงปรารภใคร? ทรงปรารภท่านพระอุทายี. ทรงปรารภเรื่องอะไร? ท่านพระอุทายีพูดเกี้ยวมาตุคามด้วยวาจาชั่วหยาบ ในเรื่องนั้น. เป็นมูลบัญญัติ ๑. ในบรรดาสมุฏฐานแห่งอาบัติ ๖ อย่าง เกิดขึ้นด้วยสมุฏฐาน ๓ อย่าง คือ บางครั้งเกิดขึ้นทางกายกับจิต ไม่เกิดขึ้นทางวาจา, บางครั้งเกิดขึ้นทางวาจากับจิต ไม่เกิดขึ้นทางกาย, บางครั้งเกิดขึ้นทางกาย วาจา และจิต...ฯลฯ...

11. Mātugāmassa santike attakāmapāricariyāya vaṇṇaṃ bhāsantassa saṅghādiseso kattha paññattoti? Sāvatthiyaṃ paññatto. Kaṃ ārabbhāti? Āyasmantaṃ udāyiṃ ārabbha. Kismiṃ vatthusminti? Āyasmā udāyī mātugāmassa santike attakāmapāricariyāya vaṇṇaṃ abhāsi, tasmiṃ vatthusmiṃ. Ekā paññatti. Channaṃ āpattisamuṭṭhānānaṃ tīhi samuṭṭhānehi samuṭṭhāti – siyā kāyato ca cittato ca samuṭṭhāti, na vācato; siyā vācato ca cittato ca samuṭṭhāti, na kāyato; siyā kāyato ca vācato ca cittato ca samuṭṭhāti…pe….

๑๑. อาบัติสังฆาทิเสสแก่ภิกษุผู้กล่าวคุณแห่งการบำเรอตนด้วยกามในสำนักของมาตุคาม ทรงบัญญัติไว้ ณ ที่ไหน? ทรงบัญญัติไว้ ณ กรุงสาวัตถี. ทรงปรารภใคร? ทรงปรารภท่านพระอุทายี. ทรงปรารภเรื่องอะไร? ท่านพระอุทายีกล่าวคุณแห่งการบำเรอตนด้วยกามในสำนักของมาตุคาม ในเรื่องนั้น. เป็นมูลบัญญัติ ๑. ในบรรดาสมุฏฐานแห่งอาบัติ ๖ อย่าง เกิดขึ้นด้วยสมุฏฐาน ๓ อย่าง คือ บางครั้งเกิดขึ้นทางกายกับจิต ไม่เกิดขึ้นทางวาจา, บางครั้งเกิดขึ้นทางวาจากับจิต ไม่เกิดขึ้นทางกาย, บางครั้งเกิดขึ้นทางกาย วาจา และจิต...ฯลฯ...

12. Sañcarittaṃ samāpajjantassa saṅghādiseso kattha paññattoti? Sāvatthiyaṃ paññatto. Kaṃ ārabbhāti? Āyasmantaṃ udāyiṃ ārabbha. Kismiṃ vatthusminti? Āyasmā udāyī sañcarittaṃ samāpajji, tasmiṃ vatthusmiṃ. Ekā paññatti, ekā anupaññatti. Channaṃ āpattisamuṭṭhānānaṃ chahi samuṭṭhānehi samuṭṭhāti – siyā kāyato samuṭṭhāti, na vācato na cittato; siyā vācato samuṭṭhāti, na kāyato na cittato; siyā kāyato ca vācato ca samuṭṭhāti, na cittato; siyā kāyato ca cittato ca samuṭṭhāti, na vācato; siyā vācato ca cittato ca samuṭṭhāti, na kāyato; siyā kāyato ca vācato ca cittato ca samuṭṭhāti…pe….

๑๒. อาบัติสังฆาทิเสสแก่ภิกษุผู้ทำหน้าที่เป็นพ่อสื่อ ทรงบัญญัติไว้ ณ ที่ไหน? ทรงบัญญัติไว้ ณ กรุงสาวัตถี. ทรงปรารภใคร? ทรงปรารภท่านพระอุทายี. ทรงปรารภเรื่องอะไร? ท่านพระอุทายีทำหน้าที่เป็นพ่อสื่อ ในเรื่องนั้น. เป็นมูลบัญญัติ ๑ อนุบัญญัติ ๑. ในบรรดาสมุฏฐานแห่งอาบัติ ๖ อย่าง เกิดขึ้นด้วยสมุฏฐาน ๖ อย่าง คือ บางครั้งเกิดขึ้นทางกาย ไม่เกิดขึ้นทางวาจาและจิต, บางครั้งเกิดขึ้นทางวาจา ไม่เกิดขึ้นทางกายและจิต, บางครั้งเกิดขึ้นทางกายกับวาจา ไม่เกิดขึ้นทางจิต, บางครั้งเกิดขึ้นทางกายกับจิต ไม่เกิดขึ้นทางวาจา, บางครั้งเกิดขึ้นทางวาจากับจิต ไม่เกิดขึ้นทางกาย, บางครั้งเกิดขึ้นทางกาย วาจา และจิต...ฯลฯ...

13. Saññācikā [Pg.9] kuṭiṃ kārāpentassa saṅghādiseso kattha paññattoti? Āḷaviyaṃ paññatto. Kaṃ ārabbhāti? Āḷavake bhikkhū ārabbha. Kismiṃ vatthusminti? Āḷavakā bhikkhū saññācikāya kuṭiyo kārāpesuṃ, tasmiṃ vatthusmiṃ. Ekā paññatti. Channaṃ āpattisamuṭṭhānānaṃ chahi samuṭṭhānehi samuṭṭhāti…pe….

๑๓. อาบัติสังฆาทิเสสแก่ภิกษุผู้ให้สร้างกุฎีด้วยการขอเอง ทรงบัญญัติไว้ ณ ที่ไหน? ทรงบัญญัติไว้ ณ เมืองอาฬวี. ทรงปรารภใคร? ทรงปรารภพวกภิกษุชาวเมืองอาฬวี. ทรงปรารภเรื่องอะไร? พวกภิกษุชาวเมืองอาฬวีให้สร้างกุฎีทั้งหลายด้วยการขอเอง ในเรื่องนั้น. เป็นมูลบัญญัติ ๑. ในบรรดาสมุฏฐานแห่งอาบัติ ๖ อย่าง เกิดขึ้นด้วยสมุฏฐาน ๖ อย่าง...ฯลฯ...

14. Mahallakaṃ vihāraṃ kārāpentassa saṅghādiseso kattha paññattoti? Kosambiyaṃ paññatto. Kaṃ ārabbhāti? Āyasmantaṃ channaṃ ārabbha. Kismiṃ vatthusminti? Āyasmā channo vihāravatthuṃ sodhento aññataraṃ cetiyarukkhaṃ chedāpesi, tasmiṃ vatthusmiṃ. Ekā paññatti. Channaṃ āpattisamuṭṭhānānaṃ chahi samuṭṭhānehi samuṭṭhāti…pe….

๑๔. อาบัติสังฆาทิเสสแก่ภิกษุผู้ให้สร้างวิหารใหญ่ ทรงบัญญัติไว้ ณ ที่ไหน? ทรงบัญญัติไว้ ณ กรุงโกสัมพี. ทรงปรารภใคร? ทรงปรารภท่านพระฉันนะ. ทรงปรารภเรื่องอะไร? ท่านพระฉันนะเมื่อกำลังให้ถางที่สร้างวิหาร ได้ให้ตัดต้นไม้ที่เป็นเจดีย์ต้นหนึ่ง ในเรื่องนั้น. เป็นมูลบัญญัติ ๑. ในบรรดาสมุฏฐานแห่งอาบัติ ๖ อย่าง เกิดขึ้นด้วยสมุฏฐาน ๖ อย่าง...ฯลฯ...

15. Bhikkhuṃ amūlakena pārājikena dhammena anuddhaṃsentassa saṅghādiseso kattha paññattoti? Rājagahe paññatto. Kaṃ ārabbhāti? Mettiyabhūmajake bhikkhū ārabbha. Kismiṃ vatthusminti? Mettiyabhūmajakā bhikkhū āyasmantaṃ dabbaṃ mallaputtaṃ amūlakena pārājikena dhammena anuddhaṃsesuṃ, tasmiṃ vatthusmiṃ. Ekā paññatti. Channaṃ āpattisamuṭṭhānānaṃ tīhi samuṭṭhānehi samuṭṭhāti…pe….

๑๕. อาบัติสังฆาทิเสสแก่ภิกษุผู้โจทภิกษุด้วยอาบัติปาราชิกอันไม่มีมูล ทรงบัญญัติไว้ ณ ที่ไหน? ทรงบัญญัติไว้ ณ กรุงราชคฤห์. ทรงปรารภใคร? ทรงปรารภพวกภิกษุเมตติยภุมมชกะ. ทรงปรารภเรื่องอะไร? พวกภิกษุเมตติยภุมมชกะโจทท่านพระทัพพมัลลบุตรด้วยอาบัติปาราชิกอันไม่มีมูล ในเรื่องนั้น. เป็นมูลบัญญัติ ๑. ในบรรดาสมุฏฐานแห่งอาบัติ ๖ อย่าง เกิดขึ้นด้วยสมุฏฐาน ๓ อย่าง...ฯลฯ...

16. Bhikkhuṃ aññabhāgiyassa adhikaraṇassa kiñci desaṃ lesamattaṃ upādāya pārājikena dhammena anuddhaṃsentassa saṅghādiseso kattha paññattoti? Rājagahe paññatto. Kaṃ ārabbhāti? Mettiyabhūmajake bhikkhū ārabbha. Kismiṃ vatthusminti? Mettiyabhūmajakā bhikkhū āyasmantaṃ dabbaṃ mallaputtaṃ aññabhāgiyassa adhikaraṇassa kiñci desaṃ lesamattaṃ upādāya pārājikena dhammena anuddhaṃsesuṃ, tasmiṃ vatthusmiṃ. Ekā paññatti. Channaṃ āpattisamuṭṭhānānaṃ tīhi samuṭṭhānehi samuṭṭhāti…pe….

๑๖. อาบัติสังฆาทิเสสแก่ภิกษุผู้ถือเอาเลสเพียงเล็กน้อยแห่งอธิกรณ์มีส่วนอื่น แล้วโจทภิกษุด้วยอาบัติปาราชิก ทรงบัญญัติไว้ ณ ที่ไหน? ทรงบัญญัติไว้ ณ กรุงราชคฤห์. ทรงปรารภใคร? ทรงปรารภพวกภิกษุเมตติยภุมมชกะ. ทรงปรารภเรื่องอะไร? พวกภิกษุเมตติยภุมมชกะถือเอาเลสเพียงเล็กน้อยแห่งอธิกรณ์มีส่วนอื่น แล้วโจทท่านพระทัพพมัลลบุตรด้วยอาบัติปาราชิก ในเรื่องนั้น. เป็นมูลบัญญัติ ๑. ในบรรดาสมุฏฐานแห่งอาบัติ ๖ อย่าง เกิดขึ้นด้วยสมุฏฐาน ๓ อย่าง...ฯลฯ...

17. Saṅghabhedakassa bhikkhuno yāvatatiyaṃ samanubhāsanāya na paṭinissajjantassa saṅghādiseso kattha paññattoti? Rājagahe paññatto. Kaṃ ārabbhāti? Devadattaṃ ārabbha. Kismiṃ vatthusminti? Devadatto samaggassa saṅghassa bhedāya parakkami, tasmiṃ vatthusmiṃ. Ekā paññatti. Channaṃ āpattisamuṭṭhānānaṃ ekena samuṭṭhānena samuṭṭhāti – kāyato ca vācato ca cittato ca samuṭṭhāti…pe….

๑๗. อาบัติสังฆาทิเสสแก่ภิกษุผู้ทำลายสงฆ์ อันสงฆ์สวดสมนุภาสน์ครบ ๓ ครั้งแล้วยังไม่สละทิ้ง ทรงบัญญัติไว้ ณ ที่ไหน? ทรงบัญญัติไว้ ณ กรุงราชคฤห์. ทรงปรารภใคร? ทรงปรารภพระเทวทัต. ทรงปรารภเรื่องอะไร? พระเทวทัตพากเพียรเพื่อทำลายสงฆ์ผู้พร้อมเพรียงกัน ในเรื่องนั้น. เป็นมูลบัญญัติ ๑. ในบรรดาสมุฏฐานแห่งอาบัติ ๖ อย่าง เกิดขึ้นด้วยสมุฏฐาน ๑ อย่าง คือ เกิดขึ้นทางกาย วาจา และจิต...ฯลฯ...

18. Bhedānuvattakānaṃ [Pg.10] bhikkhūnaṃ yāvatatiyaṃ samanubhāsanāya na paṭinissajjantānaṃ saṅghādiseso kattha paññattoti? Rājagahe paññatto. Kaṃ ārabbhāti? Sambahule bhikkhū ārabbha. Kismiṃ vatthusminti? Sambahulā bhikkhū devadattassa saṅghabhedāya parakkamantassa anuvattakā ahesuṃ vaggavādakā, tasmiṃ vatthusmiṃ. Ekā paññatti. Channaṃ āpattisamuṭṭhānānaṃ ekena samuṭṭhānena samuṭṭhāti – kāyato ca vācato ca cittato ca samuṭṭhāti…pe….

๑๘. สังฆาทิเสสสำหรับภิกษุผู้ประพฤติตามภิกษุผู้ทำลายสงฆ์ ซึ่งเมื่อสงฆ์สวดสมนุภาสน์จนถึงครั้งที่ ๓ แล้วยังไม่ยอมสละทิฏฐินั้น ทรงบัญญัติไว้ ณ ที่ไหน ? ทรงบัญญัติไว้ ณ กรุงราชคฤห์. ทรงปรารภใคร ? ทรงปรารภภิกษุหลายรูป. ทรงปรารภเรื่องอะไร ? ภิกษุหลายรูปได้เป็นผู้ประพฤติตาม เป็นผู้กล่าวถ้อยคำเป็นพวกของพระเทวทัตผู้พากเพียรเพื่อทำลายสงฆ์, ทรงปรารภเรื่องนั้น. เป็นบัญญัติ ๑. ในสมุฏฐานแห่งอาบัติ ๖ อย่าง ย่อมเกิดขึ้นด้วยสมุฏฐาน ๑ คือ เกิดขึ้นทางกาย วาจา และใจ...ฯลฯ...

19. Dubbacassa bhikkhuno yāvatatiyaṃ samanubhāsanā na paṭinissajjantassa saṅghādiseso kattha paññattoti? Kosambiyaṃ paññatto. Kaṃ ārabbhāti? Āyasmantaṃ channaṃ ārabbha. Kismiṃ vatthusminti? Āyasmā channo bhikkhūhi sahadhammikaṃ vuccamāno attānaṃ avacanīyaṃ akāsi, tasmiṃ vatthusmiṃ. Ekā paññatti. Channaṃ āpattisamuṭṭhānānaṃ ekena samuṭṭhānena samuṭṭhāti – kāyato ca vācato ca cittato ca samuṭṭhāti…pe….

๑๙. สังฆาทิเสสสำหรับภิกษุผู้ว่ายาก ซึ่งเมื่อสงฆ์สวดสมนุภาสน์จนถึงครั้งที่ ๓ แล้วยังไม่ยอมสละทิฏฐินั้น ทรงบัญญัติไว้ ณ ที่ไหน ? ทรงบัญญัติไว้ ณ กรุงโกสัมพี. ทรงปรารภใคร ? ทรงปรารภท่านพระฉันนะ. ทรงปรารภเรื่องอะไร ? ท่านพระฉันนะ เมื่อภิกษุทั้งหลายว่ากล่าวโดยชอบธรรม ได้ทำตนให้เป็นผู้ใคร่ก็ว่ากล่าวไม่ได้, ทรงปรารภเรื่องนั้น. เป็นบัญญัติ ๑. ในสมุฏฐานแห่งอาบัติ ๖ อย่าง ย่อมเกิดขึ้นด้วยสมุฏฐาน ๑ คือ เกิดขึ้นทางกาย วาจา และใจ...ฯลฯ...

20. Kuladūsakassa bhikkhuno yāvatatiyaṃ samanubhāsanāya na paṭinissajjantassa saṅghādiseso kattha paññattoti? Sāvatthiyaṃ paññatto. Kaṃ ārabbhāti? Assajipunabbasuke bhikkhū ārabbha. Kismiṃ vatthusminti? Assajipunabbasukā bhikkhū saṅghena pabbājanīyakammakatā bhikkhū chandagāmitā dosagāmitā mohagāmitā bhayagāmitā pāpesuṃ, tasmiṃ vatthusmiṃ. Ekā paññatti. Channaṃ āpattisamuṭṭhānānaṃ ekena samuṭṭhānena samuṭṭhāti – kāyato ca vācato ca cittato ca samuṭṭhāti…pe….

๒๐. สังฆาทิเสสสำหรับภิกษุผู้ประทุษร้ายตระกูล ซึ่งเมื่อสงฆ์สวดสมนุภาสน์จนถึงครั้งที่ ๓ แล้วยังไม่ยอมสละทิฏฐินั้น ทรงบัญญัติไว้ ณ ที่ไหน ? ทรงบัญญัติไว้ ณ กรุงสาวัตถี. ทรงปรารภใคร ? ทรงปรารภพวกภิกษุอัสสชิปุนัพพสุกะ. ทรงปรารภเรื่องอะไร ? พวกภิกษุอัสสชิปุนัพพสุกะที่ถูกสงฆ์ลงปัพพาชนียกรรมแล้ว ได้ชักนำภิกษุทั้งหลายให้ถึงความลำเอียงเพราะรัก ความลำเอียงเพราะชัง ความลำเอียงเพราะหลง และความลำเอียงเพราะกลัว, ทรงปรารภเรื่องนั้น. เป็นบัญญัติ ๑. ในสมุฏฐานแห่งอาบัติ ๖ อย่าง ย่อมเกิดขึ้นด้วยสมุฏฐาน ๑ คือ เกิดขึ้นทางกาย วาจา และใจ...ฯลฯ...

Terasa saṅghādisesā niṭṭhitā.

สังฆาทิเสส ๑๓ สิกขาบท จบแล้ว.

Tassuddānaṃ –

อุทาน (หัวข้อ) ของสังฆาทิเสสนั้น คือ

Vissaṭṭhi kāyasaṃsaggaṃ, duṭṭhullaṃ attakāmañca;

Sañcarittaṃ kuṭī ceva, vihāro ca amūlakaṃ.

สิกขาบทว่าด้วยการปล่อยอสุจิ ๑ การถูกต้องกาย ๑ วาจาชั่วหยาบ ๑ การบำเรอตนด้วยกาม ๑ การชักสื่อ ๑ การสร้างกุฎี ๑ การสร้างวิหาร ๑ และการโจทไม่มีมูล ๑.

Kiñcidesañca bhedo ca, tasseva anuvattakā;

Dubbacaṃ kuladūsañca, saṅghādisesā terasāti.

การโจทโดยอ้างเลศ ๑ การทำลายสงฆ์ ๑ การประพฤติตามภิกษุผู้ทำลายสงฆ์ ๑ ความเป็นผู้ว่ายาก ๑ และการประทุษร้ายตระกูล ๑ รวมเป็นสังฆาทิเสส ๑๓ สิกขาบท ดังนี้.

3. Aniyatakaṇḍaṃ

๓. อนิยตกัณฑ์

21. Yaṃ [Pg.11] tena bhagavatā jānatā passatā arahatā sammāsambuddhena paṭhamo aniṃyato kattha paññatto? Kaṃ ārabbha? Kismiṃ vatthusmiṃ? Atthi tattha paññatti, anupaññatti, anuppannapaññatti, sabbatthapaññatti padesapaññatti, sādhāraṇapaññatti asādhāraṇapaññatti, ekatopaññatti ubhatopaññatti, pañcannaṃ pātimokkhuddesānaṃ katthogadhaṃ kattha pariyāpannaṃ, katamena uddesena uddesaṃ āgacchati, catunnaṃ vipattīnaṃ katamā vipatti, sattannaṃ āpattikkhandhānaṃ katamo āpattikkhandho, channaṃ āpattisamuṭṭhānānaṃ katihi samuṭṭhānehi samuṭṭhāti, catunnaṃ adhikaraṇānaṃ katamaṃ adhikaraṇaṃ, sattannaṃ samathānaṃ katihi samathehi sammati, ko tattha vinayo, ko tattha abhivinayo, kiṃ tattha pātimokkhaṃ, kiṃ tattha adhipātimokkhaṃ, kā vipatti, kā sampatti, kā paṭipatti, kati atthavase paṭicca bhagavatā paṭhamo aniyato paññatto, ke sikkhanti, ke sikkhitasikkhā, kattha ṭhitaṃ, ke dhārenti, kassa vacanaṃ kenābhatanti.

๒๑. อนิยตสิกขาบทที่ ๑ อันพระผู้มีพระภาคพระองค์นั้น ผู้ทรงรู้ ทรงเห็น เป็นพระอรหันต์ ตรัสรู้โดยชอบด้วยพระองค์เอง ทรงบัญญัติไว้ ณ ที่ไหน ? ทรงปรารภใคร ? ทรงปรารภเรื่องอะไร ? ในอนิยตสิกขาบทนั้น มีบัญญัติ อนุบัญญัติ อนุปปันนบัญญัติ หรือไม่ ? เป็นสัพพัตถบัญญัติ หรือ ปเทสบัญญัติ ? เป็นสาธารณบัญญัติ หรือ อสาธารณบัญญัติ ? เป็นเอกโตบัญญัติ หรือ อุภโตบัญญัติ ? ในปาฏิโมกขุทเทส ๕ อย่าง สงเคราะห์เข้าในอุเทสไหน นับเนื่องในอุเทสไหน ? ย่อมถึงการนับเข้าในอุเทสไหน ? ในวิบัติ ๔ อย่าง เป็นวิบัติอะไร ? ในอาปัตติขันธ์ ๗ อย่าง เป็นอาปัตติขันธ์อะไร ? ในสมุฏฐานแห่งอาบัติ ๖ อย่าง ย่อมเกิดขึ้นด้วยสมุฏฐานเท่าไร ? ในอธิกรณ์ ๔ อย่าง เป็นอธิกรณ์อะไร ? ในสมถะ ๗ อย่าง ย่อมระงับด้วยสมถะเท่าไร ? ในอนิยตสิกขาบทนั้น อะไรคือวินัย อะไรคืออภิวินัย ? อะไรคือปาฏิโมกข์ อะไรคืออธิปาฏิโมกข์ ? อะไรคือวิบัติ อะไรคือสมบัติ อะไรคือปฏิบัติ ? พระผู้มีพระภาคทรงอาศัยอำนาจประโยชน์เท่าไร จึงทรงบัญญัติอนิยตสิกขาบทที่ ๑ ? ใครศึกษา ใครมีสิกขาที่ศึกษาแล้ว ? สิกขาบทนั้นตั้งอยู่ที่ไหน ? ใครทรงจำไว้ ? เป็นคำของใคร ? ใครนำมา ?

22. Yaṃ tena bhagavatā jānatā passatā arahatā sammāsambuddhena paṭhamo aniyato kattha paññattoti? Sāvatthiyaṃ paññatto. Kaṃ ārabbhāti? Āyasmantaṃ udāyiṃ ārabbha. Kismiṃ vatthusminti? Āyasmā udāyī mātugāmena saddhiṃ eko ekāya raho paṭicchanne āsane alaṅkammaniye nisajjaṃ kappesi, tasmiṃ vatthusmiṃ. Atthi tattha paññatti, anupaññatti, anuppannapaññattīti? Ekā paññatti. Anupaññatti anuppannapaññatti tasmiṃ natthi. Sabbatthapaññatti, padesapaññattīti? Sabbatthapaññatti. Sādhāraṇapaññatti, asādhāraṇapaññattīti? Asādhāraṇapaññatti. Ekatopaññatti, ubhatopaññattīti? Ekatopaññatti. Pañcannaṃ pātimokkhuddesānaṃ katthogadhaṃ kattha pariyāpannanti? Nidānogadhaṃ nidānapariyāpannaṃ. Katamena uddesena uddesaṃ āgacchatīti? Catutthena uddesena uddesaṃ āgacchati. Catunnaṃ vipattīnaṃ katamā vipattīti? Siyā sīlavipatti siyā ācāravipatti. Sattannaṃ āpattikkhandhānaṃ katamo āpattikkhandhoti? Siyā pārājikāpattikkhandho siyā saṅghādisesāpattikkhandho siyā pācittiyāpattikkhandho. Channaṃ āpattisamuṭṭhānānaṃ katihi samuṭṭhānehi samuṭṭhātīti? Eke [Pg.12] samuṭṭhānena samuṭṭhāti – kāyato ca cittato ca samuṭṭhāti, na vācato. Catunnaṃ adhikaraṇānaṃ katamaṃ adhikaraṇanti? Āpattādhikaraṇaṃ. Sattannaṃ samathānaṃ katihi samathehi sammatīti? Tīhi samathehi sammati – siyā sammukhāvinayena ca paṭiññātakaraṇena ca, siyā sammukhāvinayena ca tiṇavatthārakena ca. Ko tattha vinayo, ko tattha abhivinayoti? Paññatti vinayo, vibhatti abhivinayo. Kiṃ tattha pātimokkhaṃ, kiṃ tattha adhipātimokkhanti? Paññatti pātimokkhaṃ, vibhatti adhipātimokkhaṃ. Kā vipattīti? Asaṃvaro vipatti. Kā sampattīti? Saṃvaro sampatti. Kā paṭipattīti? Na evarūpaṃ karissāmīti yāvajīvaṃ āpāṇakoṭikaṃ samādāya sikkhati sikkhāpadesu. Kati atthavase paṭicca bhagavatā paṭhamo aniyato paññattoti? Dasa atthavase paṭicca bhagavatā paṭhamo aniyato paññatto – saṅghasuṭṭhutāya, saṅghaphāsutāya, dummaṅkūnaṃ puggalānaṃ niggahāya, pesalānaṃ bhikkhūnaṃ phāsuvihārāya, diṭṭhadhammikānaṃ āsavānaṃ saṃvarāya, samparāyikānaṃ āsavānaṃ paṭighātāya, appasannānaṃ pasādāya, pasannānaṃ bhiyyobhāvāya, saddhammaṭṭhitiyā, vinayānuggahāya. Ke sikkhantīti? Sekkhā ca puthujjanakalyāṇakā ca sikkhanti. Ke sikkhitasikkhāti? Arahanto sikkhitasikkhā. Kattha ṭhitanti? Sikkhākāmesu ṭhitaṃ. Ke dhārentīti? Yesaṃ vattati te dhārenti. Kassa vacananti? Bhagavato vacanaṃ arahato sammāsambuddhassa. Kenābhatanti? Paramparābhataṃ –

๒๒. ถามว่า อนิยตสิกขาบทที่ ๑ อันพระผู้มีพระภาคเจ้าพระองค์นั้น ผู้ทรงรู้ ผู้ทรงเห็น เป็นพระอรหันตสัมมาสัมพุทธเจ้า ทรงบัญญัติไว้ ณ ที่ไหน? ตอบว่า ทรงบัญญัติไว้ ณ กรุงสาวัตถี. ถามว่า ทรงปรารภใคร? ตอบว่า ทรงปรารภท่านพระอุทายี. ถามว่า ในเรื่องอะไร? ตอบว่า ท่านพระอุทายีได้นั่งกับมาตุคามสองต่อสองในที่ลับตา ในอาสนะที่กำบัง อันสมควรแก่การกระทำ (เมถุนธรรม), ในเรื่องนั้น. ถามว่า ในสิกขาบทนั้น มีบัญญัติ อนุบัญญัติ อนุปปันนบัญญัติ หรือไม่? ตอบว่า มีบัญญัติหนึ่ง ในสิกขาบทนั้นไม่มีอนุบัญญัติ ไม่มีอนุปปันนบัญญัติ. ถามว่า เป็นสัพพัตถบัญญัติ หรือปเทสบัญญัติ? ตอบว่า เป็นสัพพัตถบัญญัติ. ถามว่า เป็นสาธารณบัญญัติ หรืออสาธารณบัญญัติ? ตอบว่า เป็นอสาธารณบัญญัติ. ถามว่า เป็นเอกโตบัญญัติ หรืออุภโตบัญญัติ? ตอบว่า เป็นเอกโตบัญญัติ. ถามว่า ในบรรดาปาฏิโมกขุทเทส ๕ อย่าง สงเคราะห์เข้าในอุเทสไหน นับเข้าในอุเทสไหน? ตอบว่า สงเคราะห์เข้านิทาน นับเข้าในนิทาน. ถามว่า ย่อมถึงการยกขึ้นแสดงด้วยอุเทสไหน? ตอบว่า ย่อมถึงการยกขึ้นแสดงด้วยอุเทสที่ ๔. ถามว่า ในบรรดาวิบัติ ๔ อย่าง เป็นวิบัติไหน? ตอบว่า บางทีเป็นสีลวิบัติ บางทีเป็นอาจารวิบัติ. ถามว่า ในบรรดาอาปัตติขันธ์ ๗ เป็นอาปัตติขันธ์ไหน? ตอบว่า บางทีเป็นปาราชิกาปัตติขันธ์ บางทีเป็นสังฆาทิเสสาปัตติขันธ์ บางทีเป็นปาจิตติยาปัตติขันธ์. ถามว่า ในบรรดาอาปัตติสมุฏฐาน ๖ อย่าง เกิดขึ้นด้วยสมุฏฐานเท่าไร? ตอบว่า เกิดขึ้นด้วยสมุฏฐานหนึ่ง คือ เกิดขึ้นทางกายและจิต ไม่เกิดขึ้นทางวาจา. ถามว่า ในบรรดาอธิกรณ์ ๔ เป็นอธิกรณ์ไหน? ตอบว่า เป็นอาปัตตาธิกรณ์. ถามว่า ในบรรดาสมถะ ๗ อย่าง ย่อมระงับด้วยสมถะเท่าไร? ตอบว่า ย่อมระงับด้วยสมถะ ๓ อย่าง คือ บางทีระงับด้วยสัมมุขาวินัยและปฏิญญาตกรณะ บางทีระงับด้วยสัมมุขาวินัยและติณวัตถารกะ. ถามว่า ในสิกขาบทนั้น อะไรคือวินัย อะไรคืออภิวินัย? ตอบว่า บัญญัติเป็นวินัย วิภังค์เป็นอภิวินัย. ถามว่า ในสิกขาบทนั้น อะไรคือปาฏิโมกข์ อะไรคืออธิปาฏิโมกข์? ตอบว่า บัญญัติเป็นปาฏิโมกข์ วิภังค์เป็นอธิปาฏิโมกข์. ถามว่า อะไรคือวิบัติ? ตอบว่า ความไม่สำรวมเป็นวิบัติ. ถามว่า อะไรคือสมบัติ? ตอบว่า ความสำรวมเป็นสมบัติ. ถามว่า อะไรคือปฏิบัติ? ตอบว่า การสมาทานศึกษาในสิกขาบททั้งหลายตลอดชีวิตจนกว่าจะสิ้นลมปราณว่า "เราจักไม่กระทำกรรมเช่นนี้อีก". ถามว่า พระผู้มีพระภาคเจ้าทรงอาศัยอำนาจประโยชน์เท่าไร จึงทรงบัญญัติอนิยตสิกขาบทที่ ๑? ตอบว่า พระผู้มีพระภาคเจ้าทรงอาศัยอำนาจประโยชน์ ๑๐ ประการ จึงทรงบัญญัติอนิยตสิกขาบทที่ ๑ คือ เพื่อความดีงามแห่งสงฆ์, เพื่อความผาสุกแห่งสงฆ์, เพื่อข่มบุคคลผู้เก้อยาก, เพื่อความอยู่ผาสุกแห่งภิกษุผู้มีศีลเป็นที่รัก, เพื่อป้องกันอาสวะในปัจจุบัน, เพื่อกำจัดอาสวะในสัมปรายภพ, เพื่อความเลื่อมใสของผู้ที่ยังไม่เลื่อมใส, เพื่อความเลื่อมใสยิ่งขึ้นของผู้ที่เลื่อมใสแล้ว, เพื่อความตั้งมั่นแห่งสัทธรรม, เพื่ออนุเคราะห์พระวินัย. ถามว่า ใครย่อมศึกษา? ตอบว่า พระเสขะและกัลยาณปุถุชนย่อมศึกษา. ถามว่า ใครเป็นผู้มีสิกขาอันศึกษาแล้ว? ตอบว่า พระอรหันต์ทั้งหลายเป็นผู้มีสิกขาอันศึกษาแล้ว. ถามว่า ตั้งอยู่ ณ ที่ไหน? ตอบว่า ตั้งอยู่ในผู้ใคร่ต่อการศึกษา. ถามว่า ใครย่อมทรงจำไว้? ตอบว่า ผู้ใดย่อมเป็นไป (ศึกษาเล่าเรียน) ผู้นั้นย่อมทรงจำไว้. ถามว่า เป็นคำของใคร? ตอบว่า เป็นพระดำรัสของพระผู้มีพระภาคเจ้า ผู้เป็นพระอรหันตสัมมาสัมพุทธเจ้า. ถามว่า ใครนำมา? ตอบว่า อาจารย์สืบๆ กันมานำมา –

Upāli dāsako ceva, soṇako siggavo tathā;

Moggaliputtena pañcamā, ete jambusirivhaye.

พระอุบาลีเถระ พระทาสกเถระ พระโสณกเถระ พระสิคควเถระ และพระโมคคลีบุตรติสสเถระเป็นที่ ๕ พระเถระเหล่านี้ (สืบทอดพระวินัย) ในชมพูทวีป.

Tato mahindo iṭṭiyo, uttiyo sambalo tathā;

Bhaddanāmo ca paṇḍito.

ต่อจากนั้น พระมหินทเถระ พระอิฏฏิยเถระ พระอุตติยเถระ พระสัมพลเถระ และพระภัททนามะผู้เป็นบัณฑิต.

Ete nāgā mahāpaññā, jambudīpā idhāgatā;

Vinayaṃ te vācayiṃsu, piṭakaṃ tambapaṇṇiyā.

พระนาคะ (พระอรหันต์) ผู้มีปัญญามากเหล่านี้ มาจากชมพูทวีปสู่ที่นี้ ท่านเหล่านั้นได้สาธยายพระวินัยปิฎกในเกาะตัมพปัณณิ.

Nikāye pañca vācesuṃ, satta ceva pakaraṇe;

Tato ariṭṭho medhāvī, tissadatto ca paṇḍito.

ท่านเหล่านั้นได้สาธยายนิกาย ๕ และปกรณ์ ๗ ด้วย ต่อจากนั้น พระอริฏฐเถระผู้มีปัญญา และพระติสสทัตตเถระผู้เป็นบัณฑิต.

Visārado kāḷasumano, thero ca dīghanāmako;

Dīghasumano ca paṇḍito.

พระกาฬสุมนเถระผู้แกล้วกล้า พระเถระนามว่าทีฆะ และพระทีฆสุมนเถระผู้เป็นบัณฑิต.

Punadeva [Pg.13] kāḷasumano, nāgatthero ca buddharakkhito;

Tissatthero ca medhāvī, devatthero ca paṇḍito.

อีกครั้งหนึ่ง พระกาฬสุมนเถระ พระนาคเถระ และพระพุทธรักขิตเถระ พระติสสเถระผู้มีปัญญา และพระเทวเถระผู้เป็นบัณฑิต.

Punadeva sumano medhāvī, vinaye ca visārado;

Bahussuto cūḷanāgo, gajova duppadhaṃsiyo.

อีกครั้งหนึ่ง พระสุมนเถระผู้มีปัญญา แกล้วกล้าในพระวินัย และพระจูฬนาคเถระผู้เป็นพหูสูต ผู้ที่ใครๆ ข่มได้ยากดุจช้าง.

Dhammapālitanāmo ca, rohaṇe sādhupūjito;

Tassa sisso mahāpañño, khemanāmo tipeṭako.

และพระเถระนามว่าธัมมปาลิตะ ผู้ที่สัตบุรุษบูชาในชนบทโรหณะ ศิษย์ของท่านนามว่าเขมะ เป็นผู้มีปัญญามาก ทรงพระไตรปิฎก.

Dīpe tārakarājāva paññāya atirocatha;

Upatisso ca medhāvī, phussadevo mahākathī.

พระเถระ (เขมะ) นั้นรุ่งเรืองยิ่งนักในเกาะ (ลังกา) ด้วยปัญญา ดุจพระจันทร์ผู้เป็นราชาแห่งดวงดาว และพระอุปติสสเถระผู้มีปัญญา พระปุสสเทวเถระผู้เป็นนักเทศน์ผู้ยิ่งใหญ่.

Punadeva sumano medhāvī, pupphanāmo bahussuto;

Mahākathī mahāsivo, piṭake sabbattha kovido.

อีกครั้งหนึ่ง พระสุมนเถระผู้มีปัญญา พระเถระนามว่าปุปผะ (มหาปทุมะ) ผู้เป็นพหูสูต และพระมหาสีวเถระผู้เป็นนักเทศน์ผู้ยิ่งใหญ่ ผู้ฉลาดในพระไตรปิฎกทั้งปวง.

Punadeva upāli medhāvī, vinaye ca visārado;

Mahānāgo mahāpañño, saddhammavaṃsakovido.

อีกครั้งหนึ่ง พระอุบาลีเถระผู้มีปัญญา แกล้วกล้าในพระวินัย และพระมหานาคเถระผู้มีปัญญามาก ผู้ฉลาดในวงศ์แห่งสัทธรรม.

Punadeva abhayo medhāvī, piṭake sabbattha kovido;

Tissatthero ca medhāvī, vinaye ca visārado.

อีกครั้งหนึ่ง พระอภัยเถระผู้มีปัญญา ผู้ฉลาดในพระไตรปิฎกทั้งปวง และพระติสสเถระผู้มีปัญญา ผู้แกล้วกล้าในพระวินัย.

Tassa sisso mahāpañño, pupphanāmo bahussuto;

Sāsanaṃ anurakkhanto, jambudīpe patiṭṭhito.

ศิษย์ของท่าน (พระติสสเถระ) นามว่าปุปผะ เป็นผู้มีปัญญามาก เป็นพหูสูต ท่านดำรงมั่นอยู่ในชมพูทวีป คอยอนุรักษ์พระศาสนา.

Cūḷābhayo ca medhāvī, vinaye ca visārado;

Tissatthero ca medhāvī, saddhammavaṃsakovido.

และพระจูฬาภัยเถระผู้มีปัญญา ผู้แกล้วกล้าในพระวินัย และพระติสสเถระผู้มีปัญญา ผู้ฉลาดในวงศ์แห่งสัทธรรม.

Cūḷadevo ca medhāvī, vinaye ca visārado;

Sivatthero ca medhāvī, vinaye sabbattha kovido.

และพระจูฬเทวเถระผู้มีปัญญา ผู้แกล้วกล้าในพระวินัย และพระสีวเถระผู้มีปัญญา ผู้ฉลาดในพระวินัยทั้งปวง.

Ete nāgā mahāpaññā, vinayaññū maggakovidā;

Vinayaṃ dīpe pakāsesuṃ, piṭakaṃ tambapaṇṇiyāti.

พระนาคะ (พระอรหันต์) ผู้มีปัญญามาก รู้แจ้งพระวินัย ฉลาดในหนทาง (สู่สวรรค์และนิพพาน) เหล่านี้ ได้ประกาศพระวินัยปิฎกในเกาะตัมพปัณณิ ดังนี้แล.

23. Yaṃ tena bhagavatā jānatā passatā arahatā sammāsambuddhena dutiyo aniyato kattha paññattoti? Sāvatthiyaṃ paññatto. Kaṃ ārabbhāti? Āyasmantaṃ udāyiṃ ārabbha. Kismiṃ vatthusminti? Āyasmā udāyī mātugāmena saddhiṃ eko ekāya raho nisajjaṃ kappesi, tasmiṃ vatthusmiṃ. Atthi tattha paññatti, anupaññatti anuppannapaññattīti? Ekā paññatti. Anupaññatti [Pg.14] anuppannapaññatti tasmiṃ natthi. Sabbatthapaññatti, padesapaññattīti? Sabbatthapaññatti. Sādhāraṇapaññatti asādhāraṇapaññattīti? Asādhāraṇapaññatti. Ekatopaññatti ubhatopaññattīti? Ekatopaññatti. Pañcannaṃ pātimokkhuddesānaṃ katthogadhaṃ kattha pariyāpannanti? Nidānogadhaṃ nidānapariyāpannaṃ. Katamena uddesena uddesaṃ āgacchatīti? Catutthena uddesena uddesaṃ āgacchati. Catunnaṃ vipattīnaṃ katamā vipattīti? Siyā sīlavipatti, siyā ācāravipatti. Sattannaṃ āpattikkhandhānaṃ katamo āpattikkhandhoti? Siyā saṅghādisesāpattikkhandho, siyā pācittiyāpattikkhandho. Channaṃ āpattisamuṭṭhānānaṃ katihi samuṭṭhānehi samuṭṭhātīti? Tīhi samuṭṭhānehi samuṭṭhāti – siyā kāyato ca cittato ca samuṭṭhāti, na vācato; siyā vācato ca cittato ca samuṭṭhāti, na kāyato; siyā kāyato ca vācato ca cittato ca samuṭṭhāti. Catunnaṃ adhikaraṇānaṃ katamaṃ adhikaraṇanti? Āpattādhikaraṇaṃ. Sattannaṃ samathānaṃ katihi samathehi sammatīti? Tīhi samathehi sammati – siyā sammukhāvinayena ca paṭiññātakaraṇena ca, siyā sammukhāvinayena ca tiṇavatthārakena ca…pe….

๒๓. อนิยตสิกขาบทที่ ๒ อันพระผู้มีพระภาคพระองค์นั้น ผู้ทรงรู้ ทรงเห็น เป็นพระอรหันต์ ตรัสรู้ชอบได้โดยพระองค์เอง ทรงบัญญัติไว้ ณ ที่ไหน? ตอบว่า ทรงบัญญัติไว้ ณ กรุงสาวัตถี. ถามว่า ทรงปรารภใคร? ตอบว่า ทรงปรารภท่านพระอุทายี. ถามว่า ในเรื่องอะไร? ตอบว่า ในเรื่องที่ท่านพระอุทายีนั่งในที่ลับตากับมาตุคามสองต่อสอง. ถามว่า ในอนิยตสิกขาบทนั้น มีบัญญัติ อนุบัญญัติ อนุปปันนบัญญัติ หรือ? ตอบว่า มีบัญญัติหนึ่ง ในสิกขาบทนั้นไม่มีอนุบัญญัติและอนุปปันนบัญญัติ. ถามว่า เป็นสัพพัตถบัญญัติ หรือปเทสบัญญัติ? ตอบว่า เป็นสัพพัตถบัญญัติ. ถามว่า เป็นสาธารณบัญญัติ หรืออสาธารณบัญญัติ? ตอบว่า เป็นอสาธารณบัญญัติ. ถามว่า เป็นเอกโตบัญญัติ หรืออุภโตบัญญัติ? ตอบว่า เป็นเอกโตบัญญัติ. ถามว่า ในปาฏิโมกขุทเทส ๕ อย่าง หยั่งลงในอุเทสไหน นับสงเคราะห์ในอุเทสไหน? ตอบว่า หยั่งลงในนิทาน นับสงเคราะห์ในนิทาน. ถามว่า ย่อมถึงการยกขึ้นแสดงด้วยอุเทสไหน? ตอบว่า ย่อมถึงการยกขึ้นแสดงด้วยอุเทสที่ ๔. ถามว่า ในวิบัติ ๔ อย่าง เป็นวิบัติไหน? ตอบว่า เป็นสีลวิบัติบ้าง เป็นอาจารวิบัติบ้าง. ถามว่า ในอาปัตติขันธ์ ๗ เป็นอาปัตติขันธ์ไหน? ตอบว่า เป็นสังฆาทิเสสอาปัตติขันธ์บ้าง เป็นปาจิตติยอาปัตติขันธ์บ้าง. ถามว่า ในสมุฏฐานแห่งอาบัติ ๖ อย่าง เกิดขึ้นด้วยสมุฏฐานเท่าไร? ตอบว่า เกิดขึ้นด้วยสมุฏฐาน ๓ อย่าง คือ เกิดขึ้นทางกายกับจิต ไม่เกิดทางวาจาบ้าง, เกิดขึ้นทางวาจากับจิต ไม่เกิดทางกายบ้าง, เกิดขึ้นทางกาย วาจา และจิตบ้าง. ถามว่า ในอธิกรณ์ ๔ อย่าง เป็นอธิกรณ์ไหน? ตอบว่า เป็นอาปัตตาธิกรณ์. ถามว่า ในสมถะ ๗ อย่าง ย่อมระงับด้วยสมถะเท่าไร? ตอบว่า ย่อมระงับด้วยสมถะ ๓ อย่าง คือ ระงับด้วยสัมมุขาวินัยและปฏิญญาตกรณะบ้าง, ระงับด้วยสัมมุขาวินัยและติณวัตถารกะบ้าง...ฯลฯ...

Dve aniyatā niṭṭhitā.

อนิยตสิกขาบท ๒ สิกขาบท จบแล้ว

Tassuddānaṃ –

อุทานของอนิยตสิกขาบทนั้นมีดังนี้ –

Alaṅkammaniyañceva, tatheva ca na heva kho;

Aniyatā supaññattā, buddhaseṭṭhena tādināti.

อนึ่ง อนิยตสิกขาบทว่าด้วยอาสนะอันควร (อลังกัมมนิยะ) และอนิยตสิกขาบทว่าด้วยอาสนะที่ไม่ควร (นะ เหวะ โข) ก็ฉันนั้น อนิยตสิกขาบท ๒ สิกขาบทนี้ พระพุทธเจ้าผู้ประเสริฐ ผู้คงที่ ทรงบัญญัติไว้ดีแล้ว ดังนี้แล

4. Nissaggiyakaṇḍaṃ

๔. นิสสัคคิยกัณฑ์

1. Kathinavaggo

๑. กฐินวรรค

24. Yaṃ tena bhagavatā jānatā passatā arahatā sammāsambuddhena atirekacīvaraṃ dasāhaṃ atikkāmentassa nissaggiyaṃ pācittiyaṃ kattha paññattanti? Vesāliyaṃ paññattaṃ. Kaṃ ārabbhāti? Chabbaggiye bhikkhū ārabbha. Kismiṃ vatthusminti? Chabbaggiyā bhikkhū atirekacīvaraṃ dhāresuṃ, tasmiṃ vatthusmiṃ. Ekā paññatti, ekā anupaññatti. Channaṃ āpattisamuṭṭhānānaṃ dvīhi samuṭṭhānehi [Pg.15] samuṭṭhāti – siyā kāyato ca vācato ca samuṭṭhāti, na cittato; siyā kāyato ca vācato ca cittato ca samuṭṭhāti…pe….

๒๔. นิสสัคคิยปาจิตตีย์สำหรับภิกษุผู้เก็บอติเรกจีวรไว้เกิน ๑๐ วัน อันพระผู้มีพระภาคพระองค์นั้น ผู้ทรงรู้ ทรงเห็น เป็นพระอรหันต์ ตรัสรู้ชอบได้โดยพระองค์เอง ทรงบัญญัติไว้ ณ ที่ไหน? ตอบว่า ทรงบัญญัติไว้ ณ กรุงเวสาลี. ถามว่า ทรงปรารภใคร? ตอบว่า ทรงปรารภภิกษุฉัพพัคคีย์. ถามว่า ในเรื่องอะไร? ตอบว่า ในเรื่องที่ภิกษุฉัพพัคคีย์เก็บอติเรกจีวรไว้. มีบัญญัติหนึ่ง อนุบัญญัติหนึ่ง. ในสมุฏฐานแห่งอาบัติ ๖ อย่าง เกิดขึ้นด้วยสมุฏฐาน ๒ อย่าง คือ เกิดขึ้นทางกายกับวาจา ไม่เกิดทางจิตบ้าง, เกิดขึ้นทางกาย วาจา และจิตบ้าง...ฯลฯ...

25. Ekarattaṃ ticīvarena vippavasantassa nissaggiyaṃ pācittiyaṃ kattha paññattanti? Sāvatthiyaṃ paññattaṃ. Kaṃ ārabbhāti? Sambahule bhikkhū ārabbha. Kismiṃ vatthusminti? Sambahulā bhikkhū bhikkhūnaṃ hatthe cīvaraṃ nikkhipitvā santaruttarena janapadacārikaṃ pakkamiṃsu, tasmiṃ vatthusmiṃ. Ekā paññatti, ekā anupaññatti. Channaṃ āpattisamuṭṭhānānaṃ dvīhi samuṭṭhānehi samuṭṭhāti – siyā kāyato ca vācato ca samuṭṭhāti, na cittato; siyā kāyato ca vācato ca cittato ca samuṭṭhāti…pe….

๒๕. นิสสัคคิยปาจิตตีย์สำหรับภิกษุผู้อยู่ปราศจากไตรจีวรแม้คืนหนึ่ง ทรงบัญญัติไว้ ณ ที่ไหน? ตอบว่า ทรงบัญญัติไว้ ณ กรุงสาวัตถี. ถามว่า ทรงปรารภใคร? ตอบว่า ทรงปรารภภิกษุหลายรูป. ถามว่า ในเรื่องอะไร? ตอบว่า ในเรื่องที่ภิกษุหลายรูปฝากจีวรไว้ในมือของภิกษุทั้งหลายแล้ว มีเพียงผ้าอันตรวาสกกับผ้าอุตตราสงค์หลีกจาริกไปในชนบท. มีบัญญัติหนึ่ง อนุบัญญัติหนึ่ง. ในสมุฏฐานแห่งอาบัติ ๖ อย่าง เกิดขึ้นด้วยสมุฏฐาน ๒ อย่าง คือ เกิดขึ้นทางกายกับวาจา ไม่เกิดทางจิตบ้าง, เกิดขึ้นทางกาย วาจา และจิตบ้าง...ฯลฯ...

26. Akālacīvaraṃ paṭiggahetvā māsaṃ atikkāmentassa nissaggiyaṃ pācittiyaṃ kattha paññattanti? Sāvatthiyaṃ paññattaṃ. Kaṃ ārabbhāti? Sambahule bhikkhū ārabbha. Kismiṃ vatthusminti? Sambahulā bhikkhū akālacīvaraṃ paṭiggahetvā māsaṃ atikkāmesuṃ, tasmiṃ vatthusmiṃ. Ekā paññatti, ekā anupaññatti. Channaṃ āpattisamuṭṭhānānaṃ dvīhi samuṭṭhānehi samuṭṭhāti – siyā kāyato ca vācato ca samuṭṭhāti, na cittato; siyā kāyato ca vācato ca cittato ca samuṭṭhāti…pe….

๒๖. นิสสัคคิยปาจิตตีย์สำหรับภิกษุผู้รับอกาลจีวรแล้วเก็บไว้เกินหนึ่งเดือน ทรงบัญญัติไว้ ณ ที่ไหน? ตอบว่า ทรงบัญญัติไว้ ณ กรุงสาวัตถี. ถามว่า ทรงปรารภใคร? ตอบว่า ทรงปรารภภิกษุหลายรูป. ถามว่า ในเรื่องอะไร? ตอบว่า ในเรื่องที่ภิกษุหลายรูปรับอกาลจีวรแล้วเก็บไว้เกินหนึ่งเดือน. มีบัญญัติหนึ่ง อนุบัญญัติหนึ่ง. ในสมุฏฐานแห่งอาบัติ ๖ อย่าง เกิดขึ้นด้วยสมุฏฐาน ๒ อย่าง คือ เกิดขึ้นทางกายกับวาจา ไม่เกิดทางจิตบ้าง, เกิดขึ้นทางกาย วาจา และจิตบ้าง...ฯลฯ...

27. Aññātikāya bhikkhuniyā purāṇacīvaraṃ dhovāpentassa nissaggiyaṃ pācittiyaṃ kattha paññattanti? Sāvatthiyaṃ paññattaṃ. Kaṃ ārabbhāti? Āyasmantaṃ udāyiṃ ārabbha. Kismiṃ vatthusminti? Āyasmā udāyī aññātikāya bhikkhuniyā purāṇacīvaraṃ dhovāpesi, tasmiṃ vatthusmiṃ. Ekā paññatti. Channaṃ āpattisamuṭṭhānānaṃ chahi samuṭṭhānehi samuṭṭhāti…pe….

๒๗. นิสสัคคิยปาจิตตีย์สำหรับภิกษุผู้ให้ภิกษุณีที่ไม่ใช่ญาติซักจีวรเก่า ทรงบัญญัติไว้ ณ ที่ไหน? ตอบว่า ทรงบัญญัติไว้ ณ กรุงสาวัตถี. ถามว่า ทรงปรารภใคร? ตอบว่า ทรงปรารภท่านพระอุทายี. ถามว่า ในเรื่องอะไร? ตอบว่า ในเรื่องที่ท่านพระอุทายีให้ภิกษุณีที่ไม่ใช่ญาติซักจีวรเก่า. มีบัญญัติหนึ่ง. ในสมุฏฐานแห่งอาบัติ ๖ อย่าง เกิดขึ้นด้วยสมุฏฐาน ๖ อย่าง...ฯลฯ...

28. Aññātikāya bhikkhuniyā hatthato cīvaraṃ paṭiggaṇhantassa nissaggiyaṃ pācittiyaṃ kattha paññattanti? Rājagahe paññattaṃ. Kaṃ ārabbhāti? Āyasmantaṃ udāyiṃ ārabbha. Kismiṃ vatthusminti? Āyasmā udāyī aññātikāya bhikkhuniyā hatthato cīvaraṃ paṭiggahesi, tasmiṃ vatthusmiṃ. Ekā paññatti ekā anupaññatti. Channaṃ āpattisamuṭṭhānānaṃ chahi samuṭṭhānehi samuṭṭhāti…pe….

๒๘. นิสสัคคิยปาจิตตีย์สำหรับภิกษุผู้รับจีวรจากมือของภิกษุณีที่ไม่ใช่ญาติ ทรงบัญญัติไว้ ณ ที่ไหน? ตอบว่า ทรงบัญญัติไว้ ณ กรุงราชคฤห์. ถามว่า ทรงปรารภใคร? ตอบว่า ทรงปรารภท่านพระอุทายี. ถามว่า ในเรื่องอะไร? ตอบว่า ในเรื่องที่ท่านพระอุทายีรับจีวรจากมือของภิกษุณีที่ไม่ใช่ญาติ. มีบัญญัติหนึ่ง อนุบัญญัติหนึ่ง. ในสมุฏฐานแห่งอาบัติ ๖ อย่าง เกิดขึ้นด้วยสมุฏฐาน ๖ อย่าง...ฯลฯ...

29. Aññātakaṃ [Pg.16] gahapatiṃ vā gahapatāniṃ vā cīvaraṃ viññāpentassa nissaggiyaṃ pācittiyaṃ kattha paññattanti? Sāvatthiyaṃ paññattaṃ. Kaṃ ārabbhāti? Āyasmantaṃ upanandaṃ sakyaputtaṃ ārabbha. Kismiṃ vatthusminti? Āyasmā upanando sakyaputto aññātakaṃ seṭṭhiputtaṃ cīvaraṃ viññāpesi, tasmiṃ vatthusmiṃ. Ekā paññatti ekā anupaññatti. Channaṃ āpattisamuṭṭhānānaṃ chahi samuṭṭhānehi samuṭṭhāti…pe….

๒๙. สิกขาบทนิสสัคคิยปาจิตตีย์ที่ทรงบัญญัติแก่ภิกษุผู้ขอจีวรต่อคฤหบดีหรือคฤหปตานีผู้มิใช่ญาติ ทรงบัญญัติไว้ ณ ที่ไหน? ตอบว่า ทรงบัญญัติไว้ ณ กรุงสาวัตถี. ทรงปรารภใคร? ตอบว่า ทรงปรารภพระอุปนันทะศากยบุตร. ทรงปรารภเรื่องอะไร? ตอบว่า ทรงปรารภเรื่องที่พระอุปนันทะศากยบุตรขอจีวรต่อเศรษฐีบุตรผู้มิใช่ญาติ. มีบัญญัติ ๑ อนุบัญญัติ ๑. อาบัติมีสมุฏฐาน ๖ เกิดขึ้นด้วยสมุฏฐาน ๖...ฯลฯ...

30. Aññātakaṃ gahapatiṃ vā gahapatāniṃ vā tatuttari cīvaraṃ viññāpentassa nissaggiyaṃ pācittiyaṃ kattha paññattanti? Sāvatthiyaṃ paññattaṃ. Kaṃ ārabbhāti? Chabbaggiye bhikkhū ārabbha. Kismiṃ vatthusminti? Chabbaggiyā bhikkhū na mattaṃ jānitvā bahuṃ cīvaraṃ viññāpesuṃ, tasmiṃ vatthusmiṃ. Ekā paññatti. Channaṃ āpattisamuṭṭhānānaṃ chahi samuṭṭhānehi samuṭṭhāti…pe….

๓๐. สิกขาบทนิสสัคคิยปาจิตตีย์ที่ทรงบัญญัติแก่ภิกษุผู้ขอจีวรเกินกว่านั้น (คือเกินกว่าสบงและอุตตราสงค์) ต่อคฤหบดีหรือคฤหปตานีผู้มิใช่ญาติ ทรงบัญญัติไว้ ณ ที่ไหน? ตอบว่า ทรงบัญญัติไว้ ณ กรุงสาวัตถี. ทรงปรารภใคร? ตอบว่า ทรงปรารภภิกษุฉัพพัคคีย์. ทรงปรารภเรื่องอะไร? ตอบว่า ทรงปรารภเรื่องที่ภิกษุฉัพพัคคีย์ไม่รู้จักประมาณ ขอจีวรเป็นอันมาก. มีบัญญัติ ๑. อาบัติมีสมุฏฐาน ๖ เกิดขึ้นด้วยสมุฏฐาน ๖...ฯลฯ...

31. Pubbe appavāritassa aññātakaṃ gahapatikaṃ upasaṅkamitvā cīvare vikappaṃ āpajjantassa nissaggiyaṃ pācittiyaṃ kattha paññattanti? Sāvatthiyaṃ paññattaṃ. Kaṃ ārabbhāti? Āyasmantaṃ upanandaṃ sakyaputtaṃ ārabbha. Kismiṃ vatthusminti? Āyasmā upanando sakyaputto pubbe appavārito aññātakaṃ gahapatikaṃ upasaṅkamitvā cīvare vikappaṃ āpajji, tasmiṃ vatthusmiṃ. Ekā paññatti. Channaṃ āpattisamuṭṭhānānaṃ chahi samuṭṭhānehi samuṭṭhāti…pe….

๓๑. สิกขาบทนิสสัคคิยปาจิตตีย์ที่ทรงบัญญัติแก่ภิกษุผู้เข้าไปหาคฤหบดีผู้มิใช่ญาติ ซึ่งมิได้ปวารณาไว้ก่อน แล้วถึงการกำหนดในเรื่องจีวร ทรงบัญญัติไว้ ณ ที่ไหน? ตอบว่า ทรงบัญญัติไว้ ณ กรุงสาวัตถี. ทรงปรารภใคร? ตอบว่า ทรงปรารภพระอุปนันทะศากยบุตร. ทรงปรารภเรื่องอะไร? ตอบว่า ทรงปรารภเรื่องที่พระอุปนันทะศากยบุตรเข้าไปหาคฤหบดีผู้มิใช่ญาติ ซึ่งมิได้ปวารณาไว้ก่อน แล้วถึงการกำหนดในเรื่องจีวร. มีบัญญัติ ๑. อาบัติมีสมุฏฐาน ๖ เกิดขึ้นด้วยสมุฏฐาน ๖...ฯลฯ...

32. Pubbe appavāritassa aññātake gahapatike upasaṅkamitvā cīvare vikappaṃ āpajjantassa nissaggiyaṃ pācittiyaṃ kattha paññattanti? Sāvatthiyaṃ paññattaṃ. Kaṃ ārabbhāti? Āyasmantaṃ upanandaṃ sakyaputtaṃ ārabbha. Kismiṃ vatthusminti? Āyasmā upanando sakyaputto pubbe appavārito aññātake gahapatike upasaṅkamitvā cīvare vikappaṃ āpajji, tasmiṃ vatthusmiṃ. Ekā paññatti. Channaṃ āpattisamuṭṭhānānaṃ chahi samuṭṭhānehi samuṭṭhāti…pe….

๓๒. สิกขาบทนิสสัคคิยปาจิตตีย์ที่ทรงบัญญัติแก่ภิกษุผู้เข้าไปหาคฤหบดีทั้งหลายผู้มิใช่ญาติ ซึ่งมิได้ปวารณาไว้ก่อน แล้วถึงการกำหนดในเรื่องจีวร ทรงบัญญัติไว้ ณ ที่ไหน? ตอบว่า ทรงบัญญัติไว้ ณ กรุงสาวัตถี. ทรงปรารภใคร? ตอบว่า ทรงปรารภพระอุปนันทะศากยบุตร. ทรงปรารภเรื่องอะไร? ตอบว่า ทรงปรารภเรื่องที่พระอุปนันทะศากยบุตรเข้าไปหาคฤหบดีทั้งหลายผู้มิใช่ญาติ ซึ่งมิได้ปวารณาไว้ก่อน แล้วถึงการกำหนดในเรื่องจีวร. มีบัญญัติ ๑. อาบัติมีสมุฏฐาน ๖ เกิดขึ้นด้วยสมุฏฐาน ๖...ฯลฯ...

33. Atirekatikkhattuṃ codanāya atirekachakkhattuṃ ṭhānena cīvaraṃ abhinipphādentassa nissaggiyaṃ pācittiyaṃ kattha paññattanti? Sāvatthiyaṃ paññattaṃ. Kaṃ ārabbhāti? Āyasmantaṃ upanandaṃ sakyaputtaṃ ārabbha. Kismiṃ vatthusminti? Āyasmā upanando sakyaputto upāsakena – ‘‘ajjaṇho, bhante, āgamehī’’ti [Pg.17] vuccamāno nāgamesi, tasmiṃ vatthusmiṃ. Ekā paññatti. Channaṃ āpattisamuṭṭhānānaṃ chahi samuṭṭhānehi samuṭṭhāti…pe….

๓๓. สิกขาบทนิสสัคคิยปาจิตตีย์ที่ทรงบัญญัติแก่ภิกษุผู้ให้จีวรสำเร็จด้วยการทวงเกิน ๓ ครั้ง ด้วยการยืนเกิน ๖ ครั้ง ทรงบัญญัติไว้ ณ ที่ไหน? ตอบว่า ทรงบัญญัติไว้ ณ กรุงสาวัตถี. ทรงปรารภใคร? ตอบว่า ทรงปรารภพระอุปนันทะศากยบุตร. ทรงปรารภเรื่องอะไร? ตอบว่า ทรงปรารภเรื่องที่พระอุปนันทะศากยบุตรถูกอุบาสกกราบเรียนว่า "ข้าแต่ท่านผู้เจริญ วันนี้โปรดรอก่อน" แต่ท่านก็ไม่รอ. มีบัญญัติ ๑. อาบัติมีสมุฏฐาน ๖ เกิดขึ้นด้วยสมุฏฐาน ๖...ฯลฯ...

Kathinavaggo paṭhamo.

กฐินวรรคที่ ๑ จบ.

2. Kosiyavaggo

๒. โกสิยวรรค

34. Kosiyamissakaṃ santhataṃ kārāpentassa nissaggiyaṃ pācittiyaṃ kattha paññattanti? Āḷaviyaṃ paññattaṃ. Kaṃ ārabbhāti? Chabbaggiye bhikkhū ārabbha. Kismiṃ vatthusminti? Chabbaggiyā bhikkhū kosiyakārake upasaṅkamitvā evamāhaṃsu ‘‘bahū, āvuso, kosakārake pacatha. Amhākampi dassatha. Mayampi icchāma kosiyamissakaṃ santhataṃ kātu’’nti, tasmiṃ vatthusmiṃ. Ekā paññatti. Channaṃ āpattisamuṭṭhānānaṃ chahi samuṭṭhānehi samuṭṭhāti…pe….

๓๔. สิกขาบทนิสสัคคิยปาจิตตีย์ที่ทรงบัญญัติแก่ภิกษุผู้ให้ทำสันถัตเจือด้วยไหม ทรงบัญญัติไว้ ณ ที่ไหน? ตอบว่า ทรงบัญญัติไว้ ณ เมืองอาฬวี. ทรงปรารภใคร? ตอบว่า ทรงปรารภภิกษุฉัพพัคคีย์. ทรงปรารภเรื่องอะไร? ตอบว่า ทรงปรารภเรื่องที่ภิกษุฉัพพัคคีย์เข้าไปหาคนทำไหมแล้วกล่าวอย่างนี้ว่า "อาวุโส ท่านทั้งหลายจงต้มตัวไหมที่ทำรังเป็นอันมาก จงให้แก่พวกเราบ้าง แม้พวกเราก็ปรารถนาจะทำสันถัตเจือด้วยไหม". มีบัญญัติ ๑. อาบัติมีสมุฏฐาน ๖ เกิดขึ้นด้วยสมุฏฐาน ๖...ฯลฯ...

35. Suddhakāḷakānaṃ eḷakalomānaṃ santhataṃ kārāpentassa nissaggiyaṃ pācittiyaṃ kattha paññattanti? Vesāliyaṃ paññattaṃ. Kaṃ ārabbhāti? Chabbaggiye bhikkhū ārabbha. Kismiṃ vatthusminti? Chabbaggiyā bhikkhū suddhakāḷakānaṃ eḷakalomānaṃ santhataṃ kārāpesuṃ, tasmiṃ vatthusmiṃ. Ekā paññatti. Channaṃ āpattisamuṭṭhānānaṃ chahi samuṭṭhānehi samuṭṭhāti…pe….

๓๕. สิกขาบทนิสสัคคิยปาจิตตีย์ที่ทรงบัญญัติแก่ภิกษุผู้ให้ทำสันถัตด้วยขนเจียมสีดำล้วน ทรงบัญญัติไว้ ณ ที่ไหน? ตอบว่า ทรงบัญญัติไว้ ณ กรุงเวสาลี. ทรงปรารภใคร? ตอบว่า ทรงปรารภภิกษุฉัพพัคคีย์. ทรงปรารภเรื่องอะไร? ตอบว่า ทรงปรารภเรื่องที่ภิกษุฉัพพัคคีย์ให้ทำสันถัตด้วยขนเจียมสีดำล้วน. มีบัญญัติ ๑. อาบัติมีสมุฏฐาน ๖ เกิดขึ้นด้วยสมุฏฐาน ๖...ฯลฯ...

36. Anādiyitvā tulaṃ odātānaṃ tulaṃ gocariyānaṃ navaṃ santhataṃ kārāpentassa nissaggiyaṃ pācittiyaṃ kattha paññattanti? Sāvatthiyaṃ paññattaṃ. Kaṃ ārabbhāti? Chabbaggiye bhikkhū ārabbha. Kismiṃ vatthusminti? Chabbaggiyā bhikkhū thokaññeva odātaṃ ante ādiyitvā tatheva suddhakāḷakānaṃ eḷakalomānaṃ santhataṃ kārāpesuṃ, tasmiṃ vatthusmiṃ. Ekā paññatti. Channaṃ āpattisamuṭṭhānānaṃ chahi samuṭṭhānehi samuṭṭhāti…pe….

๓๖. สิกขาบทนิสสัคคิยปาจิตตีย์ที่ทรงบัญญัติแก่ภิกษุผู้ไม่เอาขนเจียมสีขาว ๑ ส่วน ขนเจียมสีด่าง ๑ ส่วน มาทำสันถัตใหม่ ทรงบัญญัติไว้ ณ ที่ไหน? ตอบว่า ทรงบัญญัติไว้ ณ กรุงสาวัตถี. ทรงปรารภใคร? ตอบว่า ทรงปรารภภิกษุฉัพพัคคีย์. ทรงปรารภเรื่องอะไร? ตอบว่า ทรงปรารภเรื่องที่ภิกษุฉัพพัคคีย์เอาขนเจียมสีขาวเพียงเล็กน้อยไว้ที่ชาย แล้วให้ทำสันถัตด้วยขนเจียมสีดำล้วนเช่นเดิม. มีบัญญัติ ๑. อาบัติมีสมุฏฐาน ๖ เกิดขึ้นด้วยสมุฏฐาน ๖...ฯลฯ...

37. Anuvassaṃ santhataṃ kārāpentassa nissaggiyaṃ pācittiyaṃ kattha paññattanti? Sāvatthiyaṃ paññattaṃ. Kaṃ ārabbhāti? Sambahule bhikkhū ārabbha. Kismiṃ vatthusminti? Sambahulā bhikkhū anuvassaṃ santhataṃ kārāpesuṃ, tasmiṃ vatthusmiṃ[Pg.18]. Ekā paññatti, ekā anupaññatti. Channaṃ āpattisamuṭṭhānānaṃ chahi samuṭṭhānehi samuṭṭhāti…pe….

๓๗. สิกขาบทนิสสัคคิยปาจิตตีย์ที่ทรงบัญญัติแก่ภิกษุผู้ให้ทำสันถัตทุกๆ ปี ทรงบัญญัติไว้ ณ ที่ไหน? ตอบว่า ทรงบัญญัติไว้ ณ กรุงสาวัตถี. ทรงปรารภใคร? ตอบว่า ทรงปรารภภิกษุหลายรูป. ทรงปรารภเรื่องอะไร? ตอบว่า ทรงปรารภเรื่องที่ภิกษุหลายรูปให้ทำสันถัตทุกๆ ปี. มีบัญญัติ ๑ อนุบัญญัติ ๑. อาบัติมีสมุฏฐาน ๖ เกิดขึ้นด้วยสมุฏฐาน ๖...ฯลฯ...

38. Anādiyitvā purāṇasanthatassa sāmantā sugatavidatthiṃ navaṃ nisīdanasanthataṃ kārāpentassa nissaggiyaṃ pācittiyaṃ kattha paññattanti? Sāvatthiyaṃ paññattaṃ. Kaṃ ārabbhāti? Sambahule bhikkhū ārabbha. Kismiṃ vatthusminti? Sambahulā bhikkhū santhatāni ujjhitvā āraññikaṅgaṃ piṇḍapātikaṅgaṃ paṃsukūlikaṅgaṃ samādiyiṃsu, tasmiṃ vatthusmiṃ. Ekā paññatti. Channaṃ āpattisamuṭṭhānānaṃ chahi samuṭṭhānehi samuṭṭhāti…pe….

๓๘. สิกขาบทนิสสัคคิยปาจิตตีย์ที่ทรงบัญญัติแก่ภิกษุผู้ไม่เอาคืบพระสุคตจากโดยรอบแห่งสันถัตเก่ามาทำสันถัตสำหรับนั่งผืนใหม่ ทรงบัญญัติไว้ ณ ที่ไหน? ตอบว่า ทรงบัญญัติไว้ ณ กรุงสาวัตถี. ทรงปรารภใคร? ตอบว่า ทรงปรารภภิกษุหลายรูป. ทรงปรารภเรื่องอะไร? ตอบว่า ทรงปรารภเรื่องที่ภิกษุหลายรูปทิ้งสันถัตแล้วสมาทานอารัญญิกังคธุดงค์ ปิณฑปาติกังคธุดงค์ และปังสุกูลิกังคธุดงค์. มีบัญญัติ ๑. อาบัติมีสมุฏฐาน ๖ เกิดขึ้นด้วยสมุฏฐาน ๖...ฯลฯ...

39. Eḷakalomāni paṭiggahetvā tiyojanaṃ atikkāmentassa nissaggiyaṃ pācittiyaṃ kattha paññattanti? Sāvatthiyaṃ paññattaṃ. Kaṃ ārabbhāti? Aññataraṃ bhikkhuṃ ārabbha. Kismiṃ vatthusminti? Aññataro bhikkhu eḷakalomāni paṭiggahetvā tiyojanaṃ atikkāmesi, tasmiṃ vatthusmiṃ. Ekā paññatti. Channaṃ āpattisamuṭṭhānānaṃ dvīhi samuṭṭhānehi samuṭṭhāti – siyā kāyato samuṭṭhāti, na vācato na cittato; siyā kāyato ca cittato ca samuṭṭhāti, na vācato…pe….

๓๙. ถามว่า นิสสัคคิยปาจิตตีย์สำหรับภิกษุผู้รับขนแกะแล้วให้ล่วง ๓ โยชน์ไป ทรงบัญญัติไว้ที่ไหน? ตอบว่า ทรงบัญญัติไว้ที่เมืองสาวัตถี. ถามว่า ทรงปรารภใคร? ตอบว่า ทรงปรารภภิกษุรูปหนึ่ง. ถามว่า ทรงบัญญัติในเรื่องอะไร? ตอบว่า ภิกษุรูปหนึ่งรับขนแกะแล้วให้ล่วง ๓ โยชน์ไป ทรงบัญญัติในเรื่องนั้น. มีบัญญัติ ๑. ในบรรดาสมุฏฐานแห่งอาบัติ ๖ อย่าง อาบัตินี้เกิดขึ้นด้วยสมุฏฐาน ๒ อย่าง คือ บางครั้งเกิดขึ้นทางกาย ไม่เกิดขึ้นทางวาจา ไม่เกิดขึ้นทางจิต บางครั้งเกิดขึ้นทางกายและทางจิต ไม่เกิดขึ้นทางวาจา...ฯลฯ...

40. Aññātikāya bhikkhuniyā eḷakalomāni dhovāpentassa nissaggiyaṃ pācittiyaṃ kattha paññattanti? Sakkesu paññattaṃ. Kaṃ ārabbhāti? Chabbaggiye bhikkhū ārabbha. Kismiṃ vatthusminti? Chabbaggiyā bhikkhū aññātikāhi bhikkhunīhi eḷakalomāni dhovāpesuṃ, tasmiṃ vatthusmiṃ. Ekā paññatti. Channaṃ āpattisamuṭṭhānānaṃ chahi samuṭṭhānehi samuṭṭhāti…pe….

๔๐. ถามว่า นิสสัคคิยปาจิตตีย์สำหรับภิกษุผู้ให้ภิกษุณีที่ไม่ใช่ญาติซักขนแกะ ทรงบัญญัติไว้ที่ไหน? ตอบว่า ทรงบัญญัติไว้ที่แคว้นสักกะ. ถามว่า ทรงปรารภใคร? ตอบว่า ทรงปรารภภิกษุฉัพพัคคีย์. ถามว่า ทรงบัญญัติในเรื่องอะไร? ตอบว่า ภิกษุฉัพพัคคีย์ให้ภิกษุณีที่ไม่ใช่ญาติซักขนแกะ ทรงบัญญัติในเรื่องนั้น. มีบัญญัติ ๑. ในบรรดาสมุฏฐานแห่งอาบัติ ๖ อย่าง อาบัตินี้เกิดขึ้นด้วยสมุฏฐาน ๖ อย่าง...ฯลฯ...

41. Rūpiyaṃ paṭiggaṇhantassa nissaggiyaṃ pācittiyaṃ kattha paññattanti? Rājagahe paññattaṃ. Kaṃ ārabbhāti? Āyasmantaṃ upanandaṃ sakyaputtaṃ ārabbha. Kismiṃ vatthusminti? Āyasmā upanando sakyaputto rūpiyaṃ paṭiggahesi, tasmiṃ vatthusmiṃ. Ekā paññatti. Channaṃ āpattisamuṭṭhānānaṃ chahi samuṭṭhānehi samuṭṭhāti…pe….

๔๑. ถามว่า นิสสัคคิยปาจิตตีย์สำหรับภิกษุผู้รับรูปิยะ ทรงบัญญัติไว้ที่ไหน? ตอบว่า ทรงบัญญัติไว้ที่เมืองราชคฤห์. ถามว่า ทรงปรารภใคร? ตอบว่า ทรงปรารภท่านพระอุปนันทศากยบุตร. ถามว่า ทรงบัญญัติในเรื่องอะไร? ตอบว่า ท่านพระอุปนันทศากยบุตรรับรูปิยะ ทรงบัญญัติในเรื่องนั้น. มีบัญญัติ ๑. ในบรรดาสมุฏฐานแห่งอาบัติ ๖ อย่าง อาบัตินี้เกิดขึ้นด้วยสมุฏฐาน ๖ อย่าง...ฯลฯ...

42. Nānappakārakaṃ rūpiyasaṃvohāraṃ samāpajjantassa nissaggiyaṃ pācittiyaṃ kattha paññattanti? Sāvatthiyaṃ paññattaṃ. Kaṃ ārabbhāti? Chabbaggiye bhikkhū [Pg.19] ārabbha. Kismiṃ vatthusminti? Chabbaggiyā bhikkhū nānappakārakaṃ rūpiyasaṃvohāraṃ samāpajjiṃsu, tasmiṃ vatthusmiṃ. Ekā paññatti. Channaṃ āpattisamuṭṭhānānaṃ chahi samuṭṭhānehi samuṭṭhāti…pe….

๔๒. ถามว่า นิสสัคคิยปาจิตตีย์สำหรับภิกษุผู้ทำการแลกเปลี่ยนรูปิยะมีประการต่างๆ ทรงบัญญัติไว้ที่ไหน? ตอบว่า ทรงบัญญัติไว้ที่เมืองสาวัตถี. ถามว่า ทรงปรารภใคร? ตอบว่า ทรงปรารภภิกษุฉัพพัคคีย์. ถามว่า ทรงบัญญัติในเรื่องอะไร? ตอบว่า ภิกษุฉัพพัคคีย์ทำการแลกเปลี่ยนรูปิยะมีประการต่างๆ ทรงบัญญัติในเรื่องนั้น. มีบัญญัติ ๑. ในบรรดาสมุฏฐานแห่งอาบัติ ๖ อย่าง อาบัตินี้เกิดขึ้นด้วยสมุฏฐาน ๖ อย่าง...ฯลฯ...

43. Nānappakārakaṃ kayavikkayaṃ samāpajjantassa nissaggiyaṃ pācittiyaṃ kattha paññattanti? Sāvatthiyaṃ paññattaṃ. Kaṃ ārabbhāti? Āyasmantaṃ upanandaṃ sakyaputtaṃ ārabbha. Kismiṃ vatthusminti? Āyasmā upanando sakyaputto paribbājakena saddhiṃ kayavikkayaṃ samāpajji, tasmiṃ vatthusmiṃ. Ekā paññatti. Channaṃ āpattisamuṭṭhānānaṃ chahi samuṭṭhānehi samuṭṭhāti…pe….

๔๓. ถามว่า นิสสัคคิยปาจิตตีย์สำหรับภิกษุผู้ทำการซื้อขายมีประการต่างๆ ทรงบัญญัติไว้ที่ไหน? ตอบว่า ทรงบัญญัติไว้ที่เมืองสาวัตถี. ถามว่า ทรงปรารภใคร? ตอบว่า ทรงปรารภท่านพระอุปนันทศากยบุตร. ถามว่า ทรงบัญญัติในเรื่องอะไร? ตอบว่า ท่านพระอุปนันทศากยบุตรทำการซื้อขายกับปริพาชก ทรงบัญญัติในเรื่องนั้น. มีบัญญัติ ๑. ในบรรดาสมุฏฐานแห่งอาบัติ ๖ อย่าง อาบัตินี้เกิดขึ้นด้วยสมุฏฐาน ๖ อย่าง...ฯลฯ...

Kosiyavaggo dutiyo.

โกสิยวรรคที่ ๒ จบ

3. Pattavaggo

๓. ปัตตวรรค

44. Atirekapattaṃ dasāhaṃ atikkāmentassa nissaggiyaṃ pācittiyaṃ kattha paññattanti? Sāvatthiyaṃ paññattaṃ. Kaṃ ārabbhāti? Chabbaggiye bhikkhū ārabbha. Kismiṃ vatthusminti? Chabbaggiyā bhikkhū atirekapattaṃ dhāresuṃ, tasmiṃ vatthusmiṃ. Ekā paññatti, ekā anupaññatti. Channaṃ āpattisamuṭṭhānānaṃ dvīhi samuṭṭhānehi samuṭṭhāti – siyā kāyato ca vācato ca samuṭṭhāti, na cittato; siyā kāyato ca vācato ca cittato ca samuṭṭhāti…pe….

๔๔. ถามว่า นิสสัคคิยปาจิตตีย์สำหรับภิกษุผู้ให้อติเรกบาตรล่วง ๑๐ วันไป ทรงบัญญัติไว้ที่ไหน? ตอบว่า ทรงบัญญัติไว้ที่เมืองสาวัตถี. ถามว่า ทรงปรารภใคร? ตอบว่า ทรงปรารภภิกษุฉัพพัคคีย์. ถามว่า ทรงบัญญัติในเรื่องอะไร? ตอบว่า ภิกษุฉัพพัคคีย์ทรงอติเรกบาตรไว้ ทรงบัญญัติในเรื่องนั้น. มีบัญญัติ ๑, อนุบัญญัติ ๑. ในบรรดาสมุฏฐานแห่งอาบัติ ๖ อย่าง อาบัตินี้เกิดขึ้นด้วยสมุฏฐาน ๒ อย่าง คือ บางครั้งเกิดขึ้นทางกายและทางวาจา ไม่เกิดขึ้นทางจิต บางครั้งเกิดขึ้นทางกาย ทางวาจา และทางจิต...ฯลฯ...

45. Ūnapañcabandhanena pattena aññaṃ navaṃ pattaṃ cetāpentassa nissaggiyaṃ pācittiyaṃ kattha paññattanti? Sakkesu paññattaṃ. Kaṃ ārabbhāti? Chabbaggiye bhikkhū ārabbha. Kismiṃ vatthusminti? Chabbaggiyā bhikkhū appamattakenapi bhinnena appamattakenapi khaṇḍena vilikhitamattenapi bahū patte viññāpesuṃ, tasmiṃ vatthusmiṃ. Ekā paññatti. Channaṃ āpattisamuṭṭhānānaṃ chahi samuṭṭhānehi samuṭṭhāti…pe….

๔๕. ถามว่า นิสสัคคิยปาจิตตีย์สำหรับภิกษุผู้มีบาตรมีแผลหย่อนกว่า ๕ แห่ง แล้วขอเอาบาตรใหม่ใบอื่น ทรงบัญญัติไว้ที่ไหน? ตอบว่า ทรงบัญญัติไว้ที่แคว้นสักกะ. ถามว่า ทรงปรารภใคร? ตอบว่า ทรงปรารภภิกษุฉัพพัคคีย์. ถามว่า ทรงบัญญัติในเรื่องอะไร? ตอบว่า ภิกษุฉัพพัคคีย์แม้บาตรแตกเพียงเล็กน้อย บิ่นเพียงเล็กน้อย หรือเพียงแค่ถูกขีดข่วน ก็ขอเอาบาตรจำนวนมาก ทรงบัญญัติในเรื่องนั้น. มีบัญญัติ ๑. ในบรรดาสมุฏฐานแห่งอาบัติ ๖ อย่าง อาบัตินี้เกิดขึ้นด้วยสมุฏฐาน ๖ อย่าง...ฯลฯ...

46. Bhesajjāni paṭiggahetvā sattāhaṃ atikkāmentassa nissaggiyaṃ pācittiyaṃ kattha paññattanti? Sāvatthiyaṃ paññattaṃ. Kaṃ ārabbhāti? Sambahule bhikkhū ārabbha. Kismiṃ vatthusminti? Sambahulā bhikkhū bhesajjāni paṭiggahetvā sattāhaṃ atikkāmesuṃ, tasmiṃ vatthusmiṃ. Ekā paññatti. Channaṃ āpattisamuṭṭhānānaṃ dvīhi samuṭṭhānehi samuṭṭhāti kathinake…pe….

๔๖. ถามว่า นิสสัคคิยปาจิตตีย์สำหรับภิกษุผู้รับเภสัชแล้วให้ล่วง ๗ วันไป ทรงบัญญัติไว้ที่ไหน? ตอบว่า ทรงบัญญัติไว้ที่เมืองสาวัตถี. ถามว่า ทรงปรารภใคร? ตอบว่า ทรงปรารภภิกษุหลายรูป. ถามว่า ทรงบัญญัติในเรื่องอะไร? ตอบว่า ภิกษุหลายรูปรับเภสัชแล้วให้ล่วง ๗ วันไป ทรงบัญญัติในเรื่องนั้น. มีบัญญัติ ๑. ในบรรดาสมุฏฐานแห่งอาบัติ ๖ อย่าง อาบัตินี้เกิดขึ้นด้วยสมุฏฐาน ๒ อย่าง ในกฐิน...ฯลฯ...

47. Atirekamāse [Pg.20] sese gimhāne vassikasāṭikacīvaraṃ pariyesantassa nissaggiyaṃ pācittiyaṃ kattha paññattanti? Sāvatthiyaṃ paññattaṃ. Kaṃ ārabbhāti? Chabbaggiye bhikkhū ārabbha. Kismiṃ vatthusminti? Chabbaggiyā bhikkhū atirekamāse sese gimhāne vassikasāṭikacīvaraṃ pariyesiṃsu, tasmiṃ vatthusmiṃ. Ekā paññatti. Channaṃ āpattisamuṭṭhānānaṃ chahi samuṭṭhānehi samuṭṭhāti…pe….

๔๗. ถามว่า นิสสัคคิยปาจิตตีย์สำหรับภิกษุผู้แสวงหาผ้าอาบน้ำฝนเมื่อฤดูร้อนยังเหลืออยู่เกินกว่า ๑ เดือน ทรงบัญญัติไว้ที่ไหน? ตอบว่า ทรงบัญญัติไว้ที่เมืองสาวัตถี. ถามว่า ทรงปรารภใคร? ตอบว่า ทรงปรารภภิกษุฉัพพัคคีย์. ถามว่า ทรงบัญญัติในเรื่องอะไร? ตอบว่า ภิกษุฉัพพัคคีย์แสวงหาผ้าอาบน้ำฝนเมื่อฤดูร้อนยังเหลืออยู่เกินกว่า ๑ เดือน ทรงบัญญัติในเรื่องนั้น. มีบัญญัติ ๑. ในบรรดาสมุฏฐานแห่งอาบัติ ๖ อย่าง อาบัตินี้เกิดขึ้นด้วยสมุฏฐาน ๖ อย่าง...ฯลฯ...

48. Bhikkhussa sāmaṃ cīvaraṃ datvā kupitena anattamanena acchindantassa nissaggiyaṃ pācittiyaṃ kattha paññattanti? Sāvatthiyaṃ paññattaṃ. Kaṃ ārabbhāti? Āyasmantaṃ upanandaṃ sakyaputtaṃ ārabbha. Kismiṃ vatthusminti? Āyasmā upanando sakyaputto bhikkhussa sāmaṃ cīvaraṃ datvā kupito anattamano acchindi, tasmiṃ vatthusmiṃ. Ekā paññatti. Channaṃ āpattisamuṭṭhānānaṃ tīhi samuṭṭhānehi samuṭṭhāti…pe….

๔๘. ถามว่า นิสสัคคิยปาจิตตีย์สำหรับภิกษุผู้ให้จีวรแก่ภิกษุด้วยตนเองแล้ว โกรธ ไม่พอใจ ชิงเอาคืนมา ทรงบัญญัติไว้ที่ไหน? ตอบว่า ทรงบัญญัติไว้ที่เมืองสาวัตถี. ถามว่า ทรงปรารภใคร? ตอบว่า ทรงปรารภท่านพระอุปนันทศากยบุตร. ถามว่า ทรงบัญญัติในเรื่องอะไร? ตอบว่า ท่านพระอุปนันทศากยบุตรให้จีวรแก่ภิกษุด้วยตนเองแล้ว โกรธ ไม่พอใจ ชิงเอาคืนมา ทรงบัญญัติในเรื่องนั้น. มีบัญญัติ ๑. ในบรรดาสมุฏฐานแห่งอาบัติ ๖ อย่าง อาบัตินี้เกิดขึ้นด้วยสมุฏฐาน ๓ อย่าง...ฯลฯ...

49. Sāmaṃ suttaṃ viññāpetvā tantavāyehi cīvaraṃ vāyāpentassa nissaggiyaṃ pācittiyaṃ kattha paññattanti? Rājagahe paññattaṃ. Kaṃ ārabbhāti? Chabbaggiye bhikkhū ārabbha. Kismiṃ vatthusminti? Chabbaggiyā bhikkhū sāmaṃ suttaṃ viññāpetvā tantavāyehi cīvaraṃ vāyāpesuṃ, tasmiṃ vatthusmiṃ. Ekā paññatti. Channaṃ āpattisamuṭṭhānānaṃ chahi samuṭṭhānehi samuṭṭhāti…pe….

๔๙. นิสสัคคิยปาจิตตีย์ที่ทรงบัญญัติแก่ภิกษุผู้ขอเอาด้ายมาเองแล้วให้ช่างหูกทอจีวร ทรงบัญญัติไว้ ณ ที่ไหน? ตอบว่า ทรงบัญญัติไว้ ณ กรุงราชคฤห์. ทรงปรารภใคร? ตอบว่า ทรงปรารภภิกษุฉัพพัคคีย์. ทรงปรารภเรื่องอะไร? ตอบว่า ทรงปรารภเรื่องที่ภิกษุฉัพพัคคีย์ขอเอาด้ายมาเองแล้วให้ช่างหูกทอจีวร. มีบัญญัติ 1. ในบรรดาสมุฏฐานแห่งอาบัติ 6 อย่าง อาบัตินี้เกิดขึ้นด้วยสมุฏฐาน 6 อย่าง...ฯลฯ...

50. Pubbe appavāritassa aññātakassa gahapatikassa tantavāye upasaṅkamitvā cīvare vikappaṃ āpajjantassa nissaggiyaṃ pācittiyaṃ kattha paññattanti? Sāvatthiyaṃ paññattaṃ. Kaṃ ārabbhāti? Āyasmantaṃ upanandaṃ sakyaputtaṃ ārabbha. Kismiṃ vatthusminti? Āyasmā upanando sakyaputto pubbe appavārito aññātakassa gahapatikassa tantavāye upasaṅkamitvā cīvare vikappaṃ āpajji, tasmiṃ vatthusmiṃ. Ekā paññatti. Channaṃ āpattisamuṭṭhānānaṃ chahi samuṭṭhānehi samuṭṭhāti…pe….

๕๐. นิสสัคคิยปาจิตตีย์ที่ทรงบัญญัติแก่ภิกษุผู้เข้าไปหาช่างหูกของคหบดีผู้ไม่ใช่ญาติและไม่ได้ปวารณาไว้ก่อน แล้วสั่งให้ทำจีวรตามใจชอบ ทรงบัญญัติไว้ ณ ที่ไหน? ตอบว่า ทรงบัญญัติไว้ ณ กรุงสาวัตถี. ทรงปรารภใคร? ตอบว่า ทรงปรารภท่านพระอุปนันทศากยบุตร. ทรงปรารภเรื่องอะไร? ตอบว่า ทรงปรารภเรื่องที่ท่านพระอุปนันทศากยบุตรเข้าไปหาช่างหูกของคหบดีผู้ไม่ใช่ญาติและไม่ได้ปวารณาไว้ก่อน แล้วสั่งให้ทำจีวรตามใจชอบ. มีบัญญัติ 1. ในบรรดาสมุฏฐานแห่งอาบัติ 6 อย่าง อาบัตินี้เกิดขึ้นด้วยสมุฏฐาน 6 อย่าง...ฯลฯ...

51. Accekacīvaraṃ paṭiggahetvā cīvarakālasamayaṃ atikkāmentassa nissaggiyaṃ pācittiyaṃ kattha paññattanti? Sāvatthiyaṃ paññattaṃ. Kaṃ ārabbhāti? Sambahule bhikkhū ārabbha. Kismiṃ vatthusminti? Sambahulā bhikkhū accekacīvaraṃ paṭiggahetvā cīvarakālasamayaṃ atikkāmesuṃ, tasmiṃ vatthusmiṃ. Ekā paññatti. Channaṃ āpattisamuṭṭhānānaṃ dvīhi samuṭṭhānehi samuṭṭhāti kathinake…pe….

๕๑. นิสสัคคิยปาจิตตีย์ที่ทรงบัญญัติแก่ภิกษุผู้รับอัจเจกจีวรแล้วเก็บไว้ให้ล่วงจีวรกาลสมัย ทรงบัญญัติไว้ ณ ที่ไหน? ตอบว่า ทรงบัญญัติไว้ ณ กรุงสาวัตถี. ทรงปรารภใคร? ตอบว่า ทรงปรารภภิกษุหลายรูป. ทรงปรารภเรื่องอะไร? ตอบว่า ทรงปรารภเรื่องที่ภิกษุหลายรูปรับอัจเจกจีวรแล้วเก็บไว้ให้ล่วงจีวรกาลสมัย. มีบัญญัติ 1. ในบรรดาสมุฏฐานแห่งอาบัติ 6 อย่าง อาบัตินี้เกิดขึ้นด้วยสมุฏฐาน 2 อย่าง ในเรื่องกรานกฐิน...ฯลฯ...

52. Tiṇṇaṃ [Pg.21] cīvarānaṃ aññataraṃ cīvaraṃ antaraghare nikkhipitvā atirekachārattaṃ vippavasantassa nissaggiyaṃ pācittiyaṃ kattha paññattanti? Sāvatthiyaṃ paññattaṃ. Kaṃ ārabbhāti? Sambahule bhikkhū ārabbha. Kismiṃ vatthusminti? Sambahulā bhikkhū tiṇṇaṃ cīvarānaṃ aññataraṃ cīvaraṃ antaraghare nikkhipitvā atirekachārattaṃ vippavasiṃsu, tasmiṃ vatthusmiṃ. Ekā paññatti. Channaṃ āpattisamuṭṭhānānaṃ dvīhi samuṭṭhānehi samuṭṭhāti kathinake…pe….

๕๒. นิสสัคคิยปาจิตตีย์ที่ทรงบัญญัติแก่ภิกษุผู้เก็บจีวรผืนใดผืนหนึ่งในไตรจีวรไว้ในละแวกบ้านแล้วอยู่ปราศจากจีวรนั้นเกิน 6 คืน ทรงบัญญัติไว้ ณ ที่ไหน? ตอบว่า ทรงบัญญัติไว้ ณ กรุงสาวัตถี. ทรงปรารภใคร? ตอบว่า ทรงปรารภภิกษุหลายรูป. ทรงปรารภเรื่องอะไร? ตอบว่า ทรงปรารภเรื่องที่ภิกษุหลายรูปเก็บจีวรผืนใดผืนหนึ่งในไตรจีวรไว้ในละแวกบ้านแล้วอยู่ปราศจากจีวรนั้นเกิน 6 คืน. มีบัญญัติ 1. ในบรรดาสมุฏฐานแห่งอาบัติ 6 อย่าง อาบัตินี้เกิดขึ้นด้วยสมุฏฐาน 2 อย่าง ในเรื่องกรานกฐิน...ฯลฯ...

53. Jānaṃ saṅghikaṃ lābhaṃ pariṇataṃ attano pariṇāmentassa nissaggiyaṃ pācittiyaṃ kattha paññattanti? Sāvatthiyaṃ paññattaṃ. Kaṃ ārabbhāti? Chabbaggiye bhikkhū ārabbha. Kismiṃ vatthusminti? Chabbaggiyā bhikkhū jānaṃ saṅghikaṃ lābhaṃ pariṇataṃ attano pariṇāmesuṃ, tasmiṃ vatthusmiṃ. Ekā paññatti. Channaṃ āpattisamuṭṭhānānaṃ tīhi samuṭṭhānehi samuṭṭhāti…pe….

๕๓. นิสสัคคิยปาจิตตีย์ที่ทรงบัญญัติแก่ภิกษุผู้รู้อยู่ น้อมลาภที่เป็นของสงฆ์ที่เขาน้อมไปจะถวายสงฆ์มาเพื่อตน ทรงบัญญัติไว้ ณ ที่ไหน? ตอบว่า ทรงบัญญัติไว้ ณ กรุงสาวัตถี. ทรงปรารภใคร? ตอบว่า ทรงปรารภภิกษุฉัพพัคคีย์. ทรงปรารภเรื่องอะไร? ตอบว่า ทรงปรารภเรื่องที่ภิกษุฉัพพัคคีย์รู้อยู่ น้อมลาภที่เป็นของสงฆ์ที่เขาน้อมไปจะถวายสงฆ์มาเพื่อตน. มีบัญญัติ 1. ในบรรดาสมุฏฐานแห่งอาบัติ 6 อย่าง อาบัตินี้เกิดขึ้นด้วยสมุฏฐาน 3 อย่าง...ฯลฯ...

Pattavaggo tatiyo.

ปัตตวรรคที่ 3

Tiṃsa nissaggiyā pācittiyā niṭṭhitā.

นิสสัคคิยปาจิตตีย์ 30 สิกขาบท จบ.

Tassuddānaṃ –

อุทานของสิกขาบทเหล่านั้นมีดังนี้ –

Dasekarattimāso ca, dhovanañca paṭiggaho;

Aññātaṃ tañca uddissa, ubhinnaṃ dūtakena ca.

สิกขาบทว่าด้วยการเก็บจีวรไว้เกิน 10 วัน, การอยู่ปราศจากไตรจีวรคืนหนึ่ง, การเก็บอดิเรกจีวรไว้เกิน 1 เดือน, การให้ซักจีวร, การรับจีวร, การขอจีวรจากผู้ไม่ใช่ญาติ, การขอเกินกว่านั้น, การสั่งจีวรเจาะจง, การสั่งจีวรจากทั้งสองฝ่าย, และการส่งทูตไปทวง.

Kosiyā suddhadvebhāgā, chabbassāni nisīdanaṃ;

Dve ca lomāni uggaṇhe, ubho nānappakārakā.

สิกขาบทว่าด้วยสันถัตเจือด้วยไหม, สันถัตทำด้วยขนเจียมดำล้วน, สันถัตมีขนเจียมดำ 2 ส่วน, การใช้สันถัต 6 ปี, สันถัตปูนั่ง, สิกขาบท 2 ข้อว่าด้วยขนแกะ, การรับทองและเงิน, และสิกขาบท 2 ข้อว่าด้วยการแลกเปลี่ยนรูปแบบต่างๆ.

Dve ca pattāni bhesajjaṃ, vassikā dānapañcamaṃ;

Sāmaṃ vāyāpanacceko, sāsaṅkaṃ saṅghikena cāti.

สิกขาบท 2 ข้อว่าด้วยบาตร, เภสัช, ผ้าอาบน้ำฝน, การให้จีวรแล้วชิงคืนเป็นข้อที่ 5, การขอเอาด้ายมาเอง, การให้ทอ, อัจเจกจีวร, การอยู่ปราศจากจีวรในที่อันมีภัย, และการน้อมลาภสงฆ์มาเพื่อตน.

5. Pācittiyakaṇḍaṃ

๕. ปาจิตติยกัณฑ์

1. Musāvādavaggo

๑. มุสาวาทวรรค

54. Yaṃ tena bhagavatā jānatā passatā arahatā sammāsambuddhena sampajānamusāvāde pācittiyaṃ kattha paññattanti? Sāvatthiyaṃ paññattaṃ. Kaṃ ārabbhāti[Pg.22]? Hatthakaṃ sakyaputtaṃ ārabbha. Kismiṃ vatthusminti? Āyasmā hatthako sakyaputto titthiyehi saddhiṃ sallapanto avajānitvā paṭijāni, paṭijānitvā avajāni, tasmiṃ vatthusmiṃ. Ekā paññatti. Channaṃ āpattisamuṭṭhānānaṃ tīhi samuṭṭhānehi samuṭṭhāti – siyā kāyato ca cittato ca samuṭṭhāti, na vācato; siyā vācato ca cittato ca samuṭṭhāti, na kāyato; siyā kāyato ca vācato ca cittato ca samuṭṭhāti…pe….

๕๔. ปาจิตตีย์ที่พระผู้มีพระภาคพระองค์นั้น ผู้ทรงรู้ ทรงเห็น เป็นพระอรหันตสัมมาสัมพุทธเจ้า ทรงบัญญัติในเพราะสัมปชานมุสาวาท ทรงบัญญัติไว้ ณ ที่ไหน? ตอบว่า ทรงบัญญัติไว้ ณ กรุงสาวัตถี. ทรงปรารภใคร? ตอบว่า ทรงปรารภท่านหัตถกศากยบุตร. ทรงปรารภเรื่องอะไร? ตอบว่า ทรงปรารภเรื่องที่ท่านพระหัตถกศากยบุตรสนทนากับพวกเดียรถีย์แล้ว ปฏิเสธแล้วรับรอง รับรองแล้วปฏิเสธ. มีบัญญัติ 1. ในบรรดาสมุฏฐานแห่งอาบัติ 6 อย่าง อาบัตินี้เกิดขึ้นด้วยสมุฏฐาน 3 อย่าง คือ บางทีเกิดขึ้นทางกายกับจิต ไม่เกิดทางวาจา บางทีเกิดขึ้นทางวาจากับจิต ไม่เกิดทางกาย บางทีเกิดขึ้นทางกาย วาจา และจิต...ฯลฯ...

55. Omasavāde pācittiyaṃ kattha paññattanti? Sāvatthiyaṃ paññattaṃ. Kaṃ ārabbhāti? Chabbaggiye bhikkhū ārabbha. Kismiṃ vatthusminti? Chabbaggiyā bhikkhū pesalehi bhikkhūhi saddhiṃ bhaṇḍantā pesale bhikkhū omasiṃsu, tasmiṃ vatthusmiṃ. Ekā paññatti. Channaṃ āpattisamuṭṭhānānaṃ tīhi samuṭṭhānehi samuṭṭhāti…pe….

๕๕. ปาจิตตีย์ในเพราะโอมสวาท (การพูดเสียดสี) ทรงบัญญัติไว้ ณ ที่ไหน? ตอบว่า ทรงบัญญัติไว้ ณ กรุงสาวัตถี. ทรงปรารภใคร? ตอบว่า ทรงปรารภภิกษุฉัพพัคคีย์. ทรงปรารภเรื่องอะไร? ตอบว่า ทรงปรารภเรื่องที่ภิกษุฉัพพัคคีย์ทะเลาะกับภิกษุผู้มีศีลเป็นที่รัก แล้วพูดเสียดสีภิกษุผู้มีศีลเป็นที่รักเหล่านั้น. มีบัญญัติ 1. ในบรรดาสมุฏฐานแห่งอาบัติ 6 อย่าง อาบัตินี้เกิดขึ้นด้วยสมุฏฐาน 3 อย่าง...ฯลฯ...

56. Bhikkhupesuññe pācittiyaṃ kattha paññattanti? Sāvatthiyaṃ paññattaṃ. Kaṃ ārabbhāti? Chabbaggiye bhikkhū ārabbha. Kismiṃ vatthusminti? Chabbaggiyā bhikkhū bhikkhūnaṃ bhaṇḍanajātānaṃ kalahajātānaṃ vivādāpannānaṃ pesuññaṃ upasaṃhariṃsu, tasmiṃ vatthusmiṃ. Ekā paññatti. Channaṃ āpattisamuṭṭhānānaṃ tīhi samuṭṭhānehi samuṭṭhāti…pe….

๕๖. ปาจิตตีย์ในเพราะการส่อเสียดภิกษุ ทรงบัญญัติไว้ ณ ที่ไหน? ตอบว่า ทรงบัญญัติไว้ ณ กรุงสาวัตถี. ทรงปรารภใคร? ตอบว่า ทรงปรารภภิกษุฉัพพัคคีย์. ทรงปรารภเรื่องอะไร? ตอบว่า ทรงปรารภเรื่องที่ภิกษุฉัพพัคคีย์นำคำส่อเสียดไปบอกแก่ภิกษุผู้เกิดความบาดหมาง เกิดการทะเลาะ เกิดการวิวาทกัน. มีบัญญัติ 1. ในบรรดาสมุฏฐานแห่งอาบัติ 6 อย่าง อาบัตินี้เกิดขึ้นด้วยสมุฏฐาน 3 อย่าง...ฯลฯ...

57. Anupasampannaṃ padaso dhammaṃ vācentassa pācittiyaṃ kattha paññattanti? Sāvatthiyaṃ paññattaṃ. Kaṃ ārabbhāti? Chabbaggiye bhikkhū ārabbha. Kismiṃ vatthusminti? Chabbaggiyā bhikkhū upāsake padaso dhammaṃ vācesuṃ, tasmiṃ vatthusmiṃ. Ekā paññatti. Channaṃ āpattisamuṭṭhānānaṃ dvīhi samuṭṭhānehi samuṭṭhāti – siyā vācato samuṭṭhāti, na kāyato na cittato; siyā vācato ca cittato ca samuṭṭhāti, na kāyato…pe….

๕๗. ปาจิตตีย์ที่ทรงบัญญัติแก่ภิกษุผู้สอนธรรมแก่อนุปสัมบันโดยว่าพร้อมกันทีละบท ทรงบัญญัติไว้ ณ ที่ไหน? ตอบว่า ทรงบัญญัติไว้ ณ กรุงสาวัตถี. ทรงปรารภใคร? ตอบว่า ทรงปรารภภิกษุฉัพพัคคีย์. ทรงปรารภเรื่องอะไร? ตอบว่า ทรงปรารภเรื่องที่ภิกษุฉัพพัคคีย์สอนธรรมแก่อุบาสกโดยว่าพร้อมกันทีละบท. มีบัญญัติ 1. ในบรรดาสมุฏฐานแห่งอาบัติ 6 อย่าง อาบัตินี้เกิดขึ้นด้วยสมุฏฐาน 2 อย่าง คือ บางทีเกิดขึ้นทางวาจา ไม่เกิดทางกาย ไม่เกิดทางจิต บางทีเกิดขึ้นทางวาจากับจิต ไม่เกิดทางกาย...ฯลฯ...

58. Anupasampannena uttaridirattatirattaṃ sahaseyyaṃ kappentassa pācittiyaṃ kattha paññattanti? Āḷaviyaṃ paññattaṃ. Kaṃ ārabbhāti? Sambahule bhikkhū ārabbha. Kismiṃ vatthusminti? Sambahulā bhikkhū anupasampannena sahaseyyaṃ kappesuṃ, tasmiṃ vatthusmiṃ. Ekā paññatti, ekā anupaññatti. Channaṃ [Pg.23] āpattisamuṭṭhānānaṃ dvīhi samuṭṭhānehi samuṭṭhāti – siyā kāyato samuṭṭhāti, na vācato na cittato; siyā kāyato ca cittato ca samuṭṭhāti, na vācato…pe….

๕๘. อาบัติปาจิตตีย์แก่ภิกษุผู้นอนร่วมกับอนุปสัมบัน เกิน 2-3 คืน ในที่มุงที่บังอันเดียวกัน ทรงบัญญัติไว้ที่ไหน? ทรงบัญญัติไว้ที่เมืองอาฬวี ทรงปรารภใคร? ทรงปรารภภิกษุหลายรูป ในเรื่องอะไร? ในเรื่องที่ภิกษุหลายรูปนอนร่วมกับอนุปสัมบันในที่มุงที่บังอันเดียวกัน มีบัญญัติ 1 อนุบัญญัติ 1 ในบรรดาอาปัตติสมุฏฐาน 6 อย่าง อาบัตินี้เกิดขึ้นจากสมุฏฐาน 2 อย่าง คือ บางครั้งเกิดขึ้นทางกาย ไม่เกิดขึ้นทางวาจา ไม่เกิดขึ้นทางจิต บางครั้งเกิดขึ้นทางกายและทางจิต ไม่เกิดขึ้นทางวาจา...ฯลฯ...

59. Mātugāmena sahaseyyaṃ kappentassa pācittiyaṃ kattha paññattanti? Sāvatthiyaṃ paññattaṃ. Kaṃ ārabbhāti? Āyasmantaṃ anuruddhaṃ ārabbha. Kismiṃ vatthusminti? Āyasmā anuruddho mātugāmena sahaseyyaṃ kappesi, tasmiṃ vatthusmiṃ. Ekā paññatti. Channaṃ āpattisamuṭṭhānānaṃ dvīhi samuṭṭhānehi samuṭṭhāti eḷakalomake…pe….

๕๙. อาบัติปาจิตตีย์แก่ภิกษุผู้นอนร่วมกับมาตุคามในที่มุงที่บังอันเดียวกัน ทรงบัญญัติไว้ที่ไหน? ทรงบัญญัติไว้ที่เมืองสาวัตถี ทรงปรารภใคร? ทรงปรารภท่านพระอนุรุทธะ ในเรื่องอะไร? ในเรื่องที่ท่านพระอนุรุทธะนอนร่วมกับมาตุคามในที่มุงที่บังอันเดียวกัน มีบัญญัติ 1 ในบรรดาอาปัตติสมุฏฐาน 6 อย่าง อาบัตินี้เกิดขึ้นจากสมุฏฐาน 2 อย่าง คือ เอฬกโลมกสมุฏฐาน...ฯลฯ...

60. Mātugāmassa uttarichappañcavācāhi dhammaṃ desentassa pācittiyaṃ kattha paññattanti? Sāvatthiyaṃ paññattaṃ. Kaṃ ārabbhāti? Āyasmantaṃ udāyiṃ ārabbha. Kismiṃ vatthusminti? Āyasmā udāyī mātugāmassa dhammaṃ desesi, tasmiṃ vatthusmiṃ. Ekā paññatti, dve anupaññattiyo. Channaṃ āpattisamuṭṭhānānaṃ dvīhi samuṭṭhānehi samuṭṭhāti padasodhamme…pe….

๖๐. อาบัติปาจิตตีย์แก่ภิกษุผู้แสดงธรรมแก่มาตุคามเกิน 5-6 คำ ทรงบัญญัติไว้ที่ไหน? ทรงบัญญัติไว้ที่เมืองสาวัตถี ทรงปรารภใคร? ทรงปรารภท่านพระอุทายี ในเรื่องอะไร? ในเรื่องที่ท่านพระอุทายีแสดงธรรมแก่มาตุคาม มีบัญญัติ 1 อนุบัญญัติ 2 ในบรรดาอาปัตติสมุฏฐาน 6 อย่าง อาบัตินี้เกิดขึ้นจากสมุฏฐาน 2 อย่าง คือ ปทโสธัมมสมุฏฐาน...ฯลฯ...

61. Anupasampannassa uttarimanussadhammaṃ bhūtaṃ ārocentassa pācittiyaṃ kattha paññattanti? Vesāliyaṃ paññattaṃ. Kaṃ ārabbhāti? Vaggumudātīriye bhikkhū ārabbha. Kismiṃ vatthusminti? Vaggumudātīriyā bhikkhū gihīnaṃ aññamaññassa uttarimanussadhammassa vaṇṇaṃ bhāsiṃsu, tasmiṃ vatthusmiṃ. Ekā paññatti. Channaṃ āpattisamuṭṭhānānaṃ tīhi samuṭṭhānehi samuṭṭhāti – siyā kāyato samuṭṭhāti, na vācato na cittato; siyā vācato samuṭṭhāti, na kāyato na cittato; siyā kāyato ca vācato ca samuṭṭhāti, na cittato…pe….

๖๑. อาบัติปาจิตตีย์แก่ภิกษุผู้บอกอุตตริมนุสสธรรมที่มีจริงแก่อนุปสัมบัน ทรงบัญญัติไว้ที่ไหน? ทรงบัญญัติไว้ที่เมืองเวสาลี ทรงปรารภใคร? ทรงปรารภภิกษุชาวฝั่งแม่น้ำวัคคุมุทา ในเรื่องอะไร? ในเรื่องที่ภิกษุชาวฝั่งแม่น้ำวัคคุมุทาต่างกล่าวคุณแห่งอุตตริมนุสสธรรมของกันและกันแก่พวกคฤหัสถ์ มีบัญญัติ 1 ในบรรดาอาปัตติสมุฏฐาน 6 อย่าง อาบัตินี้เกิดขึ้นจากสมุฏฐาน 3 อย่าง คือ บางครั้งเกิดขึ้นทางกาย ไม่เกิดขึ้นทางวาจา ไม่เกิดขึ้นทางจิต บางครั้งเกิดขึ้นทางวาจา ไม่เกิดขึ้นทางกาย ไม่เกิดขึ้นทางจิต บางครั้งเกิดขึ้นทางกายและทางวาจา ไม่เกิดขึ้นทางจิต...ฯลฯ...

62. Bhikkhussa duṭṭhullāpattiṃ anupasampannassa ārocentassa pācittiyaṃ kattha paññattanti? Sāvatthiyaṃ paññattaṃ. Kaṃ ārabbhāti? Chabbaggiye bhikkhū ārabbha. Kismiṃ vatthusminti? Chabbaggiyā bhikkhū bhikkhussa duṭṭhullāpattiṃ anupasampannassa ārocesuṃ, tasmiṃ vatthusmiṃ. Ekā paññatti. Channaṃ āpattisamuṭṭhānānaṃ tīhi samuṭṭhānehi samuṭṭhāti…pe….

๖๒. อาบัติปาจิตตีย์แก่ภิกษุผู้บอกอาบัติชั่วหยาบของภิกษุแก่อนุปสัมบัน ทรงบัญญัติไว้ที่ไหน? ทรงบัญญัติไว้ที่เมืองสาวัตถี ทรงปรารภใคร? ทรงปรารภภิกษุฉัพพัคคีย์ ในเรื่องอะไร? ในเรื่องที่ภิกษุฉัพพัคคีย์บอกอาบัติชั่วหยาบของภิกษุแก่อนุปสัมบัน มีบัญญัติ 1 ในบรรดาอาปัตติสมุฏฐาน 6 อย่าง อาบัตินี้เกิดขึ้นจากสมุฏฐาน 3 อย่าง...ฯลฯ...

63. Pathaviṃ khaṇantassa pācittiyaṃ kattha paññattanti? Āḷaviyaṃ paññattaṃ. Kaṃ ārabbhāti? Āḷavake bhikkhū ārabbha. Kismiṃ vatthusminti? Āḷavakā [Pg.24] bhikkhū pathaviṃ khaṇiṃsu, tasmiṃ vatthusmiṃ. Ekā paññatti. Channaṃ āpattisamuṭṭhānānaṃ tīhi samuṭṭhānehi samuṭṭhāti…pe….

๖๓. อาบัติปาจิตตีย์แก่ภิกษุผู้ขุดดิน ทรงบัญญัติไว้ที่ไหน? ทรงบัญญัติไว้ที่เมืองอาฬวี ทรงปรารภใคร? ทรงปรารภภิกษุชาวเมืองอาฬวี ในเรื่องอะไร? ในเรื่องที่ภิกษุชาวเมืองอาฬวีขุดดิน มีบัญญัติ 1 ในบรรดาอาปัตติสมุฏฐาน 6 อย่าง อาบัตินี้เกิดขึ้นจากสมุฏฐาน 3 อย่าง...ฯลฯ...

Musāvādavaggo paṭhamo.

มุสาวาทวรรคที่ 1

2. Bhūtagāmavaggo

๒. ภูตคามวรรค

64. Bhūtagāmapātabyatā pācittiyaṃ kattha paññattanti? Āḷaviyaṃ paññattaṃ. Kaṃ ārabbhāti? Āḷavake bhikkhū ārabbha. Kismiṃ vatthusminti? Āḷavakā bhikkhū rukkhaṃ chindiṃsu, tasmiṃ vatthusmiṃ. Ekā paññatti. Channaṃ āpattisamuṭṭhānānaṃ tīhi samuṭṭhānehi samuṭṭhāti…pe….

๖๔. อาบัติปาจิตตีย์ในเพราะพรากภูตคาม ทรงบัญญัติไว้ที่ไหน? ทรงบัญญัติไว้ที่เมืองอาฬวี ทรงปรารภใคร? ทรงปรารภภิกษุชาวเมืองอาฬวี ในเรื่องอะไร? ในเรื่องที่ภิกษุชาวเมืองอาฬวีตัดต้นไม้ มีบัญญัติ 1 ในบรรดาอาปัตติสมุฏฐาน 6 อย่าง อาบัตินี้เกิดขึ้นจากสมุฏฐาน 3 อย่าง...ฯลฯ...

65. Aññavādake vihesake pācittiyaṃ kattha paññattanti? Kosambiyaṃ paññattaṃ. Kaṃ ārabbhāti? Āyasmantaṃ channaṃ ārabbha. Kismiṃ vatthusminti? Āyasmā channo saṅghamajjhe āpattiyā anuyuñjiyamāno aññenaññaṃ paṭicari, tasmiṃ vatthusmiṃ. Ekā paññatti, ekā anupaññatti. Channaṃ āpattisamuṭṭhānānaṃ tīhi samuṭṭhānehi samuṭṭhāti…pe….

๖๕. อาบัติปาจิตตีย์ในเพราะความเป็นผู้กล่าวคำอื่นและในเพราะความเป็นผู้เบียดเบียน ทรงบัญญัติไว้ที่ไหน? ทรงบัญญัติไว้ที่เมืองโกสัมพี ทรงปรารภใคร? ทรงปรารภท่านพระฉันนะ ในเรื่องอะไร? ในเรื่องที่ท่านพระฉันนะถูกซักถามเรื่องอาบัติในท่ามกลางสงฆ์ ได้กลบเกลื่อนด้วยเรื่องอื่น มีบัญญัติ 1 อนุบัญญัติ 1 ในบรรดาอาปัตติสมุฏฐาน 6 อย่าง อาบัตินี้เกิดขึ้นจากสมุฏฐาน 3 อย่าง...ฯลฯ...

66. Ujjhāpanake khiyyanake pācittiyaṃ kattha paññattanti? Rājagahe paññattaṃ. Kaṃ ārabbhāti? Mettiyabhūmajake bhikkhū ārabbha. Kismiṃ vatthusminti? Mettiyabhūmajakā bhikkhū āyasmantaṃ dabbaṃ mallaputtaṃ bhikkhū ujjhāpesuṃ, tasmiṃ vatthusmiṃ. Ekā paññatti, ekā anupaññatti. Channaṃ āpattisamuṭṭhānānaṃ tīhi samuṭṭhānehi samuṭṭhāti…pe….

๖๖. อาบัติปาจิตตีย์ในเพราะความเป็นผู้ให้เพ่งโทษและในเพราะความเป็นผู้ให้ดูหมิ่น ทรงบัญญัติไว้ที่ไหน? ทรงบัญญัติไว้ที่เมืองราชคฤห์ ทรงปรารภใคร? ทรงปรารภภิกษุเมตติยะและภุมมชกะ ในเรื่องอะไร? ในเรื่องที่ภิกษุเมตติยะและภุมมชกะให้ภิกษุทั้งหลายเพ่งโทษท่านพระทัพพมัลลบุตร มีบัญญัติ 1 อนุบัญญัติ 1 ในบรรดาอาปัตติสมุฏฐาน 6 อย่าง อาบัตินี้เกิดขึ้นจากสมุฏฐาน 3 อย่าง...ฯลฯ...

67. Saṅghikaṃ mañcaṃ vā pīṭhaṃ vā bhisiṃ vā kocchaṃ vā ajjhokāse santharitvā anuddharitvā anāpucchā pakkamantassa pācittiyaṃ kattha paññattanti? Sāvatthiyaṃ paññattaṃ. Kaṃ ārabbhāti? Sambahule bhikkhū ārabbha. Kismiṃ vatthusminti? Sambahulā bhikkhū saṅghikaṃ senāsanaṃ ajjhokāse santharitvā anuddharitvā anāpucchā pakkamiṃsu, tasmiṃ vatthusmiṃ. Ekā paññatti, ekā anupaññatti. Channaṃ āpattisamuṭṭhānānaṃ dvīhi samuṭṭhānehi samuṭṭhāti kathinake…pe….

๖๗. อาบัติปาจิตตีย์แก่ภิกษุผู้ปูลาดเตียงก็ดี ตั่งก็ดี ฟูกก็ดี เบาะก็ดี ของสงฆ์ในที่แจ้งแล้ว เมื่อหลีกไปไม่เก็บเอง ไม่บอกลา ทรงบัญญัติไว้ที่ไหน? ทรงบัญญัติไว้ที่เมืองสาวัตถี ทรงปรารภใคร? ทรงปรารภภิกษุหลายรูป ในเรื่องอะไร? ในเรื่องที่ภิกษุหลายรูปปูลาดเสนาสนะของสงฆ์ในที่แจ้งแล้ว เมื่อหลีกไปไม่เก็บเอง ไม่บอกลา มีบัญญัติ 1 อนุบัญญัติ 1 ในบรรดาอาปัตติสมุฏฐาน 6 อย่าง อาบัตินี้เกิดขึ้นจากสมุฏฐาน 2 อย่าง คือ กฐินกสมุฏฐาน...ฯลฯ...

68. Saṅghike [Pg.25] vihāre seyyaṃ santharitvā anuddharitvā anāpucchā pakkamantassa pācittiyaṃ kattha paññattanti? Sāvatthiyaṃ paññattaṃ. Kaṃ ārabbhāti? Sattarasavaggiye bhikkhū ārabbha. Kismiṃ vatthusminti? Sattarasavaggiyā bhikkhū saṅghike vihāre seyyaṃ santharitvā anuddharitvā anāpucchā pakkamiṃsu, tasmiṃ vatthusmiṃ. Ekā paññatti. Channaṃ āpattisamuṭṭhānānaṃ dvīhi samuṭṭhānehi samuṭṭhāti kathinake…pe….

๖๘. อาบัติปาจิตตีย์แก่ภิกษุผู้ปูลาดที่นอนในวิหารของสงฆ์แล้ว เมื่อหลีกไปไม่เก็บเอง ไม่บอกลา ทรงบัญญัติไว้ที่ไหน? ทรงบัญญัติไว้ที่เมืองสาวัตถี ทรงปรารภใคร? ทรงปรารภภิกษุสัตตรสวัคคีย์ ในเรื่องอะไร? ในเรื่องที่ภิกษุสัตตรสวัคคีย์ปูลาดที่นอนในวิหารของสงฆ์แล้ว เมื่อหลีกไปไม่เก็บเอง ไม่บอกลา มีบัญญัติ 1 ในบรรดาอาปัตติสมุฏฐาน 6 อย่าง อาบัตินี้เกิดขึ้นจากสมุฏฐาน 2 อย่าง คือ กฐินกสมุฏฐาน...ฯลฯ...

69. Saṅghike vihāre jānaṃ pubbupagataṃ bhikkhuṃ anupakhajja seyyaṃ kappentassa pācittiyaṃ kattha paññattanti? Sāvatthiyaṃ paññattaṃ. Kaṃ ārabbhāti? Chabbaggiye bhikkhū ārabbha. Kismiṃ vatthusminti? Chabbaggiyā bhikkhū there bhikkhū anupakhajja seyyaṃ kappesuṃ, tasmiṃ vatthusmiṃ. Ekā paññatti. Channaṃ āpattisamuṭṭhānānaṃ ekena samuṭṭhānena samuṭṭhāti – kāyato ca cittato ca samuṭṭhāti, na vācato…pe….

๖๙. ปาจิตตีย์แก่ภิกษุผู้รู้อยู่ เข้าไปเบียดเสียดภิกษุผู้อยู่ก่อน แล้วสำเร็จการนอนในวิหารอันเป็นของสงฆ์ ทรงบัญญัติไว้ ณ ที่ไหน ? ทรงบัญญัติไว้ ณ กรุงสาวัตถี. ทรงปรารภใคร ? ทรงปรารภพวกภิกษุฉัพพัคคีย์. ในเรื่องอะไร ? ในเรื่องที่พวกภิกษุฉัพพัคคีย์เข้าไปเบียดเสียดพวกภิกษุเถระแล้วสำเร็จการนอน. มีบัญญัติ ๑ สมุฏฐานแห่งอาบัติ ๖ อย่าง เกิดขึ้นด้วยสมุฏฐาน ๑ คือ เกิดขึ้นทางกายและจิต แต่ไม่เกิดขึ้นทางวาจา...ฯลฯ...

70. Bhikkhuṃ kupitena anattamanena saṅghikā vihārā nikkaḍḍhantassa pācittiyaṃ kattha paññattanti? Sāvatthiyaṃ paññattaṃ. Kaṃ ārabbhāti? Chabbaggiye bhikkhū ārabbha. Kismiṃ vatthusminti? Chabbaggiyā bhikkhū kupitā anattamanā bhikkhū saṅghikā vihārā nikkaḍḍhiṃsu, tasmiṃ vatthusmiṃ. Ekā paññatti. Channaṃ āpattisamuṭṭhānānaṃ tīhi samuṭṭhānehi samuṭṭhāti…pe….

๗๐. ปาจิตตีย์แก่ภิกษุผู้โกรธ ไม่พอใจ ขับไล่ภิกษุออกจากวิหารอันเป็นของสงฆ์ ทรงบัญญัติไว้ ณ ที่ไหน ? ทรงบัญญัติไว้ ณ กรุงสาวัตถี. ทรงปรารภใคร ? ทรงปรารภพวกภิกษุฉัพพัคคีย์. ในเรื่องอะไร ? ในเรื่องที่พวกภิกษุฉัพพัคคีย์โกรธ ไม่พอใจ ขับไล่ภิกษุออกจากวิหารอันเป็นของสงฆ์. มีบัญญัติ ๑ สมุฏฐานแห่งอาบัติ ๖ อย่าง เกิดขึ้นด้วยสมุฏฐาน ๓...ฯลฯ...

71. Saṅghike vihāre uparivehāsakuṭiyā āhaccapādakaṃ mañcaṃ vā pīṭhaṃ vā abhinisīdantassa pācittiyaṃ kattha paññattanti? Sāvatthiyaṃ paññattaṃ. Kaṃ ārabbhāti? Aññataraṃ bhikkhuṃ ārabbha. Kismiṃ vatthusminti? Aññataro bhikkhu saṅghike vihāre uparivehāsakuṭiyā āhaccapādakaṃ mañcaṃ sahasā abhinisīdi, tasmiṃ vatthusmiṃ. Ekā paññatti. Channaṃ āpattisamuṭṭhānānaṃ dvīhi samuṭṭhānehi samuṭṭhāti – siyā kāyato samuṭṭhāti, na vācato na cittato; siyā kāyato ca cittato ca samuṭṭhāti, na vācato…pe….

๗๑. ปาจิตตีย์แก่ภิกษุผู้นั่งทับเตียงหรือตั่งมีเท้าเสียบในกุฎีชั้นบนในวิหารอันเป็นของสงฆ์ ทรงบัญญัติไว้ ณ ที่ไหน ? ทรงบัญญัติไว้ ณ กรุงสาวัตถี. ทรงปรารภใคร ? ทรงปรารภภิกษุรูปหนึ่ง. ในเรื่องอะไร ? ในเรื่องที่ภิกษุรูปหนึ่งนั่งทับเตียงมีเท้าเสียบบนกุฎีชั้นบนในวิหารอันเป็นของสงฆ์โดยพลการ. มีบัญญัติ ๑ สมุฏฐานแห่งอาบัติ ๖ อย่าง เกิดขึ้นด้วยสมุฏฐาน ๒ คือ บางครั้งเกิดขึ้นทางกาย แต่ไม่เกิดขึ้นทางวาจาและจิต บางครั้งเกิดขึ้นทางกายและจิต แต่ไม่เกิดขึ้นทางวาจา...ฯลฯ...

72. Dvattipariyāye adhiṭṭhahitvā tatuttari adhiṭṭhahantassa pācittiyaṃ kattha paññattanti? Kosambiyaṃ paññattaṃ. Kaṃ ārabbhāti? Āyasmantaṃ channaṃ ārabbha. Kismiṃ vatthusminti? Āyasmā channo katapariyositaṃ vihāraṃ punappunaṃ chādāpesi, punappunaṃ limpāpesi, atibhāriko vihāro paripati[Pg.26], tasmiṃ vatthusmiṃ. Ekā paññatti. Channaṃ āpattisamuṭṭhānānaṃ chahi samuṭṭhānehi samuṭṭhāti…pe….

๗๒. ปาจิตตีย์แก่ภิกษุผู้มุง ๒-๓ ชั้นแล้ว ยังจะมุงให้ยิ่งขึ้นไปกว่านั้นอีก ทรงบัญญัติไว้ ณ ที่ไหน ? ทรงบัญญัติไว้ ณ กรุงโกสัมพี. ทรงปรารภใคร ? ทรงปรารภท่านพระฉันนะ. ในเรื่องอะไร ? ในเรื่องที่ท่านพระฉันนะให้มุงวิหารที่ทำเสร็จแล้วบ่อยๆ ให้ฉาบทาบ่อยๆ วิหารมีน้ำหนักมากเกินไปจึงพังลงมา. มีบัญญัติ ๑ สมุฏฐานแห่งอาบัติ ๖ อย่าง เกิดขึ้นด้วยสมุฏฐาน ๖...ฯลฯ...

73. Jānaṃ sappāṇakaṃ udakaṃ tiṇaṃ vā mattikaṃ vā siñcantassa pācittiyaṃ kattha paññattanti? Āḷaviyaṃ paññattaṃ. Kaṃ ārabbhāti? Āḷavake bhikkhū ārabbha. Kismiṃ vatthusminti? Āḷavakā bhikkhū jānaṃ sappāṇakaṃ udakaṃ tiṇampi mattikampi siñciṃsu, tasmiṃ vatthusmiṃ. Ekā paññatti. Channaṃ āpattisamuṭṭhānānaṃ tīhi samuṭṭhānehi samuṭṭhāti…pe….

๗๓. ปาจิตตีย์แก่ภิกษุผู้รู้อยู่ รดน้ำมีตัวสัตว์ลงบนหญ้าหรือดิน ทรงบัญญัติไว้ ณ ที่ไหน ? ทรงบัญญัติไว้ ณ เมืองอาฬวี. ทรงปรารภใคร ? ทรงปรารภพวกภิกษุชาวเมืองอาฬวี. ในเรื่องอะไร ? ในเรื่องที่พวกภิกษุชาวเมืองอาฬวีรู้อยู่ รดน้ำมีตัวสัตว์ลงบนหญ้าบ้าง ดินบ้าง. มีบัญญัติ ๑ สมุฏฐานแห่งอาบัติ ๖ อย่าง เกิดขึ้นด้วยสมุฏฐาน ๓...ฯลฯ...

Bhūtagāmavaggo dutiyo.

ภูตคามวรรคที่ ๒ จบ

3. Ovādavaggo

๓. โอวาทวรรค

74. Asammatena bhikkhuniyo ovadantassa pācittiyaṃ kattha paññattanti? Sāvatthiyaṃ paññattaṃ. Kaṃ ārabbhāti? Chabbaggiye bhikkhū ārabbha. Kismiṃ vatthusminti? Chabbaggiyā bhikkhū asammatā bhikkhuniyo ovadiṃsu, tasmiṃ vatthusmiṃ. Atthi tattha paññatti, anupaññatti, anuppannapaññattīti? Ekā paññatti, ekā anupaññatti. Anuppannapaññatti tasmiṃ natthi. Channaṃ āpattisamuṭṭhānānaṃ dvīhi samuṭṭhānehi samuṭṭhāti – siyā vācato samuṭṭhāti, na kāyato na cittato; siyā vācato ca cittato ca samuṭṭhāti, na kāyato…pe….

๗๔. ปาจิตตีย์แก่ภิกษุผู้ไม่ได้รับสมมติแล้วสั่งสอนนางภิกษุณี ทรงบัญญัติไว้ ณ ที่ไหน ? ทรงบัญญัติไว้ ณ กรุงสาวัตถี. ทรงปรารภใคร ? ทรงปรารภพวกภิกษุฉัพพัคคีย์. ในเรื่องอะไร ? ในเรื่องที่พวกภิกษุฉัพพัคคีย์ไม่ได้รับสมมติแล้วสั่งสอนนางภิกษุณี. ในสิกขาบทนั้นมีบัญญัติ อนุบัญญัติ อนุปปันนบัญญัติหรือไม่ ? มีบัญญัติ ๑ อนุบัญญัติ ๑ ในสิกขาบทนั้นไม่มีอนุปปันนบัญญัติ. สมุฏฐานแห่งอาบัติ ๖ อย่าง เกิดขึ้นด้วยสมุฏฐาน ๒ คือ บางครั้งเกิดขึ้นทางวาจา แต่ไม่เกิดขึ้นทางกายและจิต บางครั้งเกิดขึ้นทางวาจาและจิต แต่ไม่เกิดขึ้นทางกาย...ฯลฯ...

75. Atthaṅgate sūriye bhikkhuniyo ovadantassa pācittiyaṃ kattha paññattanti? Sāvatthiyaṃ paññattaṃ. Kaṃ ārabbhāti? Āyasmantaṃ cūḷapanthakaṃ ārabbha. Kismiṃ vatthusminti? Āyasmā cūḷapanthako atthaṅgate sūriye bhikkhuniyo ovadi, tasmiṃ vatthusmiṃ. Ekā paññatti. Channaṃ āpattisamuṭṭhānānaṃ dvīhi samuṭṭhānehi samuṭṭhāti padasodhamme…pe….

๗๕. ปาจิตตีย์แก่ภิกษุผู้สั่งสอนนางภิกษุณีเมื่อพระอาทิตย์ตกแล้ว ทรงบัญญัติไว้ ณ ที่ไหน ? ทรงบัญญัติไว้ ณ กรุงสาวัตถี. ทรงปรารภใคร ? ทรงปรารภท่านพระจูฬปันถกะ. ในเรื่องอะไร ? ในเรื่องที่ท่านพระจูฬปันถกะสั่งสอนนางภิกษุณีเมื่อพระอาทิตย์ตกแล้ว. มีบัญญัติ ๑ สมุฏฐานแห่งอาบัติ ๖ อย่าง เกิดขึ้นด้วยสมุฏฐาน ๒ เป็นปทโสธัมมะ...ฯลฯ...

76. Bhikkhunupassayaṃ upasaṅkamitvā bhikkhuniyo ovadantassa pācittiyaṃ kattha paññattanti? Sakkesu paññattaṃ. Kaṃ ārabbhāti? Chabbaggiye bhikkhū ārabbha. Kismiṃ vatthusminti? Chabbaggiyā bhikkhū bhikkhunupassayaṃ upasaṅkamitvā bhikkhuniyo ovadiṃsu, tasmiṃ vatthusmiṃ. Ekā paññatti, ekā anupaññatti. Channaṃ āpattisamuṭṭhānānaṃ dvīhi samuṭṭhānehi samuṭṭhāti kathinake…pe….

๗๖. ปาจิตตีย์แก่ภิกษุผู้เข้าไปถึงสำนักนางภิกษุณีแล้วสั่งสอนนางภิกษุณี ทรงบัญญัติไว้ ณ ที่ไหน ? ทรงบัญญัติไว้ ณ แคว้นสักกะ. ทรงปรารภใคร ? ทรงปรารภพวกภิกษุฉัพพัคคีย์. ในเรื่องอะไร ? ในเรื่องที่พวกภิกษุฉัพพัคคีย์เข้าไปถึงสำนักนางภิกษุณีแล้วสั่งสอนนางภิกษุณี. มีบัญญัติ ๑ อนุบัญญัติ ๑. สมุฏฐานแห่งอาบัติ ๖ อย่าง เกิดขึ้นด้วยสมุฏฐาน ๒ เป็นกฐิน...ฯลฯ...

77. ‘‘Āmisahetu [Pg.27] bhikkhū bhikkhuniyo ovadantī’’ti bhaṇantassa pācittiyaṃ kattha paññattanti? Sāvatthiyaṃ paññattaṃ. Kaṃ ārabbhāti? Chabbaggiye bhikkhū ārabbha. Kismiṃ vatthusminti? Chabbaggiyā bhikkhū ‘‘āmisahetu bhikkhū bhikkhuniyo ovadantī’’ti bhaṇiṃsu, tasmiṃ vatthusmiṃ. Ekā paññatti. Channaṃ āpattisamuṭṭhānānaṃ tīhi samuṭṭhānehi samuṭṭhāti…pe….

๗๗. ปาจิตตีย์แก่ภิกษุผู้กล่าวว่า "ภิกษุทั้งหลายสั่งสอนนางภิกษุณีเพราะเหตุแห่งอามิส" ทรงบัญญัติไว้ ณ ที่ไหน ? ทรงบัญญัติไว้ ณ กรุงสาวัตถี. ทรงปรารภใคร ? ทรงปรารภพวกภิกษุฉัพพัคคีย์. ในเรื่องอะไร ? ในเรื่องที่พวกภิกษุฉัพพัคคีย์กล่าวว่า "ภิกษุทั้งหลายสั่งสอนนางภิกษุณีเพราะเหตุแห่งอามิส". มีบัญญัติ ๑ สมุฏฐานแห่งอาบัติ ๖ อย่าง เกิดขึ้นด้วยสมุฏฐาน ๓...ฯลฯ...

78. Aññātikāya bhikkhuniyā cīvaraṃ dentassa pācittiyaṃ kattha paññattanti? Sāvatthiyaṃ paññattaṃ. Kaṃ ārabbhāti? Aññataraṃ bhikkhuṃ ārabbha. Kismiṃ vatthusminti? Aññataro bhikkhu aññātikāya bhikkhuniyā cīvaraṃ adāsi, tasmiṃ vatthusmiṃ. Ekā paññatti, ekā anupaññatti. Channaṃ āpattisamuṭṭhānānaṃ chahi samuṭṭhānehi samuṭṭhāti…pe….

๗๘. ปาจิตตีย์แก่ภิกษุผู้ให้จีวรแก่นางภิกษุณีผู้ไม่ใช่ญาติ ทรงบัญญัติไว้ ณ ที่ไหน ? ทรงบัญญัติไว้ ณ กรุงสาวัตถี. ทรงปรารภใคร ? ทรงปรารภภิกษุรูปหนึ่ง. ในเรื่องอะไร ? ในเรื่องที่ภิกษุรูปหนึ่งได้ให้จีวรแก่นางภิกษุณีผู้ไม่ใช่ญาติ. มีบัญญัติ ๑ อนุบัญญัติ ๑. สมุฏฐานแห่งอาบัติ ๖ อย่าง เกิดขึ้นด้วยสมุฏฐาน ๖...ฯลฯ...

79. Aññātikāya bhikkhuniyā cīvaraṃ sibbentassa pācittiyaṃ kattha paññattanti? Sāvatthiyaṃ paññattaṃ. Kaṃ ārabbhāti? Āyasmantaṃ udāyiṃ ārabbha. Kismiṃ vatthusminti? Āyasmā udāyī aññātikāya bhikkhuniyā cīvaraṃ sibbesi, tasmiṃ vatthusmiṃ. Ekā paññatti. Channaṃ āpattisamuṭṭhānānaṃ chahi samuṭṭhānehi samuṭṭhāti …pe….

๗๙. ปาจิตตีย์แก่ภิกษุผู้เย็บจีวรของภิกษุณีผู้ไม่ใช่ญาติ ทรงบัญญัติไว้ที่ไหน ? ทรงบัญญัติไว้ที่เมืองสาวัตถี. ทรงปรารภใคร ? ทรงปรารภพระอุทายี. ในเรื่องอะไร ? พระอุทายีเย็บจีวรของภิกษุณีผู้ไม่ใช่ญาติ ในเรื่องนั้น. มี ๑ บัญญัติ. ในบรรดาสมุฏฐานแห่งอาบัติ ๖ อย่าง ย่อมเกิดขึ้นด้วยสมุฏฐาน ๖ อย่าง...ฯลฯ...

80. Bhikkhuniyā saddhiṃ saṃvidhāya ekaddhānamaggaṃ paṭipajjantassa pācittiyaṃ kattha paññattanti? Sāvatthiyaṃ paññattaṃ. Kaṃ ārabbhāti? Chabbaggiye bhikkhū ārabbha. Kismiṃ vatthusminti? Chabbaggiyā bhikkhū bhikkhunīhi saddhiṃ saṃvidhāya ekaddhānamaggaṃ paṭipajjiṃsu, tasmiṃ vatthusmiṃ. Ekā paññatti, ekā anupaññatti. Channaṃ āpattisamuṭṭhānānaṃ catūhi samuṭṭhānehi samuṭṭhāti – siyā kāyato samuṭṭhāti, na vācato na cittato; siyā kāyato ca vācato ca samuṭṭhāti, na cittato; siyā kāyato ca cittato ca samuṭṭhāti, na vācato; siyā kāyato ca vācato ca cittato ca samuṭṭhāti…pe….

๘๐. ปาจิตตีย์แก่ภิกษุผู้ชักชวนกันกับภิกษุณีแล้วเดินทางไกลสายเดียวกัน ทรงบัญญัติไว้ที่ไหน ? ทรงบัญญัติไว้ที่เมืองสาวัตถี. ทรงปรารภใคร ? ทรงปรารภภิกษุฉัพพัคคีย์. ในเรื่องอะไร ? ภิกษุฉัพพัคคีย์ชักชวนกันกับพวกภิกษุณีแล้วเดินทางไกลสายเดียวกัน ในเรื่องนั้น. มี ๑ บัญญัติ ๑ อนุบัญญัติ. ในบรรดาสมุฏฐานแห่งอาบัติ ๖ อย่าง ย่อมเกิดขึ้นด้วยสมุฏฐาน ๔ อย่าง คือ บางทีเกิดขึ้นทางกาย ไม่เกิดขึ้นทางวาจา ไม่เกิดขึ้นทางจิต, บางทีเกิดขึ้นทางกายและวาจา ไม่เกิดขึ้นทางจิต, บางทีเกิดขึ้นทางกายและจิต ไม่เกิดขึ้นทางวาจา, บางทีเกิดขึ้นทางกาย วาจา และจิต...ฯลฯ...

81. Bhikkhuniyā saddhiṃ saṃvidhāya ekaṃ nāvaṃ abhiruhantassa pācittiyaṃ kattha paññattanti? Sāvatthiyaṃ paññattaṃ. Kaṃ ārabbhāti? Chabbaggiye bhikkhū ārabbha. Kismiṃ vatthusminti? Chabbaggiyā bhikkhū bhikkhunīhi saddhiṃ saṃvidhāya ekaṃ nāvaṃ abhiruhiṃsu, tasmiṃ vatthusmiṃ. Ekā paññatti, ekā anupaññatti. Channaṃ āpattisamuṭṭhānānaṃ catūhi samuṭṭhānehi samuṭṭhāti…pe….

๘๑. ปาจิตตีย์แก่ภิกษุผู้ชักชวนกันกับภิกษุณีแล้วลงเรือลำเดียวกัน ทรงบัญญัติไว้ที่ไหน ? ทรงบัญญัติไว้ที่เมืองสาวัตถี. ทรงปรารภใคร ? ทรงปรารภภิกษุฉัพพัคคีย์. ในเรื่องอะไร ? ภิกษุฉัพพัคคีย์ชักชวนกันกับพวกภิกษุณีแล้วลงเรือลำเดียวกัน ในเรื่องนั้น. มี ๑ บัญญัติ ๑ อนุบัญญัติ. ในบรรดาสมุฏฐานแห่งอาบัติ ๖ อย่าง ย่อมเกิดขึ้นด้วยสมุฏฐาน ๔ อย่าง...ฯลฯ...

82. Jānaṃ [Pg.28] bhikkhuniparipācitaṃ piṇḍapātaṃ bhuñjantassa pācittiyaṃ kattha paññattanti? Rājagahe paññattaṃ. Kaṃ ārabbhāti? Devadattaṃ ārabbha. Kismiṃ vatthusminti? Devadatto jānaṃ bhikkhuniparipācitaṃ piṇḍapātaṃ bhuñji, tasmiṃ vatthusmiṃ. Ekā paññatti, ekā anupaññatti. Channaṃ āpattisamuṭṭhānānaṃ ekena samuṭṭhānena samuṭṭhāti – kāyato ca cittato ca samuṭṭhāti, na vācato…pe….

๘๒. ปาจิตตีย์แก่ภิกษุผู้รู้อยู่ ฉันบิณฑบาตที่ภิกษุณีจัดแจงให้ ทรงบัญญัติไว้ที่ไหน ? ทรงบัญญัติไว้ที่เมืองราชคฤห์. ทรงปรารภใคร ? ทรงปรารภพระเทวทัต. ในเรื่องอะไร ? พระเทวทัตรู้อยู่ ฉันบิณฑบาตที่ภิกษุณีจัดแจงให้ ในเรื่องนั้น. มี ๑ บัญญัติ ๑ อนุบัญญัติ. ในบรรดาสมุฏฐานแห่งอาบัติ ๖ อย่าง ย่อมเกิดขึ้นด้วยสมุฏฐาน ๑ อย่าง คือ เกิดขึ้นทางกายและจิต ไม่เกิดขึ้นทางวาจา...ฯลฯ...

83. Bhikkhuniyā saddhiṃ eko ekāya raho nisajjaṃ kappentassa pācittiyaṃ kattha paññattanti? Sāvatthiyaṃ paññattaṃ. Kaṃ ārabbhāti? Āyasmantaṃ udāyiṃ ārabbha. Kismiṃ vatthusminti? Āyasmā udāyī bhikkhuniyā saddhiṃ eko ekāya raho nisajjaṃ kappesi, tasmiṃ vatthusmiṃ. Ekā paññatti. Channaṃ āpattisamuṭṭhānānaṃ ekena samuṭṭhānena samuṭṭhāti – kāyato ca cittato ca samuṭṭhāti, na vācato…pe….

๘๓. ปาจิตตีย์แก่ภิกษุผู้สำเร็จการนั่งในที่ลับสองต่อสองกับภิกษุณี ทรงบัญญัติไว้ที่ไหน ? ทรงบัญญัติไว้ที่เมืองสาวัตถี. ทรงปรารภใคร ? ทรงปรารภพระอุทายี. ในเรื่องอะไร ? พระอุทายีสำเร็จการนั่งในที่ลับสองต่อสองกับภิกษุณี ในเรื่องนั้น. มี ๑ บัญญัติ. ในบรรดาสมุฏฐานแห่งอาบัติ ๖ อย่าง ย่อมเกิดขึ้นด้วยสมุฏฐาน ๑ อย่าง คือ เกิดขึ้นทางกายและจิต ไม่เกิดขึ้นทางวาจา...ฯลฯ...

Ovādavaggo tatiyo.

โอวาทวรรคที่ ๓

4. Bhojanavaggo

๔. โภชนวรรค

84. Tatuttari āvasathapiṇḍaṃ bhuñjantassa pācittiyaṃ kattha paññattanti? Sāvatthiyaṃ paññattaṃ. Kaṃ ārabbhāti? Chabbaggiye bhikkhū ārabbha. Kismiṃ vatthusminti? Chabbaggiyā bhikkhū anuvasitvā anuvasitvā āvasathapiṇḍaṃ bhuñjiṃsu, tasmiṃ vatthusmiṃ. Ekā paññatti, ekā anupaññatti. Channaṃ āpattisamuṭṭhānānaṃ dvīhi samuṭṭhānehi samuṭṭhāti eḷakalomake…pe….

๘๔. ปาจิตตีย์แก่ภิกษุผู้ฉันอาวสถบิณฑะเกินกว่านั้น ทรงบัญญัติไว้ที่ไหน ? ทรงบัญญัติไว้ที่เมืองสาวัตถี. ทรงปรารภใคร ? ทรงปรารภภิกษุฉัพพัคคีย์. ในเรื่องอะไร ? ภิกษุฉัพพัคคีย์อยู่ค้างคืนแล้วๆ เล่าๆ ฉันอาวสถบิณฑะ ในเรื่องนั้น. มี ๑ บัญญัติ ๑ อนุบัญญัติ. ในบรรดาสมุฏฐานแห่งอาบัติ ๖ อย่าง ย่อมเกิดขึ้นด้วยสมุฏฐาน ๒ อย่าง คือ เอฬกโลมกสมุฏฐาน...ฯลฯ...

85. Gaṇabhojane pācittiyaṃ kattha paññattanti? Rājagahe paññattaṃ. Kaṃ ārabbhāti? Devadattaṃ ārabbha. Kismiṃ vatthusminti? Devadatto sapariso kulesu viññāpetvā viññāpetvā bhuñji, tasmiṃ vatthusmiṃ. Ekā paññatti, satta anupaññattiyo. Channaṃ āpattisamuṭṭhānānaṃ dvīhi samuṭṭhānehi samuṭṭhāti eḷakalomake…pe….

๘๕. ปาจิตตีย์ในคณโภชนะ ทรงบัญญัติไว้ที่ไหน ? ทรงบัญญัติไว้ที่เมืองราชคฤห์. ทรงปรารภใคร ? ทรงปรารภพระเทวทัต. ในเรื่องอะไร ? พระเทวทัตพร้อมด้วยบริษัทเที่ยวขอในตระกูลทั้งหลายแล้วฉัน ในเรื่องนั้น. มี ๑ บัญญัติ ๗ อนุบัญญัติ. ในบรรดาสมุฏฐานแห่งอาบัติ ๖ อย่าง ย่อมเกิดขึ้นด้วยสมุฏฐาน ๒ อย่าง คือ เอฬกโลมกสมุฏฐาน...ฯลฯ...

86. Paramparabhojane pācittiyaṃ kattha paññattanti? Vesāliyaṃ paññattaṃ. Kaṃ ārabbhāti? Sambahule bhikkhū ārabbha. Kismiṃ vatthusminti? Sambahulā bhikkhū [Pg.29] aññatra nimantitā aññatra bhuñjiṃsu, tasmiṃ vatthusmiṃ. Ekā paññatti, catasso anupaññattiyo. Channaṃ āpattisamuṭṭhānānaṃ dvīhi samuṭṭhānehi samuṭṭhāti kathinake…pe….

๘๖. ปาจิตตีย์ในปรัมปรโภชนะ ทรงบัญญัติไว้ที่ไหน ? ทรงบัญญัติไว้ที่เมืองเวสาลี. ทรงปรารภใคร ? ทรงปรารภภิกษุหลายรูป. ในเรื่องอะไร ? ภิกษุหลายรูปได้รับนิมนต์ในที่อื่น แต่ไปฉันในที่อื่น ในเรื่องนั้น. มี ๑ บัญญัติ ๔ อนุบัญญัติ. ในบรรดาสมุฏฐานแห่งอาบัติ ๖ อย่าง ย่อมเกิดขึ้นด้วยสมุฏฐาน ๒ อย่าง คือ กฐินสมุฏฐาน...ฯลฯ...

87. Dvattipattapūre pūve paṭiggahetvā tatuttari paṭiggaṇhantassa pācittiyaṃ kattha paññattanti? Sāvatthiyaṃ paññattaṃ. Kaṃ ārabbhāti? Sambahule bhikkhū ārabbha. Kismiṃ vatthusminti? Sambahulā bhikkhū na mattaṃ jānitvā paṭiggahesuṃ, tasmiṃ vatthusmiṃ. Ekā paññatti. Channaṃ āpattisamuṭṭhānānaṃ chahi samuṭṭhānehi samuṭṭhāti…pe….

๘๗. ปาจิตตีย์แก่ภิกษุผู้รับขนมปูปะเต็ม ๒-๓ บาตรแล้ว รับเกินกว่านั้น ทรงบัญญัติไว้ที่ไหน ? ทรงบัญญัติไว้ที่เมืองสาวัตถี. ทรงปรารภใคร ? ทรงปรารภภิกษุหลายรูป. ในเรื่องอะไร ? ภิกษุหลายรูปไม่รู้จักประมาณ รับไป ในเรื่องนั้น. มี ๑ บัญญัติ. ในบรรดาสมุฏฐานแห่งอาบัติ ๖ อย่าง ย่อมเกิดขึ้นด้วยสมุฏฐาน ๖ อย่าง...ฯลฯ...

88. Bhuttāvinā pavāritena anatirittaṃ khādanīyaṃ vā bhojanīyaṃ vā bhuñjantassa pācittiyaṃ kattha paññattanti? Sāvatthiyaṃ paññattaṃ. Kaṃ ārabbhāti? Sambahule bhikkhū ārabbha. Kismiṃ vatthusminti? Sambahulā bhikkhū bhuttāvī pavāritā aññatra bhuñjiṃsu, tasmiṃ vatthusmiṃ. Ekā paññatti, ekā anupaññatti. Channaṃ āpattisamuṭṭhānānaṃ dvīhi samuṭṭhānehi samuṭṭhāti kathinake…pe….

๘๘. ปาจิตตีย์แก่ภิกษุผู้ฉันเสร็จ ห้ามภัตแล้ว ฉันของเคี้ยวหรือของฉันอันไม่เป็นเดน ทรงบัญญัติไว้ที่ไหน ? ทรงบัญญัติไว้ที่เมืองสาวัตถี. ทรงปรารภใคร ? ทรงปรารภภิกษุหลายรูป. ในเรื่องอะไร ? ภิกษุหลายรูปฉันเสร็จ ห้ามภัตแล้ว ไปฉันในที่อื่น ในเรื่องนั้น. มี ๑ บัญญัติ ๑ อนุบัญญัติ. ในบรรดาสมุฏฐานแห่งอาบัติ ๖ อย่าง ย่อมเกิดขึ้นด้วยสมุฏฐาน ๒ อย่าง คือ กฐินสมุฏฐาน...ฯลฯ...

89. Bhikkhuṃ bhuttāviṃ pavāritaṃ anatirittena khādanīyena vā bhojanīyena vā abhihaṭṭhuṃ pavārentassa pācittiyaṃ kattha paññattanti? Sāvatthiyaṃ paññattaṃ. Kaṃ ārabbhāti? Aññataraṃ bhikkhuṃ ārabbha. Kismiṃ vatthusminti? Aññataro bhikkhu bhikkhuṃ bhuttāviṃ pavāritaṃ anatirittena bhojanīyena abhihaṭṭhuṃ pavāresi, tasmiṃ vatthusmiṃ. Ekā paññatti. Channaṃ āpattisamuṭṭhānānaṃ tīhi samuṭṭhānehi samuṭṭhāti…pe….

๘๙. ถาม: อาบัติปาจิตตีย์สำหรับภิกษุผู้เชื้อเชิญภิกษุผู้ฉันเสร็จแล้ว ห้ามภัตแล้ว ด้วยของเคี้ยวก็ดี หรือของฉันก็ดี ที่ไม่เป็นเดนให้น้อมเข้าไปฉัน ทรงบัญญัติไว้ที่ไหน? ตอบ: ทรงบัญญัติไว้ที่กรุงสาวัตถี ถาม: ทรงปรารภใคร? ตอบ: ทรงปรารภภิกษุรูปหนึ่ง ถาม: ในเรื่องอะไร? ตอบ: ในเรื่องที่ภิกษุรูปหนึ่งได้เชื้อเชิญภิกษุผู้ฉันเสร็จแล้ว ห้ามภัตแล้ว ด้วยโภชนะที่ไม่เป็นเดนให้น้อมเข้าไปฉัน มีบัญญัติ ๑ ในบรรดาสมุฏฐานแห่งอาบัติ ๖ อย่าง ย่อมเกิดขึ้นด้วยสมุฏฐาน ๓ อย่าง...ฯลฯ...

90. Vikāle khādanīyaṃ vā bhojanīyaṃ vā bhuñjantassa pācittiyaṃ kattha paññattanti? Rājagahe paññattaṃ. Kaṃ ārabbhāti? Sattarasavaggiye bhikkhū ārabbha. Kismiṃ vatthusminti? Sattarasavaggiyā bhikkhū vikāle bhojanaṃ bhuñjiṃsu, tasmiṃ vatthusmiṃ. Ekā paññatti. Channaṃ āpattisamuṭṭhānānaṃ dvīhi samuṭṭhānehi samuṭṭhāti eḷakalomake…pe….

๙๐. ถาม: อาบัติปาจิตตีย์สำหรับภิกษุผู้ฉันของเคี้ยวก็ดี หรือของฉันก็ดี ในเวลาวิกาล ทรงบัญญัติไว้ที่ไหน? ตอบ: ทรงบัญญัติไว้ที่กรุงราชคฤห์ ถาม: ทรงปรารภใคร? ตอบ: ทรงปรารภภิกษุพวก ๑๗ รูป ถาม: ในเรื่องอะไร? ตอบ: ในเรื่องที่ภิกษุพวก ๑๗ รูปฉันโภชนะในเวลาวิกาล มีบัญญัติ ๑ ในบรรดาสมุฏฐานแห่งอาบัติ ๖ อย่าง ย่อมเกิดขึ้นด้วยสมุฏฐาน ๒ อย่าง คือ เอฬกโลมกะ...ฯลฯ...

91. Sannidhikārakaṃ khādanīyaṃ vā bhojanīyaṃ vā bhuñjantassa pācittiyaṃ kattha paññattanti? Sāvatthiyaṃ paññattaṃ. Kaṃ ārabbhāti? Āyasmantaṃ belaṭṭhasīsaṃ ārabbha. Kismiṃ vatthusminti? Āyasmā belaṭṭhasīso sannidhikārakaṃ bhojanaṃ [Pg.30] bhuñji, tasmiṃ vatthusmiṃ. Ekā paññatti. Channaṃ āpattisamuṭṭhānānaṃ dvīhi samuṭṭhānehi samuṭṭhāti eḷakalomake…pe….

๙๑. ถาม: อาบัติปาจิตตีย์สำหรับภิกษุผู้ฉันของเคี้ยวก็ดี หรือของฉันก็ดี ที่ทำการสั่งสมไว้ ทรงบัญญัติไว้ที่ไหน? ตอบ: ทรงบัญญัติไว้ที่กรุงสาวัตถี ถาม: ทรงปรารภใคร? ตอบ: ทรงปรารภท่านพระเบลัฏฐสีสะ ถาม: ในเรื่องอะไร? ตอบ: ในเรื่องที่ท่านพระเบลัฏฐสีสะฉันโภชนะที่ทำการสั่งสมไว้ มีบัญญัติ ๑ ในบรรดาสมุฏฐานแห่งอาบัติ ๖ อย่าง ย่อมเกิดขึ้นด้วยสมุฏฐาน ๒ อย่าง คือ เอฬกโลมกะ...ฯลฯ...

92. Paṇītabhojanāni attano atthāya viññāpetvā bhuñjantassa pācittiyaṃ kattha paññattanti? Sāvatthiyaṃ paññattaṃ. Kaṃ ārabbhāti? Chabbaggiye bhikkhū ārabbha. Kismiṃ vatthusminti? Chabbaggiyā bhikkhū paṇītabhojanāni attano atthāya viññāpetvā bhuñjiṃsu, tasmiṃ vatthusmiṃ. Ekā paññatti, ekā anupaññatti. Channaṃ āpattisamuṭṭhānānaṃ catūhi samuṭṭhānehi samuṭṭhāti…pe….

๙๒. ถาม: อาบัติปาจิตตีย์สำหรับภิกษุผู้ขอโภชนะอันประณีตเพื่อตนแล้วฉัน ทรงบัญญัติไว้ที่ไหน? ตอบ: ทรงบัญญัติไว้ที่กรุงสาวัตถี ถาม: ทรงปรารภใคร? ตอบ: ทรงปรารภภิกษุฉัพพัคคีย์ ถาม: ในเรื่องอะไร? ตอบ: ในเรื่องที่ภิกษุฉัพพัคคีย์ขอโภชนะอันประณีตเพื่อตนแล้วฉัน มีบัญญัติ ๑ อนุบัญญัติ ๑ ในบรรดาสมุฏฐานแห่งอาบัติ ๖ อย่าง ย่อมเกิดขึ้นด้วยสมุฏฐาน ๔ อย่าง...ฯลฯ...

93. Adinnaṃ mukhadvāraṃ āhāraṃ āharantassa pācittiyaṃ kattha paññattanti? Vesāliyaṃ paññattaṃ. Kaṃ ārabbhāti? Aññataraṃ bhikkhuṃ ārabbha. Kismiṃ vatthusminti? Aññataro bhikkhu adinnaṃ mukhadvāraṃ āhāraṃ āhari, tasmiṃ vatthusmiṃ. Ekā paññatti, ekā anupaññatti. Channaṃ āpattisamuṭṭhānānaṃ dvīhi samuṭṭhānehi samuṭṭhāti eḷakalomake…pe….

๙๓. ถาม: อาบัติปาจิตตีย์สำหรับภิกษุผู้นำอาหารที่เขายังไม่ได้ให้เข้าปาก ทรงบัญญัติไว้ที่ไหน? ตอบ: ทรงบัญญัติไว้ที่กรุงเวสาลี ถาม: ทรงปรารภใคร? ตอบ: ทรงปรารภภิกษุรูปหนึ่ง ถาม: ในเรื่องอะไร? ตอบ: ในเรื่องที่ภิกษุรูปหนึ่งนำอาหารที่เขายังไม่ได้ให้เข้าปาก มีบัญญัติ ๑ อนุบัญญัติ ๑ ในบรรดาสมุฏฐานแห่งอาบัติ ๖ อย่าง ย่อมเกิดขึ้นด้วยสมุฏฐาน ๒ อย่าง คือ เอฬกโลมกะ...ฯลฯ...

Bhojanavaggo catuttho.

โภชนวรรคที่ ๔

5. Acelakavaggo

๕. อเจลกวรรค

94. Acelakassa vā paribbājakassa vā paribbājikāya vā sahatthā khādanīyaṃ vā bhojanīyaṃ vā dentassa pācittiyaṃ kattha paññattanti? Vesāliyaṃ paññattaṃ. Kaṃ ārabbhāti? Āyasmantaṃ ānandaṃ ārabbha. Kismiṃ vatthusminti? Āyasmā ānando aññatarissā paribbājikāya ekaṃ maññamāno dve pūve adāsi, tasmiṃ vatthusmiṃ. Ekā paññatti. Channaṃ āpattisamuṭṭhānānaṃ dvīhi samuṭṭhānehi samuṭṭhāti eḷakalomake…pe….

๙๔. ถาม: อาบัติปาจิตตีย์สำหรับภิกษุผู้ให้ของเคี้ยวก็ดี หรือของฉันก็ดี ด้วยมือของตน แก่อเจลกก็ดี แก่ปริพาชกก็ดี หรือแก่ปริพาชิกาก็ดี ทรงบัญญัติไว้ที่ไหน? ตอบ: ทรงบัญญัติไว้ที่กรุงเวสาลี ถาม: ทรงปรารภใคร? ตอบ: ทรงปรารภท่านพระอานนท์ ถาม: ในเรื่องอะไร? ตอบ: ในเรื่องที่ท่านพระอานนท์สำคัญว่าขนมชิ้นเดียว จึงได้ให้ขนม ๒ ชิ้นแก่ปริพาชิกานางหนึ่ง มีบัญญัติ ๑ ในบรรดาสมุฏฐานแห่งอาบัติ ๖ อย่าง ย่อมเกิดขึ้นด้วยสมุฏฐาน ๒ อย่าง คือ เอฬกโลมกะ...ฯลฯ...

95. Bhikkhuṃ ‘‘ehāvuso, gāmaṃ vā nigamaṃ vā piṇḍāya pavisissāmā’’ti tassa dāpetvā vā adāpetvā vā uyyojentassa pācittiyaṃ kattha paññattanti? Sāvatthiyaṃ paññattaṃ. Kaṃ ārabbhāti? Āyasmantaṃ upanandaṃ sakyaputtaṃ ārabbha. Kismiṃ vatthusminti? Āyasmā upanando sakyaputto bhikkhuṃ ‘‘ehāvuso, gāmaṃ piṇḍāya pavisissāmā’’ti, tassa adāpetvā uyyojesi, tasmiṃ vatthusmiṃ. Ekā paññatti. Channaṃ āpattisamuṭṭhānānaṃ tīhi samuṭṭhānehi samuṭṭhāti…pe….

๙๕. ถาม: อาบัติปาจิตตีย์สำหรับภิกษุผู้ (ชวน) ภิกษุว่า “มาเถิด อาวุโส เราจะเข้าไปสู่บ้านหรือนิคมเพื่อบิณฑบาตกัน” แล้วจะให้ (อะไร) แก่ภิกษุนั้นหรือไม่ให้ก็ตาม ได้ส่งไป ทรงบัญญัติไว้ที่ไหน? ตอบ: ทรงบัญญัติไว้ที่กรุงสาวัตถี ถาม: ทรงปรารภใคร? ตอบ: ทรงปรารภท่านพระอุปนันทศากยบุตร ถาม: ในเรื่องอะไร? ตอบ: ในเรื่องที่ท่านพระอุปนันทศากยบุตร (ชวน) ภิกษุว่า “มาเถิด อาวุโส เราจะเข้าไปสู่บ้านเพื่อบิณฑบาตกัน” แล้วไม่ให้อะไรแก่ภิกษุนั้น ได้ส่งไป มีบัญญัติ ๑ ในบรรดาสมุฏฐานแห่งอาบัติ ๖ อย่าง ย่อมเกิดขึ้นด้วยสมุฏฐาน ๓ อย่าง...ฯลฯ...

96. Sabhojane [Pg.31] kule anupakhajja nisajjaṃ kappentassa pācittiyaṃ kattha paññattanti? Sāvatthiyaṃ paññattaṃ. Kaṃ ārabbhāti? Āyasmantaṃ upanandaṃ sakyaputtaṃ ārabbha. Kismiṃ vatthusminti? Āyasmā upanando sakyaputto sabhojane kule anupakhajja nisajjaṃ kappesi, tasmiṃ vatthusmiṃ. Ekā paññatti. Channaṃ āpattisamuṭṭhānānaṃ ekena samuṭṭhānena samuṭṭhāti – kāyato ca cittato ca samuṭṭhāti, na vācato…pe….

๙๖. ถาม: อาบัติปาจิตตีย์สำหรับภิกษุผู้เข้าไปนั่งแทรกแซงในตระกูลที่มีโภชนะ ทรงบัญญัติไว้ที่ไหน? ตอบ: ทรงบัญญัติไว้ที่กรุงสาวัตถี ถาม: ทรงปรารภใคร? ตอบ: ทรงปรารภท่านพระอุปนันทศากยบุตร ถาม: ในเรื่องอะไร? ตอบ: ในเรื่องที่ท่านพระอุปนันทศากยบุตรเข้าไปนั่งแทรกแซงในตระกูลที่มีโภชนะ มีบัญญัติ ๑ ในบรรดาสมุฏฐานแห่งอาบัติ ๖ อย่าง ย่อมเกิดขึ้นด้วยสมุฏฐาน ๑ อย่าง คือ เกิดขึ้นทางกายและจิต ไม่เกิดขึ้นทางวาจา...ฯลฯ...

97. Mātugāmena saddhiṃ raho paṭicchanne āsane nisajjaṃ kappentassa pācittiyaṃ kattha paññattanti? Sāvatthiyaṃ paññattaṃ. Kaṃ ārabbhāti? Āyasmantaṃ upanandaṃ sakyaputtaṃ ārabbha. Kismiṃ vatthusminti? Āyasmā upanando sakyaputto mātugāmena saddhiṃ raho paṭicchanne āsane nisajjaṃ kappesi, tasmiṃ vatthusmiṃ. Ekā paññatti. Channaṃ āpattisamuṭṭhānānaṃ ekena samuṭṭhānena samuṭṭhāti – kāyato ca cittato ca samuṭṭhāti, na vācato…pe….

๙๗. ถาม: อาบัติปาจิตตีย์สำหรับภิกษุผู้นั่งในอาสนะที่กำบังในที่ลับกับมาตุคาม ทรงบัญญัติไว้ที่ไหน? ตอบ: ทรงบัญญัติไว้ที่กรุงสาวัตถี ถาม: ทรงปรารภใคร? ตอบ: ทรงปรารภท่านพระอุปนันทศากยบุตร ถาม: ในเรื่องอะไร? ตอบ: ในเรื่องที่ท่านพระอุปนันทศากยบุตรนั่งในอาสนะที่กำบังในที่ลับกับมาตุคาม มีบัญญัติ ๑ ในบรรดาสมุฏฐานแห่งอาบัติ ๖ อย่าง ย่อมเกิดขึ้นด้วยสมุฏฐาน ๑ อย่าง คือ เกิดขึ้นทางกายและจิต ไม่เกิดขึ้นทางวาจา...ฯลฯ...

98. Mātugāmena saddhiṃ eko ekāya raho nisajjaṃ kappentassa pācittiyaṃ kattha paññattanti? Sāvatthiyaṃ paññattaṃ. Kaṃ ārabbhāti? Āyasmantaṃ upanandaṃ sakyaputtaṃ ārabbha. Kismiṃ vatthusminti? Āyasmā upanando sakyaputto mātugāmena saddhiṃ eko ekāya raho nisajjaṃ kappesi, tasmiṃ vatthusmiṃ. Ekā paññatti. Channaṃ āpattisamuṭṭhānānaṃ ekena samuṭṭhānena samuṭṭhāti – kāyato ca cittato ca samuṭṭhāti, na vācato…pe….

๙๘. ถาม: อาบัติปาจิตตีย์สำหรับภิกษุผู้นั่งในที่ลับกับมาตุคามสองต่อสอง ทรงบัญญัติไว้ที่ไหน? ตอบ: ทรงบัญญัติไว้ที่กรุงสาวัตถี ถาม: ทรงปรารภใคร? ตอบ: ทรงปรารภท่านพระอุปนันทศากยบุตร ถาม: ในเรื่องอะไร? ตอบ: ในเรื่องที่ท่านพระอุปนันทศากยบุตรนั่งในที่ลับกับมาตุคามสองต่อสอง มีบัญญัติ ๑ ในบรรดาสมุฏฐานแห่งอาบัติ ๖ อย่าง ย่อมเกิดขึ้นด้วยสมุฏฐาน ๑ อย่าง คือ เกิดขึ้นทางกายและจิต ไม่เกิดขึ้นทางวาจา...ฯลฯ...

99. Nimantitena sabhattena santaṃ bhikkhuṃ anāpucchā purebhattaṃ pacchābhattaṃ kulesu cārittaṃ āpajjantassa pācittiyaṃ kattha paññattanti? Rājagahe paññattaṃ. Kaṃ ārabbhāti? Āyasmantaṃ upanandaṃ sakyaputtaṃ ārabbha. Kismiṃ vatthusminti? Āyasmā upanando sakyaputto nimantito sabhatto samāno purebhattaṃ pacchābhattaṃ kulesu cārittaṃ āpajji, tasmiṃ vatthusmiṃ. Ekā paññatti, catasso anupaññattiyo. Channaṃ āpattisamuṭṭhānānaṃ dvīhi samuṭṭhānehi samuṭṭhāti kathinake…pe….

๙๙. อาบัติปาจิตตีย์แก่ภิกษุผู้อันเขานิมนต์แล้ว มีภัตตาหารอยู่ ไม่บอกลาภิกษุ (อื่น) ที่มีอยู่ แล้วเที่ยวไปในตระกูลทั้งหลายในเวลาก่อนฉันและหลังฉัน ทรงบัญญัติไว้ที่ไหน? ทรงบัญญัติไว้ที่กรุงราชคฤห์. ทรงปรารภใคร? ทรงปรารภพระอุปนันทะ ศากยบุตร. ในเรื่องอะไร? พระอุปนันทะ ศากยบุตร ผู้อันเขานิมนต์แล้ว มีภัตตาหารอยู่ ได้เที่ยวไปในตระกูลทั้งหลายในเวลาก่อนฉันและหลังฉัน, (ทรงบัญญัติ) ในเรื่องนั้น. มีบัญญัติ 1, อนุบัญญัติ 4. ในบรรดาสมุฏฐานแห่งอาบัติ 6 อย่าง ย่อมเกิดขึ้นด้วยสมุฏฐาน 2 อย่าง คือกฐินสมุฏฐาน...ฯลฯ...

100. Tatuttari bhesajjaṃ viññāpentassa pācittiyaṃ kattha paññattanti? Sakkesu paññattaṃ. Kaṃ ārabbhāti? Chabbaggiye bhikkhū ārabbha. Kismiṃ vatthusminti? Chabbaggiyā bhikkhū mahānāmena sakkena ‘‘ajjaṇho, bhante, āgamethā’’ti [Pg.32] vuccamānā nāgamesuṃ, tasmiṃ vatthusmiṃ. Ekā paññatti. Channaṃ āpattisamuṭṭhānānaṃ chahi samuṭṭhānehi samuṭṭhāti…pe….

๑๐๐. อาบัติปาจิตตีย์แก่ภิกษุผู้ขอเภสัชเกินกว่านั้น (ที่เขานิมนต์) ทรงบัญญัติไว้ที่ไหน? ทรงบัญญัติไว้ที่แคว้นสักกะ. ทรงปรารภใคร? ทรงปรารภภิกษุฉัพพัคคีย์. ในเรื่องอะไร? ภิกษุฉัพพัคคีย์ทั้งหลาย เมื่อเจ้าศากยะพระนามว่ามหานามะตรัสว่า "ข้าแต่ท่านผู้เจริญ วันนี้โปรดรอก่อน" ก็มิได้รอ, (ทรงบัญญัติ) ในเรื่องนั้น. มีบัญญัติ 1. ในบรรดาสมุฏฐานแห่งอาบัติ 6 อย่าง ย่อมเกิดขึ้นด้วยสมุฏฐาน 6 อย่าง...ฯลฯ...

101. Uyyuttaṃ senaṃ dassanāya gacchantassa pācittiyaṃ kattha paññattanti? Sāvatthiyaṃ paññattaṃ. Kaṃ ārabbhāti? Chabbaggiye bhikkhū ārabbha. Kismiṃ vatthusminti? Chabbaggiyā bhikkhū uyyuttaṃ senaṃ dassanāya agamaṃsu, tasmiṃ vatthusmiṃ. Ekā paññatti, ekā anupaññatti. Channaṃ āpattisamuṭṭhānānaṃ dvīhi samuṭṭhānehi samuṭṭhāti eḷakalomake…pe….

๑๐๑. อาบัติปาจิตตีย์แก่ภิกษุผู้ไปเพื่อดูกองทัพที่ยกออกไป ทรงบัญญัติไว้ที่ไหน? ทรงบัญญัติไว้ที่กรุงสาวัตถี. ทรงปรารภใคร? ทรงปรารภภิกษุฉัพพัคคีย์. ในเรื่องอะไร? ภิกษุฉัพพัคคีย์ทั้งหลายได้ไปเพื่อดูกองทัพที่ยกออกไป, (ทรงบัญญัติ) ในเรื่องนั้น. มีบัญญัติ 1, อนุบัญญัติ 1. ในบรรดาสมุฏฐานแห่งอาบัติ 6 อย่าง ย่อมเกิดขึ้นด้วยสมุฏฐาน 2 อย่าง คือเอฬกโลมสมุฏฐาน...ฯลฯ...

102. Atirekatirattaṃ senāya vasantassa pācittiyaṃ kattha paññattanti? Sāvatthiyaṃ paññattaṃ. Kaṃ ārabbhāti? Chabbaggiye bhikkhū ārabbha. Kismiṃ vatthusminti? Chabbaggiyā bhikkhū atirekatirattaṃ senāya vasiṃsu, tasmiṃ vatthusmiṃ. Ekā paññatti. Channaṃ āpattisamuṭṭhānānaṃ dvīhi samuṭṭhānehi samuṭṭhāti eḷakalomake…pe….

๑๐๒. อาบัติปาจิตตีย์แก่ภิกษุผู้อยู่ในกองทัพเกิน 3 คืน ทรงบัญญัติไว้ที่ไหน? ทรงบัญญัติไว้ที่กรุงสาวัตถี. ทรงปรารภใคร? ทรงปรารภภิกษุฉัพพัคคีย์. ในเรื่องอะไร? ภิกษุฉัพพัคคีย์ทั้งหลายได้อยู่ในกองทัพเกิน 3 คืน, (ทรงบัญญัติ) ในเรื่องนั้น. มีบัญญัติ 1. ในบรรดาสมุฏฐานแห่งอาบัติ 6 อย่าง ย่อมเกิดขึ้นด้วยสมุฏฐาน 2 อย่าง คือเอฬกโลมสมุฏฐาน...ฯลฯ...

103. Uyyodhikaṃ gacchantassa pācittiyaṃ kattha paññattanti? Sāvatthiyaṃ paññattaṃ. Kaṃ ārabbhāti? Chabbaggiye bhikkhū ārabbha. Kismiṃ vatthusminti? Chabbaggiyā bhikkhū uyyodhikaṃ agamaṃsu, tasmiṃ vatthusmiṃ. Ekā paññatti. Channaṃ āpattisamuṭṭhānānaṃ dvīhi samuṭṭhānehi samuṭṭhāti eḷakalomake…pe….

๑๐๓. อาบัติปาจิตตีย์แก่ภิกษุผู้ไปสู่สนามรบ ทรงบัญญัติไว้ที่ไหน? ทรงบัญญัติไว้ที่กรุงสาวัตถี. ทรงปรารภใคร? ทรงปรารภภิกษุฉัพพัคคีย์. ในเรื่องอะไร? ภิกษุฉัพพัคคีย์ทั้งหลายได้ไปสู่สนามรบ, (ทรงบัญญัติ) ในเรื่องนั้น. มีบัญญัติ 1. ในบรรดาสมุฏฐานแห่งอาบัติ 6 อย่าง ย่อมเกิดขึ้นด้วยสมุฏฐาน 2 อย่าง คือเอฬกโลมสมุฏฐาน...ฯลฯ...

Acelakavaggo pañcamo.

อเจลกวรรคที่ 5 จบ.

6. Surāpānavaggo

๖. สุราปานวรรค

104. Surāmerayapāne pācittiyaṃ kattha paññattanti? Kosambiyaṃ paññattaṃ. Kaṃ ārabbhāti? Āyasmantaṃ sāgataṃ ārabbha. Kismiṃ vatthusminti? Āyasmā sāgato majjaṃ pivi, tasmiṃ vatthusmiṃ. Ekā paññatti. Channaṃ āpattisamuṭṭhānānaṃ dvīhi samuṭṭhānehi samuṭṭhāti – siyā kāyato samuṭṭhāti, na vācato na cittato; siyā kāyato ca cittato ca samuṭṭhāti, na vācato…pe….

๑๐๔. อาบัติปาจิตตีย์ในการดื่มสุราและเมรัย ทรงบัญญัติไว้ที่ไหน? ทรงบัญญัติไว้ที่กรุงโกสัมพี. ทรงปรารภใคร? ทรงปรารภพระสาคตะ. ในเรื่องอะไร? พระสาคตะได้ดื่มของเมา, (ทรงบัญญัติ) ในเรื่องนั้น. มีบัญญัติ 1. ในบรรดาสมุฏฐานแห่งอาบัติ 6 อย่าง ย่อมเกิดขึ้นด้วยสมุฏฐาน 2 อย่าง คือ บางทีเกิดขึ้นทางกาย ไม่เกิดขึ้นทางวาจา ไม่เกิดขึ้นทางจิต; บางทีเกิดขึ้นทางกายและทางจิต ไม่เกิดขึ้นทางวาจา...ฯลฯ...

105. Aṅgulipatodake pācittiyaṃ kattha paññattanti? Sāvatthiyaṃ paññattaṃ. Kaṃ ārabbhāti? Chabbaggiye bhikkhū ārabbha. Kismiṃ vatthusminti? Chabbaggiyā [Pg.33] bhikkhū bhikkhuṃ aṅgulipatodakena hāsesuṃ, tasmiṃ vatthusmiṃ. Ekā paññatti. Channaṃ āpattisamuṭṭhānānaṃ ekena samuṭṭhānena samuṭṭhāti – kāyato ca cittato ca samuṭṭhāti, na vācato…pe….

๑๐๕. อาบัติปาจิตตีย์ในการจี้ด้วยนิ้ว ทรงบัญญัติไว้ที่ไหน? ทรงบัญญัติไว้ที่กรุงสาวัตถี. ทรงปรารภใคร? ทรงปรารภภิกษุฉัพพัคคีย์. ในเรื่องอะไร? ภิกษุฉัพพัคคีย์ทั้งหลายได้ทำให้ภิกษุหัวเราะด้วยการจี้ด้วยนิ้ว, (ทรงบัญญัติ) ในเรื่องนั้น. มีบัญญัติ 1. ในบรรดาสมุฏฐานแห่งอาบัติ 6 อย่าง ย่อมเกิดขึ้นด้วยสมุฏฐาน 1 อย่าง คือ เกิดขึ้นทางกายและทางจิต ไม่เกิดขึ้นทางวาจา...ฯลฯ...

106. Udake hasadhamme pācittiyaṃ kattha paññattanti? Sāvatthiyaṃ paññattaṃ. Kaṃ ārabbhāti? Sattarasavaggiye bhikkhū ārabbha. Kismiṃ vatthusminti? Sattarasavaggiyā bhikkhū aciravatiyā nadiyā udake kīḷiṃsu, tasmiṃ vatthusmiṃ. Ekā paññatti. Channaṃ āpattisamuṭṭhānānaṃ ekena samuṭṭhānena samuṭṭhāti – kāyato ca cittato ca samuṭṭhāti, na vācato…pe….

๑๐๖. อาบัติปาจิตตีย์ในธรรมคือการหัวเราะในน้ำ (การเล่นน้ำ) ทรงบัญญัติไว้ที่ไหน? ทรงบัญญัติไว้ที่กรุงสาวัตถี. ทรงปรารภใคร? ทรงปรารภภิกษุสัตตรสวัคคีย์. ในเรื่องอะไร? ภิกษุสัตตรสวัคคีย์ทั้งหลายได้เล่นน้ำในแม่น้ำอจิรวดี, (ทรงบัญญัติ) ในเรื่องนั้น. มีบัญญัติ 1. ในบรรดาสมุฏฐานแห่งอาบัติ 6 อย่าง ย่อมเกิดขึ้นด้วยสมุฏฐาน 1 อย่าง คือ เกิดขึ้นทางกายและทางจิต ไม่เกิดขึ้นทางวาจา...ฯลฯ...

107. Anādariye pācittiyaṃ kattha paññattanti? Kosambiyaṃ paññattaṃ. Kaṃ ārabbhāti? Āyasmantaṃ channaṃ ārabbha. Kismiṃ vatthusminti? Āyasmā channo anādariyaṃ akāsi, tasmiṃ vatthusmiṃ. Ekā paññatti. Channaṃ āpattisamuṭṭhānānaṃ tīhi samuṭṭhānehi samuṭṭhāti…pe….

๑๐๗. อาบัติปาจิตตีย์ในความไม่เอื้อเฟื้อ ทรงบัญญัติไว้ที่ไหน? ทรงบัญญัติไว้ที่กรุงโกสัมพี. ทรงปรารภใคร? ทรงปรารภพระฉันนะ. ในเรื่องอะไร? พระฉันนะได้กระทำความไม่เอื้อเฟื้อ, (ทรงบัญญัติ) ในเรื่องนั้น. มีบัญญัติ 1. ในบรรดาสมุฏฐานแห่งอาบัติ 6 อย่าง ย่อมเกิดขึ้นด้วยสมุฏฐาน 3 อย่าง...ฯลฯ...

108. Bhikkhuṃ bhiṃsāpentassa pācittiyaṃ kattha paññattanti? Sāvatthiyaṃ paññattaṃ. Kaṃ ārabbhāti? Chabbaggiye bhikkhū ārabbha. Kismiṃ vatthusminti? Chabbaggiyā bhikkhū bhikkhuṃ bhiṃsāpesuṃ, tasmiṃ vatthusmiṃ. Ekā paññatti. Channaṃ āpattisamuṭṭhānānaṃ tīhi samuṭṭhānehi samuṭṭhāti…pe….

๑๐๘. อาบัติปาจิตตีย์แก่ภิกษุผู้หลอกภิกษุ ทรงบัญญัติไว้ที่ไหน? ทรงบัญญัติไว้ที่กรุงสาวัตถี. ทรงปรารภใคร? ทรงปรารภภิกษุฉัพพัคคีย์. ในเรื่องอะไร? ภิกษุฉัพพัคคีย์ทั้งหลายได้หลอกภิกษุ, (ทรงบัญญัติ) ในเรื่องนั้น. มีบัญญัติ 1. ในบรรดาสมุฏฐานแห่งอาบัติ 6 อย่าง ย่อมเกิดขึ้นด้วยสมุฏฐาน 3 อย่าง...ฯลฯ...

109. Jotiṃ samādahitvā visibbentassa pācittiyaṃ kattha paññattanti? Bhaggesu paññattaṃ. Kaṃ ārabbhāti? Sambahule bhikkhū ārabbha. Kismiṃ vatthusminti? Sambahulā bhikkhū jotiṃ samādahitvā visibbesuṃ, tasmiṃ vatthusmiṃ. Ekā paññatti, dve anupaññattiyo. Channaṃ āpattisamuṭṭhānānaṃ chahi samuṭṭhānehi samuṭṭhāti…pe….

๑๐๙. อาบัติปาจิตตีย์แก่ภิกษุผู้ก่อไฟแล้วผิง ทรงบัญญัติไว้ที่ไหน? ทรงบัญญัติไว้ที่แคว้นภัคคะ. ทรงปรารภใคร? ทรงปรารภภิกษุหลายรูป. ในเรื่องอะไร? ภิกษุหลายรูปได้ก่อไฟแล้วผิง, (ทรงบัญญัติ) ในเรื่องนั้น. มีบัญญัติ 1, อนุบัญญัติ 2. ในบรรดาสมุฏฐานแห่งอาบัติ 6 อย่าง ย่อมเกิดขึ้นด้วยสมุฏฐาน 6 อย่าง...ฯลฯ...

110. Orenaddhamāsaṃ nahāyantassa pācittiyaṃ kattha paññattanti? Rājagahe paññattaṃ. Kaṃ ārabbhāti? Sambahule bhikkhū ārabbha. Kismiṃ vatthusminti? Sambahulā bhikkhū rājānampi passitvā na mattaṃ jānitvā nahāyiṃsu, tasmiṃ vatthusmiṃ. Ekā paññatti, cha anupaññattiyo. Sabbatthapaññatti, padesapaññattīti? Padesapaññatti. Channaṃ āpattisamuṭṭhānānaṃ dvīhi samuṭṭhānehi samuṭṭhāti eḷakalomake…pe….

๑๑๐. อาบัติปาจิตตีย์แก่ภิกษุผู้อาบน้ำภายในกึ่งเดือน ทรงบัญญัติไว้ที่ไหน? ตอบว่า ทรงบัญญัติไว้ที่กรุงราชคฤห์. ถามว่า ทรงปรารภใคร? ตอบว่า ทรงปรารภภิกษุหลายรูป. ถามว่า ในเรื่องอะไร? ตอบว่า ในเรื่องที่ภิกษุหลายรูปเห็นพระราชาแล้วไม่รู้จักประมาณจึงอาบน้ำ. มีบัญญัติ ๑ อนุบัญญัติ ๖. ถามว่า เป็นสัพพัตถบัญญัติ หรือปเทสบัญญัติ? ตอบว่า เป็นปเทสบัญญัติ. ในบรรดาสมุฏฐานแห่งอาบัติ ๖ อย่าง อาบัตินี้เกิดขึ้นด้วยสมุฏฐาน ๒ อย่าง คือ เอฬกโลมกสมุฏฐาน...ฯลฯ...

111. Anādiyitvā [Pg.34] tiṇṇaṃ dubbaṇṇakaraṇānaṃ aññataraṃ dubbaṇṇakaraṇaṃ navaṃ cīvaraṃ paribhuñjantassa pācittiyaṃ kattha paññattanti? Sāvatthiyaṃ paññattaṃ. Kaṃ ārabbhāti? Sambahule bhikkhū ārabbha. Kismiṃ vatthusminti? Sambahulā bhikkhū attano cīvaraṃ na sañjāniṃsu, tasmiṃ vatthusmiṃ. Ekā paññatti. Channaṃ āpattisamuṭṭhānānaṃ dvīhi samuṭṭhānehi samuṭṭhāti eḷakalomake…pe….

๑๑๑. อาบัติปาจิตตีย์แก่ภิกษุผู้ไม่ทำเครื่องหมายทำให้เสียสีอย่างใดอย่างหนึ่งในบรรดาเครื่องหมาย ๓ อย่าง แล้วใช้จีวรใหม่ ทรงบัญญัติไว้ที่ไหน? ตอบว่า ทรงบัญญัติไว้ที่กรุงสาวัตถี. ถามว่า ทรงปรารภใคร? ตอบว่า ทรงปรารภภิกษุหลายรูป. ถามว่า ในเรื่องอะไร? ตอบว่า ในเรื่องที่ภิกษุหลายรูปจำจีวรของตนไม่ได้. มีบัญญัติ ๑. ในบรรดาสมุฏฐานแห่งอาบัติ ๖ อย่าง อาบัตินี้เกิดขึ้นด้วยสมุฏฐาน ๒ อย่าง คือ เอฬกโลมกสมุฏฐาน...ฯลฯ...

112. Bhikkhussa vā bhikkhuniyā vā sikkhamānāya vā sāmaṇerassa vā sāmaṇeriyā vā sāmaṃ cīvaraṃ vikappetvā appaccuddhāraṇaṃ paribhuñjantassa pācittiyaṃ kattha paññattanti? Sāvatthiyaṃ paññattaṃ. Kaṃ ārabbhāti? Āyasmantaṃ upanandaṃ sakyaputtaṃ ārabbha. Kismiṃ vatthusminti? Āyasmā upanando sakyaputto bhikkhussa sāmaṃ cīvaraṃ vikappetvā appaccuddhāraṇaṃ paribhuñji, tasmiṃ vatthusmiṃ. Ekā paññatti. Channaṃ āpattisamuṭṭhānānaṃ dvīhi samuṭṭhānehi samuṭṭhāti kathinake…pe….

๑๑๒. อาบัติปาจิตตีย์แก่ภิกษุผู้วิกัปจีวรแก่ภิกษุ หรือภิกษุณี หรือสิกขมานา หรือสามเณร หรือสามเณรี ด้วยตนเองแล้ว ไม่ถอนเสียก่อน นำมาใช้สอย ทรงบัญญัติไว้ที่ไหน? ตอบว่า ทรงบัญญัติไว้ที่กรุงสาวัตถี. ถามว่า ทรงปรารภใคร? ตอบว่า ทรงปรารภพระอุปนันทศากยบุตร. ถามว่า ในเรื่องอะไร? ตอบว่า ในเรื่องที่พระอุปนันทศากยบุตรวิกัปจีวรแก่ภิกษุด้วยตนเองแล้ว ไม่ถอนเสียก่อน นำมาใช้สอย. มีบัญญัติ ๑. ในบรรดาสมุฏฐานแห่งอาบัติ ๖ อย่าง อาบัตินี้เกิดขึ้นด้วยสมุฏฐาน ๒ อย่าง คือ กฐินกสมุฏฐาน...ฯลฯ...

113. Bhikkhussa pattaṃ vā cīvaraṃ vā nisīdanaṃ vā sūcigharaṃ vā kāyabandhanaṃ vā apanidhentassa pācittiyaṃ kattha paññattanti? Sāvatthiyaṃ paññattaṃ. Kaṃ ārabbhāti? Chabbaggiye bhikkhū ārabbha. Kismiṃ vatthusminti? Chabbaggiyā bhikkhū bhikkhūnaṃ pattampi cīvarampi apanidhesuṃ, tasmiṃ vatthusmiṃ. Ekā paññatti. Channaṃ āpattisamuṭṭhānānaṃ tīhi samuṭṭhānehi samuṭṭhāti…pe….

๑๑๓. อาบัติปาจิตตีย์แก่ภิกษุผู้ซ่อนบาตร หรือจีวร หรือผ้านิสีทนะ หรือกล่องเข็ม หรือประคดเอวของภิกษุ ทรงบัญญัติไว้ที่ไหน? ตอบว่า ทรงบัญญัติไว้ที่กรุงสาวัตถี. ถามว่า ทรงปรารภใคร? ตอบว่า ทรงปรารภภิกษุฉัพพัคคีย์. ถามว่า ในเรื่องอะไร? ตอบว่า ในเรื่องที่ภิกษุฉัพพัคคีย์ซ่อนทั้งบาตรทั้งจีวรของภิกษุทั้งหลาย. มีบัญญัติ ๑. ในบรรดาสมุฏฐานแห่งอาบัติ ๖ อย่าง อาบัตินี้เกิดขึ้นด้วยสมุฏฐาน ๓ อย่าง...ฯลฯ...

Surāmerayavaggo chaṭṭho.

สุราเมรยวรรคที่ ๖

7. Sappāṇakavaggo

๗. สัปปาณกวรรค

114. Sañcicca pāṇaṃ jīvitā voropentassa pācittiyaṃ kattha paññattanti? Sāvatthiyaṃ paññattaṃ. Kaṃ ārabbhāti? Āyasmantaṃ udāyiṃ ārabbha. Kismiṃ vatthusminti? Āyasmā udāyī sañcicca pāṇaṃ jīvitā voropesi, tasmiṃ vatthusmiṃ. Ekā paññatti. Channaṃ āpattisamuṭṭhānānaṃ tīhi samuṭṭhānehi samuṭṭhāti…pe….

๑๑๔. อาบัติปาจิตตีย์แก่ภิกษุผู้จงใจพรากสัตว์จากชีวิต ทรงบัญญัติไว้ที่ไหน? ตอบว่า ทรงบัญญัติไว้ที่กรุงสาวัตถี. ถามว่า ทรงปรารภใคร? ตอบว่า ทรงปรารภพระอุทายี. ถามว่า ในเรื่องอะไร? ตอบว่า ในเรื่องที่พระอุทายีจงใจพรากสัตว์จากชีวิต. มีบัญญัติ ๑. ในบรรดาสมุฏฐานแห่งอาบัติ ๖ อย่าง อาบัตินี้เกิดขึ้นด้วยสมุฏฐาน ๓ อย่าง...ฯลฯ...

115. Jānaṃ sappāṇakaṃ udakaṃ paribhuñjantassa pācittiyaṃ kattha paññattanti? Sāvatthiyaṃ paññattaṃ. Kaṃ ārabbhāti? Chabbaggiye bhikkhū ārabbha. Kismiṃ vatthusminti[Pg.35]? Chabbaggiyā bhikkhū jānaṃ sappāṇakaṃ udakaṃ paribhuñjiṃsu, tasmiṃ vatthusmiṃ. Ekā paññatti. Channaṃ āpattisamuṭṭhānānaṃ tīhi samuṭṭhānehi samuṭṭhāti…pe….

๑๑๕. อาบัติปาจิตตีย์แก่ภิกษุผู้รู้อยู่ บริโภคน้ำมีตัวสัตว์ ทรงบัญญัติไว้ที่ไหน? ตอบว่า ทรงบัญญัติไว้ที่กรุงสาวัตถี. ถามว่า ทรงปรารภใคร? ตอบว่า ทรงปรารภภิกษุฉัพพัคคีย์. ถามว่า ในเรื่องอะไร? ตอบว่า ในเรื่องที่ภิกษุฉัพพัคคีย์รู้อยู่ บริโภคน้ำมีตัวสัตว์. มีบัญญัติ ๑. ในบรรดาสมุฏฐานแห่งอาบัติ ๖ อย่าง อาบัตินี้เกิดขึ้นด้วยสมุฏฐาน ๓ อย่าง...ฯลฯ...

116. Jānaṃ yathādhammaṃ nihatādhikaraṇaṃ puna kammāya ukkoṭentassa pācittiyaṃ kattha paññattanti? Sāvatthiyaṃ paññattaṃ. Kaṃ ārabbhāti? Chabbaggiye bhikkhū ārabbha. Kismiṃ vatthusminti? Chabbaggiyā bhikkhū jānaṃ yathādhammaṃ nihatādhikaraṇaṃ puna kammāya ukkoṭesuṃ, tasmiṃ vatthusmiṃ. Ekā paññatti. Channaṃ āpattisamuṭṭhānānaṃ tīhi samuṭṭhānehi samuṭṭhāti…pe….

๑๑๖. อาบัติปาจิตตีย์แก่ภิกษุผู้รู้อยู่ รื้อฟื้นอธิกรณ์ที่ตัดสินแล้วโดยชอบธรรมขึ้นมาอีกเพื่อจะทำกรรม ทรงบัญญัติไว้ที่ไหน? ตอบว่า ทรงบัญญัติไว้ที่กรุงสาวัตถี. ถามว่า ทรงปรารภใคร? ตอบว่า ทรงปรารภภิกษุฉัพพัคคีย์. ถามว่า ในเรื่องอะไร? ตอบว่า ในเรื่องที่ภิกษุฉัพพัคคีย์รู้อยู่ รื้อฟื้นอธิกรณ์ที่ตัดสินแล้วโดยชอบธรรมขึ้นมาอีกเพื่อจะทำกรรม. มีบัญญัติ ๑. ในบรรดาสมุฏฐานแห่งอาบัติ ๖ อย่าง อาบัตินี้เกิดขึ้นด้วยสมุฏฐาน ๓ อย่าง...ฯลฯ...

117. Bhikkhussa jānaṃ duṭṭhullaṃ āpattiṃ paṭicchādentassa pācittiyaṃ kattha paññattanti? Sāvatthiyaṃ paññattaṃ. Kaṃ ārabbhāti? Aññataraṃ bhikkhuṃ ārabbha. Kismiṃ vatthusminti? Aññataro bhikkhu bhikkhussa jānaṃ duṭṭhullaṃ āpattiṃ paṭicchādesi, tasmiṃ vatthusmiṃ. Ekā paññatti. Channaṃ āpattisamuṭṭhānānaṃ ekena samuṭṭhānena samuṭṭhāti – kāyato ca vācato ca cittato ca samuṭṭhāti…pe….

๑๑๗. อาบัติปาจิตตีย์แก่ภิกษุผู้รู้อยู่ ปกปิดอาบัติชั่วหยาบของภิกษุ ทรงบัญญัติไว้ที่ไหน? ตอบว่า ทรงบัญญัติไว้ที่กรุงสาวัตถี. ถามว่า ทรงปรารภใคร? ตอบว่า ทรงปรารภภิกษุรูปใดรูปหนึ่ง. ถามว่า ในเรื่องอะไร? ตอบว่า ในเรื่องที่ภิกษุรูปใดรูปหนึ่งรู้อยู่ ปกปิดอาบัติชั่วหยาบของภิกษุ. มีบัญญัติ ๑. ในบรรดาสมุฏฐานแห่งอาบัติ ๖ อย่าง อาบัตินี้เกิดขึ้นด้วยสมุฏฐาน ๑ อย่าง คือ เกิดขึ้นทางกาย ทางวาจา และทางใจ...ฯลฯ...

118. Jānaṃ ūnavīsativassaṃ puggalaṃ upasampādentassa pācittiyaṃ kattha paññattanti? Rājagahe paññattaṃ. Kaṃ ārabbhāti? Sambahule bhikkhū ārabbha. Kismiṃ vatthusminti? Sambahulā bhikkhū jānaṃ ūnavīsativassaṃ puggalaṃ upasampādesuṃ, tasmiṃ vatthusmiṃ. Ekā paññatti. Channaṃ āpattisamuṭṭhānānaṃ tīhi samuṭṭhānehi samuṭṭhāti…pe….

๑๑๘. อาบัติปาจิตตีย์แก่ภิกษุผู้รู้อยู่ ให้อุปสมบทแก่บุคคลผู้มีอายุหย่อนกว่า ๒๐ ปี ทรงบัญญัติไว้ที่ไหน? ตอบว่า ทรงบัญญัติไว้ที่กรุงราชคฤห์. ถามว่า ทรงปรารภใคร? ตอบว่า ทรงปรารภภิกษุหลายรูป. ถามว่า ในเรื่องอะไร? ตอบว่า ในเรื่องที่ภิกษุหลายรูปรู้อยู่ ให้อุปสมบทแก่บุคคลผู้มีอายุหย่อนกว่า ๒๐ ปี. มีบัญญัติ ๑. ในบรรดาสมุฏฐานแห่งอาบัติ ๖ อย่าง อาบัตินี้เกิดขึ้นด้วยสมุฏฐาน ๓ อย่าง...ฯลฯ...

119. Jānaṃ theyyasatthena saddhiṃ saṃvidhāya ekaddhānamaggaṃ paṭipajjantassa pācittiyaṃ kattha paññattanti? Sāvatthiyaṃ paññattaṃ. Kaṃ ārabbhāti? Aññataraṃ bhikkhuṃ ārabbha. Kismiṃ vatthusminti? Aññataro bhikkhu jānaṃ theyyasatthena saddhiṃ saṃvidhāya ekaddhānamaggaṃ paṭipajji, tasmiṃ vatthusmiṃ. Ekā paññatti. Channaṃ āpattisamuṭṭhānānaṃ dvīhi samuṭṭhānehi samuṭṭhāti – siyā kāyato ca cittato ca samuṭṭhāti, na vācato; siyā kāyato ca vācato ca cittato ca samuṭṭhāti…pe….

๑๑๙. อาบัติปาจิตตีย์แก่ภิกษุผู้รู้อยู่ ชักชวนกันแล้ว เดินทางไกลสายเดียวกันกับกองเกวียนผู้เป็นโจร ทรงบัญญัติไว้ที่ไหน? ตอบว่า ทรงบัญญัติไว้ที่กรุงสาวัตถี. ถามว่า ทรงปรารภใคร? ตอบว่า ทรงปรารภภิกษุรูปใดรูปหนึ่ง. ถามว่า ในเรื่องอะไร? ตอบว่า ในเรื่องที่ภิกษุรูปใดรูปหนึ่งรู้อยู่ ชักชวนกันแล้ว เดินทางไกลสายเดียวกันกับกองเกวียนผู้เป็นโจร. มีบัญญัติ ๑. ในบรรดาสมุฏฐานแห่งอาบัติ ๖ อย่าง อาบัตินี้เกิดขึ้นด้วยสมุฏฐาน ๒ อย่าง คือ บางทีเกิดขึ้นทางกายและทางใจ ไม่เกิดทางวาจา บางทีเกิดขึ้นทางกาย ทางวาจา และทางใจ...ฯลฯ...

120. Mātugāmena saddhiṃ saṃvidhāya ekaddhānamaggaṃ paṭipajjantassa pācittiyaṃ kattha paññattanti? Sāvatthiyaṃ paññattaṃ. Kaṃ ārabbhāti? Aññataraṃ bhikkhuṃ ārabbha. Kismiṃ [Pg.36] vatthusminti? Aññataro bhikkhu mātugāmena saddhiṃ saṃvidhāya ekaddhānamaggaṃ paṭipajji, tasmiṃ vatthusmiṃ. Ekā paññatti. Channaṃ āpattisamuṭṭhānānaṃ catūhi samuṭṭhānehi samuṭṭhāti…pe….

๑๒๐. ปาจิตตีย์แก่ภิกษุผู้ชวนกันกับมาตุคามแล้วเดินทางไกลสายเดียวกัน บัญญัติไว้ที่ไหน ? บัญญัติไว้ที่เมืองสาวัตถี. ทรงปรารภใคร ? ทรงปรารภภิกษุรูปหนึ่ง. ในเรื่องอะไร ? ในเรื่องที่ภิกษุรูปหนึ่งชวนกันกับมาตุคามแล้วเดินทางไกลสายเดียวกัน. เป็นบัญญัติ ๑. ในอาปัตติสมุฏฐาน ๖ เกิดขึ้นด้วยสมุฏฐาน ๔...ฯลฯ...

121. Pāpikāya diṭṭhiyā yāvatatiyaṃ samanubhāsanāya na paṭinissajjantassa pācittiyaṃ kattha paññattanti? Sāvatthiyaṃ paññattaṃ. Kaṃ ārabbhāti? Ariṭṭhaṃ bhikkhuṃ gaddhabādhipubbaṃ ārabbha. Kismiṃ vatthusminti? Ariṭṭho bhikkhu gaddhabādhipubbo pāpikāya diṭṭhiyā yāvatatiyaṃ samanubhāsanāya na paṭinissajji, tasmiṃ vatthusmiṃ. Ekā paññatti. Channaṃ āpattisamuṭṭhānānaṃ ekena samuṭṭhānena samuṭṭhāti. Kāyato ca vācato ca cittato ca samuṭṭhāti…pe….

๑๒๑. ปาจิตตีย์แก่ภิกษุผู้ถูกสวดสมนุภาสน์อยู่ถึง ๓ ครั้ง ยังไม่สละทิฏฐิอันลามก บัญญัติไว้ที่ไหน ? บัญญัติไว้ที่เมืองสาวัตถี. ทรงปรารภใคร ? ทรงปรารภภิกษุชื่ออริฏฐะ ผู้เคยเป็นคนฆ่านกแร้ง. ในเรื่องอะไร ? ในเรื่องที่ภิกษุชื่ออริฏฐะ ผู้เคยเป็นคนฆ่านกแร้ง ถูกสวดสมนุภาสน์อยู่ถึง ๓ ครั้ง ยังไม่สละทิฏฐิอันลามก. เป็นบัญญัติ ๑. ในอาปัตติสมุฏฐาน ๖ เกิดขึ้นด้วยสมุฏฐาน ๑ คือ เกิดขึ้นทางกาย วาจา และใจ...ฯลฯ...

122. Jānaṃ tathāvādinā bhikkhunā akaṭānudhammena taṃ diṭṭhiṃ appaṭinissaṭṭhena saddhiṃ sambhuñjantassa pācittiyaṃ kattha paññattanti? Sāvatthiyaṃ paññattaṃ. Kaṃ ārabbhāti? Chabbaggiye bhikkhū ārabbha. Kismiṃ vatthusminti? Chabbaggiyā bhikkhū jānaṃ tathāvādinā ariṭṭhena bhikkhunā akaṭānudhammena taṃ diṭṭhiṃ appaṭinissaṭṭhena saddhiṃ sambhuñjiṃsu, tasmiṃ vatthusmiṃ. Ekā paññatti. Channaṃ āpattisamuṭṭhānānaṃ tīhi samuṭṭhānehi samuṭṭhāti…pe….

๑๒๒. ปาจิตตีย์แก่ภิกษุผู้รู้อยู่ บริโภคร่วมกับภิกษุผู้กล่าวอย่างนั้น อันสงฆ์ยังมิได้ทำอนุธรรม ผู้ยังมิได้สละทิฏฐินั้น บัญญัติไว้ที่ไหน ? บัญญัติไว้ที่เมืองสาวัตถี. ทรงปรารภใคร ? ทรงปรารภภิกษุฉัพพัคคีย์. ในเรื่องอะไร ? ในเรื่องที่ภิกษุฉัพพัคคีย์รู้อยู่ บริโภคร่วมกับภิกษุอริฏฐะผู้กล่าวอย่างนั้น อันสงฆ์ยังมิได้ทำอนุธรรม ผู้ยังมิได้สละทิฏฐินั้น. เป็นบัญญัติ ๑. ในอาปัตติสมุฏฐาน ๖ เกิดขึ้นด้วยสมุฏฐาน ๓...ฯลฯ...

123. Jānaṃ tathānāsitaṃ samaṇuddesaṃ upalāpentassa pācittiyaṃ kattha paññattanti? Sāvatthiyaṃ paññattaṃ. Kaṃ ārabbhāti? Chabbaggiye bhikkhū ārabbha. Kismiṃ vatthusminti? Chabbaggiyā bhikkhū jānaṃ tathānāsitaṃ kaṇṭakaṃ samaṇuddesaṃ upalāpesuṃ, tasmiṃ vatthusmiṃ. Ekā paññatti. Channaṃ āpattisamuṭṭhānānaṃ tīhi samuṭṭhānehi samuṭṭhāti…pe….

๑๒๓. ปาจิตตีย์แก่ภิกษุผู้รู้อยู่ เกลี้ยกล่อมสามเณรผู้ถูกสงฆ์นาสนะแล้วอย่างนั้น บัญญัติไว้ที่ไหน ? บัญญัติไว้ที่เมืองสาวัตถี. ทรงปรารภใคร ? ทรงปรารภภิกษุฉัพพัคคีย์. ในเรื่องอะไร ? ในเรื่องที่ภิกษุฉัพพัคคีย์รู้อยู่ เกลี้ยกล่อมสามเณรกัณฏกะผู้ถูกสงฆ์นาสนะแล้วอย่างนั้น. เป็นบัญญัติ ๑. ในอาปัตติสมุฏฐาน ๖ เกิดขึ้นด้วยสมุฏฐาน ๓...ฯลฯ...

Sappāṇakavaggo sattamo.

สัปปาณกวรรคที่ ๗

8. Sahadhammikavaggo

๘. สหธรรมิกวรรค

124. Bhikkhūhi sahadhammikaṃ vuccamānena ‘‘na tāvāhaṃ, āvuso, etasmiṃ sikkhāpade sikkhissāmi yāva na aññaṃ bhikkhuṃ byattaṃ vinayadharaṃ paripucchissāmī’’ti [Pg.37] bhaṇantassa pācittiyaṃ kattha paññattanti? Kosambiyaṃ paññattaṃ. Kaṃ ārabbhāti? Āyasmantaṃ channaṃ ārabbha. Kismiṃ vatthusminti? Āyasmā channo bhikkhūhi sahadhammikaṃ vuccamāno ‘‘na tāvāhaṃ, āvuso, etasmiṃ sikkhāpade sikkhissāmi yāva na aññaṃ bhikkhuṃ byattaṃ vinayadharaṃ paripucchissāmī’’ti bhaṇi, tasmiṃ vatthusmiṃ. Ekā paññatti. Channaṃ āpattisamuṭṭhānānaṃ tīhi samuṭṭhānehi samuṭṭhāti…pe….

๑๒๔. ปาจิตตีย์แก่ภิกษุผู้ถูกภิกษุทั้งหลายว่ากล่าวโดยชอบธรรมอยู่ กล่าวว่า "อาวุโส ทั้งหลาย ผมจักยังไม่ศึกษาในสิกขาบทนี้ ตราบเท่าที่ผมยังไม่ได้สอบถามภิกษุรูปอื่นผู้ฉลาด ผู้ทรงวินัย" บัญญัติไว้ที่ไหน ? บัญญัติไว้ที่เมืองโกสัมพี. ทรงปรารภใคร ? ทรงปรารภท่านพระฉันนะ. ในเรื่องอะไร ? ในเรื่องที่ท่านพระฉันนะถูกภิกษุทั้งหลายว่ากล่าวโดยชอบธรรมอยู่ ได้กล่าวว่า "อาวุโสทั้งหลาย ผมจักยังไม่ศึกษาในสิกขาบทนี้ ตราบเท่าที่ผมยังไม่ได้สอบถามภิกษุรูปอื่นผู้ฉลาด ผู้ทรงวินัย". เป็นบัญญัติ ๑. ในอาปัตติสมุฏฐาน ๖ เกิดขึ้นด้วยสมุฏฐาน ๓...ฯลฯ...

125. Vinayaṃ vivaṇṇentassa pācittiyaṃ kattha paññattanti? Sāvatthiyaṃ paññattaṃ. Kaṃ ārabbhāti? Chabbaggiye bhikkhū ārabbha. Kismiṃ vatthusminti? Chabbaggiyā bhikkhū vinayaṃ vivaṇṇesuṃ, tasmiṃ vatthusmiṃ. Ekā paññatti. Channaṃ āpattisamuṭṭhānānaṃ tīhi samuṭṭhānehi samuṭṭhāti…pe….

๑๒๕. ปาจิตตีย์แก่ภิกษุผู้ติเตียนพระวินัย บัญญัติไว้ที่ไหน ? บัญญัติไว้ที่เมืองสาวัตถี. ทรงปรารภใคร ? ทรงปรารภภิกษุฉัพพัคคีย์. ในเรื่องอะไร ? ในเรื่องที่ภิกษุฉัพพัคคีย์ติเตียนพระวินัย. เป็นบัญญัติ ๑. ในอาปัตติสมุฏฐาน ๖ เกิดขึ้นด้วยสมุฏฐาน ๓...ฯลฯ...

126. Mohanake pācittiyaṃ kattha paññattanti? Sāvatthiyaṃ paññattaṃ. Kaṃ ārabbhāti? Chabbaggiye bhikkhū ārabbha. Kismiṃ vatthusminti? Chabbaggiyā bhikkhū mohesuṃ, tasmiṃ vatthusmiṃ. Ekā paññatti. Channaṃ āpattisamuṭṭhānānaṃ tīhi samuṭṭhānehi samuṭṭhāti…pe….

๑๒๖. ปาจิตตีย์ในการทำให้หลง บัญญัติไว้ที่ไหน ? บัญญัติไว้ที่เมืองสาวัตถี. ทรงปรารภใคร ? ทรงปรารภภิกษุฉัพพัคคีย์. ในเรื่องอะไร ? ในเรื่องที่ภิกษุฉัพพัคคีย์ทำให้หลง. เป็นบัญญัติ ๑. ในอาปัตติสมุฏฐาน ๖ เกิดขึ้นด้วยสมุฏฐาน ๓...ฯลฯ...

127. Bhikkhussa kupitena anattamanena pahāraṃ dentassa pācittiyaṃ kattha paññattanti? Sāvatthiyaṃ paññattaṃ. Kaṃ ārabbhāti? Chabbaggiye bhikkhū ārabbha. Kismiṃ vatthusminti? Chabbaggiyā bhikkhū kupitā anattamanā bhikkhūnaṃ pahāraṃ adaṃsu, tasmiṃ vatthusmiṃ. Ekā paññatti. Channaṃ āpattisamuṭṭhānānaṃ ekena samuṭṭhānena samuṭṭhāti – kāyato ca cittato ca samuṭṭhāti, na vācato…pe….

๑๒๗. ปาจิตตีย์แก่ภิกษุผู้โกรธ ไม่พอใจ ให้การประหารแก่ภิกษุ บัญญัติไว้ที่ไหน ? บัญญัติไว้ที่เมืองสาวัตถี. ทรงปรารภใคร ? ทรงปรารภภิกษุฉัพพัคคีย์. ในเรื่องอะไร ? ในเรื่องที่ภิกษุฉัพพัคคีย์โกรธ ไม่พอใจ ให้การประหารแก่ภิกษุทั้งหลาย. เป็นบัญญัติ ๑. ในอาปัตติสมุฏฐาน ๖ เกิดขึ้นด้วยสมุฏฐาน ๑ คือ เกิดขึ้นทางกายกับจิต แต่ไม่เกิดขึ้นทางวาจา...ฯลฯ...

128. Bhikkhussa kupitena anattamanena talasattikaṃ uggirantassa pācittiyaṃ kattha paññattanti? Sāvatthiyaṃ paññattaṃ. Kaṃ ārabbhāti? Chabbaggiye bhikkhū ārabbha. Kismiṃ vatthusminti? Chabbaggiyā bhikkhū kupitā anattamanā bhikkhūnaṃ talasattikaṃ uggiriṃsu, tasmiṃ vatthusmiṃ. Ekā paññatti. Channaṃ āpattisamuṭṭhānānaṃ ekena samuṭṭhānena samuṭṭhāti – kāyato ca cittato ca samuṭṭhāti, na vācato…pe….

๑๒๘. ปาจิตตีย์แก่ภิกษุผู้โกรธ ไม่พอใจ เงื้อฝ่ามือขึ้นแก่ภิกษุ บัญญัติไว้ที่ไหน ? บัญญัติไว้ที่เมืองสาวัตถี. ทรงปรารภใคร ? ทรงปรารภภิกษุฉัพพัคคีย์. ในเรื่องอะไร ? ในเรื่องที่ภิกษุฉัพพัคคีย์โกรธ ไม่พอใจ เงื้อฝ่ามือขึ้นแก่ภิกษุทั้งหลาย. เป็นบัญญัติ ๑. ในอาปัตติสมุฏฐาน ๖ เกิดขึ้นด้วยสมุฏฐาน ๑ คือ เกิดขึ้นทางกายกับจิต แต่ไม่เกิดขึ้นทางวาจา...ฯลฯ...

129. Bhikkhuṃ amūlakena saṅghādisesena anuddhaṃsentassa pācittiyaṃ kattha paññattanti? Sāvatthiyaṃ paññattaṃ. Kaṃ ārabbhāti? Chabbaggiye bhikkhū ārabbha[Pg.38]. Kismiṃ vatthusminti? Chabbaggiyā bhikkhū bhikkhuṃ amūlakena saṅghādisesena anuddhaṃsesuṃ, tasmiṃ vatthusmiṃ. Ekā paññatti. Channaṃ āpattisamuṭṭhānānaṃ tīhi samuṭṭhānehi samuṭṭhāti…pe….

๑๒๙. ปาจิตตีย์แก่ภิกษุผู้โจทภิกษุด้วยอาบัติสังฆาทิเสสอันไม่มีมูล บัญญัติไว้ที่ไหน ? บัญญัติไว้ที่เมืองสาวัตถี. ทรงปรารภใคร ? ทรงปรารภภิกษุฉัพพัคคีย์. ในเรื่องอะไร ? ในเรื่องที่ภิกษุฉัพพัคคีย์โจทภิกษุด้วยอาบัติสังฆาทิเสสอันไม่มีมูล. เป็นบัญญัติ ๑. ในอาปัตติสมุฏฐาน ๖ เกิดขึ้นด้วยสมุฏฐาน ๓...ฯลฯ...

130. Bhikkhussa sañcicca kukkuccaṃ upadahantassa pācittiyaṃ kattha paññattanti? Sāvatthiyaṃ paññattaṃ. Kaṃ ārabbhāti? Chabbaggiye bhikkhū ārabbha. Kismiṃ vatthusminti? Chabbaggiyā bhikkhū bhikkhūnaṃ sañcicca kukkuccaṃ upadahiṃsu, tasmiṃ vatthusmiṃ. Ekā paññatti. Channaṃ āpattisamuṭṭhānānaṃ tīhi samuṭṭhānehi samuṭṭhāti…pe….

๑๓๐. อาบัติปาจิตตีย์แก่ภิกษุผู้จงใจก่อความรำคาญใจให้เกิดแก่ภิกษุ ทรงบัญญัติไว้ ณ ที่ไหน ? ทรงบัญญัติไว้ ณ เมืองสาวัตถี. ทรงปรารภใคร ? ทรงปรารภพวกภิกษุฉัพพัคคีย์. ในเรื่องอะไร ? ในเรื่องที่พวกภิกษุฉัพพัคคีย์จงใจก่อความรำคาญใจให้เกิดแก่ภิกษุทั้งหลาย. มี ๑ บัญญัติ. ในสมุฏฐานแห่งอาบัติ ๖ อย่าง เกิดขึ้นด้วยสมุฏฐาน ๓ อย่าง...ฯลฯ...

131. Bhikkhūnaṃ bhaṇḍanajātānaṃ kalahajātānaṃ vivādāpannānaṃ upassutiṃ tiṭṭhantassa pācittiyaṃ kattha paññattanti? Sāvatthiyaṃ paññattaṃ. Kaṃ ārabbhāti? Chabbaggiye bhikkhū ārabbha. Kismiṃ vatthusminti? Chabbaggiyā bhikkhū bhikkhūnaṃ bhaṇḍanajātānaṃ kalahajātānaṃ vivādāpannānaṃ upassutiṃ tiṭṭhahiṃsu, tasmiṃ vatthusmiṃ. Ekā paññatti. Channaṃ āpattisamuṭṭhānānaṃ dvīhi samuṭṭhānehi samuṭṭhāti – siyā kāyato ca cittato ca samuṭṭhāti, na vācato; siyā kāyato ca vācato ca cittato ca samuṭṭhāti…pe….

๑๓๑. อาบัติปาจิตตีย์แก่ภิกษุผู้ยืนแอบฟังภิกษุทั้งหลายผู้กำลังทะเลาะกัน เกิดการวิวาทกัน ถึงความบาดหมางกัน ทรงบัญญัติไว้ ณ ที่ไหน ? ทรงบัญญัติไว้ ณ เมืองสาวัตถี. ทรงปรารภใคร ? ทรงปรารภพวกภิกษุฉัพพัคคีย์. ในเรื่องอะไร ? ในเรื่องที่พวกภิกษุฉัพพัคคีย์ยืนแอบฟังภิกษุทั้งหลายผู้กำลังทะเลาะกัน เกิดการวิวาทกัน ถึงความบาดหมางกัน. มี ๑ บัญญัติ. ในสมุฏฐานแห่งอาบัติ ๖ อย่าง เกิดขึ้นด้วยสมุฏฐาน ๒ อย่าง คือ บางครั้งเกิดขึ้นทางกายและทางใจ แต่ไม่เกิดขึ้นทางวาจา บางครั้งเกิดขึ้นทางกาย ทางวาจา และทางใจ...ฯลฯ...

132. Dhammikānaṃ kammānaṃ chandaṃ datvā pacchā khīyanadhammaṃ āpajjantassa pācittiyaṃ kattha paññattanti? Sāvatthiyaṃ paññattaṃ. Kaṃ ārabbhāti? Chabbaggiye bhikkhū ārabbha. Kismiṃ vatthusminti? Chabbaggiyā bhikkhū dhammikānaṃ kammānaṃ chandaṃ datvā pacchā khīyanadhammaṃ āpajjiṃsu, tasmiṃ vatthusmiṃ. Ekā paññatti. Channaṃ āpattisamuṭṭhānānaṃ tīhi samuṭṭhānehi samuṭṭhāti…pe….

๑๓๒. อาบัติปาจิตตีย์แก่ภิกษุผู้ให้ฉันทะในกรรมทั้งหลายที่เป็นธรรมแล้ว ภายหลังกลับติเตียน ทรงบัญญัติไว้ ณ ที่ไหน ? ทรงบัญญัติไว้ ณ เมืองสาวัตถี. ทรงปรารภใคร ? ทรงปรารภพวกภิกษุฉัพพัคคีย์. ในเรื่องอะไร ? ในเรื่องที่พวกภิกษุฉัพพัคคีย์ให้ฉันทะในกรรมทั้งหลายที่เป็นธรรมแล้ว ภายหลังกลับติเตียน. มี ๑ บัญญัติ. ในสมุฏฐานแห่งอาบัติ ๖ อย่าง เกิดขึ้นด้วยสมุฏฐาน ๓ อย่าง...ฯลฯ...

133. Saṅghe vinicchayakathāya vattamānāya chandaṃ adatvā uṭṭhāyāsanā pakkamantassa pācittiyaṃ kattha paññattanti? Sāvatthiyaṃ paññattaṃ. Kaṃ ārabbhāti? Aññataraṃ bhikkhuṃ ārabbha. Kismiṃ vatthusminti? Aññataro bhikkhu saṅghe vinicchayakathāya vattamānāya chandaṃ adatvā uṭṭhāyāsanā pakkāmi, tasmiṃ vatthusmiṃ. Ekā paññatti. Channaṃ āpattisamuṭṭhānānaṃ ekena samuṭṭhānena samuṭṭhāti – kāyato ca vācato ca cittato ca samuṭṭhāti…pe….

๑๓๓. อาบัติปาจิตตีย์แก่ภิกษุผู้ที่เมื่อเรื่องที่ต้องวินิจฉัยกำลังเป็นไปอยู่ในสงฆ์ ไม่ให้ฉันทะแล้วลุกจากอาสนะหลีกไปเสีย ทรงบัญญัติไว้ ณ ที่ไหน ? ทรงบัญญัติไว้ ณ เมืองสาวัตถี. ทรงปรารภใคร ? ทรงปรารภภิกษุรูปหนึ่ง. ในเรื่องอะไร ? ในเรื่องที่ภิกษุรูปหนึ่ง เมื่อเรื่องที่ต้องวินิจฉัยกำลังเป็นไปอยู่ในสงฆ์ ไม่ให้ฉันทะแล้วลุกจากอาสนะหลีกไปเสีย. มี ๑ บัญญัติ. ในสมุฏฐานแห่งอาบัติ ๖ อย่าง เกิดขึ้นด้วยสมุฏฐาน ๑ อย่าง คือ เกิดขึ้นทางกาย ทางวาจา และทางใจ...ฯลฯ...

134. Samagge [Pg.39] saṅghena cīvaraṃ datvā pacchā khīyanadhammaṃ āpajjantassa pācittiyaṃ kattha paññattanti? Rājagahe paññattaṃ. Kaṃ ārabbhāti? Chabbaggiye bhikkhū ārabbha. Kismiṃ vatthusminti? Chabbaggiyā bhikkhū samaggena saṅghena cīvaraṃ datvā pacchā khīyanadhammaṃ āpajjiṃsu, tasmiṃ vatthusmiṃ. Ekā paññatti. Channaṃ āpattisamuṭṭhānānaṃ tīhi samuṭṭhānehi samuṭṭhāti…pe….

๑๓๔. อาบัติปาจิตตีย์แก่ภิกษุผู้ที่ร่วมกับสงฆ์ผู้พร้อมเพรียงกันให้จีวรแล้ว ภายหลังกลับติเตียน ทรงบัญญัติไว้ ณ ที่ไหน ? ทรงบัญญัติไว้ ณ เมืองราชคฤห์. ทรงปรารภใคร ? ทรงปรารภพวกภิกษุฉัพพัคคีย์. ในเรื่องอะไร ? ในเรื่องที่พวกภิกษุฉัพพัคคีย์ร่วมกับสงฆ์ผู้พร้อมเพรียงกันให้จีวรแล้ว ภายหลังกลับติเตียน. มี ๑ บัญญัติ. ในสมุฏฐานแห่งอาบัติ ๖ อย่าง เกิดขึ้นด้วยสมุฏฐาน ๓ อย่าง...ฯลฯ...

135. Jānaṃ saṅghikaṃ lābhaṃ pariṇataṃ puggalassa pariṇāmentassa pācittiyaṃ kattha paññattanti? Sāvatthiyaṃ paññattaṃ. Kaṃ ārabbhāti? Chabbaggiye bhikkhū ārabbha. Kismiṃ vatthusminti? Chabbaggiyā bhikkhū jānaṃ saṅghikaṃ lābhaṃ pariṇataṃ puggalassa pariṇāmesuṃ, tasmiṃ vatthusmiṃ. Ekā paññatti. Channaṃ āpattisamuṭṭhānānaṃ tīhi samuṭṭhānehi samuṭṭhāti…pe….

๑๓๕. อาบัติปาจิตตีย์แก่ภิกษุผู้รู้อยู่ น้อมลาภสงฆ์ที่เขาน้อมไปจะถวายแล้วไปเพื่อบุคคล ทรงบัญญัติไว้ ณ ที่ไหน ? ทรงบัญญัติไว้ ณ เมืองสาวัตถี. ทรงปรารภใคร ? ทรงปรารภพวกภิกษุฉัพพัคคีย์. ในเรื่องอะไร ? ในเรื่องที่พวกภิกษุฉัพพัคคีย์รู้อยู่ น้อมลาภสงฆ์ที่เขาน้อมไปจะถวายแล้วไปเพื่อบุคคล. มี ๑ บัญญัติ. ในสมุฏฐานแห่งอาบัติ ๖ อย่าง เกิดขึ้นด้วยสมุฏฐาน ๓ อย่าง...ฯลฯ...

Sahadhammikavaggo aṭṭhamo.

สหธรรมิกวรรคที่ ๘ จบ

9. Rājavaggo

๙. ราชวรรค

136. Pubbe appaṭisaṃviditena rañño antepuraṃ pavisantassa pācittiyaṃ kattha paññattanti? Sāvatthiyaṃ paññattaṃ. Kaṃ ārabbhāti? Āyasmantaṃ ānandaṃ ārabbha. Kismiṃ vatthusminti? Āyasmā ānando pubbe appaṭisaṃvidito rañño antepuraṃ pāvisi, tasmiṃ vatthusmiṃ. Ekā paññatti. Channaṃ āpattisamuṭṭhānānaṃ dvīhi samuṭṭhānehi samuṭṭhāti kathinake…pe….

๑๓๖. อาบัติปาจิตตีย์แก่ภิกษุผู้ที่ยังไม่ได้รับอนุญาตก่อน เข้าไปในพระราชวังของพระราชา ทรงบัญญัติไว้ ณ ที่ไหน ? ทรงบัญญัติไว้ ณ เมืองสาวัตถี. ทรงปรารภใคร ? ทรงปรารภท่านพระอานนท์. ในเรื่องอะไร ? ในเรื่องที่ท่านพระอานนท์ยังไม่ได้รับอนุญาตก่อน เข้าไปในพระราชวังของพระราชา. มี ๑ บัญญัติ. ในสมุฏฐานแห่งอาบัติ ๖ อย่าง เกิดขึ้นด้วยสมุฏฐาน ๒ อย่าง ในกฐิน...ฯลฯ...

137. Ratanaṃ uggaṇhantassa pācittiyaṃ kattha paññattanti? Sāvatthiyaṃ paññattaṃ. Kaṃ ārabbhāti? Aññataraṃ bhikkhuṃ ārabbha. Kismiṃ vatthusminti? Aññataro bhikkhu ratanaṃ uggahesi, tasmiṃ vatthusmiṃ. Ekā paññatti, dve anupaññattiyo. Channaṃ āpattisamuṭṭhānānaṃ chahi samuṭṭhānehi samuṭṭhāti…pe….

๑๓๗. อาบัติปาจิตตีย์แก่ภิกษุผู้เก็บเอารัตนะ ทรงบัญญัติไว้ ณ ที่ไหน ? ทรงบัญญัติไว้ ณ เมืองสาวัตถี. ทรงปรารภใคร ? ทรงปรารภภิกษุรูปหนึ่ง. ในเรื่องอะไร ? ในเรื่องที่ภิกษุรูปหนึ่งเก็บเอารัตนะ. มี ๑ บัญญัติ, ๒ อนุบัญญัติ. ในสมุฏฐานแห่งอาบัติ ๖ อย่าง เกิดขึ้นด้วยสมุฏฐาน ๖ อย่าง...ฯลฯ...

138. Santaṃ bhikkhuṃ anāpucchā vikāle gāmaṃ pavisantassa pācittiyaṃ kattha paññattanti? Sāvatthiyaṃ paññattaṃ. Kaṃ ārabbhāti? Chabbaggiye bhikkhū ārabbha. Kismiṃ vatthusminti? Chabbaggiyā bhikkhū vikāle gāmaṃ pavisiṃsu, tasmiṃ vatthusmiṃ. Ekā paññatti, tisso anupaññattiyo. Channaṃ āpattisamuṭṭhānānaṃ dvīhi samuṭṭhānehi samuṭṭhāti kathinake…pe….

๑๓๘. อาบัติปาจิตตีย์แก่ภิกษุผู้ไม่บอกลาภิกษุที่มีอยู่ เข้าไปสู่บ้านในเวลาวิกาล ทรงบัญญัติไว้ ณ ที่ไหน ? ทรงบัญญัติไว้ ณ เมืองสาวัตถี. ทรงปรารภใคร ? ทรงปรารภพวกภิกษุฉัพพัคคีย์. ในเรื่องอะไร ? ในเรื่องที่พวกภิกษุฉัพพัคคีย์เข้าไปสู่บ้านในเวลาวิกาล. มี ๑ บัญญัติ, ๓ อนุบัญญัติ. ในสมุฏฐานแห่งอาบัติ ๖ อย่าง เกิดขึ้นด้วยสมุฏฐาน ๒ อย่าง ในกฐิน...ฯลฯ...

139. Aṭṭhimayaṃ [Pg.40] vā dantamayaṃ vā visāṇamayaṃ vā sūcigharaṃ kārāpentassa pācittiyaṃ kattha paññattanti? Sakkesu paññattaṃ. Kaṃ ārabbhāti? Sambahule bhikkhū ārabbha. Kismiṃ vatthusminti? Sambahulā bhikkhū na mattaṃ jānitvā bahū sūcighare viññāpesuṃ, tasmiṃ vatthusmiṃ. Ekā paññatti. Channaṃ āpattisamuṭṭhānānaṃ chahi samuṭṭhānehi samuṭṭhāti…pe….

๑๓๙. อาบัติปาจิตตีย์แก่ภิกษุผู้ให้ทำกล่องเข็มที่ทำด้วยกระดูกก็ดี ด้วยงาก็ดี ด้วยเขาก็ดี ทรงบัญญัติไว้ ณ ที่ไหน ? ทรงบัญญัติไว้ ณ แคว้นสักกะ. ทรงปรารภใคร ? ทรงปรารภภิกษุหลายรูป. ในเรื่องอะไร ? ในเรื่องที่ภิกษุหลายรูปไม่รู้จักประมาณ ได้ขอกล่องเข็มจำนวนมาก. มี ๑ บัญญัติ. ในสมุฏฐานแห่งอาบัติ ๖ อย่าง เกิดขึ้นด้วยสมุฏฐาน ๖ อย่าง...ฯลฯ...

140. Pamāṇātikkantaṃ mañcaṃ vā pīṭhaṃ vā kārāpentassa pācittiyaṃ kattha paññattanti? Sāvatthiyaṃ paññattaṃ. Kaṃ ārabbhāti? Āyasmantaṃ upanandaṃ sakyaputtaṃ ārabbha. Kismiṃ vatthusminti? Āyasmā upanando sakyaputto ucce mañce sayi, tasmiṃ vatthusmiṃ. Ekā paññatti. Channaṃ āpattisamuṭṭhānānaṃ chahi samuṭṭhānehi samuṭṭhāti…pe….

๑๔๐. อาบัติปาจิตตีย์แก่ภิกษุผู้ให้ทำเตียงก็ดี ตั่งก็ดี เกินประมาณ ทรงบัญญัติไว้ ณ ที่ไหน ? ทรงบัญญัติไว้ ณ เมืองสาวัตถี. ทรงปรารภใคร ? ทรงปรารภท่านพระอุปนันทศากยบุตร. ในเรื่องอะไร ? ในเรื่องที่ท่านพระอุปนันทศากยบุตรนอนบนเตียงสูง. มี ๑ บัญญัติ. ในสมุฏฐานแห่งอาบัติ ๖ อย่าง เกิดขึ้นด้วยสมุฏฐาน ๖ อย่าง...ฯลฯ...

141. Mañcaṃ vā pīṭhaṃ vā tūlonaddhaṃ kārāpentassa pācittiyaṃ kattha paññattanti? Sāvatthiyaṃ paññattaṃ. Kaṃ ārabbhāti? Chabbaggiye bhikkhū ārabbha. Kismiṃ vatthusminti? Chabbaggiyā bhikkhū mañcaṃ vā pīṭhaṃ vā tūlonaddhaṃ kārāpesuṃ, tasmiṃ vatthusmiṃ. Ekā paññatti. Channaṃ āpattisamuṭṭhānānaṃ chahi samuṭṭhānehi samuṭṭhāti…pe….

๑๔๑. อาบัติปาจิตตีย์แก่ภิกษุผู้ให้ทำเตียงหรือตั่งที่ยัดด้วยนุ่น ทรงบัญญัติไว้ที่ไหน? ทรงบัญญัติไว้ที่เมืองสาวัตถี. ทรงปรารภใคร? ทรงปรารภพวกภิกษุฉัพพัคคีย์. ในเรื่องอะไร? ในเรื่องที่พวกภิกษุฉัพพัคคีย์ให้ทำเตียงหรือตั่งที่ยัดด้วยนุ่น. เป็นบัญญัติ 1. ในบรรดาสมุฏฐานแห่งอาบัติ 6 อย่าง เกิดขึ้นด้วยสมุฏฐาน 6 อย่าง...ฯลฯ...

142. Pamāṇātikkantaṃ nisīdanaṃ kārāpentassa pācittiyaṃ kattha paññattanti? Sāvatthiyaṃ paññattaṃ. Kaṃ ārabbhāti? Chabbaggiye bhikkhū ārabbha. Kismiṃ vatthusminti? Chabbaggiyā bhikkhū appamāṇikāni nisīdanāni dhāresuṃ, tasmiṃ vatthusmiṃ. Ekā paññatti, ekā anupaññatti. Channaṃ āpattisamuṭṭhānānaṃ chahi samuṭṭhānehi samuṭṭhāti…pe….

๑๔๒. อาบัติปาจิตตีย์แก่ภิกษุผู้ให้ทำผ้านิสีทนะเกินประมาณ ทรงบัญญัติไว้ที่ไหน? ทรงบัญญัติไว้ที่เมืองสาวัตถี. ทรงปรารภใคร? ทรงปรารภพวกภิกษุฉัพพัคคีย์. ในเรื่องอะไร? ในเรื่องที่พวกภิกษุฉัพพัคคีย์ใช้ผ้านิสีทนะที่ไม่มีประมาณ. เป็นบัญญัติ 1, เป็นอนุบัญญัติ 1. ในบรรดาสมุฏฐานแห่งอาบัติ 6 อย่าง เกิดขึ้นด้วยสมุฏฐาน 6 อย่าง...ฯลฯ...

143. Pamāṇātikkantaṃ kaṇḍuppaṭicchādiṃ kārāpentassa pācittiyaṃ kattha paññattanti? Sāvatthiyaṃ paññattaṃ. Kaṃ ārabbhāti? Chabbaggiye bhikkhū ārabbha. Kismiṃ vatthusminti? Chabbaggiyā bhikkhū appamāṇikāyo kaṇḍuppaṭicchādiyo dhāresuṃ, tasmiṃ vatthusmiṃ. Ekā paññatti. Channaṃ āpattisamuṭṭhānānaṃ chahi samuṭṭhānehi samuṭṭhāti…pe….

๑๔๓. อาบัติปาจิตตีย์แก่ภิกษุผู้ให้ทำผ้าปูนั่งปิดฝีเกินประมาณ ทรงบัญญัติไว้ที่ไหน? ทรงบัญญัติไว้ที่เมืองสาวัตถี. ทรงปรารภใคร? ทรงปรารภพวกภิกษุฉัพพัคคีย์. ในเรื่องอะไร? ในเรื่องที่พวกภิกษุฉัพพัคคีย์ใช้ผ้าปูนั่งปิดฝีที่ไม่มีประมาณ. เป็นบัญญัติ 1. ในบรรดาสมุฏฐานแห่งอาบัติ 6 อย่าง เกิดขึ้นด้วยสมุฏฐาน 6 อย่าง...ฯลฯ...

144. Pamāṇātikkantaṃ vassikasāṭikaṃ kārāpentassa pācittiyaṃ kattha paññattanti? Sāvatthiyaṃ paññattaṃ. Kaṃ ārabbhāti? Chabbaggiye bhikkhū ārabbha[Pg.41]. Kismiṃ vatthusminti? Chabbaggiyā bhikkhū appamāṇikāyo vassikasāṭikāyo dhāresuṃ, tasmiṃ vatthusmiṃ. Ekā paññatti. Channaṃ āpattisamuṭṭhānānaṃ chahi samuṭṭhānehi samuṭṭhāti…pe….

๑๔๔. อาบัติปาจิตตีย์แก่ภิกษุผู้ให้ทำผ้าอาบน้ำฝนเกินประมาณ ทรงบัญญัติไว้ที่ไหน? ทรงบัญญัติไว้ที่เมืองสาวัตถี. ทรงปรารภใคร? ทรงปรารภพวกภิกษุฉัพพัคคีย์. ในเรื่องอะไร? ในเรื่องที่พวกภิกษุฉัพพัคคีย์ใช้ผ้าอาบน้ำฝนที่ไม่มีประมาณ. เป็นบัญญัติ 1. ในบรรดาสมุฏฐานแห่งอาบัติ 6 อย่าง เกิดขึ้นด้วยสมุฏฐาน 6 อย่าง...ฯลฯ...

145. Sugatacīvarappamāṇaṃ cīvaraṃ kārāpentassa pācittiyaṃ kattha paññattanti? Sāvatthiyaṃ paññattaṃ. Kaṃ ārabbhāti? Āyasmantaṃ nandaṃ ārabbha. Kismiṃ vatthusminti? Āyasmā nando sugatacīvarappamāṇaṃ cīvaraṃ dhāresi, tasmiṃ vatthusmiṃ. Ekā paññatti. Channaṃ āpattisamuṭṭhānānaṃ chahi samuṭṭhānehi samuṭṭhāti…pe….

๑๔๕. อาบัติปาจิตตีย์แก่ภิกษุผู้ให้ทำจีวรมีประมาณเท่าสุคตจีวร ทรงบัญญัติไว้ที่ไหน? ทรงบัญญัติไว้ที่เมืองสาวัตถี. ทรงปรารภใคร? ทรงปรารภท่านพระนันทะ. ในเรื่องอะไร? ในเรื่องที่ท่านพระนันทะทรงจีวรมีประมาณเท่าสุคตจีวร. เป็นบัญญัติ 1. ในบรรดาสมุฏฐานแห่งอาบัติ 6 อย่าง เกิดขึ้นด้วยสมุฏฐาน 6 อย่าง...ฯลฯ...

Rājavaggo navamo.

ราชวรรคที่ 9

Dvenavuti pācittiyā niṭṭhitā.

ปาจิตตีย์ 92 สิกขาบท จบแล้ว

Khuddakaṃ samattaṃ.

ขุททกะ จบ

Tassuddānaṃ –

อุทานของปาจิตตีย์นั้น

Musā omasapesuññaṃ, padaseyyā ca itthiyā;

Aññatra viññunā bhūtā, duṭṭhullāpatti khaṇanā.

มุสาวาทสิกขาบท โอมสวาทสิกขาบท เปสุญญสิกขาบท ปทโสสิกขาบท สหเสยยสิกขาบท และสหเสยยสิกขาบทกับสตรี อัญญตรวิญญูสิกขาบท ภูตาโรจนสิกขาบท ทุฏฐุลลาปัตติอาโรจนสิกขาบท ปฐวีขณนสิกขาบท

Bhūtaṃ aññāya ujjhāyi, mañco seyyo ca vuccati;

Pubbe nikkaḍḍhanāhacca, dvāraṃ sappāṇakena ca.

ภูตคามสิกขาบท อัญญวาทกสิกขาบท อุชฌาปนกสิกขาบท เตียง ที่นอน และกล่าวถึงปุพเพนิกกัฑฒนาหัจจสิกขาบท ทวารสิกขาบท และสัปปาณกสิกขาบท

Asammatā atthaṅgate, upassayāmisena ca;

Dade sibbe vidhānena, nāvā bhuñjeyya ekato.

อสัมมตสิกขาบท อัฏฐังคตสิกขาบท อุปัสสยสิกขาบท และอามิสสิกขาบท พึงให้ พึงเย็บ ด้วยวิธี นาวา พึงฉัน ด้วยกัน

Piṇḍaṃ gaṇaṃ paraṃ pūvaṃ, pavārito pavāritaṃ;

Vikālaṃ sannidhi khīraṃ, dantaponena te dasa.

ปิณฑสิกขาบท คณสิกขาบท ปรัมปรสิกขาบท ปูวสิกขาบท ปวาริตสิกขาบท ปวาริตสิกขาบท วิกาลสิกขาบท สันนิธิสิกขาบท ขีรสิกขาบท และทันตโปนสิกขาบท รวมเป็น 10 สิกขาบท

Acelakaṃ uyyokhajja, paṭicchannaṃ rahena ca;

Nimantito paccayehi, senāvasanuyyodhikaṃ.

อเจลกสิกขาบท อุยโยชนสิกขาบท ขัชชสิกขาบท ปฏิฉันนสิกขาบท และรโหสิกขาบท นิมันติตสิกขาบท ปัจจยสิกขาบท เสนาวสนสิกขาบท และอุยโยธิกสิกขาบท

Surā aṅguli hāso ca, anādariyañca bhiṃsanaṃ;

Joti nahāna dubbaṇṇaṃ, sāmaṃ apanidhena ca.

สุราสิกขาบท อังคุลิสิกขาบท หาสสิกขาบท อนาทริยสิกขาบท และภิงสนสิกขาบท โชติสิกขาบท นหานสิกขาบท ทุพพัณณสิกขาบท สามสิกขาบท และอปนิเธนสิกขาบท

Sañciccudakakammā [Pg.42] ca, duṭṭhullaṃ ūnavīsati;

Theyyaitthiavadesaṃ, saṃvāse nāsitena ca.

สัญจิจจสิกขาบท อุทกสิกขาบท และกัมมสิกขาบท ทุฏฐุลลสิกขาบท อูนวีสติสิกขาบท เถยยสิกขาบท อิถีสิกขาบท อวเทสสิกขาบท สังวาสสิกขาบท และนาสิตสิกขาบท

Sahadhammikavilekhā, moho pahārenuggire;

Amūlakañca sañcicca, sossāmi khiyyapakkame.

สหธรรมิกสิกขาบท วิเลขาสิกขาบท โมหสิกขาบท ปหารสิกขาบท อุคคิรสิกขาบท อมูลกสิกขาบท และสัญจิจจสิกขาบท โสสสามิสิกขาบท ขิยยสิกขาบท และปักกมสิกขาบท

Saṅghena cīvaraṃ datvā, pariṇāmeyya puggale;

Raññañca ratanaṃ santaṃ, sūci mañco ca tūlikā;

Nisīdanaṃ kaṇḍucchādi, vassikā sugatena cāti.

สงฆ์ให้จีวรแล้ว พึงน้อมไปเพื่อบุคคล และพระราชา รัตนะ มีอยู่ เข็ม เตียง และนุ่น ผ้านิสีทนะ ผ้าปิดฝี ผ้าอาบน้ำฝน และสุคตจีวร

Tesaṃ vaggānaṃ uddānaṃ –

อุทานของวรรคเหล่านั้น

Musā bhūtā ca ovādo, bhojanācelakena ca;

Surā sappāṇakā dhammo, rājavaggena te navāti.

มุสาวาทวรรค ภูตคามวรรค และโอวาทวรรค โภชนวรรค และอเจลกวรรค สุราปานวรรค สัปปาณกวรรค สหธรรมิกวรรค และราชวรรค รวมเป็น 9 วรรค

6. Pāṭidesanīyakaṇḍaṃ

๖. ปาฏิเทสนียกัณฑ์

146. Yaṃ tena bhagavatā jānatā passatā arahatā sammāsambuddhena aññātikāya bhikkhuniyā antaragharaṃ paviṭṭhāya hatthato khādanīyaṃ vā bhojanīyaṃ vā sahatthā paṭiggahetvā bhuñjantassa pāṭidesanīyaṃ kattha paññattanti? Sāvatthiyaṃ paññattaṃ. Kaṃ ārabbhāti? Aññataraṃ bhikkhuṃ ārabbha. Kismiṃ vatthusminti? Aññataro bhikkhu aññātikāya bhikkhuniyā antaragharaṃ paviṭṭhāya hatthato āmisaṃ paṭiggahesi, tasmiṃ vatthusmiṃ. Ekā paññatti. Channaṃ āpattisamuṭṭhānānaṃ dvīhi samuṭṭhānehi samuṭṭhāti – siyā kāyato samuṭṭhāti, na vācato na cittato; siyā kāyato ca cittato ca samuṭṭhāti, na vācato…pe….

๑๔๖. อาบัติปาฏิเทสนียะที่พระผู้มีพระภาคพระองค์นั้น ผู้ทรงรู้ ทรงเห็น เป็นพระอรหันต์ ตรัสรู้โดยชอบด้วยพระองค์เอง ทรงบัญญัติแก่ภิกษุผู้รับของเคี้ยวหรือของฉันจากมือนางภิกษุณีผู้มิใช่ญาติซึ่งเข้าไปในละแวกบ้านด้วยมือของตนแล้วฉัน ทรงบัญญัติไว้ที่ไหน? ทรงบัญญัติไว้ที่เมืองสาวัตถี. ทรงปรารภใคร? ทรงปรารภภิกษุรูปหนึ่ง. ในเรื่องอะไร? ในเรื่องที่ภิกษุรูปหนึ่งรับอามิสจากมือนางภิกษุณีผู้มิใช่ญาติซึ่งเข้าไปในละแวกบ้าน. เป็นบัญญัติ 1. ในบรรดาสมุฏฐานแห่งอาบัติ 6 อย่าง เกิดขึ้นด้วยสมุฏฐาน 2 อย่าง คือ บางทีเกิดขึ้นทางกาย ไม่เกิดขึ้นทางวาจา ไม่เกิดขึ้นทางจิต บางทีเกิดขึ้นทางกายและทางจิต ไม่เกิดขึ้นทางวาจา...ฯลฯ...

147. Bhikkhuniyā vosāsantiyā na nivāretvā bhuñjantassa pāṭidesanīyaṃ kattha paññattanti? Rājagahe paññattaṃ. Kaṃ ārabbhāti? Chabbaggiye bhikkhū ārabbha. Kismiṃ vatthusminti? Chabbaggiyā bhikkhū bhikkhuniyo vosāsantiyo na nivāresuṃ, tasmiṃ vatthusmiṃ. Ekā paññatti. Channaṃ āpattisamuṭṭhānānaṃ dvīhi samuṭṭhānehi samuṭṭhāti – siyā kāyato ca vācato ca samuṭṭhāti, na cittato; siyā kāyato ca vācato ca cittato ca samuṭṭhāti…pe….

๑๔๗. อาบัติปาฏิเทสนียะแก่ภิกษุผู้ไม่ห้ามนางภิกษุณีที่กำลังสั่ง (ให้แจกอาหาร) แล้วฉัน ทรงบัญญัติไว้ที่ไหน? ทรงบัญญัติไว้ที่เมืองราชคฤห์. ทรงปรารภใคร? ทรงปรารภพวกภิกษุฉัพพัคคีย์. ในเรื่องอะไร? ในเรื่องที่พวกภิกษุฉัพพัคคีย์ไม่ห้ามนางภิกษุณีทั้งหลายที่กำลังสั่ง. เป็นบัญญัติ 1. ในบรรดาสมุฏฐานแห่งอาบัติ 6 อย่าง เกิดขึ้นด้วยสมุฏฐาน 2 อย่าง คือ บางทีเกิดขึ้นทางกายและทางวาจา ไม่เกิดขึ้นทางจิต บางทีเกิดขึ้นทางกาย ทางวาจา และทางจิต...ฯลฯ...

148. Sekkhasammatesu [Pg.43] kulesu khādanīyaṃ vā bhojanīyaṃ vā sahatthā paṭiggahetvā bhuñjantassa pāṭidesanīyaṃ kattha paññattanti? Sāvatthiyaṃ paññattaṃ. Kaṃ ārabbhāti? Sambahule bhikkhū ārabbha. Kismiṃ vatthusminti? Sambahulā bhikkhū na mattaṃ jānitvā paṭiggahesuṃ, tasmiṃ vatthusmiṃ. Ekā paññatti, dve anupaññattiyo. Channaṃ āpattisamuṭṭhānānaṃ dvīhi samuṭṭhānehi samuṭṭhāti – siyā kāyato samuṭṭhāti, na vācato na cittato; siyā kāyato ca cittato ca samuṭṭhāti, na vācato…pe….

๑๔๘. อาบัติปาฏิเทสนียะที่ทรงบัญญัติแก่ภิกษุผู้รับของเคี้ยวก็ดี ของฉันก็ดี ในตระกูลที่สมมติว่าเป็นเสกขะ ด้วยมือตนแล้วฉันอยู่ ทรงบัญญัติไว้ที่ไหน? ตอบว่า ทรงบัญญัติไว้ที่กรุงสาวัตถี. ทรงปรารภใคร? ตอบว่า ทรงปรารภภิกษุหลายรูป. ในเรื่องอะไร? ตอบว่า ในเรื่องที่ภิกษุหลายรูปไม่รู้จักประมาณแล้วรับ. มีบัญญัติ 1 อนุบัญญัติ 2. ในบรรดาสมุฏฐานแห่งอาบัติ 6 อย่าง อาบัตินี้เกิดขึ้นด้วยสมุฏฐาน 2 อย่าง คือ บางครั้งเกิดขึ้นทางกาย ไม่เกิดทางวาจา ไม่เกิดทางจิต, บางครั้งเกิดขึ้นทางกายและทางจิต ไม่เกิดทางวาจา...ฯลฯ...

149. Āraññakesu senāsanesu pubbe appaṭisaṃviditaṃ khādanīyaṃ vā bhojanīyaṃ vā ajjhārāme sahatthā paṭiggahetvā bhuñjantassa pāṭidesanīyaṃ kattha paññattanti? Sakkesu paññattaṃ. Kaṃ ārabbhāti? Sambahule bhikkhū ārabbha. Kismiṃ vatthusminti. Sambahulā bhikkhū ārāme core paṭivasante nārocesuṃ, tasmiṃ vatthusmiṃ. Ekā paññatti, ekā anupaññatti. Channaṃ āpattisamuṭṭhānānaṃ dvīhi samuṭṭhānehi samuṭṭhāti – siyā kāyato ca vācato ca samuṭṭhāti, na cittato; siyā kāyato ca vācato ca cittato ca samuṭṭhāti…pe….

๑๔๙. อาบัติปาฏิเทสนียะที่ทรงบัญญัติแก่ภิกษุผู้รับของเคี้ยวก็ดี ของฉันก็ดี ที่เขายังไม่ได้บอกให้รู้ก่อน ในเสนาสนะป่า แล้วฉันอยู่ภายในอาราม ทรงบัญญัติไว้ที่ไหน? ตอบว่า ทรงบัญญัติไว้ในแคว้นสักกะ. ทรงปรารภใคร? ตอบว่า ทรงปรารภภิกษุหลายรูป. ในเรื่องอะไร? ตอบว่า ในเรื่องที่ภิกษุหลายรูปไม่ได้บอกเรื่องโจรที่อาศัยอยู่ในอาราม. มีบัญญัติ 1 อนุบัญญัติ 1. ในบรรดาสมุฏฐานแห่งอาบัติ 6 อย่าง อาบัตินี้เกิดขึ้นด้วยสมุฏฐาน 2 อย่าง คือ บางครั้งเกิดขึ้นทางกายและวาจา ไม่เกิดทางจิต, บางครั้งเกิดขึ้นทางกาย วาจา และจิต...ฯลฯ...

Cattāro pāṭidesanīyā niṭṭhitā.

ปาฏิเทสนียะ 4 สิกขาบท จบแล้ว.

Tassuddānaṃ –

อุทานของปาฏิเทสนียะนั้น คือ

Aññātikāya vosāsaṃ, sekkhaāraññakena ca;

Pāṭidesanīyā cattāro, sambuddhena pakāsitāti.

ปาฏิเทสนียะ 4 สิกขาบท คือ สิกขาบทว่าด้วยหญิงที่ไม่ใช่ญาติ 1, ว่าด้วยการสั่ง 1, ว่าด้วยตระกูลเสกขะ 1, และว่าด้วยเสนาสนะป่า 1 พระสัมพุทธเจ้าทรงประกาศไว้แล้ว ดังนี้แล.

7. Sekhiyakaṇḍaṃ

๗. เสขิยกัณฑ์

1. Parimaṇḍalavaggo

๑. ปริมาณฑลวรรค

150. Yaṃ tena bhagavatā jānatā passatā arahatā sammāsambuddhena anādariyaṃ paṭicca purato vā pacchato vā olambentena nivāsentassa dukkaṭaṃ kattha paññattanti? Sāvatthiyaṃ paññattaṃ. Kaṃ ārabbhāti? Chabbaggiye bhikkhū ārabbha. Kismiṃ vatthusminti? Chabbaggiyā bhikkhū puratopi pacchatopi olambentā nivāsesuṃ, tasmiṃ vatthusmiṃ. Ekā paññatti. Channaṃ āpattisamuṭṭhānānaṃ [Pg.44] ekena samuṭṭhānena samuṭṭhāti – kāyato ca cittato ca samuṭṭhāti, na vācato…pe….

๑๕๐. อาบัติทุกกฏที่พระผู้มีพระภาคเจ้าพระองค์นั้น ผู้ทรงรู้ ทรงเห็น เป็นพระอรหันต์ ตรัสรู้โดยชอบด้วยพระองค์เอง ทรงบัญญัติแก่ภิกษุผู้อาศัยความไม่เอื้อเฟื้อ นุ่งผ้าห้อยชายไปข้างหน้าก็ดี ข้างหลังก็ดี ทรงบัญญัติไว้ที่ไหน? ตอบว่า ทรงบัญญัติไว้ที่กรุงสาวัตถี. ทรงปรารภใคร? ตอบว่า ทรงปรารภภิกษุฉัพพัคคีย์. ในเรื่องอะไร? ตอบว่า ในเรื่องที่ภิกษุฉัพพัคคีย์นุ่งผ้าห้อยชายไปข้างหน้าบ้าง ข้างหลังบ้าง. มีบัญญัติ 1. ในบรรดาสมุฏฐานแห่งอาบัติ 6 อย่าง อาบัตินี้เกิดขึ้นด้วยสมุฏฐาน 1 อย่าง คือ เกิดขึ้นทางกายและทางจิต ไม่เกิดทางวาจา...ฯลฯ...

Anādariyaṃ paṭicca purato vā pacchato vā olambentena pārupantassa dukkaṭaṃ kattha paññattanti? Sāvatthiyaṃ paññattaṃ. Kaṃ ārabbhāti? Chabbaggiye bhikkhū ārabbha. Kismiṃ vatthusminti? Chabbaggiyā bhikkhū puratopi pacchatopi olambentā pārupiṃsu, tasmiṃ vatthusmiṃ. Ekā paññatti. Channaṃ āpattisamuṭṭhānānaṃ ekena samuṭṭhānena samuṭṭhāti – kāyato ca cittato ca samuṭṭhāti, na vācato…pe….

อาบัติทุกกฏที่ทรงบัญญัติแก่ภิกษุผู้อาศัยความไม่เอื้อเฟื้อ ห่มผ้าห้อยชายไปข้างหน้าก็ดี ข้างหลังก็ดี ทรงบัญญัติไว้ที่ไหน? ตอบว่า ทรงบัญญัติไว้ที่กรุงสาวัตถี. ทรงปรารภใคร? ตอบว่า ทรงปรารภภิกษุฉัพพัคคีย์. ในเรื่องอะไร? ตอบว่า ในเรื่องที่ภิกษุฉัพพัคคีย์ห่มผ้าห้อยชายไปข้างหน้าบ้าง ข้างหลังบ้าง. มีบัญญัติ 1. ในบรรดาสมุฏฐานแห่งอาบัติ 6 อย่าง อาบัตินี้เกิดขึ้นด้วยสมุฏฐาน 1 อย่าง คือ เกิดขึ้นทางกายและทางจิต ไม่เกิดทางวาจา...ฯลฯ...

Anādariyaṃ paṭicca kāyaṃ vivaritvā antaraghare gacchantassa dukkaṭaṃ…pe… ekā paññatti. Ekena samuṭṭhānena samuṭṭhāti – kāyato ca cittato ca samuṭṭhāti, na vācato…pe….

อาบัติทุกกฏแก่ภิกษุผู้อาศัยความไม่เอื้อเฟื้อ เปิดกายเดินไปในละแวกบ้าน...ฯลฯ... มีบัญญัติ 1. เกิดขึ้นด้วยสมุฏฐาน 1 อย่าง คือ เกิดขึ้นทางกายและทางจิต ไม่เกิดทางวาจา...ฯลฯ...

Anādariyaṃ paṭicca kāyaṃ vivaritvā antaraghare nisīdantassa dukkaṭaṃ…pe… ekā paññatti. Ekena samuṭṭhānena samuṭṭhāti – kāyato ca cittato ca samuṭṭhāti, na vācato…pe….

อาบัติทุกกฏแก่ภิกษุผู้อาศัยความไม่เอื้อเฟื้อ เปิดกายนั่งในละแวกบ้าน...ฯลฯ... มีบัญญัติ 1. เกิดขึ้นด้วยสมุฏฐาน 1 อย่าง คือ เกิดขึ้นทางกายและทางจิต ไม่เกิดทางวาจา...ฯลฯ...

Anādariyaṃ paṭicca hatthaṃ vā pādaṃ vā kīḷāpentena antaraghare gacchantassa dukkaṭaṃ…pe… ekā paññatti. Ekena samuṭṭhānena samuṭṭhāti – kāyato ca cittato ca samuṭṭhāti, na vācato…pe….

อาบัติทุกกฏแก่ภิกษุผู้อาศัยความไม่เอื้อเฟื้อ เล่นมือก็ดี เล่นเท้าก็ดี เดินไปในละแวกบ้าน...ฯลฯ... มีบัญญัติ 1. เกิดขึ้นด้วยสมุฏฐาน 1 อย่าง คือ เกิดขึ้นทางกายและทางจิต ไม่เกิดทางวาจา...ฯลฯ...

Anādariyaṃ paṭicca hatthaṃ vā pādaṃ vā kīḷāpentena antaraghare nisīdantassa dukkaṭaṃ …pe… ekā paññatti. Ekena samuṭṭhānena samuṭṭhāti – kāyato ca cittato ca samuṭṭhāti, na vācato…pe….

อาบัติทุกกฏแก่ภิกษุผู้อาศัยความไม่เอื้อเฟื้อ เล่นมือก็ดี เล่นเท้าก็ดี นั่งในละแวกบ้าน...ฯลฯ... มีบัญญัติ 1. เกิดขึ้นด้วยสมุฏฐาน 1 อย่าง คือ เกิดขึ้นทางกายและทางจิต ไม่เกิดทางวาจา...ฯลฯ...

Anādariyaṃ paṭicca tahaṃ tahaṃ olokentena antaraghare gacchantassa dukkaṭaṃ…pe… ekā paññatti. Ekena samuṭṭhānena samuṭṭhāti – kāyato ca cittato ca samuṭṭhāti, na vācato…pe….

อาบัติทุกกฏแก่ภิกษุผู้อาศัยความไม่เอื้อเฟื้อ แลดูในที่นั้นๆ เดินไปในละแวกบ้าน...ฯลฯ... มีบัญญัติ 1. เกิดขึ้นด้วยสมุฏฐาน 1 อย่าง คือ เกิดขึ้นทางกายและทางจิต ไม่เกิดทางวาจา...ฯลฯ...

Anādariyaṃ paṭicca tahaṃ tahaṃ olokentena antaraghare nisīdantassa dukkaṭaṃ…pe… ekā paññatti. Ekena samuṭṭhānena samuṭṭhāti – kāyato ca cittato ca samuṭṭhāti, na vācato…pe….

อาบัติทุกกฏแก่ภิกษุผู้อาศัยความไม่เอื้อเฟื้อ แลดูในที่นั้นๆ นั่งในละแวกบ้าน...ฯลฯ... มีบัญญัติ 1. เกิดขึ้นด้วยสมุฏฐาน 1 อย่าง คือ เกิดขึ้นทางกายและทางจิต ไม่เกิดทางวาจา...ฯลฯ...

Anādariyaṃ paṭicca ukkhittakāya antaraghare gacchantassa dukkaṭaṃ…pe… ekā paññatti. Ekena samuṭṭhānena samuṭṭhāti – kāyato ca cittato ca samuṭṭhāti, na vācato…pe….

อาบัติทุกกฏแก่ภิกษุผู้อาศัยความไม่เอื้อเฟื้อ เวิกผ้าเดินไปในละแวกบ้าน...ฯลฯ... มีบัญญัติ 1. เกิดขึ้นด้วยสมุฏฐาน 1 อย่าง คือ เกิดขึ้นทางกายและทางจิต ไม่เกิดทางวาจา...ฯลฯ...

Anādariyaṃ [Pg.45] paṭicca ukkhittakāya antaraghare nisīdantassa dukkaṭaṃ…pe… ekā paññatti. Ekena samuṭṭhānena samuṭṭhāti – kāyato ca cittato ca samuṭṭhāti, na vācato…pe….

อาบัติทุกกฏแก่ภิกษุผู้อาศัยความไม่เอื้อเฟื้อ เวิกผ้านั่งในละแวกบ้าน...ฯลฯ... มีบัญญัติ 1. เกิดขึ้นด้วยสมุฏฐาน 1 อย่าง คือ เกิดขึ้นทางกายและทางจิต ไม่เกิดทางวาจา...ฯลฯ...

Parimaṇḍalavaggo paṭhamo.

ปริมาณฑลวรรคที่ 1 จบ.

2. Ujjagghikavaggo

๒. อุชชัคฆิกวรรค

151. Anādariyaṃ paṭicca ujjagghikāya antaraghare gacchantassa dukkaṭaṃ kattha paññattanti? Sāvatthiyaṃ paññattaṃ. Kaṃ ārabbhāti? Chabbaggiye bhikkhū ārabbha. Kismiṃ vatthusminti? Chabbaggiyā bhikkhū mahāhasitaṃ hasantā antaraghare gacchiṃsu, tasmiṃ vatthusmiṃ. Ekā paññatti. Channaṃ āpattisamuṭṭhānānaṃ ekena samuṭṭhānena samuṭṭhāti – kāyato ca vācato ca cittato ca samuṭṭhāti…pe….

๑๕๑. อาบัติทุกกฏที่ทรงบัญญัติแก่ภิกษุผู้อาศัยความไม่เอื้อเฟื้อ หัวเราะเสียงดังเดินไปในละแวกบ้าน ทรงบัญญัติไว้ที่ไหน? ตอบว่า ทรงบัญญัติไว้ที่กรุงสาวัตถี. ทรงปรารภใคร? ตอบว่า ทรงปรารภภิกษุฉัพพัคคีย์. ในเรื่องอะไร? ตอบว่า ในเรื่องที่ภิกษุฉัพพัคคีย์หัวเราะเสียงดังเดินไปในละแวกบ้าน. มีบัญญัติ 1. ในบรรดาสมุฏฐานแห่งอาบัติ 6 อย่าง อาบัตินี้เกิดขึ้นด้วยสมุฏฐาน 1 อย่าง คือ เกิดขึ้นทางกาย วาจา และจิต...ฯลฯ...

Anādariyaṃ paṭicca ujjagghikāya antaraghare nisīdantassa dukkaṭaṃ kattha paññattanti? Sāvatthiyaṃ paññattaṃ. Kaṃ ārabbhāti? Chabbaggiye bhikkhū ārabbha. Kismiṃ vatthusminti? Chabbaggiyā bhikkhū mahāhasitaṃ hasantā antaraghare nisīdiṃsu, tasmiṃ vatthusmiṃ. Ekā paññatti. Channaṃ āpattisamuṭṭhānānaṃ ekena samuṭṭhānena samuṭṭhāti – kāyato ca vācato ca cittato ca samuṭṭhāti…pe….

อาบัติทุกกฏที่ทรงบัญญัติแก่ภิกษุผู้อาศัยความไม่เอื้อเฟื้อ หัวเราะเสียงดังลั่น นั่งอยู่ในบ้านนั้น ทรงบัญญัติไว้ที่ไหน (ถาม) ทรงบัญญัติไว้ที่เมืองสาวัตถี (ตอบ) ทรงปรารภใคร (ถาม) ทรงปรารภภิกษุฉัพพัคคีย์ (ตอบ) ทรงบัญญัติในเรื่องอะไร (ถาม) ในเรื่องที่ภิกษุฉัพพัคคีย์หัวเราะเสียงดังลั่น นั่งอยู่ในบ้าน (ตอบ) เป็นบัญญัติหนึ่ง ในบรรดาสมุฏฐานแห่งอาบัติ ๖ อย่าง เกิดขึ้นโดยสมุฏฐานเดียว คือ เกิดขึ้นทางกาย ทางวาจา และทางใจ...ฯลฯ...

Anādariyaṃ paṭicca uccāsaddaṃ mahāsaddaṃ karontena antaraghare gacchantassa dukkaṭaṃ kattha paññattanti? Sāvatthiyaṃ paññattaṃ. Kaṃ ārabbhāti? Chabbaggiye bhikkhū ārabbha. Kismiṃ vatthusminti? Chabbaggiyā bhikkhū uccāsaddaṃ mahāsaddaṃ karontā antaraghare gacchiṃsu, tasmiṃ vatthusmiṃ. Ekā paññatti. Channaṃ āpattisamuṭṭhānānaṃ ekena samuṭṭhānena samuṭṭhāti – kāyato ca vācato ca cittato ca samuṭṭhāti…pe….

อาบัติทุกกฏที่ทรงบัญญัติแก่ภิกษุผู้อาศัยความไม่เอื้อเฟื้อ ทำเสียงสูงเสียงดัง ไปอยู่ในบ้านนั้น ทรงบัญญัติไว้ที่ไหน (ถาม) ทรงบัญญัติไว้ที่เมืองสาวัตถี (ตอบ) ทรงปรารภใคร (ถาม) ทรงปรารภภิกษุฉัพพัคคีย์ (ตอบ) ทรงบัญญัติในเรื่องอะไร (ถาม) ในเรื่องที่ภิกษุฉัพพัคคีย์ทำเสียงสูงเสียงดัง ไปอยู่ในบ้าน (ตอบ) เป็นบัญญัติหนึ่ง ในบรรดาสมุฏฐานแห่งอาบัติ ๖ อย่าง เกิดขึ้นโดยสมุฏฐานเดียว คือ เกิดขึ้นทางกาย ทางวาจา และทางใจ...ฯลฯ...

Anādariyaṃ paṭicca uccāsaddaṃ mahāsaddaṃ karontena antaraghare nisīdantassa dukkaṭaṃ kattha paññattanti? Sāvatthiyaṃ paññattaṃ. Kaṃ ārabbhāti? Chabbaggiye bhikkhū ārabbha. Kismiṃ vatthusminti? Chabbaggiyā bhikkhū uccāsaddaṃ mahāsaddaṃ karontā antaraghare nisīdiṃsu, tasmiṃ vatthusmiṃ. Ekā paññatti[Pg.46]. Channaṃ āpattisamuṭṭhānānaṃ ekena samuṭṭhānena samuṭṭhāti – kāyato ca vācato ca cittato ca samuṭṭhāti…pe….

อาบัติทุกกฏที่ทรงบัญญัติแก่ภิกษุผู้อาศัยความไม่เอื้อเฟื้อ ทำเสียงสูงเสียงดัง นั่งอยู่ในบ้านนั้น ทรงบัญญัติไว้ที่ไหน (ถาม) ทรงบัญญัติไว้ที่เมืองสาวัตถี (ตอบ) ทรงปรารภใคร (ถาม) ทรงปรารภภิกษุฉัพพัคคีย์ (ตอบ) ทรงบัญญัติในเรื่องอะไร (ถาม) ในเรื่องที่ภิกษุฉัพพัคคีย์ทำเสียงสูงเสียงดัง นั่งอยู่ในบ้าน (ตอบ) เป็นบัญญัติหนึ่ง ในบรรดาสมุฏฐานแห่งอาบัติ ๖ อย่าง เกิดขึ้นโดยสมุฏฐานเดียว คือ เกิดขึ้นทางกาย ทางวาจา และทางใจ...ฯลฯ...

Anādariyaṃ paṭicca kāyappacālakaṃ antaraghare gacchantassa dukkaṭaṃ…pe… ekā paññatti. Ekena samuṭṭhānena samuṭṭhāti – kāyato ca cittato ca samuṭṭhāti, na vācato…pe….

อาบัติทุกกฏแก่ภิกษุผู้อาศัยความไม่เอื้อเฟื้อ ไกวกายไปอยู่ในบ้าน...ฯลฯ... เป็นบัญญัติหนึ่ง เกิดขึ้นโดยสมุฏฐานเดียว คือ เกิดขึ้นทางกายและทางใจ แต่ไม่เกิดขึ้นทางวาจา...ฯลฯ...

Anādariyaṃ paṭicca kāyappacālakaṃ antaraghare nisīdantassa dukkaṭaṃ…pe… ekā paññatti. Ekena samuṭṭhānena samuṭṭhāti – kāyato ca cittato ca samuṭṭhāti, na vācato…pe….

อาบัติทุกกฏแก่ภิกษุผู้อาศัยความไม่เอื้อเฟื้อ ไกวกายนั่งอยู่ในบ้าน...ฯลฯ... เป็นบัญญัติหนึ่ง เกิดขึ้นโดยสมุฏฐานเดียว คือ เกิดขึ้นทางกายและทางใจ แต่ไม่เกิดขึ้นทางวาจา...ฯลฯ...

Anādariyaṃ paṭicca bāhuppacālakaṃ antaraghare gacchantassa dukkaṭaṃ…pe… ekā paññatti. Ekena samuṭṭhānena samuṭṭhāti – kāyato ca cittato ca samuṭṭhāti, na vācato…pe….

อาบัติทุกกฏแก่ภิกษุผู้อาศัยความไม่เอื้อเฟื้อ ไกวแขนไปอยู่ในบ้าน...ฯลฯ... เป็นบัญญัติหนึ่ง เกิดขึ้นโดยสมุฏฐานเดียว คือ เกิดขึ้นทางกายและทางใจ แต่ไม่เกิดขึ้นทางวาจา...ฯลฯ...

Anādariyaṃ paṭicca bāhuppacālakaṃ antaraghare nisīdantassa dukkaṭaṃ…pe… ekā paññatti. Ekena samuṭṭhānena samuṭṭhāti – kāyato ca cittato ca samuṭṭhāti, na vācato…pe….

อาบัติทุกกฏแก่ภิกษุผู้อาศัยความไม่เอื้อเฟื้อ ไกวแขนนั่งอยู่ในบ้าน...ฯลฯ... เป็นบัญญัติหนึ่ง เกิดขึ้นโดยสมุฏฐานเดียว คือ เกิดขึ้นทางกายและทางใจ แต่ไม่เกิดขึ้นทางวาจา...ฯลฯ...

Anādariyaṃ paṭicca sīsappacālakaṃ antaraghare gacchantassa dukkaṭaṃ…pe… ekā paññatti. Ekena samuṭṭhānena samuṭṭhāti – kāyato ca cittato ca samuṭṭhāti, na vācato…pe….

อาบัติทุกกฏแก่ภิกษุผู้อาศัยความไม่เอื้อเฟื้อ สั่นศีรษะไปอยู่ในบ้าน...ฯลฯ... เป็นบัญญัติหนึ่ง เกิดขึ้นโดยสมุฏฐานเดียว คือ เกิดขึ้นทางกายและทางใจ แต่ไม่เกิดขึ้นทางวาจา...ฯลฯ...

Anādariyaṃ paṭicca sīsappacālakaṃ antaraghare nisīdantassa dukkaṭaṃ…pe… ekā paññatti. Ekena samuṭṭhānena samuṭṭhāti – kāyato ca cittato ca samuṭṭhāti, na vācato…pe….

อาบัติทุกกฏแก่ภิกษุผู้อาศัยความไม่เอื้อเฟื้อ สั่นศีรษะนั่งอยู่ในบ้าน...ฯลฯ... เป็นบัญญัติหนึ่ง เกิดขึ้นโดยสมุฏฐานเดียว คือ เกิดขึ้นทางกายและทางใจ แต่ไม่เกิดขึ้นทางวาจา...ฯลฯ...

Ujjagghikavaggo dutiyo.

อุชชัคฆิกวรรคที่ ๒

3. Khambhakatavaggo

๓. ขัมภกตวรรค

152. Anādariyaṃ paṭicca khambhakatena antaraghare gacchantassa dukkaṭaṃ…pe… ekā paññatti. Ekena samuṭṭhānena samuṭṭhāti. Kāyato ca cittato ca samuṭṭhāti, na vācato…pe….

๑๕๒. อาบัติทุกกฏแก่ภิกษุผู้อาศัยความไม่เอื้อเฟื้อ เท้าสะเอวไปอยู่ในบ้าน...ฯลฯ... เป็นบัญญัติหนึ่ง เกิดขึ้นโดยสมุฏฐานเดียว คือ เกิดขึ้นทางกายและทางใจ แต่ไม่เกิดขึ้นทางวาจา...ฯลฯ...

Anādariyaṃ [Pg.47] paṭicca khambhakatena antaraghare nisīdantassa dukkaṭaṃ…pe… ekā paññatti. Ekena samuṭṭhānena samuṭṭhāti – kāyato ca cittato ca samuṭṭhāti, na vācato…pe….

อาบัติทุกกฏแก่ภิกษุผู้อาศัยความไม่เอื้อเฟื้อ เท้าสะเอวนั่งอยู่ในบ้าน...ฯลฯ... เป็นบัญญัติหนึ่ง เกิดขึ้นโดยสมุฏฐานเดียว คือ เกิดขึ้นทางกายและทางใจ แต่ไม่เกิดขึ้นทางวาจา...ฯลฯ...

Anādariyaṃ paṭicca oguṇṭhitena antaraghare gacchantassa dukkaṭaṃ kattha paññattanti? Sāvatthiyaṃ paññattaṃ. Kaṃ ārabbhāti? Chabbaggiye bhikkhū ārabbha. Kismiṃ vatthusminti? Chabbaggiyā bhikkhū sasīsaṃ pārupitvā antaraghare gacchiṃsu, tasmiṃ vatthusmiṃ. Ekā paññatti. Channaṃ āpattisamuṭṭhānānaṃ ekena samuṭṭhānena samuṭṭhāti – kāyato ca cittato ca samuṭṭhāti, na vācato…pe….

อาบัติทุกกฏที่ทรงบัญญัติแก่ภิกษุผู้อาศัยความไม่เอื้อเฟื้อ คลุมศีรษะไปอยู่ในบ้านนั้น ทรงบัญญัติไว้ที่ไหน (ถาม) ทรงบัญญัติไว้ที่เมืองสาวัตถี (ตอบ) ทรงปรารภใคร (ถาม) ทรงปรารภภิกษุฉัพพัคคีย์ (ตอบ) ทรงบัญญัติในเรื่องอะไร (ถาม) ในเรื่องที่ภิกษุฉัพพัคคีย์คลุมทั้งศีรษะไปอยู่ในบ้าน (ตอบ) เป็นบัญญัติหนึ่ง ในบรรดาสมุฏฐานแห่งอาบัติ ๖ อย่าง เกิดขึ้นโดยสมุฏฐานเดียว คือ เกิดขึ้นทางกายและทางใจ แต่ไม่เกิดขึ้นทางวาจา...ฯลฯ...

Anādariyaṃ paṭicca oguṇṭhitena antaraghare nisīdantassa dukkaṭaṃ kattha paññattanti? Sāvatthiyaṃ paññattaṃ. Kaṃ ārabbhāti? Chabbaggiye bhikkhū ārabbha. Kismiṃ vatthusminti? Chabbaggiyā bhikkhū sasīsaṃ pārupitvā antaraghare nisīdiṃsu, tasmiṃ vatthusmiṃ. Ekā paññatti. Channaṃ āpattisamuṭṭhānānaṃ ekena samuṭṭhānena samuṭṭhāti – kāyato ca cittato ca samuṭṭhāti, na vācato…pe….

อาบัติทุกกฏที่ทรงบัญญัติแก่ภิกษุผู้อาศัยความไม่เอื้อเฟื้อ คลุมศีรษะนั่งอยู่ในบ้านนั้น ทรงบัญญัติไว้ที่ไหน (ถาม) ทรงบัญญัติไว้ที่เมืองสาวัตถี (ตอบ) ทรงปรารภใคร (ถาม) ทรงปรารภภิกษุฉัพพัคคีย์ (ตอบ) ทรงบัญญัติในเรื่องอะไร (ถาม) ในเรื่องที่ภิกษุฉัพพัคคีย์คลุมทั้งศีรษะนั่งอยู่ในบ้าน (ตอบ) เป็นบัญญัติหนึ่ง ในบรรดาสมุฏฐานแห่งอาบัติ ๖ อย่าง เกิดขึ้นโดยสมุฏฐานเดียว คือ เกิดขึ้นทางกายและทางใจ แต่ไม่เกิดขึ้นทางวาจา...ฯลฯ...

Anādariyaṃ paṭicca ukkuṭikāya antaraghare gacchantassa dukkaṭaṃ…pe… ekā paññatti. Ekena samuṭṭhānena samuṭṭhāti – kāyato ca cittato ca samuṭṭhāti, na vācato…pe….

อาบัติทุกกฏแก่ภิกษุผู้อาศัยความไม่เอื้อเฟื้อ เดินกระโหย่งไปอยู่ในบ้าน...ฯลฯ... เป็นบัญญัติหนึ่ง เกิดขึ้นโดยสมุฏฐานเดียว คือ เกิดขึ้นทางกายและทางใจ แต่ไม่เกิดขึ้นทางวาจา...ฯลฯ...

Anādariyaṃ paṭicca pallatthikāya antaraghare nisīdantassa dukkaṭaṃ…pe… ekā paññatti. Ekena samuṭṭhānena samuṭṭhāti – kāyato ca cittato ca samuṭṭhāti, na vācato…pe….

อาบัติทุกกฏแก่ภิกษุผู้อาศัยความไม่เอื้อเฟื้อ นั่งรัดเข่าอยู่ในบ้าน...ฯลฯ... เป็นบัญญัติหนึ่ง เกิดขึ้นโดยสมุฏฐานเดียว คือ เกิดขึ้นทางกายและทางใจ แต่ไม่เกิดขึ้นทางวาจา...ฯลฯ...

Anādariyaṃ paṭicca asakkaccaṃ piṇḍapātaṃ paṭiggaṇhantassa dukkaṭaṃ…pe… ekā paññatti. Ekena samuṭṭhānena samuṭṭhāti – kāyato ca cittato ca samuṭṭhāti, na vācato…pe….

อาบัติทุกกฏแก่ภิกษุผู้อาศัยความไม่เอื้อเฟื้อ รับบิณฑบาตโดยไม่เคารพ...ฯลฯ... เป็นบัญญัติหนึ่ง เกิดขึ้นโดยสมุฏฐานเดียว คือ เกิดขึ้นทางกายและทางใจ แต่ไม่เกิดขึ้นทางวาจา...ฯลฯ...

Anādariyaṃ paṭicca tahaṃ tahaṃ olokentena piṇḍapātaṃ paṭiggaṇhantassa dukkaṭaṃ…pe… ekā paññatti. Ekena samuṭṭhānena samuṭṭhāti – kāyato ca cittato ca samuṭṭhāti, na vācato…pe….

อาบัติทุกกฏแก่ภิกษุผู้อาศัยความไม่เอื้อเฟื้อ แลดูที่นั้นๆ รับบิณฑบาต...ฯลฯ... เป็นบัญญัติหนึ่ง เกิดขึ้นโดยสมุฏฐานเดียว คือ เกิดขึ้นทางกายและทางใจ แต่ไม่เกิดขึ้นทางวาจา...ฯลฯ...

Anādariyaṃ paṭicca sūpaññeva bahuṃ paṭiggaṇhantassa dukkaṭaṃ…pe… ekā paññatti. Ekena samuṭṭhānena samuṭṭhāti – kāyato ca cittato ca samuṭṭhāti, na vācato…pe….

อาศัยความไม่เอื้อเฟื้อ ภิกษุรับเอาแต่แกงเป็นอันมาก ต้องอาบัติทุกกฏ...ฯลฯ... เป็นบัญญัติหนึ่ง เกิดขึ้นด้วยสมุฏฐานหนึ่ง คือ เกิดขึ้นทางกายและทางจิต ไม่เกิดขึ้นทางวาจา...ฯลฯ...

Anādariyaṃ [Pg.48] paṭicca thūpīkataṃ piṇḍapātaṃ paṭiggaṇhantassa dukkaṭaṃ…pe… ekā paññatti. Ekena samuṭṭhānena samuṭṭhāti – kāyato ca cittato ca samuṭṭhāti, na vācato…pe….

อาศัยความไม่เอื้อเฟื้อ ภิกษุรับบิณฑบาตที่ทำเป็นยอด ต้องอาบัติทุกกฏ...ฯลฯ... เป็นบัญญัติหนึ่ง เกิดขึ้นด้วยสมุฏฐานหนึ่ง คือ เกิดขึ้นทางกายและทางจิต ไม่เกิดขึ้นทางวาจา...ฯลฯ...

Khambhakatavaggo tatiyo.

ขัมภกตวรรค ที่ ๓ จบ

4. Piṇḍapātavaggo

๔. ปิณฑปาตวรรค

153. Anādariyaṃ paṭicca asakkaccaṃ piṇḍapātaṃ bhuñjantassa dukkaṭaṃ…pe… ekā paññatti. Ekena samuṭṭhānena samuṭṭhāti – kāyato ca cittato ca samuṭṭhāti, na vācato…pe….

๑๕๓. อาศัยความไม่เอื้อเฟื้อ ภิกษุฉันบิณฑบาตโดยไม่เคารพ ต้องอาบัติทุกกฏ...ฯลฯ... เป็นบัญญัติหนึ่ง เกิดขึ้นด้วยสมุฏฐานหนึ่ง คือ เกิดขึ้นทางกายและทางจิต ไม่เกิดขึ้นทางวาจา...ฯลฯ...

Anādariyaṃ paṭicca tahaṃ tahaṃ olokentena piṇḍapātaṃ bhuñjantassa dukkaṭaṃ…pe… ekā paññatti. Ekena samuṭṭhānena samuṭṭhāti – kāyato ca cittato ca samuṭṭhāti, na vācato…pe….

อาศัยความไม่เอื้อเฟื้อ ภิกษุแลดูในที่นั้นๆ ฉันบิณฑบาต ต้องอาบัติทุกกฏ...ฯลฯ... เป็นบัญญัติหนึ่ง เกิดขึ้นด้วยสมุฏฐานหนึ่ง คือ เกิดขึ้นทางกายและทางจิต ไม่เกิดขึ้นทางวาจา...ฯลฯ...

Anādariyaṃ paṭicca tahaṃ tahaṃ omasitvā piṇḍapātaṃ bhuñjantassa dukkaṭaṃ…pe… ekā paññatti. Ekena samuṭṭhānena samuṭṭhāti – kāyato ca cittato ca samuṭṭhāti, na vācato…pe….

อาศัยความไม่เอื้อเฟื้อ ภิกษุพิจารณาในที่นั้นๆ ฉันบิณฑบาต ต้องอาบัติทุกกฏ...ฯลฯ... เป็นบัญญัติหนึ่ง เกิดขึ้นด้วยสมุฏฐานหนึ่ง คือ เกิดขึ้นทางกายและทางจิต ไม่เกิดขึ้นทางวาจา...ฯลฯ...

Anādariyaṃ paṭicca sūpaññeva bahuṃ bhuñjantassa dukkaṭaṃ…pe… ekā paññatti. Ekena samuṭṭhānena samuṭṭhāti – kāyato ca cittato ca samuṭṭhāti, na vācato…pe….

อาศัยความไม่เอื้อเฟื้อ ภิกษุฉันแต่แกงเป็นอันมาก ต้องอาบัติทุกกฏ...ฯลฯ... เป็นบัญญัติหนึ่ง เกิดขึ้นด้วยสมุฏฐานหนึ่ง คือ เกิดขึ้นทางกายและทางจิต ไม่เกิดขึ้นทางวาจา...ฯลฯ...

Anādariyaṃ paṭicca thūpakato omadditvā piṇḍapātaṃ bhuñjantassa dukkaṭaṃ…pe… ekā paññatti. Ekena samuṭṭhānena samuṭṭhāti – kāyato ca cittato ca samuṭṭhāti, na vācato…pe….

อาศัยความไม่เอื้อเฟื้อ ภิกษุกดบิณฑบาตจากยอดลงไปฉัน ต้องอาบัติทุกกฏ...ฯลฯ... เป็นบัญญัติหนึ่ง เกิดขึ้นด้วยสมุฏฐานหนึ่ง คือ เกิดขึ้นทางกายและทางจิต ไม่เกิดขึ้นทางวาจา...ฯลฯ...

Anādariyaṃ paṭicca sūpaṃ vā byañjanaṃ vā odanena paṭicchādentassa dukkaṭaṃ…pe… ekā paññatti. Ekena samuṭṭhānena samuṭṭhāti – kāyato ca cittato ca samuṭṭhāti, na vācato…pe….

อาศัยความไม่เอื้อเฟื้อ ภิกษุเอาข้าวสุกปิดแกงหรือกับข้าว ต้องอาบัติทุกกฏ...ฯลฯ... เป็นบัญญัติหนึ่ง เกิดขึ้นด้วยสมุฏฐานหนึ่ง คือ เกิดขึ้นทางกายและทางจิต ไม่เกิดขึ้นทางวาจา...ฯลฯ...

Anādariyaṃ paṭicca sūpaṃ vā odanaṃ vā agilāno attano atthāya viññāpetvā bhuñjantassa dukkaṭaṃ kattha paññattanti? Sāvatthiyaṃ paññattaṃ. Kaṃ ārabbhāti? Chabbaggiye bhikkhū ārabbha. Kismiṃ vatthusminti? Chabbaggiyā bhikkhū sūpampi odanampi attano atthāya viññāpetvā bhuñjiṃsu, tasmiṃ vatthusmiṃ. Ekā [Pg.49] paññatti, ekā anupaññatti. Channaṃ āpattisamuṭṭhānānaṃ dvīhi samuṭṭhānehi samuṭṭhāti – siyā kāyato ca cittato ca samuṭṭhāti, na vācato; siyā kāyato ca vācato ca cittato ca samuṭṭhāti…pe….

อาศัยความไม่เอื้อเฟื้อ ภิกษุไม่ป่วยไข้ ออกปากขอแกงหรือข้าวสุกเพื่อตนแล้วฉัน ต้องอาบัติทุกกฏ ถามว่าทรงบัญญัติไว้ที่ไหน ตอบว่าทรงบัญญัติไว้ที่เมืองสาวัตถี ถามว่าทรงปรารภใคร ตอบว่าทรงปรารภภิกษุฉัพพัคคีย์ ถามว่าในเรื่องอะไร ตอบว่าในเรื่องที่ภิกษุฉัพพัคคีย์ออกปากขอแม้แกง แม้ข้าวสุกเพื่อตนแล้วฉัน เป็นบัญญัติหนึ่ง เป็นอนุบัญญัติหนึ่ง ในบรรดาสมุฏฐานแห่งอาบัติ ๖ อย่าง เกิดขึ้นด้วยสมุฏฐาน ๒ อย่าง คือ บางครั้งเกิดขึ้นทางกายและทางจิต ไม่เกิดขึ้นทางวาจา บางครั้งเกิดขึ้นทางกาย ทางวาจา และทางจิต...ฯลฯ...

Anādariyaṃ paṭicca ujjhānasaññinā paresaṃ pattaṃ olokentassa dukkaṭaṃ…pe… ekā paññatti. Ekena samuṭṭhānena samuṭṭhāti – kāyato ca cittato ca samuṭṭhāti, na vācato…pe….

อาศัยความไม่เอื้อเฟื้อ ภิกษุมีความสำคัญว่าเพ่งโทษ แลดูบาตรของผู้อื่น ต้องอาบัติทุกกฏ...ฯลฯ... เป็นบัญญัติหนึ่ง เกิดขึ้นด้วยสมุฏฐานหนึ่ง คือ เกิดขึ้นทางกายและทางจิต ไม่เกิดขึ้นทางวาจา...ฯลฯ...

Anādariyaṃ paṭicca mahantaṃ kabaḷaṃ karontassa dukkaṭaṃ…pe… ekā paññatti. Ekena samuṭṭhānena samuṭṭhāti – kāyato ca cittato ca samuṭṭhāti, na vācato…pe….

อาศัยความไม่เอื้อเฟื้อ ภิกษุทำคำข้าวใหญ่ ต้องอาบัติทุกกฏ...ฯลฯ... เป็นบัญญัติหนึ่ง เกิดขึ้นด้วยสมุฏฐานหนึ่ง คือ เกิดขึ้นทางกายและทางจิต ไม่เกิดขึ้นทางวาจา...ฯลฯ...

Anādariyaṃ paṭicca dīghaṃ ālopaṃ karontassa dukkaṭaṃ…pe… ekā paññatti. Ekena samuṭṭhānena samuṭṭhāti – kāyato ca cittato ca samuṭṭhāti, na vācato…pe….

อาศัยความไม่เอื้อเฟื้อ ภิกษุทำคำข้าวยาว ต้องอาบัติทุกกฏ...ฯลฯ... เป็นบัญญัติหนึ่ง เกิดขึ้นด้วยสมุฏฐานหนึ่ง คือ เกิดขึ้นทางกายและทางจิต ไม่เกิดขึ้นทางวาจา...ฯลฯ...

Piṇḍapātavaggo catuttho.

ปิณฑปาตวรรค ที่ ๔ จบ

5. Kabaḷavaggo

๕. กพฬวรรค

154. Anādariyaṃ paṭicca anāhaṭe kabaḷe mukhadvāraṃ vivarantassa dukkaṭaṃ…pe… ekā paññatti. Ekena samuṭṭhānena samuṭṭhāti – kāyato ca cittato ca samuṭṭhāti, na vācato…pe….

๑๕๔. อาศัยความไม่เอื้อเฟื้อ ภิกษุเปิดปากเมื่อคำข้าวยังไม่มาถึง ต้องอาบัติทุกกฏ...ฯลฯ... เป็นบัญญัติหนึ่ง เกิดขึ้นด้วยสมุฏฐานหนึ่ง คือ เกิดขึ้นทางกายและทางจิต ไม่เกิดขึ้นทางวาจา...ฯลฯ...

Anādariyaṃ paṭicca bhuñjamānena sabbaṃ hatthaṃ mukhe pakkhipantassa dukkaṭaṃ…pe… ekā paññatti. Ekena samuṭṭhānena samuṭṭhāti – kāyato ca cittato ca samuṭṭhāti, na vācato…pe….

อาศัยความไม่เอื้อเฟื้อ ภิกษุผู้ฉันอยู่ สอดมือทั้งหมดเข้าในปาก ต้องอาบัติทุกกฏ...ฯลฯ... เป็นบัญญัติหนึ่ง เกิดขึ้นด้วยสมุฏฐานหนึ่ง คือ เกิดขึ้นทางกายและทางจิต ไม่เกิดขึ้นทางวาจา...ฯลฯ...

Anādariyaṃ paṭicca sakabaḷena mukhena byāharantassa dukkaṭaṃ kattha paññattanti? Sāvatthiyaṃ paññattaṃ. Kaṃ ārabbhāti? Chabbaggiye bhikkhū ārabbha. Kismiṃ vatthusminti? Chabbaggiyā bhikkhū sakabaḷena mukhena byāhariṃsu, tasmiṃ vatthusmiṃ. Ekā paññatti. Channaṃ āpattisamuṭṭhānānaṃ ekena samuṭṭhānena samuṭṭhāti – kāyato ca vācato ca cittato ca samuṭṭhāti…pe….

อาศัยความไม่เอื้อเฟื้อ ภิกษุพูดด้วยปากที่มีคำข้าวอยู่ ต้องอาบัติทุกกฏ ถามว่าทรงบัญญัติไว้ที่ไหน ตอบว่าทรงบัญญัติไว้ที่เมืองสาวัตถี ถามว่าทรงปรารภใคร ตอบว่าทรงปรารภภิกษุฉัพพัคคีย์ ถามว่าในเรื่องอะไร ตอบว่าในเรื่องที่ภิกษุฉัพพัคคีย์พูดด้วยปากที่มีคำข้าวอยู่ เป็นบัญญัติหนึ่ง ในบรรดาสมุฏฐานแห่งอาบัติ ๖ อย่าง เกิดขึ้นด้วยสมุฏฐานหนึ่ง คือ เกิดขึ้นทางกาย ทางวาจา และทางจิต...ฯลฯ...

Anādariyaṃ [Pg.50] paṭicca piṇḍukkhepakaṃ bhuñjantassa dukkaṭaṃ…pe… ekā paññatti. Ekena samuṭṭhānena samuṭṭhāti – kāyato ca cittato ca samuṭṭhāti, na vācato…pe….

อาศัยความไม่เอื้อเฟื้อ ภิกษุฉันโยนคำข้าว ต้องอาบัติทุกกฏ...ฯลฯ... เป็นบัญญัติหนึ่ง เกิดขึ้นด้วยสมุฏฐานหนึ่ง คือ เกิดขึ้นทางกายและทางจิต ไม่เกิดขึ้นทางวาจา...ฯลฯ...

Anādariyaṃ paṭicca kabaḷāvacchedakaṃ bhuñjantassa dukkaṭaṃ…pe… ekā paññatti. Ekena samuṭṭhānena samuṭṭhāti – kāyato ca cittato ca samuṭṭhāti, na vācato…pe….

อาศัยความไม่เอื้อเฟื้อ ภิกษุฉันกัดคำข้าว ต้องอาบัติทุกกฏ...ฯลฯ... เป็นบัญญัติหนึ่ง เกิดขึ้นด้วยสมุฏฐานหนึ่ง คือ เกิดขึ้นทางกายและทางจิต ไม่เกิดขึ้นทางวาจา...ฯลฯ...

Anādariyaṃ paṭicca avagaṇḍakārakaṃ bhuñjantassa dukkaṭaṃ…pe… ekā paññatti. Ekena samuṭṭhānena samuṭṭhāti – kāyato ca cittato ca samuṭṭhāti, na vācato…pe….

อาศัยความไม่เอื้อเฟื้อ ภิกษุฉันทำกระพุ้งแก้มตุ่ย ต้องอาบัติทุกกฏ...ฯลฯ... เป็นบัญญัติหนึ่ง เกิดขึ้นด้วยสมุฏฐานหนึ่ง คือ เกิดขึ้นทางกายและทางจิต ไม่เกิดขึ้นทางวาจา...ฯลฯ...

Anādariyaṃ paṭicca hatthaniddhunakaṃ bhuñjantassa dukkaṭaṃ…pe… ekā paññatti. Ekena samuṭṭhānena samuṭṭhāti – kāyato ca cittato ca samuṭṭhāti, na vācato…pe….

อาศัยความไม่เอื้อเฟื้อ ภิกษุฉันสะบัดมือ ต้องอาบัติทุกกฏ...ฯลฯ... เป็นบัญญัติหนึ่ง เกิดขึ้นด้วยสมุฏฐานหนึ่ง คือ เกิดขึ้นทางกายและทางจิต ไม่เกิดขึ้นทางวาจา...ฯลฯ...

Anādariyaṃ paṭicca sitthāvakārakaṃ bhuñjantassa dukkaṭaṃ…pe… ekā paññatti. Ekena samuṭṭhānena samuṭṭhāti – kāyato ca cittato ca samuṭṭhāti, na vācato…pe….

อาศัยความไม่เอื้อเฟื้อ ภิกษุฉันทำเมล็ดข้าวตก ต้องอาบัติทุกกฏ...ฯลฯ... เป็นบัญญัติหนึ่ง เกิดขึ้นด้วยสมุฏฐานหนึ่ง คือ เกิดขึ้นทางกายและทางจิต ไม่เกิดขึ้นทางวาจา...ฯลฯ...

Anādariyaṃ paṭicca jivhānicchārakaṃ bhuñjantassa dukkaṭaṃ…pe… ekā paññatti. Ekena samuṭṭhānena samuṭṭhāti – kāyato ca cittato ca samuṭṭhāti, na vācato…pe….

อาศัยความไม่เอื้อเฟื้อ ภิกษุฉันแลบลิ้น ต้องอาบัติทุกกฏ...ฯลฯ... เป็นบัญญัติหนึ่ง เกิดขึ้นด้วยสมุฏฐานหนึ่ง คือ เกิดขึ้นทางกายและทางจิต ไม่เกิดขึ้นทางวาจา...ฯลฯ...

Anādariyaṃ paṭicca capucapukārakaṃ bhuñjantassa dukkaṭaṃ…pe… ekā paññatti. Ekena samuṭṭhānena samuṭṭhāti – kāyato ca cittato ca samuṭṭhāti, na vācato…pe….

อาศัยความไม่เอื้อเฟื้อ ภิกษุฉันทำเสียงดังจั๊บๆ ต้องอาบัติทุกกฏ...ฯลฯ... เป็นบัญญัติ ๑ อย่าง. เกิดขึ้นด้วยสมุฏฐาน ๑ อย่าง คือ เกิดขึ้นทางกายและทางจิต แต่ไม่เกิดขึ้นทางวาจา...ฯลฯ...

Kabaḷavaggo pañcamo.

กพฬวรรคที่ ๕

6. Surusuruvaggo

๖. สุรุสุรุวรรค

155. Anādariyaṃ paṭicca surusurukārakaṃ bhuñjantassa dukkaṭaṃ kattha paññattanti? Kosambiyaṃ paññattaṃ. Kaṃ ārabbhāti? Sambahule bhikkhū ārabbha. Kismiṃ vatthusminti? Sambahulā bhikkhū surusurukārakaṃ khīraṃ piviṃsu, tasmiṃ vatthusmiṃ[Pg.51]. Ekā paññatti. Channaṃ āpattisamuṭṭhānānaṃ ekena samuṭṭhānena samuṭṭhāti – kāyato ca cittato ca samuṭṭhāti, na vācato…pe….

๑๕๕. อาศัยความไม่เอื้อเฟื้อ ภิกษุฉันทำเสียงดังซูดๆ ต้องอาบัติทุกกฏ (ถามว่า) ทรงบัญญัติไว้ที่ไหน (ตอบว่า) ทรงบัญญัติไว้ที่เมืองโกสัมพี (ถามว่า) ทรงปรารภใคร (ตอบว่า) ทรงปรารภภิกษุหลายรูป (ถามว่า) ในเรื่องอะไร (ตอบว่า) ในเรื่องที่ภิกษุหลายรูปดื่มนมสดทำเสียงดังซูดๆ เป็นบัญญัติ ๑ อย่าง ในบรรดาสมุฏฐานแห่งอาบัติ ๖ อย่าง เกิดขึ้นด้วยสมุฏฐาน ๑ อย่าง คือ เกิดขึ้นทางกายและทางจิต แต่ไม่เกิดขึ้นทางวาจา...ฯลฯ...

Anādariyaṃ paṭicca hatthanillehakaṃ bhuñjantassa dukkaṭaṃ…pe… ekā paññatti. Ekena samuṭṭhānena samuṭṭhāti – kāyato ca cittato ca samuṭṭhāti, na vācato…pe….

อาศัยความไม่เอื้อเฟื้อ ภิกษุฉันเลียมือ ต้องอาบัติทุกกฏ...ฯลฯ... เป็นบัญญัติ ๑ อย่าง. เกิดขึ้นด้วยสมุฏฐาน ๑ อย่าง คือ เกิดขึ้นทางกายและทางจิต แต่ไม่เกิดขึ้นทางวาจา...ฯลฯ...

Anādariyaṃ paṭicca pattanillehakaṃ bhuñjantassa dukkaṭaṃ…pe… ekā paññatti. Ekena samuṭṭhānena samuṭṭhāti – kāyato ca cittato ca samuṭṭhāti, na vācato…pe….

อาศัยความไม่เอื้อเฟื้อ ภิกษุฉันขูดบาตร ต้องอาบัติทุกกฏ...ฯลฯ... เป็นบัญญัติ ๑ อย่าง. เกิดขึ้นด้วยสมุฏฐาน ๑ อย่าง คือ เกิดขึ้นทางกายและทางจิต แต่ไม่เกิดขึ้นทางวาจา...ฯลฯ...

Anādariyaṃ paṭicca oṭṭhanillehakaṃ bhuñjantassa dukkaṭaṃ…pe… ekā paññatti. Ekena samuṭṭhānena samuṭṭhāti – kāyato ca cittato ca samuṭṭhāti, na vācato…pe….

อาศัยความไม่เอื้อเฟื้อ ภิกษุฉันเลียริมฝีปาก ต้องอาบัติทุกกฏ...ฯลฯ... เป็นบัญญัติ ๑ อย่าง. เกิดขึ้นด้วยสมุฏฐาน ๑ อย่าง คือ เกิดขึ้นทางกายและทางจิต แต่ไม่เกิดขึ้นทางวาจา...ฯลฯ...

Anādariyaṃ paṭicca sāmisena hatthena pānīyathālakaṃ paṭiggaṇhantassa dukkaṭaṃ kattha paññattanti? Bhaggesu paññattaṃ. Kaṃ ārabbhāti? Sambahule bhikkhū ārabbha. Kismiṃ vatthusminti? Sambahulā bhikkhū sāmisena hatthena pānīyathālakaṃ paṭiggahesuṃ, tasmiṃ vatthusmiṃ. Ekā paññatti. Channaṃ āpattisamuṭṭhānānaṃ ekena samuṭṭhānena samuṭṭhāti – kāyato ca cittato ca samuṭṭhāti, na vācato…pe….

อาศัยความไม่เอื้อเฟื้อ ภิกษุใช้มือที่เปื้อนด้วยอามิสจับภาชนะน้ำดื่ม ต้องอาบัติทุกกฏ (ถามว่า) ทรงบัญญัติไว้ที่ไหน (ตอบว่า) ทรงบัญญัติไว้ที่ภัคคชนบท (ถามว่า) ทรงปรารภใคร (ตอบว่า) ทรงปรารภภิกษุหลายรูป (ถามว่า) ในเรื่องอะไร (ตอบว่า) ในเรื่องที่ภิกษุหลายรูปใช้มือที่เปื้อนด้วยอามิสจับภาชนะน้ำดื่ม เป็นบัญญัติ ๑ อย่าง ในบรรดาสมุฏฐานแห่งอาบัติ ๖ อย่าง เกิดขึ้นด้วยสมุฏฐาน ๑ อย่าง คือ เกิดขึ้นทางกายและทางจิต แต่ไม่เกิดขึ้นทางวาจา...ฯลฯ...

Anādariyaṃ paṭicca sasitthakaṃ pattadhovanaṃ antaraghare chaḍḍentassa dukkaṭaṃ kattha paññattanti? Bhaggesu paññattaṃ. Kaṃ ārabbhāti? Sambahule bhikkhū ārabbha. Kismiṃ vatthusminti? Sambahulā bhikkhū sasitthakaṃ pattadhovanaṃ antaraghare chaḍḍesuṃ, tasmiṃ vatthusmiṃ. Ekā paññatti. Channaṃ āpattisamuṭṭhānānaṃ ekena samuṭṭhānena samuṭṭhāti – kāyato ca cittato ca samuṭṭhāti, na vācato…pe….

อาศัยความไม่เอื้อเฟื้อ ภิกษุเทน้ำล้างบาตรที่มีเมล็ดข้าวสุกเจือปนในบ้าน ต้องอาบัติทุกกฏ (ถามว่า) ทรงบัญญัติไว้ที่ไหน (ตอบว่า) ทรงบัญญัติไว้ที่ภัคคชนบท (ถามว่า) ทรงปรารภใคร (ตอบว่า) ทรงปรารภภิกษุหลายรูป (ถามว่า) ในเรื่องอะไร (ตอบว่า) ในเรื่องที่ภิกษุหลายรูปเทน้ำล้างบาตรที่มีเมล็ดข้าวสุกเจือปนในบ้าน เป็นบัญญัติ ๑ อย่าง ในบรรดาสมุฏฐานแห่งอาบัติ ๖ อย่าง เกิดขึ้นด้วยสมุฏฐาน ๑ อย่าง คือ เกิดขึ้นทางกายและทางจิต แต่ไม่เกิดขึ้นทางวาจา...ฯลฯ...

Anādariyaṃ paṭicca chattapāṇissa dhammaṃ desentassa dukkaṭaṃ kattha paññattanti? Sāvatthiyaṃ paññattaṃ. Kaṃ ārabbhāti? Chabbaggiye bhikkhū ārabbha. Kismiṃ vatthusminti? Chabbaggiyā bhikkhū chattapāṇissa dhammaṃ desesuṃ, tasmiṃ vatthusmiṃ. Ekā paññatti, ekā anupaññatti. Channaṃ āpattisamuṭṭhānānaṃ ekena samuṭṭhānena samuṭṭhāti – vācato ca cittato ca samuṭṭhāti, na kāyato…pe….

อาศัยความไม่เอื้อเฟื้อ ภิกษุแสดงธรรมแก่คนถือร่ม ต้องอาบัติทุกกฏ (ถามว่า) ทรงบัญญัติไว้ที่ไหน (ตอบว่า) ทรงบัญญัติไว้ที่เมืองสาวัตถี (ถามว่า) ทรงปรารภใคร (ตอบว่า) ทรงปรารภภิกษุฉัพพัคคีย์ (ถามว่า) ในเรื่องอะไร (ตอบว่า) ในเรื่องที่ภิกษุฉัพพัคคีย์แสดงธรรมแก่คนถือร่ม เป็นบัญญัติ ๑ อย่าง เป็นอนุบัญญัติ ๑ อย่าง ในบรรดาสมุฏฐานแห่งอาบัติ ๖ อย่าง เกิดขึ้นด้วยสมุฏฐาน ๑ อย่าง คือ เกิดขึ้นทางวาจาและทางจิต แต่ไม่เกิดขึ้นทางกาย...ฯลฯ...

Anādariyaṃ [Pg.52] paṭicca daṇḍapāṇissa dhammaṃ desentassa dukkaṭaṃ…pe… ekā paññatti, ekā anupaññatti. Channaṃ āpattisamuṭṭhānānaṃ ekena samuṭṭhānena samuṭṭhāti – vācato ca cittato ca samuṭṭhāti, na kāyato…pe….

อาศัยความไม่เอื้อเฟื้อ ภิกษุแสดงธรรมแก่คนถือไม้เท้า ต้องอาบัติทุกกฏ...ฯลฯ... เป็นบัญญัติ ๑ อย่าง เป็นอนุบัญญัติ ๑ อย่าง ในบรรดาสมุฏฐานแห่งอาบัติ ๖ อย่าง เกิดขึ้นด้วยสมุฏฐาน ๑ อย่าง คือ เกิดขึ้นทางวาจาและทางจิต แต่ไม่เกิดขึ้นทางกาย...ฯลฯ...

Anādariyaṃ paṭicca satthapāṇissa dhammaṃ desentassa dukkaṭaṃ…pe… ekā paññatti, ekā anupaññatti. Channaṃ āpattisamuṭṭhānānaṃ ekena samuṭṭhānena samuṭṭhāti – vācato ca cittato ca samuṭṭhāti, na kāyato…pe….

อาศัยความไม่เอื้อเฟื้อ ภิกษุแสดงธรรมแก่คนถือศัสตรา ต้องอาบัติทุกกฏ...ฯลฯ... เป็นบัญญัติ ๑ อย่าง เป็นอนุบัญญัติ ๑ อย่าง ในบรรดาสมุฏฐานแห่งอาบัติ ๖ อย่าง เกิดขึ้นด้วยสมุฏฐาน ๑ อย่าง คือ เกิดขึ้นทางวาจาและทางจิต แต่ไม่เกิดขึ้นทางกาย...ฯลฯ...

Anādariyaṃ paṭicca āvudhapāṇissa dhammaṃ desentassa dukkaṭaṃ…pe… ekā paññatti, ekā anupaññatti. Channaṃ āpattisamuṭṭhānānaṃ ekena samuṭṭhānena samuṭṭhāti – vācato ca cittato ca samuṭṭhāti, na kāyato…pe….

อาศัยความไม่เอื้อเฟื้อ ภิกษุแสดงธรรมแก่คนถืออาวุธ ต้องอาบัติทุกกฏ...ฯลฯ... เป็นบัญญัติ ๑ อย่าง เป็นอนุบัญญัติ ๑ อย่าง ในบรรดาสมุฏฐานแห่งอาบัติ ๖ อย่าง เกิดขึ้นด้วยสมุฏฐาน ๑ อย่าง คือ เกิดขึ้นทางวาจาและทางจิต แต่ไม่เกิดขึ้นทางกาย...ฯลฯ...

Surusuruvaggo chaṭṭho.

สุรุสุรุวรรคที่ ๖

7. Pādukavaggo

๗. ปาทุกวรรค

156. Anādariyaṃ paṭicca pādukāruḷhassa dhammaṃ desentassa dukkaṭaṃ…pe… ekā paññatti, ekā anupaññatti. Channaṃ āpattisamuṭṭhānānaṃ ekena samuṭṭhānena samuṭṭhāti – vācato ca cittato ca samuṭṭhāti, na kāyato…pe….

๑๕๖. อาศัยความไม่เอื้อเฟื้อ ภิกษุแสดงธรรมแก่คนสวมรองเท้าไม้ ต้องอาบัติทุกกฏ...ฯลฯ... เป็นบัญญัติ ๑ อย่าง เป็นอนุบัญญัติ ๑ อย่าง ในบรรดาสมุฏฐานแห่งอาบัติ ๖ อย่าง เกิดขึ้นด้วยสมุฏฐาน ๑ อย่าง คือ เกิดขึ้นทางวาจาและทางจิต แต่ไม่เกิดขึ้นทางกาย...ฯลฯ...

Anādariyaṃ paṭicca upāhanāruḷhassa dhammaṃ desentassa dukkaṭaṃ…pe… ekā paññatti, ekā anupaññatti. Channaṃ āpattisamuṭṭhānānaṃ ekena samuṭṭhānena samuṭṭhāti – vācato ca cittato ca samuṭṭhāti, na kāyato…pe….

อาศัยความไม่เอื้อเฟื้อ ภิกษุแสดงธรรมแก่คนสวมรองเท้า ต้องอาบัติทุกกฏ...ฯลฯ... เป็นบัญญัติ ๑ อย่าง เป็นอนุบัญญัติ ๑ อย่าง ในบรรดาสมุฏฐานแห่งอาบัติ ๖ อย่าง เกิดขึ้นด้วยสมุฏฐาน ๑ อย่าง คือ เกิดขึ้นทางวาจาและทางจิต แต่ไม่เกิดขึ้นทางกาย...ฯลฯ...

Anādariyaṃ paṭicca yānagatassa dhammaṃ desentassa dukkaṭaṃ…pe… ekā paññatti, ekā anupaññatti. Channaṃ āpattisamuṭṭhānānaṃ ekena samuṭṭhānena samuṭṭhāti – vācato ca cittato ca samuṭṭhāti, na kāyato…pe….

อาศัยความไม่เอื้อเฟื้อ ภิกษุแสดงธรรมแก่คนที่อยู่ในยานพาหนะ ต้องอาบัติทุกกฏ...ฯลฯ... เป็นบัญญัติ ๑ อย่าง เป็นอนุบัญญัติ ๑ อย่าง ในบรรดาสมุฏฐานแห่งอาบัติ ๖ อย่าง เกิดขึ้นด้วยสมุฏฐาน ๑ อย่าง คือ เกิดขึ้นทางวาจาและทางจิต แต่ไม่เกิดขึ้นทางกาย...ฯลฯ...

Anādariyaṃ paṭicca sayanagatassa dhammaṃ desentassa dukkaṭaṃ…pe… ekā paññatti, ekā anupaññatti. Channaṃ āpattisamuṭṭhānānaṃ ekena samuṭṭhānena samuṭṭhāti – vācato ca cittato ca samuṭṭhāti, na kāyato…pe….

อาศัยความไม่เอื้อเฟื้อ ภิกษุแสดงธรรมแก่คนที่อยู่บนที่นอน ต้องอาบัติทุกกฏ...ฯลฯ... เป็นบัญญัติ ๑ อย่าง เป็นอนุบัญญัติ ๑ อย่าง ในบรรดาสมุฏฐานแห่งอาบัติ ๖ อย่าง เกิดขึ้นด้วยสมุฏฐาน ๑ อย่าง คือ เกิดขึ้นทางวาจาและทางจิต แต่ไม่เกิดขึ้นทางกาย...ฯลฯ...

Anādariyaṃ paṭicca pallatthikāya nisinnassa dhammaṃ desentassa dukkaṭaṃ…pe… ekā paññatti, ekā anupaññatti. Channaṃ āpattisamuṭṭhānānaṃ ekena samuṭṭhāne [Pg.53] samuṭṭhāti – vācato ca cittato ca samuṭṭhāti, na kāyato…pe….

อาศัยความไม่เอื้อเฟื้อ ภิกษุแสดงธรรมแก่คนนั่งรัดเข่า ต้องอาบัติทุกกฏ...ฯลฯ... เป็นบัญญัติ ๑ อย่าง เป็นอนุบัญญัติ ๑ อย่าง ในบรรดาสมุฏฐานแห่งอาบัติ ๖ อย่าง เกิดขึ้นด้วยสมุฏฐาน ๑ อย่าง คือ เกิดขึ้นทางวาจาและทางจิต แต่ไม่เกิดขึ้นทางกาย...ฯลฯ...

Anādariyaṃ paṭicca veṭhitasīsassa dhammaṃ desentassa dukkaṭaṃ…pe… ekā paññatti, ekā anupaññatti. Channaṃ āpattisamuṭṭhānānaṃ ekena samuṭṭhānena samuṭṭhāti – vācato ca cittato ca samuṭṭhāti, na kāyato…pe….

อาศัยความไม่เอื้อเฟื้อ แสดงธรรมแก่คนโพกศีรษะ ต้องอาบัติทุกกฏ...ฯลฯ... เป็นมูลบัญญัติ ๑ อนุบัญญัติ ๑ ในสมุฏฐานแห่งอาบัติ ๖ อย่าง เกิดขึ้นด้วยสมุฏฐานอย่างหนึ่ง คือ เกิดขึ้นทางวาจาและจิต ไม่เกิดขึ้นทางกาย...ฯลฯ...

Anādariyaṃ paṭicca oguṇṭhitasīsassa dhammaṃ desentassa dukkaṭaṃ…pe… ekā paññatti, ekā anupaññatti. Channaṃ āpattisamuṭṭhānānaṃ ekena samuṭṭhānena samuṭṭhāti – vācato ca cittato ca samuṭṭhāti, na kāyato…pe….

อาศัยความไม่เอื้อเฟื้อ แสดงธรรมแก่คนคลุมศีรษะ ต้องอาบัติทุกกฏ...ฯลฯ... เป็นมูลบัญญัติ ๑ อนุบัญญัติ ๑ ในสมุฏฐานแห่งอาบัติ ๖ อย่าง เกิดขึ้นด้วยสมุฏฐานอย่างหนึ่ง คือ เกิดขึ้นทางวาจาและจิต ไม่เกิดขึ้นทางกาย...ฯลฯ...

Anādariyaṃ paṭicca chamāyaṃ nisīditvā āsane nisinnassa dhammaṃ desentassa dukkaṭaṃ…pe… ekā paññatti, ekā anupaññatti. Channaṃ āpattisamuṭṭhānānaṃ ekena samuṭṭhānena samuṭṭhāti – kāyato ca vācato ca cittato ca samuṭṭhāti…pe….

อาศัยความไม่เอื้อเฟื้อ นั่งบนพื้นดิน แสดงธรรมแก่คนนั่งบนอาสนะ ต้องอาบัติทุกกฏ...ฯลฯ... เป็นมูลบัญญัติ ๑ อนุบัญญัติ ๑ ในสมุฏฐานแห่งอาบัติ ๖ อย่าง เกิดขึ้นด้วยสมุฏฐานอย่างหนึ่ง คือ เกิดขึ้นทางกาย วาจา และจิต...ฯลฯ...

Anādariyaṃ paṭicca nīce āsane nisīditvā ucce āsane nisinnassa dhammaṃ desentassa dukkaṭaṃ…pe… ekā paññatti, ekā anupaññatti. Channaṃ āpattisamuṭṭhānānaṃ ekena samuṭṭhānena samuṭṭhāti – kāyato ca vācato ca cittato ca samuṭṭhāti…pe….

อาศัยความไม่เอื้อเฟื้อ นั่งบนอาสนะต่ำ แสดงธรรมแก่คนนั่งบนอาสนะสูง ต้องอาบัติทุกกฏ...ฯลฯ... เป็นมูลบัญญัติ ๑ อนุบัญญัติ ๑ ในสมุฏฐานแห่งอาบัติ ๖ อย่าง เกิดขึ้นด้วยสมุฏฐานอย่างหนึ่ง คือ เกิดขึ้นทางกาย วาจา และจิต...ฯลฯ...

Anādariyaṃ paṭicca ṭhitena nisinnassa dhammaṃ desentassa dukkaṭaṃ…pe… ekā paññatti, ekā anupaññatti. Channaṃ āpattisamuṭṭhānānaṃ ekena samuṭṭhānena samuṭṭhāti – kāyato ca vācato ca cittato ca samuṭṭhāti…pe….

อาศัยความไม่เอื้อเฟื้อ ยืนแสดงธรรมแก่คนนั่ง ต้องอาบัติทุกกฏ...ฯลฯ... เป็นมูลบัญญัติ ๑ อนุบัญญัติ ๑ ในสมุฏฐานแห่งอาบัติ ๖ อย่าง เกิดขึ้นด้วยสมุฏฐานอย่างหนึ่ง คือ เกิดขึ้นทางกาย วาจา และจิต...ฯลฯ...

Anādariyaṃ paṭicca pacchato gacchantena purato gacchantassa dhammaṃ desentassa dukkaṭaṃ…pe… ekā paññatti, ekā anupaññatti. Channaṃ āpattisamuṭṭhānānaṃ ekena samuṭṭhānena samuṭṭhāti – kāyato ca vācato ca cittato ca samuṭṭhāti…pe….

อาศัยความไม่เอื้อเฟื้อ เดินไปข้างหลัง แสดงธรรมแก่คนเดินไปข้างหน้า ต้องอาบัติทุกกฏ...ฯลฯ... เป็นมูลบัญญัติ ๑ อนุบัญญัติ ๑ ในสมุฏฐานแห่งอาบัติ ๖ อย่าง เกิดขึ้นด้วยสมุฏฐานอย่างหนึ่ง คือ เกิดขึ้นทางกาย วาจา และจิต...ฯลฯ...

Anādariyaṃ paṭicca uppathena gacchantena pathena gacchantassa dhammaṃ desentassa dukkaṭaṃ…pe… ekā paññatti, ekā anupaññatti. Channaṃ āpattisamuṭṭhānānaṃ ekena samuṭṭhānena samuṭṭhāti – kāyato ca vācato ca cittato ca samuṭṭhāti…pe….

อาศัยความไม่เอื้อเฟื้อ เดินไปนอกทาง แสดงธรรมแก่คนเดินไปในทาง ต้องอาบัติทุกกฏ...ฯลฯ... เป็นมูลบัญญัติ ๑ อนุบัญญัติ ๑ ในสมุฏฐานแห่งอาบัติ ๖ อย่าง เกิดขึ้นด้วยสมุฏฐานอย่างหนึ่ง คือ เกิดขึ้นทางกาย วาจา และจิต...ฯลฯ...

Anādariyaṃ paṭicca ṭhitena uccāraṃ vā passāvaṃ vā karontassa dukkaṭaṃ…pe… ekā paññatti, ekā anupaññatti. Channaṃ āpattisamuṭṭhānānaṃ ekena samuṭṭhāne [Pg.54] samuṭṭhāti – kāyato ca cittato ca samuṭṭhāti, na vācato…pe….

อาศัยความไม่เอื้อเฟื้อ ยืนถ่ายอุจจาระหรือปัสสาวะ ต้องอาบัติทุกกฏ...ฯลฯ... เป็นมูลบัญญัติ ๑ อนุบัญญัติ ๑ ในสมุฏฐานแห่งอาบัติ ๖ อย่าง เกิดขึ้นด้วยสมุฏฐานอย่างหนึ่ง คือ เกิดขึ้นทางกายและจิต ไม่เกิดขึ้นทางวาจา...ฯลฯ...

Anādariyaṃ paṭicca harite uccāraṃ vā passāvaṃ vā kheḷaṃ vā karontassa dukkaṭaṃ…pe… ekā paññatti, ekā anupaññatti. Channaṃ āpattisamuṭṭhānānaṃ ekena samuṭṭhānena samuṭṭhāti – kāyato ca cittato ca samuṭṭhāti, na vācato…pe….

อาศัยความไม่เอื้อเฟื้อ ถ่ายอุจจาระ ปัสสาวะ หรือบ้วนน้ำลายบนของเขียว ต้องอาบัติทุกกฏ...ฯลฯ... เป็นมูลบัญญัติ ๑ อนุบัญญัติ ๑ ในสมุฏฐานแห่งอาบัติ ๖ อย่าง เกิดขึ้นด้วยสมุฏฐานอย่างหนึ่ง คือ เกิดขึ้นทางกายและจิต ไม่เกิดขึ้นทางวาจา...ฯลฯ...

Anādariyaṃ paṭicca udake uccāraṃ vā passāvaṃ vā kheḷaṃ vā karontassa dukkaṭaṃ…pe… kattha paññattanti? Sāvatthiyaṃ paññattaṃ. Kaṃ ārabbhāti? Chabbaggiye bhikkhū ārabbha. Kismiṃ vatthusminti? Chabbaggiyā bhikkhū udake uccārampi passāvampi kheḷampi akaṃsu, tasmiṃ vatthusmiṃ. Ekā paññatti, ekā anupaññatti. Channaṃ āpattisamuṭṭhānānaṃ ekena samuṭṭhānena samuṭṭhāti – kāyato ca cittato ca samuṭṭhāti, na vācato…pe….

อาศัยความไม่เอื้อเฟื้อ ถ่ายอุจจาระ ปัสสาวะ หรือบ้วนน้ำลายลงในน้ำ ต้องอาบัติทุกกฏ...ฯลฯ... ถามว่า ทรงบัญญัติไว้ที่ไหน ตอบว่า ทรงบัญญัติไว้ที่กรุงสาวัตถี ถามว่า ทรงปรารภใคร ตอบว่า ทรงปรารภภิกษุฉัพพัคคีย์ ถามว่า ในเรื่องอะไร ตอบว่า ในเรื่องที่ภิกษุฉัพพัคคีย์ถ่ายอุจจาระบ้าง ปัสสาวะบ้าง บ้วนน้ำลายบ้างลงในน้ำ เป็นมูลบัญญัติ ๑ อนุบัญญัติ ๑ ในสมุฏฐานแห่งอาบัติ ๖ อย่าง เกิดขึ้นด้วยสมุฏฐานอย่างหนึ่ง คือ เกิดขึ้นทางกายและจิต ไม่เกิดขึ้นทางวาจา...ฯลฯ...

Pādukavaggo sattamo.

ปาทุกาวรรคที่ ๗

Pañcasattati sekhiyā niṭṭhitā.

เสขิยสิกขาบท ๗๕ สิกขาบท จบแล้ว

Tassuddānaṃ –

อุทานของเสขิยสิกขาบทนั้น คือ

Parimaṇḍalaṃ paṭicchannaṃ, susaṃvutokkhittacakkhu;

Ukkhittojjagghikā saddo, tayo ceva pacālanā.

(สิกขาบทว่าด้วย) การนุ่งห่มให้เป็นปริมณฑล การนุ่งห่มให้ปิดสนิท การสำรวมดี การทอดตาลง การไม่เวิกผ้า การไม่หัวเราะดัง การทำเสียงน้อย และการไม่โคลงกาย ๓ อย่าง

Khambhaṃ oguṇṭhito cevukkuṭipallatthikāya ca;

Sakkaccaṃ pattasaññī ca, samasūpaṃ samatittikaṃ.

(สิกขาบทว่าด้วย) การไม่ค้ำกาย การไม่คลุมศีรษะ การไม่นั่งกระโหย่ง การไม่นั่งรัดเข่า การรับโดยเคารพ การรับโดยมีสติในบาตร การรับแกงพอสมควร และการรับพอเสมอขอบปากบาตร

Sakkaccaṃ pattasaññī ca, sapadānaṃ samasūpakaṃ;

Thūpakato paṭicchannaṃ, viññattujjhānasaññinā.

(สิกขาบทว่าด้วย) การฉันโดยเคารพ การฉันโดยมีสติในบาตร การฉันไปตามลำดับ การฉันแกงพอสมควร การไม่ทำคำข้าวให้เป็นยอด การไม่เอาแกงปิดข้าว การขอ และการมองดูด้วยคิดจะติเตียน

Na mahantaṃ maṇḍalaṃ dvāraṃ, sabbaṃ hatthaṃ na byāhare;

Ukkhepo chedanā gaṇḍo, dhunaṃ sitthāvakārakaṃ.

(สิกขาบทว่าด้วย) การไม่ทำคำข้าวใหญ่เกินไป การทำคำข้าวให้กลม การไม่อ้าปากรอ การไม่สอดมือทั้งหมดเข้าปาก การไม่พูดขณะมีคำข้าวในปาก การไม่โยนคำข้าว การไม่กัดคำข้าว การไม่ทำกระพุ้งแก้มตุ่ย การไม่สลัดมือ และการไม่ทำเมล็ดข้าวตก

Jivhānicchārakañceva, capucapu surusuru;

Hattho patto ca oṭṭho ca, sāmisaṃ sitthakena ca.

(สิกขาบทว่าด้วย) การไม่แลบลิ้น การไม่ฉันดังจั๊บๆ การไม่ฉันดังซูดๆ การไม่เลียมือ การไม่เลียขอดบาตร การไม่เลียริมฝีปาก การไม่รับภาชนะด้วยมือเปื้อน และการไม่เทน้ำล้างบาตรพร้อมเมล็ดข้าว

Chattapāṇissa [Pg.55] saddhammaṃ, na desenti tathāgatā;

Evameva daṇḍapāṇissa, satthaāvudhapāṇinaṃ.

พระตถาคตทั้งหลายไม่ทรงแสดงสัทธรรมแก่คนถือร่ม ฉันใด ก็ไม่ทรงแสดงแก่คนถือไม้พลอง คนถือศัสตรา และคนถืออาวุธ ฉันนั้น

Pādukā upāhanā ceva, yānaseyyāgatassa ca;

Pallatthikā nisinnassa, veṭhitoguṇṭhitassa ca.

(สิกขาบทว่าด้วย) การสวมรองเท้าไม้ การสวมรองเท้า การอยู่ในยาน การนอนบนที่นอน การนั่งรัดเข่า การโพกศีรษะ และการคลุมศีรษะ

Chamā nīcāsane ṭhāne, pacchato uppathena ca;

Ṭhitakena na kātabbaṃ, harite udakamhi cāti.

(สิกขาบทว่าด้วย) การนั่งบนพื้นดิน การนั่งบนอาสนะต่ำ การยืน การเดินไปข้างหลัง การเดินไปนอกทาง และภิกษุผู้ยืนอยู่ ไม่พึงถ่าย (อุจจาระ ปัสสาวะ) บนของเขียวและในน้ำ ดังนี้แล

Tesaṃ vaggānamuddānaṃ –

อุทานของวรรคเหล่านั้น คือ

Parimaṇḍalaujjagghi, khambhaṃ piṇḍaṃ tatheva ca;

Kabaḷā surusuru ca, pādukena ca sattamāti.

ปริมณฑลวรรค อุชชัคฆิกวรรค ขัมภกตวรรค ปิณฑปาตวรรค กพฬวรรค สุรุสุรุวรรค และปาทุกาวรรคเป็นที่ ๗ ดังนี้แล

Mahāvibhaṅge katthapaññattivāro niṭṭhito.

กัตถบัญญัตติวาร ในมหาวิภังค์ จบแล้ว

2. Katāpattivāro

๒. กตาปัตติวาร

1. Pārājikakaṇḍaṃ

๑. ปาราชิกกัณฑ์

157. Methunaṃ dhammaṃ paṭisevanto kati āpattiyo āpajjati? Methunaṃ dhammaṃ paṭisevanto tisso āpattiyo āpajjati. Akkhāyite sarīre methunaṃ dhammaṃ paṭisevati, āpatti pārājikassa; yebhuyyena khāyite sarīre methunaṃ dhammaṃ paṭisevati, āpatti thullaccayassa; vaṭṭakate mukhe acchupantaṃ aṅgajātaṃ paveseti, āpatti dukkaṭassa – methunaṃ dhammaṃ paṭisevanto imā tisso āpattiyo āpajjati.

๑๕๗. ภิกษุเสพเมถุนธรรม ต้องอาบัติเท่าไร ภิกษุเสพเมถุนธรรม ต้องอาบัติ ๓ อย่าง คือ เสพเมถุนธรรมในร่างกายที่ยังไม่ถูกสัตว์กัดกิน ต้องอาบัติปาราชิก เสพเมถุนธรรมในร่างกายที่โดยมากถูกสัตว์กัดกินแล้ว ต้องอาบัติถุลลัจจัย สอดองคชาตเข้าไปในปากที่อ้าไว้ไม่ให้ถูก ต้องอาบัติทุกกฏ ภิกษุเสพเมถุนธรรม ต้องอาบัติ ๓ อย่างเหล่านี้

158. Adinnaṃ ādiyanto kati āpattiyo āpajjati? Adinnaṃ ādiyanto tisso āpattiyo āpajjati. Pañcamāsakaṃ vā atirekapañcamāsakaṃ vā agghanakaṃ adinnaṃ theyyasaṅkhātaṃ ādiyati, āpatti pārājikassa; atirekamāsakaṃ vā ūnapañcamāsakaṃ vā agghanakaṃ adinnaṃ theyyasaṅkhātaṃ ādiyati, āpatti thullaccayassa; māsakaṃ vā ūnamāsakaṃ vā agghanakaṃ adinnaṃ theyyasaṅkhātaṃ ādiyati, āpatti dukkaṭassa – adinnaṃ ādiyanto imā tisso āpattiyo āpajjati.

๑๕๘. ภิกษุผู้ถือเอาของที่เจ้าของมิได้ให้ ต้องอาบัติเท่าไร? ภิกษุผู้ถือเอาของที่เจ้าของมิได้ให้ ต้องอาบัติ ๓ อย่าง. ถือเอาของที่เจ้าของมิได้ให้ มีราคา ๕ มาสก หรือเกินกว่า ๕ มาสก ด้วยจิตคิดจะลัก ต้องอาบัติปาราชิก; มีราคาเกิน ๑ มาสก หรือหย่อนกว่า ๕ มาสก ต้องอาบัติถุลลัจจัย; มีราคา ๑ มาสก หรือหย่อนกว่า ๑ มาสก ต้องอาบัติทุกกฏ – ภิกษุผู้ถือเอาของที่เจ้าของมิได้ให้ ต้องอาบัติ ๓ อย่างเหล่านี้

159. Sañcicca [Pg.56] manussaviggahaṃ jīvitā voropento kati āpattiyo āpajjati? Sañcicca manussaviggahaṃ jīvitā voropento tisso āpattiyo āpajjati. Manussaṃ odissa opātaṃ khaṇati ‘‘papatitvā marissatī’’ti, āpatti dukkaṭassa; papatite dukkhā vedanā uppajjati, āpatti thullaccayassa; marati, āpatti pārājikassa – sañcicca manussaviggahaṃ jīvitā voropento imā tisso āpattiyo āpajjati.

๑๕๙. ภิกษุผู้จงใจพรากกายมนุษย์จากชีวิต ต้องอาบัติเท่าไร? ภิกษุผู้จงใจพรากกายมนุษย์จากชีวิต ต้องอาบัติ ๓ อย่าง. เจาะจงมนุษย์แล้วขุดหลุมพรางด้วยคิดว่า ‘เขาตกลงไปแล้วจักตาย’ ต้องอาบัติทุกกฏ; เมื่อเขาตกลงไปแล้ว ทุกขเวทนาเกิดขึ้น ต้องอาบัติถุลลัจจัย; เขาตาย ต้องอาบัติปาราชิก – ภิกษุผู้จงใจพรากกายมนุษย์จากชีวิต ต้องอาบัติ ๓ อย่างเหล่านี้

160. Asantaṃ abhūtaṃ uttarimanussadhammaṃ ullapanto kati āpattiyo āpajjati? Asantaṃ abhūtaṃ uttarimanussadhammaṃ ullapanto tisso āpattiyo āpajjati. Pāpiccho icchāpakato asantaṃ abhūtaṃ uttarimanussadhammaṃ ullapati, āpatti pārājikassa; ‘‘yo te vihāre vasati, so bhikkhu arahā’’ti bhaṇati, paṭivijānantassa āpatti thullaccayassa; na paṭivijānantassa āpatti dukkaṭassa – asantaṃ abhūtaṃ uttarimanussadhammaṃ ullapanto imā tisso āpattiyo āpajjati.

๑๖๐. ภิกษุผู้อวดอุตตริมนุสสธรรมอันไม่มีอยู่ ไม่เป็นจริง ต้องอาบัติเท่าไร? ภิกษุผู้อวดอุตตริมนุสสธรรมอันไม่มีอยู่ ไม่เป็นจริง ต้องอาบัติ ๓ อย่าง. เป็นผู้มีความปรารถนาลามก ถูกความอยากครอบงำ อวดอุตตริมนุสสธรรมอันไม่มีอยู่ ไม่เป็นจริง ต้องอาบัติปาราชิก; กล่าวว่า ‘ภิกษุรูปใดอยู่ในวิหารของท่าน ภิกษุรูปนั้นเป็นพระอรหันต์’ เมื่อผู้ฟังเข้าใจ ต้องอาบัติถุลลัจจัย; เมื่อผู้ฟังไม่เข้าใจ ต้องอาบัติทุกกฏ – ภิกษุผู้อวดอุตตริมนุสสธรรมอันไม่มีอยู่ ไม่เป็นจริง ต้องอาบัติ ๓ อย่างเหล่านี้

Cattāro pārājikā niṭṭhitā.

ปาราชิก ๔ สิกขาบท จบแล้ว

2. Saṅghādisesakaṇḍaṃ

๒. สังฆาทิเสสกัณฑ์

161. Upakkamitvā asuciṃ mocento tisso āpattiyo āpajjati. Ceteti upakkamati muccati, āpatti saṅghādisesassa; ceteti upakkamati na muccati, āpatti thullaccayassa; payoge dukkaṭaṃ.

๑๖๑. ภิกษุผู้พยายามแล้วทำอสุจิให้เคลื่อน ต้องอาบัติ ๓ อย่าง. มีเจตนา พยายาม แล้วอสุจิเคลื่อน ต้องอาบัติสังฆาทิเสส; มีเจตนา พยายาม แต่ไม่เคลื่อน ต้องอาบัติถุลลัจจัย; ในขณะพยายาม ต้องอาบัติทุกกฏ

Mātugāmena saddhiṃ kāyasaṃsaggaṃ samāpajjanto tisso āpattiyo āpajjati. Kāyena kāyaṃ āmasati, āpatti saṅghādisesassa; kāyena kāyapaṭibaddhaṃ āmasati, āpatti thullaccayassa; kāyapaṭibaddhena kāyapaṭibaddhaṃ āmasati, āpatti dukkaṭassa.

ภิกษุผู้ถึงความเคล้าคลึงกายกับมาตุคาม ต้องอาบัติ ๓ อย่าง. ใช้กายจับต้องกาย ต้องอาบัติสังฆาทิเสส; ใช้กายจับต้องของที่เนื่องด้วยกาย ต้องอาบัติถุลลัจจัย; ใช้ของที่เนื่องด้วยกายจับต้องของที่เนื่องด้วยกาย ต้องอาบัติทุกกฏ

Mātugāmaṃ duṭṭhullāhi vācāhi obhāsento tisso āpattiyo āpajjati. Vaccamaggaṃ passāvamaggaṃ ādissa vaṇṇampi bhaṇati, avaṇṇampi bhaṇati, āpatti saṅghādisesassa; vaccamaggaṃ passāvamaggaṃ ṭhapetvā adhakkhakaṃ ubbhajāṇumaṇḍalaṃ ādissa vaṇṇampi bhaṇati avaṇṇampi bhaṇati, āpatti thullaccayassa; kāyapaṭibaddhaṃ ādissa vaṇṇampi bhaṇati avaṇṇampi bhaṇati, āpatti dukkaṭassa.

ภิกษุผู้พูดเกี้ยวมาตุคามด้วยวาจาชั่วหยาบ ต้องอาบัติ ๓ อย่าง. ปรารภวัจจมรรคหรือปัสสาวมรรคแล้วกล่าวชมก็ตาม กล่าวติก็ตาม ต้องอาบัติสังฆาทิเสส; เว้นวัจจมรรคและปัสสาวมรรคเสีย ปรารภอวัยวะเบื้องต่ำกว่ากระดูกไหปลาร้า เบื้องสูงกว่าสะบ้าหัวเข่าแล้วกล่าวชมก็ตาม กล่าวติก็ตาม ต้องอาบัติถุลลัจจัย; ปรารภของที่เนื่องด้วยกายแล้วกล่าวชมก็ตาม กล่าวติก็ตาม ต้องอาบัติทุกกฏ

Attakāmapāricariyā [Pg.57] vaṇṇaṃ bhāsanto tisso āpattiyo āpajjati. Mātugāmassa santike attakāmapāricariyāya vaṇṇaṃ bhāsati, āpatti saṅghādisesassa; paṇḍakassa santike attakāmapāricariyāya vaṇṇaṃ bhāsati, āpatti thullaccayassa; tiracchānagatassa santike attakāmapāricariyāya vaṇṇaṃ bhāsati, āpatti dukkaṭassa.

ภิกษุผู้กล่าวคุณแห่งการบำเรอตนด้วยกาม ต้องอาบัติ ๓ อย่าง. กล่าวคุณแห่งการบำเรอตนด้วยกามในสำนักของมาตุคาม ต้องอาบัติสังฆาทิเสส; ในสำนักของบัณเฑาะก์ ต้องอาบัติถุลลัจจัย; ในสำนักของสัตว์ดิรัจฉาน ต้องอาบัติทุกกฏ

Sañcarittaṃ samāpajjanto tisso āpattiyo āpajjati. Paṭiggaṇhāti vīmaṃsati paccāharati, āpatti saṅghādisesassa; paṭiggaṇhāti vīmaṃsati na paccāharati, āpatti thullaccayassa; paṭiggaṇhāti na vīmaṃsati na paccāharati, āpatti dukkaṭassa.

ภิกษุผู้ทำหน้าที่สื่อรัก ต้องอาบัติ ๓ อย่าง. รับคำ สอบถาม แล้วนำความไปบอก ต้องอาบัติสังฆาทิเสส; รับคำ สอบถาม แต่ไม่นำความไปบอก ต้องอาบัติถุลลัจจัย; รับคำ แต่ไม่สอบถาม และไม่นำความไปบอก ต้องอาบัติทุกกฏ

Saññācikāya kuṭiṃ kārāpento tisso āpattiyo āpajjati. Kārāpeti, payoge dukkaṭaṃ; ekaṃ piṇḍaṃ anāgate, āpatti thullaccayassa; tasmiṃ piṇḍe āgate, āpatti saṅghādisesassa.

ภิกษุผู้ให้สร้างกุฎีด้วยการขอเอง ต้องอาบัติ ๓ อย่าง. ให้สร้าง ในขณะพยายาม ต้องอาบัติทุกกฏ; เมื่อดินก้อนหนึ่งยังมาไม่ถึง ต้องอาบัติถุลลัจจัย; เมื่อดินก้อนนั้นมาถึงแล้ว ต้องอาบัติสังฆาทิเสส

Mahallakaṃ vihāraṃ kārāpento tisso āpattiyo āpajjati. Kārāpeti, payoge dukkaṭaṃ; ekaṃ piṇḍaṃ anāgate, āpatti thullaccayassa; tasmiṃ piṇḍe āgate, āpatti saṅghādisesassa.

ภิกษุผู้ให้สร้างวิหารใหญ่ ต้องอาบัติ ๓ อย่าง. ให้สร้าง ในขณะพยายาม ต้องอาบัติทุกกฏ; เมื่อดินก้อนหนึ่งยังมาไม่ถึง ต้องอาบัติถุลลัจจัย; เมื่อดินก้อนนั้นมาถึงแล้ว ต้องอาบัติสังฆาทิเสส

Bhikkhuṃ amūlakena pārājikena dhammena anuddhaṃsento tisso āpattiyo āpajjati. Anokāsaṃ kārāpetvā cāvanādhippāyo vadeti, āpatti saṅghādisesena dukkaṭassa; okāsaṃ kārāpetvā akkosādhippāyo vadeti, āpatti omasavādassa.

ภิกษุผู้โจทภิกษุด้วยอาบัติปาราชิกอันไม่มีมูล ต้องอาบัติ ๓ อย่าง. ไม่ให้โอกาส มีความประสงค์จะให้เคลื่อน (จากพรหมจรรย์) แล้วกล่าว ต้องอาบัติสังฆาทิเสสและทุกกฏ; ให้โอกาสแล้ว มีความประสงค์จะด่า แล้วกล่าว ต้องอาบัติปาจิตตีย์เพราะโอวาท

Bhikkhuṃ aññabhāgiyassa adhikaraṇassa kiñci desaṃ lesamattaṃ upādāya pārājikena dhammena anuddhaṃsento tisso āpattiyo āpajjati. Anokāsaṃ kārāpetvā cāvanādhippāyo vadeti, āpatti saṅghādisesena dukkaṭassa; okāsaṃ kārāpetvā akkosādhippāyo vadeti, āpatti omasavādassa.

ภิกษุผู้ถือเอาเลศเพียงเล็กน้อยแห่งอธิกรณ์ที่มีส่วนอื่น แล้วโจทภิกษุด้วยอาบัติปาราชิก ต้องอาบัติ ๓ อย่าง. ไม่ให้โอกาส มีความประสงค์จะให้เคลื่อน (จากพรหมจรรย์) แล้วกล่าว ต้องอาบัติสังฆาทิเสสและทุกกฏ; ให้โอกาสแล้ว มีความประสงค์จะด่า แล้วกล่าว ต้องอาบัติปาจิตตีย์เพราะโอวาท

Saṅghabhedako bhikkhu yāvatatiyaṃ samanubhāsanāya na paṭinissajjanto tisso āpattiyo āpajjati. Ñattiyā dukkaṭaṃ; dvīhi kammavācāhi thullaccayā; kammavācāpariyosāne āpatti saṅghādisesassa.

ภิกษุผู้ทำลายสงฆ์ อันสงฆ์สวดสมนุภาสน์อยู่จนถึงครั้งที่สาม ไม่ยอมสละ (ทิฏฐินั้น) ต้องอาบัติ ๓ อย่าง. (จบ) ญัตติ ต้องอาบัติทุกกฏ; (จบ) กรรมวาจา ๒ ครั้ง ต้องอาบัติถุลลัจจัย; ในที่สุดแห่งกรรมวาจา ต้องอาบัติสังฆาทิเสส

Bhedakānuvattakā bhikkhū yāvatatiyaṃ samanubhāsanāya na paṭinissajjantā tisso āpattiyo āpajjanti. Ñattiyā dukkaṭaṃ; dvīhi kammavācāhi [Pg.58] thullaccayā; kammavācāpariyosāne āpatti saṅghādisesassa.

ภิกษุทั้งหลายผู้ประพฤติตามภิกษุผู้ทำลายสงฆ์ อันสงฆ์สวดสมนุภาสน์อยู่จนถึงครั้งที่สาม ไม่ยอมสละ (ทิฏฐินั้น) ต้องอาบัติ ๓ อย่าง. (จบ) ญัตติ ต้องอาบัติทุกกฏ; (จบ) กรรมวาจา ๒ ครั้ง ต้องอาบัติถุลลัจจัย; ในที่สุดแห่งกรรมวาจา ต้องอาบัติสังฆาทิเสส

Dubbaco bhikkhu yāvatatiyaṃ samanubhāsanāya na paṭinissajjanto tisso āpattiyo āpajjati. Ñattiyā dukkaṭaṃ; dvīhi kammavācāhi thullaccayā; kammavācāpariyosāne āpatti saṅghādisesassa.

ภิกษุผู้ว่ายาก อันสงฆ์สวดสมนุภาสน์อยู่จนถึงครั้งที่สาม ไม่ยอมสละ (ความประพฤตินั้น) ต้องอาบัติ ๓ อย่าง. (จบ) ญัตติ ต้องอาบัติทุกกฏ; (จบ) กรรมวาจา ๒ ครั้ง ต้องอาบัติถุลลัจจัย; ในที่สุดแห่งกรรมวาจา ต้องอาบัติสังฆาทิเสส

Kuladūsako bhikkhu yāvatatiyaṃ samanubhāsanāya na paṭinissajjanto tisso āpattiyo āpajjati. Ñattiyā dukkaṭaṃ; dvīhi kammavācāhi thullaccayā; kammavācāpariyosāne āpatti saṅghādisesassa.

ภิกษุผู้ประทุษร้ายตระกูล เมื่อถูกสวดสมนุภาสน์จนถึงครั้งที่สามแล้วยังไม่สละทิฏฐิ ย่อมต้องอาบัติ ๓ อย่าง คือ จบญัตติ ต้องอาบัติทุกกฏ จบกรรมวาจา ๒ ครั้ง ต้องอาบัติถุลลัจจัย ในเวลาจบกรรมวาจา ต้องอาบัติสังฆาทิเสส

Terasa saṅghādisesā niṭṭhitā.

สังฆาทิเสส ๑๓ สิกขาบท จบแล้ว

3. Nissaggiyakaṇḍaṃ

๓. นิสสัคคิยกัณฑ์

1. Kathinavaggo

๑. กฐินวรรค

162. Atirekacīvaraṃ dasāhaṃ atikkāmento ekaṃ āpattiṃ āpajjati. Nissaggiyaṃ pācittiyaṃ.

๑๖๒. ภิกษุเก็บอติเรกจีวรไว้เกิน ๑๐ วัน ต้องอาบัติอย่างหนึ่ง คือ นิสสัคคิยปาจิตตีย์

Ekarattaṃ ticīvarena vippavasanto ekaṃ āpattiṃ āpajjati. Nissaggiyaṃ pācittiyaṃ.

ภิกษุอยู่ปราศจากไตรจีวรแม้คืนหนึ่ง ต้องอาบัติอย่างหนึ่ง คือ นิสสัคคิยปาจิตตีย์

Akālacīvaraṃ paṭiggahetvā māsaṃ atikkāmento ekaṃ āpattiṃ āpajjati. Nissaggiyaṃ pācittiyaṃ.

ภิกษุรับอกาลจีวรแล้วเก็บไว้เกินหนึ่งเดือน ต้องอาบัติอย่างหนึ่ง คือ นิสสัคคิยปาจิตตีย์

Aññātikāya bhikkhuniyā purāṇacīvaraṃ dhovāpento dve āpattiyo āpajjati. Dhovāpeti, payoge dukkaṭaṃ; dhovāpite nissaggiyaṃ pācittiyaṃ.

ภิกษุให้ภิกษุณีที่ไม่ใช่ญาติซักจีวรเก่า ต้องอาบัติ ๒ อย่าง คือ ในขณะที่ให้ซัก เป็นทุกกฏในประโยค เมื่อซักเสร็จแล้ว เป็นนิสสัคคิยปาจิตตีย์

Aññātikāya bhikkhuniyā hatthato cīvaraṃ paṭiggaṇhanto dve āpattiyo āpajjati. Gaṇhāti, payoge dukkaṭaṃ; gahite nissaggiyaṃ pācittiyaṃ.

ภิกษุรับจีวรจากมือของภิกษุณีที่ไม่ใช่ญาติ ต้องอาบัติ ๒ อย่าง คือ ในขณะที่รับ เป็นทุกกฏในประโยค เมื่อรับแล้ว เป็นนิสสัคคิยปาจิตตีย์

Aññātakaṃ gahapatiṃ vā gahapatāniṃ vā cīvaraṃ viññāpento dve āpattiyo āpajjati. Viññāpeti, payoge dukkaṭaṃ; viññāpite nissaggiyaṃ pācittiyaṃ.

ภิกษุออกปากขอจีวรต่อคฤหัสถ์ชายหรือหญิงที่ไม่ใช่ญาติ ต้องอาบัติ ๒ อย่าง คือ ในขณะที่ขอ เป็นทุกกฏในประโยค เมื่อได้มาแล้ว เป็นนิสสัคคิยปาจิตตีย์

Aññātakaṃ [Pg.59] gahapatiṃ vā gahapatāniṃ vā tatuttari cīvaraṃ viññāpento dve āpattiyo āpajjati. Viññāpeti, payoge dukkaṭaṃ; viññāpite nissaggiyaṃ pācittiyaṃ.

ภิกษุออกปากขอจีวรเกินกว่าที่จำเป็นต่อคฤหัสถ์ชายหรือหญิงที่ไม่ใช่ญาติ ต้องอาบัติ ๒ อย่าง คือ ในขณะที่ขอ เป็นทุกกฏในประโยค เมื่อได้มาแล้ว เป็นนิสสัคคิยปาจิตตีย์

Pubbe appavārito aññātakaṃ gahapatikaṃ upasaṅkamitvā cīvare vikappaṃ āpajjanto dve āpattiyo āpajjati. Vikappaṃ āpajjati, payoge dukkaṭaṃ; vikappaṃ āpanne nissaggiyaṃ pācittiyaṃ.

ภิกษุเข้าไปหาคฤหัสถ์ที่ไม่ใช่ญาติซึ่งเขาไม่ได้ปวารณาไว้ก่อน แล้วพูดกำหนดลักษณะจีวร ต้องอาบัติ ๒ อย่าง คือ ในขณะที่พูดกำหนดลักษณะ เป็นทุกกฏในประโยค เมื่อได้มาแล้ว เป็นนิสสัคคิยปาจิตตีย์

Pubbe appavārito aññātake gahapatike upasaṅkamitvā cīvare vikappaṃ āpajjanto dve āpattiyo āpajjati. Vikappaṃ āpajjati, payoge dukkaṭaṃ; vikappaṃ āpanne nissaggiyaṃ pācittiyaṃ.

ภิกษุเข้าไปหาคฤหัสถ์ทั้งหลายที่ไม่ใช่ญาติซึ่งเขาไม่ได้ปวารณาไว้ก่อน แล้วพูดกำหนดลักษณะจีวร ต้องอาบัติ ๒ อย่าง คือ ในขณะที่พูดกำหนดลักษณะ เป็นทุกกฏในประโยค เมื่อได้มาแล้ว เป็นนิสสัคคิยปาจิตตีย์

Atirekatikkhattuṃ codanāya atirekachakkhattuṃ ṭhānena cīvaraṃ abhinipphādento dve āpattiyo āpajjati. Abhinipphādeti, payoge dukkaṭaṃ; abhinipphādite nissaggiyaṃ pācittiyaṃ.

ภิกษุทำให้จีวรสำเร็จได้ด้วยการทวงเกิน ๓ ครั้ง หรือด้วยการยืนเกิน ๖ ครั้ง ต้องอาบัติ ๒ อย่าง คือ ในขณะที่ทำให้สำเร็จ เป็นทุกกฏในประโยค เมื่อสำเร็จแล้ว เป็นนิสสัคคิยปาจิตตีย์

Kathinavaggo paṭhamo.

กฐินวรรคที่ ๑ จบ

2. Kosiyavaggo

๒. โกสิยวรรค

163. Kosiyamissakaṃ santhataṃ kārāpento dve āpattiyo āpajjati. Kārāpeti, payoge dukkaṭaṃ; kārāpite nissaggiyaṃ pācittiyaṃ.

๑๖๓. ภิกษุให้ทำสันถัตเจือด้วยไหม ต้องอาบัติ ๒ อย่าง คือ ในขณะที่ให้ทำ เป็นทุกกฏในประโยค เมื่อทำเสร็จแล้ว เป็นนิสสัคคิยปาจิตตีย์

Suddhakāḷakānaṃ eḷakalomānaṃ santhataṃ kārāpento dve āpattiyo āpajjati. Kārāpeti, payoge dukkaṭaṃ; kārāpite nissaggiyaṃ pācittiyaṃ.

ภิกษุให้ทำสันถัตด้วยขนเจียมสีดำล้วน ต้องอาบัติ ๒ อย่าง คือ ในขณะที่ให้ทำ เป็นทุกกฏในประโยค เมื่อทำเสร็จแล้ว เป็นนิสสัคคิยปาจิตตีย์

Anādiyitvā tulaṃ odātānaṃ tulaṃ gocariyānaṃ navaṃ santhataṃ kārāpento dve āpattiyo āpajjati. Kārāpeti, payoge dukkaṭaṃ; kārāpite nissaggiyaṃ pācittiyaṃ.

ภิกษุให้ทำสันถัตใหม่ โดยไม่ใช้ขนเจียมสีขาว ๑ ส่วน และขนเจียมสีด่าง ๑ ส่วน ต้องอาบัติ ๒ อย่าง คือ ในขณะที่ให้ทำ เป็นทุกกฏในประโยค เมื่อทำเสร็จแล้ว เป็นนิสสัคคิยปาจิตตีย์

Anuvassaṃ santhataṃ kārāpento dve āpattiyo āpajjati. Kārāpeti, payoge dukkaṭaṃ; kārāpite nissaggiyaṃ pācittiyaṃ.

ภิกษุให้ทำสันถัตทุกๆ ปี ต้องอาบัติ ๒ อย่าง คือ ในขณะที่ให้ทำ เป็นทุกกฏในประโยค เมื่อทำเสร็จแล้ว เป็นนิสสัคคิยปาจิตตีย์

Anādiyitvā purāṇasanthatassa sāmantā sugatavidatthiṃ navaṃ nisīdanasanthataṃ kārāpento dve āpattiyo āpajjati. Kārāpeti, payoge dukkaṭaṃ; kārāpite nissaggiyaṃ pācittiyaṃ.

ภิกษุให้ทำสันถัตสำหรับนั่งผืนใหม่ โดยไม่เอาสันถัตเก่าขนาด ๑ คืบสุคตมาปนลงที่ขอบ ต้องอาบัติ ๒ อย่าง คือ ในขณะที่ให้ทำ เป็นทุกกฏในประโยค เมื่อทำเสร็จแล้ว เป็นนิสสัคคิยปาจิตตีย์

Eḷakalomāni [Pg.60] paṭiggahetvā tiyojanaṃ atikkāmento dve āpattiyo āpajjati. Paṭhamaṃ pādaṃ tiyojanaṃ atikkāmeti, āpatti dukkaṭassa; dutiyaṃ pādaṃ atikkāmeti, nissaggiyaṃ pācittiyaṃ.

ภิกษุรับขนเจียมแล้วนำไปเกิน ๓ โยชน์ ต้องอาบัติ ๒ อย่าง คือ เมื่อก้าวเท้าแรกพ้นเขต ๓ โยชน์ ต้องอาบัติทุกกฏ เมื่อก้าวเท้าที่สองพ้นไป เป็นนิสสัคคิยปาจิตตีย์

Aññātikāya bhikkhuniyā eḷakalomāni dhovāpento dve āpattiyo āpajjati. Dhovāpeti, payoge dukkaṭaṃ; dhovāpite nissaggiyaṃ pācittiyaṃ.

ภิกษุให้ภิกษุณีที่ไม่ใช่ญาติซักขนเจียม ต้องอาบัติ ๒ อย่าง คือ ในขณะที่ให้ซัก เป็นทุกกฏในประโยค เมื่อซักเสร็จแล้ว เป็นนิสสัคคิยปาจิตตีย์

Rūpiyaṃ paṭiggaṇhanto dve āpattiyo āpajjati. Gaṇhāti, payoge dukkaṭaṃ; gahite nissaggiyaṃ pācittiyaṃ.

ภิกษุรับรูปิยะ ต้องอาบัติ ๒ อย่าง คือ ในขณะที่รับ เป็นทุกกฏในประโยค เมื่อรับแล้ว เป็นนิสสัคคิยปาจิตตีย์

Nānappakārakaṃ rūpiyasaṃvohāraṃ samāpajjanto dve āpattiyo āpajjati. Samāpajjati, payoge dukkaṭaṃ; samāpanne nissaggiyaṃ pācittiyaṃ.

ภิกษุทำการแลกเปลี่ยนด้วยรูปิยะมีประการต่างๆ ต้องอาบัติ ๒ อย่าง คือ ในขณะที่ทำการแลกเปลี่ยน เป็นทุกกฏในประโยค เมื่อแลกเปลี่ยนสำเร็จแล้ว เป็นนิสสัคคิยปาจิตตีย์

Nānappakārakaṃ kayavikkayaṃ samāpajjanto dve āpattiyo āpajjati. Samāpajjati, payoge dukkaṭaṃ; samāpanne nissaggiyaṃ pācittiyaṃ.

ภิกษุทำการซื้อขายมีประการต่างๆ ต้องอาบัติ ๒ อย่าง คือ ในขณะที่ทำการซื้อขาย เป็นทุกกฏในประโยค เมื่อซื้อขายสำเร็จแล้ว เป็นนิสสัคคิยปาจิตตีย์

Kosiyavaggo dutiyo.

โกสิยวรรคที่ ๒ จบ

3. Pattavaggo

๓. ปัตตวรรค

164. Atirekapattaṃ dasāhaṃ atikkāmento ekaṃ āpattiṃ āpajjati. Nissaggiyaṃ pācittiyaṃ.

๑๖๔. ภิกษุเก็บอติเรกบาตรไว้เกิน ๑๐ วัน ต้องอาบัติอย่างหนึ่ง คือ นิสสัคคิยปาจิตตีย์

Ūnapañcabandhanena pattena aññaṃ navaṃ pattaṃ cetāpento dve āpattiyo āpajjati. Cetāpeti, payoge dukkaṭaṃ; cetāpite nissaggiyaṃ pācittiyaṃ.

ภิกษุมีบาตรที่ยังมีแผลไม่ถึง ๕ แห่ง แล้วขอเอาบาตรใหม่ใบอื่นมาอีก ต้องอาบัติ ๒ อย่าง คือ ในขณะที่ขอ เป็นทุกกฏในประโยค เมื่อได้มาแล้ว เป็นนิสสัคคิยปาจิตตีย์

Bhesajjāni paṭiggahetvā sattāhaṃ atikkāmento ekaṃ āpattiṃ āpajjati. Nissaggiyaṃ pācittiyaṃ.

ภิกษุรับประเคนเภสัชแล้วเก็บไว้ให้ล่วง ๗ วันไป ต้องอาบัติ ๑ ตัว คือ นิสสัคคิยปาจิตตีย์

Atirekamāse sese gimhāne vassikasāṭikacīvaraṃ pariyesanto dve āpattiyo āpajjati. Pariyesati, payoge dukkaṭaṃ; pariyiṭṭhe nissaggiyaṃ pācittiyaṃ.

ภิกษุแสวงหาผ้าอาบน้ำฝนในฤดูร้อนเมื่อยังเหลืออยู่อีกเกิน ๑ เดือน ต้องอาบัติ ๒ ตัว คือ แสวงหาอยู่ ในประโยค ต้องทุกกฏ แสวงหาได้แล้ว เป็นนิสสัคคิยปาจิตตีย์

Bhikkhussa sāmaṃ cīvaraṃ datvā kupito anattamano acchindanto dve āpattiyo āpajjati. Acchindati, payoge dukkaṭaṃ; acchinne nissaggiyaṃ pācittiyaṃ.

ภิกษุถวายจีวรแก่ภิกษุด้วยตนเองแล้ว โกรธ ไม่พอใจ ชิงเอาคืนมา ต้องอาบัติ ๒ ตัว คือ กำลังชิง ในประโยค ต้องทุกกฏ ชิงมาได้แล้ว เป็นนิสสัคคิยปาจิตตีย์

Sāmaṃ [Pg.61] suttaṃ viññāpetvā tantavāyehi cīvaraṃ vāyāpento dve āpattiyo āpajjati. Vāyāpeti, payoge dukkaṭaṃ; vāyāpite nissaggiyaṃ pācittiyaṃ.

ภิกษุออกปากขอด้ายมาเองแล้วให้ช่างหูกทอจีวร ต้องอาบัติ ๒ ตัว คือ ให้ทออยู่ ในประโยค ต้องทุกกฏ ทอสำเร็จแล้ว เป็นนิสสัคคิยปาจิตตีย์

Pubbe appavārito aññātakassa gahapatikassa tantavāye upasaṅkamitvā cīvare vikappaṃ āpajjanto dve āpattiyo āpajjati. Vikappaṃ āpajjati, payoge dukkaṭaṃ; vikappaṃ āpanne nissaggiyaṃ pācittiyaṃ.

ภิกษุเข้าไปหาช่างหูกของคฤหบดีผู้ไม่ใช่ญาติที่มิได้ปวารณาไว้ก่อน แล้วกำหนดจีวร ต้องอาบัติ ๒ ตัว คือ กำลังกำหนด ในประโยค ต้องทุกกฏ กำหนดแล้ว เป็นนิสสัคคิยปาจิตตีย์

Accekacīvaraṃ paṭiggahetvā cīvarakālasamayaṃ atikkāmento ekaṃ āpattiṃ āpajjati. Nissaggiyaṃ pācittiyaṃ.

ภิกษุรับอัจเจกจีวรแล้วเก็บไว้ให้ล่วงจีวรกาลสมัยไป ต้องอาบัติ ๑ ตัว คือ นิสสัคคิยปาจิตตีย์

Tiṇṇaṃ cīvarānaṃ aññataraṃ cīvaraṃ antaraghare nikkhipitvā atirekachārattaṃ vippavasanto ekaṃ āpattiṃ āpajjati. Nissaggiyaṃ pācittiyaṃ.

ภิกษุเก็บจีวรผืนใดผืนหนึ่งในไตรจีวรไว้ในละแวกบ้าน แล้วอยู่ปราศจากจีวรนั้นเกิน ๖ คืน ต้องอาบัติ ๑ ตัว คือ นิสสัคคิยปาจิตตีย์

Jānaṃ saṅghikaṃ lābhaṃ pariṇataṃ attano pariṇāmento dve āpattiyo āpajjati. Pariṇāmeti, payoge dukkaṭaṃ; pariṇāmite nissaggiyaṃ pācittiyaṃ.

ภิกษุรู้อยู่ น้อมลาภสงฆ์ที่เขาน้อมไปจะถวายสงฆ์มาเพื่อตน ต้องอาบัติ ๒ ตัว คือ กำลังน้อมมา ในประโยค ต้องทุกกฏ น้อมมาได้แล้ว เป็นนิสสัคคิยปาจิตตีย์

Pattavaggo tatiyo.

ปัตตวรรคที่ ๓

Tiṃsa nissaggiyā pācittiyā niṭṭhitā.

นิสสัคคิยปาจิตตีย์ ๓๐ สิกขาบท จบ

4. Pācittiyakaṇḍaṃ

๔. ปาจิตติยกัณฑ์

1. Musāvādavaggo

๑. มุสาวาทวรรค

165. Sampajānamusāvādaṃ bhāsanto kati āpattiyo āpajjati? Sampajānamusāvādaṃ bhāsanto pañca āpattiyo āpajjati. Pāpiccho icchāpakato asantaṃ abhūtaṃ uttarimanussadhammaṃ ullapati, āpatti pārājikassa; bhikkhuṃ amūlakena pārājikena dhammena anuddhaṃseti, āpatti saṅghādisesassa; ‘‘yo te vihāre vasati, so bhikkhu arahā’’ti bhaṇati, paṭivijānantassa āpatti thullaccayassa; na paṭivijānantassa āpatti dukkaṭassa; sampajānamusāvāde pācittiyaṃ – sampajānamusāvādaṃ bhāsanto imā pañca āpattiyo āpajjati.

๑๖๕. ภิกษุผู้กล่าวสัมปชานมุสาวาท ต้องอาบัติเท่าไร? ภิกษุผู้กล่าวสัมปชานมุสาวาท ต้องอาบัติ ๕ ตัว คือ มีความปรารถนาลามก ถูกความอยากครอบงำ อวดอุตตริมนุสสธรรมที่ไม่มี ไม่เป็นจริง ต้องอาบัติปาราชิก โจทภิกษุด้วยอาบัติปาราชิกไม่มีมูล ต้องอาบัติสังฆาทิเสส กล่าวว่า "ภิกษุรูปใดอยู่ในวิหารของท่าน ภิกษุรูปนั้นเป็นพระอรหันต์" เมื่อผู้ฟังรู้ความ ต้องอาบัติถุลลัจจัย เมื่อผู้ฟังไม่รู้ความ ต้องอาบัติทุกกฏ ในเพราะสัมปชานมุสาวาท เป็นปาจิตตีย์ ภิกษุผู้กล่าวสัมปชานมุสาวาท ต้องอาบัติ ๕ ตัวเหล่านี้

Omasanto [Pg.62] dve āpattiyo āpajjati. Upasampannaṃ omasati, āpatti pācittiyassa; anupasampannaṃ omasati, āpatti dukkaṭassa.

ภิกษุผู้เสียดสี ต้องอาบัติ ๒ ตัว คือ เสียดสีอุปสัมบัน ต้องอาบัติปาจิตตีย์ เสียดสีอนุปสัมบัน ต้องอาบัติทุกกฏ

Pesuññaṃ upasaṃharanto dve āpattiyo āpajjati. Upasampannassa pesuññaṃ upasaṃharati, āpatti pācittiyassa; anupasampannassa pesuññaṃ upasaṃharati, āpatti dukkaṭassa.

ภิกษุผู้ส่อเสียด ต้องอาบัติ ๒ ตัว คือ ส่อเสียดอุปสัมบัน ต้องอาบัติปาจิตตีย์ ส่อเสียดอนุปสัมบัน ต้องอาบัติทุกกฏ

Anupasampannaṃ padaso dhammaṃ vācento dve āpattiyo āpajjati. Vāceti, payoge dukkaṭaṃ; pade pade āpatti pācittiyassa.

ภิกษุสอนธรรมแก่อนุปสัมบันโดยว่าพร้อมกันเป็นบทๆ ต้องอาบัติ ๒ ตัว คือ กำลังสอน ในประโยค ต้องทุกกฏ ทุกๆ บท ต้องอาบัติปาจิตตีย์

Anupasampannena uttaridirattatirattaṃ sahaseyyaṃ kappento dve āpattiyo āpajjati. Nipajjati, payoge dukkaṭaṃ; nipanne āpatti pācittiyassa.

ภิกษุนอนร่วมกับอนุปสัมบันเกิน ๒-๓ คืน ต้องอาบัติ ๒ ตัว คือ กำลังนอน ในประโยค ต้องทุกกฏ นอนแล้ว ต้องอาบัติปาจิตตีย์

Mātugāmena sahaseyyaṃ kappento dve āpattiyo āpajjati. Nipajjati, payoge dukkaṭaṃ; nipanne āpatti pācittiyassa.

ภิกษุนอนร่วมกับมาตุคาม ต้องอาบัติ ๒ ตัว คือ กำลังนอน ในประโยค ต้องทุกกฏ นอนแล้ว ต้องอาบัติปาจิตตีย์

Mātugāmassa uttarichappañcavācāhi dhammaṃ desento dve āpattiyo āpajjati. Deseti, payoge dukkaṭaṃ; pade pade āpatti pācittiyassa.

ภิกษุแสดงธรรมแก่มาตุคามเกินกว่า ๕-๖ คำ ต้องอาบัติ ๒ ตัว คือ กำลังแสดง ในประโยค ต้องทุกกฏ ทุกๆ บท ต้องอาบัติปาจิตตีย์

Anupasampannassa uttarimanussadhammaṃ bhūtaṃ ārocento dve āpattiyo āpajjati. Āroceti, payoge dukkaṭaṃ; ārocite āpatti pācittiyassa.

ภิกษุบอกอุตตริมนุสสธรรมที่มีจริงแก่อนุปสัมบัน ต้องอาบัติ ๒ ตัว คือ กำลังบอก ในประโยค ต้องทุกกฏ บอกแล้ว ต้องอาบัติปาจิตตีย์

Bhikkhussa duṭṭhullaṃ āpattiṃ anupasampannassa ārocento dve āpattiyo āpajjati. Āroceti, payoge dukkaṭaṃ; ārocite āpatti pācittiyassa.

ภิกษุบอกอาบัติชั่วหยาบของภิกษุแก่อนุปสัมบัน ต้องอาบัติ ๒ ตัว คือ กำลังบอก ในประโยค ต้องทุกกฏ บอกแล้ว ต้องอาบัติปาจิตตีย์

Pathaviṃ khaṇanto dve āpattiyo āpajjati. Khaṇati, payoge dukkaṭaṃ; pahāre pahāre āpatti pācittiyassa.

ภิกษุผู้ขุดดิน ต้องอาบัติ ๒ ตัว คือ กำลังขุด ในประโยค ต้องทุกกฏ ทุกๆ จอบ ต้องอาบัติปาจิตตีย์

Musāvādavaggo paṭhamo.

มุสาวาทวรรคที่ ๑

2. Bhūtagāmavaggo

๒. ภูตคามวรรค

166. Bhūtagāmaṃ pātento dve āpattiyo āpajjati. Pāteti, payoge dukkaṭaṃ; pahāre pahāre āpatti pācittiyassa.

๑๖๖. ภิกษุผู้พรากภูตคาม ต้องอาบัติ ๒ ตัว คือ กำลังพราก ในประโยค ต้องทุกกฏ ทุกๆ ครั้งที่พราก ต้องอาบัติปาจิตตีย์

Aññenaññaṃ [Pg.63] paṭicaranto dve āpattiyo āpajjati. Anāropite aññavādake aññenaññaṃ paṭicarati, āpatti dukkaṭassa; āropite aññavādake aññenaññaṃ paṭicarati, āpatti pācittiyassa.

ภิกษุผู้พูดกลบเกลื่อนเรื่องอื่นด้วยเรื่องอื่น ต้องอาบัติ ๒ ตัว คือ เมื่อยังไม่ถูกยกอัญญวาทกรรม พูดกลบเกลื่อนเรื่องอื่นด้วยเรื่องอื่น ต้องอาบัติทุกกฏ เมื่อถูกยกอัญญวาทกรรมแล้ว พูดกลบเกลื่อนเรื่องอื่นด้วยเรื่องอื่น ต้องอาบัติปาจิตตีย์

Bhikkhuṃ ujjhāpento dve āpattiyo āpajjati. Ujjhāpeti, payoge dukkaṭaṃ; ujjhāpite āpatti pācittiyassa.

ภิกษุผู้ทำให้ภิกษุอื่นรำคาญ ต้องอาบัติ ๒ ตัว คือ กำลังทำให้รำคาญ ในประโยค ต้องทุกกฏ ทำให้รำคาญแล้ว ต้องอาบัติปาจิตตีย์

Saṅghikaṃ mañcaṃ vā pīṭhaṃ vā bhisiṃ vā kocchaṃ vā ajjhokāse santharitvā anuddharitvā anāpucchā pakkamanto dve āpattiyo āpajjati. Paṭhamaṃ pādaṃ leḍḍupātaṃ atikkāmeti, āpatti dukkaṭassa; dutiyaṃ pādaṃ atikkāmeti, āpatti pācittiyassa.

ภิกษุปูเตียง ตั่ง ฟูก หรือเก้าอี้ของสงฆ์ในที่แจ้งแล้ว ไม่เก็บ ไม่บอกลา หลีกไป ต้องอาบัติ ๒ ตัว คือ ก้าวเท้าที่ ๑ ล่วงเลยระยะหัตถบาสไป ต้องอาบัติทุกกฏ ก้าวเท้าที่ ๒ ล่วงเลยไป ต้องอาบัติปาจิตตีย์

Saṅghike vihāre seyyaṃ santharitvā anuddharitvā anāpucchā pakkamanto dve āpattiyo āpajjati. Paṭhamaṃ pādaṃ parikkhepaṃ atikkāmeti, āpatti dukkaṭassa; dutiyaṃ pādaṃ atikkāmeti, āpatti pācittiyassa.

ภิกษุปูที่นอนในวิหารของสงฆ์แล้ว ไม่เก็บ ไม่บอกลา หลีกไป ต้องอาบัติ ๒ ตัว คือ ก้าวเท้าที่ ๑ ล่วงเลยเขตออกไป ต้องอาบัติทุกกฏ ก้าวเท้าที่ ๒ ล่วงเลยเขตออกไป ต้องอาบัติปาจิตตีย์

Saṅghike vihāre jānaṃ pubbupagataṃ bhikkhuṃ anupakhajja seyyaṃ kappento dve āpattiyo āpajjati. Nipajjati, payoge dukkaṭaṃ; nipanne āpatti pācittiyassa.

ภิกษุรู้อยู่ เข้าไปนอนเบียดภิกษุผู้เข้าไปอยู่ก่อนในวิหารของสงฆ์ ต้องอาบัติ ๒ ตัว คือ กำลังนอน ในประโยค ต้องทุกกฏ นอนแล้ว ต้องอาบัติปาจิตตีย์

Bhikkhuṃ kupito anattamano saṅghikā vihārā nikkaḍḍhento dve āpattiyo āpajjati. Nikkaḍḍhati, payoge dukkaṭaṃ; nikkaḍḍhite āpatti pācittiyassa.

ภิกษุโกรธ ไม่พอใจ ขับไล่ภิกษุออกจากวิหารของสงฆ์ ต้องอาบัติ ๒ อย่าง คือ ในประโยคที่ขับไล่ ต้องอาบัติทุกกฏ เมื่อขับไล่สำเร็จแล้ว ต้องอาบัติปาจิตตีย์

Saṅghike vihāre uparivehāsakuṭiyā āhaccapādakaṃ mañcaṃ vā pīṭhaṃ vā abhinisīdanto dve āpattiyo āpajjati. Abhinisīdati, payoge dukkaṭaṃ; abhinisinne āpatti pācittiyassa.

ภิกษุนั่งทับเตียงหรือตั่งมีเท้าเสียบ ในกุฎีโล่งชั้นบนในวิหารของสงฆ์ ต้องอาบัติ ๒ อย่าง คือ ในประโยคที่นั่งทับ ต้องอาบัติทุกกฏ เมื่อนั่งทับลงแล้ว ต้องอาบัติปาจิตตีย์

Dvattipariyāye adhiṭṭhahitvā tatuttari adhiṭṭhahanto dve āpattiyo āpajjati. Adhiṭṭheti, payoge dukkaṭaṃ; adhiṭṭhite āpatti pācittiyassa.

ภิกษุมุงหลังคา ๒-๓ ชั้นแล้ว มุงเกินกว่านั้นขึ้นไป ต้องอาบัติ ๒ อย่าง คือ ในประโยคที่มุง ต้องอาบัติทุกกฏ เมื่อมุงเสร็จแล้ว ต้องอาบัติปาจิตตีย์

Jānaṃ sappāṇakaṃ udakaṃ tiṇaṃ vā mattikaṃ vā siñcanto dve āpattiyo āpajjati. Siñcati, payoge dukkaṭaṃ; siñcite āpatti pācittiyassa.

ภิกษุรู้อยู่ รดน้ำมีตัวสัตว์ลงบนหญ้าหรือดิน ต้องอาบัติ ๒ อย่าง คือ ในประโยคที่รด ต้องอาบัติทุกกฏ เมื่อรดแล้ว ต้องอาบัติปาจิตตีย์

Bhūtagāmavaggo dutiyo.

ภูตคามวรรคที่ ๒ จบ

3. Ovādavaggo

๓. โอวาทวรรค

167. Asammato [Pg.64] bhikkhuniyo ovadanto dve āpattiyo āpajjati. Ovadati, payoge dukkaṭaṃ; ovadite āpatti pācittiyassa.

๑๖๗. ภิกษุไม่ได้รับสมมติ สั่งสอนภิกษุณี ต้องอาบัติ ๒ อย่าง คือ ในประโยคที่สั่งสอน ต้องอาบัติทุกกฏ เมื่อสั่งสอนแล้ว ต้องอาบัติปาจิตตีย์

Atthaṅgate sūriye bhikkhuniyo ovadanto dve āpattiyo āpajjati. Ovadati, payoge dukkaṭaṃ; ovadite āpatti pācittiyassa.

ภิกษุสั่งสอนภิกษุณีจนดวงอาทิตย์ตกดิน ต้องอาบัติ ๒ อย่าง คือ ในประโยคที่สั่งสอน ต้องอาบัติทุกกฏ เมื่อสั่งสอนแล้ว ต้องอาบัติปาจิตตีย์

Bhikkhunupassayaṃ upasaṅkamitvā bhikkhuniyo ovadanto dve āpattiyo āpajjati. Ovadati, payoge dukkaṭaṃ; ovadite āpatti pācittiyassa.

ภิกษุเข้าไปถึงสำนักภิกษุณีแล้วสั่งสอนภิกษุณี ต้องอาบัติ ๒ อย่าง คือ ในประโยคที่สั่งสอน ต้องอาบัติทุกกฏ เมื่อสั่งสอนแล้ว ต้องอาบัติปาจิตตีย์

‘‘Āmisahetu bhikkhū bhikkhuniyo ovadantī’’ti bhaṇanto dve āpattiyo āpajjati. Bhaṇati, payoge dukkaṭaṃ; bhaṇite āpatti pācittiyassa.

ภิกษุกล่าวว่า "ภิกษุทั้งหลายสั่งสอนภิกษุณีเพราะเหตุแห่งอามิส" ต้องอาบัติ ๒ อย่าง คือ ในประโยคที่กล่าว ต้องอาบัติทุกกฏ เมื่อกล่าวแล้ว ต้องอาบัติปาจิตตีย์

Aññātikāya bhikkhuniyā cīvaraṃ dento dve āpattiyo āpajjati. Deti, payoge dukkaṭaṃ; dinne āpatti pācittiyassa.

ภิกษุให้จีวรแก่ภิกษุณีที่ไม่ใช่ญาติ ต้องอาบัติ ๒ อย่าง คือ ในประโยคที่ให้ ต้องอาบัติทุกกฏ เมื่อให้แล้ว ต้องอาบัติปาจิตตีย์

Aññātikā bhikkhuniyā cīvaraṃ sibbento dve āpattiyo āpajjati. Sibbeti, payoge dukkaṭaṃ; ārāpathe ārāpathe āpatti pācittiyassa.

ภิกษุเย็บจีวรให้ภิกษุณีที่ไม่ใช่ญาติ ต้องอาบัติ ๒ อย่าง คือ ในประโยคที่เย็บ ต้องอาบัติทุกกฏ ทุกๆ ฝีเข็มที่เย็บ ต้องอาบัติปาจิตตีย์

Bhikkhuniyā saddhiṃ saṃvidhāya ekaddhānamaggaṃ paṭipajjanto dve āpattiyo āpajjati. Paṭipajjati, payoge dukkaṭaṃ; paṭipanne āpatti pācittiyassa.

ภิกษุนัดหมายกับภิกษุณีแล้วเดินทางไกลสายเดียวกัน ต้องอาบัติ ๒ อย่าง คือ ในประโยคที่เดินทาง ต้องอาบัติทุกกฏ เมื่อเดินทางแล้ว ต้องอาบัติปาจิตตีย์

Bhikkhuniyā saddhiṃ saṃvidhāya ekaṃ nāvaṃ abhiruhanto dve āpattiyo āpajjati. Abhiruhati, payoge dukkaṭaṃ; abhiruḷhe āpatti pācittiyassa.

ภิกษุนัดหมายกับภิกษุณีแล้วขึ้นเรือลำเดียวกัน ต้องอาบัติ ๒ อย่าง คือ ในประโยคที่ขึ้นเรือ ต้องอาบัติทุกกฏ เมื่อขึ้นเรือแล้ว ต้องอาบัติปาจิตตีย์

Jānaṃ bhikkhuniparipācitaṃ piṇḍapātaṃ bhuñjanto dve āpattiyo āpajjati. ‘‘Bhuñjissāmī’’ti paṭiggaṇhāti, āpatti dukkaṭassa; ajjhohāre ajjhohāre āpatti pācittiyassa.

ภิกษุรู้อยู่ ฉันบิณฑบาตที่ภิกษุณีจัดแจงให้ ต้องอาบัติ ๒ อย่าง คือ รับมาด้วยตั้งใจว่า "จักฉัน" ต้องอาบัติทุกกฏ ทุกๆ คำกลืน ต้องอาบัติปาจิตตีย์

Bhikkhuniyā saddhiṃ eko ekāya raho nisajjaṃ kappento dve āpattiyo āpajjati. Nisīdati, payoge dukkaṭaṃ; nisinne āpatti pācittiyassa.

ภิกษุอยู่กับภิกษุณีสองต่อสองในที่ลับ ต้องอาบัติ ๒ อย่าง คือ ในประโยคที่นั่ง ต้องอาบัติทุกกฏ เมื่อนั่งแล้ว ต้องอาบัติปาจิตตีย์

Ovādavaggo tatiyo.

โอวาทวรรคที่ ๓ จบ

4. Bhojanavaggo

๔. โภชนวรรค

168. Tatuttari [Pg.65] āvasathapiṇḍaṃ bhuñjanto dve āpattiyo āpajjati. Bhuñjissāmīti paṭiggaṇhāti, āpatti dukkaṭassa; ajjhohāre ajjhohāre āpatti pācittiyassa.

๑๖๘. ภิกษุฉันอาวสถบิณฑะเกินกว่านั้น ต้องอาบัติ ๒ อย่าง คือ รับมาด้วยตั้งใจว่าจักฉัน ต้องอาบัติทุกกฏ ทุกๆ คำกลืน ต้องอาบัติปาจิตตีย์

Gaṇabhojanaṃ bhuñjanto dve āpattiyo āpajjati. Bhuñjissāmīti paṭiggaṇhāti, āpatti dukkaṭassa; ajjhohāre ajjhohāre āpatti pācittiyassa.

ภิกษุฉันคณะโภชนะ ต้องอาบัติ ๒ อย่าง คือ รับมาด้วยตั้งใจว่าจักฉัน ต้องอาบัติทุกกฏ ทุกๆ คำกลืน ต้องอาบัติปาจิตตีย์

Paramparabhojanaṃ bhuñjanto dve āpattiyo āpajjati. Bhuñjissāmīti paṭiggaṇhāti, āpatti dukkaṭassa; ajjhohāre ajjhohāre āpatti pācittiyassa.

ภิกษุฉันปรัมปรโภชนะ ต้องอาบัติ ๒ อย่าง คือ รับมาด้วยตั้งใจว่าจักฉัน ต้องอาบัติทุกกฏ ทุกๆ คำกลืน ต้องอาบัติปาจิตตีย์

Dvattipattapūre pūve paṭiggahetvā tatuttari paṭiggaṇhanto dve āpattiyo āpajjati. Gaṇhāti, payoge dukkaṭaṃ; gahite āpatti pācittiyassa.

ภิกษุรับขนมเต็ม ๒-๓ บาตรแล้ว รับเกินกว่านั้น ต้องอาบัติ ๒ อย่าง คือ ในประโยคที่รับ ต้องอาบัติทุกกฏ เมื่อรับแล้ว ต้องอาบัติปาจิตตีย์

Bhuttāvī pavārito anatirittaṃ khādanīyaṃ vā bhojanīyaṃ vā bhuñjanto dve āpattiyo āpajjati. Bhuñjissāmīti paṭiggaṇhāti, āpatti dukkaṭassa; ajjhohāre ajjhohāre āpatti pācittiyassa.

ภิกษุฉันเสร็จแล้ว ห้ามภัตแล้ว ฉันของเคี้ยวหรือของฉันที่ไม่เป็นเดน ต้องอาบัติ ๒ อย่าง คือ รับมาด้วยตั้งใจว่าจักฉัน ต้องอาบัติทุกกฏ ทุกๆ คำกลืน ต้องอาบัติปาจิตตีย์

Bhikkhuṃ bhuttāviṃ pavāritaṃ anatirittena khādanīyena vā bhojanīyena vā abhihaṭṭhuṃ pavārento dve āpattiyo āpajjati. Tassa vacanena khādissāmi bhuñjissāmīti paṭiggaṇhāti, āpatti dukkaṭassa; bhojanapariyosāne āpatti pācittiyassa.

ภิกษุเชื้อเชิญภิกษุผู้ฉันเสร็จแล้ว ห้ามภัตแล้ว ด้วยของเคี้ยวหรือของฉันที่ไม่เป็นเดนเพื่อให้ฉัน ต้องอาบัติ ๒ อย่าง คือ ภิกษุนั้นรับมาด้วยคำพูดของภิกษุนี้ว่า จักเคี้ยว จักฉัน ต้องอาบัติทุกกฏ เมื่อฉันเสร็จ ต้องอาบัติปาจิตตีย์

Vikāle khādanīyaṃ vā bhojanīyaṃ vā bhuñjanto dve āpattiyo āpajjati. Khādissāmi bhuñjissāmīti paṭiggaṇhāti, āpatti dukkaṭassa; ajjhohāre ajjhohāre āpatti pācittiyassa.

ภิกษุฉันของเคี้ยวหรือของฉันในเวลาวิกาล ต้องอาบัติ ๒ อย่าง คือ รับมาด้วยตั้งใจว่า จักเคี้ยว จักฉัน ต้องอาบัติทุกกฏ ทุกๆ คำกลืน ต้องอาบัติปาจิตตีย์

Sannidhikārakaṃ khādanīyaṃ vā bhojanīyaṃ vā bhuñjanto dve āpattiyo āpajjati. Khādissāmi bhuñjissāmīti paṭiggaṇhāti, āpatti dukkaṭassa; ajjhohāre ajjhohāre āpatti pācittiyassa.

ภิกษุฉันของเคี้ยวหรือของฉันที่เก็บสะสมไว้ ต้องอาบัติ ๒ อย่าง คือ รับมาด้วยตั้งใจว่า จักเคี้ยว จักฉัน ต้องอาบัติทุกกฏ ทุกๆ คำกลืน ต้องอาบัติปาจิตตีย์

Paṇītabhojanāni attano atthāya viññāpetvā bhuñjanto dve āpattiyo āpajjati. Bhuñjissāmīti paṭiggaṇhāti, āpatti dukkaṭassa; ajjhohāre ajjhohāre āpatti pācittiyassa.

ภิกษุขอโภชนะอันประณีตเพื่อตนแล้วฉัน ต้องอาบัติ ๒ อย่าง คือ รับมาด้วยตั้งใจว่าจักฉัน ต้องอาบัติทุกกฏ ทุกๆ คำกลืน ต้องอาบัติปาจิตตีย์

Adinnaṃ [Pg.66] mukhadvāraṃ āhāraṃ āharanto dve āpattiyo āpajjati. Bhuñjissāmīti paṭiggaṇhāti, āpatti dukkaṭassa; ajjhohāre ajjhohāre āpatti pācittiyassa.

ภิกษุนำอาหารที่เขายังไม่ให้เข้าปาก ต้องอาบัติ ๒ อย่าง คือ รับมาด้วยตั้งใจว่าจักฉัน ต้องอาบัติทุกกฏ ทุกๆ คำกลืน ต้องอาบัติปาจิตตีย์

Bhojanavaggo catuttho.

โภชนวรรคที่ ๔ จบ

5. Acelakavaggo

๕. อเจลกวรรค

169. Acelakassa, vā paribbājakassa vā paribbājikāya vā sahatthā khādanīyaṃ vā bhojanīyaṃ vā dento dve āpattiyo āpajjati. Deti, payoge dukkaṭaṃ; dinne āpatti pācittiyassa.

๑๖๙. ภิกษุผู้ให้ของเคี้ยวก็ดี ของฉันก็ดี ด้วยมือของตน แก่อเจลกก็ดี แก่ปริพาชกก็ดี แก่ปริพาชิกาก็ดี ต้องอาบัติ ๒ ตัว คือ ในประโยคที่ให้ ต้องอาบัติทุกกฏ เมื่อให้แล้ว ต้องอาบัติปาจิตตีย์

Bhikkhuṃ – ‘‘ehāvuso, gāmaṃ vā nigamaṃ vā piṇḍāya pavisissāmā’’ti tassa dāpetvā vā adāpetvā vā uyyojento dve āpattiyo āpajjati. Uyyojeti, payoge dukkaṭaṃ; uyyojite āpatti pācittiyassa.

ภิกษุชวนภิกษุอื่นว่า “มาเถิด ท่าน เราจักเข้าไปสู่บ้านก็ดี สู่นิคมก็ดี เพื่อบิณฑบาต” ดังนี้แล้ว จะให้เขาถวายอะไร ๆ แก่ภิกษุนั้นหรือไม่ก็ตาม ส่งเธอกลับไป ต้องอาบัติ ๒ ตัว คือ ในประโยคที่ส่งกลับไป ต้องอาบัติทุกกฏ เมื่อส่งกลับไปแล้ว ต้องอาบัติปาจิตตีย์

Sabhojane kule anupakhajja nisajjaṃ kappento dve āpattiyo āpajjati. Nisīdati, payoge dukkaṭaṃ; nisinne āpatti pācittiyassa.

ภิกษุเข้าไปนั่งแทรกแซงในตระกูลที่มีโภชนะ (คือมีสามีภรรยาอยู่ด้วยกัน) ต้องอาบัติ ๒ ตัว คือ ในประโยคที่นั่ง ต้องอาบัติทุกกฏ เมื่อนั่งแล้ว ต้องอาบัติปาจิตตีย์

Mātugāmena saddhiṃ raho paṭicchanne āsane nisajjaṃ kappento dve āpattiyo āpajjati. Nisīdati, payoge dukkaṭaṃ; nisinne āpatti pācittiyassa.

ภิกษุนั่งในอาสนะที่ลับตาและที่กำบังกับมาตุคาม ต้องอาบัติ ๒ ตัว คือ ในประโยคที่นั่ง ต้องอาบัติทุกกฏ เมื่อนั่งแล้ว ต้องอาบัติปาจิตตีย์

Mātugāmena saddhiṃ eko ekāya raho nisajjaṃ kappento dve āpattiyo āpajjati. Nisīdati, payoge dukkaṭaṃ; nisinne āpatti pācittiyassa.

ภิกษุนั่งในที่ลับตาสองต่อสองกับมาตุคาม ต้องอาบัติ ๒ ตัว คือ ในประโยคที่นั่ง ต้องอาบัติทุกกฏ เมื่อนั่งแล้ว ต้องอาบัติปาจิตตีย์

Nimantito sabhatto samāno purebhattaṃ pacchābhattaṃ kulesu cārittaṃ āpajjanto dve āpattiyo āpajjati. Paṭhamaṃ pādaṃ ummāraṃ atikkāmeti, āpatti dukkaṭassa; dutiyaṃ pādaṃ atikkāmeti, āpatti pācittiyassa.

ภิกษุผู้อันเขานิมนต์แล้ว มีภัตตาหารอยู่ เที่ยวจาริกไปในตระกูลทั้งหลาย ในเวลาก่อนฉันก็ดี หลังฉันก็ดี ต้องอาบัติ ๒ ตัว คือ ก้าวเท้าที่หนึ่งล่วงธรณีประตู ต้องอาบัติทุกกฏ ก้าวเท้าที่สองล่วงเข้าไป ต้องอาบัติปาจิตตีย์

Tatuttari bhesajjaṃ viññāpento dve āpattiyo āpajjati. Viññāpeti, payoge dukkaṭaṃ; viññāpite āpatti pācittiyassa.

ภิกษุขอเภสัชเกินกว่ากำหนดนั้นไป ต้องอาบัติ ๒ ตัว คือ ในประโยคที่ขอ ต้องอาบัติทุกกฏ เมื่อขอได้แล้ว ต้องอาบัติปาจิตตีย์

Uyyuttaṃ [Pg.67] senaṃ dassanāya gacchanto dve āpattiyo āpajjati. Gacchati, āpatti dukkaṭassa; yattha ṭhito passati, āpatti pācittiyassa.

ภิกษุไปเพื่อจะดูกองทัพที่ยกไป ต้องอาบัติ ๒ ตัว คือ ในการไป ต้องอาบัติทุกกฏ ยืนอยู่ในที่ใดเห็น ต้องอาบัติปาจิตตีย์

Atirekatirattaṃ senāya vasanto dve āpattiyo āpajjati. Vasati, payoge dukkaṭaṃ; vasite āpatti pācittiyassa.

ภิกษุอยู่ในกองทัพเกินกว่า ๓ คืน ต้องอาบัติ ๒ ตัว คือ ในประโยคที่อยู่ ต้องอาบัติทุกกฏ เมื่ออยู่แล้ว ต้องอาบัติปาจิตตีย์

Uyyodhikaṃ gacchanto dve āpattiyo āpajjati. Gacchati, āpatti dukkaṭassa; yattha ṭhito passati, āpatti pācittiyassa.

ภิกษุไปสู่สนามรบ ต้องอาบัติ ๒ ตัว คือ ในการไป ต้องอาบัติทุกกฏ ยืนอยู่ในที่ใดเห็น ต้องอาบัติปาจิตตีย์

Acelakavaggo pañcamo.

อเจลกวรรคที่ ๕ จบ

6. Surāmerayavaggo

๖. สุราเมรยวรรค

170. Majjaṃ pivanto dve āpattiyo āpajjati. ‘‘Pivissāmī’’ti paṭiggaṇhāti, āpatti dukkaṭassa; ajjhohāre ajjhohāre āpatti pācittiyassa.

๑๗๐. ภิกษุดื่มน้ำเมา ต้องอาบัติ ๒ ตัว คือ รับมาด้วยตั้งใจว่า “จักดื่ม” ต้องอาบัติทุกกฏ ทุก ๆ คำกลืน ต้องอาบัติปาจิตตีย์

Bhikkhuṃ aṅgulipatodakena hāsento dve āpattiyo āpajjati. Hāseti, payoge dukkaṭaṃ; hasite āpatti pācittiyassa.

ภิกษุจี้ภิกษุด้วยนิ้วมือ ต้องอาบัติ ๒ ตัว คือ ในประโยคที่จี้ ต้องอาบัติทุกกฏ เมื่อเธอหัวเราะแล้ว ต้องอาบัติปาจิตตีย์

Udake kīḷanto dve āpattiyo āpajjati. Heṭṭhāgopphake udake kīḷati, āpatti dukkaṭassa; uparigopphake kīḷati, āpatti pācittiyassa.

ภิกษุเล่นน้ำ ต้องอาบัติ ๒ ตัว คือ เล่นน้ำที่ต่ำกว่าข้อเท้า ต้องอาบัติทุกกฏ เล่นน้ำที่สูงกว่าข้อเท้าขึ้นไป ต้องอาบัติปาจิตตีย์

Anādariyaṃ karonto dve āpattiyo āpajjati. Karoti, payoge dukkaṭaṃ; kate āpatti pācittiyassa.

ภิกษุแสดงความไม่เอื้อเฟื้อ ต้องอาบัติ ๒ ตัว คือ ในประโยคที่ทำ ต้องอาบัติทุกกฏ เมื่อทำแล้ว ต้องอาบัติปาจิตตีย์

Bhikkhuṃ bhiṃsāpento dve āpattiyo āpajjati. Bhiṃsāpeti, payoge dukkaṭaṃ; bhiṃsāpite āpatti pācittiyassa.

ภิกษุหลอกภิกษุ ต้องอาบัติ ๒ ตัว คือ ในประโยคที่หลอก ต้องอาบัติทุกกฏ เมื่อหลอกแล้ว ต้องอาบัติปาจิตตีย์

Jotiṃ samādahitvā visibbento dve āpattiyo āpajjati. Samādahati, payoge dukkaṭaṃ; samādahite āpatti pācittiyassa.

ภิกษุก่อไฟแล้วผิง ต้องอาบัติ ๒ ตัว คือ ในประโยคที่ก่อไฟ ต้องอาบัติทุกกฏ เมื่อก่อไฟแล้ว ต้องอาบัติปาจิตตีย์

Orenaddhamāsaṃ nahāyanto dve āpattiyo āpajjati. Nahāyati, payoge dukkaṭaṃ; nahānapariyosāne āpatti pācittiyassa.

ภิกษุอาบน้ำในภายในกึ่งเดือน ต้องอาบัติ ๒ ตัว คือ ในประโยคที่อาบน้ำ ต้องอาบัติทุกกฏ เมื่ออาบน้ำเสร็จ ต้องอาบัติปาจิตตีย์

Anādiyitvā tiṇṇaṃ dubbaṇṇakaraṇānaṃ aññataraṃ dubbaṇṇakaraṇaṃ navaṃ cīvaraṃ paribhuñjanto dve āpattiyo āpajjati. Paribhuñjati, payoge dukkaṭaṃ; paribhutte āpatti pācittiyassa.

ภิกษุไม่ทำพินทุอย่างใดอย่างหนึ่งในบรรดาพินทุ ๓ อย่าง แล้วใช้จีวรใหม่ ต้องอาบัติ ๒ ตัว คือ ในประโยคที่ใช้ ต้องอาบัติทุกกฏ เมื่อใช้แล้ว ต้องอาบัติปาจิตตีย์

Bhikkhussa [Pg.68] vā bhikkhuniyā vā sikkhamānāya vā sāmaṇerassa vā sāmaṇeriyā vā sāmaṃ cīvaraṃ vikappetvā appaccuddhāraṇaṃ paribhuñjanto dve āpattiyo āpajjati. Paribhuñjati, payoge dukkaṭaṃ; paribhutte āpatti pācittiyassa.

ภิกษุวิกัปจีวรแก่ภิกษุก็ดี ภิกษุณีก็ดี สิกขมานาก็ดี สามเณรก็ดี สามเณรีก็ดี ด้วยตนเองแล้ว ใช้จีวรนั้นโดยไม่ถอนคืน ต้องอาบัติ ๒ ตัว คือ ในประโยคที่ใช้ ต้องอาบัติทุกกฏ เมื่อใช้แล้ว ต้องอาบัติปาจิตตีย์

Bhikkhussa pattaṃ vā cīvaraṃ vā nisīdanaṃ vā sūcigharaṃ vā kāyabandhanaṃ vā apanidhento dve āpattiyo āpajjati. Apanidheti, payoge dukkaṭaṃ; apanidhite āpatti pācittiyassa.

ภิกษุซ่อนบาตรก็ดี จีวรก็ดี นิสีทนะก็ดี กล่องเข็มก็ดี ประคดเอวก็ดี ของภิกษุ ต้องอาบัติ ๒ ตัว คือ ในประโยคที่ซ่อน ต้องอาบัติทุกกฏ เมื่อซ่อนแล้ว ต้องอาบัติปาจิตตีย์

Surāmerayavaggo chaṭṭho.

สุราเมรยวรรคที่ ๖ จบ

7. Sappāṇakavaggo

๗. สัปปาณกวรรค

171. Sañcicca pāṇaṃ jīvitā voropento kati āpattiyo āpajjati? Sañcicca pāṇaṃ jīvitā voropento catasso āpattiyo āpajjati. Anodissa opātaṃ khaṇati – ‘‘yo koci papatitvā marissatī’’ti, āpatti dukkaṭassa; manusso tasmiṃ papatitvā marati, āpatti pārājikassa; yakkho vā peto vā tiracchānagatamanussaviggaho vā tasmiṃ papatitvā marati, āpatti thullaccayassa; tiracchānagato tasmiṃ papatitvā marati, āpatti pācittiyassa – sañcicca pāṇaṃ jīvitā voropento imā catasso āpattiyo āpajjati.

๑๗๑. ภิกษุจงใจพรากสัตว์จากชีวิต ต้องอาบัติเท่าไร? ภิกษุจงใจพรากสัตว์จากชีวิต ต้องอาบัติ ๔ ตัว คือ ขุดหลุมพรางโดยไม่เจาะจง ด้วยคิดว่า “ใครก็ตามตกลงไปจักตาย” ต้องอาบัติทุกกฏ มนุษย์ตกลงไปในหลุมนั้นตาย ต้องอาบัติปาราชิก ยักษ์ก็ดี เปรตก็ดี หรือสัตว์เดรัจฉานที่มีรูปเหมือนมนุษย์ก็ดี ตกลงไปในหลุมนั้นตาย ต้องอาบัติถุลลัจจัย สัตว์เดรัจฉานตกลงไปในหลุมนั้นตาย ต้องอาบัติปาจิตตีย์ ภิกษุจงใจพรากสัตว์จากชีวิต ต้องอาบัติ ๔ ตัวเหล่านี้

Jānaṃ sappāṇakaṃ udakaṃ paribhuñjanto dve āpattiyo āpajjati. Paribhuñjati, payoge dukkaṭaṃ; paribhutte āpatti pācittiyassa.

ภิกษุรู้อยู่ ใช้น้ำมีตัวสัตว์ ต้องอาบัติ ๒ ตัว คือ ในประโยคที่ใช้ ต้องอาบัติทุกกฏ เมื่อใช้แล้ว ต้องอาบัติปาจิตตีย์

Jānaṃ yathādhammaṃ nihatādhikaraṇaṃ punakammāya ukkoṭento dve āpattiyo āpajjati. Ukkoṭeti, payoge dukkaṭaṃ; ukkoṭite āpatti pācittiyassa.

ภิกษุรู้อยู่ รื้อฟื้นอธิกรณ์ที่ตัดสินเสร็จแล้วตามธรรมเพื่อทำใหม่ ต้องอาบัติ ๒ ตัว คือ ในประโยคที่รื้อฟื้น ต้องอาบัติทุกกฏ เมื่อรื้อฟื้นแล้ว ต้องอาบัติปาจิตตีย์

Bhikkhussa jānaṃ duṭṭhullaṃ āpattiṃ paṭicchādento ekaṃ āpattiṃ āpajjati. Pācittiyaṃ.

ภิกษุรู้อยู่ ปกปิดอาบัติชั่วหยาบของภิกษุ ต้องอาบัติ ๑ ตัว คือ ปาจิตตีย์

Jānaṃ ūnavīsativassaṃ puggalaṃ upasampādento dve āpattiyo āpajjati. Upasampādeti, payoge dukkaṭaṃ; upasampādite āpatti pācittiyassa.

ภิกษุรู้อยู่ อุปสมบทให้บุคคลผู้มีอายุหย่อนกว่า ๒๐ ปี ต้องอาบัติ ๒ ตัว คือ ในประโยคที่อุปสมบทให้ ต้องอาบัติทุกกฏ เมื่ออุปสมบทให้แล้ว ต้องอาบัติปาจิตตีย์

Jānaṃ [Pg.69] theyyasatthena saddhiṃ saṃvidhāya ekaddhānamaggaṃ paṭipajjanto dve āpattiyo āpajjati. Paṭipajjati, payoge dukkaṭaṃ; paṭipanne āpatti pācittiyassa.

ภิกษุรู้อยู่ นัดหมายกับกองเกวียนผู้เป็นโจรแล้วเดินทางไกลร่วมกัน ต้องอาบัติ ๒ ตัว คือ ในประโยคที่เดินทางไป ต้องอาบัติทุกกฏ เมื่อเดินทางไปแล้ว ต้องอาบัติปาจิตตีย์

Mātugāmena saddhiṃ saṃvidhāya ekaddhānamaggaṃ paṭipajjanto dve āpattiyo āpajjati. Paṭipajjati, payoge dukkaṭaṃ; paṭipanne āpatti pācittiyassa.

ภิกษุผู้เดินทางไกลสายเดียวกันกับมาตุคามโดยนัดหมายกัน ต้องอาบัติ 2 ตัว คือ ในประโยค (ขณะพยายาม) ต้องอาบัติทุกกฏ เมื่อเดินทางไปแล้ว ต้องอาบัติปาจิตตีย์

Pāpikāya diṭṭhiyā yāvatatiyaṃ samanubhāsanāya na paṭinissajjanto dve āpattiyo āpajjati. Ñattiyā dukkaṭaṃ; kammavācāpariyosāne āpatti pācittiyassa.

ภิกษุผู้ไม่สละทิฏฐิอันลามก เมื่อสงฆ์สวดสมนุภาสน์อยู่จนครบ 3 ครั้ง ต้องอาบัติ 2 ตัว คือ เมื่อจบญัตติ ต้องอาบัติทุกกฏ เมื่อจบกรรมวาจา ต้องอาบัติปาจิตตีย์

Jānaṃ tathāvādinā bhikkhunā akaṭānudhammena taṃ diṭṭhiṃ appaṭinissaṭṭhena saddhiṃ sambhuñjanto dve āpattiyo āpajjati. Sambhuñjati, payoge dukkaṭaṃ; sambhutte āpatti pācittiyassa.

ภิกษุรู้อยู่ คบหากับภิกษุผู้กล่าวอย่างนั้น ผู้ที่สงฆ์ยังมิได้ทำอนุธรรม (ยังไม่เรียกเข้าหมู่) ผู้ยังไม่สละทิฏฐินั้น ต้องอาบัติ 2 ตัว คือ ในประโยค (ขณะพยายาม) ต้องอาบัติทุกกฏ เมื่อคบหาแล้ว ต้องอาบัติปาจิตตีย์

Jānaṃ tathānāsitaṃ samaṇuddesaṃ upalāpento dve āpattiyo āpajjati. Upalāpeti, payoge dukkaṭaṃ; upalāpite āpatti pācittiyassa.

ภิกษุรู้อยู่ ชักชวนสามเณรที่ถูกสงฆ์ลงนาสนกรรมแล้วอย่างนั้น ต้องอาบัติ 2 ตัว คือ ในประโยค (ขณะพยายาม) ต้องอาบัติทุกกฏ เมื่อชักชวนได้แล้ว ต้องอาบัติปาจิตตีย์

Sappāṇakavaggo sattamo.

สัปปาณกวรรคที่ 7

8. Sahadhammikavaggo

๘. สหธรรมิกวรรค

172. Bhikkhūhi sahadhammikaṃ vuccamāno – ‘‘na tāvāhaṃ, āvuso, etasmiṃ sikkhāpade sikkhissāmi yāva na aññaṃ bhikkhuṃ byattaṃ vinayadharaṃ paripucchissāmī’’ti bhaṇanto dve āpattiyo āpajjati. Bhaṇati, payoge dukkaṭaṃ; bhaṇite āpatti pācittiyassa.

๑๗๒. ภิกษุเมื่อถูกภิกษุทั้งหลายว่ากล่าวโดยชอบธรรม กล่าวอย่างนี้ว่า "อาวุโส ทั้งหลาย ผมจักยังไม่ศึกษาสิกขาบทนี้ ตราบใดที่ยังไม่ได้สอบถามภิกษุรูปอื่นผู้ฉลาด ผู้ทรงวินัย" ต้องอาบัติ 2 ตัว คือ ในประโยค (ขณะพยายาม) ต้องอาบัติทุกกฏ เมื่อกล่าวแล้ว ต้องอาบัติปาจิตตีย์

Vinayaṃ vivaṇṇento dve āpattiyo āpajjati. Vivaṇṇeti, payoge dukkaṭaṃ; vivaṇṇite āpatti pācittiyassa.

ภิกษุผู้ติเตียนพระวินัย ต้องอาบัติ 2 ตัว คือ ในประโยค (ขณะพยายาม) ต้องอาบัติทุกกฏ เมื่อติเตียนแล้ว ต้องอาบัติปาจิตตีย์

Mohento dve āpattiyo āpajjati. Anāropite mohe moheti, āpatti dukkaṭassa; āropite mohe moheti, āpatti pācittiyassa.

ภิกษุผู้แสร้งทำโมหะ ต้องอาบัติ 2 ตัว คือ ก่อนที่สงฆ์จะยกโมหาโรปนกรรมขึ้นสวด แสร้งทำโมหะ ต้องอาบัติทุกกฏ เมื่อสงฆ์ยกโมหาโรปนกรรมขึ้นสวดแล้ว แสร้งทำโมหะ ต้องอาบัติปาจิตตีย์

Bhikkhussa [Pg.70] kupito anattamano pahāraṃ dento dve āpattiyo āpajjati. Paharati, payoge dukkaṭaṃ; pahate āpatti pācittiyassa.

ภิกษุโกรธ ไม่พอใจ ให้ประหารแก่ภิกษุ ต้องอาบัติ 2 ตัว คือ ในประโยค (ขณะพยายาม) ต้องอาบัติทุกกฏ เมื่อประหารแล้ว ต้องอาบัติปาจิตตีย์

Bhikkhussa kupito anattamano talasattikaṃ uggiranto dve āpattiyo āpajjati. Uggirati, payoge dukkaṭaṃ; uggirite āpatti pācittiyassa.

ภิกษุโกรธ ไม่พอใจ เงื้อฝ่ามือขึ้นแก่ภิกษุ ต้องอาบัติ 2 ตัว คือ ในประโยค (ขณะพยายาม) ต้องอาบัติทุกกฏ เมื่อเงื้อแล้ว ต้องอาบัติปาจิตตีย์

Bhikkhuṃ amūlakena saṅghādisesena anuddhaṃsento dve āpattiyo āpajjati. Anuddhaṃseti, payoge dukkaṭaṃ; anuddhaṃsite āpatti pācittiyassa.

ภิกษุผู้โจทภิกษุด้วยอาบัติสังฆาทิเสสอันไม่มีมูล ต้องอาบัติ 2 ตัว คือ ในประโยค (ขณะพยายาม) ต้องอาบัติทุกกฏ เมื่อโจทแล้ว ต้องอาบัติปาจิตตีย์

Bhikkhussa sañcicca kukkuccaṃ upadahanto dve āpattiyo āpajjati. Upadahati, payoge dukkaṭaṃ; upadahite āpatti pācittiyassa.

ภิกษุผู้จงใจก่อความรำคาญให้แก่ภิกษุ ต้องอาบัติ 2 ตัว คือ ในประโยค (ขณะพยายาม) ต้องอาบัติทุกกฏ เมื่อก่อความรำคาญแล้ว ต้องอาบัติปาจิตตีย์

Bhikkhūnaṃ bhaṇḍanajātānaṃ kalahajātānaṃ vivādāpannānaṃ upassutiṃ tiṭṭhanto dve āpattiyo āpajjati. ‘‘Sossāmī’’ti gacchati, āpatti dukkaṭassa; yattha ṭhito suṇāti, āpatti pācittiyassa.

ภิกษุผู้ยืนแอบฟังภิกษุทั้งหลายผู้บาดหมางกัน เกิดทะเลาะกัน วิวาทกัน ต้องอาบัติ 2 ตัว คือ ไปด้วยคิดว่า "จักฟัง" ต้องอาบัติทุกกฏ ยืนฟัง ณ ที่ใด ต้องอาบัติปาจิตตีย์ ณ ที่นั้น

Dhammikānaṃ kammānaṃ chandaṃ datvā pacchā khīyanadhammaṃ āpajjanto dve āpattiyo āpajjati. Khiyyati, payoge dukkaṭaṃ; khiyyite āpatti pācittiyassa.

ภิกษุผู้ให้ฉันทะสำหรับกรรมอันเป็นธรรมแล้ว ภายหลังกลับติเตียน ต้องอาบัติ 2 ตัว คือ ในประโยค (ขณะพยายาม) ต้องอาบัติทุกกฏ เมื่อติเตียนแล้ว ต้องอาบัติปาจิตตีย์

Saṅghe vinicchayakathāya vattamānāya chandaṃ adatvā uṭṭhāyāsanā pakkamanto dve āpattiyo āpajjati. Parisāya hatthapāsaṃ vijahantassa āpatti dukkaṭassa; vijahite āpatti pācittiyassa.

ภิกษุเมื่อเรื่องที่ต้องวินิจฉัยกำลังดำเนินไปในสงฆ์ ไม่ให้ฉันทะแล้วลุกจากอาสนะหลีกไป ต้องอาบัติ 2 ตัว คือ ขณะที่กำลังล่วงหัตถบาสของบริษัท ต้องอาบัติทุกกฏ เมื่อล่วงไปแล้ว ต้องอาบัติปาจิตตีย์

Samaggena saṅghena cīvaraṃ datvā pacchā khīyanadhammaṃ āpajjanto dve āpattiyo āpajjati. Khiyyati, payoge dukkaṭaṃ; khiyyite āpatti pācittiyassa.

ภิกษุผู้ถวายจีวรแก่สงฆ์ผู้พร้อมเพรียงกันแล้ว ภายหลังกลับติเตียน ต้องอาบัติ 2 ตัว คือ ในประโยค (ขณะพยายาม) ต้องอาบัติทุกกฏ เมื่อติเตียนแล้ว ต้องอาบัติปาจิตตีย์

Jānaṃ saṅghikaṃ lābhaṃ pariṇataṃ puggalassa pariṇāmento dve āpattiyo āpajjati. Pariṇāmeti, payoge dukkaṭaṃ; pariṇāmite āpatti pācittiyassa.

ภิกษุรู้อยู่ น้อมลาภสงฆ์ที่เขาน้อมไปจะถวายสงฆ์แล้วมาเพื่อบุคคล ต้องอาบัติ 2 ตัว คือ ในประโยค (ขณะพยายาม) ต้องอาบัติทุกกฏ เมื่อน้อมมาแล้ว ต้องอาบัติปาจิตตีย์

Sahadhammikavaggo aṭṭhamo.

สหธรรมิกวรรคที่ 8

9. Rājavaggo

๙. ราชวรรค

173. Pubbe [Pg.71] appaṭisaṃvidito rañño antepuraṃ pavisanto dve āpattiyo āpajjati. Paṭhamaṃ pādaṃ ummāraṃ atikkāmeti, āpatti dukkaṭassa; dutiyaṃ pādaṃ atikkāmeti, āpatti pācittiyassa.

๑๗๓. ภิกษุผู้ที่เขายังมิได้กราบทูลให้ทรงทราบก่อน เข้าไปในพระราชวังของพระราชา ต้องอาบัติ 2 ตัว คือ ก้าวเท้าแรกพ้นธรณีประตู ต้องอาบัติทุกกฏ ก้าวเท้าที่สองพ้นเข้าไป ต้องอาบัติปาจิตตีย์

Ratanaṃ uggaṇhanto dve āpattiyo āpajjati. Gaṇhāti, payoge dukkaṭaṃ; gahite āpatti pācittiyassa.

ภิกษุผู้เก็บเอารัตนะ ต้องอาบัติ 2 ตัว คือ ในประโยค (ขณะพยายาม) ต้องอาบัติทุกกฏ เมื่อเก็บเอาแล้ว ต้องอาบัติปาจิตตีย์

Santaṃ bhikkhuṃ anāpucchā vikāle gāmaṃ pavisanto dve āpattiyo āpajjati. Paṭhamaṃ pādaṃ parikkhepaṃ atikkāmeti, āpatti dukkaṭassa; dutiyaṃ pādaṃ atikkāmeti, āpatti pācittiyassa.

ภิกษุไม่บอกลาภิกษุที่มีอยู่ เข้าไปสู่บ้านในเวลาวิกาล ต้องอาบัติ 2 ตัว คือ ก้าวเท้าแรกพ้นเขตอุปจาร ต้องอาบัติทุกกฏ ก้าวเท้าที่สองพ้นเข้าไป ต้องอาบัติปาจิตตีย์

Aṭṭhimayaṃ vā dantamayaṃ vā visāṇamayaṃ vā sūcigharaṃ kārāpento dve āpattiyo āpajjati. Kārāpeti, payoge dukkaṭaṃ; kārāpite āpatti pācittiyassa.

ภิกษุผู้ให้ทำกล่องเข็มที่ทำด้วยกระดูกก็ดี ด้วยงาก็ดี ด้วยเขาสัตว์ก็ดี ต้องอาบัติ 2 ตัว คือ ในประโยค (ขณะพยายาม) ต้องอาบัติทุกกฏ เมื่อให้ทำสำเร็จแล้ว ต้องอาบัติปาจิตตีย์

Pamāṇātikkantaṃ mañcaṃ vā pīṭhaṃ vā kārāpento dve āpattiyo āpajjati. Kārāpeti, payoge dukkaṭaṃ; kārāpite āpatti pācittiyassa.

ภิกษุผู้ให้ทำเตียงหรือตั่งมีขนาดเกินประมาณ ต้องอาบัติ 2 ตัว คือ ในประโยค (ขณะพยายาม) ต้องอาบัติทุกกฏ เมื่อให้ทำสำเร็จแล้ว ต้องอาบัติปาจิตตีย์

Mañcaṃ vā pīṭhaṃ vā tūlonaddhaṃ kārāpento dve āpattiyo āpajjati. Kārāpeti, payoge dukkaṭaṃ; kārāpite āpatti pācittiyassa.

ภิกษุผู้ให้ทำเตียงหรือตั่งยัดนุ่น ต้องอาบัติ 2 ตัว คือ ในประโยค (ขณะพยายาม) ต้องอาบัติทุกกฏ เมื่อให้ทำสำเร็จแล้ว ต้องอาบัติปาจิตตีย์

Pamāṇātikkantaṃ nisīdanaṃ kārāpento dve āpattiyo āpajjati. Kārāpeti, payoge dukkaṭaṃ; kārāpite āpatti pācittiyassa.

ภิกษุผู้ให้ทำผ้านิสีทนะมีขนาดเกินประมาณ ต้องอาบัติ 2 ตัว คือ ในประโยค (ขณะพยายาม) ต้องอาบัติทุกกฏ เมื่อให้ทำสำเร็จแล้ว ต้องอาบัติปาจิตตีย์

Pamāṇātikkantaṃ kaṇḍuppaṭicchādiṃ kārāpento dve āpattiyo āpajjati. Kārāpeti, payoge dukkaṭaṃ; kārāpite āpatti pācittiyassa.

ภิกษุผู้ให้ทำผ้าปิดฝีมีขนาดเกินประมาณ ต้องอาบัติ 2 ตัว คือ ในประโยค (ขณะพยายาม) ต้องอาบัติทุกกฏ เมื่อให้ทำสำเร็จแล้ว ต้องอาบัติปาจิตตีย์

Pamāṇātikkantaṃ vassikasāṭikaṃ kārāpento dve āpattiyo āpajjati. Kārāpeti, payoge dukkaṭaṃ; kārāpite āpatti pācittiyassa.

ภิกษุผู้ให้ทำผ้าอาบน้ำฝนมีขนาดเกินประมาณ ต้องอาบัติ 2 ตัว คือ ในประโยค (ขณะพยายาม) ต้องอาบัติทุกกฏ เมื่อให้ทำสำเร็จแล้ว ต้องอาบัติปาจิตตีย์

Cīvaraṃ kārāpento kati āpattiyo āpajjati? Sugatacīvarappamāṇaṃ cīvaraṃ kārāpento dve āpattiyo āpajjati. Kārāpeti[Pg.72], payoge dukkaṭaṃ; kārāpite āpatti pācittiyassa – sugatacīvarappamāṇaṃ cīvaraṃ kārāpento imā dve āpattiyo āpajjati.

ภิกษุให้ทำจีวร ต้องอาบัติเท่าไร? ภิกษุให้ทำจีวรมีขนาดเท่าสุคตจีวร ต้องอาบัติ 2 ตัว คือ ในประโยค (ขณะพยายาม) ต้องอาบัติทุกกฏ เมื่อให้ทำสำเร็จแล้ว ต้องอาบัติปาจิตตีย์ - ภิกษุให้ทำจีวรมีขนาดเท่าสุคตจีวร ต้องอาบัติ 2 ตัวเหล่านี้

Rājavaggo navamo. Khuddakā niṭṭhitā.

ราชวรรคที่ ๙ จบแล้ว. ขุททกสิกขาบททั้งหลาย จบแล้ว.

5. Pāṭidesanīyakaṇḍaṃ

๕. ปาฏิเทสนียกัณฑ์

174. Aññātikāya bhikkhuniyā antaragharaṃ paviṭṭhāya hatthato khādanīyaṃ vā bhojanīyaṃ vā sahatthā paṭiggahetvā bhuñjanto kati āpattiyo āpajjati? Aññātikāya bhikkhuniyā antaragharaṃ paviṭṭhāya hatthato khādanīyaṃ vā bhojanīyaṃ vā sahatthā paṭiggahetvā bhuñjanto dve āpattiyo āpajjati. Bhuñjissāmīti paṭiggaṇhāti, āpatti dukkaṭassa; ajjhohāre ajjhohāre āpatti pāṭidesanīyassa – aññātikāya bhikkhuniyā antaragharaṃ paviṭṭhāya hatthato khādanīyaṃ vā bhojanīyaṃ vā sahatthā paṭiggahetvā bhuñjanto imā dve āpattiyo āpajjati.

๑๗๔. ภิกษุรับของเคี้ยวก็ดี ของฉันก็ดี ด้วยมือของตน จากมือของภิกษุณีผู้ไม่ใช่ญาติ ซึ่งเข้าไปแล้วสู่ภายในบ้าน มาฉันอยู่ ต้องอาบัติเท่าไร? ภิกษุรับของเคี้ยวก็ดี ของฉันก็ดี ด้วยมือของตน จากมือของภิกษุณีผู้ไม่ใช่ญาติ ซึ่งเข้าไปแล้วสู่ภายในบ้าน มาฉันอยู่ ต้องอาบัติ ๒ อย่าง. รับด้วยคิดว่า “เราจักฉัน” ต้องอาบัติทุกกฏ; ในทุกๆ คำที่กลืน ต้องอาบัติปาฏิเทสนีย์ – ภิกษุรับของเคี้ยวก็ดี ของฉันก็ดี ด้วยมือของตน จากมือของภิกษุณีผู้ไม่ใช่ญาติ ซึ่งเข้าไปแล้วสู่ภายในบ้าน มาฉันอยู่ ต้องอาบัติ ๒ อย่างเหล่านี้.

Bhikkhuniyā vosāsantiyā na nivāretvā bhuñjanto dve āpattiyo āpajjati. Bhuñjissāmīti paṭiggaṇhāti, āpatti dukkaṭassa; ajjhohāre ajjhohāre āpatti pāṭidesanīyassa.

ภิกษุไม่ห้ามภิกษุณีผู้กำลังแนะนำ (ให้รับ) แล้วฉันอยู่ ต้องอาบัติ ๒ อย่าง. รับด้วยคิดว่า “เราจักฉัน” ต้องอาบัติทุกกฏ; ในทุกๆ คำที่กลืน ต้องอาบัติปาฏิเทสนีย์.

Sekkhasammatesu kulesu khādanīyaṃ vā bhojanīyaṃ vā sahatthā paṭiggahetvā bhuñjanto dve āpattiyo āpajjati. Bhuñjissāmīti paṭiggaṇhāti, āpatti dukkaṭassa; ajjhohāre ajjhohāre āpatti pāṭidesanīyassa.

ภิกษุรับของเคี้ยวก็ดี ของฉันก็ดี ด้วยมือของตน ในตระกูลที่สมมติว่าเป็นเสกขะ แล้วฉันอยู่ ต้องอาบัติ ๒ อย่าง. รับด้วยคิดว่า “เราจักฉัน” ต้องอาบัติทุกกฏ; ในทุกๆ คำที่กลืน ต้องอาบัติปาฏิเทสนีย์.

Āraññakesu senāsanesu pubbe appaṭisaṃviditaṃ khādanīyaṃ vā bhojanīyaṃ vā ajjhārāme sahatthā paṭiggahetvā bhuñjanto kati āpattiyo āpajjati? Āraññakesu senāsanesu pubbe appaṭisaṃviditaṃ khādanīyaṃ vā bhojanīyaṃ vā ajjhārāme sahatthā paṭiggahetvā bhuñjanto dve āpattiyo āpajjati. Bhuñjissāmīti paṭiggaṇhāti, āpatti dukkaṭassa; ajjhohāre [Pg.73] ajjhohāre āpatti pāṭidesanīyassa – āraññakesu senāsanesu pubbe appaṭisaṃviditaṃ khādanīyaṃ vā bhojanīyaṃ vā ajjhārāme sahatthā paṭiggahetvā bhuñjanto imā dve āpattiyo āpajjati.

ภิกษุรับของเคี้ยวก็ดี ของฉันก็ดี ซึ่งเป็นของที่ไม่ได้แจ้ง (ถึงอันตราย) ไว้ก่อน ในเสนาสนะป่าทั้งหลาย มาฉันอยู่ภายในอาราม ด้วยมือของตน ต้องอาบัติเท่าไร? ภิกษุรับของเคี้ยวก็ดี ของฉันก็ดี ซึ่งเป็นของที่ไม่ได้แจ้ง (ถึงอันตราย) ไว้ก่อน ในเสนาสนะป่าทั้งหลาย มาฉันอยู่ภายในอาราม ด้วยมือของตน ต้องอาบัติ ๒ อย่าง. รับด้วยคิดว่า “เราจักฉัน” ต้องอาบัติทุกกฏ; ในทุกๆ คำที่กลืน ต้องอาบัติปาฏิเทสนีย์ – ภิกษุรับของเคี้ยวก็ดี ของฉันก็ดี ซึ่งเป็นของที่ไม่ได้แจ้ง (ถึงอันตราย) ไว้ก่อน ในเสนาสนะป่าทั้งหลาย มาฉันอยู่ภายในอาราม ด้วยมือของตน ต้องอาบัติ ๒ อย่างเหล่านี้.

Cattāro pāṭidesanīyā niṭṭhitā.

ปาฏิเทสนียสิกขาบท ๔ สิกขาบท จบแล้ว.

6. Sekhiyakaṇḍaṃ

๖. เสขิยกัณฑ์

1. Parimaṇḍalavaggo

๑. ปริมณฑลวรรค

175. Anādariyaṃ paṭicca purato vā pacchato vā olambento nivāsento kati āpattiyo āpajjati? Anādariyaṃ paṭicca purato vā pacchato vā olambento nivāsento ekaṃ āpattiṃ āpajjati. Dukkaṭaṃ – anādariyaṃ paṭicca purato vā pacchato vā olambento nivāsento imaṃ ekaṃ āpattiṃ āpajjati.

๑๗๕. ภิกษุอาศัยความไม่เอื้อเฟื้อ นุ่ง (สบง) ห้อยไว้ข้างหน้าก็ดี ข้างหลังก็ดี ต้องอาบัติเท่าไร? ภิกษุอาศัยความไม่เอื้อเฟื้อ นุ่ง (สบง) ห้อยไว้ข้างหน้าก็ดี ข้างหลังก็ดี ต้องอาบัติ ๑ อย่าง. (คือ) อาบัติทุกกฏ – ภิกษุอาศัยความไม่เอื้อเฟื้อ นุ่ง (สบง) ห้อยไว้ข้างหน้าก็ดี ข้างหลังก็ดี ต้องอาบัติ ๑ อย่างนี้.

…Anādariyaṃ paṭicca purato vā pacchato vā olambento pārupanto ekaṃ āpattiṃ āpajjati. Dukkaṭaṃ….

...อาศัยความไม่เอื้อเฟื้อ ห่ม (จีวร) ห้อยไว้ข้างหน้าก็ดี ข้างหลังก็ดี ต้องอาบัติ ๑ อย่าง. (คือ) อาบัติทุกกฏ...

…Anādariyaṃ paṭicca kāyaṃ vivaritvā antaraghare gacchanto ekaṃ āpattiṃ āpajjati. Dukkaṭaṃ….

...อาศัยความไม่เอื้อเฟื้อ เปิดกาย เดินไปอยู่ในภายในบ้าน ต้องอาบัติ ๑ อย่าง. (คือ) อาบัติทุกกฏ...

…Anādariyaṃ paṭicca kāyaṃ vivaritvā antaraghare nisīdanto ekaṃ āpattiṃ āpajjati. Dukkaṭaṃ….

...อาศัยความไม่เอื้อเฟื้อ เปิดกาย นั่งอยู่ในภายในบ้าน ต้องอาบัติ ๑ อย่าง. (คือ) อาบัติทุกกฏ...

…Anādariyaṃ paṭicca hatthaṃ vā pādaṃ vā kīḷāpento antaraghare gacchanto ekaṃ āpattiṃ āpajjati. Dukkaṭaṃ….

...อาศัยความไม่เอื้อเฟื้อ เล่นมือก็ดี เล่นเท้าก็ดี เดินไปอยู่ในภายในบ้าน ต้องอาบัติ ๑ อย่าง. (คือ) อาบัติทุกกฏ...

…Anādariyaṃ paṭicca hatthaṃ vā pādaṃ vā kīḷāpento antaraghare nisīdanto ekaṃ āpattiṃ āpajjati. Dukkaṭaṃ….

...อาศัยความไม่เอื้อเฟื้อ เล่นมือก็ดี เล่นเท้าก็ดี นั่งอยู่ในภายในบ้าน ต้องอาบัติ ๑ อย่าง. (คือ) อาบัติทุกกฏ...

…Anādariyaṃ paṭicca tahaṃ tahaṃ olokento antaraghare gacchanto ekaṃ āpattiṃ āpajjati. Dukkaṭaṃ….

...อาศัยความไม่เอื้อเฟื้อ แลดูอยู่ในที่นั้นๆ เดินไปอยู่ในภายในบ้าน ต้องอาบัติ ๑ อย่าง. (คือ) อาบัติทุกกฏ...

…Anādariyaṃ paṭicca tahaṃ tahaṃ olokento antaraghare nisīdanto ekaṃ āpattiṃ āpajjati. Dukkaṭaṃ….

...อาศัยความไม่เอื้อเฟื้อ แลดูอยู่ในที่นั้นๆ นั่งอยู่ในภายในบ้าน ต้องอาบัติ ๑ อย่าง. (คือ) อาบัติทุกกฏ...

…Anādariyaṃ [Pg.74] paṭicca ukkhittakāya antaraghare gacchanto ekaṃ āpattiṃ āpajjati. Dukkaṭaṃ….

...อาศัยความไม่เอื้อเฟื้อ เวิกผ้า เดินไปอยู่ในภายในบ้าน ต้องอาบัติ ๑ อย่าง. (คือ) อาบัติทุกกฏ...

…Anādariyaṃ paṭicca ukkhittakāya antaraghare nisīdanto ekaṃ āpattiṃ āpajjati. Dukkaṭaṃ….

...อาศัยความไม่เอื้อเฟื้อ เวิกผ้า นั่งอยู่ในภายในบ้าน ต้องอาบัติ ๑ อย่าง. (คือ) อาบัติทุกกฏ...

Parimaṇḍalavaggo paṭhamo.

ปริมณฑลวรรคที่ ๑ จบแล้ว.

2. Ujjagghikavaggo

๒. อุชชัคฆิกวรรค

176. …Anādariyaṃ paṭicca ujjagghikāya antaraghare gacchanto ekaṃ āpattiṃ āpajjati. Dukkaṭaṃ….

๑๗๖. ...อาศัยความไม่เอื้อเฟื้อ หัวเราะดัง เดินไปอยู่ในภายในบ้าน ต้องอาบัติ ๑ อย่าง. (คือ) อาบัติทุกกฏ...

…Anādariyaṃ paṭicca ujjagghikāya antaraghare nisīdanto ekaṃ āpattiṃ āpajjati. Dukkaṭaṃ….

...อาศัยความไม่เอื้อเฟื้อ หัวเราะดัง นั่งอยู่ในภายในบ้าน ต้องอาบัติ ๑ อย่าง. (คือ) อาบัติทุกกฏ...

…Anādariyaṃ paṭicca uccāsaddaṃ mahāsaddaṃ karonto antaraghare gacchanto ekaṃ āpattiṃ āpajjati. Dukkaṭaṃ….

...อาศัยความไม่เอื้อเฟื้อ ทำเสียงสูงเสียงใหญ่ เดินไปอยู่ในภายในบ้าน ต้องอาบัติ ๑ อย่าง. (คือ) อาบัติทุกกฏ...

…Anādariyaṃ paṭicca uccāsaddaṃ mahāsaddaṃ karonto antaraghare nisīdanto ekaṃ āpattiṃ āpajjati. Dukkaṭaṃ….

...อาศัยความไม่เอื้อเฟื้อ ทำเสียงสูงเสียงใหญ่ นั่งอยู่ในภายในบ้าน ต้องอาบัติ ๑ อย่าง. (คือ) อาบัติทุกกฏ...

…Anādariyaṃ paṭicca kāyappacālakaṃ antaraghare gacchanto ekaṃ āpattiṃ āpajjati. Dukkaṭaṃ….

...อาศัยความไม่เอื้อเฟื้อ โยกกาย เดินไปอยู่ในภายในบ้าน ต้องอาบัติ ๑ อย่าง. (คือ) อาบัติทุกกฏ...

…Anādariyaṃ paṭicca kāyappacālakaṃ antaraghare nisīdanto ekaṃ āpattiṃ āpajjati. Dukkaṭaṃ….

...อาศัยความไม่เอื้อเฟื้อ โยกกาย นั่งอยู่ในภายในบ้าน ต้องอาบัติ ๑ อย่าง. (คือ) อาบัติทุกกฏ...

…Anādariyaṃ paṭicca bāhuppacālakaṃ antaraghare gacchanto ekaṃ āpattiṃ āpajjati. Dukkaṭaṃ….

...อาศัยความไม่เอื้อเฟื้อ ไกวแขน เดินไปอยู่ในภายในบ้าน ต้องอาบัติ ๑ อย่าง. (คือ) อาบัติทุกกฏ...

…Anādariyaṃ paṭicca bāhuppacālakaṃ antaraghare nisīdanto ekaṃ āpattiṃ āpajjati. Dukkaṭaṃ….

...อาศัยความไม่เอื้อเฟื้อ ไกวแขน นั่งอยู่ในภายในบ้าน ต้องอาบัติ ๑ อย่าง. (คือ) อาบัติทุกกฏ...

…Anādariyaṃ paṭicca sīsappacālakaṃ antaraghare gacchanto ekaṃ āpattiṃ āpajjati. Dukkaṭaṃ….

...อาศัยความไม่เอื้อเฟื้อ สั่นศีรษะ เดินไปอยู่ในภายในบ้าน ต้องอาบัติ ๑ อย่าง. (คือ) อาบัติทุกกฏ...

…Anādariyaṃ paṭicca sīsappacālakaṃ antaraghare nisīdanto ekaṃ āpattiṃ āpajjati. Dukkaṭaṃ….

ภิกษุอาศัยความไม่เอื้อเฟื้อ นั่งสั่นศีรษะในบ้าน ต้องอาบัติ 1 ตัว คือ ทุกกฏ

Ujjagghikavaggo dutiyo.

อุชชัคฆิกวรรคที่ 2 จบ

3. Khambhakatavaggo

๓. ขัมภกตวรรคที่ 3

177. …Anādariyaṃ [Pg.75] paṭicca khambhakato antaraghare gacchanto ekaṃ āpattiṃ āpajjati. Dukkaṭaṃ….

๑๗๗. ภิกษุอาศัยความไม่เอื้อเฟื้อ เดินเท้าสะเอวไปในบ้าน ต้องอาบัติ 1 ตัว คือ ทุกกฏ

…Anādariyaṃ paṭicca khambhakato antaraghare nisīdanto ekaṃ āpattiṃ āpajjati. Dukkaṭaṃ….

ภิกษุอาศัยความไม่เอื้อเฟื้อ นั่งเท้าสะเอวในบ้าน ต้องอาบัติ 1 ตัว คือ ทุกกฏ

…Anādariyaṃ paṭicca oguṇṭhito antaraghare gacchanto ekaṃ āpattiṃ āpajjati. Dukkaṭaṃ….

ภิกษุอาศัยความไม่เอื้อเฟื้อ เดินคลุมศีรษะไปในบ้าน ต้องอาบัติ 1 ตัว คือ ทุกกฏ

…Anādariyaṃ paṭicca oguṇṭhito antaraghare nisīdanto ekaṃ āpattiṃ āpajjati. Dukkaṭaṃ….

ภิกษุอาศัยความไม่เอื้อเฟื้อ นั่งคลุมศีรษะในบ้าน ต้องอาบัติ 1 ตัว คือ ทุกกฏ

…Anādariyaṃ paṭicca ukkuṭikāya antaraghare gacchanto ekaṃ āpattiṃ āpajjati. Dukkaṭaṃ….

ภิกษุอาศัยความไม่เอื้อเฟื้อ เดินกระโหย่งไปในบ้าน ต้องอาบัติ 1 ตัว คือ ทุกกฏ

…Anādariyaṃ paṭicca pallatthikāya antaraghare nisīdanto ekaṃ āpattiṃ āpajjati. Dukkaṭaṃ….

ภิกษุอาศัยความไม่เอื้อเฟื้อ นั่งรัดเข่าในบ้าน ต้องอาบัติ 1 ตัว คือ ทุกกฏ

…Anādariyaṃ paṭicca asakkaccaṃ piṇḍapātaṃ paṭiggaṇhanto ekaṃ āpattiṃ āpajjati. Dukkaṭaṃ….

ภิกษุอาศัยความไม่เอื้อเฟื้อ รับบิณฑบาตโดยไม่เคารพ ต้องอาบัติ 1 ตัว คือ ทุกกฏ

…Anādariyaṃ paṭicca tahaṃ tahaṃ olokento piṇḍapātaṃ paṭiggaṇhanto ekaṃ āpattiṃ āpajjati. Dukkaṭaṃ….

ภิกษุอาศัยความไม่เอื้อเฟื้อ แลดูที่นั้นๆ รับบิณฑบาต ต้องอาบัติ 1 ตัว คือ ทุกกฏ

…Anādariyaṃ paṭicca sūpaññeva bahuṃ paṭiggaṇhanto ekaṃ āpattiṃ āpajjati. Dukkaṭaṃ….

ภิกษุอาศัยความไม่เอื้อเฟื้อ รับกับข้าวมาก ต้องอาบัติ 1 ตัว คือ ทุกกฏ

…Anādariyaṃ paṭicca thūpīkataṃ piṇḍapātaṃ paṭiggaṇhanto ekaṃ āpattiṃ āpajjati. Dukkaṭaṃ….

ภิกษุอาศัยความไม่เอื้อเฟื้อ รับบิณฑบาตทำเป็นยอด ต้องอาบัติ 1 ตัว คือ ทุกกฏ

Khambhakatavaggo tatiyo.

ขัมภกตวรรคที่ 3 จบ

4. Piṇḍapātavaggo

๔. ปิณฑปาตวรรคที่ 4

178. …Anādariyaṃ paṭicca asakkaccaṃ piṇḍapātaṃ bhuñjanto ekaṃ āpattiṃ āpajjati. Dukkaṭaṃ….

๑๗๘. ภิกษุอาศัยความไม่เอื้อเฟื้อ ฉันบิณฑบาตโดยไม่เคารพ ต้องอาบัติ 1 ตัว คือ ทุกกฏ

…Anādariyaṃ [Pg.76] paṭicca tahaṃ tahaṃ olokento piṇḍapātaṃ bhuñjanto ekaṃ āpattiṃ āpajjati. Dukkaṭaṃ….

ภิกษุอาศัยความไม่เอื้อเฟื้อ แลดูที่นั้นๆ ฉันบิณฑบาต ต้องอาบัติ 1 ตัว คือ ทุกกฏ

…Anādariyaṃ paṭicca tahaṃ tahaṃ omasitvā piṇḍapātaṃ bhuñjanto ekaṃ āpattiṃ āpajjati. Dukkaṭaṃ….

ภิกษุอาศัยความไม่เอื้อเฟื้อ ลูบคลำที่นั้นๆ ฉันบิณฑบาต ต้องอาบัติ 1 ตัว คือ ทุกกฏ

…Anādariyaṃ paṭicca sūpaññeva bahuṃ bhuñjanto ekaṃ āpattiṃ āpajjati. Dukkaṭaṃ….

ภิกษุอาศัยความไม่เอื้อเฟื้อ ฉันกับข้าวมาก ต้องอาบัติ 1 ตัว คือ ทุกกฏ

…Anādariyaṃ paṭicca thūpakato omadditvā piṇḍapātaṃ bhuñjanto ekaṃ āpattiṃ āpajjati. Dukkaṭaṃ….

ภิกษุอาศัยความไม่เอื้อเฟื้อ ขยำฉันบิณฑบาตแต่ยอดลงไป ต้องอาบัติ 1 ตัว คือ ทุกกฏ

…Anādariyaṃ paṭicca sūpaṃ vā byañjanaṃ vā odanena paṭicchādento ekaṃ āpattiṃ āpajjati. Dukkaṭaṃ….

ภิกษุอาศัยความไม่เอื้อเฟื้อ เอาข้าวสุกปิดบังแกงหรือกับข้าว ต้องอาบัติ 1 ตัว คือ ทุกกฏ

…Anādariyaṃ paṭicca sūpaṃ vā odanaṃ vā agilāno attano atthāya viññāpetvā bhuñjanto ekaṃ āpattiṃ āpajjati. Dukkaṭaṃ….

ภิกษุอาศัยความไม่เอื้อเฟื้อ ไม่เจ็บไข้ ออกปากขอแกงหรือข้าวสุกเพื่อตนมาฉัน ต้องอาบัติ 1 ตัว คือ ทุกกฏ

…Anādariyaṃ paṭicca ujjhānasaññī paresaṃ pattaṃ olokento ekaṃ āpattiṃ āpajjati. Dukkaṭaṃ….

ภิกษุอาศัยความไม่เอื้อเฟื้อ มีความสำคัญว่าเพ่งโทษ แลดูบาตรของผู้อื่น ต้องอาบัติ 1 ตัว คือ ทุกกฏ

…Anādariyaṃ paṭicca mahantaṃ kabaḷaṃ karonto ekaṃ āpattiṃ āpajjati. Dukkaṭaṃ….

ภิกษุอาศัยความไม่เอื้อเฟื้อ ทำคำข้าวใหญ่ ต้องอาบัติ 1 ตัว คือ ทุกกฏ

…Anādariyaṃ paṭicca dīghaṃ ālopaṃ karonto ekaṃ āpattiṃ āpajjati. Dukkaṭaṃ….

ภิกษุอาศัยความไม่เอื้อเฟื้อ ทำคำข้าวยาว ต้องอาบัติ 1 ตัว คือ ทุกกฏ

Piṇḍapātavaggo catuttho.

ปิณฑปาตวรรคที่ 4 จบ

5. Kabaḷavaggo

๕. กพฬวรรคที่ 5

179. …Anādariyaṃ paṭicca anāhaṭe kabaḷe mukhadvāraṃ vivaranto ekaṃ āpattiṃ āpajjati. Dukkaṭaṃ….

๑๗๙. ภิกษุอาศัยความไม่เอื้อเฟื้อ เมื่อคำข้าวยังไม่ถึงปาก อ้าปาก ต้องอาบัติ 1 ตัว คือ ทุกกฏ

…Anādariyaṃ paṭicca bhuñjamāno sabbaṃ hatthaṃ mukhe pakkhipanto ekaṃ āpattiṃ āpajjati. Dukkaṭaṃ….

ภิกษุอาศัยความไม่เอื้อเฟื้อ เมื่อฉันอยู่ สอดมือทั้งหมดเข้าในปาก ต้องอาบัติ 1 ตัว คือ ทุกกฏ

…Anādariyaṃ paṭicca sakabaḷena mukhena byāharanto ekaṃ āpattiṃ āpajjati. Dukkaṭaṃ….

ภิกษุอาศัยความไม่เอื้อเฟื้อ พูดด้วยปากที่ยังมีคำข้าวอยู่ ต้องอาบัติ 1 ตัว คือ ทุกกฏ

…Anādariyaṃ [Pg.77] paṭicca piṇḍukkhepakaṃ bhuñjanto ekaṃ āpattiṃ āpajjati. Dukkaṭaṃ….

ภิกษุอาศัยความไม่เอื้อเฟื้อ ฉันโดยโยนคำข้าว ต้องอาบัติ ๑ ตัว คือ ทุกกฏ

…Anādariyaṃ paṭicca kabaḷāvacchedakaṃ bhuñjanto ekaṃ āpattiṃ āpajjati. Dukkaṭaṃ….

ภิกษุอาศัยความไม่เอื้อเฟื้อ ฉันโดยกัดคำข้าว ต้องอาบัติ ๑ ตัว คือ ทุกกฏ

…Anādariyaṃ paṭicca avagaṇḍakārakaṃ bhuñjanto ekaṃ āpattiṃ āpajjati. Dukkaṭaṃ….

ภิกษุอาศัยความไม่เอื้อเฟื้อ ฉันโดยทำกระพุ้งแก้มให้ตุ่ย ต้องอาบัติ ๑ ตัว คือ ทุกกฏ

…Anādariyaṃ paṭicca hatthaniddhunakaṃ bhuñjanto ekaṃ āpattiṃ āpajjati. Dukkaṭaṃ….

ภิกษุอาศัยความไม่เอื้อเฟื้อ ฉันโดยสะบัดมือ ต้องอาบัติ ๑ ตัว คือ ทุกกฏ

…Anādariyaṃ paṭicca sitthāvakārakaṃ bhuñjanto ekaṃ āpattiṃ āpajjati. Dukkaṭaṃ….

ภิกษุอาศัยความไม่เอื้อเฟื้อ ฉันโดยทำเมล็ดข้าวตก ต้องอาบัติ ๑ ตัว คือ ทุกกฏ

…Anādariyaṃ paṭicca jivhānicchārakaṃ bhuñjanto ekaṃ āpattiṃ āpajjati. Dukkaṭaṃ….

ภิกษุอาศัยความไม่เอื้อเฟื้อ ฉันโดยแลบลิ้น ต้องอาบัติ ๑ ตัว คือ ทุกกฏ

…Anādariyaṃ paṭicca capucapukārakaṃ bhuñjanto ekaṃ āpattiṃ āpajjati. Dukkaṭaṃ….

ภิกษุอาศัยความไม่เอื้อเฟื้อ ฉันโดยทำเสียงดังจั๊บๆ ต้องอาบัติ ๑ ตัว คือ ทุกกฏ

Kabaḷavaggo pañcamo.

กพฬวรรคที่ ๕

6. Surusuruvaggo

๖. สุรุสุรุวรรค

180. …Anādariyaṃ paṭicca surusurukārakaṃ bhuñjanto ekaṃ āpattiṃ āpajjati. Dukkaṭaṃ….

๑๘๐. ภิกษุอาศัยความไม่เอื้อเฟื้อ ฉันโดยทำเสียงดังซูดๆ ต้องอาบัติ ๑ ตัว คือ ทุกกฏ

…Anādariyaṃ paṭicca hatthanillehakaṃ bhuñjanto ekaṃ āpattiṃ āpajjati. Dukkaṭaṃ….

ภิกษุอาศัยความไม่เอื้อเฟื้อ ฉันโดยเลียมือ ต้องอาบัติ ๑ ตัว คือ ทุกกฏ

…Anādariyaṃ paṭicca pattanillehakaṃ bhuñjanto ekaṃ āpattiṃ āpajjati. Dukkaṭaṃ….

ภิกษุอาศัยความไม่เอื้อเฟื้อ ฉันโดยเลียบาตร ต้องอาบัติ ๑ ตัว คือ ทุกกฏ

…Anādariyaṃ paṭicca oṭṭhanillehakaṃ bhuñjanto ekaṃ āpattiṃ āpajjati. Dukkaṭaṃ….

ภิกษุอาศัยความไม่เอื้อเฟื้อ ฉันโดยเลียริมฝีปาก ต้องอาบัติ ๑ ตัว คือ ทุกกฏ

…Anādariyaṃ paṭicca sāmisena hatthena pānīyathālakaṃ paṭiggaṇhanto ekaṃ āpattiṃ āpajjati. Dukkaṭaṃ….

ภิกษุอาศัยความไม่เอื้อเฟื้อ รับภาชนะน้ำด้วยมือที่เปื้อนด้วยอามิส ต้องอาบัติ ๑ ตัว คือ ทุกกฏ

…Anādariyaṃ [Pg.78] paṭicca sasitthakaṃ pattadhovanaṃ antaraghare chaḍḍento ekaṃ āpattiṃ āpajjati. Dukkaṭaṃ….

ภิกษุอาศัยความไม่เอื้อเฟื้อ เทน้ำล้างบาตรมีเมล็ดข้าวในบ้าน ต้องอาบัติ ๑ ตัว คือ ทุกกฏ

…Anādariyaṃ paṭicca chattapāṇissa dhammaṃ desento ekaṃ āpattiṃ āpajjati. Dukkaṭaṃ….

ภิกษุอาศัยความไม่เอื้อเฟื้อ แสดงธรรมแก่คนมีร่มในมือ ต้องอาบัติ ๑ ตัว คือ ทุกกฏ

…Anādariyaṃ paṭicca daṇḍapāṇissa dhammaṃ desento ekaṃ āpattiṃ āpajjati. Dukkaṭaṃ….

ภิกษุอาศัยความไม่เอื้อเฟื้อ แสดงธรรมแก่คนมีไม้เท้าในมือ ต้องอาบัติ ๑ ตัว คือ ทุกกฏ

…Anādariyaṃ paṭicca satthapāṇissa dhammaṃ desento ekaṃ āpattiṃ āpajjati. Dukkaṭaṃ….

ภิกษุอาศัยความไม่เอื้อเฟื้อ แสดงธรรมแก่คนมีศัสตราในมือ ต้องอาบัติ ๑ ตัว คือ ทุกกฏ

…Anādariyaṃ paṭicca āvudhapāṇissa dhammaṃ desento ekaṃ āpattiṃ āpajjati. Dukkaṭaṃ….

ภิกษุอาศัยความไม่เอื้อเฟื้อ แสดงธรรมแก่คนมีอาวุธในมือ ต้องอาบัติ ๑ ตัว คือ ทุกกฏ

Surusuruvaggo chaṭṭho.

สุรุสุรุวรรคที่ ๖

7. Pādukavaggo

๗. ปาทุกวรรค

181. …Anādariyaṃ paṭicca pādukāruḷhassa dhammaṃ desento ekaṃ āpattiṃ āpajjati. Dukkaṭaṃ….

๑๘๑. ภิกษุอาศัยความไม่เอื้อเฟื้อ แสดงธรรมแก่คนสวมเขียงเท้า ต้องอาบัติ ๑ ตัว คือ ทุกกฏ

…Anādariyaṃ paṭicca upāhanāruḷhassa dhammaṃ desento ekaṃ āpattiṃ āpajjati. Dukkaṭaṃ….

ภิกษุอาศัยความไม่เอื้อเฟื้อ แสดงธรรมแก่คนสวมรองเท้า ต้องอาบัติ ๑ ตัว คือ ทุกกฏ

…Anādariyaṃ paṭicca yānagatassa dhammaṃ desento ekaṃ āpattiṃ āpajjati. Dukkaṭaṃ….

ภิกษุอาศัยความไม่เอื้อเฟื้อ แสดงธรรมแก่คนอยู่ในยาน ต้องอาบัติ ๑ ตัว คือ ทุกกฏ

…Anādariyaṃ paṭicca sayanagatassa dhammaṃ desento ekaṃ āpattiṃ āpajjati. Dukkaṭaṃ….

ภิกษุอาศัยความไม่เอื้อเฟื้อ แสดงธรรมแก่คนอยู่บนที่นอน ต้องอาบัติ ๑ ตัว คือ ทุกกฏ

…Anādariyaṃ paṭicca pallatthikāya nisinnassa dhammaṃ desento ekaṃ āpattiṃ āpajjati. Dukkaṭaṃ….

ภิกษุอาศัยความไม่เอื้อเฟื้อ แสดงธรรมแก่คนนั่งรัดเข่า ต้องอาบัติ ๑ ตัว คือ ทุกกฏ

…Anādariyaṃ paṭicca veṭhitasīsassa dhammaṃ desento ekaṃ āpattiṃ āpajjati. Dukkaṭaṃ….

ภิกษุอาศัยความไม่เอื้อเฟื้อ แสดงธรรมแก่คนโพกศีรษะ ต้องอาบัติ ๑ ตัว คือ ทุกกฏ

…Anādariyaṃ paṭicca oguṇṭhitasīsassa dhammaṃ desento ekaṃ āpattiṃ āpajjati. Dukkaṭaṃ….

ภิกษุอาศัยความไม่เอื้อเฟื้อ แสดงธรรมแก่คนคลุมศีรษะ ต้องอาบัติ ๑ ตัว คือ ทุกกฏ

…Anādariyaṃ [Pg.79] paṭicca chamāyaṃ nisīditvā āsane nisinnassa dhammaṃ desento ekaṃ āpattiṃ āpajjati. Dukkaṭaṃ….

ภิกษุอาศัยความไม่เอื้อเฟื้อ นั่งบนพื้นดินแสดงธรรมแก่คนนั่งบนอาสนะ ต้องอาบัติ ๑ ตัว คือ ทุกกฏ

…Anādariyaṃ paṭicca nīce āsane nisīditvā ucce āsane nisinnassa dhammaṃ desento ekaṃ āpattiṃ āpajjati. Dukkaṭaṃ….

ภิกษุอาศัยความไม่เอื้อเฟื้อ นั่งบนอาสนะต่ำแสดงธรรมแก่คนนั่งบนอาสนะสูง ต้องอาบัติ ๑ ตัว คือ ทุกกฏ

…Anādariyaṃ paṭicca ṭhito nisinnassa dhammaṃ desento ekaṃ āpattiṃ āpajjati. Dukkaṭaṃ….

ภิกษุอาศัยความไม่เอื้อเฟื้อ ยืนแสดงธรรมแก่คนที่นั่งอยู่ ต้องอาบัติ 1 ตัว คือ ทุกกฏ

…Anādariyaṃ paṭicca pacchato gacchanto purato gacchantassa dhammaṃ desento ekaṃ āpattiṃ āpajjati. Dukkaṭaṃ….

ภิกษุอาศัยความไม่เอื้อเฟื้อ เดินไปข้างหลัง แสดงธรรมแก่คนที่เดินไปข้างหน้า ต้องอาบัติ 1 ตัว คือ ทุกกฏ

…Anādariyaṃ paṭicca uppathena gacchanto pathena gacchantassa dhammaṃ desento ekaṃ āpattiṃ āpajjati. Dukkaṭaṃ….

ภิกษุอาศัยความไม่เอื้อเฟื้อ เดินไปนอกทาง แสดงธรรมแก่คนที่เดินไปในทาง ต้องอาบัติ 1 ตัว คือ ทุกกฏ

…Anādariyaṃ paṭicca ṭhito uccāraṃ vā passāvaṃ vā karonto ekaṃ āpattiṃ āpajjati. Dukkaṭaṃ….

ภิกษุอาศัยความไม่เอื้อเฟื้อ ยืนถ่ายอุจจาระหรือปัสสาวะ ต้องอาบัติ 1 ตัว คือ ทุกกฏ

…Anādariyaṃ paṭicca harite uccāraṃ vā passāvaṃ vā kheḷaṃ vā karonto ekaṃ āpattiṃ āpajjati. Dukkaṭaṃ….

ภิกษุอาศัยความไม่เอื้อเฟื้อ ถ่ายอุจจาระก็ดี ปัสสาวะก็ดี บ้วนน้ำลายก็ดี บนของเขียว ต้องอาบัติ 1 ตัว คือ ทุกกฏ

Anādariyaṃ paṭicca udake uccāraṃ vā passāvaṃ vā kheḷaṃ vā karonto kati āpattiyo āpajjati? Anādariyaṃ paṭicca udake uccāraṃ vā passāvaṃ vā kheḷaṃ vā karonto ekaṃ āpattiṃ āpajjati. Dukkaṭaṃ – anādariyaṃ paṭicca udake uccāraṃ vā passāvaṃ vā kheḷaṃ vā karonto imaṃ ekaṃ āpattiṃ āpajjati.

ภิกษุอาศัยความไม่เอื้อเฟื้อ ถ่ายอุจจาระก็ดี ปัสสาวะก็ดี บ้วนน้ำลายก็ดี ในน้ำ ต้องอาบัติเท่าไร ภิกษุอาศัยความไม่เอื้อเฟื้อ ถ่ายอุจจาระก็ดี ปัสสาวะก็ดี บ้วนน้ำลายก็ดี ในน้ำ ต้องอาบัติ 1 ตัว คือ ทุกกฏ ภิกษุอาศัยความไม่เอื้อเฟื้อ ถ่ายอุจจาระก็ดี ปัสสาวะก็ดี บ้วนน้ำลายก็ดี ในน้ำ ต้องอาบัติตัวนี้ 1 ตัว

Pādukavaggo sattamo.

ปาทุกวรรค ที่ ๗ จบ

Sekhiyā niṭṭhitā.

เสขิยวัตร จบ

Katāpattivāro niṭṭhito dutiyo.

กตาปัตติวาร ที่ ๒ จบ

3. Vipattivāro

๓. วิปัตติวาร

182. Methunaṃ dhammaṃ paṭisevantassa āpattiyo catunnaṃ vipattīnaṃ kati vipattiyo bhajanti? Methunaṃ dhammaṃ paṭisevantassa āpattiyo catunnaṃ vipattīnaṃ dve vipattiyo bhajanti – siyā sīlavipattiṃ, siyā ācāravipattiṃ…pe….

๑๘๒. อาบัติของภิกษุผู้เสพเมถุนธรรม จัดเข้าในวิบัติเท่าไร ในบรรดาวิบัติ 4 อย่าง อาบัติของภิกษุผู้เสพเมถุนธรรม จัดเข้าในวิบัติ 2 อย่าง ในบรรดาวิบัติ 4 อย่าง คือ เป็นสีลวิบัติบ้าง เป็นอาจารวิบัติบ้าง ...ฯลฯ...

Anādariyaṃ [Pg.80] paṭicca udake uccāraṃ vā passāvaṃ vā kheḷaṃ vā karontassa āpatti catunnaṃ vipattīnaṃ kati vipattiyo bhajati? Anādariyaṃ paṭicca udake uccāraṃ vā passāvaṃ vā kheḷaṃ vā karontassa āpatti catunnaṃ vipattīnaṃ ekaṃ vipattiṃ bhajati – ācāravipattiṃ.

อาบัติของภิกษุผู้ไม่เอื้อเฟื้อ ถ่ายอุจจาระก็ดี ปัสสาวะก็ดี บ้วนน้ำลายก็ดี ในน้ำ จัดเข้าในวิบัติเท่าไร ในบรรดาวิบัติ 4 อย่าง อาบัติของภิกษุผู้ไม่เอื้อเฟื้อ ถ่ายอุจจาระก็ดี ปัสสาวะก็ดี บ้วนน้ำลายก็ดี ในน้ำ จัดเข้าในวิบัติ 1 อย่าง ในบรรดาวิบัติ 4 อย่าง คือ อาจารวิบัติ

Vipattivāro niṭṭhito tatiyo.

วิปัตติวาร ที่ ๓ จบ

4. Saṅgahitavāro

๔. สังคหิตวาร

183. Methunaṃ dhammaṃ paṭisevantassa āpattiyo sattannaṃ āpattikkhandhānaṃ katihi āpattikkhandhehi saṅgahitā? Methunaṃ dhammaṃ paṭisevantassa āpattiyo sattannaṃ āpattikkhandhānaṃ tīhi āpattikkhandhehi saṅgahitā – siyā pārājikāpattikkhandhena, siyā thullaccayāpattikkhandhena, siyā dukkaṭāpattikkhandhena…pe….

๑๘๓. อาบัติของภิกษุผู้เสพเมถุนธรรม สงเคราะห์ด้วยอาปัตติขันธ์เท่าไร ในบรรดาอาปัตติขันธ์ 7 อย่าง อาบัติของภิกษุผู้เสพเมถุนธรรม สงเคราะห์ด้วยอาปัตติขันธ์ 3 อย่าง ในบรรดาอาปัตติขันธ์ 7 อย่าง คือ สงเคราะห์ด้วยปาราชิกาปัตติขันธ์บ้าง สงเคราะห์ด้วยถุลลัจจยาปัตติขันธ์บ้าง สงเคราะห์ด้วยทุกกฏาปัตติขันธ์บ้าง ...ฯลฯ...

Anādariyaṃ paṭicca udake uccāraṃ vā passāvaṃ vā kheḷaṃ vā karontassa āpatti sattannaṃ āpattikkhandhānaṃ katihi āpattikkhandhehi saṅgahitā? Anādariyaṃ paṭicca udake uccāraṃ vā passāvaṃ vā kheḷaṃ vā karontassa āpatti sattannaṃ āpattikkhandhānaṃ ekena āpattikkhandhena saṅgahitā – dukkaṭāpattikkhandhena.

อาบัติของภิกษุผู้ไม่เอื้อเฟื้อ ถ่ายอุจจาระก็ดี ปัสสาวะก็ดี บ้วนน้ำลายก็ดี ในน้ำ สงเคราะห์ด้วยอาปัตติขันธ์เท่าไร ในบรรดาอาปัตติขันธ์ 7 อย่าง อาบัติของภิกษุผู้ไม่เอื้อเฟื้อ ถ่ายอุจจาระก็ดี ปัสสาวะก็ดี บ้วนน้ำลายก็ดี ในน้ำ สงเคราะห์ด้วยอาปัตติขันธ์ 1 อย่าง ในบรรดาอาปัตติขันธ์ 7 อย่าง คือ ทุกกฏาปัตติขันธ์

Saṅgahitavāro niṭṭhito catuttho.

สังคหิตวาร ที่ ๔ จบ

5. Samuṭṭhānavāro

๕. สมุฏฐานวาร

184. Methunaṃ dhammaṃ paṭisevantassa āpattiyo channaṃ āpattisamuṭṭhānānaṃ katihi samuṭṭhānehi samuṭṭhanti ? Methunaṃ dhammaṃ paṭisevantassa āpattiyo channaṃ āpattisamuṭṭhānānaṃ ekena samuṭṭhānena samuṭṭhanti – kāyato ca cittato ca samuṭṭhanti, na vācato…pe….

๑๘๔. อาบัติของภิกษุผู้เสพเมถุนธรรม เกิดขึ้นด้วยสมุฏฐานเท่าไร ในบรรดาสมุฏฐานแห่งอาบัติ 6 อย่าง อาบัติของภิกษุผู้เสพเมถุนธรรม เกิดขึ้นด้วยสมุฏฐาน 1 อย่าง ในบรรดาสมุฏฐานแห่งอาบัติ 6 อย่าง คือ เกิดขึ้นทางกายและทางจิต ไม่เกิดทางวาจา ...ฯลฯ...

Anādariyaṃ [Pg.81] paṭicca udake uccāraṃ vā passāvaṃ vā kheḷaṃ vā karontassa āpatti channaṃ āpattisamuṭṭhānānaṃ katihi samuṭṭhānehi samuṭṭhāti? Anādariyaṃ paṭicca udake uccāraṃ vā passāvaṃ vā kheḷaṃ vā karontassa āpatti channaṃ āpattisamuṭṭhānānaṃ ekena samuṭṭhānena samuṭṭhāti – kāyato ca cittato ca samuṭṭhāti, na vācato.

อาบัติของภิกษุผู้ไม่เอื้อเฟื้อ ถ่ายอุจจาระก็ดี ปัสสาวะก็ดี บ้วนน้ำลายก็ดี ในน้ำ เกิดขึ้นด้วยสมุฏฐานเท่าไร ในบรรดาสมุฏฐานแห่งอาบัติ 6 อย่าง อาบัติของภิกษุผู้ไม่เอื้อเฟื้อ ถ่ายอุจจาระก็ดี ปัสสาวะก็ดี บ้วนน้ำลายก็ดี ในน้ำ เกิดขึ้นด้วยสมุฏฐาน 1 อย่าง ในบรรดาสมุฏฐานแห่งอาบัติ 6 อย่าง คือ เกิดขึ้นทางกายและทางจิต ไม่เกิดทางวาจา

Samuṭṭhānavāro niṭṭhito pañcamo.

สมุฏฐานวาร ที่ ๕ จบ

6. Adhikaraṇavāro

๖. อธิกรณวาร

185. Methunaṃ dhammaṃ paṭisevantassa āpattiyo catunnaṃ adhikaraṇānaṃ katamaṃ adhikaraṇaṃ? Methunaṃ dhammaṃ paṭisevantassa āpattiyo catunnaṃ adhikaraṇānaṃ āpattādhikaraṇaṃ…pe….

๑๘๕. อาบัติของภิกษุผู้เสพเมถุนธรรม เป็นอธิกรณ์อะไร ในบรรดาอธิกรณ์ 4 อย่าง อาบัติของภิกษุผู้เสพเมถุนธรรม เป็นอาปัตตาธิกรณ์ ในบรรดาอธิกรณ์ 4 อย่าง ...ฯลฯ...

Anādariyaṃ paṭicca udake uccāraṃ vā passāvaṃ vā kheḷaṃ vā karontassa āpatti catunnaṃ adhikaraṇānaṃ katamaṃ adhikaraṇaṃ? Anādariyaṃ paṭicca udake uccāraṃ vā passāvaṃ vā kheḷaṃ vā karontassa āpatti catunnaṃ adhikaraṇānaṃ āpattādhikaraṇaṃ.

อาบัติของภิกษุผู้ไม่เอื้อเฟื้อ ถ่ายอุจจาระก็ดี ปัสสาวะก็ดี บ้วนน้ำลายก็ดี ในน้ำ เป็นอธิกรณ์อะไร ในบรรดาอธิกรณ์ 4 อย่าง อาบัติของภิกษุผู้ไม่เอื้อเฟื้อ ถ่ายอุจจาระก็ดี ปัสสาวะก็ดี บ้วนน้ำลายก็ดี ในน้ำ เป็นอาปัตตาธิกรณ์ ในบรรดาอธิกรณ์ 4 อย่าง

Adhikaraṇavāro niṭṭhito chaṭṭho.

อธิกรณวาร ที่ ๖ จบ

7. Samathavāro

๗. สมถวาร

186. Methunaṃ dhammaṃ paṭisevantassa āpattiyo sattannaṃ samathānaṃ katihi samathehi sammanti? Methunaṃ dhammaṃ paṭisevantassa āpattiyo sattannaṃ samathānaṃ tīhi samathehi sammanti – siyā sammukhāvinayena ca paṭiññātakaraṇena ca, siyā sammukhāvinayena ca tiṇavatthārakena ca…pe….

๑๘๖. อาบัติของภิกษุผู้เสพเมถุนธรรม ระงับด้วยสมถะเท่าไร ในบรรดาสมถะ 7 อย่าง อาบัติของภิกษุผู้เสพเมถุนธรรม ระงับด้วยสมถะ 3 อย่าง ในบรรดาสมถะ 7 อย่าง คือ ระงับด้วยสัมมุขาวินัยและปฏิญญาตกรณะบ้าง ระงับด้วยสัมมุขาวินัยและติณวัตถารกะบ้าง ...ฯลฯ...

Anādariyaṃ paṭicca udake uccāraṃ vā passāvaṃ vā kheḷaṃ vā karontassa āpatti sattannaṃ samathānaṃ katihi samathehi sammati? Anādariyaṃ paṭicca udake uccāraṃ vā passāvaṃ vā kheḷaṃ vā karontassa āpatti sattannaṃ samathānaṃ tīhi samathehi sammati – siyā sammukhāvinayena ca paṭiññātakaraṇena ca, siyā sammukhāvinayena ca tiṇavatthārakena ca.

อาบัติของภิกษุผู้ไม่เอื้อเฟื้อ ถ่ายอุจจาระก็ดี ปัสสาวะก็ดี บ้วนน้ำลายก็ดี ในน้ำ ระงับด้วยสมถะเท่าไร ในบรรดาสมถะ 7 อย่าง อาบัติของภิกษุผู้ไม่เอื้อเฟื้อ ถ่ายอุจจาระก็ดี ปัสสาวะก็ดี บ้วนน้ำลายก็ดี ในน้ำ ระงับด้วยสมถะ 3 อย่าง ในบรรดาสมถะ 7 อย่าง คือ ระงับด้วยสัมมุขาวินัยและปฏิญญาตกรณะบ้าง ระงับด้วยสัมมุขาวินัยและติณวัตถารกะบ้าง

Samathavāro niṭṭhito sattamo.

สมถวาร ที่ ๗ จบ

8. Samuccayavāro

๘. สมุจจยวาร

187. Methunaṃ [Pg.82] dhammaṃ paṭisevanto kati āpattiyo āpajjati? Methunaṃ dhammaṃ paṭisevanto tisso āpattiyo āpajjati. Akkhāyite sarīre methunaṃ dhammaṃ paṭisevati, āpatti pārājikassa; yebhuyyena khāyite sarīre methunaṃ dhammaṃ paṭisevati, āpatti thullaccayassa; vaṭṭakate mukhe acchupantaṃ aṅgajātaṃ paveseti, āpatti dukkaṭassa – methunaṃ dhammaṃ paṭisevanto imā tisso āpattiyo āpajjati.

๑๘๗. ภิกษุผู้เสพเมถุนธรรม ต้องอาบัติเท่าไร? ภิกษุผู้เสพเมถุนธรรม ต้องอาบัติ ๓ อย่าง. (คือ) เสพเมถุนธรรมในสรีระ (ซากศพ) ที่ (สัตว์) ยังมิได้กัดกิน ต้องอาบัติปาราชิก, เสพเมถุนธรรมในสรีระที่ (สัตว์) กัดกินโดยมากแล้ว ต้องอาบัติถุลลัจจัย, สอดองคชาตที่ยังมิได้ถูกต้องเข้าไปในปากที่เปิดอ้าอยู่ ต้องอาบัติทุกกฏ. ภิกษุผู้เสพเมถุนธรรม ต้องอาบัติ ๓ อย่างเหล่านี้.

Tā āpattiyo catunnaṃ vipattīnaṃ kati vipattiyo bhajanti, sattannaṃ āpattikkhandhānaṃ katihi āpattikkhandhehi saṅgahitā, channaṃ āpattisamuṭṭhānānaṃ katihi samuṭṭhānehi samuṭṭhanti, catunnaṃ adhikaraṇānaṃ katamaṃ adhikaraṇaṃ, sattannaṃ samathānaṃ katihi samathehi sammanti? Tā āpattiyo catunnaṃ vipattīnaṃ dve vipattiyo bhajanti – siyā sīlavipattiṃ, siyā ācāravipattiṃ. Sattannaṃ āpattikkhandhānaṃ tīhi āpattikkhandhehi saṅgahitā – siyā pārājikāpattikkhandhena, siyā thullaccayāpattikkhandhena, siyā dukkaṭāpattikkhandhena. Channaṃ āpattisamuṭṭhānānaṃ ekena samuṭṭhānena samuṭṭhanti – kāyato ca cittato ca samuṭṭhanti, na vācato. Catunnaṃ adhikaraṇānaṃ, āpattādhikaraṇaṃ. Sattannaṃ samathānaṃ tīhi samathehi sammanti – siyā sammukhāvinayena ca paṭiññātakaraṇena ca, siyā sammukhāvinayena ca tiṇavatthārakena ca…pe….

อาบัติเหล่านั้น จัดเข้าในวิบัติเท่าไรในบรรดาวิบัติ ๔ อย่าง, สงเคราะห์เข้าด้วยกองอาบัติเท่าไรในบรรดากองอาบัติ ๗, เกิดขึ้นด้วยสมุฏฐานเท่าไรในบรรดาสมุฏฐานแห่งอาบัติ ๖, เป็นอธิกรณ์ข้อไหนในบรรดาอธิกรณ์ ๔, ระงับด้วยสมถะเท่าไรในบรรดาสมถะ ๗? อาบัติเหล่านั้น จัดเข้าในวิบัติ ๒ อย่างในบรรดาวิบัติ ๔ คือ บางทีเป็นสีลวิบัติ บางทีเป็นอาจารวิบัติ. สงเคราะห์เข้าด้วยกองอาบัติ ๓ กองในบรรดากองอาบัติ ๗ คือ บางทีสงเคราะห์ด้วยปาราชิกาปัตติขันธ์ บางทีสงเคราะห์ด้วยถุลลัจจยาปัตติขันธ์ บางทีสงเคราะห์ด้วยทุกกฏาปัตติขันธ์. เกิดขึ้นด้วยสมุฏฐาน ๑ อย่างในบรรดาสมุฏฐานแห่งอาบัติ ๖ คือ เกิดขึ้นทางกายและทางจิต ไม่เกิดขึ้นทางวาจา. ในบรรดาอธิกรณ์ ๔ เป็นอาปัตตาธิกรณ์. ในบรรดาสมถะ ๗ ระงับด้วยสมถะ ๓ อย่าง คือ บางทีระงับด้วยสัมมุขาวินัยและปฏิญญาตกรณะ บางทีระงับด้วยสัมมุขาวินัยและติณวัตถารกะ...ฯลฯ...

Anādariyaṃ paṭicca udake uccāraṃ vā passāvaṃ vā kheḷaṃ vā karonto kati āpattiyo āpajjati? Anādariyaṃ paṭicca udake uccāraṃ vā passāvaṃ vā kheḷaṃ vā karonto ekaṃ āpattiṃ āpajjati. Dukkaṭaṃ – anādariyaṃ paṭicca udake uccāraṃ vā passāvaṃ vā kheḷaṃ vā karonto imaṃ ekaṃ āpattiṃ āpajjati.

ภิกษุอาศัยความไม่เอื้อเฟื้อ ถ่ายอุจจาระ หรือปัสสาวะ หรือบ้วนน้ำลายลงในน้ำ ต้องอาบัติเท่าไร? ภิกษุอาศัยความไม่เอื้อเฟื้อ ถ่ายอุจจาระ หรือปัสสาวะ หรือบ้วนน้ำลายลงในน้ำ ต้องอาบัติ ๑ อย่าง คือ ทุกกฏ. ภิกษุอาศัยความไม่เอื้อเฟื้อ ถ่ายอุจจาระ หรือปัสสาวะ หรือบ้วนน้ำลายลงในน้ำ ต้องอาบัติ ๑ อย่างนี้.

Sā āpatti catunnaṃ vipattīnaṃ kati vipattiyo bhajati, sattannaṃ āpattikkhandhānaṃ katihi āpattikkhandhehi saṅgahitā, channaṃ āpattisamuṭṭhānānaṃ katihi samuṭṭhānehi samuṭṭhāti, catunnaṃ adhikaraṇānaṃ katamaṃ adhikaraṇaṃ, sattannaṃ, samathānaṃ katihi samathehi sammati? Sā āpatti catunnaṃ vipattīnaṃ ekaṃ vipattiṃ bhajati – ācāravipattiṃ. Sattannaṃ āpattikkhandhānaṃ ekena āpattikkhandhena saṅgahitā – dukkaṭāpattikkhandhena. Channaṃ [Pg.83] āpattisamuṭṭhānānaṃ ekena samuṭṭhānena samuṭṭhāti – kāyato ca cittato ca samuṭṭhāti, na vācato. Catunnaṃ adhikaraṇānaṃ, āpattādhikaraṇaṃ. Sattannaṃ samathānaṃ tīhi samathehi sammati – siyā sammukhāvinayena ca paṭiññātakaraṇena ca, siyā sammukhāvinayena ca tiṇavatthārakena ca.

อาบัตินั้น จัดเข้าในวิบัติเท่าไรในบรรดาวิบัติ ๔ อย่าง, สงเคราะห์เข้าด้วยกองอาบัติเท่าไรในบรรดากองอาบัติ ๗, เกิดขึ้นด้วยสมุฏฐานเท่าไรในบรรดาสมุฏฐานแห่งอาบัติ ๖, เป็นอธิกรณ์ข้อไหนในบรรดาอธิกรณ์ ๔, ระงับด้วยสมถะเท่าไรในบรรดาสมถะ ๗? อาบัตินั้น จัดเข้าในวิบัติ ๑ อย่างในบรรดาวิบัติ ๔ คือ อาจารวิบัติ. สงเคราะห์เข้าด้วยกองอาบัติ ๑ กองในบรรดากองอาบัติ ๗ คือ ทุกกฏาปัตติขันธ์. เกิดขึ้นด้วยสมุฏฐาน ๑ อย่างในบรรดาสมุฏฐานแห่งอาบัติ ๖ คือ เกิดขึ้นทางกายและทางจิต ไม่เกิดขึ้นทางวาจา. ในบรรดาอธิกรณ์ ๔ เป็นอาปัตตาธิกรณ์. ในบรรดาสมถะ ๗ ระงับด้วยสมถะ ๓ อย่าง คือ บางทีระงับด้วยสัมมุขาวินัยและปฏิญญาตกรณะ บางทีระงับด้วยสัมมุขาวินัยและติณวัตถารกะ.

Samuccayavāro niṭṭhito aṭṭhamo.

สมุจจยวาร ที่ ๘ จบแล้ว.

Ime aṭṭha vārā sajjhāyamaggena likhitā.

วาระ ๘ เหล่านี้ ถูกเขียนไว้ตามแนวแห่งการสาธยาย.

Tassuddānaṃ –

อุทานของวาระนั้น คือ

Katthapaññatti kati ca, vipattisaṅgahena ca;

Samuṭṭhānādhikaraṇā samatho, samuccayena cāti.

กัตถบัญญัติวาร กตาปัตติวาร วิปัตติวาร สังคหวาร สมุฏฐานวาร อธิกรณวาร สมถวาร และสมุจจยวาร.

1. Katthapaññattivāro

๑. กัตถบัญญัติวาร

1. Pārājikakaṇḍaṃ

๑. ปาราชิกกัณฑ์

188. Yaṃ tena bhagavatā jānatā passatā arahatā sammāsambuddhena methunaṃ dhammaṃ paṭisevanapaccayā pārājikaṃ kattha paññattaṃ, kaṃ ārabbha, kismiṃ vatthusmiṃ…pe… kenābhatanti?

๑๘๘. สิกขาบทปาราชิกที่พระผู้มีพระภาคเจ้าผู้ทรงรู้ ทรงเห็น เป็นพระอรหันต์ ตรัสรู้ชอบโดยพระองค์เองพระองค์นั้น ทรงบัญญัติไว้เพราะเหตุแห่งการเสพเมถุนธรรมนั้น ทรงบัญญัติไว้ ณ ที่ไหน, ทรงปรารภใคร, ในเรื่องอะไร...ฯลฯ... ใครนำสืบมา?

Yaṃ tena bhagavatā jānatā passatā arahatā sammāsambuddhena methunaṃ dhammaṃ paṭisevanapaccayā pārājikaṃ kattha paññattanti? Vesāliyaṃ paññattaṃ. Kaṃ ārabbhāti? Sudinnaṃ kalandaputtaṃ ārabbha. Kismiṃ vatthusminti? Sudinno kalandaputto purāṇadutiyikāya methunaṃ dhammaṃ paṭisevi, tasmiṃ vatthusmiṃ. Atthi tattha paññatti, anupaññatti, anuppannapaññattīti? Ekā paññatti, dve anupaññattiyo. Anuppannapaññatti tasmiṃ natthi. Sabbattha paññatti, padesapaññattīti? Sabbatthapaññatti. Sādhāraṇapaññatti, asādhāraṇapaññattīti? Sādhāraṇapaññatti. Ekatopaññatti, ubhatopaññattīti? Ubhatopaññatti. Pañcannaṃ pātimokkhuddesānaṃ katthogadhaṃ kattha pariyāpannanti? Nidānogadhaṃ nidānapariyāpannaṃ. Katamena uddesena uddesaṃ āgacchatīti? Dutiyena uddesena uddesaṃ āgacchati. Catunnaṃ vipattīnaṃ katamā vipattīti? Sīlavipatti. Sattannaṃ āpattikkhandhānaṃ katamo āpattikkhandhoti? Pārājikāpattikkhandho. Channaṃ āpattisamuṭṭhānānaṃ katihi samuṭṭhānehi samuṭṭhātīti? Ekena samuṭṭhānena samuṭṭhāti – kāyato [Pg.84] ca cittato ca samuṭṭhāti, na vācato…pe… kenābhatanti? Paramparābhataṃ –

สิกขาบทปาราชิกที่พระผู้มีพระภาคเจ้าผู้ทรงรู้ ทรงเห็น เป็นพระอรหันต์ ตรัสรู้ชอบโดยพระองค์เองพระองค์นั้น ทรงบัญญัติไว้เพราะเหตุแห่งการเสพเมถุนธรรมนั้น ทรงบัญญัติไว้ ณ ที่ไหน? ทรงบัญญัติไว้ ณ กรุงเวสาลี. ทรงปรารภใคร? ทรงปรารภพระสุทินน์ กลันทบุตร. ในเรื่องอะไร? พระสุทินน์ กลันทบุตร เสพเมถุนธรรมกับภรรยาเก่า, (ทรงบัญญัติ) ในเรื่องนั้น. ในสิกขาบทนั้น มีบัญญัติ อนุบัญญัติ อนุปปันนบัญญัติหรือไม่? มีบัญญัติ ๑, อนุบัญญัติ ๒. อนุปปันนบัญญัติไม่มีในสิกขาบทนั้น. เป็นสัพพัตถบัญญัติ หรือ ปเทสบัญญัติ? เป็นสัพพัตถบัญญัติ. เป็นสาธารณบัญญัติ หรือ อสาธารณบัญญัติ? เป็นสาธารณบัญญัติ. เป็นเอกโตบัญญัติ หรือ อุภโตบัญญัติ? เป็นอุภโตบัญญัติ. ในปาฏิโมกขุทเทส ๕ หยั่งลงในข้อไหน นับเข้าในข้อไหน? หยั่งลงในนิทาน นับเข้าในนิทาน. ถึงการยกขึ้นแสดงด้วยอุเทศไหน? ถึงการยกขึ้นแสดงด้วยอุเทศที่ ๒. ในบรรดาวิบัติ ๔ เป็นวิบัติข้อไหน? เป็นสีลวิบัติ. ในบรรดากองอาบัติ ๗ เป็นกองอาบัติข้อไหน? เป็นปาราชิกาปัตติขันธ์. ในบรรดาสมุฏฐานแห่งอาบัติ ๖ เกิดขึ้นด้วยสมุฏฐานเท่าไร? เกิดขึ้นด้วยสมุฏฐาน ๑ อย่าง คือ เกิดขึ้นทางกายและทางจิต ไม่เกิดขึ้นทางวาจา...ฯลฯ... ใครนำสืบมา? พระอาจารย์สืบต่อกันมานำมา คือ

Upāli dāsako ceva, soṇako siggavo tathā;

Moggaliputtena pañcamā, ete jambusirivhaye. …pe…;

พระอุบาลี พระทาสกะ พระโสณกะ พระสิคควะ และพระโมคคลีบุตรเป็นที่ ๕, พระเถระเหล่านี้ (ได้สวด) ในชมพูทวีป...ฯลฯ...

Ete nāgā mahāpaññā, vinayaññū maggakovidā;

Vinayaṃ dīpe pakāsesuṃ, piṭakaṃ tambapaṇṇiyāti.

พระนาคผู้มีปัญญามาก รู้พระวินัย ฉลาดในทางมรรคเหล่านั้น ได้ประกาศพระวินัยปิฎกในเกาะตัมพปัณณิ.

189. Yaṃ tena bhagavatā jānatā passatā arahatā sammāsambuddhena adinnaṃ ādiyanapaccayā pārājikaṃ kattha paññattanti? Rājagahe paññattaṃ. Kaṃ ārabbhāti? Dhaniyaṃ kumbhakāraputtaṃ ārabbha. Kismiṃ vatthusminti? Dhaniyo kumbhakāraputto rañño dārūni adinnaṃ ādiyi, tasmiṃ vatthusmiṃ. Ekā paññatti, ekā anupaññatti. Channaṃ āpattisamuṭṭhānānaṃ tīhi samuṭṭhānehi samuṭṭhāti – siyā kāyato ca cittato ca samuṭṭhāti, na vācato; siyā vācato ca cittato ca samuṭṭhāti, na kāyato; siyā kāyato ca vācato ca cittato ca samuṭṭhāti…pe….

๑๘๙. ปาราชิกสิกขาบทที่พระผู้มีพระภาคพระองค์นั้น ผู้ทรงรู้ ทรงเห็น เป็นพระอรหันต์ ตรัสรู้ชอบได้โดยพระองค์เอง ทรงบัญญัติไว้เพราะเหตุแห่งการถือเอาสิ่งของที่เจ้าของมิได้ให้ ทรงบัญญัติไว้ ณ ที่ไหน? ตอบว่า ทรงบัญญัติไว้ ณ กรุงราชคฤห์. ทรงปรารภใคร? ตอบว่า ทรงปรารภพระธนิยะ บุตรของช่างหม้อ. ในเรื่องอะไร? ตอบว่า ในเรื่องที่พระธนิยะ บุตรของช่างหม้อ ได้ถือเอาไม้ของหลวงที่เขามิได้ให้. เป็นมูลบัญญัติ ๑ เป็นอนุบัญญัติ ๑. ในบรรดาอาปัตติสมุฏฐาน ๖ อย่าง อาบัตินี้เกิดขึ้นด้วยสมุฏฐาน ๓ อย่าง คือ บางครั้งเกิดขึ้นทางกายกับจิต แต่ไม่เกิดขึ้นทางวาจา, บางครั้งเกิดขึ้นทางวาจากับจิต แต่ไม่เกิดขึ้นทางกาย, บางครั้งเกิดขึ้นทางกาย วาจา และจิต...ฯลฯ...

190. Sañcicca manussaviggahaṃ jīvitā voropanapaccayā pārājikaṃ kattha paññattanti? Vesāliyaṃ paññattaṃ. Kaṃ ārabbhāti? Sambahule bhikkhū ārabbha. Kismiṃ vatthusminti? Sambahulā bhikkhū aññamaññaṃ jīvitā voropesuṃ, tasmiṃ vatthusmiṃ. Ekā paññatti, ekā anupaññatti. Channaṃ āpattisamuṭṭhānānaṃ tīhi samuṭṭhānehi samuṭṭhāti – siyā kāyato ca cittato ca samuṭṭhāti, na vācato; siyā vācato ca cittato ca samuṭṭhāti, na kāyato; siyā kāyato ca vācato ca cittato ca samuṭṭhāti…pe….

๑๙๐. ปาราชิกสิกขาบทที่ทรงบัญญัติไว้เพราะเหตุแห่งการจงใจพรากกายมนุษย์จากชีวิต ทรงบัญญัติไว้ ณ ที่ไหน? ตอบว่า ทรงบัญญัติไว้ ณ กรุงเวสาลี. ทรงปรารภใคร? ตอบว่า ทรงปรารภภิกษุหลายรูป. ในเรื่องอะไร? ตอบว่า ในเรื่องที่ภิกษุหลายรูปต่างพรากชีวิตกันและกัน. เป็นมูลบัญญัติ ๑ เป็นอนุบัญญัติ ๑. ในบรรดาอาปัตติสมุฏฐาน ๖ อย่าง อาบัตินี้เกิดขึ้นด้วยสมุฏฐาน ๓ อย่าง คือ บางครั้งเกิดขึ้นทางกายกับจิต แต่ไม่เกิดขึ้นทางวาจา, บางครั้งเกิดขึ้นทางวาจากับจิต แต่ไม่เกิดขึ้นทางกาย, บางครั้งเกิดขึ้นทางกาย วาจา และจิต...ฯลฯ...

191. Asantaṃ abhūtaṃ uttarimanussadhammaṃ ullapanapaccayā pārājikaṃ kattha paññattanti? Vesāliyaṃ paññattaṃ. Kaṃ ārabbhāti? Vaggumudātīriye bhikkhū ārabbha. Kismiṃ vatthusminti? Vaggumudātīriyā bhikkhū gihīnaṃ aññamaññassa uttarimanussadhammassa vaṇṇaṃ bhāsiṃsu, tasmiṃ vatthusmiṃ. Ekā paññatti, ekā anupaññatti. Channaṃ āpattisamuṭṭhānānaṃ tīhi samuṭṭhānehi samuṭṭhāti – siyā kāyato ca cittato ca samuṭṭhāti, na vācato; siyā vācato ca cittato ca samuṭṭhāti, na kāyato; siyā kāyato ca vācato ca cittato ca samuṭṭhāti…pe….

๑๙๑. ปาราชิกสิกขาบทที่ทรงบัญญัติไว้เพราะเหตุแห่งการพูดอวดอุตตริมนุสสธรรมที่ไม่มีอยู่ ไม่เป็นจริง ทรงบัญญัติไว้ ณ ที่ไหน? ตอบว่า ทรงบัญญัติไว้ ณ กรุงเวสาลี. ทรงปรารภใคร? ตอบว่า ทรงปรารภพวกภิกษุชาวฝั่งแม่น้ำวัคคุมุทา. ในเรื่องอะไร? ตอบว่า ในเรื่องที่พวกภิกษุชาวฝั่งแม่น้ำวัคคุมุทาต่างกล่าวสรรเสริญคุณแห่งอุตตริมนุสสธรรมของกันและกันแก่พวกคฤหัสถ์. เป็นมูลบัญญัติ ๑ เป็นอนุบัญญัติ ๑. ในบรรดาอาปัตติสมุฏฐาน ๖ อย่าง อาบัตินี้เกิดขึ้นด้วยสมุฏฐาน ๓ อย่าง คือ บางครั้งเกิดขึ้นทางกายกับจิต แต่ไม่เกิดขึ้นทางวาจา, บางครั้งเกิดขึ้นทางวาจากับจิต แต่ไม่เกิดขึ้นทางกาย, บางครั้งเกิดขึ้นทางกาย วาจา และจิต...ฯลฯ...

Cattāro pārājikā niṭṭhitā.

ปาราชิก ๔ สิกขาบท จบแล้ว

2. Saṅghādisesakaṇḍādi

๒. สังฆาทิเสสกัณฑ์ เป็นต้น

192. Yaṃ [Pg.85] tena bhagavatā jānatā passatā arahatā sammāsambuddhena upakkamitvāasuciṃ mocanapaccayā saṅghādiseso kattha paññatto, kaṃ ārabbha, kismiṃ vatthusmiṃ…pe… kenābhatanti?

๑๙๒. สังฆาทิเสสสิกขาบทที่พระผู้มีพระภาคพระองค์นั้น ผู้ทรงรู้ ทรงเห็น เป็นพระอรหันต์ ตรัสรู้ชอบได้โดยพระองค์เอง ทรงบัญญัติไว้เพราะเหตุแห่งการพยายามทำให้น้ำอสุจิเคลื่อน ทรงบัญญัติไว้ ณ ที่ไหน, ทรงปรารภใคร, ในเรื่องอะไร...ฯลฯ... ใครนำสืบมา?

Yaṃ tena bhagavatā jānatā passatā arahatā sammāsambuddhena upakkamitvā asuciṃ mocanapaccayā saṅghādiseso kattha paññattoti? Sāvatthiyaṃ paññatto. Kaṃ ārabbhāti? Āyasmantaṃ seyyasakaṃ ārabbha. Kismiṃ vatthusminti? Āyasmā seyyasako upakkamitvā asuciṃ mocesi, tasmiṃ vatthusmiṃ. Atthi tattha paññatti, anupaññatti, anuppannapaññattīti? Ekā paññatti, ekā anupaññatti. Anuppannapaññatti tasmiṃ natthi. Sabbatthapaññatti, padesapaññattīti? Sabbatthapaññatti. Sādhāraṇapaññatti, asādhāraṇapaññattīti? Asādhāraṇapaññatti. Ekatopaññatti, ubhatopaññattīti? Ekatopaññatti. Pañcannaṃ pātimokkhuddesānaṃ katthogadhaṃ kattha pariyāpannanti? Nidānogadhaṃ nidānapariyāpannaṃ. Katamena uddesena uddesaṃ āgacchatīti? Tatiyena uddesena uddesaṃ āgacchati. Catunnaṃ vipattīnaṃ katamā vipattīti? Sīlavipatti. Sattannaṃ āpattikkhandhānaṃ katamo āpattikkhandhoti? Saṅghādisesāpattikkhandho. Channaṃ āpattisamuṭṭhānānaṃ katihi samuṭṭhānehi samuṭṭhātīti? Ekena samuṭṭhānena samuṭṭhāti – kāyato ca cittato ca samuṭṭhāti, na vācato…pe… kenābhatanti? Paramparābhataṃ –

สังฆาทิเสสสิกขาบทที่พระผู้มีพระภาคพระองค์นั้น ผู้ทรงรู้ ทรงเห็น เป็นพระอรหันต์ ตรัสรู้ชอบได้โดยพระองค์เอง ทรงบัญญัติไว้เพราะเหตุแห่งการพยายามทำให้น้ำอสุจิเคลื่อน ทรงบัญญัติไว้ ณ ที่ไหน? ตอบว่า ทรงบัญญัติไว้ ณ กรุงสาวัตถี. ทรงปรารภใคร? ตอบว่า ทรงปรารภท่านพระเสยยสกะ. ในเรื่องอะไร? ตอบว่า ในเรื่องที่ท่านพระเสยยสกะพยายามทำให้น้ำอสุจิเคลื่อน. ในสิกขาบทนั้น มีบัญญัติ อนุบัญญัติ อนุปปันนบัญญัติ หรือไม่? ตอบว่า มีมูลบัญญัติ ๑ มีอนุบัญญัติ ๑ ไม่มีอนุปปันนบัญญัติในสิกขาบทนั้น. เป็นสัพพัตถบัญญัติ หรือปเทสบัญญัติ? ตอบว่า เป็นสัพพัตถบัญญัติ. เป็นสาธารณบัญญัติ หรืออสาธารณบัญญัติ? ตอบว่า เป็นอสาธารณบัญญัติ. เป็นเอกโตบัญญัติ หรืออุภโตบัญญัติ? ตอบว่า เป็นเอกโตบัญญัติ. ในบรรดาปาฏิโมกขุทเทส ๕ อย่าง สิกขาบทนี้สงเคราะห์เข้าในอุเทสไหน และนับเนื่องในอุเทสไหน? ตอบว่า สงเคราะห์เข้าในนิทานุทเทส และนับเนื่องในนิทานุทเทส. ถึงการแสดงขึ้นโดยอุเทสไหน? ตอบว่า ถึงการแสดงขึ้นโดยตติยุทเทส. ในบรรดาวิบัติ ๔ อย่าง เป็นวิบัติไหน? ตอบว่า เป็นสีลวิบัติ. ในบรรดาอาปัตติขันธ์ ๗ อย่าง เป็นอาปัตติขันธ์ไหน? ตอบว่า เป็นสังฆาทิเสสาปัตติขันธ์. ในบรรดาอาปัตติสมุฏฐาน ๖ อย่าง เกิดขึ้นด้วยสมุฏฐานเท่าไร? ตอบว่า เกิดขึ้นด้วยสมุฏฐาน ๑ อย่าง คือ เกิดขึ้นทางกายกับจิต แต่ไม่เกิดขึ้นทางวาจา...ฯลฯ... ใครนำสืบมา? ตอบว่า พระอาจารย์ทั้งหลายนำสืบต่อกันมา คือ

Upāli dāsako ceva, soṇako siggavo tathā;

Moggaliputtena pañcamā, ete jambusirivhaye. …pe…;

พระอุบาลี พระทาสกะ พระโสณกะ พระสิคควะ และพระโมคคลีบุตรเป็นที่ ๕ พระเถระเหล่านี้ในชมพูทวีป...ฯลฯ...

Ete nāgā mahāpaññā, vinayaññū maggakovidā;

Vinayaṃ dīpe pakāsesuṃ, piṭakaṃ tambapaṇṇiyāti.

พระนาคะเหล่านั้น ผู้มีปัญญามาก รู้พระวินัย ฉลาดในทางมรรค ได้ประกาศพระวินัยปิฎกในเกาะตัมพปัณณิ ดังนี้แล

Mātugāmena saddhiṃ kāyasaṃsaggaṃ samāpajjanapaccayā saṅghādiseso kattha paññattoti? Sāvatthiyaṃ paññatto. Kaṃ ārabbhāti? Āyasmantaṃ udāyiṃ ārabbha. Kismiṃ vatthusminti? Āyasmā udāyī mātugāmena saddhiṃ kāyasaṃsaggaṃ samāpajji, tasmiṃ vatthusmiṃ. Ekā paññatti. Channaṃ āpattisamuṭṭhānānaṃ ekena samuṭṭhānena samuṭṭhāti – kāyato ca cittato ca samuṭṭhāti, na vācato…pe….

สังฆาทิเสสสิกขาบทที่ทรงบัญญัติไว้เพราะเหตุแห่งการถึงความเคล้าคลึงกายกับมาตุคาม ทรงบัญญัติไว้ ณ ที่ไหน? ตอบว่า ทรงบัญญัติไว้ ณ กรุงสาวัตถี. ทรงปรารภใคร? ตอบว่า ทรงปรารภท่านพระอุทายี. ในเรื่องอะไร? ตอบว่า ในเรื่องที่ท่านพระอุทายีถึงความเคล้าคลึงกายกับมาตุคาม. เป็นมูลบัญญัติ ๑. ในบรรดาอาปัตติสมุฏฐาน ๖ อย่าง เกิดขึ้นด้วยสมุฏฐาน ๑ อย่าง คือ เกิดขึ้นทางกายกับจิต แต่ไม่เกิดขึ้นทางวาจา...ฯลฯ...

Mātugāmaṃ [Pg.86] duṭṭhullāhi vācāhi obhāsanapaccayā saṅghādiseso kattha paññattoti? Sāvatthiyaṃ paññatto. Kaṃ ārabbhāti? Āyasmantaṃ udāyiṃ ārabbha. Kismiṃ vatthusminti? Āyasmā udāyī mātugāmaṃ duṭṭhullāhi vācāhi obhāsi, tasmiṃ vatthusmiṃ. Ekā paññatti. Channaṃ āpattisamuṭṭhānānaṃ tīhi samuṭṭhānehi samuṭṭhāti – siyā kāyato ca cittato ca samuṭṭhāti, na vācato; siyā vācato ca cittato ca samuṭṭhāti, na kāyato; siyā kāyato ca vācato ca cittato ca samuṭṭhāti…pe….

สังฆาทิเสสสิกขาบทที่ทรงบัญญัติไว้เพราะเหตุแห่งการพูดเกี้ยวมาตุคามด้วยวาจาชั่วหยาบ ทรงบัญญัติไว้ ณ ที่ไหน? ตอบว่า ทรงบัญญัติไว้ ณ กรุงสาวัตถี. ทรงปรารภใคร? ตอบว่า ทรงปรารภท่านพระอุทายี. ในเรื่องอะไร? ตอบว่า ในเรื่องที่ท่านพระอุทายีพูดเกี้ยวมาตุคามด้วยวาจาชั่วหยาบ. เป็นมูลบัญญัติ ๑. ในบรรดาอาปัตติสมุฏฐาน ๖ อย่าง เกิดขึ้นด้วยสมุฏฐาน ๓ อย่าง คือ บางครั้งเกิดขึ้นทางกายกับจิต แต่ไม่เกิดขึ้นทางวาจา, บางครั้งเกิดขึ้นทางวาจากับจิต แต่ไม่เกิดขึ้นทางกาย, บางครั้งเกิดขึ้นทางกาย วาจา และจิต...ฯลฯ...

Mātugāmassa santike attakāmapāricariyāya vaṇṇaṃ bhāsanapaccayā saṅghādiseso kattha paññattoti? Sāvatthiyaṃ paññatto. Kaṃ ārabbhāti? Āyasmantaṃ udāyiṃ ārabbha. Kismiṃ vatthusminti? Āyasmā udāyī mātugāmassa santike attakāmapāricariyāya vaṇṇaṃ bhāsi, tasmiṃ vatthusmiṃ. Ekā paññatti. Channaṃ āpattisamuṭṭhānānaṃ tīhi samuṭṭhānehi samuṭṭhāti…pe….

อาบัติสังฆาทิเสสเพราะเหตุแห่งการกล่าวสรรเสริญการบำเรอตนด้วยกามในสำนักของมาตุคาม ทรงบัญญัติไว้ที่ไหน? ทรงบัญญัติไว้ที่เมืองสาวัตถี. ทรงปรารภใคร? ทรงปรารภพระอุทายีผู้มีอายุ. ในเรื่องอะไร? พระอุทายีผู้มีอายุได้กล่าวสรรเสริญการบำเรอตนด้วยกามในสำนักของมาตุคาม ในเรื่องนั้น. มีบัญญัติ 1. ในบรรดาสมุฏฐานแห่งอาบัติ 6 อย่าง ย่อมเกิดขึ้นด้วยสมุฏฐาน 3 อย่าง...ฯลฯ...

Sañcarittaṃ samāpajjanapaccayā saṅghādiseso kattha paññattoti? Sāvatthiyaṃ paññatto. Kaṃ ārabbhāti? Āyasmantaṃ udāyiṃ ārabbha. Kismiṃ vatthusminti? Āyasmā udāyī sañcarittaṃ samāpajji, tasmiṃ vatthusmiṃ. Ekā paññatti, ekā anupaññatti. Channaṃ āpattisamuṭṭhānānaṃ chahi samuṭṭhānehi samuṭṭhāti – siyā kāyato samuṭṭhāti, na vācato na cittato; siyā vācato samuṭṭhāti, na kāyato na cittato; siyā kāyato ca vācato ca samuṭṭhāti, na cittato; siyā kāyato ca cittato ca samuṭṭhāti, na vācato; siyā vācato ca cittato ca samuṭṭhāti, na kāyato; siyā kāyato ca vācato ca cittato ca samuṭṭhāti…pe….

อาบัติสังฆาทิเสสเพราะเหตุแห่งการประกอบสัญจริตตกรรม ทรงบัญญัติไว้ที่ไหน? ทรงบัญญัติไว้ที่เมืองสาวัตถี. ทรงปรารภใคร? ทรงปรารภพระอุทายีผู้มีอายุ. ในเรื่องอะไร? พระอุทายีผู้มีอายุประกอบสัญจริตตกรรม ในเรื่องนั้น. มีบัญญัติ 1, อนุบัญญัติ 1. ในบรรดาสมุฏฐานแห่งอาบัติ 6 อย่าง ย่อมเกิดขึ้นด้วยสมุฏฐาน 6 อย่าง คือ บางครั้งเกิดขึ้นทางกาย ไม่เกิดขึ้นทางวาจา ไม่เกิดขึ้นทางจิต; บางครั้งเกิดขึ้นทางวาจา ไม่เกิดขึ้นทางกาย ไม่เกิดขึ้นทางจิต; บางครั้งเกิดขึ้นทางกายและวาจา ไม่เกิดขึ้นทางจิต; บางครั้งเกิดขึ้นทางกายและจิต ไม่เกิดขึ้นทางวาจา; บางครั้งเกิดขึ้นทางวาจาและจิต ไม่เกิดขึ้นทางกาย; บางครั้งเกิดขึ้นทางกาย วาจา และจิต...ฯลฯ...

Saññācikāya kuṭiṃ kārāpanapaccayā saṅghādiseso kattha paññattoti? Āḷaviyaṃ paññatto. Kaṃ ārabbhāti? Āḷavake bhikkhū ārabbha. Kismiṃ vatthusminti? Āḷavakā bhikkhū saññācikāya kuṭiyo kārāpesuṃ, tasmiṃ vatthusmiṃ. Ekā paññatti. Channaṃ āpattisamuṭṭhānānaṃ chahi samuṭṭhānehi samuṭṭhāti…pe….

อาบัติสังฆาทิเสสเพราะเหตุแห่งการให้สร้างกุฎีด้วยการขอเอง ทรงบัญญัติไว้ที่ไหน? ทรงบัญญัติไว้ที่เมืองอาฬวี. ทรงปรารภใคร? ทรงปรารภพวกภิกษุชาวเมืองอาฬวี. ในเรื่องอะไร? พวกภิกษุชาวเมืองอาฬวีให้สร้างกุฎีทั้งหลายด้วยการขอเอง ในเรื่องนั้น. มีบัญญัติ 1. ในบรรดาสมุฏฐานแห่งอาบัติ 6 อย่าง ย่อมเกิดขึ้นด้วยสมุฏฐาน 6 อย่าง...ฯลฯ...

Mahallakaṃ [Pg.87] vihāraṃ kārāpanapaccayā saṅghādiseso kattha paññattoti? Kosambiyaṃ paññatto. Kaṃ ārabbhāti? Āyasmantaṃ channaṃ ārabbha. Kismiṃ vatthusminti? Āyasmā channo vihāravatthuṃ sodhento aññataraṃ cetiyarukkhaṃ chedāpesi, tasmiṃ vatthusmiṃ. Ekā paññatti. Channaṃ āpattisamuṭṭhānānaṃ chahi samuṭṭhānehi samuṭṭhāti…pe….

อาบัติสังฆาทิเสสเพราะเหตุแห่งการให้สร้างวิหารใหญ่ ทรงบัญญัติไว้ที่ไหน? ทรงบัญญัติไว้ที่เมืองโกสัมพี. ทรงปรารภใคร? ทรงปรารภพระฉันนะผู้มีอายุ. ในเรื่องอะไร? พระฉันนะผู้มีอายุ เมื่อกำลังทำความสะอาดพื้นที่วิหาร ได้ให้ตัดต้นเจติยพฤกษ์ต้นหนึ่ง ในเรื่องนั้น. มีบัญญัติ 1. ในบรรดาสมุฏฐานแห่งอาบัติ 6 อย่าง ย่อมเกิดขึ้นด้วยสมุฏฐาน 6 อย่าง...ฯลฯ...

Bhikkhuṃ amūlakena pārājikena dhammena anuddhaṃsanapaccayā saṅghādiseso kattha paññattoti? Rājagahe paññatto. Kaṃ ārabbhāti? Mettiyabhūmajake bhikkhū ārabbha. Kismiṃ vatthusminti? Mettiyabhūmajakā bhikkhū āyasmantaṃ dabbaṃ mallaputtaṃ amūlakena pārājikena dhammena anuddhaṃsesuṃ, tasmiṃ vatthusmiṃ. Ekā paññatti. Channaṃ āpattisamuṭṭhānānaṃ tīhi samuṭṭhānehi samuṭṭhāti…pe….

อาบัติสังฆาทิเสสเพราะเหตุแห่งการโจทภิกษุด้วยอาบัติปาราชิกอันไม่มีมูล ทรงบัญญัติไว้ที่ไหน? ทรงบัญญัติไว้ที่กรุงราชคฤห์. ทรงปรารภใคร? ทรงปรารภพวกภิกษุเมตติยภุมมชกะ. ในเรื่องอะไร? พวกภิกษุเมตติยภุมมชกะได้โจทพระทัพพมัลลบุตรผู้มีอายุด้วยอาบัติปาราชิกอันไม่มีมูล ในเรื่องนั้น. มีบัญญัติ 1. ในบรรดาสมุฏฐานแห่งอาบัติ 6 อย่าง ย่อมเกิดขึ้นด้วยสมุฏฐาน 3 อย่าง...ฯลฯ...

Bhikkhuṃ aññabhāgiyassa adhikaraṇassa kiñcidesaṃ lesamattaṃ upādāya pārājikena dhammena anuddhaṃsanapaccayā saṅghādiseso kattha paññattoti? Rājagahe paññatto. Kaṃ ārabbhāti? Mettiyabhūmajake bhikkhū ārabbha. Kismiṃ vatthusminti? Mettiyabhūmajakā bhikkhū āyasmantaṃ dabbaṃ mallaputtaṃ aññabhāgiyassa adhikaraṇassa kiñci desaṃ lesamattaṃ upādāya pārājikena dhammena anuddhaṃsesuṃ, tasmiṃ vatthusmiṃ. Ekā paññatti. Channaṃ āpattisamuṭṭhānānaṃ tīhi samuṭṭhānehi samuṭṭhāti…pe….

อาบัติสังฆาทิเสสเพราะเหตุแห่งการโจทภิกษุด้วยอาบัติปาราชิก โดยอ้างเลศเพียงเล็กน้อยแห่งอธิกรณ์อันมีส่วนอื่น ทรงบัญญัติไว้ที่ไหน? ทรงบัญญัติไว้ที่กรุงราชคฤห์. ทรงปรารภใคร? ทรงปรารภพวกภิกษุเมตติยภุมมชกะ. ในเรื่องอะไร? พวกภิกษุเมตติยภุมมชกะได้โจทพระทัพพมัลลบุตรผู้มีอายุด้วยอาบัติปาราชิก โดยอ้างเลศเพียงเล็กน้อยแห่งอธิกรณ์อันมีส่วนอื่น ในเรื่องนั้น. มีบัญญัติ 1. ในบรรดาสมุฏฐานแห่งอาบัติ 6 อย่าง ย่อมเกิดขึ้นด้วยสมุฏฐาน 3 อย่าง...ฯลฯ...

Saṅghabhedakassa bhikkhuno yāvatatiyaṃ samanubhāsanāya na paṭinissajjanapaccayā saṅghādiseso kattha paññattoti? Rājagahe paññatto. Kaṃ ārabbhāti? Devadattaṃ ārabbha. Kismiṃ vatthusminti? Devadatto samaggassa saṅghassa bhedāya parakkami, tasmiṃ vatthusmiṃ. Ekā paññatti. Channaṃ āpattisamuṭṭhānānaṃ ekena samuṭṭhānena samuṭṭhāti – kāyato ca vācato ca cittato ca samuṭṭhāti…pe….

อาบัติสังฆาทิเสสเพราะเหตุแห่งการไม่สละคืนของภิกษุผู้ทำลายสงฆ์ เมื่อถูกสวดสมนุภาสน์จนถึงครั้งที่สาม ทรงบัญญัติไว้ที่ไหน? ทรงบัญญัติไว้ที่กรุงราชคฤห์. ทรงปรารภใคร? ทรงปรารภพระเทวทัต. ในเรื่องอะไร? พระเทวทัตพากเพียรเพื่อทำลายสงฆ์ผู้พร้อมเพรียงกัน ในเรื่องนั้น. มีบัญญัติ 1. ในบรรดาสมุฏฐานแห่งอาบัติ 6 อย่าง ย่อมเกิดขึ้นด้วยสมุฏฐาน 1 อย่าง คือ เกิดขึ้นทางกาย วาจา และจิต...ฯลฯ...

Bhedakānuvattakānaṃ bhikkhūnaṃ yāvatatiyaṃ samanubhāsanāya na paṭinissajjanapaccayā saṅghādiseso kattha paññattoti? Rājagahe paññatto. Kaṃ ārabbhāti? Sambahule bhikkhū ārabbha. Kismiṃ vatthusminti? Sambahulā bhikkhū devadattassa saṅghabhedāya parakkamantassa anuvattakā ahesuṃ vaggavādakā, tasmiṃ vatthusmiṃ. Ekā paññatti. Channaṃ āpattisamuṭṭhānānaṃ eke [Pg.88] samuṭṭhānena samuṭṭhāti – kāyato ca vācato ca cittato ca samuṭṭhāti…pe….

อาบัติสังฆาทิเสสเพราะเหตุแห่งการไม่สละคืนของพวกภิกษุผู้ประพฤติตามภิกษุผู้ทำลายสงฆ์ เมื่อถูกสวดสมนุภาสน์จนถึงครั้งที่สาม ทรงบัญญัติไว้ที่ไหน? ทรงบัญญัติไว้ที่กรุงราชคฤห์. ทรงปรารภใคร? ทรงปรารภภิกษุจำนวนมาก. ในเรื่องอะไร? ภิกษุจำนวนมากได้เป็นผู้ประพฤติตาม เป็นผู้กล่าวถ้อยคำแตกแยก ของพระเทวทัตผู้กำลังพากเพียรเพื่อทำลายสงฆ์ ในเรื่องนั้น. มีบัญญัติ 1. ในบรรดาสมุฏฐานแห่งอาบัติ 6 อย่าง ย่อมเกิดขึ้นด้วยสมุฏฐาน 1 อย่าง คือ เกิดขึ้นทางกาย วาจา และจิต...ฯลฯ...

Dubbacassa bhikkhuno yāvatatiyaṃ samanubhāsanāya na paṭinissajjanapaccayā saṅghādiseso kattha paññattoti? Kosambiyaṃ paññatto. Kaṃ ārabbhāti? Āyasmantaṃ channaṃ ārabbha. Kismiṃ vatthusminti? Āyasmā channo bhikkhūhi sahadhammikaṃ vuccamāno attānaṃ avacanīyaṃ akāsi, tasmiṃ vatthusmiṃ. Ekā paññatti. Channaṃ āpattisamuṭṭhānānaṃ ekena samuṭṭhānena samuṭṭhāti – kāyato ca vācato ca cittato ca samuṭṭhāti…pe….

อาบัติสังฆาทิเสสเพราะเหตุแห่งการไม่สละคืนของภิกษุผู้ว่ายาก เมื่อถูกสวดสมนุภาสน์จนถึงครั้งที่สาม ทรงบัญญัติไว้ที่ไหน? ทรงบัญญัติไว้ที่เมืองโกสัมพี. ทรงปรารภใคร? ทรงปรารภพระฉันนะผู้มีอายุ. ในเรื่องอะไร? พระฉันนะผู้มีอายุ เมื่อถูกภิกษุทั้งหลายว่ากล่าวโดยชอบธรรม ได้ทำตนให้เป็นผู้ที่ใครๆ ว่ากล่าวไม่ได้ ในเรื่องนั้น. มีบัญญัติ 1. ในบรรดาสมุฏฐานแห่งอาบัติ 6 อย่าง ย่อมเกิดขึ้นด้วยสมุฏฐาน 1 อย่าง คือ เกิดขึ้นทางกาย วาจา และจิต...ฯลฯ...

Kuladūsakassa bhikkhuno yāvatatiyaṃ samanubhāsanāya na paṭinissajjanapaccayā saṅghādiseso kattha paññattoti? Sāvatthiyaṃ paññatto. Kaṃ ārabbhāti? Assajipunabbasuke bhikkhū ārabbha. Kismiṃ vatthusminti? Assajipunabbasukā bhikkhū saṅghena pabbājanīyakammakatā bhikkhū chandagāmitā dosagāmitā mohagāmitā bhayagāmitā pāpesuṃ, tasmiṃ vatthusmiṃ. Ekā paññatti. Channaṃ āpattisamuṭṭhānānaṃ ekena samuṭṭhānena samuṭṭhāti – kāyato ca vācato ca cittato ca samuṭṭhāti…pe….

อาบัติสังฆาทิเสสเพราะเหตุไม่สละคืน (ทิฏฐิ) ของภิกษุผู้ประทุษร้ายตระกูล อันสงฆ์สวดสมนุภาสน์อยู่จนถึงครั้งที่ ๓ ทรงบัญญัติไว้ ณ ที่ไหน? ทรงบัญญัติไว้ ณ กรุงสาวัตถี. ทรงปรารภใคร? ทรงปรารภพวกภิกษุอัสสชิปุนัพพสุกะ. ในเรื่องอะไร? ในเรื่องที่พวกภิกษุอัสสชิปุนัพพสุกะถูกสงฆ์ลงปัพพาชนียกรรมแล้ว ได้ชักนำพวกภิกษุให้ถึงความลำเอียงเพราะรัก ความลำเอียงเพราะชัง ความลำเอียงเพราะหลง ความลำเอียงเพราะกลัว. มีบัญญัติ ๑. ในบรรดาสมุฏฐานแห่งอาบัติ ๖ อย่าง เกิดขึ้นด้วยสมุฏฐาน ๑ คือ เกิดขึ้นทางกาย วาจา และจิต...ฯลฯ...

Anādariyaṃ paṭicca udake uccāraṃ vā passāvaṃ vā kheḷaṃ vā karaṇapaccayā dukkaṭaṃ kattha paññattanti? Sāvatthiyaṃ paññattaṃ. Kaṃ ārabbhāti? Chabbaggiye bhikkhū ārabbha. Kismiṃ vatthusminti? Chabbaggiyā bhikkhū udake uccārampi passāvampi kheḷampi akaṃsu, tasmiṃ vatthusmiṃ. Ekā paññatti, ekā anupaññatti. Channaṃ āpattisamuṭṭhānānaṃ ekena samuṭṭhānena samuṭṭhāti – kāyato ca cittato ca samuṭṭhāti, na vācato…pe….

อาบัติทุกกฏเพราะอาศัยความไม่เอื้อเฟื้อ ถ่ายอุจจาระก็ตาม ปัสสาวะก็ตาม บ้วนน้ำลายก็ตาม ลงในน้ำ ทรงบัญญัติไว้ ณ ที่ไหน? ทรงบัญญัติไว้ ณ กรุงสาวัตถี. ทรงปรารภใคร? ทรงปรารภพวกภิกษุฉัพพัคคีย์. ในเรื่องอะไร? ในเรื่องที่พวกภิกษุฉัพพัคคีย์ถ่ายอุจจาระบ้าง ปัสสาวะบ้าง บ้วนน้ำลายบ้าง ลงในน้ำ. มีบัญญัติ ๑ อนุบัญญัติ ๑. ในบรรดาสมุฏฐานแห่งอาบัติ ๖ อย่าง เกิดขึ้นด้วยสมุฏฐาน ๑ คือ เกิดขึ้นทางกายและจิต แต่ไม่เกิดขึ้นทางวาจา...ฯลฯ...

Katthapaññattivāro niṭṭhito paṭhamo.

กัตถบัญญัติวาร ที่ ๑ จบ.

2. Katāpattivāro

๒. กตาปัตติวาร

1. Pārājikakaṇḍaṃ

๑. ปาราชิกกัณฑ์

193. Methunaṃ dhammaṃ paṭisevanapaccayā kati āpattiyo āpajjati? Methunaṃ dhammaṃ paṭisevanapaccayā catasso āpattiyo āpajjati – akkhāyite sarīre methunaṃ dhammaṃ paṭisevati, āpatti pārājikassa; yebhuyyena khāyite sarīre methunaṃ dhammaṃ paṭisevati, āpatti thullaccayassa[Pg.89]; vaṭṭakate mukhe acchupantaṃ aṅgajātaṃ paveseti, āpatti dukkaṭassa; jatumaṭṭhake pācittiyaṃ – methunaṃ dhammaṃ paṭisevanapaccayā imā catasso āpattiyo āpajjati.

๑๙๓. เพราะเหตุเสพเมถุนธรรม ต้องอาบัติเท่าไร? เพราะเหตุเสพเมถุนธรรม ต้องอาบัติ ๔ อย่าง คือ เสพเมถุนธรรมในซากศพที่สัตว์ยังมิได้กัดกิน ต้องอาบัติปาราชิก, เสพเมถุนธรรมในซากศพที่โดยมากสัตว์กัดกินแล้ว ต้องอาบัติถุลลัจจัย, สอดองคชาตเข้าไปในปากที่อ้าอยู่ แต่ไม่ถูก ต้องอาบัติทุกกฏ, ในกรณีใช้ชันตุแท่ง ต้องอาบัติปาจิตตีย์. เพราะเหตุเสพเมถุนธรรม ต้องอาบัติ ๔ อย่างเหล่านี้.

Adinnaṃ ādiyanapaccayā kati āpattiyo āpajjati? Adinnaṃ ādiyanapaccayā tisso āpattiyo āpajjati. Pañcamāsakaṃ vā atirekapañcamāsakaṃ vā agghanakaṃ adinnaṃ theyyasaṅkhātaṃ ādiyati, āpatti pārājikassa; atirekamāsakaṃ vā ūnapañcamāsakaṃ vā agghanakaṃ adinnaṃ theyyasaṅkhātaṃ ādiyati, āpatti thullaccayassa; māsakaṃ vā ūnamāsakaṃ vā agghanakaṃ adinnaṃ theyyasaṅkhātaṃ ādiyati, āpatti dukkaṭassa – adinnaṃ ādiyanapaccayā imā tisso āpattiyo āpajjati.

เพราะเหตุถือเอาสิ่งของที่เจ้าของมิได้ให้ ต้องอาบัติเท่าไร? เพราะเหตุถือเอาสิ่งของที่เจ้าของมิได้ให้ ต้องอาบัติ ๓ อย่าง. ถือเอาสิ่งของที่เจ้าของมิได้ให้ อันมีราคา ๕ มาสก หรือเกินกว่า ๕ มาสก ด้วยจิตคิดจะลัก ต้องอาบัติปาราชิก, ถือเอาสิ่งของที่เจ้าของมิได้ให้ อันมีราคาเกินกว่า ๑ มาสก หรือหย่อนกว่า ๕ มาสก ด้วยจิตคิดจะลัก ต้องอาบัติถุลลัจจัย, ถือเอาสิ่งของที่เจ้าของมิได้ให้ อันมีราคา ๑ มาสก หรือหย่อนกว่า ๑ มาสก ด้วยจิตคิดจะลัก ต้องอาบัติทุกกฏ. เพราะเหตุถือเอาสิ่งของที่เจ้าของมิได้ให้ ต้องอาบัติ ๓ อย่างเหล่านี้.

Sañcicca manussaviggahaṃ jīvitā voropanapaccayā kati āpattiyo āpajjati? Sañcicca manussaviggahaṃ jīvitā voropanapaccayā tisso āpattiyo āpajjati. Manussaṃ odissa opātaṃ khaṇati ‘‘papatitvā marissatī’’ti, āpatti dukkaṭassa; papatite dukkhā vedanā uppajjati, āpatti thullaccayassa; marati, āpatti pārājikassa – sañcicca manussaviggahaṃ jīvitā voropanapaccayā imā tisso āpattiyo āpajjati.

เพราะเหตุจงใจพรากกายมนุษย์จากชีวิต ต้องอาบัติเท่าไร? เพราะเหตุจงใจพรากกายมนุษย์จากชีวิต ต้องอาบัติ ๓ อย่าง. มุ่งหมายมนุษย์ ขุดหลุมพราง ด้วยคิดว่า "เขาตกลงไปแล้วจักตาย" ต้องอาบัติทุกกฏ, เมื่อเขาตกลงไปแล้ว ทุกขเวทนาเกิดขึ้น ต้องอาบัติถุลลัจจัย, เขาตาย ต้องอาบัติปาราชิก. เพราะเหตุจงใจพรากกายมนุษย์จากชีวิต ต้องอาบัติ ๓ อย่างเหล่านี้.

Asantaṃ abhūtaṃ uttarimanussadhammaṃ ullapanapaccayā kati āpattiyo āpajjati? Asantaṃ abhūtaṃ uttarimanussadhammaṃ ullapanapaccayā tisso āpattiyo āpajjati – pāpiccho icchāpakato asantaṃ abhūtaṃ uttarimanussadhammaṃ ullapati, āpatti pārājikassa, ‘‘yo te vihāre vasati so bhikkhu arahā’’ti bhaṇati, paṭivijānantassa āpatti thullaccayassa; na paṭivijānantassa āpatti dukkaṭassa – asantaṃ abhūtaṃ uttarimanussadhammaṃ ullapanapaccayā imā tisso āpattiyo āpajjati.

เพราะเหตุอวดอุตตริมนุสสธรรมอันไม่มีอยู่ อันไม่เป็นจริง ต้องอาบัติเท่าไร? เพราะเหตุอวดอุตตริมนุสสธรรมอันไม่มีอยู่ อันไม่เป็นจริง ต้องอาบัติ ๓ อย่าง คือ เป็นผู้มีความปรารถนาลามก ถูกความอยากครอบงำ อวดอุตตริมนุสสธรรมอันไม่มีอยู่ อันไม่เป็นจริง ต้องอาบัติปาราชิก, กล่าวว่า "ภิกษุรูปใดอยู่ในวิหารของท่าน ภิกษุรูปนั้นเป็นพระอรหันต์" เมื่อผู้ฟังเข้าใจความ ต้องอาบัติถุลลัจจัย, เมื่อผู้ฟังไม่เข้าใจความ ต้องอาบัติทุกกฏ. เพราะเหตุอวดอุตตริมนุสสธรรมอันไม่มีอยู่ อันไม่เป็นจริง ต้องอาบัติ ๓ อย่างเหล่านี้.

Cattāro pārājikā niṭṭhitā.

ปาราชิก ๔ สิกขาบท จบ.

2. Saṅghādisesakaṇḍādi

๒. สังฆาทิเสสกัณฑ์ เป็นต้น

194. Upakkamitvā asuciṃ mocanapaccayā kati āpattiyo āpajjati? Upakkamitvā asucimocanapaccayā tisso āpattiyo āpajjati – ceteti upakkamati muccati, āpatti saṅghādisesassa; ceteti [Pg.90] upakkamati na muccati, āpatti thullaccayassa; payoge dukkaṭaṃ – upakkamitvā asucimocanapaccayā imā tisso āpattiyo āpajjati.

๑๙๔. เพราะเหตุพยายามแล้วทำอสุจิให้เคลื่อน ต้องอาบัติเท่าไร? เพราะเหตุพยายามแล้วทำอสุจิให้เคลื่อน ต้องอาบัติ ๓ อย่าง คือ คิด พยายาม แล้วเคลื่อน ต้องอาบัติสังฆาทิเสส, คิด พยายาม แต่ไม่เคลื่อน ต้องอาบัติถุลลัจจัย, ในขณะพยายาม ต้องอาบัติทุกกฏ. เพราะเหตุพยายามแล้วทำอสุจิให้เคลื่อน ต้องอาบัติ ๓ อย่างเหล่านี้.

Kāyasaṃsaggaṃ samāpajjanapaccayā kati āpattiyo āpajjati? Kāyasaṃsaggaṃ samāpajjanapaccayā pañca āpattiyo āpajjati – avassutā bhikkhunī avassutassa purisapuggalassa adhakkhakaṃ ubbhajāṇumaṇḍalaṃ gahaṇaṃ sādiyati, āpatti pārājikassa; bhikkhu kāyena kāyaṃ āmasati, āpatti saṅghādisesassa; kāyena kāyapaṭibaddhaṃ āmasati, āpatti thullaccayassa; kāyapaṭibaddhena kāyapaṭibaddhaṃ āmasati, āpatti dukkaṭassa; aṅgulipatodake pācittiyaṃ – kāyasaṃsaggaṃ samāpajjanapaccayā imā pañca āpattiyo āpajjati.

เพราะเหตุถึงความเคล้าคลึงกาย ต้องอาบัติเท่าไร? เพราะเหตุถึงความเคล้าคลึงกาย ต้องอาบัติ ๕ อย่าง คือ ภิกษุณีผู้กำหนัดแล้ว ยินดีการจับต้องอวัยวะเบื้องต่ำกว่ากระดูกไหปลาร้า เบื้องสูงกว่ามณฑลเข่าของบุรุษบุคคลผู้กำหนัดแล้ว ต้องอาบัติปาราชิก, ภิกษุใช้กายลูบไล้กาย ต้องอาบัติสังฆาทิเสส, ใช้กายลูบไล้ของที่เนื่องด้วยกาย ต้องอาบัติถุลลัจจัย, ใช้ของที่เนื่องด้วยกายลูบไล้ของที่เนื่องด้วยกาย ต้องอาบัติทุกกฏ, ในการจี้ด้วยนิ้ว ต้องอาบัติปาจิตตีย์. เพราะเหตุถึงความเคล้าคลึงกาย ต้องอาบัติ ๕ อย่างเหล่านี้.

Mātugāmaṃ duṭṭhullāhi vācāhi obhāsanapaccayā tisso āpattiyo āpajjati – vaccamaggaṃ passāvamaggaṃ ādissa vaṇṇampi bhaṇati avaṇṇampi bhaṇati, āpatti saṅghādisesassa; vaccamaggaṃ passāvamaggaṃ ṭhapetvā adhakkhakaṃ ubbhajāṇumaṇḍalaṃ ādissa vaṇṇampi bhaṇati avaṇṇampi bhaṇati, āpatti thullaccayassa; kāyapaṭibaddhaṃ ādissa vaṇṇampi bhaṇati avaṇṇampi bhaṇati, āpatti dukkaṭassa.

เพราะเหตุพูดเกี้ยวมาตุคามด้วยวาจาชั่วหยาบ ต้องอาบัติ ๓ อย่าง คือ ปรารภวัจจมรรค ปัสสาวมรรค แล้วกล่าวชมก็ตาม กล่าวติเตียนก็ตาม ต้องอาบัติสังฆาทิเสส, เว้นวัจจมรรค ปัสสาวมรรคเสีย ปรารภอวัยวะเบื้องต่ำกว่ากระดูกไหปลาร้า เบื้องสูงกว่ามณฑลเข่า แล้วกล่าวชมก็ตาม กล่าวติเตียนก็ตาม ต้องอาบัติถุลลัจจัย, ปรารภของที่เนื่องด้วยกาย แล้วกล่าวชมก็ตาม กล่าวติเตียนก็ตาม ต้องอาบัติทุกกฏ.

Attakāmapāricariyāya vaṇṇaṃ bhāsanapaccayā tisso āpattiyo āpajjati – mātugāmassa santike attakāmapāricariyāya vaṇṇaṃ bhāsati, āpatti saṅghādisesassa; paṇḍakassa santike attakāmapāricariyāya vaṇṇaṃ bhāsati, āpatti thullaccayassa; tiracchānagatassa santike attakāmapāricariyāya vaṇṇaṃ bhāsati, āpatti dukkaṭassa.

ต้องอาบัติ ๓ อย่าง เพราะการกล่าวสรรเสริญการบำเรอตนด้วยกามคุณเป็นปัจจัย คือ กล่าวสรรเสริญการบำเรอตนด้วยกามคุณในสำนักของมาตุคาม ต้องอาบัติสังฆาทิเสส, กล่าวสรรเสริญการบำเรอตนด้วยกามคุณในสำนักของบัณเฑาะก์ ต้องอาบัติถุลลัจจัย, กล่าวสรรเสริญการบำเรอตนด้วยกามคุณในสำนักของสัตว์ดิรัจฉาน ต้องอาบัติทุกกฏ

Sañcarittaṃ samāpajjanapaccayā tisso āpattiyo āpajjati – paṭiggaṇhāti vīmaṃsati paccāharati, āpatti saṅghādisesassa; paṭiggaṇhāti vīmaṃsati na paccāharati, āpatti thullaccayassa; paṭiggaṇhāti na vīmaṃsati na paccāharati, āpatti dukkaṭassa.

ต้องอาบัติ ๓ อย่าง เพราะการประกอบสัญจริตเป็นปัจจัย คือ รับคำ ไต่ถาม นำความกลับไปบอก ต้องอาบัติสังฆาทิเสส, รับคำ ไต่ถาม แต่ไม่นำความกลับไปบอก ต้องอาบัติถุลลัจจัย, รับคำ แต่ไม่ไต่ถาม และไม่นำความกลับไปบอก ต้องอาบัติทุกกฏ

Saññācikāya kuṭiṃ kārāpanapaccayā tisso āpattiyo āpajjati – kārāpeti, payoge dukkaṭaṃ; ekaṃ piṇḍaṃ anāgate āpatti thullaccayassa; tasmiṃ piṇḍe āgate āpatti saṅghādisesassa.

ต้องอาบัติ ๓ อย่าง เพราะการให้สร้างกุฎีที่ขอเขาเองเป็นปัจจัย คือ ให้สร้าง ในประโยค ต้องอาบัติทุกกฏ, เมื่อก้อนดินก้อนหนึ่งยังมาไม่ถึง ต้องอาบัติถุลลัจจัย, เมื่อก้อนดินก้อนนั้นมาถึงแล้ว ต้องอาบัติสังฆาทิเสส

Mahallakaṃ [Pg.91] vihāraṃ kārāpanapaccayā tisso āpattiyo āpajjati – kārāpeti, payoge dukkaṭaṃ; ekaṃ piṇḍaṃ anāgate, āpatti thullaccayassa; tasmiṃ piṇḍe āgate āpatti saṅghādisesassa.

ต้องอาบัติ ๓ อย่าง เพราะการให้สร้างวิหารใหญ่เป็นปัจจัย คือ ให้สร้าง ในประโยค ต้องอาบัติทุกกฏ, เมื่อก้อนดินก้อนหนึ่งยังมาไม่ถึง ต้องอาบัติถุลลัจจัย, เมื่อก้อนดินก้อนนั้นมาถึงแล้ว ต้องอาบัติสังฆาทิเสส

Bhikkhuṃ amūlakena pārājikena dhammena anuddhaṃsanapaccayā tisso āpattiyo āpajjati – anokāsaṃ kārāpetvā cāvanādhippāyo vadeti, āpatti saṅghādisesena dukkaṭassa; okāsaṃ kārāpetvā akkosādhippāyo vadeti, āpatti omasavādassa.

ต้องอาบัติ ๓ อย่าง เพราะการโจทภิกษุด้วยอาบัติปาราชิกที่ไม่มีมูลเป็นปัจจัย คือ ไม่ทำโอกาส มีความประสงค์จะให้เคลื่อน แล้วกล่าว ต้องอาบัติสังฆาทิเสสกับทุกกฏ, ทำโอกาส มีความประสงค์จะด่า แล้วกล่าว ต้องอาบัติปาจิตตีย์เพราะโอวาท

Bhikkhuṃ aññabhāgiyassa adhikaraṇassa kiñci desaṃ lesamattaṃ upādāya pārājikena dhammena anuddhaṃsanapaccayā tisso āpattiyo āpajjati – anokāsaṃ kārāpetvā cāvanādhippāyo vadeti, āpatti saṅghādisesena dukkaṭassa; okāsaṃ kārāpetvā akkosādhippāyo vadeti, āpatti omasavādassa.

ต้องอาบัติ ๓ อย่าง เพราะการโจทภิกษุด้วยอาบัติปาราชิก โดยอ้างเลศเพียงเล็กน้อยแห่งอธิกรณ์อันเป็นส่วนอื่นเป็นปัจจัย คือ ไม่ทำโอกาส มีความประสงค์จะให้เคลื่อน แล้วกล่าว ต้องอาบัติสังฆาทิเสสกับทุกกฏ, ทำโอกาส มีความประสงค์จะด่า แล้วกล่าว ต้องอาบัติปาจิตตีย์เพราะโอวาท

Saṅghabhedako bhikkhu yāvatatiyaṃ samanubhāsanāya na paṭinissajjanapaccayā tisso āpattiyo āpajjati – ñattiyā dukkaṭaṃ; dvīhi kammavācāhi thullaccayā; kammavācāpariyosāne āpatti saṅghādisesassa.

ภิกษุผู้ทำลายสงฆ์ เมื่อสงฆ์สวดสมนุภาสน์จนถึงครั้งที่ ๓ แล้วไม่ยอมสละทิฏฐิเป็นปัจจัย ต้องอาบัติ ๓ อย่าง คือ จบญัตติ ต้องอาบัติทุกกฏ, จบกรรมวาจา ๒ ครั้ง ต้องอาบัติถุลลัจจัย, จบกรรมวาจา ต้องอาบัติสังฆาทิเสส

Bhedakānuvattakā bhikkhū yāvatatiyaṃ samanubhāsanāya na paṭinissajjanapaccayā tisso āpattiyo āpajjati – ñattiyā dukkaṭaṃ; dvīhi kammavācāhi thullaccayā; kammavācāpariyosāne āpatti saṅghādisesassa.

ภิกษุผู้ประพฤติตามภิกษุผู้ทำลายสงฆ์ เมื่อสงฆ์สวดสมนุภาสน์จนถึงครั้งที่ ๓ แล้วไม่ยอมสละทิฏฐิเป็นปัจจัย ต้องอาบัติ ๓ อย่าง คือ จบญัตติ ต้องอาบัติทุกกฏ, จบกรรมวาจา ๒ ครั้ง ต้องอาบัติถุลลัจจัย, จบกรรมวาจา ต้องอาบัติสังฆาทิเสส

Dubbaco bhikkhu yāvatatiyaṃ samanubhāsanāya na paṭinissajjanapaccayā tisso āpattiyo āpajjati – ñattiyā dukkaṭaṃ; dvīhi kammavācāhi thullaccayā; kammavācāpariyosāne āpatti saṅghādisesassa.

ภิกษุผู้ว่ายาก เมื่อสงฆ์สวดสมนุภาสน์จนถึงครั้งที่ ๓ แล้วไม่ยอมสละทิฏฐิเป็นปัจจัย ต้องอาบัติ ๓ อย่าง คือ จบญัตติ ต้องอาบัติทุกกฏ, จบกรรมวาจา ๒ ครั้ง ต้องอาบัติถุลลัจจัย, จบกรรมวาจา ต้องอาบัติสังฆาทิเสส

Kuladūsako bhikkhu yāvatatiyaṃ samanubhāsanāya na paṭinissajjanapaccayā tisso āpattiyo āpajjati – ñattiyā dukkaṭaṃ; dvīhi kammavācāhi thullaccayā; kammavācāpariyosāne āpatti saṅghādisesassa…pe….

ภิกษุผู้ประทุษร้ายตระกูล เมื่อสงฆ์สวดสมนุภาสน์จนถึงครั้งที่ ๓ แล้วไม่ยอมสละทิฏฐิเป็นปัจจัย ต้องอาบัติ ๓ อย่าง คือ จบญัตติ ต้องอาบัติทุกกฏ, จบกรรมวาจา ๒ ครั้ง ต้องอาบัติถุลลัจจัย, จบกรรมวาจา ต้องอาบัติสังฆาทิเสส...ฯลฯ...

Anādariyaṃ paṭicca udake uccāraṃ vā passāvaṃ vā kheḷaṃ vā karaṇapaccayā kati āpattiyo āpajjati? Anādariyaṃ paṭicca udake uccāraṃ vā passāvaṃ [Pg.92] vā kheḷaṃ vā karaṇapaccayā ekaṃ āpattiṃ āpajjati. Dukkaṭaṃ – anādariyaṃ paṭicca udake uccāraṃ vā passāvaṃ vā kheḷaṃ vā karaṇapaccayā imaṃ ekaṃ āpattiṃ āpajjati.

ถามว่า เพราะอาศัยความไม่เอื้อเฟื้อ ถ่ายอุจจาระ ปัสสาวะ หรือบ้วนน้ำลายในน้ำเป็นปัจจัย ต้องอาบัติเท่าไร? ตอบว่า เพราะอาศัยความไม่เอื้อเฟื้อ ถ่ายอุจจาระ ปัสสาวะ หรือบ้วนน้ำลายในน้ำเป็นปัจจัย ต้องอาบัติ ๑ อย่าง คือ ทุกกฏ - เพราะอาศัยความไม่เอื้อเฟื้อ ถ่ายอุจจาระ ปัสสาวะ หรือบ้วนน้ำลายในน้ำเป็นปัจจัย ต้องอาบัติ ๑ อย่างนี้

Katāpattivāro niṭṭhito dutiyo.

กตาปัตติวาร ที่ ๒ จบ

3. Vipattivāro

๓. วิปัตติวาร

195. Methunaṃ dhammaṃ paṭisevanapaccayā āpattiyo catunnaṃ vipattīnaṃ kati vipattiyo bhajanti? Methunaṃ dhammaṃ paṭisevanapaccayā āpattiyo catunnaṃ vipattīnaṃ dve vipattiyo bhajanti – siyā sīlavipattiṃ siyā ācāravipattiṃ…pe….

๑๙๕. ถามว่า อาบัติทั้งหลายเพราะการเสพเมถุนธรรมเป็นปัจจัย จัดเข้าในวิบัติเท่าไรในบรรดาวิบัติ ๔? ตอบว่า อาบัติทั้งหลายเพราะการเสพเมถุนธรรมเป็นปัจจัย จัดเข้าในวิบัติ ๒ อย่างในบรรดาวิบัติ ๔ คือ บางทีเป็นสีลวิบัติ บางทีเป็นอาจารวิบัติ...ฯลฯ...

Anādariyaṃ paṭicca udake uccāraṃ vā passāvaṃ vā kheḷaṃ vā karaṇapaccayā āpatti catunnaṃ vipattīnaṃ kati vipattiyo bhajati? Anādariyaṃ paṭicca udake uccāraṃ vā passāvaṃ vā kheḷaṃ vā karaṇapaccayā āpatti catunnaṃ vipattīnaṃ ekaṃ vipattiṃ bhajati – ācāravipattiṃ.

ถามว่า อาบัติเพราะอาศัยความไม่เอื้อเฟื้อ ถ่ายอุจจาระ ปัสสาวะ หรือบ้วนน้ำลายในน้ำเป็นปัจจัย จัดเข้าในวิบัติเท่าไรในบรรดาวิบัติ ๔? ตอบว่า อาบัติเพราะอาศัยความไม่เอื้อเฟื้อ ถ่ายอุจจาระ ปัสสาวะ หรือบ้วนน้ำลายในน้ำเป็นปัจจัย จัดเข้าในวิบัติ ๑ อย่างในบรรดาวิบัติ ๔ คือ อาจารวิบัติ

Vipattivāro niṭṭhito tatiyo.

วิปัตติวาร ที่ ๓ จบ

4. Saṅgahitavāro

๔. สังคหิตวาร

196. Methunaṃ dhammaṃ paṭisevanapaccayā āpattiyo sattannaṃ āpattikkhandhānaṃ katihi āpattikkhandhehi saṅgahitā? Methunaṃ dhammaṃ paṭisevanapaccayā āpattiyo sattannaṃ āpattikkhandhānaṃ catūhi āpattikkhandhehi saṅgahitā – siyā pārājikāpattikkhandhena, siyā thullaccayāpattikkhandhena, siyā pācittiyāpattikkhandhena, siyā dukkaṭāpattikkhandhena…pe….

๑๙๖. ถามว่า อาบัติทั้งหลายเพราะการเสพเมถุนธรรมเป็นปัจจัย สงเคราะห์เข้าด้วยอาบัติขันธ์เท่าไรในบรรดาอาบัติขันธ์ ๗? ตอบว่า อาบัติทั้งหลายเพราะการเสพเมถุนธรรมเป็นปัจจัย สงเคราะห์เข้าด้วยอาบัติขันธ์ ๔ อย่างในบรรดาอาบัติขันธ์ ๗ คือ บางทีสงเคราะห์เข้าด้วยปาราชิกาบัติขันธ์, บางทีสงเคราะห์เข้าด้วยถุลลัจจยาบัติขันธ์, บางทีสงเคราะห์เข้าด้วยปาจิตติยาบัติขันธ์, บางทีสงเคราะห์เข้าด้วยทุกกฏาบัติขันธ์...ฯลฯ...

Anādariyaṃ paṭicca udake uccāraṃ vā passāvaṃ vā kheḷaṃ vā karaṇapaccayā āpatti sattannaṃ āpattikkhandhānaṃ katihi āpattikkhandhehi saṅgahitā? Anādariyaṃ paṭicca udake uccāraṃ vā passāvaṃ vā kheḷaṃ vā karaṇapaccayā āpatti sattannaṃ āpattikkhandhānaṃ ekena āpattikkhandhena saṅgahitā – dukkaṭāpattikkhandhena.

ถามว่า อาบัติเพราะอาศัยความไม่เอื้อเฟื้อ ถ่ายอุจจาระ ปัสสาวะ หรือบ้วนน้ำลายในน้ำเป็นปัจจัย สงเคราะห์เข้าด้วยอาบัติขันธ์เท่าไรในบรรดาอาบัติขันธ์ ๗? ตอบว่า อาบัติเพราะอาศัยความไม่เอื้อเฟื้อ ถ่ายอุจจาระ ปัสสาวะ หรือบ้วนน้ำลายในน้ำเป็นปัจจัย สงเคราะห์เข้าด้วยอาบัติขันธ์ ๑ อย่างในบรรดาอาบัติขันธ์ ๗ คือ ทุกกฏาบัติขันธ์

Saṅgahitavāro niṭṭhito catuttho.

สังคหิตวาร ที่ ๔ จบ

5. Samuṭṭhānavāro

๕. สมุฏฐานวาร

197. Methunaṃ [Pg.93] dhammaṃ paṭisevanapaccayā āpattiyo channaṃ āpattisamuṭṭhānānaṃ katihi samuṭṭhānehi samuṭṭhanti? Methunaṃ dhammaṃ paṭisevanapaccayā āpattiyo channaṃ āpattisamuṭṭhānānaṃ ekena samuṭṭhānena samuṭṭhanti – kāyato ca cittato ca samuṭṭhanti, na vācato…pe….

๑๙๗. ถามว่า อาบัติทั้งหลายเพราะการเสพเมถุนธรรมเป็นปัจจัย เกิดขึ้นด้วยสมุฏฐานเท่าไรในบรรดาสมุฏฐานแห่งอาบัติ ๖? ตอบว่า อาบัติทั้งหลายเพราะการเสพเมถุนธรรมเป็นปัจจัย เกิดขึ้นด้วยสมุฏฐาน ๑ อย่างในบรรดาสมุฏฐานแห่งอาบัติ ๖ คือ เกิดขึ้นทางกายกับจิต ไม่เกิดขึ้นทางวาจา...ฯลฯ...

Anādariyaṃ paṭicca udake uccāraṃ vā passāvaṃ vā kheḷaṃ vā karaṇapaccayā āpatti channaṃ āpattisamuṭṭhānānaṃ katihi samuṭṭhānehi samuṭṭhāti? Anādariyaṃ paṭicca udake uccāraṃ vā passāvaṃ vā kheḷaṃ vā karaṇapaccayā āpatti channaṃ āpattisamuṭṭhānānaṃ ekena samuṭṭhānena samuṭṭhāti – kāyato ca cittato ca samuṭṭhāti, na vācato…pe….

อาบัติเพราะปัจจัยคือการถ่ายอุจจาระ หรือปัสสาวะ หรือบ้วนน้ำลายในน้ำ อาศัยความไม่เอื้อเฟื้อ เกิดขึ้นด้วยสมุฏฐานเท่าไร ในบรรดาอาปัตติสมุฏฐาน ๖? อาบัติเพราะปัจจัยคือการถ่ายอุจจาระ หรือปัสสาวะ หรือบ้วนน้ำลายในน้ำ อาศัยความไม่เอื้อเฟื้อ เกิดขึ้นด้วยสมุฏฐาน ๑ อย่าง ในบรรดาอาปัตติสมุฏฐาน ๖ คือ เกิดขึ้นทางกายและทางจิต ไม่เกิดขึ้นทางวาจา...ฯลฯ...

Samuṭṭhānavāro niṭṭhito pañcamo.

สมุฏฐานวาร ที่ ๕ จบ

6. Adhikaraṇavāro

๖. อธิกรณวาร

198. Methunaṃ dhammaṃ paṭisevanapaccayā āpattiyo catunnaṃ adhikaraṇānaṃ katamaṃ adhikaraṇaṃ? Methunaṃ dhammaṃ paṭisevanapaccayā āpattiyo catunnaṃ adhikaraṇānaṃ āpattādhikaraṇaṃ…pe….

๑๙๘. อาบัติทั้งหลายเพราะปัจจัยคือการเสพเมถุนธรรม เป็นอธิกรณ์ไหน ในบรรดาอธิกรณ์ ๔? อาบัติทั้งหลายเพราะปัจจัยคือการเสพเมถุนธรรม เป็นอาปัตตาธิกรณ์ ในบรรดาอธิกรณ์ ๔...ฯลฯ...

Anādariyaṃ paṭicca udake uccāraṃ vā passāvaṃ vā kheḷaṃ vā karaṇapaccayā āpatti catunnaṃ adhikaraṇānaṃ katamaṃ adhikaraṇaṃ? Anādariyaṃ paṭicca udake uccāraṃ vā passāvaṃ vā kheḷaṃ vā karaṇapaccayā āpatti catunnaṃ adhikaraṇānaṃ āpattādhikaraṇaṃ.

อาบัติเพราะปัจจัยคือการถ่ายอุจจาระ หรือปัสสาวะ หรือบ้วนน้ำลายในน้ำ อาศัยความไม่เอื้อเฟื้อ เป็นอธิกรณ์ไหน ในบรรดาอธิกรณ์ ๔? อาบัติเพราะปัจจัยคือการถ่ายอุจจาระ หรือปัสสาวะ หรือบ้วนน้ำลายในน้ำ อาศัยความไม่เอื้อเฟื้อ เป็นอาปัตตาธิกรณ์ ในบรรดาอธิกรณ์ ๔

Adhikaraṇavāro niṭṭhito chaṭṭho.

อธิกรณวาร ที่ ๖ จบ

7. Samathavāro

๗. สมถวาร

199. Methunaṃ dhammaṃ paṭisevanapaccayā āpattiyo sattannaṃ samathānaṃ katihi samathehi sammanti? Methunaṃ dhammaṃ paṭisevanapaccayā āpattiyo sattannaṃ samathānaṃ tīhi samathehi sammanti – siyā sammukhāvinayena ca paṭiññātakaraṇena ca; siyā sammukhāvinayena tiṇavatthārakena ca…pe….

๑๙๙. อาบัติทั้งหลายเพราะปัจจัยคือการเสพเมถุนธรรม ย่อมระงับด้วยสมถะเท่าไร ในบรรดาสมถะ ๗? อาบัติทั้งหลายเพราะปัจจัยคือการเสพเมถุนธรรม ย่อมระงับด้วยสมถะ ๓ อย่าง ในบรรดาสมถะ ๗ คือ บางทีระงับด้วยสัมมุขาวินัยและปฏิญญาตกรณะ บางทีระงับด้วยสัมมุขาวินัยและติณวัตถารกะ...ฯลฯ...

Anādariyaṃ [Pg.94] paṭicca udake uccāraṃ vā passāvaṃ vā kheḷaṃ vā karaṇapaccayā āpatti sattannaṃ samathānaṃ katihi samathehi sammati? Anādariyaṃ paṭicca udake uccāraṃ vā passāvaṃ vā kheḷaṃ vā karaṇapaccayā āpatti sattannaṃ samathānaṃ tīhi samathehi sammati – siyā sammukhāvinayena ca paṭiññātakaraṇena ca, siyā sammukhāvinayena ca tiṇavatthārakena cāti.

อาบัติเพราะปัจจัยคือการถ่ายอุจจาระ หรือปัสสาวะ หรือบ้วนน้ำลายในน้ำ อาศัยความไม่เอื้อเฟื้อ ย่อมระงับด้วยสมถะเท่าไร ในบรรดาสมถะ ๗? อาบัติเพราะปัจจัยคือการถ่ายอุจจาระ หรือปัสสาวะ หรือบ้วนน้ำลายในน้ำ อาศัยความไม่เอื้อเฟื้อ ย่อมระงับด้วยสมถะ ๓ อย่าง ในบรรดาสมถะ ๗ คือ บางทีระงับด้วยสัมมุขาวินัยและปฏิญญาตกรณะ บางทีระงับด้วยสัมมุขาวินัยและติณวัตถารกะ

Samathavāro niṭṭhito sattamo.

สมถวาร ที่ ๗ จบ

8. Samuccayavāro

๘. สมุจจยวาร

200. Methunaṃ dhammaṃ paṭisevanapaccayā kati āpattiyo āpajjati? Methunaṃ dhammaṃ paṭisevanapaccayā catasso āpattiyo āpajjati. Akkhāyite sarīre methunaṃ dhammaṃ paṭisevati, āpatti pārājikassa; yebhuyyena khāyite sarīre methunaṃ dhammaṃ paṭisevati, āpatti thullaccayassa; vaṭṭakate mukhe acchupantaṃ aṅgajātaṃ paveseti, āpatti dukkaṭassa; jatumaṭṭhake pācittiyaṃ – methunaṃ dhammaṃ paṭisevanapaccayā imā catasso āpattiyo āpajjati. Tā āpattiyo catunnaṃ vipattīnaṃ kati vipattiyo bhajanti? Sattannaṃ āpattikkhandhānaṃ katihi āpattikkhandhehi saṅgahitā? Channaṃ āpattisamuṭṭhānānaṃ katihi samuṭṭhānehi samuṭṭhanti? Catunnaṃ adhikaraṇānaṃ katamaṃ adhikaraṇaṃ? Sattannaṃ samathānaṃ katihi samathehi sammanti? Tā āpattiyo catunnaṃ vipattīnaṃ dve vipattiyo bhajanti – siyā sīlavipattiṃ siyā ācāravipattiṃ. Sattannaṃ āpattikkhandhānaṃ catūhi āpattikkhandhehi saṅgahitā – siyā pārājikāpattikkhandhena, siyā thullaccayāpattikkhandhena, siyā pācittiyāpattikkhandhena, siyā dukkaṭāpattikkhandhena. Channaṃ āpattisamuṭṭhānānaṃ ekena samuṭṭhānena samuṭṭhanti – kāyato ca cittato ca samuṭṭhanti, na vācato. Catunnaṃ adhikaraṇānaṃ, āpattādhikaraṇaṃ. Sattannaṃ samathānaṃ, tīhi samathehi sammanti – siyā sammukhāvinayena ca, paṭiññātakaraṇena ca, siyā sammukhāvinayena ca tiṇavatthārakena ca…pe….

๒๐๐. เพราะปัจจัยคือการเสพเมถุนธรรม ต้องอาบัติเท่าไร? เพราะปัจจัยคือการเสพเมถุนธรรม ต้องอาบัติ ๔ อย่าง. ภิกษุเสพเมถุนธรรมในสรีระที่ยังไม่ถูกสัตว์กัดกิน ต้องอาบัติปาราชิก, เสพเมถุนธรรมในสรีระที่โดยมากถูกสัตว์กัดกินแล้ว ต้องอาบัติถุลลัจจัย, สอดองคชาตเข้าไปในปากที่เปิดอ้าอยู่โดยไม่ถูก ต้องอาบัติทุกกฏ, ในกรณีแท่งครั่ง ต้องอาบัติปาจิตตีย์. เพราะปัจจัยคือการเสพเมถุนธรรม ต้องอาบัติ ๔ อย่างเหล่านี้. อาบัติเหล่านั้นจัดเข้าในวิบัติเท่าไร ในบรรดาวิบัติ ๔? สงเคราะห์ด้วยอาบัติขันธ์เท่าไร ในบรรดาอาบัติขันธ์ ๗? เกิดขึ้นด้วยสมุฏฐานเท่าไร ในบรรดาอาปัตติสมุฏฐาน ๖? เป็นอธิกรณ์ไหน ในบรรดาอธิกรณ์ ๔? ระงับด้วยสมถะเท่าไร ในบรรดาสมถะ ๗? อาบัติเหล่านั้นจัดเข้าในวิบัติ ๒ อย่าง ในบรรดาวิบัติ ๔ คือ บางทีเป็นสีลวิบัติ บางทีเป็นอาจารวิบัติ. สงเคราะห์ด้วยอาบัติขันธ์ ๔ อย่าง ในบรรดาอาบัติขันธ์ ๗ คือ บางทีสงเคราะห์ด้วยปาราชิกาบัติขันธ์, บางทีด้วยถุลลัจจยาบัติขันธ์, บางทีด้วยปาจิตติยาบัติขันธ์, บางทีด้วยทุกกฏาบัติขันธ์. เกิดขึ้นด้วยสมุฏฐาน ๑ อย่าง ในบรรดาอาปัตติสมุฏฐาน ๖ คือ เกิดขึ้นทางกายและทางจิต ไม่เกิดขึ้นทางวาจา. ในบรรดาอธิกรณ์ ๔ เป็นอาปัตตาธิกรณ์. ในบรรดาสมถะ ๗ ระงับด้วยสมถะ ๓ อย่าง คือ บางทีระงับด้วยสัมมุขาวินัยและปฏิญญาตกรณะ, บางทีระงับด้วยสัมมุขาวินัยและติณวัตถารกะ...ฯลฯ...

Anādariyaṃ paṭicca udake uccāraṃ vā passāvaṃ vā kheḷaṃ vā karaṇapaccayā kati āpattiyo āpajjati? Anādariyaṃ paṭicca udake uccāraṃ vā passāvaṃ vā kheḷaṃ vā karaṇapaccayā ekaṃ āpattiṃ āpajjati. Dukkaṭaṃ – anādariyaṃ paṭicca [Pg.95] udake uccāraṃ vā passāvaṃ vā kheḷaṃ vā karaṇapaccayā imaṃ ekaṃ āpattiṃ āpajjati. Sā āpatti catunnaṃ vipattīnaṃ kati vipattiyo bhajati? Sattannaṃ āpattikkhandhānaṃ katihi āpattikkhandhehi saṅgahitā? Channaṃ āpattisamuṭṭhānānaṃ katihi samuṭṭhānehi samuṭṭhāti? Catunnaṃ adhikaraṇānaṃ katamaṃ adhikaraṇaṃ? Sattannaṃ samathānaṃ katihi samathehi sammati? Sā āpatti catunnaṃ vipattīnaṃ ekaṃ vipattiṃ bhajati – ācāravipattiṃ. Sattannaṃ āpattikkhandhānaṃ ekena āpattikkhandhena saṅgahitā – dukkaṭāpattikkhandhena. Channaṃ āpattisamuṭṭhānānaṃ ekena samuṭṭhānena samuṭṭhāti – kāyato ca cittato ca samuṭṭhāti, na vācato. Catunnaṃ adhikaraṇānaṃ, āpattādhikaraṇaṃ. Sattannaṃ samathānaṃ tīhi samathehi sammati – siyā sammukhāvinayena ca paṭiññātakaraṇena ca, siyā sammukhāvinayena ca tiṇavatthārakena cāti.

เพราะปัจจัยคือการถ่ายอุจจาระ หรือปัสสาวะ หรือบ้วนน้ำลายในน้ำ อาศัยความไม่เอื้อเฟื้อ ต้องอาบัติเท่าไร? เพราะปัจจัยคือการถ่ายอุจจาระ หรือปัสสาวะ หรือบ้วนน้ำลายในน้ำ อาศัยความไม่เอื้อเฟื้อ ต้องอาบัติ ๑ อย่าง คือ ทุกกฏ. เพราะปัจจัยคือการถ่ายอุจจาระ หรือปัสสาวะ หรือบ้วนน้ำลายในน้ำ อาศัยความไม่เอื้อเฟื้อ ต้องอาบัติ ๑ อย่างนี้. อาบัตินั้นจัดเข้าในวิบัติเท่าไร ในบรรดาวิบัติ ๔? สงเคราะห์ด้วยอาบัติขันธ์เท่าไร ในบรรดาอาบัติขันธ์ ๗? เกิดขึ้นด้วยสมุฏฐานเท่าไร ในบรรดาอาปัตติสมุฏฐาน ๖? เป็นอธิกรณ์ไหน ในบรรดาอธิกรณ์ ๔? ระงับด้วยสมถะเท่าไร ในบรรดาสมถะ ๗? อาบัตินั้นจัดเข้าในวิบัติ ๑ อย่าง ในบรรดาวิบัติ ๔ คือ อาจารวิบัติ. สงเคราะห์ด้วยอาบัติขันธ์ ๑ อย่าง ในบรรดาอาบัติขันธ์ ๗ คือ ทุกกฏาบัติขันธ์. เกิดขึ้นด้วยสมุฏฐาน ๑ อย่าง ในบรรดาอาปัตติสมุฏฐาน ๖ คือ เกิดขึ้นทางกายและทางจิต ไม่เกิดขึ้นทางวาจา. ในบรรดาอธิกรณ์ ๔ เป็นอาปัตตาธิกรณ์. ในบรรดาสมถะ ๗ ระงับด้วยสมถะ ๓ อย่าง คือ บางทีระงับด้วยสัมมุขาวินัยและปฏิญญาตกรณะ, บางทีระงับด้วยสัมมุขาวินัยและติณวัตถารกะ

Samuccayavāro niṭṭhito aṭṭhamo.

สมุจจยวาร ที่ ๘ จบ

Aṭṭhapaccayavārā niṭṭhitā.

ปัจจยวาร ๘ จบแล้ว

Mahāvibhaṅge soḷasamahāvārā niṭṭhitā.

มหาวาร ๑๖ ในมหาวิภังค์ จบแล้ว

Bhikkhuvibhaṅgamahāvāro niṭṭhito.

ภิกขุวิภังคมหาวาร จบ

Bhikkhunīvibhaṅgo

ภิกขุนีวิภังค์

1. Katthapaññattivāro

๑. กัตถบัญญัติวาร

1. Pārājikakaṇḍaṃ

๑. ปาราชิกกัณฑ์

201. Yaṃ [Pg.96] tena bhagavatā jānatā passatā arahatā sammāsambuddhena bhikkhunīnaṃ pañcamaṃ pārājikaṃ kattha paññattaṃ? Kaṃ ārabbha? Kismiṃ vatthusmiṃ? Atthi tattha paññatti, anupaññatti, anuppannapaññatti? Sabbatthapaññatti, padesapaññatti? Sādhāraṇapaññatti, asādhāraṇapaññatti? Ekatopaññatti, ubhatopaññatti? Catunnaṃ pātimokkhuddesānaṃ katthogadhaṃ kattha pariyāpannaṃ? Katamena uddesena uddesaṃ āgacchati? Catunnaṃ vipattīnaṃ katamā vipatti? Sattannaṃ āpattikkhandhānaṃ katamo āpattikkhandho? Channaṃ āpattisamuṭṭhānānaṃ katihi samuṭṭhānehi samuṭṭhāti? Catunnaṃ adhikaraṇānaṃ katamaṃ adhikaraṇaṃ? Sattannaṃ samathānaṃ katihi samathehi sammati? Ko tattha vinayo? Ko tattha abhivinayo? Kiṃ tattha pātimokkhaṃ? Kiṃ tattha adhipātimokkhaṃ? Kā vipatti? Kā sampatti? Kā paṭipatti? Kati atthavase paṭicca bhagavatā bhikkhunīnaṃ pañcamaṃ pārājikaṃ paññattaṃ? Kā sikkhanti? Kā sikkhitasikkhā? Kattha ṭhitaṃ? Kā dhārenti? Kassa vacanaṃ? Kenābhatanti?

๒๐๑. ปาราชิกสิกขาบทที่ ๕ ที่พระผู้มีพระภาคเจ้าพระองค์นั้น ผู้ทรงรู้ ทรงเห็น เป็นพระอรหันต์ ตรัสรู้ชอบได้โดยพระองค์เอง ทรงบัญญัติไว้สำหรับภิกษุณีทั้งหลายนั้น ทรงบัญญัติไว้ ณ ที่ไหน? ทรงปรารภใคร? ในเรื่องอะไร? ในปาราชิกสิกขาบทที่ ๕ นั้น มีบัญญัติ อนุบัญญัติ อนุปปันนบัญญัติ หรือไม่? เป็นสัพพัตถบัญญัติ หรือ ปเทสบัญญัติ? เป็นสาธารณบัญญัติ หรือ อสาธารณบัญญัติ? เป็นเอกโตบัญญัติ หรือ อุภโตบัญญัติ? ในบรรดาปาฏิโมกขุทเทส ๔ อย่าง สิกขาบทนี้ลงในอุเทสไหน สงเคราะห์เข้าในอุเทสไหน? ย่อมถึงการยกขึ้นแสดงด้วยอุเทสไหน? ในบรรดาวิบัติ ๔ อย่าง เป็นวิบัติข้อไหน? ในบรรดาอาปัตติขันธ์ ๗ อย่าง เป็นอาปัตติขันธ์ข้อไหน? ในบรรดาอาปัตติสมุฏฐาน ๖ อย่าง เกิดขึ้นด้วยสมุฏฐานเท่าไร? ในบรรดาอธิกรณ์ ๔ อย่าง เป็นอธิกรณ์ข้อไหน? ในบรรดาสมถะ ๗ อย่าง ย่อมระงับด้วยสมถะเท่าไร? ในสิกขาบทนั้น อะไรคือวินัย? อะไรคืออภิวินัย? ในสิกขาบทนั้น อะไรคือปาฏิโมกข์? อะไรคืออธิปาฏิโมกข์? อะไรคือวิบัติ? อะไรคือสมบัติ? อะไรคือปฏิบัติ? พระผู้มีพระภาคเจ้าทรงอาศัยอำนาจประโยชน์เท่าไร จึงทรงบัญญัติปาราชิกสิกขาบทที่ ๕ แก่ภิกษุณีทั้งหลาย? ใครกำลังศึกษาอยู่? ใครศึกษาจบแล้ว? สิกขาบทนี้ตั้งอยู่ในใคร? ใครทรงจำไว้? เป็นคำของใคร? ใครนำสืบมา?

202. Yaṃ tena bhagavatā jānatā passatā arahatā sammāsambuddhena bhikkhunīnaṃ pañcamaṃ pārājikaṃ kattha paññattanti? Sāvatthiyaṃ paññattaṃ. Kaṃ ārabbhāti? Sundarīnandaṃ bhikkhuniṃ ārabbha. Kismiṃ vatthusminti? Sundarīnandā bhikkhunī avassutā avassutassa purisapuggalassa kāyasaṃsaggaṃ sādiyi, tasmiṃ vatthusmiṃ. Atthi tattha paññatti anupaññatti anuppannapaññattīti? Ekā paññatti. Anupaññatti anuppannapaññatti tasmiṃ natthi. Sabbatthapaññatti, padesapaññattīti? Sabbatthapaññatti. Sādhāraṇapaññatti, asādhāraṇapaññattīti? Asādhāraṇapaññatti. Ekatopaññatti, ubhatopaññattīti? Ekatopaññatti. Catunnaṃ pātimokkhuddesānaṃ katthogadhaṃ kattha pariyāpannanti? Nidānogadhaṃ nidānapariyāpannaṃ. Katamena uddesena uddesaṃ āgacchatīti? Dutiyena uddesena uddesaṃ āgacchati. Catunnaṃ vipattīnaṃ katamā vipattīti? Sīlavipatti. Sattannaṃ āpattikkhandhānaṃ katamo āpattikkhandhoti? Pārājikāpattikkhandho. Channaṃ āpattisamuṭṭhānānaṃ katihi samuṭṭhānehi samuṭṭhātīti? Ekena samuṭṭhāne [Pg.97] samuṭṭhāti – kāyato ca cittato ca samuṭṭhāti, na vācato. Catunnaṃ adhikaraṇānaṃ katamaṃ adhikaraṇanti? Āpattādhikaraṇaṃ? Sattannaṃ samathānaṃ katihi samathehi sammatīti? Dvīhi samathehi sammati – sammukhāvinayena ca paṭiññātakaraṇena ca. Ko tattha vinayo, ko tattha abhivinayoti? Paññatti vinayo, vibhatti abhivinayo. Kiṃ tattha pātimokkhaṃ, kiṃ tattha adhipātimokkhanti? Paññatti pātimokkhaṃ, vibhatti adhipātimokkhaṃ. Kā vipattīti? Asaṃvaro vipatti. Kā sampattīti? Saṃvaro sampatti. Kā paṭipattīti? Na evarūpaṃ karissāmīti yāvajīvaṃ āpāṇakoṭikaṃ samādāya sikkhati sikkhāpadesu. Kati atthavase paṭicca bhagavatā bhikkhunīnaṃ pañcamaṃ pārājikaṃ paññattanti? Dasa atthavase paṭicca bhagavatā bhikkhunīnaṃ pañcamaṃ pārājikaṃ paññattaṃ – saṅghasuṭṭhutāya, saṅghaphāsutāya, dummaṅkūnaṃ bhikkhunīnaṃ niggahāya, pesalānaṃ bhikkhunīnaṃ phāsuvihārāya, diṭṭhadhammikānaṃ āsavānaṃ saṃvarāya, samparāyikānaṃ āsavānaṃ paṭighātāya, appasannānaṃ pasādāya, pasannānaṃ bhiyyobhāvāya, saddhammaṭṭhitiyā, vinayānuggahāya. Kā sikkhantīti? Sekkhā ca puthujjanakalyāṇikā ca sikkhanti. Kā sikkhitasikkhāti? Arahantiyo sikkhitasikkhā. Kattha ṭhitanti? Sikkhākāmāsu ṭhitaṃ. Kā dhārentīti? Yāsaṃ vattati tā dhārenti. Kassa vacananti? Bhagavato vacanaṃ arahato sammāsambuddhassa. Kenābhatanti? Paramparābhataṃ –

๒๐๒. ปาราชิกสิกขาบทที่ ๕ ที่พระผู้มีพระภาคเจ้าพระองค์นั้น ผู้ทรงรู้ ทรงเห็น เป็นพระอรหันต์ ตรัสรู้ชอบได้โดยพระองค์เอง ทรงบัญญัติไว้สำหรับภิกษุณีทั้งหลายนั้น ทรงบัญญัติไว้ ณ ที่ไหน? (ตอบว่า) ทรงบัญญัติไว้ ณ กรุงสาวัตถี. ทรงปรารภใคร? (ตอบว่า) ทรงปรารภนางภิกษุณีสุนทรีนันทา. ในเรื่องอะไร? (ตอบว่า) ในเรื่องที่นางภิกษุณีสุนทรีนันทาผู้มีความกำหนัดยินดีแล้ว ได้ยินดีการเคล้าคลึงกายของบุรุษบุคคลผู้มีความกำหนัด. ในสิกขาบทนั้น มีบัญญัติ อนุบัญญัติ อนุปปันนบัญญัติ หรือไม่? (ตอบว่า) มีบัญญัติอย่างเดียว ในสิกขาบทนั้นไม่มีอนุบัญญัติและอนุปปันนบัญญัติ. เป็นสัพพัตถบัญญัติ หรือ ปเทสบัญญัติ? (ตอบว่า) เป็นสัพพัตถบัญญัติ. เป็นสาธารณบัญญัติ หรือ อสาธารณบัญญัติ? (ตอบว่า) เป็นอสาธารณบัญญัติ. เป็นเอกโตบัญญัติ หรือ อุภโตบัญญัติ? (ตอบว่า) เป็นเอกโตบัญญัติ. ในบรรดาปาฏิโมกขุทเทส ๔ อย่าง สิกขาบทนี้ลงในอุเทสไหน สงเคราะห์เข้าในอุเทสไหน? (ตอบว่า) ลงในนิทาน สงเคราะห์เข้าในนิทาน. ย่อมถึงการยกขึ้นแสดงด้วยอุเทสไหน? (ตอบว่า) ย่อมถึงการยกขึ้นแสดงด้วยอุเทสที่ ๒. ในบรรดาวิบัติ ๔ อย่าง เป็นวิบัติข้อไหน? (ตอบว่า) เป็นสีลวิบัติ. ในบรรดาอาปัตติขันธ์ ๗ อย่าง เป็นอาปัตติขันธ์ข้อไหน? (ตอบว่า) เป็นปาราชิกาปัตติขันธ์. ในบรรดาอาปัตติสมุฏฐาน ๖ อย่าง เกิดขึ้นด้วยสมุฏฐานเท่าไร? (ตอบว่า) เกิดขึ้นด้วยสมุฏฐานเดียว คือ เกิดขึ้นทางกายและจิต ไม่เกิดขึ้นทางวาจา. ในบรรดาอธิกรณ์ ๔ อย่าง เป็นอธิกรณ์ข้อไหน? (ตอบว่า) เป็นอาปัตตาธิกรณ์. ในบรรดาสมถะ ๗ อย่าง ย่อมระงับด้วยสมถะเท่าไร? (ตอบว่า) ย่อมระงับด้วยสมถะ ๒ อย่าง คือ สัมมุขาวินัย และปฏิญญาตกรณะ. ในสิกขาบทนั้น อะไรคือวินัย? อะไรคืออภิวินัย? (ตอบว่า) บัญญัติเป็นวินัย วิภังค์เป็นอภิวินัย. ในสิกขาบทนั้น อะไรคือปาฏิโมกข์? อะไรคืออธิปาฏิโมกข์? (ตอบว่า) บัญญัติเป็นปาฏิโมกข์ วิภังค์เป็นอธิปาฏิโมกข์. อะไรคือวิบัติ? (ตอบว่า) ความไม่สำรวมเป็นวิบัติ. อะไรคือสมบัติ? (ตอบว่า) ความสำรวมเป็นสมบัติ. อะไรคือปฏิบัติ? (ตอบว่า) การสมาทานศึกษาในสิกขาบททั้งหลายตลอดชีวิตจนถึงที่สุดแห่งลมปราณว่า 'เราจักไม่กระทำกรรมเช่นนี้'. พระผู้มีพระภาคเจ้าทรงอาศัยอำนาจประโยชน์เท่าไร จึงทรงบัญญัติปาราชิกสิกขาบทที่ ๕ แก่ภิกษุณีทั้งหลาย? (ตอบว่า) พระผู้มีพระภาคเจ้าทรงอาศัยอำนาจประโยชน์ ๑๐ ประการ จึงทรงบัญญัติปาราชิกสิกขาบทที่ ๕ แก่ภิกษุณีทั้งหลาย คือ เพื่อความดีงามแห่งสงฆ์, เพื่อความผาสุกแห่งสงฆ์, เพื่อข่มภิกษุณีผู้เก้อยาก, เพื่อความอยู่ผาสุกของภิกษุณีผู้มีศีลเป็นที่รัก, เพื่อป้องกันอาสวะทั้งหลายในปัจจุบัน, เพื่อกำจัดอาสวะทั้งหลายในสัมปรายภพ, เพื่อความเลื่อมใสของชนที่ยังไม่เลื่อมใส, เพื่อความเลื่อมใสยิ่งขึ้นของชนที่เลื่อมใสแล้ว, เพื่อความตั้งมั่นแห่งพระสัทธรรม, เพื่ออนุเคราะห์พระวินัย. ใครกำลังศึกษาอยู่? (ตอบว่า) พระเสขะและกัลยาณปุถุชนกำลังศึกษาอยู่. ใครศึกษาจบแล้ว? (ตอบว่า) พระอรหันต์ทั้งหลายศึกษาจบแล้ว. สิกขาบทนี้ตั้งอยู่ในใคร? (ตอบว่า) สิกขาบทนี้ตั้งอยู่ในผู้ใคร่ต่อการศึกษา. ใครทรงจำไว้? (ตอบว่า) ภิกษุณีเหล่าใดหมั่นสาธยาย ภิกษุณีเหล่านั้นย่อมทรงจำไว้. เป็นคำของใคร? (ตอบว่า) เป็นพระดำรัสของพระผู้มีพระภาคเจ้า ผู้เป็นพระอรหันต์ ตรัสรู้ชอบได้โดยพระองค์เอง. ใครนำสืบมา? (ตอบว่า) นำสืบกันมาโดยลำดับ คือ –

Upāli dāsako ceva, soṇako siggavo tathā;

Moggaliputtena pañcamā, ete jambusirivhaye.

พระอุบาลี พระทาสกะ พระโสณกะ พระสิคควะ และพระโมคคลีบุตรเป็นที่ ๕ พระเถระเหล่านี้ได้สวดสาธยาย (พระวินัย) ในชมพูทวีป.

Tato mahindo iṭṭiyo, uttiyo sambalo tathā;

Bhaddanāmo ca paṇḍito.

ต่อจากนั้น พระมหินทะ พระอิฏฏิยะ พระอุตติยะ พระสัมพละ และพระภัททนามะผู้เป็นบัณฑิต.

Ete nāgā mahāpaññā, jambudīpā idhāgatā;

Vinayaṃ te vācayiṃsu, piṭakaṃ tambapaṇṇiyā.

พระเถระผู้ประเสริฐ มีปัญญามากเหล่านี้ มาจากชมพูทวีปสู่เกาะลังกานี้ ท่านเหล่านั้นได้สวดสาธยายพระวินัยปิฎกในเกาะตัมพปัณณิ.

Nikāye pañca vācesuṃ, satta ceva pakaraṇe;

Tato ariṭṭho medhāvī, tissadatto ca paṇḍito.

ท่านเหล่านั้นได้สวดสาธยายนิกาย ๕ และปกรณ์ ๗ ด้วย ต่อจากนั้น พระอริฏฐะผู้มีปัญญา และพระติสสทัตตะผู้เป็นบัณฑิต.

Visārado kāḷasumano, thero ca dīghanāmako;

Dīghasumano ca paṇḍito.

พระกาฬสุมนะผู้แกล้วกล้า พระเถระชื่อทีฆะ และพระทีฆสุมนะผู้เป็นบัณฑิต.

Punadeva [Pg.98] kāḷasumano, nāgatthero ca buddharakkhito;

Tissatthero ca medhāvī, devatthero ca paṇḍito.

อีกครั้งหนึ่ง พระกาฬสุมนะ พระนาคเถระ และพระพุทธรักขิตะ พระติสสเถระผู้มีปัญญา และพระเทวเถระผู้เป็นบัณฑิต.

Punadeva sumano medhāvī, vinaye ca visārado;

Bahussuto cūḷanāgo, gajova duppadhaṃsiyo.

อีกครั้งหนึ่ง พระสุมนะผู้มีปัญญา แกล้วกล้าในพระวินัย พระจูฬนาคผู้เป็นพหูสูต ผู้ที่ใครๆ ข่มได้ยากดุจช้าง.

Dhammapālitanāmo ca, rohaṇe sādhupūjito;

Tassa sisso mahāpañño, khemanāmo tipeṭako.

และพระเถระนามว่าธัมมปาลิตะ ผู้ที่สัตบุรุษในชนบทโรหณะบูชาแล้ว ศิษย์ของท่านชื่อว่าเขมะ เป็นผู้มีปัญญามาก ทรงพระไตรปิฎก.

Dīpe tārakarājāva paññāya atirocatha;

Upatisso ca medhāvī, phussadevo mahākathī.

(พระเขมเถระ) รุ่งเรืองยิ่งในเกาะลังกาด้วยปัญญา ดุจพระราชาแห่งดวงดาว (พระจันทร์) และพระอุปติสสะผู้มีปัญญา พระปุสสเทวะผู้เป็นนักเทศน์ที่ยิ่งใหญ่.

Punadeva sumano medhāvī, pupphanāmo bahussuto;

Mahākathī mahāsivo, piṭake sabbattha kovido.

อีกครั้งหนึ่ง พระสุมนะผู้มีปัญญา พระเถระนามว่าปุปผะ (มหาปทุมะ) ผู้เป็นพหูสูต พระมหาสิวะผู้เป็นนักเทศน์ที่ยิ่งใหญ่ ผู้ฉลาดในพระปิฎกทั้งปวง.

Punadeva upāli medhāvī, vinaye ca visārado;

Mahānāgo mahāpañño, saddhammavaṃsakovido.

อีกครั้งหนึ่ง พระอุบาลีผู้มีปัญญา ผู้แกล้วกล้าในพระวินัย และพระมหานาคผู้มีปัญญามาก ผู้ฉลาดในวงศ์แห่งพระสัทธรรม

Punadeva abhayo medhāvī, piṭake sabbattha kovido;

Tissatthero ca medhāvī, vinaye ca visārado.

อีกครั้งหนึ่ง พระอภัยผู้มีปัญญา ผู้ฉลาดในพระปิฎกทั้งปวง และพระติสสเถระผู้มีปัญญา ผู้แกล้วกล้าในพระวินัย

Tassa sisso mahāpañño, pupphanāmo bahussuto;

Sāsanaṃ anurakkhanto, jambudīpe patiṭṭhito.

ศิษย์ของท่าน (พระติสสเถระ) นั้น คือพระเถระนามว่าปุปผะ ผู้มีปัญญามาก เป็นพหูสูต ท่านดำรงมั่นในชมพูทวีป คอยอนุรักษ์พระศาสนา

Cūḷābhayo ca medhāvī, vinaye ca visārado;

Tissatthero ca medhāvī, saddhammavaṃsakovido.

พระจูฬาภัยผู้มีปัญญา ผู้แกล้วกล้าในพระวินัย และพระติสสเถระผู้มีปัญญา ผู้ฉลาดในวงศ์แห่งพระสัทธรรม

Cūḷadevo ca medhāvī, vinaye ca visārado;

Sivatthero ca medhāvī, vinaye sabbattha kovido.

พระจูฬเทวะผู้มีปัญญา ผู้แกล้วกล้าในพระวินัย และพระสิวเถระผู้มีปัญญา ผู้ฉลาดในพระวินัยทั้งปวง

Ete nāgā mahāpaññā, vinayaññū maggakovidā;

Vinayaṃ dīpe pakāsesuṃ, piṭakaṃ tambapaṇṇiyāti.

พระนาคะ (ผู้ประเสริฐ) เหล่านั้น ผู้มีปัญญามาก รู้แจ้งพระวินัย ฉลาดในมรรค ได้ประกาศพระวินัยปิฎกในเกาะตัมพปัณณิ

203. Yaṃ tena bhagavatā jānatā passatā arahatā sammāsambuddhena bhikkhunīnaṃ chaṭṭhaṃ pārājikaṃ kattha paññattanti? Sāvatthiyaṃ paññattaṃ. Kaṃ ārabbhāti? Thullanandaṃ bhikkhuniṃ ārabbha. Kismiṃ vatthusminti? Thullanandā bhikkhunī jānaṃ pārājikaṃ dhammaṃ ajjhāpannaṃ bhikkhuniṃ nevattanā paṭicodesi [Pg.99] gaṇassa ārocesi, tasmiṃ vatthusmiṃ. Ekā paññatti. Channaṃ āpattisamuṭṭhānānaṃ ekena samuṭṭhānena samuṭṭhāti – kāyato ca vācato ca cittato ca samuṭṭhāti…pe….

๒๐๓. ปาราชิกสิกขาบทที่ ๖ ที่พระผู้มีพระภาคเจ้าพระองค์นั้น ผู้ทรงรู้ ทรงเห็น เป็นพระอรหันต์ ตรัสรู้ชอบโดยพระองค์เอง ทรงบัญญัติแก่ภิกษุณีทั้งหลาย ณ ที่ไหน? (ตอบว่า) ทรงบัญญัติ ณ กรุงสาวัตถี. ทรงปรารภใคร? (ตอบว่า) ทรงปรารภนางภิกษุณีถุลลนันทา. ในเรื่องอะไร? (ตอบว่า) ในเรื่องที่นางภิกษุณีถุลลนันทารู้อยู่ว่าภิกษุณีต้องอาบัติปาราชิกแล้ว แต่ตนเองก็ไม่โจทนา ไม่บอกแก่หมู่คณะ. มีบัญญัติหนึ่ง. ในบรรดาสมุฏฐานแห่งอาบัติ ๖ อย่าง ย่อมเกิดขึ้นจากสมุฏฐานเดียว คือ เกิดขึ้นทางกาย ทางวาจา และทางใจ...ฯลฯ...

204. Bhikkhunīnaṃ sattamaṃ pārājikaṃ kattha paññattanti? Sāvatthiyaṃ paññattaṃ. Kaṃ ārabbhāti? Thullanandaṃ bhikkhuniṃ ārabbha. Kismiṃ vatthusminti? Thullanandā bhikkhunī samaggena saṅghena ukkhittaṃ ariṭṭhaṃ bhikkhuṃ gaddhabādhipubbaṃ anuvatti, tasmiṃ vatthusmiṃ. Ekā paññatti. Channaṃ āpattisamuṭṭhānānaṃ ekena samuṭṭhānena samuṭṭhāti – dhuranikkhepe…pe….

๒๐๔. ปาราชิกสิกขาบทที่ ๗ ของภิกษุณีทั้งหลาย ทรงบัญญัติ ณ ที่ไหน? (ตอบว่า) ทรงบัญญัติ ณ กรุงสาวัตถี. ทรงปรารภใคร? (ตอบว่า) ทรงปรารภนางภิกษุณีถุลลนันทา. ในเรื่องอะไร? (ตอบว่า) ในเรื่องที่นางภิกษุณีถุลลนันทาประพฤติตามพระอริฏฐะ ผู้เคยอยู่ในตระกูลคนฆ่าแร้ง ซึ่งถูกสงฆ์ผู้พร้อมเพรียงกันยกวัตรแล้ว. มีบัญญัติหนึ่ง. ในบรรดาสมุฏฐานแห่งอาบัติ ๖ อย่าง ย่อมเกิดขึ้นจากสมุฏฐานเดียว คือ ธุรนิกเขปะ...ฯลฯ...

205. Bhikkhunīnaṃ aṭṭhamaṃ pārājikaṃ kattha paññattanti? Sāvatthiyaṃ paññattaṃ. Kaṃ ārabbhāti? Chabbaggiyā bhikkhuniyo ārabbha. Kismiṃ vatthusminti? Chabbaggiyā bhikkhuniyo aṭṭhamaṃ vatthuṃ paripūresuṃ, tasmiṃ vatthusmiṃ. Ekā paññatti. Channaṃ āpattisamuṭṭhānānaṃ ekena samuṭṭhānena samuṭṭhāti – dhuranikkhepe…pe….

๒๐๕. ปาราชิกสิกขาบทที่ ๘ ของภิกษุณีทั้งหลาย ทรงบัญญัติ ณ ที่ไหน? (ตอบว่า) ทรงบัญญัติ ณ กรุงสาวัตถี. ทรงปรารภใคร? (ตอบว่า) ทรงปรารภพวกภิกษุณีฉัพพัคคีย์. ในเรื่องอะไร? (ตอบว่า) ในเรื่องที่พวกภิกษุณีฉัพพัคคีย์ทำวัตถุที่ ๘ ให้บริบูรณ์. มีบัญญัติหนึ่ง. ในบรรดาสมุฏฐานแห่งอาบัติ ๖ อย่าง ย่อมเกิดขึ้นจากสมุฏฐานเดียว คือ ธุรนิกเขปะ...ฯลฯ...

Aṭṭha pārājikā niṭṭhitā.

ปาราชิก ๘ สิกขาบท จบแล้ว.

Tassuddānaṃ –

อุทาน (หัวข้อ) ของปาราชิกนั้น คือ

Methunādinnādānañca, manussaviggahuttari;

Kāyasaṃsaggaṃ chādeti, ukkhittā aṭṭha vatthukā;

Paññāpesi mahāvīro, chejjavatthū asaṃsayāti.

พระมหาวีระเจ้าทรงบัญญัติสิกขาบทว่าด้วยเมถุนธรรม อทินนาทาน มนุสสวิคคหะ อุตตริมนุสสธรรม กายสังสัคคะ การปกปิดความผิด การประพฤติตามภิกษุที่ถูกยกวัตร และวัตถุ ๘ ประการ ซึ่งเป็นเฉชชวัตถุ (เหตุให้ขาดจากความเป็นภิกษุณี) โดยไม่ต้องสงสัย

2. Saṅghādisesakaṇḍaṃ

๒. สังฆาทิเสสกัณฑ์

206. Yaṃ tena bhagavatā jānatā passatā arahatā sammāsambuddhena ussayavādikāya bhikkhuniyā aḍḍaṃ karontiyā saṅghādiseso kattha paññatto? Kaṃ ārabbha? Kismiṃ vatthusmiṃ…pe… kenābhatanti?

๒๐๖. สังฆาทิเสสที่พระผู้มีพระภาคเจ้าพระองค์นั้น ผู้ทรงรู้ ทรงเห็น เป็นพระอรหันต์ ตรัสรู้ชอบโดยพระองค์เอง ทรงบัญญัติแก่ภิกษุณีผู้ก่อคดีเพราะพูดด้วยความมุ่งหมายจะเอาชนะ ณ ที่ไหน? ทรงปรารภใคร? ในเรื่องอะไร? ...ฯลฯ... ใครเป็นผู้นำสืบมา?

207. Yaṃ tena bhagavatā jānatā passatā arahatā sammāsambuddhena ussayavādikāya bhikkhuniyā aḍḍaṃ karontiyā saṅghādiseso kattha paññattoti? Sāvatthiyaṃ paññatto. Kaṃ ārabbhāti? Thullanandaṃ bhikkhuniṃ ārabbha. Kismiṃ vatthusminti? Thullanandā bhikkhunī ussayavādikā vihari, tasmiṃ [Pg.100] vatthusmiṃ. Atthi tattha paññatti, anupaññatti, anuppannapaññattīti? Ekā paññatti. Anupaññatti anuppannapaññatti tasmiṃ natthi. Sabbatthapaññatti, padesapaññattīti? Sabbatthapaññatti. Sādhāraṇapaññatti, asādhāraṇapaññattīti? Asādhāraṇapaññatti. Ekatopaññatti, ubhatopaññattīti? Ekatopaññatti. Catunnaṃ pātimokkhuddesānaṃ katthogadhaṃ kattha pariyāpannanti? Nidānogadhaṃ nidānapariyāpannaṃ. Katamena uddesena uddesaṃ āgacchatīti? Tatiyena uddesena uddesaṃ āgacchati. Catunnaṃ vipattīnaṃ katamā vipattīti? Sīlavipatti. Sattannaṃ āpattikkhandhānaṃ katamo āpattikkhandhoti? Saṅghādisesāpattikkhandho. Channaṃ āpattisamuṭṭhānānaṃ katihi samuṭṭhānehi samuṭṭhātīti? Dvīhi samuṭṭhānehi samuṭṭhāti – siyā kāyato ca vācato ca samuṭṭhāti, na cittato; siyā kāyato ca vācato ca cittato ca samuṭṭhāti…pe… kenābhatanti? Paramparābhataṃ –

๒๐๗. สังฆาทิเสสที่พระผู้มีพระภาคเจ้าพระองค์นั้น ผู้ทรงรู้ ทรงเห็น เป็นพระอรหันต์ ตรัสรู้ชอบโดยพระองค์เอง ทรงบัญญัติแก่ภิกษุณีผู้ก่อคดีเพราะพูดด้วยความมุ่งหมายจะเอาชนะ ณ ที่ไหน? (ตอบว่า) ทรงบัญญัติ ณ กรุงสาวัตถี. ทรงปรารภใคร? (ตอบว่า) ทรงปรารภนางภิกษุณีถุลลนันทา. ในเรื่องอะไร? (ตอบว่า) ในเรื่องที่นางภิกษุณีถุลลนันทาเป็นผู้พูดด้วยความมุ่งหมายจะเอาชนะอยู่. ในสิกขาบทนั้น มีบัญญัติ อนุบัญญัติ อนุปปันนบัญญัติ หรือไม่? (ตอบว่า) มีบัญญัติหนึ่ง. ในสิกขาบทนั้น ไม่มีอนุบัญญัติ ไม่มีอนุปปันนบัญญัติ. เป็นสัพพัตถบัญญัติ หรือ ปเทสบัญญัติ? (ตอบว่า) เป็นสัพพัตถบัญญัติ. เป็นสาธารณบัญญัติ หรือ อสาธารณบัญญัติ? (ตอบว่า) เป็นอสาธารณบัญญัติ. เป็นเอกโตบัญญัติ หรือ อุภโตบัญญัติ? (ตอบว่า) เป็นเอกโตบัญญัติ. ในบรรดาปาติโมกขุทเทส ๔ อย่าง หยั่งลงในอุเทสไหน นับเนื่องในอุเทสไหน? (ตอบว่า) หยั่งลงในนิทาน นับเนื่องในนิทาน. ย่อมถึงซึ่งการยกขึ้นแสดงด้วยอุเทสไหน? (ตอบว่า) ย่อมถึงซึ่งการยกขึ้นแสดงด้วยตติยอุเทส. ในบรรดาวิบัติ ๔ อย่าง เป็นวิบัติไหน? (ตอบว่า) เป็นสีลวิบัติ. ในบรรดาอาปัตติขันธ์ ๗ อย่าง เป็นอาปัตติขันธ์ไหน? (ตอบว่า) เป็นสังฆาทิเสสาปัตติขันธ์. ในบรรดาสมุฏฐานแห่งอาบัติ ๖ อย่าง ย่อมเกิดขึ้นด้วยสมุฏฐานเท่าไร? (ตอบว่า) ย่อมเกิดขึ้นด้วยสมุฏฐาน ๒ อย่าง คือ บางครั้งเกิดขึ้นทางกายและทางวาจา ไม่เกิดขึ้นทางใจ บางครั้งเกิดขึ้นทางกาย ทางวาจา และทางใจ...ฯลฯ... ใครเป็นผู้นำสืบมา? (ตอบว่า) พระอาจารย์สืบต่อกันมา.

Upāli dāsako ceva, soṇako siggavo tathā;

Moggaliputtena pañcamā, ete jambusirivhaye. …pe…;

พระอุบาลี พระทาสกะ พระโสณกะ และพระสิคควะ พร้อมด้วยพระโมคคลีบุตรเป็นที่ ๕ ท่านเหล่านี้ (ได้สวดทรงจำพระวินัย) ในชมพูทวีป...ฯลฯ...

Ete nāgā mahāpaññā, vinayaññū maggakovidā;

Vinayaṃ dīpe pakāsesuṃ, piṭakaṃ tambapaṇṇiyāti.

พระนาคะ (ผู้ประเสริฐ) เหล่านั้น ผู้มีปัญญามาก รู้แจ้งพระวินัย ฉลาดในมรรค ได้ประกาศพระวินัยปิฎกในเกาะตัมพปัณณิ

208. Coriṃ vuṭṭhāpentiyā saṅghādiseso kattha paññattoti? Sāvatthiyaṃ paññatto. Kaṃ ārabbhāti? Thullanandaṃ bhikkhuniṃ ārabbha. Kismiṃ vatthusminti? Thullanandā bhikkhunī coriṃ vuṭṭhāpesi, tasmiṃ vatthusmiṃ. Ekā paññatti. Channaṃ āpattisamuṭṭhānānaṃ dvīhi samuṭṭhānehi samuṭṭhāti – siyā vācato ca cittato ca samuṭṭhāti, na kāyato; siyā kāyato ca vācato ca cittato ca samuṭṭhāti…pe….

๒๐๘. สังฆาทิเสสสำหรับภิกษุณีผู้ให้นางโจรบวช ทรงบัญญัติ ณ ที่ไหน? (ตอบว่า) ทรงบัญญัติ ณ กรุงสาวัตถี. ทรงปรารภใคร? (ตอบว่า) ทรงปรารภนางภิกษุณีถุลลนันทา. ในเรื่องอะไร? (ตอบว่า) ในเรื่องที่นางภิกษุณีถุลลนันทาให้นางโจรบวช. มีบัญญัติหนึ่ง. ในบรรดาสมุฏฐานแห่งอาบัติ ๖ อย่าง ย่อมเกิดขึ้นด้วยสมุฏฐาน ๒ อย่าง คือ บางครั้งเกิดขึ้นทางวาจาและทางใจ ไม่เกิดขึ้นทางกาย บางครั้งเกิดขึ้นทางกาย ทางวาจา และทางใจ...ฯลฯ...

209. Ekāya gāmantaraṃ gacchantiyā saṅghādiseso kattha paññattoti? Sāvatthiyaṃ paññatto. Kaṃ ārabbhāti? Aññataraṃ bhikkhuniṃ ārabbha. Kismiṃ vatthusminti? Aññatarā bhikkhunī ekā gāmantaraṃ gacchi, tasmiṃ vatthusmiṃ. Ekā paññatti, tisso anupaññattiyo. Channaṃ āpattisamuṭṭhānānaṃ ekena samuṭṭhānena samuṭṭhāti – paṭhamapārājike…pe….

๒๐๙. สังฆาทิเสสสำหรับภิกษุณีผู้เดินทางไปสู่ระหว่างหมู่บ้านรูปเดียว ทรงบัญญัติ ณ ที่ไหน? (ตอบว่า) ทรงบัญญัติ ณ กรุงสาวัตถี. ทรงปรารภใคร? (ตอบว่า) ทรงปรารภภิกษุณีรูปหนึ่ง. ในเรื่องอะไร? (ตอบว่า) ในเรื่องที่ภิกษุณีรูปหนึ่งเดินทางไปสู่ระหว่างหมู่บ้านรูปเดียว. มีบัญญัติหนึ่ง อนุบัญญัติสาม. ในบรรดาสมุฏฐานแห่งอาบัติ ๖ อย่าง ย่อมเกิดขึ้นด้วยสมุฏฐานเดียว คือ (สมุฏฐาน) เหมือนปฐมปาราชิก...ฯลฯ...

210. Samaggena saṅghena ukkhittaṃ bhikkhuniṃ dhammena vinayena satthusāsanena anapaloketvā kārakasaṅghaṃ anaññāya gaṇassa chandaṃ [Pg.101] osārentiyā saṅghādiseso kattha paññattoti? Sāvatthiyaṃ paññatto. Kaṃ ārabbhāti? Thullanandaṃ bhikkhuniṃ ārabbha. Kismiṃ vatthusminti? Thullanandā bhikkhunī samaggena saṅghena ukkhittaṃ bhikkhuniṃ dhammena vinayena satthusāsanena anapaloketvā kārakasaṅghaṃ anaññāya gaṇassa chandaṃ osāresi, tasmiṃ vatthusmiṃ. Ekā paññatti. Channaṃ āpattisamuṭṭhānānaṃ ekena samuṭṭhānena samuṭṭhāti – dhuranikkhepe…pe….

๒๑๐. ถามว่า สังฆาทิเสสสิกขาบทที่ทรงบัญญัติแก่ภิกษุณีผู้รับภิกษุณีที่ถูกสงฆ์ผู้พร้อมเพรียงกันยกวัตรโดยธรรม โดยวินัย โดยสัตถุศาสน์ เข้ามาในหมู่ โดยไม่บอกกล่าวแก่การกสงฆ์ ไม่รู้ฉันทะของคณะ ทรงบัญญัติไว้ ณ ที่ไหน ตอบว่า ทรงบัญญัติไว้ ณ กรุงสาวัตถี ถามว่า ทรงปรารภใคร ตอบว่า ทรงปรารภภิกษุณีชื่อถุลลนันทา ถามว่า ทรงปรารภเรื่องอะไร ตอบว่า ภิกษุณีถุลลนันทารับภิกษุณีที่ถูกสงฆ์ผู้พร้อมเพรียงกันยกวัตรโดยธรรม โดยวินัย โดยสัตถุศาสน์ เข้ามาในหมู่ โดยไม่บอกกล่าวแก่การกสงฆ์ ไม่รู้ฉันทะของคณะ ในเรื่องนั้น มีบัญญัติ ๑ สมุฏฐานแห่งอาบัติ ๖ ประการ เกิดขึ้นด้วยสมุฏฐาน ๑ ประการ คือ ธุรนิกเขปะ...ฯลฯ...

211. Avassutāya bhikkhuniyā avassutassa purisapuggalassa hatthato khādanīyaṃ vā bhojanīyaṃ vā sahatthā paṭiggahetvā bhuñjantiyā saṅghādiseso kattha paññattoti? Sāvatthiyaṃ paññatto. Kaṃ ārabbhāti? Sundarīnandaṃ bhikkhuniṃ ārabbha. Kismiṃ vatthusminti? Sundarīnandā bhikkhunī avassutā avassutassa purisapuggalassa hatthato āmisaṃ paṭiggahesi, tasmiṃ vatthusmiṃ. Ekā paññatti. Channaṃ āpattisamuṭṭhānānaṃ ekena samuṭṭhānena samuṭṭhāti – paṭhamapārājike…pe….

๒๑๑. ถามว่า สังฆาทิเสสสิกขาบทที่ทรงบัญญัติแก่ภิกษุณีผู้กำหนัดแล้ว รับของเคี้ยวหรือของฉันจากมือของบุรุษผู้กำหนัดแล้วด้วยมือของตนมาฉัน ทรงบัญญัติไว้ ณ ที่ไหน ตอบว่า ทรงบัญญัติไว้ ณ กรุงสาวัตถี ถามว่า ทรงปรารภใคร ตอบว่า ทรงปรารภภิกษุณีชื่อสุนทรีนันทา ถามว่า ทรงปรารภเรื่องอะไร ตอบว่า ภิกษุณีสุนทรีนันทาผู้กำหนัดแล้ว ได้รับอามิสจากมือของบุรุษผู้กำหนัดแล้ว ในเรื่องนั้น มีบัญญัติ ๑ สมุฏฐานแห่งอาบัติ ๖ ประการ เกิดขึ้นด้วยสมุฏฐาน ๑ ประการ คือ ปฐมปาราชิก...ฯลฯ...

212. ‘‘Kiṃ te, ayye, eso purisapuggalo karissati avassuto vā anavassuto vā, yato tvaṃ anavassutā! Iṅgha, ayye, yaṃ te eso purisapuggalo deti khādanīyaṃ vā bhojanīyaṃ vā, taṃ tvaṃ sahatthā paṭiggahetvā khāda vā bhuñja vā’’ti uyyojentiyā saṅghādiseso kattha paññattoti? Sāvatthiyaṃ paññatto. Kaṃ arabbhāti? Aññataraṃ bhikkhuniṃ ārabbha. Kismiṃ vatthusminti? Aññatarā bhikkhunī –‘‘kiṃ te, ayye, eso purisapuggalo karissati avassuto vā anavassuto vā, yato tvaṃ anavassutā! Iṅgha, ayye, yaṃ te eso purisapuggalo deti khādanīyaṃ vā bhojanīyaṃ vā, taṃ tvaṃ sahatthā paṭiggahetvā khāda vā bhuñja vā’’ti uyyojesi, tasmiṃ vatthusmiṃ. Ekā paññatti. Channaṃ āpattisamuṭṭhānānaṃ tīhi samuṭṭhānehi samuṭṭhāti…pe….

๒๑๒. ถามว่า สังฆาทิเสสสิกขาบทที่ทรงบัญญัติแก่ภิกษุณีผู้แนะนำอย่างนี้ว่า ‘แม่เจ้า บุรุษผู้นี้จะกำหนัดหรือไม่กำหนัดก็ตาม จักทำอะไรแก่ท่านได้ เพราะท่านไม่ได้กำหนัด มาเถิด แม่เจ้า บุรุษผู้นี้ให้ของเคี้ยวหรือของฉันใดแก่ท่าน ท่านจงรับของนั้นด้วยมือของตนแล้วเคี้ยวหรือฉันเถิด’ ทรงบัญญัติไว้ ณ ที่ไหน ตอบว่า ทรงบัญญัติไว้ ณ กรุงสาวัตถี ถามว่า ทรงปรารภใคร ตอบว่า ทรงปรารภภิกษุณีรูปหนึ่ง ถามว่า ทรงปรารภเรื่องอะไร ตอบว่า ภิกษุณีรูปหนึ่งได้แนะนำอย่างนี้ว่า ‘แม่เจ้า บุรุษผู้นี้จะกำหนัดหรือไม่กำหนัดก็ตาม จักทำอะไรแก่ท่านได้ เพราะท่านไม่ได้กำหนัด มาเถิด แม่เจ้า บุรุษผู้นี้ให้ของเคี้ยวหรือของฉันใดแก่ท่าน ท่านจงรับของนั้นด้วยมือของตนแล้วเคี้ยวหรือฉันเถิด’ ในเรื่องนั้น มีบัญญัติ ๑ สมุฏฐานแห่งอาบัติ ๖ ประการ เกิดขึ้นด้วยสมุฏฐาน ๓ ประการ...ฯลฯ...

213. Kupitāya anattamanāya bhikkhuniyā yāvatatiyaṃ samanubhāsanāya na paṭinissajjantiyā saṅghādiseso kattha paññattoti? Sāvatthiyaṃ paññatto. Kaṃ ārabbhāti? Caṇḍakāḷiṃ bhikkhuniṃ ārabbha. Kismiṃ vatthusminti? Caṇḍakāḷī bhikkhunī kupitā anattamanā evaṃ avaca – ‘‘buddhaṃ paccācikkhāmi, dhammaṃ paccācikkhāmi, saṅghaṃ paccācikkhāmi, sikkhaṃ paccācikkhāmī’’ti, tasmiṃ [Pg.102] vatthusmiṃ. Ekā paññatti. Channaṃ āpattisamuṭṭhānānaṃ ekena samuṭṭhānena samuṭṭhāti – dhuranikkhepe…pe….

๒๑๓. ถามว่า สังฆาทิเสสสิกขาบทที่ทรงบัญญัติแก่ภิกษุณีผู้โกรธ ไม่พอใจ อันสงฆ์สวดสมนุภาสน์อยู่จนครบ ๓ ครั้ง ก็ยังไม่สละเรื่องนั้น ทรงบัญญัติไว้ ณ ที่ไหน ตอบว่า ทรงบัญญัติไว้ ณ กรุงสาวัตถี ถามว่า ทรงปรารภใคร ตอบว่า ทรงปรารภภิกษุณีชื่อจัณฑกาลี ถามว่า ทรงปรารภเรื่องอะไร ตอบว่า ภิกษุณีจัณฑกาลีโกรธ ไม่พอใจ ได้กล่าวอย่างนี้ว่า ‘ข้าพเจ้าบอกคืนพระพุทธเจ้า ข้าพเจ้าบอกคืนพระธรรม ข้าพเจ้าบอกคืนพระสงฆ์ ข้าพเจ้าบอกคืนสิกขา’ ในเรื่องนั้น มีบัญญัติ ๑ สมุฏฐานแห่งอาบัติ ๖ ประการ เกิดขึ้นด้วยสมุฏฐาน ๑ ประการ คือ ธุรนิกเขปะ...ฯลฯ...

214. Kismiñcideva adhikaraṇe paccākatāya bhikkhuniyā yāvatatiyaṃ samanubhāsanāya na paṭinissajjantiyā saṅghādiseso kattha paññattoti? Sāvatthiyaṃ paññatto. Kaṃ ārabbhāti? Caṇḍakāḷiṃ bhikkhuniṃ ārabbha. Kismiṃ vatthusminti? Caṇḍakāḷī bhikkhunī kismiñcideva adhikaraṇe paccākatā kupitā anattamanā evaṃ avaca – ‘‘chandagāminiyo ca bhikkhuniyo, dosagāminiyo ca bhikkhuniyo, mohagāminiyo ca bhikkhuniyo, bhayagāminiyo ca bhikkhuniyo’’ti, tasmiṃ vatthusmiṃ. Ekā paññatti. Channaṃ āpattisamuṭṭhānānaṃ ekena samuṭṭhānena samuṭṭhāti – dhuranikkhepe…pe….

๒๑๔. ถามว่า สังฆาทิเสสสิกขาบทที่ทรงบัญญัติแก่ภิกษุณีผู้แพ้ในอธิกรณ์อย่างใดอย่างหนึ่ง อันสงฆ์สวดสมนุภาสน์อยู่จนครบ ๓ ครั้ง ก็ยังไม่สละเรื่องนั้น ทรงบัญญัติไว้ ณ ที่ไหน ตอบว่า ทรงบัญญัติไว้ ณ กรุงสาวัตถี ถามว่า ทรงปรารภใคร ตอบว่า ทรงปรารภภิกษุณีชื่อจัณฑกาลี ถามว่า ทรงปรารภเรื่องอะไร ตอบว่า ภิกษุณีจัณฑกาลีแพ้ในอธิกรณ์อย่างใดอย่างหนึ่ง โกรธ ไม่พอใจ ได้กล่าวอย่างนี้ว่า ‘ภิกษุณีทั้งหลายเป็นผู้ถึงฉันทาคติ ภิกษุณีทั้งหลายเป็นผู้ถึงโทสาคติ ภิกษุณีทั้งหลายเป็นผู้ถึงโมหาคติ ภิกษุณีทั้งหลายเป็นผู้ถึงภยาคติ’ ในเรื่องนั้น มีบัญญัติ ๑ สมุฏฐานแห่งอาบัติ ๖ ประการ เกิดขึ้นด้วยสมุฏฐาน ๑ ประการ คือ ธุรนิกเขปะ...ฯลฯ...

215. Saṃsaṭṭhānaṃ bhikkhunīnaṃ yāvatatiyaṃ samanubhāsanāya na paṭinissajjantīnaṃ saṅghādiseso kattha paññattoti? Sāvatthiyaṃ paññatto. Kaṃ ārabbhāti? Sambahulā bhikkhuniyo ārabbha. Kismiṃ vatthusminti? Sambahulā bhikkhuniyo saṃsaṭṭhā vihariṃsu, tasmiṃ vatthusmiṃ. Ekā paññatti. Channaṃ āpattisamuṭṭhānānaṃ ekena samuṭṭhānena samuṭṭhāti – dhuranikkhepe…pe….

๒๑๕. ถามว่า สังฆาทิเสสสิกขาบทที่ทรงบัญญัติแก่ภิกษุณีทั้งหลายผู้คลุกคลี อันสงฆ์สวดสมนุภาสน์อยู่จนครบ ๓ ครั้ง ก็ยังไม่สละเรื่องนั้น ทรงบัญญัติไว้ ณ ที่ไหน ตอบว่า ทรงบัญญัติไว้ ณ กรุงสาวัตถี ถามว่า ทรงปรารภใคร ตอบว่า ทรงปรารภภิกษุณีหลายรูป ถามว่า ทรงปรารภเรื่องอะไร ตอบว่า ภิกษุณีหลายรูปอยู่คลุกคลีกัน ในเรื่องนั้น มีบัญญัติ ๑ สมุฏฐานแห่งอาบัติ ๖ ประการ เกิดขึ้นด้วยสมุฏฐาน ๑ ประการ คือ ธุรนิกเขปะ...ฯลฯ...

216. ‘‘Saṃsaṭṭhāva, ayye, tumhe viharatha. Mā tumhe nānā viharitthā’’ti uyyojentiyā yāvatatiyaṃ samanubhāsanāya na paṭinissajjantiyā saṅghādiseso kattha paññattoti? Sāvatthiyaṃ paññatto. Kaṃ ārabbhāti? Thullanandaṃ bhikkhuniṃ ārabbha. Kismiṃ vatthusminti? Thullanandā bhikkhunī – ‘‘saṃsaṭṭhāva ayye, tumhe viharatha, mā tumhe nānā viharitthā’’ti uyyojesi, tasmiṃ vatthusmiṃ. Ekā paññatti. Channaṃ āpattisamuṭṭhānānaṃ ekena samuṭṭhānena samuṭṭhāti – dhuranikkhepe…pe….

๒๑๖. ถามว่า สังฆาทิเสสสิกขาบทที่ทรงบัญญัติแก่ภิกษุณีผู้แนะนำอย่างนี้ว่า ‘แม่เจ้าทั้งหลาย พวกท่านจงอยู่คลุกคลีกันเถิด พวกท่านอย่าแยกกันอยู่เลย’ อันสงฆ์สวดสมนุภาสน์อยู่จนครบ ๓ ครั้ง ก็ยังไม่สละเรื่องนั้น ทรงบัญญัติไว้ ณ ที่ไหน ตอบว่า ทรงบัญญัติไว้ ณ กรุงสาวัตถี ถามว่า ทรงปรารภใคร ตอบว่า ทรงปรารภภิกษุณีชื่อถุลลนันทา ถามว่า ทรงปรารภเรื่องอะไร ตอบว่า ภิกษุณีถุลลนันทาได้แนะนำอย่างนี้ว่า ‘แม่เจ้าทั้งหลาย พวกท่านจงอยู่คลุกคลีกันเถิด พวกท่านอย่าแยกกันอยู่เลย’ ในเรื่องนั้น มีบัญญัติ ๑ สมุฏฐานแห่งอาบัติ ๖ ประการ เกิดขึ้นด้วยสมุฏฐาน ๑ ประการ คือ ธุรนิกเขปะ...ฯลฯ...

Dasa saṅghādisesā niṭṭhitā.

สังฆาทิเสส ๑๐ สิกขาบท จบแล้ว

Tassuddānaṃ –

อุทานของสิกขาบทเหล่านั้น คือ

Ussayacori gāmantaṃ, ukkhittaṃ khādanena ca;

Kiṃ te kupitā kismiñci, saṃsaṭṭhā ñāyate dasāti.

อุสสยวาทสิกขาบท, โจรีวุฏฐาปนสิกขาบท, คามันตรคมนสิกขาบท, อุกขิตตโอสารณสิกขาบท, ปฐมอวัสสุตสิกขาบทที่เกี่ยวกับของเคี้ยว, ทุติยอวัสสุตสิกขาบทที่เกี่ยวกับคำว่า ‘กึ เต’, ปฐมกุปิตสิกขาบท, ทุติยกุปิตสิกขาบทที่เกี่ยวกับคำว่า ‘กิสมิญจิ’, สังสัฏฐสิกขาบท ๒ สิกขาบท พึงทราบว่ามี ๑๐ สิกขาบทด้วยประการฉะนี้

3. Nissaggiyakaṇḍaṃ

๓. นิสสัคคิยกัณฑ์

217. Yaṃ [Pg.103] tena bhagavatā jānatā passatā arahatā sammāsambuddhena pattasannicayaṃ karontiyā nissaggiyaṃ pācittiyaṃ kattha paññattanti? Sāvatthiyaṃ paññattaṃ. Kaṃ ārabbhāti? Chabbaggiyā bhikkhuniyo ārabbha. Kismiṃ vatthusminti? Chabbaggiyā bhikkhuniyo pattasannicayaṃ akaṃsu, tasmiṃ vatthusmiṃ. Ekā paññatti. Channaṃ āpattisamuṭṭhānānaṃ dvīhi samuṭṭhānehi samuṭṭhāti – kathinake…pe….

๒๑๗. อาบัตินิสสัคคิยปาจิตตีย์ ที่พระผู้มีพระภาคพระองค์นั้น ผู้ทรงรู้ ทรงเห็น เป็นพระอรหันต์ ตรัสรู้โดยชอบด้วยพระองค์เอง ทรงบัญญัติแก่ภิกษุณีผู้ทำการสะสมบาตรนั้น ทรงบัญญัติไว้ ณ ที่ไหน? ทรงบัญญัติไว้ ณ กรุงสาวัตถี. ทรงปรารภใคร? ทรงปรารภพวกภิกษุณีฉัพพัคคีย์. ในเรื่องอะไร? ในเรื่องที่พวกภิกษุณีฉัพพัคคีย์ทำการสะสมบาตร. เป็นเอกบัญญัติ เกิดขึ้นด้วยสมุฏฐาน ๒ อย่างในบรรดาสมุฏฐานแห่งอาบัติ ๖ ...ฯลฯ...

Akālacīvaraṃ ‘‘kālacīvara’’nti adhiṭṭhahitvā bhājāpentiyā nissaggiyaṃ pācittiyaṃ kattha paññattanti? Sāvatthiyaṃ paññattaṃ. Kaṃ ārabbhāti? Thullanandaṃ bhikkhuniṃ ārabbha. Kismiṃ vatthusminti? Thullanandā bhikkhunī akālacīvaraṃ ‘‘kālacīvara’’nti adhiṭṭhahitvā bhājāpesi, tasmiṃ vatthusmiṃ. Ekā paññatti. Channaṃ āpattisamuṭṭhānānaṃ tīhi samuṭṭhānehi samuṭṭhāti…pe….

อาบัตินิสสัคคิยปาจิตตีย์ ที่ทรงบัญญัติแก่ภิกษุณีผู้อธิษฐานอกาลจีวรว่าเป็นกาลจีวรแล้วให้แจกกันนั้น ทรงบัญญัติไว้ ณ ที่ไหน? ทรงบัญญัติไว้ ณ กรุงสาวัตถี. ทรงปรารภใคร? ทรงปรารภภิกษุณีถุลลนันทา. ในเรื่องอะไร? ในเรื่องที่ภิกษุณีถุลลนันทาอธิษฐานอกาลจีวรว่าเป็นกาลจีวรแล้วให้แจกกัน. เป็นเอกบัญญัติ เกิดขึ้นด้วยสมุฏฐาน ๓ อย่างในบรรดาสมุฏฐานแห่งอาบัติ ๖ ...ฯลฯ...

Bhikkhuniyā saddhiṃ cīvaraṃ parivattetvā acchindantiyā nissaggiyaṃ pācittiyaṃ kattha paññattanti? Sāvatthiyaṃ paññattaṃ. Kaṃ ārabbhāti? Thullanandaṃ bhikkhuniṃ ārabbha. Kismiṃ vatthusminti? Thullanandā bhikkhunī bhikkhuniyā saddhiṃ cīvaraṃ parivattetvā acchindi, tasmiṃ vatthusmiṃ. Ekā paññatti. Channaṃ āpattisamuṭṭhānānaṃ tīhi samuṭṭhānehi samuṭṭhāti…pe….

อาบัตินิสสัคคิยปาจิตตีย์ ที่ทรงบัญญัติแก่ภิกษุณีผู้แลกเปลี่ยนจีวรกับภิกษุณีแล้วชิงเอาคืนนั้น ทรงบัญญัติไว้ ณ ที่ไหน? ทรงบัญญัติไว้ ณ กรุงสาวัตถี. ทรงปรารภใคร? ทรงปรารภภิกษุณีถุลลนันทา. ในเรื่องอะไร? ในเรื่องที่ภิกษุณีถุลลนันทาแลกเปลี่ยนจีวรกับภิกษุณีแล้วชิงเอาคืน. เป็นเอกบัญญัติ เกิดขึ้นด้วยสมุฏฐาน ๓ อย่างในบรรดาสมุฏฐานแห่งอาบัติ ๖ ...ฯลฯ...

Aññaṃ viññāpetvā aññaṃ viññāpentiyā nissaggiyaṃ pācittiyaṃ kattha paññattanti? Sāvatthiyaṃ paññattaṃ. Kaṃ ārabbhāti? Thullanandaṃ bhikkhuniṃ ārabbha. Kismiṃ vatthusminti? Thullanandā bhikkhunī aññaṃ viññāpetvā aññaṃ viññāpesi, tasmiṃ vatthusmiṃ. Ekā paññatti. Channaṃ āpattisamuṭṭhānānaṃ chahi samuṭṭhānehi samuṭṭhāti…pe….

อาบัตินิสสัคคิยปาจิตตีย์ ที่ทรงบัญญัติแก่ภิกษุณีผู้ขอสิ่งหนึ่งแล้วขออีกสิ่งหนึ่งนั้น ทรงบัญญัติไว้ ณ ที่ไหน? ทรงบัญญัติไว้ ณ กรุงสาวัตถี. ทรงปรารภใคร? ทรงปรารภภิกษุณีถุลลนันทา. ในเรื่องอะไร? ในเรื่องที่ภิกษุณีถุลลนันทาขอสิ่งหนึ่งแล้วขออีกสิ่งหนึ่ง. เป็นเอกบัญญัติ เกิดขึ้นด้วยสมุฏฐาน ๖ อย่างในบรรดาสมุฏฐานแห่งอาบัติ ๖ ...ฯลฯ...

Aññaṃ cetāpetvā aññaṃ cetāpentiyā nissaggiyaṃ pācittiyaṃ kattha paññattanti? Sāvatthiyaṃ paññattaṃ. Kaṃ ārabbhāti? Thullanandaṃ bhikkhuniṃ ārabbha. Kismiṃ vatthusminti? Thullanandā bhikkhunī aññaṃ cetāpetvā aññaṃ cetāpesi, tasmiṃ vatthusmiṃ. Ekā paññatti. Channaṃ āpattisamuṭṭhānānaṃ chahi samuṭṭhānehi samuṭṭhāti…pe….

อาบัตินิสสัคคิยปาจิตตีย์ ที่ทรงบัญญัติแก่ภิกษุณีผู้ให้ซื้อสิ่งหนึ่งแล้วให้ซื้ออีกสิ่งหนึ่งนั้น ทรงบัญญัติไว้ ณ ที่ไหน? ทรงบัญญัติไว้ ณ กรุงสาวัตถี. ทรงปรารภใคร? ทรงปรารภภิกษุณีถุลลนันทา. ในเรื่องอะไร? ในเรื่องที่ภิกษุณีถุลลนันทาให้ซื้อสิ่งหนึ่งแล้วให้ซื้ออีกสิ่งหนึ่ง. เป็นเอกบัญญัติ เกิดขึ้นด้วยสมุฏฐาน ๖ อย่างในบรรดาสมุฏฐานแห่งอาบัติ ๖ ...ฯลฯ...

Aññadatthikena parikkhārena aññuddisikena saṅghikena aññaṃ cetāpentiyā nissaggiyaṃ pācittiyaṃ katthaṃ paññattanti? Sāvatthiyaṃ paññattaṃ. Kaṃ ārabbhāti[Pg.104]? Sambahulā bhikkhuniyo ārabbha. Kismiṃ vatthusminti? Sambahulā bhikkhuniyo aññadatthikena parikkhārena aññuddisikena saṅghikena aññaṃ cetāpesuṃ, tasmiṃ vatthusmiṃ. Ekā paññatti. Channaṃ āpattisamuṭṭhānānaṃ chahi samuṭṭhānehi samuṭṭhāti…pe….

อาบัตินิสสัคคิยปาจิตตีย์ ที่ทรงบัญญัติแก่ภิกษุณีผู้ให้ซื้อสิ่งอื่นด้วยบริขารของสงฆ์ที่เขาถวายเพื่อประโยชน์อย่างหนึ่ง เจาะจงเพื่ออย่างอื่นนั้น ทรงบัญญัติไว้ ณ ที่ไหน? ทรงบัญญัติไว้ ณ กรุงสาวัตถี. ทรงปรารภใคร? ทรงปรารภภิกษุณีหลายรูป. ในเรื่องอะไร? ในเรื่องที่ภิกษุณีหลายรูปให้ซื้อสิ่งอื่นด้วยบริขารของสงฆ์ที่เขาถวายเพื่อประโยชน์อย่างหนึ่ง เจาะจงเพื่ออย่างอื่น. เป็นเอกบัญญัติ เกิดขึ้นด้วยสมุฏฐาน ๖ อย่างในบรรดาสมุฏฐานแห่งอาบัติ ๖ ...ฯลฯ...

Aññadatthikena parikkhārena aññuddisikena saṅghikena saññācikena aññaṃ cetāpentiyā nissaggiyaṃ pācittiyaṃ kattha paññattanti? Sāvatthiyaṃ paññattaṃ. Kaṃ ārabbhāti? Sambahulā bhikkhuniyo ārabbha. Kismiṃ vatthusminti? Sambahulā bhikkhuniyo aññadatthikena parikkhārena aññuddisikena saṅghikena saññācikena aññaṃ cetāpesuṃ, tasmiṃ vatthusmiṃ. Ekā paññatti. Channaṃ āpattisamuṭṭhānānaṃ chahi samuṭṭhānehi samuṭṭhāti…pe….

อาบัตินิสสัคคิยปาจิตตีย์ ที่ทรงบัญญัติแก่ภิกษุณีผู้ให้ซื้อสิ่งอื่นด้วยบริขารของสงฆ์ที่ตนขอมา ซึ่งเขาถวายเพื่อประโยชน์อย่างหนึ่ง เจาะจงเพื่ออย่างอื่นนั้น ทรงบัญญัติไว้ ณ ที่ไหน? ทรงบัญญัติไว้ ณ กรุงสาวัตถี. ทรงปรารภใคร? ทรงปรารภภิกษุณีหลายรูป. ในเรื่องอะไร? ในเรื่องที่ภิกษุณีหลายรูปให้ซื้อสิ่งอื่นด้วยบริขารของสงฆ์ที่ตนขอมา ซึ่งเขาถวายเพื่อประโยชน์อย่างหนึ่ง เจาะจงเพื่ออย่างอื่น. เป็นเอกบัญญัติ เกิดขึ้นด้วยสมุฏฐาน ๖ อย่างในบรรดาสมุฏฐานแห่งอาบัติ ๖ ...ฯลฯ...

Aññadatthikena parikkhārena aññuddisikena mahājanikena aññaṃ cetāpentiyā nissaggiyaṃ pācittiyaṃ kattha paññattanti? Sāvatthiyaṃ paññattaṃ. Kaṃ ārabbhāti? Sambahulā bhikkhuniyo ārabbha. Kismiṃ vatthusminti? Sambahulā bhikkhuniyo aññadatthikena parikkhārena aññuddisikena mahājanikena aññaṃ cetāpesuṃ, tasmiṃ vatthusmiṃ. Ekā paññatti. Channaṃ āpattisamuṭṭhānānaṃ chahi samuṭṭhānehi samuṭṭhāti…pe….

อาบัตินิสสัคคิยปาจิตตีย์ ที่ทรงบัญญัติแก่ภิกษุณีผู้ให้ซื้อสิ่งอื่นด้วยบริขารของคณะที่เขาถวายเพื่อประโยชน์อย่างหนึ่ง เจาะจงเพื่ออย่างอื่นนั้น ทรงบัญญัติไว้ ณ ที่ไหน? ทรงบัญญัติไว้ ณ กรุงสาวัตถี. ทรงปรารภใคร? ทรงปรารภภิกษุณีหลายรูป. ในเรื่องอะไร? ในเรื่องที่ภิกษุณีหลายรูปให้ซื้อสิ่งอื่นด้วยบริขารของคณะที่เขาถวายเพื่อประโยชน์อย่างหนึ่ง เจาะจงเพื่ออย่างอื่น. เป็นเอกบัญญัติ เกิดขึ้นด้วยสมุฏฐาน ๖ อย่างในบรรดาสมุฏฐานแห่งอาบัติ ๖ ...ฯลฯ...

Aññadatthikena parikkhārena aññuddisikena mahājanikena saññācikena aññaṃ cetāpentiyā nissaggiyaṃ pācittiyaṃ kattha paññattanti? Sāvatthiyaṃ paññattaṃ. Kaṃ ārabbhāti? Sambahulā bhikkhuniyo ārabbha. Kismiṃ vatthusminti? Sambahulā bhikkhuniyo aññadatthikena parikkhārena aññuddisikena mahājanikena saññācikena aññaṃ cetāpesuṃ, tasmiṃ vatthusmiṃ. Ekā paññatti. Channaṃ āpattisamuṭṭhānānaṃ chahi samuṭṭhānehi samuṭṭhāti…pe….

อาบัตินิสสัคคิยปาจิตตีย์ ที่ทรงบัญญัติแก่ภิกษุณีผู้ให้ซื้อสิ่งอื่นด้วยบริขารของคณะที่ตนขอมา ซึ่งเขาถวายเพื่อประโยชน์อย่างหนึ่ง เจาะจงเพื่ออย่างอื่นนั้น ทรงบัญญัติไว้ ณ ที่ไหน? ทรงบัญญัติไว้ ณ กรุงสาวัตถี. ทรงปรารภใคร? ทรงปรารภภิกษุณีหลายรูป. ในเรื่องอะไร? ในเรื่องที่ภิกษุณีหลายรูปให้ซื้อสิ่งอื่นด้วยบริขารของคณะที่ตนขอมา ซึ่งเขาถวายเพื่อประโยชน์อย่างหนึ่ง เจาะจงเพื่ออย่างอื่น. เป็นเอกบัญญัติ เกิดขึ้นด้วยสมุฏฐาน ๖ อย่างในบรรดาสมุฏฐานแห่งอาบัติ ๖ ...ฯลฯ...

Aññadatthikena parikkhārena aññuddisikena puggalikena saññācikena aññaṃ cetāpentiyā nissaggiyaṃ pācittiyaṃ kattha paññattanti? Sāvatthiyaṃ paññattaṃ. Kaṃ ārabbhāti? Thullanandaṃ bhikkhuniṃ ārabbha. Kismiṃ vatthusminti? Thullanandā bhikkhunī aññadatthikena parikkhārena aññuddisikena puggalikena saññācikena aññaṃ cetāpesi, tasmiṃ vatthusmiṃ. Ekā paññatti. Channaṃ āpattisamuṭṭhānānaṃ chahi samuṭṭhānehi samuṭṭhāti…pe….

อาบัตินิสสัคคิยปาจิตตีย์ ที่ทรงบัญญัติแก่ภิกษุณีผู้ให้ซื้อสิ่งอื่นด้วยบริขารของบุคคลที่ตนขอมา ซึ่งเขาถวายเพื่อประโยชน์อย่างหนึ่ง เจาะจงเพื่ออย่างอื่นนั้น ทรงบัญญัติไว้ ณ ที่ไหน? ทรงบัญญัติไว้ ณ กรุงสาวัตถี. ทรงปรารภใคร? ทรงปรารภภิกษุณีถุลลนันทา. ในเรื่องอะไร? ในเรื่องที่ภิกษุณีถุลลนันทาให้ซื้อสิ่งอื่นด้วยบริขารของบุคคลที่ตนขอมา ซึ่งเขาถวายเพื่อประโยชน์อย่างหนึ่ง เจาะจงเพื่ออย่างอื่น. เป็นเอกบัญญัติ เกิดขึ้นด้วยสมุฏฐาน ๖ อย่างในบรรดาสมุฏฐานแห่งอาบัติ ๖ ...ฯลฯ...

Atirekacatukkaṃsaparamaṃ [Pg.105] garupāvuraṇaṃ cetāpentiyā nissaggiyaṃ pācittiyaṃ kattha paññattanti? Sāvatthiyaṃ paññattaṃ. Kaṃ ārabbhāti? Thullanandaṃ bhikkhuniṃ ārabbha. Kismiṃ vatthusminti? Thullanandā bhikkhunī rājānaṃ kambalaṃ viññāpesi, tasmiṃ vatthusmiṃ. Ekā paññatti. Channaṃ āpattisamuṭṭhānānaṃ chahi samuṭṭhānehi samuṭṭhāti…pe….

นิสสัคคิยปาจิตตีย์แก่ภิกษุณีผู้ให้ทำผ้าห่มหนักมีราคาเกิน ๔ กังสะเป็นอย่างยิ่ง ทรงบัญญัติไว้ที่ไหน? ทรงบัญญัติไว้ที่กรุงสาวัตถี. ทรงปรารภใคร? ทรงปรารภภิกษุณีถุลลนันทา. ในเรื่องอะไร? ในเรื่องที่ภิกษุณีถุลลนันทาขอผ้ากัมพลต่อพระราชา. เป็นบัญญัติ ๑. ในบรรดาสมุฏฐานแห่งอาบัติ ๖ อย่าง เกิดขึ้นด้วยสมุฏฐาน ๖ อย่าง...ฯลฯ...

Atirekaaḍḍhateyyakaṃsaparamaṃ lahupāvuraṇaṃ cetāpentiyā nissaggiyaṃ pācittiyaṃ kattha paññattanti? Sāvatthiyaṃ paññattaṃ. Kaṃ ārabbhāti? Thullanandaṃ bhikkhuniṃ ārabbha. Kismiṃ vatthusminti? Thullanandā bhikkhunī rājānaṃ khomaṃ viññāpesi, tasmiṃ vatthusmiṃ. Ekā paññatti. Channaṃ āpattisamuṭṭhānānaṃ chahi samuṭṭhānehi samuṭṭhāti …pe….

นิสสัคคิยปาจิตตีย์แก่ภิกษุณีผู้ให้ทำผ้าห่มเบามีราคาเกิน ๒ กังสะกึ่งเป็นอย่างยิ่ง ทรงบัญญัติไว้ที่ไหน? ทรงบัญญัติไว้ที่กรุงสาวัตถี. ทรงปรารภใคร? ทรงปรารภภิกษุณีถุลลนันทา. ในเรื่องอะไร? ในเรื่องที่ภิกษุณีถุลลนันทาขอผ้าโขมพัสตร์ต่อพระราชา. เป็นบัญญัติ ๑. ในบรรดาสมุฏฐานแห่งอาบัติ ๖ อย่าง เกิดขึ้นด้วยสมุฏฐาน ๖ อย่าง...ฯลฯ...

Dvādasa nissaggiyā pācittiyā niṭṭhitā.

นิสสัคคิยปาจิตตีย์ ๑๒ สิกขาบท จบแล้ว.

Tassuddānaṃ –

อุทานของสิกขาบทเหล่านั้น คือ

Pattaṃ akālaṃ kālañca, parivatte ca viññāpe;

Cetāpetvā aññadatthi, saṅghikañca mahājanikaṃ;

Saññācikā puggalikā, catukkaṃsaḍḍhateyyakāti.

ว่าด้วยบาตร ๑, จีวรนอกกาล ๑, จีวรในกาล ๑, การแลกเปลี่ยน ๑, การขอ ๑, การให้ทำ ๑, ของสงฆ์ที่เป็นของสงฆ์อื่น ๑, ของสงฆ์ ๑, ของมหาชน ๑, การขอของสงฆ์ ๑, การขอของบุคคล ๑, ราคา ๔ กังสะ และราคา ๒ กังสะกึ่ง ๑.

4. Pācittiyakaṇḍaṃ

๔. ปาจิตติยกัณฑ์

1. Lasuṇavaggo

๑. ลสุณวรรค

218. Yaṃ tena bhagavatā jānatā passatā arahatā sammāsambuddhena lasuṇaṃ khādantiyā pācittiyaṃ kattha paññattanti? Sāvatthiyaṃ paññattaṃ. Kaṃ ārabbhāti? Thullanandaṃ bhikkhuniṃ ārabbha. Kismiṃ vatthusminti? Thullanandā bhikkhunī na mattaṃ jānitvā lasuṇaṃ harāpesi, tasmiṃ vatthusmiṃ. Ekā paññatti. Channaṃ āpattisamuṭṭhānānaṃ dvīhi samuṭṭhānehi samuṭṭhāti eḷakalomake…pe….

๒๑๘. ปาจิตตีย์ที่พระผู้มีพระภาคผู้ทรงรู้ ทรงเห็น เป็นพระอรหันต์ ตรัสรู้โดยชอบด้วยพระองค์เองพระองค์นั้น ทรงบัญญัติแก่ภิกษุณีผู้ฉันกระเทียม ทรงบัญญัติไว้ที่ไหน? ทรงบัญญัติไว้ที่กรุงสาวัตถี. ทรงปรารภใคร? ทรงปรารภภิกษุณีถุลลนันทา. ในเรื่องอะไร? ในเรื่องที่ภิกษุณีถุลลนันทาไม่รู้จักประมาณ ให้นำกระเทียมมา. เป็นบัญญัติ ๑. ในบรรดาสมุฏฐานแห่งอาบัติ ๖ อย่าง เกิดขึ้นด้วยสมุฏฐาน ๒ อย่าง คือ เอฬกโลมกะ...ฯลฯ...

Sambādhe lomaṃ saṃharāpentiyā pācittiyaṃ kattha paññattanti? Sāvatthiyaṃ paññattaṃ. Kaṃ ārabbhāti? Chabbaggiyā bhikkhuniyo ārabbha. Kismiṃ vatthusminti? Chabbaggiyā bhikkhuniyo sambādhe lomaṃ saṃharāpesuṃ, tasmiṃ vatthusmiṃ. Ekā paññatti. Channaṃ āpattisamuṭṭhānānaṃ catūhi samuṭṭhānehi samuṭṭhāti…pe….

ปาจิตตีย์แก่ภิกษุณีผู้ให้ถอนขนในที่แคบ ทรงบัญญัติไว้ที่ไหน? ทรงบัญญัติไว้ที่กรุงสาวัตถี. ทรงปรารภใคร? ทรงปรารภพวกภิกษุณีฉัพพัคคีย์. ในเรื่องอะไร? ในเรื่องที่พวกภิกษุณีฉัพพัคคีย์ให้ถอนขนในที่แคบ. เป็นบัญญัติ ๑. ในบรรดาสมุฏฐานแห่งอาบัติ ๖ อย่าง เกิดขึ้นด้วยสมุฏฐาน ๔ อย่าง...ฯลฯ...

Talaghātake [Pg.106] pācittiyaṃ kattha paññattanti? Sāvatthiyaṃ paññattaṃ. Kaṃ ārabbhāti? Dve bhikkhuniyo ārabbha. Kismiṃ vatthusminti? Dve bhikkhuniyo talaghātakaṃ akaṃsu, tasmiṃ vatthusmiṃ. Ekā paññatti. Channaṃ āpattisamuṭṭhānānaṃ ekena samuṭṭhānena samuṭṭhāti – paṭhamapārājike…pe….

ปาจิตตีย์ในการตบด้วยฝ่ามือ ทรงบัญญัติไว้ที่ไหน? ทรงบัญญัติไว้ที่กรุงสาวัตถี. ทรงปรารภใคร? ทรงปรารภภิกษุณี ๒ รูป. ในเรื่องอะไร? ในเรื่องที่ภิกษุณี ๒ รูปได้ทำการตบด้วยฝ่ามือ. เป็นบัญญัติ ๑. ในบรรดาสมุฏฐานแห่งอาบัติ ๖ อย่าง เกิดขึ้นด้วยสมุฏฐาน ๑ อย่าง คือ ปฐมปาราชิก...ฯลฯ...

Jatumaṭṭhake pācittiyaṃ kattha paññattanti? Sāvatthiyaṃ paññattaṃ. Kaṃ ārabbhāti? Aññataraṃ bhikkhuniṃ ārabbha. Kismiṃ vatthusminti? Aññatarā bhikkhunī jatumaṭṭhakaṃ ādiyi, tasmiṃ vatthusmiṃ. Ekā paññatti. Channaṃ āpattisamuṭṭhānānaṃ ekena samuṭṭhānena samuṭṭhāti – paṭhamapārājike…pe….

ปาจิตตีย์ในการใช้แท่งครั่ง ทรงบัญญัติไว้ที่ไหน? ทรงบัญญัติไว้ที่กรุงสาวัตถี. ทรงปรารภใคร? ทรงปรารภภิกษุณีรูปหนึ่ง. ในเรื่องอะไร? ในเรื่องที่ภิกษุณีรูปหนึ่งได้ใช้แท่งครั่ง. เป็นบัญญัติ ๑. ในบรรดาสมุฏฐานแห่งอาบัติ ๖ อย่าง เกิดขึ้นด้วยสมุฏฐาน ๑ อย่าง คือ ปฐมปาราชิก...ฯลฯ...

Atirekadvaṅgulapabbaparamaṃ udakasuddhikaṃ ādiyantiyā pācittiyaṃ kattha paññattanti? Sakkesu paññattaṃ. Kaṃ ārabbhāti? Aññataraṃ bhikkhuniṃ ārabbha. Kismiṃ vatthusminti? Aññatarā bhikkhunī atigambhīraṃ udakasuddhikaṃ ādiyi, tasmiṃ vatthusmiṃ. Ekā paññatti. Channaṃ āpattisamuṭṭhānānaṃ ekena samuṭṭhānena samuṭṭhāti – paṭhamapārājike…pe….

ปาจิตตีย์แก่ภิกษุณีผู้ชำระด้วยน้ำเกิน ๒ องคุลีเป็นอย่างยิ่ง ทรงบัญญัติไว้ที่ไหน? ทรงบัญญัติไว้ในแคว้นสักกะ. ทรงปรารภใคร? ทรงปรารภภิกษุณีรูปหนึ่ง. ในเรื่องอะไร? ในเรื่องที่ภิกษุณีรูปหนึ่งชำระด้วยน้ำลึกเกินไป. เป็นบัญญัติ ๑. ในบรรดาสมุฏฐานแห่งอาบัติ ๖ อย่าง เกิดขึ้นด้วยสมุฏฐาน ๑ อย่าง คือ ปฐมปาราชิก...ฯลฯ...

Bhikkhussa bhuñjantassa pānīyena vā vidhūpanena vā upatiṭṭhantiyā pācittiyaṃ kattha paññattanti? Sāvatthiyaṃ paññattaṃ. Kaṃ ārabbhāti? Aññataraṃ bhikkhuniṃ ārabbha. Kismiṃ vatthusminti? Aññatarā bhikkhunī bhikkhussa bhuñjantassa pānīyena ca vidhūpanena ca upatiṭṭhi, tasmiṃ vatthusmiṃ. Ekā paññatti. Channaṃ āpattisamuṭṭhānānaṃ dvīhi samuṭṭhānehi samuṭṭhāti – eḷakalomake…pe….

ปาจิตตีย์แก่ภิกษุณีผู้อุปัฏฐากภิกษุผู้กำลังฉันอยู่ด้วยน้ำฉันหรือพัด ทรงบัญญัติไว้ที่ไหน? ทรงบัญญัติไว้ที่กรุงสาวัตถี. ทรงปรารภใคร? ทรงปรารภภิกษุณีรูปหนึ่ง. ในเรื่องอะไร? ในเรื่องที่ภิกษุณีรูปหนึ่งได้อุปัฏฐากภิกษุผู้กำลังฉันอยู่ด้วยน้ำฉันและพัด. เป็นบัญญัติ ๑. ในบรรดาสมุฏฐานแห่งอาบัติ ๖ อย่าง เกิดขึ้นด้วยสมุฏฐาน ๒ อย่าง คือ เอฬกโลมกะ...ฯลฯ...

Āmakadhaññaṃ viññāpetvā bhuñjantiyā pācittiyaṃ kattha paññattanti? Sāvatthiyaṃ paññattaṃ. Kaṃ ārabbhāti? Sambahulā bhikkhuniyo ārabbha. Kismiṃ vatthusminti? Sambahulā bhikkhuniyo āmakadhaññaṃ viññāpetvā bhuñjiṃsu, tasmiṃ vatthusmiṃ. Ekā paññatti. Channaṃ āpattisamuṭṭhānānaṃ catūhi samuṭṭhānehi samuṭṭhāti…pe….

ปาจิตตีย์แก่ภิกษุณีผู้ขอข้าวเปลือกดิบมาฉัน ทรงบัญญัติไว้ที่ไหน? ทรงบัญญัติไว้ที่กรุงสาวัตถี. ทรงปรารภใคร? ทรงปรารภภิกษุณีหลายรูป. ในเรื่องอะไร? ในเรื่องที่ภิกษุณีหลายรูปขอข้าวเปลือกดิบมาฉัน. เป็นบัญญัติ ๑. ในบรรดาสมุฏฐานแห่งอาบัติ ๖ อย่าง เกิดขึ้นด้วยสมุฏฐาน ๔ อย่าง...ฯลฯ...

Uccāraṃ vā passāvaṃ vā saṅkāraṃ vā vighāsaṃ vā tirokuṭṭe chaḍḍentiyā pācittiyaṃ kattha paññattanti? Sāvatthiyaṃ paññattaṃ. Kaṃ ārabbhāti? Aññataraṃ bhikkhuniṃ ārabbha. Kismiṃ vatthusminti? Aññatarā bhikkhunī uccāraṃ tirokuṭṭe chaḍḍesi, tasmiṃ vatthusmiṃ. Ekā paññatti. Channaṃ āpattisamuṭṭhānānaṃ chahi samuṭṭhānehi samuṭṭhāti…pe….

ปาจิตตีย์แก่ภิกษุณีผู้ทิ้งอุจจาระก็ดี ปัสสาวะก็ดี ของบูดเน่าก็ดี เดนก็ดี นอกฝา ทรงบัญญัติไว้ที่ไหน? ทรงบัญญัติไว้ที่กรุงสาวัตถี. ทรงปรารภใคร? ทรงปรารภภิกษุณีรูปหนึ่ง. ในเรื่องอะไร? ในเรื่องที่ภิกษุณีรูปหนึ่งทิ้งอุจจาระนอกฝา. เป็นบัญญัติ ๑. ในบรรดาสมุฏฐานแห่งอาบัติ ๖ อย่าง เกิดขึ้นด้วยสมุฏฐาน ๖ อย่าง...ฯลฯ...

Uccāraṃ [Pg.107] vā passāvaṃ vā saṅkāraṃ vā vighāsaṃ vā harite chaḍḍentiyā pācittiyaṃ kattha paññattanti? Sāvatthiyaṃ paññattaṃ. Kaṃ ārabbhāti? Sambahulā bhikkhuniyo ārabbha. Kismiṃ vatthusminti? Sambahulā bhikkhuniyo uccārampi passāvampi saṅkārampi vighāsampi harite chaḍḍesuṃ, tasmiṃ vatthusmiṃ. Ekā paññatti. Channaṃ āpattisamuṭṭhānānaṃ chahi samuṭṭhānehi samuṭṭhāti…pe….

ปาจิตตีย์แก่ภิกษุณีผู้ทิ้งอุจจาระก็ดี ปัสสาวะก็ดี ของบูดเน่าก็ดี เดนก็ดี บนของเขียว ทรงบัญญัติไว้ที่ไหน? ทรงบัญญัติไว้ที่กรุงสาวัตถี. ทรงปรารภใคร? ทรงปรารภภิกษุณีหลายรูป. ในเรื่องอะไร? ในเรื่องที่ภิกษุณีหลายรูปได้ทิ้งอุจจาระ ปัสสาวะ ของบูดเน่า และเดน บนของเขียว. เป็นบัญญัติ ๑. ในบรรดาสมุฏฐานแห่งอาบัติ ๖ อย่าง เกิดขึ้นด้วยสมุฏฐาน ๖ อย่าง...ฯลฯ...

Naccaṃ vā gītaṃ vā vāditaṃ vā dassanāya gacchantiyā pācittiyaṃ kattha paññattanti? Rājagahe paññattaṃ. Kaṃ ārabbhāti? Chabbaggiyā bhikkhuniyo ārabbha. Kismiṃ vatthusminti? Chabbaggiyā bhikkhuniyo naccampi gītampi vāditampi dassanāya agamaṃsu, tasmiṃ vatthusmiṃ. Ekā paññatti. Channaṃ āpattisamuṭṭhānānaṃ dvīhi samuṭṭhānehi samuṭṭhāti – eḷakalomake…pe….

อาบัติปาจิตตีย์แก่ภิกษุณีผู้ไปเพื่อดูการฟ้อนรำก็ดี การขับร้องก็ดี การประโคมก็ดี ทรงบัญญัติไว้ที่ไหน? ตอบว่า ทรงบัญญัติไว้ที่กรุงราชคฤห์. ถามว่า ทรงปรารภใคร? ตอบว่า ทรงปรารภพวกภิกษุณีฉัพพัคคีย์. ถามว่า ในเรื่องอะไร? ตอบว่า ในเรื่องที่พวกภิกษุณีฉัพพัคคีย์ไปเพื่อดูการฟ้อนรำบ้าง การขับร้องบ้าง การประโคมบ้าง. เป็นบัญญัติหนึ่ง ในบรรดาสมุฏฐานแห่งอาบัติ ๖ อย่าง เกิดขึ้นด้วยสมุฏฐาน ๒ อย่าง คือ เอฬกโลมกะ...ฯลฯ...

Lasuṇavaggo paṭhamo.

ลสุณวรรคที่ ๑

2. Rattandhakāravaggo

๒. รัตตันธการวรรค

219. Rattandhakāre appadīpe purisena saddhiṃ ekenekāya santiṭṭhantiyā pācittiyaṃ kattha paññattanti? Sāvatthiyaṃ paññattaṃ. Kaṃ ārabbhāti? Aññataraṃ bhikkhuniṃ ārabbha. Kismiṃ vatthusminti? Aññatarā bhikkhunī rattandhakāre appadīpe purisena saddhiṃ ekenekā santiṭṭhi, tasmiṃ vatthusmiṃ. Ekā paññatti. Channaṃ āpattisamuṭṭhānānaṃ dvīhi samuṭṭhānehi samuṭṭhāti – theyyasatthake…pe….

๒๑๙. อาบัติปาจิตตีย์แก่ภิกษุณีผู้ยืนอยู่กับบุรุษสองต่อสองในที่มืดเวลากลางคืนที่ไม่มีประทีป ทรงบัญญัติไว้ที่ไหน? ตอบว่า ทรงบัญญัติไว้ที่กรุงสาวัตถี. ถามว่า ทรงปรารภใคร? ตอบว่า ทรงปรารภภิกษุณีรูปหนึ่ง. ถามว่า ในเรื่องอะไร? ตอบว่า ในเรื่องที่ภิกษุณีรูปหนึ่งยืนอยู่กับบุรุษสองต่อสองในที่มืดเวลากลางคืนที่ไม่มีประทีป. เป็นบัญญัติหนึ่ง ในบรรดาสมุฏฐานแห่งอาบัติ ๖ อย่าง เกิดขึ้นด้วยสมุฏฐาน ๒ อย่าง คือ เถยยสัตถกะ...ฯลฯ...

Paṭicchanne okāse purisena saddhiṃ ekenekāya santiṭṭhantiyā pācittiyaṃ kattha paññattanti? Sāvatthiyaṃ paññattaṃ. Kaṃ ārabbhāti? Aññataraṃ bhikkhuniṃ ārabbha. Kismiṃ vatthusminti? Aññatarā bhikkhunī paṭicchanne okāse purisena saddhiṃ ekenekā santiṭṭhi, tasmiṃ vatthusmiṃ. Ekā paññatti. Channaṃ āpattisamuṭṭhānānaṃ dvīhi samuṭṭhānehi samuṭṭhāti – theyyasatthake…pe….

อาบัติปาจิตตีย์แก่ภิกษุณีผู้ยืนอยู่กับบุรุษสองต่อสองในที่กำบัง ทรงบัญญัติไว้ที่ไหน? ตอบว่า ทรงบัญญัติไว้ที่กรุงสาวัตถี. ถามว่า ทรงปรารภใคร? ตอบว่า ทรงปรารภภิกษุณีรูปหนึ่ง. ถามว่า ในเรื่องอะไร? ตอบว่า ในเรื่องที่ภิกษุณีรูปหนึ่งยืนอยู่กับบุรุษสองต่อสองในที่กำบัง. เป็นบัญญัติหนึ่ง ในบรรดาสมุฏฐานแห่งอาบัติ ๖ อย่าง เกิดขึ้นด้วยสมุฏฐาน ๒ อย่าง คือ เถยยสัตถกะ...ฯลฯ...

Ajjhokāse purisena saddhiṃ ekenekāya santiṭṭhantiyā pācittiyaṃ kattha paññattanti? Sāvatthiyaṃ paññattaṃ. Kaṃ ārabbhāti? Aññataraṃ bhikkhuniṃ ārabbha. Kismiṃ vatthusminti? Aññatarā bhikkhunī ajjhokāse purisena saddhiṃ ekenekā santiṭṭhi, tasmiṃ vatthusmiṃ. Ekā paññatti. Channaṃ āpattisamuṭṭhānānaṃ dvīhi samuṭṭhānehi samuṭṭhāti – theyyasatthake…pe….

อาบัติปาจิตตีย์แก่ภิกษุณีผู้ยืนอยู่กับบุรุษสองต่อสองในที่แจ้ง ทรงบัญญัติไว้ที่ไหน? ตอบว่า ทรงบัญญัติไว้ที่กรุงสาวัตถี. ถามว่า ทรงปรารภใคร? ตอบว่า ทรงปรารภภิกษุณีรูปหนึ่ง. ถามว่า ในเรื่องอะไร? ตอบว่า ในเรื่องที่ภิกษุณีรูปหนึ่งยืนอยู่กับบุรุษสองต่อสองในที่แจ้ง. เป็นบัญญัติหนึ่ง ในบรรดาสมุฏฐานแห่งอาบัติ ๖ อย่าง เกิดขึ้นด้วยสมุฏฐาน ๒ อย่าง คือ เถยยสัตถกะ...ฯลฯ...

Rathikā [Pg.108] vā byūhe vā siṅghāṭake vā purisena saddhiṃ ekenekāya santiṭṭhantiyā pācittiyaṃ kattha paññattanti? Sāvatthiyaṃ paññattaṃ. Kaṃ ārabbhāti? Thullanandaṃ bhikkhuniṃ ārabbha. Kismiṃ vatthusminti? Thullanandā bhikkhunī rathikāyapi byūhepi siṅghāṭakepi purisena saddhiṃ ekenekā santiṭṭhi, tasmiṃ vatthusmiṃ. Ekā paññatti. Channaṃ āpattisamuṭṭhānānaṃ dvīhi samuṭṭhānehi samuṭṭhāti – theyyasatthake…pe….

อาบัติปาจิตตีย์แก่ภิกษุณีผู้ยืนอยู่กับบุรุษสองต่อสองที่ถนนก็ดี ที่ตรอกก็ดี ที่ทางสามแพร่งก็ดี ทรงบัญญัติไว้ที่ไหน? ตอบว่า ทรงบัญญัติไว้ที่กรุงสาวัตถี. ถามว่า ทรงปรารภใคร? ตอบว่า ทรงปรารภภิกษุณีถุลลนันทา. ถามว่า ในเรื่องอะไร? ตอบว่า ในเรื่องที่ภิกษุณีถุลลนันทายืนอยู่กับบุรุษสองต่อสองที่ถนนบ้าง ที่ตรอกบ้าง ที่ทางสามแพร่งบ้าง. เป็นบัญญัติหนึ่ง ในบรรดาสมุฏฐานแห่งอาบัติ ๖ อย่าง เกิดขึ้นด้วยสมุฏฐาน ๒ อย่าง คือ เถยยสัตถกะ...ฯลฯ...

Purebhattaṃ kulāni upasaṅkamitvā āsane nisīditvā sāmike anāpucchā pakkamantiyā pācittiyaṃ kattha paññattanti? Sāvatthiyaṃ paññattaṃ. Kaṃ ārabbhāti? Aññataraṃ bhikkhuniṃ ārabbha. Kismiṃ vatthusminti? Aññatarā bhikkhunī purebhattaṃ kulāni upasaṅkamitvā āsane nisīditvā sāmike anāpucchā pakkāmi, tasmiṃ vatthusmiṃ. Ekā paññatti. Channaṃ āpattisamuṭṭhānānaṃ dvīhi samuṭṭhānehi samuṭṭhāti – kathinake…pe….

อาบัติปาจิตตีย์แก่ภิกษุณีผู้เข้าไปสู่ตระกูลในเวลาเช้า นั่งบนอาสนะแล้วหลีกไปโดยไม่บอกลาเจ้าของบ้าน ทรงบัญญัติไว้ที่ไหน? ตอบว่า ทรงบัญญัติไว้ที่กรุงสาวัตถี. ถามว่า ทรงปรารภใคร? ตอบว่า ทรงปรารภภิกษุณีรูปหนึ่ง. ถามว่า ในเรื่องอะไร? ตอบว่า ในเรื่องที่ภิกษุณีรูปหนึ่งเข้าไปสู่ตระกูลในเวลาเช้า นั่งบนอาสนะแล้วหลีกไปโดยไม่บอกลาเจ้าของบ้าน. เป็นบัญญัติหนึ่ง ในบรรดาสมุฏฐานแห่งอาบัติ ๖ อย่าง เกิดขึ้นด้วยสมุฏฐาน ๒ อย่าง คือ กฐินกะ...ฯลฯ...

Pacchābhattaṃ kulāni upasaṅkamitvā sāmike anāpucchā āsane abhinisīdantiyā pācittiyaṃ kattha paññattanti? Sāvatthiyaṃ paññattaṃ. Kaṃ ārabbhāti? Thullanandaṃ bhikkhuniṃ ārabbha. Kismiṃ vatthusminti? Thullanandā bhikkhunī pacchābhattaṃ kulāni upasaṅkamitvā sāmike anāpucchā āsane abhinisīdi, tasmiṃ vatthusmiṃ. Ekā paññatti. Channaṃ āpattisamuṭṭhānānaṃ dvīhi samuṭṭhānehi samuṭṭhāti – kathinake…pe….

อาบัติปาจิตตีย์แก่ภิกษุณีผู้เข้าไปสู่ตระกูลในเวลาหลังภัตตาหารแล้วนั่งบนอาสนะโดยไม่บอกลาเจ้าของบ้าน ทรงบัญญัติไว้ที่ไหน? ตอบว่า ทรงบัญญัติไว้ที่กรุงสาวัตถี. ถามว่า ทรงปรารภใคร? ตอบว่า ทรงปรารภภิกษุณีถุลลนันทา. ถามว่า ในเรื่องอะไร? ตอบว่า ในเรื่องที่ภิกษุณีถุลลนันทาเข้าไปสู่ตระกูลในเวลาหลังภัตตาหารแล้วนั่งบนอาสนะโดยไม่บอกลาเจ้าของบ้าน. เป็นบัญญัติหนึ่ง ในบรรดาสมุฏฐานแห่งอาบัติ ๖ อย่าง เกิดขึ้นด้วยสมุฏฐาน ๒ อย่าง คือ กฐินกะ...ฯลฯ...

Vikāle kulāni upasaṅkamitvā sāmike anāpucchā seyyaṃ santharitvā vā santharāpetvā vā abhinisīdantiyā pācittiyaṃ kattha paññattanti? Sāvatthiyaṃ paññattaṃ. Kaṃ ārabbhāti? Sambahulā bhikkhuniyo ārabbha. Kismiṃ vatthusminti? Sambahulā bhikkhuniyo vikāle kulāni upasaṅkamitvā sāmike anāpucchā seyyaṃ santharitvā abhinisīdiṃsu, tasmiṃ vatthusmiṃ. Ekā paññatti. Channaṃ āpattisamuṭṭhānānaṃ dvīhi samuṭṭhānehi samuṭṭhāti – kathinake…pe….

อาบัติปาจิตตีย์แก่ภิกษุณีผู้เข้าไปสู่ตระกูลในเวลาวิกาล ไม่บอกลาเจ้าของบ้านแล้วปูเองก็ดี ให้ผู้อื่นปูก็ดี ซึ่งที่นอนแล้วนั่งทับ ทรงบัญญัติไว้ที่ไหน? ตอบว่า ทรงบัญญัติไว้ที่กรุงสาวัตถี. ถามว่า ทรงปรารภใคร? ตอบว่า ทรงปรารภภิกษุณีหลายรูป. ถามว่า ในเรื่องอะไร? ตอบว่า ในเรื่องที่ภิกษุณีหลายรูปเข้าไปสู่ตระกูลในเวลาวิกาล ไม่บอกลาเจ้าของบ้านแล้วปูที่นอนนั่งทับ. เป็นบัญญัติหนึ่ง ในบรรดาสมุฏฐานแห่งอาบัติ ๖ อย่าง เกิดขึ้นด้วยสมุฏฐาน ๒ อย่าง คือ กฐินกะ...ฯลฯ...

Duggahitena dūpadhāritena paraṃ ujjhāpentiyā pācittiyaṃ kattha paññattanti? Sāvatthiyaṃ paññattaṃ. Kaṃ ārabbhāti? Aññataraṃ bhikkhuniṃ ārabbha. Kismiṃ vatthusminti? Aññatarā bhikkhunī duggahitena dūpadhāritena paraṃ ujjhāpesi, tasmiṃ vatthusmiṃ. Ekā paññatti channaṃ āpattisamuṭṭhānānaṃ tīhi samuṭṭhānehi samuṭṭhāti…pe….

อาบัติปาจิตตีย์แก่ภิกษุณีผู้ยังผู้อื่นให้เพ่งโทษด้วยเรื่องที่ตนถือเอาไม่ดี ด้วยเรื่องที่ตนทรงจำไว้ไม่ดี ทรงบัญญัติไว้ที่ไหน? ตอบว่า ทรงบัญญัติไว้ที่กรุงสาวัตถี. ถามว่า ทรงปรารภใคร? ตอบว่า ทรงปรารภภิกษุณีรูปหนึ่ง. ถามว่า ในเรื่องอะไร? ตอบว่า ในเรื่องที่ภิกษุณีรูปหนึ่งยังผู้อื่นให้เพ่งโทษด้วยเรื่องที่ตนถือเอาไม่ดี ด้วยเรื่องที่ตนทรงจำไว้ไม่ดี. เป็นบัญญัติหนึ่ง ในบรรดาสมุฏฐานแห่งอาบัติ ๖ อย่าง เกิดขึ้นด้วยสมุฏฐาน ๓ อย่าง...ฯลฯ...

Attānaṃ [Pg.109] vā paraṃ vā nirayena vā brahmacariyena vā abhisapantiyā pācittiyaṃ kattha paññattanti? Sāvatthiyaṃ paññattaṃ. Kaṃ ārabbhāti? Caṇḍakāḷiṃ bhikkhuniṃ ārabbha. Kismiṃ vatthusminti? Caṇḍakāḷī bhikkhunī attānampi parampi nirayenapi brahmacariyenapi abhisapi, tasmiṃ vatthusmiṃ. Ekā paññatti. Channaṃ āpattisamuṭṭhānānaṃ tīhi samuṭṭhānehi samuṭṭhāti…pe….

อาบัติปาจิตตีย์แก่ภิกษุณีผู้แช่งตนเองก็ดี ผู้อื่นก็ดี ด้วยนรกก็ดี ด้วยพรหมจรรย์ก็ดี ทรงบัญญัติไว้ที่ไหน? ตอบว่า ทรงบัญญัติไว้ที่กรุงสาวัตถี. ถามว่า ทรงปรารภใคร? ตอบว่า ทรงปรารภภิกษุณีจัณฑกาลี. ถามว่า ในเรื่องอะไร? ตอบว่า ในเรื่องที่ภิกษุณีจัณฑกาลีแช่งตนเองบ้าง ผู้อื่นบ้าง ด้วยนรกบ้าง ด้วยพรหมจรรย์บ้าง. เป็นบัญญัติหนึ่ง ในบรรดาสมุฏฐานแห่งอาบัติ ๖ อย่าง เกิดขึ้นด้วยสมุฏฐาน ๓ อย่าง...ฯลฯ...

Attānaṃ vadhitvā vadhitvā rodantiyā pācittiyaṃ kattha paññattanti? Sāvatthiyaṃ paññattaṃ. Kaṃ ārabbhāti? Caṇḍakāḷiṃ bhikkhuniṃ ārabbha. Kismiṃ vatthusminti? Caṇḍakāḷī bhikkhunī attānaṃ vadhitvā vadhitvā rodi, tasmiṃ vatthusmiṃ. Ekā paññatti. Channaṃ āpattisamuṭṭhānānaṃ ekena samuṭṭhānena samuṭṭhāti – dhuranikkhepe…pe….

(ถาม) อาบัติปาจิตตีย์แก่ภิกษุณีผู้ทุบตีตนเองร่ำไห้อยู่ ทรงบัญญัติไว้ที่ไหน (ตอบ) ทรงบัญญัติไว้ที่เมืองสาวัตถี (ถาม) ทรงปรารภใคร (ตอบ) ทรงปรารภภิกษุณีชื่อจัณฑกาลี (ถาม) ทรงบัญญัติในเรื่องอะไร (ตอบ) ภิกษุณีชื่อจัณฑกาลีทุบตีตนเองร่ำไห้ ทรงบัญญัติในเรื่องนั้น เป็นบัญญัติ ๑ สมุฏฐานแห่งอาบัติ ๖ อย่าง เกิดขึ้นด้วยสมุฏฐาน ๑ อย่าง คือ ธุรนิกเขปสมุฏฐาน...ฯลฯ...

Rattandhakāravaggo dutiyo.

รัตต अंधการวรรค ที่ ๒ จบ

3. Nahānavaggo

๓. นหานวรรค

220. Naggāya nahāyantiyā pācittiyaṃ kattha paññattanti? Sāvatthiyaṃ paññattaṃ. Kaṃ ārabbhāti? Sambahulā bhikkhuniyo ārabbha. Kismiṃ vatthusminti? Sambahulā bhikkhuniyo naggā nahāyiṃsu, tasmiṃ vatthusmiṃ. Ekā paññatti. Channaṃ āpattisamuṭṭhānānaṃ dvīhi samuṭṭhānehi samuṭṭhāti – eḷakalomake…pe….

๒๒๐. (ถาม) อาบัติปาจิตตีย์แก่ภิกษุณีผู้อาบน้ำเปลือยกาย ทรงบัญญัติไว้ที่ไหน (ตอบ) ทรงบัญญัติไว้ที่เมืองสาวัตถี (ถาม) ทรงปรารภใคร (ตอบ) ทรงปรารภภิกษุณีหลายรูป (ถาม) ทรงบัญญัติในเรื่องอะไร (ตอบ) ภิกษุณีหลายรูปอาบน้ำเปลือยกาย ทรงบัญญัติในเรื่องนั้น เป็นบัญญัติ ๑ สมุฏฐานแห่งอาบัติ ๖ อย่าง เกิดขึ้นด้วยสมุฏฐาน ๒ อย่าง คือ เอฬกโลมกสมุฏฐาน...ฯลฯ...

Pamāṇātikkantaṃ udakasāṭikaṃ kārāpentiyā pācittiyaṃ kattha paññattanti? Sāvatthiyaṃ paññattaṃ. Kaṃ ārabbhāti? Chabbaggiyā bhikkhuniyo ārabbha. Kismiṃ vatthusminti? Chabbaggiyā bhikkhuniyo appamāṇikāyo udakasāṭikāyo dhāresuṃ, tasmiṃ vatthusmiṃ. Ekā paññatti. Channaṃ āpattisamuṭṭhānānaṃ chahi samuṭṭhānehi samuṭṭhāti…pe….

(ถาม) อาบัติปาจิตตีย์แก่ภิกษุณีผู้ให้ทำผ้าอาบน้ำฝนมีขนาดเกินประมาณ ทรงบัญญัติไว้ที่ไหน (ตอบ) ทรงบัญญัติไว้ที่เมืองสาวัตถี (ถาม) ทรงปรารภใคร (ตอบ) ทรงปรารภพวกภิกษุณีฉัพพัคคีย์ (ถาม) ทรงบัญญัติในเรื่องอะไร (ตอบ) พวกภิกษุณีฉัพพัคคีย์ใช้ผ้าอาบน้ำฝนที่ไม่มีประมาณ ทรงบัญญัติในเรื่องนั้น เป็นบัญญัติ ๑ สมุฏฐานแห่งอาบัติ ๖ อย่าง เกิดขึ้นด้วยสมุฏฐาน ๖ อย่าง...ฯลฯ...

Bhikkhuniyā cīvaraṃ visibbetvā vā visibbāpetvā vā neva sibbentiyā na sibbāpanāya ussukkaṃ karontiyā pācittiyaṃ kattha paññattanti? Sāvatthiyaṃ paññattaṃ. Kaṃ ārabbhāti? Thullanandaṃ bhikkhuniṃ ārabbha. Kismiṃ vatthusminti? Thullanandā bhikkhunī bhikkhuniyā cīvaraṃ visibbāpetvā neva sibbesi na sibbāpanāya ussukkaṃ akāsi, tasmiṃ vatthusmiṃ. Ekā paññatti. Channaṃ āpattisamuṭṭhānānaṃ ekena samuṭṭhānena samuṭṭhāti – dhuranikkhepe…pe….

(ถาม) อาบัติปาจิตตีย์แก่ภิกษุณีผู้เลาะจีวรของภิกษุณีเองก็ดี ให้ผู้อื่นเลาะก็ดี แล้วไม่เย็บเอง ไม่ขวนขวายในการให้ผู้อื่นเย็บ ทรงบัญญัติไว้ที่ไหน (ตอบ) ทรงบัญญัติไว้ที่เมืองสาวัตถี (ถาม) ทรงปรารภใคร (ตอบ) ทรงปรารภภิกษุณีชื่อถุลลนันทา (ถาม) ทรงบัญญัติในเรื่องอะไร (ตอบ) ภิกษุณีชื่อถุลลนันทาให้ผู้อื่นเลาะจีวรของภิกษุณีแล้ว ไม่เย็บเอง ไม่ขวนขวายในการให้ผู้อื่นเย็บ ทรงบัญญัติในเรื่องนั้น เป็นบัญญัติ ๑ สมุฏฐานแห่งอาบัติ ๖ อย่าง เกิดขึ้นด้วยสมุฏฐาน ๑ อย่าง คือ ธุรนิกเขปสมุฏฐาน...ฯลฯ...

Pañcāhikaṃ [Pg.110] saṅghāṭicāraṃ atikkāmentiyā pācittiyaṃ kattha paññattanti? Sāvatthiyaṃ paññattaṃ. Kaṃ ārabbhāti? Sambahulā bhikkhuniyo ārabbha. Kismiṃ vatthusminti? Sambahulā bhikkhuniyo bhikkhunīnaṃ hatthe cīvaraṃ nikkhipitvā santaruttarena janapadacārikaṃ pakkamiṃsu, tasmiṃ vatthusmiṃ. Ekā paññatti. Channaṃ āpattisamuṭṭhānānaṃ dvīhi samuṭṭhānehi samuṭṭhāti kathinake…pe….

(ถาม) อาบัติปาจิตตีย์แก่ภิกษุณีผู้ให้สังฆาฏิที่อยู่ปราศล่วง ๕ วันไป ทรงบัญญัติไว้ที่ไหน (ตอบ) ทรงบัญญัติไว้ที่เมืองสาวัตถี (ถาม) ทรงปรารภใคร (ตอบ) ทรงปรารภภิกษุณีหลายรูป (ถาม) ทรงบัญญัติในเรื่องอะไร (ตอบ) ภิกษุณีหลายรูปฝากจีวรไว้ในมือของพวกภิกษุณีแล้ว มีเพียงผ้าอุตราสงค์กับอันตรวาสกหลีกจาริกไปในชนบท ทรงบัญญัติในเรื่องนั้น เป็นบัญญัติ ๑ สมุฏฐานแห่งอาบัติ ๖ อย่าง เกิดขึ้นด้วยสมุฏฐาน ๒ อย่าง คือ กฐินกสมุฏฐาน...ฯลฯ...

Cīvarasaṅkamanīyaṃ dhārentiyā pācittiyaṃ kattha paññattanti? Sāvatthiyaṃ paññattaṃ. Kaṃ ārabbhāti? Aññataraṃ bhikkhuniṃ ārabbha. Kismiṃ vatthusminti? Aññatarā bhikkhunī aññatarāya bhikkhuniyā cīvaraṃ anāpucchā pārupi, tasmiṃ vatthusmiṃ. Ekā paññatti. Channaṃ āpattisamuṭṭhānānaṃ dvīhi samuṭṭhānehi samuṭṭhāti – kathinake…pe….

(ถาม) อาบัติปาจิตตีย์แก่ภิกษุณีผู้ทรงจีวรที่พึงสับเปลี่ยน ทรงบัญญัติไว้ที่ไหน (ตอบ) ทรงบัญญัติไว้ที่เมืองสาวัตถี (ถาม) ทรงปรารภใคร (ตอบ) ทรงปรารภภิกษุณีรูปหนึ่ง (ถาม) ทรงบัญญัติในเรื่องอะไร (ตอบ) ภิกษุณีรูปหนึ่งไม่ได้บอกลาก่อนแล้วนุ่งห่มจีวรของภิกษุณีอีกรูปหนึ่ง ทรงบัญญัติในเรื่องนั้น เป็นบัญญัติ ๑ สมุฏฐานแห่งอาบัติ ๖ อย่าง เกิดขึ้นด้วยสมุฏฐาน ๒ อย่าง คือ กฐินกสมุฏฐาน...ฯลฯ...

Gaṇassa cīvaralābhaṃ antarāyaṃ karontiyā pācittiyaṃ kattha paññattanti? Sāvatthiyaṃ paññattaṃ. Kaṃ ārabbhāti? Thullanandaṃ bhikkhuniṃ ārabbha. Kismiṃ vatthusminti? Thullanandā bhikkhunī gaṇassa cīvaralābhaṃ antarāyaṃ akāsi, tasmiṃ vatthusmiṃ. Ekā paññatti. Channaṃ āpattisamuṭṭhānānaṃ tīhi samuṭṭhānehi samuṭṭhāti…pe….

(ถาม) อาบัติปาจิตตีย์แก่ภิกษุณีผู้ทำอันตรายแก่จีวรลาภของหมู่คณะ ทรงบัญญัติไว้ที่ไหน (ตอบ) ทรงบัญญัติไว้ที่เมืองสาวัตถี (ถาม) ทรงปรารภใคร (ตอบ) ทรงปรารภภิกษุณีชื่อถุลลนันทา (ถาม) ทรงบัญญัติในเรื่องอะไร (ตอบ) ภิกษุณีชื่อถุลลนันทาได้ทำอันตรายแก่จีวรลาภของหมู่คณะ ทรงบัญญัติในเรื่องนั้น เป็นบัญญัติ ๑ สมุฏฐานแห่งอาบัติ ๖ อย่าง เกิดขึ้นด้วยสมุฏฐาน ๓ อย่าง...ฯลฯ...

Dhammikaṃ cīvaravibhaṅgaṃ paṭibāhantiyā pācittiyaṃ kattha paññattanti. Sāvatthiyaṃ paññattaṃ. Kaṃ ārabbhāti? Thullanandaṃ bhikkhuniṃ ārabbha. Kismiṃ vatthusminti? Thullanandā bhikkhunī dhammikaṃ cīvaravibhaṅgaṃ paṭibāhi, tasmiṃ vatthusmiṃ. Ekā paññatti. Channaṃ āpattisamuṭṭhānānaṃ tīhi samuṭṭhānehi samuṭṭhāti…pe….

(ถาม) อาบัติปาจิตตีย์แก่ภิกษุณีผู้ห้ามการแบ่งจีวรที่ชอบธรรม ทรงบัญญัติไว้ที่ไหน (ตอบ) ทรงบัญญัติไว้ที่เมืองสาวัตถี (ถาม) ทรงปรารภใคร (ตอบ) ทรงปรารภภิกษุณีชื่อถุลลนันทา (ถาม) ทรงบัญญัติในเรื่องอะไร (ตอบ) ภิกษุณีชื่อถุลลนันทาได้ห้ามการแบ่งจีวรที่ชอบธรรม ทรงบัญญัติในเรื่องนั้น เป็นบัญญัติ ๑ สมุฏฐานแห่งอาบัติ ๖ อย่าง เกิดขึ้นด้วยสมุฏฐาน ๓ อย่าง...ฯลฯ...

Agārikassa vā paribbājakassa vā paribbājikāya vā samaṇacīvaraṃ dentiyā pācittiyaṃ kattha paññattanti? Sāvatthiyaṃ paññattaṃ. Kaṃ ārabbhāti? Thullanandaṃ bhikkhuniṃ ārabbha. Kismiṃ vatthusminti? Thullanandā bhikkhunī agārikassa samaṇacīvaraṃ adāsi, tasmiṃ vatthusmiṃ. Ekā paññatti. Channaṃ āpattisamuṭṭhānānaṃ chahi samuṭṭhānehi samuṭṭhāti…pe….

(ถาม) อาบัติปาจิตตีย์แก่ภิกษุณีผู้ให้สมณจีวรแก่คฤหัสถ์ก็ดี ปริพาชกก็ดี ปริพาชิกาก็ดี ทรงบัญญัติไว้ที่ไหน (ตอบ) ทรงบัญญัติไว้ที่เมืองสาวัตถี (ถาม) ทรงปรารภใคร (ตอบ) ทรงปรารภภิกษุณีชื่อถุลลนันทา (ถาม) ทรงบัญญัติในเรื่องอะไร (ตอบ) ภิกษุณีชื่อถุลลนันทาได้ให้สมณจีวรแก่คฤหัสถ์ ทรงบัญญัติในเรื่องนั้น เป็นบัญญัติ ๑ สมุฏฐานแห่งอาบัติ ๖ อย่าง เกิดขึ้นด้วยสมุฏฐาน ๖ อย่าง...ฯลฯ...

Dubbalacīvarapaccāsāya cīvarakālasamayaṃ atikkāmentiyā pācittiyaṃ kattha paññattanti? Sāvatthiyaṃ paññattaṃ. Kaṃ ārabbhāti? Thullanandaṃ bhikkhuniṃ ārabbha. Kismiṃ vatthusminti? Thullanandā bhikkhunī dubbalacīvarapaccāsāya cīvarakālasamayaṃ atikkāmesi, tasmiṃ vatthusmiṃ. Ekā paññatti. Channaṃ āpattisamuṭṭhānānaṃ tīhi samuṭṭhānehi samuṭṭhāti…pe….

(ถาม) อาบัติปาจิตตีย์แก่ภิกษุณีผู้มีความหวังในจีวรเพียงเล็กน้อย แล้วให้จีวรกาลสมัยล่วงไป ทรงบัญญัติไว้ที่ไหน (ตอบ) ทรงบัญญัติไว้ที่เมืองสาวัตถี (ถาม) ทรงปรารภใคร (ตอบ) ทรงปรารภภิกษุณีชื่อถุลลนันทา (ถาม) ทรงบัญญัติในเรื่องอะไร (ตอบ) ภิกษุณีชื่อถุลลนันทามีความหวังในจีวรเพียงเล็กน้อย แล้วได้ให้จีวรกาลสมัยล่วงไป ทรงบัญญัติในเรื่องนั้น เป็นบัญญัติ ๑ สมุฏฐานแห่งอาบัติ ๖ อย่าง เกิดขึ้นด้วยสมุฏฐาน ๓ อย่าง...ฯลฯ...

Dhammikaṃ [Pg.111] kathinuddhāraṃ paṭibāhantiyā pācittiyaṃ kattha paññattanti? Sāvatthiyaṃ paññattaṃ. Kaṃ ārabbhāti? Thullanandaṃ bhikkhuniṃ ārabbha. Kismiṃ vatthusminti? Thullanandā bhikkhunī dhammikaṃ kathinuddhāraṃ paṭibāhi, tasmiṃ vatthusmiṃ. Ekā paññatti. Channaṃ āpattisamuṭṭhānānaṃ tīhi samuṭṭhānehi samuṭṭhāti…pe….

(ถาม) อาบัติปาจิตตีย์แก่ภิกษุณีผู้ห้ามการเดาะกฐินที่ชอบธรรม ทรงบัญญัติไว้ที่ไหน (ตอบ) ทรงบัญญัติไว้ที่เมืองสาวัตถี (ถาม) ทรงปรารภใคร (ตอบ) ทรงปรารภภิกษุณีชื่อถุลลนันทา (ถาม) ทรงบัญญัติในเรื่องอะไร (ตอบ) ภิกษุณีชื่อถุลลนันทาได้ห้ามการเดาะกฐินที่ชอบธรรม ทรงบัญญัติในเรื่องนั้น เป็นบัญญัติ ๑ สมุฏฐานแห่งอาบัติ ๖ อย่าง เกิดขึ้นด้วยสมุฏฐาน ๓ อย่าง...ฯลฯ...

Nahānavaggo tatiyo.

นหานวรรค ที่ ๓ จบ

4. Tuvaṭṭavaggo

๔. ทุวัฏฏวรรค

221. Dvinnaṃ bhikkhunīnaṃ ekamañce tuvaṭṭentīnaṃ pācittiyaṃ kattha paññattanti? Sāvatthiyaṃ paññattaṃ. Kaṃ ārabbhāti? Sambahulā bhikkhuniyo ārabbha. Kismiṃ vatthusminti? Sambahulā bhikkhuniyo dve ekamañce tuvaṭṭesuṃ, tasmiṃ vatthusmiṃ. Ekā paññatti. Channaṃ āpattisamuṭṭhānānaṃ dvīhi samuṭṭhānehi samuṭṭhāti – eḷakalomake…pe….

๒๒๑. ถามว่า อาบัติปาจิตตีย์ที่ทรงบัญญัติแก่ภิกษุณี ๒ รูป ผู้นอนบนเตียงเดียวกัน ทรงบัญญัติไว้ที่ไหน ตอบว่า ทรงบัญญัติไว้ที่กรุงสาวัตถี ถามว่า ทรงปรารภใคร ตอบว่า ทรงปรารภภิกษุณีหลายรูป ถามว่า ในเรื่องอะไร ตอบว่า ในเรื่องที่ภิกษุณีหลายรูป ๒ รูปนอนบนเตียงเดียวกัน มีบัญญัติ ๑ บรรดาอาปัตติสมุฏฐาน ๖ อย่าง เกิดขึ้นด้วยสมุฏฐาน ๒ อย่าง คือ เอฬกโลมกสมุฏฐาน...ฯลฯ...

Dvinnaṃ bhikkhunīnaṃ ekattharaṇapāvuraṇe tuvaṭṭentīnaṃ pācittiyaṃ kattha paññattanti? Sāvatthiyaṃ paññattaṃ. Kaṃ ārabbhāti? Sambahulā bhikkhuniyo ārabbha. Kismiṃ vatthusminti? Sambahulā bhikkhuniyo dve ekattharaṇapāvuraṇā tuvaṭṭesuṃ, tasmiṃ vatthusmiṃ. Ekā paññatti. Channaṃ āpattisamuṭṭhānānaṃ dvīhi samuṭṭhānehi samuṭṭhāti – eḷakalomake…pe….

ถามว่า อาบัติปาจิตตีย์ที่ทรงบัญญัติแก่ภิกษุณี ๒ รูป ผู้นอนร่วมเครื่องปูนอนและผ้าห่มผืนเดียวกัน ทรงบัญญัติไว้ที่ไหน ตอบว่า ทรงบัญญัติไว้ที่กรุงสาวัตถี ถามว่า ทรงปรารภใคร ตอบว่า ทรงปรารภภิกษุณีหลายรูป ถามว่า ในเรื่องอะไร ตอบว่า ในเรื่องที่ภิกษุณีหลายรูป ๒ รูปนอนร่วมเครื่องปูนอนและผ้าห่มผืนเดียวกัน มีบัญญัติ ๑ บรรดาอาปัตติสมุฏฐาน ๖ อย่าง เกิดขึ้นด้วยสมุฏฐาน ๒ อย่าง คือ เอฬกโลมกสมุฏฐาน...ฯลฯ...

Bhikkhuniyā sañcicca aphāsuṃ karontiyā pācittiyaṃ kattha paññattanti? Sāvatthiyaṃ paññattaṃ. Kaṃ ārabbhāti? Thullanandaṃ bhikkhuniṃ ārabbha. Kismiṃ vatthusminti? Thullanandā bhikkhunī bhikkhuniyā sañcicca aphāsuṃ akāsi, tasmiṃ vatthusmiṃ. Ekā paññatti. Channaṃ āpattisamuṭṭhānānaṃ tīhi samuṭṭhānehi samuṭṭhāti…pe….

ถามว่า อาบัติปาจิตตีย์ที่ทรงบัญญัติแก่ภิกษุณีผู้จงใจทำความไม่ผาสุก ทรงบัญญัติไว้ที่ไหน ตอบว่า ทรงบัญญัติไว้ที่กรุงสาวัตถี ถามว่า ทรงปรารภใคร ตอบว่า ทรงปรารภภิกษุณีถุลลนันทา ถามว่า ในเรื่องอะไร ตอบว่า ในเรื่องที่ภิกษุณีถุลลนันทาจงใจทำความไม่ผาสุกแก่ภิกษุณี มีบัญญัติ ๑ บรรดาอาปัตติสมุฏฐาน ๖ อย่าง เกิดขึ้นด้วยสมุฏฐาน ๓ อย่าง...ฯลฯ...

Dukkhitaṃ sahajīviniṃ neva upaṭṭhentiyā na upaṭṭhāpanāya ussukkaṃ karontiyā pācittiyaṃ kattha paññattanti? Sāvatthiyaṃ paññattaṃ. Kaṃ ārabbhāti? Thullanandaṃ bhikkhuniṃ ārabbha. Kismiṃ vatthusminti? Thullanandā bhikkhunī dukkhitaṃ sahajīviniṃ neva upaṭṭhesi na upaṭṭhāpanāya ussukkaṃ akāsi, tasmiṃ vatthusmiṃ. Ekā paññatti. Channaṃ āpattisamuṭṭhānānaṃ ekena samuṭṭhānena samuṭṭhāti – dhuranikkhepe…pe….

ถามว่า อาบัติปาจิตตีย์ที่ทรงบัญญัติแก่ภิกษุณีผู้ไม่อุปัฏฐากสัทธิวิหาริณีที่ป่วยไข้เอง และไม่ขวนขวายเพื่อให้อุปัฏฐาก ทรงบัญญัติไว้ที่ไหน ตอบว่า ทรงบัญญัติไว้ที่กรุงสาวัตถี ถามว่า ทรงปรารภใคร ตอบว่า ทรงปรารภภิกษุณีถุลลนันทา ถามว่า ในเรื่องอะไร ตอบว่า ในเรื่องที่ภิกษุณีถุลลนันทาไม่อุปัฏฐากสัทธิวิหาริณีที่ป่วยไข้เอง และไม่ขวนขวายเพื่อให้อุปัฏฐาก มีบัญญัติ ๑ บรรดาอาปัตติสมุฏฐาน ๖ อย่าง เกิดขึ้นด้วยสมุฏฐาน ๑ อย่าง คือ ธุรนิกเขปสมุฏฐาน...ฯลฯ...

Bhikkhuniyā [Pg.112] upassayaṃ datvā kupitāya anattamanāya nikkaḍḍhantiyā pācittiyaṃ kattha paññattanti? Sāvatthiyaṃ paññattaṃ. Kaṃ ārabbhāti? Thullanandaṃ bhikkhuniṃ ārabbha. Kismiṃ vatthusminti? Thullanandā bhikkhunī bhikkhuniyā upassayaṃ datvā kupitā anattamanā nikkaḍḍhi, tasmiṃ vatthusmiṃ. Ekā paññatti. Channaṃ āpattisamuṭṭhānānaṃ tīhi samuṭṭhānehi samuṭṭhāti…pe….

ถามว่า อาบัติปาจิตตีย์ที่ทรงบัญญัติแก่ภิกษุณีผู้ให้ที่อยู่แก่ภิกษุณีแล้ว โกรธ ไม่พอใจ ขับไล่ ทรงบัญญัติไว้ที่ไหน ตอบว่า ทรงบัญญัติไว้ที่กรุงสาวัตถี ถามว่า ทรงปรารภใคร ตอบว่า ทรงปรารภภิกษุณีถุลลนันทา ถามว่า ในเรื่องอะไร ตอบว่า ในเรื่องที่ภิกษุณีถุลลนันทาให้ที่อยู่แก่ภิกษุณีแล้ว โกรธ ไม่พอใจ ขับไล่เสีย มีบัญญัติ ๑ บรรดาอาปัตติสมุฏฐาน ๖ อย่าง เกิดขึ้นด้วยสมุฏฐาน ๓ อย่าง...ฯลฯ...

Saṃsaṭṭhāya bhikkhuniyā yāvatatiyaṃ samanubhāsanāya na paṭinissajjantiyā pācittiyaṃ kattha paññattanti? Sāvatthiyaṃ paññattaṃ. Kaṃ ārabbhāti? Caṇḍakāḷiṃ bhikkhuniṃ ārabbha. Kismiṃ vatthusminti? Caṇḍakāḷī bhikkhunī saṃsaṭṭhā vihari, tasmiṃ vatthusmiṃ. Ekā paññatti. Channaṃ āpattisamuṭṭhānānaṃ ekena samuṭṭhānena samuṭṭhāti – dhuranikkhepe…pe….

ถามว่า อาบัติปาจิตตีย์ที่ทรงบัญญัติแก่ภิกษุณีผู้คลุกคลี เมื่อถูกสวดสมนุภาสน์จนถึงครั้งที่ ๓ ยังไม่สละเสีย ทรงบัญญัติไว้ที่ไหน ตอบว่า ทรงบัญญัติไว้ที่กรุงสาวัตถี ถามว่า ทรงปรารภใคร ตอบว่า ทรงปรารภภิกษุณีจัณฑกาลี ถามว่า ในเรื่องอะไร ตอบว่า ในเรื่องที่ภิกษุณีจัณฑกาลีอยู่คลุกคลี มีบัญญัติ ๑ บรรดาอาปัตติสมุฏฐาน ๖ อย่าง เกิดขึ้นด้วยสมุฏฐาน ๑ อย่าง คือ ธุรนิกเขปสมุฏฐาน...ฯลฯ...

Antoraṭṭhe sāsaṅkasammate sappaṭibhaye asatthikāya cārikaṃ carantiyā pācittiyaṃ kattha paññattanti? Sāvatthiyaṃ paññattaṃ. Kaṃ ārabbhāti? Sambahulā bhikkhuniyo ārabbha. Kismiṃ vatthusminti? Sambahulā bhikkhuniyo antoraṭṭhe sāsaṅkasammate sappaṭibhaye asatthikāyo cārikaṃ cariṃsu, tasmiṃ vatthusmiṃ. Ekā paññatti. Channaṃ āpattisamuṭṭhānānaṃ dvīhi samuṭṭhānehi samuṭṭhāti – eḷakalomake…pe….

ถามว่า อาบัติปาจิตตีย์ที่ทรงบัญญัติแก่ภิกษุณีผู้เที่ยวจาริกไปโดยไม่มีเพื่อนในภายในแว่นแคว้นที่สมมติกันว่าน่ารังเกียจ มีภัยเฉพาะหน้า ทรงบัญญัติไว้ที่ไหน ตอบว่า ทรงบัญญัติไว้ที่กรุงสาวัตถี ถามว่า ทรงปรารภใคร ตอบว่า ทรงปรารภภิกษุณีหลายรูป ถามว่า ในเรื่องอะไร ตอบว่า ในเรื่องที่ภิกษุณีหลายรูปเที่ยวจาริกไปโดยไม่มีเพื่อนในภายในแว่นแคว้นที่สมมติกันว่าน่ารังเกียจ มีภัยเฉพาะหน้า มีบัญญัติ ๑ บรรดาอาปัตติสมุฏฐาน ๖ อย่าง เกิดขึ้นด้วยสมุฏฐาน ๒ อย่าง คือ เอฬกโลมกสมุฏฐาน...ฯลฯ...

Tiroraṭṭhe sāsaṅkasammate sappaṭibhaye asatthikāya cārikaṃ carantiyā pācittiyaṃ kattha paññattanti? Sāvatthiyaṃ paññattaṃ. Kaṃ ārabbhāti? Sambahulā bhikkhuniyo ārabbha. Kismiṃ vatthusminti? Sambahulā bhikkhuniyo tiroraṭṭhe sāsaṅkasammate sappaṭibhaye asatthikāyo cārikaṃ cariṃsu, tasmiṃ vatthusmiṃ. Ekā paññatti. Channaṃ āpattisamuṭṭhānānaṃ dvīhi samuṭṭhānehi samuṭṭhāti – eḷakalomake…pe….

ถามว่า อาบัติปาจิตตีย์ที่ทรงบัญญัติแก่ภิกษุณีผู้เที่ยวจาริกไปโดยไม่มีเพื่อนในภายนอกแว่นแคว้นที่สมมติกันว่าน่ารังเกียจ มีภัยเฉพาะหน้า ทรงบัญญัติไว้ที่ไหน ตอบว่า ทรงบัญญัติไว้ที่กรุงสาวัตถี ถามว่า ทรงปรารภใคร ตอบว่า ทรงปรารภภิกษุณีหลายรูป ถามว่า ในเรื่องอะไร ตอบว่า ในเรื่องที่ภิกษุณีหลายรูปเที่ยวจาริกไปโดยไม่มีเพื่อนในภายนอกแว่นแคว้นที่สมมติกันว่าน่ารังเกียจ มีภัยเฉพาะหน้า มีบัญญัติ ๑ บรรดาอาปัตติสมุฏฐาน ๖ อย่าง เกิดขึ้นด้วยสมุฏฐาน ๒ อย่าง คือ เอฬกโลมกสมุฏฐาน...ฯลฯ...

Antovassaṃ cārikaṃ carantiyā pācittiyaṃ kattha paññattanti? Rājagahe paññattaṃ. Kaṃ ārabbhāti? Sambahulā bhikkhuniyo ārabbha. Kismiṃ vatthusminti? Sambahulā bhikkhuniyo antovassaṃ cārikaṃ cariṃsu, tasmiṃ vatthusmiṃ. Ekā paññatti. Channaṃ āpattisamuṭṭhānānaṃ dvīhi samuṭṭhānehi samuṭṭhāti – eḷakalomake…pe….

ถามว่า อาบัติปาจิตตีย์ที่ทรงบัญญัติแก่ภิกษุณีผู้เที่ยวจาริกไปในระหว่างพรรษา ทรงบัญญัติไว้ที่ไหน ตอบว่า ทรงบัญญัติไว้ที่กรุงราชคฤห์ ถามว่า ทรงปรารภใคร ตอบว่า ทรงปรารภภิกษุณีหลายรูป ถามว่า ในเรื่องอะไร ตอบว่า ในเรื่องที่ภิกษุณีหลายรูปเที่ยวจาริกไปในระหว่างพรรษา มีบัญญัติ ๑ บรรดาอาปัตติสมุฏฐาน ๖ อย่าง เกิดขึ้นด้วยสมุฏฐาน ๒ อย่าง คือ เอฬกโลมกสมุฏฐาน...ฯลฯ...

Vassaṃvuṭṭhāya bhikkhuniyā cārikaṃ na pakkamantiyā pācittiyaṃ kattha paññattanti? Rājagahe paññattaṃ. Kaṃ ārabbhāti? Sambahulā bhikkhuniyo ārabbha[Pg.113]. Kismiṃ vatthusminti? Sambahulā bhikkhuniyo vassaṃvuṭṭhā cārikaṃ na pakkamiṃsu, tasmiṃ vatthusmiṃ. Ekā paññatti. Channaṃ āpattisamuṭṭhānānaṃ ekena samuṭṭhānena samuṭṭhāti – paṭhamapārājike…pe….

ถามว่า อาบัติปาจิตตีย์ที่ทรงบัญญัติแก่ภิกษุณีผู้อยู่จำพรรษาแล้วไม่หลีกจาริกไป ทรงบัญญัติไว้ที่ไหน ตอบว่า ทรงบัญญัติไว้ที่กรุงราชคฤห์ ถามว่า ทรงปรารภใคร ตอบว่า ทรงปรารภภิกษุณีหลายรูป ถามว่า ในเรื่องอะไร ตอบว่า ในเรื่องที่ภิกษุณีหลายรูปอยู่จำพรรษาแล้วไม่หลีกจาริกไป มีบัญญัติ ๑ บรรดาอาปัตติสมุฏฐาน ๖ อย่าง เกิดขึ้นด้วยสมุฏฐาน ๑ อย่าง คือ ปฐมปาราชิกสมุฏฐาน...ฯลฯ...

Tuvaṭṭavaggo catuttho.

ตุวัฏฏวรรคที่ ๔

5. Cittāgāravaggo

๕. จิตตาคารวรรค

222. Rājāgāraṃ vā cittāgāraṃ vā ārāmaṃ vā uyyānaṃ vā pokkharaṇiṃ vā dassanāya gacchantiyā pācittiyaṃ kattha paññattanti? Sāvatthiyaṃ paññattaṃ. Kaṃ ārabbhāti? Chabbaggiyā bhikkhuniyo ārabbha. Kismiṃ vatthusminti? Chabbaggiyā bhikkhuniyo rājāgārampi cittāgārampi dassanāya agamaṃsu, tasmiṃ vatthusmiṃ. Ekā paññatti. Channaṃ āpattisamuṭṭhānānaṃ dvīhi samuṭṭhānehi samuṭṭhāti – eḷakalomake…pe….

๒๒๒. ถามว่า อาบัติปาจิตตีย์ที่ทรงบัญญัติแก่ภิกษุณีผู้ไปเพื่อจะดูพระราชมณเฑียร หรือโรงเขียนภาพ หรืออาราม หรือสวน หรือสระโบกขรณี ทรงบัญญัติไว้ที่ไหน ตอบว่า ทรงบัญญัติไว้ที่กรุงสาวัตถี ถามว่า ทรงปรารภใคร ตอบว่า ทรงปรารภพวกภิกษุณีฉัพพัคคีย์ ถามว่า ในเรื่องอะไร ตอบว่า ในเรื่องที่พวกภิกษุณีฉัพพัคคีย์ไปเพื่อจะดูพระราชมณเฑียรบ้าง โรงเขียนภาพบ้าง มีบัญญัติ ๑ บรรดาอาปัตติสมุฏฐาน ๖ อย่าง เกิดขึ้นด้วยสมุฏฐาน ๒ อย่าง คือ เอฬกโลมกสมุฏฐาน...ฯลฯ...

Āsandiṃ vā pallaṅkaṃ vā paribhuñjantiyā pācittiyaṃ kattha paññattanti? Sāvatthiyaṃ paññattaṃ. Kaṃ ārabbhāti? Sambahulā bhikkhuniyo ārabbha. Kismiṃ vatthusminti? Sambahulā bhikkhuniyo āsandimpi pallaṅkampi paribhuñjiṃsu, tasmiṃ vatthusmiṃ. Ekā paññatti. Channaṃ āpattisamuṭṭhānānaṃ dvīhi samuṭṭhānehi samuṭṭhāti – eḷakalomake…pe….

ปาจิตตีย์แก่ภิกษุณีผู้ใช้สอยอาสนะสูงหรือบัลลังก์ ทรงบัญญัติไว้ที่ไหน ? ทรงบัญญัติไว้ที่เมืองสาวัตถี. ทรงปรารภใคร ? ทรงปรารภภิกษุณีหลายรูป. ในเรื่องอะไร ? ในเรื่องที่ภิกษุณีหลายรูปใช้สอยทั้งอาสนะสูงและบัลลังก์. เป็นปฐมบัญญัติ ๑. ในบรรดาสมุฏฐานแห่งอาบัติ ๖ อย่าง เกิดขึ้นด้วยสมุฏฐาน ๒ อย่าง คือ... เอฬกโลมกะ...ฯลฯ...

Suttaṃ kantantiyā pācittiyaṃ kattha paññattanti? Sāvatthiyaṃ paññattaṃ. Kaṃ ārabbhāti? Chabbaggiyā bhikkhuniyo ārabbha. Kismiṃ vatthusminti? Chabbaggiyā bhikkhuniyo suttaṃ kantiṃsu, tasmiṃ vatthusmiṃ. Ekā paññatti. Channaṃ āpattisamuṭṭhānānaṃ dvīhi samuṭṭhānehi samuṭṭhāti – eḷakalomake…pe….

ปาจิตตีย์แก่ภิกษุณีผู้กรอด้าย ทรงบัญญัติไว้ที่ไหน ? ทรงบัญญัติไว้ที่เมืองสาวัตถี. ทรงปรารภใคร ? ทรงปรารภภิกษุณีฉัพพัคคีย์. ในเรื่องอะไร ? ในเรื่องที่ภิกษุณีฉัพพัคคีย์กรอด้าย. เป็นปฐมบัญญัติ ๑. ในบรรดาสมุฏฐานแห่งอาบัติ ๖ อย่าง เกิดขึ้นด้วยสมุฏฐาน ๒ อย่าง คือ... เอฬกโลมกะ...ฯลฯ...

Gihiveyyāvaccaṃ karontiyā pācittiyaṃ kattha paññattanti? Sāvatthiyaṃ paññattaṃ. Kaṃ ārabbhāti? Sambahulā bhikkhuniyo ārabbha. Kismiṃ vatthusminti? Sambahulā bhikkhuniyo gihiveyyāvaccaṃ akaṃsu, tasmiṃ vatthusmiṃ. Ekā paññatti. Channaṃ āpattisamuṭṭhānānaṃ dvīhi samuṭṭhānehi samuṭṭhāti – eḷakalomake…pe….

ปาจิตตีย์แก่ภิกษุณีผู้ทำไวยาวัจจะให้คฤหัสถ์ ทรงบัญญัติไว้ที่ไหน ? ทรงบัญญัติไว้ที่เมืองสาวัตถี. ทรงปรารภใคร ? ทรงปรารภภิกษุณีหลายรูป. ในเรื่องอะไร ? ในเรื่องที่ภิกษุณีหลายรูปทำไวยาวัจจะให้คฤหัสถ์. เป็นปฐมบัญญัติ ๑. ในบรรดาสมุฏฐานแห่งอาบัติ ๖ อย่าง เกิดขึ้นด้วยสมุฏฐาน ๒ อย่าง คือ... เอฬกโลมกะ...ฯลฯ...

Bhikkhuniyā ‘‘ehāyye imaṃ adhikaraṇaṃ vūpasamehī’’ti vuccamānāya ‘‘sādhū’’ti paṭissuṇitvā neva vūpasamentiyā na vūpasamāya ussukkaṃ karontiyā [Pg.114] pācittiyaṃ kattha paññattanti? Sāvatthiyaṃ paññattaṃ. Kaṃ ārabbhāti? Thullanandaṃ bhikkhuniṃ ārabbha. Kismiṃ vatthusminti? Thullanandā bhikkhunī bhikkhuniyā – ‘‘ehāyye, imaṃ adhikaraṇaṃ vūpasamehī’’ti vuccamānā ‘‘sādhū’’ti paṭissuṇitvā neva vūpasamesi na vūpasamāya ussukkaṃ akāsi, tasmiṃ vatthusmiṃ. Ekā paññatti. Channaṃ āpattisamuṭṭhānānaṃ ekena samuṭṭhānena samuṭṭhāti – dhuranikkhepe…pe….

ปาจิตตีย์แก่ภิกษุณีผู้ถูกภิกษุณีอื่นกล่าวว่า "แม่เจ้า เชิญมาเถิด โปรดระงับอธิกรณ์นี้" แล้วรับคำว่า "สาธุ" แต่ไม่ระงับเอง ทั้งไม่ขวนขวายเพื่อระงับ ทรงบัญญัติไว้ที่ไหน ? ทรงบัญญัติไว้ที่เมืองสาวัตถี. ทรงปรารภใคร ? ทรงปรารภภิกษุณีถุลลนันทา. ในเรื่องอะไร ? ในเรื่องที่ภิกษุณีถุลลนันทาถูกภิกษุณีอื่นกล่าวว่า "แม่เจ้า เชิญมาเถิด โปรดระงับอธิกรณ์นี้" แล้วรับคำว่า "สาธุ" แต่ไม่ระงับเอง ทั้งไม่ขวนขวายเพื่อระงับ. เป็นปฐมบัญญัติ ๑. ในบรรดาสมุฏฐานแห่งอาบัติ ๖ อย่าง เกิดขึ้นด้วยสมุฏฐาน ๑ อย่าง คือ... ธุรนิกเขปะ...ฯลฯ...

Agārikassa vā paribbājakassa vā paribbājikāya vā sahatthā khādanīyaṃ vā bhojanīyaṃ vā dentiyā pācittiyaṃ kattha paññattanti? Sāvatthiyaṃ paññattaṃ. Kaṃ ārabbhāti? Thullanandaṃ bhikkhuniṃ ārabbha. Kismiṃ vatthusminti? Thullanandā bhikkhunī agārikassa sahatthā khādanīyampi bhojanīyampi adāsi, tasmiṃ vatthusmiṃ. Ekā paññatti. Channaṃ āpattisamuṭṭhānānaṃ dvīhi samuṭṭhānehi samuṭṭhāti – eḷakalomake…pe….

ปาจิตตีย์แก่ภิกษุณีผู้ให้ของเคี้ยวหรือของฉันแก่คฤหัสถ์ก็ดี ปริพาชกก็ดี ปริพาชิกาก็ดี ด้วยมือของตน ทรงบัญญัติไว้ที่ไหน ? ทรงบัญญัติไว้ที่เมืองสาวัตถี. ทรงปรารภใคร ? ทรงปรารภภิกษุณีถุลลนันทา. ในเรื่องอะไร ? ในเรื่องที่ภิกษุณีถุลลนันทาได้ให้ทั้งของเคี้ยวและของฉันแก่คฤหัสถ์ด้วยมือของตน. เป็นปฐมบัญญัติ ๑. ในบรรดาสมุฏฐานแห่งอาบัติ ๖ อย่าง เกิดขึ้นด้วยสมุฏฐาน ๒ อย่าง คือ... เอฬกโลมกะ...ฯลฯ...

Āvasathacīvaraṃ anissajjitvā paribhuñjantiyā pācittiyaṃ kattha paññattanti? Sāvatthiyaṃ paññattaṃ. Kaṃ ārabbhāti? Thullanandaṃ bhikkhuniṃ ārabbha. Kismiṃ vatthusminti? Thullanandā bhikkhunī āvasathacīvaraṃ anissajjitvā paribhuñji, tasmiṃ vatthusmiṃ. Ekā paññatti. Channaṃ āpattisamuṭṭhānānaṃ dvīhi samuṭṭhānehi samuṭṭhāti – kathinake…pe….

ปาจิตตีย์แก่ภิกษุณีผู้ไม่สละจีวรสำหรับอยู่ป่าแล้วใช้สอย ทรงบัญญัติไว้ที่ไหน ? ทรงบัญญัติไว้ที่เมืองสาวัตถี. ทรงปรารภใคร ? ทรงปรารภภิกษุณีถุลลนันทา. ในเรื่องอะไร ? ในเรื่องที่ภิกษุณีถุลลนันทาไม่สละจีวรสำหรับอยู่ป่าแล้วใช้สอย. เป็นปฐมบัญญัติ ๑. ในบรรดาสมุฏฐานแห่งอาบัติ ๖ อย่าง เกิดขึ้นด้วยสมุฏฐาน ๒ อย่าง คือ... กฐิน...ฯลฯ...

Āvasathaṃ anissajjitvā cārikaṃ pakkamantiyā pācittiyaṃ kattha paññattanti? Sāvatthiyaṃ paññattaṃ. Kaṃ ārabbhāti? Thullanandaṃ bhikkhuniṃ ārabbha. Kismiṃ vatthusminti? Thullanandā bhikkhunī āvasathaṃ anissajjitvā cārikaṃ pakkāmi, tasmiṃ vatthusmiṃ. Ekā paññatti. Channaṃ āpattisamuṭṭhānānaṃ dvīhi samuṭṭhānehi samuṭṭhāti – kathinake…pe….

ปาจิตตีย์แก่ภิกษุณีผู้ไม่สละอาวาสแล้วหลีกจาริกไป ทรงบัญญัติไว้ที่ไหน ? ทรงบัญญัติไว้ที่เมืองสาวัตถี. ทรงปรารภใคร ? ทรงปรารภภิกษุณีถุลลนันทา. ในเรื่องอะไร ? ในเรื่องที่ภิกษุณีถุลลนันทาไม่สละอาวาสแล้วหลีกจาริกไป. เป็นปฐมบัญญัติ ๑. ในบรรดาสมุฏฐานแห่งอาบัติ ๖ อย่าง เกิดขึ้นด้วยสมุฏฐาน ๒ อย่าง คือ... กฐิน...ฯลฯ...

Tiracchānavijjaṃ pariyāpuṇantiyā pācittiyaṃ kattha paññattanti? Sāvatthiyaṃ paññattaṃ. Kaṃ ārabbhāti? Chabbaggiyā bhikkhuniyo ārabbha. Kismiṃ vatthusminti? Chabbaggiyā bhikkhuniyo tiracchānavijjaṃ pariyāpuṇiṃsu, tasmiṃ vatthusmiṃ. Ekā paññatti. Channaṃ āpattisamuṭṭhānānaṃ dvīhi samuṭṭhānehi samuṭṭhāti – padasodhamme…pe….

ปาจิตตีย์แก่ภิกษุณีผู้เรียนติรัจฉานวิชา ทรงบัญญัติไว้ที่ไหน ? ทรงบัญญัติไว้ที่เมืองสาวัตถี. ทรงปรารภใคร ? ทรงปรารภภิกษุณีฉัพพัคคีย์. ในเรื่องอะไร ? ในเรื่องที่ภิกษุณีฉัพพัคคีย์เรียนติรัจฉานวิชา. เป็นปฐมบัญญัติ ๑. ในบรรดาสมุฏฐานแห่งอาบัติ ๖ อย่าง เกิดขึ้นด้วยสมุฏฐาน ๒ อย่าง คือ... ปทโสธัมมะ...ฯลฯ...

Tiracchānavijjaṃ vācentiyā pācittiyaṃ kattha paññattanti? Sāvatthiyaṃ paññattaṃ. Kaṃ ārabbhāti? Chabbaggiyā bhikkhuniyo ārabbha. Kismiṃ vatthusminti. Chabbaggiyā bhikkhuniyo [Pg.115] tiracchānavijjaṃ vācesuṃ, tasmiṃ vatthusmiṃ. Ekā paññatti. Channaṃ āpattisamuṭṭhānānaṃ dvīhi samuṭṭhānehi samuṭṭhāti – padasodhamme…pe….

ปาจิตตีย์แก่ภิกษุณีผู้สอนติรัจฉานวิชา ทรงบัญญัติไว้ที่ไหน ? ทรงบัญญัติไว้ที่เมืองสาวัตถี. ทรงปรารภใคร ? ทรงปรารภภิกษุณีฉัพพัคคีย์. ในเรื่องอะไร ? ในเรื่องที่ภิกษุณีฉัพพัคคีย์สอนติรัจฉานวิชา. เป็นปฐมบัญญัติ ๑. ในบรรดาสมุฏฐานแห่งอาบัติ ๖ อย่าง เกิดขึ้นด้วยสมุฏฐาน ๒ อย่าง คือ... ปทโสธัมมะ...ฯลฯ...

Cittāgāravaggo pañcamo.

จิตตาคารวรรคที่ ๕

6. Ārāmavaggo

๖. อารามวรรค

223. Jānaṃ sabhikkhukaṃ ārāmaṃ anāpucchā pavisantiyā pācittiyaṃ kattha paññattanti? Sāvatthiyaṃ paññattaṃ. Kaṃ ārabbhāti? Sambahulā bhikkhuniyo ārabbha. Kismiṃ vatthusminti? Sambahulā bhikkhuniyo ārāmaṃ anāpucchā pavisiṃsu, tasmiṃ vatthusmiṃ. Ekā paññatti, dve anupaññattiyo. Channaṃ āpattisamuṭṭhānānaṃ ekena samuṭṭhānena samuṭṭhāti – dhuranikkhepe…pe….

๒๒๓. ปาจิตตีย์แก่ภิกษุณีผู้รู้อยู่ เข้าไปในอารามที่มีภิกษุอยู่โดยไม่ขออนุญาต ทรงบัญญัติไว้ที่ไหน ? ทรงบัญญัติไว้ที่เมืองสาวัตถี. ทรงปรารภใคร ? ทรงปรารภภิกษุณีหลายรูป. ในเรื่องอะไร ? ในเรื่องที่ภิกษุณีหลายรูปเข้าไปในอารามโดยไม่ขออนุญาต. เป็นปฐมบัญญัติ ๑, อนุบัญญัติ ๒. ในบรรดาสมุฏฐานแห่งอาบัติ ๖ อย่าง เกิดขึ้นด้วยสมุฏฐาน ๑ อย่าง คือ... ธุรนิกเขปะ...ฯลฯ...

Bhikkhuṃ akkosantiyā paribhāsantiyā pācittiyaṃ kattha paññattanti? Vesāliyaṃ paññattaṃ. Kaṃ ārabbhāti? Chabbaggiyā bhikkhuniyo ārabbha. Kismiṃ vatthusminti? Chabbaggiyā bhikkhuniyo āyasmantaṃ upāliṃ akkosiṃsu, tasmiṃ vatthusmiṃ. Ekā paññatti. Channaṃ āpattisamuṭṭhānānaṃ tīhi samuṭṭhānehi samuṭṭhāti…pe….

ปาจิตตีย์แก่ภิกษุณีผู้ด่าบริภาษภิกษุ ทรงบัญญัติไว้ที่ไหน ? ทรงบัญญัติไว้ที่เมืองเวสาลี. ทรงปรารภใคร ? ทรงปรารภภิกษุณีฉัพพัคคีย์. ในเรื่องอะไร ? ในเรื่องที่ภิกษุณีฉัพพัคคีย์ด่าท่านพระอุบาลี. เป็นปฐมบัญญัติ ๑. ในบรรดาสมุฏฐานแห่งอาบัติ ๖ อย่าง เกิดขึ้นด้วยสมุฏฐาน ๓ อย่าง...ฯลฯ...

Caṇḍīkatāya gaṇaṃ paribhāsantiyā pācittiyaṃ kattha paññattanti? Sāvatthiyaṃ paññattaṃ. Kaṃ ārabbhāti? Thullanandaṃ bhikkhuniṃ ārabbha. Kismiṃ vatthusminti? Thullanandā bhikkhunī caṇḍīkatāya gaṇaṃ paribhāsi, tasmiṃ vatthusmiṃ. Ekā paññatti. Channaṃ āpattisamuṭṭhānānaṃ tīhi samuṭṭhānehi samuṭṭhāti…pe….

อาบัติปาจิตตีย์ ที่ทรงบัญญัติแก่ภิกษุณีผู้ด่าคณะ เพราะความเป็นคนดุร้าย ทรงบัญญัติไว้ที่ไหน? ทรงบัญญัติไว้ที่กรุงสาวัตถี. ทรงปรารภใคร? ทรงปรารภนางภิกษุณีถุลลนันทา. ทรงบัญญัติในเรื่องอะไร? นางภิกษุณีถุลลนันทาด่าคณะ เพราะความเป็นคนดุร้าย ทรงบัญญัติในเรื่องนั้น. เป็นเอกบัญญัติ เกิดขึ้นด้วยสมุฏฐาน ๓ อย่าง ในบรรดาสมุฏฐานแห่งอาบัติ ๖ อย่าง...ฯลฯ...

Nimantitāya vā pavāritāya vā khādanīyaṃ vā bhojanīyaṃ vā aññatra bhuñjantiyā pācittiyaṃ kattha paññattanti? Sāvatthiyaṃ paññattaṃ. Kaṃ ārabbhāti? Sambahulā bhikkhuniyo ārabbha. Kismiṃ vatthusminti? Sambahulā bhikkhuniyo bhuttāviniyo pavāritā aññatra bhuñjiṃsu, tasmiṃ vatthusmiṃ. Ekā paññatti. Channaṃ āpattisamuṭṭhānānaṃ catūhi samuṭṭhānehi samuṭṭhāti…pe….

อาบัติปาจิตตีย์ ที่ทรงบัญญัติแก่ภิกษุณีผู้อันเขานิมนต์แล้วก็ดี ปวารณาแล้วก็ดี ฉันของเคี้ยวก็ดี ของฉันก็ดี ในที่อื่น ทรงบัญญัติไว้ที่ไหน? ทรงบัญญัติไว้ที่กรุงสาวัตถี. ทรงปรารภใคร? ทรงปรารภภิกษุณีหลายรูป. ทรงบัญญัติในเรื่องอะไร? ภิกษุณีหลายรูปฉันเสร็จแล้ว ห้ามภัตแล้ว ได้ฉันในที่อื่น ทรงบัญญัติในเรื่องนั้น. เป็นเอกบัญญัติ เกิดขึ้นด้วยสมุฏฐาน ๔ อย่าง ในบรรดาสมุฏฐานแห่งอาบัติ ๖ อย่าง...ฯลฯ...

Kulaṃ maccharāyantiyā pācittiyaṃ kattha paññattanti? Sāvatthiyaṃ paññattaṃ. Kaṃ ārabbhāti? Aññataraṃ bhikkhuniṃ ārabbha. Kismiṃ vatthusminti? Aññatarā bhikkhunī kulaṃ maccharāyi, tasmiṃ vatthusmiṃ. Ekā paññatti. Channaṃ āpattisamuṭṭhānānaṃ tīhi samuṭṭhānehi samuṭṭhāti…pe….

อาบัติปาจิตตีย์ ที่ทรงบัญญัติแก่ภิกษุณีผู้ตระหนี่ตระกูล ทรงบัญญัติไว้ที่ไหน? ทรงบัญญัติไว้ที่กรุงสาวัตถี. ทรงปรารภใคร? ทรงปรารภภิกษุณีรูปหนึ่ง. ทรงบัญญัติในเรื่องอะไร? ภิกษุณีรูปหนึ่งตระหนี่ตระกูล ทรงบัญญัติในเรื่องนั้น. เป็นเอกบัญญัติ เกิดขึ้นด้วยสมุฏฐาน ๓ อย่าง ในบรรดาสมุฏฐานแห่งอาบัติ ๖ อย่าง...ฯลฯ...

Abhikkhuke [Pg.116] āvāse vassaṃ vasantiyā pācittiyaṃ kattha paññattanti? Sāvatthiyaṃ paññattaṃ. Kaṃ ārabbhāti? Sambahulā bhikkhuniyo ārabbha. Kismiṃ vatthusminti? Sambahulā bhikkhuniyo abhikkhuke āvāse vassaṃ vasiṃsu, tasmiṃ vatthusmiṃ. Ekā paññatti. Channaṃ āpattisamuṭṭhānānaṃ dvīhi samuṭṭhānehi samuṭṭhāti – eḷakalomake…pe….

อาบัติปาจิตตีย์ ที่ทรงบัญญัติแก่ภิกษุณีผู้จำพรรษาในอาวาสที่ไม่มีภิกษุ ทรงบัญญัติไว้ที่ไหน? ทรงบัญญัติไว้ที่กรุงสาวัตถี. ทรงปรารภใคร? ทรงปรารภภิกษุณีหลายรูป. ทรงบัญญัติในเรื่องอะไร? ภิกษุณีหลายรูปจำพรรษาในอาวาสที่ไม่มีภิกษุ ทรงบัญญัติในเรื่องนั้น. เป็นเอกบัญญัติ เกิดขึ้นด้วยสมุฏฐาน ๒ อย่าง ในบรรดาสมุฏฐานแห่งอาบัติ ๖ อย่าง คือ เอฬกโลมกสมุฏฐาน...ฯลฯ...

Vassaṃvuṭṭhāya bhikkhuniyā ubhatosaṅghe tīhi ṭhānehi na pavārentiyā pācittiyaṃ kattha paññattanti? Sāvatthiyaṃ paññattaṃ. Kaṃ ārabbhāti? Sambahulā bhikkhuniyo ārabbha. Kismiṃ vatthusminti? Sambahulā bhikkhuniyo vassaṃvuṭṭhā bhikkhusaṅghaṃ na pavāresuṃ, tasmiṃ vatthusmiṃ. Ekā paññatti. Channaṃ āpattisamuṭṭhānānaṃ ekena samuṭṭhānena samuṭṭhāti – dhuranikkhepe…pe….

อาบัติปาจิตตีย์ ที่ทรงบัญญัติแก่ภิกษุณีผู้อยู่จำพรรษาแล้ว ไม่ปวารณาในสงฆ์สองฝ่ายด้วยสถาน ๓ อย่าง ทรงบัญญัติไว้ที่ไหน? ทรงบัญญัติไว้ที่กรุงสาวัตถี. ทรงปรารภใคร? ทรงปรารภภิกษุณีหลายรูป. ทรงบัญญัติในเรื่องอะไร? ภิกษุณีหลายรูปอยู่จำพรรษาแล้ว ไม่ได้ปวารณาภิกษุสงฆ์ ทรงบัญญัติในเรื่องนั้น. เป็นเอกบัญญัติ เกิดขึ้นด้วยสมุฏฐาน ๑ อย่าง ในบรรดาสมุฏฐานแห่งอาบัติ ๖ อย่าง คือ ธุรนิกเขปสมุฏฐาน...ฯลฯ...

Ovādāya vā saṃvāsāya vā na gacchantiyā pācittiyaṃ kattha paññattanti? Sakkesu paññattaṃ. Kaṃ ārabbhāti? Chabbaggiyā bhikkhuniyo ārabbha. Kismiṃ vatthusminti? Chabbaggiyā bhikkhuniyo ovādaṃ na gacchiṃsu, tasmiṃ vatthusmiṃ. Ekā paññatti. Channaṃ āpattisamuṭṭhānānaṃ ekena samuṭṭhānena samuṭṭhāti – paṭhamapārājike…pe….

อาบัติปาจิตตีย์ ที่ทรงบัญญัติแก่ภิกษุณีผู้ไม่ไปเพื่อรับโอวาทก็ดี เพื่ออยู่ร่วมก็ดี ทรงบัญญัติไว้ที่ไหน? ทรงบัญญัติไว้ที่แคว้นสักกะ. ทรงปรารภใคร? ทรงปรารภพวกภิกษุณีฉัพพัคคีย์. ทรงบัญญัติในเรื่องอะไร? พวกภิกษุณีฉัพพัคคีย์ไม่ไปรับโอวาท ทรงบัญญัติในเรื่องนั้น. เป็นเอกบัญญัติ เกิดขึ้นด้วยสมุฏฐาน ๑ อย่าง ในบรรดาสมุฏฐานแห่งอาบัติ ๖ อย่าง คือ ปฐมปาราชิกสมุฏฐาน...ฯลฯ...

Uposathampi na pucchantiyā ovādampi na yācantiyā pācittiyaṃ kattha paññattanti? Sāvatthiyaṃ paññattaṃ. Kaṃ ārabbhāti? Sambahulā bhikkhuniyo ārabbha. Kismiṃ vatthusminti? Sambahulā bhikkhuniyo uposathampi na pucchiṃsu ovādampi na yāciṃsu, tasmiṃ vatthusmiṃ. Ekā paññatti. Channaṃ āpattisamuṭṭhānānaṃ ekena samuṭṭhānena samuṭṭhāti – dhuranikkhepe…pe….

อาบัติปาจิตตีย์ ที่ทรงบัญญัติแก่ภิกษุณีผู้ไม่ถามอุโบสถด้วย ไม่ขอโอวาทด้วย ทรงบัญญัติไว้ที่ไหน? ทรงบัญญัติไว้ที่กรุงสาวัตถี. ทรงปรารภใคร? ทรงปรารภภิกษุณีหลายรูป. ทรงบัญญัติในเรื่องอะไร? ภิกษุณีหลายรูปไม่ถามอุโบสถด้วย ไม่ขอโอวาทด้วย ทรงบัญญัติในเรื่องนั้น. เป็นเอกบัญญัติ เกิดขึ้นด้วยสมุฏฐาน ๑ อย่าง ในบรรดาสมุฏฐานแห่งอาบัติ ๖ อย่าง คือ ธุรนิกเขปสมุฏฐาน...ฯลฯ...

Pasākhe jātaṃ gaṇḍaṃ vā rudhitaṃ vā anapaloketvā saṅghaṃ vā gaṇaṃ vā purisena saddhiṃ ekenekāya bhedāpentiyā pācittiyaṃ kattha paññattanti? Sāvatthiyaṃ paññattaṃ. Kaṃ ārabbhāti? Aññataraṃ bhikkhuniṃ ārabbha. Kismiṃ vatthusminti? Aññatarā bhikkhunī pasākhe jātaṃ gaṇḍaṃ purisena saddhiṃ ekenekā bhedāpesi, tasmiṃ vatthusmiṃ. Ekā paññatti. Channaṃ āpattisamuṭṭhānānaṃ dvīhi samuṭṭhānehi samuṭṭhāti – kathinake…pe….

อาบัติปาจิตตีย์ ที่ทรงบัญญัติแก่ภิกษุณีผู้ไม่บอกสงฆ์ก็ดี คณะก็ดี ให้ผ่าฝีก็ดี แผลก็ดี ที่เกิดในซอกเร้น กับบุรุษสองต่อสอง ทรงบัญญัติไว้ที่ไหน? ทรงบัญญัติไว้ที่กรุงสาวัตถี. ทรงปรารภใคร? ทรงปรารภภิกษุณีรูปหนึ่ง. ทรงบัญญัติในเรื่องอะไร? ภิกษุณีรูปหนึ่งให้ผ่าฝีที่เกิดในซอกเร้น กับบุรุษสองต่อสอง ทรงบัญญัติในเรื่องนั้น. เป็นเอกบัญญัติ เกิดขึ้นด้วยสมุฏฐาน ๒ อย่าง ในบรรดาสมุฏฐานแห่งอาบัติ ๖ อย่าง คือ กฐินกสมุฏฐาน...ฯลฯ...

Ārāmavaggo chaṭṭho.

อารามวรรค ที่ ๖

7. Gabbhinīvaggo

๗. คัพภินีวรรค

224. Gabbhiniṃ [Pg.117] vuṭṭhāpentiyā pācittiyaṃ kattha paññattanti? Sāvatthiyaṃ paññattaṃ. Kaṃ ārabbhāti? Sambahulā bhikkhuniyo ārabbha. Kismiṃ vatthusminti? Sambahulā bhikkhuniyo gabbhiniṃ vuṭṭhāpesuṃ, tasmiṃ vatthusmiṃ. Ekā paññatti. Channaṃ āpattisamuṭṭhānānaṃ tīhi samuṭṭhānehi samuṭṭhāti…pe….

๒๒๔. อาบัติปาจิตตีย์ ที่ทรงบัญญัติแก่ภิกษุณีผู้อุปสมบทให้หญิงมีครรภ์ ทรงบัญญัติไว้ที่ไหน? ทรงบัญญัติไว้ที่กรุงสาวัตถี. ทรงปรารภใคร? ทรงปรารภภิกษุณีหลายรูป. ทรงบัญญัติในเรื่องอะไร? ภิกษุณีหลายรูปอุปสมบทให้หญิงมีครรภ์ ทรงบัญญัติในเรื่องนั้น. เป็นเอกบัญญัติ เกิดขึ้นด้วยสมุฏฐาน ๓ อย่าง ในบรรดาสมุฏฐานแห่งอาบัติ ๖ อย่าง...ฯลฯ...

Pāyantiṃ vuṭṭhāpentiyā pācittiyaṃ kattha paññattanti? Sāvatthiyaṃ paññattaṃ. Kaṃ ārabbhāti? Sambahulā bhikkhuniyo ārabbha. Kismiṃ vatthusminti? Sambahulā bhikkhuniyo pāyantiṃ vuṭṭhāpesuṃ, tasmiṃ vatthusmiṃ. Ekā paññatti. Channaṃ āpattisamuṭṭhānānaṃ tīhi samuṭṭhānehi samuṭṭhāti…pe….

อาบัติปาจิตตีย์ ที่ทรงบัญญัติแก่ภิกษุณีผู้อุปสมบทให้หญิงผู้ยังให้บุตรดื่มนม ทรงบัญญัติไว้ที่ไหน? ทรงบัญญัติไว้ที่กรุงสาวัตถี. ทรงปรารภใคร? ทรงปรารภภิกษุณีหลายรูป. ทรงบัญญัติในเรื่องอะไร? ภิกษุณีหลายรูปอุปสมบทให้หญิงผู้ยังให้บุตรดื่มนม ทรงบัญญัติในเรื่องนั้น. เป็นเอกบัญญัติ เกิดขึ้นด้วยสมุฏฐาน ๓ อย่าง ในบรรดาสมุฏฐานแห่งอาบัติ ๖ อย่าง...ฯลฯ...

Dve vassāni chasu dhammesu asikkhitasikkhaṃ sikkhamānaṃ vuṭṭhāpentiyā pācittiyaṃ kattha paññattanti? Sāvatthiyaṃ paññattaṃ. Kaṃ ārabbhāti? Sambahulā bhikkhuniyo ārabbha. Kismiṃ vatthusminti? Sambahulā bhikkhuniyo dve vassāni chasu dhammesu asikkhitasikkhaṃ sikkhamānaṃ vuṭṭhāpesuṃ, tasmiṃ vatthusmiṃ. Ekā paññatti. Channaṃ āpattisamuṭṭhānānaṃ tīhi samuṭṭhānehi samuṭṭhāti…pe….

อาบัติปาจิตตีย์ ที่ทรงบัญญัติแก่ภิกษุณีผู้อุปสมบทให้สิกขมานาผู้ที่ยังไม่ได้ศึกษาสิกขาในธรรม ๖ ประการตลอด ๒ ปี ทรงบัญญัติไว้ที่ไหน? ทรงบัญญัติไว้ที่กรุงสาวัตถี. ทรงปรารภใคร? ทรงปรารภภิกษุณีหลายรูป. ทรงบัญญัติในเรื่องอะไร? ภิกษุณีหลายรูปอุปสมบทให้สิกขมานาผู้ที่ยังไม่ได้ศึกษาสิกขาในธรรม ๖ ประการตลอด ๒ ปี ทรงบัญญัติในเรื่องนั้น. เป็นเอกบัญญัติ เกิดขึ้นด้วยสมุฏฐาน ๓ อย่าง ในบรรดาสมุฏฐานแห่งอาบัติ ๖ อย่าง...ฯลฯ...

Dve vassāni chasu dhammesu sikkhitasikkhaṃ sikkhamānaṃ saṅghena asammataṃ vuṭṭhāpentiyā pācittiyaṃ kattha paññattanti? Sāvatthiyaṃ paññattaṃ. Kaṃ ārabbhāti? Sambahulā bhikkhuniyo ārabbha. Kismiṃ vatthusminti? Sambahulā bhikkhuniyo dve vassāni chasu dhammesu sikkhitasikkhaṃ sikkhamānaṃ saṅghena asammataṃ vuṭṭhāpesuṃ, tasmiṃ vatthusmiṃ. Ekā paññatti. Channaṃ āpattisamuṭṭhānānaṃ tīhi samuṭṭhānehi samuṭṭhāti…pe….

อาบัติปาจิตตีย์แก่ภิกษุณีผู้ให้อุปสมบทแก่สิกขมานาผู้มีสิกขาอันศึกษาแล้วในธรรม 6 ประการตลอด 2 ปี แต่สงฆ์ยังมิได้สมมติ บัญญัติไว้ที่ไหน ? บัญญัติไว้ที่เมืองสาวัตถี. ทรงปรารภใคร ? ทรงปรารภภิกษุณีหลายรูป. ในเรื่องอะไร ? ในเรื่องที่ภิกษุณีหลายรูปให้อุปสมบทแก่สิกขมานาผู้มีสิกขาอันศึกษาแล้วในธรรม 6 ประการตลอด 2 ปี แต่สงฆ์ยังมิได้สมมติ. เป็นเอกบัญญัติ. เกิดขึ้นจากสมุฏฐาน 3 ในบรรดาสมุฏฐานแห่งอาบัติ 6 อย่าง...ฯลฯ...

Ūnadvādasavassaṃ gihigataṃ vuṭṭhāpentiyā pācittiyaṃ kattha paññattanti? Sāvatthiyaṃ paññattaṃ. Kaṃ ārabbhāti? Sambahulā bhikkhuniyo ārabbha. Kismiṃ vatthusminti? Sambahulā bhikkhuniyo ūnadvādasavassaṃ gihigataṃ vuṭṭhāpesuṃ, tasmiṃ vatthusmiṃ. Ekā paññatti. Channaṃ āpattisamuṭṭhānānaṃ tīhi samuṭṭhānehi samuṭṭhāti…pe….

อาบัติปาจิตตีย์แก่ภิกษุณีผู้ให้อุปสมบทแก่หญิงผู้เคยมีสามีแล้วอายุหย่อน 12 ปี บัญญัติไว้ที่ไหน ? บัญญัติไว้ที่เมืองสาวัตถี. ทรงปรารภใคร ? ทรงปรารภภิกษุณีหลายรูป. ในเรื่องอะไร ? ในเรื่องที่ภิกษุณีหลายรูปให้อุปสมบทแก่หญิงผู้เคยมีสามีแล้วอายุหย่อน 12 ปี. เป็นเอกบัญญัติ. เกิดขึ้นจากสมุฏฐาน 3 ในบรรดาสมุฏฐานแห่งอาบัติ 6 อย่าง...ฯลฯ...

Paripuṇṇadvādasavassaṃ gihigataṃ dve vassāni chasu dhammesu asikkhitasikkhaṃ vuṭṭhāpentiyā pācittiyaṃ kattha paññattanti? Sāvatthiyaṃ paññattaṃ. Kaṃ ārabbhāti? Sambahulā bhikkhuniyo ārabbha. Kismiṃ vatthusminti? Sambahulā bhikkhuniyo paripuṇṇadvādasavassaṃ gihigataṃ dve vassāni chasu dhammesu asikkhitasikkhaṃ vuṭṭhāpesuṃ[Pg.118], tasmiṃ vatthusmiṃ. Ekā paññatti. Channaṃ āpattisamuṭṭhānānaṃ tīhi samuṭṭhānehi samuṭṭhāti…pe….

อาบัติปาจิตตีย์แก่ภิกษุณีผู้ให้อุปสมบทแก่หญิงผู้เคยมีสามีแล้วอายุครบ 12 ปี ผู้มีสิกขาอันยังมิได้ศึกษาในธรรม 6 ประการตลอด 2 ปี บัญญัติไว้ที่ไหน ? บัญญัติไว้ที่เมืองสาวัตถี. ทรงปรารภใคร ? ทรงปรารภภิกษุณีหลายรูป. ในเรื่องอะไร ? ในเรื่องที่ภิกษุณีหลายรูปให้อุปสมบทแก่หญิงผู้เคยมีสามีแล้วอายุครบ 12 ปี ผู้มีสิกขาอันยังมิได้ศึกษาในธรรม 6 ประการตลอด 2 ปี. เป็นเอกบัญญัติ. เกิดขึ้นจากสมุฏฐาน 3 ในบรรดาสมุฏฐานแห่งอาบัติ 6 อย่าง...ฯลฯ...

Paripuṇṇadvādasavassaṃ gihigataṃ dve vassāni chasu dhammesu sikkhitasikkhaṃ saṅghena asammataṃ vuṭṭhāpentiyā pācittiyaṃ kattha paññattanti? Sāvatthiyaṃ paññattaṃ. Kaṃ ārabbhāti? Sambahulā bhikkhuniyo ārabbha. Kismiṃ vatthusminti? Sambahulā bhikkhuniyo paripuṇṇadvādasavassaṃ gihigataṃ dve vassāni chasu dhammesu sikkhitasikkhaṃ saṅghena asammataṃ vuṭṭhāpesuṃ, tasmiṃ vatthusmiṃ. Ekā paññatti. Channaṃ āpattisamuṭṭhānānaṃ tīhi samuṭṭhānehi samuṭṭhāti…pe….

อาบัติปาจิตตีย์แก่ภิกษุณีผู้ให้อุปสมบทแก่หญิงผู้เคยมีสามีแล้วอายุครบ 12 ปี ผู้มีสิกขาอันศึกษาแล้วในธรรม 6 ประการตลอด 2 ปี แต่สงฆ์ยังมิได้สมมติ บัญญัติไว้ที่ไหน ? บัญญัติไว้ที่เมืองสาวัตถี. ทรงปรารภใคร ? ทรงปรารภภิกษุณีหลายรูป. ในเรื่องอะไร ? ในเรื่องที่ภิกษุณีหลายรูปให้อุปสมบทแก่หญิงผู้เคยมีสามีแล้วอายุครบ 12 ปี ผู้มีสิกขาอันศึกษาแล้วในธรรม 6 ประการตลอด 2 ปี แต่สงฆ์ยังมิได้สมมติ. เป็นเอกบัญญัติ. เกิดขึ้นจากสมุฏฐาน 3 ในบรรดาสมุฏฐานแห่งอาบัติ 6 อย่าง...ฯลฯ...

Sahajīviniṃ vuṭṭhāpetvā dve vassāni neva anuggaṇhantiyā na anuggaṇhāpentiyā pācittiyaṃ kattha paññattanti? Sāvatthiyaṃ paññattaṃ. Kaṃ ārabbhāti? Thullanandaṃ bhikkhuniṃ ārabbha. Kismiṃ vatthusminti? Thullanandā bhikkhunī sahajīviniṃ vuṭṭhāpetvā dve vassāni neva anuggahesi na anuggaṇhāpesi, tasmiṃ vatthusmiṃ. Ekā paññatti. Channaṃ āpattisamuṭṭhānānaṃ ekena samuṭṭhānena samuṭṭhāti – dhuranikkhepe…pe….

อาบัติปาจิตตีย์แก่ภิกษุณีผู้ให้อุปสมบทแก่สัทธิวิหาริณีแล้ว ตลอด 2 ปี ไม่สงเคราะห์เองด้วย ไม่ให้ผู้อื่นสงเคราะห์ด้วย บัญญัติไว้ที่ไหน ? บัญญัติไว้ที่เมืองสาวัตถี. ทรงปรารภใคร ? ทรงปรารภภิกษุณีถุลลนันทา. ในเรื่องอะไร ? ในเรื่องที่ภิกษุณีถุลลนันทาให้อุปสมบทแก่สัทธิวิหาริณีแล้ว ตลอด 2 ปี ไม่สงเคราะห์เองด้วย ไม่ให้ผู้อื่นสงเคราะห์ด้วย. เป็นเอกบัญญัติ. เกิดขึ้นจากสมุฏฐาน 1 ในบรรดาสมุฏฐานแห่งอาบัติ 6 อย่าง คือ ธุรนิกเขป...ฯลฯ...

Vuṭṭhāpitaṃ pavattiniṃ dve vassāni nānubandhantiyā pācittiyaṃ kattha paññattanti? Sāvatthiyaṃ paññattaṃ. Kaṃ ārabbhāti? Sambahulā bhikkhuniyo ārabbha. Kismiṃ vatthusminti? Sambahulā bhikkhuniyo vuṭṭhāpitaṃ pavattiniṃ dve vassāni nānubandhiṃsu, tasmiṃ vatthusmiṃ. Ekā paññatti. Channaṃ āpattisamuṭṭhānānaṃ ekena samuṭṭhānena samuṭṭhāti – paṭhamapārājike…pe….

อาบัติปาจิตตีย์แก่ภิกษุณีผู้อันปวัตตินีให้อุปสมบทแล้ว ไม่ติดตาม (อุปัฏฐาก) ปวัตตินีตลอด 2 ปี บัญญัติไว้ที่ไหน ? บัญญัติไว้ที่เมืองสาวัตถี. ทรงปรารภใคร ? ทรงปรารภภิกษุณีหลายรูป. ในเรื่องอะไร ? ในเรื่องที่ภิกษุณีหลายรูปอันปวัตตินีให้อุปสมบทแล้ว ไม่ติดตาม (อุปัฏฐาก) ปวัตตินีตลอด 2 ปี. เป็นเอกบัญญัติ. เกิดขึ้นจากสมุฏฐาน 1 ในบรรดาสมุฏฐานแห่งอาบัติ 6 อย่าง คือ ปฐมปาราชิก...ฯลฯ...

Sahajīviniṃ vuṭṭhāpetvā neva vūpakāsentiyā na vūpakāsāpentiyā pācittiyaṃ kattha paññattanti? Sāvatthiyaṃ paññattaṃ. Kaṃ ārabbhāti? Thullanandaṃ bhikkhuniṃ ārabbha. Kismiṃ vatthusminti? Thullanandā bhikkhunī sahajīviniṃ vuṭṭhāpetvā neva vūpakāsesi na vūpakāsāpesi, tasmiṃ vatthusmiṃ. Ekā paññatti. Channaṃ āpattisamuṭṭhānānaṃ ekena samuṭṭhānena samuṭṭhāti – dhuranikkhepe…pe….

อาบัติปาจิตตีย์แก่ภิกษุณีผู้ให้อุปสมบทแก่สัทธิวิหาริณีแล้ว ไม่พาหลีกไปเองด้วย ไม่ให้ผู้อื่นพาหลีกไปด้วย บัญญัติไว้ที่ไหน ? บัญญัติไว้ที่เมืองสาวัตถี. ทรงปรารภใคร ? ทรงปรารภภิกษุณีถุลลนันทา. ในเรื่องอะไร ? ในเรื่องที่ภิกษุณีถุลลนันทาให้อุปสมบทแก่สัทธิวิหาริณีแล้ว ไม่พาหลีกไปเองด้วย ไม่ให้ผู้อื่นพาหลีกไปด้วย. เป็นเอกบัญญัติ. เกิดขึ้นจากสมุฏฐาน 1 ในบรรดาสมุฏฐานแห่งอาบัติ 6 อย่าง คือ ธุรนิกเขป...ฯลฯ...

Gabbhinivaggo sattamo.

คัพภินีวรรคที่ 7

8. Kumārībhūtavaggo

๘. กุมารีภูตวรรค

225. Ūnavīsativassaṃ kumāribhūtaṃ vuṭṭhāpentiyā pācittiyaṃ kattha paññattanti? Sāvatthiyaṃ paññattaṃ. Kaṃ ārabbhāti? Sambahulā bhikkhuniyo ārabbha[Pg.119]. Kismiṃ vatthusminti? Sambahulā bhikkhuniyo ūnavīsativassaṃ kumāribhūtaṃ vuṭṭhāpesuṃ, tasmiṃ vatthusmiṃ. Ekā paññatti. Channaṃ āpattisamuṭṭhānānaṃ tīhi samuṭṭhānehi samuṭṭhāti…pe….

๒๒๕. อาบัติปาจิตตีย์แก่ภิกษุณีผู้ให้อุปสมบทแก่กุมารีภูตา (หญิงสาวพรหมจารี) อายุหย่อน 20 ปี บัญญัติไว้ที่ไหน ? บัญญัติไว้ที่เมืองสาวัตถี. ทรงปรารภใคร ? ทรงปรารภภิกษุณีหลายรูป. ในเรื่องอะไร ? ในเรื่องที่ภิกษุณีหลายรูปให้อุปสมบทแก่กุมารีภูตาอายุหย่อน 20 ปี. เป็นเอกบัญญัติ. เกิดขึ้นจากสมุฏฐาน 3 ในบรรดาสมุฏฐานแห่งอาบัติ 6 อย่าง...ฯลฯ...

Paripuṇṇavīsativassaṃ kumāribhūtaṃ dve vassāni chasu dhammesu asikkhitasikkhaṃ vuṭṭhāpentiyā pācittiyaṃ kattha paññattanti? Sāvatthiyaṃ paññattaṃ. Kaṃ ārabbhāti? Sambahulā bhikkhuniyo ārabbha. Kismiṃ vatthusminti? Sambahulā bhikkhuniyo paripuṇṇavīsativassaṃ kumāribhūtaṃ dve vassāni chasu dhammesu asikkhitasikkhaṃ vuṭṭhāpesuṃ, tasmiṃ vatthusmiṃ. Ekā paññatti. Channaṃ āpattisamuṭṭhānānaṃ tīhi samuṭṭhānehi samuṭṭhāti…pe….

อาบัติปาจิตตีย์แก่ภิกษุณีผู้ให้อุปสมบทแก่กุมารีภูตาอายุครบ 20 ปี ผู้มีสิกขาอันยังมิได้ศึกษาในธรรม 6 ประการตลอด 2 ปี บัญญัติไว้ที่ไหน ? บัญญัติไว้ที่เมืองสาวัตถี. ทรงปรารภใคร ? ทรงปรารภภิกษุณีหลายรูป. ในเรื่องอะไร ? ในเรื่องที่ภิกษุณีหลายรูปให้อุปสมบทแก่กุมารีภูตาอายุครบ 20 ปี ผู้มีสิกขาอันยังมิได้ศึกษาในธรรม 6 ประการตลอด 2 ปี. เป็นเอกบัญญัติ. เกิดขึ้นจากสมุฏฐาน 3 ในบรรดาสมุฏฐานแห่งอาบัติ 6 อย่าง...ฯลฯ...

Paripuṇṇavīsativassaṃ kumāribhūtaṃ dve vassāni chasu dhammesu sikkhitasikkhaṃ saṅghena asammataṃ vuṭṭhāpentiyā pācittiyaṃ kattha paññattanti? Sāvatthiyaṃ paññattaṃ. Kaṃ ārabbhāti? Sambahulā bhikkhuniyo ārabbha. Kismiṃ vatthusminti? Sambahulā bhikkhuniyo paripuṇṇavīsativassaṃ kumāribhūtaṃ dve vassāni chasu dhammesu sikkhitasikkhaṃ saṅghena asammataṃ vuṭṭhāpesuṃ, tasmiṃ vatthusmiṃ. Ekā paññatti. Channaṃ āpattisamuṭṭhānānaṃ tīhi samuṭṭhānehi samuṭṭhāti…pe….

อาบัติปาจิตตีย์แก่ภิกษุณีผู้ให้อุปสมบทแก่กุมารีภูตาอายุครบ 20 ปี ผู้มีสิกขาอันศึกษาแล้วในธรรม 6 ประการตลอด 2 ปี แต่สงฆ์ยังมิได้สมมติ บัญญัติไว้ที่ไหน ? บัญญัติไว้ที่เมืองสาวัตถี. ทรงปรารภใคร ? ทรงปรารภภิกษุณีหลายรูป. ในเรื่องอะไร ? ในเรื่องที่ภิกษุณีหลายรูปให้อุปสมบทแก่กุมารีภูตาอายุครบ 20 ปี ผู้มีสิกขาอันศึกษาแล้วในธรรม 6 ประการตลอด 2 ปี แต่สงฆ์ยังมิได้สมมติ. เป็นเอกบัญญัติ. เกิดขึ้นจากสมุฏฐาน 3 ในบรรดาสมุฏฐานแห่งอาบัติ 6 อย่าง...ฯลฯ...

Ūnadvādasavassāya vuṭṭhāpentiyā pācittiyaṃ kattha paññattanti? Sāvatthiyaṃ paññattaṃ. Kaṃ ārabbhāti? Sambahulā bhikkhuniyo ārabbha. Kismiṃ vatthusminti? Sambahulā bhikkhuniyo ūnadvādasavassā vuṭṭhāpesuṃ, tasmiṃ vatthusmiṃ. Ekā paññatti. Channaṃ āpattisamuṭṭhānānaṃ tīhi samuṭṭhānehi samuṭṭhāti…pe….

อาบัติปาจิตตีย์แก่ภิกษุณีผู้ให้อุปสมบทแก่สตรีผู้มีอายุหย่อน 12 ปี ทรงบัญญัติไว้ที่ไหน? ตอบว่า ทรงบัญญัติไว้ที่เมืองสาวัตถี. ทรงปรารภใคร? ตอบว่า ทรงปรารภภิกษุณีหลายรูป. ในเรื่องอะไร? ตอบว่า ในเรื่องที่ภิกษุณีหลายรูปให้อุปสมบทแก่สตรีผู้มีอายุหย่อน 12 ปี. เป็นปฐมบัญญัติ. อาบัตินี้เกิดขึ้นด้วยสมุฏฐาน 3 อย่าง ในบรรดาอาปัตติสมุฏฐาน 6 อย่าง...ฯลฯ...

Paripuṇṇadvādasavassāya saṅghena asammatāya vuṭṭhāpentiyā pācittiyaṃ kattha paññattanti? Sāvatthiyaṃ paññattaṃ. Kaṃ ārabbhāti? Sambahulā bhikkhuniyo ārabbha. Kismiṃ vatthusminti? Sambahulā bhikkhuniyo paripuṇṇadvādasavassā saṅghena asammatā vuṭṭhāpesuṃ, tasmiṃ vatthusmiṃ. Ekā paññatti. Channaṃ āpattisamuṭṭhānānaṃ tīhi samuṭṭhānehi samuṭṭhāti – dutiyapārājike…pe….

อาบัติปาจิตตีย์แก่ภิกษุณีผู้ยังมิได้รับสมมติจากสงฆ์ ให้อุปสมบทแก่สตรีผู้มีอายุครบ 12 ปี ทรงบัญญัติไว้ที่ไหน? ตอบว่า ทรงบัญญัติไว้ที่เมืองสาวัตถี. ทรงปรารภใคร? ตอบว่า ทรงปรารภภิกษุณีหลายรูป. ในเรื่องอะไร? ตอบว่า ในเรื่องที่ภิกษุณีหลายรูปผู้ยังมิได้รับสมมติจากสงฆ์ ให้อุปสมบทแก่สตรีผู้มีอายุครบ 12 ปี. เป็นปฐมบัญญัติ. อาบัตินี้เกิดขึ้นด้วยสมุฏฐาน 3 อย่าง ในบรรดาอาปัตติสมุฏฐาน 6 อย่าง (สมุฏฐาน) เหมือนทุติยปาราชิก...ฯลฯ...

‘‘Alaṃ tāva te, ayye, vuṭṭhāpitenā’’ti vuccamānāya ‘‘sādhū’’ti paṭissuṇitvā pacchā khīyanadhammaṃ āpajjantiyā pācittiyaṃ kattha paññattanti? Sāvatthiyaṃ paññattaṃ. Kaṃ ārabbhāti? Caṇḍakāḷiṃ bhikkhuniṃ ārabbha. Kismiṃ vatthusminti? Caṇḍakāḷī bhikkhunī ‘‘alaṃ tāva te, ayye, vuṭṭhāpitenā’’ti vuccamānā [Pg.120] ‘‘sādhū’’ti paṭissuṇitvā pacchā khīyanadhammaṃ āpajji, tasmiṃ vatthusmiṃ. Ekā paññatti. Channaṃ āpattisamuṭṭhānānaṃ tīhi samuṭṭhānehi samuṭṭhāti…pe….

อาบัติปาจิตตีย์แก่ภิกษุณีผู้เมื่อถูกกล่าวว่า “แม่เจ้า ท่านงดการให้อุปสมบทไว้ก่อนเถิด” รับคำว่า “สาธุ” แล้ว ภายหลังกลับแสดงความไม่พอใจ ทรงบัญญัติไว้ที่ไหน? ตอบว่า ทรงบัญญัติไว้ที่เมืองสาวัตถี. ทรงปรารภใคร? ตอบว่า ทรงปรารภภิกษุณีชื่อจัณฑกาลี. ในเรื่องอะไร? ตอบว่า ในเรื่องที่ภิกษุณีจัณฑกาลี เมื่อถูกกล่าวว่า “แม่เจ้า ท่านงดการให้อุปสมบทไว้ก่อนเถิด” รับคำว่า “สาธุ” แล้ว ภายหลังกลับแสดงความไม่พอใจ. เป็นปฐมบัญญัติ. อาบัตินี้เกิดขึ้นด้วยสมุฏฐาน 3 อย่าง ในบรรดาอาปัตติสมุฏฐาน 6 อย่าง...ฯลฯ...

Sikkhamānaṃ – ‘‘sace me tvaṃ, ayye, cīvaraṃ dassasi, evāhaṃ taṃ vuṭṭhāpessāmī’’ti vatvā neva vuṭṭhāpentiyā na vuṭṭhāpanāya ussukkaṃ karontiyā pācittiyaṃ kattha paññattanti? Sāvatthiyaṃ paññattaṃ. Kaṃ ārabbhāti? Thullanandaṃ bhikkhuniṃ ārabbha. Kismiṃ vatthusminti? Thullanandā bhikkhunī sikkhamānaṃ – ‘‘sace me tvaṃ, ayye, cīvaraṃ dassasi, evāhaṃ taṃ vuṭṭhāpessāmī’’ti vatvā neva vuṭṭhāpesi na vuṭṭhāpanāya ussukkaṃ akāsi, tasmiṃ vatthusmiṃ. Ekā paññatti. Channaṃ āpattisamuṭṭhānānaṃ ekena samuṭṭhānena samuṭṭhāti – dhuranikkhepe…pe….

อาบัติปาจิตตีย์แก่ภิกษุณีผู้กล่าวกับสิกขมานาว่า “แม่เจ้า ถ้าเธอให้จีวรแก่เรา เราจะให้อุปสมบทแก่เธอ” แล้วไม่ให้อุปสมบทเอง ทั้งไม่ขวนขวายเพื่อการอุปสมบท (ของนาง) ทรงบัญญัติไว้ที่ไหน? ตอบว่า ทรงบัญญัติไว้ที่เมืองสาวัตถี. ทรงปรารภใคร? ตอบว่า ทรงปรารภภิกษุณีชื่อถุลลนันทา. ในเรื่องอะไร? ตอบว่า ในเรื่องที่ภิกษุณีถุลลนันทากล่าวกับสิกขมานาว่า “แม่เจ้า ถ้าเธอให้จีวรแก่เรา เราจะให้อุปสมบทแก่เธอ” แล้วไม่ให้อุปสมบทเอง ทั้งไม่ขวนขวายเพื่อการอุปสมบท (ของนาง). เป็นปฐมบัญญัติ. อาบัตินี้เกิดขึ้นด้วยสมุฏฐาน 1 อย่าง ในบรรดาอาปัตติสมุฏฐาน 6 อย่าง คือ เกิดจากการทอดธุระ...ฯลฯ...

Sikkhamānaṃ – ‘‘sace maṃ tvaṃ, ayye, dve vassāni anubandhissasi, evāhaṃ taṃ vuṭṭhāpessāmī’’ti vatvā neva vuṭṭhāpentiyā na vuṭṭhāpanāya ussukkaṃ karontiyā pācittiyaṃ kattha paññattanti? Sāvatthiyaṃ paññattaṃ. Kaṃ ārabbhāti? Thullanandaṃ bhikkhuniṃ ārabbha. Kismiṃ vatthusminti? Thullanandā bhikkhunī sikkhamānaṃ – ‘‘sace maṃ tvaṃ, ayye, dve vassāni anubandhissasi, evāhaṃ taṃ vuṭṭhāpessāmī’’ti vatvā neva vuṭṭhāpesi na vuṭṭhāpanāya ussukkaṃ akāsi, tasmiṃ vatthusmiṃ. Ekā paññatti. Channaṃ āpattisamuṭṭhānānaṃ ekena samuṭṭhānena samuṭṭhāti – dhuranikkhepe…pe….

อาบัติปาจิตตีย์แก่ภิกษุณีผู้กล่าวกับสิกขมานาว่า “แม่เจ้า ถ้าเธอติดตามอุปัฏฐากเรา 2 ปี เราจะให้อุปสมบทแก่เธอ” แล้วไม่ให้อุปสมบทเอง ทั้งไม่ขวนขวายเพื่อการอุปสมบท (ของนาง) ทรงบัญญัติไว้ที่ไหน? ตอบว่า ทรงบัญญัติไว้ที่เมืองสาวัตถี. ทรงปรารภใคร? ตอบว่า ทรงปรารภภิกษุณีชื่อถุลลนันทา. ในเรื่องอะไร? ตอบว่า ในเรื่องที่ภิกษุณีถุลลนันทากล่าวกับสิกขมานาว่า “แม่เจ้า ถ้าเธอติดตามอุปัฏฐากเรา 2 ปี เราจะให้อุปสมบทแก่เธอ” แล้วไม่ให้อุปสมบทเอง ทั้งไม่ขวนขวายเพื่อการอุปสมบท (ของนาง). เป็นปฐมบัญญัติ. อาบัตินี้เกิดขึ้นด้วยสมุฏฐาน 1 อย่าง ในบรรดาอาปัตติสมุฏฐาน 6 อย่าง คือ เกิดจากการทอดธุระ...ฯลฯ...

Purisasaṃsaṭṭhaṃ kumārakasaṃsaṭṭhaṃ caṇḍiṃ sokāvāsaṃ sikkhamānaṃ vuṭṭhāpentiyā pācittiyaṃ kattha paññattanti? Sāvatthiyaṃ paññattaṃ. Kaṃ ārabbhāti? Thullanandaṃ bhikkhuniṃ ārabbha. Kismiṃ vatthusminti? Thullanandā bhikkhunī purisasaṃsaṭṭhaṃ kumārakasaṃsaṭṭhaṃ caṇḍiṃ sokāvāsaṃ sikkhamānaṃ vuṭṭhāpesi, tasmiṃ vatthusmiṃ. Ekā paññatti. Channaṃ āpattisamuṭṭhānānaṃ tīhi samuṭṭhānehi samuṭṭhāti…pe….

อาบัติปาจิตตีย์แก่ภิกษุณีผู้ให้อุปสมบทแก่สิกขมานาผู้คลุกคลีกับบุรุษ คลุกคลีกับเด็กหนุ่ม เป็นคนดุร้าย เป็นที่อาศัยแห่งความโศก ทรงบัญญัติไว้ที่ไหน? ตอบว่า ทรงบัญญัติไว้ที่เมืองสาวัตถี. ทรงปรารภใคร? ตอบว่า ทรงปรารภภิกษุณีชื่อถุลลนันทา. ในเรื่องอะไร? ตอบว่า ในเรื่องที่ภิกษุณีถุลลนันทาให้อุปสมบทแก่สิกขมานาผู้คลุกคลีกับบุรุษ คลุกคลีกับเด็กหนุ่ม เป็นคนดุร้าย เป็นที่อาศัยแห่งความโศก. เป็นปฐมบัญญัติ. อาบัตินี้เกิดขึ้นด้วยสมุฏฐาน 3 อย่าง ในบรรดาอาปัตติสมุฏฐาน 6 อย่าง...ฯลฯ...

Mātāpitūhi vā sāmikena vā ananuññātaṃ sikkhamānaṃ vuṭṭhāpentiyā pācittiyaṃ kattha paññattanti? Sāvatthiyaṃ paññattaṃ. Kaṃ ārabbhāti? Thullanandaṃ bhikkhuniṃ ārabbha. Kismiṃ vatthusminti? Thullanandā bhikkhunī mātāpitūhipi sāmikenāpi ananuññātaṃ sikkhamānaṃ vuṭṭhāpesi, tasmiṃ vatthusmiṃ. Ekā paññatti. Channaṃ āpattisamuṭṭhānānaṃ catūhi samuṭṭhānehi samuṭṭhāti – siyā vācato samuṭṭhāti, na kāyato na cittato; siyā kāyato ca vācato [Pg.121] ca samuṭṭhāti, na cittato; siyā vācato ca cittato ca samuṭṭhāti, na kāyato; siyā kāyato ca vācato ca cittato ca samuṭṭhāti…pe….

อาบัติปาจิตตีย์แก่ภิกษุณีผู้ให้อุปสมบทแก่สิกขมานาที่มารดาบิดาหรือสามียังมิได้อนุญาต ทรงบัญญัติไว้ที่ไหน? ตอบว่า ทรงบัญญัติไว้ที่เมืองสาวัตถี. ทรงปรารภใคร? ตอบว่า ทรงปรารภภิกษุณีชื่อถุลลนันทา. ในเรื่องอะไร? ตอบว่า ในเรื่องที่ภิกษุณีถุลลนันทาให้อุปสมบทแก่สิกขมานาที่มารดาบิดาและสามียังมิได้อนุญาต. เป็นปฐมบัญญัติ. อาบัตินี้เกิดขึ้นด้วยสมุฏฐาน 4 อย่าง ในบรรดาอาปัตติสมุฏฐาน 6 อย่าง คือ บางครั้งเกิดขึ้นทางวาจา ไม่เกิดขึ้นทางกาย ไม่เกิดขึ้นทางจิต, บางครั้งเกิดขึ้นทางกายและวาจา ไม่เกิดขึ้นทางจิต, บางครั้งเกิดขึ้นทางวาจาและจิต ไม่เกิดขึ้นทางกาย, บางครั้งเกิดขึ้นทางกาย วาจา และจิต...ฯลฯ...

Pārivāsikachandadānena sikkhamānaṃ vuṭṭhāpentiyā pācittiyaṃ kattha paññattanti? Rājagahe paññattaṃ. Kaṃ ārabbhāti? Thullanandaṃ bhikkhuniṃ ārabbha. Kismiṃ vatthusminti? Thullanandā bhikkhunī pārivāsikachandadānena sikkhamānaṃ vuṭṭhāpesi, tasmiṃ vatthusmiṃ. Ekā paññatti. Channaṃ āpattisamuṭṭhānānaṃ tīhi samuṭṭhānehi samuṭṭhāti…pe….

อาบัติปาจิตตีย์แก่ภิกษุณีผู้ให้อุปสมบทแก่สิกขมานาด้วยฉันทะที่ให้ไว้ค้างคืน ทรงบัญญัติไว้ที่ไหน? ตอบว่า ทรงบัญญัติไว้ที่เมืองราชคฤห์. ทรงปรารภใคร? ตอบว่า ทรงปรารภภิกษุณีชื่อถุลลนันทา. ในเรื่องอะไร? ตอบว่า ในเรื่องที่ภิกษุณีถุลลนันทาให้อุปสมบทแก่สิกขมานาด้วยฉันทะที่ให้ไว้ค้างคืน. เป็นปฐมบัญญัติ. อาบัตินี้เกิดขึ้นด้วยสมุฏฐาน 3 อย่าง ในบรรดาอาปัตติสมุฏฐาน 6 อย่าง...ฯลฯ...

Anuvassaṃ vuṭṭhāpentiyā pācittiyaṃ kattha paññattanti? Sāvatthiyaṃ paññattaṃ. Kaṃ ārabbhāti? Sambahulā bhikkhuniyo ārabbha. Kismiṃ vatthusminti? Sambahulā bhikkhuniyo anuvassaṃ vuṭṭhāpesuṃ, tasmiṃ vatthusmiṃ. Ekā paññatti. Channaṃ āpattisamuṭṭhānānaṃ tīhi samuṭṭhānehi samuṭṭhāti…pe….

อาบัติปาจิตตีย์แก่ภิกษุณีผู้ให้อุปสมบททุกปี ทรงบัญญัติไว้ที่ไหน? ตอบว่า ทรงบัญญัติไว้ที่เมืองสาวัตถี. ทรงปรารภใคร? ตอบว่า ทรงปรารภภิกษุณีหลายรูป. ในเรื่องอะไร? ตอบว่า ในเรื่องที่ภิกษุณีหลายรูปให้อุปสมบททุกปี. เป็นปฐมบัญญัติ. อาบัตินี้เกิดขึ้นด้วยสมุฏฐาน 3 อย่าง ในบรรดาอาปัตติสมุฏฐาน 6 อย่าง...ฯลฯ...

Ekaṃ vassaṃ dve vuṭṭhāpentiyā pācittiyaṃ kattha paññattanti? Sāvatthiyaṃ paññattaṃ. Kaṃ ārabbhāti? Sambahulā bhikkhuniyo ārabbha. Kismiṃ vatthusminti? Sambahulā bhikkhuniyo ekaṃ vassaṃ dve vuṭṭhāpesuṃ, tasmiṃ vatthusmiṃ. Ekā paññatti. Channaṃ āpattisamuṭṭhānānaṃ tīhi samuṭṭhānehi samuṭṭhāti…pe….

อาบัติปาจิตตีย์แก่ภิกษุณีผู้ให้อุปสมบทแก่สิกขมานา ๒ รูปในพรรษาเดียวกัน ทรงบัญญัติไว้ที่ไหน? ทรงบัญญัติไว้ที่เมืองสาวัตถี ทรงปรารภใคร? ทรงปรารภภิกษุณีหลายรูป ในเรื่องอะไร? ในเรื่องที่ภิกษุณีหลายรูปให้อุปสมบทแก่สิกขมานา ๒ รูปในพรรษาเดียวกัน มีบัญญัติ ๑ อย่าง ในบรรดาสมุฏฐานแห่งอาบัติ ๖ อย่าง ย่อมเกิดขึ้นด้วยสมุฏฐาน ๓ อย่าง ...ฯลฯ...

Kumārībhūtavaggo aṭṭhamo.

กุมารีภูตวรรค ที่ ๘

9. Chattupāhanavaggo

๙. ฉัตตุปาหนวรรค

226. Chattupāhanaṃ dhārentiyā pācittiyaṃ kattha paññattanti? Sāvatthiyaṃ paññattaṃ. Kaṃ ārabbhāti? Chabbaggiyā bhikkhuniyo ārabbha. Kismiṃ vatthusminti? Chabbaggiyā bhikkhuniyo chattupāhanaṃ dhāresuṃ, tasmiṃ vatthusmiṃ. Ekā paññatti, ekā anupaññatti. Channaṃ āpattisamuṭṭhānānaṃ dvīhi samuṭṭhānehi samuṭṭhāti – eḷakalomake…pe….

๒๒๖. อาบัติปาจิตตีย์แก่ภิกษุณีผู้ใช้ร่มและรองเท้า ทรงบัญญัติไว้ที่ไหน? ทรงบัญญัติไว้ที่เมืองสาวัตถี ทรงปรารภใคร? ทรงปรารภพวกภิกษุณีฉัพพัคคีย์ ในเรื่องอะไร? ในเรื่องที่พวกภิกษุณีฉัพพัคคีย์ใช้ร่มและรองเท้า มีบัญญัติ ๑ อย่าง อนุบัญญัติ ๑ อย่าง ในบรรดาสมุฏฐานแห่งอาบัติ ๖ อย่าง ย่อมเกิดขึ้นด้วยสมุฏฐาน ๒ อย่าง คือ เอฬกโลมกสมุฏฐาน ...ฯลฯ...

Yānena yāyantiyā pācittiyaṃ kattha paññattanti? Sāvatthiyaṃ paññattaṃ. Kaṃ ārabbhāti? Chabbaggiyā bhikkhuniyo ārabbha. Kismiṃ vatthusminti? Chabbaggiyā bhikkhuniyo yānena yāyiṃsu, tasmiṃ vatthusmiṃ. Ekā paññatti, ekā anupaññatti. Channaṃ āpattisamuṭṭhānānaṃ dvīhi samuṭṭhānehi samuṭṭhāti – eḷakalomake…pe….

อาบัติปาจิตตีย์แก่ภิกษุณีผู้ไปด้วยยาน ทรงบัญญัติไว้ที่ไหน? ทรงบัญญัติไว้ที่เมืองสาวัตถี ทรงปรารภใคร? ทรงปรารภพวกภิกษุณีฉัพพัคคีย์ ในเรื่องอะไร? ในเรื่องที่พวกภิกษุณีฉัพพัคคีย์ไปด้วยยาน มีบัญญัติ ๑ อย่าง อนุบัญญัติ ๑ อย่าง ในบรรดาสมุฏฐานแห่งอาบัติ ๖ อย่าง ย่อมเกิดขึ้นด้วยสมุฏฐาน ๒ อย่าง คือ เอฬกโลมกสมุฏฐาน ...ฯลฯ...

Saṅghāṇiṃ [Pg.122] dhārentiyā pācittiyaṃ kattha paññattanti? Sāvatthiyaṃ paññattaṃ. Kaṃ ārabbhāti? Aññataraṃ bhikkhuniṃ ārabbha. Kismiṃ vatthusminti? Aññatarā bhikkhunī saṅghāṇiṃ dhāresi, tasmiṃ vatthusmiṃ. Ekā paññatti. Channaṃ āpattisamuṭṭhānānaṃ dvīhi samuṭṭhānehi samuṭṭhāti – eḷakalomake…pe….

อาบัติปาจิตตีย์แก่ภิกษุณีผู้ใช้ประคดเอว ทรงบัญญัติไว้ที่ไหน? ทรงบัญญัติไว้ที่เมืองสาวัตถี ทรงปรารภใคร? ทรงปรารภภิกษุณีรูปหนึ่ง ในเรื่องอะไร? ในเรื่องที่ภิกษุณีรูปหนึ่งใช้ประคดเอว มีบัญญัติ ๑ อย่าง ในบรรดาสมุฏฐานแห่งอาบัติ ๖ อย่าง ย่อมเกิดขึ้นด้วยสมุฏฐาน ๒ อย่าง คือ เอฬกโลมกสมุฏฐาน ...ฯลฯ...

Itthālaṅkāraṃ dhārentiyā pācittiyaṃ kattha paññattanti? Sāvatthiyaṃ paññattaṃ. Kaṃ ārabbhāti? Chabbaggiyā bhikkhuniyo ārabbha. Kismiṃ vatthusminti? Chabbaggiyā bhikkhuniyo itthālaṅkāraṃ dhāresuṃ, tasmiṃ vatthusmiṃ. Ekā paññatti. Channaṃ āpattisamuṭṭhānānaṃ dvīhi samuṭṭhānehi samuṭṭhāti – eḷakalomake…pe….

อาบัติปาจิตตีย์แก่ภิกษุณีผู้ใช้เครื่องประดับของสตรี ทรงบัญญัติไว้ที่ไหน? ทรงบัญญัติไว้ที่เมืองสาวัตถี ทรงปรารภใคร? ทรงปรารภพวกภิกษุณีฉัพพัคคีย์ ในเรื่องอะไร? ในเรื่องที่พวกภิกษุณีฉัพพัคคีย์ใช้เครื่องประดับของสตรี มีบัญญัติ ๑ อย่าง ในบรรดาสมุฏฐานแห่งอาบัติ ๖ อย่าง ย่อมเกิดขึ้นด้วยสมุฏฐาน ๒ อย่าง คือ เอฬกโลมกสมุฏฐาน ...ฯลฯ...

Gandhavaṇṇakena nahāyantiyā pācittiyaṃ kattha paññattanti? Sāvatthiyaṃ paññattaṃ. Kaṃ ārabbhāti? Chabbaggiyā bhikkhuniyo ārabbha. Kismiṃ vatthusminti? Chabbaggiyā bhikkhuniyo gandhavaṇṇakena nahāyiṃsu, tasmiṃ vatthusmiṃ. Ekā paññatti. Channaṃ āpattisamuṭṭhānānaṃ dvīhi samuṭṭhānehi samuṭṭhāti – eḷakalomake…pe….

อาบัติปาจิตตีย์แก่ภิกษุณีผู้อาบน้ำด้วยของหอมและเครื่องประเทืองผิว ทรงบัญญัติไว้ที่ไหน? ทรงบัญญัติไว้ที่เมืองสาวัตถี ทรงปรารภใคร? ทรงปรารภพวกภิกษุณีฉัพพัคคีย์ ในเรื่องอะไร? ในเรื่องที่พวกภิกษุณีฉัพพัคคีย์อาบน้ำด้วยของหอมและเครื่องประเทืองผิว มีบัญญัติ ๑ อย่าง ในบรรดาสมุฏฐานแห่งอาบัติ ๖ อย่าง ย่อมเกิดขึ้นด้วยสมุฏฐาน ๒ อย่าง คือ เอฬกโลมกสมุฏฐาน ...ฯลฯ...

Vāsitakena piññākena nahāyantiyā pācittiyaṃ kattha paññattanti? Sāvatthiyaṃ paññattaṃ. Kaṃ ārabbhāti? Chabbaggiyā bhikkhuniyo ārabbha. Kismiṃ vatthusminti? Chabbaggiyā bhikkhuniyo vāsitakena piññākena nahāyiṃsu, tasmiṃ vatthusmiṃ. Ekā paññatti. Channaṃ āpattisamuṭṭhānānaṃ dvīhi samuṭṭhānehi samuṭṭhāti – eḷakalomake…pe….

อาบัติปาจิตตีย์แก่ภิกษุณีผู้อาบน้ำด้วยกากงาที่อบด้วยของหอม ทรงบัญญัติไว้ที่ไหน? ทรงบัญญัติไว้ที่เมืองสาวัตถี ทรงปรารภใคร? ทรงปรารภพวกภิกษุณีฉัพพัคคีย์ ในเรื่องอะไร? ในเรื่องที่พวกภิกษุณีฉัพพัคคีย์อาบน้ำด้วยกากงาที่อบด้วยของหอม มีบัญญัติ ๑ อย่าง ในบรรดาสมุฏฐานแห่งอาบัติ ๖ อย่าง ย่อมเกิดขึ้นด้วยสมุฏฐาน ๒ อย่าง คือ เอฬกโลมกสมุฏฐาน ...ฯลฯ...

Bhikkhuniyā ummaddāpentiyā parimaddāpentiyā pācittiyaṃ kattha paññattanti? Sāvatthiyaṃ paññattaṃ. Kaṃ ārabbhāti? Sambahulā bhikkhuniyo ārabbha. Kismiṃ vatthusminti? Sambahulā bhikkhuniyo bhikkhuniyā ummaddāpesuṃ parimaddāpesuṃ, tasmiṃ vatthusmiṃ. Ekā paññatti. Channaṃ āpattisamuṭṭhānānaṃ dvīhi samuṭṭhānehi samuṭṭhāti – eḷakalomake…pe….

อาบัติปาจิตตีย์แก่ภิกษุณีผู้ให้ภิกษุณีขัดสีและนวดฟั้น ทรงบัญญัติไว้ที่ไหน? ทรงบัญญัติไว้ที่เมืองสาวัตถี ทรงปรารภใคร? ทรงปรารภภิกษุณีหลายรูป ในเรื่องอะไร? ในเรื่องที่ภิกษุณีหลายรูปให้ภิกษุณีขัดสีและนวดฟั้น มีบัญญัติ ๑ อย่าง ในบรรดาสมุฏฐานแห่งอาบัติ ๖ อย่าง ย่อมเกิดขึ้นด้วยสมุฏฐาน ๒ อย่าง คือ เอฬกโลมกสมุฏฐาน ...ฯลฯ...

Sikkhamānā ummaddāpentiyā parimaddāpentiyā pācittiyaṃ kattha paññattanti? Sāvatthiyaṃ paññattaṃ. Kaṃ ārabbhāti? Sambahulā bhikkhuniyo ārabbha. Kismiṃ vatthusminti? Sambahulā bhikkhuniyo sikkhamānāya ummaddāpesuṃ parimaddāpesuṃ, tasmiṃ vatthusmiṃ. Ekā paññatti. Channaṃ āpattisamuṭṭhānānaṃ dvīhi samuṭṭhānehi samuṭṭhāti – eḷakalomake…pe….

อาบัติปาจิตตีย์แก่ภิกษุณีผู้ให้สิกขมานาขัดสีและนวดฟั้น ทรงบัญญัติไว้ที่ไหน? ทรงบัญญัติไว้ที่เมืองสาวัตถี ทรงปรารภใคร? ทรงปรารภภิกษุณีหลายรูป ในเรื่องอะไร? ในเรื่องที่ภิกษุณีหลายรูปให้สิกขมานาขัดสีและนวดฟั้น มีบัญญัติ ๑ อย่าง ในบรรดาสมุฏฐานแห่งอาบัติ ๖ อย่าง ย่อมเกิดขึ้นด้วยสมุฏฐาน ๒ อย่าง คือ เอฬกโลมกสมุฏฐาน ...ฯลฯ...

Sāmaṇeriyā ummaddāpentiyā parimaddāpentiyā pācittiyaṃ kattha paññattanti? Sāvatthiyaṃ paññattaṃ. Kaṃ ārabbhāti? Sambahulā bhikkhuniyo ārabbha[Pg.123]. Kismiṃ vatthusminti? Sambahulā bhikkhuniyo sāmaṇeriyā ummaddāpesuṃ parimaddāpesuṃ, tasmiṃ vatthusmiṃ. Ekā paññatti. Channaṃ āpattisamuṭṭhānānaṃ dvīhi samuṭṭhānehi samuṭṭhāti – eḷakalomake…pe….

อาบัติปาจิตตีย์แก่ภิกษุณีผู้ให้สามเณรีขัดสีและนวดฟั้น ทรงบัญญัติไว้ที่ไหน? ทรงบัญญัติไว้ที่เมืองสาวัตถี ทรงปรารภใคร? ทรงปรารภภิกษุณีหลายรูป ในเรื่องอะไร? ในเรื่องที่ภิกษุณีหลายรูปให้สามเณรีขัดสีและนวดฟั้น มีบัญญัติ ๑ อย่าง ในบรรดาสมุฏฐานแห่งอาบัติ ๖ อย่าง ย่อมเกิดขึ้นด้วยสมุฏฐาน ๒ อย่าง คือ เอฬกโลมกสมุฏฐาน ...ฯลฯ...

Gihiniyā ummaddāpentiyā parimaddāpentiyā pācittiyaṃ kattha paññattanti? Sāvatthiyaṃ paññattaṃ. Kaṃ ārabbhāti? Sambahulā bhikkhuniyo ārabbha. Kismiṃ vatthusminti? Sambahulā bhikkhuniyo gihiniyā ummaddāpesuṃ parimaddāpesuṃ, tasmiṃ vatthusmiṃ. Ekā paññatti. Channaṃ āpattisamuṭṭhānānaṃ dvīhi samuṭṭhānehi samuṭṭhāti – eḷakalomake…pe….

อาบัติปาจิตตีย์แก่ภิกษุณีผู้ให้คฤหัสถ์หญิงขัดสีและนวดฟั้น ทรงบัญญัติไว้ที่ไหน? ทรงบัญญัติไว้ที่เมืองสาวัตถี ทรงปรารภใคร? ทรงปรารภภิกษุณีหลายรูป ในเรื่องอะไร? ในเรื่องที่ภิกษุณีหลายรูปให้คฤหัสถ์หญิงขัดสีและนวดฟั้น มีบัญญัติ ๑ อย่าง ในบรรดาสมุฏฐานแห่งอาบัติ ๖ อย่าง ย่อมเกิดขึ้นด้วยสมุฏฐาน ๒ อย่าง คือ เอฬกโลมกสมุฏฐาน ...ฯลฯ...

Bhikkhussa purato anāpucchā āsane nisīdantiyā pācittiyaṃ kattha paññattanti? Sāvatthiyaṃ paññattaṃ. Kaṃ ārabbhāti? Sambahulā bhikkhuniyo ārabbha. Kismiṃ vatthusminti? Sambahulā bhikkhuniyo bhikkhussa purato anāpucchā āsane nisīdiṃsu, tasmiṃ vatthusmiṃ. Ekā paññatti. Channaṃ āpattisamuṭṭhānānaṃ dvīhi samuṭṭhānehi samuṭṭhāti – kathinake…pe….

อาบัติปาจิตตีย์แก่ภิกษุณีผู้นั่งบนอาสนะข้างหน้าภิกษุโดยไม่ได้รับอนุญาต ทรงบัญญัติไว้ที่ไหน? ทรงบัญญัติไว้ที่เมืองสาวัตถี ทรงปรารภใคร? ทรงปรารภภิกษุณีหลายรูป ในเรื่องอะไร? ในเรื่องที่ภิกษุณีหลายรูปนั่งบนอาสนะข้างหน้าภิกษุโดยไม่ได้รับอนุญาต มีบัญญัติ ๑ อย่าง ในบรรดาสมุฏฐานแห่งอาบัติ ๖ อย่าง ย่อมเกิดขึ้นด้วยสมุฏฐาน ๒ อย่าง คือ กฐินกสมุฏฐาน ...ฯลฯ...

Anokāsakataṃ bhikkhuṃ pañhaṃ pucchantiyā pācittiyaṃ kattha paññattanti? Sāvatthiyaṃ paññattaṃ. Kaṃ ārabbhāti? Sambahulā bhikkhuniyo ārabbha. Kismiṃ vatthusminti? Sambahulā bhikkhuniyo anokāsakataṃ bhikkhuṃ pañhaṃ pucchiṃsu, tasmiṃ vatthusmiṃ. Ekā paññatti. Channaṃ āpattisamuṭṭhānānaṃ dvīhi samuṭṭhānehi samuṭṭhāti – padasodhamme…pe….

อาบัติปาจิตตีย์แก่ภิกษุณีผู้ทูลถามปัญหาภิกษุผู้ที่ตนยังมิได้ขอโอกาส ทรงบัญญัติไว้ ณ ที่ไหน ? ทรงบัญญัติไว้ ณ กรุงสาวัตถี. ทรงปรารภใคร ? ทรงปรารภภิกษุณีหลายรูป. ในเรื่องอะไร ? ในเรื่องที่ภิกษุณีหลายรูปทูลถามปัญหาภิกษุผู้ที่ตนยังมิได้ขอโอกาส. มีบัญญัติ 1. ในบรรดาสมุฏฐานแห่งอาบัติ 6 อย่าง เกิดขึ้นด้วยสมุฏฐาน 2 อย่าง คือ ปทโสธัมมะ...ฯลฯ...

Asaṅkaccikāya gāmaṃ pavisantiyā pācittiyaṃ kattha paññattanti? Sāvatthiyaṃ paññattaṃ. Kaṃ ārabbhāti? Aññataraṃ bhikkhuniṃ ārabbha. Kismiṃ vatthusminti? Aññatarā bhikkhunī asaṅkaccikā gāmaṃ pāvisi, tasmiṃ vatthusmiṃ. Ekā paññatti. Channaṃ āpattisamuṭṭhānānaṃ dvīhi samuṭṭhānehi samuṭṭhāti – siyā kāyato samuṭṭhāti, na vācato na cittato; siyā kāyato ca cittato ca samuṭṭhāti, na vācato…pe….

อาบัติปาจิตตีย์แก่ภิกษุณีผู้ไม่ใช้ผ้าสังฆาฏิเข้าบ้าน ทรงบัญญัติไว้ ณ ที่ไหน ? ทรงบัญญัติไว้ ณ กรุงสาวัตถี. ทรงปรารภใคร ? ทรงปรารภภิกษุณีรูปหนึ่ง. ในเรื่องอะไร ? ในเรื่องที่ภิกษุณีรูปหนึ่งไม่ใช้ผ้าสังฆาฏิเข้าบ้าน. มีบัญญัติ 1. ในบรรดาสมุฏฐานแห่งอาบัติ 6 อย่าง เกิดขึ้นด้วยสมุฏฐาน 2 อย่าง คือ บางทีเกิดขึ้นทางกาย ไม่เกิดขึ้นทางวาจา ไม่เกิดขึ้นทางจิต, บางทีเกิดขึ้นทางกายและทางจิต ไม่เกิดขึ้นทางวาจา...ฯลฯ...

Chattupāhanavaggo navamo.

ฉัตตุปาหนวรรค ที่ 9

Navavaggakhuddakā niṭṭhitā.

ขุททกวรรค 9 วรรค จบแล้ว

Tassuddānaṃ –

อุทานของขุททกวรรคนั้น คือ

Lasuṇaṃ [Pg.124] saṃhare lomaṃ, talamaṭṭhañca suddhikaṃ;

Bhuñjantāmakadhaññānaṃ, dve vighāsena dassanā.

ลสุณสิกขาบท, โลมสังหรณสิกขาบท, ตลฆาตกสิกขาบท, ชตุมัฏฐกสิกขาบท, อุทกสุทธิกสิกขาบท, ภุญชันตสิกขาบท, อามกธัญญสิกขาบท, วิฆาสสิกขาบท 2, ทัสสนสิกขาบท

Andhakāre paṭicchanne, ajjhokāse rathikāya ca;

Pure pacchā vikāle ca, duggahi niraye vadhi.

อันธการสิกขาบท, ปฏิจฉันนสิกขาบท, อัชโฌกาสสิกขาบท, รถิกาสิกขาบท, ปุเรภัตตสิกขาบท, ปัจฉาภัตตสิกขาบท, วิกาลสิกขาบท, ทุคคหิตสิกขาบท, นิรยสิกขาบท, วธสิกขาบท

Naggodakā visibbetvā, pañcāhikaṃ saṅkamanīyaṃ;

Gaṇaṃ vibhaṅgasamaṇaṃ, dubbalaṃ kathinena ca.

นัคคสิกขาบท, อุทกสาฏิกสิกขาบท, วิสิพเพตวาสิกขาบท, ปัญจาหิกสิกขาบท, สังขมณียสิกขาบท, คณสิกขาบท, วิภังคสิกขาบท, สมณสิกขาบท, ทุพพลสิกขาบท, กฐินสิกขาบท

Ekamañcattharaṇena, sañcicca sahajīvinī;

Datvā saṃsaṭṭhaanto ca, tirovassaṃ na pakkame.

เอกมัญจัตถรณสิกขาบท, สัญจิจจสิกขาบท, สหชีวินีสิกขาบท, ทัตวาสิกขาบท, สังสัฏฐสิกขาบท, อันโตสิกขาบท, ติโรสิกขาบท, วัสสสิกขาบท, น ปักกเมสิกขาบท

Rājā āsandi suttañca, gihi vūpasamena ca;

Dade cīvarāvasathaṃ, pariyāpuṇañca vācaye.

ราชสิกขาบท, อาสันทิสิกขาบท, สุตตสิกขาบท, คิหิสิกขาบท, วูปสมนสิกขาบท, ทเทสิกขาบท, จีวราวสถสิกขาบท, ปริยาปุณนสิกขาบท, วาจเยสิกขาบท

Ārāmakkosacaṇḍī ca, bhuñjeyya kulamaccharī;

Vāse pavāraṇovādaṃ, dve dhammā pasākhena ca.

อารามสิกขาบท, อักโกสสิกขาบท, จัณฑีสิกขาบท, ภุญเชยยสิกขาบท, กุลมัจฉรีสิกขาบท, วาสสิกขาบท, ปวารณาโอวาทสิกขาบท, ทเวธัมมาสิกขาบท, ปสาขสิกขาบท

Gabbhī pāyantī cha dhamme, asammatūnadvādasa;

Paripuṇṇañca saṅghena, saha vuṭṭhā cha pañca ca.

คัพภินีสิกขาบท, ปายันตีสิกขาบท, ฉธัมเมสิกขาบท, อสัมมตสิกขาบท, อูนทวาทสสิกขาบท, ปริปุณณสิกขาบท, สังเฆนสิกขาบท, สหสิกขาบท, วุฏฐาสิกขาบท, ฉ ปัญจสิกขาบท

Kumārī dve ca saṅghena, dvādasa sammatena ca;

Alaṃ sace ca dvevassaṃ, saṃsaṭṭhā sāmikena ca.

กุมารีสิกขาบท 2, สังเฆนสิกขาบท, ทวาทสสิกขาบท, สัมมเตนสิกขาบท, อลังสิกขาบท, สเจสิกขาบท, ทเววัสสัง สังสัฏฐาสิกขาบท, สามิเกนสิกขาบท

Pārivāsikānuvassaṃ, duve vuṭṭhāpanena ca;

Chattayānena saṅghāṇi, itthālaṅkāravaṇṇake.

ปาริวาสิกสิกขาบท, อนุวัสสสิกขาบท, ทุเว วุฏฐาปเนนสิกขาบท, ฉัตตสิกขาบท, ยานสิกขาบท, สังฆาณิสิกขาบท, อิตถาลังการสิกขาบท, วัณณเกสิกขาบท

Piññākabhikkhunī ceva, sikkhā ca sāmaṇerikā;

Gihi bhikkhussa purato, anokāsaṃ saṅkaccikāti.

ปิณญากสิกขาบท, ภิกขุนีสิกขาบท, สิกขสิกขาบท, สามเณริกา, คิหิสิกขาบท, ภิกขุสส ปุรโตสิกขาบท, อโนกาสสิกขาบท, สังกัจจิกาสิกขาบท

Tesaṃ vaggānaṃ uddānaṃ –

อุทานของวรรคเหล่านั้น คือ

Lasuṇandhakārā nhānā, tuvaṭṭā cittagārakā;

Ārāmaṃ gabbhinī ceva, kumārī chattupāhanāti.

ลสุณวรรค, อันธการวรรค, นหานวรรค, ตุวัฏฏวรรค, จิตตาคารวรรค, อารามวรรค, คัพภินีวรรค, กุมารีวรรค, ฉัตตุปาหนวรรค

5. Pāṭidesanīyakaṇḍaṃ

๕. ปาฏิเทสนียกัณฑ์

227. Sappiṃ [Pg.125] viññāpetvā bhuñjantiyā pāṭidesanīyaṃ kattha paññattanti? Sāvatthiyaṃ paññattaṃ. Kaṃ ārabbhāti? Chabbaggiyā bhikkhuniyo ārabbha. Kismiṃ vatthusminti? Chabbaggiyā bhikkhuniyo sappiṃ viññāpetvā bhuñjiṃsu, tasmiṃ vatthusmiṃ. Ekā paññatti, ekā anupaññatti. Channaṃ āpattisamuṭṭhānānaṃ catūhi samuṭṭhānehi samuṭṭhāti…pe….

๒๒๗. อาบัติปาฏิเทสนียะแก่ภิกษุณีผู้ขอเนยใสมาฉัน ทรงบัญญัติไว้ ณ ที่ไหน ? ทรงบัญญัติไว้ ณ กรุงสาวัตถี. ทรงปรารภใคร ? ทรงปรารภพวกภิกษุณีฉัพพัคคีย์. ในเรื่องอะไร ? ในเรื่องที่พวกภิกษุณีฉัพพัคคีย์ขอเนยใสมาฉัน. มีบัญญัติ 1 อนุบัญญัติ 1. ในบรรดาสมุฏฐานแห่งอาบัติ 6 อย่าง เกิดขึ้นด้วยสมุฏฐาน 4 อย่าง...ฯลฯ...

Telaṃ viññāpetvā bhuñjantiyā pāṭidesanīyaṃ kattha paññattanti? Sāvatthiyaṃ paññattaṃ. Kaṃ ārabbhāti? Chabbaggiyā bhikkhuniyo ārabbha. Kismiṃ vatthusminti? Chabbaggiyā bhikkhuniyo telaṃ viññāpetvā bhuñjiṃsu, tasmiṃ vatthusmiṃ. Ekā paññatti, ekā anupaññatti. Channaṃ āpattisamuṭṭhānānaṃ catūhi samuṭṭhānehi samuṭṭhāti…pe….

อาบัติปาฏิเทสนียะแก่ภิกษุณีผู้ขอน้ำมันมาฉัน ทรงบัญญัติไว้ ณ ที่ไหน ? ทรงบัญญัติไว้ ณ กรุงสาวัตถี. ทรงปรารภใคร ? ทรงปรารภพวกภิกษุณีฉัพพัคคีย์. ในเรื่องอะไร ? ในเรื่องที่พวกภิกษุณีฉัพพัคคีย์ขอน้ำมันมาฉัน. มีบัญญัติ 1 อนุบัญญัติ 1. ในบรรดาสมุฏฐานแห่งอาบัติ 6 อย่าง เกิดขึ้นด้วยสมุฏฐาน 4 อย่าง...ฯลฯ...

Madhuṃ viññāpetvā bhuñjantiyā pāṭidesanīyaṃ kattha paññattanti? Sāvatthiyaṃ paññattaṃ. Kaṃ ārabbhāti? Chabbaggiyā bhikkhuniyo ārabbha. Kismiṃ vatthusminti? Chabbaggiyā bhikkhuniyo madhuṃ viññāpetvā bhuñjiṃsu, tasmiṃ vatthusmiṃ. Ekā paññatti, ekā anupaññatti. Channaṃ āpattisamuṭṭhānānaṃ catūhi samuṭṭhānehi samuṭṭhāti…pe….

อาบัติปาฏิเทสนียะแก่ภิกษุณีผู้ขอน้ำผึ้งมาฉัน ทรงบัญญัติไว้ ณ ที่ไหน ? ทรงบัญญัติไว้ ณ กรุงสาวัตถี. ทรงปรารภใคร ? ทรงปรารภพวกภิกษุณีฉัพพัคคีย์. ในเรื่องอะไร ? ในเรื่องที่พวกภิกษุณีฉัพพัคคีย์ขอน้ำผึ้งมาฉัน. มีบัญญัติ 1 อนุบัญญัติ 1. ในบรรดาสมุฏฐานแห่งอาบัติ 6 อย่าง เกิดขึ้นด้วยสมุฏฐาน 4 อย่าง...ฯลฯ...

Phāṇitaṃ viññāpetvā bhuñjantiyā pāṭidesanīyaṃ kattha paññattanti? Sāvatthiyaṃ paññattaṃ. Kaṃ ārabbhāti? Chabbaggiyā bhikkhuniyo ārabbha. Kismiṃ vatthusminti? Chabbaggiyā bhikkhuniyo phāṇitaṃ viññāpetvā bhuñjiṃsu, tasmiṃ vatthusmiṃ. Ekā paññatti, ekā anupaññatti. Channaṃ āpattisamuṭṭhānānaṃ catūhi samuṭṭhānehi samuṭṭhāti…pe….

อาบัติปาฏิเทสนียะแก่ภิกษุณีผู้ขอน้ำอ้อยมาฉัน ทรงบัญญัติไว้ ณ ที่ไหน ? ทรงบัญญัติไว้ ณ กรุงสาวัตถี. ทรงปรารภใคร ? ทรงปรารภพวกภิกษุณีฉัพพัคคีย์. ในเรื่องอะไร ? ในเรื่องที่พวกภิกษุณีฉัพพัคคีย์ขอน้ำอ้อยมาฉัน. มีบัญญัติ 1 อนุบัญญัติ 1. ในบรรดาสมุฏฐานแห่งอาบัติ 6 อย่าง เกิดขึ้นด้วยสมุฏฐาน 4 อย่าง...ฯลฯ...

Macchaṃ viññāpetvā bhuñjantiyā pāṭidesanīyaṃ kattha paññattanti? Sāvatthiyaṃ paññattaṃ. Kaṃ ārabbhāti? Chabbaggiyā bhikkhuniyo ārabbha. Kismiṃ vatthusminti? Chabbaggiyā bhikkhuniyo macchaṃ viññāpetvā bhuñjiṃsu, tasmiṃ vatthusmiṃ. Ekā paññatti, ekā anupaññatti. Channaṃ āpattisamuṭṭhānānaṃ catūhi samuṭṭhānehi samuṭṭhāti…pe….

อาบัติปาฏิเทสนียะแก่ภิกษุณีผู้ขอปลามาฉัน ทรงบัญญัติไว้ ณ ที่ไหน ? ทรงบัญญัติไว้ ณ กรุงสาวัตถี. ทรงปรารภใคร ? ทรงปรารภพวกภิกษุณีฉัพพัคคีย์. ในเรื่องอะไร ? ในเรื่องที่พวกภิกษุณีฉัพพัคคีย์ขอปลามาฉัน. มีบัญญัติ 1 อนุบัญญัติ 1. ในบรรดาสมุฏฐานแห่งอาบัติ 6 อย่าง เกิดขึ้นด้วยสมุฏฐาน 4 อย่าง...ฯลฯ...

Maṃsaṃ viññāpetvā bhuñjantiyā pāṭidesanīyaṃ kattha paññattanti? Sāvatthiyaṃ paññattaṃ. Kaṃ ārabbhāti? Chabbaggiyā bhikkhuniyo ārabbha. Kismiṃ vatthusminti? Chabbaggiyā bhikkhuniyo. Maṃsaṃ viññāpetvā bhuñjiṃsu, tasmiṃ vatthusmiṃ. Ekā paññatti, ekā anupaññatti. Channaṃ āpattisamuṭṭhānānaṃ catūhi samuṭṭhānehi samuṭṭhāti…pe….

อาบัติปาฏิเทสนียะแก่ภิกษุณีผู้ขอเนื้อมาฉัน ทรงบัญญัติไว้ ณ ที่ไหน ? ทรงบัญญัติไว้ ณ กรุงสาวัตถี. ทรงปรารภใคร ? ทรงปรารภพวกภิกษุณีฉัพพัคคีย์. ในเรื่องอะไร ? ในเรื่องที่พวกภิกษุณีฉัพพัคคีย์ขอเนื้อมาฉัน. มีบัญญัติ 1 อนุบัญญัติ 1. ในบรรดาสมุฏฐานแห่งอาบัติ 6 อย่าง เกิดขึ้นด้วยสมุฏฐาน 4 อย่าง...ฯลฯ...

Khīraṃ [Pg.126] viññāpetvā bhuñjantiyā pāṭidesanīyaṃ kattha paññattanti? Sāvatthiyaṃ paññattaṃ. Kaṃ ārabbhāti? Chabbaggiyā bhikkhuniyo ārabbha. Kismiṃ vatthusminti? Chabbaggiyā bhikkhuniyo khīraṃ viññāpetvā bhuñjiṃsu, tasmiṃ vatthusmiṃ. Ekā paññatti, ekā anupaññatti. Channaṃ āpattisamuṭṭhānānaṃ catūhi samuṭṭhānehi samuṭṭhāti…pe….

ปาฏิเทสนียะสำหรับภิกษุณีผู้ขอนมสดมาฉัน บัญญัติไว้ที่ไหน? ตอบว่า บัญญัติไว้ที่กรุงสาวัตถี ทรงปรารภใคร? ตอบว่า ทรงปรารภพวกภิกษุณีฉัพพัคคีย์ ในเรื่องอะไร? ตอบว่า ในเรื่องที่พวกภิกษุณีฉัพพัคคีย์ขอนมสดมาฉัน เป็นบัญญัติ 1 เป็นอนุบัญญัติ 1 เกิดขึ้นด้วยสมุฏฐาน 4 ในบรรดาสมุฏฐานแห่งอาบัติ 6 ...ฯลฯ...

Dadhiṃ viññāpetvā bhuñjantiyā pāṭidesanīyaṃ kattha paññattanti? Sāvatthiyaṃ paññattaṃ. Kaṃ ārabbhāti? Chabbaggiyā bhikkhuniyo ārabbha. Kismiṃ vatthusminti? Chabbaggiyā bhikkhuniyo dadhiṃ viññāpetvā bhuñjiṃsu, tasmiṃ vatthusmiṃ. Ekā paññatti, ekā anupaññatti. Channaṃ āpattisamuṭṭhānānaṃ catūhi samuṭṭhānehi samuṭṭhāti – siyā kāyato samuṭṭhāti, na vācato na cittato; siyā kāyato ca vācato ca samuṭṭhāti, na cittato; siyā kāyato ca cittato ca samuṭṭhāti, na vācato; siyā kāyato ca vācato ca cittato ca samuṭṭhāti…pe….

ปาฏิเทสนียะสำหรับภิกษุณีผู้ขอนมส้มมาฉัน บัญญัติไว้ที่ไหน? ตอบว่า บัญญัติไว้ที่กรุงสาวัตถี ทรงปรารภใคร? ตอบว่า ทรงปรารภพวกภิกษุณีฉัพพัคคีย์ ในเรื่องอะไร? ตอบว่า ในเรื่องที่พวกภิกษุณีฉัพพัคคีย์ขอนมส้มมาฉัน เป็นบัญญัติ 1 เป็นอนุบัญญัติ 1 เกิดขึ้นด้วยสมุฏฐาน 4 ในบรรดาสมุฏฐานแห่งอาบัติ 6 คือ บางครั้งเกิดขึ้นทางกาย ไม่เกิดขึ้นทางวาจา ไม่เกิดขึ้นทางจิต บางครั้งเกิดขึ้นทางกายและทางวาจา ไม่เกิดขึ้นทางจิต บางครั้งเกิดขึ้นทางกายและทางจิต ไม่เกิดขึ้นทางวาจา บางครั้งเกิดขึ้นทางกาย ทางวาจา และทางจิต ...ฯลฯ...

Aṭṭha pāṭidesanīyā niṭṭhitā.

ปาฏิเทสนียะ 8 สิกขาบท จบแล้ว

Tassuddānaṃ –

อุทานของปาฏิเทสนียะนั้น คือ

Sappiṃ telaṃ madhuñceva, phāṇitaṃ macchameva ca;

Maṃsaṃ khīraṃ dadhiñcāpi, viññāpetvāna bhikkhunī;

Pāṭidesanīyā aṭṭha, sayaṃ buddhena desitāti.

ภิกษุณีขอเนยใส น้ำมัน น้ำผึ้ง น้ำอ้อย ปลา เนื้อ นมสด และนมส้ม (มาฉัน) ปาฏิเทสนียะ 8 สิกขาบทเหล่านี้ พระพุทธเจ้าทรงแสดงไว้เอง ดังนี้

Ye sikkhāpadā bhikkhuvibhaṅge vitthāritā te saṃkhittā

สิกขาบทเหล่าใดที่ทรงแสดงไว้โดยพิสดารในภิกขุวิภังค์ สิกขาบทเหล่านั้น (ทรงแสดงไว้) โดยย่อ

Bhikkhunivibhaṅge.

ในภิกขุนีวิภังค์

Katthapaññattivāro niṭṭhito paṭhamo.

กัตถบัญญัติวาร ที่ 1 จบแล้ว

2. Katāpattivāro

๒. กตาปัตติวาร

1. Pārājikakaṇḍaṃ

๑. ปาราชิกกัณฑ์

228. Avassutā bhikkhunī avassutassa purisapuggalassa kāyasaṃsaggaṃ sādiyantī kati āpattiyo āpajjati? Avassutā bhikkhunī avassutassa purisapuggalassa kāyasaṃsaggaṃ sādiyantī tisso āpattiyo āpajjati[Pg.127]. Adhakkhakaṃ ubbhajāṇumaṇḍalaṃ gahaṇaṃ sādiyati, āpatti pārājikassa; ubbhakkhakaṃ adhojāṇumaṇḍalaṃ gahaṇaṃ sādiyati, āpatti thullaccayassa; kāyapaṭibaddhaṃ gahaṇaṃ sādiyati, āpatti dukkaṭassa – avassutā bhikkhunī avassutassa purisapuggalassa kāyasaṃsaggaṃ sādiyantī imā tisso āpattiyo āpajjati.

๒๒๘. ภิกษุณีผู้กำหนัดแล้ว ยินดีการเคล้าคลึงกายของบุรุษบุคคลผู้กำหนัดแล้ว ต้องอาบัติเท่าไร? ภิกษุณีผู้กำหนัดแล้ว ยินดีการเคล้าคลึงกายของบุรุษบุคคลผู้กำหนัดแล้ว ต้องอาบัติ 3 อย่าง คือ ยินดีการจับต้องในที่ต่ำกว่ากระดูกไหปลาร้าลงมา สูงกว่าวงรอบเข่าขึ้นไป ต้องอาบัติปาราชิก ยินดีการจับต้องในที่สูงกว่ากระดูกไหปลาร้าขึ้นไป ต่ำกว่าวงรอบเข่าลงมา ต้องอาบัติถุลลัจจัย ยินดีการจับต้องสิ่งที่เนื่องด้วยกาย ต้องอาบัติทุกกฏ ภิกษุณีผู้กำหนัดแล้ว ยินดีการเคล้าคลึงกายของบุรุษบุคคลผู้กำหนัดแล้ว ต้องอาบัติ 3 อย่างเหล่านี้

Vajjappaṭicchādikā bhikkhunī vajjaṃ paṭicchādentī kati āpattiyo āpajjati? Vajjappaṭicchādikā bhikkhunī vajjaṃ paṭicchādentī tisso āpattiyo āpajjati. Jānaṃ pārājikaṃ dhammaṃ paṭicchādeti, āpatti pārājikassa; vematikā paṭicchādeti, āpatti thullaccayassa; ācāravipattiṃ paṭicchādeti, āpatti dukkaṭassa – vajjappaṭicchādikā bhikkhunī vajjaṃ paṭicchādentī imā tisso āpattiyo āpajjati.

ภิกษุณีผู้ปกปิดโทษ เมื่อปกปิดโทษ ต้องอาบัติเท่าไร? ภิกษุณีผู้ปกปิดโทษ เมื่อปกปิดโทษ ต้องอาบัติ 3 อย่าง คือ รู้อยู่ ปกปิดปาราชิกธรรม ต้องอาบัติปาราชิก มีความสงสัย ปกปิด ต้องอาบัติถุลลัจจัย ปกปิดอาจารวิบัติ ต้องอาบัติทุกกฏ ภิกษุณีผู้ปกปิดโทษ เมื่อปกปิดโทษ ต้องอาบัติ 3 อย่างเหล่านี้

Ukkhittānuvattikā bhikkhunī yāvatatiyaṃ samanubhāsanāya na paṭinissajjantī kati āpattiyo āpajjati? Ukkhittānuvattikā bhikkhunī yāvatatiyaṃ samanubhāsanāya na paṭinissajjantī tisso āpattiyo āpajjati. Ñattiyā dukkaṭaṃ; dvīhi kammavācāhi thullaccayā; kammavācāpariyosāne āpatti pārājikassa – ukkhittānuvattikā bhikkhunī yāvatatiyaṃ samanubhāsanāya na paṭinissajjantī imā tisso āpattiyo āpajjati.

ภิกษุณีผู้ประพฤติตามภิกษุผู้ถูกสงฆ์ยกวัตร เมื่อถูกสวดสมนุภาสน์ครบ 3 ครั้งแล้วไม่สละทิฏฐิ ต้องอาบัติเท่าไร? ภิกษุณีผู้ประพฤติตามภิกษุผู้ถูกสงฆ์ยกวัตร เมื่อถูกสวดสมนุภาสน์ครบ 3 ครั้งแล้วไม่สละทิฏฐิ ต้องอาบัติ 3 อย่าง คือ ต้องอาบัติทุกกฏด้วยญัตติ ต้องอาบัติถุลลัจจัยด้วยกรรมวาจา 2 ครั้ง ในที่สุดแห่งกรรมวาจา ต้องอาบัติปาราชิก ภิกษุณีผู้ประพฤติตามภิกษุผู้ถูกสงฆ์ยกวัตร เมื่อถูกสวดสมนุภาสน์ครบ 3 ครั้งแล้วไม่สละทิฏฐิ ต้องอาบัติ 3 อย่างเหล่านี้

Aṭṭhamaṃ vatthuṃ paripūrentī kati āpattiyo āpajjati? Aṭṭhamaṃ vatthuṃ paripūrentī tisso āpattiyo āpajjati. Purisena – ‘‘itthannāmaṃ okāsaṃ āgacchā’’ti vuttā gacchati, āpatti dukkaṭassa; purisassa hatthapāsaṃ okkantamatte āpatti thullaccayassa; aṭṭhamaṃ vatthuṃ paripūreti, āpatti pārājikassa – aṭṭhamaṃ vatthuṃ paripūrentī imā tisso āpattiyo āpajjati.

ภิกษุณีผู้ทำวัตถุที่ 8 ให้บริบูรณ์ ต้องอาบัติเท่าไร? ภิกษุณีผู้ทำวัตถุที่ 8 ให้บริบูรณ์ ต้องอาบัติ 3 อย่าง คือ เมื่อบุรุษบอกว่า 'เธอจงมายังที่ชื่อโน้น' แล้วไป ต้องอาบัติทุกกฏ เพียงก้าวล่วงเข้าสู่หัตถบาสของบุรุษ ต้องอาบัติถุลลัจจัย ทำวัตถุที่ 8 ให้บริบูรณ์ ต้องอาบัติปาราชิก ภิกษุณีผู้ทำวัตถุที่ 8 ให้บริบูรณ์ ต้องอาบัติ 3 อย่างเหล่านี้

Pārājikā niṭṭhitā.

ปาราชิก จบแล้ว

2. Saṅghādisesakaṇḍaṃ

๒. สังฆาทิเสสกัณฑ์

229. Ussayavādikā bhikkhunī aḍḍaṃ karontī tisso āpattiyo āpajjati. Ekassa āroceti, āpatti dukkaṭassa; dutiyassa āroceti, [Pg.128] āpatti thullaccayassa; aḍḍapariyosāne āpatti saṅghādisesassa.

๒๒๙. ภิกษุณีผู้กล่าวคำแข่งดี เมื่อก่ออธิกรณ์ ต้องอาบัติ 3 อย่าง คือ บอกแก่คนหนึ่ง ต้องอาบัติทุกกฏ บอกแก่คนที่สอง ต้องอาบัติถุลลัจจัย ในที่สุดแห่งอธิกรณ์ ต้องอาบัติสังฆาทิเสส

Coriṃ vuṭṭhāpentī tisso āpattiyo āpajjati. Ñattiyā dukkaṭaṃ; dvīhi kammavācāhi thullaccayā; kammavācāpariyosāne āpatti saṅghādisesassa.

ภิกษุณีผู้อุปสมบทให้หญิงโจร ต้องอาบัติ 3 อย่าง คือ ต้องอาบัติทุกกฏด้วยญัตติ ต้องอาบัติถุลลัจจัยด้วยกรรมวาจา 2 ครั้ง ในที่สุดแห่งกรรมวาจา ต้องอาบัติสังฆาทิเสส

Ekā gāmantaraṃ gacchantī tisso āpattiyo āpajjati. Gacchati, āpatti dukkaṭassa; paṭhamaṃ pādaṃ parikkhepaṃ atikkāmeti, āpatti thullaccayassa; dutiyaṃ pādaṃ atikkāmeti, āpatti saṅghādisesassa.

ภิกษุณีผู้เดินทางระหว่างบ้านเพียงผู้เดียว ต้องอาบัติ 3 อย่าง คือ ไป ต้องอาบัติทุกกฏ ก้าวเท้าที่หนึ่งล่วงเขต ต้องอาบัติถุลลัจจัย ก้าวเท้าที่สองล่วงเขต ต้องอาบัติสังฆาทิเสส

Samaggena saṅghena ukkhittaṃ bhikkhuniṃ dhammena vinayena satthusāsanena anapaloketvā kārakasaṅghaṃ anaññāya gaṇassa chandaṃ osārentī tisso āpattiyo āpajjati. Ñattiyā dukkaṭaṃ; dvīhi kammavācāhi thullaccayā; kammavācāpariyosāne āpatti saṅghādisesassa.

ภิกษุณีผู้รับภิกษุณีที่สงฆ์ผู้พร้อมเพรียงกันยกวัตรแล้วโดยธรรม โดยวินัย โดยสัตถุศาสน์ เข้าหมู่ โดยไม่บอกกล่าวการกสงฆ์ ไม่รู้ฉันทะของคณะ ต้องอาบัติ 3 อย่าง คือ ต้องอาบัติทุกกฏด้วยญัตติ ต้องอาบัติถุลลัจจัยด้วยกรรมวาจา 2 ครั้ง ในที่สุดแห่งกรรมวาจา ต้องอาบัติสังฆาทิเสส

Avassutā bhikkhunī avassutassa purisapuggalassa hatthato khādanīyaṃ vā bhojanīyaṃ vā sahatthā paṭiggahetvā bhuñjantī tisso āpattiyo āpajjati. ‘‘Khādissāmi bhuñjissāmī’’ti paṭiggaṇhāti, āpatti thullaccayassa; ajjhohāre ajjhohāre āpatti saṅghādisesassa; udakadantaponaṃ paṭiggaṇhāti, āpatti dukkaṭassa.

ภิกษุณีผู้กำหนัดแล้ว รับของเคี้ยวหรือของฉันจากมือของบุรุษบุคคลผู้กำหนัดแล้วด้วยมือของตนมาฉัน ต้องอาบัติ 3 อย่าง คือ รับด้วยคิดว่า 'จักเคี้ยว' 'จักฉัน' ต้องอาบัติถุลลัจจัย ต้องอาบัติสังฆาทิเสสทุกๆ คำกลืน รับน้ำและไม้ชำระฟัน ต้องอาบัติทุกกฏ

‘‘Kiṃ te, ayye, eso purisapuggalo karissati avassuto vā anavassuto vā, yato tvaṃ anavassutā! Iṅgha, ayye, yaṃ te eso purisapuggalo deti khādanīyaṃ vā bhojanīyaṃ vā, taṃ tvaṃ sahatthā paṭiggahetvā khāda vā bhuñja vā’’ti uyyojentī tisso āpattiyo āpajjati. Tassā vacanena khādissāmi bhuñjissāmīti paṭiggaṇhāti, āpatti dukkaṭassa; ajjhohāre ajjhohāre āpatti thullaccayassa; bhojanapariyosāne āpatti saṅghādisesassa.

ภิกษุณีผู้ชักชวนว่า "แม่เจ้า บุรุษผู้นี้จะกำหนัดยินดีก็ตาม ไม่กำหนัดยินดีก็ตาม จักทำอะไรแก่แม่เจ้าได้ เพราะแม่เจ้ามิได้กำหนัดยินดี เอาเถิดแม่เจ้า บุรุษผู้นี้ให้ของเคี้ยวก็ดี ของฉันก็ดี สิ่งใดแก่แม่เจ้า แม่เจ้าจงรับสิ่งนั้นด้วยมือตนเองแล้วเคี้ยวก็ตาม ฉันก็ตามเถิด" ต้องอาบัติ ๓ อย่าง (คือ) ภิกษุณีผู้รับของนั้นรับประเคนด้วยคำพูดของภิกษุณีนั้นว่า "ดิฉันจักเคี้ยว ดิฉันจักฉัน" ต้องอาบัติทุกกฏ ทุกๆ คำกลืน ต้องอาบัติถุลลัจจัย เมื่อฉันเสร็จ ต้องอาบัติสังฆาทิเสส

Kupitā bhikkhunī yāvatatiyaṃ samanubhāsanāya na paṭinissajjantī tisso āpattiyo āpajjati. Ñattiyā dukkaṭaṃ; dvīhi kammavācāhi thullaccayā; kammavācāpariyosāne āpatti saṅghādisesassa.

ภิกษุณีผู้โกรธเคือง ถูกสวดสมนุภาสน์จนถึงครั้งที่ ๓ ไม่ยอมสละ (ทิฏฐินั้น) ต้องอาบัติ ๓ อย่าง (คือ) จบญัตติ ต้องอาบัติทุกกฏ จบกรรมวาจา ๒ ครั้ง ต้องอาบัติถุลลัจจัย จบกรรมวาจา ต้องอาบัติสังฆาทิเสส

Kismiñcideva adhikaraṇe paccākatā bhikkhunī yāvatatiyaṃ samanubhāsanāya na paṭinissajjantī tisso āpattiyo āpajjati. Ñattiyā dukkaṭaṃ; [Pg.129] dvīhi kammavācāhi thullaccayā; kammavācāpariyosāne āpatti saṅghādisesassa.

ภิกษุณีผู้แพ้ในอธิกรณ์อย่างใดอย่างหนึ่ง ถูกสวดสมนุภาสน์จนถึงครั้งที่ ๓ ไม่ยอมสละ (ทิฏฐินั้น) ต้องอาบัติ ๓ อย่าง (คือ) จบญัตติ ต้องอาบัติทุกกฏ จบกรรมวาจา ๒ ครั้ง ต้องอาบัติถุลลัจจัย จบกรรมวาจา ต้องอาบัติสังฆาทิเสส

Saṃsaṭṭhā bhikkhuniyo yāvatatiyaṃ samanubhāsanāya na paṭinissajjantiyo tisso āpattiyo āpajjanti. Ñattiyā dukkaṭaṃ; dvīhi kammavācāhi thullaccayā; kammavācāpariyosāne āpatti saṅghādisesassa.

ภิกษุณีทั้งหลายผู้คลุกคลี ถูกสวดสมนุภาสน์จนถึงครั้งที่ ๓ ไม่ยอมสละ (ทิฏฐินั้น) ต้องอาบัติ ๓ อย่าง (คือ) จบญัตติ ต้องอาบัติทุกกฏ จบกรรมวาจา ๒ ครั้ง ต้องอาบัติถุลลัจจัย จบกรรมวาจา ต้องอาบัติสังฆาทิเสส

‘‘Saṃsaṭṭhāva, ayye, tumhe viharatha. Mā tumhe nānā viharitthā’’ti uyyojentī yāvatatiyaṃ samanubhāsanāya na paṭinissajjantī tisso āpattiyo āpajjati. Ñattiyā dukkaṭaṃ; dvīhi kammavācāhi thullaccayā; kammavācāpariyosāne āpatti saṅghādisesassa.

ภิกษุณีผู้ชักชวนว่า "แม่เจ้าทั้งหลาย พวกท่านจงคลุกคลีกันอยู่เถิด พวกท่านอย่าแยกกันอยู่เลย" ถูกสวดสมนุภาสน์จนถึงครั้งที่ ๓ ไม่ยอมสละ (ทิฏฐินั้น) ต้องอาบัติ ๓ อย่าง (คือ) จบญัตติ ต้องอาบัติทุกกฏ จบกรรมวาจา ๒ ครั้ง ต้องอาบัติถุลลัจจัย จบกรรมวาจา ต้องอาบัติสังฆาทิเสส

Saṅghādisesā niṭṭhitā.

สังฆาทิเสส จบ

3. Nissaggiyakaṇḍaṃ

๓. นิสสัคคิยกัณฑ์

230. Pattasannicayaṃ karontī ekaṃ āpattiṃ āpajjati. Nissaggiyaṃ pācittiyaṃ.

๒๓๐. ภิกษุณีผู้ทำการสะสมบาตร ต้องอาบัติ ๑ อย่าง คือ นิสสัคคิยปาจิตตีย์

Akālacīvaraṃ ‘‘kālacīvara’’nti adhiṭṭhahitvā bhājāpentī dve āpattiyo āpajjati. Bhājāpeti, payoge dukkaṭaṃ; bhājāpite nissaggiyaṃ pācittiyaṃ.

ภิกษุณีผู้อธิษฐานอกาลจีวรว่าเป็นกาลจีวรแล้วให้แจกกัน ต้องอาบัติ ๒ อย่าง (คือ) ในประโยคที่ให้แจก ต้องอาบัติทุกกฏ เมื่อแจกแล้ว ต้องอาบัตินิสสัคคิยปาจิตตีย์

Bhikkhuniyā saddhiṃ cīvaraṃ parivattetvā acchindantī dve āpattiyo āpajjati. Acchindati, payoge dukkaṭaṃ; acchinne nissaggiyaṃ pācittiyaṃ.

ภิกษุณีผู้แลกเปลี่ยนจีวรกับภิกษุณีแล้วชิงเอาคืน ต้องอาบัติ ๒ อย่าง (คือ) ในประโยคที่ชิงเอาคืน ต้องอาบัติทุกกฏ เมื่อชิงเอาคืนได้แล้ว ต้องอาบัตินิสสัคคิยปาจิตตีย์

Aññaṃ viññāpetvā aññaṃ viññāpentī dve āpattiyo āpajjati. Viññāpeti, payoge dukkaṭaṃ; viññāpite nissaggiyaṃ pācittiyaṃ.

ภิกษุณีผู้ขอสิ่งหนึ่งแล้วกลับขออีกสิ่งหนึ่ง ต้องอาบัติ ๒ อย่าง (คือ) ในประโยคที่ขอ ต้องอาบัติทุกกฏ เมื่อขอได้แล้ว ต้องอาบัตินิสสัคคิยปาจิตตีย์

Aññaṃ cetāpetvā aññaṃ cetāpentī dve āpattiyo āpajjati. Cetāpeti, payoge dukkaṭaṃ; cetāpite nissaggiyaṃ pācittiyaṃ.

ภิกษุณีผู้ให้ซื้อสิ่งหนึ่งแล้วกลับให้ซื้ออีกสิ่งหนึ่ง ต้องอาบัติ ๒ อย่าง (คือ) ในประโยคที่ให้ซื้อ ต้องอาบัติทุกกฏ เมื่อซื้อได้แล้ว ต้องอาบัตินิสสัคคิยปาจิตตีย์

Aññadatthikena parikkhārena aññuddisikena saṅghikena aññaṃ cetāpentī dve āpattiyo āpajjati. Cetāpeti, payoge dukkaṭaṃ; cetāpite nissaggiyaṃ pācittiyaṃ.

ภิกษุณีผู้ใช้บริขารของสงฆ์ที่เขาถวายเพื่อประโยชน์อย่างหนึ่ง เจาะจงเพื่ออย่างหนึ่ง ไปให้ซื้อของอย่างอื่น ต้องอาบัติ ๒ อย่าง (คือ) ในประโยคที่ให้ซื้อ ต้องอาบัติทุกกฏ เมื่อซื้อได้แล้ว ต้องอาบัตินิสสัคคิยปาจิตตีย์

Aññadatthike [Pg.130] parikkhārena aññuddisikena saṅghikena saṃyācikena aññaṃ cetāpentī dve āpattiyo āpajjati. Cetāpeti, payoge dukkaṭaṃ; cetāpite nissaggiyaṃ pācittiyaṃ.

ภิกษุณีผู้ใช้บริขารของสงฆ์ที่เขาถวายเพื่อประโยชน์อย่างหนึ่ง เจาะจงเพื่ออย่างหนึ่ง ที่ตนขอมาเอง ไปให้ซื้อของอย่างอื่น ต้องอาบัติ ๒ อย่าง (คือ) ในประโยคที่ให้ซื้อ ต้องอาบัติทุกกฏ เมื่อซื้อได้แล้ว ต้องอาบัตินิสสัคคิยปาจิตตีย์

Aññadatthikena parikkhārena aññuddisikena mahājanikena aññaṃ cetāpentī dve āpattiyo āpajjati. Cetāpeti, payoge dukkaṭaṃ; cetāpite nissaggiyaṃ pācittiyaṃ.

ภิกษุณีผู้ใช้บริขารของคณะที่เขาถวายเพื่อประโยชน์อย่างหนึ่ง เจาะจงเพื่ออย่างหนึ่ง ไปให้ซื้อของอย่างอื่น ต้องอาบัติ ๒ อย่าง (คือ) ในประโยคที่ให้ซื้อ ต้องอาบัติทุกกฏ เมื่อซื้อได้แล้ว ต้องอาบัตินิสสัคคิยปาจิตตีย์

Aññadatthikena parikkhārena aññuddisikena mahājanikena saṃyācikena aññaṃ cetāpentī dve āpattiyo āpajjati. Cetāpeti, payoge dukkaṭaṃ; cetāpite nissaggiyaṃ pācittiyaṃ.

ภิกษุณีผู้ใช้บริขารของคณะที่เขาถวายเพื่อประโยชน์อย่างหนึ่ง เจาะจงเพื่ออย่างหนึ่ง ที่ตนขอมาเอง ไปให้ซื้อของอย่างอื่น ต้องอาบัติ ๒ อย่าง (คือ) ในประโยคที่ให้ซื้อ ต้องอาบัติทุกกฏ เมื่อซื้อได้แล้ว ต้องอาบัตินิสสัคคิยปาจิตตีย์

Aññadatthikena parikkhārena aññuddisike puggalikena saṃyācikena aññaṃ cetāpentī dve āpattiyo āpajjati. Cetāpeti, payoge dukkaṭaṃ; cetāpite nissaggiyaṃ pācittiyaṃ.

ภิกษุณีผู้ใช้บริขารส่วนบุคคลที่เขาถวายเพื่อประโยชน์อย่างหนึ่ง เจาะจงเพื่ออย่างหนึ่ง ที่ตนขอมาเอง ไปให้ซื้อของอย่างอื่น ต้องอาบัติ ๒ อย่าง (คือ) ในประโยคที่ให้ซื้อ ต้องอาบัติทุกกฏ เมื่อซื้อได้แล้ว ต้องอาบัตินิสสัคคิยปาจิตตีย์

Atirekacatukkaṃsaparamaṃ garupāvuraṇaṃ cetāpentī dve āpattiyo āpajjati. Cetāpeti, payoge dukkaṭaṃ; cetāpite nissaggiyaṃ pācittiyaṃ.

ภิกษุณีผู้ให้ซื้อผ้าห่มหนักมีราคาเกิน ๔ กังสะเป็นอย่างยิ่ง ต้องอาบัติ ๒ อย่าง (คือ) ในประโยคที่ให้ซื้อ ต้องอาบัติทุกกฏ เมื่อซื้อได้แล้ว ต้องอาบัตินิสสัคคิยปาจิตตีย์

Atirekaaḍḍhateyyakaṃsaparamaṃ lahupāvuraṇaṃ cetāpentī dve āpattiyo āpajjati. Cetāpeti, payoge dukkaṭaṃ; cetāpite nissaggiyaṃ pācittiyaṃ.

ภิกษุณีผู้ให้ซื้อผ้าห่มเบามีราคาเกิน ๒ กังสะกึ่งเป็นอย่างยิ่ง ต้องอาบัติ ๒ อย่าง (คือ) ในประโยคที่ให้ซื้อ ต้องอาบัติทุกกฏ เมื่อซื้อได้แล้ว ต้องอาบัตินิสสัคคิยปาจิตตีย์

Nissaggiyā pācittiyā niṭṭhitā.

นิสสัคคิยปาจิตตีย์ จบ

4. Pācittiyakaṇḍaṃ

๔. ปาจิตติยกัณฑ์

1. Lasuṇavaggo

๑. ลสุณวรรค

231. Lasuṇaṃ khādantī dve āpattiyo āpajjati. Khādissāmīti paṭiggaṇhāti, āpatti dukkaṭassa; ajjhohāre ajjhohāre āpatti pācittiyassa.

๒๓๑. ภิกษุณีผู้ฉันกระเทียม ต้องอาบัติ ๒ อย่าง (คือ) รับประเคนด้วยตั้งใจว่า "จักฉัน" ต้องอาบัติทุกกฏ ทุกๆ คำกลืน ต้องอาบัติปาจิตตีย์

Sambādhe lomaṃ saṃharāpentī dve āpattiyo āpajjati. Saṃharāpeti, payoge dukkaṭaṃ; saṃharāpite āpatti pācittiyassa.

ภิกษุณีผู้ให้กำจัดขนในที่แคบ ต้องอาบัติ ๒ อย่าง (คือ) ในประโยคที่ให้กำจัด ต้องอาบัติทุกกฏ เมื่อกำจัดแล้ว ต้องอาบัติปาจิตตีย์

Talaghātakaṃ [Pg.131] karontī dve āpattiyo āpajjati. Karoti, payoge dukkaṭaṃ; kate āpatti pācittiyassa.

ภิกษุณีผู้ทำการตบ ต้องอาบัติ ๒ อย่าง (คือ) ในประโยคที่ทำ ต้องอาบัติทุกกฏ เมื่อทำแล้ว ต้องอาบัติปาจิตตีย์

Jatumaṭṭhakaṃ ādiyantī dve āpattiyo āpajjati. Ādiyati, payoge dukkaṭaṃ, ādinne āpatti pācittiyassa.

ภิกษุณีผู้ใช้แท่งครั่งขัดมัน ต้องอาบัติ ๒ อย่าง (คือ) ในประโยคที่ใช้ ต้องอาบัติทุกกฏ เมื่อใช้แล้ว ต้องอาบัติปาจิตตีย์

Atirekadvaṅgulapabbaparamaṃ udakasuddhikaṃ ādiyantī dve āpattiyo āpajjati. Ādiyati, payoge dukkaṭaṃ; ādinne āpatti pācittiyassa.

ภิกษุณีผู้ใช้น้ำชำระล่วงเกิน ๒ ข้อนิ้วเป็นอย่างยิ่ง ต้องอาบัติ ๒ อย่าง (คือ) ในประโยคที่ใช้ ต้องอาบัติทุกกฏ เมื่อใช้แล้ว ต้องอาบัติปาจิตตีย์

Bhikkhussa bhuñjantassa pānīyena vā vidhūpanena vā upatiṭṭhantī dve āpattiyo āpajjati. Hatthapāse tiṭṭhati, āpatti pācittiyassa; hatthapāsaṃ vijahitvā tiṭṭhati, āpatti dukkaṭassa.

ภิกษุณีผู้อุปัฏฐากภิกษุผู้กำลังฉันด้วยน้ำก็ดี ด้วยพัดก็ดี ต้องอาบัติ ๒ อย่าง (คือ) ยืนอยู่ในหัตถบาส ต้องอาบัติปาจิตตีย์ ยืนพ้นหัตถบาสไป ต้องอาบัติทุกกฏ

Āmakadhaññaṃ viññāpetvā bhuñjantī dve āpattiyo āpajjati. Bhuñjissāmīti paṭiggaṇhāti, āpatti dukkaṭassa; ajjhohāre ajjhohāre āpatti pācittiyassa.

ภิกษุณีผู้ขอข้าวเปลือกดิบมาฉัน ต้องอาบัติ ๒ อย่าง (คือ) รับประเคนด้วยตั้งใจว่า "จักฉัน" ต้องอาบัติทุกกฏ ทุกๆ คำกลืน ต้องอาบัติปาจิตตีย์

Uccāraṃ vā passāvaṃ vā saṅkāraṃ vā vighāsaṃ vā tirokuṭṭe vā tiropākāre vā chaḍḍentī dve āpattiyo āpajjati. Chaḍḍeti, payoge dukkaṭaṃ; chaḍḍite āpatti pācittiyassa.

ภิกษุณีทิ้งอุจจาระก็ดี ปัสสาวะก็ดี ของสำหรับทิ้งก็ดี ของเคี้ยวกินเหลือก็ดี ที่นอกฝาก็ดี ที่นอกกำแพงก็ดี ต้องอาบัติ 2 ตัว คือ ขณะที่ทิ้ง ต้องอาบัติทุกกฏ เมื่อทิ้งแล้ว ต้องอาบัติปาจิตตีย์

Uccāraṃ vā passāvaṃ vā saṅkāraṃ vā vighāsaṃ vā harite chaḍḍentī dve āpattiyo āpajjati. Chaḍḍeti, payoge dukkaṭaṃ; chaḍḍite āpatti pācittiyassa.

ภิกษุณีทิ้งอุจจาระก็ดี ปัสสาวะก็ดี ของสำหรับทิ้งก็ดี ของเคี้ยวกินเหลือก็ดี บนของเขียวสด ต้องอาบัติ 2 ตัว คือ ขณะที่ทิ้ง ต้องอาบัติทุกกฏ เมื่อทิ้งแล้ว ต้องอาบัติปาจิตตีย์

Naccaṃ vā gītaṃ vā vāditaṃ vā dassanāya gacchantī dve āpattiyo āpajjati. Gacchati, āpatti dukkaṭassa; yattha ṭhitā passati vā suṇāti vā, āpatti pācittiyassa.

ภิกษุณีไปเพื่อจะดูการฟ้อนรำก็ดี การขับร้องก็ดี การประโคมก็ดี ต้องอาบัติ 2 ตัว คือ ไป ต้องอาบัติทุกกฏ ยืนอยู่ในที่ใด ดูหรือฟังอยู่ ต้องอาบัติปาจิตตีย์

Lasuṇavaggo paṭhamo.

ลสุณวรรคที่ 1 จบ

2. Rattandhakāravaggo

๒. รัตตันธการวรรค

232. Rattandhakāre appadīpe purisena saddhiṃ ekenekā santiṭṭhantī dve āpattiyo āpajjati. Hatthapāse tiṭṭhati, āpatti pācittiyassa; hatthapāsaṃ vijahitvā tiṭṭhati, āpatti dukkaṭassa.

๒๓๒. ภิกษุณียืนกับบุรุษสองต่อสองในที่มืดในเวลากลางคืนที่ไม่มีแสงสว่าง ต้องอาบัติ 2 ตัว คือ ยืนอยู่ในหัตถบาส ต้องอาบัติปาจิตตีย์ ยืนพ้นหัตถบาส ต้องอาบัติทุกกฏ

Paṭicchanne [Pg.132] okāse purisena saddhiṃ ekenekā santiṭṭhantī dve āpattiyo āpajjati. Hatthapāse tiṭṭhati, āpatti pācittiyassa; hatthapāsaṃ vijahitvā tiṭṭhati, āpatti dukkaṭassa.

ภิกษุณียืนกับบุรุษสองต่อสองในที่กำบัง ต้องอาบัติ 2 ตัว คือ ยืนอยู่ในหัตถบาส ต้องอาบัติปาจิตตีย์ ยืนพ้นหัตถบาส ต้องอาบัติทุกกฏ

Ajjhokāse purisena saddhiṃ ekenekā santiṭṭhantī dve āpattiyo āpajjati. Hatthapāse tiṭṭhati, āpatti pācittiyassa; hatthapāsaṃ vijahitvā tiṭṭhati, āpatti dukkaṭassa.

ภิกษุณียืนกับบุรุษสองต่อสองในที่แจ้ง ต้องอาบัติ 2 ตัว คือ ยืนอยู่ในหัตถบาส ต้องอาบัติปาจิตตีย์ ยืนพ้นหัตถบาส ต้องอาบัติทุกกฏ

Rathikāya vā byūhe vā siṅghāṭake vā purisena saddhiṃ ekenekā santiṭṭhantī dve āpattiyo āpajjati. Hatthapāse tiṭṭhati, āpatti pācittiyassa; hatthapāsaṃ vijahitvā tiṭṭhati, āpatti dukkaṭassa.

ภิกษุณียืนกับบุรุษสองต่อสองที่ถนนก็ดี ที่ตรอกก็ดี ที่ทางสามแพร่งก็ดี ต้องอาบัติ 2 ตัว คือ ยืนอยู่ในหัตถบาส ต้องอาบัติปาจิตตีย์ ยืนพ้นหัตถบาส ต้องอาบัติทุกกฏ

Purebhattaṃ kulāni upasaṅkamitvā āsane nisīditvā sāmike anāpucchā pakkamantī dve āpattiyo āpajjati. Paṭhamaṃ pādaṃ anovassakaṃ atikkāmeti, āpatti dukkaṭassa; dutiyaṃ pādaṃ atikkāmeti, āpatti pācittiyassa.

ภิกษุณีเข้าไปสู่ตระกูลในเวลาก่อนฉัน นั่งบนอาสนะแล้ว ไม่บอกลาเจ้าของบ้านหลีกไป ต้องอาบัติ 2 ตัว คือ ก้าวเท้าที่หนึ่งให้ล่วงพ้นที่ที่ฝนไม่สาด ต้องอาบัติทุกกฏ ก้าวเท้าที่สองให้ล่วงพ้นไป ต้องอาบัติปาจิตตีย์

Pacchābhattaṃ kulāni upasaṅkamitvā sāmike anāpucchā āsane nisīdantī dve āpattiyo āpajjati. Nisīdati, payoge dukkaṭaṃ; nisinne āpatti pācittiyassa.

ภิกษุณีเข้าไปสู่ตระกูลในเวลาหลังฉัน ไม่บอกลาเจ้าของบ้าน นั่งบนอาสนะ ต้องอาบัติ 2 ตัว คือ ขณะที่นั่ง ต้องอาบัติทุกกฏ เมื่อนั่งแล้ว ต้องอาบัติปาจิตตีย์

Vikāle kulāni upasaṅkamitvā sāmike anāpucchā seyyaṃ santharitvā vā santharāpetvā vā abhinisīdantī dve āpattiyo āpajjati. Abhinisīdati, payoge dukkaṭaṃ; abhinisinne āpatti pācittiyassa.

ภิกษุณีเข้าไปสู่ตระกูลในเวลาวิกาล ไม่บอกลาเจ้าของบ้าน ปูที่นอนเองก็ดี ให้ผู้อื่นปูก็ดี แล้วนั่งทับ ต้องอาบัติ 2 ตัว คือ ขณะที่นั่งทับ ต้องอาบัติทุกกฏ เมื่อนั่งทับแล้ว ต้องอาบัติปาจิตตีย์

Duggahitena dūpadhāritena paraṃ ujjhāpentī dve āpattiyo āpajjati. Ujjhāpeti, payoge dukkaṭaṃ; ujjhāpite āpatti pācittiyassa.

ภิกษุณีถือเอาไม่ดี ทรงจำไว้ไม่ดี แล้วให้ผู้อื่นเพ่งโทษ ต้องอาบัติ 2 ตัว คือ ขณะที่ให้เพ่งโทษ ต้องอาบัติทุกกฏ เมื่อให้เพ่งโทษแล้ว ต้องอาบัติปาจิตตีย์

Attānaṃ vā paraṃ vā nirayena vā brahmacariyena vā abhisapantī dve āpattiyo āpajjati. Abhisapati, payoge dukkaṭaṃ; abhisapite āpatti pācittiyassa.

ภิกษุณีแช่งตนเองก็ดี ผู้อื่นก็ดี ด้วยนรกก็ดี ด้วยพรหมจรรย์ก็ดี ต้องอาบัติ 2 ตัว คือ ขณะที่แช่ง ต้องอาบัติทุกกฏ เมื่อแช่งแล้ว ต้องอาบัติปาจิตตีย์

Attānaṃ vadhitvā vadhitvā rodantī dve āpattiyo āpajjati. Vadhati rodati, āpatti pācittiyassa; vadhati na rodati, āpatti dukkaṭassa.

ภิกษุณีทุบตีตนเองแล้วร้องไห้ ต้องอาบัติ 2 ตัว คือ ทุบตีและร้องไห้ ต้องอาบัติปาจิตตีย์ ทุบตีแต่ไม่ร้องไห้ ต้องอาบัติทุกกฏ

Rattandhakāravaggo dutiyo.

รัตตันธการวรรคที่ 2 จบ

3. Nahānavaggo

๓. นหานวรรค

233. Naggā [Pg.133] nahāyantī dve āpattiyo āpajjati. Nahāyati, payoge dukkaṭaṃ; nahānapariyosāne āpatti pācittiyassa.

๒๓๓. ภิกษุณีเปลือยกายอาบน้ำ ต้องอาบัติ 2 ตัว คือ ขณะที่อาบน้ำ ต้องอาบัติทุกกฏ เมื่ออาบน้ำเสร็จ ต้องอาบัติปาจิตตีย์

Pamāṇātikkantaṃ udakasāṭikaṃ kārāpentī dve āpattiyo āpajjati. Kārāpeti, payoge dukkaṭaṃ; kārāpite, āpatti pācittiyassa.

ภิกษุณีให้ทำผ้าอาบน้ำฝนเกินประมาณ ต้องอาบัติ 2 ตัว คือ ขณะที่ให้ทำ ต้องอาบัติทุกกฏ เมื่อทำเสร็จแล้ว ต้องอาบัติปาจิตตีย์

Bhikkhuniyā cīvaraṃ visibbetvā vā visibbāpetvā vā neva sibbentī na sibbāpanāya ussukkaṃ karontī ekaṃ āpattiṃ āpajjati. Pācittiyaṃ.

ภิกษุณีเลาะจีวรของภิกษุณีอื่นเองก็ดี ให้ผู้อื่นเลาะก็ดี แล้วไม่เย็บเอง ไม่ขวนขวายเพื่อให้ผู้อื่นเย็บ ต้องอาบัติ 1 ตัว คือ ปาจิตตีย์

Pañcāhikaṃ saṅghāṭicāraṃ atikkāmentī ekaṃ āpattiṃ āpajjati. Pācittiyaṃ. Cīvarasaṅkamanīyaṃ dhārentī dve āpattiyo āpajjati. Dhāreti, payoge dukkaṭaṃ; dhārite, āpatti pācittiyassa.

ภิกษุณีให้การผลัดเปลี่ยนสังฆาฏิเกิน 5 วันไป ต้องอาบัติ 1 ตัว คือ ปาจิตตีย์ ภิกษุณีทรงจีวรที่ควรผลัดเปลี่ยน ต้องอาบัติ 2 ตัว คือ ขณะที่ทรงไว้ ต้องอาบัติทุกกฏ เมื่อทรงไว้แล้ว ต้องอาบัติปาจิตตีย์

Gaṇassa cīvaralābhaṃ antarāyaṃ karontī dve āpattiyo āpajjati. Karoti, payoge dukkaṭaṃ; kate, āpatti pācittiyassa.

ภิกษุณีทำอันตรายแก่จีวรลาภของหมู่คณะ ต้องอาบัติ 2 ตัว คือ ขณะที่ทำ ต้องอาบัติทุกกฏ เมื่อทำแล้ว ต้องอาบัติปาจิตตีย์

Dhammikaṃ cīvaravibhaṅgaṃ paṭibāhantī dve āpattiyo āpajjati. Paṭibāhati, payoge dukkaṭaṃ; paṭibāhite, āpatti pācittiyassa.

ภิกษุณีห้ามการแบ่งจีวรที่ชอบธรรม ต้องอาบัติ 2 ตัว คือ ขณะที่ห้าม ต้องอาบัติทุกกฏ เมื่อห้ามแล้ว ต้องอาบัติปาจิตตีย์

Agārikassa vā paribbājakassa vā paribbājikāya vā samaṇacīvaraṃ dentī dve āpattiyo āpajjati. Deti, payoge dukkaṭaṃ; dinne, āpatti pācittiyassa.

ภิกษุณีให้จีวรของสมณะแก่คฤหัสถ์ก็ดี แก่ปริพาชกก็ดี แก่ปริพาชิกาก็ดี ต้องอาบัติ 2 ตัว คือ ขณะที่ให้ ต้องอาบัติทุกกฏ เมื่อให้แล้ว ต้องอาบัติปาจิตตีย์

Dubbalacīvarapaccāsā cīvarakālasamayaṃ atikkāmentī dve āpattiyo āpajjati. Atikkāmeti, payoge dukkaṭaṃ; atikkāmite, āpatti pācittiyassa.

ภิกษุณีมีความหวังในจีวรน้อย แล้วให้จีวรกาลสมัยล่วงไป ต้องอาบัติ 2 ตัว คือ ขณะที่ให้ล่วงไป ต้องอาบัติทุกกฏ เมื่อให้ล่วงไปแล้ว ต้องอาบัติปาจิตตีย์

Dhammikaṃ kathinuddhāraṃ paṭibāhantī dve āpattiyo āpajjati. Paṭibāhati, payoge dukkaṭaṃ; paṭibāhite, āpatti pācittiyassa.

ภิกษุณีห้ามการเดาะกฐินที่ชอบธรรม ต้องอาบัติ 2 ตัว คือ ขณะที่ห้าม ต้องอาบัติทุกกฏ เมื่อห้ามแล้ว ต้องอาบัติปาจิตตีย์

Nahānavaggo tatiyo.

นหานวรรคที่ 3 จบ

4. Tuvaṭṭavaggo

๔. ตุวัฏฏวรรค

234. Dve [Pg.134] bhikkhuniyo ekamañce tuvaṭṭentiyo dve āpattiyo āpajjanti. Nipajjanti, payoge dukkaṭaṃ; nipanne, āpatti pācittiyassa.

๒๓๔. ภิกษุณี 2 รูป นอนร่วมกันบนเตียงเดียวกัน ต้องอาบัติ 2 ตัว คือ ขณะที่นอน ต้องอาบัติทุกกฏ เมื่อนอนแล้ว ต้องอาบัติปาจิตตีย์

Dve bhikkhuniyo ekattharaṇapāvuraṇā tuvaṭṭentiyo dve āpattiyo āpajjanti. Nipajjanti, payoge dukkaṭaṃ; nipanne, āpatti pācittiyassa.

ภิกษุณี 2 รูป มีเครื่องปูนอนและเครื่องห่มผืนเดียวกัน นอนร่วมกัน ต้องอาบัติ 2 ตัว คือ ขณะที่นอน ต้องอาบัติทุกกฏ เมื่อนอนแล้ว ต้องอาบัติปาจิตตีย์

Bhikkhuniyā sañcicca aphāsuṃ karontī dve āpattiyo āpajjati. Karoti, payoge dukkaṭaṃ; kate, āpatti pācittiyassa.

ภิกษุณีจงใจก่อความไม่ผาสุกแก่ภิกษุณี ต้องอาบัติ ๒ ตัว คือ ในประโยค (ขณะพยายาม) ต้องอาบัติทุกกฏ, เมื่อทำสำเร็จแล้ว ต้องอาบัติปาจิตตีย์

Dukkhitaṃ sahajīviniṃ neva upaṭṭhentī na upaṭṭhāpanāya ussukkaṃ karontī ekaṃ āpattiṃ āpajjati. Pācittiyaṃ.

ภิกษุณีไม่อุปัฏฐากสัทธิวิหาริณี (ศิษย์ผู้อยู่ร่วม) ที่ป่วยไข้ด้วยตนเอง และไม่ขวนขวายเพื่อให้อุปัฏฐาก ต้องอาบัติ ๑ ตัว คือ ปาจิตตีย์

Bhikkhuniyā upassayaṃ datvā kupitā anattamanā nikkaḍḍhantī dve āpattiyo āpajjati. Nikkaḍḍhati, payoge dukkaṭaṃ; nikkaḍḍhite, āpatti pācittiyassa.

ภิกษุณีให้ที่พักแก่ภิกษุณีแล้ว โกรธ ไม่พอใจ ขับไล่ ต้องอาบัติ ๒ ตัว คือ ในประโยค (ขณะพยายาม) ต้องอาบัติทุกกฏ, เมื่อขับไล่สำเร็จแล้ว ต้องอาบัติปาจิตตีย์

Saṃsaṭṭhā bhikkhunī yāvatatiyaṃ samanubhāsanāya na paṭinissajjantī dve āpattiyo āpajjati. Ñattiyā dukkaṭaṃ; kammavācāpariyosāne āpatti pācittiyassa.

ภิกษุณีผู้คลุกคลี ถูกสวดสมนุภาสน์ถึง ๓ ครั้งแล้วยังไม่สละทิ้ง ต้องอาบัติ ๒ ตัว คือ เมื่อจบญัตติ ต้องอาบัติทุกกฏ, เมื่อจบกรรมวาจา ต้องอาบัติปาจิตตีย์

Antoraṭṭhe sāsaṅkasammate sappaṭibhaye asatthikā cārikaṃ carantī dve āpattiyo āpajjati. Paṭipajjati, payoge dukkaṭaṃ; paṭipanne, āpatti pācittiyassa.

ภิกษุณีจาริกไปในภายในรัฐ ที่สมมติกันว่าน่ารังเกียจ มีภัยเฉพาะหน้า ไม่มีหมู่เกวียนเป็นเพื่อน ต้องอาบัติ ๒ ตัว คือ ในประโยค (ขณะพยายาม) ต้องอาบัติทุกกฏ, เมื่อเดินทางไปแล้ว ต้องอาบัติปาจิตตีย์

Tiroraṭṭhe sāsaṅkasammate sappaṭibhaye asatthikā cārikaṃ carantī dve āpattiyo āpajjati. Paṭipajjati, payoge dukkaṭaṃ; paṭipanne, āpatti pācittiyassa.

ภิกษุณีจาริกไปในภายนอกรัฐ ที่สมมติกันว่าน่ารังเกียจ มีภัยเฉพาะหน้า ไม่มีหมู่เกวียนเป็นเพื่อน ต้องอาบัติ ๒ ตัว คือ ในประโยค (ขณะพยายาม) ต้องอาบัติทุกกฏ, เมื่อเดินทางไปแล้ว ต้องอาบัติปาจิตตีย์

Antovassaṃ cārikaṃ carantī dve āpattiyo āpajjati. Paṭipajjati, payoge dukkaṭaṃ; paṭipanne, āpatti pācittiyassa.

ภิกษุณีจาริกไปในระหว่างพรรษา ต้องอาบัติ ๒ ตัว คือ ในประโยค (ขณะพยายาม) ต้องอาบัติทุกกฏ, เมื่อเดินทางไปแล้ว ต้องอาบัติปาจิตตีย์

Vassaṃvuṭṭhā bhikkhunī cārikaṃ na pakkamantī ekaṃ āpattiṃ āpajjati. Pācittiyaṃ.

ภิกษุณีอยู่จำพรรษาแล้ว ไม่หลีกจาริกไป ต้องอาบัติ ๑ ตัว คือ ปาจิตตีย์

Tuvaṭṭavaggo catuttho.

ตุวัฏฏวรรคที่ ๔

5. Cittāgāravaggo

๕. จิตตาคารวรรค

235. Rājāgāraṃ [Pg.135] vā cittāgāraṃ vā ārāmaṃ vā uyyānaṃ vā pokkharaṇiṃ vā dassanāya gacchantī dve āpattiyo āpajjati. Gacchati, āpatti dukkaṭassa; yattha ṭhitā passati, āpatti pācittiyassa.

๒๓๕. ภิกษุณีไปเพื่อจะดูราชอุทยาน หรือจิตตาคาร หรืออาราม หรืออุทยาน หรือสระโบกขรณี ต้องอาบัติ ๒ ตัว คือ ในการไป ต้องอาบัติทุกกฏ, ยืนดู ณ ที่ใด ต้องอาบัติปาจิตตีย์ ณ ที่นั้น

Āsandiṃ vā pallaṅkaṃ vā paribhuñjantī dve āpattiyo āpajjati. Paribhuñjati, payoge dukkaṭaṃ; paribhutte, āpatti pācittiyassa.

ภิกษุณีใช้สอยอาสนะหรือบัลลังก์ ต้องอาบัติ ๒ ตัว คือ ในประโยค (ขณะพยายาม) ต้องอาบัติทุกกฏ, เมื่อใช้สอยแล้ว ต้องอาบัติปาจิตตีย์

Suttaṃ kantantī dve āpattiyo āpajjati. Kantati, payoge dukkaṭaṃ; ujjavujjave, āpatti pācittiyassa.

ภิกษุณีกรอเส้นด้าย ต้องอาบัติ ๒ ตัว คือ ในประโยค (ขณะพยายาม) ต้องอาบัติทุกกฏ, ทุกๆ ครั้งที่หมุนหลอดด้าย ต้องอาบัติปาจิตตีย์

Gihiveyyāvaccaṃ karontī dve āpattiyo āpajjati. Karoti, payoge dukkaṭaṃ; kate, āpatti pācittiyassa.

ภิกษุณีทำไวยาวัจจะแก่คฤหัสถ์ ต้องอาบัติ ๒ ตัว คือ ในประโยค (ขณะพยายาม) ต้องอาบัติทุกกฏ, เมื่อทำสำเร็จแล้ว ต้องอาบัติปาจิตตีย์

Bhikkhuniyā – ‘‘ehāyye imaṃ adhikaraṇaṃ vūpasamehī’’ti vuccamānā – ‘‘sādhū’’ti paṭissuṇitvā neva vūpasamentī na vūpasamāya ussukkaṃ karontī ekaṃ āpattiṃ āpajjati. Pācittiyaṃ.

ภิกษุณีถูกกล่าวว่า "แม่เจ้า เชิญมาช่วยระงับอธิกรณ์นี้เถิด" แล้วรับคำว่า "สาธุ" แต่ไม่ระงับเอง และไม่ขวนขวายเพื่อให้ระงับ ต้องอาบัติ ๑ ตัว คือ ปาจิตตีย์

Agārikassa vā paribbājakassa vā paribbājikāya vā sahatthā khādanīyaṃ vā bhojanīyaṃ vā dentī dve āpattiyo āpajjati. Deti, payoge dukkaṭaṃ; dinne, āpatti pācittiyassa.

ภิกษุณีให้ของเคี้ยวหรือของฉันด้วยมือของตนแก่คฤหัสถ์ก็ดี ปริพาชกก็ดี ปริพาชิกาก็ดี ต้องอาบัติ ๒ ตัว คือ ในประโยค (ขณะพยายาม) ต้องอาบัติทุกกฏ, เมื่อให้แล้ว ต้องอาบัติปาจิตตีย์

Āvasathacīvaraṃ anissajjitvā paribhuñjantī dve āpattiyo āpajjati. Paribhuñjati, payoge dukkaṭaṃ; paribhutte, āpatti pācittiyassa.

ภิกษุณีไม่สละจีวรสำหรับอยู่ปริวาสแล้วใช้สอย ต้องอาบัติ ๒ ตัว คือ ในประโยค (ขณะพยายาม) ต้องอาบัติทุกกฏ, เมื่อใช้สอยแล้ว ต้องอาบัติปาจิตตีย์

Āvasathaṃ anissajjitvā cārikaṃ pakkamantī dve āpattiyo āpajjati. Paṭhamaṃ pādaṃ parikkhepaṃ atikkāmeti, āpatti dukkaṭassa; dutiyaṃ pādaṃ atikkāmeti, āpatti pācittiyassa.

ภิกษุณีไม่สละอาวาสแล้วหลีกจาริกไป ต้องอาบัติ ๒ ตัว คือ เมื่อก้าวเท้าแรกพ้นเขตวัด ต้องอาบัติทุกกฏ, เมื่อก้าวเท้าที่สองพ้นเขตวัด ต้องอาบัติปาจิตตีย์

Tiracchānavijjaṃ pariyāpuṇantī dve āpattiyo āpajjati. Pariyāpuṇāti, payoge dukkaṭaṃ; pade pade āpatti pācittiyassa.

ภิกษุณีเรียนติรัจฉานวิชา ต้องอาบัติ ๒ ตัว คือ ในประโยค (ขณะพยายาม) ต้องอาบัติทุกกฏ, ทุกๆ บท ต้องอาบัติปาจิตตีย์

Tiracchānavijjaṃ vācentī dve āpattiyo āpajjati. Vāceti, payoge dukkaṭaṃ; pade pade āpatti pācittiyassa.

ภิกษุณีสอนติรัจฉานวิชา ต้องอาบัติ ๒ ตัว คือ ในประโยค (ขณะพยายาม) ต้องอาบัติทุกกฏ, ทุกๆ บท ต้องอาบัติปาจิตตีย์

Cittāgāravaggo pañcamo.

จิตตาคารวรรคที่ ๕

6. Ārāmavaggo

๖. อารามวรรค

236. Jānaṃ [Pg.136] sabhikkhukaṃ ārāmaṃ anāpucchā pavisantī dve āpattiyo āpajjati. Paṭhamaṃ pādaṃ parikkhepaṃ atikkāmeti, āpatti dukkaṭassa; dutiyaṃ pādaṃ atikkāmeti, āpatti pācittiyassa.

๒๓๖. ภิกษุณีรู้อยู่ เข้าไปในอารามที่มีภิกษุอยู่โดยไม่ขออนุญาต ต้องอาบัติ ๒ ตัว คือ เมื่อก้าวเท้าแรกพ้นเขตวัด ต้องอาบัติทุกกฏ, เมื่อก้าวเท้าที่สองพ้นเขตวัด ต้องอาบัติปาจิตตีย์

Bhikkhuṃ akkosantī paribhāsantī dve āpattiyo āpajjati. Akkosati, payoge dukkaṭaṃ; akkosite, āpatti pācittiyassa.

ภิกษุณีด่าบริภาษภิกษุ ต้องอาบัติ ๒ ตัว คือ ในประโยค (ขณะพยายาม) ต้องอาบัติทุกกฏ, เมื่อด่าแล้ว ต้องอาบัติปาจิตตีย์

Caṇḍīkatā gaṇaṃ paribhāsantī dve āpattiyo āpajjati. Paribhāsati, payoge dukkaṭaṃ; paribhāsite, āpatti pācittiyassa.

ภิกษุณีเป็นผู้ปากร้าย บริภาษคณะ ต้องอาบัติ ๒ ตัว คือ ในประโยค (ขณะพยายาม) ต้องอาบัติทุกกฏ, เมื่อบริภาษแล้ว ต้องอาบัติปาจิตตีย์

Nimantitā vā pavāritā vā khādanīyaṃ vā bhojanīyaṃ vā bhuñjantī dve āpattiyo āpajjati. ‘‘Khādissāmi bhuñjissāmī’’ti paṭiggaṇhāti, āpatti dukkaṭassa; ajjhohāre ajjhohāre āpatti pācittiyassa.

ภิกษุณีผู้อันเขานิมนต์แล้วก็ดี ปวารณาแล้วก็ดี ฉันของเคี้ยวหรือของฉัน ต้องอาบัติ ๒ ตัว คือ เมื่อรับประเคนด้วยตั้งใจว่า "จักเคี้ยว จักฉัน" ต้องอาบัติทุกกฏ, ทุกๆ คำกลืน ต้องอาบัติปาจิตตีย์

Kulaṃ maccharāyantī dve āpattiyo āpajjati. Maccharāyati, payoge dukkaṭaṃ; maccharite, āpatti pācittiyassa.

ภิกษุณีตระหนี่สกุล ต้องอาบัติ ๒ ตัว คือ ในประโยค (ขณะพยายาม) ต้องอาบัติทุกกฏ, เมื่อตระหนี่แล้ว ต้องอาบัติปาจิตตีย์

Abhikkhuke āvāse vassaṃ vasantī dve āpattiyo āpajjati. ‘‘Vassaṃ vasissāmī’’ti senāsanaṃ paññapeti pānīyaṃ paribhojanīyaṃ upaṭṭhapeti pariveṇaṃ sammajjati, āpatti dukkaṭassa; saha aruṇuggamanā āpatti pācittiyassa.

ภิกษุณีจำพรรษาในอาวาสที่ไม่มีภิกษุ ต้องอาบัติ ๒ ตัว คือ เมื่อตั้งใจว่า "จักจำพรรษา" แล้วปูเสนาสนะ ตั้งน้ำฉันน้ำใช้ กวาดบริเวณ ต้องอาบัติทุกกฏ, พร้อมกับอรุณขึ้น ต้องอาบัติปาจิตตีย์

Vassaṃvuṭṭhā bhikkhunī ubhatosaṅghe tīhi ṭhānehi na pavārentī ekaṃ āpattiṃ āpajjati. Pācittiyaṃ.

ภิกษุณีอยู่จำพรรษาแล้ว ไม่ปวารณาในสงฆ์สองฝ่ายด้วยสถาน ๓ ต้องอาบัติ ๑ ตัว คือ ปาจิตตีย์

Ovādāya vā saṃvāsāya vā na gacchantī ekaṃ āpattiṃ āpajjati. Pācittiyaṃ.

ภิกษุณีไม่ไปเพื่อรับโอวาทก็ดี เพื่ออยู่ร่วมก็ดี ต้องอาบัติ ๑ ตัว คือ ปาจิตตีย์

Uposathampi na pucchantī ovādampi na yācantī ekaṃ āpattiṃ āpajjati. Pācittiyaṃ.

ภิกษุณีไม่ถามถึงอุโบสถบ้าง ไม่ขอโอวาทบ้าง ต้องอาบัติ 1 ตัว คือ ปาจิตตีย์

Pasākhe jātaṃ gaṇḍaṃ vā rudhitaṃ vā anapaloketvā saṅghaṃ vā gaṇaṃ vā purisena saddhiṃ ekenekā bhedāpentī dve āpattiyo āpajjati. Bhedāpeti, payoge dukkaṭaṃ; bhinne, āpatti pācittiyassa.

ภิกษุณีมีฝีหรือแผลเกิดขึ้นที่หว่างขา ไม่บอกสงฆ์หรือคณะ ให้บุรุษผ่าให้สองต่อสอง ต้องอาบัติ 2 ตัว คือ ในประโยคที่ให้ผ่า ต้องอาบัติทุกกฏ เมื่อผ่าแล้ว ต้องอาบัติปาจิตตีย์

Ārāmavaggo chaṭṭho.

อารามวรรคที่ 6 จบ

7. Gabbhinīvaggo

๗. คัพภินีวรรค

237. Gabbhiniṃ [Pg.137] vuṭṭhāpentī dve āpattiyo āpajjati. Vuṭṭhāpeti, payoge dukkaṭaṃ; vuṭṭhāpite, āpatti pācittiyassa.

๒๓๗. ภิกษุณีให้อุปสมบทแก่หญิงมีครรภ์ ต้องอาบัติ 2 ตัว คือ ในประโยคที่ให้อุปสมบท ต้องอาบัติทุกกฏ เมื่ออุปสมบทแล้ว ต้องอาบัติปาจิตตีย์

Pāyantiṃ vuṭṭhāpentī dve āpattiyo āpajjati. Vuṭṭhāpeti, payoge dukkaṭaṃ; vuṭṭhāpite, āpatti pācittiyassa.

ภิกษุณีให้อุปสมบทแก่หญิงผู้ยังให้บุตรดื่มนม ต้องอาบัติ 2 ตัว คือ ในประโยคที่ให้อุปสมบท ต้องอาบัติทุกกฏ เมื่ออุปสมบทแล้ว ต้องอาบัติปาจิตตีย์

Dve vassāni chasu dhammesu asikkhitasikkhaṃ sikkhamānaṃ vuṭṭhāpentī dve āpattiyo āpajjati. Vuṭṭhāpeti, payoge dukkaṭaṃ; vuṭṭhāpite, āpatti pācittiyassa.

ภิกษุณีให้อุปสมบทแก่สิกขมานาผู้ยังไม่ได้ศึกษาในธรรม 6 ประการตลอด 2 ปี ต้องอาบัติ 2 ตัว คือ ในประโยคที่ให้อุปสมบท ต้องอาบัติทุกกฏ เมื่ออุปสมบทแล้ว ต้องอาบัติปาจิตตีย์

Dve vassāni chasu dhammesu sikkhitasikkhaṃ sikkhamānaṃ saṅghena asammataṃ vuṭṭhāpentī dve āpattiyo āpajjati. Vuṭṭhāpeti, payoge dukkaṭaṃ; vuṭṭhāpite, āpatti pācittiyassa.

ภิกษุณีให้อุปสมบทแก่สิกขมานาผู้ศึกษาในธรรม 6 ประการตลอด 2 ปีแล้ว แต่สงฆ์ยังไม่ได้สมมติ ต้องอาบัติ 2 ตัว คือ ในประโยคที่ให้อุปสมบท ต้องอาบัติทุกกฏ เมื่ออุปสมบทแล้ว ต้องอาบัติปาจิตตีย์

Ūnadvādasavassaṃ gihigataṃ vuṭṭhāpentī dve āpattiyo āpajjati. Vuṭṭhāpeti, payoge dukkaṭaṃ; vuṭṭhāpite, āpatti pācittiyassa.

ภิกษุณีให้อุปสมบทแก่หญิงผู้เคยมีสามี อายุหย่อน 12 ปี ต้องอาบัติ 2 ตัว คือ ในประโยคที่ให้อุปสมบท ต้องอาบัติทุกกฏ เมื่ออุปสมบทแล้ว ต้องอาบัติปาจิตตีย์

Paripuṇṇadvādasavassaṃ gihigataṃ dve vassāni chasu dhammesu asikkhitasikkhaṃ vuṭṭhāpentī dve āpattiyo āpajjati. Vuṭṭhāpeti, payoge dukkaṭaṃ; vuṭṭhāpite, āpatti pācittiyassa.

ภิกษุณีให้อุปสมบทแก่หญิงผู้เคยมีสามี อายุครบ 12 ปี แต่ยังไม่ได้ศึกษาในธรรม 6 ประการตลอด 2 ปี ต้องอาบัติ 2 ตัว คือ ในประโยคที่ให้อุปสมบท ต้องอาบัติทุกกฏ เมื่ออุปสมบทแล้ว ต้องอาบัติปาจิตตีย์

Paripuṇṇadvādasavassaṃ gihigataṃ dve vassāni chasu dhammesu sikkhitasikkhaṃ saṅghena asammataṃ vuṭṭhāpentī dve āpattiyo āpajjati. Vuṭṭhāpeti, payoge dukkaṭaṃ; vuṭṭhāpite, āpatti pācittiyassa.

ภิกษุณีให้อุปสมบทแก่หญิงผู้เคยมีสามี อายุครบ 12 ปี ศึกษาในธรรม 6 ประการตลอด 2 ปีแล้ว แต่สงฆ์ยังไม่ได้สมมติ ต้องอาบัติ 2 ตัว คือ ในประโยคที่ให้อุปสมบท ต้องอาบัติทุกกฏ เมื่ออุปสมบทแล้ว ต้องอาบัติปาจิตตีย์

Sahajīviniṃ vuṭṭhāpetvā dve vassāni neva anuggaṇhantī nānuggaṇhāpentī ekaṃ āpattiṃ āpajjati. Pācittiyaṃ.

ภิกษุณีให้อุปสมบทแก่สัทธิวิหาริณีแล้ว ตลอด 2 ปี ไม่สงเคราะห์เองด้วย ไม่ให้ผู้อื่นสงเคราะห์ด้วย ต้องอาบัติ 1 ตัว คือ ปาจิตตีย์

Vuṭṭhāpitaṃ pavattiniṃ dve vassāni nānubandhantī ekaṃ āpattiṃ āpajjati. Pācittiyaṃ.

ภิกษุณีไม่อนุเคราะห์อุปัชฌาย์ผู้ให้อุปสมบทแก่ตนตลอด 2 ปี ต้องอาบัติ 1 ตัว คือ ปาจิตตีย์

Sahajīviniṃ vuṭṭhāpetvā neva vūpakāsentī na vūpakāsāpentī ekaṃ āpattiṃ āpajjati. Pācittiyaṃ.

ภิกษุณีให้อุปสมบทแก่สัทธิวิหาริณีแล้ว ไม่พาหลีกไปเองด้วย ไม่ให้ผู้อื่นพาหลีกไปด้วย ต้องอาบัติ 1 ตัว คือ ปาจิตตีย์

Gabbhinīvaggo sattamo.

คัพภินีวรรคที่ 7 จบ

8. Kumārībhūtavaggo

๘. กุมารีภูตวรรค

238. Ūnavīsativassaṃ [Pg.138] kumāribhūtaṃ vuṭṭhāpentī dve āpattiyo āpajjati. Vuṭṭhāpeti, payoge dukkaṭaṃ; vuṭṭhāpite, āpatti pācittiyassa.

๒๓๘. ภิกษุณีให้อุปสมบทแก่กุมารีภูตา (หญิงที่ยังเป็นสาวพรหมจารี) อายุหย่อน 20 ปี ต้องอาบัติ 2 ตัว คือ ในประโยคที่ให้อุปสมบท ต้องอาบัติทุกกฏ เมื่ออุปสมบทแล้ว ต้องอาบัติปาจิตตีย์

Paripuṇṇavīsativassaṃ kumāribhūtaṃ dve vassāni chasu dhammesu asikkhitasikkhaṃ vuṭṭhāpentī dve āpattiyo āpajjati. Vuṭṭhāpeti, payoge dukkaṭaṃ; vuṭṭhāpite, āpatti pācittiyassa.

ภิกษุณีให้อุปสมบทแก่กุมารีภูตา อายุครบ 20 ปี แต่ยังไม่ได้ศึกษาในธรรม 6 ประการตลอด 2 ปี ต้องอาบัติ 2 ตัว คือ ในประโยคที่ให้อุปสมบท ต้องอาบัติทุกกฏ เมื่ออุปสมบทแล้ว ต้องอาบัติปาจิตตีย์

Paripuṇṇavīsativassaṃ kumāribhūtaṃ dve vassāni chasu dhammesu sikkhitasikkhaṃ saṅghena asammataṃ vuṭṭhāpentī dve āpattiyo āpajjati. Vuṭṭhāpeti, payoge dukkaṭaṃ; vuṭṭhāpite, āpatti pācittiyassa.

ภิกษุณีให้อุปสมบทแก่กุมารีภูตา อายุครบ 20 ปี ศึกษาในธรรม 6 ประการตลอด 2 ปีแล้ว แต่สงฆ์ยังไม่ได้สมมติ ต้องอาบัติ 2 ตัว คือ ในประโยคที่ให้อุปสมบท ต้องอาบัติทุกกฏ เมื่ออุปสมบทแล้ว ต้องอาบัติปาจิตตีย์

Ūnadvādasavassā vuṭṭhāpentī dve āpattiyo āpajjati. Vuṭṭhāpeti, payoge dukkaṭaṃ; vuṭṭhāpite, āpatti pācittiyassa.

ภิกษุณีมีพรรษาหย่อน 12 ให้อุปสมบท ต้องอาบัติ 2 ตัว คือ ในประโยคที่ให้อุปสมบท ต้องอาบัติทุกกฏ เมื่ออุปสมบทแล้ว ต้องอาบัติปาจิตตีย์

Paripuṇṇadvādasavassā saṅghena asammatā vuṭṭhāpentī dve āpattiyo āpajjati. Vuṭṭhāpeti, payoge dukkaṭaṃ; vuṭṭhāpite, āpatti pācittiyassa.

ภิกษุณีมีพรรษาครบ 12 แต่สงฆ์ยังไม่ได้สมมติ ให้อุปสมบท ต้องอาบัติ 2 ตัว คือ ในประโยคที่ให้อุปสมบท ต้องอาบัติทุกกฏ เมื่ออุปสมบทแล้ว ต้องอาบัติปาจิตตีย์

‘‘Alaṃ tāva te, ayye, vuṭṭhāpitenā’’ti vuccamānā ‘‘sādhū’’ti paṭissuṇitvā pacchā khīyanadhammaṃ āpajjantī dve āpattiyo āpajjati. Khiyyati, payoge dukkaṭaṃ; khiyyite, āpatti pācittiyassa.

ภิกษุณีถูกกล่าวว่า "แม่เจ้า ท่านจงงดการให้อุปสมบทไว้ก่อนเถิด" รับว่า "สาธุ" แล้ว ภายหลังกลับพูดติเตียน ต้องอาบัติ 2 ตัว คือ ในประโยคที่ติเตียน ต้องอาบัติทุกกฏ เมื่อติเตียนแล้ว ต้องอาบัติปาจิตตีย์

Sikkhamānaṃ – ‘‘sace me tvaṃ, ayye, cīvaraṃ dassasi, evāhaṃ taṃ vuṭṭhāpessāmī’’ti vatvā neva vuṭṭhāpentī na vuṭṭhāpanāya ussukkaṃ karontī ekaṃ āpattiṃ āpajjati. Pācittiyaṃ.

ภิกษุณีพูดกับสิกขมานาว่า "แม่เจ้า ถ้าเธอให้จีวรแก่ฉัน ฉันจึงจะให้อุปสมบทแก่เธอ" แล้วไม่ให้อุปสมบทเองด้วย ไม่ขวนขวายให้ผู้อื่นให้อุปสมบทด้วย ต้องอาบัติ 1 ตัว คือ ปาจิตตีย์

Sikkhamānaṃ – ‘‘sace maṃ tvaṃ, ayye, dve vassāni anubandhissasi, evāhaṃ taṃ vuṭṭhāpessāmī’’ti vatvā neva vuṭṭhāpentī na vuṭṭhāpanāya ussukkaṃ karontī ekaṃ āpattiṃ āpajjati. Pācittiyaṃ.

ภิกษุณีพูดกับสิกขมานาว่า "แม่เจ้า ถ้าเธออุปัฏฐากฉันตลอด 2 ปี ฉันจึงจะให้อุปสมบทแก่เธอ" แล้วไม่ให้อุปสมบทเองด้วย ไม่ขวนขวายให้ผู้อื่นให้อุปสมบทด้วย ต้องอาบัติ 1 ตัว คือ ปาจิตตีย์

Purisasaṃsaṭṭhaṃ kumārakasaṃsaṭṭhaṃ caṇḍiṃ sokāvāsaṃ sikkhamānaṃ vuṭṭhāpentī dve āpattiyo āpajjati. Vuṭṭhāpeti, payoge dukkaṭaṃ; vuṭṭhāpite, āpatti pācittiyassa.

ภิกษุณีให้อุปสมบทแก่สิกขมานาผู้คลุกคลีกับบุรุษ คลุกคลีกับเด็กชาย เป็นคนดุร้าย มีแต่ความโศกเศร้า ต้องอาบัติ 2 ตัว คือ ในประโยคที่ให้อุปสมบท ต้องอาบัติทุกกฏ เมื่ออุปสมบทแล้ว ต้องอาบัติปาจิตตีย์

Mātāpitūhi vā sāmikena vā ananuññātaṃ sikkhamānaṃ vuṭṭhāpentī dve āpattiyo āpajjati. Vuṭṭhāpeti, payoge dukkaṭaṃ; vuṭṭhāpite, āpatti pācittiyassa.

ภิกษุณีให้อุปสมบทแก่สิกขมานาที่มารดาบิดาหรือสามียังไม่ได้อนุญาต ต้องอาบัติ 2 ตัว คือ ในประโยคที่ให้อุปสมบท ต้องอาบัติทุกกฏ เมื่ออุปสมบทแล้ว ต้องอาบัติปาจิตตีย์

Pārivāsikachandadāne [Pg.139] sikkhamānaṃ vuṭṭhāpentī dve āpattiyo āpajjati. Vuṭṭhāpeti, payoge dukkaṭaṃ; vuṭṭhāpite, āpatti pācittiyassa.

ภิกษุณีให้อุปสมบทแก่สิกขมานาด้วยฉันทะที่ให้ไว้ค้างคืน ต้องอาบัติ 2 ตัว คือ ในประโยคที่ให้อุปสมบท ต้องอาบัติทุกกฏ เมื่ออุปสมบทแล้ว ต้องอาบัติปาจิตตีย์

Anuvassaṃ vuṭṭhāpentī dve āpattiyo āpajjati. Vuṭṭhāpeti, payoge dukkaṭaṃ; vuṭṭhāpite, āpatti pācittiyassa.

ภิกษุณีให้อุปสมบททุกปี ต้องอาบัติ 2 ตัว คือ ในประโยคที่ให้อุปสมบท ต้องอาบัติทุกกฏ เมื่ออุปสมบทแล้ว ต้องอาบัติปาจิตตีย์

Ekaṃ vassaṃ dve vuṭṭhāpentī dve āpattiyo āpajjati. Vuṭṭhāpeti, payoge dukkaṭaṃ; vuṭṭhāpite, āpatti pācittiyassa.

ภิกษุณีให้อุปสมบท 2 รูปในปีเดียวกัน ต้องอาบัติ 2 ตัว คือ ในประโยคที่ให้อุปสมบท ต้องอาบัติทุกกฏ เมื่ออุปสมบทแล้ว ต้องอาบัติปาจิตตีย์

Kumārībhūtavaggo aṭṭhamo.

กุมารีภูตวรรคที่ 8 จบ

9. Chattupāhanavaggo

๙. ฉัตตุปาหนวรรค

239. Chattupāhanaṃ dhārentī dve āpattiyo āpajjati. Dhāreti, payoge dukkaṭaṃ; dhārite, āpatti pācittiyassa.

๒๓๙. ภิกษุณีผู้ทรงร่มและรองเท้า ต้องอาบัติ 2 ตัว คือ ขณะพยายามจะทรง ต้องอาบัติทุกกฏ ทรงแล้ว ต้องอาบัติปาจิตตีย์

Yānena yāyantī dve āpattiyo āpajjati. Yāyati, payoge dukkaṭaṃ; yāyite, āpatti pācittiyassa.

ภิกษุณีผู้ไปด้วยยาน ต้องอาบัติ 2 ตัว คือ ขณะพยายามจะไป ต้องอาบัติทุกกฏ ไปแล้ว ต้องอาบัติปาจิตตีย์

Saṅghāṇiṃ dhārentī dve āpattiyo āpajjati. Dhāreti, payoge dukkaṭaṃ; dhārite, āpatti pācittiyassa.

ภิกษุณีผู้ทรงประคดเอว ต้องอาบัติ 2 ตัว คือ ขณะพยายามจะทรง ต้องอาบัติทุกกฏ ทรงแล้ว ต้องอาบัติปาจิตตีย์

Itthālaṅkāraṃ dhārentī dve āpattiyo āpajjati. Dhāreti, payoge dukkaṭaṃ; dhārite, āpatti pācittiyassa.

ภิกษุณีผู้ทรงเครื่องประดับของสตรี ต้องอาบัติ 2 ตัว คือ ขณะพยายามจะทรง ต้องอาบัติทุกกฏ ทรงแล้ว ต้องอาบัติปาจิตตีย์

Gandhavaṇṇakena nahāyantī dve āpattiyo āpajjati. Nahāyati, payoge dukkaṭaṃ; nahānapariyosāne, āpatti pācittiyassa.

ภิกษุณีผู้อาบน้ำด้วยของหอมและเครื่องผัดผิว ต้องอาบัติ 2 ตัว คือ ขณะพยายามจะอาบ ต้องอาบัติทุกกฏ เมื่ออาบเสร็จ ต้องอาบัติปาจิตตีย์

Vāsitakena piññākena nahāyantī dve āpattiyo āpajjati. Nahāyati, payoge dukkaṭaṃ; nahānapariyosāne, āpatti pācittiyassa.

ภิกษุณีผู้อาบน้ำด้วยแป้งที่อบด้วยของหอม ต้องอาบัติ 2 ตัว คือ ขณะพยายามจะอาบ ต้องอาบัติทุกกฏ เมื่ออาบเสร็จ ต้องอาบัติปาจิตตีย์

Bhikkhuniyā ummaddāpentī parimaddāpentī dve āpattiyo āpajjati. Ummaddāpeti, payoge dukkaṭaṃ; ummaddite, āpatti pācittiyassa.

ภิกษุณีผู้ให้ภิกษุณีขัดสีและนวดฟั้น ต้องอาบัติ 2 ตัว คือ ขณะพยายามจะให้ขัดสี ต้องอาบัติทุกกฏ เมื่อให้ขัดสีแล้ว ต้องอาบัติปาจิตตีย์

Sikkhamānāya ummaddāpentī parimaddāpentī dve āpattiyo āpajjati. Ummaddāpeti, payoge dukkaṭaṃ; ummaddite, āpatti pācittiyassa.

ภิกษุณีผู้ให้สิกขมานาขัดสีและนวดฟั้น ต้องอาบัติ 2 ตัว คือ ขณะพยายามจะให้ขัดสี ต้องอาบัติทุกกฏ เมื่อให้ขัดสีแล้ว ต้องอาบัติปาจิตตีย์

Sāmaṇeriyā [Pg.140] ummaddāpentī parimaddāpentī dve āpattiyo āpajjati. Ummaddāpeti, payoge dukkaṭaṃ; ummaddite, āpatti pācittiyassa.

ภิกษุณีผู้ให้สามเณรีขัดสีและนวดฟั้น ต้องอาบัติ 2 ตัว คือ ขณะพยายามจะให้ขัดสี ต้องอาบัติทุกกฏ เมื่อให้ขัดสีแล้ว ต้องอาบัติปาจิตตีย์

Gihiniyā ummaddāpentī parimaddāpentī dve āpattiyo āpajjati. Ummaddāpeti, payoge dukkaṭaṃ; ummaddite, āpatti pācittiyassa.

ภิกษุณีผู้ให้คฤหัสถ์หญิงขัดสีและนวดฟั้น ต้องอาบัติ 2 ตัว คือ ขณะพยายามจะให้ขัดสี ต้องอาบัติทุกกฏ เมื่อให้ขัดสีแล้ว ต้องอาบัติปาจิตตีย์

Bhikkhussa purato anāpucchā āsane nisīdantī dve āpattiyo āpajjati. Nisīdati, payoge dukkaṭaṃ; nisinne, āpatti pācittiyassa.

ภิกษุณีผู้นั่งบนอาสนะต่อหน้าภิกษุโดยไม่ได้ขอโอกาส ต้องอาบัติ 2 ตัว คือ ขณะพยายามจะนั่ง ต้องอาบัติทุกกฏ นั่งแล้ว ต้องอาบัติปาจิตตีย์

Anokāsakataṃ bhikkhuṃ pañhaṃ pucchantī dve āpattiyo āpajjati. Pucchati, payoge dukkaṭaṃ; pucchite, āpatti pācittiyassa.

ภิกษุณีผู้ถามปัญหาต่อภิกษุผู้ยังไม่ได้ให้โอกาส ต้องอาบัติ 2 ตัว คือ ขณะพยายามจะถาม ต้องอาบัติทุกกฏ ถามแล้ว ต้องอาบัติปาจิตตีย์

Asaṅkaccikā gāmaṃ pavisantī dve āpattiyo āpajjati. Paṭhamaṃ pādaṃ parikkhepaṃ atikkāmeti, āpatti dukkaṭassa; dutiyaṃ pādaṃ atikkāmeti, āpatti pācittiyassa.

ภิกษุณีผู้ไม่ห่มสังฆาฏิเข้าบ้าน ต้องอาบัติ 2 ตัว คือ เมื่อก้าวเท้าที่หนึ่งล่วงเขต ต้องอาบัติทุกกฏ เมื่อก้าวเท้าที่สองล่วงเขต ต้องอาบัติปาจิตตีย์

Chattupāhanavaggo navamo.

ฉัตตุปาหนวรรค ที่ 9

Khuddakaṃ niṭṭhitaṃ.

ขุททกะ จบ

5. Pāṭidesanīyakaṇḍaṃ

๕. ปาฏิเทสนียกัณฑ์

240. Sappiṃ viññāpetvā bhuñjantī dve āpattiyo āpajjati. Bhuñjissāmīti paṭiggaṇhāti, āpatti dukkaṭassa; ajjhohāre ajjhohāre āpatti pāṭidesanīyassa.

๒๔๐. ภิกษุณีผู้ขอเนยใสมาฉัน ต้องอาบัติ 2 ตัว คือ รับมาด้วยตั้งใจว่า 'จักฉัน' ต้องอาบัติทุกกฏ ทุกๆ คำกลืน ต้องอาบัติปาฏิเทสนียะ

Telaṃ viññāpetvā bhuñjantī dve āpattiyo āpajjati. Bhuñjissāmīti paṭiggaṇhāti, āpatti dukkaṭassa; ajjhohāre ajjhohāre āpatti pāṭidesanīyassa.

ภิกษุณีผู้ขอน้ำมันมาฉัน ต้องอาบัติ 2 ตัว คือ รับมาด้วยตั้งใจว่า 'จักฉัน' ต้องอาบัติทุกกฏ ทุกๆ คำกลืน ต้องอาบัติปาฏิเทสนียะ

Madhuṃ viññāpetvā bhuñjantī dve āpattiyo āpajjati. Bhuñjissāmīti paṭiggaṇhāti, āpatti dukkaṭassa; ajjhohāre ajjhohāre āpatti pāṭidesanīyassa.

ภิกษุณีผู้ขอน้ำผึ้งมาฉัน ต้องอาบัติ 2 ตัว คือ รับมาด้วยตั้งใจว่า 'จักฉัน' ต้องอาบัติทุกกฏ ทุกๆ คำกลืน ต้องอาบัติปาฏิเทสนียะ

Phāṇitaṃ viññāpetvā bhuñjantī dve āpattiyo āpajjati. Bhuñjissāmīti paṭiggaṇhāti, āpatti dukkaṭassa; ajjhohāre ajjhohāre āpatti pāṭidesanīyassa.

ภิกษุณีผู้ขอน้ำอ้อยมาฉัน ต้องอาบัติ 2 ตัว คือ รับมาด้วยตั้งใจว่า 'จักฉัน' ต้องอาบัติทุกกฏ ทุกๆ คำกลืน ต้องอาบัติปาฏิเทสนียะ

Macchaṃ [Pg.141] viññāpetvā bhuñjantī dve āpattiyo āpajjati. Bhuñjissāmīti paṭiggaṇhāti, āpatti dukkaṭassa; ajjhohāre ajjhohāre āpatti pāṭidesanīyassa.

ภิกษุณีผู้ขอปลามาฉัน ต้องอาบัติ 2 ตัว คือ รับมาด้วยตั้งใจว่า 'จักฉัน' ต้องอาบัติทุกกฏ ทุกๆ คำกลืน ต้องอาบัติปาฏิเทสนียะ

Maṃsaṃ viññāpetvā bhuñjantī dve āpattiyo āpajjati. Bhuñjissāmīti paṭiggaṇhāti, āpatti dukkaṭassa; ajjhohāre ajjhohāre āpatti pāṭidesanīyassa.

ภิกษุณีผู้ขอเนื้อมาฉัน ต้องอาบัติ 2 ตัว คือ รับมาด้วยตั้งใจว่า 'จักฉัน' ต้องอาบัติทุกกฏ ทุกๆ คำกลืน ต้องอาบัติปาฏิเทสนียะ

Khīraṃ viññāpetvā bhuñjantī dve āpattiyo āpajjati. Bhuñjissāmīti paṭiggaṇhāti, āpatti dukkaṭassa; ajjhohāre ajjhohāre āpatti pāṭidesanīyassa.

ภิกษุณีผู้ขอนมสดมาฉัน ต้องอาบัติ 2 ตัว คือ รับมาด้วยตั้งใจว่า 'จักฉัน' ต้องอาบัติทุกกฏ ทุกๆ คำกลืน ต้องอาบัติปาฏิเทสนียะ

Dadhiṃ viññāpetvā bhuñjantī dve āpattiyo āpajjati. Bhuñjissāmīti paṭiggaṇhāti, āpatti dukkaṭassa; ajjhohāre ajjhohāre āpatti pāṭidesanīyassa.

ภิกษุณีผู้ขอนมส้มมาฉัน ต้องอาบัติ 2 ตัว คือ รับมาด้วยตั้งใจว่า 'จักฉัน' ต้องอาบัติทุกกฏ ทุกๆ คำกลืน ต้องอาบัติปาฏิเทสนียะ

Aṭṭha pāṭidesanīyā niṭṭhitā.

ปาฏิเทสนียะ 8 สิกขาบท จบ

Katāpattivāro niṭṭhito dutiyo.

กตาปัตติวาร ที่ 2 จบ

3. Vipattivāro

๓. วิปัตติวาร

241. Avassutā bhikkhuniyā avassutassa purisapuggalassa kāyasaṃsaggaṃ sādiyantiyā āpattiyo catunnaṃ vipattīnaṃ kati vipattiyo bhajanti? Avassutāya bhikkhuniyā avassutassa purisapuggalassa kāyasaṃsaggaṃ sādiyantiyā āpattiyo catunnaṃ vipattīnaṃ dve vipattiyo bhajanti – siyā sīlavipattiṃ, siyā ācāravipattiṃ…pe….

๒๔๑. อาบัติของภิกษุณีผู้กำหนัดแล้ว ยินดีการถูกต้องกายของบุรุษบุคคลผู้กำหนัดแล้ว จัดเข้าในวิบัติเท่าไรในบรรดาวิบัติ 4? อาบัติของภิกษุณีผู้กำหนัดแล้ว ยินดีการถูกต้องกายของบุรุษบุคคลผู้กำหนัดแล้ว จัดเข้าในวิบัติ 2 อย่างในบรรดาวิบัติ 4 คือ เป็นสีลวิบัติบ้าง เป็นอาจารวิบัติบ้าง...ฯลฯ...

Dadhiṃ viññāpetvā bhuñjantiyā āpattiyo catunnaṃ vipattīnaṃ kati vipattiyo bhajanti? Dadhiṃ viññāpetvā bhuñjantiyā āpattiyo catunnaṃ vipattīnaṃ ekaṃ vipattiṃ bhajanti – ācāravipattiṃ.

อาบัติของภิกษุณีผู้ขอนมส้มมาฉัน จัดเข้าในวิบัติเท่าไรในบรรดาวิบัติ 4? อาบัติของภิกษุณีผู้ขอนมส้มมาฉัน จัดเข้าในวิบัติอย่างหนึ่งในบรรดาวิบัติ 4 คือ อาจารวิบัติ

Vipattivāro niṭṭhito tatiyo.

วิปัตติวารที่ ๓ จบ

4. Saṅgahavāro

๔. สังคหวาร

242. Avassutā [Pg.142] bhikkhuniyā avassutassa purisapuggalassa kāyasaṃsaggaṃ sādiyantiyā āpattiyo sattannaṃ āpattikkhandhānaṃ katihi āpattikkhandhehi saṅgahitā? Avassutāya bhikkhuniyā avassutassa purisapuggalassa kāyasaṃsaggaṃ sādiyantiyā āpattiyo sattannaṃ āpattikkhandhānaṃ tīhi āpattikkhandhehi saṅgahitā – siyā pārājikāpattikkhandhena, siyā thullaccayāpattikkhandhena, siyā dukkaṭāpattikkhandhena…pe….

๒๔๒. อาบัติทั้งหลายของภิกษุณีผู้กำหนัด ยินดีการคลุกคลีด้วยกายของบุรุษบุคคลผู้กำหนัด สงเคราะห์เข้าด้วยอาปัตติขันธ์เท่าไร ในบรรดาอาปัตติขันธ์ ๗? อาบัติทั้งหลายของภิกษุณีผู้กำหนัด ยินดีการคลุกคลีด้วยกายของบุรุษบุคคลผู้กำหนัด สงเคราะห์เข้าด้วยอาปัตติขันธ์ ๓ ในบรรดาอาปัตติขันธ์ ๗ คือ บางทีสงเคราะห์ด้วยอาปัตติขันธ์คือปาราชิก บางทีสงเคราะห์ด้วยอาปัตติขันธ์คือถุลลัจจัย บางทีสงเคราะห์ด้วยอาปัตติขันธ์คือทุกกฏ...ฯลฯ...

Dadhiṃ viññāpetvā bhuñjantiyā āpattiyo sattannaṃ āpattikkhandhānaṃ katihi āpattikkhandhehi saṅgahitā? Dadhiṃ viññāpetvā bhuñjantiyā āpattiyo sattannaṃ āpattikkhandhānaṃ dvīhi āpattikkhandhehi saṅgahitā – siyā pāṭidesanīyāpattikkhandhena, siyā dukkaṭāpattikkhandhena.

อาบัติทั้งหลายของภิกษุณีผู้ขอนมส้มมาฉัน สงเคราะห์เข้าด้วยอาปัตติขันธ์เท่าไร ในบรรดาอาปัตติขันธ์ ๗? อาบัติทั้งหลายของภิกษุณีผู้ขอนมส้มมาฉัน สงเคราะห์เข้าด้วยอาปัตติขันธ์ ๒ ในบรรดาอาปัตติขันธ์ ๗ คือ บางทีสงเคราะห์ด้วยอาปัตติขันธ์คือปาฏิเทสนียะ บางทีสงเคราะห์ด้วยอาปัตติขันธ์คือทุกกฏ

Saṅgahavāro niṭṭhito catuttho.

สังคหวารที่ ๔ จบ

5. Samuṭṭhānavāro

๕. สมุฏฐานวาร

243. Avassutāya bhikkhuniyā avassutassa purisapuggalassa kāyasaṃsaggaṃ sādiyantiyā āpattiyo channaṃ āpattisamuṭṭhānānaṃ katihi samuṭṭhānehi samuṭṭhanti? Avassutāya bhikkhuniyā avassutassa purisapuggalassa kāyasaṃsaggaṃ sādiyantiyā āpattiyo channaṃ āpattisamuṭṭhānānaṃ ekena samuṭṭhānena samuṭṭhanti – kāyato ca cittato ca samuṭṭhanti, na vācato…pe….

๒๔๓. อาบัติทั้งหลายของภิกษุณีผู้กำหนัด ยินดีการคลุกคลีด้วยกายของบุรุษบุคคลผู้กำหนัด เกิดขึ้นด้วยสมุฏฐานเท่าไร ในบรรดาสมุฏฐานแห่งอาบัติ ๖? อาบัติทั้งหลายของภิกษุณีผู้กำหนัด ยินดีการคลุกคลีด้วยกายของบุรุษบุคคลผู้กำหนัด เกิดขึ้นด้วยสมุฏฐาน ๑ ในบรรดาสมุฏฐานแห่งอาบัติ ๖ คือ เกิดขึ้นทางกายและทางใจ ไม่เกิดทางวาจา...ฯลฯ...

Dadhiṃ viññāpetvā bhuñjantiyā āpattiyo channaṃ āpattisamuṭṭhānānaṃ katihi samuṭṭhānehi samuṭṭhanti? Dadhiṃ viññāpetvā bhuñjantiyā āpattiyo channaṃ āpattisamuṭṭhānānaṃ catūhi samuṭṭhānehi samuṭṭhanti – siyā kāyato samuṭṭhanti, na vācato na cittato; siyā kāyato ca vācato ca samuṭṭhanti, na cittato; siyā kāyato ca cittato ca samuṭṭhanti, na vācato; siyā kāyato ca vācato ca cittato ca samuṭṭhanti.

อาบัติทั้งหลายของภิกษุณีผู้ขอนมส้มมาฉัน เกิดขึ้นด้วยสมุฏฐานเท่าไร ในบรรดาสมุฏฐานแห่งอาบัติ ๖? อาบัติทั้งหลายของภิกษุณีผู้ขอนมส้มมาฉัน เกิดขึ้นด้วยสมุฏฐาน ๔ ในบรรดาสมุฏฐานแห่งอาบัติ ๖ คือ บางทีเกิดขึ้นทางกาย ไม่เกิดทางวาจา ไม่เกิดทางใจ, บางทีเกิดขึ้นทางกายและทางวาจา ไม่เกิดทางใจ, บางทีเกิดขึ้นทางกายและทางใจ ไม่เกิดทางวาจา, บางทีเกิดขึ้นทางกาย ทางวาจา และทางใจ

Samuṭṭhānavāro niṭṭhito pañcamo.

สมุฏฐานวารที่ ๕ จบ

6. Adhikaraṇavāro

๖. อธิกรณวาร

244. Avassutā [Pg.143] bhikkhuniyā avassutassa purisapuggalassa kāyasaṃsaggaṃ sādiyantiyā āpattiyo catunnaṃ adhikaraṇānaṃ katamaṃ adhikaraṇaṃ? Avassutāya bhikkhuniyā avassutassa purisapuggalassa kāyasaṃsaggaṃ sādiyantiyā āpattiyo catunnaṃ adhikaraṇānaṃ – āpattādhikaraṇaṃ…pe….

๒๔๔. อาบัติทั้งหลายของภิกษุณีผู้กำหนัด ยินดีการคลุกคลีด้วยกายของบุรุษบุคคลผู้กำหนัด เป็นอธิกรณ์อะไร ในบรรดาอธิกรณ์ ๔? อาบัติทั้งหลายของภิกษุณีผู้กำหนัด ยินดีการคลุกคลีด้วยกายของบุรุษบุคคลผู้กำหนัด ในบรรดาอธิกรณ์ ๔ เป็นอาปัตตาธิกรณ์...ฯลฯ...

Dadhiṃ viññāpetvā bhuñjantiyā āpattiyo catunnaṃ adhikaraṇānaṃ katamaṃ adhikaraṇaṃ? Dadhiṃ viññāpetvā bhuñjantiyā āpattiyo catunnaṃ adhikaraṇānaṃ – āpattādhikaraṇaṃ.

อาบัติทั้งหลายของภิกษุณีผู้ขอนมส้มมาฉัน เป็นอธิกรณ์อะไร ในบรรดาอธิกรณ์ ๔? อาบัติทั้งหลายของภิกษุณีผู้ขอนมส้มมาฉัน ในบรรดาอธิกรณ์ ๔ เป็นอาปัตตาธิกรณ์

Adhikaraṇavāro niṭṭhito chaṭṭho.

อธิกรณวารที่ ๖ จบ

7. Samathavāro

๗. สมถวาร

245. Avassutāya bhikkhuniyā avassutassa purisapuggalassa kāyasaṃsaggaṃ sādiyantiyā āpattiyo sattannaṃ samathānaṃ katihi samathehi sammanti? Avassutāya bhikkhuniyā avassutassa purisapuggalassa kāyasaṃsaggaṃ sādiyantiyā āpattiyo sattannaṃ samathānaṃ tīhi samathehi sammanti – siyā sammukhāvinayena ca paṭiññātakaraṇena ca, siyā sammukhāvinayena ca tiṇavatthārakena ca…pe….

๒๔๕. อาบัติทั้งหลายของภิกษุณีผู้กำหนัด ยินดีการคลุกคลีด้วยกายของบุรุษบุคคลผู้กำหนัด ย่อมระงับด้วยสมถะเท่าไร ในบรรดาสมถะ ๗? อาบัติทั้งหลายของภิกษุณีผู้กำหนัด ยินดีการคลุกคลีด้วยกายของบุรุษบุคคลผู้กำหนัด ย่อมระงับด้วยสมถะ ๓ ในบรรดาสมถะ ๗ คือ บางทีระงับด้วยสัมมุขาวินัยและปฏิญญาตกรณะ บางทีระงับด้วยสัมมุขาวินัยและติณวัตถารกะ...ฯลฯ...

Dadhiṃ viññāpetvā bhuñjantiyā āpattiyo sattannaṃ samathānaṃ katihi samathehi sammanti? Dadhiṃ viññāpetvā bhuñjantiyā āpattiyo sattannaṃ samathānaṃ tīhi samathehi sammanti – siyā sammukhāvinayena ca paṭiññātakaraṇena ca, siyā sammukhāvinayena ca tiṇavatthārakena ca.

อาบัติทั้งหลายของภิกษุณีผู้ขอนมส้มมาฉัน ย่อมระงับด้วยสมถะเท่าไร ในบรรดาสมถะ ๗? อาบัติทั้งหลายของภิกษุณีผู้ขอนมส้มมาฉัน ย่อมระงับด้วยสมถะ ๓ ในบรรดาสมถะ ๗ คือ บางทีระงับด้วยสัมมุขาวินัยและปฏิญญาตกรณะ บางทีระงับด้วยสัมมุขาวินัยและติณวัตถารกะ

Samathavāro niṭṭhito sattamo.

สมถวารที่ ๗ จบ

8. Samuccayavāro

๘. สมุจจยวาร

246. Avassutā bhikkhunī avassutassa purisapuggalassa kāyasaṃsaggaṃ sādiyantī kati āpattiyo āpajjati? Avassutā bhikkhunī avassutassa purisapuggalassa [Pg.144] kāyasaṃsaggaṃ sādiyantī tisso āpattiyo āpajjati. Adhakkhakaṃ ubbhajāṇumaṇḍalaṃ gahaṇaṃ sādiyati, āpatti pārājikassa; ubbhakkhakaṃ adhojāṇumaṇḍalaṃ gahaṇaṃ sādiyati, āpatti thullaccayassa; kāyapaṭibaddhaṃ gahaṇaṃ sādiyati, āpatti dukkaṭassa – avassutā bhikkhunī avassutassa purisapuggalassa kāyasaṃsaggaṃ sādiyantī imā tisso āpattiyo āpajjati.

๒๔๖. ภิกษุณีผู้กำหนัด ยินดีการคลุกคลีด้วยกายของบุรุษบุคคลผู้กำหนัด ต้องอาบัติเท่าไร? ภิกษุณีผู้กำหนัด ยินดีการคลุกคลีด้วยกายของบุรุษบุคคลผู้กำหนัด ต้องอาบัติ ๓ อย่าง. ถ้าเธอยินดีการจับต้องในที่ต่ำกว่ากระดูกไหปลาร้าลงมา สูงกว่าวงเข่าขึ้นไป ต้องอาบัติปาราชิก, ถ้าเธอยินดีการจับต้องในที่สูงกว่ากระดูกไหปลาร้าขึ้นไป ต่ำกว่าวงเข่าลงมา ต้องอาบัติถุลลัจจัย, ถ้าเธอยินดีการจับต้องสิ่งที่เนื่องด้วยกาย ต้องอาบัติทุกกฏ. ภิกษุณีผู้กำหนัด ยินดีการคลุกคลีด้วยกายของบุรุษบุคคลผู้กำหนัด ต้องอาบัติ ๓ อย่างเหล่านี้

Tā āpattiyo catunnaṃ vipattīnaṃ kati vipattiyo bhajanti? Sattannaṃ āpattikkhandhānaṃ katihi āpattikkhandhehi saṅgahitā? Channaṃ āpattisamuṭṭhānānaṃ katihi samuṭṭhānehi samuṭṭhanti? Catunnaṃ adhikaraṇānaṃ katamaṃ adhikaraṇaṃ? Sattannaṃ samathānaṃ katihi samathehi sammanti? Tā āpattiyo catunnaṃ vipattīnaṃ dve vipattiyo bhajanti – siyā sīlavipattiṃ, siyā ācāravipattiṃ. Sattannaṃ āpattikkhandhānaṃ tīhi āpattikkhandhehi saṅgahitā – siyā pārājikāpattikkhandhena, siyā thullaccayāpattikkhandhena, siyā dukkaṭāpattikkhandhena. Channaṃ āpattisamuṭṭhānānaṃ ekena samuṭṭhānena samuṭṭhanti – kāyato ca cittato ca samuṭṭhanti, na vācato. Catunnaṃ adhikaraṇānaṃ āpattādhikaraṇaṃ. Sattannaṃ samathānaṃ tīhi samathehi sammanti – siyā sammukhāvinayena ca paṭiññātakaraṇena ca, siyā sammukhāvinayena ca tiṇavatthārakena ca…pe….

อาบัติเหล่านั้น จัดเข้าในวิบัติเท่าไร ในบรรดาวิบัติ ๔? สงเคราะห์เข้าด้วยอาปัตติขันธ์เท่าไร ในบรรดาอาปัตติขันธ์ ๗? เกิดขึ้นด้วยสมุฏฐานเท่าไร ในบรรดาสมุฏฐานแห่งอาบัติ ๖? เป็นอธิกรณ์อะไร ในบรรดาอธิกรณ์ ๔? ย่อมระงับด้วยสมถะเท่าไร ในบรรดาสมถะ ๗? อาบัติเหล่านั้น จัดเข้าในวิบัติ ๒ ในบรรดาวิบัติ ๔ คือ บางทีจัดเข้าในสีลวิบัติ บางทีจัดเข้าในอาจารวิบัติ. สงเคราะห์เข้าด้วยอาปัตติขันธ์ ๓ ในบรรดาอาปัตติขันธ์ ๗ คือ บางทีสงเคราะห์ด้วยอาปัตติขันธ์คือปาราชิก บางทีสงเคราะห์ด้วยอาปัตติขันธ์คือถุลลัจจัย บางทีสงเคราะห์ด้วยอาปัตติขันธ์คือทุกกฏ. เกิดขึ้นด้วยสมุฏฐาน ๑ ในบรรดาสมุฏฐานแห่งอาบัติ ๖ คือ เกิดขึ้นทางกายและทางใจ ไม่เกิดทางวาจา. ในบรรดาอธิกรณ์ ๔ เป็นอาปัตตาธิกรณ์. ย่อมระงับด้วยสมถะ ๓ ในบรรดาสมถะ ๗ คือ บางทีระงับด้วยสัมมุขาวินัยและปฏิญญาตกรณะ บางทีระงับด้วยสัมมุขาวินัยและติณวัตถารกะ...ฯลฯ...

Dadhiṃ viññāpetvā bhuñjantī kati āpattiyo āpajjati? Dadhiṃ viññāpetvā bhuñjantī dve āpattiyo āpajjati. Bhuñjissāmīti paṭiggaṇhāti, āpatti dukkaṭassa; ajjhohāre ajjhohāre āpatti pāṭidesanīyassa – dadhiṃ viññāpetvā bhuñjantī imā dve āpattiyo āpajjati.

ภิกษุณีขอเนยข้นฉัน ต้องอาบัติเท่าไร? ภิกษุณีขอเนยข้นฉัน ต้องอาบัติ 2 อย่าง คือ รับประเคนด้วยคิดว่า ‘จักฉัน’ ต้องอาบัติทุกกฏ, ในทุกๆ คำกลืน ต้องอาบัติปาฏิเทสนียะ. ภิกษุณีขอเนยข้นฉัน ต้องอาบัติ 2 อย่างเหล่านี้.

Tā āpattiyo catunnaṃ vipattīnaṃ kati vipattiyo bhajanti? Sattannaṃ āpattikkhandhānaṃ katihi āpattikkhandhehi saṅgahitā? Channaṃ āpattisamuṭṭhānānaṃ katihi samuṭṭhānehi samuṭṭhanti? Catunnaṃ adhikaraṇānaṃ katamaṃ adhikaraṇaṃ? Sattannaṃ samathānaṃ katihi samathehi sammanti? Tā āpattiyo catunnaṃ vipattīnaṃ ekaṃ vipattiṃ bhajanti – ācāravipattiṃ. Sattannaṃ āpattikkhandhānaṃ dvīhi āpattikkhandhehi saṅgahitā – siyā pāṭidesanīyāpattikkhandhena, siyā dukkaṭāpattikkhandhena. Channaṃ āpattisamuṭṭhānānaṃ catūhi samuṭṭhānehi samuṭṭhanti – siyā kāyato samuṭṭhanti na vācato na cittato, siyā kāyato ca vācato ca samuṭṭhanti na cittato, siyā [Pg.145] kāyato ca cittato ca samuṭṭhanti na vācato, siyā kāyato ca vācato ca cittato ca samuṭṭhanti. Catunnaṃ adhikaraṇānaṃ – āpattādhikaraṇaṃ. Sattannaṃ samathānaṃ tīhi samathehi sammanti – siyā sammukhāvinayena ca paṭiññātakaraṇena ca, siyā sammukhāvinayena ca tiṇavatthārakena ca.

อาบัติเหล่านั้น จัดเข้าในวิบัติ 4 ได้กี่อย่าง? สงเคราะห์ด้วยอาปัตติขันธ์ 7 ได้กี่ขันธ์? เกิดขึ้นด้วยสมุฏฐานแห่งอาบัติ 6 ได้กี่สมุฏฐาน? เป็นอธิกรณ์อะไรในอธิกรณ์ 4? ระงับด้วยสมถะ 7 ได้กี่อย่าง? อาบัติเหล่านั้น จัดเข้าในวิบัติ 4 ได้วิบัติอย่างเดียว คือ อาจารวิบัติ. สงเคราะห์ด้วยอาปัตติขันธ์ 7 ได้ 2 ขันธ์ คือ บางทีสงเคราะห์ด้วยปาฏิเทสนียาปัตติขันธ์ บางทีสงเคราะห์ด้วยทุกกฏาปัตติขันธ์. เกิดขึ้นด้วยสมุฏฐานแห่งอาบัติ 6 ได้ 4 สมุฏฐาน คือ บางทีเกิดขึ้นทางกาย ไม่ใช่ทางวาจา ไม่ใช่ทางจิต, บางทีเกิดขึ้นทางกายและวาจา ไม่ใช่ทางจิต, บางทีเกิดขึ้นทางกายและจิต ไม่ใช่ทางวาจา, บางทีเกิดขึ้นทางกาย วาจา และจิต. ในอธิกรณ์ 4 เป็นอาปัตตาธิกรณ์. ในสมถะ 7 ระงับได้ด้วยสมถะ 3 อย่าง คือ บางทีระงับด้วยสัมมุขาวินัยและปฏิญญาตกรณะ บางทีระงับด้วยสัมมุขาวินัยและติณวัตถารกะ.

Samuccayavāro niṭṭhito aṭṭhamo.

สมุจจยวาร ที่ 8 จบ.

1. Katthapaññattivāro

๑. กัตถบัญญัติวาร

1. Pārājikakaṇḍaṃ

๑. ปาราชิกกัณฑ์

247. Yaṃ tena bhagavatā jānatā passatā arahatā sammāsambuddhena kāyasaṃsaggaṃ sādiyanapaccayā pārājikaṃ kattha paññattaṃ? Kaṃ ārabbha? Kismiṃ vatthusmiṃ…pe… kenābhatanti?

๒๔๗. ปาราชิกสิกขาบทใด ที่พระผู้มีพระภาคพระองค์นั้น ผู้ทรงรู้ ทรงเห็น เป็นพระอรหันต์ ตรัสรู้โดยชอบด้วยพระองค์เอง ทรงบัญญัติไว้เพราะเหตุแห่งการยินดีกายสังสัคคะ, สิกขาบทนั้นทรงบัญญัติไว้ ณ ที่ไหน? ทรงปรารภใคร? ในเรื่องอะไร?...ฯลฯ...ใครนำมา?

Yaṃ tena bhagavatā jānatā passatā arahatā sammāsambuddhena kāyasaṃsaggaṃ sādiyanapaccayā pārājikaṃ kattha paññattanti? Sāvatthiyaṃ paññattaṃ. Kaṃ ārabbhāti? Sundarīnandaṃ bhikkhuniṃ ārabbha. Kismiṃ vatthusminti? Sundarīnandā bhikkhunī avassutā avassutassa purisapuggalassa kāyasaṃsaggaṃ sādiyi, tasmiṃ vatthusmiṃ. Atthi tattha paññatti, anupaññatti, anuppannapaññattīti? Ekā paññatti. Anupaññatti anuppannapaññatti tasmiṃ natthi. Sabbatthapaññatti, padesapaññattīti? Sabbatthapaññatti. Sādhāraṇapaññatti, asādhāraṇapaññattīti? Asādhāraṇapaññatti. Ekatopaññatti, ubhatopaññattīti? Ekatopaññatti. Catunnaṃ pātimokkhuddesānaṃ katthogadhaṃ kattha pariyāpannanti? Nidānogadhaṃ nidānapariyāpannaṃ? Katamena uddesena uddesaṃ āgacchatīti? Dutiyena uddesena uddesaṃ āgacchati. Catunnaṃ vipattīnaṃ katamā vipattīti? Sīlavipatti. Sattannaṃ āpattikkhandhānaṃ katamo āpattikkhandhoti? Pārājikāpattikkhandho. Channaṃ āpattisamuṭṭhānānaṃ katihi samuṭṭhānehi samuṭṭhātīti? Ekena samuṭṭhānena samuṭṭhāti – kāyato ca cittato ca samuṭṭhāti, na vācato…pe… kenābhatanti? Paramparābhataṃ –

ปาราชิกสิกขาบทใด ที่พระผู้มีพระภาคพระองค์นั้น ผู้ทรงรู้ ทรงเห็น เป็นพระอรหันต์ ตรัสรู้โดยชอบด้วยพระองค์เอง ทรงบัญญัติไว้เพราะเหตุแห่งการยินดีกายสังสัคคะ, สิกขาบทนั้นทรงบัญญัติไว้ ณ ที่ไหน? ทรงบัญญัติไว้ ณ กรุงสาวัตถี. ทรงปรารภใคร? ทรงปรารภภิกษุณีสุนทรีนันทา. ในเรื่องอะไร? ในเรื่องที่ภิกษุณีสุนทรีนันทามีความกำหนัดแล้ว ได้ยินดีกายสังสัคคะของบุรุษบุคคลผู้มีความกำหนัดแล้ว. ในสิกขาบทนั้นมีบัญญัติ อนุบัญญัติ อนุปปันนบัญญัติ หรือไม่? มีบัญญัติอย่างเดียว. ในสิกขาบทนั้นไม่มีอนุบัญญัติและอนุปปันนบัญญัติ. เป็นสัพพัตถบัญญัติ หรือปเทสบัญญัติ? เป็นสัพพัตถบัญญัติ. เป็นสาธารณบัญญัติ หรืออสาธารณบัญญัติ? เป็นอสาธารณบัญญัติ. เป็นเอกโตบัญญัติ หรืออุภโตบัญญัติ? เป็นเอกโตบัญญัติ. ในปาฏิโมกขุทเทส 4 รวมเข้าในอุเทสไหน นับเนื่องในอุเทสไหน? รวมเข้าในนิทาน นับเนื่องในนิทาน. มาสู่อุเทสด้วยอุเทสไหน? มาสู่อุเทสด้วยอุเทสที่ 2. ในวิบัติ 4 เป็นวิบัติอะไร? เป็นสีลวิบัติ. ในอาปัตติขันธ์ 7 เป็นอาปัตติขันธ์อะไร? เป็นปาราชิกาปัตติขันธ์. ในสมุฏฐานแห่งอาบัติ 6 เกิดขึ้นด้วยสมุฏฐานเท่าไร? เกิดขึ้นด้วยสมุฏฐานเดียว คือ เกิดขึ้นทางกายและจิต ไม่ใช่ทางวาจา...ฯลฯ...ใครนำมา? นำมาโดยลำดับอาจารย์.

Upāli [Pg.146] dāsako ceva, soṇako siggavo tathā;

Moggaliputtena pañcamā, ete jambusirivhaye. …pe…;

พระอุบาลี พระทาสกะ พระโสณกะ พระสิคควะ และพระโมคคลีบุตรเป็นที่ 5, พระเถระเหล่านี้ได้สวดวินัยในชมพูทวีป...ฯลฯ...

Ete nāgā mahāpaññā, vinayaññū maggakovidā;

Vinayaṃ dīpe pakāsesuṃ, piṭakaṃ tambapaṇṇiyāti.

พระนาคผู้มีปัญญามาก รู้พระวินัย ฉลาดในทาง (สวรรค์และนิพพาน) เหล่านี้ ได้ประกาศพระวินัยปิฎกในเกาะตัมพปัณณิ.

Vajjappaṭicchādanapaccayā pārājikaṃ kattha paññattanti? Sāvatthiyaṃ paññattaṃ. Kaṃ ārabbhāti? Thullanandaṃ bhikkhuniṃ ārabbha. Kismiṃ vatthusminti? Thullanandā bhikkhunī jānaṃ pārājikaṃ dhammaṃ ajjhāpannaṃ bhikkhuniṃ nevattanā paṭicodesi na gaṇassa ārocesi, tasmiṃ vatthusmiṃ. Ekā paññatti. Channaṃ āpattisamuṭṭhānānaṃ ekena samuṭṭhānena samuṭṭhāti – dhuranikkhepe…pe….

ปาราชิกสิกขาบทเพราะเหตุแห่งการปกปิดโทษ ทรงบัญญัติไว้ ณ ที่ไหน? ทรงบัญญัติไว้ ณ กรุงสาวัตถี. ทรงปรารภใคร? ทรงปรารภภิกษุณีถุลลนันทา. ในเรื่องอะไร? ในเรื่องที่ภิกษุณีถุลลนันทารู้อยู่ว่าภิกษุณีต้องอาบัติปาราชิกแล้ว แต่ไม่โจทด้วยตนเอง ไม่บอกแก่คณะ. มีบัญญัติอย่างเดียว. ในสมุฏฐานแห่งอาบัติ 6 เกิดขึ้นด้วยสมุฏฐานเดียว คือ ธุรนิกเขป...ฯลฯ...

Yāvatatiyaṃ samanubhāsanāya na paṭinissajjanapaccayā pārājikaṃ kattha paññattanti? Sāvatthiyaṃ paññattaṃ. Kaṃ ārabbhāti? Thullanandaṃ bhikkhuniṃ ārabbha. Kismiṃ vatthusminti? Thullanandā bhikkhunī samaggena saṅghena ukkhittaṃ ariṭṭhaṃ bhikkhuṃ gaddhabādhipubbaṃ anuvatti, tasmiṃ vatthusmiṃ. Ekā paññatti. Channaṃ āpattisamuṭṭhānānaṃ ekena samuṭṭhānena samuṭṭhāti – dhuranikkhepe…pe….

ปาราชิกสิกขาบทเพราะเหตุแห่งการไม่สละคืน (ทิฏฐิ) เมื่อถูกว่ากล่าวตักเตือนครบ 3 ครั้ง ทรงบัญญัติไว้ ณ ที่ไหน? ทรงบัญญัติไว้ ณ กรุงสาวัตถี. ทรงปรารภใคร? ทรงปรารภภิกษุณีถุลลนันทา. ในเรื่องอะไร? ในเรื่องที่ภิกษุณีถุลลนันทาประพฤติตามพระอริฏฐะ ผู้เคยเป็นพรานฆ่าแร้ง ซึ่งถูกสงฆ์ผู้พร้อมเพรียงกันยกวัตรแล้ว. มีบัญญัติอย่างเดียว. ในสมุฏฐานแห่งอาบัติ 6 เกิดขึ้นด้วยสมุฏฐานเดียว คือ ธุรนิกเขป...ฯลฯ...

Aṭṭhamaṃ vatthuṃ paripūraṇapaccayā pārājikaṃ kattha paññattanti? Sāvatthiyaṃ paññattaṃ. Kaṃ ārabbhāti? Chabbaggiyā bhikkhuniyo ārabbha. Kismiṃ vatthusminti? Chabbaggiyā bhikkhuniyo aṭṭhamaṃ vatthuṃ paripūresuṃ, tasmiṃ vatthusmiṃ. Ekā paññatti. Channaṃ āpattisamuṭṭhānānaṃ ekena samuṭṭhānena samuṭṭhāti – dhuranikkhepe…pe….

ปาราชิกสิกขาบทเพราะเหตุแห่งการทำให้วัตถุที่ 8 บริบูรณ์ ทรงบัญญัติไว้ ณ ที่ไหน? ทรงบัญญัติไว้ ณ กรุงสาวัตถี. ทรงปรารภใคร? ทรงปรารภพวกภิกษุณีฉัพพัคคีย์. ในเรื่องอะไร? ในเรื่องที่พวกภิกษุณีฉัพพัคคีย์ทำให้วัตถุที่ 8 บริบูรณ์. มีบัญญัติอย่างเดียว. ในสมุฏฐานแห่งอาบัติ 6 เกิดขึ้นด้วยสมุฏฐานเดียว คือ ธุรนิกเขป...ฯลฯ...

Pārājikā niṭṭhitā.

ปาราชิก จบ.

2. Saṅghādisesakaṇḍādi

๒. สังฆาทิเสสกัณฑ์ เป็นต้น

248. Yaṃ tena bhagavatā jānatā passatā arahatā sammāsambuddhena ussayavādikāya bhikkhuniyā aḍḍaṃ karaṇapaccayā saṅghādiseso kattha paññatto? Kaṃ ārabbha? Kismiṃ vatthusmiṃ…pe… kenābhatanti?

๒๔๘. สังฆาทิเสสสิกขาบทใด ที่พระผู้มีพระภาคพระองค์นั้น ผู้ทรงรู้ ทรงเห็น เป็นพระอรหันต์ ตรัสรู้โดยชอบด้วยพระองค์เอง ทรงบัญญัติไว้เพราะเหตุแห่งการก่ออธิกรณ์แก่ภิกษุณีผู้กล่าวถ้อยคำแข่งดี, สิกขาบทนั้นทรงบัญญัติไว้ ณ ที่ไหน? ทรงปรารภใคร? ในเรื่องอะไร?...ฯลฯ...ใครนำมา?

Yaṃ tena bhagavatā jānatā passatā arahatā sammāsambuddhena ussayavādikāya bhikkhuniyā aḍḍaṃ karaṇapaccayā saṅghādiseso kattha paññattoti[Pg.147]? Sāvatthiyaṃ paññatto. Kaṃ ārabbhāti? Thullanandaṃ bhikkhuniṃ ārabbha. Kismiṃ vatthusminti? Thullanandā bhikkhunī ussayavādikā vihari, tasmiṃ vatthusmiṃ. Atthi tattha paññatti, anupaññatti, anuppannapaññattīti? Ekā paññatti. Anupaññatti anuppannapaññatti tasmiṃ natthi. Sabbatthapaññatti, padesapaññattīti? Sabbatthapaññatti. Sādhāraṇapaññatti, asādhāraṇapaññattīti? Asādhāraṇapaññatti. Ekatopaññatti, ubhatopaññattīti? Ekatopaññatti. Catunnaṃ pātimokkhuddesānaṃ katthogadhaṃ kattha pariyāpannanti? Nidānogadhaṃ nidānapariyāpannaṃ. Katamena uddesena uddesaṃ āgacchatīti? Tatiyena uddesena uddesaṃ āgacchati. Catunnaṃ vipattīnaṃ katamā vipattīti? Sīlavipatti. Sattannaṃ āpattikkhandhānaṃ katamo āpattikkhandhoti? Saṅghādisesāpattikkhandho. Channaṃ āpattisamuṭṭhānānaṃ katihi samuṭṭhānehi samuṭṭhātīti? Dvīhi samuṭṭhānehi samuṭṭhāti – siyā kāyato ca vācato ca samuṭṭhāti, na cittato; siyā kāyato ca vācato cittato ca samuṭṭhāti…pe… kenābhatanti? Paramparābhataṃ –

สังฆาทิเสสสิกขาบทที่พระผู้มีพระภาคเจ้าพระองค์นั้น ผู้ทรงรู้ ทรงเห็น เป็นพระอรหันต์ ตรัสรู้ชอบได้โดยพระองค์เอง ทรงบัญญัติไว้เพราะเหตุแห่งการก่ออธิกรณ์แก่ภิกษุณีผู้กล่าวคำเสียดสีนั้น ทรงบัญญัติไว้ ณ ที่ไหน? ตอบว่า ทรงบัญญัติไว้ ณ กรุงสาวัตถี. ทรงปรารภใคร? ตอบว่า ทรงปรารภถุลลนันทาภิกษุณี. ทรงปรารภเรื่องอะไร? ตอบว่า ทรงปรารภเรื่องที่ถุลลนันทาภิกษุณีเป็นผู้กล่าวคำเสียดสี. ในสิกขาบทนั้น มีบัญญัติ อนุบัญญัติ อนุปปันนบัญญัติ หรือไม่? ตอบว่า มีบัญญัติ ๑. ในสิกขาบทนั้น ไม่มีอนุบัญญัติ ไม่มีอนุปปันนบัญญัติ. เป็นสัพพัตถบัญญัติ หรือปเทสบัญญัติ? ตอบว่า เป็นสัพพัตถบัญญัติ. เป็นสาธารณบัญญัติ หรืออสาธารณบัญญัติ? ตอบว่า เป็นอสาธารณบัญญัติ. เป็นเอกโตบัญญัติ หรืออุภโตบัญญัติ? ตอบว่า เป็นเอกโตบัญญัติ. ในบรรดาปาฏิโมกขุทเทส ๔ อย่าง สิกขาบทนี้สงเคราะห์เข้าในอุเทสไหน นับเข้าในอุเทสไหน? ตอบว่า สงเคราะห์เข้าในนิทาน นับเข้าในนิทาน. ย่อมถึงซึ่งการยกขึ้นแสดงด้วยอุเทสไหน? ตอบว่า ย่อมถึงซึ่งการยกขึ้นแสดงด้วยอุเทสที่ ๓. ในบรรดาวิบัติ ๔ อย่าง เป็นวิบัติไหน? ตอบว่า เป็นสีลวิบัติ. ในบรรดาอาปัตติขันธ์ ๗ อย่าง เป็นอาปัตติขันธ์ไหน? ตอบว่า เป็นสังฆาทิเสสาปัตติขันธ์. ในบรรดาอาปัตติสมุฏฐาน ๖ อย่าง เกิดขึ้นด้วยสมุฏฐานเท่าไร? ตอบว่า เกิดขึ้นด้วยสมุฏฐาน ๒ อย่าง คือ บางครั้งเกิดขึ้นทางกายและวาจา ไม่เกิดขึ้นทางจิต บางครั้งเกิดขึ้นทางกาย วาจา และจิต...ฯลฯ... ใครนำมา? ตอบว่า นำมาสืบๆ กัน

Upāli dāsako ceva, soṇako siggavo tathā;

Moggaliputtena pañcamā, ete jambusirivhaye. …pe…;

พระอุบาลี พระทาสกะ พระโสณกะ พระสิคควะ และพระโมคคลีบุตรเป็นที่ ๕ พระเถระเหล่านี้ได้สวดวินัยในชมพูทวีป...ฯลฯ...

Ete nāgā mahāpaññā, vinayaññū maggakovidā;

Vinayaṃ dīpe pakāsesuṃ, piṭakaṃ tambapaṇṇiyāti.

พระนาคะผู้มีปัญญามาก ผู้รู้พระวินัย ผู้ฉลาดในทาง (สวรรค์และนิพพาน) เหล่านี้ ได้ประกาศพระวินัยปิฎกในเกาะตัมพปัณณิ

Coriṃ vuṭṭhāpanapaccayā saṅghādiseso kattha paññattoti? Sāvatthiyaṃ paññatto. Kaṃ ārabbhāti? Thullanandaṃ bhikkhuniṃ ārabbha. Kismiṃ vatthusminti? Thullanandā bhikkhunī coriṃ vuṭṭhāpesi, tasmiṃ vatthusmiṃ. Ekā paññatti. Channaṃ āpattisamuṭṭhānānaṃ dvīhi samuṭṭhānehi samuṭṭhāti – siyā vācato ca cittato ca samuṭṭhāti, na kāyato; siyā kāyato ca vācato ca cittato ca samuṭṭhāti…pe….

สังฆาทิเสสสิกขาบทเพราะเหตุแห่งการให้อุปสมบทแก่นางโจร ทรงบัญญัติไว้ ณ ที่ไหน? ตอบว่า ทรงบัญญัติไว้ ณ กรุงสาวัตถี. ทรงปรารภใคร? ตอบว่า ทรงปรารภถุลลนันทาภิกษุณี. ทรงปรารภเรื่องอะไร? ตอบว่า ทรงปรารภเรื่องที่ถุลลนันทาภิกษุณีให้อุปสมบทแก่นางโจร. มีบัญญัติ ๑. ในบรรดาอาปัตติสมุฏฐาน ๖ อย่าง เกิดขึ้นด้วยสมุฏฐาน ๒ อย่าง คือ บางครั้งเกิดขึ้นทางวาจาและจิต ไม่เกิดขึ้นทางกาย บางครั้งเกิดขึ้นทางกาย วาจา และจิต...ฯลฯ...

Ekā gāmantaraṃ gamanapaccayā saṅghādiseso kattha paññattoti? Sāvatthiyaṃ paññatto. Kaṃ ārabbhāti? Aññataraṃ bhikkhuniṃ ārabbha. Kismiṃ vatthusminti? Aññatarā bhikkhunī ekā gāmantaraṃ gacchi, tasmiṃ vatthusmiṃ. Ekā paññatti, tisso anupaññattiyo. Channaṃ āpattisamuṭṭhānānaṃ ekena samuṭṭhānena samuṭṭhāti – paṭhamapārājike…pe….

สังฆาทิเสสสิกขาบทเพราะเหตุแห่งการเดินทางไปสู่ละแวกบ้านอื่นคนเดียว ทรงบัญญัติไว้ ณ ที่ไหน? ตอบว่า ทรงบัญญัติไว้ ณ กรุงสาวัตถี. ทรงปรารภใคร? ตอบว่า ทรงปรารภภิกษุณีรูปหนึ่ง. ทรงปรารภเรื่องอะไร? ตอบว่า ทรงปรารภเรื่องที่ภิกษุณีรูปหนึ่งเดินทางไปสู่ละแวกบ้านอื่นคนเดียว. มีบัญญัติ ๑, อนุบัญญัติ ๓. ในบรรดาอาปัตติสมุฏฐาน ๖ อย่าง เกิดขึ้นด้วยสมุฏฐาน ๑ อย่าง คือ (สมุฏฐาน) แห่งปาราชิกสิกขาบทที่ ๑...ฯลฯ...

Samaggena [Pg.148] saṅghena ukkhittaṃ bhikkhuniṃ dhammena vinayena satthusāsanena anapaloketvā kārakasaṅghaṃ anaññāya gaṇassa chandaṃ osāraṇapaccayā saṅghādiseso kattha paññattoti? Sāvatthiyaṃ paññatto. Kaṃ ārabbhāti? Thullanandaṃ bhikkhuniṃ ārabbha. Kismiṃ vatthusminti? Thullanandā bhikkhunī samaggena saṅghena ukkhittaṃ bhikkhuniṃ dhammena vinayena satthusāsanena anapaloketvā kārakasaṅghaṃ anaññāya gaṇassa chandaṃ osāresi, tasmiṃ vatthusmiṃ. Ekā paññatti. Channaṃ āpattisamuṭṭhānānaṃ ekena samuṭṭhānena samuṭṭhāti – dhuranikkhepe…pe….

สังฆาทิเสสสิกขาบทเพราะเหตุแห่งการรับภิกษุณีผู้ที่สงฆ์ผู้พร้อมเพรียงกันยกวัตรแล้วโดยธรรม โดยวินัย โดยสัตถุศาสน์ เข้าหมู่ โดยไม่บอกกล่าวแก่การกสงฆ์ ไม่รู้ฉันทะของคณะสงฆ์ ทรงบัญญัติไว้ ณ ที่ไหน? ตอบว่า ทรงบัญญัติไว้ ณ กรุงสาวัตถี. ทรงปรารภใคร? ตอบว่า ทรงปรารภถุลลนันทาภิกษุณี. ทรงปรารภเรื่องอะไร? ตอบว่า ทรงปรารภเรื่องที่ถุลลนันทาภิกษุณีรับภิกษุณีผู้ที่สงฆ์ผู้พร้อมเพรียงกันยกวัตรแล้วโดยธรรม โดยวินัย โดยสัตถุศาสน์ เข้าหมู่ โดยไม่บอกกล่าวแก่การกสงฆ์ ไม่รู้ฉันทะของคณะสงฆ์. มีบัญญัติ ๑. ในบรรดาอาปัตติสมุฏฐาน ๖ อย่าง เกิดขึ้นด้วยสมุฏฐาน ๑ อย่าง คือ (สมุฏฐาน) แห่งธุรนิกเขป...ฯลฯ...

Avassutāya bhikkhuniyā avassutassa purisapuggalassa hatthato khādanīyaṃ vā bhojanīyaṃ vā sahatthā paṭiggahetvā bhuñjanapaccayā saṅghādiseso kattha paññattoti? Sāvatthiyaṃ paññatto. Kaṃ ārabbhāti? Sundarīnandaṃ bhikkhuniṃ ārabbha. Kismiṃ vatthusminti? Sundarīnandā bhikkhunī avassutā avassutassa purisapuggalassa hatthato āmisaṃ paṭiggahesi, tasmiṃ vatthusmiṃ. Ekā paññatti. Channaṃ āpattisamuṭṭhānānaṃ ekena samuṭṭhānena samuṭṭhāti – paṭhamapārājike…pe….

สังฆาทิเสสสิกขาบทเพราะเหตุแห่งการที่ภิกษุณีผู้กำหนัดแล้วรับของเคี้ยวหรือของฉันจากมือของบุรุษบุคคลผู้กำหนัดแล้วด้วยมือของตนแล้วฉัน ทรงบัญญัติไว้ ณ ที่ไหน? ตอบว่า ทรงบัญญัติไว้ ณ กรุงสาวัตถี. ทรงปรารภใคร? ตอบว่า ทรงปรารภสุนทรีนันทาภิกษุณี. ทรงปรารภเรื่องอะไร? ตอบว่า ทรงปรารภเรื่องที่สุนทรีนันทาภิกษุณีผู้กำหนัดแล้วได้รับอามิสจากมือของบุรุษบุคคลผู้กำหนัดแล้ว. มีบัญญัติ ๑. ในบรรดาอาปัตติสมุฏฐาน ๖ อย่าง เกิดขึ้นด้วยสมุฏฐาน ๑ อย่าง คือ (สมุฏฐาน) แห่งปาราชิกสิกขาบทที่ ๑...ฯลฯ...

‘‘Kiṃ te, ayye, eso purisapuggalo karissati avassuto vā anavassuto vā, yato tvaṃ anavassutā! Iṅgha, ayye, yaṃ te eso purisapuggalo deti khādanīyaṃ vā bhojanīyaṃ vā taṃ tvaṃ sahatthā paṭiggahetvā khāda vā bhuñja vā’’ti uyyojanapaccayā saṅghādiseso kattha paññattoti? Sāvatthiyaṃ paññatto. Kaṃ ārabbhāti? Aññataraṃ bhikkhuniṃ ārabbha. Kismiṃ vatthusminti? Aññatarā bhikkhunī – ‘‘kiṃ te, ayye, eso purisapuggalo karissati avassuto vā anavassuto vā, yato tvaṃ anavassutā! Iṅgha, ayye, yaṃ te eso purisapuggalo deti khādanīyaṃ vā bhojanīyaṃ vā taṃ tvaṃ sahatthā paṭiggahetvā khāda vā bhuñja vā’’ti uyyojesi, tasmiṃ vatthusmiṃ. Ekā paññatti. Channaṃ āpattisamuṭṭhānānaṃ tīhi samuṭṭhānehi samuṭṭhāti…pe….

สังฆาทิเสสสิกขาบทเพราะเหตุแห่งการแนะนำว่า ‘แม่เจ้า บุรุษบุคคลผู้นี้จะกำหนัดหรือไม่กำหนัดก็ตาม จักทำอะไรแก่ท่านได้ เพราะท่านไม่ได้กำหนัด! มาเถิด แม่เจ้า บุรุษบุคคลผู้นี้ให้ของเคี้ยวหรือของฉันใดแก่ท่าน ท่านจงรับของนั้นด้วยมือของตนแล้วเคี้ยวหรือฉันเถิด’ ทรงบัญญัติไว้ ณ ที่ไหน? ตอบว่า ทรงบัญญัติไว้ ณ กรุงสาวัตถี. ทรงปรารภใคร? ตอบว่า ทรงปรารภภิกษุณีรูปหนึ่ง. ทรงปรารภเรื่องอะไร? ตอบว่า ทรงปรารภเรื่องที่ภิกษุณีรูปหนึ่งแนะนำว่า ‘แม่เจ้า บุรุษบุคคลผู้นี้จะกำหนัดหรือไม่กำหนัดก็ตาม จักทำอะไรแก่ท่านได้ เพราะท่านไม่ได้กำหนัด! มาเถิด แม่เจ้า บุรุษบุคคลผู้นี้ให้ของเคี้ยวหรือของฉันใดแก่ท่าน ท่านจงรับของนั้นด้วยมือของตนแล้วเคี้ยวหรือฉันเถิด’. มีบัญญัติ ๑. ในบรรดาอาปัตติสมุฏฐาน ๖ อย่าง เกิดขึ้นด้วยสมุฏฐาน ๓ อย่าง...ฯลฯ...

Kupitāya anattamanāya bhikkhuniyā yāvatatiyaṃ samanubhāsanāya na paṭinissajjanapaccayā saṅghādiseso kattha paññattoti? Sāvatthiyaṃ paññatto. Kaṃ ārabbhāti? Caṇḍakāḷiṃ bhikkhuniṃ ārabbha. Kismiṃ vatthusminti? Caṇḍakāḷī bhikkhunī kupitā anattamanā evaṃ avaca – ‘‘buddhaṃ paccācikkhāmi, dhammaṃ paccācikkhāmi, saṅghaṃ paccācikkhāmi, sikkhaṃ paccācikkhāmī’’ti, tasmiṃ vatthusmiṃ[Pg.149]. Ekā paññatti. Channaṃ āpattisamuṭṭhānānaṃ ekena samuṭṭhānena samuṭṭhāti – dhuranikkhepe…pe….

ถามว่า สังฆาทิเสสเพราะภิกษุณีผู้โกรธ ไม่พอใจ ถูกสวดสมนุภาสน์อยู่จนถึงครั้งที่ ๓ ไม่ยอมสละ (ทิฏฐินั้น) ทรงบัญญัติไว้ที่ไหน ตอบว่า ทรงบัญญัติไว้ที่กรุงสาวัตถี ถามว่า ทรงปรารภใคร ตอบว่า ทรงปรารภภิกษุณีชื่อจัณฑกาลี ถามว่า ทรงปรารภเรื่องอะไร ตอบว่า ทรงปรารภเรื่องภิกษุณีชื่อจัณฑกาลีโกรธ ไม่พอใจ ได้กล่าวอย่างนี้ว่า "ดิฉันบอกคืนพระพุทธเจ้า ดิฉันบอกคืนพระธรรม ดิฉันบอกคืนพระสงฆ์ ดิฉันบอกคืนสิกขา" มีบัญญัติ ๑ สมุฏฐานแห่งอาบัติ ๖ อย่าง เกิดขึ้นด้วยสมุฏฐาน ๑ อย่าง คือ ธุรนิกเขปะ...ฯลฯ...

Kismiñcideva adhikaraṇe paccākatāya bhikkhuniyā yāvatatiyaṃ samanubhāsanāya na paṭinissajjanapaccayā saṅghādiseso kattha paññattoti? Sāvatthiyaṃ paññatto. Kaṃ ārabbhāti? Caṇḍakāḷiṃ bhikkhuniṃ ārabbha. Kismiṃ vatthusminti? Caṇḍakāḷī bhikkhunī kismiñcideva adhikaraṇe paccākatā kupitā anattamanā evaṃ avaca – ‘‘chandagāminiyo ca bhikkhuniyo, dosagāminiyo ca bhikkhuniyo, mohagāminiyo ca bhikkhuniyo, bhayagāminiyo ca bhikkhuniyo’’ti, tasmiṃ vatthusmiṃ. Ekā paññatti. Channaṃ āpattisamuṭṭhānānaṃ ekena samuṭṭhānena samuṭṭhāti – dhuranikkhepe…pe….

ถามว่า สังฆาทิเสสเพราะภิกษุณีผู้แพ้ในอธิกรณ์เรื่องใดเรื่องหนึ่ง ถูกสวดสมนุภาสน์อยู่จนถึงครั้งที่ ๓ ไม่ยอมสละ (ทิฏฐินั้น) ทรงบัญญัติไว้ที่ไหน ตอบว่า ทรงบัญญัติไว้ที่กรุงสาวัตถี ถามว่า ทรงปรารภใคร ตอบว่า ทรงปรารภภิกษุณีชื่อจัณฑกาลี ถามว่า ทรงปรารภเรื่องอะไร ตอบว่า ทรงปรารภเรื่องภิกษุณีชื่อจัณฑกาลีแพ้ในอธิกรณ์เรื่องใดเรื่องหนึ่ง โกรธ ไม่พอใจ ได้กล่าวอย่างนี้ว่า "ภิกษุณีทั้งหลายลำเอียงเพราะรัก ภิกษุณีทั้งหลายลำเอียงเพราะชัง ภิกษุณีทั้งหลายลำเอียงเพราะหลง ภิกษุณีทั้งหลายลำเอียงเพราะกลัว" มีบัญญัติ ๑ สมุฏฐานแห่งอาบัติ ๖ อย่าง เกิดขึ้นด้วยสมุฏฐาน ๑ อย่าง คือ ธุรนิกเขปะ...ฯลฯ...

Saṃsaṭṭhānaṃ bhikkhunīnaṃ yāvatatiyaṃ samanubhāsanāya na paṭinissajjanapaccayā saṅghādiseso kattha paññattoti? Sāvatthiyaṃ paññatto. Kaṃ ārabbhāti? Sambahulā bhikkhuniyo ārabbha. Kismiṃ vatthusminti? Sambahulā bhikkhuniyo saṃsaṭṭhā vihariṃsu, tasmiṃ vatthusmiṃ. Ekā paññatti. Channaṃ āpattisamuṭṭhānānaṃ ekena samuṭṭhānena samuṭṭhāti – dhuranikkhepe…pe….

ถามว่า สังฆาทิเสสเพราะภิกษุณีทั้งหลายผู้คลุกคลี ถูกสวดสมนุภาสน์อยู่จนถึงครั้งที่ ๓ ไม่ยอมสละ (ทิฏฐินั้น) ทรงบัญญัติไว้ที่ไหน ตอบว่า ทรงบัญญัติไว้ที่กรุงสาวัตถี ถามว่า ทรงปรารภใคร ตอบว่า ทรงปรารภภิกษุณีหลายรูป ถามว่า ทรงปรารภเรื่องอะไร ตอบว่า ทรงปรารภเรื่องภิกษุณีหลายรูปอยู่คลุกคลีกัน มีบัญญัติ ๑ สมุฏฐานแห่งอาบัติ ๖ อย่าง เกิดขึ้นด้วยสมุฏฐาน ๑ อย่าง คือ ธุรนิกเขปะ...ฯลฯ...

‘‘Saṃsaṭṭhā, ayye, tumhe viharatha. Mā tumhe nānā viharitthā’’ti uyyojentiyā yāvatatiyaṃ samanubhāsanāya na paṭinissajjanapaccayā saṅghādiseso kattha paññattoti? Sāvatthiyaṃ paññatto. Kaṃ ārabbhāti? Thullanandaṃ bhikkhuniṃ ārabbha. Kismiṃ vatthusminti? Thullanandā bhikkhunī – ‘‘saṃsaṭṭhāva ayye, tumhe viharatha. Mā tamhe nānā viharitthā’’ti uyyojesi, tasmiṃ vatthusmiṃ. Ekā paññatti. Channaṃ āpattisamuṭṭhānānaṃ ekena samuṭṭhānena samuṭṭhāti – dhuranikkhepe…pe….

ถามว่า สังฆาทิเสสเพราะภิกษุณีผู้ชักชวนว่า "แม่เจ้าทั้งหลาย พวกท่านจงอยู่คลุกคลีกันเถิด พวกท่านอย่าอยู่แยกกันเลย" ถูกสวดสมนุภาสน์อยู่จนถึงครั้งที่ ๓ ไม่ยอมสละ (ทิฏฐินั้น) ทรงบัญญัติไว้ที่ไหน ตอบว่า ทรงบัญญัติไว้ที่กรุงสาวัตถี ถามว่า ทรงปรารภใคร ตอบว่า ทรงปรารภภิกษุณีชื่อถุลลนันทา ถามว่า ทรงปรารภเรื่องอะไร ตอบว่า ทรงปรารภเรื่องภิกษุณีชื่อถุลลนันทาชักชวนว่า "แม่เจ้าทั้งหลาย พวกท่านจงอยู่คลุกคลีกันเถิด พวกท่านอย่าอยู่แยกกันเลย" มีบัญญัติ ๑ สมุฏฐานแห่งอาบัติ ๖ อย่าง เกิดขึ้นด้วยสมุฏฐาน ๑ อย่าง คือ ธุรนิกเขปะ...ฯลฯ...

Dadhiṃ viññāpetvā bhuñjanapaccayā pāṭidesanīyaṃ kattha paññattanti? Sāvatthiyaṃ paññattaṃ. Kaṃ ārabbhāti? Chabbaggiyā bhikkhuniyo ārabbha. Kismiṃ vatthusminti? Chabbaggiyā bhikkhuniyo dadhiṃ viññāpetvā bhuñjiṃsu, tasmiṃ vatthusmiṃ. Ekā paññatti, ekā anupaññatti. Channaṃ āpattisamuṭṭhānānaṃ catūhi samuṭṭhānehi samuṭṭhāti…pe….

ถามว่า ปาฏิเทสนียะเพราะขอเนยข้นมาฉัน ทรงบัญญัติไว้ที่ไหน ตอบว่า ทรงบัญญัติไว้ที่กรุงสาวัตถี ถามว่า ทรงปรารภใคร ตอบว่า ทรงปรารภพวกภิกษุณีฉัพพัคคีย์ ถามว่า ทรงปรารภเรื่องอะไร ตอบว่า ทรงปรารภเรื่องพวกภิกษุณีฉัพพัคคีย์ขอเนยข้นมาฉัน มีบัญญัติ ๑ อนุบัญญัติ ๑ สมุฏฐานแห่งอาบัติ ๖ อย่าง เกิดขึ้นด้วยสมุฏฐาน ๔ อย่าง...ฯลฯ...

Katthapaññattivāro niṭṭhito paṭhamo.

กัตถบัญญัติวาร ที่ ๑ จบ

2. Katāpattivāro

๒. กตาปัตติวาร

1. Pārājikakaṇḍaṃ

๑. ปาราชิกกัณฑ์

249. Kāyasaṃsaggaṃ [Pg.150] sādiyanapaccayā kati āpattiyo āpajjati? Kāyasaṃsaggaṃ sādiyanapaccayā pañca āpattiyo āpajjati. Avassutā bhikkhunī avassutassa purisapuggalassa adhakkhakaṃ ubbhajāṇumaṇḍalaṃ gahaṇaṃ sādiyati, āpatti pārājikassa; bhikkhu kāyena kāyaṃ āmasati, āpatti saṅghādisesassa; kāyena kāyapaṭibaddhaṃ āmasati, āpatti thullaccayassa; kāyapaṭibaddhena kāyapaṭibaddhaṃ āmasati, āpatti dukkaṭassa; aṅgulipatodake pācittiyaṃ – kāyasaṃsaggaṃ sādiyanapaccayā imā pañca āpattiyo āpajjati.

๒๔๙. เพราะยินดีการเคล้าคลึงกาย ต้องอาบัติเท่าไร เพราะยินดีการเคล้าคลึงกาย ต้องอาบัติ ๕ อย่าง ภิกษุณีผู้กำหนัด ยินดีการจับต้องต่ำกว่ากระดูกไหปลาร้า เหนือหัวเข่าขึ้นไป ของบุรุษบุคคลผู้กำหนัด ต้องอาบัติปาราชิก ภิกษุใช้กายจับต้องกาย ต้องอาบัติสังฆาทิเสส ใช้กายจับต้องของที่เนื่องด้วยกาย ต้องอาบัติถุลลัจจัย ใช้ของที่เนื่องด้วยกายจับต้องของที่เนื่องด้วยกาย ต้องอาบัติทุกกฏ จี้ด้วยนิ้ว ต้องอาบัติปาจิตตีย์ เพราะยินดีการเคล้าคลึงกาย ต้องอาบัติ ๕ อย่างเหล่านี้

Vajjappaṭicchādanapaccayā kati āpattiyo āpajjati? Vajjappaṭicchādanapaccayā catasso āpattiyo āpajjati. Bhikkhunī jānaṃ pārājikaṃ dhammaṃ paṭicchādeti, āpatti pārājikassa; vematikā paṭicchādeti, āpatti thullaccayassa; bhikkhu saṅghādisesaṃ paṭicchādeti, āpatti pācittiyassa; ācāravipattiṃ paṭicchādeti, āpatti dukkaṭassa – vajjappaṭicchādanapaccayā imā catasso āpattiyo āpajjati.

เพราะปกปิดโทษ ต้องอาบัติเท่าไร เพราะปกปิดโทษ ต้องอาบัติ ๔ อย่าง ภิกษุณีรู้อยู่ ปกปิดปาราชิกธรรม ต้องอาบัติปาราชิก สงสัยแล้วปกปิด ต้องอาบัติถุลลัจจัย ภิกษุปกปิดสังฆาทิเสส ต้องอาบัติปาจิตตีย์ ปกปิดอาจารวิบัติ ต้องอาบัติทุกกฏ เพราะปกปิดโทษ ต้องอาบัติ ๔ อย่างเหล่านี้

Yāvatatiyaṃ samanubhāsanāya na paṭinissajjanapaccayā kati āpattiyo āpajjati? Yāvatatiyaṃ samanubhāsanāya na paṭinissajjanapaccayā pañca āpattiyo āpajjati. Ukkhittānuvattikā bhikkhunī yāvatatiyaṃ samanubhāsanāya na paṭinissajjati, ñattiyā dukkaṭaṃ; dvīhi kammavācāhi thullaccayā; kammavācāpariyosāne āpatti pārājikassa; bhedakānuvattikā bhikkhunī yāvatatiyaṃ samanubhāsanāya na paṭinissajjati, āpatti saṅghādisesassa; pāpikāya diṭṭhiyā yāvatatiyaṃ samanubhāsanāya na paṭinissajjati, āpatti pācittiyassa – yāvatatiyaṃ samanubhāsanāya na paṭinissajjanapaccayā imā pañca āpattiyo āpajjati.

เพราะถูกสวดสมนุภาสน์อยู่จนถึงครั้งที่ ๓ ไม่ยอมสละ ต้องอาบัติเท่าไร เพราะถูกสวดสมนุภาสน์อยู่จนถึงครั้งที่ ๓ ไม่ยอมสละ ต้องอาบัติ ๕ อย่าง ภิกษุณีผู้ประพฤติตามภิกษุผู้ถูกลงอุกเขปนียกรรม ถูกสวดสมนุภาสน์อยู่จนถึงครั้งที่ ๓ ไม่ยอมสละ จบญัตติ ต้องอาบัติทุกกฏ จบกรรมวาจา ๒ ครั้ง ต้องอาบัติถุลลัจจัย จบกรรมวาจา ต้องอาบัติปาราชิก ภิกษุณีผู้ประพฤติตามภิกษุผู้ทำลายสงฆ์ ถูกสวดสมนุภาสน์อยู่จนถึงครั้งที่ ๓ ไม่ยอมสละ ต้องอาบัติสังฆาทิเสส เพราะทิฏฐิอันลามก ถูกสวดสมนุภาสน์อยู่จนถึงครั้งที่ ๓ ไม่ยอมสละ ต้องอาบัติปาจิตตีย์ เพราะถูกสวดสมนุภาสน์อยู่จนถึงครั้งที่ ๓ ไม่ยอมสละ ต้องอาบัติ ๕ อย่างเหล่านี้

Aṭṭhamaṃ vatthuṃ paripūraṇapaccayā kati āpattiyo āpajjati? Aṭṭhamaṃ vatthuṃ paripūraṇapaccayā tisso āpattiyo āpajjati. Purisena – ‘‘itthannāmaṃ okāsaṃ āgacchā’’ti vuttā gacchati, āpatti dukkaṭassa; purisassa [Pg.151] hatthapāsaṃ okkantamatte āpatti thullaccayassa; aṭṭhamaṃ vatthuṃ paripūreti, āpatti pārājikassa – aṭṭhamaṃ vatthuṃ paripūraṇapaccayā imā tisso āpattiyo āpajjati.

เพราะเหตุแห่งการทำวัตถุข้อที่ ๘ ให้บริบูรณ์ ต้องอาบัติเท่าไร? เพราะเหตุแห่งการทำวัตถุข้อที่ ๘ ให้บริบูรณ์ ต้องอาบัติ ๓ ตัว. บุรุษกล่าวว่า “เธอจงมายังสถานที่ชื่อโน้น” ภิกษุณีผู้ถูกกล่าวอย่างนั้นไป ต้องอาบัติทุกกฏ; เพียงก้าวล่วงหัตถบาสของบุรุษ ต้องอาบัติถุลลัจจัย; ทำวัตถุข้อที่ ๘ ให้บริบูรณ์ ต้องอาบัติปาราชิก. เพราะเหตุแห่งการทำวัตถุข้อที่ ๘ ให้บริบูรณ์ ต้องอาบัติ ๓ ตัวเหล่านี้.

Pārājikā niṭṭhitā.

ปาราชิกกัณฑ์ จบ.

2. Saṅghādisesakaṇḍādi

๒. สังฆาทิเสสกัณฑ์ เป็นต้น

250. Ussayavādikā bhikkhunī aḍḍaṃ karaṇapaccayā tisso āpattiyo āpajjati. Ekassa āroceti, āpatti dukkaṭassa; dutiyassa āroceti, āpatti thullaccayassa; aḍḍapariyosāne āpatti saṅghādisesassa.

๒๕๐. ภิกษุณีผู้กล่าวถ้อยคำแข่งดี เพราะเหตุแห่งการทำอรรถคดี ต้องอาบัติ ๓ ตัว. บอกแก่คนหนึ่ง ต้องอาบัติทุกกฏ; บอกแก่คนที่สอง ต้องอาบัติถุลลัจจัย; ในที่สุดแห่งอรรถคดี ต้องอาบัติสังฆาทิเสส.

Coriṃ vuṭṭhāpanapaccayā tisso āpattiyo āpajjati. Ñattiyā dukkaṭaṃ; dvīhi kammavācāhi thullaccayā; kammavācāpariyosāne āpatti saṅghādisesassa.

เพราะเหตุแห่งการอุปสมบทให้หญิงโจร ต้องอาบัติ ๓ ตัว. ด้วยญัตติ ต้องอาบัติทุกกฏ; ด้วยกรรมวาจา ๒ ครั้ง ต้องอาบัติถุลลัจจัย; ในที่สุดแห่งกรรมวาจา ต้องอาบัติสังฆาทิเสส.

Ekā gāmantaraṃ gamanapaccayā tisso āpattiyo āpajjati. Gacchati, āpatti dukkaṭassa; paṭhamaṃ pādaṃ parikkhepaṃ atikkāmeti, āpatti thullaccayassa; dutiyaṃ pādaṃ atikkāmeti, āpatti saṅghādisesassa.

เพราะเหตุแห่งการไปสู่ละแวกบ้านอื่นผู้เดียว ต้องอาบัติ ๓ ตัว. ไป ต้องอาบัติทุกกฏ; ก้าวล่วงเขตด้วยเท้าที่หนึ่ง ต้องอาบัติถุลลัจจัย; ก้าวล่วงด้วยเท้าที่สอง ต้องอาบัติสังฆาทิเสส.

Samaggena saṅghena ukkhittaṃ bhikkhuniṃ dhammena vinayena satthusāsanena anapaloketvā kārakasaṅghaṃ anaññāya gaṇassa chandaṃ osāraṇapaccayā tisso āpattiyo āpajjati. Ñattiyā dukkaṭaṃ; dvīhi kammavācāhi thullaccayā; kammavācāpariyosāne āpatti saṅghādisesassa.

เพราะเหตุแห่งการรับภิกษุณีผู้ที่สงฆ์ผู้พร้อมเพรียงกันยกวัตรแล้วโดยธรรม โดยวินัย โดยสัตถุศาสน์ เข้าหมู่ โดยไม่บอกกล่าวการกสงฆ์ ไม่รู้ฉันทะของคณะ ต้องอาบัติ ๓ ตัว. ด้วยญัตติ ต้องอาบัติทุกกฏ; ด้วยกรรมวาจา ๒ ครั้ง ต้องอาบัติถุลลัจจัย; ในที่สุดแห่งกรรมวาจา ต้องอาบัติสังฆาทิเสส.

Avassutā bhikkhunī avassutassa purisapuggalassa hatthato khādanīyaṃ vā bhojanīyaṃ vā sahatthā paṭiggahetvā bhuñjanapaccayā tisso āpattiyo āpajjati. ‘‘Khādissāmi bhuñjissāmī’’ti paṭiggaṇhāti, āpatti thullaccayassa; ajjhohāre ajjhohāre āpatti saṅghādisesassa; udakadantaponaṃ paṭiggaṇhāti, āpatti dukkaṭassa.

ภิกษุณีผู้กำหนัดแล้ว เพราะเหตุแห่งการรับของเคี้ยวก็ดี ของฉันก็ดี จากมือของบุรุษบุคคลผู้กำหนัดแล้ว ด้วยมือของตนแล้วฉัน ต้องอาบัติ ๓ ตัว. รับด้วยตั้งใจว่า “จักเคี้ยว จักฉัน” ต้องอาบัติถุลลัจจัย; ทุกๆ คำกลืน ต้องอาบัติสังฆาทิเสส; รับน้ำและไม้ชำระฟัน ต้องอาบัติทุกกฏ.

‘‘Kiṃ te, ayye, eso purisapuggalo karissati avassuto vā anavassuto vā, yato tvaṃ anavassutā! Iṅgha, ayye, yaṃ te eso purisapuggalo [Pg.152] deti khādanīyaṃ vā bhojanīyaṃ vā taṃ tvaṃ sahatthā paṭiggahetvā khāda vā bhuñja vā’’ti, uyyojanapaccayā tisso āpattiyo āpajjati. Tassā vacanena khādissāmi bhuñjissāmīti paṭiggaṇhāti, āpatti dukkaṭassa; ajjhohāre ajjhohāre āpatti thullaccayassa; bhojanapariyosāne āpatti saṅghādisesassa.

เพราะเหตุแห่งการแนะนำว่า “แม่เจ้า บุรุษบุคคลผู้นี้จะกำหนัดหรือไม่กำหนัดก็ตาม จักทำอะไรแก่ท่านได้ เพราะท่านมิได้กำหนัด! เอาเถิด แม่เจ้า บุรุษบุคคลผู้นี้ให้ของเคี้ยวก็ดี ของฉันก็ดีใดแก่ท่าน ท่านจงรับของนั้นด้วยมือของตนแล้วเคี้ยวหรือฉันเถิด” ต้องอาบัติ ๓ ตัว. รับด้วยคำของภิกษุณีนั้นด้วยตั้งใจว่า จักเคี้ยว จักฉัน ต้องอาบัติทุกกฏ; ทุกๆ คำกลืน ต้องอาบัติถุลลัจจัย; ในที่สุดแห่งการฉัน ต้องอาบัติสังฆาทิเสส.

Kupitā bhikkhunī yāvatatiyaṃ samanubhāsanāya na paṭinissajjanapaccayā tisso āpattiyo āpajjati. Ñattiyā dukkaṭaṃ; dvīhi kammavācāhi thullaccayā; kammavācāpariyosāne āpatti saṅghādisesassa.

ภิกษุณีผู้โกรธเคือง เพราะเหตุแห่งการไม่สละคืนเมื่อถูกสวดสมนุภาสน์จนถึงครั้งที่สาม ต้องอาบัติ ๓ ตัว. ด้วยญัตติ ต้องอาบัติทุกกฏ; ด้วยกรรมวาจา ๒ ครั้ง ต้องอาบัติถุลลัจจัย; ในที่สุดแห่งกรรมวาจา ต้องอาบัติสังฆาทิเสส.

Kismiñcideva adhikaraṇe paccākatā bhikkhunī yāvatatiyaṃ samanubhāsanāya na paṭinissajjanapaccayā tisso āpattiyo āpajjati. Ñattiyā dukkaṭaṃ; dvīhi kammavācāhi thullaccayā; kammavācāpariyosāne āpatti saṅghādisesassa.

ภิกษุณีผู้แพ้ในอธิกรณ์อย่างใดอย่างหนึ่ง เพราะเหตุแห่งการไม่สละคืนเมื่อถูกสวดสมนุภาสน์จนถึงครั้งที่สาม ต้องอาบัติ ๓ ตัว. ด้วยญัตติ ต้องอาบัติทุกกฏ; ด้วยกรรมวาจา ๒ ครั้ง ต้องอาบัติถุลลัจจัย; ในที่สุดแห่งกรรมวาจา ต้องอาบัติสังฆาทิเสส.

Saṃsaṭṭhā bhikkhunī yāvatatiyaṃ samanubhāsanāya na paṭinissajjanapaccayā tisso āpattiyo āpajjati. Ñattiyā dukkaṭaṃ; dvīhi kammavācāhi thullaccayā; kammavācāpariyosāne āpatti saṅghādisesassa.

ภิกษุณีผู้คลุกคลี เพราะเหตุแห่งการไม่สละคืนเมื่อถูกสวดสมนุภาสน์จนถึงครั้งที่สาม ต้องอาบัติ ๓ ตัว. ด้วยญัตติ ต้องอาบัติทุกกฏ; ด้วยกรรมวาจา ๒ ครั้ง ต้องอาบัติถุลลัจจัย; ในที่สุดแห่งกรรมวาจา ต้องอาบัติสังฆาทิเสส.

‘‘Saṃsaṭṭhāva, ayye, tumhe viharatha, mā tumhe nānā viharitthā’’ti uyyojentī yāvatatiyaṃ samanubhāsanāya na paṭinissajjanapaccayā tisso āpattiyo āpajjati. Ñattiyā dukkaṭaṃ; dvīhi kammavācāhi thullaccayā; kammavācāpariyosāne āpatti saṅghādisesassa.

ภิกษุณีผู้แนะนำว่า “แม่เจ้าทั้งหลาย ท่านทั้งหลายจงคลุกคลีกันอยู่เถิด ท่านทั้งหลายอย่าแยกกันอยู่เลย” เพราะเหตุแห่งการไม่สละคืนเมื่อถูกสวดสมนุภาสน์จนถึงครั้งที่สาม ต้องอาบัติ ๓ ตัว. ด้วยญัตติ ต้องอาบัติทุกกฏ; ด้วยกรรมวาจา ๒ ครั้ง ต้องอาบัติถุลลัจจัย; ในที่สุดแห่งกรรมวาจา ต้องอาบัติสังฆาทิเสส.

Dasa saṅghādisesā niṭṭhitā…pe….

สังฆาทิเสส ๑๐ สิกขาบท จบ...ฯลฯ...

(Yathā heṭṭhā tathā vitthāretabbā paccayameva nānākaraṇaṃ)

(พึงขยายความเหมือนในเบื้องต่ำฉันใด ก็พึงขยายความฉันนั้น มีเพียงปัจจัยเท่านั้นที่แตกต่างกัน)

Dadhiṃ viññāpetvā bhuñjanapaccayā kati āpattiyo āpajjati? Dadhiṃ viññāpetvā bhuñjanapaccayā dve āpattiyo āpajjati. Bhuñjissāmīti paṭiggaṇhāti, āpatti dukkaṭassa; ajjhohāre ajjhohāre āpatti pāṭidesanīyassa – dadhiṃ viññāpetvā bhuñjanapaccayā imā dve āpattiyo āpajjati.

เพราะเหตุแห่งการขอโคนมมาฉัน ต้องอาบัติเท่าไร? เพราะเหตุแห่งการขอโคนมมาฉัน ต้องอาบัติ ๒ ตัว. รับด้วยตั้งใจว่าจักฉัน ต้องอาบัติทุกกฏ; ทุกๆ คำกลืน ต้องอาบัติปาฏิเทสนียะ. เพราะเหตุแห่งการขอโคนมมาฉัน ต้องอาบัติ ๒ ตัวเหล่านี้.

Katāpattivāro niṭṭhito dutiyo.

กตาปัตติวาร ที่ ๒ จบ.

3. Vipattivāro

๓. วิปัตติวาร

251. Kāyasaṃsaggaṃ [Pg.153] sādiyanapaccayā āpattiyo catunnaṃ vipattīnaṃ kati vipattiyo bhajanti? Kāyasaṃsaggaṃ sādiyanapaccayā āpattiyo catunnaṃ vipattīnaṃ dve vipattiyo bhajanti – siyā sīlavipattiṃ, siyā ācāravipattiṃ…pe… dadhiṃ viññāpetvā bhuñjanapaccayā āpattiyo catunnaṃ vipattīnaṃ kati vipattiyo bhajanti? Dadhiṃ viññāpetvā bhuñjanapaccayā āpattiyo catunnaṃ vipattīnaṃ ekaṃ vipattiṃ bhajanti – ācāravipattiṃ.

๒๕๑. อาบัติทั้งหลายเพราะเหตุแห่งการยินดีกายสังสัคคะ จัดเข้าในวิบัติเท่าไรในบรรดาวิบัติ ๔? อาบัติทั้งหลายเพราะเหตุแห่งการยินดีกายสังสัคคะ จัดเข้าในวิบัติ ๒ ในบรรดาวิบัติ ๔ คือ บางทีจัดเข้าในสีลวิบัติ บางทีจัดเข้าในอาจารวิบัติ...ฯลฯ... อาบัติทั้งหลายเพราะเหตุแห่งการขอโคนมมาฉัน จัดเข้าในวิบัติเท่าไรในบรรดาวิบัติ ๔? อาบัติทั้งหลายเพราะเหตุแห่งการขอโคนมมาฉัน จัดเข้าในวิบัติ ๑ ในบรรดาวิบัติ ๔ คือ อาจารวิบัติ.

Vipattivāro niṭṭhito tatiyo.

วิปัตติวาร ที่ ๓ จบ.

4. Saṅgahavāro

๔. สังคหวาร

252. Kāyasaṃsaggaṃ sādiyanapaccayā āpattiyo sattannaṃ āpattikkhandhānaṃ katihi āpattikkhandhehi saṅgahitā? Kāyasaṃsaggaṃ sādiyanapaccayā āpattiyo sattannaṃ āpattikkhandhānaṃ pañcahi āpattikkhandhehi saṅgahitā – siyā pārājikāpattikkhandhena, siyā saṅghādisesāpattikkhandhena, siyā thullaccayāpattikkhandhena, siyā pācittiyāpattikkhandhena, siyā dukkaṭāpattikkhandhena…pe….

๒๕๒. อาบัติทั้งหลายเพราะเหตุแห่งการยินดีกายสังสัคคะ สงเคราะห์เข้าด้วยอาปัตติขันธ์เท่าไรในบรรดาอาปัตติขันธ์ ๗? อาบัติทั้งหลายเพราะเหตุแห่งการยินดีกายสังสัคคะ สงเคราะห์เข้าด้วยอาปัตติขันธ์ ๕ ในบรรดาอาปัตติขันธ์ ๗ คือ บางทีสงเคราะห์เข้าด้วยปาราชิกาปัตติขันธ์, บางทีสงเคราะห์เข้าด้วยสังฆาทิเสสาปัตติขันธ์, บางทีสงเคราะห์เข้าด้วยถุลลัจจยาปัตติขันธ์, บางทีสงเคราะห์เข้าด้วยปาจิตติยาปัตติขันธ์, บางทีสงเคราะห์เข้าด้วยทุกกฏาปัตติขันธ์...ฯลฯ...

Dadhiṃ viññāpetvā bhuñjanapaccayā āpattiyo sattannaṃ āpattikkhandhānaṃ katihi āpattikkhandhehi saṅgahitā? Dadhiṃ viññāpetvā bhuñjanapaccayā āpattiyo sattannaṃ āpattikkhandhānaṃ dvīhi āpattikkhandhehi saṅgahitā – siyā pāṭidesanīyāpattikkhandhena, siyā dukkaṭāpattikkhandhena.

อาบัติทั้งหลายเพราะปัจจัยคือการขอโภชนะแล้วฉัน จัดเข้าในอาปัตติขันธ์เท่าไร จากอาปัตติขันธ์ ๗? อาบัติทั้งหลายเพราะปัจจัยคือการขอโภชนะแล้วฉัน จัดเข้าในอาปัตติขันธ์ ๒ ขันธ์ จากอาปัตติขันธ์ ๗ คือ บางทีจัดเข้าในปาฏิเทสนียาปัตติขันธ์ บางทีจัดเข้าในทุกกฏาปัตติขันธ์

Saṅgahavāro niṭṭhito catuttho.

สังคหวาร ที่ ๔ จบ

5. Samuṭṭhānavāro

๕. สมุฏฐานวาร

253. Kāyasaṃsaggaṃ sādiyanapaccayā āpattiyo channaṃ āpattisamuṭṭhānānaṃ katihi samuṭṭhānehi samuṭṭhanti? Kāyasaṃsaggaṃ sādiyanapaccayā āpattiyo channaṃ āpattisamuṭṭhānānaṃ ekena samuṭṭhānena samuṭṭhanti – kāyato ca cittato ca samuṭṭhanti, na vācato…pe….

๒๕๓. อาบัติทั้งหลายเพราะปัจจัยคือการยินดีกายสังสัคคะ เกิดขึ้นจากสมุฏฐานเท่าไร ในบรรดาสมุฏฐานแห่งอาบัติ ๖? อาบัติทั้งหลายเพราะปัจจัยคือการยินดีกายสังสัคคะ เกิดขึ้นจากสมุฏฐาน ๑ ในบรรดาสมุฏฐานแห่งอาบัติ ๖ คือ เกิดขึ้นทางกายและจิต ไม่เกิดขึ้นทางวาจา...ฯลฯ...

Dadhiṃ [Pg.154] viññāpetvā bhuñjanapaccayā āpattiyo channaṃ āpattisamuṭṭhānānaṃ katihi samuṭṭhānehi samuṭṭhanti? Dadhiṃ viññāpetvā bhuñjanapaccayā āpattiyo channaṃ āpattisamuṭṭhānānaṃ catūhi samuṭṭhānehi samuṭṭhanti – siyā kāyato samuṭṭhanti, na vācato na cittato; siyā kāyato ca vācato ca samuṭṭhanti, na cittato; siyā kāyato ca cittato ca samuṭṭhanti, na vācato; siyā kāyato ca vācato ca cittato ca samuṭṭhanti.

อาบัติทั้งหลายเพราะปัจจัยคือการขอโภชนะแล้วฉัน เกิดขึ้นจากสมุฏฐานเท่าไร ในบรรดาสมุฏฐานแห่งอาบัติ ๖? อาบัติทั้งหลายเพราะปัจจัยคือการขอโภชนะแล้วฉัน เกิดขึ้นจากสมุฏฐาน ๔ ในบรรดาสมุฏฐานแห่งอาบัติ ๖ คือ บางทีเกิดขึ้นทางกาย ไม่เกิดขึ้นทางวาจา ไม่เกิดขึ้นทางจิต, บางทีเกิดขึ้นทางกายและวาจา ไม่เกิดขึ้นทางจิต, บางทีเกิดขึ้นทางกายและจิต ไม่เกิดขึ้นทางวาจา, บางทีเกิดขึ้นทางกาย วาจา และจิต

Samuṭṭhānavāro niṭṭhito pañcamo.

สมุฏฐานวาร ที่ ๕ จบ

6. Adhikaraṇavāro

๖. อธิกรณวาร

254. Kāyasaṃsaggaṃ sādiyanapaccayā āpattiyo catunnaṃ adhikaraṇānaṃ katamaṃ adhikaraṇaṃ? Kāyasaṃsaggaṃ sādiyanapaccayā āpattiyo catunnaṃ adhikaraṇānaṃ, āpattādhikaraṇaṃ…pe….

๒๕๔. อาบัติทั้งหลายเพราะปัจจัยคือการยินดีกายสังสัคคะ เป็นอธิกรณ์ข้อไหน ในบรรดาอธิกรณ์ ๔? อาบัติทั้งหลายเพราะปัจจัยคือการยินดีกายสังสัคคะ เป็นอาปัตตาธิกรณ์ ในบรรดาอธิกรณ์ ๔...ฯลฯ...

Dadhiṃ viññāpetvā bhuñjanapaccayā āpattiyo catunnaṃ adhikaraṇānaṃ katamaṃ adhikaraṇaṃ? Dadhiṃ viññāpetvā bhuñjanapaccayā āpattiyo catunnaṃ adhikaraṇānaṃ – āpattādhikaraṇaṃ.

อาบัติทั้งหลายเพราะปัจจัยคือการขอโภชนะแล้วฉัน เป็นอธิกรณ์ข้อไหน ในบรรดาอธิกรณ์ ๔? อาบัติทั้งหลายเพราะปัจจัยคือการขอโภชนะแล้วฉัน เป็นอาปัตตาธิกรณ์ ในบรรดาอธิกรณ์ ๔

Adhikaraṇavāro niṭṭhito chaṭṭho.

อธิกรณวาร ที่ ๖ จบ

7. Samathavāro

๗. สมถวาร

255. Kāyasaṃsaggaṃ sādiyanapaccayā āpattiyo sattannaṃ samathānaṃ katihi samathehi sammanti? Kāyasaṃsaggaṃ sādiyanapaccayā āpattiyo sattannaṃ samathānaṃ tīhi samathehi sammanti – siyā sammukhāvinayena ca paṭiññātakaraṇena ca, siyā sammukhāvinayena ca tiṇavatthārakena ca…pe….

๒๕๕. อาบัติทั้งหลายเพราะปัจจัยคือการยินดีกายสังสัคคะ ระงับด้วยสมถะเท่าไร ในบรรดาสมถะ ๗? อาบัติทั้งหลายเพราะปัจจัยคือการยินดีกายสังสัคคะ ระงับด้วยสมถะ ๓ ในบรรดาสมถะ ๗ คือ บางทีระงับด้วยสัมมุขาวินัยและปฏิญญาตกรณะ บางทีระงับด้วยสัมมุขาวินัยและติณวัตถารกะ...ฯลฯ...

Dadhiṃ viññāpetvā bhuñjanapaccayā āpattiyo sattannaṃ samathānaṃ katihi samathehi sammanti? Dadhiṃ viññāpetvā bhuñjanapaccayā āpattiyo sattannaṃ samathānaṃ tīhi samathehi sammanti – siyā sammukhāvinayena ca paṭiññātakaraṇena ca, siyā sammukhāvinayena ca tiṇavatthārakena ca.

อาบัติทั้งหลายเพราะปัจจัยคือการขอโภชนะแล้วฉัน ระงับด้วยสมถะเท่าไร ในบรรดาสมถะ ๗? อาบัติทั้งหลายเพราะปัจจัยคือการขอโภชนะแล้วฉัน ระงับด้วยสมถะ ๓ ในบรรดาสมถะ ๗ คือ บางทีระงับด้วยสัมมุขาวินัยและปฏิญญาตกรณะ บางทีระงับด้วยสัมมุขาวินัยและติณวัตถารกะ

Samathavāro niṭṭhito sattamo.

สมถวาร ที่ ๗ จบ

8. Samuccayavāro

๘. สมุจจยวาร

256. Kāyasaṃsaggaṃ [Pg.155] sādiyanapaccayā kati āpattiyo āpajjati? Kāyasaṃsaggaṃ sādiyanapaccayā pañca āpattiyo āpajjati. Avassutā bhikkhunī avassutassa purisapuggalassa adhakkhakaṃ ubbhajāṇumaṇḍalaṃ gahaṇaṃ sādiyati, āpatti pārājikassa; bhikkhu kāyena kāyaṃ āmasati, āpatti saṅghādisesassa; kāyena kāyapaṭibaddhaṃ āmasati, āpatti thullaccayassa; kāyapaṭibaddhena kāyapaṭibaddhaṃ āmasati, āpatti dukkaṭassa; aṅgulipatodake pācittiyaṃ – kāyasaṃsaggaṃ sādiyanapaccayā imā pañca āpattiyo āpajjati.

๒๕๖. เพราะปัจจัยคือการยินดีกายสังสัคคะ ต้องอาบัติเท่าไร? เพราะปัจจัยคือการยินดีกายสังสัคคะ ต้องอาบัติ ๕ อย่าง คือ ภิกษุณีผู้กำหนัด ยินดีการจับต้องของบุรุษบุคคลผู้กำหนัด ในที่ต่ำกว่ากระดูกไหปลาร้าลงมา เหนือวงเข่าขึ้นไป ต้องอาบัติปาราชิก, ภิกษุใช้กายถูกต้องกาย (ของมาตุคาม) ต้องอาบัติสังฆาทิเสส, ใช้กายถูกต้องของที่เนื่องด้วยกาย (ของมาตุคาม) ต้องอาบัติถุลลัจจัย, ใช้ของที่เนื่องด้วยกายถูกต้องของที่เนื่องด้วยกาย (ของมาตุคาม) ต้องอาบัติทุกกฏ, ในเพราะการจี้ด้วยนิ้ว ต้องอาบัติปาจิตตีย์ - เพราะปัจจัยคือการยินดีกายสังสัคคะ ต้องอาบัติ ๕ อย่างเหล่านี้

Tā āpattiyo catunnaṃ vipattīnaṃ kati vipattiyo bhajanti? Sattannaṃ āpattikkhandhānaṃ katihi āpattikkhandhehi saṅgahitā? Channaṃ āpattisamuṭṭhānānaṃ katihi samuṭṭhānehi samuṭṭhanti? Catunnaṃ adhikaraṇānaṃ katamaṃ adhikaraṇaṃ? Sattannaṃ samathānaṃ katihi samathehi sammanti? Tā āpattiyo catunnaṃ vipattīnaṃ dve vipattiyo bhajanti – siyā sīlavipattiṃ, siyā ācāravipattiṃ. Sattannaṃ āpattikkhandhānaṃ pañcahi āpattikkhandhehi saṅgahitā – siyā pārājikāpattikkhandhena, siyā saṅghādisesāpattikkhandhena, siyā thullaccayāpattikkhandhena, siyā pācittiyāpattikkhandhena, siyā dukkaṭāpattikkhandhena. Channaṃ āpattisamuṭṭhānānaṃ ekena samuṭṭhānena samuṭṭhanti – kāyato ca cittato ca samuṭṭhanti, na vācato. Catunnaṃ adhikaraṇānaṃ āpattādhikaraṇaṃ. Sattannaṃ samathānaṃ tīhi samathehi sammanti – siyā sammukhāvinayena ca paṭiññātakaraṇena ca, siyā sammukhāvinayena ca tiṇavatthārakena ca…pe….

อาบัติเหล่านั้นจัดเข้าในวิบัติเท่าไร ในบรรดาวิบัติ ๔? จัดเข้าในอาปัตติขันธ์เท่าไร ในบรรดาอาปัตติขันธ์ ๗? เกิดขึ้นจากสมุฏฐานเท่าไร ในบรรดาสมุฏฐานแห่งอาบัติ ๖? เป็นอธิกรณ์ข้อไหน ในบรรดาอธิกรณ์ ๔? ระงับด้วยสมถะเท่าไร ในบรรดาสมถะ ๗? อาบัติเหล่านั้นจัดเข้าในวิบัติ ๒ ในบรรดาวิบัติ ๔ คือ บางทีเป็นสีลวิบัติ บางทีเป็นอาจารวิบัติ. จัดเข้าในอาปัตติขันธ์ ๕ ในบรรดาอาปัตติขันธ์ ๗ คือ บางทีจัดเข้าในปาราชิกาปัตติขันธ์ บางทีจัดเข้าในสังฆาทิเสสาปัตติขันธ์ บางทีจัดเข้าในถุลลัจจยาปัตติขันธ์ บางทีจัดเข้าในปาจิตติยาปัตติขันธ์ บางทีจัดเข้าในทุกกฏาปัตติขันธ์. เกิดขึ้นจากสมุฏฐาน ๑ ในบรรดาสมุฏฐานแห่งอาบัติ ๖ คือ เกิดขึ้นทางกายและจิต ไม่เกิดขึ้นทางวาจา. เป็นอาปัตตาธิกรณ์ ในบรรดาอธิกรณ์ ๔. ระงับด้วยสมถะ ๓ ในบรรดาสมถะ ๗ คือ บางทีระงับด้วยสัมมุขาวินัยและปฏิญญาตกรณะ บางทีระงับด้วยสัมมุขาวินัยและติณวัตถารกะ...ฯลฯ...

Dadhiṃ viññāpetvā bhuñjanapaccayā kati āpattiyo āpajjati? Dadhiṃ viññāpetvā bhuñjanapaccayā dve āpattiyo āpajjati. Bhuñjissāmīti paṭiggaṇhāti, āpatti dukkaṭassa; ajjhohāre ajjhohāre āpatti pāṭidesanīyassa – dadhiṃ viññāpetvā bhuñjanapaccayā imā dve āpattiyo āpajjati.

เพราะปัจจัยคือการขอโภชนะแล้วฉัน ต้องอาบัติเท่าไร? เพราะปัจจัยคือการขอโภชนะแล้วฉัน ต้องอาบัติ ๒ อย่าง คือ รับประเคนด้วยคิดว่า 'จักฉัน' ต้องอาบัติทุกกฏ, ทุกๆ คำกลืน ต้องอาบัติปาฏิเทสนียะ - เพราะปัจจัยคือการขอโภชนะแล้วฉัน ต้องอาบัติ ๒ อย่างเหล่านี้

Tā āpattiyo catunnaṃ vipattīnaṃ kati vipattiyo bhajanti? Sattannaṃ āpattikkhandhānaṃ katihi āpattikkhandhehi saṅgahitā? Channaṃ āpattisamuṭṭhānānaṃ katihi samuṭṭhānehi samuṭṭhanti? Catunnaṃ adhikaraṇānaṃ katamaṃ adhikaraṇaṃ[Pg.156]? Sattannaṃ samathānaṃ katihi samathehi sammanti? Tā āpattiyo catunnaṃ vipattīnaṃ ekaṃ vipattiṃ bhajanti – ācāravipattiṃ. Sattannaṃ āpattikkhandhānaṃ dvīhi āpattikkhandhehi saṅgahitā – siyā pāṭidesanīyāpattikkhandhena, siyā dukkaṭāpattikkhandhena. Channaṃ āpattisamuṭṭhānānaṃ catūhi samuṭṭhānehi samuṭṭhanti – siyā kāyato samuṭṭhanti, na vācato na cittato; siyā kāyato ca vācato ca samuṭṭhanti, na cittato; siyā kāyato ca cittato ca samuṭṭhanti na vācato; siyā kāyato ca vācato ca cittato ca samuṭṭhanti. Catunnaṃ adhikaraṇānaṃ, āpattādhikaraṇaṃ. Sattannaṃ samathānaṃ tīhi samathehi sammanti – siyā sammukhāvinayena ca paṭiññātakaraṇena ca, siyā sammukhāvinayena ca tiṇavatthārakena cāti.

อาบัติเหล่านั้น จัดเข้าในวิบัติเท่าไร ในบรรดาวิบัติ ๔ อย่าง? สงเคราะห์ด้วยอาบัติขันธ์เท่าไร ในบรรดาอาบัติขันธ์ ๗? เกิดขึ้นด้วยสมุฏฐานเท่าไร ในบรรดาสมุฏฐานแห่งอาบัติ ๖? เป็นอธิกรณ์ข้อไหน ในบรรดาอธิกรณ์ ๔? ระงับด้วยสมถะเท่าไร ในบรรดาสมถะ ๗? อาบัติเหล่านั้น จัดเข้าในวิบัติ ๑ อย่าง คือ อาจารวิบัติ ในบรรดาวิบัติ ๔ อย่าง. สงเคราะห์ด้วยอาบัติขันธ์ ๒ อย่าง คือ บางทีสงเคราะห์ด้วยปาฏิเทสนียาบัติขันธ์ บางทีสงเคราะห์ด้วยทุกกฏาบัติขันธ์ ในบรรดาอาบัติขันธ์ ๗. เกิดขึ้นด้วยสมุฏฐาน ๔ อย่าง ในบรรดาสมุฏฐานแห่งอาบัติ ๖ คือ บางทีเกิดขึ้นทางกาย ไม่เกิดขึ้นทางวาจา ไม่เกิดขึ้นทางจิต, บางทีเกิดขึ้นทางกายและวาจา ไม่เกิดขึ้นทางจิต, บางทีเกิดขึ้นทางกายและจิต ไม่เกิดขึ้นทางวาจา, บางทีเกิดขึ้นทางกาย วาจา และจิต. เป็นอาปัตตาธิกรณ์ ในบรรดาอธิกรณ์ ๔. ระงับด้วยสมถะ ๓ อย่าง ในบรรดาสมถะ ๗ คือ บางทีระงับด้วยสัมมุขาวินัยและปฏิญญาตกรณะ บางทีระงับด้วยสัมมุขาวินัยและติณวัตถารกะ.

Samuccayavāro niṭṭhito aṭṭhamo.

สมุจจยวารที่ ๘ จบแล้ว

Aṭṭha paccayavārā niṭṭhitā.

ปัจจยวาร ๘ วาร จบแล้ว

Bhikkhunīvibhaṅge soḷasa mahāvārā niṭṭhitā.

มหาวาร ๑๖ วาร ในภิกขุนีวิภังค์ จบแล้ว

Samuṭṭhānasīsasaṅkhepo

สังเขปหัวข้อสมุฏฐาน

Samuṭṭhānassuddānaṃ

อุทานของสมุฏฐาน

257.

๒๕๗.

Aniccā [Pg.157] sabbe saṅkhārā, dukkhānattā ca saṅkhatā;

Nibbānañceva paññatti, anattā iti nicchayā.

สังขารทั้งปวงไม่เที่ยง สังขตธรรมทั้งหลายเป็นทุกข์และเป็นอนัตตา พึงตัดสินว่า แม้นิพพานและบัญญัติก็เป็นอนัตตา

Buddhacande anuppanne, buddhādicce anuggate;

Tesaṃ sabhāgadhammānaṃ, nāmamattaṃ na nāyati.

เมื่อพระพุทธเจ้าผู้เปรียบดังดวงจันทร์ยังไม่เกิดขึ้น เมื่อพระพุทธเจ้าผู้เปรียบดังดวงอาทิตย์ยังไม่อุบัติขึ้น แม้เพียงชื่อแห่งสภาวธรรมเหล่านั้นก็ไม่ปรากฏ

Dukkaraṃ vividhaṃ katvā, pūrayitvāna pāramī;

Uppajjanti mahāvīrā, cakkhubhūtā sabrahmake.

พระมหาวีรเจ้าทั้งหลาย ผู้ทรงเป็นดุจดวงตาของโลกพร้อมทั้งพรหมโลก ทรงกระทำกรรมที่ทำได้ยากนานาประการ ทรงบำเพ็ญบารมีให้เต็มเปี่ยมแล้ว ย่อมอุบัติขึ้น

Te desayanti saddhammaṃ, dukkhahāniṃ sukhāvahaṃ;

Aṅgīraso sakyamuni, sabbabhūtānukampako.

พระศากยมุนีผู้มีพระรัศมีแผ่ออกจากพระวรกาย ผู้ทรงอนุเคราะห์แก่สรรพสัตว์ทั้งปวง พระองค์นั้น ย่อมทรงแสดงสัทธรรมอันเป็นเครื่องกำจัดทุกข์และนำมาซึ่งความสุข

Sabbasattuttamo sīho, piṭake tīṇi desayi;

Suttantamabhidhammañca, vinayañca mahāguṇaṃ.

พระองค์ผู้ประเสริฐกว่าสรรพสัตว์ทั้งปวง ผู้ทรงเป็นดุจราชสีห์ ได้ทรงแสดงปิฎก ๓ คือ สุตตันตะ อภิธรรม และพระวินัยอันมีคุณมาก

Evaṃ nīyati saddhammo, vinayo yadi tiṭṭhati;

Ubhato ca vibhaṅgāni, khandhakā yā ca mātikā.

ถ้าพระวินัยยังตั้งอยู่ สัทธรรมก็ย่อมดำรงอยู่ได้, อุภโตวิภังค์ ขันธกะ และมาติกา ก็เช่นกัน

Mālā suttaguṇeneva, parivārena ganthitā;

Tasseva parivārassa, samuṭṭhānaṃ niyato kataṃ.

(คัมภีร์เหล่านั้น) ร้อยกรองไว้ด้วยคัมภีร์บริวาร เหมือนพวงมาลัยที่ร้อยไว้ด้วยเส้นด้ายฉะนั้น, นิยตสมุฏฐานก็ถูกจัดทำไว้ในคัมภีร์บริวารนั้นเอง

Sambhedaṃ nidānaṃ caññaṃ, sutte dissanti upari;

Tasmā sikkhe parivāraṃ, dhammakāmo supesaloti.

สัมภินนสมุฏฐานและนิทานอย่างอื่น ก็ปรากฏอยู่ในพระสูตรเบื้องบน (คือคัมภีร์บริวาร) นั้น, เพราะฉะนั้น สัตบุรุษผู้ใคร่ธรรม มีศีลอันน่ารัก พึงศึกษาคัมภีร์บริวารเถิด

Terasasamuṭṭhānaṃ

เตรสสมุฏฐาน (สมุฏฐาน ๑๓ อย่าง)

Vibhaṅge dvīsu paññattaṃ, uddisanti uposathe;

Pavakkhāmi samuṭṭhānaṃ, yathāñāyaṃ suṇātha me.

สิกขาบทใดที่ทรงบัญญัติไว้ในวิภังค์ทั้งสอง ที่ท่านสวดแสดงในวันอุโบสถ, เราจักกล่าวสมุฏฐานของสิกขาบทนั้นตามแนวทางที่ถูกต้อง ขอท่านทั้งหลายจงฟังคำของเรา

Pārājikaṃ yaṃ paṭhamaṃ, dutiyañca tato paraṃ;

Sañcarittānubhāsanañca, atirekañca cīvaraṃ.

สมุฏฐานแห่งปาราชิกสิกขาบทที่ ๑, สมุฏฐานแห่งสิกขาบทที่ ๒, นอกจากนั้นยังมีสมุฏฐานแห่งสัญจริตตสิกขาบทและสมนุภาสนสิกขาบท, และสมุฏฐานแห่งอติเรกจีวรสิกขาบท

Lomāni padasodhammo, bhūtaṃ saṃvidhānena ca;

Theyyadesanacorī ca, ananuññātāya terasa.

สมุฏฐานแห่งเอฬกลมสิกขาบท, ปทโสธัมมสิกขาบท, ภูตาโรจนสิกขาบท, สังวิธานสิกขาบท, เถยยสัตถสิกขาบท, ธัมมเทสนาสิกขาบท, โจรีวุฏฐาปนสิกขาบท, และอนนุญาตสิกขาบท รวมเป็น ๑๓

Terasete samuṭṭhāna nayā, viññūhi cintitā.Ekekasmiṃ samuṭṭhāne, sadisā idha dissare.

นัยแห่งสมุฏฐาน ๑๓ เหล่านี้ บัณฑิตทั้งหลายได้คิดไว้แล้ว ในสมุฏฐานแต่ละอย่างๆ ในที่นี้ ย่อมปรากฏสิกขาบทที่มีสมุฏฐานเช่นเดียวกัน

1. Paṭhamapārājikasamuṭṭhānaṃ

๑. ปฐมปาราชิกสมุฏฐาน

258.

๒๕๘.

Methunaṃ [Pg.158] sukkasaṃsaggo, aniyatā paṭhamikā;

Pubbūpaparipācitā, raho bhikkhuniyā saha.

เมถุนสิกขาบท, สุกกวิสัฏฐิสิกขาบท, กายสังสัคคสิกขาบท, อนิยตสิกขาบทที่ ๑, ปุพพูปคตสิกขาบท, ปริปาจิตสิกขาบท, และรโหสิกขาบท (การอยู่ร่วมกับภิกษุณีในที่ลับ)

Sabhojane raho dve ca, aṅguli udake hasaṃ;

Pahāre uggire ceva, tepaññāsā ca sekhiyā.

สโภชนสิกขาบท, รโหสิกขาบท ๒ สิกขาบท, อังคุลิปโตทกสิกขาบท, อุทกหสสิกขาบท, ปหารสิกขาบท, อุคคิรณสิกขาบท, และเสขิยสิกขาบท ๕๓ สิกขาบท

Adhakkhagāmāvassutā, talamaṭṭhañca suddhikā;

Vassaṃvuṭṭhā ca ovādaṃ, nānubandhe pavattiniṃ.

อธักขกสิกขาบท, คามันตรคมนสิกขาบท, อวัสสุตคาหนสิกขาบท, ตลฆาตกสิกขาบท, ชตุมัฏฐกสิกขาบท, อุทกสุทธิกสิกขาบท, วัสสังวุฏฐสิกขาบท, โอวาทสิกขาบท, นานุพันธนสิกขาบท, ปวัตตินีสิกขาบท

Chasattati ime sikkhā, kāyamānasikā katā;

Sabbe ekasamuṭṭhānā, paṭhamaṃ pārājikaṃ yathā.

สิกขาบท ๗๖ เหล่านี้ ท่านจัดไว้ว่ามีสมุฏฐานเกิดทางกายกับจิต สิกขาบททั้งหมดมีสมุฏฐานเดียว เหมือนปาราชิกสิกขาบทที่ ๑

Paṭhamapārājikasamuṭṭhānaṃ niṭṭhitaṃ.

ปฐมปาราชิกสมุฏฐาน จบ

2. Dutiyapārājikasamuṭṭhānaṃ

๒. ทุติยปาราชิกสมุฏฐาน

259.

๒๕๙.

Adinnaṃ viggahuttari, duṭṭhullā attakāminaṃ;

Amūlā aññabhāgiyā, aniyatā dutiyikā.

อทินนาทานสิกขาบท, มนุสสวิคคหสิกขาบท, อุตตริมนุสสธัมมสิกขาบท, ทุฏฐุลลวาจาสิกขาบท, อัตตกามปาริจริยสิกขาบท, อมูลกสิกขาบท, อัญญภาคิยสิกขาบท, อนิยตสิกขาบทที่ ๒

Acchinde pariṇāmane, musā omasapesuṇā;

Duṭṭhullā pathavīkhaṇe, bhūtaṃ aññāya ujjhāpe.

อัจฉินทนสิกขาบท, ปริณามนสิกขาบท, มุสาวาทสิกขาบท, โอมสวาทสิกขาบท, ภิกขุเปสุญญสิกขาบท, ทุฏฐุลลาปัตติอาโรจนสิกขาบท, ปฐวีขณนสิกขาบท, ภูตคามสิกขาบท, อัญญวาทกสิกขาบท, อุชฌาปนกสิกขาบท

Nikkaḍḍhanaṃ siñcanañca, āmisahetu bhuttāvī;

Ehi anādari bhiṃsā, apanidhe ca jīvitaṃ.

นิกกัฑฒนสิกขาบท, สิญจนสิกขาบท, อามิสเหตุสิกขาบท, ภุตตาวีสิกขาบท, เอหิสิกขาบท, อนาทริยสิกขาบท, ภิงสาปนสิกขาบท, อปนิธาปนสิกขาบท, และชีวิตสิกขาบท

Jānaṃ sappāṇakaṃ kammaṃ, ūnasaṃvāsanāsanā;

Sahadhammikavilekhā, moho amūlakena ca.

ชานังสัปปาณกสิกขาบท, กัมมอุกโกฏนสิกขาบท, อูนวีสติวัสสสิกขาบท, อุกขิตตกสังวาสสิกขาบท, นาสิตกสามเณรสัมโภคสิกขาบท, สหธัมมิกวุจจมานสิกขาบท, วิเลขนสิกขาบท, โมหนสิกขาบท, และอมูลกานุทธংসนสิกขาบท

Kukkuccaṃ dhammikaṃ cīvaraṃ, datvā pariṇāmeyya puggale;

Kiṃ te akālaṃ acchinde, duggahī nirayena ca.

กุกกุจจุปปาทนสิกขาบท, ธัมมิกสิกขาบท (ฉันทัง ทัตวา ขิยนสิกขาบท), จีวรัง ทัตวา ขิยนสิกขาบท, ปุคคลปริณามนสิกขาบท, ทุติยอวัสสุตสิกขาบท, อกาลจีวรภาชนสิกขาบท, จีวรปริวรรตอัจฉันทนสิกขาบท, ปรังอุชฌาปนสิกขาบท, และอภิสปนสิกขาบท

Gaṇaṃ vibhaṅgaṃ dubbalaṃ, kathināphāsupassayaṃ;

Akkosacaṇḍī maccharī, gabbhinī ca pāyantiyā.

คณจีวรลาภสิกขาบท, จีวรวิภังคสิกขาบท, ทุพพลจีวรปัจจาสาสิกขาบท, กฐินุทธารสิกขาบท, อผาสุกรณสิกขาบท, อุปัสสยสิกขาบท, อักโกสสิกขาบท, จัณฑิกสิกขาบท, กุลมัจฉรีสิกขาบท, คัพภินีสิกขาบท, และปายันตีสิกขาบท

Dvevassaṃ [Pg.159] sikkhā saṅghena, tayo ceva gihīgatā;

Kumāribhūtā tisso ca, ūnadvādasasammatā.

เทววสสสิกขาบท, สังเฆน อสัมมตสิกขาบท, คิหิคตสิกขาบท ๓ สิกขาบท, กุมารีภูตสิกขาบท ๓ สิกขาบท, และอูนทวาทสวสสวุฏฐาปนสิกขาบท และปริปุณณทวาทสวสสวุฏฐาปนสิกขาบท

Alaṃ tāva sokāvāsaṃ, chandā anuvassā ca dve;

Sikkhāpadā sattatime, samuṭṭhānā tikā katā.

อลันตาวสิกขาบท, โสกาวาสสิกขาบท, ฉันทสิกขาบท (ปาริวาสิกฉันททานสิกขาบท), อนุวสสวุฏฐาปนสิกขาบท และเทววุฏฐาปนสิกขาบท สิกขาบท ๗๐ เหล่านี้ ท่านจัดไว้ว่าเป็นติกสมุฏฐาน

Kāyacittena na vācā, vācācittaṃ na kāyikaṃ;

Tīhi dvārehi jāyanti, pārājikaṃ dutiyaṃ yathā.

(สิกขาบทเหล่านี้) เกิดทางกายกับจิต ไม่เกิดทางวาจา, เกิดทางวาจากับจิต ไม่เกิดทางกาย, เกิดทางทวาร ๓ เหมือนทุติยปาราชิก

Dutiyapārājikasamuṭṭhānaṃ niṭṭhitaṃ.

ทุติยปาราชิกสมุฏฐาน จบ

3. Sañcarittasamuṭṭhānaṃ

๓. สัญจริตตสมุฏฐาน

260.

๒๖๐.

Sañcarī kuṭi vihāro, dhovanañca paṭiggaho;

Viññattuttari abhihaṭṭhuṃ, ubhinnaṃ dūtakena ca.

สัญจริตตสิกขาบท, กุฏิกาสิกขาบท, วิหารสิกขาบท, โธวนสิกขาบท (ปุราณจีวรโธวนสิกขาบท), ปฏิคคหสิกขาบท (จีวรปฏิคคหณสิกขาบท), วิญญัตติสิกขาบท (อัญญาตกวิญญัตติสิกขาบท), ตตุตตริสาทิยนสิกขาบท, อุปักขฏสิกขาบท ๒ สิกขาบท, และทูตกสิกขาบท

Kosiyā suddhadvebhāgā, chabbassāni nisīdanaṃ;

Riñcanti rūpikā ceva, ubho nānappakārakā.

โกสิยสิกขาบท, สุทธกาฬกสิกขาบท, เทวภาคสิกขาบท, ฉัพพัสสสิกขาบท, นิสีทนสันถตสิกขาบท, เอฬกโลมโธวาปนสิกขาบท, รูปิยสิกขาบท, และนานัปปการกสิกขาบท ๒ สิกขาบท (คือ รูปิยสังโวหารสิกขาบท และ กยวิกยสิกขาบท)

Ūnabandhanavassikā, suttaṃ vikappanena ca;

Dvāradānasibbāni ca, pūvapaccayajoti ca.

อูนปัญจพันธนสิกขาบท, วัสสิกสาฏิกสิกขาบท, สุตตวิญญัตติสิกขาบท, เปสการสิกขาบท, มหัลลกวิหารสิกขาบท, จีวรทานสิกขาบท, จีวรสิพพนสิกขาบท, กาณมาตาสิกขาบท, มหานามสิกขาบท, และโชติสิกขาบท

Ratanaṃ sūci mañco ca, tūlaṃ nisīdanakaṇḍu ca;

Vassikā ca sugatena, viññatti aññaṃ cetāpanā.

รตนสิกขาบท, สูจิฆรสิกขาบท, มัญจสิกขาบท, ตูโลนัทธสิกขาบท, นิสีทนสิกขาบท, กัณฑุปฏิจฉาทิสิกขาบท, วัสสิกสาฏิกสิกขาบท, สุคตสิกขาบท (นันทัตเถรสิกขาบท), อัญญวิญญาปนสิกขาบท, และอัญญเจตาปนสิกขาบท

Dve saṅghikā mahājanikā, dve puggalalahukā garu;

Dve vighāsā sāṭikā ca, samaṇacīvarena ca.

สังฆิกสิกขาบท ๒ สิกขาบท, มหาชนิกสิกขาบท ๒ สิกขาบท, ปุคคลสิกขาบท, ลหุกสิกขาบท, ครุสิกขาบท, วิฆาสสิกขาบท ๒ สิกขาบท, สาฏิกสิกขาบท, และสมณจีวรสิกขาบท

Samapaññāsime dhammā, chahi ṭhānehi jāyare;

Kāyato na vācācittā, vācato na kāyamanā.

สิกขาบท ๕๐ ถ้วนเหล่านี้ เกิดจากฐาน ๖ อย่าง คือ เกิดทางกาย ไม่เกิดทางวาจากับจิต, เกิดทางวาจา ไม่เกิดทางกายกับใจ

Kāyavācā na ca cittā, kāyacittā na vācikā ;

Vācācittā na kāyena, tīhi dvārehi jāyare.

เกิดทางกายกับวาจา ไม่เกิดทางจิต, เกิดทางกายกับจิต ไม่เกิดทางวาจา, เกิดทางวาจากับจิต ไม่เกิดทางกาย, (และ) เกิดทางทวาร ๓

Chasamuṭṭhānikā ete, sañcarittena sādisā.

สิกขาบทเหล่านี้ เป็นฉสมุฏฐานิกะ (มีสมุฏฐาน ๖) เหมือนกับสัญจริตตสิกขาบท

Sañcarittasamuṭṭhānaṃ niṭṭhitaṃ.

สัญจริตตสมุฏฐาน จบ

4. Samanubhāsanāsamuṭṭhānaṃ

๔. สมนุภาสนาสมุฏฐาน

261.

๒๖๑.

Bhedānuvattadubbaca[Pg.160], dūsaduṭṭhulladiṭṭhi ca;

Chandaṃ ujjagghikā dve ca, dve ca saddā na byāhare.

เภทานุวัตตกสิกขาบท, ทุพพจสิกขาบท, กุลทูสกสิกขาบท, ทุฏฐุลลสิกขาบท, ทิฏฐิสิกขาบท, ฉันทสิกขาบท, อุชชัคฆิกสิกขาบท ๒ สิกขาบท, สัททสิกขาบท ๒ สิกขาบท, และนัพยาหรณสิกขาบท

Chamā nīcāsane ṭhānaṃ, pacchato uppathena ca;

Vajjānuvattigahaṇā, osāre paccācikkhanā.

ฉมาสิกขาบท, นีจาสนสิกขาบท, ฐานสิกขาบท, ปัจฉโตสิกขาบท, อุปปเถนสิกขาบท, วัชชัปปฏิจฉาทนสิกขาบท, อุกขิตตานุวัตตนสิกขาบท, คหณสิกขาบท (อัฏฐวัตถุกสิกขาบท), โอสารณสิกขาบท, และปัจจาจิกขณสิกขาบท

Kismiṃ saṃsaṭṭhā dve vadhi, visibbe dukkhitāya ca;

Puna saṃsaṭṭhā na vūpasame, ārāmañca pavāraṇā.

กิสมิญจิเทวสิกขาบท, สังสัฏฐสิกขาบท ๒ สิกขาบท, วธิสิกขาบท, วิสิพเพสิกขาบท, ทุกขิตาสิกขาบท, สังสัฏฐสิกขาบทอีก, นวูปสมสิกขาบท, อารามสิกขาบท, และปวารณา

Anvaddhaṃ saha jīviniṃ, dve cīvaraṃ anubandhanā;

Sattatiṃsa ime dhammā, kāyavācāya cittato.

อันวัฑฒสิกขาบท, สหชีวินีสิกขาบท ๒ สิกขาบท, จีวรสิกขาบท, อนุพันธนาสิกขาบท สิกขาบท ๓๗ เหล่านี้ (เกิด) จากกาย วาจา และจิต

Sabbe ekasamuṭṭhānā, samanubhāsanā yathā.

ทั้งหมดเป็นเอกสมุฏฐาน เหมือนสมนุภาสนสิกขาบท

Samanubhāsanāsamuṭṭhānaṃ niṭṭhitaṃ.

สมนุภาสนาสมุฏฐาน จบ

5. Kathinasamuṭṭhānaṃ

๕. กฐินสมุฏฐาน

262.

๒๖๒.

Ubbhataṃ kathinaṃ tīṇi, paṭhamaṃ pattabhesajjaṃ;

Accekaṃ cāpi sāsaṅkaṃ, pakkamantena vā duve.

กฐินสิกขาบท ๓ สิกขาบทที่ขึ้นต้นด้วย "อุพภตัง", ปฐมปัตตสิกขาบท, เภสัชชสิกขาบท, อัจเจกจีวรสิกขาบท, สาสังกสิกขาบท, และปักกมันตสิกขาบท ๒ สิกขาบท

Upassayaṃ paramparā, anatirittaṃ nimantanā;

Vikappaṃ rañño vikāle, vosāsāraññakena ca.

อุปัสสยสิกขาบท, ปรัมปรโภชนสิกขาบท, อนติริตตสิกขาบท, นิมันตนสิกขาบท, วิกัปปนสิกขาบท, รัญโญสิกขาบท, วิกาลสิกขาบท, และโวสาสารัญญกสิกขาบท (คือ ทุติยปาฏิเทสนียะ และ จตุตถปาฏิเทสนียะ)

Ussayāsannicayañca, pure pacchā vikāle ca;

Pañcāhikā saṅkamanī, dvepi āvasathena ca.

อุสสยวาทิกสิกขาบท, สันนิจยสิกขาบท, ปุเรภัตตสิกขาบท, ปัจฉาภัตตสิกขาบท, วิกาลสิกขาบท, ปัญจาหิกสิกขาบท, สังคมนียสิกขาบท, และอาวสถสิกขาบท ๒ สิกขาบท

Pasākhe āsane ceva, tiṃsa ekūnakā ime;

Kāyavācā na ca cittā, tīhi dvārehi jāyare.

ปสาขสิกขาบท, อาสนสิกขาบท สิกขาบท ๒๙ เหล่านี้ เกิดทางกายกับวาจา ไม่เกิดทางจิต, (และ) เกิดทางทวาร ๓

Dvisamuṭṭhānikā sabbe, kathinena sahāsamā.

ทั้งหมดเป็นทวิสมุฏฐานิกะ (มีสมุฏฐาน ๒) เหมือนกับกฐินสิกขาบท

Kathinasamuṭṭhānaṃ niṭṭhitaṃ.

กฐินสมุฏฐาน จบ

6. Eḷakalomasamuṭṭhānaṃ

๖. เอฬกลอมสมุฏฐาน

263.

๒๖๓.

Eḷakalomā [Pg.161] dve seyyā, āhacca piṇḍabhojanaṃ;

Gaṇavikālasannidhi, dantaponena celakā.

เอฬกลอมสิกขาบท, สหเสยยสิกขาบท ๒ สิกขาบท, อาหัจจปิณฑโภชนสิกขาบท, คณโภชนสิกขาบท, วิกาลโภชนสิกขาบท, สันนิธิการกสิกขาบท, ทันตโปนสิกขาบท, อเจลกสิกขาบท

Uyyuttaṃ senaṃ uyyodhi, surā orena nhāyanā;

Dubbaṇṇe dve desanikā, lasuṇupatiṭṭhe naccanā.

อุยยุตตเสนสิกขาบท, เสนาวสนสิกขาบท, อุยโยธิกสิกขาบท, สุราปานสิกขาบท, โอเรนัทธมาสนหานสิกขาบท, ทุพพัณณกรณสิกขาบท, ปาฏิเทสนียสิกขาบท ๒ สิกขาบท, ลสุณสิกขาบท, อุปัฏฐิตสิกขาบท, นัจจนสิกขาบท

Nhānamattharaṇaṃ seyyā, antoraṭṭhe tathā bahi;

Antovassaṃ cittāgāraṃ, āsandi suttakantanā.

นหานสิกขาบท, อัตถรณสิกขาบท, เสยยสิกขาบท, อันโตรัฏฐสิกขาบท, ติโรรัฏฐสิกขาบท, อันโตวสฺสสิกขาบท, จิตตาคารสิกขาบท, อาสันทิสิกขาบท, สุตตกันตนสิกขาบท

Veyyāvaccaṃ sahatthā ca, abhikkhukāvāsena ca;

Chattaṃ yānañca saṅghāṇiṃ, alaṅkāraṃ gandhavāsitaṃ.

เวยยาวัจจสิกขาบท, สหัตถสิกขาบท, อภิกขุกาวาสสิกขาบท, ฉัตตสิกขาบท, ยานสิกขาบท, สังฆาณิสิกขาบท, อลังการสิกขาบท, คันธวาสิตสิกขาบท

Bhikkhunī sikkhamānā ca, sāmaṇerī gihiniyā;

Asaṃkaccikā āpatti, cattārīsā catuttari.

ภิกขุนีอุมมัททนสิกขาบท, สิกขมานอุมมัททนสิกขาบท, สามเณรีอุมมัททนสิกขาบท, คิหินีอุมมัททนสิกขาบท, อสังกัจจิกาบัติ, สิกขาบท ๔๔ สิกขาบท

Kāyena na vācācittena, kāyacittena na vācato;

Dvisamuṭṭhānikā sabbe, samā eḷakalomikāti.

(สิกขาบทเหล่านี้) เกิดขึ้นทางกาย ไม่เกิดขึ้นทางวาจาและจิต, เกิดขึ้นทางกายและจิต ไม่เกิดขึ้นทางวาจา, สิกขาบททั้งหมดเป็นทวิสมุฏฐาน เหมือนกับเอฬกลอมสิกขาบท

Eḷakalomasamuṭṭhānaṃ niṭṭhitaṃ.

เอฬกลอมสมุฏฐาน จบ

7. Padasodhammasamuṭṭhānaṃ

๗. ปทโสธัมมสมุฏฐาน

264.

๒๖๔.

Padaññatra asammatā, tathā atthaṅgatena ca;

Tiracchānavijjā dve vuttā, anokāso ca pucchanā.

ปทโสธัมมสิกขาบท, อัญญตรสิกขาบท, อสัมมตสิกขาบท, และอัตถังคตสิกขาบท, ติรัจฉานวิชชาสิกขาบท ๒ สิกขาบทที่ทรงแสดงไว้, และอโนกาสปุจฉนสิกขาบท

Satta sikkhāpadā ete, vācā na kāyacittato ;

Vācācittena jāyanti, na tu kāyena jāyare.

สิกขาบท ๗ สิกขาบทเหล่านี้ เกิดขึ้นทางวาจา ไม่เกิดขึ้นทางกายและจิต, เกิดขึ้นทางวาจาและจิต แต่ไม่เกิดขึ้นทางกาย

Dvisamuṭṭhānikā sabbe, padasodhammasadisā.

สิกขาบททั้งหมดเป็นทวิสมุฏฐาน เหมือนกับปทโสธัมมสิกขาบท

Padasodhammasamuṭṭhānaṃ niṭṭhitaṃ.

ปทโสธัมมสมุฏฐาน จบ

8. Addhānasamuṭṭhānaṃ

๘. อัทธานสมุฏฐาน

265.

๒๖๕.

Addhānanāvaṃ [Pg.162] paṇītaṃ, mātugāmena saṃhare;

Dhaññaṃ nimantitā ceva, aṭṭha ca pāṭidesanī.

อัทธานสิกขาบท, นาวาสิกขาบท, ปณีตโภชนสิกขาบท, มาตุคามสิกขาบท, โลมสังหรสิกขาบท, ธัญญสิกขาบท, นิมันติตสิกขาบท, และปาฏิเทสนียสิกขาบท ๘ สิกขาบท

Sikkhā pannarasa ete, kāyā na vācā na manā;

Kāyavācāhi jāyanti, na te cittena jāyare.

สิกขาบท ๑๕ สิกขาบทเหล่านี้ เกิดขึ้นทางกาย ไม่เกิดขึ้นทางวาจา ไม่เกิดขึ้นทางจิต, เกิดขึ้นทางกายและวาจา แต่สิกขาบทเหล่านั้นไม่เกิดขึ้นทางจิต

Kāyacittena jāyanti, na te jāyanti vācato;

Kāyavācāhi cittena, samuṭṭhānā catubbidhā.

เกิดขึ้นทางกายและจิต แต่สิกขาบทเหล่านั้นไม่เกิดขึ้นทางวาจา, เกิดขึ้นทางกายและวาจาและจิต สมุฏฐานมี ๔ อย่าง

Paññattā buddhañāṇena, addhānena sahā samā.

อันพระพุทธเจ้าผู้มีพระญาณทรงบัญญัติไว้ ซึ่งเหมือนกับอัทธานสิกขาบท

Addhānasamuṭṭhānaṃ niṭṭhitaṃ.

อัทธานสมุฏฐาน จบ

9. Theyyasatthasamuṭṭhānaṃ

๙. เถยยสัตถสมุฏฐาน

266.

๒๖๖.

Theyyasatthaṃ upassuti, sūpaviññāpanena ca;

Rattichannañca okāsaṃ, ete byūhena sattamā.

เถยยสัตถสิกขาบท, อุปัสสุติสิกขาบท, สูปวิญญาปนสิกขาบท, รัตติสิกขาบท, ฉันนสิกขาบท, โอกาสสิกขาบท, และพยูหสิกขาบทเป็นที่ ๗

Kāyacittena jāyanti, na te jāyanti vācato;

Tīhi dvārehi jāyanti, dvisamuṭṭhānikā ime.

(สิกขาบทเหล่านี้) เกิดขึ้นทางกายและจิต แต่ไม่เกิดขึ้นทางวาจา, เกิดขึ้นทางทวาร ๓, สิกขาบทเหล่านี้เป็นทวิสมุฏฐาน

Theyyasatthasamuṭṭhānā, desitādiccabandhunā.

พระพุทธเจ้าผู้เป็นเผ่าพันธุ์แห่งพระอาทิตย์ ทรงแสดงแล้วว่าเป็นเถยยสัตถสมุฏฐาน

Theyyasatthasamuṭṭhānaṃ niṭṭhitaṃ.

เถยยสัตถสมุฏฐาน จบ

10. Dhammadesanāsamuṭṭhānaṃ

๑๐. ธัมมเทสนาสมุฏฐาน

267.

๒๖๗.

Chattapāṇissa saddhammaṃ, na desenti tathāgatā;

Evameva daṇḍapāṇissa, satthaāvudhapāṇinaṃ.

พระตถาคตเจ้าทั้งหลาย ย่อมไม่ทรงแสดงสัทธรรมแก่คนถือร่ม, ฉันนั้นเหมือนกัน (ย่อมไม่ทรงแสดง) แก่คนถือไม้เท้า, แก่คนถือศัสตราและอาวุธ

Pādukupāhanā yānaṃ, seyyapallatthikāya ca;

Veṭhitoguṇṭhito ceva, ekādasamanūnakā.

(ย่อมไม่ทรงแสดง) แก่คนสวมรองเท้าไม้, สวมรองเท้า, นั่งบนยาน, นอนอยู่บนที่นอน, และนั่งรัดเข่า, และแก่คนโพกศีรษะและคนคลุมศีรษะ, (สิกขาบท) ๑๑ สิกขาบทถ้วน

Vācācittena jāyanti, na te jāyanti kāyato;

Sabbe ekasamuṭṭhānā, samakā dhammadesane.

(สิกขาบทเหล่านี้) เกิดขึ้นทางวาจาและจิต แต่ไม่เกิดขึ้นทางกาย, ทั้งหมดเป็นเอกสมุฏฐาน เหมือนกับธัมมเทสนาสิกขาบท

Dhammadesanāsamuṭṭhānaṃ niṭṭhitaṃ.

ธัมมเทสนาสมุฏฐาน จบ

11. Bhūtārocanasamuṭṭhānaṃ

๑๑. ภูตาโรจนสมุฏฐาน

268.

๒๖๘.

Bhūtaṃ [Pg.163] kāyena jāyati, na vācā na ca cittato;

Vācato ca samuṭṭhāti, na kāyā na ca cittato.

ภูตาโรจนสิกขาบท เกิดขึ้นทางกาย ไม่เกิดขึ้นทางวาจา และไม่เกิดขึ้นทางจิต และเกิดขึ้นทางวาจา ไม่เกิดขึ้นทางกาย และไม่เกิดขึ้นทางจิต

Kāyavācāya jāyati, na tu jāyati cittato;

Bhūtārocanakā nāma, tīhi ṭhānehi jāyati.

เกิดขึ้นทางกายและวาจา แต่ไม่เกิดขึ้นทางจิต สิกขาบทชื่อภูตาโรจนะ เกิดขึ้นจากฐานะ 3 อย่าง

Bhūtārocanasamuṭṭhānaṃ niṭṭhitaṃ.

สมุฏฐานแห่งภูตาโรจนสิกขาบท จบแล้ว

12. Corivuṭṭhāpanasamuṭṭhānaṃ

๑๒. สมุฏฐานแห่งโจรีวุฏฐาปนสิกขาบท

269.

๒๖๙.

Corī vācāya cittena, na taṃ jāyati kāyato;

Jāyati tīhi dvārehi, corivuṭṭhāpanaṃ idaṃ;

Akataṃ dvisamuṭṭhānaṃ, dhammarājena bhāsitaṃ.

โจรีวุฏฐาปนสิกขาบท เกิดขึ้นทางวาจาและจิต สิกขาบทนั้นไม่เกิดขึ้นทางกาย เกิดขึ้นจากทวาร 3 โจรีวุฏฐาปนสิกขาบทนี้ พระธรรมราชาตรัสว่าเป็นอกตทวิสมุฏฐาน

Corivuṭṭhāpanasamuṭṭhānaṃ niṭṭhitaṃ.

สมุฏฐานแห่งโจรีวุฏฐาปนสิกขาบท จบแล้ว

13. Ananuññātasamuṭṭhānaṃ

๑๓. สมุฏฐานแห่งอนนุญาตสิกขาบท

270.

๒๗๐.

Ananuññātaṃ vācāya, na kāyā na ca cittato;

Jāyati kāyavācāya, na taṃ jāyati cittato.

อนนุญาตสิกขาบท เกิดขึ้นทางวาจา ไม่เกิดขึ้นทางกาย และไม่เกิดขึ้นทางจิต เกิดขึ้นทางกายและวาจา สิกขาบทนั้นไม่เกิดขึ้นทางจิต

Jāyati vācācittena, na taṃ jāyati kāyato;

Jāyati tīhi dvārehi, akataṃ catuṭhānikaṃ.

เกิดขึ้นทางวาจาและจิต สิกขาบทนั้นไม่เกิดขึ้นทางกาย เกิดขึ้นจากทวาร 3 เป็นอกตจตุสมุฏฐาน

Ananuññātasamuṭṭhānaṃ niṭṭhitaṃ.

สมุฏฐานแห่งอนนุญาตสิกขาบท จบแล้ว

Samuṭṭhānañhi saṅkhepaṃ, dasa tīṇi sudesitaṃ;

Asammohakaraṃ ṭhānaṃ, nettidhammānulomikaṃ;

Dhārayanto imaṃ viññū, samuṭṭhāne na muyhatīti.

สมุฏฐาน 13 ประการนี้ ที่ทรงแสดงไว้ดีแล้วโดยย่อ เป็นเหตุไม่ให้หลง เป็นไปตามหลักธรรมในพระวินัย ผู้มีปัญญาทรงจำสมุฏฐานนี้ไว้ ย่อมไม่หลงในสมุฏฐานทั้งหลาย

Samuṭṭhānasīsasaṅkhepo niṭṭhito.

สังเขปหัวข้อสมุฏฐาน จบแล้ว

Antarapeyyālaṃ

อันตรเปยยาล

Katipucchāvāro

กติปุจฉาวาร

271. Kati [Pg.164] āpattiyo? Kati āpattikkhandhā? Kati vinītavatthūni? Kati agāravā? Kati gāravā? Kati vinītavatthūni? Kati vipattiyo? Kati āpattisamuṭṭhānā? Kati vivādamūlāni? Kati anuvādamūlāni? Kati sāraṇīyā dhammā? Kati bhedakaravatthūni? Kati adhikaraṇāni? Kati samathā?

๒๗๑. อาบัติมีเท่าไร อาบัติขันธ์มีเท่าไร วินีตวัตถุมีเท่าไร อคารวะมีเท่าไร คารวะมีเท่าไร วินีตวัตถุมีเท่าไร วิบัติมีเท่าไร อาปัตติสมุฏฐานมีเท่าไร วิวาทมูลมีเท่าไร อนุวาทมูลมีเท่าไร สาราณิยธรรมมีเท่าไร เภทกรวัตถุมีเท่าไร อธิกรณ์มีเท่าไร สมถะมีเท่าไร

Pañca āpattiyo. Pañca āpattikkhandhā. Pañca vinītavatthūni. Satta āpattiyo. Satta āpattikkhandhā. Satta vinītavatthūni. Cha agāravā. Cha gāravā. Cha vinītavatthūni. Catasso vipattiyo. Cha āpattisamuṭṭhānā. Cha vivādamūlāni. Cha anuvādamūlāni. Cha sāraṇīyā dhammā. Aṭṭhārasa bhedakaravatthūni. Cattāri adhikaraṇāni. Satta samathā.

อาบัติมี 5 อาบัติขันธ์มี 5 วินีตวัตถุมี 5 อาบัติมี 7 อาบัติขันธ์มี 7 วินีตวัตถุมี 7 อคารวะมี 6 คารวะมี 6 วินีตวัตถุมี 6 วิบัติมี 4 อาปัตติสมุฏฐานมี 6 วิวาทมูลมี 6 อนุวาทมูลมี 6 สาราณิยธรรมมี 6 เภทกรวัตถุมี 18 อธิกรณ์มี 4 สมถะมี 7

Tattha katamā pañca āpattiyo? Pārājikāpatti, saṅghādisesāpatti, pācittiyāpatti, pāṭidesanīyāpatti, dukkaṭāpatti – imā pañca āpattiyo.

บรรดาอาบัติเหล่านั้น อาบัติ 5 เป็นไฉน คือ ปาราชิกาบัติ สังฆาทิเสสาบัติ ปาจิตติยาบัติ ปาฏิเทสนียาบัติ ทุกกฏาบัติ - เหล่านี้คืออาบัติ 5

Tattha katame pañca āpattikkhandhā? Pārājikāpattikkhandho, saṅghādisesāpattikkhandho, pācittiyāpattikkhandho, pāṭidesanīyāpattikkhandho, dukkaṭāpattikkhandho – ime pañca āpattikkhandhā.

บรรดาอาบัติขันธ์เหล่านั้น อาบัติขันธ์ 5 เป็นไฉน คือ ปาราชิกาบัติขันธ์ สังฆาทิเสสาบัติขันธ์ ปาจิตติยาบัติขันธ์ ปาฏิเทสนียาบัติขันธ์ ทุกกฏาบัติขันธ์ - เหล่านี้คืออาบัติขันธ์ 5

Tattha katamāni pañca vinītavatthūni? Pañcahi āpattikkhandhehi ārati virati paṭivirati veramaṇī akiriyā akaraṇaṃ anajjhāpatti velāanatikkamo setughāto – imāni pañca vinītavatthūni.

บรรดาอาบัติเหล่านั้น วินีตวัตถุ 5 เป็นไฉน คือ การงด การเว้น การเว้นขาด การกำจัดเวร การไม่ทำ การไม่ประกอบ การไม่ล่วงละเมิด การไม่ก้าวล่วงเขตแดน การทำลายซึ่งเครื่องกั้น จากอาบัติขันธ์ 5 - เหล่านี้คือวินีตวัตถุ 5

Tattha katamā satta āpattiyo? Pārājikāpatti, saṅghādisesāpatti, thullaccayāpatti, pācittiyāpatti, pāṭidesanīyāpatti, dukkaṭāpatti, dubbhāsitāpatti – imā satta āpattiyo.

บรรดาอาบัติเหล่านั้น อาบัติ 7 เป็นไฉน คือ ปาราชิกาบัติ สังฆาทิเสสาบัติ ถุลลัจจยาบัติ ปาจิตติยาบัติ ปาฏิเทสนียาบัติ ทุกกฏาบัติ ทุพภาสิตาบัติ - เหล่านี้คืออาบัติ 7

Tattha katame satta āpattikkhandhā? Pārājikāpattikkhandho, saṅghādisesāpattikkhandho, thullaccayāpattikkhandho, pācittiyāpattikkhandho, pāṭidesanīyāpattikkhandho, dukkaṭāpattikkhandho, dubbhāsitāpattikkhandho – ime satta āpattikkhandhā.

บรรดาอาบัติขันธ์เหล่านั้น อาบัติขันธ์ 7 เป็นไฉน คือ ปาราชิกาบัติขันธ์ สังฆาทิเสสาบัติขันธ์ ถุลลัจจยาบัติขันธ์ ปาจิตติยาบัติขันธ์ ปาฏิเทสนียาบัติขันธ์ ทุกกฏาบัติขันธ์ ทุพภาสิตาบัติขันธ์ - เหล่านี้คืออาบัติขันธ์ 7

Tattha [Pg.165] katamāni satta vinītavatthūni? Sattahi āpattikkhandhehi ārati virati paṭivirati veramaṇī akiriyā akaraṇaṃ anajjhāpatti velāanatikkamo setughāto – imāni satta vinītavatthūni.

บรรดาอาบัติเหล่านั้น วินีตวัตถุ 7 เป็นไฉน คือ การงด การเว้น การเว้นขาด การกำจัดเวร การไม่ทำ การไม่ประกอบ การไม่ล่วงละเมิด การไม่ก้าวล่วงเขตแดน การทำลายซึ่งเครื่องกั้น จากอาบัติขันธ์ 7 - เหล่านี้คือวินีตวัตถุ 7

Tattha katame cha agāravā? Buddhe agāravo, dhamme agāravo, saṅghe agāravo, sikkhāya agāravo, appamāde agāravo, paṭisandhāre agāravo – ime cha agāravā.

บรรดาอคารวะเหล่านั้น อคารวะ 6 เป็นไฉน คือ ความไม่เคารพในพระพุทธเจ้า ความไม่เคารพในพระธรรม ความไม่เคารพในพระสงฆ์ ความไม่เคารพในสิกขา ความไม่เคารพในความไม่ประมาท ความไม่เคารพในปฏิสันถาร - เหล่านี้คืออคารวะ 6

Tattha katame cha gāravā? Buddhe gāravo, dhamme gāravo, saṅghe gāravo, sikkhāya gāravo, appamāde gāravo, paṭisandhāre gāravo – ime cha gāravā.

บรรดาคารวะเหล่านั้น คารวะ 6 เป็นไฉน คือ ความเคารพในพระพุทธเจ้า ความเคารพในพระธรรม ความเคารพในพระสงฆ์ ความเคารพในสิกขา ความเคารพในความไม่ประมาท ความเคารพในปฏิสันถาร - เหล่านี้คือคารวะ 6

Tattha katamāni cha vinītavatthūni? Chahi agāravehi ārati virati paṭivirati veramaṇī akiriyā akaraṇaṃ anajjhāpatti velāanatikkamo setughāto – imāni cha vinītavatthūni.

บรรดาอคารวะเหล่านั้น วินีตวัตถุ 6 เป็นไฉน คือ การงด การเว้น การเว้นขาด การกำจัดเวร การไม่ทำ การไม่ประกอบ การไม่ล่วงละเมิด การไม่ก้าวล่วงเขตแดน การทำลายซึ่งเครื่องกั้น จากอคารวะ 6 - เหล่านี้คือวินีตวัตถุ 6

Tattha katamā catasso vipattiyo? Sīlavipatti, ācāravipatti, diṭṭhivipatti, ājīvavipatti – imā catasso vipattiyo.

บรรดาวิบัติเหล่านั้น วิบัติ 4 เป็นไฉน คือ สีลวิบัติ อาจารวิบัติ ทิฏฐิวิบัติ อาชีววิบัติ - เหล่านี้คือวิบัติ 4

Tattha katame cha āpattisamuṭṭhānā? Atthāpatti kāyato samuṭṭhāti, na vācato na cittato; atthāpatti vācato samuṭṭhāti, na kāyato na cittato; atthāpatti kāyato ca vācato ca samuṭṭhāti, na cittato; atthāpatti kāyato ca cittato ca samuṭṭhāti, na vācato; atthāpatti vācato ca cittato ca samuṭṭhāti, na kāyato; atthāpatti kāyato ca vācato ca cittato ca samuṭṭhāti – ime cha āpattisamuṭṭhānā.

บรรดาอาปัตติสมุฏฐานเหล่านั้น อาปัตติสมุฏฐาน 6 เป็นไฉน คือ มีอาบัติที่เกิดขึ้นทางกาย ไม่เกิดขึ้นทางวาจา ไม่เกิดขึ้นทางจิต มีอาบัติที่เกิดขึ้นทางวาจา ไม่เกิดขึ้นทางกาย ไม่เกิดขึ้นทางจิต มีอาบัติที่เกิดขึ้นทางกายและทางวาจา ไม่เกิดขึ้นทางจิต มีอาบัติที่เกิดขึ้นทางกายและทางจิต ไม่เกิดขึ้นทางวาจา มีอาบัติที่เกิดขึ้นทางวาจาและทางจิต ไม่เกิดขึ้นทางกาย มีอาบัติที่เกิดขึ้นทางกาย ทางวาจา และทางจิต - เหล่านี้คืออาปัตติสมุฏฐาน 6

272. Tattha katamāni cha vivādamūlāni? Idha bhikkhu kodhano hoti upanāhī. Yo so bhikkhu kodhano hoti upanāhī so sattharipi agāravo viharati appatisso, dhammepi agāravo viharati appatisso, saṅghepi agāravo viharati appatisso, sikkhāyapi na paripūrakārī hoti. Yo so bhikkhu satthari agāravo viharati appatisso, dhamme…pe… saṅghe…pe… sikkhāya na paripūrakārī, so saṅghe vivādaṃ janeti. Yo hoti vivādo bahujanāhitāya bahujanāsukhāya bahuno janassa anatthāya ahitāya dukkhāya devamanussānaṃ. Evarūpaṃ ce tumhe vivādamūlaṃ ajjhattaṃ vā bahiddhā vā samanupasseyyātha tatra tumhe [Pg.166] tasseva pāpakassa vivādamūlassa pahānāya vāyameyyātha. Evarūpaṃ ce tumhe vivādamūlaṃ ajjhattaṃ vā bahiddhā vā na samanupasseyyātha tatra tumhe tasseva pāpakassa vivādamūlassa āyatiṃ anavassavāya paṭipajjeyyātha. Evametassa pāpakassa vivādamūlassa pahānaṃ hoti. Evametassa pāpakassa vivādamūlassa āyatiṃ anavassavo hoti.

๒๗๒. ในบรรดาธรรมเหล่านั้น มูลแห่งวิวาห ๖ ประการเป็นไฉน? ภิกษุในธรรมวินัยนี้ เป็นผู้โกรธ เป็นผู้ผูกโกรธ ภิกษุใดเป็นผู้โกรธ เป็นผู้ผูกโกรธ ภิกษุนั้นย่อมไม่มีความเคารพ ไม่มีความยำเกรงในพระศาสดาอยู่, ไม่มีความเคารพ ไม่มีความยำเกรงในพระธรรมอยู่, ไม่มีความเคารพ ไม่มีความยำเกรงในพระสงฆ์อยู่, ไม่เป็นผู้ทำสิกขาให้บริบูรณ์. ภิกษุใดไม่มีความเคารพ ไม่มีความยำเกรงในพระศาสดาอยู่, ...ในพระธรรม... ...ในพระสงฆ์... ไม่เป็นผู้ทำสิกขาให้บริบูรณ์, ภิกษุนั้นย่อมก่อวิวาหขึ้นในสงฆ์. วิวาหนั้นย่อมเป็นไปเพื่อสิ่งที่ไม่เป็นประโยชน์เกื้อกูลแก่ชนหมู่มาก เพื่อความไม่สุขแก่ชนหมู่มาก เพื่อความฉิบหายแก่ชนหมู่มาก เพื่อสิ่งที่ไม่เป็นประโยชน์เกื้อกูล เพื่อทุกข์แก่เทวดาและมนุษย์ทั้งหลาย. หากเธอทั้งหลายพึงเห็นมูลแห่งวิวาหเช่นนี้ในภายในก็ตาม ในภายนอกก็ตาม, ในกรณีนั้น เธอทั้งหลายพึงพยายามเพื่อละมูลแห่งวิวาหอันลามกนั้นเสีย. หากเธอทั้งหลายไม่พึงเห็นมูลแห่งวิวาหเช่นนี้ในภายในก็ตาม ในภายนอกก็ตาม, ในกรณีนั้น เธอทั้งหลายพึงปฏิบัติเพื่อไม่ให้มูลแห่งวิวาหอันลามกนั้นเกิดขึ้นอีกในอนาคต. การละมูลแห่งวิวาหอันลามกนั้นย่อมมีได้ด้วยอาการอย่างนี้. การไม่เกิดขึ้นอีกในอนาคตของมูลแห่งวิวาหอันลามกนั้นย่อมมีได้ด้วยอาการอย่างนี้.

Puna caparaṃ bhikkhu makkhī hoti paḷāsī…pe… issukī hoti maccharī, saṭho hoti māyāvī, pāpiccho hoti micchādiṭṭhi, sandiṭṭhiparāmāsī hoti ādhānaggāhī duppaṭinissaggī. Yo so bhikkhu sandiṭṭhiparāmāsī hoti ādhānaggāhī duppaṭinissaggī so sattharipi agāravo viharati appatisso, dhammepi agāravo viharati appatisso, saṅghepi agāravo viharati appatisso, sikkhāyapi na paripūrakārī hoti. Yo so bhikkhu satthari agāravo viharati appatisso dhamme…pe… saṅghe…pe… sikkhāya na paripūrakārī, so saṅghe vivādaṃ janeti. Yo so hoti vivādo bahujanāhitāya bahujanāsukhāya bahuno janassa anatthāya ahitāya dukkhāya devamanussānaṃ. Evarūpaṃ ce tumhe vivādamūlaṃ ajjhattaṃ vā bahiddhā vā samanupasseyyātha tatra tumhe tasseva pāpakassa vivādamūlassa pahānāya vāyameyyātha. Evarūpaṃ ce tumhe vivādamūlaṃ ajjhattaṃ vā bahiddhā vā na samanupasseyyātha tatra tumhe tasseva pāpakassa vivādamūlassa āyatiṃ anavassavāya paṭipajjeyyātha. Evametassa pāpakassa vivādamūlassa pahānaṃ hoti. Evametassa pāpakassa vivādamūlassa āyatiṃ anavassavo hoti. Imāni cha vivādamūlāni.

อีกประการหนึ่ง ภิกษุเป็นผู้ลบหลู่คุณท่าน เป็นผู้ตีเสมอ...เป... เป็นผู้ริษยา เป็นผู้ตระหนี่, เป็นผู้โอ้อวด เป็นผู้มีมายา, เป็นผู้มีความปรารถนาลามก เป็นผู้มีความเห็นผิด, เป็นผู้ยึดมั่นทิฏฐิของตน เป็นผู้ยึดถืออย่างมั่นคง เป็นผู้สละได้ยาก. ภิกษุใดเป็นผู้ยึดมั่นทิฏฐิของตน เป็นผู้ยึดถืออย่างมั่นคง เป็นผู้สละได้ยาก ภิกษุนั้นย่อมไม่มีความเคารพ ไม่มีความยำเกรงในพระศาสดาอยู่, ไม่มีความเคารพ ไม่มีความยำเกรงในพระธรรมอยู่, ไม่มีความเคารพ ไม่มีความยำเกรงในพระสงฆ์อยู่, ไม่เป็นผู้ทำสิกขาให้บริบูรณ์. ภิกษุใดไม่มีความเคารพ ไม่มีความยำเกรงในพระศาสดาอยู่ ...ในพระธรรม... ...ในพระสงฆ์... ไม่เป็นผู้ทำสิกขาให้บริบูรณ์, ภิกษุนั้นย่อมก่อวิวาหขึ้นในสงฆ์. วิวาหนั้นย่อมเป็นไปเพื่อสิ่งที่ไม่เป็นประโยชน์เกื้อกูลแก่ชนหมู่มาก เพื่อความไม่สุขแก่ชนหมู่มาก เพื่อความฉิบหายแก่ชนหมู่มาก เพื่อสิ่งที่ไม่เป็นประโยชน์เกื้อกูล เพื่อทุกข์แก่เทวดาและมนุษย์ทั้งหลาย. หากเธอทั้งหลายพึงเห็นมูลแห่งวิวาหเช่นนี้ในภายในก็ตาม ในภายนอกก็ตาม, ในกรณีนั้น เธอทั้งหลายพึงพยายามเพื่อละมูลแห่งวิวาหอันลามกนั้นเสีย. หากเธอทั้งหลายไม่พึงเห็นมูลแห่งวิวาหเช่นนี้ในภายในก็ตาม ในภายนอกก็ตาม, ในกรณีนั้น เธอทั้งหลายพึงปฏิบัติเพื่อไม่ให้มูลแห่งวิวาหอันลามกนั้นเกิดขึ้นอีกในอนาคต. การละมูลแห่งวิวาหอันลามกนั้นย่อมมีได้ด้วยอาการอย่างนี้. การไม่เกิดขึ้นอีกในอนาคตของมูลแห่งวิวาหอันลามกนั้นย่อมมีได้ด้วยอาการอย่างนี้. เหล่านี้คือมูลแห่งวิวาห ๖ ประการ.

273. Tattha katamāni cha anuvādamūlāni? Idha bhikkhu kodhano hoti upanāhī. Yo so bhikkhu kodhano hoti upanāhī so sattharipi agāravo viharati appatisso, dhammepi agāravo viharati appatisso, saṅghepi agāravo viharati appatisso, sikkhāyapi na paripūrakārī hoti. Yo so bhikkhu satthari agāravo viharati appatisso dhamme…pe… saṅghe …pe… sikkhāya na paripūrakārī so saṅghe anuvādaṃ janeti. Yo hoti anuvādo bahujanāhitāya bahujanāsukhāya bahuno janassa anatthāya ahitāya dukkhāya devamanussānaṃ. Evarūpaṃ [Pg.167] ce tumhe anuvādamūlaṃ ajjhattaṃ vā bahiddhā vā samanupasseyyātha tatra tumhe tasseva pāpakassa anuvādamūlassa pahānāya vāyameyyātha. Evarūpaṃ ce tumhe anuvādamūlaṃ ajjhattaṃ vā bahiddhā vā na samanupasseyyātha tatra tumhe tasseva pāpakassa anuvādamūlassa āyatiṃ anavassavāya paṭipajjeyyātha. Evametassa pāpakassa anuvādamūlassa pahānaṃ hoti. Evametassa pāpakassa anuvādamūlassa āyatiṃ anavassavo hoti.

๒๗๓. ในบรรดาธรรมเหล่านั้น มูลแห่งอนุวาท ๖ ประการเป็นไฉน? ภิกษุในธรรมวินัยนี้ เป็นผู้โกรธ เป็นผู้ผูกโกรธ. ภิกษุใดเป็นผู้โกรธ เป็นผู้ผูกโกรธ ภิกษุนั้นย่อมไม่มีความเคารพ ไม่มีความยำเกรงในพระศาสดาอยู่, ไม่มีความเคารพ ไม่มีความยำเกรงในพระธรรมอยู่, ไม่มีความเคารพ ไม่มีความยำเกรงในพระสงฆ์อยู่, ไม่เป็นผู้ทำสิกขาให้บริบูรณ์. ภิกษุใดไม่มีความเคารพ ไม่มีความยำเกรงในพระศาสดาอยู่ ...ในพระธรรม... ...ในพระสงฆ์... ไม่เป็นผู้ทำสิกขาให้บริบูรณ์, ภิกษุนั้นย่อมก่ออนุวาทขึ้นในสงฆ์. อนุวาทนั้นย่อมเป็นไปเพื่อสิ่งที่ไม่เป็นประโยชน์เกื้อกูลแก่ชนหมู่มาก เพื่อความไม่สุขแก่ชนหมู่มาก เพื่อความฉิบหายแก่ชนหมู่มาก เพื่อสิ่งที่ไม่เป็นประโยชน์เกื้อกูล เพื่อทุกข์แก่เทวดาและมนุษย์ทั้งหลาย. หากเธอทั้งหลายพึงเห็นมูลแห่งอนุวาทเช่นนี้ในภายในก็ตาม ในภายนอกก็ตาม, ในกรณีนั้น เธอทั้งหลายพึงพยายามเพื่อละมูลแห่งอนุวาทอันลามกนั้นเสีย. หากเธอทั้งหลายไม่พึงเห็นมูลแห่งอนุวาทเช่นนี้ในภายในก็ตาม ในภายนอกก็ตาม, ในกรณีนั้น เธอทั้งหลายพึงปฏิบัติเพื่อไม่ให้มูลแห่งอนุวาทอันลามกนั้นเกิดขึ้นอีกในอนาคต. การละมูลแห่งอนุวาทอันลามกนั้นย่อมมีได้ด้วยอาการอย่างนี้. การไม่เกิดขึ้นอีกในอนาคตของมูลแห่งอนุวาทอันลามกนั้นย่อมมีได้ด้วยอาการอย่างนี้.

Puna caparaṃ bhikkhu makkhī hoti palāsī…pe… issukī hoti maccharī, saṭho hoti māyāvī, pāpiccho hoti micchādiṭṭhi, sandiṭṭhiparāmāsī hoti ādhānaggāhī duppaṭinissaggī. Yo so bhikkhu sandiṭṭhiparāmāsī hoti ādhānaggāhī duppaṭinissaggī so sattharipi agāravo viharati appatisso, dhammepi agāravo viharati appatisso, saṅghepi agāravo viharati appatisso, sikkhāyapi na paripūrakārī hoti. Yo bhikkhu satthari agāravo viharati appatisso dhamme…pe… saṅghe…pe… sikkhāya na paripūrakārī so saṅghe anuvādaṃ janeti. Yo hoti anuvādo bahujanāhitāya bahujanāsukhāya bahuno janassa anatthāya ahitāya dukkhāya devamanussānaṃ. Evarūpaṃ ce tumhe anuvādamūlaṃ ajjhattaṃ vā bahiddhā vā samanupasseyyātha tatra tumhe tasseva pāpakassa anuvādamūlassa pahānāya vāyameyyātha. Evarūpaṃ ce tumhe anuvādamūlaṃ ajjhattaṃ vā bahiddhā vā na samanupasseyyātha tatra tumhe tasseva pāpakassa anuvādamūlassa āyatiṃ anavassavāya paṭipajjeyyātha. Evametassa pāpakassa anuvādamūlassa pahānaṃ hoti. Evametassa pāpakassa anuvādamūlassa āyatiṃ anavassavo hoti. Imāni cha anuvādamūlāni.

อีกประการหนึ่ง ภิกษุเป็นผู้ลบหลู่คุณท่าน เป็นผู้ตีเสมอ...เป... เป็นผู้ริษยา เป็นผู้ตระหนี่, เป็นผู้โอ้อวด เป็นผู้มีมายา, เป็นผู้มีความปรารถนาลามก เป็นผู้มีความเห็นผิด, เป็นผู้ยึดมั่นทิฏฐิของตน เป็นผู้ยึดถืออย่างมั่นคง เป็นผู้สละได้ยาก. ภิกษุใดเป็นผู้ยึดมั่นทิฏฐิของตน เป็นผู้ยึดถืออย่างมั่นคง เป็นผู้สละได้ยาก ภิกษุนั้นย่อมไม่มีความเคารพ ไม่มีความยำเกรงในพระศาสดาอยู่, ไม่มีความเคารพ ไม่มีความยำเกรงในพระธรรมอยู่, ไม่มีความเคารพ ไม่มีความยำเกรงในพระสงฆ์อยู่, ไม่เป็นผู้ทำสิกขาให้บริบูรณ์. ภิกษุใดไม่มีความเคารพ ไม่มีความยำเกรงในพระศาสดาอยู่ ...ในพระธรรม... ...ในพระสงฆ์... ไม่เป็นผู้ทำสิกขาให้บริบูรณ์, ภิกษุนั้นย่อมก่ออนุวาทขึ้นในสงฆ์. อนุวาทนั้นย่อมเป็นไปเพื่อสิ่งที่ไม่เป็นประโยชน์เกื้อกูลแก่ชนหมู่มาก เพื่อความไม่สุขแก่ชนหมู่มาก เพื่อความฉิบหายแก่ชนหมู่มาก เพื่อสิ่งที่ไม่เป็นประโยชน์เกื้อกูล เพื่อทุกข์แก่เทวดาและมนุษย์ทั้งหลาย. หากเธอทั้งหลายพึงเห็นมูลแห่งอนุวาทเช่นนี้ในภายในก็ตาม ในภายนอกก็ตาม, ในกรณีนั้น เธอทั้งหลายพึงพยายามเพื่อละมูลแห่งอนุวาทอันลามกนั้นเสีย. หากเธอทั้งหลายไม่พึงเห็นมูลแห่งอนุวาทเช่นนี้ในภายในก็ตาม ในภายนอกก็ตาม, ในกรณีนั้น เธอทั้งหลายพึงปฏิบัติเพื่อไม่ให้มูลแห่งอนุวาทอันลามกนั้นเกิดขึ้นอีกในอนาคต. การละมูลแห่งอนุวาทอันลามกนั้นย่อมมีได้ด้วยอาการอย่างนี้. การไม่เกิดขึ้นอีกในอนาคตของมูลแห่งอนุวาทอันลามกนั้นย่อมมีได้ด้วยอาการอย่างนี้. เหล่านี้คือมูลแห่งอนุวาท ๖ ประการ.

274. Tattha katame cha sāraṇīyā dhammā? Idha bhikkhuno mettaṃ kāyakammaṃ paccupaṭṭhitaṃ hoti sabrahmacārīsu āvi ceva raho ca. Ayampi dhammo sāraṇīyo piyakaraṇo garukaraṇo saṅgahāya avivādāya sāmaggiyā ekībhāvāya saṃvattati.

๒๗๔. บรรดาธรรมเหล่านั้น สาราณิยธรรม ๖ ประการ เป็นไฉน? ภิกษุในธรรมวินัยนี้ เข้าไปตั้งเมตตากายกรรมในเพื่อนพรหมจารีทั้งหลาย ทั้งต่อหน้าและลับหลัง แม้ธรรมข้อนี้ก็เป็นสาราณิยธรรม เป็นไปเพื่อความรัก เพื่อความเคารพ เพื่อความสงเคราะห์ เพื่อความไม่วิวาท เพื่อความสามัคคี เพื่อความเป็นอันหนึ่งอันเดียวกัน

Puna caparaṃ bhikkhuno mettaṃ vacīkammaṃ paccupaṭṭhitaṃ hoti sabrahmacārīsu āvi ceva raho ca. Ayampi dhammo sāraṇīyo piyakaraṇo garukaraṇo saṅgahāya avivādāya sāmaggiyā ekībhāvāya saṃvattati.

อีกประการหนึ่ง ภิกษุเข้าไปตั้งเมตตาวจีกรรมในเพื่อนพรหมจารีทั้งหลาย ทั้งต่อหน้าและลับหลัง แม้ธรรมข้อนี้ก็เป็นสาราณิยธรรม เป็นไปเพื่อความรัก เพื่อความเคารพ เพื่อความสงเคราะห์ เพื่อความไม่วิวาท เพื่อความสามัคคี เพื่อความเป็นอันหนึ่งอันเดียวกัน

Puna [Pg.168] caparaṃ bhikkhuno mettaṃ manokammaṃ paccupaṭṭhitaṃ hoti sabrahmacārīsu āvi ceva raho ca. Ayampi dhammo sāraṇīyo piyakaraṇo garukaraṇo saṅgahāya avivādāya sāmaggiyā ekībhāvāya saṃvattati.

อีกประการหนึ่ง ภิกษุเข้าไปตั้งเมตตามโนกรรมในเพื่อนพรหมจารีทั้งหลาย ทั้งต่อหน้าและลับหลัง แม้ธรรมข้อนี้ก็เป็นสาราณิยธรรม เป็นไปเพื่อความรัก เพื่อความเคารพ เพื่อความสงเคราะห์ เพื่อความไม่วิวาท เพื่อความสามัคคี เพื่อความเป็นอันหนึ่งอันเดียวกัน

Puna caparaṃ bhikkhu ye te lābhā dhammikā dhammaladdhā antamaso pattapariyāpannamattampi tathārūpehi lābhehi appaṭivibhattabhogī hoti sīlavantehi sabrahmacārīhi sādhāraṇabhogī. Ayampi dhammo sāraṇīyo piyakaraṇo garukaraṇo saṅgahāya avivādāya sāmaggiyā ekībhāvāya saṃvattati.

อีกประการหนึ่ง ภิกษุเป็นผู้ไม่แบ่งแยกของบริโภค เป็นผู้บริโภคทั่วไปกับเพื่อนพรหมจารีผู้มีศีล ด้วยลาภทั้งหลายที่เป็นธรรม ได้มาโดยธรรม แม้ที่สุดเพียงของที่ตกในบาตร แม้ธรรมข้อนี้ก็เป็นสาราณิยธรรม เป็นไปเพื่อความรัก เพื่อความเคารพ เพื่อความสงเคราะห์ เพื่อความไม่วิวาท เพื่อความสามัคคี เพื่อความเป็นอันหนึ่งอันเดียวกัน

Puna caparaṃ bhikkhu yāni tāni sīlāni akhaṇḍāni acchiddāni asabalāni akammāsāni bhujissāni viññupasatthāni aparāmaṭṭhāni samādhisaṃvattanikāni, tathārūpesu sīlesu sīlasāmaññagato viharati sabrahmacārīhi āvi ceva raho ca. Ayampi dhammo sāraṇīyo piyakaraṇo garukaraṇo saṅgahāya avivādāya sāmaggiyā ekībhāvāya saṃvattati.

อีกประการหนึ่ง ภิกษุเป็นผู้มีศีลเสมอกันกับเพื่อนพรหมจารีทั้งหลาย ทั้งต่อหน้าและลับหลัง ในศีลทั้งหลายที่ไม่ขาด ไม่ทะลุ ไม่ด่าง ไม่พร้อย เป็นไท วิญญูชนสรรเสริญ อันตัณหาและทิฏฐิไม่ลูบคลำ เป็นไปเพื่อสมาธิ แม้ธรรมข้อนี้ก็เป็นสาราณิยธรรม เป็นไปเพื่อความรัก เพื่อความเคารพ เพื่อความสงเคราะห์ เพื่อความไม่วิวาท เพื่อความสามัคคี เพื่อความเป็นอันหนึ่งอันเดียวกัน

Puna caparaṃ bhikkhu yāyaṃ diṭṭhi ariyā niyyānikā niyyāti takkarassa sammā dukkhakkhayāya tathārūpāya diṭṭhiyā diṭṭhisāmaññagato viharati sabrahmacārīhi āvi ceva raho ca. Ayampi dhammo sāraṇīyo piyakaraṇo garukaraṇo saṅgahāya avivādāya sāmaggiyā ekībhāvāya saṃvattati. Ime cha sāraṇīyā dhammā.

อีกประการหนึ่ง ภิกษุเป็นผู้มีทิฏฐิเสมอกันกับเพื่อนพรหมจารีทั้งหลาย ทั้งต่อหน้าและลับหลัง ในทิฏฐิอันประเสริฐ นำออกจากทุกข์ ย่อมนำผู้ประพฤติตามทิฏฐินั้นไปเพื่อความสิ้นทุกข์โดยชอบ แม้ธรรมข้อนี้ก็เป็นสาราณิยธรรม เป็นไปเพื่อความรัก เพื่อความเคารพ เพื่อความสงเคราะห์ เพื่อความไม่วิวาท เพื่อความสามัคคี เพื่อความเป็นอันหนึ่งอันเดียวกัน สาราณิยธรรม ๖ ประการเหล่านี้แล

275. Tattha katamāni aṭṭhārasa bhedakaravatthūni? Idha bhikkhu adhammaṃ ‘‘dhammo’’ti dīpeti, dhammaṃ ‘‘adhammo’’ti dīpeti, avinayaṃ ‘‘vinayo’’ti dīpeti, vinayaṃ ‘‘avinayo’’ti dīpeti, abhāsitaṃ alapitaṃ tathāgatena ‘‘bhāsitaṃ lapitaṃ tathāgatenā’’ti dīpeti, bhāsitaṃ lapitaṃ tathāgatena ‘‘abhāsitaṃ alapitaṃ tathāgatenā’’ti dīpeti, anāciṇṇaṃ tathāgatena ‘‘āciṇṇaṃ tathāgatenā’’ti dīpeti, āciṇṇaṃ tathāgatena ‘‘anāciṇṇaṃ tathāgatenā’’ti dīpeti, apaññattaṃ tathāgatena ‘‘paññattaṃ tathāgatenā’’ti dīpeti, paññattaṃ tathāgatena ‘‘apaññattaṃ tathāgatenā’’ti dīpeti, āpattiṃ ‘‘anāpattī’’ti dīpeti, anāpattiṃ ‘‘āpattī’’ti dīpeti, lahukaṃ āpattiṃ ‘‘garukā āpattī’’ti dīpeti, garukaṃ āpattiṃ ‘‘lahukā āpattī’’ti dīpeti, sāvasesaṃ āpattiṃ ‘‘anavasesā āpattī’’ti dīpeti, anavasesaṃ āpattiṃ ‘‘sāvasesā āpattī’’ti [Pg.169] dīpeti, duṭṭhullaṃ āpattiṃ ‘‘aduṭṭhullā āpattī’’ti dīpeti, aduṭṭhullaṃ āpattiṃ ‘‘duṭṭhullā āpattī’’ti dīpeti. Imāni aṭṭhārasa bhedakaravatthūni.

๒๗๕. บรรดาธรรมเหล่านั้น เภทกรวัตถุ ๑๘ ประการ เป็นไฉน? ภิกษุในธรรมวินัยนี้ แสดงอธรรมว่า “เป็นธรรม” แสดงธรรมว่า “เป็นอธรรม” แสดงสิ่งที่มิใช่วินัยว่า “เป็นวินัย” แสดงวินัยว่า “เป็นสิ่งที่มิใช่วินัย” แสดงคำที่พระตถาคตมิได้ตรัสไว้ มิได้กล่าวไว้ว่า “เป็นคำที่พระตถาคตตรัสไว้ กล่าวไว้” แสดงคำที่พระตถาคตตรัสไว้ กล่าวไว้ว่า “เป็นคำที่พระตถาคตมิได้ตรัสไว้ มิได้กล่าวไว้” แสดงกรรมที่พระตถาคตมิได้ทรงประพฤติมาว่า “เป็นกรรมที่พระตถาคตทรงประพฤติมา” แสดงกรรมที่พระตถาคตทรงประพฤติมาว่า “เป็นกรรมที่พระตถาคตมิได้ทรงประพฤติมา” แสดงสิ่งที่พระตถาคตมิได้ทรงบัญญัติไว้ว่า “เป็นสิ่งที่พระตถาคตทรงบัญญัติไว้” แสดงสิ่งที่พระตถาคตทรงบัญญัติไว้ว่า “เป็นสิ่งที่พระตถาคตมิได้ทรงบัญญัติไว้” แสดงอาบัติว่า “ไม่เป็นอาบัติ” แสดงความไม่เป็นอาบัติว่า “เป็นอาบัติ” แสดงอาบัติเบาว่า “เป็นอาบัติหนัก” แสดงอาบัติหนักว่า “เป็นอาบัติเบา” แสดงอาบัติมีส่วนเหลือว่า “เป็นอาบัติไม่มีส่วนเหลือ” แสดงอาบัติไม่มีส่วนเหลือว่า “เป็นอาบัติมีส่วนเหลือ” แสดงอาบัติชั่วหยาบว่า “เป็นอาบัติไม่ชั่วหยาบ” แสดงอาบัติไม่ชั่วหยาบว่า “เป็นอาบัติชั่วหยาบ” เหล่านี้คือเภทกรวัตถุ ๑๘ ประการ

Tattha katamāni cattāri adhikaraṇāni? Vivādādhikaraṇaṃ, anuvādādhikaraṇaṃ, āpattādhikaraṇaṃ, kiccādhikaraṇaṃ – imāni cattāri adhikaraṇāni.

บรรดาธรรมเหล่านั้น อธิกรณ์ ๔ ประการ เป็นไฉน? วิวาทาธิกรณ์, อนุวาทาธิกรณ์, อาปัตตาธิกรณ์, กิจจาธิกรณ์ – เหล่านี้คืออธิกรณ์ ๔ ประการ

Tattha katame satta samathā? Sammukhāvinayo, sativinayo, amūḷhavinayo, paṭiññātakaraṇaṃ, yebhuyyasikā, tassapāpiyasikā, tiṇavatthārako – ime satta samathā.

บรรดาธรรมเหล่านั้น สมถะ ๗ ประการ เป็นไฉน? สัมมุขาวินัย, สติวินัย, อมูฬหวินัย, ปฏิญญาตกรณะ, เยภุยยสิกา, ตัสสปาปิยสิกา, ติณวัตถารกะ – เหล่านี้คือสมถะ ๗ ประการ

Katipucchāvāro niṭṭhito.

กติปุจฉาวาร จบแล้ว

Tassuddānaṃ –

อุทานของกติปุจฉาวารนั้น –

Āpatti āpattikkhandhā, vinītā sattadhā puna;

Vinītāgāravā ceva, gāravā mūlameva ca.

อาบัติ, อาบัติขันธ์, วินีตวัตถุ, อีกอย่างหนึ่ง อาบัติ ๗ กอง, วินีตวัตถุ, อคารวะ, คารวะ และมูล

Puna vinītā vipatti, samuṭṭhānā vivādanā;

Anuvādā sāraṇīyaṃ, bhedādhikaraṇena ca.

อีกอย่างหนึ่ง วินีตวัตถุ, วิบัติ, สมุฏฐาน, วิวาท, อนุวาท, สาราณิยธรรม, เภทกรวัตถุ และอธิกรณ์

Satteva samathā vuttā, padā sattarasā imeti.

สมถะ ๗ ประการเท่านั้นที่กล่าวไว้แล้ว บทเหล่านี้มี ๑๗ บท ดังนี้แล

1. Chaāpattisamuṭṭhānavāro

๑. วาระว่าด้วยสมุฏฐานแห่งอาบัติ ๖

276. Paṭhamena āpattisamuṭṭhānena pārājikaṃ āpajjeyyāti? Na hīti vattabbaṃ. Saṅghādisesaṃ āpajjeyyāti? Siyāti vattabbaṃ. Thullaccayaṃ āpajjeyyāti? Siyāti vattabbaṃ. Pācittiyaṃ āpajjeyyāti? Siyāti vattabbaṃ. Pāṭidesanīyaṃ āpajjeyyāti? Siyāti vattabbaṃ. Dukkaṭaṃ āpajjeyyāti? Siyāti vattabbaṃ. Dubbhāsitaṃ āpajjeyyāti? Na hīti vattabbaṃ.

๒๗๖. ถามว่า พึงต้องอาบัติปาราชิกด้วยอาบัติสมุฏฐานที่ ๑ หรือ? พึงตอบว่า ไม่ต้องเลย. ถามว่า พึงต้องอาบัติสังฆาทิเสสหรือ? พึงตอบว่า พึงต้อง. ถามว่า พึงต้องอาบัติถุลลัจจัยหรือ? พึงตอบว่า พึงต้อง. ถามว่า พึงต้องอาบัติปาจิตตีย์หรือ? พึงตอบว่า พึงต้อง. ถามว่า พึงต้องอาบัติปาฏิเทสนียะหรือ? พึงตอบว่า พึงต้อง. ถามว่า พึงต้องอาบัติทุกกฏหรือ? พึงตอบว่า พึงต้อง. ถามว่า พึงต้องอาบัติทุพภาสิตหรือ? พึงตอบว่า ไม่ต้องเลย.

Dutiyena āpattisamuṭṭhānena pārājikaṃ āpajjeyyāti? Na hīti vattabbaṃ. Saṅghādisesaṃ āpajjeyyāti? Siyāti vattabbaṃ. Thullaccayaṃ āpajjeyyāti? Siyāti vattabbaṃ. Pācittiyaṃ āpajjeyyāti? Siyāti vattabbaṃ. Pāṭidesanīyaṃ āpajjeyyāti? Na hīti vattabbaṃ. Dukkaṭaṃ āpajjeyyāti? Siyāti vattabbaṃ. Dubbhāsitaṃ āpajjeyyāti? Na hīti vattabbaṃ.

ถามว่า พึงต้องอาบัติปาราชิกด้วยอาบัติสมุฏฐานที่ ๒ หรือ? พึงตอบว่า ไม่ต้องเลย. ถามว่า พึงต้องอาบัติสังฆาทิเสสหรือ? พึงตอบว่า พึงต้อง. ถามว่า พึงต้องอาบัติถุลลัจจัยหรือ? พึงตอบว่า พึงต้อง. ถามว่า พึงต้องอาบัติปาจิตตีย์หรือ? พึงตอบว่า พึงต้อง. ถามว่า พึงต้องอาบัติปาฏิเทสนียะหรือ? พึงตอบว่า ไม่ต้องเลย. ถามว่า พึงต้องอาบัติทุกกฏหรือ? พึงตอบว่า พึงต้อง. ถามว่า พึงต้องอาบัติทุพภาสิตหรือ? พึงตอบว่า ไม่ต้องเลย.

Tatiyena [Pg.170] āpattisamuṭṭhānena pārājikaṃ āpajjeyyāti? Na hīti vattabbaṃ. Saṅghādisesaṃ āpajjeyyāti? Siyāti vattabbaṃ. Thullaccayaṃ āpajjeyyāti? Siyāti vattabbaṃ. Pācittiyaṃ āpajjeyyāti? Siyāti vattabbaṃ. Pāṭidesanīyaṃ āpajjeyyāti? Siyāti vattabbaṃ. Dukkaṭaṃ āpajjeyyāti? Siyāti vattabbaṃ. Dubbhāsitaṃ āpajjeyyāti? Na hīti vattabbaṃ.

ถามว่า พึงต้องอาบัติปาราชิกด้วยอาบัติสมุฏฐานที่ ๓ หรือ? พึงตอบว่า ไม่ต้องเลย. ถามว่า พึงต้องอาบัติสังฆาทิเสสหรือ? พึงตอบว่า พึงต้อง. ถามว่า พึงต้องอาบัติถุลลัจจัยหรือ? พึงตอบว่า พึงต้อง. ถามว่า พึงต้องอาบัติปาจิตตีย์หรือ? พึงตอบว่า พึงต้อง. ถามว่า พึงต้องอาบัติปาฏิเทสนียะหรือ? พึงตอบว่า พึงต้อง. ถามว่า พึงต้องอาบัติทุกกฏหรือ? พึงตอบว่า พึงต้อง. ถามว่า พึงต้องอาบัติทุพภาสิตหรือ? พึงตอบว่า ไม่ต้องเลย.

Catutthe āpattisamuṭṭhānena pārājikaṃ āpajjeyyāti? Siyāti vattabbaṃ. Saṅghādisesaṃ āpajjeyyāti? Siyāti vattabbaṃ. Thullaccayaṃ āpajjeyyāti? Siyāti vattabbaṃ. Pācittiyaṃ āpajjeyyāti? Siyāti vattabbaṃ. Pāṭidesanīyaṃ āpajjeyyāti? Siyāti vattabbaṃ. Dukkaṭaṃ āpajjeyyāti? Siyāti vattabbaṃ. Dubbhāsitaṃ āpajjeyyāti? Na hīti vattabbaṃ.

(ถามว่า) พึงต้องอาบัติปาราชิกเพราะอาปัตติสมุฏฐานที่ ๔ หรือ? พึงตอบว่า พึงต้อง. (ถามว่า) พึงต้องอาบัติสังฆาทิเสสหรือ? พึงตอบว่า พึงต้อง. (ถามว่า) พึงต้องอาบัติถุลลัจจัยหรือ? พึงตอบว่า พึงต้อง. (ถามว่า) พึงต้องอาบัติปาจิตตีย์หรือ? พึงตอบว่า พึงต้อง. (ถามว่า) พึงต้องอาบัติปาฏิเทสนียะหรือ? พึงตอบว่า พึงต้อง. (ถามว่า) พึงต้องอาบัติทุกกฏหรือ? พึงตอบว่า พึงต้อง. (ถามว่า) พึงต้องอาบัติทุพภาสิตหรือ? พึงตอบว่า ไม่ต้องเลย.

Pañcamena āpattisamuṭṭhānena pārājikaṃ āpajjeyyāti? Siyāti vattabbaṃ. Saṅghādisesaṃ āpajjeyyāti? Siyāti vattabbaṃ. Thullaccayaṃ āpajjeyyāti? Siyāti vattabbaṃ. Pācittiyaṃ āpajjeyyāti? Siyāti vattabbaṃ. Pāṭidesanīyaṃ āpajjeyyāti? Na hīti vattabbaṃ. Dukkaṭaṃ āpajjeyyāti? Siyāti vattabbaṃ. Dubbhāsitaṃ āpajjeyyāti? Siyāti vattabbaṃ.

(ถามว่า) พึงต้องอาบัติปาราชิกเพราะอาปัตติสมุฏฐานที่ ๕ หรือ? พึงตอบว่า พึงต้อง. (ถามว่า) พึงต้องอาบัติสังฆาทิเสสหรือ? พึงตอบว่า พึงต้อง. (ถามว่า) พึงต้องอาบัติถุลลัจจัยหรือ? พึงตอบว่า พึงต้อง. (ถามว่า) พึงต้องอาบัติปาจิตตีย์หรือ? พึงตอบว่า พึงต้อง. (ถามว่า) พึงต้องอาบัติปาฏิเทสนียะหรือ? พึงตอบว่า ไม่ต้องเลย. (ถามว่า) พึงต้องอาบัติทุกกฏหรือ? พึงตอบว่า พึงต้อง. (ถามว่า) พึงต้องอาบัติทุพภาสิตหรือ? พึงตอบว่า พึงต้อง.

Chaṭṭhena āpattisamuṭṭhānena pārājikaṃ āpajjeyyāti? Siyāti vattabbaṃ. Saṅghādisesaṃ āpajjeyyāti? Siyāti vattabbaṃ. Thullaccayaṃ āpajjeyyāti? Siyāti vattabbaṃ. Pācittiyaṃ āpajjeyyāti? Siyāti vattabbaṃ. Pāṭidesanīyaṃ āpajjeyyāti? Siyāti vattabbaṃ. Dukkaṭaṃ āpajjeyyāti? Siyāti vattabbaṃ. Dubbhāsitaṃ āpajjeyyāti? Na hīti vattabbaṃ.

(ถามว่า) พึงต้องอาบัติปาราชิกเพราะอาปัตติสมุฏฐานที่ ๖ หรือ? พึงตอบว่า พึงต้อง. (ถามว่า) พึงต้องอาบัติสังฆาทิเสสหรือ? พึงตอบว่า พึงต้อง. (ถามว่า) พึงต้องอาบัติถุลลัจจัยหรือ? พึงตอบว่า พึงต้อง. (ถามว่า) พึงต้องอาบัติปาจิตตีย์หรือ? พึงตอบว่า พึงต้อง. (ถามว่า) พึงต้องอาบัติปาฏิเทสนียะหรือ? พึงตอบว่า พึงต้อง. (ถามว่า) พึงต้องอาบัติทุกกฏหรือ? พึงตอบว่า พึงต้อง. (ถามว่า) พึงต้องอาบัติทุพภาสิตหรือ? พึงตอบว่า ไม่ต้องเลย.

Chaāpattisamuṭṭhānavāro niṭṭhito paṭhamo.

วาระว่าด้วยอาปัตติสมุฏฐาน ๖ ประการ ที่ ๑ จบแล้ว

2. Katāpattivāro

๒. กตาปัตติวาร

277. Paṭhamena āpattisamuṭṭhānena kati āpattiyo āpajjati? Paṭhamena āpattisamuṭṭhānena pañca āpattiyo āpajjati. Bhikkhu kappiyasaññī saññācikāya kuṭiṃ karoti adesitavatthukaṃ pamāṇātikkantaṃ sārambhaṃ aparikkamanaṃ, payoge dukkaṭaṃ; ekaṃ piṇḍaṃ anāgate āpatti [Pg.171] thullaccayassa; tasmiṃ piṇḍe āgate āpatti saṅghādisesassa; bhikkhu kappiyasaññī vikāle bhojanaṃ bhuñjati, āpatti pācittiyassa; bhikkhu kappiyasaññī aññātikāya bhikkhuniyā antaragharaṃ paviṭṭhāya hatthato khādanīyaṃ vā bhojanīyaṃ vā sahatthā paṭiggahetvā bhuñjati, āpatti pāṭidesanīyassa – paṭhamena āpattisamuṭṭhānena imā pañca āpattiyo āpajjati.

๒๗๗. (ถามว่า) ภิกษุต้องอาบัติเท่าไรเพราะอาปัตติสมุฏฐานที่ ๑? (ตอบว่า) ภิกษุต้องอาบัติ ๕ อย่างเพราะอาปัตติสมุฏฐานที่ ๑. ภิกษุมีความสำคัญว่าเป็นของสมควร สร้างกุฎีด้วยของที่ขอเขามาเอง เป็นกุฎีมีพื้นที่ที่สงฆ์ยังไม่ได้แสดงให้ เกินประมาณ มีสัตว์มีชีวิตเป็นที่ตั้ง ไม่มีปริกมณะ ต้องอาบัติทุกกฏในประโยค, เมื่อก้อนดินก้อนหนึ่งยังไม่มาถึง ต้องอาบัติถุลลัจจัย, เมื่อก้อนดินนั้นมาถึงแล้ว ต้องอาบัติสังฆาทิเสส. ภิกษุมีความสำคัญว่าเป็นของสมควร ฉันโภชนะในเวลาวิกาล ต้องอาบัติปาจิตตีย์. ภิกษุมีความสำคัญว่าเป็นของสมควร รับของเคี้ยวก็ดี ของฉันก็ดี จากมือของภิกษุณีผู้ไม่ใช่ญาติซึ่งเข้าไปสู่ภายในบ้าน ด้วยมือของตนแล้วฉัน ต้องอาบัติปาฏิเทสนียะ. ภิกษุต้องอาบัติ ๕ อย่างเหล่านี้เพราะอาปัตติสมุฏฐานที่ ๑.

Tā āpattiyo catunnaṃ vipattīnaṃ kati vipattiyo bhajanti? Sattannaṃ āpattikkhandhānaṃ katihi āpattikkhandhehi saṅgahitā? Channaṃ āpattisamuṭṭhānānaṃ katihi samuṭṭhānehi samuṭṭhanti? Catunnaṃ adhikaraṇānaṃ katamaṃ adhikaraṇaṃ? Sattannaṃ samathānaṃ katihi samathehi sammanti? Tā āpattiyo catunnaṃ vipattīnaṃ dve vipattiyo bhajanti – siyā sīlavipattiṃ, siyā ācāravipattiṃ. Sattannaṃ āpattikkhandhānaṃ pañcahi āpattikkhandhehi saṅgahitā – siyā saṅghādisesāpattikkhandhena, siyā thullaccayāpattikkhandhena, siyā pācittiyāpattikkhandhena, siyā pāṭidesanīyāpattikkhandhena, siyā dukkaṭāpattikkhandhena. Channaṃ āpattisamuṭṭhānānaṃ ekena samuṭṭhānena samuṭṭhanti – kāyato samuṭṭhanti, na vācato na cittato. Catunnaṃ adhikaraṇānaṃ āpattādhikaraṇaṃ. Sattannaṃ samathānaṃ tīhi samathehi sammanti – siyā sammukhāvinayena ca paṭiññātakaraṇena ca, siyā sammukhāvinayena ca tiṇavatthārakena ca.

(ถามว่า) อาบัติเหล่านั้นจัดเข้าในวิบัติเท่าไรในบรรดาวิบัติ ๔? สงเคราะห์ด้วยอาปัตติขันธ์เท่าไรในบรรดาอาปัตติขันธ์ ๗? เกิดขึ้นจากสมุฏฐานเท่าไรในบรรดาสมุฏฐาน ๖? เป็นอธิกรณ์ไหนในบรรดาอธิกรณ์ ๔? ระงับด้วยสมถะเท่าไรในบรรดาสมถะ ๗? (ตอบว่า) อาบัติเหล่านั้นจัดเข้าในวิบัติ ๒ อย่างในบรรดาวิบัติ ๔ คือ สีลวิบัติบ้าง อาจารวิบัติบ้าง. สงเคราะห์ด้วยอาปัตติขันธ์ ๕ ในบรรดาอาปัตติขันธ์ ๗ คือ สังฆาทิเสสาปัตติขันธ์บ้าง ถุลลัจจยาปัตติขันธ์บ้าง ปาจิตติยาปัตติขันธ์บ้าง ปาฏิเทสนียาปัตติขันธ์บ้าง ทุกกฏาปัตติขันธ์บ้าง. เกิดขึ้นจากสมุฏฐาน ๑ ในบรรดาสมุฏฐาน ๖ คือ เกิดขึ้นทางกาย ไม่เกิดขึ้นทางวาจา ไม่เกิดขึ้นทางจิต. เป็นอาปัตตาธิกรณ์ในบรรดาอธิกรณ์ ๔. ระงับด้วยสมถะ ๓ ในบรรดาสมถะ ๗ คือ ด้วยสัมมุขาวินัยและปฏิญญาตกรณะบ้าง ด้วยสัมมุขาวินัยและติณวัตถารกะบ้าง.

278. Dutiyena āpattisamuṭṭhānena kati āpattiyo āpajjati? Dutiyena āpattisamuṭṭhānena catasso āpattiyo āpajjati – bhikkhu kappiyasaññī samādisati – ‘‘kuṭiṃ me karothā’’ti. Tassa kuṭiṃ karonti adesitavatthukaṃ pamāṇātikkantaṃ sārambhaṃ aparikkamanaṃ. Payoge dukkaṭaṃ; ekaṃ piṇḍaṃ anāgate āpatti thullaccayassa; tasmiṃ piṇḍe āgate āpatti saṅghādisesassa. Bhikkhu kappiyasaññī anupasampannaṃ padaso dhammaṃ vāceti, āpatti pācittiyassa – dutiyena āpattisamuṭṭhānena imā catasso āpattiyo āpajjati.

๒๗๘. (ถามว่า) ภิกษุต้องอาบัติเท่าไรเพราะอาปัตติสมุฏฐานที่ ๒? (ตอบว่า) ภิกษุต้องอาบัติ ๔ อย่างเพราะอาปัตติสมุฏฐานที่ ๒. ภิกษุมีความสำคัญว่าเป็นของสมควร สั่งว่า "ท่านทั้งหลายจงทำกุฎีให้เรา". ทายกทั้งหลายทำกุฎีให้ภิกษุนั้น เป็นกุฎีมีพื้นที่ที่สงฆ์ยังไม่ได้แสดงให้ เกินประมาณ มีสัตว์มีชีวิตเป็นที่ตั้ง ไม่มีปริกมณะ. ต้องอาบัติทุกกฏในประโยค, เมื่อก้อนดินก้อนหนึ่งยังไม่มาถึง ต้องอาบัติถุลลัจจัย, เมื่อก้อนดินนั้นมาถึงแล้ว ต้องอาบัติสังฆาทิเสส. ภิกษุมีความสำคัญว่าเป็นของสมควร สอนธรรมโดยบทแก่ผู้ที่ยังไม่ได้อุปสมบท ต้องอาบัติปาจิตตีย์. ภิกษุต้องอาบัติ ๔ อย่างเหล่านี้เพราะอาปัตติสมุฏฐานที่ ๒.

Tā āpattiyo catunnaṃ vipattīnaṃ kati vipattiyo bhajanti…pe… sattannaṃ samathānaṃ katihi samathehi sammanti? Tā āpattiyo catunnaṃ vipattīnaṃ dve vipattiyo bhajanti – siyā sīlavipattiṃ, siyā ācāravipattiṃ. Sattannaṃ āpattikkhandhānaṃ [Pg.172] catūhi āpattikkhandhehi saṅgahitā – siyā saṅghādisesāpattikkhandhena, siyā thullaccayāpattikkhandhena, siyā pācittiyāpattikkhandhena, siyā dukkaṭāpattikkhandhena. Channaṃ āpattisamuṭṭhānānaṃ ekena samuṭṭhānena samuṭṭhanti – vācato samuṭṭhanti, na kāyato na cittato. Catunnaṃ adhikaraṇānaṃ, āpattādhikaraṇaṃ. Sattannaṃ samathānaṃ tīhi samathehi sammanti – siyā sammukhāvinayena ca paṭiññātakaraṇena ca, siyā sammukhāvinayena ca tiṇavatthārakena ca.

(ถามว่า) อาบัติเหล่านั้นจัดเข้าในวิบัติเท่าไรในบรรดาวิบัติ ๔? ...ฯลฯ... ระงับด้วยสมถะเท่าไรในบรรดาสมถะ ๗? (ตอบว่า) อาบัติเหล่านั้นจัดเข้าในวิบัติ ๒ อย่างในบรรดาวิบัติ ๔ คือ สีลวิบัติบ้าง อาจารวิบัติบ้าง. สงเคราะห์ด้วยอาปัตติขันธ์ ๔ ในบรรดาอาปัตติขันธ์ ๗ คือ สังฆาทิเสสาปัตติขันธ์บ้าง ถุลลัจจยาปัตติขันธ์บ้าง ปาจิตติยาปัตติขันธ์บ้าง ทุกกฏาปัตติขันธ์บ้าง. เกิดขึ้นจากสมุฏฐาน ๑ ในบรรดาสมุฏฐาน ๖ คือ เกิดขึ้นทางวาจา ไม่เกิดขึ้นทางกาย ไม่เกิดขึ้นทางจิต. เป็นอาปัตตาธิกรณ์ในบรรดาอธิกรณ์ ๔. ระงับด้วยสมถะ ๓ ในบรรดาสมถะ ๗ คือ ด้วยสัมมุขาวินัยและปฏิญญาตกรณะบ้าง ด้วยสัมมุขาวินัยและติณวัตถารกะบ้าง.

279. Tatiyena āpattisamuṭṭhānena kati āpattiyo āpajjati? Tatiyena āpattisamuṭṭhānena pañca āpattiyo āpajjati. Bhikkhu kappiyasaññī saṃvidahitvā kuṭiṃ karoti adesitavatthukaṃ pamāṇātikkantaṃ sārambhaṃ aparikkamanaṃ. Payoge dukkaṭaṃ; ekaṃ piṇḍaṃ anāgate āpatti thullaccayassa; tasmiṃ piṇḍe āgate āpatti saṅghādisesassa. Bhikkhu kappiyasaññī paṇītabhojanāni attano atthāya viññāpetvā bhuñjati, āpatti pācittiyassa. Bhikkhu kappiyasaññī bhikkhuniyā vosāsantiyā na nivāretvā bhuñjati, āpatti pāṭidesanīyassa – tatiyena āpattisamuṭṭhānena imā pañca āpattiyo āpajjati.

๒๗๙. ภิกษุต้องอาบัติเท่าไร ด้วยอาบัติสมุฏฐานที่ 3? ภิกษุต้องอาบัติ 5 อย่าง ด้วยอาบัติสมุฏฐานที่ 3. ภิกษุมีความสำคัญว่าสมควร ชักชวนกันสร้างกุฎีที่ไม่มีใครชี้ให้ดูที่ สร้างเกินประมาณ มีอันตรายเฉพาะหน้า ไม่มีบริเวณโดยรอบ. ในประโยคคือความพยายาม ต้องอาบัติทุกกฏ; เมื่อยังไม่ได้วางก้อนดินก้อนหนึ่ง ต้องอาบัติถุลลัจจัย; เมื่อวางก้อนดินนั้นแล้ว ต้องอาบัติสังฆาทิเสส. ภิกษุมีความสำคัญว่าสมควร ขอโภชนะอันประณีตมาเพื่อตนแล้วฉัน ต้องอาบัติปาจิตตีย์. ภิกษุมีความสำคัญว่าสมควร ไม่ห้ามภิกษุณีผู้กำลังสั่งให้แจกอาหารแล้วฉัน ต้องอาบัติปาฏิเทสนียะ – ภิกษุต้องอาบัติ 5 อย่างเหล่านี้ ด้วยอาบัติสมุฏฐานที่ 3.

Tā āpattiyo catunnaṃ vipattīnaṃ kati vipattiyo bhajanti…pe… sattannaṃ samathānaṃ katihi samathehi sammanti? Tā āpattiyo catunnaṃ vipattīnaṃ dve vipattiyo bhajanti – siyā sīlavipattiṃ, siyā ācāravipattiṃ. Sattannaṃ āpattikkhandhānaṃ pañcahi āpattikkhandhehi saṅgahitā – siyā saṅghādisesāpattikkhandhena, siyā thullaccayāpattikkhandhena, siyā pācittiyāpattikkhandhena, siyā pāṭidesanīyāpattikkhandhena, siyā dukkaṭāpattikkhandhena. Channaṃ āpattisamuṭṭhānānaṃ ekena samuṭṭhānena samuṭṭhanti – kāyato ca vācato ca samuṭṭhanti, na cittato. Catunnaṃ adhikaraṇānaṃ, āpattādhikaraṇaṃ. Sattannaṃ samathānaṃ tīhi samathehi sammanti – siyā sammukhāvinayena ca paṭiññātakaraṇena ca, siyā sammukhāvinayena ca tiṇavatthārakena ca.

อาบัติเหล่านั้น จัดเข้าในวิบัติเท่าไรในบรรดาวิบัติ 4 ...ฯลฯ... ระงับด้วยสมถะเท่าไรในบรรดาสมถะ 7? อาบัติเหล่านั้น จัดเข้าในวิบัติ 2 อย่างในบรรดาวิบัติ 4 คือ บางทีเป็นสีลวิบัติ บางทีเป็นอาจารวิบัติ. สงเคราะห์เข้าด้วยอาบัติขันธ์ 5 อย่างในบรรดาอาบัติขันธ์ 7 คือ บางทีสงเคราะห์เข้าด้วยสังฆาทิเสสาบัติขันธ์ บางทีด้วยถุลลัจจยาบัติขันธ์ บางทีด้วยปาจิตติยาบัติขันธ์ บางทีด้วยปาฏิเทสนียาบัติขันธ์ บางทีด้วยทุกกฏาบัติขันธ์. ในบรรดาอาบัติสมุฏฐาน 6 เกิดขึ้นด้วยสมุฏฐานอย่างหนึ่ง คือ เกิดขึ้นทางกายและวาจา ไม่เกิดขึ้นทางจิต. ในบรรดาอธิกรณ์ 4 เป็นอาปัตตาธิกรณ์. ในบรรดาสมถะ 7 ย่อมระงับด้วยสมถะ 3 อย่าง คือ บางทีระงับด้วยสัมมุขาวินัยและปฏิญญาตกรณะ บางทีระงับด้วยสัมมุขาวินัยและติณวัตถารกะ.

280. Catutthena āpattisamuṭṭhānena kati āpattiyo āpajjati? Catutthena āpattisamuṭṭhānena cha āpattiyo āpajjati – bhikkhu methunaṃ dhammaṃ paṭisevati, āpatti pārājikassa; bhikkhu akappiyasaññī saññācikāya kuṭiṃ karoti adesitavatthukaṃ pamāṇātikkantaṃ sārambhaṃ aparikkamanaṃ, payoge [Pg.173] dukkaṭaṃ; ekaṃ piṇḍaṃ anāgate āpatti thullaccayassa; tasmiṃ piṇḍe āgate āpatti saṅghādisesassa. Bhikkhu akappiyasaññī vikāle bhojanaṃ bhuñjati, āpatti pācittiyassa. Bhikkhu akappiyasaññī aññātikāya bhikkhuniyā antaragharaṃ paviṭṭhāya hatthato khādanīyaṃ vā bhojanīyaṃ vā sahatthā paṭiggahetvā bhuñjati, āpatti pāṭidesanīyassa. Catutthena āpattisamuṭṭhānena imā cha āpattiyo āpajjati.

๒๘๐. ภิกษุต้องอาบัติเท่าไร ด้วยอาบัติสมุฏฐานที่ 4? ภิกษุต้องอาบัติ 6 อย่าง ด้วยอาบัติสมุฏฐานที่ 4 คือ ภิกษุเสพเมถุนธรรม ต้องอาบัติปาราชิก; ภิกษุมีความสำคัญว่าไม่สมควร สร้างกุฎีด้วยสิ่งที่ตนขอเอาเอง ที่ไม่มีใครชี้ให้ดูที่ สร้างเกินประมาณ มีอันตรายเฉพาะหน้า ไม่มีบริเวณโดยรอบ ในประโยคคือความพยายาม ต้องอาบัติทุกกฏ; เมื่อยังไม่ได้วางก้อนดินก้อนหนึ่ง ต้องอาบัติถุลลัจจัย; เมื่อวางก้อนดินนั้นแล้ว ต้องอาบัติสังฆาทิเสส. ภิกษุมีความสำคัญว่าไม่สมควร ฉันโภชนะในเวลาวิกาล ต้องอาบัติปาจิตตีย์. ภิกษุมีความสำคัญว่าไม่สมควร รับของเคี้ยวหรือของฉันจากมือของภิกษุณีผู้ไม่ใช่ญาติ ซึ่งเข้าไปในละแวกบ้าน ด้วยมือของตนแล้วฉัน ต้องอาบัติปาฏิเทสนียะ. ภิกษุต้องอาบัติ 6 อย่างเหล่านี้ ด้วยอาบัติสมุฏฐานที่ 4.

Tā āpattiyo catunnaṃ vipattīnaṃ kati vipattiyo bhajanti…pe… sattannaṃ samathānaṃ katihi samathehi sammanti? Tā āpattiyo catunnaṃ vipattīnaṃ dve vipattiyo bhajanti – siyā sīlavipattiṃ, siyā ācāravipattiṃ. Sattannaṃ āpattikkhandhānaṃ chahi āpattikkhandhehi saṅgahitā – siyā pārājikāpattikkhandhena, siyā saṅghādisesāpattikkhandhena, siyā thullaccayāpattikkhandhena, siyā pācittiyāpattikkhandhena, siyā pāṭidesanīyāpattikkhandhena, siyā dukkaṭāpattikkhandhena. Channaṃ āpattisamuṭṭhānānaṃ ekena samuṭṭhānena samuṭṭhanti – kāyato ca cittato ca samuṭṭhanti, na vācato. Catunnaṃ adhikaraṇānaṃ, āpattādhikaraṇaṃ. Sattannaṃ samathānaṃ tīhi samathehi sammanti – siyā sammukhāvinayena ca paṭiññātakaraṇena ca, siyā sammukhāvinayena ca tiṇavatthārakena ca.

อาบัติเหล่านั้น จัดเข้าในวิบัติเท่าไรในบรรดาวิบัติ 4 ...ฯลฯ... ระงับด้วยสมถะเท่าไรในบรรดาสมถะ 7? อาบัติเหล่านั้น จัดเข้าในวิบัติ 2 อย่างในบรรดาวิบัติ 4 คือ บางทีเป็นสีลวิบัติ บางทีเป็นอาจารวิบัติ. สงเคราะห์เข้าด้วยอาบัติขันธ์ 6 อย่างในบรรดาอาบัติขันธ์ 7 คือ บางทีสงเคราะห์เข้าด้วยปาราชิกาบัติขันธ์ บางทีด้วยสังฆาทิเสสาบัติขันธ์ บางทีด้วยถุลลัจจยาบัติขันธ์ บางทีด้วยปาจิตติยาบัติขันธ์ บางทีด้วยปาฏิเทสนียาบัติขันธ์ บางทีด้วยทุกกฏาบัติขันธ์. ในบรรดาอาบัติสมุฏฐาน 6 เกิดขึ้นด้วยสมุฏฐานอย่างหนึ่ง คือ เกิดขึ้นทางกายและจิต ไม่เกิดขึ้นทางวาจา. ในบรรดาอธิกรณ์ 4 เป็นอาปัตตาธิกรณ์. ในบรรดาสมถะ 7 ย่อมระงับด้วยสมถะ 3 อย่าง คือ บางทีระงับด้วยสัมมุขาวินัยและปฏิญญาตกรณะ บางทีระงับด้วยสัมมุขาวินัยและติณวัตถารกะ.

281. Pañcamena āpattisamuṭṭhānena kati āpattiyo āpajjati? Pañcamena āpattisamuṭṭhānena cha āpattiyo āpajjati. Bhikkhu pāpiccho icchāpakato asantaṃ abhūtaṃ uttarimanussadhammaṃ ullapati, āpatti pārājikassa; bhikkhu akappiyasaññī samādisati – ‘‘kuṭiṃ me karothā’’ti. Tassa kuṭiṃ karonti adesitavatthukaṃ pamāṇātikkantaṃ sārambhaṃ aparikkamanaṃ. Payoge dukkaṭaṃ; ekaṃ piṇḍaṃ anāgate āpatti thullaccayassa; tasmiṃ piṇḍe āgate āpatti saṅghādisesassa. Bhikkhu akappiyasaññī anupasampannaṃ padaso dhammaṃ vāceti, āpatti pācittiyassa. Na khuṃsetukāmo na vambhetukāmo na maṅkukattukāmo davakamyatā hīnena hīnaṃ vadeti, āpatti dubbhāsitassa – pañcamena āpattisamuṭṭhānena imā cha āpattiyo āpajjati.

๒๘๑. ภิกษุต้องอาบัติเท่าไร ด้วยอาบัติสมุฏฐานที่ 5? ภิกษุต้องอาบัติ 6 อย่าง ด้วยอาบัติสมุฏฐานที่ 5. ภิกษุมีความปรารถนาลามก ถูกความอยากครอบงำ พูดอวดอุตตริมนุสสธรรมที่ไม่มีอยู่ ไม่เป็นจริง ต้องอาบัติปาราชิก; ภิกษุมีความสำคัญว่าไม่สมควร สั่งว่า 'พวกท่านจงสร้างกุฎีให้เรา' พวกเขาสร้างกุฎีให้ภิกษุนั้น ที่ไม่มีใครชี้ให้ดูที่ สร้างเกินประมาณ มีอันตรายเฉพาะหน้า ไม่มีบริเวณโดยรอบ. ในประโยคคือความพยายาม ต้องอาบัติทุกกฏ; เมื่อยังไม่ได้วางก้อนดินก้อนหนึ่ง ต้องอาบัติถุลลัจจัย; เมื่อวางก้อนดินนั้นแล้ว ต้องอาบัติสังฆาทิเสส. ภิกษุมีความสำคัญว่าไม่สมควร สอนธรรมแก่อนุปสัมบันเป็นบทๆ ไป ต้องอาบัติปาจิตตีย์. ไม่ประสงค์จะด่า ไม่ประสงค์จะว่าร้าย ไม่ประสงค์จะทำให้เก้อเขิน แต่เพราะต้องการจะพูดเล่น จึงพูดคำหยาบกับคนเลว ต้องอาบัติทุพภาสิต – ภิกษุต้องอาบัติ 6 อย่างเหล่านี้ ด้วยอาบัติสมุฏฐานที่ 5.

Tā āpattiyo catunnaṃ vipattīnaṃ kati vipattiyo bhajanti…pe… sattannaṃ samathānaṃ katihi samathehi sammanti? Tā āpattiyo catunnaṃ vipattīnaṃ [Pg.174] dve vipattiyo bhajanti – siyā sīlavipattiṃ, siyā ācāravipattiṃ. Sattannaṃ āpattikkhandhānaṃ chahi āpattikkhandhehi saṅgahitā – siyā pārājikāpattikkhandhena, siyā saṅghādisesāpattikkhandhena, siyā thullaccayāpattikkhandhena, siyā pācittiyāpattikkhandhena, siyā dukkaṭāpattikkhandhena, siyā dubbhāsitāpattikkhandhena. Channaṃ āpattisamuṭṭhānānaṃ ekena samuṭṭhānena samuṭṭhanti – vācato ca cittato ca samuṭṭhanti, na kāyato. Catunnaṃ adhikaraṇānaṃ, āpattādhikaraṇaṃ. Sattannaṃ samathānaṃ tīhi samathehi sammanti – siyā sammukhāvinayena ca paṭiññātakaraṇena ca, siyā sammukhāvinayena ca tiṇavatthārakena ca.

อาบัติเหล่านั้น จัดเข้าในวิบัติเท่าไร ในบรรดาวิบัติ ๔ ...ฯลฯ... ระงับด้วยสมถะเท่าไร ในบรรดาสมถะ ๗? อาบัติเหล่านั้น จัดเข้าในวิบัติ ๒ อย่าง ในบรรดาวิบัติ ๔ คือ บางทีเป็นสีลวิบัติ บางทีเป็นอาจารวิบัติ. สงเคราะห์เข้าด้วยอาปัตติขันธ์ ๖ ในบรรดาอาปัตติขันธ์ ๗ คือ บางทีสงเคราะห์เข้าด้วยปาราชิกาปัตติขันธ์ บางทีสงเคราะห์เข้าด้วยสังฆาทิเสสาปัตติขันธ์ บางทีสงเคราะห์เข้าด้วยถุลลัจทยาปัตติขันธ์ บางทีสงเคราะห์เข้าด้วยปาจิตติยาปัตติขันธ์ บางทีสงเคราะห์เข้าด้วยทุกกฏาปัตติขันธ์ บางทีสงเคราะห์เข้าด้วยทุพภาสิตาปัตติขันธ์. ในบรรดาสมุฏฐานแห่งอาบัติ ๖ เกิดขึ้นด้วยสมุฏฐาน ๑ คือ เกิดขึ้นทางวาจาและทางใจ ไม่เกิดขึ้นทางกาย. ในบรรดาอธิกรณ์ ๔ เป็นอาปัตตาธิกรณ์. ในบรรดาสมถะ ๗ ระงับด้วยสมถะ ๓ คือ บางทีระงับด้วยสัมมุขาวินัยและปฏิญญาตกรณะ บางทีระงับด้วยสัมมุขาวินัยและติณวัตถารกะ.

282. Chaṭṭhena āpattisamuṭṭhānena kati āpattiyo āpajjati? Chaṭṭhena āpattisamuṭṭhānena cha āpattiyo āpajjati – bhikkhu saṃvidahitvā bhaṇḍaṃ avaharati, āpatti pārājikassa; bhikkhu akappiyasaññī saṃvidahitvā kuṭiṃ karoti adesitavatthukaṃ pamāṇātikkantaṃ sārambhaṃ aparikkamanaṃ, payoge dukkaṭaṃ; ekaṃ piṇḍaṃ anāgate āpatti thullaccayassa; tasmiṃ piṇḍe āgate, āpatti saṅghādisesassa. Bhikkhu akappiyasaññī paṇītabhojanāni attano atthāya viññāpetvā bhuñjati, āpatti pācittiyassa. Bhikkhu akappiyasaññī bhikkhuniyā vosāsantiyā na nivāretvā bhuñjati, āpatti pāṭidesanīyassa – chaṭṭhena āpattisamuṭṭhānena imā cha āpattiyo āpajjati.

๒๘๒. ภิกษุต้องอาบัติเท่าไร เพราะอาปัตติสมุฏฐานที่ ๖? ภิกษุต้องอาบัติ ๖ อย่าง เพราะอาปัตติสมุฏฐานที่ ๖ คือ ภิกษุพูดนัดแนะกันแล้วลักทรัพย์ ต้องอาบัติปาราชิก. ภิกษุมีความสำคัญว่าไม่สมควร พูดนัดแนะกันแล้วสร้างกุฎีที่ไม่มีใครชี้ให้ดูที่สร้าง เกินประมาณ มีสัตว์เป็นที่ตั้ง ไม่มีบริเวณ ต้องอาบัติทุกกฏในประโยค. เมื่อยังไม่ถึงก้อนดินก้อนหนึ่ง ต้องอาบัติถุลลัจจัย. เมื่อถึงก้อนดินนั้นแล้ว ต้องอาบัติสังฆาทิเสส. ภิกษุมีความสำคัญว่าไม่สมควร ขอโภชนะอันประณีตเพื่อตนมาฉัน ต้องอาบัติปาจิตตีย์. ภิกษุมีความสำคัญว่าไม่สมควร ไม่ห้ามภิกษุณีที่กำลังจัดแจง (อาหาร) แล้วฉัน ต้องอาบัติปาฏิเทสนียะ. ภิกษุต้องอาบัติ ๖ อย่างเหล่านี้ เพราะอาปัตติสมุฏฐานที่ ๖.

Tā āpattiyo catunnaṃ vipattīnaṃ kati vipattiyo bhajanti? Sattannaṃ āpattikkhandhānaṃ katihi āpattikkhandhehi saṅgahitā? Channaṃ āpattisamuṭṭhānānaṃ katihi āpattisamuṭṭhānehi samuṭṭhanti? Catunnaṃ adhikaraṇānaṃ katamaṃ adhikaraṇaṃ? Sattannaṃ samathānaṃ katihi samathehi sammanti? Tā āpattiyo catunnaṃ vipattīnaṃ dve vipattiyo bhajanti – siyā sīlavipattiṃ, siyā ācāravipattiṃ. Sattannaṃ āpattikkhandhānaṃ chahi āpattikkhandhehi saṅgahitā – siyā pārājikāpattikkhandhena, siyā saṅghādisesāpattikkhandhena, siyā thullaccayāpattikkhandhena, siyā pācittiyāpattikkhandhena, siyā pāṭidesanīyāpattikkhandhena, siyā dukkaṭāpattikkhandhena. Channaṃ āpattisamuṭṭhānānaṃ ekena samuṭṭhānena samuṭṭhanti – kāyato ca vācato ca cittato ca samuṭṭhanti. Catunnaṃ adhikaraṇānaṃ, āpattādhikaraṇaṃ. Sattannaṃ [Pg.175] samathānaṃ tīhi samathehi sammanti – siyā sammukhāvinayena ca paṭiññātakaraṇena ca, siyā sammukhāvinayena ca tiṇavatthārakena cāti.

อาบัติเหล่านั้น จัดเข้าในวิบัติเท่าไร ในบรรดาวิบัติ ๔? สงเคราะห์เข้าด้วยอาปัตติขันธ์เท่าไร ในบรรดาอาปัตติขันธ์ ๗? เกิดขึ้นด้วยสมุฏฐานแห่งอาบัติเท่าไร ในบรรดาสมุฏฐานแห่งอาบัติ ๖? เป็นอธิกรณ์อะไร ในบรรดาอธิกรณ์ ๔? ระงับด้วยสมถะเท่าไร ในบรรดาสมถะ ๗? อาบัติเหล่านั้น จัดเข้าในวิบัติ ๒ อย่าง ในบรรดาวิบัติ ๔ คือ บางทีเป็นสีลวิบัติ บางทีเป็นอาจารวิบัติ. สงเคราะห์เข้าด้วยอาปัตติขันธ์ ๖ ในบรรดาอาปัตติขันธ์ ๗ คือ บางทีสงเคราะห์เข้าด้วยปาราชิกาปัตติขันธ์ บางทีสงเคราะห์เข้าด้วยสังฆาทิเสสาปัตติขันธ์ บางทีสงเคราะห์เข้าด้วยถุลลัจทยาปัตติขันธ์ บางทีสงเคราะห์เข้าด้วยปาจิตติยาปัตติขันธ์ บางทีสงเคราะห์เข้าด้วยปาฏิเทสนียาปัตติขันธ์ บางทีสงเคราะห์เข้าด้วยทุกกฏาปัตติขันธ์. ในบรรดาสมุฏฐานแห่งอาบัติ ๖ เกิดขึ้นด้วยสมุฏฐาน ๑ คือ เกิดขึ้นทางกาย ทางวาจา และทางใจ. ในบรรดาอธิกรณ์ ๔ เป็นอาปัตตาธิกรณ์. ในบรรดาสมถะ ๗ ระงับด้วยสมถะ ๓ คือ บางทีระงับด้วยสัมมุขาวินัยและปฏิญญาตกรณะ บางทีระงับด้วยสัมมุขาวินัยและติณวัตถารกะ.

Channaṃ āpattisamuṭṭhānānaṃ

แห่งสมุฏฐานแห่งอาบัติ ๖

Katāpattivāro niṭṭhito dutiyo.

กตาปัตติวาร ที่ ๒ จบ.

3. Āpattisamuṭṭhānagāthā

๓. อาปัตติสมุฏฐานคาถา

283.

๒๘๓.

Samuṭṭhānā kāyikā anantadassinā;

Akkhātā lokahitena vivekadassinā;

Āpattiyo tena samuṭṭhitā kati;

Pucchāmi taṃ brūhi vibhaṅgakovida.

สมุฏฐานที่เกิดทางกายอันใด ที่พระผู้มีพระภาคผู้ทรงเห็นธรรมอันหาที่สุดมิได้ ผู้ทรงเห็นวิเวก ผู้ทรงบำเพ็ญประโยชน์แก่โลก ได้ตรัสไว้แล้ว อาบัติเท่าไรเกิดขึ้นเพราะสมุฏฐานนั้น ข้าพเจ้าขอถามท่านผู้ฉลาดในวิภังค์ โปรดบอกด้วยเถิด.

Samuṭṭhānā kāyikā anantadassinā;

Akkhātā lokahitena vivekadassinā;

Āpattiyo tena samuṭṭhitā pañca;

Etaṃ te akkhāmi vibhaṅgakovida.

สมุฏฐานที่เกิดทางกายอันใด ที่พระผู้มีพระภาคผู้ทรงเห็นธรรมอันหาที่สุดมิได้ ผู้ทรงเห็นวิเวก ผู้ทรงบำเพ็ญประโยชน์แก่โลก ได้ตรัสไว้แล้ว อาบัติ ๕ อย่างเกิดขึ้นเพราะสมุฏฐานนั้น ข้าพเจ้าขอบอกเรื่องนั้นแก่ท่านผู้ฉลาดในวิภังค์.

Samuṭṭhānā vācasikā anantadassinā;

Akkhātā lokahitena vivekadassinā;

Āpattiyo tena samuṭṭhitā kati;

Pucchāmi taṃ brūhi vibhaṅgakovida.

สมุฏฐานที่เกิดทางวาจาอันใด ที่พระผู้มีพระภาคผู้ทรงเห็นธรรมอันหาที่สุดมิได้ ผู้ทรงเห็นวิเวก ผู้ทรงบำเพ็ญประโยชน์แก่โลก ได้ตรัสไว้แล้ว อาบัติเท่าไรเกิดขึ้นเพราะสมุฏฐานนั้น ข้าพเจ้าขอถามท่านผู้ฉลาดในวิภังค์ โปรดบอกด้วยเถิด.

Samuṭṭhānā vācasikā anantadassinā;

Akkhātā lokahitena vivekadassinā;

Āpattiyo tena samuṭṭhitā catasso;

Etaṃ te akkhāmi vibhaṅgakovida.

สมุฏฐานที่เกิดทางวาจาอันใด ที่พระผู้มีพระภาคผู้ทรงเห็นธรรมอันหาที่สุดมิได้ ผู้ทรงเห็นวิเวก ผู้ทรงบำเพ็ญประโยชน์แก่โลก ได้ตรัสไว้แล้ว อาบัติ ๔ อย่างเกิดขึ้นเพราะสมุฏฐานนั้น ข้าพเจ้าขอบอกเรื่องนั้นแก่ท่านผู้ฉลาดในวิภังค์.

Samuṭṭhānā kāyikā vācasikā anantadassinā;

Akkhātā lokahitena vivekadassinā;

Āpattiyo tena samuṭṭhitā kati;

Pucchāmi taṃ brūhi vibhaṅgakovida.

สมุฏฐานที่เกิดทางกายและวาจาอันใด ที่พระผู้มีพระภาคผู้ทรงเห็นธรรมอันหาที่สุดมิได้ ผู้ทรงเห็นวิเวก ผู้ทรงบำเพ็ญประโยชน์แก่โลก ได้ตรัสไว้แล้ว อาบัติเท่าไรเกิดขึ้นเพราะสมุฏฐานนั้น ข้าพเจ้าขอถามท่านผู้ฉลาดในวิภังค์ โปรดบอกด้วยเถิด.

Samuṭṭhānā [Pg.176] kāyikā vācasikā anantadassinā;

Akkhātā lokahitena vivekadassinā;

Āpattiyo tena samuṭṭhitā pañca;

Etaṃ te akkhāmi vibhaṅgakovida.

สมุฏฐานที่เกิดทางกายและวาจาอันใด ที่พระผู้มีพระภาคผู้ทรงเห็นธรรมอันหาที่สุดมิได้ ผู้ทรงเห็นวิเวก ผู้ทรงบำเพ็ญประโยชน์แก่โลก ได้ตรัสไว้แล้ว อาบัติ ๕ อย่างเกิดขึ้นเพราะสมุฏฐานนั้น ข้าพเจ้าขอบอกเรื่องนั้นแก่ท่านผู้ฉลาดในวิภังค์.

Samuṭṭhānā kāyikā mānasikā anantadassinā;

Akkhātā lokahitena vivekadassinā;

Āpattiyo tena samuṭṭhitā kati;

Pucchāmi taṃ brūhi vibhaṅgakovida.

สมุฏฐานที่เกิดทางกายและใจอันใด ที่พระผู้มีพระภาคผู้ทรงเห็นธรรมอันหาที่สุดมิได้ ผู้ทรงเห็นวิเวก ผู้ทรงบำเพ็ญประโยชน์แก่โลก ได้ตรัสไว้แล้ว อาบัติเท่าไรเกิดขึ้นเพราะสมุฏฐานนั้น ข้าพเจ้าขอถามท่านผู้ฉลาดในวิภังค์ โปรดบอกด้วยเถิด.

Samuṭṭhānā kāyikā mānasikā anantadassinā;

Akkhātā lokahitena vivekadassinā;

Āpattiyo tena samuṭṭhitā cha;

Etaṃ te akkhāmi vibhaṅgakovida.

สมุฏฐานที่เกิดทางกายและใจอันใด ที่พระผู้มีพระภาคผู้ทรงเห็นธรรมอันหาที่สุดมิได้ ผู้ทรงเห็นวิเวก ผู้ทรงบำเพ็ญประโยชน์แก่โลก ได้ตรัสไว้แล้ว อาบัติ ๖ อย่างเกิดขึ้นเพราะสมุฏฐานนั้น ข้าพเจ้าขอบอกเรื่องนั้นแก่ท่านผู้ฉลาดในวิภังค์.

Samuṭṭhānā vācasikā mānasikā anantadassinā;

Akkhātā lokahitena vivekadassinā;

Āpattiyo tena samuṭṭhitā kati;

Pucchāmi taṃ brūhi vibhaṅgakovida.

สมุฏฐานที่เกิดทางวาจาและใจอันใด ที่พระผู้มีพระภาคผู้ทรงเห็นธรรมอันหาที่สุดมิได้ ผู้ทรงเห็นวิเวก ผู้ทรงบำเพ็ญประโยชน์แก่โลก ได้ตรัสไว้แล้ว อาบัติเท่าไรเกิดขึ้นเพราะสมุฏฐานนั้น ข้าพเจ้าขอถามท่านผู้ฉลาดในวิภังค์ โปรดบอกด้วยเถิด.

Samuṭṭhānā vācasikā mānasikā anantadassinā;

Akkhātā lokahitena vivekadassinā;

Āpattiyo tena samuṭṭhitā cha;

Etaṃ te akkhāmi vibhaṅgakovida.

สมุฏฐานที่เกิดทางวาจาและใจอันใด ที่พระผู้มีพระภาคผู้ทรงเห็นธรรมอันหาที่สุดมิได้ ผู้ทรงเห็นวิเวก ผู้ทรงบำเพ็ญประโยชน์แก่โลก ได้ตรัสไว้แล้ว อาบัติ ๖ อย่างเกิดขึ้นเพราะสมุฏฐานนั้น ข้าพเจ้าขอบอกเรื่องนั้นแก่ท่านผู้ฉลาดในวิภังค์.

Samuṭṭhānā kāyikā vācasikā mānasikā anantadassinā;

Akkhātā lokahitena vivekadassinā;

Āpattiyo tena samuṭṭhitā kati;

Pucchāmi taṃ brūhi vibhaṅgakovida.

สมุฏฐานที่เกิดทางกาย วาจา และใจอันใด ที่พระผู้มีพระภาคผู้ทรงเห็นธรรมอันหาที่สุดมิได้ ผู้ทรงเห็นวิเวก ผู้ทรงบำเพ็ญประโยชน์แก่โลก ได้ตรัสไว้แล้ว อาบัติเท่าไรเกิดขึ้นเพราะสมุฏฐานนั้น ข้าพเจ้าขอถามท่านผู้ฉลาดในวิภังค์ โปรดบอกด้วยเถิด.

Samuṭṭhānā kāyikā vācasikā mānasikā anantadassinā;

Akkhātā lokahitena vivekadassinā;

Āpattiyo tena samuṭṭhitā cha;

Etaṃ te akkhāmi vibhaṅgakovidāti.

สมุฏฐานที่เกิดทางกาย วาจา และใจอันใด ที่พระผู้มีพระภาคผู้ทรงเห็นธรรมอันหาที่สุดมิได้ ผู้ทรงเห็นวิเวก ผู้ทรงบำเพ็ญประโยชน์แก่โลก ได้ตรัสไว้แล้ว อาบัติ ๖ อย่างเกิดขึ้นเพราะสมุฏฐานนั้น ข้าพเจ้าขอบอกเรื่องนั้นแก่ท่านผู้ฉลาดในวิภังค์.

Āpattisamuṭṭhānagāthā niṭṭhitā tatiyā.

อาปัตติสมุฏฐานคาถา ที่ ๓ จบแล้ว

4. Vipattipaccayavāro

๔. วิปัตติปัจจยวาร

284. Sīlavipattipaccayā [Pg.177] kati āpattiyo āpajjati? Sīlavipattipaccayā catasso āpattiyo āpajjati – bhikkhunī jānaṃ pārājikaṃ dhammaṃ paṭicchādeti, āpatti pārājikassa; vematikā paṭicchādeti, āpatti thullaccayassa; bhikkhu saṅghādisesaṃ paṭicchādeti, āpatti pācittiyassa; attano duṭṭhullaṃ āpattiṃ paṭicchādeti, āpatti dukkaṭassa – sīlavipattipaccayā imā catasso āpattiyo āpajjati.

๒๘๔. ต้องอาบัติเท่าไร เพราะศีลวิบัติเป็นปัจจัย? ต้องอาบัติ ๔ อย่าง เพราะศีลวิบัติเป็นปัจจัย คือ ภิกษุณีรู้อยู่ ปกปิดธรรมปาราชิก ต้องอาบัติปาราชิก, มีความสงสัย ปกปิด ต้องอาบัติถุลลัจจัย, ภิกษุปกปิดอาบัติสังฆาทิเสส ต้องอาบัติปาจิตตีย์, ปกปิดอาบัติชั่วหยาบของตน ต้องอาบัติทุกกฏ. ภิกษุต้องอาบัติ ๔ อย่างเหล่านี้ เพราะศีลวิบัติเป็นปัจจัย

Tā āpattiyo catunnaṃ vipattīnaṃ kati vipattiyo bhajanti…pe… sattannaṃ samathānaṃ katihi samathehi sammanti? Tā āpattiyo catunnaṃ vipattīnaṃ dve vipattiyo bhajanti – siyā sīlavipattiṃ, siyā ācāravipattiṃ. Sattannaṃ āpattikkhandhānaṃ catūhi āpattikkhandhehi saṅgahitā – siyā pārājikāpattikkhandhena, siyā thullaccayāpattikkhandhena, siyā pācittiyāpattikkhandhena, siyā dukkaṭāpattikkhandhena. Channaṃ āpattisamuṭṭhānānaṃ ekena samuṭṭhānena samuṭṭhanti – kāyato ca vācato ca cittato ca samuṭṭhanti. Catunnaṃ adhikaraṇānaṃ, āpattādhikaraṇaṃ. Sattannaṃ samathānaṃ tīhi samathehi sammanti – siyā sammukhāvinayena ca paṭiññātakaraṇena ca, siyā sammukhāvinayena ca tiṇavatthārakena ca.

อาบัติเหล่านั้น จัดเข้าในวิบัติเท่าไร ในบรรดาวิบัติ ๔ ...ฯลฯ... ระงับด้วยสมถะเท่าไร ในบรรดาสมถะ ๗? อาบัติเหล่านั้น จัดเข้าในวิบัติ ๒ อย่าง ในบรรดาวิบัติ ๔ คือ บางทีเป็นศีลวิบัติ บางทีเป็นอาจารวิบัติ. สงเคราะห์เข้าด้วยอาปัตติขันธ์ ๔ ในบรรดาอาปัตติขันธ์ ๗ คือ บางทีสงเคราะห์เข้าด้วยปาราชิกาปัตติขันธ์ บางทีสงเคราะห์เข้าด้วยถุลลัจจยาปัตติขันธ์ บางทีสงเคราะห์เข้าด้วยปาจิตติยาปัตติขันธ์ บางทีสงเคราะห์เข้าด้วยทุกกฏาปัตติขันธ์. เกิดขึ้นด้วยสมุฏฐาน ๑ ในบรรดาอาปัตติสมุฏฐาน ๖ คือ เกิดขึ้นจากกาย วาจา และจิต. เป็นอาปัตตาธิกรณ์ ในบรรดาอธิกรณ์ ๔. ระงับด้วยสมถะ ๓ ในบรรดาสมถะ ๗ คือ บางทีระงับด้วยสัมมุขาวินัยและปฏิญญาตกรณะ บางทีระงับด้วยสัมมุขาวินัยและติณวัตถารกะ

285. Ācāravipattipaccayā kati āpattiyo āpajjati? Ācāravipattipaccayā ekaṃ āpattiṃ āpajjati. Ācāravipattiṃ paṭicchādeti, āpatti dukkaṭassa – ācāravipattipaccayā imaṃ ekaṃ āpattiṃ āpajjati.

๒๘๕. ต้องอาบัติเท่าไร เพราะอาจารวิบัติเป็นปัจจัย? ต้องอาบัติ ๑ อย่าง เพราะอาจารวิบัติเป็นปัจจัย. ปกปิดอาจารวิบัติ ต้องอาบัติทุกกฏ. ภิกษุต้องอาบัติ ๑ อย่างนี้ เพราะอาจารวิบัติเป็นปัจจัย

Sā āpatti catunnaṃ vipattīnaṃ kati vipattiyo bhajati …pe… sattannaṃ samathānaṃ katihi samathehi sammati? Sā āpatti catunnaṃ vipattīnaṃ ekaṃ vipattiṃ bhajati – ācāravipattiṃ. Sattannaṃ āpattikkhandhānaṃ ekena āpattikkhandhena saṅgahitā – dukkaṭāpattikkhandhena. Channaṃ āpattisamuṭṭhānānaṃ ekena samuṭṭhānena samuṭṭhāti – kāyato ca vācato ca cittato ca samuṭṭhāti. Catunnaṃ adhikaraṇānaṃ āpattādhikaraṇaṃ. Sattannaṃ samathānaṃ tīhi samathehi sammati – siyā sammukhāvinayena ca paṭiññātakaraṇena ca, siyā sammukhāvinayena ca tiṇavatthārakena ca.

อาบัตินั้น จัดเข้าในวิบัติเท่าไร ในบรรดาวิบัติ ๔ ...ฯลฯ... ระงับด้วยสมถะเท่าไร ในบรรดาสมถะ ๗? อาบัตินั้น จัดเข้าในวิบัติ ๑ อย่าง ในบรรดาวิบัติ ๔ คือ อาจารวิบัติ. สงเคราะห์เข้าด้วยอาปัตติขันธ์ ๑ ในบรรดาอาปัตติขันธ์ ๗ คือ ทุกกฏาปัตติขันธ์. เกิดขึ้นด้วยสมุฏฐาน ๑ ในบรรดาอาปัตติสมุฏฐาน ๖ คือ เกิดขึ้นจากกาย วาจา และจิต. เป็นอาปัตตาธิกรณ์ ในบรรดาอธิกรณ์ ๔. ระงับด้วยสมถะ ๓ ในบรรดาสมถะ ๗ คือ บางทีระงับด้วยสัมมุขาวินัยและปฏิญญาตกรณะ บางทีระงับด้วยสัมมุขาวินัยและติณวัตถารกะ

286. Diṭṭhivipattipaccayā [Pg.178] kati āpattiyo āpajjati? Diṭṭhivipattipaccayā dve āpattiyo āpajjati. Pāpikāya diṭṭhiyā yāvatatiyaṃ samanubhāsanāya na paṭinissajjati, ñattiyā dukkaṭaṃ ; kammavācāpariyosāne āpatti pācittiyassa – diṭṭhivipattipaccayā imā dve āpattiyo āpajjati.

๒๘๖. ต้องอาบัติเท่าไร เพราะทิฏฐิวิบัติเป็นปัจจัย? ต้องอาบัติ ๒ อย่าง เพราะทิฏฐิวิบัติเป็นปัจจัย. ภิกษุไม่สละทิฏฐิอันลามก เพราะการสวดสมนุภาสน์จนถึงครั้งที่ ๓, ในขณะจบญัตติ ต้องอาบัติทุกกฏ, ในขณะจบกรรมวาจา ต้องอาบัติปาจิตตีย์. ภิกษุต้องอาบัติ ๒ อย่างเหล่านี้ เพราะทิฏฐิวิบัติเป็นปัจจัย

Tā āpattiyo catunnaṃ vipattīnaṃ kati vipattiyo bhajanti…pe… sattannaṃ samathānaṃ katihi samathehi sammanti? Tā āpattiyo catunnaṃ vipattīnaṃ ekaṃ vipattiṃ bhajanti – ācāravipattiṃ. Sattannaṃ āpattikkhandhānaṃ dvīhi āpattikkhandhehi saṅgahitā – siyā pācittiyāpattikkhandhena, siyā dukkaṭāpattikkhandhena. Channaṃ āpattisamuṭṭhānānaṃ ekena samuṭṭhānena samuṭṭhanti – kāyato ca vācato ca cittato ca samuṭṭhanti. Catunnaṃ adhikaraṇānaṃ, āpattādhikaraṇaṃ. Sattannaṃ samathānaṃ tīhi samathehi sammanti – siyā sammukhāvinayena ca paṭiññātakaraṇena ca, siyā sammukhāvinayena ca tiṇavatthārakena ca.

อาบัติเหล่านั้น จัดเข้าในวิบัติเท่าไร ในบรรดาวิบัติ ๔ ...ฯลฯ... ระงับด้วยสมถะเท่าไร ในบรรดาสมถะ ๗? อาบัติเหล่านั้น จัดเข้าในวิบัติ ๑ อย่าง ในบรรดาวิบัติ ๔ คือ อาจารวิบัติ. สงเคราะห์เข้าด้วยอาปัตติขันธ์ ๒ ในบรรดาอาปัตติขันธ์ ๗ คือ บางทีสงเคราะห์เข้าด้วยปาจิตติยาปัตติขันธ์ บางทีสงเคราะห์เข้าด้วยทุกกฏาปัตติขันธ์. เกิดขึ้นด้วยสมุฏฐาน ๑ ในบรรดาอาปัตติสมุฏฐาน ๖ คือ เกิดขึ้นจากกาย วาจา และจิต. เป็นอาปัตตาธิกรณ์ ในบรรดาอธิกรณ์ ๔. ระงับด้วยสมถะ ๓ ในบรรดาสมถะ ๗ คือ บางทีระงับด้วยสัมมุขาวินัยและปฏิญญาตกรณะ บางทีระงับด้วยสัมมุขาวินัยและติณวัตถารกะ

287. Ājīvavipattipaccayā kati āpattiyo āpajjati? Ājīvavipattipaccayā cha āpattiyo āpajjati – ājīvahetu ājīvakāraṇā pāpiccho icchāpakato asantaṃ abhūtaṃ uttarimanussadhammaṃ ullapati, āpatti pārājikassa; ājīvahetu ājīvakāraṇā sañcarittaṃ samāpajjati, āpatti saṅghādisesassa; ājīvahetu ājīvakāraṇā ‘‘yo te vihāre vasati, so bhikkhu arahā’’ti bhaṇati, paṭivijānantassa āpatti thullaccayassa; ājīvahetu ājīvakāraṇā bhikkhu paṇītabhojanāni attano atthāya viññāpetvā bhuñjati, āpatti pācittiyassa; ājīvahetu ājīvakāraṇā bhikkhunī paṇītabhojanāni attano atthāya viññāpetvā bhuñjati, āpatti pāṭidesanīyassa; ājīvahetu ājīvakāraṇā sūpaṃ vā odanaṃ vā agilāno attano atthāya viññāpetvā bhuñjati, āpatti dukkaṭassa – ājīvavipattipaccayā imā cha āpattiyo āpajjati.

๒๘๗. ต้องอาบัติเท่าไร เพราะอาชีววิบัติเป็นปัจจัย? ต้องอาบัติ ๖ อย่าง เพราะอาชีววิบัติเป็นปัจจัย คือ ภิกษุมีความปรารถนาลามก ถูกความอยากครอบงำ พูดอวดอุตตริมนุสสธรรมอันไม่มีอยู่ ไม่เป็นจริง เพราะเหตุแห่งอาชีวะ เพราะการแห่งอาชีวะ ต้องอาบัติปาราชิก; ภิกษุทำหน้าที่สื่อรัก เพราะเหตุแห่งอาชีวะ เพราะการแห่งอาชีวะ ต้องอาบัติสังฆาทิเสส; ภิกษุกล่าวว่า "ภิกษุรูปใดอยู่ในวิหารของท่าน ภิกษุรูปนั้นเป็นพระอรหันต์" เพราะเหตุแห่งอาชีวะ เพราะการแห่งอาชีวะ เมื่อผู้ฟังเข้าใจความ ต้องอาบัติถุลลัจจัย; ภิกษุขอโภชนะอันประณีตมาเพื่อตนแล้วฉัน เพราะเหตุแห่งอาชีวะ เพราะการแห่งอาชีวะ ต้องอาบัติปาจิตตีย์; ภิกษุณีขอโภชนะอันประณีตมาเพื่อตนแล้วฉัน เพราะเหตุแห่งอาชีวะ เพราะการแห่งอาชีวะ ต้องอาบัติปาฏิเทสนียะ; ภิกษุไม่เจ็บไข้ ขอแกงหรือข้าวสุกมาเพื่อตนแล้วฉัน เพราะเหตุแห่งอาชีวะ เพราะการแห่งอาชีวะ ต้องอาบัติทุกกฏ. ภิกษุต้องอาบัติ ๖ อย่างเหล่านี้ เพราะอาชีววิบัติเป็นปัจจัย

Tā āpattiyo catunnaṃ vipattīnaṃ kati vipattiyo bhajanti…pe… sattannaṃ samathānaṃ katihi samathehi sammanti. Tā āpattiyo catunnaṃ vipattīnaṃ dve [Pg.179] vipattiyo bhajanti – siyā sīlavipattiṃ, siyā ācāravipattiṃ. Sattannaṃ āpattikkhandhānaṃ chahi āpattikkhandhehi saṅgahitā – siyā pārājikāpattikkhandhena, siyā saṅghādisesāpattikkhandhena, siyā thullaccayāpattikkhandhena, siyā pācittiyāpattikkhandhena, siyā pāṭidesanīyāpattikkhandhena, siyā dukkaṭāpattikkhandhena. Channaṃ āpattisamuṭṭhānānaṃ chahi samuṭṭhānehi samuṭṭhanti – siyā kāyato samuṭṭhanti, na vācato na cittato; siyā vācato samuṭṭhanti, na kāyato na cittato; siyā kāyato ca vācato ca samuṭṭhanti, na cittato; siyā kāyato ca cittato ca samuṭṭhanti, na vācato; siyā vācato ca cittato ca samuṭṭhanti, na kāyato; siyā kāyato ca vācato ca cittato ca samuṭṭhanti. Catunnaṃ adhikaraṇānaṃ, āpattādhikaraṇaṃ. Sattannaṃ samathānaṃ tīhi samathehi sammanti – siyā sammukhāvinayena ca paṭiññātakaraṇena ca, siyā sammukhāvinayena ca tiṇavatthārakena ca.

อาบัติเหล่านั้น จัดเข้าในวิบัติเท่าไร ในบรรดาวิบัติ ๔ ...ฯลฯ... ระงับด้วยสมถะเท่าไร ในบรรดาสมถะ ๗ อาบัติเหล่านั้น จัดเข้าในวิบัติ ๒ อย่าง ในบรรดาวิบัติ ๔ คือ บางทีจัดเข้าในสีลวิบัติ บางทีจัดเข้าในอาจารวิบัติ สงเคราะห์เข้าด้วยอาปัตติขันธ์ ๖ ในบรรดาอาปัตติขันธ์ ๗ คือ บางทีสงเคราะห์เข้าด้วยปาราชิกาปัตติขันธ์ บางทีสงเคราะห์เข้าด้วยสังฆาทิเสสาปัตติขันธ์ บางทีสงเคราะห์เข้าด้วยถุลลัจจยาปัตติขันธ์ บางทีสงเคราะห์เข้าด้วยปาจิตติยาปัตติขันธ์ บางทีสงเคราะห์เข้าด้วยปาฏิเทสนียาปัตติขันธ์ บางทีสงเคราะห์เข้าด้วยทุกกฏาปัตติขันธ์ เกิดขึ้นด้วยสมุฏฐาน ๖ ในบรรดาสมุฏฐานแห่งอาบัติ ๖ คือ บางทีเกิดขึ้นทางกาย ไม่ใช่ทางวาจา ไม่ใช่ทางจิต บางทีเกิดขึ้นทางวาจา ไม่ใช่ทางกาย ไม่ใช่ทางจิต บางทีเกิดขึ้นทางกายและทางวาจา ไม่ใช่ทางจิต บางทีเกิดขึ้นทางกายและทางจิต ไม่ใช่ทางวาจา บางทีเกิดขึ้นทางวาจาและทางจิต ไม่ใช่ทางกาย บางทีเกิดขึ้นทางกาย ทางวาจา และทางจิต เป็นอาปัตตาธิกรณ์ ในบรรดาอธิกรณ์ ๔ ระงับด้วยสมถะ ๓ ในบรรดาสมถะ ๗ คือ บางทีระงับด้วยสัมมุขาวินัยและปฏิญญาตกรณะ บางทีระงับด้วยสัมมุขาวินัยและติณวัตถารกะ

Vipattipaccayavāro niṭṭhito catuttho.

วิปัตติปัจจยวาระ ที่ ๔ จบ

5. Adhikaraṇapaccayavāro

๕. อธิกรณปัจจยวาระ

288. Vivādādhikaraṇapaccayā kati āpattiyo āpajjati? Vivādādhikaraṇapaccayā dve āpattiyo āpajjati – upasampannaṃ omasati, āpatti pācittiyassa; anupasampannaṃ omasati, āpatti dukkaṭassa – vivādādhikaraṇapaccayā imā dve āpattiyo āpajjati.

๒๘๘. ภิกษุต้องอาบัติเท่าไร เพราะวิวาదాธิกรณ์เป็นปัจจัย ภิกษุต้องอาบัติ ๒ อย่าง เพราะวิวาదాธิกรณ์เป็นปัจจัย คือ เสียดสีอุปสัมบัน ต้องอาบัติปาจิตตีย์ เสียดสีอนุปสัมบัน ต้องอาบัติทุกกฏ ภิกษุต้องอาบัติ ๒ อย่างเหล่านี้ เพราะวิวาదాธิกรณ์เป็นปัจจัย

Tā āpattiyo catunnaṃ vipattīnaṃ kati vipattiyo bhajanti…pe… sattannaṃ samathānaṃ katihi samathehi sammanti? Tā āpattiyo catunnaṃ vipattīnaṃ ekaṃ vipattiṃ bhajanti – ācāravipattiṃ. Sattannaṃ āpattikkhandhānaṃ dvīhi āpattikkhandhehi saṅgahitā – siyā pācittiyāpattikkhandhena, siyā dukkaṭāpattikkhandhena. Channaṃ āpattisamuṭṭhānānaṃ tīhi samuṭṭhānehi samuṭṭhanti – siyā kāyato ca cittato ca samuṭṭhanti, na vācato; siyā vācato ca cittato ca samuṭṭhanti, na kāyato; siyā kāyato ca vācato ca cittato [Pg.180] ca samuṭṭhanti. Catunnaṃ adhikaraṇānaṃ, āpattādhikaraṇaṃ. Sattannaṃ samathānaṃ tīhi samathehi sammanti – siyā sammukhāvinayena ca paṭiññātakaraṇena ca, siyā sammukhāvinayena ca tiṇavatthārakena ca.

อาบัติเหล่านั้น จัดเข้าในวิบัติเท่าไร ในบรรดาวิบัติ ๔ ...ฯลฯ... ระงับด้วยสมถะเท่าไร ในบรรดาสมถะ ๗ อาบัติเหล่านั้น จัดเข้าในวิบัติ ๑ อย่าง ในบรรดาวิบัติ ๔ คือ อาจารวิบัติ สงเคราะห์เข้าด้วยอาปัตติขันธ์ ๒ ในบรรดาอาปัตติขันธ์ ๗ คือ บางทีสงเคราะห์เข้าด้วยปาจิตติยาปัตติขันธ์ บางทีสงเคราะห์เข้าด้วยทุกกฏาปัตติขันธ์ เกิดขึ้นด้วยสมุฏฐาน ๓ ในบรรดาสมุฏฐานแห่งอาบัติ ๖ คือ บางทีเกิดขึ้นทางกายและทางจิต ไม่ใช่ทางวาจา บางทีเกิดขึ้นทางวาจาและทางจิต ไม่ใช่ทางกาย บางทีเกิดขึ้นทางกาย ทางวาจา และทางจิต เป็นอาปัตตาธิกรณ์ ในบรรดาอธิกรณ์ ๔ ระงับด้วยสมถะ ๓ ในบรรดาสมถะ ๗ คือ บางทีระงับด้วยสัมมุขาวินัยและปฏิญญาตกรณะ บางทีระงับด้วยสัมมุขาวินัยและติณวัตถารกะ

289. Anuvādādhikaraṇapaccayā kati āpattiyo āpajjati? Anuvādādhikaraṇapaccayā tisso āpattiyo āpajjati. Bhikkhuṃ amūlakena pārājikena dhammena anuddhaṃseti, āpatti saṅghādisesassa; amūlakena saṅghādisesena anuddhaṃseti, āpatti pācittiyassa; amūlikāya ācāravipattiyā anuddhaṃseti, āpatti dukkaṭassa – anuvādādhikaraṇapaccayā imā tisso āpattiyo āpajjati.

๒๘๙. ภิกษุต้องอาบัติเท่าไร เพราะอนุวาทาธิกรณ์เป็นปัจจัย ภิกษุต้องอาบัติ ๓ อย่าง เพราะอนุวาทาธิกรณ์เป็นปัจจัย คือ โจทภิกษุด้วยอาบัติปาราชิกที่ไม่มีมูล ต้องอาบัติสังฆาทิเสส โจทด้วยอาบัติสังฆาทิเสสที่ไม่มีมูล ต้องอาบัติปาจิตตีย์ โจทด้วยอาจารวิบัติที่ไม่มีมูล ต้องอาบัติทุกกฏ ภิกษุต้องอาบัติ ๓ อย่างเหล่านี้ เพราะอนุวาทาธิกรณ์เป็นปัจจัย

Tā āpattiyo catunnaṃ vipattīnaṃ kati vipattiyo bhajanti…pe… sattannaṃ samathānaṃ katihi samathehi sammanti? Tā āpattiyo catunnaṃ vipattīnaṃ dve vipattiyo bhajanti – siyā sīlavipattiṃ, siyā ācāravipattiṃ. Sattannaṃ āpattikkhandhānaṃ tīhi āpattikkhandhehi saṅgahitā – siyā saṅghādisesāpattikkhandhena, siyā pācittiyāpattikkhandhena, siyā dukkaṭāpattikkhandhena. Channaṃ āpattisamuṭṭhānānaṃ tīhi samuṭṭhānehi samuṭṭhanti – siyā kāyato ca cittato ca samuṭṭhanti, na vācato; siyā vācato ca cittato ca samuṭṭhanti, na kāyato; siyā kāyato ca vācato ca cittato ca samuṭṭhanti. Catunnaṃ adhikaraṇānaṃ, āpattādhikaraṇaṃ. Sattannaṃ samathānaṃ tīhi samathehi sammanti – siyā sammukhāvinayena ca paṭiññātakaraṇena ca, siyā sammukhāvinayena ca tiṇavatthārakena ca.

อาบัติเหล่านั้น จัดเข้าในวิบัติเท่าไร ในบรรดาวิบัติ ๔ ...ฯลฯ... ระงับด้วยสมถะเท่าไร ในบรรดาสมถะ ๗ อาบัติเหล่านั้น จัดเข้าในวิบัติ ๒ อย่าง ในบรรดาวิบัติ ๔ คือ บางทีจัดเข้าในสีลวิบัติ บางทีจัดเข้าในอาจารวิบัติ สงเคราะห์เข้าด้วยอาปัตติขันธ์ ๓ ในบรรดาอาปัตติขันธ์ ๗ คือ บางทีสงเคราะห์เข้าด้วยสังฆาทิเสสาปัตติขันธ์ บางทีสงเคราะห์เข้าด้วยปาจิตติยาปัตติขันธ์ บางทีสงเคราะห์เข้าด้วยทุกกฏาปัตติขันธ์ เกิดขึ้นด้วยสมุฏฐาน ๓ ในบรรดาสมุฏฐานแห่งอาบัติ ๖ คือ บางทีเกิดขึ้นทางกายและทางจิต ไม่ใช่ทางวาจา บางทีเกิดขึ้นทางวาจาและทางจิต ไม่ใช่ทางกาย บางทีเกิดขึ้นทางกาย ทางวาจา และทางจิต เป็นอาปัตตาธิกรณ์ ในบรรดาอธิกรณ์ ๔ ระงับด้วยสมถะ ๓ ในบรรดาสมถะ ๗ คือ บางทีระงับด้วยสัมมุขาวินัยและปฏิญญาตกรณะ บางทีระงับด้วยสัมมุขาวินัยและติณวัตถารกะ

290. Āpattādhikaraṇapaccayā kati āpattiyo āpajjati? Āpattādhikaraṇapaccayā catasso āpattiyo āpajjati. Bhikkhunī jānaṃ pārājikaṃ dhammaṃ paṭicchādeti, āpatti pārājikassa; vematikā paṭicchādeti, āpatti thullaccayassa; bhikkhu saṅghādisesaṃ paṭicchādeti; āpatti pācittiyassa; ācāravipattiṃ paṭicchādeti, āpatti dukkaṭassa – āpattādhikaraṇapaccayā imā catasso āpattiyo āpajjati.

๒๙๐. ภิกษุต้องอาบัติเท่าไร เพราะอาปัตตาธิกรณ์เป็นปัจจัย ภิกษุต้องอาบัติ ๔ อย่าง เพราะอาปัตตาธิกรณ์เป็นปัจจัย คือ ภิกษุณีรู้อยู่ ปกปิดอาบัติปาราชิก ต้องอาบัติปาราชิก ภิกษุณีสงสัยอยู่ ปกปิด ต้องอาบัติถุลลัจจัย ภิกษุปกปิดอาบัติสังฆาทิเสส ต้องอาบัติปาจิตตีย์ ปกปิดอาจารวิบัติ ต้องอาบัติทุกกฏ ภิกษุต้องอาบัติ ๔ อย่างเหล่านี้ เพราะอาปัตตาธิกรณ์เป็นปัจจัย

Tā āpattiyo catunnaṃ vipattīnaṃ kati vipattiyo bhajanti…pe… sattannaṃ samathānaṃ katihi samathehi sammanti? Tā āpattiyo catunnaṃ vipattīnaṃ dve vipattiyo bhajanti – siyā sīlavipattiṃ, siyā ācāravipattiṃ. Sattannaṃ [Pg.181] āpattikkhandhānaṃ catūhi āpattikkhandhehi saṅgahitā – siyā pārājikāpattikkhandhena, siyā thullaccayāpattikkhandhena, siyā pācittiyāpattikkhandhena, siyā dukkaṭāpattikkhandhena. Channaṃ āpattisamuṭṭhānānaṃ ekena samuṭṭhānena samuṭṭhanti – kāyato ca vācato ca cittato ca samuṭṭhanti. Catunnaṃ adhikaraṇānaṃ, āpattādhikaraṇaṃ. Sattannaṃ samathānaṃ tīhi samathehi sammanti – siyā sammukhāvinayena ca paṭiññātakaraṇena ca, siyā sammukhāvinayena ca tiṇavatthārakena ca.

อาบัติเหล่านั้น จัดเข้าในวิบัติเท่าไร ในบรรดาวิบัติ ๔ ...ฯลฯ... ระงับด้วยสมถะเท่าไร ในบรรดาสมถะ ๗? อาบัติเหล่านั้น จัดเข้าในวิบัติ ๒ อย่าง ในบรรดาวิบัติ ๔ คือ บางทีเป็นสีลวิบัติ บางทีเป็นอาจารวิบัติ. สงเคราะห์เข้าด้วยอาปัตติขันธ์ ๔ ในบรรดาอาปัตติขันธ์ ๗ คือ บางทีสงเคราะห์เข้าด้วยปาราชิกาปัตติขันธ์ บางทีสงเคราะห์เข้าด้วยถุลลัจจยาปัตติขันธ์ บางทีสงเคราะห์เข้าด้วยปาจิตติยาปัตติขันธ์ บางทีสงเคราะห์เข้าด้วยทุกกฏาปัตติขันธ์. เกิดขึ้นจากสมุฏฐาน ๑ ในบรรดาอาปัตติสมุฏฐาน ๖ คือ เกิดขึ้นทางกาย วาจา และจิต. เป็นอาปัตตาธิกรณ์ ในบรรดาอธิกรณ์ ๔. ระงับด้วยสมถะ ๓ ในบรรดาสมถะ ๗ คือ บางทีระงับด้วยสัมมุขาวินัยและปฏิญญาตกรณะ บางทีระงับด้วยสัมมุขาวินัยและติณวัตถารกะ.

291. Kiccādhikaraṇapaccayā kati āpattiyo āpajjati? Kiccādhikaraṇapaccayā pañca āpattiyo āpajjati. Ukkhittānuvattikā bhikkhunī yāvatatiyaṃ samanubhāsanāya na paṭinissajjati, ñattiyā dukkaṭaṃ; dvīhi kammavācāhi thullaccayā; kammavācāpariyosāne āpatti pārājikassa. Bhedakānuvattakā bhikkhū yāvatatiyaṃ samanubhāsanāya na paṭinissajjanti, āpatti saṅghādisesassa; pāpikāya diṭṭhiyā yāvatatiyaṃ samanubhāsanāya na paṭinissajjati, āpatti pācittiyassa – kiccādhikaraṇapaccayā imā pañca āpattiyo āpajjati.

๒๙๑. ต้องอาบัติเท่าไร เพราะกิจจาธิกรณ์เป็นปัจจัย? ต้องอาบัติ ๕ อย่าง เพราะกิจจาธิกรณ์เป็นปัจจัย. ภิกษุณีผู้ประพฤติตามภิกษุที่ถูกสงฆ์ยกวัตร เมื่อสงฆ์สวดสมนุภาสน์อยู่จนครบ ๓ ครั้ง ไม่ยอมสละทิฏฐินั้นเสีย จบญัตติ ต้องอาบัติทุกกฏ, จบกรรมวาจา ๒ ครั้ง ต้องอาบัติถุลลัจจัย, จบกรรมวาจา ต้องอาบัติปาราชิก. ภิกษุทั้งหลายผู้ประพฤติตามภิกษุผู้ทำลายสงฆ์ เมื่อสงฆ์สวดสมนุภาสน์อยู่จนครบ ๓ ครั้ง ไม่ยอมสละทิฏฐินั้นเสีย ต้องอาบัติสังฆาทิเสส. ภิกษุไม่ยอมสละทิฏฐิอันลามก เมื่อสงฆ์สวดสมนุภาสน์อยู่จนครบ ๓ ครั้ง ต้องอาบัติปาจิตตีย์. ต้องอาบัติ ๕ อย่างเหล่านี้ เพราะกิจจาธิกรณ์เป็นปัจจัย.

Tā āpattiyo catunnaṃ vipattīnaṃ kati vipattiyo bhajanti…pe… sattannaṃ samathānaṃ katihi samathehi sammanti? Tā āpattiyo catunnaṃ vipattīnaṃ dve vipattiyo bhajanti – siyā sīlavipattiṃ, siyā ācāravipattiṃ. Sattannaṃ āpattikkhandhānaṃ pañcahi āpattikkhandhehi saṅgahitā – siyā pārājikāpattikkhandhena, siyā saṅghādisesāpattikkhandhena, siyā thullaccayāpattikkhandhena, siyā pācittiyāpattikkhandhena, siyā dukkaṭāpattikkhandhena. Channaṃ āpattisamuṭṭhānānaṃ ekena samuṭṭhānena samuṭṭhanti – kāyato ca vācato ca cittato ca samuṭṭhanti. Catunnaṃ adhikaraṇānaṃ, āpattādhikaraṇaṃ. Sattannaṃ samathānaṃ tīhi samathehi sammanti – siyā sammukhāvinayena ca paṭiññātakaraṇena ca, siyā sammukhāvinayena ca tiṇavatthārakena ca.

อาบัติเหล่านั้น จัดเข้าในวิบัติเท่าไร ในบรรดาวิบัติ ๔ ...ฯลฯ... ระงับด้วยสมถะเท่าไร ในบรรดาสมถะ ๗? อาบัติเหล่านั้น จัดเข้าในวิบัติ ๒ อย่าง ในบรรดาวิบัติ ๔ คือ บางทีเป็นสีลวิบัติ บางทีเป็นอาจารวิบัติ. สงเคราะห์เข้าด้วยอาปัตติขันธ์ ๕ ในบรรดาอาปัตติขันธ์ ๗ คือ บางทีสงเคราะห์เข้าด้วยปาราชิกาปัตติขันธ์ บางทีสงเคราะห์เข้าด้วยสังฆาทิเสสาปัตติขันธ์ บางทีสงเคราะห์เข้าด้วยถุลลัจจยาปัตติขันธ์ บางทีสงเคราะห์เข้าด้วยปาจิตติยาปัตติขันธ์ บางทีสงเคราะห์เข้าด้วยทุกกฏาปัตติขันธ์. เกิดขึ้นจากสมุฏฐาน ๑ ในบรรดาอาปัตติสมุฏฐาน ๖ คือ เกิดขึ้นทางกาย วาจา และจิต. เป็นอาปัตตาธิกรณ์ ในบรรดาอธิกรณ์ ๔. ระงับด้วยสมถะ ๓ ในบรรดาสมถะ ๗ คือ บางทีระงับด้วยสัมมุขาวินัยและปฏิญญาตกรณะ บางทีระงับด้วยสัมมุขาวินัยและติณวัตถารกะ.

Ṭhapetvā satta āpattiyo satta āpattikkhandhe, avasesā āpattiyo catunnaṃ vipattīnaṃ kati vipattiyo bhajanti? Sattannaṃ āpattikkhandhānaṃ katihi āpattikkhandhehi saṅgahitā? Channaṃ āpattisamuṭṭhānānaṃ katihi samuṭṭhānehi samuṭṭhanti? Catunnaṃ adhikaraṇānaṃ katamaṃ adhikaraṇaṃ? Sattannaṃ samathānaṃ katihi samathehi sammanti? Ṭhapetvā satta āpattiyo satta [Pg.182] āpattikkhandhe avasesā āpattiyo catunnaṃ vipattīnaṃ na katamaṃ vipattiṃ bhajanti? Sattannaṃ āpattikkhandhānaṃ na katamena āpattikkhandhena saṅgahitā. Channaṃ āpattisamuṭṭhānānaṃ na katamena āpattisamuṭṭhānena samuṭṭhanti. Catunnaṃ adhikaraṇānaṃ na katamaṃ adhikaraṇaṃ. Sattannaṃ samathānaṃ na katamena samathena sammanti. Taṃ kissa hetu? Ṭhapetvā satta āpattiyo satta āpattikkhandhe, natthaññā āpattiyoti.

ยกเว้นอาบัติ ๗ และอาปัตติขันธ์ ๗ แล้ว อาบัติที่เหลือจัดเข้าในวิบัติเท่าไร ในบรรดาวิบัติ ๔? สงเคราะห์เข้าด้วยอาปัตติขันธ์เท่าไร ในบรรดาอาปัตติขันธ์ ๗? เกิดขึ้นจากสมุฏฐานเท่าไร ในบรรดาอาปัตติสมุฏฐาน ๖? เป็นอธิกรณ์ไหน ในบรรดาอธิกรณ์ ๔? ระงับด้วยสมถะเท่าไร ในบรรดาสมถะ ๗? ยกเว้นอาบัติ ๗ และอาปัตติขันธ์ ๗ แล้ว อาบัติที่เหลือไม่จัดเข้าในวิบัติไหนเลย ในบรรดาวิบัติ ๔. ไม่สงเคราะห์เข้าด้วยอาปัตติขันธ์ไหนเลย ในบรรดาอาปัตติขันธ์ ๗. ไม่เกิดขึ้นจากอาปัตติสมุฏฐานไหนเลย ในบรรดาอาปัตติสมุฏฐาน ๖. ไม่เป็นอธิกรณ์ไหนเลย ในบรรดาอธิกรณ์ ๔. ไม่ระงับด้วยสมถะไหนเลย ในบรรดาสมถะ ๗. ข้อนั้นเพราะเหตุไร? เพราะว่า ยกเว้นอาบัติ ๗ และอาปัตติขันธ์ ๗ แล้ว อาบัติอื่นไม่มี.

Adhikaraṇapaccayavāro niṭṭhito pañcamo.

อธิกรณปัจจยวาร ที่ ๕ จบ.

Antarapeyyālaṃ niṭṭhitaṃ.

อันตรเปยยาล จบ.

Tassuddānaṃ –

อุทานของอันตรเปยยาลนั้น คือ

Katipucchā samuṭṭhānā, katāpatti tatheva ca;

Samuṭṭhānā vipatti ca, tathādhikaraṇena cāti.

กติปุจฉา สมุฏฐาน กตาปัตติวารก็เหมือนกัน สมุฏฐาน วิบัติ และอธิกรณวารก็เช่นนั้น.

Samathabhedo

สมถเภท

6. Adhikaraṇapariyāyavāro

๖. อธิกรณปริยายวาร

292. Vivādādhikaraṇassa [Pg.183] – kiṃ pubbaṅgamaṃ? Kati ṭhānāni? Kati vatthūni? Kati bhūmiyo? Kati hetū? Kati mūlāni? Katihākārehi vivadati? Vivādādhikaraṇaṃ katihi samathehi sammati?

๒๙๒. วิวาทาธิกรณ์มีอะไรเป็นบุพพังคม? มีฐานะเท่าไร? มีวัตถุเท่าไร? มีภูมิเท่าไร? มีเหตุเท่าไร? มีมูลเท่าไร? โต้เถียงกันด้วยอาการเท่าไร? วิวาทาธิกรณ์ระงับด้วยสมถะเท่าไร?

Anuvādādhikaraṇassa – kiṃ pubbaṅgamaṃ? Kati ṭhānāni? Kati vatthūni? Kati bhūmiyo? Kati hetū? Kati mūlāni? Katihākārehi anuvadati? Anuvādādhikaraṇaṃ katihi samathehi sammati?

อนุวาทาธิกรณ์มีอะไรเป็นบุพพังคม? มีฐานะเท่าไร? มีวัตถุเท่าไร? มีภูมิเท่าไร? มีเหตุเท่าไร? มีมูลเท่าไร? โจทกันด้วยอาการเท่าไร? อนุวาทาธิกรณ์ระงับด้วยสมถะเท่าไร?

Āpattādhikaraṇassa – kiṃ pubbaṅgamaṃ? Kati ṭhānāni? Kati vatthūni? Kati bhūmiyo? Kati hetū? Kati mūlāni? Katihākārehi āpattiṃ āpajjati? Āpattādhikaraṇaṃ katihi samathehi sammati?

อาปัตตาธิกรณ์มีอะไรเป็นบุพพังคม? มีฐานะเท่าไร? มีวัตถุเท่าไร? มีภูมิเท่าไร? มีเหตุเท่าไร? มีมูลเท่าไร? ต้องอาบัติด้วยอาการเท่าไร? อาปัตตาธิกรณ์ระงับด้วยสมถะเท่าไร?

Kiccādhikaraṇassa – kiṃ pubbaṅgamaṃ? Kati ṭhānāni? Kati vatthūni? Kati bhūmiyo? Kati hetū? Kati mūlāni? Katihākārehi kiccaṃ jāyati? Kiccādhikaraṇaṃ katihi samathehi sammati?

กิจจาธิกรณ์มีอะไรเป็นบุพพังคม? มีฐานะเท่าไร? มีวัตถุเท่าไร? มีภูมิเท่าไร? มีเหตุเท่าไร? มีมูลเท่าไร? กิจเกิดขึ้นด้วยอาการเท่าไร? กิจจาธิกรณ์ระงับด้วยสมถะเท่าไร?

293. Vivādādhikaraṇassa kiṃ pubbaṅgamanti? Lobho pubbaṅgamo, doso pubbaṅgamo, moho pubbaṅgamo, alobho pubbaṅgamo, adoso pubbaṅgamo, amoho pubbaṅgamo. Kati ṭhānānīti? Aṭṭhārasa bhedakaravatthūni ṭhānāni. Kati vatthūnīti? Aṭṭhārasa bhedakaravatthūni. Kati bhūmiyoti? Aṭṭhārasa bhedakaravatthūni bhūmiyo. Kati hetūti? Nava hetū – tayo kusalahetū, tayo akusalahetū, tayo abyākatahetū. Kati mūlānīti? Dvādasa mūlāni. Katihākārehi vivadatīti? Dvīhākārehi vivadati – dhammadiṭṭhi vā adhammadiṭṭhi vā. Vivādādhikaraṇaṃ katihi samathehi sammatīti? Vivādādhikaraṇaṃ dvīhi samathehi sammati – sammukhāvinayena ca yebhuyyasikāya ca.

๒๙๓. อะไรเป็นบุพพภาคของวิวาธาธิกรณ์? โลภะเป็นบุพพภาค, โทสะเป็นบุพพภาค, โมหะเป็นบุพพภาค, อโลภะเป็นบุพพภาค, อโทสะเป็นบุพพภาค, อโมหะเป็นบุพพภาค. มีฐานะเท่าไร? เภทกรวัตถุ 18 เป็นฐานะ. มีวัตถุเท่าไร? เภทกรวัตถุ 18. มีภูมิเท่าไร? เภทกรวัตถุ 18 เป็นภูมิ. มีเหตุเท่าไร? มีเหตุ 9 คือ กุศลเหตุ 3, อกุศลเหตุ 3, อัพยากตเหตุ 3. มีมูลเท่าไร? มีมูล 12. ย่อมวิวาทกันด้วยอาการเท่าไร? ย่อมวิวาทกันด้วยอาการ 2 อย่าง คือ มีความเห็นว่าเป็นธรรม หรือมีความเห็นว่าไม่เป็นธรรม. วิวาธาธิกรณ์ย่อมระงับด้วยสมถะเท่าไร? วิวาธาธิกรณ์ย่อมระงับด้วยสมถะ 2 อย่าง คือ สัมมุขาวินัยและเยภุยยสิกา.

294. Anuvādādhikaraṇassa kiṃ pubbaṅgamanti? Lobho pubbaṅgamo, doso pubbaṅgamo, moho pubbaṅgamo, alobho pubbaṅgamo, adoso pubbaṅgamo, amoho pubbaṅgamo. Kati ṭhānānīti? Catasso vipattiyo [Pg.184] ṭhānāni. Kati vatthūnīti? Catasso vipattiyo vatthūni. Kati bhūmiyoti? Catasso vipattiyo bhūmiyo. Kati hetūti? Nava hetū – tayo kusalahetū, tayo akusalahetū, tayo abyākatahetū. Kati mūlānīti? Cuddasa mūlāni. Katihākārehi anuvadatīti? Dvīhākārehi anuvadati – vatthuto vā āpattito vā. Anuvādādhikaraṇaṃ katihi samathehi sammatīti? Anuvādādhikaraṇaṃ catūhi samathehi sammati – sammukhāvinayena ca sativinayena ca amūḷhavinayena ca tassapāpiyasikāya ca.

๒๙๔. อะไรเป็นบุพพภาคของอนุวาทาธิกรณ์? โลภะเป็นบุพพภาค, โทสะเป็นบุพพภาค, โมหะเป็นบุพพภาค, อโลภะเป็นบุพพภาค, อโทสะเป็นบุพพภาค, อโมหะเป็นบุพพภาค. มีฐานะเท่าไร? วิบัติ 4 เป็นฐานะ. มีวัตถุเท่าไร? วิบัติ 4 เป็นวัตถุ. มีภูมิเท่าไร? วิบัติ 4 เป็นภูมิ. มีเหตุเท่าไร? มีเหตุ 9 คือ กุศลเหตุ 3, อกุศลเหตุ 3, อัพยากตเหตุ 3. มีมูลเท่าไร? มีมูล 14. ย่อมโจทกันด้วยอาการเท่าไร? ย่อมโจทกันด้วยอาการ 2 อย่าง คือ โดยวัตถุ หรือโดยอาบัติ. อนุวาทาธิกรณ์ย่อมระงับด้วยสมถะเท่าไร? อนุวาทาธิกรณ์ย่อมระงับด้วยสมถะ 4 อย่าง คือ สัมมุขาวินัย, สติวินัย, อมูฬหวินัย และตัสสปาปิยสิกา.

295. Āpattādhikaraṇassa kiṃ pubbaṅgamanti? Lobho pubbaṅgamo, doso pubbaṅgamo, moho pubbaṅgamo, alobho pubbaṅgamo, adoso pubbaṅgamo, amoho pubbaṅgamo. Kati ṭhānānīti? Satta āpattikkhandhā ṭhānāni. Kati vatthūnīti? Satta āpattikkhandhā vatthūni. Kati bhūmiyoti? Satta āpattikkhandhā bhūmiyo. Kati hetūti? Cha hetū – tayo akusalahetū, tayo abyākatahetū. Kati mūlānīti? Cha āpattisamuṭṭhānāni mūlāni. Katihākārehi āpattiṃ āpajjatīti? Chahākārehi āpattiṃ āpajjati – alajjitā, aññāṇatā, kukkuccapakatatā, akappiye kappiyasaññitā, kappiye akappiyasaññitā, satisammosā. Āpattādhikaraṇaṃ katihi samathehi sammatīti? Āpattādhikaraṇaṃ tīhi samathehi sammati – sammukhāvinayena ca paṭiññātakaraṇena ca, sammukhāvinayena ca tiṇavatthārakena ca.

๒๙๕. อะไรเป็นบุพพภาคของอาปัตตาธิกรณ์? โลภะเป็นบุพพภาค, โทสะเป็นบุพพภาค, โมหะเป็นบุพพภาค, อโลภะเป็นบุพพภาค, อโทสะเป็นบุพพภาค, อโมหะเป็นบุพพภาค. มีฐานะเท่าไร? อาบัติขันธ์ 7 เป็นฐานะ. มีวัตถุเท่าไร? อาบัติขันธ์ 7 เป็นวัตถุ. มีภูมิเท่าไร? อาบัติขันธ์ 7 เป็นภูมิ. มีเหตุเท่าไร? มีเหตุ 6 คือ อกุศลเหตุ 3, อัพยากตเหตุ 3. มีมูลเท่าไร? อาบัติสมุฏฐาน 6 เป็นมูล. ย่อมต้องอาบัติด้วยอาการเท่าไร? ย่อมต้องอาบัติด้วยอาการ 6 อย่าง คือ ความไม่ละอาย, ความไม่รู้, ความถูกกุกกุจจะครอบงำ, มีความสำคัญในของที่ไม่ควรว่าควร, มีความสำคัญในของที่ควรว่าไม่ควร, ความหลงลืมสติ. อาปัตตาธิกรณ์ย่อมระงับด้วยสมถะเท่าไร? อาปัตตาธิกรณ์ย่อมระงับด้วยสมถะ 3 อย่าง คือ สัมมุขาวินัยและปฏิญญาตกรณะ, และสัมมุขาวินัยและติณวัตถารกะ.

296. Kiccādhikaraṇassa kiṃ pubbaṅgamanti? Lobho pubbaṅgamo, doso pubbaṅgamo, moho pubbaṅgamo, alobho pubbaṅgamo, adoso pubbaṅgamo, amoho pubbaṅgamo. Kati ṭhānānīti? Cattāri kammāni ṭhānāni. Kati vatthūnīti? Cattāri kammāni vatthūni. Kati bhūmiyoti? Cattāri kammāni bhūmiyo. Kati hetūti? Nava hetū – tayo kusalahetū, tayo akusalahetū, tayo abyākatahetū. Kati mūlānīti? Ekaṃ mūlaṃ – saṅgho. Katihākārehi kiccaṃ jāyatīti? Dvīhākārehi kiccaṃ jāyati – ñattito vā apalokanato vā. Kiccādhikaraṇaṃ [Pg.185] katihi samathehi sammatīti? Kiccādhikaraṇaṃ ekena samathena sammati – sammukhāvinayena.

๒๙๖. อะไรเป็นบุพพภาคของกิจจาธิกรณ์? โลภะเป็นบุพพภาค, โทสะเป็นบุพพภาค, โมหะเป็นบุพพภาค, อโลภะเป็นบุพพภาค, อโทสะเป็นบุพพภาค, อโมหะเป็นบุพพภาค. มีฐานะเท่าไร? กรรม 4 เป็นฐานะ. มีวัตถุเท่าไร? กรรม 4 เป็นวัตถุ. มีภูมิเท่าไร? กรรม 4 เป็นภูมิ. มีเหตุเท่าไร? มีเหตุ 9 คือ กุศลเหตุ 3, อกุศลเหตุ 3, อัพยากตเหตุ 3. มีมูลเท่าไร? มีมูล 1 คือ สงฆ์. กิจย่อมเกิดขึ้นด้วยอาการเท่าไร? กิจย่อมเกิดขึ้นด้วยอาการ 2 อย่าง คือ โดยญัตติ หรือโดยอปโลกนะ. กิจจาธิกรณ์ย่อมระงับด้วยสมถะเท่าไร? กิจจาธิกรณ์ย่อมระงับด้วยสมถะ 1 อย่าง คือ สัมมุขาวินัย.

Kati samathā? Satta samathā. Sammukhāvinayo, sativinayo, amūḷhavinayo, paṭiññātakaraṇaṃ, yebhuyyasikā, tassapāpiyasikā, tiṇavatthārako – ime satta samathā.

สมถะมีเท่าไร? สมถะมี 7. สัมมุขาวินัย, สติวินัย, อมูฬหวินัย, ปฏิญญาตกรณะ, เยภุยยสิกา, ตัสสปาปิยสิกา, ติณวัตถารกะ – เหล่านี้คือสมถะ 7.

Siyā ime satta samathā dasa samathā honti, dasa samathā satta samathā honti vatthuvasena pariyāyena siyāti.

สมถะ 7 เหล่านี้ พึงเป็นสมถะ 10 และสมถะ 10 พึงเป็นสมถะ 7 โดยอำนาจแห่งวัตถุและโดยปริยายได้หรือไม่? พึงเป็นได้.

Kathañca siyā? Vivādādhikaraṇassa dve samathā, anuvādādhikaraṇassa cattāro samathā, āpattādhikaraṇassa tayo samathā, kiccādhikaraṇassa eko samatho. Evaṃ ime satta samathā dasa samathā honti, dasa samathā satta samathā honti vatthuvasena pariyāyena.

พึงเป็นได้อย่างไร? สมถะสำหรับระงับวิวาธาธิกรณ์มี 2, สมถะสำหรับระงับอนุวาทาธิกรณ์มี 4, สมถะสำหรับระงับอาปัตตาธิกรณ์มี 3, สมถะสำหรับระงับกิจจาธิกรณ์มี 1. ด้วยประการฉะนี้ สมถะ 7 เหล่านี้จึงเป็นสมถะ 10, และสมถะ 10 จึงเป็นสมถะ 7 โดยอำนาจแห่งวัตถุและโดยปริยาย.

Pariyāyavāro niṭṭhito chaṭṭho.

ปริยายวาร ที่ 6 จบ.

7. Sādhāraṇavāro

๗. สาธารณวาร

297. Kati samathā vivādādhikaraṇassa sādhāraṇā? Kati samathā vivādādhikaraṇassa asādhāraṇā? Kati samathā anuvādādhikaraṇassa sādhāraṇā? Kati samathā anuvādādhikaraṇassa asādhāraṇā? Kati samathā āpattādhikaraṇassa sādhāraṇā? Kati samathā āpattādhikaraṇassa asādhāraṇā? Kati samathā kiccādhikaraṇassa sādhāraṇā? Kati samathā kiccādhikaraṇassa asādhāraṇā?

๒๙๗. สมถะเท่าไรที่สาธารณะแก่วิวาธาธิกรณ์? สมถะเท่าไรที่ไม่สาธารณะแก่วิวาธาธิกรณ์? สมถะเท่าไรที่สาธารณะแก่อนุวาทาธิกรณ์? สมถะเท่าไรที่ไม่สาธารณะแก่อนุวาทาธิกรณ์? สมถะเท่าไรที่สาธารณะแก่อาปัตตาธิกรณ์? สมถะเท่าไรที่ไม่สาธารณะแก่อาปัตตาธิกรณ์? สมถะเท่าไรที่สาธารณะแก่กิจจาธิกรณ์? สมถะเท่าไรที่ไม่สาธารณะแก่กิจจาธิกรณ์?

Dve samathā vivādādhikaraṇassa sādhāraṇā – sammukhāvinayo, yebhuyyasikā. Pañca samathā vivādādhikaraṇassa asādhāraṇā – sativinayo, amūḷhavinayo, paṭiññātakaraṇaṃ, tassapāpiyasikā, tiṇavatthārako.

สมถะ 2 คือ สัมมุขาวินัย, เยภุยยสิกา สาธารณะแก่วิวาธาธิกรณ์. สมถะ 5 คือ สติวินัย, อมูฬหวินัย, ปฏิญญาตกรณะ, ตัสสปาปิยสิกา, ติณวัตถารกะ ไม่สาธารณะแก่วิวาธาธิกรณ์.

Cattāro samathā anuvādādhikaraṇassa sādhāraṇā – sammukhāvinayo; sativinayo, amūḷhavinayo, tassapāpiyasikā. Tayo samathā anuvādādhikaraṇassa asādhāraṇā – yebhuyyasikā, paṭiññātakaraṇaṃ, tiṇavatthārako.

สมถะ 4 คือ สัมมุขาวินัย, สติวินัย, อมูฬหวินัย, ตัสสปาปิยสิกา สาธารณะแก่อนุวาทาธิกรณ์. สมถะ 3 คือ เยภุยยสิกา, ปฏิญญาตกรณะ, ติณวัตถารกะ ไม่สาธารณะแก่อนุวาทาธิกรณ์.

Tayo [Pg.186] samathā āpattādhikaraṇassa sādhāraṇā – sammukhāvinayo, paṭiññātakaraṇaṃ, tiṇavatthārako. Cattāro samathā āpattādhikaraṇassa asādhāraṇā – yebhuyyasikā, sativinayo, amūḷhavinayo, tassapāpiyasikā.

สมถะ 3 อย่าง เป็นสาธารณะแก่อาปัตตาธิกรณ์ คือ สัมมุขาวินัย ปฏิญญาตกรณะ ติณวัตถารกะ. สมถะ 4 อย่าง ไม่เป็นสาธารณะแก่อาปัตตาธิกรณ์ คือ เยภุยยสิกา สติวินัย อมูฬหวินัย ตัสสปาปิยสิกา.

Eko samatho kiccādhikaraṇassa sādhāraṇo – sammukhāvinayo. Cha samathā kiccādhikaraṇassa asādhāraṇā – yebhuyyasikā, sativinayo, amūḷhavinayo, paṭiññātakaraṇaṃ, tassapāpiyasikā, tiṇavatthārako.

สมถะ 1 อย่าง เป็นสาธารณะแก่กิจจาธิกรณ์ คือ สัมมุขาวินัย. สมถะ 6 อย่าง ไม่เป็นสาธารณะแก่กิจจาธิกรณ์ คือ เยภุยยสิกา สติวินัย อมูฬหวินัย ปฏิญญาตกรณะ ตัสสปาปิยสิกา ติณวัตถารกะ.

Sādhāraṇavāro niṭṭhito sattamo.

สาธารณวาร ที่ 7 จบ.

8. Tabbhāgiyavāro

๘. ตัพภาคิยวาร

298. Kati samathā vivādādhikaraṇassa tabbhāgiyā? Kati samathā vivādādhikaraṇassa aññabhāgiyā? Kati samathā anuvādādhikaraṇassa tabbhāgiyā? Kati samathā anuvādādhikaraṇassa aññabhāgiyā? Kati samathā āpattādhikaraṇassa tabbhāgiyā? Kati samathā āpattādhikaraṇassa aññabhāgiyā? Kati samathā kiccādhikaraṇassa tabbhāgiyā? Kati samathā kiccādhikaraṇassa aññabhāgiyā?

๒๙๘. สมถะเท่าไรเป็นตัพภาคิยะของวิวาทาธิกรณ์? สมถะเท่าไรเป็นอัญญภาคิยะของวิวาทาธิกรณ์? สมถะเท่าไรเป็นตัพภาคิยะของอนุวาทาธิกรณ์? สมถะเท่าไรเป็นอัญญภาคิยะของอนุวาทาธิกรณ์? สมถะเท่าไรเป็นตัพภาคิยะของอาปัตตาธิกรณ์? สมถะเท่าไรเป็นอัญญภาคิยะของอาปัตตาธิกรณ์? สมถะเท่าไรเป็นตัพภาคิยะของกิจจาธิกรณ์? สมถะเท่าไรเป็นอัญญภาคิยะของกิจจาธิกรณ์?

Dve samathā vivādādhikaraṇassa tabbhāgiyā – sammukhāvinayo, yebhuyyasikā. Pañca samathā vivādādhikaraṇassa aññabhāgiyā – sativinayo, amūḷhavinayo, paṭiññātakaraṇaṃ, tassapāpiyasikā, tiṇavatthārako.

สมถะ 2 อย่าง เป็นตัพภาคิยะของวิวาทาธิกรณ์ คือ สัมมุขาวินัย เยภุยยสิกา. สมถะ 5 อย่าง เป็นอัญญภาคิยะของวิวาทาธิกรณ์ คือ สติวินัย อมูฬหวินัย ปฏิญญาตกรณะ ตัสสปาปิยสิกา ติณวัตถารกะ.

Cattāro samathā anuvādādhikaraṇassa tabbhāgiyā – sammukhāvinayo, sativinayo, amūḷhavinayo, tassapāpiyasikā. Tayo samathā anuvādādhikaraṇassa aññabhāgiyā – yebhuyyasikā, paṭiññātakaraṇaṃ, tiṇavatthārako.

สมถะ 4 อย่าง เป็นตัพภาคิยะของอนุวาทาธิกรณ์ คือ สัมมุขาวินัย สติวินัย อมูฬหวินัย ตัสสปาปิยสิกา. สมถะ 3 อย่าง เป็นอัญญภาคิยะของอนุวาทาธิกรณ์ คือ เยภุยยสิกา ปฏิญญาตกรณะ ติณวัตถารกะ.

Tayo samathā āpattādhikaraṇassa tabbhāgiyā – sammukhāvinayo, paṭiññātakaraṇaṃ, tiṇavatthārako. Cattāro samathā āpattādhikaraṇassa aññabhāgiyā – yebhuyyasikā, sativinayo, amūḷhavinayo, tassapāpiyasikā.

สมถะ 3 อย่าง เป็นตัพภาคิยะของอาปัตตาธิกรณ์ คือ สัมมุขาวินัย ปฏิญญาตกรณะ ติณวัตถารกะ. สมถะ 4 อย่าง เป็นอัญญภาคิยะของอาปัตตาธิกรณ์ คือ เยภุยยสิกา สติวินัย อมูฬหวินัย ตัสสปาปิยสิกา.

Eko [Pg.187] samatho kiccādhikaraṇassa tabbhāgiyo – sammukhāvinayo. Cha samathā kiccādhikaraṇassa aññabhāgiyā – yebhuyyasikā, sativinayo, amūḷhavinayo, paṭiññātakaraṇaṃ, tassapāpiyasikā, tiṇavatthārako.

สมถะ 1 อย่าง เป็นตัพภาคิยะของกิจจาธิกรณ์ คือ สัมมุขาวินัย. สมถะ 6 อย่าง เป็นอัญญภาคิยะของกิจจาธิกรณ์ คือ เยภุยยสิกา สติวินัย อมูฬหวินัย ปฏิญญาตกรณะ ตัสสปาปิยสิกา ติณวัตถารกะ.

Tabbhāgiyavāro niṭṭhito aṭṭhamo.

ตัพภาคิยวาร ที่ 8 จบ.

9. Samathā samathassa sādhāraṇavāro

๙. สมถาสมถัสสสาธารณวาร

299. Samathā samathassa sādhāraṇā, samathā samathassa asādhāraṇā. Siyā samathā samathassa sādhāraṇā, siyā samathā samathassa asādhāraṇā.

๒๙๙. สมถะทั้งหลายเป็นสาธารณะแก่สมถะหรือ? สมถะทั้งหลายไม่เป็นสาธารณะแก่สมถะหรือ? สมถะบางอย่างเป็นสาธารณะแก่สมถะก็มี, สมถะบางอย่างไม่เป็นสาธารณะแก่สมถะก็มี.

Kathaṃ siyā samathā samathassa sādhāraṇā? Kathaṃ siyā samathā samathassa asādhāraṇā? Yebhuyyasikā sammukhāvinayassa sādhāraṇā, sativinayassa amūḷhavinayassa paṭiññātakaraṇassa tassapāpiyasikāya tiṇavatthārakassa asādhāraṇā.

สมถะบางอย่างเป็นสาธารณะแก่สมถะเป็นอย่างไร? สมถะบางอย่างไม่เป็นสาธารณะแก่สมถะเป็นอย่างไร? เยภุยยสิกาเป็นสาธารณะแก่สัมมุขาวินัย, ไม่เป็นสาธารณะแก่สติวินัย อมูฬหวินัย ปฏิญญาตกรณะ ตัสสปาปิยสิกา ติณวัตถารกะ.

Sativinayo sammukhāvinayassa sādhāraṇo, amūḷhavinayassa paṭiññātakaraṇassa tassapāpiyasikāya tiṇavatthārakassa yebhuyyasikāya asādhāraṇo.

สติวินัยเป็นสาธารณะแก่สัมมุขาวินัย, ไม่เป็นสาธารณะแก่อมูฬหวินัย ปฏิญญาตกรณะ ตัสสปาปิยสิกา ติณวัตถารกะ เยภุยยสิกา.

Amūḷhavinayo sammukhāvinayassa sādhāraṇo, paṭiññātakaraṇassa tassapāpiyasikāya tiṇavatthārakassa yebhuyyasikāya sativinayassa asādhāraṇo.

อมูฬหวินัยเป็นสาธารณะแก่สัมมุขาวินัย, ไม่เป็นสาธารณะแก่ปฏิญญาตกรณะ ตัสสปาปิยสิกา ติณวัตถารกะ เยภุยยสิกา สติวินัย.

Paṭiññātakaraṇaṃ sammukhāvinayassa sādhāraṇaṃ, tassapāpiyasikāya tiṇavatthārakassa yebhuyyasikāya sativinayassa amūḷhavinayassa asādhāraṇaṃ.

ปฏิญญาตกรณะเป็นสาธารณะแก่สัมมุขาวินัย, ไม่เป็นสาธารณะแก่ตัสสปาปิยสิกา ติณวัตถารกะ เยภุยยสิกา สติวินัย อมูฬหวินัย.

Tassapāpiyasikā sammukhāvinayassa sādhāraṇā, tiṇavatthārakassa yebhuyyasikāya sativinayassa amūḷhavinayassa paṭiññātakaraṇassa asādhāraṇā.

ตัสสปาปิยสิกาเป็นสาธารณะแก่สัมมุขาวินัย, ไม่เป็นสาธารณะแก่ติณวัตถารกะ เยภุยยสิกา สติวินัย อมูฬหวินัย ปฏิญญาตกรณะ.

Tiṇavatthārako sammukhāvinayassa sādhāraṇo, yebhuyyasikāya sativinayassa amūḷhavinayassa paṭiññātakaraṇassa tassapāpiyasikāya asādhāraṇo[Pg.188]. Evaṃ siyā samathā samathassa sādhāraṇā; evaṃ siyā samathā samathassa asādhāraṇā.

ติณวัตถารกะเป็นสาธารณะแก่สัมมุขาวินัย, ไม่เป็นสาธารณะแก่เยภุยยสิกา สติวินัย อมูฬหวินัย ปฏิญญาตกรณะ ตัสสปาปิยสิกา. สมถะบางอย่างเป็นสาธารณะแก่สมถะก็มี ด้วยประการฉะนี้, สมถะบางอย่างไม่เป็นสาธารณะแก่สมถะก็มี ด้วยประการฉะนี้.

Samathā samathassa sādhāraṇavāro niṭṭhito navamo.

สมถาสมถัสสสาธารณวาร ที่ 9 จบ.

10. Samathā samathassa tabbhāgiyavāro

๑๐. สมถาสมถัสสตัพภาคิยวาร

300. Samathā samathassa tabbhāgiyā, samathā samathassa aññabhāgiyā. Siyā samathā samathassa tabbhāgiyā, siyā samathā samathassa aññabhāgiyā.

๓๐๐. สมถะทั้งหลายเป็นตัพภาคิยะแก่สมถะหรือ? สมถะทั้งหลายเป็นอัญญภาคิยะแก่สมถะหรือ? สมถะบางอย่างเป็นตัพภาคิยะแก่สมถะก็มี, สมถะบางอย่างเป็นอัญญภาคิยะแก่สมถะก็มี.

Kathaṃ siyā samathā samathassa tabbhāgiyā? Kathaṃ siyā samathā samathassa aññabhāgiyā? Yebhuyyasikā sammukhāvinayassa tabbhāgiyā, sativinayassa amūḷhavinayassa paṭiññātakaraṇassa tassapāpiyasikāya tiṇavatthārakassa aññabhāgiyā.

สมถะบางอย่างเป็นตัพภาคิยะแก่สมถะเป็นอย่างไร? สมถะบางอย่างเป็นอัญญภาคิยะแก่สมถะเป็นอย่างไร? เยภุยยสิกาเป็นตัพภาคิยะแก่สัมมุขาวินัย, เป็นอัญญภาคิยะแก่สติวินัย อมูฬหวินัย ปฏิญญาตกรณะ ตัสสปาปิยสิกา ติณวัตถารกะ.

Sativinayo sammukhāvinayassa tabbhāgiyo, amūḷhavinayassa paṭiññātakaraṇassa tassapāpiyasikāya tiṇavatthārakassa yebhuyyasikāya aññabhāgiyo.

สติวินัยเป็นตัพภาคิยะแก่สัมมุขาวินัย, เป็นอัญญภาคิยะแก่อมูฬหวินัย ปฏิญญาตกรณะ ตัสสปาปิยสิกา ติณวัตถารกะ เยภุยยสิกา.

Amūḷhavinayo sammukhāvinayassa tabbhāgiyo, paṭiññātakaraṇassa tassapāpiyasikāya tiṇavatthārakassa yebhuyyasikāya sativinayassa aññabhāgiyo.

อมูฬหวินัยเป็นตัพภาคิยะแก่สัมมุขาวินัย, เป็นอัญญภาคิยะแก่ปฏิญญาตกรณะ ตัสสปาปิยสิกา ติณวัตถารกะ เยภุยยสิกา สติวินัย.

Paṭiññātakaraṇaṃ sammukhāvinayassa tabbhāgiyaṃ, tassapāpiyasikāya tiṇavatthārakassa yebhuyyasikāya sativinayassa amūḷhavinayassa aññabhāgiyaṃ.

ปฏิญญาตกรณะเป็นตัพภาคิยะแก่สัมมุขาวินัย, เป็นอัญญภาคิยะแก่ตัสสปาปิยสิกา ติณวัตถารกะ เยภุยยสิกา สติวินัย อมูฬหวินัย.

Tassapāpiyasikā sammukhāvinayassa tabbhāgiyā, tiṇavatthārakassa yebhuyyasikāya sativinayassa amūḷhavinayassa paṭiññātakaraṇassa aññabhāgiyā.

ตัสสปาปิยสิกาเป็นตัพภาคิยะแก่สัมมุขาวินัย, เป็นอัญญภาคิยะแก่ติณวัตถารกะ เยภุยยสิกา สติวินัย อมูฬหวินัย ปฏิญญาตกรณะ.

Tiṇavatthārako sammukhāvinayassa tabbhāgiyo, yebhuyyasikāya sativinayassa amūḷhavinayassa paṭiññātakaraṇassa tassapāpiyasikāya aññabhāgiyo. Evaṃ siyā samathā samathassa tabbhāgiyā, evaṃ siyā samathā samathassa aññabhāgiyā.

ติณวัตถารกะเป็นตัพภาคิยะแก่สัมมุขาวินัย, เป็นอัญญภาคิยะแก่เยภุยยสิกา สติวินัย อมูฬหวินัย ปฏิญญาตกรณะ ตัสสปาปิยสิกา. สมถะบางอย่างเป็นตัพภาคิยะแก่สมถะก็มี ด้วยประการฉะนี้, สมถะบางอย่างเป็นอัญญภาคิยะแก่สมถะก็มี ด้วยประการฉะนี้.

Samathā samathassa tabbhāgiyavāro niṭṭhito dasamo.

ตัพภาคิยวาร ที่ ๑๐ ว่าด้วยสมถะ จบแล้ว

11. Samathasammukhāvinayavāro

๑๑. ๑๑. สมถสัมมุขาวินยวาร

301. Samatho [Pg.189] sammukhāvinayo, sammukhāvinayo samatho? Samatho yebhuyyasikā, yebhuyyasikā samatho? Samatho sativinayo, sativinayo samatho? Samatho amūḷhavinayo, amūḷhavinayo samatho? Samatho paṭiññātakaraṇaṃ, paṭiññātakaraṇaṃ samatho? Samatho tassapāpiyasikā, tassapāpiyasikā samatho? Samatho tiṇavatthārako, tiṇavatthārako samatho?

๓๐๑. สมถะ ชื่อว่า สัมมุขาวินัย หรือ สัมมุขาวินัย ชื่อว่า สมถะ? สมถะ ชื่อว่า เยภุยยสิกา หรือ เยภุยยสิกา ชื่อว่า สมถะ? สมถะ ชื่อว่า สติวินัย หรือ สติวินัย ชื่อว่า สมถะ? สมถะ ชื่อว่า อมูฬหวินัย หรือ อมูฬหวินัย ชื่อว่า สมถะ? สมถะ ชื่อว่า ปฏิญญาตกรณะ หรือ ปฏิญญาตกรณะ ชื่อว่า สมถะ? สมถะ ชื่อว่า ตัสสปาปิยสิกา หรือ ตัสสปาปิยสิกา ชื่อว่า สมถะ? สมถะ ชื่อว่า ติณวัตถารกะ หรือ ติณวัตถารกะ ชื่อว่า สมถะ?

Yebhuyyasikā sativinayo amūḷhavinayo paṭiññātakaraṇaṃ tassapāpiyasikā tiṇavatthārako – ime samathā samathā, no sammukhāvinayo. Sammukhāvinayo samatho ceva sammukhāvinayo ca.

เยภุยยสิกา สติวินัย อมูฬหวินัย ปฏิญญาตกรณะ ตัสสปาปิยสิกา ติณวัตถารกะ สมถะเหล่านี้ ชื่อว่าสมถะ แต่ไม่ชื่อว่าสัมมุขาวินัย ส่วนสัมมุขาวินัย ชื่อว่าสมถะด้วย ชื่อว่าสัมมุขาวินัยด้วย

Sativinayo amūḷhavinayo paṭiññātakaraṇaṃ tassapāpiyasikā tiṇavatthārako sammukhāvinayo – ime samathā samathā, no yebhuyyasikā. Yebhuyyasikā samatho ceva yebhuyyasikā ca.

สติวินัย อมูฬหวินัย ปฏิญญาตกรณะ ตัสสปาปิยสิกา ติณวัตถารกะ สัมมุขาวินัย สมถะเหล่านี้ ชื่อว่าสมถะ แต่ไม่ชื่อว่าเยภุยยสิกา ส่วนเยภุยยสิกา ชื่อว่าสมถะด้วย ชื่อว่าเยภุยยสิกาด้วย

Amūḷhavinayo paṭiññātakaraṇaṃ tassapāpiyasikā tiṇavatthārako sammukhāvinayo yebhuyyasikā – ime samathā samathā, no sativinayo. Sativinayo samatho ceva sativinayo ca.

อมูฬหวินัย ปฏิญญาตกรณะ ตัสสปาปิยสิกา ติณวัตถารกะ สัมมุขาวินัย เยภุยยสิกา สมถะเหล่านี้ ชื่อว่าสมถะ แต่ไม่ชื่อว่าสติวินัย ส่วนสติวินัย ชื่อว่าสมถะด้วย ชื่อว่าสติวินัยด้วย

Paṭiññātakaraṇaṃ tassapāpiyasikā tiṇavatthārako sammukhāvinayo yebhuyyasikā sativinayo – ime samathā samathā, no amūḷhavinayo. Amūḷhavinayo samatho ceva amūḷhavinayo ca.

ปฏิญญาตกรณะ ตัสสปาปิยสิกา ติณวัตถารกะ สัมมุขาวินัย เยภุยยสิกา สติวินัย สมถะเหล่านี้ ชื่อว่าสมถะ แต่ไม่ชื่อว่าอมูฬหวินัย ส่วนอมูฬหวินัย ชื่อว่าสมถะด้วย ชื่อว่าอมูฬหวินัยด้วย

Tassapāpiyasikā tiṇavatthārako sammukhāvinayo yebhuyyasikā sativinayo amūḷhavinayo – ime samathā samathā, no paṭiññātakaraṇaṃ. Paṭiññātakaraṇaṃ samatho ceva paṭiññātakaraṇañca.

ตัสสปาปิยสิกา ติณวัตถารกะ สัมมุขาวินัย เยภุยยสิกา สติวินัย อมูฬหวินัย สมถะเหล่านี้ ชื่อว่าสมถะ แต่ไม่ชื่อว่าปฏิญญาตกรณะ ส่วนปฏิญญาตกรณะ ชื่อว่าสมถะด้วย ชื่อว่าปฏิญญาตกรณะด้วย

Tiṇavatthārako sammukhāvinayo yebhuyyasikā sativinayo amūḷhavinayo paṭiññātakaraṇaṃ – ime samathā samathā, no tassapāpiyasikā. Tassapāpiyasikā samatho ceva tassapāpiyasikā ca.

ติณวัตถารกะ สัมมุขาวินัย เยภุยยสิกา สติวินัย อมูฬหวินัย ปฏิญญาตกรณะ สมถะเหล่านี้ ชื่อว่าสมถะ แต่ไม่ชื่อว่าตัสสปาปิยสิกา ส่วนตัสสปาปิยสิกา ชื่อว่าสมถะด้วย ชื่อว่าตัสสปาปิยสิกาด้วย

Sammukhāvinayo yebhuyyasikā sativinayo amūḷhavinayo paṭiññātakaraṇaṃ tassapāpiyasikā – ime samathā samathā, no tiṇavatthārako. Tiṇavatthārako samatho ceva tiṇavatthārako ca.

สัมมุขาวินัย เยภุยยสิกา สติวินัย อมูฬหวินัย ปฏิญญาตกรณะ ตัสสปาปิยสิกา สมถะเหล่านี้ ชื่อว่าสมถะ แต่ไม่ชื่อว่าติณวัตถารกะ ส่วนติณวัตถารกะ ชื่อว่าสมถะด้วย ชื่อว่าติณวัตถารกะด้วย

Samathasammukhāvinayavāro niṭṭhito ekādasamo.

สมถสัมมุขาวินยวาร ที่ ๑๑ จบแล้ว

12. Vinayavāro

๑๒. ๑๒. วินยวาร

302. Vinayo [Pg.190] sammukhāvinayo, sammukhāvinayo vinayo? Vinayo yebhuyyasikā, yebhuyyasikā vinayo? Vinayo sativinayo, sativinayo vinayo? Vinayo amūḷhavinayo, amūḷhavinayo vinayo? Vinayo paṭiññātakaraṇaṃ, paṭiññātakaraṇaṃ vinayo? Vinayo tassapāpiyasikā, tassapāpiyasikā vinayo? Vinayo tiṇavatthārako, tiṇavatthārako vinayo?

๓๐๒. วินัย ชื่อว่า สัมมุขาวินัย หรือ สัมมุขาวินัย ชื่อว่า วินัย? วินัย ชื่อว่า เยภุยยสิกา หรือ เยภุยยสิกา ชื่อว่า วินัย? วินัย ชื่อว่า สติวินัย หรือ สติวินัย ชื่อว่า วินัย? วินัย ชื่อว่า อมูฬหวินัย หรือ อมูฬหวินัย ชื่อว่า วินัย? วินัย ชื่อว่า ปฏิญญาตกรณะ หรือ ปฏิญญาตกรณะ ชื่อว่า วินัย? วินัย ชื่อว่า ตัสสปาปิยสิกา หรือ ตัสสปาปิยสิกา ชื่อว่า วินัย? วินัย ชื่อว่า ติณวัตถารกะ หรือ ติณวัตถารกะ ชื่อว่า วินัย?

Vinayo siyā sammukhāvinayo siyā na sammukhāvinayo. Sammukhāvinayo vinayo ceva sammukhāvinayo ca.

วินัย บางทีก็ชื่อว่าสัมมุขาวินัย บางทีก็ไม่ชื่อว่าสัมมุขาวินัย ส่วนสัมมุขาวินัย ชื่อว่าวินัยด้วย ชื่อว่าสัมมุขาวินัยด้วย

Vinayo siyā yebhuyyasikā, siyā na yebhuyyasikā. Yebhuyyasikā vinayo ceva yebhuyyasikā ca.

วินัย บางทีก็ชื่อว่าเยภุยยสิกา บางทีก็ไม่ชื่อว่าเยภุยยสิกา ส่วนเยภุยยสิกา ชื่อว่าวินัยด้วย ชื่อว่าเยภุยยสิกาด้วย

Vinayo siyā sativinayo, siyā na sativinayo. Sativinayo vinayo ceva sativinayo ca.

วินัย บางทีก็ชื่อว่าสติวินัย บางทีก็ไม่ชื่อว่าสติวินัย ส่วนสติวินัย ชื่อว่าวินัยด้วย ชื่อว่าสติวินัยด้วย

Vinayo siyā amūḷhavinayo, siyā na amūḷhavinayo. Amūḷhavinayo vinayo ceva amūḷhavinayo ca.

วินัย บางทีก็ชื่อว่าอมูฬหวินัย บางทีก็ไม่ชื่อว่าอมูฬหวินัย ส่วนอมูฬหวินัย ชื่อว่าวินัยด้วย ชื่อว่าอมูฬหวินัยด้วย

Vinayo siyā paṭiññātakaraṇaṃ, siyā na paṭiññātakaraṇaṃ. Paṭiññātakaraṇaṃ vinayo ceva paṭiññātakaraṇañca.

วินัย บางทีก็ชื่อว่าปฏิญญาตกรณะ บางทีก็ไม่ชื่อว่าปฏิญญาตกรณะ ส่วนปฏิญญาตกรณะ ชื่อว่าวินัยด้วย ชื่อว่าปฏิญญาตกรณะด้วย

Vinayo siyā tassapāpiyasikā, siyā na tassapāpiyasikā. Tassapāpiyasikā vinayo ceva tassapāpiyasikā ca.

วินัย บางทีก็ชื่อว่าตัสสปาปิยสิกา บางทีก็ไม่ชื่อว่าตัสสปาปิยสิกา ส่วนตัสสปาปิยสิกา ชื่อว่าวินัยด้วย ชื่อว่าตัสสปาปิยสิกาด้วย

Vinayo siyā tiṇavatthārako, siyā na tiṇavatthārako. Tiṇavatthārako vinayo ceva tiṇavatthārako ca.

วินัย บางทีก็ชื่อว่าติณวัตถารกะ บางทีก็ไม่ชื่อว่าติณวัตถารกะ ส่วนติณวัตถารกะ ชื่อว่าวินัยด้วย ชื่อว่าติณวัตถารกะด้วย

Vinayavāro niṭṭhito dvādasamo.

วินยวาร ที่ ๑๒ จบแล้ว

13. Kusalavāro

๑๓. ๑๓. กุสลวาร

303. Sammukhāvinayo kusalo akusalo abyākato? Yebhuyyasikā kusalā akusalā abyākatā? Sativinayo kusalo akusalo abyākato? Amūḷhavinayo kusalo akusalo [Pg.191] abyākato? Paṭiññātakaraṇaṃ kusalaṃ akusalaṃ abyākataṃ? Tassapāpiyasikā kusalā akusalā abyākatā? Tiṇavatthārako kusalo akusalo abyākato?

๓๐๓. สัมมุขาวินัย เป็นกุศล อกุศล หรืออัพยากฤต? เยภุยยสิกา เป็นกุศล อกุศล หรืออัพยากฤต? สติวินัย เป็นกุศล อกุศล หรืออัพยากฤต? อมูฬหวินัย เป็นกุศล อกุศล หรืออัพยากฤต? ปฏิญญาตกรณะ เป็นกุศล อกุศล หรืออัพยากฤต? ตัสสปาปิยสิกา เป็นกุศล อกุศล หรืออัพยากฤต? ติณวัตถารกะ เป็นกุศล อกุศล หรืออัพยากฤต?

Sammukhāvinayo siyā kusalo, siyā abyākato. Natthi sammukhāvinayo akusalo.

สัมมุขาวินัย บางทีเป็นกุศล บางทีเป็นอัพยากฤต สัมมุขาวินัยที่เป็นอกุศล ไม่มี

Yebhuyyasikā siyā kusalā, siyā akusalā, siyā abyākatā.

เยภุยยสิกา บางทีเป็นกุศล บางทีเป็นอกุศล บางทีเป็นอัพยากฤต

Sativinayo siyā kusalo, siyā akusalo, siyā abyākato.

สติวินัย บางทีเป็นกุศล บางทีเป็นอกุศล บางทีเป็นอัพยากฤต

Amūḷhavinayo siyā kusalo, siyā akusalo, siyā abyākato.

อมูฬหวินัย บางทีเป็นกุศล บางทีเป็นอกุศล บางทีเป็นอัพยากฤต

Paṭiññātakaraṇaṃ siyā kusalaṃ, siyā akusalaṃ, siyā abyākataṃ.

ปฏิญญาตกรณะ บางทีเป็นกุศล บางทีเป็นอกุศล บางทีเป็นอัพยากฤต

Tassapāpiyasikā siyā kusalā, siyā akusalā siyā abyākatā.

ตัสสปาปิยสิกา บางทีเป็นกุศล บางทีเป็นอกุศล บางทีเป็นอัพยากฤต

Tiṇavatthārako siyā kusalo, siyā akusalo, siyā abyākato.

ติณวัตถารกะ บางทีเป็นกุศล บางทีเป็นอกุศล บางทีเป็นอัพยากฤต

Vivādādhikaraṇaṃ kusalaṃ akusalaṃ abyākataṃ. Anuvādādhikaraṇaṃ kusalaṃ akusalaṃ abyākataṃ. Āpattādhikaraṇaṃ kusalaṃ akusalaṃ abyākataṃ. Kiccādhikaraṇaṃ kusalaṃ akusalaṃ abyākataṃ.

วิวาทาธิกรณ์ เป็นกุศล อกุศล หรืออัพยากฤต อนุวาทาธิกรณ์ เป็นกุศล อกุศล หรืออัพยากฤต อาปัตตาธิกรณ์ เป็นกุศล อกุศล หรืออัพยากฤต กิจจาธิกรณ์ เป็นกุศล อกุศล หรืออัพยากฤต

Vivādādhikaraṇaṃ siyā kusalaṃ, siyā akusalaṃ, siyā abyākataṃ.

วิวาทาธิกรณ์ บางทีเป็นกุศล บางทีเป็นอกุศล บางทีเป็นอัพยากฤต

Anuvādādhikaraṇaṃ siyā kusalaṃ, siyā akusalaṃ, siyā abyākataṃ.

อนุวาทาธิกรณ์ บางทีเป็นกุศล บางทีเป็นอกุศล บางทีเป็นอัพยากฤต

Āpattādhikaraṇaṃ siyā akusalaṃ, siyā abyākataṃ. Natthi āpattādhikaraṇaṃ kusalaṃ.

อาปัตตาธิกรณ์ บางทีเป็นอกุศล บางทีเป็นอัพยากฤต อาปัตตาธิกรณ์ที่เป็นกุศล ไม่มี

Kiccādhikaraṇaṃ siyā kusalaṃ, siyā akusalaṃ, siyā abyākataṃ.

กิจจาธิกรณ์ บางทีเป็นกุศล บางทีเป็นอกุศล บางทีเป็นอัพยากฤต

Kusalavāro niṭṭhito terasamo.

กุสลวาร ที่ ๑๓ จบแล้ว

14. Yatthavāro, pucchāvāro

๑๔. ยัตถวาร ปุจฉาวาร

304. Yattha [Pg.192] yebhuyyasikā labbhati, tattha sammukhāvinayo labbhati; yattha sammukhāvinayo labbhati, tattha yebhuyyasikā labbhati. Na tattha sativinayo labbhati, na tattha amūḷhavinayo labbhati, na tattha paṭiññātakaraṇaṃ labbhati, na tattha tassapāpiyasikā labbhati, na tattha tiṇavatthārako labbhati.

๓๐๔. ในอธิกรณ์ใด ได้เยภุยยสิกา ในอธิกรณ์นั้น ได้สัมมุขาวินัยหรือ ในอธิกรณ์ใด ได้สัมมุขาวินัย ในอธิกรณ์นั้น ได้เยภุยยสิกาหรือ ในอธิกรณ์นั้น ไม่ได้สติวินัยหรือ ในอธิกรณ์นั้น ไม่ได้อมูฬหวินัยหรือ ในอธิกรณ์นั้น ไม่ได้ปฏิญญาตกรณะหรือ ในอธิกรณ์นั้น ไม่ได้ตัสสปาปิยสิกาหรือ ในอธิกรณ์นั้น ไม่ได้ติณวัตถารกะหรือ

Yattha sativinayo labbhati, tattha sammukhāvinayo labbhati; yattha sammukhāvinayo labbhati, tattha sativinayo labbhati. Na tattha amūḷhavinayo labbhati, na tattha paṭiññātakaraṇaṃ labbhati, na tattha tassapāpiyasikā labbhati, na tattha tiṇavatthārako labbhati, na tattha yebhuyyasikā labbhati.

ในอธิกรณ์ใด ได้สติวินัย ในอธิกรณ์นั้น ได้สัมมุขาวินัยหรือ ในอธิกรณ์ใด ได้สัมมุขาวินัย ในอธิกรณ์นั้น ได้สติวินัยหรือ ในอธิกรณ์นั้น ไม่ได้อมูฬหวินัยหรือ ในอธิกรณ์นั้น ไม่ได้ปฏิญญาตกรณะหรือ ในอธิกรณ์นั้น ไม่ได้ตัสสปาปิยสิกาหรือ ในอธิกรณ์นั้น ไม่ได้ติณวัตถารกะหรือ ในอธิกรณ์นั้น ไม่ได้เยภุยยสิกาหรือ

Yattha amūḷhavinayo labbhati, tattha sammukhāvinayo labbhati; yattha sammukhāvinayo labbhati, tattha amūḷhavinayo labbhati. Na tattha paṭiññātakaraṇaṃ labbhati, na tattha tassapāpiyasikā labbhati, na tattha tiṇavatthārako labbhati, na tattha yebhuyyasikā labbhati, na tattha sativinayo labbhati.

ในอธิกรณ์ใด ได้อมูฬหวินัย ในอธิกรณ์นั้น ได้สัมมุขาวินัยหรือ ในอธิกรณ์ใด ได้สัมมุขาวินัย ในอธิกรณ์นั้น ได้อมูฬหวินัยหรือ ในอธิกรณ์นั้น ไม่ได้ปฏิญญาตกรณะหรือ ในอธิกรณ์นั้น ไม่ได้ตัสสปาปิยสิกาหรือ ในอธิกรณ์นั้น ไม่ได้ติณวัตถารกะหรือ ในอธิกรณ์นั้น ไม่ได้เยภุยยสิกาหรือ ในอธิกรณ์นั้น ไม่ได้สติวินัยหรือ

Yattha paṭiññātakaraṇaṃ labbhati, tattha sammukhāvinayo labbhati; yattha sammukhāvinayo labbhati, tattha paṭiññātakaraṇaṃ labbhati. Na tattha tassapāpiyasikā labbhati, na tattha tiṇavatthārako labbhati, na tattha yebhuyyasikā labbhati, na tattha sativinayo labbhati, na tattha amūḷhavinayo labbhati.

ในอธิกรณ์ใด ได้ปฏิญญาตกรณะ ในอธิกรณ์นั้น ได้สัมมุขาวินัยหรือ ในอธิกรณ์ใด ได้สัมมุขาวินัย ในอธิกรณ์นั้น ได้ปฏิญญาตกรณะหรือ ในอธิกรณ์นั้น ไม่ได้ตัสสปาปิยสิกาหรือ ในอธิกรณ์นั้น ไม่ได้ติณวัตถารกะหรือ ในอธิกรณ์นั้น ไม่ได้เยภุยยสิกาหรือ ในอธิกรณ์นั้น ไม่ได้สติวินัยหรือ ในอธิกรณ์นั้น ไม่ได้อมูฬหวินัยหรือ

Yattha tassapāpiyasikā labbhati, tattha sammukhāvinayo labbhati; yattha sammukhāvinayo labbhati, tattha tassapāpiyasikā labbhati. Na tattha tiṇavatthārako labbhati, na tattha yebhuyyasikā labbhati, na tattha sativinayo labbhati, na tattha amūḷhavinayo labbhati, na tattha paṭiññātakaraṇaṃ labbhati.

ในอธิกรณ์ใด ได้ตัสสปาปิยสิกา ในอธิกรณ์นั้น ได้สัมมุขาวินัยหรือ ในอธิกรณ์ใด ได้สัมมุขาวินัย ในอธิกรณ์นั้น ได้ตัสสปาปิยสิกาหรือ ในอธิกรณ์นั้น ไม่ได้ติณวัตถารกะหรือ ในอธิกรณ์นั้น ไม่ได้เยภุยยสิกาหรือ ในอธิกรณ์นั้น ไม่ได้สติวินัยหรือ ในอธิกรณ์นั้น ไม่ได้อมูฬหวินัยหรือ ในอธิกรณ์นั้น ไม่ได้ปฏิญญาตกรณะหรือ

Yattha tiṇavatthārako labbhati, tattha sammukhāvinayo labbhati; yattha sammukhāvinayo labbhati, tattha tiṇavatthārako labbhati. Na tattha yebhuyyasikā labbhati, na tattha sativinayo labbhati, na tattha amūḷhavinayo [Pg.193] labbhati, na tattha paṭiññātakaraṇaṃ labbhati, na tattha tassapāpiyasikā labbhati.

ในอธิกรณ์ใด ได้ติณวัตถารกะ ในอธิกรณ์นั้น ได้สัมมุขาวินัยหรือ ในอธิกรณ์ใด ได้สัมมุขาวินัย ในอธิกรณ์นั้น ได้ติณวัตถารกะหรือ ในอธิกรณ์นั้น ไม่ได้เยภุยยสิกาหรือ ในอธิกรณ์นั้น ไม่ได้สติวินัยหรือ ในอธิกรณ์นั้น ไม่ได้อมูฬหวินัยหรือ ในอธิกรณ์นั้น ไม่ได้ปฏิญญาตกรณะหรือ ในอธิกรณ์นั้น ไม่ได้ตัสสปาปิยสิกาหรือ

Yattha yebhuyyasikā tattha sammukhāvinayo; yattha sammukhāvinayo tattha yebhuyyasikā. Na tattha sativinayo, na tattha amūḷhavinayo, na tattha paṭiññātakaraṇaṃ, na tattha tassapāpiyasikā, na tattha tiṇavatthārako.

ในอธิกรณ์ใด ได้เยภุยยสิกา ในอธิกรณ์นั้น ได้สัมมุขาวินัยหรือ ในอธิกรณ์ใด ได้สัมมุขาวินัย ในอธิกรณ์นั้น ได้เยภุยยสิกาหรือ ในอธิกรณ์นั้น ไม่ได้สติวินัยหรือ ในอธิกรณ์นั้น ไม่ได้อมูฬหวินัยหรือ ในอธิกรณ์นั้น ไม่ได้ปฏิญญาตกรณะหรือ ในอธิกรณ์นั้น ไม่ได้ตัสสปาปิยสิกาหรือ ในอธิกรณ์นั้น ไม่ได้ติณวัตถารกะหรือ

Yattha sativinayo tattha sammukhāvinayo; yattha sammukhāvinayo tattha sativinayo. Na tattha amūḷhavinayo, na tattha paṭiññātakaraṇaṃ, na tattha tassapāpiyasikā, na tattha tiṇavatthārako, na tattha yebhuyyasikā. Sammukhāvinayaṃ kātuna mūlaṃ…pe….

ในอธิกรณ์ใด ได้สติวินัย ในอธิกรณ์นั้น ได้สัมมุขาวินัยหรือ ในอธิกรณ์ใด ได้สัมมุขาวินัย ในอธิกรณ์นั้น ได้สติวินัยหรือ ในอธิกรณ์นั้น ไม่ได้อมูฬหวินัยหรือ ในอธิกรณ์นั้น ไม่ได้ปฏิญญาตกรณะหรือ ในอธิกรณ์นั้น ไม่ได้ตัสสปาปิยสิกาหรือ ในอธิกรณ์นั้น ไม่ได้ติณวัตถารกะหรือ ในอธิกรณ์นั้น ไม่ได้เยภุยยสิกาหรือ ทำสัมมุขาวินัยให้เป็นมูล...ฯลฯ...

Yattha tiṇavatthārako tattha sammukhāvinayo; yattha sammukhāvinayo tattha tiṇavatthārako. Na tattha yebhuyyasikā, na tattha sativinayo, na tattha amūḷhavinayo, na tattha paṭiññātakaraṇaṃ, na tattha tassapāpiyasikā.

ในอธิกรณ์ใด ได้ติณวัตถารกะ ในอธิกรณ์นั้น ได้สัมมุขาวินัยหรือ ในอธิกรณ์ใด ได้สัมมุขาวินัย ในอธิกรณ์นั้น ได้ติณวัตถารกะหรือ ในอธิกรณ์นั้น ไม่ได้เยภุยยสิกาหรือ ในอธิกรณ์นั้น ไม่ได้สติวินัยหรือ ในอธิกรณ์นั้น ไม่ได้อมูฬหวินัยหรือ ในอธิกรณ์นั้น ไม่ได้ปฏิญญาตกรณะหรือ ในอธิกรณ์นั้น ไม่ได้ตัสสปาปิยสิกาหรือ

Cakkapeyyālaṃ.

จักกเปยยาล จบ

Yatthavāro niṭṭhito cuddasamo.

ยัตถวาร ที่ ๑๔ จบแล้ว

15. Samathavāro, vissajjanāvāro

๑๕. สมถวาร วิสัชนาวาร

305. Yasmiṃ samaye sammukhāvinayena ca yebhuyyasikāya ca adhikaraṇaṃ vūpasammati, yattha yebhuyyasikā labbhati tattha sammukhāvinayo labbhati, yattha sammukhāvinayo labbhati tattha yebhuyyasikā labbhati. Na tattha sativinayo labbhati, na tattha amūḷhavinayo labbhati, na tattha paṭiññātakaraṇaṃ labbhati, na tattha tassapāpiyasikā labbhati, na tattha tiṇavatthārako labbhati.

๓๐๕. ในสมัยใด อธิกรณ์ย่อมระงับด้วยสัมมุขาวินัยและเยภุยยสิกา ในอธิกรณ์ใด ได้เยภุยยสิกา ในอธิกรณ์นั้น ก็ได้สัมมุขาวินัย ในอธิกรณ์ใด ได้สัมมุขาวินัย ในอธิกรณ์นั้น ก็ได้เยภุยยสิกา ในอธิกรณ์นั้น ไม่ได้สติวินัย ในอธิกรณ์นั้น ไม่ได้อมูฬหวินัย ในอธิกรณ์นั้น ไม่ได้ปฏิญญาตกรณะ ในอธิกรณ์นั้น ไม่ได้ตัสสปาปิยสิกา ในอธิกรณ์นั้น ไม่ได้ติณวัตถารกะ

Yasmiṃ samaye sammukhāvinayena ca sativinayena ca adhikaraṇaṃ vūpasammati, yattha sativinayo labbhati tattha sammukhāvinayo labbhati, yattha sammukhāvinayo labbhati tattha sativinayo labbhati. Na tattha amūḷhavinayo labbhati, na tattha paṭiññātakaraṇaṃ labbhati, na tattha tassapāpiyasikā [Pg.194] labbhati, na tattha tiṇavatthārako labbhati, na tattha yebhuyyasikā labbhati.

ในสมัยใด อธิกรณ์ย่อมระงับด้วยสัมมุขาวินัยและสติวินัย ในอธิกรณ์ใด ได้สติวินัย ในอธิกรณ์นั้น ก็ได้สัมมุขาวินัย ในอธิกรณ์ใด ได้สัมมุขาวินัย ในอธิกรณ์นั้น ก็ได้สติวินัย ในอธิกรณ์นั้น ไม่ได้อมูฬหวินัย ในอธิกรณ์นั้น ไม่ได้ปฏิญญาตกรณะ ในอธิกรณ์นั้น ไม่ได้ตัสสปาปิยสิกา ในอธิกรณ์นั้น ไม่ได้ติณวัตถารกะ ในอธิกรณ์นั้น ไม่ได้เยภุยยสิกา

Yasmiṃ samaye sammukhāvinayena ca amūḷhavinayena ca adhikaraṇaṃ vūpasammati, yattha amūḷhavinayo labbhati tattha sammukhāvinayo labbhati, yattha sammukhāvinayo labbhati tattha amūḷhavinayo labbhati. Na tattha paṭiññātakaraṇaṃ labbhati, na tattha tassapāpiyasikā labbhati, na tattha tiṇavatthārako labbhati, na tattha yebhuyyasikā labbhati, na tattha sativinayo labbhati.

ในสมัยใด อธิกรณ์ย่อมระงับด้วยสัมมุขาวินัยและอมูฬหวินัย, ในอธิกรณ์ใด ได้อมูฬหวินัย ในอธิกรณ์นั้นก็ได้สัมมุขาวินัย, ในอธิกรณ์ใด ได้สัมมุขาวินัย ในอธิกรณ์นั้นก็ได้อมูฬหวินัย. ในอธิกรณ์นั้น ไม่ได้ปฏิญญาตกรณะ, ในอธิกรณ์นั้น ไม่ได้ตัสสปาปิยสิกา, ในอธิกรณ์นั้น ไม่ได้ติณวัตถารกะ, ในอธิกรณ์นั้น ไม่ได้เยภุยยสิกา, ในอธิกรณ์นั้น ไม่ได้สติวินัย.

Yasmiṃ samaye sammukhāvinayena ca paṭiññātakaraṇena ca adhikaraṇaṃ vūpasammati, yattha paṭiññātakaraṇaṃ labbhati tattha sammukhāvinayo labbhati, yattha sammukhāvinayo labbhati tattha paṭiññātakaraṇaṃ labbhati. Na tattha tassapāpiyasikā labbhati, na tattha tiṇavatthārako labbhati, na tattha yebhuyyasikā labbhati, na tattha sativinayo labbhati, na tattha amūḷhavinayo labbhati.

ในสมัยใด อธิกรณ์ย่อมระงับด้วยสัมมุขาวินัยและปฏิญญาตกรณะ, ในอธิกรณ์ใด ได้ปฏิญญาตกรณะ ในอธิกรณ์นั้นก็ได้สัมมุขาวินัย, ในอธิกรณ์ใด ได้สัมมุขาวินัย ในอธิกรณ์นั้นก็ได้ปฏิญญาตกรณะ. ในอธิกรณ์นั้น ไม่ได้ตัสสปาปิยสิกา, ในอธิกรณ์นั้น ไม่ได้ติณวัตถารกะ, ในอธิกรณ์นั้น ไม่ได้เยภุยยสิกา, ในอธิกรณ์นั้น ไม่ได้สติวินัย, ในอธิกรณ์นั้น ไม่ได้อมูฬหวินัย.

Yasmiṃ samaye sammukhāvinayena ca tassapāpiyasikāya ca adhikaraṇaṃ vūpasammati, yattha tassapāpiyasikā labbhati tattha sammukhāvinayo labbhati, yattha sammukhāvinayo labbhati tattha tassapāpiyasikā labbhati. Na tattha tiṇavatthārako labbhati, na tattha yebhuyyasikā labbhati, na tattha sativinayo labbhati, na tattha amūḷhavinayo labbhati, na tattha paṭiññātakaraṇaṃ labbhati.

ในสมัยใด อธิกรณ์ย่อมระงับด้วยสัมมุขาวินัยและตัสสปาปิยสิกา, ในอธิกรณ์ใด ได้ตัสสปาปิยสิกา ในอธิกรณ์นั้นก็ได้สัมมุขาวินัย, ในอธิกรณ์ใด ได้สัมมุขาวินัย ในอธิกรณ์นั้นก็ได้ตัสสปาปิยสิกา. ในอธิกรณ์นั้น ไม่ได้ติณวัตถารกะ, ในอธิกรณ์นั้น ไม่ได้เยภุยยสิกา, ในอธิกรณ์นั้น ไม่ได้สติวินัย, ในอธิกรณ์นั้น ไม่ได้อมูฬหวินัย, ในอธิกรณ์นั้น ไม่ได้ปฏิญญาตกรณะ.

Yasmiṃ samaye sammukhāvinayena ca tiṇavatthārakena ca adhikaraṇaṃ vūpasammati, yattha tiṇavatthārako labbhati tattha sammukhāvinayo labbhati, yattha sammukhāvinayo labbhati tattha tiṇavatthārako labbhati. Na tattha yebhuyyasikā labbhati, na tattha sativinayo labbhati, na tattha amūḷhavinayo labbhati, na tattha paṭiññātakaraṇaṃ labbhati, na tattha tassapāpiyasikā labbhati.

ในสมัยใด อธิกรณ์ย่อมระงับด้วยสัมมุขาวินัยและติณวัตถารกะ, ในอธิกรณ์ใด ได้ติณวัตถารกะ ในอธิกรณ์นั้นก็ได้สัมมุขาวินัย, ในอธิกรณ์ใด ได้สัมมุขาวินัย ในอธิกรณ์นั้นก็ได้ติณวัตถารกะ. ในอธิกรณ์นั้น ไม่ได้เยภุยยสิกา, ในอธิกรณ์นั้น ไม่ได้สติวินัย, ในอธิกรณ์นั้น ไม่ได้อมูฬหวินัย, ในอธิกรณ์นั้น ไม่ได้ปฏิญญาตกรณะ, ในอธิกรณ์นั้น ไม่ได้ตัสสปาปิยสิกา.

Samathavāro niṭṭhito pannarasamo.

สมถวาร ที่ ๑๕ จบ.

16. Saṃsaṭṭhavāro

๑๖. สังสัฏฐวาร

306. Adhikaraṇanti [Pg.195] vā samathāti vā ime dhammā saṃsaṭṭhā udāhu visaṃsaṭṭhā? Labbhā ca panimesaṃ dhammānaṃ vinibbhujitvā vinibbhujitvā nānākaraṇaṃ paññāpetunti?

๓๐๖. ธรรมเหล่านี้ คือ อธิกรณ์และสมถะ เป็นธรรมะที่ระคนกัน หรือว่าไม่ระคนกัน? และจะพึงแยกธรรมเหล่านี้ออกจากกันแล้วบัญญัติให้แตกต่างกันได้หรือไม่?

Adhikaraṇanti vā samathāti vā ime dhammā visaṃsaṭṭhā, no saṃsaṭṭhā. Labbhā ca panimesaṃ dhammānaṃ vinibbhujitvā vinibbhujitvā nānākaraṇaṃ paññāpetunti. So – ‘‘mā heva’’ntissa vacanīyo. Adhikaraṇanti vā samathāti vā ime dhammā saṃsaṭṭhā, no visaṃsaṭṭhā. No ca labbhā imesaṃ dhammānaṃ vinibbhujitvā vinibbhujitvā nānākaraṇaṃ paññāpetuṃ. Taṃ kissa hetu? Nanu vuttaṃ bhagavatā – ‘‘cattārimāni, bhikkhave, adhikaraṇāni, satta samathā. Adhikaraṇā samathehi sammanti, samathā adhikaraṇehi sammanti. Evaṃ, ime dhammā saṃsaṭṭhā no visaṃsaṭṭhā; no ca labbhā imesaṃ dhammānaṃ vinibbhujitvā vinibbhujitvā nānākaraṇaṃ paññāpetu’’nti.

ธรรมเหล่านี้ คือ อธิกรณ์และสมถะ เป็นธรรมะที่ไม่ระคนกัน ไม่ใช่ระคนกัน และพึงแยกธรรมเหล่านี้ออกจากกันแล้วบัญญัติให้แตกต่างกันได้. ผู้ที่กล่าวอย่างนั้น พึงถูกกล่าวว่า "ท่านอย่าได้กล่าวอย่างนั้น". ธรรมเหล่านี้ คือ อธิกรณ์และสมถะ เป็นธรรมะที่ระคนกัน ไม่ใช่ไม่ระคนกัน และไม่พึงแยกธรรมเหล่านี้ออกจากกันแล้วบัญญัติให้แตกต่างกันได้. ข้อนั้นเพราะเหตุไร? เพราะพระผู้มีพระภาคตรัสไว้มิใช่หรือว่า "ภิกษุทั้งหลาย อธิกรณ์เหล่านี้มี ๔ อย่าง สมถะมี ๗ อย่าง. อธิกรณ์ทั้งหลายย่อมระงับด้วยสมถะทั้งหลาย สมถะทั้งหลายย่อมระงับอธิกรณ์ทั้งหลาย. ด้วยเหตุนี้ ธรรมเหล่านี้จึงเป็นธรรมะที่ระคนกัน ไม่ใช่ไม่ระคนกัน และไม่พึงแยกธรรมเหล่านี้ออกจากกันแล้วบัญญัติให้แตกต่างกันได้".

Saṃsaṭṭhavāro niṭṭhito soḷasamo.

สังสัฏฐวาร ที่ ๑๖ จบ.

17. Sammativāro

๑๗. สัมมติวาร

307. Vivādādhikaraṇaṃ katihi samathehi sammati? Anuvādādhikaraṇaṃ katihi samathehi sammati? Āpattādhikaraṇaṃ katihi samathehi sammati? Kiccādhikaraṇaṃ katihi samathehi sammati?

๓๐๗. วิวาทาธิกรณ์ย่อมระงับด้วยสมถะเท่าไร? อนุวาทาธิกรณ์ย่อมระงับด้วยสมถะเท่าไร? อาปัตตาธิกรณ์ย่อมระงับด้วยสมถะเท่าไร? กิจจาธิกรณ์ย่อมระงับด้วยสมถะเท่าไร?

Vivādādhikaraṇaṃ dvīhi samathehi sammati – sammukhāvinayena ca yebhuyyasikāya ca.

วิวาทาธิกรณ์ย่อมระงับด้วยสมถะ ๒ อย่าง คือ สัมมุขาวินัยและเยภุยยสิกา.

Anuvādādhikaraṇaṃ catūhi samathehi sammati – sammukhāvinayena ca sativinayena ca amūḷhavinayena ca tassapāpiyasikāya ca.

อนุวาทาธิกรณ์ย่อมระงับด้วยสมถะ ๔ อย่าง คือ สัมมุขาวินัย สติวินัย อมูฬหวินัย และตัสสปาปิยสิกา.

Āpattādhikaraṇaṃ tīhi samathehi sammati – sammukhāvinayena ca paṭiññātakaraṇena ca tiṇavatthārakena ca.

อาปัตตาธิกรณ์ย่อมระงับด้วยสมถะ ๓ อย่าง คือ สัมมุขาวินัย ปฏิญญาตกรณะ และติณวัตถารกะ.

Kiccādhikaraṇaṃ ekena samathena sammati – sammukhāvinayena.

กิจจาธิกรณ์ย่อมระงับด้วยสมถะอย่างเดียว คือ สัมมุขาวินัย.

Vivādādhikaraṇañca [Pg.196] anuvādādhikaraṇañca katihi samathehi sammanti? Vivādādhikaraṇañca anuvādādhikaraṇañca pañcahi samathehi sammanti – sammukhāvinayena ca yebhuyyasikāya ca sativinayena ca amūḷhavinayena ca tassapāpiyasikāya ca.

วิวาทาธิกรณ์และอนุวาทาธิกรณ์ย่อมระงับด้วยสมถะเท่าไร? วิวาทาธิกรณ์และอนุวาทาธิกรณ์ย่อมระงับด้วยสมถะ ๕ อย่าง คือ สัมมุขาวินัย เยภุยยสิกา สติวินัย อมูฬหวินัย และตัสสปาปิยสิกา.

Vivādādhikaraṇañca āpattādhikaraṇañca katihi samathehi sammanti? Vivādādhikaraṇañca āpattādhikaraṇañca catūhi samathehi sammanti – sammukhāvinayena ca yebhuyyasikāya ca paṭiññātakaraṇena ca tiṇavatthārakena ca.

วิวาทาธิกรณ์และอาปัตตาธิกรณ์ย่อมระงับด้วยสมถะเท่าไร? วิวาทาธิกรณ์และอาปัตตาธิกรณ์ย่อมระงับด้วยสมถะ ๔ อย่าง คือ สัมมุขาวินัย เยภุยยสิกา ปฏิญญาตกรณะ และติณวัตถารกะ.

Vivādādhikaraṇañca kiccādhikaraṇañca katihi samathehi sammanti? Vivādādhikaraṇañca kiccādhikaraṇañca dvīhi samathehi sammanti – sammukhāvinayena ca yebhuyyasikāya ca.

วิวาทาธิกรณ์และกิจจาธิกรณ์ย่อมระงับด้วยสมถะเท่าไร? วิวาทาธิกรณ์และกิจจาธิกรณ์ย่อมระงับด้วยสมถะ ๒ อย่าง คือ สัมมุขาวินัยและเยภุยยสิกา.

Anuvādādhikaraṇañca āpattādhikaraṇañca katihi samathehi sammanti? Anuvādādhikaraṇañca āpattādhikaraṇañca chahi samathehi sammanti – sammukhāvinayena ca sativinayena ca amūḷhavinayena ca paṭiññātakaraṇena ca tassapāpiyasikāya ca tiṇavatthārakena ca.

อนุวาทาธิกรณ์และอาปัตตาธิกรณ์ย่อมระงับด้วยสมถะเท่าไร? อนุวาทาธิกรณ์และอาปัตตาธิกรณ์ย่อมระงับด้วยสมถะ ๖ อย่าง คือ สัมมุขาวินัย สติวินัย อมูฬหวินัย ปฏิญญาตกรณะ ตัสสปาปิยสิกา และติณวัตถารกะ.

Anuvādādhikaraṇañca kiccādhikaraṇañca katihi samathehi sammanti? Anuvādādhikaraṇañca kiccādhikaraṇañca catūhi samathehi sammanti – sammukhāvinayena ca sativinayena ca amūḷhavinayena ca tassapāpiyasikāya ca.

อนุวาทาธิกรณ์และกิจจาธิกรณ์ย่อมระงับด้วยสมถะเท่าไร? อนุวาทาธิกรณ์และกิจจาธิกรณ์ย่อมระงับด้วยสมถะ ๔ อย่าง คือ สัมมุขาวินัย สติวินัย อมูฬหวินัย และตัสสปาปิยสิกา.

Āpattādhikaraṇañca kiccādhikaraṇañca katihi samathehi sammanti? Āpattādhikaraṇañca kiccādhikaraṇañca tīhi samathehi sammanti – sammukhāvinayena ca paṭiññātakaraṇena ca tiṇavatthārakena ca.

อาปัตตาธิกรณ์และกิจจาธิกรณ์ ย่อมระงับด้วยสมถะเท่าไร? อาปัตตาธิกรณ์และกิจจาธิกรณ์ ย่อมระงับด้วยสมถะ ๓ อย่าง คือ สัมมุขาวินัย ปฏิญญาตกรณะ และติณวัตถารกะ

Vivādādhikaraṇañca anuvādādhikaraṇañca āpattādhikaraṇañca katihi samathehi sammanti? Vivādādhikaraṇañca anuvādādhikaraṇañca āpattādhikaraṇañca sattahi samathehi sammanti – sammukhāvinayena ca yebhuyyasikāya ca sativinayena ca amūḷhavinayena ca paṭiññātakaraṇena ca tassapāpiyasikāya ca tiṇavatthārakena ca.

วิวาทาธิกรณ์ อนุวาทาธิกรณ์ และอาปัตตาธิกรณ์ ย่อมระงับด้วยสมถะเท่าไร? วิวาทาธิกรณ์ อนุวาทาธิกรณ์ และอาปัตตาธิกรณ์ ย่อมระงับด้วยสมถะ ๗ อย่าง คือ สัมมุขาวินัย เยภุยยสิกา สติวินัย อมูฬหวินัย ปฏิญญาตกรณะ ตัสสปาปิยสิกา และติณวัตถารกะ

Vivādādhikaraṇañca anuvādādhikaraṇañca kiccādhikaraṇañca katihi samathehi sammanti? Vivādādhikaraṇañca anuvādādhikaraṇañca kiccādhikaraṇañca pañcahi samathehi [Pg.197] sammanti – sammukhāvinayena ca yebhuyyasikāya ca sativinayena ca amūḷhavinayena ca tassapāpiyasikāya ca.

วิวาทาธิกรณ์ อนุวาทาธิกรณ์ และกิจจาธิกรณ์ ย่อมระงับด้วยสมถะเท่าไร? วิวาทาธิกรณ์ อนุวาทาธิกรณ์ และกิจจาธิกรณ์ ย่อมระงับด้วยสมถะ ๕ อย่าง คือ สัมมุขาวินัย เยภุยยสิกา สติวินัย อมูฬหวินัย และตัสสปาปิยสิกา

Anuvādādhikaraṇañca āpattādhikaraṇañca kiccādhikaraṇañca katihi samathehi sammanti? Anuvādādhikaraṇañca āpattādhikaraṇañca kiccādhikaraṇañca chahi samathehi sammanti – sammukhāvinayena ca sativinayena ca amūḷhavinayena ca paṭiññātakaraṇena ca tassapāpiyasikāya ca tiṇavatthārakena ca.

อนุวาทาธิกรณ์ อาปัตตาธิกรณ์ และกิจจาธิกรณ์ ย่อมระงับด้วยสมถะเท่าไร? อนุวาทาธิกรณ์ อาปัตตาธิกรณ์ และกิจจาธิกรณ์ ย่อมระงับด้วยสมถะ ๖ อย่าง คือ สัมมุขาวินัย สติวินัย อมูฬหวินัย ปฏิญญาตกรณะ ตัสสปาปิยสิกา และติณวัตถารกะ

Vivādādhikaraṇañca anuvādādhikaraṇañca āpattādhikaraṇañca kiccādhikaraṇañca katihi samathehi sammanti? Vivādādhikaraṇañca anuvādādhikaraṇañca āpattādhikaraṇañca kiccādhikaraṇañca sattahi samathehi sammanti – sammukhāvinayena ca yebhuyyasikāya ca sativinayena ca amūḷhavinayena ca paṭiññātakaraṇena ca tassapāpiyasikāya ca tiṇavatthārakena ca.

วิวาทาธิกรณ์ อนุวาทาธิกรณ์ อาปัตตาธิกรณ์ และกิจจาธิกรณ์ ย่อมระงับด้วยสมถะเท่าไร? วิวาทาธิกรณ์ อนุวาทาธิกรณ์ อาปัตตาธิกรณ์ และกิจจาธิกรณ์ ย่อมระงับด้วยสมถะ ๗ อย่าง คือ สัมมุขาวินัย เยภุยยสิกา สติวินัย อมูฬหวินัย ปฏิญญาตกรณะ ตัสสปาปิยสิกา และติณวัตถารกะ

Sammativāro niṭṭhito sattarasamo.

สัมมติวาร ที่ ๑๗ จบ

18. Sammanti na sammantivāro

๑๘. สัมมันติ น สัมมันติวาร

308. Vivādādhikaraṇaṃ katihi samathehi sammati, katihi samathehi na sammati? Anuvādādhikaraṇaṃ katihi samathehi sammati, katihi samathehi na sammati? Āpattādhikaraṇaṃ katihi samathehi sammati, katihi samathehi na sammati? Kiccādhikaraṇaṃ katihi samathehi sammati, katihi samathehi na sammati?

๓๐๘. วิวาทาธิกรณ์ ย่อมระงับด้วยสมถะเท่าไร ไม่ระงับด้วยสมถะเท่าไร? อนุวาทาธิกรณ์ ย่อมระงับด้วยสมถะเท่าไร ไม่ระงับด้วยสมถะเท่าไร? อาปัตตาธิกรณ์ ย่อมระงับด้วยสมถะเท่าไร ไม่ระงับด้วยสมถะเท่าไร? กิจจาธิกรณ์ ย่อมระงับด้วยสมถะเท่าไร ไม่ระงับด้วยสมถะเท่าไร?

Vivādādhikaraṇaṃ dvīhi samathehi sammati – sammukhāvinayena ca yebhuyyasikāya ca. Pañcahi samathehi na sammati – sativinayena ca amūḷhavinayena ca paṭiññātakaraṇena ca tassapāpiyasikāya ca tiṇavatthārakena ca.

วิวาทาธิกรณ์ ย่อมระงับด้วยสมถะ ๒ อย่าง คือ สัมมุขาวินัย และเยภุยยสิกา ไม่ระงับด้วยสมถะ ๕ อย่าง คือ สติวินัย อมูฬหวินัย ปฏิญญาตกรณะ ตัสสปาปิยสิกา และติณวัตถารกะ

Anuvādādhikaraṇaṃ catūhi samathehi sammati – sammukhāvinayena ca sativinayena ca amūḷhavinayena ca tassapāpiyasikāya ca. Tīhi samathehi na sammati – yebhuyyasikāya ca paṭiññātakaraṇena ca tiṇavatthārakena ca.

อนุวาทาธิกรณ์ ย่อมระงับด้วยสมถะ ๔ อย่าง คือ สัมมุขาวินัย สติวินัย อมูฬหวินัย และตัสสปาปิยสิกา ไม่ระงับด้วยสมถะ ๓ อย่าง คือ เยภุยยสิกา ปฏิญญาตกรณะ และติณวัตถารกะ

Āpattādhikaraṇaṃ [Pg.198] tīhi samathehi sammati – sammukhāvinayena ca paṭiññātakaraṇena ca tiṇavatthārakena ca. Catūhi samathehi na sammati – yebhuyyasikāya ca sativinayena ca amūḷhavinayena ca tassapāpiyasikāya ca.

อาปัตตาธิกรณ์ ย่อมระงับด้วยสมถะ ๓ อย่าง คือ สัมมุขาวินัย ปฏิญญาตกรณะ และติณวัตถารกะ ไม่ระงับด้วยสมถะ ๔ อย่าง คือ เยภุยยสิกา สติวินัย อมูฬหวินัย และตัสสปาปิยสิกา

Kiccādhikaraṇaṃ ekena samathena sammati – sammukhāvinayena. Chahi samathehi na sammati – yebhuyyasikāya ca sativinayena ca amūḷhavinayena ca paṭiññātakaraṇena ca tassapāpiyasikāya ca tiṇavatthārakena ca.

กิจจาธิกรณ์ ย่อมระงับด้วยสมถะ ๑ อย่าง คือ สัมมุขาวินัย ไม่ระงับด้วยสมถะ ๖ อย่าง คือ เยภุยยสิกา สติวินัย อมูฬหวินัย ปฏิญญาตกรณะ ตัสสปาปิยสิกา และติณวัตถารกะ

Vivādādhikaraṇañca anuvādādhikaraṇañca katihi samathehi sammanti? Katihi samathehi na sammanti? Vivādādhikaraṇañca anuvādādhikaraṇañca pañcahi samathehi sammanti – sammukhāvinayena ca yebhuyyasikāya ca sativinayena ca amūḷhavinayena ca tassapāpiyasikāya ca. Dvīhi samathehi na sammanti – paṭiññātakaraṇena ca tiṇavatthārakena ca.

วิวาทาธิกรณ์และอนุวาทาธิกรณ์ ย่อมระงับด้วยสมถะเท่าไร? ไม่ระงับด้วยสมถะเท่าไร? วิวาทาธิกรณ์และอนุวาทาธิกรณ์ ย่อมระงับด้วยสมถะ ๕ อย่าง คือ สัมมุขาวินัย เยภุยยสิกา สติวินัย อมูฬหวินัย และตัสสปาปิยสิกา ไม่ระงับด้วยสมถะ ๒ อย่าง คือ ปฏิญญาตกรณะ และติณวัตถารกะ

Vivādādhikaraṇañca āpattādhikaraṇañca katihi samathehi sammanti? Katihi samathehi na sammanti? Vivādādhikaraṇañca āpattādhikaraṇañca catūhi samathehi sammanti – sammukhāvinayena ca yebhuyyasikāya ca paṭiññātakaraṇena ca tiṇavatthārakena ca. Tīhi samathehi na sammanti – sativinayena ca amūḷhavinayena ca tassapāpiyasikāya ca.

วิวาทาธิกรณ์และอาปัตตาธิกรณ์ ย่อมระงับด้วยสมถะเท่าไร? ไม่ระงับด้วยสมถะเท่าไร? วิวาทาธิกรณ์และอาปัตตาธิกรณ์ ย่อมระงับด้วยสมถะ ๔ อย่าง คือ สัมมุขาวินัย เยภุยยสิกา ปฏิญญาตกรณะ และติณวัตถารกะ ไม่ระงับด้วยสมถะ ๓ อย่าง คือ สติวินัย อมูฬหวินัย และตัสสปาปิยสิกา

Vivādādhikaraṇañca kiccādhikaraṇañca katihi samathehi sammanti? Katihi samathehi na sammanti? Vivādādhikaraṇañca kiccādhikaraṇañca dvīhi samathehi sammanti – sammukhāvinayena ca yebhuyyasikāya ca. Pañcahi samathehi na sammanti – sativinayena ca amūḷhavinayena ca paṭiññātakaraṇena ca tassapāpiyasikāya ca tiṇavatthārakena ca.

วิวาทาธิกรณ์และกิจจาธิกรณ์ ย่อมระงับด้วยสมถะเท่าไร? ไม่ระงับด้วยสมถะเท่าไร? วิวาทาธิกรณ์และกิจจาธิกรณ์ ย่อมระงับด้วยสมถะ ๒ อย่าง คือ สัมมุขาวินัย และเยภุยยสิกา ไม่ระงับด้วยสมถะ ๕ อย่าง คือ สติวินัย อมูฬหวินัย ปฏิญญาตกรณะ ตัสสปาปิยสิกา และติณวัตถารกะ

Anuvādādhikaraṇañca āpattādhikaraṇañca katihi samathehi sammanti? Katihi samathehi na sammanti? Anuvādādhikaraṇañca āpattādhikaraṇañca chahi samathehi sammanti – sammukhāvinayena ca sativinayena ca amūḷhavinayena ca paṭiññātakaraṇena ca tassapāpiyasikāya ca tiṇavatthārakena ca. Ekena samathena na sammanti – yebhuyyasikāya.

อนุวาทาธิกรณ์และอาปัตตาธิกรณ์ ย่อมระงับด้วยสมถะเท่าไร? ไม่ระงับด้วยสมถะเท่าไร? อนุวาทาธิกรณ์และอาปัตตาธิกรณ์ ย่อมระงับด้วยสมถะ ๖ อย่าง คือ สัมมุขาวินัย สติวินัย อมูฬหวินัย ปฏิญญาตกรณะ ตัสสปาปิยสิกา และติณวัตถารกะ ไม่ระงับด้วยสมถะ ๑ อย่าง คือ เยภุยยสิกา

Anuvādādhikaraṇañca kiccādhikaraṇañca katihi samathehi sammanti? Katihi samathehi na sammanti? Anuvādādhikaraṇañca kiccādhikaraṇañca catūhi samathehi sammanti – sammukhāvinayena ca sativinayena ca amūḷhavinayena ca tassapāpiyasikā [Pg.199] ca. Tīhi samathehi na sammanti – yebhuyyasikāya ca paṭiññātakaraṇena ca tiṇavatthārakena ca.

อนุวาทาธิกรณ์และกิจจาธิกรณ์ ย่อมระงับด้วยสมถะเท่าไร ไม่ระงับด้วยสมถะเท่าไร อนุวาทาธิกรณ์และกิจจาธิกรณ์ ย่อมระงับด้วยสมถะ 4 อย่าง คือ สัมมุขาวินัย สติวินัย อมูฬหวินัย และตัสสปาปิยสิกา ย่อมไม่ระงับด้วยสมถะ 3 อย่าง คือ เยภุยยสิกา ปฏิญญาตกรณะ และติณวัตถารกะ

Āpattādhikaraṇañca kiccādhikaraṇañca katihi samathehi sammanti? Katihi samathehi na sammanti? Āpattādhikaraṇañca kiccādhikaraṇañca tīhi samathehi sammanti – sammukhāvinayena ca paṭiññātakaraṇena ca tiṇavatthārakena ca. Catūhi samathehi na sammanti – yebhuyyasikāya ca sativinayena ca amūḷhavinayena ca tassapāpiyasikāya ca.

อาปัตตาธิกรณ์และกิจจาธิกรณ์ ย่อมระงับด้วยสมถะเท่าไร ไม่ระงับด้วยสมถะเท่าไร อาปัตตาธิกรณ์และกิจจาธิกรณ์ ย่อมระงับด้วยสมถะ 3 อย่าง คือ สัมมุขาวินัย ปฏิญญาตกรณะ และติณวัตถารกะ ย่อมไม่ระงับด้วยสมถะ 4 อย่าง คือ เยภุยยสิกา สติวินัย อมูฬหวินัย และตัสสปาปิยสิกา

Vivādādhikaraṇañca anuvādādhikaraṇañca āpattādhikaraṇañca katihi samathehi sammanti? Katihi samathehi na sammanti? Vivādādhikaraṇañca anuvādādhikaraṇañca āpattādhikaraṇañca sattahi samathehi sammanti – sammukhāvinayena ca yebhuyyasikāya ca sativinayena ca amūḷhavinayena ca paṭiññātakaraṇena ca tassapāpiyasikāya ca tiṇavatthārakena ca.

วิวาทาธิกรณ์ อนุวาทาธิกรณ์ และอาปัตตาธิกรณ์ ย่อมระงับด้วยสมถะเท่าไร ไม่ระงับด้วยสมถะเท่าไร วิวาทาธิกรณ์ อนุวาทาธิกรณ์ และอาปัตตาธิกรณ์ ย่อมระงับด้วยสมถะ 7 อย่าง คือ สัมมุขาวินัย เยภุยยสิกา สติวินัย อมูฬหวินัย ปฏิญญาตกรณะ ตัสสปาปิยสิกา และติณวัตถารกะ

Vivādādhikaraṇañca anuvādādhikaraṇañca kiccādhikaraṇañca katihi samathehi sammanti? Katihi samathehi na sammanti? Vivādādhikaraṇañca anuvādādhikaraṇañca kiccādhikaraṇañca pañcahi samathehi sammanti – sammukhāvinayena ca yebhuyyasikāya ca sativinayena ca amūḷhavinayena ca tassapāpiyasikāya ca. Dvīhi samathehi na sammanti – paṭiññātakaraṇena ca tiṇavatthārakena ca.

วิวาทาธิกรณ์ อนุวาทาธิกรณ์ และกิจจาธิกรณ์ ย่อมระงับด้วยสมถะเท่าไร ไม่ระงับด้วยสมถะเท่าไร วิวาทาธิกรณ์ อนุวาทาธิกรณ์ และกิจจาธิกรณ์ ย่อมระงับด้วยสมถะ 5 อย่าง คือ สัมมุขาวินัย เยภุยยสิกา สติวินัย อมูฬหวินัย และตัสสปาปิยสิกา ย่อมไม่ระงับด้วยสมถะ 2 อย่าง คือ ปฏิญญาตกรณะ และติณวัตถารกะ

Anuvādādhikaraṇañca āpattādhikaraṇañca kiccādhikaraṇañca katihi samathehi sammanti? Katihi samathehi na sammanti? Anuvādādhikaraṇañca āpattādhikaraṇañca kiccādhikaraṇañca chahi samathehi sammanti – sammukhāvinayena ca sativinayena ca amūḷhavinayena ca paṭiññātakaraṇena ca tassapāpiyasikāya ca tiṇavatthārakena ca. Ekena samathena na sammanti – yebhuyyasikāya.

อนุวาทาธิกรณ์ อาปัตตาธิกรณ์ และกิจจาธิกรณ์ ย่อมระงับด้วยสมถะเท่าไร ไม่ระงับด้วยสมถะเท่าไร อนุวาทาธิกรณ์ อาปัตตาธิกรณ์ และกิจจาธิกรณ์ ย่อมระงับด้วยสมถะ 6 อย่าง คือ สัมมุขาวินัย สติวินัย อมูฬหวินัย ปฏิญญาตกรณะ ตัสสปาปิยสิกา และติณวัตถารกะ ย่อมไม่ระงับด้วยสมถะ 1 อย่าง คือ เยภุยยสิกา

Vivādādhikaraṇañca anuvādādhikaraṇañca āpattādhikaraṇañca kiccādhikaraṇañca katihi samathehi sammanti? Katihi samathehi na sammanti? Vivādādhikaraṇañca anuvādādhikaraṇañca āpattādhikaraṇañca kiccādhikaraṇañca sattahi samathehi sammanti – sammukhāvinayena ca yebhuyyasikāya ca sativinayena ca amūḷhavinayena ca paṭiññātakaraṇena ca tassapāpiyasikāya ca tiṇavatthārakena ca.

วิวาทาธิกรณ์ อนุวาทาธิกรณ์ อาปัตตาธิกรณ์ และกิจจาธิกรณ์ ย่อมระงับด้วยสมถะเท่าไร ไม่ระงับด้วยสมถะเท่าไร วิวาทาธิกรณ์ อนุวาทาธิกรณ์ อาปัตตาธิกรณ์ และกิจจาธิกรณ์ ย่อมระงับด้วยสมถะ 7 อย่าง คือ สัมมุขาวินัย เยภุยยสิกา สติวินัย อมูฬหวินัย ปฏิญญาตกรณะ ตัสสปาปิยสิกา และติณวัตถารกะ

Sammanti na sammantivāro niṭṭhito aṭṭhārasamo.

สัมมันติ-นสัมมันติวาร ที่ 18 จบ

19. Samathādhikaraṇavāro

๑๙. สมถาธิกรณวาร

309. Samathā [Pg.200] samathehi sammanti? Samathā adhikaraṇehi sammanti? Adhikaraṇā samathehi sammanti? Adhikaraṇā adhikaraṇehi sammanti?

๓๐๙. สมถะทั้งหลายย่อมระงับด้วยสมถะทั้งหลายหรือ สมถะทั้งหลายย่อมระงับด้วยอธิกรณ์ทั้งหลายหรือ อธิกรณ์ทั้งหลายย่อมระงับด้วยสมถะทั้งหลายหรือ อธิกรณ์ทั้งหลายย่อมระงับด้วยอธิกรณ์ทั้งหลายหรือ

Siyā samathā samathehi sammanti, siyā samathā samathehi na sammanti. Siyā samathā adhikaraṇehi sammanti, siyā samathā adhikaraṇehi na sammanti. Siyā adhikaraṇā samathehi sammanti, siyā adhikaraṇā samathehi na sammanti. Siyā adhikaraṇā adhikaraṇehi sammanti, siyā adhikaraṇā adhikaraṇehi na sammanti.

สมถะบางอย่างย่อมระงับด้วยสมถะทั้งหลาย สมถะบางอย่างย่อมไม่ระงับด้วยสมถะทั้งหลาย สมถะบางอย่างย่อมระงับด้วยอธิกรณ์ทั้งหลาย สมถะบางอย่างย่อมไม่ระงับด้วยอธิกรณ์ทั้งหลาย อธิกรณ์บางอย่างย่อมระงับด้วยสมถะทั้งหลาย อธิกรณ์บางอย่างย่อมไม่ระงับด้วยสมถะทั้งหลาย อธิกรณ์บางอย่างย่อมระงับด้วยอธิกรณ์ทั้งหลาย อธิกรณ์บางอย่างย่อมไม่ระงับด้วยอธิกรณ์ทั้งหลาย

310. Kathaṃ siyā samathā samathehi sammanti, kathaṃ siyā samathā samathehi na sammanti? Yebhuyyasikā sammukhāvinayena sammati; sativinayena na sammati, amūḷhavinayena na sammati, paṭiññātakaraṇena na sammati, tassapāpiyasikāya na sammati, tiṇavatthārakena na sammati.

๓๑๐. สมถะบางอย่างย่อมระงับด้วยสมถะทั้งหลายเป็นอย่างไร สมถะบางอย่างย่อมไม่ระงับด้วยสมถะทั้งหลายเป็นอย่างไร เยภุยยสิกาย่อมระงับด้วยสัมมุขาวินัย แต่ไม่ระงับด้วยสติวินัย ไม่ระงับด้วยอมูฬหวินัย ไม่ระงับด้วยปฏิญญาตกรณะ ไม่ระงับด้วยตัสสปาปิยสิกา ไม่ระงับด้วยติณวัตถารกะ

Sativinayo sammukhāvinayena sammati; amūḷhavinayena na sammati, paṭiññātakaraṇena na sammāti, tassapāpiyasikāya na sammati, tiṇavatthārakena na sammati, yebhuyyasikāya na sammati.

สติวินัยย่อมระงับด้วยสัมมุขาวินัย แต่ไม่ระงับด้วยอมูฬหวินัย ไม่ระงับด้วยปฏิญญาตกรณะ ไม่ระงับด้วยตัสสปาปิยสิกา ไม่ระงับด้วยติณวัตถารกะ ไม่ระงับด้วยเยภุยยสิกา

Amūḷhavinayo sammukhāvinayena sammati; paṭiññātakaraṇena na sammati, tassapāpiyasikāya na sammati, tiṇavatthārakena na sammati, yebhuyyasikāya na sammati, sativinayena na sammati.

อมูฬหวินัยย่อมระงับด้วยสัมมุขาวินัย แต่ไม่ระงับด้วยปฏิญญาตกรณะ ไม่ระงับด้วยตัสสปาปิยสิกา ไม่ระงับด้วยติณวัตถารกะ ไม่ระงับด้วยเยภุยยสิกา ไม่ระงับด้วยสติวินัย

Paṭiññātakaraṇaṃ sammukhāvinayena sammati; tassapāpiyasikāya na sammati, tiṇavatthārakena na sammati, yebhuyyasikāya na sammati, sativinayena na sammati, amūḷhavinayena na sammati.

ปฏิญญาตกรณะย่อมระงับด้วยสัมมุขาวินัย แต่ไม่ระงับด้วยตัสสปาปิยสิกา ไม่ระงับด้วยติณวัตถารกะ ไม่ระงับด้วยเยภุยยสิกา ไม่ระงับด้วยสติวินัย ไม่ระงับด้วยอมูฬหวินัย

Tassapāpiyasikā sammukhāvinayena sammati; tiṇavatthārakena na sammati, yebhuyyasikāya na sammati, sativinayena na sammati, amūḷhavinayena na sammati, paṭiññātakaraṇena na sammati.

ตัสสปาปิยสิกาย่อมระงับด้วยสัมมุขาวินัย แต่ไม่ระงับด้วยติณวัตถารกะ ไม่ระงับด้วยเยภุยยสิกา ไม่ระงับด้วยสติวินัย ไม่ระงับด้วยอมูฬหวินัย ไม่ระงับด้วยปฏิญญาตกรณะ

Tiṇavatthārako sammukhāvinayena sammati; yebhuyyasikāya na sammati, sativinayena na sammati, amūḷhavinayena na sammati, paṭiññātakaraṇena na sammati, tassapāpiyasikāya na sammati. Evaṃ siyā samathā samathehi sammanti. Evaṃ siyā samathā samathehi na sammanti.

ติณวัตถารกะย่อมระงับด้วยสัมมุขาวินัย แต่ไม่ระงับด้วยเยภุยยสิกา ไม่ระงับด้วยสติวินัย ไม่ระงับด้วยอมูฬหวินัย ไม่ระงับด้วยปฏิญญาตกรณะ ไม่ระงับด้วยตัสสปาปิยสิกา ด้วยประการฉะนี้ สมถะบางอย่างย่อมระงับด้วยสมถะทั้งหลาย ด้วยประการฉะนี้ สมถะบางอย่างย่อมไม่ระงับด้วยสมถะทั้งหลาย

311. Kathaṃ [Pg.201] siyā samathā adhikaraṇehi sammanti, kathaṃ siyā samathā adhikaraṇehi na sammanti? Sammukhāvinayo vivādādhikaraṇena na sammati, anuvādādhikaraṇena na sammati, āpattādhikaraṇena na sammati; kiccādhikaraṇena sammati.

๓๑๑. สมถะบางอย่างย่อมระงับได้ด้วยอธิกรณ์อย่างไร สมถะบางอย่างย่อมระงับไม่ได้ด้วยอธิกรณ์อย่างไร สัมมุขาวินัยย่อมระงับไม่ได้ด้วยวิวาదాธิกรณ์ ย่อมระงับไม่ได้ด้วยอนุวาทาธิกรณ์ ย่อมระงับไม่ได้ด้วยอาปัตตาธิกรณ์ แต่ย่อมระงับได้ด้วยกิจจาธิกรณ์

Yebhuyyasikā vivādādhikaraṇena na sammati, anuvādādhikaraṇena na sammati, āpattādhikaraṇena na sammati; kiccādhikaraṇena sammati.

เยภุยยสิกาย่อมระงับไม่ได้ด้วยวิวาదాธิกรณ์ ย่อมระงับไม่ได้ด้วยอนุวาทาธิกรณ์ ย่อมระงับไม่ได้ด้วยอาปัตตาธิกรณ์ แต่ย่อมระงับได้ด้วยกิจจาธิกรณ์

Sativinayo vivādādhikaraṇena na sammati, anuvādādhikaraṇena na sammati, āpattādhikaraṇena na sammati; kiccādhikaraṇena sammati.

สติวินัยย่อมระงับไม่ได้ด้วยวิวาదాธิกรณ์ ย่อมระงับไม่ได้ด้วยอนุวาทาธิกรณ์ ย่อมระงับไม่ได้ด้วยอาปัตตาธิกรณ์ แต่ย่อมระงับได้ด้วยกิจจาธิกรณ์

Amūḷhavinayo vivādādhikaraṇena na sammati, anuvādādhikaraṇena na sammati, āpattādhikaraṇena na sammati; kiccādhikaraṇena sammati.

อมูฬหวินัยย่อมระงับไม่ได้ด้วยวิวาదాธิกรณ์ ย่อมระงับไม่ได้ด้วยอนุวาทาธิกรณ์ ย่อมระงับไม่ได้ด้วยอาปัตตาธิกรณ์ แต่ย่อมระงับได้ด้วยกิจจาธิกรณ์

Paṭiññātakaraṇaṃ vivādādhikaraṇena na sammati, anuvādādhikaraṇena na sammati, āpattādhikaraṇena na sammati; kiccādhikaraṇena sammati.

ปฏิญญาตกรณะย่อมระงับไม่ได้ด้วยวิวาదాธิกรณ์ ย่อมระงับไม่ได้ด้วยอนุวาทาธิกรณ์ ย่อมระงับไม่ได้ด้วยอาปัตตาธิกรณ์ แต่ย่อมระงับได้ด้วยกิจจาธิกรณ์

Tassapāpiyasikā vivādādhikaraṇena na sammati, anuvādādhikaraṇena na sammati, āpattādhikaraṇena na sammati; kiccādhikaraṇena sammati.

ตัสสปาปิยสิกาย่อมระงับไม่ได้ด้วยวิวาదాธิกรณ์ ย่อมระงับไม่ได้ด้วยอนุวาทาธิกรณ์ ย่อมระงับไม่ได้ด้วยอาปัตตาธิกรณ์ แต่ย่อมระงับได้ด้วยกิจจาธิกรณ์

Tiṇavatthārako vivādādhikaraṇena na sammati, anuvādādhikaraṇena na sammati, āpattādhikaraṇena na sammati; kiccādhikaraṇena sammati. Evaṃ siyā samathā adhikaraṇehi sammanti. Evaṃ siyā samathā adhikaraṇehi na sammanti.

ติณวัตถารกะย่อมระงับไม่ได้ด้วยวิวาదాธิกรณ์ ย่อมระงับไม่ได้ด้วยอนุวาทาธิกรณ์ ย่อมระงับไม่ได้ด้วยอาปัตตาธิกรณ์ แต่ย่อมระงับได้ด้วยกิจจาธิกรณ์ สมถะบางอย่างย่อมระงับได้ด้วยอธิกรณ์อย่างนี้ สมถะบางอย่างย่อมระงับไม่ได้ด้วยอธิกรณ์อย่างนี้

312. Kathaṃ siyā adhikaraṇā samathehi sammanti, kathaṃ siyā adhikaraṇā samathehi na sammanti? Vivādādhikaraṇaṃ sammukhāvinayena ca yebhuyyasikāya ca sammati; sativinayena ca amūḷhavinayena ca paṭiññātakaraṇena ca tassapāpiyasikāya ca tiṇavatthārakena ca na sammati.

๓๑๒. อธิกรณ์บางอย่างย่อมระงับได้ด้วยสมถะอย่างไร อธิกรณ์บางอย่างย่อมระงับไม่ได้ด้วยสมถะอย่างไร วิวาదాธิกรณ์ย่อมระงับได้ด้วยสัมมุขาวินัยและเยภุยยสิกา แต่ย่อมระงับไม่ได้ด้วยสติวินัย อมูฬหวินัย ปฏิญญาตกรณะ ตัสสปาปิยสิกา และติณวัตถารกะ

Anuvādādhikaraṇaṃ sammukhāvinayena ca sativinayena ca amūḷhavinayena ca tassapāpiyasikāya ca sammati; yebhuyyasikāya ca paṭiññātakaraṇena ca tiṇavatthārakena ca na sammati.

อนุวาทาธิกรณ์ย่อมระงับได้ด้วยสัมมุขาวินัย สติวินัย อมูฬหวินัย และตัสสปาปิยสิกา แต่ย่อมระงับไม่ได้ด้วยเยภุยยสิกา ปฏิญญาตกรณะ และติณวัตถารกะ

Āpattādhikaraṇaṃ sammukhāvinayena ca paṭiññātakaraṇena ca tiṇavatthārakena ca sammati; yebhuyyasikāya ca sativinayena ca amūḷhavinayena ca tassapāpiyasikāya ca na sammati.

อาปัตตาธิกรณ์ย่อมระงับได้ด้วยสัมมุขาวินัย ปฏิญญาตกรณะ และติณวัตถารกะ แต่ย่อมระงับไม่ได้ด้วยเยภุยยสิกา สติวินัย อมูฬหวินัย และตัสสปาปิยสิกา

Kiccādhikaraṇaṃ [Pg.202] sammukhāvinayena sammati; yebhuyyasikāya ca sativinayena ca amūḷhavinayena ca paṭiññātakaraṇena ca tassapāpiyasikāya tiṇavatthārakena ca na sammati. Evaṃ siyā adhikaraṇā samathehi sammanti. Evaṃ siyā adhikaraṇā samathehi na sammanti.

กิจจาธิกรณ์ย่อมระงับได้ด้วยสัมมุขาวินัย แต่ย่อมระงับไม่ได้ด้วยเยภุยยสิกา สติวินัย อมูฬหวินัย ปฏิญญาตกรณะ ตัสสปาปิยสิกา และติณวัตถารกะ อธิกรณ์บางอย่างย่อมระงับได้ด้วยสมถะอย่างนี้ อธิกรณ์บางอย่างย่อมระงับไม่ได้ด้วยสมถะอย่างนี้

313. Kathaṃ siyā adhikaraṇā adhikaraṇehi sammanti? Kathaṃ siyā adhikaraṇā adhikaraṇehi na sammanti? Vivādādhikaraṇaṃ vivādādhikaraṇena na sammati, anuvādādhikaraṇena na sammati, āpattādhikaraṇena na sammati; kiccādhikaraṇena sammati.

๓๑๓. อธิกรณ์บางอย่างย่อมระงับได้ด้วยอธิกรณ์อย่างไร อธิกรณ์บางอย่างย่อมระงับไม่ได้ด้วยอธิกรณ์อย่างไร วิวาదాธิกรณ์ย่อมระงับไม่ได้ด้วยวิวาదాธิกรณ์ ย่อมระงับไม่ได้ด้วยอนุวาทาธิกรณ์ ย่อมระงับไม่ได้ด้วยอาปัตตาธิกรณ์ แต่ย่อมระงับได้ด้วยกิจจาธิกรณ์

Anuvādādhikaraṇaṃ vivādādhikaraṇena na sammati, anuvādādhikaraṇena na sammati, āpattādhikaraṇena na sammati; kiccādhikaraṇena sammati.

อนุวาทาธิกรณ์ย่อมระงับไม่ได้ด้วยวิวาదాธิกรณ์ ย่อมระงับไม่ได้ด้วยอนุวาทาธิกรณ์ ย่อมระงับไม่ได้ด้วยอาปัตตาธิกรณ์ แต่ย่อมระงับได้ด้วยกิจจาธิกรณ์

Āpattādhikaraṇaṃ vivādādhikaraṇena na sammati, anuvādādhikaraṇena na sammati, āpattādhikaraṇena na sammati; kiccādhikaraṇena sammati.

อาปัตตาธิกรณ์ย่อมระงับไม่ได้ด้วยวิวาదాธิกรณ์ ย่อมระงับไม่ได้ด้วยอนุวาทาธิกรณ์ ย่อมระงับไม่ได้ด้วยอาปัตตาธิกรณ์ แต่ย่อมระงับได้ด้วยกิจจาธิกรณ์

Kiccādhikaraṇaṃ vivādādhikaraṇena na sammati, anuvādādhikaraṇena na sammati, āpattādhikaraṇena na sammati; kiccādhikaraṇena sammati. Evaṃ siyā adhikaraṇā adhikaraṇehi sammanti. Evaṃ siyā adhikaraṇā adhikaraṇehi na sammanti.

กิจจาธิกรณ์ย่อมระงับไม่ได้ด้วยวิวาదాธิกรณ์ ย่อมระงับไม่ได้ด้วยอนุวาทาธิกรณ์ ย่อมระงับไม่ได้ด้วยอาปัตตาธิกรณ์ แต่ย่อมระงับได้ด้วยกิจจาธิกรณ์ อธิกรณ์บางอย่างย่อมระงับได้ด้วยอธิกรณ์อย่างนี้ อธิกรณ์บางอย่างย่อมระงับไม่ได้ด้วยอธิกรณ์อย่างนี้

Chāpi samathā cattāropi adhikaraṇā sammukhāvinayena sammanti; sammukhāvinayo na kenaci sammati.

แม้สมถะ ๖ อย่าง แม้อธิกรณ์ ๔ อย่าง ย่อมระงับได้ด้วยสัมมุขาวินัย แต่สัมมุขาวินัยย่อมระงับไม่ได้ด้วย (อธิกรณ์หรือสมถะ) อย่างใดอย่างหนึ่ง

Samathādhikaraṇavāro niṭṭhito ekūnavīsatimo.

สมถาธิกรณวาร ที่ ๑๙ จบ

20. Samuṭṭhāpanavāro

๒๐. สมุฏฐานปนวาร

314. Vivādādhikaraṇaṃ catunnaṃ adhikaraṇānaṃ katamaṃ adhikaraṇaṃ samuṭṭhāpeti? Vivādādhikaraṇaṃ catunnaṃ adhikaraṇānaṃ na katamaṃ adhikaraṇaṃ samuṭṭhāpeti; apica, vivādādhikaraṇapaccayā cattāro adhikaraṇā jāyanti. Yathā kathaṃ viya? Idha bhikkhū vivadanti – ‘‘dhammoti vā, adhammoti vā, vinayoti vā, avinayoti vā, abhāsitaṃ alapitaṃ tathāgatenāti vā, bhāsitaṃ lapitaṃ tathāgatenāti vā, anāciṇṇaṃ tathāgatenāti vā, āciṇṇaṃ tathāgatenāti [Pg.203] vā, apaññattaṃ tathāgatenāti vā, paññattaṃ tathāgatenāti vā, āpattīti vā, anāpattīti vā, lahukā āpattīti vā, garukā āpattīti vā, sāvasesā āpattīti vā, anavasesā āpattīti vā, duṭṭhullā āpattīti vā aduṭṭhullā āpattīti vā’’. Yaṃ tattha bhaṇḍanaṃ kalaho viggaho vivādo nānāvādo aññathāvādo vipaccatāya vohāro medhakaṃ, idaṃ vuccati vivādādhikaraṇaṃ. Vivādādhikaraṇe saṅgho vivadati. Vivādādhikaraṇaṃ vivadamāno anuvadati. Anuvādādhikaraṇaṃ anuvadamāno āpattiṃ āpajjati āpattādhikaraṇaṃ. Tāya āpattiyā saṅgho kammaṃ karoti kiccādhikaraṇaṃ. Evaṃ vivādādhikaraṇapaccayā cattāro adhikaraṇā jāyanti.

๓๑๔. วิวาదాธิกรณ์ย่อมทำอธิกรณ์ไหนในบรรดาอธิกรณ์ ๔ ให้เกิดขึ้น วิวาదాธิกรณ์ย่อมไม่ทำอธิกรณ์ไหนในบรรดาอธิกรณ์ ๔ ให้เกิดขึ้น แต่ว่า อธิกรณ์ ๔ ย่อมเกิดขึ้นเพราะวิวาదాธิกรณ์เป็นปัจจัย อย่างไรเล่า คือ ภิกษุทั้งหลายในศาสนานี้ย่อมวิวาทกันว่า “เป็นธรรม” หรือ “ไม่เป็นธรรม” “เป็นวินัย” หรือ “ไม่เป็นวินัย” “พระตถาคตมิได้ตรัสไว้ มิได้กล่าวไว้” หรือ “พระตถาคตตรัสไว้ กล่าวไว้” “พระตถาคตมิได้ทรงประพฤติมา” หรือ “พระตถาคตทรงประพฤติมา” “พระตถาคตมิได้ทรงบัญญัติไว้” หรือ “พระตถาคตทรงบัญญัติไว้” “เป็นอาบัติ” หรือ “ไม่เป็นอาบัติ” “เป็นอาบัติเบา” หรือ “เป็นอาบัติหนัก” “เป็นอาบัติมีส่วนเหลือ” หรือ “เป็นอาบัติไม่มีส่วนเหลือ” “เป็นอาบัติหยาบ” หรือ “ไม่เป็นอาบัติหยาบ” การทะเลาะ การวิวาท การแก่งแย่ง การโต้เถียง การพูดแตกต่างกัน การพูดเป็นอย่างอื่น การพูดเพื่อความขุ่นเคืองใจ การก่อเรื่องในเรื่องนั้นๆ นี้เรียกว่า วิวาదాธิกรณ์ สงฆ์ย่อมวิวาทกันในวิวาదాธิกรณ์ (การวิวาทนั้นเป็น) วิวาదాธิกรณ์ เมื่อวิวาทกันอยู่ ย่อมโจทกัน (การโจทนั้นเป็น) อนุวาทาธิกรณ์ เมื่อโจทกันอยู่ ย่อมต้องอาบัติ (การต้องอาบัตินั้นเป็น) อาปัตตาธิกรณ์ สงฆ์ย่อมทำกรรมเพราะอาบัตินั้น (การทำกรรมนั้นเป็น) กิจจาธิกรณ์ อธิกรณ์ ๔ ย่อมเกิดขึ้นเพราะวิวาదాธิกรณ์เป็นปัจจัยอย่างนี้

315. Anuvādādhikaraṇaṃ catunnaṃ adhikaraṇānaṃ katamaṃ adhikaraṇaṃ samuṭṭhāpeti? Anuvādādhikaraṇaṃ catunnaṃ adhikaraṇānaṃ na katamaṃ adhikaraṇaṃ samuṭṭhāpeti; apica, anuvādādhikaraṇapaccayā cattāro adhikaraṇā jāyanti. Yathā kathaṃ viya? Idha bhikkhū bhikkhuṃ anuvadanti sīlavipattiyā vā ācāravipattiyā vā diṭṭhivipattiyā vā ājīvavipattiyā vā. Yo tattha anuvādo anuvadanā anullapanā anubhaṇanā anusampavaṅkatā abbhussahanatā anubalappadānaṃ, idaṃ vuccati anuvādādhikaraṇaṃ. Anuvādādhikaraṇe saṅgho vivadati. Vivādādhikaraṇaṃ vivadamāno anuvadati. Anuvādādhikaraṇaṃ anuvadamāno āpattiṃ āpajjati āpattādhikaraṇaṃ. Tāya āpattiyā saṅgho kammaṃ karoti kiccādhikaraṇaṃ. Evaṃ anuvādādhikaraṇapaccayā cattāro adhikaraṇā jāyanti.

๓๑๕. อนุวาทาธิกรณ์ ย่อมให้เกิดอธิกรณ์ข้อไหน ในบรรดาอธิกรณ์ ๔ อย่าง? อนุวาทาธิกรณ์ ไม่ได้ให้เกิดอธิกรณ์ข้อไหนๆ ในบรรดาอธิกรณ์ ๔ อย่าง แต่ว่า อธิกรณ์ ๔ อย่างย่อมเกิดขึ้นเพราะอนุวาทาธิกรณ์เป็นปัจจัย เป็นอย่างไร? คือ ในศาสนานี้ ภิกษุทั้งหลายโจทภิกษุด้วยสีลวิบัติบ้าง อาจารวิบัติบ้าง ทิฏฐิวิบัติบ้าง หรืออาชีววิบัติบ้าง การโจท การกล่าวหา การพูดติเตียน การกล่าวซ้ำ การคล้อยตาม การกล่าวด้วยความพยายามยิ่ง การส่งเสริมในเรื่องนั้น นี้เรียกว่า อนุวาทาธิกรณ์ ในอนุวาทาธิกรณ์ สงฆ์ย่อมวิวาทกัน (นั่นเป็น) วิวาทาธิกรณ์ เมื่อวิวาทกันอยู่ ย่อมโจทกัน (นั่นเป็น) อนุวาทาธิกรณ์ เมื่อโจทกันอยู่ ย่อมต้องอาบัติ (นั่นเป็น) อาปัตตาธิกรณ์ สงฆ์ย่อมทำกรรมเพราะอาบัตินั้น (นั่นเป็น) กิจจาธิกรณ์ ด้วยประการฉะนี้ อธิกรณ์ ๔ อย่างย่อมเกิดขึ้นเพราะอนุวาทาธิกรณ์เป็นปัจจัย

316. Āpattādhikaraṇaṃ catunnaṃ adhikaraṇānaṃ katamaṃ adhikaraṇaṃ samuṭṭhāpeti? Āpattādhikaraṇaṃ catunnaṃ adhikaraṇānaṃ na katamaṃ adhikaraṇaṃ samuṭṭhāpeti; apica, āpattādhikaraṇapaccayā cattāro adhikaraṇā jāyanti. Yathā kathaṃ viya? Pañcapi āpattikkhandhā āpattādhikaraṇaṃ, sattapi āpattikkhandhā āpattādhikaraṇaṃ, idaṃ vuccati āpattādhikaraṇaṃ. Āpattādhikaraṇe saṅgho vivadati. Vivādādhikaraṇaṃ vivadamāno anuvadati. Anuvādādhikaraṇaṃ anuvadamāno āpattiṃ āpajjati āpattādhikaraṇaṃ. Tāya [Pg.204] āpattiyā saṅgho kammaṃ karoti kiccādhikaraṇaṃ. Evaṃ āpattādhikaraṇapaccayā cattāro adhikaraṇā jāyanti.

๓๑๖. อาปัตตาธิกรณ์ ย่อมให้เกิดอธิกรณ์ข้อไหน ในบรรดาอธิกรณ์ ๔ อย่าง? อาปัตตาธิกรณ์ ไม่ได้ให้เกิดอธิกรณ์ข้อไหนๆ ในบรรดาอธิกรณ์ ๔ อย่าง แต่ว่า อธิกรณ์ ๔ อย่างย่อมเกิดขึ้นเพราะอาปัตตาธิกรณ์เป็นปัจจัย เป็นอย่างไร? คือ แม้อาบัติขันธ์ ๕ ก็เป็นอาปัตตาธิกรณ์ แม้อาบัติขันธ์ ๗ ก็เป็นอาปัตตาธิกรณ์ นี้เรียกว่า อาปัตตาธิกรณ์ ในอาปัตตาธิกรณ์ สงฆ์ย่อมวิวาทกัน (นั่นเป็น) วิวาทาธิกรณ์ เมื่อวิวาทกันอยู่ ย่อมโจทกัน (นั่นเป็น) อนุวาทาธิกรณ์ เมื่อโจทกันอยู่ ย่อมต้องอาบัติ (นั่นเป็น) อาปัตตาธิกรณ์ สงฆ์ย่อมทำกรรมเพราะอาบัตินั้น (นั่นเป็น) กิจจาธิกรณ์ ด้วยประการฉะนี้ อธิกรณ์ ๔ อย่างย่อมเกิดขึ้นเพราะอาปัตตาธิกรณ์เป็นปัจจัย

317. Kiccādhikaraṇaṃ catunnaṃ adhikaraṇānaṃ katamaṃ adhikaraṇaṃ samuṭṭhāpeti? Kiccādhikaraṇaṃ catunnaṃ adhikaraṇānaṃ na katamaṃ adhikaraṇaṃ samuṭṭhāpeti, apica kiccādhikaraṇapaccayā cattāro adhikaraṇā jāyanti. Yathā kathaṃ viya? Yā saṅghassa kiccayatā karaṇīyatā apalokanakammaṃ ñattikammaṃ ñattidutiyakammaṃ ñatticatutthakammaṃ, idaṃ vuccati kiccādhikaraṇaṃ. Kiccādhikaraṇe saṅgho vivadati. Vivādādhikaraṇaṃ vivadamāno anuvadati. Anuvādādhikaraṇaṃ anuvadamāno āpattiṃ āpajjati āpattādhikaraṇaṃ. Tāya āpattiyā saṅgho kammaṃ karoti kiccādhikaraṇaṃ. Evaṃ kiccādhikaraṇapaccayā cattāro adhikaraṇā jāyanti.

๓๑๗. กิจจาธิกรณ์ ย่อมให้เกิดอธิกรณ์ข้อไหน ในบรรดาอธิกรณ์ ๔ อย่าง? กิจจาธิกรณ์ ไม่ได้ให้เกิดอธิกรณ์ข้อไหนๆ ในบรรดาอธิกรณ์ ๔ อย่าง แต่ว่า อธิกรณ์ ๔ อย่างย่อมเกิดขึ้นเพราะกิจจาธิกรณ์เป็นปัจจัย เป็นอย่างไร? คือ ความเป็นกิจของสงฆ์ ความเป็นกรณียะ อปโลกนกรรม ญัตติกรรม ญัตติทุติยกรรม ญัตติจตุตถกรรม นี้เรียกว่า กิจจาธิกรณ์ ในกิจจาธิกรณ์ สงฆ์ย่อมวิวาทกัน (นั่นเป็น) วิวาทาธิกรณ์ เมื่อวิวาทกันอยู่ ย่อมโจทกัน (นั่นเป็น) อนุวาทาธิกรณ์ เมื่อโจทกันอยู่ ย่อมต้องอาบัติ (นั่นเป็น) อาปัตตาธิกรณ์ สงฆ์ย่อมทำกรรมเพราะอาบัตินั้น (นั่นเป็น) กิจจาธิกรณ์ ด้วยประการฉะนี้ อธิกรณ์ ๔ อย่างย่อมเกิดขึ้นเพราะกิจจาธิกรณ์เป็นปัจจัย

Samuṭṭhāpanavāro niṭṭhito vīsatimo.

สมุฏฐานปนวาร ที่ ๒๐ จบแล้ว

21. Bhajativāro

๒๑. ภชติวาร

318. Vivādādhikaraṇaṃ catunnaṃ adhikaraṇānaṃ katamaṃ adhikaraṇaṃ bhajati? Katamaṃ adhikaraṇaṃ upanissitaṃ? Katamaṃ adhikaraṇaṃ pariyāpannaṃ? Katamena adhikaraṇena saṅgahitaṃ?

๓๑๘. วิวาทาธิกรณ์ ในบรรดาอธิกรณ์ ๔ อย่าง จัดเข้าในอธิกรณ์ข้อไหน? อาศัยอธิกรณ์ข้อไหน? นับเนื่องในอธิกรณ์ข้อไหน? สงเคราะห์เข้ากับอธิกรณ์ข้อไหน?

Anuvādādhikaraṇaṃ catunnaṃ adhikaraṇānaṃ katamaṃ adhikaraṇaṃ bhajati? Katamaṃ adhikaraṇaṃ upanissitaṃ? Katamaṃ adhikaraṇaṃ pariyāpannaṃ? Katamena adhikaraṇena saṅgahitaṃ?

อนุวาทาธิกรณ์ ในบรรดาอธิกรณ์ ๔ อย่าง จัดเข้าในอธิกรณ์ข้อไหน? อาศัยอธิกรณ์ข้อไหน? นับเนื่องในอธิกรณ์ข้อไหน? สงเคราะห์เข้ากับอธิกรณ์ข้อไหน?

Āpattādhikaraṇaṃ catunnaṃ adhikaraṇānaṃ katamaṃ adhikaraṇaṃ bhajati? Katamaṃ adhikaraṇaṃ upanissitaṃ? Katamaṃ adhikaraṇaṃ pariyāpannaṃ? Katamena adhikaraṇena saṅgahitaṃ?

อาปัตตาธิกรณ์ ในบรรดาอธิกรณ์ ๔ อย่าง จัดเข้าในอธิกรณ์ข้อไหน? อาศัยอธิกรณ์ข้อไหน? นับเนื่องในอธิกรณ์ข้อไหน? สงเคราะห์เข้ากับอธิกรณ์ข้อไหน?

Kiccādhikaraṇaṃ catunnaṃ adhikaraṇānaṃ katamaṃ adhikaraṇaṃ bhajati? Katamaṃ adhikaraṇaṃ upanissitaṃ? Katamaṃ adhikaraṇaṃ pariyāpannaṃ? Katamena adhikaraṇena saṅgahitaṃ?

กิจจาธิกรณ์ ในบรรดาอธิกรณ์ ๔ อย่าง จัดเข้าในอธิกรณ์ข้อไหน? อาศัยอธิกรณ์ข้อไหน? นับเนื่องในอธิกรณ์ข้อไหน? สงเคราะห์เข้ากับอธิกรณ์ข้อไหน?

Vivādādhikaraṇaṃ catunnaṃ adhikaraṇānaṃ vivādādhikaraṇaṃ bhajati, vivādādhikaraṇaṃ upanissitaṃ, vivādādhikaraṇaṃ pariyāpannaṃ, vivādādhikaraṇena saṅgahitaṃ.

วิวาทาธิกรณ์ ในบรรดาอธิกรณ์ ๔ อย่าง ย่อมจัดเข้าในวิวาทาธิกรณ์, อาศัยวิวาทาธิกรณ์, นับเนื่องในวิวาทาธิกรณ์, สงเคราะห์เข้ากับวิวาทาธิกรณ์

Anuvādādhikaraṇaṃ [Pg.205] catunnaṃ adhikaraṇānaṃ anuvādādhikaraṇaṃ bhajati, anuvādādhikaraṇaṃ upanissitaṃ, anuvādādhikaraṇaṃ pariyāpannaṃ, anuvādādhikaraṇena saṅgahitaṃ.

อนุวาทาธิกรณ์ ในบรรดาอธิกรณ์ ๔ อย่าง ย่อมจัดเข้าในอนุวาทาธิกรณ์, อาศัยอนุวาทาธิกรณ์, นับเนื่องในอนุวาทาธิกรณ์, สงเคราะห์เข้ากับอนุวาทาธิกรณ์

Āpattādhikaraṇaṃ catunnaṃ adhikaraṇānaṃ āpattādhikaraṇaṃ bhajati, āpattādhikaraṇaṃ upanissitaṃ, āpattādhikaraṇaṃ pariyāpannaṃ, āpattādhikaraṇena saṅgahitaṃ.

อาปัตตาธิกรณ์ ในบรรดาอธิกรณ์ ๔ อย่าง ย่อมจัดเข้าในอาปัตตาธิกรณ์, อาศัยอาปัตตาธิกรณ์, นับเนื่องในอาปัตตาธิกรณ์, สงเคราะห์เข้ากับอาปัตตาธิกรณ์

Kiccādhikaraṇaṃ catunnaṃ adhikaraṇānaṃ kiccādhikaraṇaṃ bhajati, kiccādhikaraṇaṃ upanissitaṃ, kiccādhikaraṇaṃ pariyāpannaṃ, kiccādhikaraṇena saṅgahitaṃ.

กิจจาธิกรณ์ ในบรรดาอธิกรณ์ ๔ อย่าง ย่อมจัดเข้าในกิจจาธิกรณ์, อาศัยกิจจาธิกรณ์, นับเนื่องในกิจจาธิกรณ์, สงเคราะห์เข้ากับกิจจาธิกรณ์

319. Vivādādhikaraṇaṃ sattannaṃ samathānaṃ kati samathe bhajati, kati samathe upanissitaṃ, kati samathe pariyāpannaṃ, katihi samathehi saṅgahitaṃ, katihi samathehi sammati?

๓๑๙. วิวาทาธิกรณ์ ในบรรดาสมถะ ๗ อย่าง ย่อมจัดเข้าในสมถะกี่อย่าง? อาศัยสมถะกี่อย่าง? นับเนื่องในสมถะกี่อย่าง? สงเคราะห์เข้ากับสมถะกี่อย่าง? ย่อมระงับด้วยสมถะกี่อย่าง?

Anuvādādhikaraṇaṃ sattannaṃ samathānaṃ kati samathe bhajati, kati samathe upanissitaṃ, kati samathe pariyāpannaṃ, katihi samathehi saṅgahitaṃ, katihi samathehi sammati?

อนุวาทาธิกรณ์ ในบรรดาสมถะ ๗ อย่าง ย่อมจัดเข้าในสมถะกี่อย่าง? อาศัยสมถะกี่อย่าง? นับเนื่องในสมถะกี่อย่าง? สงเคราะห์เข้ากับสมถะกี่อย่าง? ย่อมระงับด้วยสมถะกี่อย่าง?

Āpattādhikaraṇaṃ sattannaṃ samathānaṃ kati samathe bhajati, kati samathe upanissitaṃ, kati samathe pariyāpannaṃ, katihi samathehi saṅgahitaṃ, katihi samathehi sammati?

อาปัตตาธิกรณ์ ในบรรดาสมถะ ๗ อย่าง ย่อมจัดเข้าในสมถะกี่อย่าง? อาศัยสมถะกี่อย่าง? นับเนื่องในสมถะกี่อย่าง? สงเคราะห์เข้ากับสมถะกี่อย่าง? ย่อมระงับด้วยสมถะกี่อย่าง?

Kiccādhikaraṇaṃ sattannaṃ samathānaṃ kati samathe bhajati, kati samathe upanissitaṃ, kati samathe pariyāpannaṃ, katihi samathehi saṅgahitaṃ, katihi samathehi sammati?

กิจจาธิกรณ์ ในบรรดาสมถะ ๗ อย่าง ย่อมจัดเข้าในสมถะกี่อย่าง? อาศัยสมถะกี่อย่าง? นับเนื่องในสมถะกี่อย่าง? สงเคราะห์เข้ากับสมถะกี่อย่าง? ย่อมระงับด้วยสมถะกี่อย่าง?

Vivādādhikaraṇaṃ sattannaṃ samathānaṃ dve samathe bhajati, dve samathe upanissitaṃ, dve samathe pariyāpannaṃ, dvīhi samathehi saṅgahitaṃ, dvīhi samathehi sammati – sammukhāvinayena ca yebhuyyasikāya ca.

วิวาทาธิกรณ์ ในบรรดาสมถะ ๗ ประการ ย่อมเข้าถึงสมถะ ๒ ประการ, อาศัยสมถะ ๒ ประการ, นับเนื่องในสมถะ ๒ ประการ, สงเคราะห์ด้วยสมถะ ๒ ประการ, ย่อมระงับด้วยสมถะ ๒ ประการ คือ สัมมุขาวินัย และเยภุยยสิกา

Anuvādādhikaraṇaṃ sattannaṃ samathānaṃ cattāro samathe bhajati, cattāro samathe upanissitaṃ, cattāro samathe pariyāpannaṃ, catūhi samathehi saṅgahitaṃ, catūhi samathehi sammati – sammukhāvinayena ca sativinayena ca amūḷhavinayena ca tassapāpiyasikāya ca.

อนุวาทาธิกรณ์ ในบรรดาสมถะ ๗ ประการ ย่อมเข้าถึงสมถะ ๔ ประการ, อาศัยสมถะ ๔ ประการ, นับเนื่องในสมถะ ๔ ประการ, สงเคราะห์ด้วยสมถะ ๔ ประการ, ย่อมระงับด้วยสมถะ ๔ ประการ คือ สัมมุขาวินัย สติวินัย อมูฬหวินัย และตัสสปาปิยสิกา

Āpattādhikaraṇaṃ [Pg.206] sattannaṃ samathānaṃ tayo samathe bhajati, tayo samathe upanissitaṃ, tayo samathe pariyāpannaṃ, tīhi samathehi saṅgahitaṃ tīhi samathehi sammati – sammukhāvinayena ca paṭiññātakaraṇena tiṇavatthārakena ca.

อาปัตตาธิกรณ์ ในบรรดาสมถะ ๗ ประการ ย่อมเข้าถึงสมถะ ๓ ประการ, อาศัยสมถะ ๓ ประการ, นับเนื่องในสมถะ ๓ ประการ, สงเคราะห์ด้วยสมถะ ๓ ประการ, ย่อมระงับด้วยสมถะ ๓ ประการ คือ สัมมุขาวินัย ปฏิญญาตกรณะ และติณวัตถารกะ

Kiccādhikaraṇaṃ sattannaṃ samathānaṃ ekaṃ samathaṃ bhajati, ekaṃ samathaṃ upanissitaṃ, ekaṃ samathaṃ pariyāpannaṃ, ekena samathena saṅgahitaṃ, ekena samathena sammati – sammukhāvinayenāti.

กิจจาธิกรณ์ ในบรรดาสมถะ ๗ ประการ ย่อมเข้าถึงสมถะ ๑ ประการ, อาศัยสมถะ ๑ ประการ, นับเนื่องในสมถะ ๑ ประการ, สงเคราะห์ด้วยสมถะ ๑ ประการ, ย่อมระงับด้วยสมถะ ๑ ประการ คือ สัมมุขาวินัย

Bhajativāro niṭṭhito ekavīsatimo.

ภชติวาร ที่ ๒๑ จบ

Samathabhedo niṭṭhito.

สมถเภท จบ

Tassuddānaṃ –

อุทานของสมถเภทนั้น คือ

Adhikaraṇaṃ pariyāyaṃ, sādhāraṇā ca bhāgiyā;

Samathā sādhāraṇikā, samathassa tabbhāgiyā.

อธิกรณปริยายวาร, สาธารณวาร, ภาคิยวาร, สมถาสาธารณิกวาร, สมถัสสตัพภาคิยวาร

Samathā sammukhā ceva, vinayena kusalena ca;

Yattha samathasaṃsaṭṭhā, sammanti na sammanti ca.

สมถาสัมมุขาวาร, วินยวาร, กุศลวาร, ยัตถวาร, สมถสังสัฏฐวาร, สัมมันติวาร และนสัมมันติวาร

Samathādhikaraṇañceva, samuṭṭhānaṃ bhajanti cāti.

สมถาธิกรณวาร, สมุฏฐานวาร และภชติวาร

Khandhakapucchāvāro

ขันธกปุจฉาวาร

320.

๓๒๐.

Upasampadaṃ [Pg.207] pucchissaṃ sanidānaṃ saniddesaṃ;

Samukkaṭṭhapadānaṃ kati āpattiyo;

Upasampadaṃ vissajjissaṃ sanidānaṃ saniddesaṃ;

Samukkaṭṭhapadānaṃ dve āpattiyo.

เราจะถามเรื่องอุปสัมปทาขันธกะ พร้อมทั้งนิทานและนิทเทส บทที่ยกขึ้นแสดงมีอาบัติเท่าไร เราจะตอบเรื่องอุปสัมปทาขันธกะ พร้อมทั้งนิทานและนิทเทส บทที่ยกขึ้นแสดงมีอาบัติ ๒ อย่าง

Uposathaṃ pucchissaṃ sanidānaṃ saniddesaṃ;

Samukkaṭṭhapadānaṃ kati āpattiyo;

Uposathaṃ vissajjissaṃ sanidānaṃ saniddesaṃ;

Samukkaṭṭhapadānaṃ tisso āpattiyo.

เราจะถามเรื่องอุโบสถขันธกะ พร้อมทั้งนิทานและนิทเทส บทที่ยกขึ้นแสดงมีอาบัติเท่าไร เราจะตอบเรื่องอุโบสถขันธกะ พร้อมทั้งนิทานและนิทเทส บทที่ยกขึ้นแสดงมีอาบัติ ๓ อย่าง

Vassūpanāyikaṃ pucchissaṃ sanidānaṃ saniddesaṃ;

Samukkaṭṭhapadānaṃ kati āpattiyo;

Vassūpanāyikaṃ vissajjissaṃ sanidānaṃ saniddesaṃ;

Samukkaṭṭhapadānaṃ ekā āpatti.

เราจะถามเรื่องวัสสูปนายิกขันธกะ พร้อมทั้งนิทานและนิทเทส บทที่ยกขึ้นแสดงมีอาบัติเท่าไร เราจะตอบเรื่องวัสสูปนายิกขันธกะ พร้อมทั้งนิทานและนิทเทส บทที่ยกขึ้นแสดงมีอาบัติ ๑ อย่าง

Pavāraṇaṃ pucchissaṃ sanidānaṃ saniddesaṃ;

Samukkaṭṭhapadānaṃ kati āpattiyo;

Pavāraṇaṃ vissajjissaṃ sanidānaṃ saniddesaṃ;

Samukkaṭṭhapadānaṃ tisso āpattiyo.

เราจะถามเรื่องปวารณาขันธกะ พร้อมทั้งนิทานและนิทเทส บทที่ยกขึ้นแสดงมีอาบัติเท่าไร เราจะตอบเรื่องปวารณาขันธกะ พร้อมทั้งนิทานและนิทเทส บทที่ยกขึ้นแสดงมีอาบัติ ๓ อย่าง

Cammasaññuttaṃ pucchissaṃ sanidānaṃ saniddesaṃ;

Samukkaṭṭhapadānaṃ kati āpattiyo;

Cammasaññuttaṃ vissajjissaṃ sanidānaṃ saniddesaṃ;

Samukkaṭṭhapadānaṃ tisso āpattiyo.

เราจะถามเรื่องจัมมขันธกะ พร้อมทั้งนิทานและนิทเทส บทที่ยกขึ้นแสดงมีอาบัติเท่าไร เราจะตอบเรื่องจัมมขันธกะ พร้อมทั้งนิทานและนิทเทส บทที่ยกขึ้นแสดงมีอาบัติ ๓ อย่าง

Bhesajjaṃ pucchissaṃ sanidānaṃ saniddesaṃ;

Samukkaṭṭhapadānaṃ kati āpattiyo;

Bhesajjaṃ vissajjissaṃ sanidānaṃ saniddesaṃ;

Samukkaṭṭhapadānaṃ tisso āpattiyo.

เราจะถามเรื่องเภสัชชขันธกะ พร้อมทั้งนิทานและนิทเทส บทที่ยกขึ้นแสดงมีอาบัติเท่าไร เราจะตอบเรื่องเภสัชชขันธกะ พร้อมทั้งนิทานและนิทเทส บทที่ยกขึ้นแสดงมีอาบัติ ๓ อย่าง

Kathinakaṃ [Pg.208] pucchissaṃ sanidānaṃ saniddesaṃ;

Samukkaṭṭhapadānaṃ kati āpattiyo;

Kathinakaṃ vissajjissaṃ sanidānaṃ saniddesaṃ;

Samukkaṭṭhapadānaṃ natthi tattha āpatti.

เราจะถามเรื่องกฐินขันธกะ พร้อมทั้งนิทานและนิทเทส บทที่ยกขึ้นแสดงมีอาบัติเท่าไร เราจะตอบเรื่องกฐินขันธกะ พร้อมทั้งนิทานและนิทเทส ในกฐินขันธกะนั้น ไม่มีอาบัติ

Cīvarasaññuttaṃ pucchissaṃ sanidānaṃ saniddesaṃ;

Samukkaṭṭhapadānaṃ kati āpattiyo;

Cīvarasaññuttaṃ vissajjissaṃ sanidānaṃ saniddesaṃ;

Samukkaṭṭhapadānaṃ tisso āpattiyo.

เราจะถามเรื่องจีวรขันธกะ พร้อมทั้งนิทานและนิทเทส บทที่ยกขึ้นแสดงมีอาบัติเท่าไร เราจะตอบเรื่องจีวรขันธกะ พร้อมทั้งนิทานและนิทเทส บทที่ยกขึ้นแสดงมีอาบัติ ๓ อย่าง

Campeyyakaṃ pucchissaṃ sanidānaṃ saniddesaṃ;

Samukkaṭṭhapadānaṃ kati āpattiyo;

Campeyyakaṃ vissajjissaṃ sanidānaṃ saniddesaṃ;

Samukkaṭṭhapadānaṃ ekā āpatti.

เราจะถามเรื่องจัมเปยยขันธกะ พร้อมทั้งนิทานและนิทเทส บทที่ยกขึ้นแสดงมีอาบัติเท่าไร เราจะตอบเรื่องจัมเปยยขันธกะ พร้อมทั้งนิทานและนิทเทส บทที่ยกขึ้นแสดงมีอาบัติ ๑ อย่าง

Kosambakaṃ pucchissaṃ sanidānaṃ saniddesaṃ;

Samukkaṭṭhapadānaṃ kati āpattiyo;

Kosambakaṃ vissajjissaṃ sanidānaṃ saniddesaṃ;

Samukkaṭṭhapadānaṃ ekā āpatti.

เราจะถามเรื่องโกสัมพขันธกะ พร้อมทั้งนิทานและนิทเทส บทที่ยกขึ้นแสดงมีอาบัติเท่าไร เราจะตอบเรื่องโกสัมพขันธกะ พร้อมทั้งนิทานและนิทเทส บทที่ยกขึ้นแสดงมีอาบัติ ๑ อย่าง

Kammakkhandhakaṃ pucchissaṃ sanidānaṃ saniddesaṃ;

Samukkaṭṭhapadānaṃ kati āpattiyo;

Kammakkhandhakaṃ vissajjissaṃ sanidānaṃ saniddesaṃ;

Samukkaṭṭhapadānaṃ ekā āpatti.

เราจะถามเรื่องกัมมขันธกะ พร้อมทั้งนิทานและนิทเทส บทที่ยกขึ้นแสดงมีอาบัติเท่าไร เราจะตอบเรื่องกัมมขันธกะ พร้อมทั้งนิทานและนิทเทส บทที่ยกขึ้นแสดงมีอาบัติ ๑ อย่าง

Pārivāsikaṃ pucchissaṃ sanidānaṃ saniddesaṃ;

Samukkaṭṭhapadānaṃ kati āpattiyo;

Pārivāsikaṃ vissajjissaṃ sanidānaṃ saniddesaṃ;

Samukkaṭṭhapadānaṃ ekā āpatti.

เราจะถามเรื่องปาริวาสิกขันธกะ พร้อมทั้งนิทานและนิทเทส บทที่ยกขึ้นแสดงมีอาบัติเท่าไร เราจะตอบเรื่องปาริวาสิกขันธกะ พร้อมทั้งนิทานและนิทเทส บทที่ยกขึ้นแสดงมีอาบัติ ๑ อย่าง

Samuccayaṃ pucchissaṃ sanidānaṃ saniddesaṃ;

Samukkaṭṭhapadānaṃ kati āpattiyo;

Samuccayaṃ vissajjissaṃ sanidānaṃ saniddesaṃ;

Samukkaṭṭhapadānaṃ ekā āpatti.

เราจะถามเรื่องสมุจจยขันธกะ พร้อมทั้งนิทานและนิทเทส บทที่ยกขึ้นแสดงมีอาบัติเท่าไร เราจะตอบเรื่องสมุจจยขันธกะ พร้อมทั้งนิทานและนิทเทส บทที่ยกขึ้นแสดงมีอาบัติ ๑ อย่าง

Samathaṃ [Pg.209] pucchissaṃ sanidānaṃ saniddesaṃ;

Samukkaṭṭhapadānaṃ kati āpattiyo;

Samathaṃ vissajjissaṃ sanidānaṃ saniddesaṃ;

Samukkaṭṭhapadānaṃ dve āpattiyo.

เราจะถามเรื่องสมถขันธกะ พร้อมทั้งนิทานและนิทเทส บทที่ยกขึ้นแสดงมีอาบัติเท่าไร เราจะตอบเรื่องสมถขันธกะ พร้อมทั้งนิทานและนิทเทส บทที่ยกขึ้นแสดงมีอาบัติ ๒ อย่าง

Khuddakavatthukaṃ pucchissaṃ sanidānaṃ saniddesaṃ;

Samukkaṭṭhapadānaṃ kati āpattiyo;

Khuddakavatthukaṃ vissajjissaṃ sanidānaṃ saniddesaṃ;

Samukkaṭṭhapadānaṃ tisso āpattiyo.

เราจะถามเรื่องขุททกวัตถุขันธกะ พร้อมทั้งนิทานและนิทเทส บทที่ยกขึ้นแสดงมีอาบัติเท่าไร เราจะตอบเรื่องขุททกวัตถุขันธกะ พร้อมทั้งนิทานและนิทเทส บทที่ยกขึ้นแสดงมีอาบัติ ๓ อย่าง

Senāsanaṃ pucchissaṃ sanidānaṃ saniddesaṃ;

Samukkaṭṭhapadānaṃ kati āpattiyo;

Senāsanaṃ vissajjissaṃ sanidānaṃ saniddesaṃ;

Samukkaṭṭhapadānaṃ tisso āpattiyo.

เราจะถามเรื่องเสนาสนขันธกะ พร้อมทั้งนิทานและนิทเทส บทที่ยกขึ้นแสดงมีอาบัติเท่าไร เราจะตอบเรื่องเสนาสนขันธกะ พร้อมทั้งนิทานและนิทเทส บทที่ยกขึ้นแสดงมีอาบัติ ๓ อย่าง

Saṅghabhedaṃ pucchissaṃ sanidānaṃ saniddesaṃ;

Samukkaṭṭhapadānaṃ kati āpattiyo;

Saṅghabhedaṃ vissajjissaṃ sanidānaṃ saniddesaṃ;

Samukkaṭṭhapadānaṃ dve āpattiyo.

เราจะถามเรื่องสังฆเภทขันธกะ พร้อมทั้งนิทานและนิทเทส บทที่ยกขึ้นแสดงมีอาบัติเท่าไร เราจะตอบเรื่องสังฆเภทขันธกะ พร้อมทั้งนิทานและนิทเทส บทที่ยกขึ้นแสดงมีอาบัติ ๒ อย่าง

Samācāraṃ pucchissaṃ sanidānaṃ saniddesaṃ;

Samukkaṭṭhapadānaṃ kati āpattiyo;

Samācāraṃ vissajjissaṃ sanidānaṃ saniddesaṃ;

Samukkaṭṭhapadānaṃ ekā āpatti.

เราจะถามเรื่องสมาจารขันธกะ พร้อมทั้งนิทานและนิทเทส บทที่ยกขึ้นแสดงมีอาบัติเท่าไร เราจะตอบเรื่องสมาจารขันธกะ พร้อมทั้งนิทานและนิทเทส บทที่ยกขึ้นแสดงมีอาบัติ ๑ อย่าง

Ṭhapanaṃ pucchissaṃ sanidānaṃ saniddesaṃ;

Samukkaṭṭhapadānaṃ kati āpattiyo;

Ṭhapanaṃ vissajjissaṃ sanidānaṃ saniddesaṃ;

Samukkaṭṭhapadānaṃ ekā āpatti.

เราจะถามปาติโมกขัฏฐปนขันธกะ พร้อมทั้งนิทาน พร้อมทั้งนิทเทส แห่งบททั้งหลายที่ทรงยกขึ้นแสดงแล้ว มีอาบัติเท่าไร เราจะตอบปาติโมกขัฏฐปนขันธกะ พร้อมทั้งนิทาน พร้อมทั้งนิทเทส แห่งบททั้งหลายที่ทรงยกขึ้นแสดงแล้ว มีอาบัติ 1 ตัว

Bhikkhunikkhandhakaṃ pucchissaṃ sanidānaṃ saniddesaṃ;

Samukkaṭṭhapadānaṃ kati āpattiyo;

Bhikkhunikkhandhakaṃ vissajjissaṃ sanidānaṃ saniddesaṃ;

Samukkaṭṭhapadānaṃ dve āpattiyo.

เราจะถามภิกขุนีขันธกะ พร้อมทั้งนิทาน พร้อมทั้งนิทเทส แห่งบททั้งหลายที่ทรงยกขึ้นแสดงแล้ว มีอาบัติเท่าไร เราจะตอบภิกขุนีขันธกะ พร้อมทั้งนิทาน พร้อมทั้งนิทเทส แห่งบททั้งหลายที่ทรงยกขึ้นแสดงแล้ว มีอาบัติ 2 ตัว

Pañcasatikaṃ [Pg.210] pucchissaṃ sanidānaṃ saniddesaṃ;

Samukkaṭṭhapadānaṃ kati āpattiyo;

Pañcasatikaṃ vissajjissaṃ sanidānaṃ saniddesaṃ;

Samukkaṭṭhapadānaṃ natthi tattha āpatti.

เราจะถามปัญจสติกขันธกะ พร้อมทั้งนิทาน พร้อมทั้งนิทเทส แห่งบททั้งหลายที่ทรงยกขึ้นแสดงแล้ว มีอาบัติเท่าไร เราจะตอบปัญจสติกขันธกะ พร้อมทั้งนิทาน พร้อมทั้งนิทเทส แห่งบททั้งหลายที่ทรงยกขึ้นแสดงแล้ว ในขันธกะนั้น ไม่มีอาบัติ

Sattasatikaṃ pucchissaṃ sanidānaṃ saniddesaṃ;

Samukkaṭṭhapadānaṃ kati āpattiyo;

Sattasatikaṃ vissajjissaṃ sanidānaṃ saniddesaṃ;

Samukkaṭṭhapadānaṃ natthi tattha āpattīti.

เราจะถามสัตตสติกขันธกะ พร้อมทั้งนิทาน พร้อมทั้งนิทเทส แห่งบททั้งหลายที่ทรงยกขึ้นแสดงแล้ว มีอาบัติเท่าไร เราจะตอบสัตตสติกขันธกะ พร้อมทั้งนิทาน พร้อมทั้งนิทเทส แห่งบททั้งหลายที่ทรงยกขึ้นแสดงแล้ว ในขันธกะนั้น ไม่มีอาบัติ ดังนี้

Khandhakapucchāvāro niṭṭhito paṭhamo.

ขันธกปุจฉาวาร ที่ 1 จบแล้ว

Tassuddānaṃ –

อุทานคาถาแห่งขันธกปุจฉาวารนั้น มีดังนี้

Upasampadūposatho, vassūpanāyikapavāraṇā;

Cammabhesajjakathinā, cīvaraṃ campeyyakena ca.

อุปสัมปทขันธกะ อุโปสถขันธกะ วัสสูปนายิกขันธกะ ปวารณาขันธกะ จัมมขันธกะ เภสัชชขันธกะ กฐินขันธกะ จีวรขันธกะ และจำเปยยขันธกะ

Kosambakkhandhakaṃ kammaṃ, pārivāsisamuccayā;

Samathakhuddakā senā, saṅghabhedaṃ samācāro;

Ṭhapanaṃ bhikkhunikkhandhaṃ, pañcasattasatena cāti.

โกสัมพขันธกะ กัมมขันธกะ ปาริวาสิกขันธกะ สมุจจยขันธกะ สมถขันธกะ ขุททกวัตถุขันธกะ เสนาสนขันธกะ สังฆเภทขันธกะ วัตตขันธกะ ปาติโมกขัฏฐปนขันธกะ ภิกขุนีขันธกะ ปัญจสติกขันธกะ และสัตตสติกขันธกะ ดังนี้

Ekuttarikanayo

เอกุตตริกนัย

1. Ekakavāro

๑. เอกกวาร

321. Āpattikarā [Pg.211] dhammā jānitabbā. Anāpattikarā dhammā jānitabbā. Āpatti jānitabbā. Anāpatti jānitabbā. Lahukā āpatti jānitabbā. Garukā āpatti jānitabbā. Sāvasesā āpatti jānitabbā. Anavasesā āpatti jānitabbā. Duṭṭhullā āpatti jānitabbā. Aduṭṭhullā āpatti jānitabbā. Sappaṭikammā āpatti jānitabbā. Appaṭikammā āpatti jānitabbā. Desanāgāminī āpatti jānitabbā. Adesanāgāminī āpatti jānitabbā. Antarāyikā āpatti jānitabbā. Anantarāyikā āpatti jānitabbā. Sāvajjapaññatti āpatti jānitabbā. Anavajjapaññatti āpatti jānitabbā. Kiriyato samuṭṭhitā āpatti jānitabbā. Akiriyato samuṭṭhitā āpatti jānitabbā. Kiriyākiriyato samuṭṭhitā āpatti jānitabbā. Pubbāpatti jānitabbā. Aparāpatti jānitabbā. Pubbāpattīnaṃ antarāpatti jānitabbā. Aparāpattīnaṃ antarāpatti jānitabbā. Desitā gaṇanūpagā āpatti jānitabbā. Desitā na gaṇanūpagā āpatti jānitabbā. Paññatti jānitabbā. Anupaññatti jānitabbā. Anuppannapaññatti jānitabbā. Sabbatthapaññatti jānitabbā. Padesapaññatti jānitabbā. Sādhāraṇapaññatti jānitabbā. Asādhāraṇapaññatti jānitabbā. Ekatopaññatti jānitabbā. Ubhatopaññatti jānitabbā. Thullavajjā āpatti jānitabbā. Athullavajjā āpatti jānitabbā. Gihipaṭisaṃyuttā āpatti jānitabbā. Na gihipaṭisaṃyuttā āpatti jānitabbā. Niyatā āpatti jānitabbā. Aniyatā āpatti jānitabbā. Ādikaro puggalo jānitabbo. Anādikaro puggalo jānitabbo. Adhiccāpattiko puggalo jānitabbo. Abhiṇhāpattiko puggalo jānitabbo. Codako puggalo jānitabbo. Cuditako puggalo jānitabbo. Adhammacodako puggalo jānitabbo. Adhammacuditako puggalo jānitabbo. Dhammacodako puggalo jānitabbo. Dhammacuditako puggalo jānitabbo. Niyato puggalo jānitabbo. Aniyato puggalo jānitabbo. Abhabbāpattiko puggalo jānitabbo. Bhabbāpattiko puggalo jānitabbo. Ukkhittako puggalo jānitabbo. Anukkhittako puggalo jānitabbo. Nāsitako puggalo [Pg.212] jānitabbo. Anāsitako puggalo jānitabbo. Samānasaṃvāsako puggalo jānitabbo. Asamānasaṃvāsako puggalo jānitabbo. Ṭhapanaṃ jānitabbanti.

๓๒๑. พึงทราบธรรมที่ทำอาบัติ พึงทราบธรรมที่ไม่ทำอาบัติ พึงทราบอาบัติ พึงทราบอนาบัติ พึงทราบอาบัติเบา พึงทราบอาบัติหนัก พึงทราบอาบัติมีส่วนเหลือ พึงทราบอาบัติไม่มีส่วนเหลือ พึงทราบอาบัติชั่วหยาบ พึงทราบอาบัติไม่ชั่วหยาบ พึงทราบอาบัติที่แก้ไขได้ พึงทราบอาบัติที่แก้ไขไม่ได้ พึงทราบอาบัติที่พ้นได้ด้วยการแสดง พึงทราบอาบัติที่พ้นไม่ได้ด้วยการแสดง พึงทราบอาบัติที่ทำอันตราย พึงทราบอาบัติที่ไม่ทำอันตราย พึงทราบอาบัติที่บัญญัติตามโทษทางโลก พึงทราบอาบัติที่บัญญัติตามโทษทางพระวินัย พึงทราบอาบัติที่เกิดขึ้นจากการกระทำ พึงทราบอาบัติที่เกิดขึ้นจากการไม่กระทำ พึงทราบอาบัติที่เกิดขึ้นจากการกระทำและจากการไม่กระทำ พึงทราบอาบัติที่ต้องก่อน พึงทราบอาบัติที่ต้องทีหลัง พึงทราบอาบัติที่ต้องในระหว่างอาบัติที่ต้องก่อน พึงทราบอาบัติที่ต้องในระหว่างอาบัติที่ต้องทีหลัง พึงทราบอาบัติที่แสดงแล้วนับว่าแสดง พึงทราบอาบัติที่แสดงแล้วไม่นับว่าแสดง พึงทราบปฐมบัญญัติ พึงทราบอนุบัญญัติ พึงทราบอนุปปันนบัญญัติ พึงทราบสัพพัตถบัญญัติ พึงทราบปเทสบัญญัติ พึงทราบสาธารณบัญญัติ พึงทราบอสาธารณบัญญัติ พึงทราบเอกโตบัญญัติ พึงทราบอุภโตบัญญัติ พึงทราบอาบัติมีโทษหยาบ พึงทราบอาบัติไม่มีโทษหยาบ พึงทราบอาบัติที่เกี่ยวข้องกับคฤหัสถ์ พึงทราบอาบัติที่ไม่เกี่ยวข้องกับคฤหัสถ์ พึงทราบอาบัติที่แน่นอน พึงทราบอาบัติที่ไม่แน่นอน พึงทราบอาทิกัมมิกบุคคล พึงทราบอนาทิกัมมิกบุคคล พึงทราบบุคคลผู้ต้องอาบัติบางครั้ง พึงทราบบุคคลผู้ต้องอาบัติเนืองๆ พึงทราบบุคคลผู้โจท พึงทราบบุคคลผู้ถูกโจท พึงทราบบุคคลผู้โจทโดยอธรรม พึงทราบบุคคลผู้ถูกโจทโดยอธรรม พึงทราบบุคคลผู้โจทโดยธรรม พึงทราบบุคคลผู้ถูกโจทโดยธรรม พึงทราบบุคคลผู้แน่นอน พึงทราบบุคคลผู้ไม่แน่นอน พึงทราบบุคคลผู้ไม่ควรต้องอาบัติ พึงทราบบุคคลผู้ควรต้องอาบัติ พึงทราบบุคคลผู้ถูกอุกเขปนียกรรม พึงทราบบุคคลผู้ไม่ถูกอุกเขปนียกรรม พึงทราบบุคคลผู้ถูกนาสนกรรม พึงทราบบุคคลผู้ไม่ถูกนาสนกรรม พึงทราบบุคคลผู้มีสังวาสเสมอกัน พึงทราบบุคคลผู้มีสังวาสไม่เสมอกัน พึงทราบการงดปาติโมกข์ ดังนี้

Ekakaṃ niṭṭhitaṃ.

เอกกวาร จบ

Tassuddānaṃ –

อุทานคาถาแห่งเอกกวารนั้น มีดังนี้

Karā āpatti lahukā, sāvasesā ca duṭṭhullā;

Paṭikammadesanā ca, antarā vajjakiriyaṃ.

ธรรมที่ทำอาบัติ, อาบัติ, อาบัติเบา, อาบัติมีส่วนเหลือ, อาบัติชั่วหยาบ, อาบัติที่แก้ไขได้, อาบัติที่พ้นได้ด้วยการแสดง, อาบัติที่ทำอันตราย, อาบัติที่บัญญัติตามโทษ, อาบัติที่เกิดขึ้นจากการกระทำ

Kiriyākiriyaṃ pubbā, antarā gaṇanūpagā;

Paññatti anānuppanna, sabbasādhāraṇā ca ekato.

อาบัติที่เกิดขึ้นจากการกระทำและไม่กระทำ, อาบัติที่ต้องก่อน, อาบัติที่ต้องในระหว่าง, อาบัติที่นับว่าแสดงแล้ว, ปฐมบัญญัติ อนุบัญญัติ อนุปปันนบัญญัติ สัพพัตถบัญญัติ สาธารณบัญญัติ และเอกโตบัญญัติ

Thullagihiniyatā ca, ādi adhiccacodako;

Adhammadhammaniyato, abhabbokkhittanāsitā;

Samānaṃ ṭhapanañceva, uddānaṃ ekake idanti.

อาบัติมีโทษหยาบ, อาบัติเกี่ยวกับคฤหัสถ์, อาบัติที่แน่นอน, อาทิกัมมิกบุคคล, บุคคลผู้ต้องอาบัติบางครั้ง, บุคคลผู้โจท, บุคคลผู้โจทโดยอธรรม, บุคคลผู้โจทโดยธรรม, บุคคลผู้แน่นอน, บุคคลผู้ไม่ควรต้องอาบัติ ผู้ถูกอุกเขปนียกรรม ผู้ถูกนาสนกรรม, บุคคลผู้มีสังวาสเสมอกัน และการงดปาติโมกข์ นี้เป็นอุทานคาถาในเอกกวาร ดังนี้

2. Dukavāro

๒. ทุกวาร

322. Atthāpatti saññā vimokkhā, atthāpatti no saññāvimokkhā. Atthāpatti laddhasamāpattikassa, atthāpatti na laddhasamāpattikassa. Atthāpatti saddhammapaṭisaññuttā, atthāpatti asaddhammapaṭisaññuttā. Atthāpatti saparikkhārapaṭisaññuttā, atthāpatti paraparikkhārapaṭisaññuttā. Atthāpatti sapuggalapaṭisaññuttā, atthāpatti parapuggalapaṭisaññuttā. Atthi saccaṃ bhaṇanto garukaṃ āpattiṃ āpajjati, musā bhaṇanto lahukaṃ. Atthi musā bhaṇanto garukaṃ āpattiṃ āpajjati, saccaṃ bhaṇanto lahukaṃ. Atthāpatti bhūmigato āpajjati, no vehāsagato. Atthāpatti vehāsagato āpajjati, no bhūmigato. Atthāpatti nikkhamanto āpajjati, no pavisanto. Atthāpatti pavisanto āpajjati, no nikkhamanto. Atthāpatti ādiyanto āpajjati, atthāpatti anādiyanto āpajjati. Atthāpatti [Pg.213] samādiyanto āpajjati, atthāpatti na samādiyanto āpajjati. Atthāpatti karonto āpajjati, atthāpatti na karonto āpajjati. Atthāpatti dento āpajjati, atthāpatti na dento āpajjati. (Atthāpatti desento āpajjati, atthāpatti na desento āpajjati.) Atthāpatti paṭiggaṇhanto āpajjati, atthāpatti na paṭiggaṇhanto āpajjati. Atthāpatti paribhogena āpajjati, atthāpatti na paribhogena āpajjati. Atthāpatti rattiṃ āpajjati, no divā. Atthāpatti divā āpajjati, no rattiṃ. Atthāpatti aruṇugge āpajjati, atthāpatti na aruṇugge āpajjati. Atthāpatti chindanto āpajjati, atthāpatti na chindanto āpajjati. Atthāpatti chādento āpajjati, atthāpatti na chādento āpajjati. Atthāpatti dhārento āpajjati, atthāpatti na dhārento āpajjati.

๓๒๒. อาบัติที่เป็นสัญญาวิมอกข์ (เปลื้องได้ด้วยสัญญา) มีอยู่, อาบัติที่ไม่เป็นสัญญาวิมอกข์ (เปลื้องไม่ได้ด้วยสัญญา) มีอยู่. อาบัติของภิกษุผู้ได้สมาบัติมีอยู่, อาบัติของภิกษุผู้ไม่ได้สมาบัติมีอยู่. อาบัติที่เนื่องด้วยสัทธรรมมีอยู่, อาบัติที่เนื่องด้วยอสัทธรรมมีอยู่. อาบัติที่เนื่องด้วยบริขารของตนมีอยู่, อาบัติที่เนื่องด้วยบริขารของผู้อื่นมีอยู่. อาบัติที่เนื่องด้วยตนมีอยู่, อาบัติที่เนื่องด้วยบุคคลอื่นมีอยู่. มีอยู่ คือ เมื่อกล่าวคำจริง ต้องอาบัติหนัก, เมื่อกล่าวคำเท็จ ต้องอาบัติเบา. มีอยู่ คือ เมื่อกล่าวคำเท็จ ต้องอาบัติหนัก, เมื่อกล่าวคำจริง ต้องอาบัติเบา. อาบัติที่ภิกษุผู้อยู่บนพื้นดินต้อง แต่ภิกษุผู้ยืนในอากาศไม่ต้อง มีอยู่. อาบัติที่ภิกษุผู้ยืนในอากาศต้อง แต่ภิกษุผู้อยู่บนพื้นดินไม่ต้อง มีอยู่. อาบัติที่ภิกษุผู้กำลังออกไปต้อง แต่ภิกษุผู้กำลังเข้าไปไม่ต้อง มีอยู่. อาบัติที่ภิกษุผู้กำลังเข้าไปต้อง แต่ภิกษุผู้กำลังออกไปไม่ต้อง มีอยู่. อาบัติที่ภิกษุผู้รับอยู่ต้องมีอยู่, อาบัติที่ภิกษุผู้ไม่รับอยู่ต้องมีอยู่. อาบัติที่ภิกษุผู้สมาทานอยู่ต้องมีอยู่, อาบัติที่ภิกษุผู้ไม่สมาทานอยู่ต้องมีอยู่. อาบัติที่ภิกษุผู้ทำอยู่ต้องมีอยู่, อาบัติที่ภิกษุผู้ไม่ทำอยู่ต้องมีอยู่. อาบัติที่ภิกษุผู้ให้อยู่ต้องมีอยู่, อาบัติที่ภิกษุผู้ไม่ให้อยู่ต้องมีอยู่. (อาบัติที่ภิกษุผู้แสดงอยู่ต้องมีอยู่, อาบัติที่ภิกษุผู้ไม่แสดงอยู่ต้องมีอยู่.) อาบัติที่ภิกษุผู้รับอยู่ต้องมีอยู่, อาบัติที่ภิกษุผู้ไม่รับอยู่ต้องมีอยู่. อาบัติที่ต้องเพราะการบริโภคมีอยู่, อาบัติที่ต้องไม่ใช่เพราะการบริโภคมีอยู่. อาบัติที่ต้องในเวลากลางคืน แต่ไม่ต้องในเวลากลางวัน มีอยู่. อาบัติที่ต้องในเวลากลางวัน แต่ไม่ต้องในเวลากลางคืน มีอยู่. อาบัติที่ต้องเมื่ออรุณขึ้นมีอยู่, อาบัติที่ต้องเมื่ออรุณยังไม่ขึ้นมีอยู่. อาบัติที่ภิกษุผู้ตัดอยู่ต้องมีอยู่, อาบัติที่ภิกษุผู้ไม่ตัดอยู่ต้องมีอยู่. อาบัติที่ภิกษุผู้ปิดบังอยู่ต้องมีอยู่, อาบัติที่ภิกษุผู้ไม่ปิดบังอยู่ต้องมีอยู่. อาบัติที่ภิกษุผู้ทรงไว้ต้องมีอยู่, อาบัติที่ภิกษุผู้ไม่ทรงไว้ต้องมีอยู่.

Dve uposathā – cātuddasiko ca pannarasiko ca. Dve pavāraṇā – cātuddasikā ca pannarasikā ca. Dve kammāni – apalokanakammaṃ, ñattikammaṃ. Aparānipi dve kammāni – ñattidutiyakammaṃ, ñatticatutthakammaṃ. Dve kammavatthūni – apalokanakammassa vatthu, ñattikammassa vatthu. Aparānipi dve kammavatthūni – ñattidutiyakammassa vatthu, ñatticatutthakammassa vatthu. Dve kammadosā – apalokanakammassa doso, ñattikammassa doso. Aparepi dve kammadosā – ñattidutiyakammassa doso, ñatticatutthakammassa doso. Dve kammasampattiyo – apalokanakammassa sampatti, ñattikammassa sampatti. Aparāpi dve kammasampattiyo – ñattidutiyakammassa sampatti, ñatticatutthakammassa sampatti. Dve nānāsaṃvāsakabhūmiyo – attanā vā attānaṃ nānāsaṃvāsakaṃ karoti, samaggo vā naṃ saṅgho ukkhipati adassane vā appaṭikamme vā appaṭinissagge vā. Dve samānasaṃvāsakabhūmiyo – attanā vā attānaṃ samānasaṃvāsakaṃ karoti, samaggo vā naṃ saṅgho ukkhittaṃ osāreti dassane vā paṭikamme vā paṭinissagge vā. Dve pārājikā – bhikkhūnañca bhikkhunīnañca. Dve saṅghādisesā, dve thullaccayā, dve pācittiyā, dve pāṭidesanīyā, dve dukkaṭā, dve dubbhāsitā – bhikkhūnañca bhikkhunīnañca. Satta āpattiyo, satta āpattikkhandhā. Dvīhākārehi saṅgho bhijjati – kammena vā salākaggāhena vā.

อุโบสถมี 2 อย่าง คือ จาตุทสีอุโบสถ 1 ปัณณรสีอุโบสถ 1. ปวารณามี 2 อย่าง คือ จาตุทสีปวารณา 1 ปัณณรสีปวารณา 1. กรรมมี 2 อย่าง คือ อปโลกนกรรม 1 ญัตติกรรม 1. กรรมแม้อย่างอื่นอีก 2 อย่าง คือ ญัตติทุติยกรรม 1 ญัตติจตุตถกรรม 1. วัตถุแห่งกรรมมี 2 อย่าง คือ วัตถุแห่งอปโลกนกรรม 1 วัตถุแห่งญัตติกรรม 1. วัตถุแห่งกรรมแม้อย่างอื่นอีก 2 อย่าง คือ วัตถุแห่งญัตติทุติยกรรม 1 วัตถุแห่งญัตติจตุตถกรรม 1. โทษแห่งกรรมมี 2 อย่าง คือ โทษแห่งอปโลกนกรรม 1 โทษแห่งญัตติกรรม 1. โทษแห่งกรรมแม้อย่างอื่นอีก 2 อย่าง คือ โทษแห่งญัตติทุติยกรรม 1 โทษแห่งญัตติจตุตถกรรม 1. ความถึงพร้อมแห่งกรรมมี 2 อย่าง คือ ความถึงพร้อมแห่งอปโลกนกรรม 1 ความถึงพร้อมแห่งญัตติกรรม 1. ความถึงพร้อมแห่งกรรมแม้อย่างอื่นอีก 2 อย่าง คือ ความถึงพร้อมแห่งญัตติทุติยกรรม 1 ความถึงพร้อมแห่งญัตติจตุตถกรรม 1. ภูมิเป็นนานาสังวาสมี 2 อย่าง คือ ตนเองทำตนให้เป็นนานาสังวาส 1 หรือสงฆ์ผู้พร้อมเพรียงกันยกภิกษุนั้นขึ้น (คือขับออกจากหมู่) เพราะไม่เห็นอาบัติ 1 เพราะไม่ทำคืนอาบัติ 1 หรือเพราะไม่สละทิฏฐิ 1. ภูมิเป็นสมานสังวาสมี 2 อย่าง คือ ตนเองทำตนให้เป็นสมานสังวาส 1 หรือสงฆ์ผู้พร้อมเพรียงกันรับภิกษุผู้ถูกยกวัตรนั้นเข้าหมู่ เพราะเห็นอาบัติ 1 เพราะทำคืนอาบัติ 1 หรือเพราะสละทิฏฐิ 1. ปาราชิกมี 2 คือ ของภิกษุ 1 ของภิกษุณี 1. สังฆาทิเสสมี 2, ถุลลัจจัยมี 2, ปาจิตตีย์มี 2, ปาฏิเทสนียะมี 2, ทุกกฏมี 2, ทุพภาสิตมี 2 คือ ของภิกษุ 1 ของภิกษุณี 1. อาบัติมี 7 กอง, อาบัติขันธ์มี 7 กอง. สงฆ์แตกกันด้วยอาการ 2 อย่าง คือ ด้วยกรรม 1 หรือด้วยการจับสลาก 1.

Dve [Pg.214] puggalā na upasampādetabbā – addhānahīno, aṅgahīno. Aparepi dve puggalā na upasampādetabbā – vatthuvipanno, karaṇadukkaṭako. Aparepi dve puggalā na upasampādetabbā – aparipūro paripūro no ca yācati. Dvinnaṃ puggalānaṃ nissāya na vatthabbaṃ – alajjissa ca bālassa ca. Dvinnaṃ puggalānaṃ nissayo na dātabbo – alajjissa ca lajjino ca na yācati. Dvinnaṃ puggalānaṃ nissayo dātabbo – bālassa ca lajjissa ca yācati. Dve puggalā abhabbā āpattiṃ āpajjituṃ – buddhā ca paccekabuddhā ca. Dve puggalā bhabbā, āpattiṃ āpajjituṃ – bhikkhū ca bhikkhuniyo ca. Dve puggalā abhabbā sañcicca āpattiṃ āpajjituṃ – bhikkhū ca bhikkhuniyo ca ariyapuggalā. Dve puggalā bhabbā sañcicca āpattiṃ āpajjituṃ – bhikkhū ca bhikkhuniyo ca puthujjanā. Dve puggalā abhabbā sañcicca sātisāraṃ vatthuṃ ajjhācarituṃ – bhikkhū ca bhikkhuniyo ca ariyapuggalā. Dve puggalā bhabbā sañcicca sātisāraṃ vatthuṃ ajjhācarituṃ – bhikkhū ca bhikkhuniyo ca puthujjanā.

บุคคล 2 จำพวก ไม่พึงให้อุปสมบท คือ ผู้มีอายุหย่อน 1 ผู้มีอวัยวะบกพร่อง 1. บุคคลแม้อื่นอีก 2 จำพวก ไม่พึงให้อุปสมบท คือ ผู้มีวัตถุวิบัติ 1 ผู้ทำกรรมชั่วไว้ 1. บุคคลแม้อื่นอีก 2 จำพวก ไม่พึงให้อุปสมบท คือ ผู้มีบริขารไม่ครบ 1 ผู้มีบริขารครบแต่ไม่ขออุปสมบท 1. ไม่พึงอาศัยบุคคล 2 จำพวกอยู่ คือ ภิกษุผู้ไม่ละอาย 1 ภิกษุผู้เขลา 1. ไม่พึงให้นิสัยแก่บุคคล 2 จำพวก คือ ภิกษุผู้ไม่ละอาย 1 และภิกษุผู้ละอายแต่ไม่ขอ 1. พึงให้นิสัยแก่บุคคล 2 จำพวก คือ ภิกษุผู้เขลา 1 และภิกษุผู้ละอายและขอ 1. บุคคล 2 จำพวก ไม่ควรเพื่อจะต้องอาบัติ คือ พระพุทธเจ้าทั้งหลาย 1 พระปัจเจกพุทธเจ้าทั้งหลาย 1. บุคคล 2 จำพวก ควรเพื่อจะต้องอาบัติ คือ ภิกษุทั้งหลาย 1 ภิกษุณีทั้งหลาย 1. บุคคล 2 จำพวก ไม่ควรเพื่อจะจงใจต้องอาบัติ คือ ภิกษุและภิกษุณีผู้เป็นพระอริยบุคคล. บุคคล 2 จำพวก ควรเพื่อจะจงใจต้องอาบัติ คือ ภิกษุและภิกษุณีผู้เป็นปุถุชน. บุคคล 2 จำพวก ไม่ควรเพื่อจะจงใจประพฤติล่วงวัตถุที่มีโทษ คือ ภิกษุและภิกษุณีผู้เป็นพระอริยบุคคล. บุคคล 2 จำพวก ควรเพื่อจะจงใจประพฤติล่วงวัตถุที่มีโทษ คือ ภิกษุและภิกษุณีผู้เป็นปุถุชน.

Dve paṭikkosā – kāyena vā paṭikkosati vācāya vā paṭikkosati. Dve nissāraṇā – atthi puggalo appatto nissāraṇaṃ taṃ ce saṅgho nissāreti ekacco sunissārito, ekacco dunnissārito. Dve osāraṇā – atthi puggalo appatto osāraṇaṃ taṃ ce saṅgho osāreti ekacco sosārito, ekacco dosārito. Dve paṭiññā – kāyena vā paṭijānāti vācāya vā paṭijānāti. Dve paṭiggahā – kāyena vā paṭiggaṇhāti kāyapaṭibaddhena vā paṭiggaṇhāti. Dve paṭikkhepā – kāyena vā paṭikkhipati vācāya vā paṭikkhipati. Dve upaghātikā – sikkhūpaghātikā ca bhogūpaghātikā ca. Dve codanā – kāyena vā codeti vācāya vā codeti. Dve kathinassa palibodhā – āvāsapalibodho ca cīvarapalibodho ca. Dve kathinassa apalibodhā – āvāsaapalibodho ca cīvaraapalibodho ca. Dve cīvarāni – gahapatikañca paṃsukūlañca. Dve pattā – ayopatto mattikāpatto. Dve maṇḍalāni – tipumayaṃ, sīsamayaṃ. Dve pattassa adhiṭṭhānā – kāyena vā adhiṭṭheti vācāya vā adhiṭṭheti. Dve cīvarassa adhiṭṭhānā – kāyena vā adhiṭṭheti vācāya vā adhiṭṭheti. Dve vikappanā – sammukhāvikappanā ca parammukhāvikappanā ca. Dve vinayā – bhikkhūnañca bhikkhunīnañca. Dve [Pg.215] venayikā – paññattañca paññattānulomañca. Dve vinayassa sallekhā – akappiye setughāto, kappiye mattakāritā. Dvīhākārehi āpattiṃ āpajjati – kāyena vā āpajjati vācāya vā āpajjati. Dvīhākārehi āpattiyā vuṭṭhāti – kāyena vā vuṭṭhāti vācāya vā vuṭṭhāti. Dve parivāsā – paṭicchannaparivāso, appaṭicchannaparivāso. Aparepi dve parivāsā – suddhantaparivāso samodhānaparivāso. Dve mānattā – paṭicchannamānattaṃ, appaṭicchannamānattaṃ. Aparepi dve mānattā – pakkhamānattaṃ, samodhānamānattaṃ. Dvinnaṃ puggalānaṃ ratticchedo – pārivāsikassa ca mānattacārikassa ca. Dve anādariyāni – puggalānādariyañca dhammānādariyañca. Dve loṇāni – jātimañca kārimañca. Aparānipi dve loṇāni – sāmuddaṃ kāḷaloṇaṃ. Aparānipi dve loṇāni – sindhavaṃ, ubbhidaṃ. Aparānipi dve loṇāni – romakaṃ, pakkālakaṃ. Dve paribhogā – abbhantaraparibhogo ca bāhiraparibhogo ca. Dve akkosā – hīno ca akkoso ukkaṭṭho ca akkoso. Dvīhākārehi pesuññaṃ hoti – piyakamyassa vā bhedādhippāyassa vā. Dvīhākārehi gaṇabhojanaṃ pasavati – nimantanato vā viññattito vā. Dve vassūpanāyikā – purimikā, pacchimikā. Dve adhammikāni pātimokkhaṭṭhapanāni. Dve dhammikāni pātimokkhaṭṭhapanāni.

การห้ามมี ๒ อย่าง คือ ห้ามด้วยกาย หรือห้ามด้วยวาจา การขับออกมี ๒ อย่าง คือ มีบุคคลผู้ไม่สมควรถูกขับออก หากสงฆ์ขับออกไป บางคนก็เป็นอันขับออกดีแล้ว บางคนก็เป็นอันขับออกไม่ดี การรับเข้าหมู่มี ๒ อย่าง คือ มีบุคคลผู้ไม่สมควรรับเข้าหมู่ หากสงฆ์รับเข้าหมู่ บางคนก็เป็นอันรับเข้าดีแล้ว บางคนก็เป็นอันรับเข้าไม่ดี การรับมี ๒ อย่าง คือ รับด้วยกาย หรือรับด้วยวาจา การรับประเคนมี ๒ อย่าง คือ รับด้วยกาย หรือรับด้วยของเนื่องด้วยกาย การปฏิเสธมี ๒ อย่าง คือ ปฏิเสธด้วยกาย หรือปฏิเสธด้วยวาจา การทำลายมี ๒ อย่าง คือ การทำลายสิกขา และการทำลายโภคะ การโจทมี ๒ อย่าง คือ โจทด้วยกาย หรือโจทด้วยวาจา ปลิโพธของกฐินมี ๒ อย่าง คือ อาวาสปลิโพธ และจีวรปลิโพธ อปลิโพธของกฐินมี ๒ อย่าง คือ อาวาสอปลิโพธ และจีวรอปลิโพธ จีวรมี ๒ อย่าง คือ คหปติจีวร และบังสุกุลจีวร บาตรมี ๒ อย่าง คือ บาตรเหล็ก และบาตรดิน วงแหวนรองบาตรมี ๒ อย่าง คือ วงแหวนที่ทำด้วยดีบุก และวงแหวนที่ทำด้วยตะกั่ว การอธิษฐานบาตรมี ๒ อย่าง คือ อธิษฐานด้วยกาย หรืออธิษฐานด้วยวาจา การอธิษฐานจีวรมี ๒ อย่าง คือ อธิษฐานด้วยกาย หรืออธิษฐานด้วยวาจา การวิกัปมี ๒ อย่าง คือ สัมมุขาวิกัป และปรัมมุขาวิกัป วินัยมี ๒ อย่าง คือ วินัยของภิกษุ และวินัยของภิกษุณี เวนยิกะ (เรื่องเนื่องด้วยวินัย) มี ๒ อย่าง คือ ปัญญัตติ และปัญญัตตานุโลม สัลเลขะในวินัยมี ๒ อย่าง คือ การตัดเหตุในสิ่งที่ไม่สมควร และการทำพอประมาณในสิ่งที่สมควร ต้องอาบัติด้วยอาการ ๒ อย่าง คือ ต้องด้วยกาย หรือต้องด้วยวาจา ออกจากอาบัติด้วยอาการ ๒ อย่าง คือ ออกด้วยกาย หรือออกด้วยวาจา ปริวาสมี ๒ อย่าง คือ ปฏิจฉันนปริวาส และอัปปฏิฉันนปริวาส ปริวาสอีก ๒ อย่าง คือ สุทธันตปริวาส และสโมธานปริวาส มานัตมี ๒ อย่าง คือ ปฏิจฉันนมานัต และอัปปฏิฉันนมานัต มานัตอีก ๒ อย่าง คือ ปักขมานัต และสโมธานมานัต การขาดราตรีมีแก่บุคคล ๒ จำพวก คือ ภิกษุผู้อยู่ปริวาส และภิกษุผู้ประพฤติมานัต การไม่เอื้อเฟื้อมี ๒ อย่าง คือ การไม่เอื้อเฟื้อในบุคคล และการไม่เอื้อเฟื้อในธรรม เกลือมี ๒ อย่าง คือ เกลือที่เกิดเอง และเกลือที่ทำขึ้น เกลืออีก ๒ อย่าง คือ เกลือสมุทร และเกลือดำ เกลืออีก ๒ อย่าง คือ เกลือสินเธาว์ และเกลือที่เกิดจากดินเค็ม เกลืออีก ๒ อย่าง คือ เกลือที่เกิดในโรมกชนบท และเกลือที่ทำจากน้ำด่าง การบริโภคมี ๒ อย่าง คือ อัพภันตรปริโภค (การบริโภคภายใน) และพาหิรปริโภค (การบริโภคภายนอก) การด่ามี ๒ อย่าง คือ การด่าอย่างเลว และการด่าอย่างยิ่ง การพูดส่อเสียดเกิดขึ้นด้วยอาการ ๒ อย่าง คือ เพราะความอยากเป็นที่รัก หรือเพราะความประสงค์จะให้แตกกัน คณโภชน์เกิดขึ้นด้วยอาการ ๒ อย่าง คือ เพราะการนิมนต์ หรือเพราะการออกปากขอ การเข้าพรรษามี ๒ อย่าง คือ ปุริมิกา (เข้าพรรษาแรก) และปัจฉิมิกา (เข้าพรรษาหลัง) การงดปาฏิโมกข์ที่ไม่เป็นธรรมมี ๒ อย่าง การงดปาฏิโมกข์ที่เป็นธรรมมี ๒ อย่าง

Dve puggalā bālā – yo ca anāgataṃ bhāraṃ vahati, yo ca āgataṃ bhāraṃ na vahati. Dve puggalā paṇḍitā – yo ca anāgataṃ bhāraṃ na vahati, yo ca āgataṃ bhāraṃ vahati. Aparepi dve puggalā bālā – yo ca akappiye kappiyasaññī, yo ca kappiye akappiyasaññī. Dve puggalā paṇḍitā – yo ca akappiye akappiyasaññī, yo ca kappiye kappiyasaññī. Aparepi dve puggalā bālā – yo ca anāpattiyā āpattisaññī, yo ca āpattiyā anāpattisaññī. Dve puggalā paṇḍitā – yo ca āpattiyā āpattisaññī, yo ca anāpattiyā anāpattisaññī. Aparepi dve puggalā bālā – yo ca adhamme dhammasaññī, yo ca dhamme adhammasaññī. Dve puggalā paṇḍitā – yo ca adhamme adhammasaññī, yo ca dhamme dhammasaññī. Aparepi dve puggalā bālā – yo ca avinaye vinayasaññī, yo [Pg.216] ca vinaye avinayasaññī. Dve puggalā paṇḍitā – yo ca avinaye avinayasaññī, yo ca vinaye vinayasaññī.

คนพาลมี ๒ จำพวก คือ คนที่แบกภาระที่ยังมาไม่ถึง และคนที่ไม่แบกภาระที่มาถึงแล้ว บัณฑิตมี ๒ จำพวก คือ คนที่ไม่แบกภาระที่ยังมาไม่ถึง และคนที่แบกภาระที่มาถึงแล้ว คนพาลอีก ๒ จำพวก คือ คนที่สำคัญในสิ่งที่ไม่สมควรว่าสมควร และคนที่สำคัญในสิ่งที่สมควรว่าไม่สมควร บัณฑิตมี ๒ จำพวก คือ คนที่สำคัญในสิ่งที่ไม่สมควรว่าไม่สมควร และคนที่สำคัญในสิ่งที่สมควรว่าสมควร คนพาลอีก ๒ จำพวก คือ คนที่สำคัญในอนาบัติว่าเป็นอาบัติ และคนที่สำคัญในอาบัติว่าเป็นอนาบัติ บัณฑิตมี ๒ จำพวก คือ คนที่สำคัญในอาบัติว่าเป็นอาบัติ และคนที่สำคัญในอนาบัติว่าเป็นอนาบัติ คนพาลอีก ๒ จำพวก คือ คนที่สำคัญในอธรรมว่าเป็นธรรม และคนที่สำคัญในธรรมว่าเป็นอธรรม บัณฑิตมี ๒ จำพวก คือ คนที่สำคัญในอธรรมว่าเป็นอธรรม และคนที่สำคัญในธรรมว่าเป็นธรรม คนพาลอีก ๒ จำพวก คือ คนที่สำคัญในอวินัยว่าเป็นวินัย และคนที่สำคัญในวินัยว่าเป็นอวินัย บัณฑิตมี ๒ จำพวก คือ คนที่สำคัญในอวินัยว่าเป็นอวินัย และคนที่สำคัญในวินัยว่าเป็นวินัย

Dvinnaṃ puggalānaṃ āsavā vaḍḍhanti – yo ca na kukkuccāyitabbaṃ kukkuccāyati, yo ca kukkuccāyitabbaṃ kukkuccāyati. Dvinnaṃ puggalānaṃ āsavā na vaḍḍhanti – yo ca kukkuccāyitabbaṃ na kukkuccāyati, yo ca kukkuccāyitabbaṃ kukkuccāyati. Aparesampi dvinnaṃ puggalānaṃ āsavā vaḍḍhanti – yo ca akappiye kappiyasaññī, yo ca kappiye akappiyasaññī. Dvinnaṃ puggalānaṃ āsavā na vaḍḍhanti – yo ca akappiye akappiyasaññī, yo ca kappiye kappiyasaññī. Aparesampi dvinnaṃ puggalānaṃ āsavā vaḍḍhanti – yo ca anāpattiyā āpattisaññī, yo ca āpattiyā anāpattisaññī. Dvinnaṃ puggalānaṃ āsavā na vaḍḍhanti – yo ca anāpattiyā anāpattisaññī, yo ca āpattiyā āpattisaññī. Aparesampi dvinnaṃ puggalānaṃ āsavā vaḍḍhanti – yo ca adhamme dhammasaññī, yo ca dhamme adhammasaññī. Dvinnaṃ puggalānaṃ āsavā na vaḍḍhanti – yo ca adhamme adhammasaññī, yo ca dhamme dhammasaññī. Aparesampi dvinnaṃ puggalānaṃ āsavā vaḍḍhanti – yo ca avinaye vinayasaññī, yo ca vinaye avinayasaññī. Dvinnaṃ puggalānaṃ āsavā na vaḍḍhanti – yo ca avinaye avinayasaññī, yo ca vinaye vinayasaññī.

อาสวะของบุคคล ๒ จำพวกย่อมเจริญ คือ บุคคลใดรังเกียจในสิ่งที่ไม่ควรจะรังเกียจ ๑ บุคคลใดไม่รังเกียจในสิ่งที่ควรจะรังเกียจ ๑ อาสวะของบุคคล ๒ จำพวกย่อมไม่เจริญ คือ บุคคลใดไม่รังเกียจในสิ่งที่ไม่ควรจะรังเกียจ ๑ บุคคลใดรังเกียจในสิ่งที่ควรจะรังเกียจ ๑ แม้ในประการอื่น อาสวะของบุคคล ๒ จำพวกย่อมเจริญ คือ บุคคลใดมีความสำคัญในสิ่งที่ไม่สมควรว่าเป็นสิ่งสมควร ๑ บุคคลใดมีความสำคัญในสิ่งที่สมควรว่าเป็นสิ่งไม่สมควร ๑ อาสวะของบุคคล ๒ จำพวกย่อมไม่เจริญ คือ บุคคลใดมีความสำคัญในสิ่งที่ไม่สมควรว่าเป็นสิ่งไม่สมควร ๑ บุคคลใดมีความสำคัญในสิ่งที่สมควรว่าเป็นสิ่งสมควร ๑ แม้ในประการอื่น อาสวะของบุคคล ๒ จำพวกย่อมเจริญ คือ บุคคลใดมีความสำคัญในสิ่งที่ไม่เป็นอาบัติว่าเป็นอาบัติ ๑ บุคคลใดมีความสำคัญในอาบัติว่าเป็นสิ่งไม่เป็นอาบัติ ๑ อาสวะของบุคคล ๒ จำพวกย่อมไม่เจริญ คือ บุคคลใดมีความสำคัญในสิ่งที่ไม่เป็นอาบัติว่าเป็นสิ่งไม่เป็นอาบัติ ๑ บุคคลใดมีความสำคัญในอาบัติว่าเป็นอาบัติ ๑ แม้ในประการอื่น อาสวะของบุคคล ๒ จำพวกย่อมเจริญ คือ บุคคลใดมีความสำคัญในสิ่งที่ไม่เป็นธรรมว่าเป็นธรรม ๑ บุคคลใดมีความสำคัญในธรรมว่าเป็นสิ่งไม่เป็นธรรม ๑ อาสวะของบุคคล ๒ จำพวกย่อมไม่เจริญ คือ บุคคลใดมีความสำคัญในสิ่งที่ไม่เป็นธรรมว่าเป็นสิ่งไม่เป็นธรรม ๑ บุคคลใดมีความสำคัญในธรรมว่าเป็นธรรม ๑ แม้ในประการอื่น อาสวะของบุคคล ๒ จำพวกย่อมเจริญ คือ บุคคลใดมีความสำคัญในสิ่งที่ไม่เป็นวินัยว่าเป็นวินัย ๑ บุคคลใดมีความสำคัญในวินัยว่าเป็นสิ่งไม่เป็นวินัย ๑ อาสวะของบุคคล ๒ จำพวกย่อมไม่เจริญ คือ บุคคลใดมีความสำคัญในสิ่งที่ไม่เป็นวินัยว่าเป็นสิ่งไม่เป็นวินัย ๑ บุคคลใดมีความสำคัญในวินัยว่าเป็นวินัย ๑

Dukā niṭṭhitā.

ทุกาวาร จบ

Tassuddānaṃ –

อุทานคาถาของทุกะนั้น

Saññā laddhā ca saddhammā, parikkhārā ca puggalā;

Saccaṃ bhūmi nikkhamanto, ādiyanto samādiyaṃ.

สัญญาทุกะ, ลัทธทุกะ, สัทธรรมทุกะ, บริขารทุกะ, บุคคลทุกะ, สัจจทุกะ, ภูมิทุกะ, นิกขมันตทุกะ, อาทิยันตทุกะ, สมาทิยันตทุกะ

Karonto dento gaṇhanto, paribhogena ratti ca;

Aruṇāchindaṃ chādento, dhārento ca uposathā.

กโรนตทุกะ, เทนตทุกะ, คัณหันตทุกะ, ปริโภคทุกะ, รัตติทุกะ, อรุณทุกะ, ฉินทันตทุกะ, ฉาเทนตทุกะ, ธาเรนตทุกะ, อุโบสถทุกะ

Pavāraṇā kammāparā, vatthu aparā dosā ca;

Aparā dve ca sampatti, nānā samānameva ca.

ปวารณา, กรรม, อปรธรรม, วัตถุ, อปรวัตถุ, โทษ, อปรโทษ, สัมปัตติ ๒, นานาสังวาส, และสมานสังวาส

Pārājisaṅghathullaccaya, pācitti pāṭidesanā;

Dukkaṭā dubbhāsitā ceva, satta āpattikkhandhā ca.

ปาราชิก, สังฆาทิเสส, ถุลลัจจัย, ปาจิตตีย์, ปาฏิเทสนียะ, ทุกกฏ, ทุพภาสิต, และอาปัตติขันธ์ ๗

Bhijjati [Pg.217] upasampadā, tatheva apare duve;

Na vatthabbaṃ na dātabbaṃ, abhabbābhabbameva ca.

สังฆเภท, อุปสมบท, และอปรอุปสมบท ๒ ทุกะ, นวัตถัพพะ, นทาตัพพะ, อภัพพะ, และภัพพะ

Sañcicca sātisārā ca, paṭikkosā nissāraṇā;

Osāraṇā paṭiññā ca, paṭiggahā paṭikkhipā.

สัญจิจจะ, สาติสาร, ปฏิกโกสะ, นิสสารณะ, โอสารณะ, ปฏิญญา, ปฏิคคหะ, และปฏิกเขปะ

Upaghāti codanā ca, kathinā ca duve tathā;

Cīvarā pattamaṇḍalā, adhiṭṭhānā tatheva dve.

อุปฆาตะ, โจทนา, กฐิน ๒ ทุกะ, จีวร, บาตร, มณฑล, และอธิษฐาน ๒ ทุกะ

Vikappanā ca vinayā, venayikā ca sallekhā;

Āpajjati ca vuṭṭhāti, parivāsāpare duve.

วิกัปปนา, วินัย, เวนยิกะ, สันเลขะ, อาบัติ, วุฏฐานะ, ปริวาส, และอปรปริวาส ๒ ทุกะ

Dve mānattā apare ca, ratticchedo anādari;

Dve loṇā tayo apare, paribhogakkosena ca.

มานัต ๒, อปรมานัต, รัตติจเฉท, อนาทรีย์, โลณะ ๒, อปรโลณะ ๓, ปริโภค, และอักโกสะ

Pesuñño ca gaṇāvassa, ṭhapanā bhārakappiyaṃ;

Anāpatti adhammadhammā, vinaye āsave tathāti.

เปสุญญะ, คณะ, วัสสะ, ฐปนา, ภาระ, อกัปปิยะ, อนาบัติ, อธรรมธรรม, วินัย, และอาสวะ ฉันนั้น

3. Tikavāro

๓. ติกวาร

323. Atthāpatti tiṭṭhante bhagavati āpajjati, no parinibbute; atthāpatti parinibbute bhagavati āpajjati, no tiṭṭhante; atthāpatti tiṭṭhantepi bhagavati āpajjati parinibbutepi. Atthāpatti kāle āpajjati, no vikāle; atthāpatti vikāle āpajjati, no kāle; atthāpatti kāle ceva āpajjati vikāle ca. Atthāpatti rattiṃ āpajjati, no divā; atthāpatti divā āpajjati, no rattiṃ; atthāpatti rattiñceva āpajjati divā ca. Atthāpatti dasavasso āpajjati, no ūnadasavasso; atthāpatti ūnadasavasso āpajjati, no dasavasso; atthāpatti dasavasso ceva āpajjati ūnadasavasso ca. Atthāpatti pañcavasso āpajjati, no ūnapañcavasso; atthāpatti ūnapañcavasso āpajjati, no pañcavasso; atthāpatti pañcavasso ceva āpajjati ūnapañcavasso ca. Atthāpatti kusalacitto āpajjati; atthāpatti akusalacitto āpajjati; atthāpatti abyākatacitto āpajjati. Atthāpatti sukhavedanāsamaṅgī āpajjati; atthāpatti dukkhavedanāsamaṅgī āpajjati; atthāpatti adukkhamasukhavedanāsamaṅgī āpajjati. Tīṇi codanāvatthūni [Pg.218] – diṭṭhena, sutena, parisaṅkāya. Tayo salākaggāhā – guḷhako, vivaṭako, sakaṇṇajappako. Tayo paṭikkhepā – mahicchatā, asantuṭṭhitā, asallekhatā. Tayo anuññātā – appicchatā, santuṭṭhitā, sallekhatā. Aparepi tayo paṭikkhepā – mahicchatā, asantuṭṭhitā, amattaññutā. Tayo anuññātā – appicchatā, santuṭṭhitā, mattaññutā. Tisso paññattiyo – paññatti, anupaññatti, anuppannapaññatti. Aparāpi tisso paññattiyo – sabbatthapaññatti, padesapaññatti, sādhāraṇapaññatti. Aparāpi tisso paññattiyo – asādhāraṇapaññatti, ekatopaññatti, ubhatopaññatti.

๓๒๓. มีอาบัติที่ต้องเมื่อพระผู้มีพระภาคยังทรงพระชนม์อยู่ แต่ไม่ต้องเมื่อเสด็จปรินิพพานแล้ว มีอาบัติที่ต้องเมื่อพระผู้มีพระภาคเสด็จปรินิพพานแล้ว แต่ไม่ต้องเมื่อยังทรงพระชนม์อยู่ มีอาบัติที่ต้องทั้งเมื่อพระผู้มีพระภาคยังทรงพระชนม์อยู่และเมื่อเสด็จปรินิพพานแล้ว มีอาบัติที่ต้องในกาล แต่ไม่ต้องในวิกาล มีอาบัติที่ต้องในวิกาล แต่ไม่ต้องในกาล มีอาบัติที่ต้องทั้งในกาลและในวิกาล มีอาบัติที่ต้องในกลางคืน แต่ไม่ต้องในกลางวัน มีอาบัติที่ต้องในกลางวัน แต่ไม่ต้องในกลางคืน มีอาบัติที่ต้องทั้งในกลางคืนและในกลางวัน มีอาบัติที่ภิกษุมีพรรษา ๑๐ ต้อง แต่ภิกษุมีพรรษายังไม่ถึง ๑๐ ไม่ต้อง มีอาบัติที่ภิกษุมีพรรษายังไม่ถึง ๑๐ ต้อง แต่ภิกษุมีพรรษา ๑๐ ไม่ต้อง มีอาบัติที่ต้องทั้งภิกษุมีพรรษา ๑๐ และภิกษุมีพรรษายังไม่ถึง ๑๐ มีอาบัติที่ภิกษุมีพรรษา ๕ ต้อง แต่ภิกษุมีพรรษายังไม่ถึง ๕ ไม่ต้อง มีอาบัติที่ภิกษุมีพรรษายังไม่ถึง ๕ ต้อง แต่ภิกษุมีพรรษา ๕ ไม่ต้อง มีอาบัติที่ต้องทั้งภิกษุมีพรรษา ๕ และภิกษุมีพรรษายังไม่ถึง ๕ มีอาบัติที่ต้องเมื่อมีกุศลจิต มีอาบัติที่ต้องเมื่อมีอกุศลจิต มีอาบัติที่ต้องเมื่อมีอัพยากตจิต มีอาบัติที่ต้องเมื่อประกอบด้วยสุขเวทนา มีอาบัติที่ต้องเมื่อประกอบด้วยทุกขเวทนา มีอาบัติที่ต้องเมื่อประกอบด้วยอทุกขมสุขเวทนา วัตถุแห่งการโจทนา ๓ อย่าง คือ ด้วยได้เห็น ๑ ด้วยได้ฟัง ๑ ด้วยความรังเกียจ ๑ การจับสลาก ๓ อย่าง คือ จับลับ ๑ จับเปิดเผย ๑ กระซิบที่หู ๑ ข้อที่ทรงห้าม ๓ อย่าง คือ ความมักมาก ๑ ความไม่สันโดษ ๑ ความไม่ขัดเกลา ๑ ข้อที่ทรงอนุญาต ๓ อย่าง คือ ความมักน้อย ๑ ความสันโดษ ๑ ความขัดเกลา ๑ ข้อที่ทรงห้ามแม้อย่างอื่นอีก ๓ อย่าง คือ ความมักมาก ๑ ความไม่สันโดษ ๑ ความไม่รู้จักประมาณ ๑ ข้อที่ทรงอนุญาต ๓ อย่าง คือ ความมักน้อย ๑ ความสันโดษ ๑ ความรู้จักประมาณ ๑ บัญญัติ ๓ อย่าง คือ บัญญัติ ๑ อนุบัญญัติ ๑ อนุปปันนบัญญัติ ๑ บัญญัติแม้อย่างอื่นอีก ๓ อย่าง คือ สัพพัตถบัญญัติ ๑ ปเทสบัญญัติ ๑ สาธารณบัญญัติ ๑ บัญญัติแม้อย่างอื่นอีก ๓ อย่าง คือ อสาธารณบัญญัติ ๑ เอกโตบัญญัติ ๑ อุภโตบัญญัติ ๑

Atthāpatti bālo āpajjati, no paṇḍito; atthāpatti paṇḍito āpajjati, no bālo; atthāpatti bālo ceva āpajjati paṇḍito ca. Atthāpatti kāḷe āpajjati, no juṇhe; atthāpatti juṇhe āpajjati, no kāḷe; atthāpatti kāḷe ceva āpajjati juṇhe ca. Atthi kāḷe kappati, no juṇhe; atthi juṇhe kappati, no kāḷe; atthi kāḷe ceva kappati juṇhe ca. Atthāpatti hemante āpajjati, no gimhe no vasse; atthāpatti gimhe āpajjati, no hemante no vasse; atthāpatti vasse āpajjati, no hemante no gimhe. Atthāpatti saṅgho āpajjati, na gaṇo na puggalo; atthāpatti gaṇo āpajjati, na saṅgho na puggalo; atthāpatti puggalo āpajjati, na saṅgho na gaṇo. Atthi saṅghassa kappati, na gaṇassa na puggalassa; atthi gaṇassa kappati, na saṅghassa na puggalassa; atthi puggalassa kappati, na saṅghassa na gaṇassa. Tisso chādanā vatthuṃ chādeti, no āpattiṃ; āpattiṃ chādeti, no vatthuṃ; vatthuñceva chādeti āpattiñca. Tisso paṭicchādiyo – jantāgharapaṭicchādi, udakapaṭicchādi, vatthapaṭicchādi. Tīṇi paṭicchannāni vahanti, no vivaṭāni – mātugāmo paṭicchanno vahati, no vivaṭo; brāhmaṇānaṃ mantā paṭicchannā vahanti, no vivaṭā; micchādiṭṭhi paṭicchannā vahati, no vivaṭā. Tīṇi vivaṭāni virocanti, no paṭicchannāni – candamaṇḍalaṃ vivaṭaṃ virocati, no paṭicchannaṃ; sūriyamaṇḍalaṃ vivaṭaṃ virocati, no paṭicchannaṃ; tathāgatappavedito dhammavinayo vivaṭo virocati, no paṭicchanno. Tayo senāsanaggāhā – purimako[Pg.219], pacchimako, antarāmuttako. Atthāpatti gilāno āpajjati, no agilāno; atthāpatti agilāno āpajjati, no gilāno; atthāpatti gilāno ceva āpajjati agilāno ca.

อาบัติมีอยู่ ที่ภิกษุผู้เขลาต้อง แต่บัณฑิตไม่ต้อง; อาบัติมีอยู่ ที่บัณฑิตต้อง แต่ภิกษุผู้เขลาไม่ต้อง; อาบัติมีอยู่ ที่ทั้งภิกษุผู้เขลาและบัณฑิตต้อง อาบัติมีอยู่ ที่ต้องในข้างแรม แต่ไม่ต้องในข้างขึ้น; อาบัติมีอยู่ ที่ต้องในข้างขึ้น แต่ไม่ต้องในข้างแรม; อาบัติมีอยู่ ที่ต้องทั้งในข้างแรมและข้างขึ้น กรรมมีอยู่ ที่ควรในข้างแรม แต่ไม่ควรในข้างขึ้น; กรรมมีอยู่ ที่ควรในข้างขึ้น แต่ไม่ควรในข้างแรม; กรรมมีอยู่ ที่ควรทั้งในข้างแรมและข้างขึ้น อาบัติมีอยู่ ที่ต้องในเหมันตฤดู แต่ไม่ต้องในคิมหันตฤดู ไม่ต้องในวัสสานฤดู; อาบัติมีอยู่ ที่ต้องในคิมหันตฤดู แต่ไม่ต้องในเหมันตฤดู ไม่ต้องในวัสสานฤดู; อาบัติมีอยู่ ที่ต้องในวัสสานฤดู แต่ไม่ต้องในเหมันตฤดู ไม่ต้องในคิมหันตฤดู อาบัติมีอยู่ ที่สงฆ์ต้อง แต่คณะและบุคคลไม่ต้อง; อาบัติมีอยู่ ที่คณะต้อง แต่สงฆ์และบุคคลไม่ต้อง; อาบัติมีอยู่ ที่บุคคลต้อง แต่สงฆ์และคณะไม่ต้อง กรรมมีอยู่ ที่ควรแก่สงฆ์ แต่ไม่ควรแก่คณะและบุคคล; กรรมมีอยู่ ที่ควรแก่คณะ แต่ไม่ควรแก่สงฆ์และบุคคล; กรรมมีอยู่ ที่ควรแก่บุคคล แต่ไม่ควรแก่สงฆ์และคณะ การปิดบัง ๓ อย่าง คือ ปิดบังวัตถุ ไม่ปิดบังอาบัติ, ปิดบังอาบัติ ไม่ปิดบังวัตถุ, ปิดบังทั้งวัตถุและอาบัติ เครื่องปิดบัง ๓ อย่าง คือ เครื่องปิดบังในเรือนไฟ, เครื่องปิดบังคือน้ำ, เครื่องปิดบังคือผ้า ธรรม ๓ ประการ ปิดไว้จึงจะดี เปิดเผยไม่ดี คือ มาตุคาม ปิดไว้จึงจะดี เปิดเผยไม่ดี, มนต์ของพราหมณ์ทั้งหลาย ปิดไว้จึงจะดี เปิดเผยไม่ดี, มิจฉาทิฏฐิ ปิดไว้จึงจะดี เปิดเผยไม่ดี ธรรม ๓ ประการ เปิดเผยจึงจะรุ่งเรือง ปิดไว้ไม่รุ่งเรือง คือ ดวงจันทร์ เปิดเผยจึงจะรุ่งเรือง ปิดไว้ไม่รุ่งเรือง, ดวงอาทิตย์ เปิดเผยจึงจะรุ่งเรือง ปิดไว้ไม่รุ่งเรือง, พระธรรมวินัยที่พระตถาคตประกาศแล้ว เปิดเผยจึงจะรุ่งเรือง ปิดไว้ไม่รุ่งเรือง การรับเสนาสนะ ๓ อย่าง คือ ปุริมิกะ (การรับเพื่อเข้าพรรษาต้น), ปัจฉิมิกะ (การรับเพื่อเข้าพรรษาหลัง), อันตรามุตตกะ (การรับในระหว่าง) อาบัติมีอยู่ ที่ภิกษุไข้ต้อง แต่ภิกษุไม่ไข้ไม่ต้อง; อาบัติมีอยู่ ที่ภิกษุไม่ไข้ต้อง แต่ภิกษุไข้ไม่ต้อง; อาบัติมีอยู่ ที่ทั้งภิกษุไข้และภิกษุไม่ไข้ต้อง

Tīṇi adhammikāni pātimokkhaṭṭhapanāni. Tīṇi dhammikāni pātimokkhaṭṭhapanāni. Tayo parivāsā – paṭicchannaparivāso, appaṭicchannaparivāso, suddhantaparivāso. Tayo mānattā – paṭicchannamānattaṃ, appaṭicchannamānattaṃ, pakkhamānattaṃ. Tayo pārivāsikassa bhikkhuno ratticchedā – sahavāso, vippavāso, anārocanā. Atthāpatti anto āpajjati, no bahi; atthāpatti bahi āpajjati, no anto; atthāpatti anto ceva āpajjati bahi ca. Atthāpatti antosīmāya āpajjati, no bahisīmāya; atthāpatti bahisīmāya āpajjati, no antosīmāya; atthāpatti antosīmāya ceva āpajjati bahisīmāya ca. Tīhākārehi āpattiṃ āpajjati – kāyena āpajjati, vācāya āpajjati, kāyena vācāya āpajjati. Aparehipi tīhākārehi āpattiṃ āpajjati – saṅghamajjhe, gaṇamajjhe, puggalassa santike. Tīhākārehi āpattiyā vuṭṭhāti – kāyena vuṭṭhāti, vācāya vuṭṭhāti, kāyena vācāya vuṭṭhāti. Aparehipi tīhākārehi āpattiyā vuṭṭhāti – saṅghamajjhe, gaṇamajjhe, puggalassa santike. Tīṇi adhammikāni amūḷhavinayassa dānāni. Tīṇi dhammikāni amūḷhavinayassa dānāni.

การงดปาติโมกข์ที่ไม่เป็นธรรม ๓ อย่าง การงดปาติโมกข์ที่เป็นธรรม ๓ อย่าง ปริวาส ๓ อย่าง คือ ปฏิจฉันนปริวาส อัปปฏิฉันนปริวาส สุทธันตปริวาส มานัต ๓ อย่าง คือ ปฏิจฉันนมานัต อัปปฏิฉันนมานัต ปักขมานัต ราตรีเฉทของภิกษุผู้ อยู่ปริวาส ๓ อย่าง คือ สหวาส วิปวาส อนาโรจนา อาบัติมีอยู่ ที่ต้องภายใน แต่ไม่ต้องภายนอก; อาบัติมีอยู่ ที่ต้องภายนอก แต่ไม่ต้องภายใน; อาบัติมีอยู่ ที่ต้องทั้งภายในและภายนอก อาบัติมีอยู่ ที่ต้องภายในสีมา แต่ไม่ต้องภายนอกสีมา; อาบัติมีอยู่ ที่ต้องภายนอกสีมา แต่ไม่ต้องภายในสีมา; อาบัติมีอยู่ ที่ต้องทั้งภายในสีมาและภายนอกสีมา ภิกษุต้องอาบัติด้วยอาการ ๓ อย่าง คือ ต้องด้วยกาย ต้องด้วยวาจา ต้องด้วยกายและวาจา ภิกษุต้องอาบัติด้วยอาการอื่นอีก ๓ อย่าง คือ ต้องในท่ามกลางสงฆ์ ในท่ามกลางคณะ ในสำนักของบุคคล ภิกษุออกจากอาบัติด้วยอาการ ๓ อย่าง คือ ออกด้วยกาย ออกด้วยวาจา ออกด้วยกายและวาจา ภิกษุออกจากอาบัติด้วยอาการอื่นอีก ๓ อย่าง คือ ออกในท่ามกลางสงฆ์ ในท่ามกลางคณะ ในสำนักของบุคคล การให้อมูฬหวินัยที่ไม่เป็นธรรม ๓ อย่าง การให้อมูฬหวินัยที่เป็นธรรม ๓ อย่าง

Tīhaṅgehi samannāgatassa bhikkhuno ākaṅkhamāno saṅgho tajjanīyakammaṃ kareyya – bhaṇḍanakārako hoti kalahakārako vivādakārako bhassakārako saṅghe adhikaraṇakārako, bālo hoti abyatto, āpattibahulo anapadāno gihisaṃsaṭṭho viharati ananulomikehi gihisaṃsaggehi. Tīhaṅgehi samannāgatassa bhikkhuno ākaṅkhamāno saṅgho niyassakammaṃ kareyya – bhaṇḍanakārako hoti…pe… saṅghe adhikaraṇakārako, bālo hoti abyatto, āpattibahulo anapadāno gihisaṃsaṭṭho viharati ananulomikehi gihisaṃsaggehi. Tīhaṅgehi samannāgatassa bhikkhuno ākaṅkhamāno saṅgho pabbājanīyakammaṃ kareyya – bhaṇḍanakārako hoti…pe… saṅghe adhikaraṇakārako, bālo hoti abyatto, āpattibahulo anapadāno kuladūkako hoti pāpasamācāro pāpasamācārā dissanti [Pg.220] ceva suyyanti ca. Tīhaṅgehi samannāgatassa bhikkhuno ākaṅkhamāno saṅgho paṭisāraṇīyakammaṃ kareyya – bhaṇḍanakārako hoti…pe… saṅghe adhikaraṇakārako, bālo hoti abyatto, āpatti bahulo anapadāno gihī akkosati paribhāsati. Tīhaṅgehi samannāgatassa bhikkhuno ākaṅkhamāno saṅgho āpattiyā adassane ukkhepanīyakammaṃ kareyya – bhaṇḍanakārako hoti…pe… saṅghe adhikaraṇakārako, bālo hoti abyatto, āpattibahulo anapadāno āpattiṃ āpajjitvā na icchati āpattiṃ passituṃ. Tīhaṅgehi samannāgatassa bhikkhuno ākaṅkhamāno saṅgho āpattiyā appaṭikamme ukkhepanīyakammaṃ kareyya – bhaṇḍanakārako hoti…pe… saṅghe adhikaraṇakārako, bālo hoti abyatto, āpattibahulo anapadāno āpattiṃ āpajjitvā na icchati āpattiṃ paṭikātuṃ. Tīhaṅgehi samannāgatassa bhikkhuno ākaṅkhamāno saṅgho pāpikāya diṭṭhiyā appaṭinissagge ukkhepanīyakammaṃ kareyya – bhaṇḍanakārako hoti…pe… saṅghe adhikaraṇakārako, bālo hoti abyatto, āpattibahulo anapadāno na icchati pāpikaṃ diṭṭhiṃ paṭinissajjituṃ.

สงฆ์เมื่อหวังอยู่ พึงทำตัชชนียกรรมแก่ภิกษุผู้ประกอบด้วยองค์ ๓ ประการ คือ เป็นผู้ก่อการทะเลาะ ก่อการวิวาท ก่อการโต้เถียง ก่อการพูดมาก ก่ออธิกรณ์ในสงฆ์, เป็นคนพาล ไม่ฉลาด มีอาบัติมาก ไม่มีที่สุดแห่งอาบัติ, คลุกคลีอยู่กับคฤหัสถ์ ด้วยการคลุกคลีกับคฤหัสถ์อันไม่สมควร. สงฆ์เมื่อหวังอยู่ พึงทำนิยสกรรมแก่ภิกษุผู้ประกอบด้วยองค์ ๓ ประการ คือ เป็นผู้ก่อการทะเลาะ...เป...ก่ออธิกรณ์ในสงฆ์, เป็นคนพาล ไม่ฉลาด มีอาบัติมาก ไม่มีที่สุดแห่งอาบัติ, คลุกคลีอยู่กับคฤหัสถ์ ด้วยการคลุกคลีกับคฤหัสถ์อันไม่สมควร. สงฆ์เมื่อหวังอยู่ พึงทำปัพพาชนียกรรมแก่ภิกษุผู้ประกอบด้วยองค์ ๓ ประการ คือ เป็นผู้ก่อการทะเลาะ...เป...ก่ออธิกรณ์ในสงฆ์, เป็นคนพาล ไม่ฉลาด มีอาบัติมาก ไม่มีที่สุดแห่งอาบัติ, เป็นผู้ประทุษร้ายตระกูล มีความประพฤติเลวทราม และความประพฤติเลวทรามของเธอนั้น ทั้งปรากฏให้เห็นและได้ยิน. สงฆ์เมื่อหวังอยู่ พึงทำปฏิสารณียกรรมแก่ภิกษุผู้ประกอบด้วยองค์ ๓ ประการ คือ เป็นผู้ก่อการทะเลาะ...เป...ก่ออธิกรณ์ในสงฆ์, เป็นคนพาล ไม่ฉลาด มีอาบัติมาก ไม่มีที่สุดแห่งอาบัติ, ด่า บริภาษคฤหัสถ์. สงฆ์เมื่อหวังอยู่ พึงทำอุกเขปนียกรรมเพราะไม่เห็นอาบัติแก่ภิกษุผู้ประกอบด้วยองค์ ๓ ประการ คือ เป็นผู้ก่อการทะเลาะ...เป...ก่ออธิกรณ์ในสงฆ์, เป็นคนพาล ไม่ฉลาด มีอาบัติมาก ไม่มีที่สุดแห่งอาบัติ, ต้องอาบัติแล้ว ไม่ปรารถนาจะเห็นอาบัติ. สงฆ์เมื่อหวังอยู่ พึงทำอุกเขปนียกรรมเพราะไม่ทำคืนอาบัติแก่ภิกษุผู้ประกอบด้วยองค์ ๓ ประการ คือ เป็นผู้ก่อการทะเลาะ...เป...ก่ออธิกรณ์ในสงฆ์, เป็นคนพาล ไม่ฉลาด มีอาบัติมาก ไม่มีที่สุดแห่งอาบัติ, ต้องอาบัติแล้ว ไม่ปรารถนาจะทำคืนอาบัติ. สงฆ์เมื่อหวังอยู่ พึงทำอุกเขปนียกรรมเพราะไม่สละทิฏฐิอันลามกแก่ภิกษุผู้ประกอบด้วยองค์ ๓ ประการ คือ เป็นผู้ก่อการทะเลาะ...เป...ก่ออธิกรณ์ในสงฆ์, เป็นคนพาล ไม่ฉลาด มีอาบัติมาก ไม่มีที่สุดแห่งอาบัติ, ไม่ปรารถนาจะสละทิฏฐิอันลามก.

Tīhaṅgehi samannāgatassa bhikkhuno ākaṅkhamāno saṅgho āgāḷhāya ceteyya – bhaṇḍanakārako hoti kalahakārako vivādakārako bhassakārako saṅghe adhikaraṇakārako, bālo hoti abyatto āpattibahulo anapadāno, gihisaṃsaṭṭho viharati ananulomikehi gihisaṃsaggehi. Tīhaṅgehi samannāgatassa bhikkhuno kammaṃ kātabbaṃ – alajjī ca hoti, bālo ca, apakatatto ca. Aparehipi tīhaṅgehi samannāgatassa bhikkhuno kammaṃ kātabbaṃ – adhisīle sīlavipanno hoti, ajjhācāre ācāravipanno hoti, atidiṭṭhiyā diṭṭhivipanno hoti. Aparehipi tīhaṅgehi samannāgatassa bhikkhuno kammaṃ kātabbaṃ – kāyikena davena samannāgato hoti, vācasikena davena samannāgato hoti, kāyikavācasikena davena samannāgato hoti. Aparehipi tīhaṅgehi samannāgatassa bhikkhuno kammaṃ kātabbaṃ – kāyikena anācārena samannāgato hoti, vācasikena anācārena samannāgato hoti, kāyikavācasikena anācārena samannāgato hoti. Aparehipi tīhaṅgehi samannāgatassa bhikkhuno [Pg.221] kammaṃ kātabbaṃ – kāyikena upaghātikena samannāgato hoti, vācasikena upaghātikena samannāgato hoti, kāyikavācasikena upaghātikena samannāgato hoti. Aparehipi tīhaṅgehi samannāgatassa bhikkhuno kammaṃ kātabbaṃ – kāyikena micchājīvena samannāgato hoti, vācasikena micchājīvena samannāgato hoti, kāyikavācasikena micchājīvena samannāgato hoti. Aparehipi tīhaṅgehi samannāgatassa bhikkhuno kammaṃ kātabbaṃ – āpattiṃ āpanno kammakato upasampādeti, nissayaṃ deti, sāmaṇeraṃ upaṭṭhāpeti. Aparehipi tīhaṅgehi samannāgatassa bhikkhuno kammaṃ kātabbaṃ – yāya āpattiyā saṅghena kammaṃ kataṃ hoti taṃ āpattiṃ āpajjati, aññaṃ vā tādisikaṃ, tato vā pāpiṭṭhataraṃ. Aparehipi tīhaṅgehi samannāgatassa bhikkhuno kammaṃ kātabbaṃ – buddhassa avaṇṇaṃ bhāsati, dhammassa avaṇṇaṃ bhāsati, saṅghassa avaṇṇaṃ bhāsati.

สงฆ์เมื่อหวังอยู่ พึงว่ากล่าวโดยเคารพแก่ภิกษุผู้ประกอบด้วยองค์ ๓ ประการ คือ เป็นผู้ก่อการทะเลาะ ก่อการวิวาท ก่อการโต้เถียง ก่อการพูดมาก ก่ออธิกรณ์ในสงฆ์, เป็นคนพาล ไม่ฉลาด มีอาบัติมาก ไม่มีที่สุดแห่งอาบัติ, คลุกคลีอยู่กับคฤหัสถ์ ด้วยการคลุกคลีกับคฤหัสถ์อันไม่สมควร. พึงทำกรรมแก่ภิกษุผู้ประกอบด้วยองค์ ๓ ประการ คือ เป็นผู้ไม่ละอายด้วย เป็นคนพาลด้วย และไม่ใช่ปรกตัตตภิกษุด้วย. พึงทำกรรมแก่ภิกษุผู้ประกอบด้วยองค์ ๓ ประการแม้อื่นอีก คือ เป็นผู้มีความประพฤติวิบัติในอธิศีล, เป็นผู้มีความประพฤติวิบัติในอัชฌาจาร, เป็นผู้มีความประพฤติวิบัติในอติทิฏฐิ. พึงทำกรรมแก่ภิกษุผู้ประกอบด้วยองค์ ๓ ประการแม้อื่นอีก คือ ประกอบด้วยความคะนองทางกาย, ประกอบด้วยความคะนองทางวาจา, ประกอบด้วยความคะนองทางกายและวาจา. พึงทำกรรมแก่ภิกษุผู้ประกอบด้วยองค์ ๓ ประการแม้อื่นอีก คือ ประกอบด้วยอนาจารทางกาย, ประกอบด้วยอนาจารทางวาจา, ประกอบด้วยอนาจารทางกายและวาจา. พึงทำกรรมแก่ภิกษุผู้ประกอบด้วยองค์ ๓ ประการแม้อื่นอีก คือ ประกอบด้วยการประทุษร้ายทางกาย, ประกอบด้วยการประทุษร้ายทางวาจา, ประกอบด้วยการประทุษร้ายทางกายและวาจา. พึงทำกรรมแก่ภิกษุผู้ประกอบด้วยองค์ ๓ ประการแม้อื่นอีก คือ ประกอบด้วยมิจฉาชีพทางกาย, ประกอบด้วยมิจฉาชีพทางวาจา, ประกอบด้วยมิจฉาชีพทางกายและวาจา. พึงทำกรรมแก่ภิกษุผู้ประกอบด้วยองค์ ๓ ประการแม้อื่นอีก คือ ต้องอาบัติแล้ว ถูกสงฆ์ลงกรรมแล้ว ให้อุปสมบท, ให้นิสัย, ให้สามเณรอุปัฏฐาก. พึงทำกรรมแก่ภิกษุผู้ประกอบด้วยองค์ ๓ ประการแม้อื่นอีก คือ สงฆ์ทำกรรมแก่เธอเพราะอาบัติใด เธอก็ต้องอาบัตินั้น, หรือต้องอาบัติอื่นที่เช่นกัน, หรือที่เลวทรามกว่านั้น. พึงทำกรรมแก่ภิกษุผู้ประกอบด้วยองค์ ๓ ประการแม้อื่นอีก คือ กล่าวติเตียนพระพุทธเจ้า, กล่าวติเตียนพระธรรม, กล่าวติเตียนพระสงฆ์.

Tīhaṅgehi samannāgatassa bhikkhuno saṅghamajjhe uposathaṃ ṭhapentassa – ‘‘alaṃ, bhikkhu, mā bhaṇḍanaṃ mā kalahaṃ mā viggahaṃ mā vivāda’’nti omadditvā saṅghena uposatho kātabbo – alajjī ca hoti, bālo ca, apakatatto ca. Tīhaṅgehi samannāgatassa bhikkhuno saṅghamajjhe pavāraṇaṃ ṭhapentassa – ‘‘alaṃ, bhikkhu, mā bhaṇḍanaṃ mā kalahaṃ mā viggahaṃ mā vivāda’’nti omadditvā saṅghena pavāretabbaṃ – alajjī ca hoti, bālo ca, apakatatto ca. Tīhaṅgehi samannāgatassa bhikkhuno na kāci saṅghasammuti dātabbā – alajjī ca hoti, bālo ca, apakatatto ca. Tīhaṅgehi samannāgatena bhikkhunā saṅghe na voharitabbaṃ – alajjī ca hoti, bālo ca, apakatatto ca. Tīhaṅgehi samannāgato bhikkhu na kismiṃ ci paccekaṭṭhāne ṭhapetabbo – alajjī ca hoti, bālo ca, apakatatto ca. Tīhaṅgehi samannāgatassa bhikkhuno nissāya na vatthabbaṃ – alajjī ca hoti, bālo ca, apakatatto ca. Tīhaṅgehi samannāgatassa bhikkhuno nissayo na dātabbo – alajjī ca hoti, bālo ca, apakatatto ca. Tīhaṅgehi samannāgatassa bhikkhuno okāsakammaṃ kārāpentassa nālaṃ okāsakammaṃ kātuṃ – alajjī ca hoti, bālo ca, apakatatto ca. Tīhaṅgehi samannāgatassa bhikkhuno savacanīyaṃ nādātabbaṃ – alajjī ca hoti, bālo [Pg.222] ca, apakatatto ca. Tīhaṅgehi samannāgatassa bhikkhuno vinayo na pucchitabbo – alajjī ca hoti, bālo ca, apakatatto ca. Tīhaṅgehi samannāgatena bhikkhunā vinayo na pucchitabbo – alajjī ca hoti, bālo ca, apakatatto ca. Tīhaṅgehi samannāgatassa bhikkhuno vinayo na vissajjetabbo – alajjī ca hoti, bālo ca, apakatatto ca. Tīhaṅgehi samannāgatena bhikkhunā vinayo na vissajjetabbo – alajjī ca hoti, bālo ca, apakatatto ca. Tīhaṅgehi samannāgatassa bhikkhuno anuyogo na dātabbo – alajjī ca hoti, bālo ca, apakatatto ca. Tīhaṅgehi samannāgatena bhikkhunā saddhiṃ vinayo na sākacchitabbo – alajjī ca hoti, bālo ca, apakatatto ca. Tīhaṅgehi samannāgatena bhikkhunā na upasampādetabbaṃ na nissayo dātabbo na sāmaṇero upaṭṭhāpetabbo – alajjī ca hoti, bālo ca, apakatatto ca.

เมื่อภิกษุผู้ประกอบด้วยองค์ ๓ ประการ คือ เป็นผู้ไม่มีความละอายด้วย เป็นคนพาลด้วย ไม่ใช่ปกติภิกษุด้วย กำลังงดอุโบสถในท่ามกลางสงฆ์, สงฆ์พึงข่มแล้วว่า ‘ดูก่อนภิกษุ พอเถิด ท่านอย่าทำการทะเลาะ อย่าทำการวิวาท อย่าทำการโต้เถียง อย่าทำการกล่าวแก่งแย่งกัน’ แล้วทำอุโบสถ. เมื่อภิกษุผู้ประกอบด้วยองค์ ๓ ประการ คือ เป็นผู้ไม่มีความละอายด้วย เป็นคนพาลด้วย ไม่ใช่ปกติภิกษุด้วย กำลังงดปวารณาในท่ามกลางสงฆ์, สงฆ์พึงข่มแล้วว่า ‘ดูก่อนภิกษุ พอเถิด ท่านอย่าทำการทะเลาะ อย่าทำการวิวาท อย่าทำการโต้เถียง อย่าทำการกล่าวแก่งแย่งกัน’ แล้วพึงปวารณา. สงฆ์ไม่พึงให้สังฆสมมติอะไรๆ แก่ภิกษุผู้ประกอบด้วยองค์ ๓ ประการ คือ เป็นผู้ไม่มีความละอายด้วย เป็นคนพาลด้วย ไม่ใช่ปกติภิกษุด้วย. ภิกษุผู้ประกอบด้วยองค์ ๓ ประการ คือ เป็นผู้ไม่มีความละอายด้วย เป็นคนพาลด้วย ไม่ใช่ปกติภิกษุด้วย ไม่พึงพูดในสงฆ์. ภิกษุผู้ประกอบด้วยองค์ ๓ ประการ คือ เป็นผู้ไม่มีความละอายด้วย เป็นคนพาลด้วย ไม่ใช่ปกติภิกษุด้วย อันสงฆ์ไม่พึงตั้งไว้ในตำแหน่งเฉพาะตนอะไรๆ. ไม่พึงอาศัยอยู่กับภิกษุผู้ประกอบด้วยองค์ ๓ ประการ คือ เป็นผู้ไม่มีความละอายด้วย เป็นคนพาลด้วย ไม่ใช่ปกติภิกษุด้วย. ไม่พึงให้นิสัยแก่ภิกษุผู้ประกอบด้วยองค์ ๓ ประการ คือ เป็นผู้ไม่มีความละอายด้วย เป็นคนพาลด้วย ไม่ใช่ปกติภิกษุด้วย. เมื่อภิกษุผู้ประกอบด้วยองค์ ๓ ประการ คือ เป็นผู้ไม่มีความละอายด้วย เป็นคนพาลด้วย ไม่ใช่ปกติภิกษุด้วย กำลังขอโอกาสกรรม, ไม่ควรทำโอกาสกรรม. ไม่พึงรับคำสอนของภิกษุผู้ประกอบด้วยองค์ ๓ ประการ คือ เป็นผู้ไม่มีความละอายด้วย เป็นคนพาลด้วย ไม่ใช่ปกติภิกษุด้วย. ไม่พึงถามพระวินัยกะภิกษุผู้ประกอบด้วยองค์ ๓ ประการ คือ เป็นผู้ไม่มีความละอายด้วย เป็นคนพาลด้วย ไม่ใช่ปกติภิกษุด้วย. ภิกษุผู้ประกอบด้วยองค์ ๓ ประการ คือ เป็นผู้ไม่มีความละอายด้วย เป็นคนพาลด้วย ไม่ใช่ปกติภิกษุด้วย ไม่พึงถามพระวินัย. ไม่พึงวิสัชนาพระวินัยแก่ภิกษุผู้ประกอบด้วยองค์ ๓ ประการ คือ เป็นผู้ไม่มีความละอายด้วย เป็นคนพาลด้วย ไม่ใช่ปกติภิกษุด้วย. ภิกษุผู้ประกอบด้วยองค์ ๓ ประการ คือ เป็นผู้ไม่มีความละอายด้วย เป็นคนพาลด้วย ไม่ใช่ปกติภิกษุด้วย ไม่พึงวิสัชนาพระวินัย. ไม่พึงให้การซักถามแก่ภิกษุผู้ประกอบด้วยองค์ ๓ ประการ คือ เป็นผู้ไม่มีความละอายด้วย เป็นคนพาลด้วย ไม่ใช่ปกติภิกษุด้วย. ไม่พึงสนทนาพระวินัยกับภิกษุผู้ประกอบด้วยองค์ ๓ ประการ คือ เป็นผู้ไม่มีความละอายด้วย เป็นคนพาลด้วย ไม่ใช่ปกติภิกษุด้วย. ภิกษุผู้ประกอบด้วยองค์ ๓ ประการ คือ เป็นผู้ไม่มีความละอายด้วย เป็นคนพาลด้วย ไม่ใช่ปกติภิกษุด้วย ไม่พึงให้อุปสมบท ไม่พึงให้นิสัย ไม่พึงให้สามเณรอุปัฏฐาก.

Tayo uposathā – cātuddasiko, pannarasiko, sāmaggiuposatho. Aparepi tayo uposathā – saṅgheuposatho, gaṇeuposatho, puggaleuposatho. Aparepi tayo uposathā – suttuddesouposatho, pārisuddhiuposatho, adhiṭṭhānuposatho. Tisso pavāraṇā – cātuddasikā, pannarasikā, sāmaggipavāraṇā. Aparāpi tisso pavāraṇā – saṅghepavāraṇā, gaṇepavāraṇā, puggalepavāraṇā. Aparāpi tisso pavāraṇā – tevācikāpavāraṇā, dvevācikāpavāraṇā, samānavassikāpavāraṇā.

อุโบสถ ๓ อย่าง คือ จาตุททสีอุโบสถ ปัณณรสีอุโบสถ สามัคคีอุโบสถ. อุโบสถแม้อย่างอื่นอีก ๓ อย่าง คือ สังฆอุโบสถ คณอุโบสถ ปุคคลอุโบสถ. อุโบสถแม้อย่างอื่นอีก ๓ อย่าง คือ สุตตุทเทสอุโบสถ ปาริสุทธิอุโบสถ อธิษฐานอุโบสถ. ปวารณา ๓ อย่าง คือ จาตุททสิกาปวารณา ปัณณรสิกาปวารณา สามัคคีปวารณา. ปวารณาแม้อย่างอื่นอีก ๓ อย่าง คือ สังฆปวารณา คณปวารณา ปุคคลปวารณา. ปวารณาแม้อย่างอื่นอีก ๓ อย่าง คือ เตวาจิกาปวารณา เทฺววาจิกาปวารณา สมานวัสสิกาปวารณา.

Tayo āpāyikā nerayikā – idamappahāya, yo ca abrahmacārī brahmacāripaṭiñño, yo ca suddhaṃ brahmacāriṃ parisuddhabrahmacariyaṃ carantaṃ amūlakena abrahmacariyena anuddhaṃseti, yo cāyaṃ evaṃvādī evaṃdiṭṭhi – ‘‘natthi kāmesu doso’’ti so kāmesu pātabyataṃ āpajjati. Tīṇi akusalamūlāni – lobho akusalamūlaṃ, doso akusalamūlaṃ, moho akusalamūlaṃ. Tīṇi kusalamūlāni – alobho kusalamūlaṃ, adoso kusalamūlaṃ, amoho kusalamūlaṃ. Tīṇi duccaritāni – kāyaduccaritaṃ, vacīduccaritaṃ, manoduccaritaṃ. Tīṇi sucaritāni – kāyasucaritaṃ, vacīsucaritaṃ, manosucaritaṃ. Tayo atthavase paṭicca bhagavatā kulesu tikabhojanaṃ paññattaṃ – dummaṅkūnaṃ puggalānaṃ niggahāya, pesalānaṃ bhikkhūnaṃ [Pg.223] phāsuvihārāya, ‘‘mā pāpicchā pakkhaṃ nissāya saṅghaṃ bhindeyyu’’nti kulānuddayatāya ca. Tīhi asaddhammehi abhibhūto pariyādinnacitto devadatto āpāyiko nerayiko kappaṭṭho atekiccho pāpicchatā pāpamittatā oramattakena visesādhigamena antarā vosānaṃ āpādi. Tisso sammutiyo – daṇḍasammuti, sikkāsammuti, daṇḍasikkāsammuti. Tisso pādukā dhuvaṭṭhānikā asaṅkamanīyā – vaccapādukā, passāvapādukā, ācamanapādukā. Tisso pādaghaṃsaniyo – sakkharaṃ, kathalā, samuddapheṇakoti.

บุคคล ๓ จำพวก เป็นผู้เกิดในอบาย เกิดในนรก เพราะยังละทิฏฐินี้ไม่ได้ คือ ๑. ผู้ไม่ประพฤติพรหมจรรย์ แต่ปฏิญญาว่าเป็นผู้ประพฤติพรหมจรรย์ ๒. ผู้โจทภิกษุผู้ประพฤติพรหมจรรย์อันบริสุทธิ์หมดจดอยู่ ด้วยอพรหมจรรย์อันไม่มีมูล ๓. ผู้เป็นคนมีวาทะอย่างนี้ มีทิฏฐิอย่างนี้ว่า ‘โทษในกามทั้งหลายไม่มี’ ผู้นั้นย่อมถึงการเสพในกามทั้งหลาย. อกุศลมูล ๓ อย่าง คือ โลภะเป็นอกุศลมูล โทสะเป็นอกุศลมูล โมหะเป็นอกุศลมูล. กุศลมูล ๓ อย่าง คือ อโลภะเป็นกุศลมูล อโทสะเป็นกุศลมูล อโมหะเป็นกุศลมูล. ทุจริต ๓ อย่าง คือ กายทุจริต วจีทุจริต มโนทุจริต. สุจริต ๓ อย่าง คือ กายสุจริต วจีสุจริต มโนสุจริต. พระผู้มีพระภาคทรงอาศัยอำนาจประโยชน์ ๓ ประการ จึงทรงบัญญัติติกโภชนะในตระกูลทั้งหลาย คือ ๑. เพื่อข่มบุคคลผู้เก้อยาก ๒. เพื่อความอยู่ผาสุกของภิกษุผู้มีศีลเป็นที่รัก ๓. เพื่ออนุเคราะห์ตระกูล และด้วยทรงพระดำริว่า ‘ภิกษุผู้มีความปรารถนาลามก อย่าได้อาศัยพวกพ้องทำลายสงฆ์’. พระเทวทัตถูกอสัทธรรม ๓ อย่างครอบงำ มีจิตถูกกำจัดแล้ว คือ มีความปรารถนาลามก มีมิตรชั่ว และถึงความหยุดเสียในระหว่างด้วยการบรรลุคุณวิเศษเพียงเล็กน้อย จึงเป็นผู้เกิดในอบาย เกิดในนรก ตั้งอยู่ตลอดกัป เยียวยาไม่ได้. สัมมุติ ๓ อย่าง คือ ทัณฑสัมมุติ (สมมติไม้เท้า) สิกกาสัมมุติ (สมมติสายสลกบาตร) ทัณฑสิกกาสัมมุติ (สมมติไม้เท้าและสายสลกบาตร). รองเท้า ๓ ชนิด ที่ตั้งไว้ประจำ เคลื่อนย้ายไม่ได้ คือ วัจจปาทุกา (รองเท้าในวัจจกุฎี) ปัสสาวปาทุกา (รองเท้าในที่ถ่ายปัสสาวะ) อาจมนปาทุกา (รองเท้าในที่ชำระ). เครื่องขัดเท้า ๓ อย่าง คือ สักขระ (กรวด) กถลา (กระเบื้อง) สมุททเณก (ฟองสมุทร).

Tikaṃ niṭṭhitaṃ.

ติกะ จบแล้ว.

Tassuddānaṃ –

อุทานของติกะนั้น :-

Tiṭṭhante kāle rattiñca, dasa pañca kusalena;

Vedanā codanā vatthu, salākā dve paṭikkhipā.

ติฏฐันตติกะ กาลติกะ รัตติติกะ ทสวรรษติกะ ปัญจวรรษติกะ กุศลติกะ เวทนาติกะ โจทนาวัตถุติกะ สลากติกะ ปฏิกเขปติกะ ๒ หมวด.

Paññatti apare dve ca, bālo kāḷe ca kappati;

Hemante saṅgho saṅghassa, chādanā ca paṭicchādi.

ปัญญัตติติกะ อปรปัญญัตติติกะ ๒ หมวด พาลติกะ กาฬติกะ กัปปิยกาฬติกะ เหมันตติกะ สังฆติกะ กัปปิยสังฆติกะ ฉาทนติกะ ปฏิจฉาทิติกะ.

Paṭicchannā vivaṭā ca, senāsanagilāyanā;

Pātimokkhaṃ parivāsaṃ, mānattā pārivāsikā.

ปฏิจฉันนติกะ วิวฏติกะ เสนาสนติกะ คิลานติกะ ปาติโมกขัฏฐปนติกะ ปริวาสติกะ มานัตตติกะ ปาริวาสิกติกะ.

Anto anto ca sīmāya, āpajjati punāpare;

Vuṭṭhāti apare ceva, amūḷhavinayā duve.

อันโตติกะ อันโตสีมาติกะ อาปัตตาปัชชนติกะ และอปรติกะ วุฏฐานติกะ และอปรติกะ อมูลหวินัยติกะ ๒ หมวด.

Tajjanīyā niyassā ca, pabbājapaṭisāraṇī;

Adassanā paṭikamme, anissagge ca diṭṭhiyā.

ตัชชนียกรรมติกะ นิยสกรรมติกะ ปัพพาชนียกรรมติกะ ปฏิสารณียกรรมติกะ อทัสสนอุกเขปนียกรรมติกะ อัปปฏิกรัมมอุกเขปนียกรรมติกะ และทิฏฐิอัปปฏินิสสัคคอุกเขปนียกรรมติกะ.

Āgāḷhakammādhisīle, davānācāra ghātikā;

Ājīvāpannā tādisikā, avaṇṇuposathena ca.

อาคาฬหติกะ กัมมติกะ อธิสีลติกะ, ทวติกะ อนาจารติกะ ฆาติกติกะ, อาชีวาปันนติกะ ตาทิสิกติกะ, และอวัณณติกะกับอุโปสถติกะ

Pavāraṇā sammuti ca, vohārapaccekena ca;

Na vatthabbaṃ na dātabbaṃ, okāsaṃ na kare tathā.

ปวารณาติกะ สัมมุติติกะ, โวหารติกะ ปัจเจกติกะ, นะวัตถัพพติกะ นะทาตัพพติกะ, และโอกาสะ นะ กะเร ติกะ ฉันนั้น

Na kare savacanīyaṃ, na pucchitabbakā duve;

Na vissajje duve ceva, anuyogampi no dade.

นะ กะเร สวจนียติกะ, นะปุจฉิตัพพติกะ ๒, นะวิสัชเชตัพพติกะ ๒, และอนุโยคัมปิ โน ทเทติกะ

Sākacchā [Pg.224] upasampadā, nissayasāmaṇerā ca;

Uposathatikā tīṇi, pavāraṇatikā tayo.

สากัจฉาติกะ อุปสัมปทาติกะ, นิสสยติกะ และสามเณรติกะ, อุโปสถติกะ ๓, ปวารณาติกะ ๓

Āpāyikā akusalā, kusalā caritā duve;

Tikabhojanasaddhamme, sammuti pādukena ca;

Pādaghaṃsanikā ceva, uddānaṃ tikake idanti.

อาปายิกติกะ อกุสลติกะ, กุสลติกะ จริตติกะ ๒, ติกโภชนติกะ อสัทธัมมติกะ, สัมมุติติกะ และปาทุกติกะ, และปาทฆังสสิกติกะ, นี้เป็นอุทานในติกะ ดังนี้แล

4. Catukkavāro

๔. จตุกกวาร

324. Atthāpatti sakavācāya āpajjati, paravācāya vuṭṭhāti; atthāpatti paravācāya āpajjati, sakavācāya vuṭṭhāti; atthāpatti sakavācāya āpajjati, sakavācāya vuṭṭhāti; atthāpatti paravācāya āpajjati, paravācāya vuṭṭhāti. Atthāpatti kāyena āpajjati, vācāya vuṭṭhāti; atthāpatti vācāya āpajjati, kāyena vuṭṭhāti; atthāpatti kāyena āpajjati, kāyena vuṭṭhāti; atthāpatti vācāya āpajjati, vācāya vuṭṭhāti. Atthāpatti pasutto āpajjati, paṭibuddho vuṭṭhāti; atthāpatti paṭibuddho āpajjati, pasutto vuṭṭhāti; atthāpatti pasutto āpajjati, pasutto vuṭṭhāti; atthāpatti paṭibuddho āpajjati, paṭibuddho vuṭṭhāti. Atthāpatti acittako āpajjati, sacittako vuṭṭhāti; atthāpatti sacittako āpajjati, acittako vuṭṭhāti; atthāpatti acittako āpajjati, acittako vuṭṭhāti; atthāpatti sacittako āpajjati, sacittako vuṭṭhāti. Atthāpatti āpajjanto deseti; desento āpajjati; atthāpatti āpajjanto vuṭṭhāti; vuṭṭhahanto āpajjati. Atthāpatti kammena āpajjati, akammena vuṭṭhāti; atthāpatti akammena āpajjati, kammena vuṭṭhāti; atthāpatti kammena āpajjati, kammena vuṭṭhāti; atthāpatti akammena āpajjati, akammena vuṭṭhāti.

๓๒๔. อาบัติมีอยู่ คือ ต้องด้วยวาจาของตน ออกด้วยวาจาของผู้อื่น; อาบัติมีอยู่ คือ ต้องด้วยวาจาของผู้อื่น ออกด้วยวาจาของตน; อาบัติมีอยู่ คือ ต้องด้วยวาจาของตน ออกด้วยวาจาของตน; อาบัติมีอยู่ คือ ต้องด้วยวาจาของผู้อื่น ออกด้วยวาจาของผู้อื่น. อาบัติมีอยู่ คือ ต้องด้วยกาย ออกด้วยวาจา; อาบัติมีอยู่ คือ ต้องด้วยวาจา ออกด้วยกาย; อาบัติมีอยู่ คือ ต้องด้วยกาย ออกด้วยกาย; อาบัติมีอยู่ คือ ต้องด้วยวาจา ออกด้วยวาจา. อาบัติมีอยู่ คือ หลับอยู่ต้อง ตื่นขึ้นออก; อาบัติมีอยู่ คือ ตื่นอยู่ต้อง หลับไปออก; อาบัติมีอยู่ คือ หลับอยู่ต้อง หลับอยู่ออก; อาบัติมีอยู่ คือ ตื่นอยู่ต้อง ตื่นอยู่ออก. อาบัติมีอยู่ คือ ไม่มีจิตต้อง มีจิตออก; อาบัติมีอยู่ คือ มีจิตต้อง ไม่มีจิตออก; อาบัติมีอยู่ คือ ไม่มีจิตต้อง ไม่มีจิตออก; อาบัติมีอยู่ คือ มีจิตต้อง มีจิตออก. อาบัติมีอยู่ คือ เมื่อต้องอาบัติ ก็แสดงอาบัติ, เมื่อแสดงอาบัติ ก็ต้องอาบัติ; อาบัติมีอยู่ คือ เมื่อต้องอาบัติ ก็ออกจากอาบัติ, เมื่อออกจากอาบัติ ก็ต้องอาบัติ. อาบัติมีอยู่ คือ ต้องด้วยกรรม ออกโดยไม่เป็นกรรม; อาบัติมีอยู่ คือ ต้องโดยไม่เป็นกรรม ออกด้วยกรรม; อาบัติมีอยู่ คือ ต้องด้วยกรรม ออกด้วยกรรม; อาบัติมีอยู่ คือ ต้องโดยไม่เป็นกรรม ออกโดยไม่เป็นกรรม.

Cattāro anariyavohārā – adiṭṭhe diṭṭhavāditā, assute sutavāditā, amute mutavāditā, aviññāte viññātavāditā. Cattāro ariyavohārā – adiṭṭhe adiṭṭhavāditā, assute assutavāditā, amute amutavāditā, aviññāte aviññātavāditā. Aparepi cattāro anariyavohārā – diṭṭhe adiṭṭhavāditā, sute assutavāditā, mute amutavāditā, viññāte aviññātavāditā. Cattāro [Pg.225] ariyavohārā – diṭṭhe diṭṭhavāditā, sute sutavāditā, mute mutavāditā, viññāte viññātavāditā.

อนริยโวหาร ๔ ประการ คือ ในสิ่งที่มิได้เห็น กล่าวว่าเป็นสิ่งที่เห็น, ในสิ่งที่มิได้ฟัง กล่าวว่าเป็นสิ่งที่ฟัง, ในสิ่งที่มิได้ทราบ กล่าวว่าเป็นสิ่งที่ทราบ, ในสิ่งที่มิได้รู้แจ้ง กล่าวว่าเป็นสิ่งที่รู้แจ้ง. อริยโวหาร ๔ ประการ คือ ในสิ่งที่มิได้เห็น กล่าวว่าเป็นสิ่งที่มิได้เห็น, ในสิ่งที่มิได้ฟัง กล่าวว่าเป็นสิ่งที่มิได้ฟัง, ในสิ่งที่มิได้ทราบ กล่าวว่าเป็นสิ่งที่มิได้ทราบ, ในสิ่งที่มิได้รู้แจ้ง กล่าวว่าเป็นสิ่งที่มิได้รู้แจ้ง. อนริยโวหารแม้อื่นอีก ๔ ประการ คือ ในสิ่งที่เห็น กล่าวว่าเป็นสิ่งที่มิได้เห็น, ในสิ่งที่ฟัง กล่าวว่าเป็นสิ่งที่มิได้ฟัง, ในสิ่งที่ทราบ กล่าวว่าเป็นสิ่งที่มิได้ทราบ, ในสิ่งที่รู้แจ้ง กล่าวว่าเป็นสิ่งที่มิได้รู้แจ้ง. อริยโวหาร ๔ ประการ คือ ในสิ่งที่เห็น กล่าวว่าเป็นสิ่งที่เห็น, ในสิ่งที่ฟัง กล่าวว่าเป็นสิ่งที่ฟัง, ในสิ่งที่ทราบ กล่าวว่าเป็นสิ่งที่ทราบ, ในสิ่งที่รู้แจ้ง กล่าวว่าเป็นสิ่งที่รู้แจ้ง.

Cattāro pārājikā bhikkhūnaṃ bhikkhunīhi sādhāraṇā; cattāro pārājikā bhikkhunīnaṃ bhikkhūhi asādhāraṇā. Cattāro parikkhārā – atthi parikkhāro rakkhitabbo gopetabbo mamāyitabbo paribhuñjitabbo; atthi parikkhāro rakkhitabbo gopetabbo mamāyitabbo, na paribhuñjitabbo; atthi parikkhāro rakkhitabbo gopetabbo, na mamāyitabbo na paribhuñjitabbo; atthi parikkhāro na rakkhitabbo na gopetabbo, na mamāyitabbo na paribhuñjitabbo. Atthāpatti sammukhā āpajjati, parammukhā vuṭṭhāti; atthāpatti parammukhā āpajjati, sammukhā vuṭṭhāti; atthāpatti sammukhā āpajjati, sammukhā vuṭṭhāti; atthāpatti parammukhā āpajjati, parammukhā vuṭṭhāti. Atthāpatti ajānanto āpajjati, jānanto vuṭṭhāti; atthāpatti jānanto āpajjati, ajānanto vuṭṭhāti; atthāpatti ajānanto āpajjati, ajānanto vuṭṭhāti; atthāpatti jānanto āpajjati, jānanto vuṭṭhāti.

ปาราชิก ๔ สิกขาบท ที่ทั่วไปแก่ภิกษุและภิกษุณี; ปาราชิก ๔ สิกขาบท ที่ไม่ทั่วไปแก่ภิกษุณีกับภิกษุ. บริขาร ๔ ประเภท คือ บริขารที่พึงรักษา พึงคุ้มครอง พึงหวงแหน พึงใช้สอย มีอยู่; บริขารที่พึงรักษา พึงคุ้มครอง พึงหวงแหน แต่ไม่พึงใช้สอย มีอยู่; บริขารที่พึงรักษา พึงคุ้มครอง แต่ไม่พึงหวงแหน ไม่พึงใช้สอย มีอยู่; บริขารที่ไม่พึงรักษา ไม่พึงคุ้มครอง ไม่พึงหวงแหน ไม่พึงใช้สอย มีอยู่. อาบัติมีอยู่ คือ ต้องในที่พร้อมหน้า ออกในที่ลับหลัง; อาบัติมีอยู่ คือ ต้องในที่ลับหลัง ออกในที่พร้อมหน้า; อาบัติมีอยู่ คือ ต้องในที่พร้อมหน้า ออกในที่พร้อมหน้า; อาบัติมีอยู่ คือ ต้องในที่ลับหลัง ออกในที่ลับหลัง. อาบัติมีอยู่ คือ ไม่รู้ต้อง รู้จึงออก; อาบัติมีอยู่ คือ รู้ต้อง ไม่รู้จึงออก; อาบัติมีอยู่ คือ ไม่รู้ต้อง ไม่รู้จึงออก; อาบัติมีอยู่ คือ รู้ต้อง รู้จึงออก.

Catūhākārehi āpattiṃ āpajjati – kāyena āpajjati, vācāya āpajjati, kāyena vācāya āpajjati, kammavācāya āpajjati. Aparehipi catūhākārehi āpattiṃ āpajjati – saṅghamajjhe, gaṇamajjhe, puggalassa santike, liṅgapātubhāvena. Catūhākārehi āpattiyā vuṭṭhāti – kāyena vuṭṭhāti, vācāya vuṭṭhāti, kāyena vācāya vuṭṭhāti, kammavācāya vuṭṭhāti. Aparehipi catūhākārehi āpattiyā vuṭṭhāti – saṅghamajjhe, gaṇamajjhe, puggalassa santike, liṅgapātubhāvena. Saha paṭilābhena purimaṃ jahati, pacchime patiṭṭhāti, viññattiyo paṭippassambhanti, paṇṇattiyo nirujjhanti. Saha paṭilābhena pacchimaṃ jahati, purime patiṭṭhāti, viññattiyo paṭippassambhanti, paṇṇattiyo nirujjhanti. Catasso codanā – sīlavipattiyā codeti, ācāravipattiyā codeti, diṭṭhivipattiyā codeti, ājīvavipattiyā codeti. Cattāro parivāsā – paṭicchannaparivāso, appaṭicchannaparivāso, suddhantaparivāso, samodhānaparivāso. Cattāro mānattā – paṭicchannamānattaṃ, appaṭicchannamānattaṃ, pakkhamānattaṃ, samodhānamānattaṃ. Cattāro mānattacārikassa bhikkhuno ratticchedā – sahavāso, vippavāso, anārocanā, ūne gaṇe carati. Cattāro sāmukkaṃsā[Pg.226]. Cattāro paṭiggahitaparibhogā – yāvakālikaṃ, yāmakālikaṃ, sattāhakālikaṃ, yāvajīvikaṃ. Cattāri mahāvikaṭāni – gūtho, muttaṃ, chārikā, mattikā. Cattāri kammāni – apalokanakammaṃ, ñattikammaṃ, ñattidutiyakammaṃ, ñatticatutthakammaṃ. Aparānipi cattāri kammāni – adhammena vaggakammaṃ, adhammena samaggakammaṃ, dhammena vaggakammaṃ, dhammena samaggakammaṃ. Catasso vipattiyo – sīlavipatti, ācāravipatti, diṭṭhivipatti, ājīvavipatti. Cattāri adhikaraṇāni – vivādādhikaraṇaṃ, anuvādādhikaraṇaṃ, āpattādhikaraṇaṃ, kiccādhikaraṇaṃ. Cattāro parisadūsanā – bhikkhu dussīlo pāpadhammo parisadūsano, bhikkhunī dussīlā pāpadhammā parisadūsanā, upāsako dussīlo pāpadhammo parisadūsano, upāsikā dussīlā pāpadhammā parisadūsanā. Cattāro parisasobhanā – bhikkhu sīlavā kalyāṇadhammo parisasobhano, bhikkhunī sīlavatī kalyāṇadhammā parisasobhanā, upāsako sīlavā kalyāṇadhammo parisasobhano, upāsikā sīlavatī kalyāṇadhammā parisasobhanā.

ต้องอาบัติด้วยอาการ 4 อย่าง คือ ต้องด้วยกาย ต้องด้วยวาจา ต้องด้วยกายและวาจา ต้องด้วยกรรมวาจา ต้องอาบัติด้วยอาการอื่นอีก 4 อย่าง คือ (ต้อง) ในท่ามกลางสงฆ์ (ต้อง) ในท่ามกลางคณะ (ต้อง) ในสำนักของบุคคล (ต้อง) ด้วยการปรากฏแห่งเพศ ออกจากอาบัติด้วยอาการ 4 อย่าง คือ ออกด้วยกาย ออกด้วยวาจา ออกด้วยกายและวาจา ออกด้วยกรรมวาจา ออกจากอาบัติด้วยอาการอื่นอีก 4 อย่าง คือ (ออก) ในท่ามกลางสงฆ์ (ออก) ในท่ามกลางคณะ (ออก) ในสำนักของบุคคล (ออก) ด้วยการปรากฏแห่งเพศ (ภิกษุผู้มีเพศแปรไป) ย่อมละเพศเดิมพร้อมกับการได้เพศใหม่ ตั้งอยู่ในเพศหลัง วิญญัติทั้งหลายย่อมระงับไป บัญญัติทั้งหลายย่อมดับไป (ภิกษุณีผู้มีเพศแปรไป) ย่อมละเพศหลังพร้อมกับการได้เพศใหม่ ตั้งอยู่ในเพศเดิม วิญญัติทั้งหลายย่อมระงับไป บัญญัติทั้งหลายย่อมดับไป การโจทนา 4 อย่าง คือ โจทนาด้วยศีลวิบัติ โจทนาด้วยอาจารวิบัติ โจทนาด้วยทิฏฐิวิบัติ โจทนาด้วยอาชีววิบัติ ปริวาส 4 อย่าง คือ ปฏิจฉันนปริวาส อัปปฏิจฉันนปริวาส สุทธันตปริวาส สโมธานปริวาส มานัต 4 อย่าง คือ ปฏิจฉันนมานัต อัปปฏิจฉันนมานัต ปักขมานัต สโมธานมานัต รัตติเฉทของภิกษุผู้ประพฤติมานัต 4 อย่าง คือ การอยู่ร่วม การอยู่ปราศ การไม่บอกวัตร การประพฤติในคณะที่หย่อน (กว่า 4 รูป) สามุกกังสา (มหาปเทส) 4 อย่าง ของที่รับประเคนแล้วบริโภคได้ 4 อย่าง คือ ยาวกาลิก ยามกาลิก สัตตาหกาลิก ยาวชีวิก มหาวิกัติ 4 อย่าง คือ อุจจาระ ปัสสาวะ เถ้า ดิน กรรม 4 อย่าง คือ อปโลกนกรรม ญัตติกรรม ญัตติทุติยกรรม ญัตติจตุตถกรรม กรรมอื่นอีก 4 อย่าง คือ กรรมที่เป็นวรรค ทำโดยอธรรม กรรมที่เป็นสมัคคะ ทำโดยอธรรม กรรมที่เป็นวรรค ทำโดยธรรม กรรมที่เป็นสมัคคะ ทำโดยธรรม วิบัติ 4 อย่าง คือ ศีลวิบัติ อาจารวิบัติ ทิฏฐิวิบัติ อาชีววิบัติ อธิกรณ์ 4 อย่าง คือ วิวาทาธิกรณ์ อนุวาทาธิกรณ์ อาปัตตาธิกรณ์ กิจจาธิกรณ์ คนที่ทำให้บริษัทเสื่อมเสีย 4 จำพวก คือ ภิกษุผู้ทุศีล มีธรรมอันเลวทราม เป็นผู้ทำให้บริษัทเสื่อมเสีย ภิกษุณีผู้ทุศีล มีธรรมอันเลวทราม เป็นผู้ทำให้บริษัทเสื่อมเสีย อุบาสกผู้ทุศีล มีธรรมอันเลวทราม เป็นผู้ทำให้บริษัทเสื่อมเสีย อุบาสิกาผู้ทุศีล มีธรรมอันเลวทราม เป็นผู้ทำให้บริษัทเสื่อมเสีย คนที่ทำให้บริษัทงดงาม 4 จำพวก คือ ภิกษุผู้มีศีล มีธรรมอันงาม เป็นผู้ทำให้บริษัทงดงาม ภิกษุณีผู้มีศีล มีธรรมอันงาม เป็นผู้ทำให้บริษัทงดงาม อุบาสกผู้มีศีล มีธรรมอันงาม เป็นผู้ทำให้บริษัทงดงาม อุบาสิกาผู้มีศีล มีธรรมอันงาม เป็นผู้ทำให้บริษัทงดงาม

Atthāpatti āgantuko āpajjati, no āvāsiko; atthāpatti āvāsiko āpajjati, no āgantuko; atthāpatti āgantuko ceva āpajjati āvāsiko ca atthāpatti neva āgantuko āpajjati, no āvāsiko. Atthāpatti gamiko āpajjati, no āvāsiko; atthāpatti āvāsiko āpajjati, no gamiko; atthāpatti gamiko ceva āpajjati āvāsiko ca; atthāpatti neva gamiko āpajjati no āvāsiko. Atthi vatthunānattatā no āpattinānattatā, atthi āpattinānattatā no vatthunānattatā, atthi vatthunānattatā ceva āpattinānattatā ca, atthi neva vatthunānattatā no āpattinānattatā. Atthi vatthusabhāgatā no āpattisabhāgatā, atthi āpattisabhāgatā no vatthusabhāgatā, atthi vatthusabhāgatā ceva āpattisabhāgatā ca atthi neva vatthusabhāgatā no āpattisabhāgatā. Atthāpatti upajjhāyo āpajjati no saddhivihāriko, atthāpatti saddhivihāriko āpajjati no upajjhāyo, atthāpatti upajjhāyo ceva āpajjati saddhivihāriko ca, atthāpatti neva upajjhāyo āpajjati no saddhivihāriko. Atthāpatti ācariyo āpajjati [Pg.227] no antevāsiko, atthāpatti antevāsiko āpajjati no ācariyo, atthāpatti ācariyo ceva āpajjati antevāsiko ca, atthāpatti neva ācariyo āpajjati no antevāsiko. Cattāro paccayā anāpatti vassacchedassa – saṅgho vā bhinno hoti, saṅghaṃ vā bhinditukāmā honti, jīvitantarāyo vā hoti, brahmacariyantarāyo vā hoti. Cattāri vacīduccaritāni – musāvādo, pisuṇā vācā, pharusā vācā, samphappalāpo. Cattāri vacīsucaritāni – saccavācā, apisuṇā vācā, saṇhā vācā, mantā bhāsā. Atthi ādiyanto garukaṃ āpattiṃ āpajjati, payojento lahukaṃ; atthi ādiyanto lahukaṃ āpattiṃ āpajjati, payojento garukaṃ, atthi ādiyantopi payojentopi garukaṃ āpattiṃ āpajjati; atthi ādiyantopi payojentopi lahukaṃ āpattiṃ āpajjati.

มีอาบัติที่ภิกษุอาคันตุกะต้อง แต่ภิกษุอาวาสิกไม่ต้อง; มีอาบัติที่ภิกษุอาวาสิกะต้อง แต่ภิกษุอาคันตุกะไม่ต้อง; มีอาบัติที่ทั้งภิกษุอาคันตุกะและภิกษุอาวาสิกะต้อง; มีอาบัติที่ทั้งภิกษุอาคันตุกะและภิกษุอาวาสิกะไม่ต้อง มีอาบัติที่ภิกษุผู้จะไปต้อง แต่ภิกษุอาวาสิกไม่ต้อง; มีอาบัติที่ภิกษุอาวาสิกะต้อง แต่ภิกษุผู้จะไปไม่ต้อง; มีอาบัติที่ทั้งภิกษุผู้จะไปและภิกษุอาวาสิกะต้อง; มีอาบัติที่ทั้งภิกษุผู้จะไปและภิกษุอาวาสิกะไม่ต้อง มีที่วัตถุต่างกัน แต่อาบัติไม่ต่างกัน, มีที่อาบัติต่างกัน แต่วัตถุไม่ต่างกัน, มีที่ทั้งวัตถุและอาบัติต่างกัน, มีที่ทั้งวัตถุและอาบัติไม่ต่างกัน มีที่วัตถุเสมอกัน แต่อาบัติไม่เสมอกัน, มีที่อาบัติเสมอกัน แต่วัตถุไม่เสมอกัน, มีที่ทั้งวัตถุและอาบัติเสมอกัน, มีที่ทั้งวัตถุและอาบัติไม่เสมอกัน มีอาบัติที่อุปัชฌาย์ต้อง แต่สัทธิวิหาริกไม่ต้อง, มีอาบัติที่สัทธิวิหาริกต้อง แต่อุปัชฌาย์ไม่ต้อง, มีอาบัติที่ทั้งอุปัชฌาย์และสัทธิวิหาริกต้อง, มีอาบัติที่ทั้งอุปัชฌาย์และสัทธิวิหาริกไม่ต้อง มีอาบัติที่อาจารย์ต้อง แต่อันเตวาสิกไม่ต้อง, มีอาบัติที่อันเตวาสิกต้อง แต่อาจารย์ไม่ต้อง, มีอาบัติที่ทั้งอาจารย์และอันเตวาสิกต้อง, มีอาบัติที่ทั้งอาจารย์และอันเตวาสิกไม่ต้อง เหตุแห่งการขาดพรรษาที่ไม่เป็นอาบัติ 4 อย่าง คือ สงฆ์แตกกัน หรือ มีผู้ประสงค์จะทำลายสงฆ์ หรือ มีอันตรายแก่ชีวิต หรือ มีอันตรายแก่พรหมจรรย์ วจีทุจริต 4 อย่าง คือ มุสาวาท ปิสุณาวาจา ผรุสวาจา สัมผัปปลาปะ วจีสุจริต 4 อย่าง คือ สัจจวาจา อปิสุณาวาจา สัณหวาจา มันตาภาสา มีที่ผู้รับต้องอาบัติหนัก แต่ผู้ให้ต้องอาบัติเบา; มีที่ผู้รับต้องอาบัติเบา แต่ผู้ให้ต้องอาบัติหนัก; มีที่ทั้งผู้รับและผู้ให้ต้องอาบัติหนัก; มีที่ทั้งผู้รับและผู้ให้ต้องอาบัติเบา

Atthi puggalo abhivādanāraho, no paccuṭṭhānāraho; atthi puggalo paccuṭṭhānāraho, no abhivādanāraho; atthi puggalo abhivādanāraho ceva paccuṭṭhānāraho ca; atthi puggalo neva abhivādanāraho no paccuṭṭhānāraho. Atthi puggalo āsanāraho, no abhivādanāraho; atthi puggalo abhivādanāraho, no āsanāraho; atthi puggalo āsanāraho ceva abhivādanāraho ca; atthi puggalo neva āsanāraho no abhivādanāraho. Atthāpatti kāle āpajjati, no vikāle; atthāpatti vikāle āpajjati, no kāle; atthāpatti kāle ceva āpajjati vikāle ca; atthāpatti neva kāle āpajjati no vikāle. Atthi paṭiggahitaṃ kāle kappati, no vikāle; atthi paṭiggahitaṃ vikāle kappati, no kāle; atthi paṭiggahitaṃ kāle ceva kappati vikāle ca; atthi paṭiggahitaṃ neva kāle kappati no vikāle. Atthāpatti paccantimesu janapadesu āpajjati, no majjhimesu; atthāpatti majjhimesu janapadesu āpajjati, no paccantimesu; atthāpatti paccantimesu ceva janapadesu āpajjati majjhimesu ca; atthāpatti neva paccantimesu janapadesu āpajjati no majjhimesu. Atthi paccantimesu janapadesu kappati, no majjhimesu; atthi majjhimesu janapadesu kappati, no paccantimesu; atthi paccantimesu ceva janapadesu kappati majjhimesu ca; atthi neva paccantimesu janapadesu kappati no [Pg.228] majjhimesu. Atthāpatti anto āpajjati, no bahi; atthāpatti bahi āpajjati, no anto; atthāpatti anto ceva āpajjati bahi ca; atthāpatti neva anto āpajjati no bahi. Atthāpatti antosīmāya āpajjati, no bahisīmāya; atthāpatti bahisīmāya āpajjati, no antosīmāya; atthāpatti antosīmāya ceva āpajjati bahisīmāya ca; atthāpatti neva antosīmāya āpajjati no bahisīmāya. Atthāpatti gāme āpajjati, no araññe; atthāpatti araññe āpajjati, no gāme; atthāpatti gāme ceva āpajjati araññe ca; atthāpatti neva gāme āpajjati no araññe.

บุคคลผู้ควรแก่การไหว้ แต่ไม่ควรแก่การลุกรับ มีอยู่. บุคคลผู้ควรแก่การลุกรับ แต่ไม่ควรแก่การไหว้ มีอยู่. บุคคลผู้ควรแก่การไหว้ด้วย ควรแก่การลุกรับด้วย มีอยู่. บุคคลผู้ไม่ควรแก่การไหว้ด้วย ไม่ควรแก่การลุกรับด้วย มีอยู่. บุคคลผู้ควรแก่อาสนะ แต่ไม่ควรแก่การไหว้ มีอยู่. บุคคลผู้ควรแก่การไหว้ แต่ไม่ควรแก่อาสนะ มีอยู่. บุคคลผู้ควรแก่อาสนะด้วย ควรแก่การไหว้ด้วย มีอยู่. บุคคลผู้ไม่ควรแก่อาสนะด้วย ไม่ควรแก่การไหว้ด้วย มีอยู่. อาบัติที่ต้องในกาล แต่ไม่ต้องในวิกาล มีอยู่. อาบัติที่ต้องในวิกาล แต่ไม่ต้องในกาล มีอยู่. อาบัติที่ต้องในกาลด้วย ในวิกาลด้วย มีอยู่. อาบัติที่ไม่ต้องในกาลด้วย ไม่ต้องในวิกาลด้วย มีอยู่. ของที่รับประเคนแล้ว สมควรในกาล แต่ไม่สมควรในวิกาล มีอยู่. ของที่รับประเคนแล้ว สมควรในวิกาล แต่ไม่สมควรในกาล มีอยู่. ของที่รับประเคนแล้ว สมควรในกาลด้วย ในวิกาลด้วย มีอยู่. ของที่รับประเคนแล้ว ไม่สมควรในกาลด้วย ไม่สมควรในวิกาลด้วย มีอยู่. อาบัติที่ต้องในปัจจันตชนบท แต่ไม่ต้องในมัชฌิมชนบท มีอยู่. อาบัติที่ต้องในมัชฌิมชนบท แต่ไม่ต้องในปัจจันตชนบท มีอยู่. อาบัติที่ต้องในปัจจันตชนบทด้วย ในมัชฌิมชนบทด้วย มีอยู่. อาบัติที่ไม่ต้องในปัจจันตชนบทด้วย ไม่ต้องในมัชฌิมชนบทด้วย มีอยู่. กรรมที่สมควรในปัจจันตชนบท แต่ไม่สมควรในมัชฌิมชนบท มีอยู่. กรรมที่สมควรในมัชฌิมชนบท แต่ไม่สมควรในปัจจันตชนบท มีอยู่. กรรมที่สมควรในปัจจันตชนบทด้วย ในมัชฌิมชนบทด้วย มีอยู่. กรรมที่ไม่สมควรในปัจจันตชนบทด้วย ไม่สมควรในมัชฌิมชนบทด้วย มีอยู่. อาบัติที่ต้องภายใน แต่ไม่ต้องภายนอก มีอยู่. อาบัติที่ต้องภายนอก แต่ไม่ต้องภายใน มีอยู่. อาบัติที่ต้องภายในด้วย ภายนอกด้วย มีอยู่. อาบัติที่ไม่ต้องภายในด้วย ไม่ต้องภายนอกด้วย มีอยู่. อาบัติที่ต้องภายในสีมา แต่ไม่ต้องภายนอกสีมา มีอยู่. อาบัติที่ต้องภายนอกสีมา แต่ไม่ต้องภายในสีมา มีอยู่. อาบัติที่ต้องภายในสีมาด้วย ภายนอกสีมาด้วย มีอยู่. อาบัติที่ไม่ต้องภายในสีมาด้วย ไม่ต้องภายนอกสีมาด้วย มีอยู่. อาบัติที่ต้องในบ้าน แต่ไม่ต้องในป่า มีอยู่. อาบัติที่ต้องในป่า แต่ไม่ต้องในบ้าน มีอยู่. อาบัติที่ต้องในบ้านด้วย ในป่าด้วย มีอยู่. อาบัติที่ไม่ต้องในบ้านด้วย ไม่ต้องในป่าด้วย มีอยู่.

Catasso codanā – vatthusandassanā, āpattisandassanā, saṃvāsapaṭikkhepo, sāmīcipaṭikkhepo. Cattāro pubbakiccā. Cattāro pattakallā. Cattāri anaññapācittiyāni. Catasso bhikkhusammutiyo. Cattāri agatigamanāni – chandāgatiṃ gacchati, dosāgatiṃ gacchati, mohāgatiṃ gacchati, bhayāgatiṃ gacchati. Cattāri nāgatigamanāni – na chandāgatiṃ gacchati, na dosāgatiṃ gacchati, na mohāgatiṃ gacchati, na bhayāgatiṃ gacchati. Catūhaṅgehi samannāgato alajjī bhikkhu saṅghaṃ bhindati – chandāgatiṃ gacchanto, dosāgatiṃ gacchanto, mohāgatiṃ gacchanto, bhayāgatiṃ gacchanto. Catūhaṅgehi samannāgato pesalo bhikkhu bhinnaṃ saṅghaṃ samaggaṃ karoti – na chandāgatiṃ gacchanto, na dosāgatiṃ gacchanto, na mohāgatiṃ gacchanto, na bhayāgatiṃ gacchanto. Catūhaṅgehi samannāgatassa bhikkhuno vinayo na pucchitabbo – chandāgatiṃ gacchati, dosāgatiṃ gacchati, mohāgatiṃ gacchati, bhayāgatiṃ gacchati. Catūhaṅgehi samannāgatena bhikkhunā vinayo na pucchitabbo – chandāgatiṃ gacchati, dosāgatiṃ gacchati, mohāgatiṃ gacchati, bhayāgatiṃ gacchati. Catūhaṅgehi samannāgatassa bhikkhuno vinayo na vissajjetabbo – chandāgatiṃ gacchati, dosāgatiṃ gacchati, mohāgatiṃ gacchati, bhayāgatiṃ gacchati. Catūhaṅgehi samannāgatena bhikkhunā vinayo na vissajjetabbo – chandāgatiṃ gacchati, dosāgatiṃ gacchati, mohāgatiṃ gacchati, bhayāgatiṃ gacchati. Catūhaṅgehi samannāgatassa bhikkhuno anuyogo na dātabbo – chandāgatiṃ gacchati, dosāgatiṃ gacchati, mohāgatiṃ gacchati, bhayāgatiṃ gacchati. Catūhaṅgehi [Pg.229] samannāgate bhikkhunā saddhiṃ vinayo na sākacchitabbo – chandāgatiṃ gacchati, dosāgatiṃ gacchati, mohāgatiṃ gacchati, bhayāgatiṃ gacchati. Atthāpatti gilāno āpajjati, no agilāno; atthāpatti agilāno āpajjati, no gilāno; atthāpatti gilāno ceva āpajjati agilāno ca; atthāpatti neva gilāno āpajjati no agilāno. Cattāri adhammikāni pātimokkhaṭṭhapanāni. Cattāri dhammikāni pātimokkhaṭṭhapanāni.

โจทนา 4 อย่าง คือ การโจทนาโดยแสดงวัตถุ, การโจทนาโดยแสดงอาบัติ, การโจทนาโดยห้ามสังวาส, การโจทนาโดยห้ามสามีจิกรรม. ปุพพกิจ 4 อย่าง. ปัตตากัลละ 4 อย่าง. อนัญญปาจิตตีย์ 4 อย่าง. ภิกขุสมมุติ 4 อย่าง. อคติคมนะ 4 อย่าง คือ ย่อมถึงฉันทาคติ, ย่อมถึงโทสาคติ, ย่อมถึงโมหาคติ, ย่อมถึงภยาคติ. การไม่ถึงอคติ 4 อย่าง คือ ไม่ถึงฉันทาคติ, ไม่ถึงโทสาคติ, ไม่ถึงโมหาคติ, ไม่ถึงภยาคติ. ภิกษุผู้ไม่ละอาย ประกอบด้วยองค์ 4 ย่อมทำสงฆ์ให้แตกกัน คือ เป็นผู้ถึงฉันทาคติ, เป็นผู้ถึงโทสาคติ, เป็นผู้ถึงโมหาคติ, เป็นผู้ถึงภยาคติ. ภิกษุผู้มีศีลเป็นที่รัก ประกอบด้วยองค์ 4 ย่อมทำสงฆ์ที่แตกกันแล้วให้สามัคคีกัน คือ เป็นผู้ไม่ถึงฉันทาคติ, เป็นผู้ไม่ถึงโทสาคติ, เป็นผู้ไม่ถึงโมหาคติ, เป็นผู้ไม่ถึงภยาคติ. ไม่พึงถามวินัยกะภิกษุผู้ประกอบด้วยองค์ 4 คือ ย่อมถึงฉันทาคติ, ย่อมถึงโทสาคติ, ย่อมถึงโมหาคติ, ย่อมถึงภยาคติ. ภิกษุผู้ประกอบด้วยองค์ 4 ไม่พึงถามวินัย คือ ย่อมถึงฉันทาคติ, ย่อมถึงโทสาคติ, ย่อมถึงโมหาคติ, ย่อมถึงภยาคติ. ไม่พึงวิสัชนาวินัยแก่ภิกษุผู้ประกอบด้วยองค์ 4 คือ ย่อมถึงฉันทาคติ, ย่อมถึงโทสาคติ, ย่อมถึงโมหาคติ, ย่อมถึงภยาคติ. ภิกษุผู้ประกอบด้วยองค์ 4 ไม่พึงวิสัชนาวินัย คือ ย่อมถึงฉันทาคติ, ย่อมถึงโทสาคติ, ย่อมถึงโมหาคติ, ย่อมถึงภยาคติ. ไม่พึงให้โอกาสซักถามแก่ภิกษุผู้ประกอบด้วยองค์ 4 คือ ย่อมถึงฉันทาคติ, ย่อมถึงโทสาคติ, ย่อมถึงโมหาคติ, ย่อมถึงภยาคติ. ไม่พึงสนทนาวินัยกับภิกษุผู้ประกอบด้วยองค์ 4 คือ ย่อมถึงฉันทาคติ, ย่อมถึงโทสาคติ, ย่อมถึงโมหาคติ, ย่อมถึงภยาคติ. อาบัติที่ภิกษุไข้ต้อง แต่ภิกษุไม่ไข้ไม่ต้อง มีอยู่. อาบัติที่ภิกษุไม่ไข้ต้อง แต่ภิกษุไข้ไม่ต้อง มีอยู่. อาบัติที่ภิกษุไข้ด้วย ภิกษุไม่ไข้ด้วยต้อง มีอยู่. อาบัติที่ภิกษุไข้ด้วย ภิกษุไม่ไข้ด้วยไม่ต้อง มีอยู่. การงดปาฏิโมกข์ที่ไม่เป็นธรรม 4 อย่าง. การงดปาฏิโมกข์ที่เป็นธรรม 4 อย่าง.

Catukkaṃ niṭṭhitaṃ.

จตุกกะ จบแล้ว

Tassuddānaṃ –

อุทานคาถาของจตุกกะนั้น

Sakavācāya kāyena, pasutto ca acittako;

Āpajjanto ca kammena, vohārā caturo tathā.

สกวาจาจตุกกะ, กายจตุกกะ, ปสุตตจตุกกะ, อจิตตกจตุกกะ, อาปัชชันตจตุกกะ, กัมมจตุกกะ, และโวหาร ๔ อย่างก็ฉันนั้น

Bhikkhūnaṃ bhikkhunīnañca, parikkhāro ca sammukhā;

Ajānakāye majjhe ca, vuṭṭhāti duvidhā tathā.

ภิกขุจตุกกะและภิกขุนีจตุกกะ, ปริกขารจตุกกะ, สัมมุขาจตุกกะ, อชานันตจตุกกะ, กายจตุกกะ, สังฆมัชเฌจตุกกะ, และวุฏฐานะ ๒ อย่างก็ฉันนั้น

Paṭilābhena codanā, parivāsā ca vuccati;

Mānattacārikā cāpi, sāmukkaṃsā paṭiggahi.

ปฏิลาภจตุกกะ, โจทนาจตุกกะ, และปริวาสจตุกกะ, มานัตตจตุกกะและมานัตตจาริกจตุกกะ, สามุกกังสจตุกกะ, ปฏิคคหิตจตุกกะ

Mahāvikaṭakammāni, puna kamme vipattiyo;

Adhikaraṇā dussīlā ca, sobhanāgantukena ca.

มหาวิกฏจตุกกะ, กัมมจตุกกะ, อปรัมมจตุกกะ, วิปัตติจตุกกะ, อธิกรณจตุกกะ, ทุสสีลจตุกกะ, โสภณจตุกกะ, และอาคันตุกจตุกกะ

Gamiko vatthunānattā, sabhāgupajjhāyena ca;

Ācariyo paccayā vā, duccaritaṃ sucaritaṃ.

คมิกจตุกกะ (หมวด 4 ว่าด้วยภิกษุผู้เดินทาง) วัตถุนานัตตตาจตุกกะ (หมวด 4 ว่าด้วยความต่างแห่งวัตถุ) วัตถุสภาคตาจตุกกะและอุปัชฌายจตุกกะ อาจริยจตุกกะ (หมวด 4 ว่าด้วยอาจารย์) ปัจจยจตุกกะ (หมวด 4 ว่าด้วยปัจจัย) วจีทุจริตจตุกกะ (หมวด 4 ว่าด้วยวจีทุจริต) และวจีสุจริตจตุกกะ (หมวด 4 ว่าด้วยวจีสุจริต)

Ādiyanto puggalo ca, araho āsanena ca;

Kāle ca kappati ceva, paccantimesu kappati.

อาทิยันตจตุกกะ (หมวด 4 ว่าด้วยเบื้องต้นและที่สุด) อภิวาทนบุคคลจตุกกะ (หมวด 4 ว่าด้วยบุคคลผู้ควรแก่การไหว้) อาสนารหบุคคลจตุกกะ (หมวด 4 ว่าด้วยบุคคลผู้ควรแก่อาสนะ) กาลจตุกกะ (หมวด 4 ว่าด้วยกาล) ปฏิคคหิตกาลจตุกกะที่กำหนดด้วยบทว่า กัปปติ ปฐมปัจจันติมจตุกกะ (หมวด 4 ว่าด้วยปัจจันตชนบท หมวดที่ 1) และทุติยปัจจันติมจตุกกะ (หมวด 4 ว่าด้วยปัจจันตชนบท หมวดที่ 2)

Anto anto ca sīmāya, gāme ca codanāya ca;

Pubbakiccaṃ pattakallaṃ, anaññā sammutiyo ca.

อันตจตุกกะ (หมวด 4 ว่าด้วยที่สุด) อันโตสีมจตุกกะ (หมวด 4 ว่าด้วยภายในสีมา) คามจตุกกะ (หมวด 4 ว่าด้วยบ้าน) โจทนาจตุกกะ (หมวด 4 ว่าด้วยการโจท) ปุพพกิจจจตุกกะ (หมวด 4 ว่าด้วยบุพกิจ) ปัตตัลลจตุกกะ (หมวด 4 ว่าด้วยความพร้อมแห่งบาตร) อนัญญปาจิตติยจตุกกะ (หมวด 4 ว่าด้วยอนัญญปาจิตตีย์) และภิกขุสัมมุติจตุกกะ (หมวด 4 ว่าด้วยสมมติภิกษุ)

Agati nāgati ceva, alajjī pesalena ca;

Pucchitabbā duve ceva, vissajjeyyā tathā duve;

Anuyogo ca sākacchā, gilāno ṭhapanena cāti.

อคติคมนจตุกกะ (หมวด 4 ว่าด้วยการถึงอคติ) นาคติคมนจตุกกะ (หมวด 4 ว่าด้วยการไม่ถึงอคติ) อลัชชีจตุกกะ (หมวด 4 ว่าด้วยภิกษุผู้ไม่ละอาย) เปสลจตุกกะ (หมวด 4 ว่าด้วยภิกษุผู้มีศีลเป็นที่รัก) นปุจฉิตัพพจตุกกะ 2 หมวด นวิสัชเชตัพพจตุกกะ 2 หมวด อนุโยคนทาตัพพจตุกกะ (หมวด 4 ว่าด้วยการไม่พึงให้ซักไซ้) นสากัจฉาตัพพจตุกกะ (หมวด 4 ว่าด้วยการไม่พึงสนทนา) คิลานจตุกกะ (หมวด 4 ว่าด้วยภิกษุไข้) และอธัมมิกปาติโมกขัฏฐปนจตุกกะ (หมวด 4 ว่าด้วยการงดปาติโมกข์โดยไม่เป็นธรรม) และธัมมิกปาติโมกขัฏฐปนจตุกกะ (หมวด 4 ว่าด้วยการงดปาติโมกข์โดยธรรม)

5. Pañcakavāro

๕. ปัญจกวาร (วาระว่าด้วยหมวด 5)

325. Pañca [Pg.230] āpattiyo. Pañca āpattikkhandhā. Pañca vinītavatthūni. Pañca kammāni ānantarikāni. Pañca puggalā niyatā. Pañca chedanakā āpattiyo. Pañcahākārehi āpattiṃ āpajjati. Pañca āpattiyo. Musāvādapaccayā pañcahākārehi kammaṃ na upeti – sayaṃ vā kammaṃ na karoti, paraṃ vā na ajjhesati, chandaṃ vā pārisuddhiṃ vā na deti, kayiramāne kamme paṭikkosati, kate vā pana kamme adhammadiṭṭhi hoti. Pañcahākārehi kammaṃ upeti – sayaṃ vā kammaṃ karoti, paraṃ vā ajjhesati, chandaṃ vā pārisuddhiṃ vā deti, kayiramāne kamme nappaṭikkosati, kate vā pana kamme dhammadiṭṭhi hoti. Pañca piṇḍapātikassa bhikkhuno kappanti – anāmantacāro, gaṇabhojanaṃ, paramparabhojanaṃ, anadhiṭṭhānaṃ, avikappanā. Pañcahaṅgehi samannāgato bhikkhu ussaṅkitaparisaṅkito hoti – pāpabhikkhupi akuppadhammopi vesiyāgocaro vā hoti, vidhavāgocaro vā hoti, thullakumārigocaro vā hoti, paṇḍakagocaro vā hoti, bhikkhunigocaro vā hoti. Pañca telāni – tilatelaṃ, sāsapatelaṃ, madhukatelaṃ, eraṇḍakatelaṃ, vasātelaṃ. Pañca vasāni – acchavasaṃ, macchavasaṃ, susukāvasaṃ, sūkaravasaṃ, gadrabhavasaṃ. Pañca byasanāni – ñātibyasanaṃ, bhogabyasanaṃ, rogabyasanaṃ, sīlabyasanaṃ, diṭṭhibyasanaṃ. Pañca sampadā – ñātisampadā, bhogasampadā, arogasampadā, sīlasampadā, diṭṭhisampadā. Pañca nissayapaṭippassaddhiyo upajjhāyamhā – upajjhāyo pakkanto vā hoti, vibbhanto vā, kālaṅkato vā, pakkhasaṅkanto vā, āṇattiyeva pañcamī. Pañca puggalā na upasampādetabbā – addhānahīno, aṅgahīno, vatthuvipanno, karaṇadukkaṭako, aparipūro. Pañca paṃsukūlāni – sosānikaṃ, pāpaṇikaṃ, undūrakkhāyikaṃ, upacikakkhāyikaṃ, aggidaḍḍhaṃ. Aparānipi pañca paṃsukūlāni – gokhāyikaṃ, ajakkhāyikaṃ, thūpacīvaraṃ, ābhisekikaṃ, gatapaṭiyāgataṃ. Pañca avahārā – theyyāvahāro, pasayhāvahāro, parikappāvahāro, paṭicchannāvahāro, kusāvahāro. Pañca mahācorā santo saṃvijjamānā lokasmiṃ. Pañca avissajjaniyāni. Pañca avebhaṅgiyāni. Pañcāpattiyo kāyato samuṭṭhanti, na vācato na cittato. Pañcāpattiyo kāyato ca vācato ca samuṭṭhanti, [Pg.231] cittato. Pañcāpattiyo desanāgāminiyo. Pañca saṅghā. Pañca pātimokkhuddesā. Sabbapaccantimesu janapadesu vinayadharapañcamena gaṇena upasampādetabbaṃ. Pañcānisaṃsā kathinatthāre. Pañca kammāni. Yāvatatiyake pañca āpattiyo. Pañcahākārehi adinnaṃ ādiyantassa āpatti pārājikassa. Pañcahākārehi adinnaṃ ādiyantassa āpatti thullaccayassa. Pañcahākārehi adinnaṃ ādiyantassa āpatti dukkaṭassa. Pañca akappiyāni na paribhuñjitabbāni – adinnañca hoti, aviditañca hoti, akappiyañca hoti, appaṭiggahitañca hoti, akatātirittañca hoti. Pañca kappiyāni paribhuñjitabbāni – dinnañca hoti, viditañca hoti, kappiyañca hoti, paṭiggahitañca hoti, katātirittañca hoti. Pañca dānāni apuññāni puññasammatāni lokasmiṃ – majjadānaṃ, samajjadānaṃ, itthidānaṃ, usabhadānaṃ, cittakammadānaṃ. Pañca uppannā duppaṭivinodayā – uppanno rāgo duppaṭivinodayo, uppanno doso duppaṭivinodayo, uppanno moho duppaṭivinodayo, uppannaṃ paṭibhānaṃ duppaṭivinodayaṃ, uppannaṃ gamiyacittaṃ duppaṭivinodayaṃ. Pañcānisaṃsā sammajjaniyā – sakacittaṃ pasīdati, paracittaṃ pasīdati, devatā attamanā honti, pāsādikasaṃvattanikakammaṃ upacinati, kāyassa bhedā paraṃ maraṇā sugatiṃ saggaṃ lokaṃ upapajjati. Aparepi pañcānisaṃsā sammajjaniyā – sakacittaṃ pasīdati, paracittaṃ pasīdati, devatā attamanā honti, satthusāsanaṃ kataṃ hoti, pacchimā janatā diṭṭhānugatiṃ āpajjati.

๓๒๕. อาบัติ 5 อย่าง. อาปัตติขันธ์ 5. วินีตวัตถุ 5. อนันตริยกรรม 5. บุคคลผู้เที่ยง (จะได้รับผลกรรม) 5. เฉทนกอาบัติ 5. ต้องอาบัติด้วยอาการ 5 อย่าง. ต้องอาบัติ 5 อย่าง เพราะมุสาวาทเป็นปัจจัย. กรรมไม่สำเร็จด้วยอาการ 5 อย่าง คือ ตนเองไม่ทำกรรมบ้าง ไม่เชื้อเชิญผู้อื่นบ้าง ไม่ให้ฉันทะหรือความบริสุทธิ์บ้าง คัดค้านเมื่อกรรมกำลังทำอยู่บ้าง หรือเมื่อกรรมทำเสร็จแล้วกลับมีความเห็นว่าเป็นอธรรมบ้าง. กรรมสำเร็จด้วยอาการ 5 อย่าง คือ ตนเองทำกรรมบ้าง เชื้อเชิญผู้อื่นบ้าง ให้ฉันทะหรือความบริสุทธิ์บ้าง ไม่คัดค้านเมื่อกรรมกำลังทำอยู่บ้าง หรือเมื่อกรรมทำเสร็จแล้วกลับมีความเห็นว่าเป็นธรรมบ้าง. อานิสงส์ 5 อย่าง ย่อมควรแก่ภิกษุผู้ถือบิณฑปาติกธุดงค์ คือ อนามันตจาร (เที่ยวไปโดยไม่ต้องบอกลา) คณโภชนะ ปรัมปรโภชนะ อนธิฏฐาน (ไม่ต้องอธิษฐานสมัย) และอวิกัปปนา (ไม่ต้องวิกัปอาหารที่คาดว่าจะได้). ภิกษุผู้ประกอบด้วยองค์ 5 ย่อมเป็นที่น่ารังเกียจสงสัย แม้จะเป็นภิกษุชั่วหรือเป็นพระอรหันต์ผู้มีธรรมไม่กำเริบ คือ มีหญิงแพศยาเป็นโคจรบ้าง มีหญิงหม้ายเป็นโคจรบ้าง มีสาวเทื้อเป็นโคจรบ้าง มีบัณเฑาะก์เป็นโคจรบ้าง หรือมีภิกษุณีเป็นโคจรบ้าง. น้ำมัน 5 อย่าง คือ น้ำมันงา น้ำมันเมล็ดพันธุ์ผักกาด น้ำมันมะทราง น้ำมันละหุ่ง น้ำมันเปลวสัตว์. น้ำมันเปลวสัตว์ 5 อย่าง คือ น้ำมันเปลวหมี น้ำมันเปลวปลา น้ำมันเปลวจระเข้ น้ำมันเปลวสุกร น้ำมันเปลวลา. ความวิบัติ 5 อย่าง คือ ความวิบัติแห่งญาติ ความวิบัติแห่งโภคะ ความวิบัติแห่งโรค ความวิบัติแห่งศีล ความวิบัติแห่งทิฏฐิ. ความสมบูรณ์ 5 อย่าง คือ ความสมบูรณ์แห่งญาติ ความสมบูรณ์แห่งโภคะ ความสมบูรณ์แห่งความไม่มีโรค ความสมบูรณ์แห่งศีล ความสมบูรณ์แห่งทิฏฐิ. การระงับนิสัยจากอุปัชฌาย์ 5 อย่าง คือ อุปัชฌาย์หลีกไปเสียบ้าง สึกเสียบ้าง มรณภาพบ้าง ไปเข้ารีตเดียรถีย์บ้าง และการขับไล่เป็นข้อที่ 5. บุคคล 5 จำพวก ไม่พึงให้อุปสมบท คือ ผู้มีอายุหย่อน ผู้มีอวัยวะบกพร่อง ผู้มีวัตถุวิบัติ ผู้ทำกรรมชั่วช้า และผู้มีบริขารไม่ครบ. ผ้าบังสุกุล 5 อย่าง คือ ผ้าที่ตกอยู่ในป่าช้า ผ้าที่ตกอยู่ที่ตลาด ผ้าที่หนูกัด ผ้าที่ปลวกกัด ผ้าที่ไฟไหม้. ผ้าบังสุกุลแม้อื่นอีก 5 อย่าง คือ ผ้าที่วัวเคี้ยว ผ้าที่แพะเคี้ยว ผ้าที่ใช้พันเจดีย์ ผ้าที่เขาทิ้งไว้ในที่ทำพิธีอภิเษกหรือที่อาบน้ำ ผ้าที่นำไปป่าช้าแล้วนำกลับมา. อวหาร (การลัก) 5 อย่าง คือ เถยยาวหาร (ลักโดยอาการแห่งโจร) ปสัยหาวหาร (ลักโดยการข่มขู่) ปริกัปปาวหาร (ลักโดยกำหนดเอา) ปฏิจฉันนาวหาร (ลักโดยซ่อนเร้น) กุสาวหาร (ลักโดยเปลี่ยนสลาก). มหาโจร 5 จำพวก มีปรากฏอยู่ในโลก. ของที่ไม่พึงสละ 5 อย่าง. ของที่ไม่พึงแบ่ง 5 อย่าง. อาบัติ 5 อย่าง เกิดขึ้นทางกาย ไม่เกิดขึ้นทางวาจา ไม่เกิดขึ้นทางจิต. อาบัติ 5 อย่าง เกิดขึ้นทางกายและทางวาจา ไม่เกิดขึ้นทางจิต. อาบัติ 5 อย่าง เป็นเทสนาคามินี. สงฆ์ 5 จำพวก. ปาติโมกขุทเทส 5. ในปัจจันตชนบททั้งปวง พึงให้อุปสมบทด้วยคณะมีพระวินัยธรเป็นที่ 5. อานิสงส์ในการกรานกฐิน 5 อย่าง. กรรม 5 อย่าง. ในยาวตติยกะ มีอาบัติ 5 อย่าง. ภิกษุถือเอาของที่เจ้าของมิได้ให้ ด้วยองค์ 5 ต้องอาบัติปาราชิก. ภิกษุถือเอาของที่เจ้าของมิได้ให้ ด้วยองค์ 5 ต้องอาบัติถุลลัจจัย. ภิกษุถือเอาของที่เจ้าของมิได้ให้ ด้วยองค์ 5 ต้องอาบัติทุกกฏ. ของที่ไม่ควร 5 อย่าง ไม่พึงบริโภค คือ เป็นของที่เขาไม่ให้ด้วย เป็นของที่ไม่รู้ (ว่าเขาให้) ด้วย เป็นของไม่ควรด้วย เป็นของที่ยังไม่ได้รับประเคนด้วย และเป็นของที่ยังไม่ได้ทำเป็นอติเรกด้วย. ของที่ควร 5 อย่าง พึงบริโภคได้ คือ เป็นของที่เขาให้ด้วย เป็นของที่รู้ (ว่าเขาให้) ด้วย เป็นของที่ควรด้วย เป็นของที่รับประเคนแล้วด้วย และเป็นของที่ทำเป็นอติเรกแล้วด้วย. ทาน 5 อย่าง ที่โลกสมมติว่าเป็นบุญ แต่เป็นอบุญ คือ การให้สุรา การให้มหรสพ การให้สตรี การให้โคอุสภะ การให้ภาพจิตรกรรม. ธรรม 5 อย่างที่เกิดขึ้นแล้ว บรรเทาได้ยาก คือ ราคะที่เกิดขึ้นแล้ว บรรเทาได้ยาก, โทสะที่เกิดขึ้นแล้ว บรรเทาได้ยาก, โมหะที่เกิดขึ้นแล้ว บรรเทาได้ยาก, ปฏิภาณ (ความอยากจะพูด) ที่เกิดขึ้นแล้ว บรรเทาได้ยาก, จิตที่อยากจะเดินทางที่เกิดขึ้นแล้ว บรรเทาได้ยาก. อานิสงส์ของการกวาด 5 อย่าง คือ จิตของตนย่อมผ่องใส จิตของผู้อื่นย่อมผ่องใส เทวดาย่อมมีใจยินดี ย่อมสั่งสมกรรมอันเป็นไปเพื่อความเลื่อมใส เบื้องหน้าแต่การแตกแห่งกาย เพราะการตาย ย่อมเข้าถึงสุคติโลกสวรรค์. อานิสงส์ของการกวาดแม้อื่นอีก 5 อย่าง คือ จิตของตนย่อมผ่องใส จิตของผู้อื่นย่อมผ่องใส เทวดาย่อมมีใจยินดี ชื่อว่าได้ทำตามคำสอนของพระศาสดา และชนรุ่นหลังย่อมดำเนินตามเยี่ยงอย่างที่ได้เห็น.

Pañcahaṅgehi samannāgato vinayadharo ‘‘bālo’’ tveva saṅkhaṃ gacchati – attano bhāsapariyantaṃ na uggaṇhāti, parassa bhāsapariyantaṃ na uggaṇhāti, attano bhāsapariyantaṃ na uggahetvā parassa bhāsapariyantaṃ na uggahetvā adhammena kāreti appaṭiññāya. Pañcahaṅgehi samannāgato vinayadharo ‘‘paṇḍito’’ tveva saṅkhaṃ gacchati – attano bhāsapariyantaṃ uggaṇhāti, parassa bhāsapariyantaṃ uggaṇhāti, attano bhāsapariyantaṃ uggahetvā parassa bhāsapariyantaṃ uggahetvā dhammena kāreti paṭiññāya. Aparehipi pañcahaṅgehi samannāgato vinayadharo bālo tveva saṅkhaṃ gacchati – āpattiṃ na jānāti, āpattiyā mūlaṃ na jānāti, āpattisamudayaṃ [Pg.232] na jānāti, āpattinirodhaṃ na jānāti, āpattinirodhagāminiṃ paṭipadaṃ na jānāti. Pañcahaṅgehi samannāgato vinayadharo paṇḍito tveva saṅkhaṃ gacchati – āpattiṃ jānāti, āpattiyā mūlaṃ jānāti, āpattisamudayaṃ jānāti, āpattinirodhaṃ jānāti, āpattinirodhagāminiṃ paṭipadaṃ jānāti. Aparehipi pañcahaṅgehi samannāgato vinayadharo bālo tveva saṅkhaṃ gacchati – adhikaraṇaṃ na jānāti, adhikaraṇassa mūlaṃ na jānāti, adhikaraṇasamudayaṃ na jānāti, adhikaraṇanirodhaṃ na jānāti, adhikaraṇanirodhagāminiṃ paṭipadaṃ na jānāti. Pañcahaṅgehi samannāgato vinayadharo paṇḍito tveva saṅkhaṃ gacchati – adhikaraṇaṃ jānāti, adhikaraṇassa mūlaṃ jānāti, adhikaraṇasamudayaṃ jānāti, adhikaraṇanirodhaṃ jānāti, adhikaraṇanirodhagāminiṃ paṭipadaṃ jānāti. Aparehipi pañcahaṅgehi samannāgato vinayadharo bālo tveva saṅkhaṃ gacchati – vatthuṃ na jānāti, nidānaṃ na jānāti, paññattiṃ na jānāti, anupaññattiṃ na jānāti, anusandhivacanapathaṃ na jānāti. Pañcahaṅgehi samannāgato vinayadharo paṇḍito tveva saṅkhaṃ gacchati – vatthuṃ jānāti, nidānaṃ jānāti, paññattiṃ jānāti, anupaññattiṃ jānāti, anusandhivacanapathaṃ jānāti. Aparehipi pañcahaṅgehi samannāgato vinayadharo bālo tveva saṅkhaṃ gacchati – ñattiṃ na jānāti, ñattiyā karaṇaṃ na jānāti, na pubbakusalo hoti, na aparakusalo hoti, akālaññū ca hoti. Pañcahaṅgehi samannāgato vinayadharo paṇḍito tveva saṅkhaṃ gacchati – ñattiṃ jānāti, ñattiyā karaṇaṃ jānāti, pubbakusalo hoti, aparakusalo hoti, kālaññū ca hoti. Aparehipi pañcahaṅgehi samannāgato vinayadharo bālo tveva saṅkhaṃ gacchati – āpattānāpattiṃ na jānāti, lahukagarukaṃ āpattiṃ na jānāti, sāvasesānavasesaṃ āpattiṃ na jānāti, duṭṭhullāduṭṭhullaṃ āpattiṃ na jānāti, ācariyaparamparā kho panassa na suggahitā hoti na sumanasikatā na sūpadhāritā. Pañcahaṅgehi samannāgato vinayadharo paṇḍitotveva saṅkhaṃ gacchati – āpattānāpattiṃ jānāti, lahukagarukaṃ āpattiṃ jānāti, sāvasesānavasesaṃ āpattiṃ jānati, duṭṭhullāduṭṭhullaṃ āpattiṃ jānāti, ācariyaparamparā kho panassa suggahitā hoti sumanasikatā sūpadhāritā. Aparehipi pañcahaṅgehi samannāgato vinayadharo bālo tveva saṅkhaṃ gacchati – āpattānāpattiṃ na jānāti, lahukagarukaṃ āpattiṃ na jānāti, sāvasesānavasesaṃ [Pg.233] āpattiṃ na jānāti, duṭṭhullāduṭṭhullaṃ āpattiṃ jānāti, ubhayāni kho panassa pātimokkhāni na vitthārena svāgatāni honti na suvibhattāni na suppavattīni na suvinicchitāni suttaso anubyañjanaso. Pañcahaṅgehi samannāgato vinayadharo paṇḍito tveva saṅkhaṃ gacchati – āpattānāpattiṃ jānāti, lahukagarukaṃ āpattiṃ jānāti, sāvasesānavasesaṃ āpattiṃ jānāti, duṭṭhullāduṭṭhullaṃ āpattiṃ jānāti, ubhayāni kho panassa pātimokkhāni vitthārena svāgatāni honti suvibhattāni suppavattīni suvinicchitāni suttaso anubyañjanaso. Aparehipi pañcahaṅgehi samannāgato vinayadharo bālo tveva saṅkhaṃ gacchati – āpattānāpattiṃ na jānāti, lahukagarukaṃ āpattiṃ na jānāti, sāvasesānavasesaṃ āpattiṃ na jānāti, duṭṭhullāduṭṭhullaṃ āpattiṃ na jānāti, adhikaraṇe ca na vinicchayakusalo hoti. Pañcahaṅgehi samannāgato vinayadharo paṇḍito tveva saṅkhaṃ gacchati – āpattānāpattiṃ jānāti, lahukagarukaṃ āpattiṃ jānāti, sāvasesānavasesaṃ āpattiṃ jānāti, duṭṭhullāduṭṭhullaṃ āpattiṃ jānāti, adhikaraṇe ca vinicchayakusalo hoti.

พระวินัยธรผู้ประกอบด้วยองค์ ๕ ย่อมถึงความนับว่าเป็น “คนพาล” ทีเดียว คือ ไม่เข้าใจขอบเขตแห่งคำพูดของตน ไม่เข้าใจขอบเขตแห่งคำพูดของผู้อื่น ไม่เข้าใจขอบเขตแห่งคำพูดของตน ไม่เข้าใจขอบเขตแห่งคำพูดของผู้อื่นแล้ว ชำระความโดยไม่เป็นธรรม โดยไม่ยอมรับ พระวินัยธรผู้ประกอบด้วยองค์ ๕ ย่อมถึงความนับว่าเป็น “บัณฑิต” ทีเดียว คือ เข้าใจขอบเขตแห่งคำพูดของตน เข้าใจขอบเขตแห่งคำพูดของผู้อื่น เข้าใจขอบเขตแห่งคำพูดของตน เข้าใจขอบเขตแห่งคำพูดของผู้อื่นแล้ว ชำระความโดยธรรม โดยยอมรับ พระวินัยธรผู้ประกอบด้วยองค์ ๕ แม้เหล่าอื่นอีก ย่อมถึงความนับว่าเป็นคนพาลทีเดียว คือ ไม่รู้อาบัติ ไม่รู้มูลของอาบัติ ไม่รู้สมุทัยของอาบัติ ไม่รู้นิโรธของอาบัติ ไม่รู้ข้อปฏิบัติที่ให้ถึงความดับแห่งอาบัติ พระวินัยธรผู้ประกอบด้วยองค์ ๕ ย่อมถึงความนับว่าเป็นบัณฑิตทีเดียว คือ รู้อาบัติ รู้มูลของอาบัติ รู้สมุทัยของอาบัติ รู้นิโรธของอาบัติ รู้ข้อปฏิบัติที่ให้ถึงความดับแห่งอาบัติ พระวินัยธรผู้ประกอบด้วยองค์ ๕ แม้เหล่าอื่นอีก ย่อมถึงความนับว่าเป็นคนพาลทีเดียว คือ ไม่รู้อธิกรณ์ ไม่รู้มูลของอธิกรณ์ ไม่รู้สมุทัยของอธิกรณ์ ไม่รู้นิโรธของอธิกรณ์ ไม่รู้ข้อปฏิบัติที่ให้ถึงความดับแห่งอธิกรณ์ พระวินัยธรผู้ประกอบด้วยองค์ ๕ ย่อมถึงความนับว่าเป็นบัณฑิตทีเดียว คือ รู้อธิกรณ์ รู้มูลของอธิกรณ์ รู้สมุทัยของอธิกรณ์ รู้นิโรธของอธิกรณ์ รู้ข้อปฏิบัติที่ให้ถึงความดับแห่งอธิกรณ์ พระวินัยธรผู้ประกอบด้วยองค์ ๕ แม้เหล่าอื่นอีก ย่อมถึงความนับว่าเป็นคนพาลทีเดียว คือ ไม่รู้วัตถุ ไม่รู้นิทาน ไม่รู้บัญญัติ ไม่รู้อนุบัญญัติ ไม่รู้แนวคำที่สืบต่อกัน พระวินัยธรผู้ประกอบด้วยองค์ ๕ ย่อมถึงความนับว่าเป็นบัณฑิตทีเดียว คือ รู้วัตถุ รู้นิทาน รู้บัญญัติ รู้อนุบัญญัติ รู้แนวคำที่สืบต่อกัน พระวินัยธรผู้ประกอบด้วยองค์ ๕ แม้เหล่าอื่นอีก ย่อมถึงความนับว่าเป็นคนพาลทีเดียว คือ ไม่รู้ญัตติ ไม่รู้กิจของญัตติ ไม่ฉลาดในเรื่องก่อน ไม่ฉลาดในเรื่องหลัง และเป็นผู้ไม่รู้กาล พระวินัยธรผู้ประกอบด้วยองค์ ๕ ย่อมถึงความนับว่าเป็นบัณฑิตทีเดียว คือ รู้ญัตติ รู้กิจของญัตติ ฉลาดในเรื่องก่อน ฉลาดในเรื่องหลัง และเป็นผู้รู้กาล พระวินัยธรผู้ประกอบด้วยองค์ ๕ แม้เหล่าอื่นอีก ย่อมถึงความนับว่าเป็นคนพาลทีเดียว คือ ไม่รู้อาบัติและอนาบัติ ไม่รู้อาบัติเบาและอาบัติหนัก ไม่รู้อาบัติมีส่วนเหลือและอาบัติไม่มีส่วนเหลือ ไม่รู้อาบัติชั่วหยาบและอาบัติไม่ชั่วหยาบ อนึ่ง ประเพณีของอาจารย์สืบๆ กันมา อันเธอเรียนมาไม่ดี ไม่ใส่ใจไว้ดี ไม่ทรงจำไว้ดี พระวินัยธรผู้ประกอบด้วยองค์ ๕ ย่อมถึงความนับว่าเป็นบัณฑิตทีเดียว คือ รู้อาบัติและอนาบัติ รู้อาบัติเบาและอาบัติหนัก รู้อาบัติมีส่วนเหลือและอาบัติไม่มีส่วนเหลือ รู้อาบัติชั่วหยาบและอาบัติไม่ชั่วหยาบ อนึ่ง ประเพณีของอาจารย์สืบๆ กันมา อันเธอเรียนมาดี ใส่ใจไว้ดี ทรงจำไว้ดี พระวินัยธรผู้ประกอบด้วยองค์ ๕ แม้เหล่าอื่นอีก ย่อมถึงความนับว่าเป็นคนพาลทีเดียว คือ ไม่รู้อาบัติและอนาบัติ ไม่รู้อาบัติเบาและอาบัติหนัก ไม่รู้อาบัติมีส่วนเหลือและอาบัติไม่มีส่วนเหลือ ไม่รู้อาบัติชั่วหยาบและอาบัติไม่ชั่วหยาบ อนึ่ง ปาติโมกข์ทั้งสองของเธอไม่คล่องแคล่วโดยพิสดาร ไม่จำแนกดี ไม่เป็นไปสะดวกดี ไม่วินิจฉัยดีแล้วโดยสูตรและโดยอนุพยัญชนะ พระวินัยธรผู้ประกอบด้วยองค์ ๕ ย่อมถึงความนับว่าเป็นบัณฑิตทีเดียว คือ รู้อาบัติและอนาบัติ รู้อาบัติเบาและอาบัติหนัก รู้อาบัติมีส่วนเหลือและอาบัติไม่มีส่วนเหลือ รู้อาบัติชั่วหยาบและอาบัติไม่ชั่วหยาบ อนึ่ง ปาติโมกข์ทั้งสองของเธอคล่องแคล่วโดยพิสดาร จำแนกดี เป็นไปสะดวกดี วินิจฉัยดีแล้วโดยสูตรและโดยอนุพยัญชนะ พระวินัยธรผู้ประกอบด้วยองค์ ๕ แม้เหล่าอื่นอีก ย่อมถึงความนับว่าเป็นคนพาลทีเดียว คือ ไม่รู้อาบัติและอนาบัติ ไม่รู้อาบัติเบาและอาบัติหนัก ไม่รู้อาบัติมีส่วนเหลือและอาบัติไม่มีส่วนเหลือ ไม่รู้อาบัติชั่วหยาบและอาบัติไม่ชั่วหยาบ และไม่ฉลาดในการวินิจฉัยอธิกรณ์ พระวินัยธรผู้ประกอบด้วยองค์ ๕ ย่อมถึงความนับว่าเป็นบัณฑิตทีเดียว คือ รู้อาบัติและอนาบัติ รู้อาบัติเบาและอาบัติหนัก รู้อาบัติมีส่วนเหลือและอาบัติไม่มีส่วนเหลือ รู้อาบัติชั่วหยาบและอาบัติไม่ชั่วหยาบ และฉลาดในการวินิจฉัยอธิกรณ์

Pañca āraññikā – mandattā momūhattā āraññiko hoti, pāpiccho icchāpakato āraññiko hoti, ummādā cittakkhepā āraññiko hoti, vaṇṇitaṃ buddhehi buddhasāvakehīti āraññiko hoti, api ca appicchaññeva nissāya santuṭṭhiññeva nissāya sallekhaññeva nissāya pavivekaññeva nissāya idamatthitaññeva nissāya āraññiko hoti. Pañca piṇḍapātikā…pe… pañca paṃsukūlikā…pe… pañca rukkhamūlikā…pe… pañca sosānikā…pe… pañca abbhokāsikā…pe… pañca tecīvarikā…pe… pañca sapadānacārikā…pe… pañca nesajjikā…pe… pañca yathāsanthatikā…pe… pañca ekāsanikā…pe… pañca khalupacchābhattikā…pe… pañca pattapiṇḍikā – mandattā momūhattā pattapiṇḍiko hoti, pāpiccho icchāpakato pattapiṇḍiko hoti, ummādā cittakkhepā pattapiṇḍiko hoti, vaṇṇitaṃ buddhehi buddhasāvakehīti pattapiṇḍiko hoti, api ca appicchaññeva nissāya santuṭṭhiññeva nissāya sallekhaññeva nissāya pavivekaññeva nissāya idamatthitaññeva nissāya pattapiṇḍiko hoti.

ผู้ถืออรัญญิกธุดงค์มี ๕ จำพวก คือ เป็นผู้ถืออรัญญิกธุดงค์ เพราะความเป็นผู้มีปัญญาทราม เพราะความเป็นผู้หลงงมงาย, เป็นผู้ถืออรัญญิกธุดงค์ เพราะเป็นผู้มีความปรารถนาลามก ถูกความอยากครอบงำ, เป็นผู้ถืออรัญญิกธุดงค์ เพราะความบ้า เพราะความฟุ้งซ่านแห่งจิต, เป็นผู้ถืออรัญญิกธุดงค์ เพราะคิดว่า 'พระพุทธเจ้าและพระสาวกของพระพุทธเจ้าทั้งหลายสรรเสริญแล้ว', และอีกอย่างหนึ่ง เป็นผู้ถืออรัญญิกธุดงค์ เพราะอาศัยความมักน้อยนั่นเทียว อาศัยความสันโดษนั่นเทียว อาศัยความขัดเกลานั่นเทียว อาศัยความสงัดนั่นเทียว อาศัยความเป็นผู้มีความต้องการด้วยประโยชน์นี้นั่นเทียว. ผู้ถือบิณฑปาติกธุดงค์มี ๕ จำพวก...ฯลฯ... ผู้ถือปังสุกูลิกธุดงค์มี ๕ จำพวก...ฯลฯ... ผู้ถือรุกขมูลิกธุดงค์มี ๕ จำพวก...ฯลฯ... ผู้ถือโสสานิกธุดงค์มี ๕ จำพวก...ฯลฯ... ผู้ถืออัพโภกาลิกธุดงค์มี ๕ จำพวก...ฯลฯ... ผู้ถือเตจีวริกธุดงค์มี ๕ จำพวก...ฯลฯ... ผู้ถือสปทานจาริกธุดงค์มี ๕ จำพวก...ฯลฯ... ผู้ถือเนสัชชิกธุดงค์มี ๕ จำพวก...ฯลฯ... ผู้ถือยถาสันถติกธุดงค์มี ๕ จำพวก...ฯลฯ... ผู้ถือเอกาสนิกธุดงค์มี ๕ จำพวก...ฯลฯ... ผู้ถือขลุปัจฉาภัตติกธุดงค์มี ๕ จำพวก...ฯลฯ... ผู้ถือปัตตปิณฑิกธุดงค์มี ๕ จำพวก คือ เป็นผู้ถือปัตตปิณฑิกธุดงค์ เพราะความเป็นผู้มีปัญญาทราม เพราะความเป็นผู้หลงงมงาย, เป็นผู้ถือปัตตปิณฑิกธุดงค์ เพราะเป็นผู้มีความปรารถนาลามก ถูกความอยากครอบงำ, เป็นผู้ถือปัตตปิณฑิกธุดงค์ เพราะความบ้า เพราะความฟุ้งซ่านแห่งจิต, เป็นผู้ถือปัตตปิณฑิกธุดงค์ เพราะคิดว่า 'พระพุทธเจ้าและพระสาวกของพระพุทธเจ้าทั้งหลายสรรเสริญแล้ว', และอีกอย่างหนึ่ง เป็นผู้ถือปัตตปิณฑิกธุดงค์ เพราะอาศัยความมักน้อยนั่นเทียว อาศัยความสันโดษนั่นเทียว อาศัยความขัดเกลานั่นเทียว อาศัยความสงัดนั่นเทียว อาศัยความเป็นผู้มีความต้องการด้วยประโยชน์นี้นั่นเทียว.

Pañcahaṅgehi [Pg.234] samannāgatena bhikkhunā nānissitena vatthabbaṃ – uposathaṃ na jānāti, uposathakammaṃ na jānāti, pātimokkhaṃ na jānāti, pātimokkhuddesaṃ na jānāti, ūnapañcavasso hoti. Pañcahaṅgehi samannāgatena bhikkhunā anissitena vatthabbaṃ – uposathaṃ jānāti, uposathakammaṃ jānāti, pātimokkhaṃ jānāti, pātimokkhuddesaṃ jānāti, pañcavasso vā hoti atirekapañcavasso vā. Aparehipi pañcahaṅgehi samannāgatena bhikkhunā nānissitena vatthabbaṃ – pavāraṇaṃ na jānāti, pavāraṇākammaṃ na jānāti, pātimokkhaṃ na jānāti, pātimokkhuddesaṃ na jānāti, ūnapañcavasso hoti. Pañcahaṅgehi samannāgatena bhikkhunā anissitena vatthabbaṃ – pavāraṇaṃ jānāti, pavāraṇākammaṃ jānāti, pātimokkhaṃ jānāti, pātimokkhuddesaṃ jānāti, pañcavasso vā hoti atirekapañcavasso vā. Aparehipi pañcahaṅgehi samannāgatena bhikkhunā nānissitena vatthabbaṃ – āpattānāpattiṃ na jānāti, lahukagarukaṃ āpattiṃ na jānāti, sāvasesānavasesaṃ āpattiṃ na jānāti, duṭṭhullāduṭṭhullaṃ āpattiṃ na jānāti, ūnapañcavasso hoti. Pañcahaṅgehi samannāgatena bhikkhunā anissitena vatthabbaṃ – āpattānāpattiṃ jānāti, lahukagarukaṃ āpattiṃ jānāti, sāvasesānavasesaṃ āpattiṃ jānāti, duṭṭhullāduṭṭhullaṃ āpattiṃ jānāti, pañcavasso vā hoti atirekapañcavasso vā. Pañcahaṅgehi samannāgatāya bhikkhuniyā nānissitāya vatthabbaṃ – uposathaṃ na jānāti, uposathakammaṃ na jānāti, pātimokkhaṃ na jānāti, pātimokkhuddesaṃ na jānāti, ūnapañcavassā hoti. Pañcahaṅgehi samannāgatāya bhikkhuniyā anissitāya vatthabbaṃ – uposathaṃ jānāti, uposathakammaṃ jānāti, pātimokkhaṃ jānāti, pātimokkhuddesaṃ jānāti, pañcavassā vā hoti atirekapañcavassā vā. Aparehipi pañcahaṅgehi samannāgatāya bhikkhuniyā nānissitāya vatthabbaṃ – pavāraṇaṃ na jānāti, pavāraṇākammaṃ na jānāti, pātimokkhaṃ na jānāti, pātimokkhuddesaṃ na jānāti, ūnapañcavassā hoti. Pañcahaṅgehi samannāgatāya bhikkhuniyā anissitāya vatthabbaṃ – pavāraṇaṃ jānāti, pavāraṇākammaṃ jānāti, pātimokkhaṃ jānāti, pātimokkhuddesaṃ jānāti, pañcavassā vā hoti atirekapañcavassā vā. Aparehipi pañcahaṅgehi samannāgatāya bhikkhuniyā nānissitāya vatthabbaṃ [Pg.235] – āpattānāpattiṃ na jānāti, lahukagarukaṃ āpattiṃ na jānāti, sāvasesānavasesaṃ āpattiṃ na jānāti, duṭṭhullāduṭṭhullaṃ āpattiṃ na jānāti, ūnapañcavassā hoti. Pañcahaṅgehi samannāgatāya bhikkhuniyā anissitāya vatthabbaṃ – āpattānāpattiṃ jānāti, lahukagarukaṃ āpattiṃ jānāti, sāvasesānavasesaṃ āpattiṃ jānāti, duṭṭhullāduṭṭhullaṃ āpattiṃ jānāti, pañcavassā vā hoti atirekapañcavassā vā.

ภิกษุผู้ประกอบด้วยองค์ ๕ ประการ ไม่พึงอยู่ปราศจากนิสัย คือ ไม่รู้อุโบสถ, ไม่รู้อุโบสถกรรม, ไม่รู้ปาติโมกข์, ไม่รู้ปาติโมกขุทเทส, มีพรรษายังไม่ครบ ๕. ภิกษุผู้ประกอบด้วยองค์ ๕ ประการ พึงอยู่ปราศจากนิสัยได้ คือ รู้อุโบสถ, รู้อุโบสถกรรม, รู้ปาติโมกข์, รู้ปาติโมกขุทเทส, มีพรรษา ๕ หรือมีพรรษาเกิน ๕. ภิกษุผู้ประกอบด้วยองค์ ๕ ประการแม้อื่นอีก ไม่พึงอยู่ปราศจากนิสัย คือ ไม่รู้ปวารณา, ไม่รู้ปวารณากรรม, ไม่รู้ปาติโมกข์, ไม่รู้ปาติโมกขุทเทส, มีพรรษายังไม่ครบ ๕. ภิกษุผู้ประกอบด้วยองค์ ๕ ประการ พึงอยู่ปราศจากนิสัยได้ คือ รู้ปวารณา, รู้ปวารณากรรม, รู้ปาติโมกข์, รู้ปาติโมกขุทเทส, มีพรรษา ๕ หรือมีพรรษาเกิน ๕. ภิกษุผู้ประกอบด้วยองค์ ๕ ประการแม้อื่นอีก ไม่พึงอยู่ปราศจากนิสัย คือ ไม่รู้อาบัติและอนาบัติ, ไม่รู้อาบัติเบาและอาบัติหนัก, ไม่รู้อาบัติมีส่วนเหลือและอาบัติไม่มีส่วนเหลือ, ไม่รู้อาบัติชั่วหยาบและอาบัติไม่ชั่วหยาบ, มีพรรษายังไม่ครบ ๕. ภิกษุผู้ประกอบด้วยองค์ ๕ ประการ พึงอยู่ปราศจากนิสัยได้ คือ รู้อาบัติและอนาบัติ, รู้อาบัติเบาและอาบัติหนัก, รู้อาบัติมีส่วนเหลือและอาบัติไม่มีส่วนเหลือ, รู้อาบัติชั่วหยาบและอาบัติไม่ชั่วหยาบ, มีพรรษา ๕ หรือมีพรรษาเกิน ๕. ภิกษุณีผู้ประกอบด้วยองค์ ๕ ประการ ไม่พึงอยู่ปราศจากนิสัย คือ ไม่รู้อุโบสถ, ไม่รู้อุโบสถกรรม, ไม่รู้ปาติโมกข์, ไม่รู้ปาติโมกขุทเทส, มีพรรษายังไม่ครบ ๕. ภิกษุณีผู้ประกอบด้วยองค์ ๕ ประการ พึงอยู่ปราศจากนิสัยได้ คือ รู้อุโบสถ, รู้อุโบสถกรรม, รู้ปาติโมกข์, รู้ปาติโมกขุทเทส, มีพรรษา ๕ หรือมีพรรษาเกิน ๕. ภิกษุณีผู้ประกอบด้วยองค์ ๕ ประการแม้อื่นอีก ไม่พึงอยู่ปราศจากนิสัย คือ ไม่รู้ปวารณา, ไม่รู้ปวารณากรรม, ไม่รู้ปาติโมกข์, ไม่รู้ปาติโมกขุทเทส, มีพรรษายังไม่ครบ ๕. ภิกษุณีผู้ประกอบด้วยองค์ ๕ ประการ พึงอยู่ปราศจากนิสัยได้ คือ รู้ปวารณา, รู้ปวารณากรรม, รู้ปาติโมกข์, รู้ปาติโมกขุทเทส, มีพรรษา ๕ หรือมีพรรษาเกิน ๕. ภิกษุณีผู้ประกอบด้วยองค์ ๕ ประการแม้อื่นอีก ไม่พึงอยู่ปราศจากนิสัย คือ ไม่รู้อาบัติและอนาบัติ, ไม่รู้อาบัติเบาและอาบัติหนัก, ไม่รู้อาบัติมีส่วนเหลือและอาบัติไม่มีส่วนเหลือ, ไม่รู้อาบัติชั่วหยาบและอาบัติไม่ชั่วหยาบ, มีพรรษายังไม่ครบ ๕. ภิกษุณีผู้ประกอบด้วยองค์ ๕ ประการ พึงอยู่ปราศจากนิสัยได้ คือ รู้อาบัติและอนาบัติ, รู้อาบัติเบาและอาบัติหนัก, รู้อาบัติมีส่วนเหลือและอาบัติไม่มีส่วนเหลือ, รู้อาบัติชั่วหยาบและอาบัติไม่ชั่วหยาบ, มีพรรษา ๕ หรือมีพรรษาเกิน ๕.

Pañca ādīnavā apāsādike – attāpi attānaṃ upavadati, anuviccapi viññū garahanti, pāpako kittisaddo abbhuggacchati, sammūḷho kālaṃ karoti, kāyassa bhedā paraṃ maraṇā apāyaṃ duggatiṃ vinipātaṃ nirayaṃ upapajjati. Pañcānisaṃsā pāsādike – attāpi attānaṃ na upavadati, anuviccapi viññū pasaṃsanti, kalyāṇo kittisaddo abbhuggacchati, asammūḷho kālaṃ karoti, kāyassa bhedā paraṃ maraṇā sugatiṃ saggaṃ lokaṃ upapajjati. Aparepi pañca ādīnavā apāsādike – appasannā na pasīdanti, pasannānaṃ ekaccānaṃ aññathattaṃ hoti, satthusāsanaṃ akataṃ hoti, pacchimā janatā diṭṭhānugatiṃ nāpajjati, cittamassa na pasīdati. Pañcānisaṃsā pāsādike – appasannā pasīdanti, pasannānaṃ bhiyyobhāvāya hoti, satthusāsanaṃ kataṃ hoti, pacchimā janatā diṭṭhānugatiṃ āpajjati, cittamassa pasīdati. Pañca ādīnavā kulūpake – anāmantacāre āpajjati, raho nisajjāya āpajjati, paṭicchanne āsane āpajjati, mātugāmassa uttarichappañcavācāhi dhammaṃ desento āpajjati, kāmasaṅkappabahulo ca viharati. Pañca ādīnavā kulūpakassa bhikkhuno – ativelaṃ kulesu saṃsaṭṭhassa viharato mātugāmassa abhiṇhadassanaṃ, dassane sati saṃsaggo, saṃsagge sati vissāso, vissāse sati otāro, otiṇṇacittassetaṃ bhikkhuno pāṭikaṅkhaṃ anabhirato vā brahmacariyaṃ carissati aññataraṃ vā saṃkiliṭṭhaṃ āpattiṃ āpajjissati sikkhaṃ vā paccakkhāya hīnāyāvattissati.

โทษ ๕ ประการในกรรมอันไม่น่าเลื่อมใส คือ ๑. ตนเองก็ติเตียนตนเอง ๒. วิญญูชนพิจารณาแล้วก็ติเตียน ๓. กิตติศัพท์อันชั่วฟุ้งขจรไป ๔. เป็นผู้หลงทำกาละ ๕. หลังจากตายเพราะกายแตก ย่อมเข้าถึงอบาย ทุคติ วินิบาต นรก. อานิสงส์ ๕ ประการในกรรมอันน่าเลื่อมใส คือ ๑. ตนเองก็ไม่ติเตียนตนเอง ๒. วิญญูชนพิจารณาแล้วก็สรรเสริญ ๓. กิตติศัพท์อันดีงามฟุ้งขจรไป ๔. เป็นผู้ไม่หลงทำกาละ ๕. หลังจากตายเพราะกายแตก ย่อมเข้าถึงสุคติโลกสวรรค์. โทษในกรรมอันไม่น่าเลื่อมใสแม้อื่นอีก ๕ ประการ คือ ๑. คนที่ยังไม่เลื่อมใสก็ไม่เลื่อมใส ๒. ความเป็นอย่างอื่นย่อมมีแก่คนบางพวกที่เลื่อมใสแล้ว ๓. เป็นอันไม่ได้ทำตามคำสอนของพระศาสดา ๔. ชนรุ่นหลังไม่ดำเนินตามเยี่ยงอย่างที่เห็น ๕. จิตของผู้นั้นไม่ผ่องใส. อานิสงส์ในกรรมอันน่าเลื่อมใส ๕ ประการ คือ ๑. คนที่ยังไม่เลื่อมใสก็เลื่อมใส ๒. ย่อมเป็นไปเพื่อความเจริญยิ่งแก่คนที่เลื่อมใสแล้ว ๓. เป็นอันได้ทำตามคำสอนของพระศาสดา ๔. ชนรุ่นหลังดำเนินตามเยี่ยงอย่างที่เห็น ๕. จิตของผู้นั้นผ่องใส. โทษ ๕ ประการในภิกษุผู้คลุกคลีกับตระกูล คือ ๑. ต้องอาบัติเพราะเที่ยวไปโดยไม่บอกลา ๒. ต้องอาบัติเพราะนั่งในที่ลับ ๓. ต้องอาบัติเพราะนั่งในที่กำบัง ๔. ต้องอาบัติเพราะแสดงธรรมแก่มาตุคามเกิน ๕-๖ คำ ๕. และย่อมอยู่เป็นผู้มากด้วยกามวิตก. โทษ ๕ ประการของภิกษุผู้คลุกคลีกับตระกูล ผู้เมื่ออยู่คลุกคลีกับตระกูลเกินเวลา คือ ๑. การเห็นมาตุคามเนืองๆ ๒. เมื่อมีการเห็น ย่อมมีการคลุกคลี ๓. เมื่อมีการคลุกคลี ย่อมมีความคุ้นเคย ๔. เมื่อมีความคุ้นเคย ย่อมมีการหยั่งลง (แห่งกิเลส) ๕. อันภิกษุผู้มีจิตหยั่งลงแล้ว พึงหวังข้อนี้ได้ คือ จักประพฤติพรหมจรรย์อยู่โดยไม่ยินดี หรือจักต้องอาบัติเศร้าหมองอย่างใดอย่างหนึ่ง หรือจักบอกคืนสิกขาแล้วเวียนมาสู่เพศต่ำ.

Pañca bījajātāni – mūlabījaṃ, khandhabījaṃ, phaḷubījaṃ, aggabījaṃ, bījabījaññeva pañcamaṃ. Pañcahi samaṇakappehi phalaṃ paribhuñjitabbaṃ – aggiparijitaṃ, satthaparijitaṃ, nakhaparijitaṃ, abījaṃ, nibbattabījaññeva pañcamaṃ. Pañca visuddhiyo – nidānaṃ uddisitvā avasesaṃ [Pg.236] sutena sāvetabbaṃ, ayaṃ paṭhamā visuddhi; nidānaṃ uddisitvā cattāri pārājikāni uddisitvā avasesaṃ sutena sāvetabbaṃ, ayaṃ dutiyā visuddhi; nidānaṃ uddisitvā cattāri pārājikāni uddisitvā terasa saṅghādisese uddisitvā avasesaṃ sutena sāvetabbaṃ, ayaṃ tatiyā visuddhi; nidānaṃ uddisitvā cattāri pārājikāni uddisitvā terasa saṅghādisese uddisitvā dve aniyate uddisitvā avasesaṃ sutena sāvetabbaṃ, ayaṃ catutthā visuddhi; vitthāreneva pañcamī. Aparāpi pañca visuddhiyo – suttuddeso, pārisuddhiuposatho, adhiṭṭhānuposatho, pavāraṇā, sāmaggīuposathoyeva pañcamo. Pañcānisaṃsā vinayadhare – attano sīlakkhandho sugutto hoti surakkhito, kukkuccapakatānaṃ paṭisaraṇaṃ hoti, visārado saṅghamajjhe voharati, paccatthike sahadhammena suniggahitaṃ niggaṇhāti, saddhammaṭṭhitiyā paṭipanno hoti. Pañca adhammikāni pātimokkhaṭṭhapanāni. Pañca dhammikāni pātimokkhaṭṭhapanānīti.

พืชพันธุ์ ๕ อย่าง คือ ๑. พืชเกิดจากเหง้า ๒. พืชเกิดจากลำต้น ๓. พืชเกิดจากข้อ ๔. พืชเกิดจากยอด ๕. พืชเกิดจากเมล็ดเป็นที่ ๕. ผลไม้ที่ภิกษุพึงบริโภคได้ด้วยสมณกัปปะ ๕ อย่าง คือ ๑. ทำให้สมควรด้วยไฟ ๒. ทำให้สมควรด้วยศัสตรา ๓. ทำให้สมควรด้วยเล็บ ๔. ผลไม้ที่ไม่มีเมล็ด ๕. ผลไม้ที่เอาเมล็ดออกแล้วเป็นที่ ๕. วิสุทธิ ๕ อย่าง คือ ๑. ยกนิทานขึ้นแสดงแล้ว พึงให้ได้ยินส่วนที่เหลือด้วยคำว่าสุตะ นี้เป็นวิสุทธิที่ ๑ ๒. ยกนิทานขึ้นแสดงแล้ว ยกปาราชิก ๔ ขึ้นแสดงแล้ว พึงให้ได้ยินส่วนที่เหลือด้วยคำว่าสุตะ นี้เป็นวิสุทธิที่ ๒ ๓. ยกนิทานขึ้นแสดงแล้ว ยกปาราชิก ๔ ขึ้นแสดงแล้ว ยกสังฆาทิเสส ๑๓ ขึ้นแสดงแล้ว พึงให้ได้ยินส่วนที่เหลือด้วยคำว่าสุตะ นี้เป็นวิสุทธิที่ ๓ ๔. ยกนิทานขึ้นแสดงแล้ว ยกปาราชิก ๔ ขึ้นแสดงแล้ว ยกสังฆาทิเสส ๑๓ ขึ้นแสดงแล้ว ยกอนิยต ๒ ขึ้นแสดงแล้ว พึงให้ได้ยินส่วนที่เหลือด้วยคำว่าสุตะ นี้เป็นวิสุทธิที่ ๔ ๕. การแสดงโดยพิสดารนั่นเองเป็นวิสุทธิที่ ๕. วิสุทธิแม้อื่นอีก ๕ อย่าง คือ ๑. สุตตุทเทส ๒. ปาริสุทธิอุโบสถ ๓. อธิษฐานอุโบสถ ๔. ปวารณา ๕. สามัคคีอุโบสถนั่นเองเป็นที่ ๕. อานิสงส์ ๕ ประการในพระวินัยธร คือ ๑. ศีลขันธ์ของตนเป็นอันคุ้มครองดีแล้ว รักษาดีแล้ว ๒. เป็นที่พึ่งของภิกษุทั้งหลายผู้ถูกความรังเกียจครอบงำ ๓. เป็นผู้แกล้วกล้า กล่าวในท่ามกลางสงฆ์ ๔. ข่มข้าศึกโดยชอบธรรมพร้อมทั้งเหตุผลได้เป็นอย่างดี ๕. เป็นผู้ปฏิบัติเพื่อความตั้งมั่นแห่งพระสัทธรรม. การงดปาฏิโมกข์ที่ไม่เป็นธรรม ๕ อย่าง. การงดปาฏิโมกข์ที่เป็นธรรม ๕ อย่าง ดังนี้.

Pañcakaṃ niṭṭhitaṃ.

ปัญจกะ จบ.

Tassuddānaṃ –

อุทานของปัญจกะนั้น คือ

Āpatti āpattikkhandhā, vinītānantarena ca;

Puggalā chedanā ceva, āpajjati ca paccayā.

อาบัติปัญจกะ อาบัติขันธปัญจกะ วินีตวัตถุปัญจกะ อานันตริยกรรมปัญจกะ บุคคลปัญจกะ เฉทนกปัญจกะ อาปัชชติปัญจกะ และปัจจยปัญจกะ.

Na upeti upeti ca, kappantusaṅkitelañca;

Vasaṃ byasanā sampadā, passaddhi puggalena ca.

น อุเปติปัญจกะ อุเปติปัญจกะ กัปปันติปัญจกะ อุปสังกิตปัญจกะ เตลปัญจกะ วสปัญจกะ พยสนปัญจกะ สัมปทาปัญจกะ ปฏิปัสสัทธิปัญจกะ และบุคคลปัญจกะ.

Sosānikaṃ khāyitañca, theyyaṃ coro ca vuccati;

Avissajji avebhaṅgi, kāyato kāyavācato.

โสสานิกปัญจกะ ขายิตปัญจกะ เถยยปัญจกะ และโจรปัญจกะ อวิสสัชชิปัญจกะ อเวภังคิปัญจกะ กายโตปัญจกะ กายวาจโตปัญจกะ.

Desanā saṅghaṃ uddesaṃ, paccantikathinena ca;

Kammāni yāvatatiyaṃ, pārājithulladukkaṭaṃ.

เทสนาปัญจกะ สังฆปัญจกะ อุทเทสปัญจกะ ปัจจันติมปัญจกะ และกฐินปัญจกะ กรรมปัญจกะ ยาวตติยกปัญจกะ ปาราชิกปัญจกะ ถุลลัจจยปัญจกะ ทุกกฏปัญจกะ.

Akappiyaṃ kappiyañca, apuññaduvinodayā;

Sammajjanī apare ca, bhāsaṃ āpattimeva ca.

อกัปปิยปัญจกะ และกัปปิยปัญจกะ อปุญญปัญจกะ ทุวินนทยปัญจกะ สัมมัชชนีปัญจกะ และอปรปัญจกะ ภาสปัญจกะ และอาบัติปัญจกะ.

Adhikaraṇaṃ vatthu ñatti, āpattā ubhayāni ca;

Lahukaṭṭhamakā ete, kaṇhasukkā vijānatha.

อธิกรณปัญจกะ วัตถุปัญจกะ ญัตติปัญจกะ อาปัตติปัญจกะ และอุภยปัญจกะ ลหุกปัญจกะเป็นที่ ๘ ท่านทั้งหลายพึงทราบปัญจกะเหล่านี้ว่าเป็นฝ่ายดำและฝ่ายขาว.

Araññaṃ piṇḍapātañca, paṃsurukkhasusānikā;

Abbhokāso cīvarañca, sapadāno nisajjiko.

อารัญญิกังคะ ปิณฑปาติกะ ปังสุกูลิกะ รุกขมูลิกะ โสสานิกะ อัพโภกาสิกะ เตจีวริกะ สปทานจาริกะ และเนสัชชิกะ.

Santhati [Pg.237] khalu pacchāpi, pattapiṇḍikameva ca;

Uposathaṃ pavāraṇaṃ, āpattānāpattipi ca.

ยถาสันถติกะ ขลุปัจฉาภัตติกะ และปัตตปิณฑิกะ อุโบสถปัญจกะ ปวารณาปัญจกะ และอาปัตตานาปัตติปัญจกะ.

Kaṇhasukkapadā ete, bhikkhunīnampi te tathā;

Apāsādikapāsādi, tatheva apare duve.

ปัญจกะเหล่านี้เป็นบทฝ่ายดำและฝ่ายขาว แม้ของภิกษุณีทั้งหลาย ปัญจกะเหล่านั้นก็เช่นกัน อปาสาทิกปัญจกะ ปาสาทิกปัญจกะ และอีก ๒ หมวดนอกนี้ก็เช่นเดียวกัน.

Kulūpake ativelaṃ, bījaṃ samaṇakappi ca;

Visuddhi apare ceva, vinayādhammikena ca;

Dhammikā ca tathā vuttā, niṭṭhitā suddhipañcakāti.

กุรูปกปัญจกะ อติเวลปัญจกะ พีชปัญจกะ และสมณกัปปิยปัญจกะ วิสุทธิปัญจกะ และอปรวิสุทธิปัญจกะ วินัยธรปัญจกะ อธัมมิกปัญจกะ และธัมมิกปัญจกะ สุทธิปัญจกะที่ตรัสไว้โดยประการนั้นๆ จบแล้ว ดังนี้.

6. Chakkavāro

๖. ฉักกวาร

326. Cha agāravā. Cha gāravā. Cha vinītavatthūni. Cha sāmīciyo. Cha āpattisamuṭṭhānā. Chacchedanakā āpattiyo. Chahākārehi āpattiṃ āpajjati. Chānisaṃsā vinayadhare. Cha paramāni. Chārattaṃ ticīvarena vippavasitabbaṃ. Cha cīvarāni. Cha rajanāni. Cha āpattiyo kāyato ca cittato ca samuṭṭhanti na vācato. Cha āpattiyo vācato ca cittato ca samuṭṭhanti na kāyato. Cha āpattiyo kāyato ca vācato ca cittato ca samuṭṭhanti. Cha kammāni. Cha vivādamūlāni. Cha anuvādamūlāni. Cha sāraṇīyā dhammā dīghaso. Cha vidatthiyo, sugatavidatthiyā, tiriyaṃ cha vidatthiyo. Cha nissayapaṭippassaddhiyo ācariyamhā. Cha nahāne anupaññattiyo – vippakatacīvaraṃ ādāya pakkamati, vippakatacīvaraṃ samādāya pakkamati.

๓๒๖. อคารวะ ๖ อย่าง. คารวะ ๖ อย่าง. วินีตวัตถุ ๖ อย่าง. สามีจิ ๖ อย่าง. อาปัตติสมุฏฐาน ๖ อย่าง. อาบัติมีเฉทนกะ ๖ อย่าง. ต้องอาบัติด้วยอาการ ๖ อย่าง. อานิสงส์ในพระวินัยธร ๖ อย่าง. ปรมะ ๖ อย่าง. พึงอยู่ปราศจากไตรจีวรได้ ๖ คืน. จีวร ๖ อย่าง. น้ำย้อม ๖ อย่าง. อาบัติ ๖ อย่าง เกิดขึ้นทางกายและทางใจ แต่ไม่เกิดขึ้นทางวาจา. อาบัติ ๖ อย่าง เกิดขึ้นทางวาจาและทางใจ แต่ไม่เกิดขึ้นทางกาย. อาบัติ ๖ อย่าง เกิดขึ้นทางกาย ทางวาจา และทางใจ. กรรม ๖ อย่าง. วิวาทมูล ๖ อย่าง. อนุวาทมูล ๖ อย่าง. สาราณิยธรรม ๖ อย่าง. ยาว ๖ คืบ โดยคืบพระสุคต, กว้าง ๖ คืบ. การระงับนิสัยจากอาจารย์ ๖ อย่าง. อนุบัญญัติในการอาบน้ำ ๖ อย่าง – ถือเอาจีวรที่ยังทำไม่เสร็จหลีกไป, ถือมั่นจีวรที่ยังทำไม่เสร็จหลีกไป.

Chahaṅgehi samannāgatena bhikkhunā upasampādetabbaṃ nissayo dātabbo sāmaṇero upaṭṭhāpetabbo – asekkhena sīlakkhandhena samannāgato hoti, asekkhena samādhikkhandhena samannāgato hoti, asekkhena paññakkhandhena samannāgato hoti, asekkhena vimuttikkhandhena samannāgato hoti, asekkhena vimuttiñāṇadassanakkhandhena samannāgato hoti, dasavasso vā hoti atirekadasavasso vā.

ภิกษุผู้ประกอบด้วยองค์ ๖ พึงให้อุปสมบท พึงให้นิสัย พึงให้สามเณรอุปัฏฐากได้ คือ เป็นผู้ประกอบด้วยกองศีลอันเป็นของพระอเสขะ, เป็นผู้ประกอบด้วยกองสมาธิอันเป็นของพระอเสขะ, เป็นผู้ประกอบด้วยกองปัญญาอันเป็นของพระอเสขะ, เป็นผู้ประกอบด้วยกองวิมุตติอันเป็นของพระอเสขะ, เป็นผู้ประกอบด้วยกองวิมุตติญาณทัสสนะอันเป็นของพระอเสขะ, มีพรรษา ๑๐ หรือมีพรรษาเกิน ๑๐.

Aparehipi chahaṅgehi samannāgatena bhikkhunā upasampādetabbaṃ nissayo dātabbo sāmaṇero upaṭṭhāpetabbo – attanā asekkhena sīlakkhandhe [Pg.238] samannāgato hoti, paraṃ asekkhe sīlakkhandhe samādapetā; attanā asekkhena samādhikkhandhena samannāgato hoti, paraṃ asekkhe samādhikkhandhe samādapetā; attanā asekkhena paññakkhandhena samannāgato hoti, paraṃ asekkhe paññakkhandhe samādapetā; attanā asekkhena vimuttikkhandhena samannāgato hoti, paraṃ asekkhe vimuttikkhandhe samādapetā; attanā asekkhena vimuttiñāṇadassanakkhandhena samannāgato hoti, paraṃ asekkhe vimuttiñāṇadassanakkhandhe samādapetā; dasavasso vā hoti atirekadasavasso vā.

ภิกษุผู้ประกอบด้วยองค์ ๖ อื่นอีก พึงให้อุปสมบท พึงให้นิสัย พึงให้สามเณรอุปัฏฐากได้ คือ ตนเองเป็นผู้ประกอบด้วยกองศีลอันเป็นของพระอเสขะ และชักชวนผู้อื่นในกองศีลอันเป็นของพระอเสขะ, ตนเองเป็นผู้ประกอบด้วยกองสมาธิอันเป็นของพระอเสขะ และชักชวนผู้อื่นในกองสมาธิอันเป็นของพระอเสขะ, ตนเองเป็นผู้ประกอบด้วยกองปัญญาอันเป็นของพระอเสขะ และชักชวนผู้อื่นในกองปัญญาอันเป็นของพระอเสขะ, ตนเองเป็นผู้ประกอบด้วยกองวิมุตติอันเป็นของพระอเสขะ และชักชวนผู้อื่นในกองวิมุตติอันเป็นของพระอเสขะ, ตนเองเป็นผู้ประกอบด้วยกองวิมุตติญาณทัสสนะอันเป็นของพระอเสขะ และชักชวนผู้อื่นในกองวิมุตติญาณทัสสนะอันเป็นของพระอเสขะ, มีพรรษา ๑๐ หรือมีพรรษาเกิน ๑๐.

Aparehipi chahaṅgehi samannāgatena bhikkhunā upasampādetabbaṃ nissayo dātabbo sāmaṇero upaṭṭhāpetabbo – saddho hoti, hirimā hoti, ottappī hoti, āraddhavīriyo hoti, upaṭṭhitassati hoti, dasavasso vā hoti atirekadasavasso vā.

ภิกษุผู้ประกอบด้วยองค์ ๖ อื่นอีก พึงให้อุปสมบท พึงให้นิสัย พึงให้สามเณรอุปัฏฐากได้ คือ เป็นผู้มีศรัทธา, เป็นผู้มีหิริ, เป็นผู้มีโอตตัปปะ, เป็นผู้ปรารภความเพียร, เป็นผู้มีสติตั้งมั่น, มีพรรษา ๑๐ หรือมีพรรษาเกิน ๑๐.

Aparehipi chahaṅgehi samannāgatena bhikkhunā upasampādetabbaṃ nissayo dātabbo sāmaṇero upaṭṭhāpetabbo – na adhisīle sīlavipanno hoti, na ajjhācāre ācāravipanno hoti, na atidiṭṭhiyā diṭṭhivipanno hoti, bahussuto hoti, paññavā hoti, dasavasso vā hoti atirekadasavasso vā.

ภิกษุผู้ประกอบด้วยองค์ ๖ อื่นอีก พึงให้อุปสมบท พึงให้นิสัย พึงให้สามเณรอุปัฏฐากได้ คือ ไม่เป็นผู้มีความเสื่อมเสียในอธิศีล, ไม่เป็นผู้มีความเสื่อมเสียในอัชฌาจาร, ไม่เป็นผู้มีความเสื่อมเสียในอติทิฏฐิ, เป็นพหูสูต, เป็นผู้มีปัญญา, มีพรรษา ๑๐ หรือมีพรรษาเกิน ๑๐.

Aparehipi chahaṅgehi samannāgatena bhikkhunā upasampādetabbaṃ nissayo dātabbo sāmaṇero upaṭṭhāpetabbo – paṭibalo hoti antevāsiṃ vā saddhivihāriṃ vā gilānaṃ upaṭṭhātuṃ vā upaṭṭhāpetuṃ vā, anabhirataṃ vūpakāsetuṃ vā vūpakāsāpetuṃ vā, uppannaṃ kukkuccaṃ dhammato vinodetuṃ, āpattiṃ jānāti, āpattivuṭṭhānaṃ jānāti, dasavasso vā hoti atirekadasavasso vā.

ภิกษุผู้ประกอบด้วยองค์ ๖ อื่นอีก พึงให้อุปสมบท พึงให้นิสัย พึงให้สามเณรอุปัฏฐากได้ คือ สามารถที่จะอุปัฏฐากหรือให้ผู้อื่นอุปัฏฐากอันเตวาสิกหรือสัทธิวิหาริกผู้ป่วยไข้, สามารถที่จะนำผู้ไม่ยินดีไปเสียจากที่นั้น หรือให้ผู้อื่นนำไป, สามารถที่จะบรรเทาความรังเกียจที่เกิดขึ้นโดยธรรม, รู้จักอาบัติ, รู้จักการออกจากอาบัติ, มีพรรษา ๑๐ หรือมีพรรษาเกิน ๑๐.

Aparehipi chahaṅgehi samannāgatena bhikkhunā upasampādetabbaṃ nissayo dātabbo sāmaṇero upaṭṭhāpetabbo – paṭibalo hoti antevāsiṃ vā saddhivihāriṃ vā ābhisamācārikāya sikkhāya sikkhāpetuṃ, ādibrahmacāriyakāya sikkhāya vinetuṃ, abhidhamme vinetuṃ, abhivinaye vinetuṃ, uppannaṃ diṭṭhigataṃ dhammato vivecetuṃ, dasavasso vā hoti atirekadasavasso vā.

ภิกษุผู้ประกอบด้วยองค์ ๖ อื่นอีก พึงให้อุปสมบท พึงให้นิสัย พึงให้สามเณรอุปัฏฐากได้ คือ สามารถที่จะให้อันเตวาสิกหรือสัทธิวิหาริกศึกษาในอภิสมาจาริกาสิกขา, สามารถที่จะแนะนำในอาทิพรหมจริยกาสิกขา, สามารถที่จะแนะนำในอภิธรรม, สามารถที่จะแนะนำในอภิวินัย, สามารถที่จะเปลื้องทิฏฐิที่เกิดขึ้นโดยธรรม, มีพรรษา ๑๐ หรือมีพรรษาเกิน ๑๐.

Aparehipi [Pg.239] chahaṅgehi samannāgatena bhikkhunā upasampādetabbaṃ nissayo dātabbo sāmaṇero upaṭṭhāpetabbo – āpattiṃ jānāti, anāpattiṃ jānāti, lahukaṃ āpattiṃ jānāti, garukaṃ āpattiṃ jānāti, ubhayāni kho panassa pātimokkhāni vitthārena svāgatāni honti suvibhattāni suppavattīni suvinicchitāni suttaso anubyañjanaso, dasavasso vā hoti atirekadasavasso vā.

ภิกษุผู้ประกอบด้วยองค์ ๖ อื่นอีก พึงให้อุปสมบท พึงให้นิสัย พึงให้สามเณรอุปัฏฐากได้ คือ รู้จักอาบัติ, รู้จักอนาบัติ, รู้จักอาบัติเบา, รู้จักอาบัติหนัก, อนึ่ง ปาฏิโมกข์ทั้งสองมาดีแล้วแก่เธอโดยพิสดาร จำแนกดีแล้ว คล่องแคล่วดีแล้ว วินิจฉัยดีแล้ว ทั้งโดยสูตรและโดยอนุพยัญชนะ, มีพรรษา ๑๐ หรือมีพรรษาเกิน ๑๐.

Cha adhammikāni pātimokkhaṭṭhapanāni, cha dhammikāni pātimokkhaṭṭhapanānīti.

การงดปาฏิโมกข์ที่ไม่เป็นธรรม ๖ อย่าง, การงดปาฏิโมกข์ที่เป็นธรรม ๖ อย่าง.

Chakkaṃ niṭṭhitaṃ.

หมวด ๖ จบแล้ว.

Tassuddānaṃ –

อุทานของหมวดนั้น คือ

Agāravā gāravā ca, vinītā sāmīcipi ca;

Samuṭṭhānā chedanā ceva, ākārānisaṃsena ca.

หมวดอคารวะและหมวดคารวะ, หมวดวินีตวัตถุและหมวดสามีจิ, หมวดสมุฏฐานและหมวดเฉทนกะ, หมวดอาการและหมวดอานิสงส์.

Paramāni ca chārattaṃ, cīvaraṃ rajanāni ca;

Kāyato cittato cāpi, vācato cittatopi ca.

หมวดปรมะ, หมวดฉารัตตะ, หมวดจีวรและหมวดน้ำย้อม, หมวดกายจิต และหมวดวาจาจิต.

Kāyavācācittato ca, kammavivādameva ca;

Anuvādā dīghaso ca, tiriyaṃ nissayena ca.

หมวดกายวาจาจิต, หมวดกรรมและหมวดวิวาท, หมวดอนุวาท, หมวดทีฆโส, หมวดติริยัง และหมวดนิสัย.

Anupaññatti ādāya, samādāya tatheva ca;

Asekkhe samādapetā, saddho adhisīlena ca;

Gilānābhisamācārī, āpattādhammadhammikāti.

หมวดอนุปัญญัติ, หมวดอาทายะ, และหมวดสมาทายะ, หมวดอเสขะ, หมวดสมาทเปตา, หมวดสัทธะ และหมวดอธิศีล, หมวดคิลานะ, หมวดอภิสมาจาร, หมวดอาบัติ, หมวดอธัมมิกะ และหมวดธัมมิกะ.

7. Sattakavāro

๗. สัตตกวาร

327. Sattāpattiyo. Sattāpattikkhandhā. Satta vinītavatthūni. Satta sāmīciyo. Satta adhammikā paṭiññātakaraṇā. Satta dhammikā paṭiññātakaraṇā. Sattannaṃ anāpatti sattāhakaraṇīyena gantuṃ. Sattānisaṃsā vinayadhare. Satta paramāni. Sattame aruṇuggamane nissaggiyaṃ hoti. Satta samathā. Satta kammāni. Satta āmakadhaññāni. Tiriyaṃ sattantarā. Gaṇabhojane [Pg.240] satta anupaññattiyo. Bhesajjāni paṭiggahetvā sattāhaparamaṃ sannidhikārakaṃ paribhuñjitabbāni. Katacīvaraṃ ādāya pakkamati. Katacīvaraṃ samādāya pakkamati. Bhikkhussa na hoti āpatti daṭṭhabbā. Bhikkhussa hoti āpatti daṭṭhabbā. Bhikkhussa hoti āpatti daṭṭhabbā. Satta adhammikāni pātimokkhaṭṭhapanāni. Satta dhammikāni pātimokkhaṭṭhapanāni.

๓๒๗. อาบัติมี ๗ อย่าง. กองอาบัติมี ๗ อย่าง. วินีตวัตถุมี ๗ อย่าง. สามีจิกรรมมี ๗ อย่าง. การทำปฏิญญาที่ไม่เป็นธรรมมี ๗ อย่าง. การทำปฏิญญาที่เป็นธรรมมี ๗ อย่าง. การไปเพราะมีกรณียกิจที่ต้องทำภายใน ๗ วัน ไม่เป็นอาบัติแก่บุคคล ๗ จำพวก. อานิสงส์ในพระวินัยธรมี ๗ อย่าง. ปรมะมี ๗ อย่าง. เป็นนิสสัคคีย์ในเวลาอรุณขึ้นวันที่ ๗. สมถะมี ๗ อย่าง. กรรมมี ๗ อย่าง. ธัญชาติดิบมี ๗ อย่าง. โดยขวางมี ๗ อันตระ. อนุบัญญัติในคณโภชนะมี ๗ ข้อ. เภสัชทั้งหลาย รับประเคนแล้วพึงเก็บสะสมไว้บริโภคได้อย่างยิ่ง ๗ วัน. ถือเอาจีวรที่ทำเสร็จแล้วหลีกไป. ถือเอาจีวรที่ทำเสร็จแล้วโดยเรียบร้อยหลีกไป. อาบัติที่ภิกษุพึงเห็นไม่มี. อาบัติที่ภิกษุพึงเห็นมีอยู่. อาบัติที่ภิกษุพึงเห็นมีอยู่. การงดปาฏิโมกข์ที่ไม่เป็นธรรมมี ๗ อย่าง. การงดปาฏิโมกข์ที่เป็นธรรมมี ๗ อย่าง.

Sattahaṅgehi samannāgato bhikkhu vinayadharo hoti – āpattiṃ jānāti, anāpattiṃ jānāti, lahukaṃ āpattiṃ jānāti, garukaṃ āpattiṃ jānāti, sīlavā hoti, pātimokkhasaṃvarasaṃvuto viharati ācāragocarasampanno aṇumattesu vajjesu bhayadassāvī samādāya sikkhati sikkhāpadesu, catunnaṃ jhānānaṃ ābhicetasikānaṃ diṭṭhadhammasukhavihārānaṃ nikāmalābhī hoti akicchalābhī akasiralābhī, āsavānañca khayā anāsavaṃ cetovimuttiṃ paññāvimuttiṃ diṭṭheva dhamme sayaṃ abhiññā sacchikatvā upasampajja viharati.

ภิกษุผู้ประกอบด้วยองค์ ๗ ประการ ชื่อว่าเป็นพระวินัยธร คือ ย่อมรู้อาบัติ ย่อมรู้อนาบัติ ย่อมรู้อาบัติเบา ย่อมรู้อาบัติหนัก, เป็นผู้มีศีล สำรวมในปาฏิโมกขสังวร ถึงพร้อมด้วยอาจาระและโคจร มีปกติเห็นภัยในโทษทั้งหลายแม้มีประมาณน้อย สมาทานศึกษาอยู่ในสิกขาบททั้งหลาย, เป็นผู้ได้ตามความปรารถนา ได้โดยไม่ลำบาก ได้โดยไม่ยาก ซึ่งฌาน ๔ อันเป็นไปในอธิจิต เป็นเครื่องอยู่เป็นสุขในปัจจุบัน, และย่อมทำให้แจ้งซึ่งเจโตวิมุตติ ปัญญาวิมุตติ อันหาอาสวะมิได้ เพราะอาสวะทั้งหลายสิ้นไป ด้วยปัญญาอันยิ่งเองในปัจจุบัน เข้าถึงอยู่

Aparehipi sattahaṅgehi samannāgato bhikkhu vinayadharo hoti – āpattiṃ jānāti, anāpattiṃ jānāti, lahukaṃ āpattiṃ jānāti, garukaṃ āpattiṃ jānāti, bahussuto hoti sutadharo sutasannicayo ye te dhammā ādikalyāṇā majjhekalyāṇā pariyosānakalyāṇā sātthaṃ sabyañjanaṃ kevalaparipuṇṇaṃ parisuddhaṃ brahmacariyaṃ abhivadanti tathārūpassa dhammā bahussutā honti dhātā vacasā paricitā manasānupekkhitā diṭṭhiyā suppaṭividdhā, catunnaṃ jhānānaṃ ābhicetasikānaṃ diṭṭhadhammasukhavihārānaṃ nikāmalābhī hoti akicchalābhī akasiralābhī, āsavānañca khayā anāsavaṃ cetovimuttiṃ paññāvimuttiṃ diṭṭheva dhamme sayaṃ abhiññā sacchikatvā upasampajja viharati.

ภิกษุผู้ประกอบด้วยองค์ ๗ ประการอื่นอีก ชื่อว่าเป็นพระวินัยธร คือ ย่อมรู้อาบัติ ย่อมรู้อนาบัติ ย่อมรู้อาบัติเบา ย่อมรู้อาบัติหนัก, เป็นพหูสูต ทรงสุตะ สั่งสมสุตะ, ธรรมเหล่าใดงามในเบื้องต้น งามในท่ามกลาง งามในที่สุด ประกาศพรหมจรรย์พร้อมทั้งอรรถะพร้อมทั้งพยัญชนะ บริสุทธิ์บริบูรณ์สิ้นเชิง ธรรมทั้งหลายเห็นปานนั้น อันภิกษุนั้นสดับแล้วมาก ทรงจำไว้ คล่องปาก ขึ้นใจ แทงตลอดดีแล้วด้วยทิฏฐิ, เป็นผู้ได้ตามความปรารถนา ได้โดยไม่ลำบาก ได้โดยไม่ยาก ซึ่งฌาน ๔ อันเป็นไปในอธิจิต เป็นเครื่องอยู่เป็นสุขในปัจจุบัน, และย่อมทำให้แจ้งซึ่งเจโตวิมุตติ ปัญญาวิมุตติ อันหาอาสวะมิได้ เพราะอาสวะทั้งหลายสิ้นไป ด้วยปัญญาอันยิ่งเองในปัจจุบัน เข้าถึงอยู่

Aparehipi sattahaṅgehi samannāgato bhikkhu vinayadharo hoti – āpattiṃ jānāti, anāpattiṃ jānāti, lahukaṃ āpattiṃ jānāti, garukaṃ āpattiṃ jānāti, ubhayāni kho panassa pātimokkhāni vitthārena svāgatāni honti suvibhattāni suppavattīni suvinicchitāni suttaso anubyañjanaso, catunnaṃ jhānānaṃ ābhicetasikānaṃ diṭṭhadhammasukhavihārānaṃ nikāmalābhī hoti akicchalābhī akasiralābhī, āsavānañca [Pg.241] khayā anāsavaṃ cetovimuttiṃ paññāvimuttiṃ diṭṭheva dhamme sayaṃ abhiññā sacchikatvā upasampajja viharati.

ภิกษุผู้ประกอบด้วยองค์ ๗ ประการอื่นอีก ชื่อว่าเป็นพระวินัยธร คือ ย่อมรู้อาบัติ ย่อมรู้อนาบัติ ย่อมรู้อาบัติเบา ย่อมรู้อาบัติหนัก, ก็ปาฏิโมกข์ทั้งสองของภิกษุนั้น มาดีแล้วโดยพิสดาร จำแนกดีแล้ว เป็นไปดีแล้ว วินิจฉัยดีแล้วโดยสูตรและโดยอนุพยัญชนะ, เป็นผู้ได้ตามความปรารถนา ได้โดยไม่ลำบาก ได้โดยไม่ยาก ซึ่งฌาน ๔ อันเป็นไปในอธิจิต เป็นเครื่องอยู่เป็นสุขในปัจจุบัน, และย่อมทำให้แจ้งซึ่งเจโตวิมุตติ ปัญญาวิมุตติ อันหาอาสวะมิได้ เพราะอาสวะทั้งหลายสิ้นไป ด้วยปัญญาอันยิ่งเองในปัจจุบัน เข้าถึงอยู่

Aparehipi sattahaṅgehi samannāgato bhikkhu vinayadharo hoti – āpattiṃ jānāti; anāpattiṃ jānāti; lahukaṃ āpattiṃ jānāti; garukaṃ āpattiṃ jānāti; anekavihitaṃ pubbenivāsaṃ anussarati, seyyathidaṃ – ekampi jātiṃ dvepi jātiyo tissopi jātiyo catassopi jātiyo pañcapi jātiyo dasapi jātiyo vīsampi jātiyo tiṃsampi jātiyo cattālīsampi jātiyo paññāsampi jātiyo jātisatampi jātisahassampi jātisatasahassampi anekepi saṃvaṭṭakappe anekepi vivaṭṭakappe anekepi saṃvaṭṭavivaṭṭakappe – ‘‘amutrāsiṃ evaṃnāmo evaṃgotto evaṃvaṇṇo evamāhāro evaṃsukhadukkhappaṭisaṃvedī evamāyupariyanto, so tato cuto amutra udapādiṃ; tatrāpāsiṃ evaṃnāmo evaṃgotto evaṃvaṇṇo evamāhāro evaṃsukhadukkhappaṭisaṃvedī evamāyupariyanto, so tato cuto idhūpapanno’’ti iti sākāraṃ sauddesaṃ anekavihitaṃ pubbenivāsaṃ anussarati; dibbena cakkhunā visuddhena atikkantamānusakena satte passati cavamāne upapajjamāne hīne paṇīte suvaṇṇe dubbaṇṇe, sugate duggate yathākammūpage satte pajānāti – ‘‘ime vata bhonto sattā kāyaduccaritena samannāgatā vacīduccaritena samannāgatā manoduccaritena samannāgatā ariyānaṃ upavādakā micchādiṭṭhikā micchādiṭṭhikammasamādānā, te kāyassa bhedā paraṃ maraṇā apāyaṃ duggatiṃ vinipātaṃ nirayaṃ upapannā, ime vā pana bhonto sattā kāyasucaritena samannāgatā vacīsucaritena samannāgatā manosucaritena samannāgatā ariyānaṃ anupavādakā sammādiṭṭhikā sammādiṭṭhikammasamādānā, te kāyassa bhedā paraṃ maraṇā sugatiṃ saggaṃ lokaṃ upapannā’’ti iti dibbena cakkhunā visuddhena atikkantamānusakena satte passati cavamāne upapajjamāne hīne paṇīte suvaṇṇe dubbaṇṇe sugate duggate yathākammūpage satte pajānāti; āsavānañca khayā anāsavaṃ cetovimuttiṃ paññāvimuttiṃ diṭṭheva dhamme sayaṃ abhiññā sacchikatvā upasampajja viharati.

ภิกษุผู้ประกอบด้วยองค์ ๗ ประการอื่นอีก ชื่อว่าเป็นพระวินัยธร คือ ย่อมรู้อาบัติ, ย่อมรู้อนาบัติ, ย่อมรู้อาบัติเบา, ย่อมรู้อาบัติหนัก, ย่อมระลึกถึงบุพเพนิวาสมีประการต่างๆ ได้ คือ ระลึกได้ชาติหนึ่งบ้าง สองชาติบ้าง สามชาติบ้าง สี่ชาติบ้าง ห้าชาติบ้าง สิบชาติบ้าง ยี่สิบชาติบ้าง สามสิบชาติบ้าง สี่สิบชาติบ้าง ห้าสิบชาติบ้าง ร้อยชาติบ้าง พันชาติบ้าง แสนชาติบ้าง ตลอดสังวัฏฏกัปเป็นอันมากบ้าง ตลอดวิวัฏฏกัปเป็นอันมากบ้าง ตลอดสังวัฏฏวิวัฏฏกัปเป็นอันมากบ้าง ว่า 'ในภพโน้น เราได้มีชื่ออย่างนี้ มีโคตรอย่างนี้ มีวรรณะอย่างนี้ มีอาหารอย่างนี้ เสวยสุขเสวยทุกข์อย่างนี้ มีกำหนดอายุเพียงเท่านี้ เรานั้นจุติจากภพนั้นแล้ว ได้ไปเกิดในภพโน้น แม้ในภพนั้น เราก็ได้มีชื่ออย่างนี้ มีโคตรอย่างนี้ มีวรรณะอย่างนี้ มีอาหารอย่างนี้ เสวยสุขเสวยทุกข์อย่างนี้ มีกำหนดอายุเพียงเท่านี้ เรานั้นจุติจากภพนั้นแล้ว มาเกิดในภพนี้' ย่อมระลึกถึงบุพเพนิวาสมีประการต่างๆ พร้อมทั้งอาการ พร้อมทั้งอุเทศ ด้วยประการฉะนี้, ย่อมเห็นหมู่สัตว์ผู้กำลังจุติ กำลังเกิด เลว ประณีต มีวรรณะดี มีวรรณะทราม มีคติที่ดี มีคติที่ชั่ว ด้วยทิพพจักขุอันบริสุทธิ์ ล่วงจักษุของมนุษย์ ย่อมรู้ชัดซึ่งหมู่สัตว์ผู้เป็นไปตามกรรม ว่า 'ท่านผู้เจริญ สัตว์เหล่านี้หนอ ประกอบด้วยกายทุจริต วจีทุจริต มโนทุจริต เป็นผู้กล่าวตู่พระอริยะ เป็นมิจฉาทิฏฐิ มีการกระทำกรรมตามมิจฉาทิฏฐิ สัตว์เหล่านั้น เบื้องหน้าแต่ตายเพราะกายแตก ย่อมเข้าถึงอบาย ทุคติ วินิบาต นรก ส่วนท่านผู้เจริญ สัตว์เหล่านี้ ประกอบด้วยกายสุจริต วจีสุจริต มโนสุจริต ไม่กล่าวตู่พระอริยะ เป็นสัมมาทิฏฐิ มีการกระทำกรรมตามสัมมาทิฏฐิ สัตว์เหล่านั้น เบื้องหน้าแต่ตายเพราะกายแตก ย่อมเข้าถึงสุคติโลกสวรรค์' ย่อมเห็นหมู่สัตว์ผู้กำลังจุติ กำลังเกิด เลว ประณีต มีวรรณะดี มีวรรณะทราม มีคติที่ดี มีคติที่ชั่ว ด้วยทิพพจักขุอันบริสุทธิ์ ล่วงจักษุของมนุษย์ ย่อมรู้ชัดซึ่งหมู่สัตว์ผู้เป็นไปตามกรรม ด้วยประการฉะนี้, และย่อมทำให้แจ้งซึ่งเจโตวิมุตติ ปัญญาวิมุตติ อันหาอาสวะมิได้ เพราะอาสวะทั้งหลายสิ้นไป ด้วยปัญญาอันยิ่งเองในปัจจุบัน เข้าถึงอยู่

Sattahaṅgehi [Pg.242] samannāgato vinayadharo sobhati – āpattiṃ jānāti, anāpattiṃ jānāti, lahukaṃ āpattiṃ jānāti, garukaṃ āpattiṃ jānāti, sīlavā hoti…pe… samādāya sikkhati sikkhāpadesu, catunnaṃ jhānānaṃ ābhicetasikānaṃ diṭṭhadhammasukhavihārānaṃ nikāmalābhī hoti akicchalābhī akasiralābhī, āsavānañca khayā anāsavaṃ cetovimuttiṃ paññāvimuttiṃ diṭṭheva dhamme sayaṃ abhiññā sacchikatvā upasampajja viharati.

พระวินัยธรผู้ประกอบด้วยองค์ ๗ ประการ ย่อมงดงาม คือ ๑. ย่อมรู้อาบัติ ๒. ย่อมรู้อนาบัติ ๓. ย่อมรู้อาบัติเบา ๔. ย่อมรู้อาบัติหนัก ๕. เป็นผู้มีศีล ...ฯลฯ... สมาทานศึกษาอยู่ในสิกขาบททั้งหลาย ๖. เป็นผู้ได้ฌาน ๔ อันเป็นอาภิเจตสิก เป็นเครื่องอยู่เป็นสุขในปัจจุบัน ตามความปรารถนา ได้โดยไม่ยาก ได้โดยไม่ลำบาก ๗. เพราะอาสวะทั้งหลายสิ้นไป ย่อมทำให้แจ้งซึ่งเจโตวิมุตติ ปัญญาวิมุตติ อันหาอาสวะมิได้ ด้วยปัญญาอันยิ่งเองในปัจจุบัน เข้าถึงอยู่

Aparehipi sattahaṅgehi samannāgato vinayadharo. Sobhati – āpattiṃ jānāti, anāpattiṃ jānāti, lahukaṃ āpattiṃ jānāti, garukaṃ āpattiṃ jānāti, bahussuto hoti…pe… diṭṭhiyā suppaṭividdho catunnaṃ jhānānaṃ ābhicetasikānaṃ diṭṭhadhammasukhavihārānaṃ nikāmalābhī hoti akicchalābhī akasiralābhī, āsavānañca khayā anāsavaṃ cetovimuttiṃ paññāvimuttiṃ diṭṭheva dhamme sayaṃ abhiññā sacchikatvā upasampajja viharati.

พระวินัยธรผู้ประกอบด้วยองค์ ๗ ประการแม้อื่นอีก ย่อมงดงาม คือ ๑. ย่อมรู้อาบัติ ๒. ย่อมรู้อนาบัติ ๓. ย่อมรู้อาบัติเบา ๔. ย่อมรู้อาบัติหนัก ๕. เป็นพหูสูต ...ฯลฯ... แทงตลอดอย่างดีด้วยทิฏฐิ ๖. เป็นผู้ได้ฌาน ๔ อันเป็นอาภิเจตสิก เป็นเครื่องอยู่เป็นสุขในปัจจุบัน ตามความปรารถนา ได้โดยไม่ยาก ได้โดยไม่ลำบาก ๗. เพราะอาสวะทั้งหลายสิ้นไป ย่อมทำให้แจ้งซึ่งเจโตวิมุตติ ปัญญาวิมุตติ อันหาอาสวะมิได้ ด้วยปัญญาอันยิ่งเองในปัจจุบัน เข้าถึงอยู่

Aparehipi sattahaṅgehi samannāgato vinayadharo sobhati – āpattiṃ jānāti, anāpattiṃ jānāti, lahukaṃ āpattiṃ jānāti, garukaṃ āpattiṃ jānāti, ubhayāni kho panassa pātimokkhāni vitthārena svāgatāni honti suvibhattāni suppavattīni suvinicchitāni suttaso anubyañjanaso, catunnaṃ jhānānaṃ ābhicetasikānaṃ diṭṭhadhammasukhavihārānaṃ nikāmalābhī hoti akicchalābhī akasiralābhī, āsavānañca khayā anāsavaṃ cetovimuttiṃ paññāvimuttiṃ diṭṭheva dhamme sayaṃ abhiññā sacchikatvā upasampajja viharati.

พระวินัยธรผู้ประกอบด้วยองค์ ๗ ประการแม้อื่นอีก ย่อมงดงาม คือ ๑. ย่อมรู้อาบัติ ๒. ย่อมรู้อนาบัติ ๓. ย่อมรู้อาบัติเบา ๔. ย่อมรู้อาบัติหนัก ๕. อนึ่ง ปาฏิโมกข์ทั้งสอง เธอก็จำได้ดีโดยพิสดาร จำแนกได้ดี สวดได้คล่องแคล่ว วินิจฉัยได้ดีโดยสูตรและโดยอนุพยัญชนะ ๖. เป็นผู้ได้ฌาน ๔ อันเป็นอาภิเจตสิก เป็นเครื่องอยู่เป็นสุขในปัจจุบัน ตามความปรารถนา ได้โดยไม่ยาก ได้โดยไม่ลำบาก ๗. เพราะอาสวะทั้งหลายสิ้นไป ย่อมทำให้แจ้งซึ่งเจโตวิมุตติ ปัญญาวิมุตติ อันหาอาสวะมิได้ ด้วยปัญญาอันยิ่งเองในปัจจุบัน เข้าถึงอยู่

Aparehipi sattahaṅgehi samannāgato vinayadharo sobhati – āpattiṃ jānāti; anāpattiṃ jānāti; lahukaṃ āpattiṃ jānāti; garukaṃ āpattiṃ jānāti; anekavihitaṃ pubbenivāsaṃ anussarati, seyyathidaṃ – ekampi jātiṃ dvepi jātiyo…pe… iti sākāraṃ sauddesaṃ anekavihitaṃ pubbenivāsaṃ anussarati, dibbena cakkhunā visuddhena atikkantamānusakena satte passati cavamāne upapajjamāne hīne paṇīte suvaṇṇe dubbaṇṇe sugate duggate yathākammūpage satte pajānāti…pe… iti dibbena cakkhunā visuddhena atikkantamānusakena satte passati cavamāne upapajjamāne hīne paṇīte suvaṇṇe dubbaṇṇe sugate duggate yathākammūpage [Pg.243] satte pajānāti; āsavānañca khayā anāsavaṃ cetovimuttiṃ paññāvimuttiṃ diṭṭheva dhamme sayaṃ abhiññā sacchikatvā upasampajja viharati.

พระวินัยธรผู้ประกอบด้วยองค์ ๗ ประการแม้อื่นอีก ย่อมงดงาม คือ ๑. ย่อมรู้อาบัติ ๒. ย่อมรู้อนาบัติ ๓. ย่อมรู้อาบัติเบา ๔. ย่อมรู้อาบัติหนัก ๕. ย่อมระลึกชาติก่อนได้เป็นอันมาก คือ ระลึกได้ชาติหนึ่งบ้าง สองชาติบ้าง ...ฯลฯ... ย่อมระลึกชาติก่อนได้เป็นอันมาก พร้อมทั้งอาการ พร้อมทั้งอุเทศ ด้วยประการฉะนี้ ๖. ย่อมเห็นหมู่สัตว์ผู้กำลังจุติ กำลังเกิด ทั้งชั้นต่ำและชั้นสูง งามและไม่งาม เกิดดีและเกิดไม่ดี ด้วยทิพยจักษุอันบริสุทธิ์ ล่วงจักษุของมนุษย์ ย่อมรู้ชัดซึ่งหมู่สัตว์ผู้เป็นไปตามกรรม ...ฯลฯ... ย่อมเห็นหมู่สัตว์ผู้กำลังจุติ กำลังเกิด ทั้งชั้นต่ำและชั้นสูง งามและไม่งาม เกิดดีและเกิดไม่ดี ด้วยทิพยจักษุอันบริสุทธิ์ ล่วงจักษุของมนุษย์ ย่อมรู้ชัดซึ่งหมู่สัตว์ผู้เป็นไปตามกรรม ด้วยประการฉะนี้ ๗. เพราะอาสวะทั้งหลายสิ้นไป ย่อมทำให้แจ้งซึ่งเจโตวิมุตติ ปัญญาวิมุตติ อันหาอาสวะมิได้ ด้วยปัญญาอันยิ่งเองในปัจจุบัน เข้าถึงอยู่

Satta asaddhammā – assaddho hoti, ahiriko hoti, anottappī hoti, appassuto hoti, kusīto hoti, muṭṭhassati hoti, duppañño hoti.

อสัทธรรม ๗ ประการ คือ ๑. เป็นผู้ไม่มีศรัทธา ๒. เป็นผู้ไม่มีหิริ ๓. เป็นผู้ไม่มีโอตตัปปะ ๔. เป็นผู้มีสุตะน้อย ๕. เป็นผู้เกียจคร้าน ๖. เป็นผู้มีสติหลงลืม ๗. เป็นผู้มีปัญญาทราม

Satta saddhammā – saddho hoti, hirimā hoti, ottappī hoti, bahussuto hoti, āraddhavīriyo hoti, upaṭṭhitassati hoti, paññavā hotīti.

สัทธรรม ๗ ประการ คือ ๑. เป็นผู้มีศรัทธา ๒. เป็นผู้มีหิริ ๓. เป็นผู้มีโอตตัปปะ ๔. เป็นพหูสูต ๕. เป็นผู้ปรารภความเพียร ๖. เป็นผู้มีสติตั้งมั่น ๗. เป็นผู้มีปัญญา

Sattakaṃ niṭṭhitaṃ.

สัตตกะ จบ

Tassuddānaṃ –

อุทานของสัตตกะนั้น คือ

Āpatti āpattikkhandhā, vinītā sāmīcipi ca;

Adhammikā dhammikā ca, anāpatti ca sattāhaṃ.

อาบัติ, อาบัติขันธ์, วินีตวัตถุ และสามีจิ, อธัมมิกะ และธัมมิกะ, และอนาปัตติสัตตาหะ

Ānisaṃsā paramāni, aruṇasamathena ca;

Kammā āmakadhaññā ca, tiriyaṃ gaṇabhojane.

อานิสงส์, ปรมะ, และอรุณสมถะ, กรรม, อามกธัญญะ, ติริยะ, คณโภชนะ

Sattāhaparamaṃ ādāya, samādāya tatheva ca;

Na hoti hoti hoti ca, adhammā dhammikāni ca.

สัตตาหปรมะ, อาทายะ, สมาทายะ และเช่นเดียวกัน นะโหติ, โหติ, โหติ, อธัมมะ และธัมมิกะ

Caturo vinayadharā, catubhikkhū ca sobhane;

Satta ceva asaddhammā, satta saddhammā desitāti.

พระวินัยธร ๔ จำพวก ภิกษุผู้งดงาม ๔ จำพวก อสัทธรรม ๗ ประการ และสัทธรรม ๗ ประการ (พระผู้มีพระภาค) ทรงแสดงไว้แล้ว ดังนี้แล

8. Aṭṭhakavāro

๘. อัฏฐกวาร

328. Aṭṭhānisaṃse sampassamānena na so bhikkhu āpattiyā adassane ukkhipitabbo. Aṭṭhānisaṃse sampassamānena paresampi saddhāya sā āpatti desetabbā. Aṭṭha yāvatatiyakā. Aṭṭhahākārehi kulāni dūseti. Aṭṭha mātikā cīvarassa uppādāya. Aṭṭha mātikā kathinassa ubbhārāya. Aṭṭha pānāni. Aṭṭhahi asaddhammehi abhibhūto pariyādinnacitto devadatto āpāyiko nerayiko kappaṭṭho atekiccho[Pg.244]. Aṭṭha lokadhammā. Aṭṭha garudhammā. Aṭṭha pāṭidesanīyā. Aṭṭhaṅgiko musāvādo. Aṭṭha uposathaṅgāni. Aṭṭha dūteyyaṅgāni. Aṭṭha titthiyavattāni. Aṭṭha acchariyā abbhutadhammā mahāsamudde. Aṭṭha acchariyā abbhutadhammā imasmiṃ dhammavinaye. Aṭṭha anatirittā. Aṭṭha atirittā. Aṭṭhame aruṇuggamane nissaggiyaṃ hoti. Aṭṭha pārājikā. Aṭṭhamaṃ vatthuṃ paripūrentī nāsetabbā. Aṭṭhamaṃ vatthuṃ paripūrentiyā desitāpi adesitā hoti. Aṭṭhavācikā upasampadā. Aṭṭhannaṃ paccuṭṭhātabbaṃ. Aṭṭhannaṃ āsanaṃ dātabbaṃ. Upāsikā aṭṭha varāni yācati. Aṭṭhahaṅgehi samannāgato bhikkhu bhikkhunovādako sammannitabbo. Aṭṭhānisaṃsā vinayadhare. Aṭṭha paramāni. Tassapāpiyasikakammakatena bhikkhunā aṭṭhasu dhammesu sammā vattitabbaṃ. Aṭṭha adhammikāni pātimokkhaṭṭhapanāni aṭṭha dhammikāni pātimokkhaṭṭhapanānīti.

๓๒๘. สงฆ์ผู้เล็งเห็นอานิสงส์ ๘ ประการ ไม่พึงยกภิกษุนั้นขึ้นจากการไม่เห็นอาบัติ ภิกษุผู้เล็งเห็นอานิสงส์ ๘ ประการ พึงแสดงอาบัตินั้นด้วยศรัทธาของผู้อื่น ยาวัตตติยกะ ๘ ย่อมประทุษร้ายตระกูลด้วยอาการ ๘ อย่าง มาติกา ๘ ข้อเพื่อการเกิดขึ้นแห่งจีวร มาติกา ๘ ข้อเพื่อการเดาะกฐิน น้ำปานะ ๘ อย่าง พระเทวทัตถูกอสัทธรรม ๘ ประการครอบงำ มีจิตถูกครอบงำแล้ว เป็นผู้เกิดในอบาย เกิดในนรก ตั้งอยู่ตลอดกัป เยียวยาไม่ได้ โลกธรรม ๘ ครุธรรม ๘ ปาฏิเทสนียะ ๘ มุสาวาทมีองค์ ๘ อุโบสถังคะ ๘ ทูเตยยังคะ ๘ ติตถิยวัตร ๘ อัจฉริยอัพภูตธรรม ๘ ประการในมหาสมุทร อัจฉริยอัพภูตธรรม ๘ ประการในธรรมวินัยนี้ อนติริตตะ ๘ อติริตตะ ๘ ในวันที่ ๘ เมื่ออรุณขึ้น ย่อมเป็นนิสสัคคีย์ ปาราชิก ๘ ภิกษุณีผู้ทำให้วัตถุที่ ๘ บริบูรณ์ พึงให้ฉิบหาย ภิกษุณีผู้ทำให้วัตถุที่ ๘ บริบูรณ์ แม้แสดงแล้ว ก็เป็นอันไม่ได้แสดง อัฏฐวาจิกาอุปสัมปทา พึงลุกรับภิกษุณี ๘ จำพวก พึงให้อาสนะแก่ภิกษุณี ๘ จำพวก อุบาสิกาทูลขอพร ๘ ประการ ภิกษุผู้ประกอบด้วยองค์ ๘ พึงสมมติให้เป็นภิกขุโนวาทก อานิสงส์ ๘ ประการในพระวินัยธร ปรมะ ๘ ภิกษุผู้ถูกทำตัสสปาปิยสิกากรรม พึงประพฤติโดยชอบในธรรม ๘ ประการ การงดปาฏิโมกข์ที่ไม่เป็นธรรม ๘ ประการ การงดปาฏิโมกข์ที่เป็นธรรม ๘ ประการ ดังนี้แล

Aṭṭhakaṃ niṭṭhitaṃ.

อัฏฐกะ จบ

Tassuddānaṃ –

อุทานของอัฏฐกะนั้น คือ

Na so bhikkhu paresampi, yāvatatiyadūsanā;

Mātikā kathinubbhārā, pānā abhibhūtena ca.

นะ โส ภิกขุ, ปเรสํปิ, ยาวัตตติยทูสนา, มาติกา, กฐินุพภารา, ปานา และอภิภูเตนะ

Lokadhammā garudhammā, pāṭidesanīyā musā;

Uposathā ca dūtaṅgā, titthiyā samuddepi ca.

โลกธรรมหมวด 8, ครุธรรมหมวด 8, ปาฏิเทสนียะหมวด 8, มุสาวาทหมวด 8, อุโบสถังคะหมวด 8, ทูเตยยังคะหมวด 8, ติตถิยววัตตะหมวด 8 และอัพภูตธรรมในมหาสมุทรหมวด 8

Abbhutā anatirittaṃ, atirittaṃ nissaggiyaṃ;

Pārājikaṭṭhamaṃ vatthu, adesitūpasampadā.

อัพภูตธรรมในพระธรรมวินัยหมวด 8, อนติริตตะหมวด 8, อติริตตะหมวด 8, นิสสัคคิยะหมวด 8, ปาราชิกหมวด 8, อัฏฐมวัตถุหมวด 8, อเทสิตะและอุปสัมปทาหมวด 8

Paccuṭṭhānāsanañceva, varaṃ ovādakena ca;

Ānisaṃsā paramāni, aṭṭhadhammesu vattanā;

Adhammikā dhammikā ca, aṭṭhakā suppakāsitāti.

ปัจจุฏฐานะและอาสนะหมวด 8, วระหมวด 8, ภิกขุโนวาทกะหมวด 8, อานิสงส์หมวด 8, ปรมะหมวด 8, การประพฤติในอัฏฐธรรมหมวด 8, การงดปาติโมกข์ที่ไม่เป็นธรรมหมวด 8 และการงดปาติโมกข์ที่เป็นธรรมหมวด 8, หมวด 8 ทั้งหลาย พระผู้มีพระภาคได้ทรงแสดงไว้ดีแล้ว ดังนี้

9. Navakavāro

๙. นวกวาร (วาระว่าด้วยหมวด 9)

329. Nava āghātavatthūni. Nava āghātapaṭivinayā. Nava vinītavatthūni. Nava paṭhamāpattikā. Navahi saṅgho bhijjati. Nava paṇītabhojanāni. Navamaṃsehi [Pg.245] dukkaṭaṃ. Nava pātimokkhuddesā. Nava paramāni. Nava taṇhāmūlakā dhammā. Nava vidhamānā. Nava cīvarāni adhiṭṭhātabbāni. Nava cīvarāni na vikappetabbāni. Dīghaso nava vidatthiyo sugatavidatthiyā. Nava adhammikāni dānāni. Nava adhammikā paṭiggahā. Nava adhammikā paribhogā – tīṇi dhammikāni dānāni, tayo dhammikā paṭiggahā, tayo dhammikā paribhogā. Nava adhammikā saññattiyo. Nava dhammikā saññattiyo. Adhammakamme dve navakāni. Dhammakamme dve navakāni. Nava adhammikāni pātimokkhaṭṭhapanāni. Nava dhammikāni pātimokkhaṭṭhapanānīti.

๓๒๙. อาฆาตวัตถุ 9 ประการ, อาฆาตปฏิวินัย 9 ประการ, วินีตวัตถุ 9 ประการ, ปฐมาปัตติกะ 9 ประการ, สงฆ์แตกกันด้วยบุคคล 9 จำพวก, ปณีตโภชนะ 9 อย่าง, ต้องอาบัติทุกกฏด้วยเนื้อ 9 อย่าง, ปาติโมกขุทเทส 9 อย่าง, ปรมะ 9 อย่าง, ธรรมมีตัณหาเป็นมูล 9 อย่าง, วิธมานะ 9 อย่าง, จีวร 9 ผืนพึงอธิษฐาน, จีวร 9 ผืนไม่พึงวิกัป, ยาว 9 คืบโดยคืบพระสุคต, ทานที่ไม่เป็นธรรม 9 อย่าง, การรับที่ไม่เป็นธรรม 9 อย่าง, การบริโภคที่ไม่เป็นธรรม 9 อย่าง, ทานที่เป็นธรรม 3 อย่าง, การรับที่เป็นธรรม 3 อย่าง, การบริโภคที่เป็นธรรม 3 อย่าง, สัญญัตติที่ไม่เป็นธรรม 9 อย่าง, สัญญัตติที่เป็นธรรม 9 อย่าง, ในอธรรมกรรมมี 2 หมวด 9, ในธรรมกรรมมี 2 หมวด 9, การงดปาติโมกข์ที่ไม่เป็นธรรม 9 อย่าง, การงดปาติโมกข์ที่เป็นธรรม 9 อย่าง ดังนี้

Navakaṃ niṭṭhitaṃ.

นวกะ (หมวด 9) จบแล้ว

Tassuddānaṃ –

อุทาน (คาถาประมวล) ของนวกะนั้น มีดังนี้

Āghātavatthuvinayā, vinītā paṭhamena ca;

Bhijjati ca paṇītañca, maṃsuddesaparamāni ca.

อาฆาตวัตถุ, อาฆาตวินัย, วินีตวัตถุ และปฐมาปัตติกะ, การแตกสงฆ์, ปณีตโภชนะ, เนื้อ, อุเทศ และปรมะ

Taṇhā mānā adhiṭṭhānā, vikappe ca vidatthiyo;

Dānā paṭiggahā bhogā, tividhā puna dhammikā.

ตัณหา, มานะ, อธิษฐาน, วิกัป และคืบ, ทาน การรับ การบริโภค (ที่ไม่เป็นธรรม), อีกอย่างหนึ่ง (ทาน การรับ การบริโภค) ที่เป็นธรรม 3 อย่าง

Adhammadhammasaññatti, duve dve navakāni ca;

Pātimokkhaṭṭhapanāni, adhammadhammikāni cāti.

สัญญัตติที่ไม่เป็นธรรมและที่เป็นธรรม, หมวด 9 สองหมวด สองหมวด, และการงดปาติโมกข์ที่ไม่เป็นธรรมและที่เป็นธรรม ดังนี้แล

10. Dasakavāro

๑๐. ทสกวาร (วาระว่าด้วยหมวด 10)

330. Dasa āghātavatthūni. Dasa āghātapaṭivinayā. Dasa vinītavatthūni. Dasavatthukā micchādiṭṭhi. Dasavatthukā sammādiṭṭhi. Dasa antaggāhikā diṭṭhi. Dasa micchattā. Dasa sammattā. Dasa akusalakammapathā. Dasa kusalakammapathā. Dasa adhammikā salākaggāhā. Dasa dhammikā salākaggāhā. Sāmaṇerānaṃ dasa sikkhāpadāni. Dasahaṅgehi samannāgato sāmaṇero nāsetabbo.

๓๓๐. อาฆาตวัตถุ 10 ประการ, อาฆาตปฏิวินัย 10 ประการ, วินีตวัตถุ 10 ประการ, มิจฉาทิฏฐิมีวัตถุ 10, สัมมาทิฏฐิมีวัตถุ 10, อันตคาหิกทิฏฐิ 10 ประการ, มิจฉัตตะ 10 ประการ, สัมมัตตะ 10 ประการ, อกุศลกรรมบถ 10, กุศลกรรมบถ 10, การจับสลากที่ไม่เป็นธรรม 10 อย่าง, การจับสลากที่เป็นธรรม 10 อย่าง, สิกขาบทของสามเณร 10 ประการ, สามเณรผู้ประกอบด้วยองค์ 10 พึงให้ฉิบหายเสีย

Dasahaṅgehi samannāgato vinayadharo bālo tveva saṅkhaṃ gacchati – attano bhāsapariyantaṃ na uggaṇhāti, parassa bhāsapariyantaṃ na uggaṇhāti[Pg.246], attano bhāsapariyantaṃ anuggahetvā parassa bhāsapariyantaṃ anuggahetvā adhammena kāreti, appaṭiññāya āpattiṃ na jānāti, āpattiyā mūlaṃ na jānāti, āpattisamudayaṃ na jānāti, āpattinirodhaṃ na jānāti, āpattinirodhagāminiṃ paṭipadaṃ na jānāti.

พระวินัยธรผู้ประกอบด้วยองค์ 10 ย่อมถึงซึ่งการนับว่าเป็นพาลทีเดียว คือ ไม่เข้าใจขอบเขตคำพูดของตน, ไม่เข้าใจขอบเขตคำพูดของผู้อื่น, ครั้นไม่เข้าใจขอบเขตคำพูดของตน ไม่เข้าใจขอบเขตคำพูดของผู้อื่นแล้ว ก็ชำระความโดยไม่เป็นธรรม โดยไม่ให้รับสารภาพ, ไม่รู้อาบัติ, ไม่รู้มูลของอาบัติ, ไม่รู้สมุทัยแห่งอาบัติ, ไม่รู้นิโรธแห่งอาบัติ, ไม่รู้ปฏิปทาที่ให้ถึงความดับแห่งอาบัติ

Dasahaṅgehi samannāgato vinayadharo paṇḍito tveva saṅkhaṃ gacchati – attano bhāsapariyantaṃ uggaṇhāti, parassa bhāsapariyantaṃ uggaṇhāti, attano bhāsapariyantaṃ uggahetvā parassa bhāsapariyantaṃ uggahetvā dhammena kāreti, paṭiññāya āpattiṃ jānāti, āpattiyā mūlaṃ jānāti, āpattisamudayaṃ jānāti, āpattinirodhaṃ jānāti, āpattinirodhagāminiṃ paṭipadaṃ jānāti.

พระวินัยธรผู้ประกอบด้วยองค์ 10 ย่อมถึงซึ่งการนับว่าเป็นบัณฑิตทีเดียว คือ เข้าใจขอบเขตคำพูดของตน, เข้าใจขอบเขตคำพูดของผู้อื่น, ครั้นเข้าใจขอบเขตคำพูดของตน เข้าใจขอบเขตคำพูดของผู้อื่นแล้ว ก็ชำระความโดยธรรม โดยให้รับสารภาพ, รู้อาบัติ, รู้มูลของอาบัติ, รู้สมุทัยแห่งอาบัติ, รู้นิโรธแห่งอาบัติ, รู้ปฏิปทาที่ให้ถึงความดับแห่งอาบัติ

Aparehipi dasahaṅgehi samannāgato vinayadharo bālo tveva saṅkhaṃ gacchati – adhikaraṇaṃ na jānāti, adhikaraṇassa mūlaṃ na jānāti, adhikaraṇasamudayaṃ na jānāti, adhikaraṇanirodhaṃ na jānāti, adhikaraṇanirodhagāminiṃ paṭipadaṃ na jānāti, vatthuṃ na jānāti, nidānaṃ na jānāti, paññattiṃ na jānāti, anupaññattiṃ na jānāti, anusandhivacanapathaṃ na jānāti.

พระวินัยธรผู้ประกอบด้วยองค์ 10 อื่นอีก ย่อมถึงซึ่งการนับว่าเป็นพาลทีเดียว คือ ไม่รู้อธิกรณ์, ไม่รู้มูลของอธิกรณ์, ไม่รู้สมุทัยแห่งอธิกรณ์, ไม่รู้นิโรธแห่งอธิกรณ์, ไม่รู้ปฏิปทาที่ให้ถึงความดับแห่งอธิกรณ์, ไม่รู้วัตถุ, ไม่รู้นิทาน, ไม่รู้บัญญัติ, ไม่รู้อนุบัญญัติ, ไม่รู้ลำดับถ้อยคำและข้อความที่ต่อเนื่องกัน

Dasahaṅgehi samannāgato vinayadharo paṇḍito tveva saṅkhaṃ gacchati – adhikaraṇaṃ jānāti, adhikaraṇassa mūlaṃ jānāti, adhikaraṇasamudayaṃ jānāti, adhikaraṇanirodhaṃ jānāti, adhikaraṇanirodhagāminiṃ paṭipadaṃ jānāti, vatthuṃ jānāti, nidānaṃ jānāti, paññattiṃ jānāti, anupaññattiṃ jānāti, anusandhivacanapathaṃ jānāti.

พระวินัยธรผู้ประกอบด้วยองค์ 10 ย่อมถึงซึ่งการนับว่าเป็นบัณฑิตทีเดียว คือ รู้อธิกรณ์, รู้มูลของอธิกรณ์, รู้สมุทัยแห่งอธิกรณ์, รู้นิโรธแห่งอธิกรณ์, รู้ปฏิปทาที่ให้ถึงความดับแห่งอธิกรณ์, รู้วัตถุ, รู้นิทาน, รู้บัญญัติ, รู้อนุบัญญัติ, รู้ลำดับถ้อยคำและข้อความที่ต่อเนื่องกัน

Aparehipi dasahaṅgehi samannāgato vinayadharo bālo tveva saṅkhaṃ gacchati – ñattiṃ na jānāti, ñattiyā karaṇaṃ na jānāti, na pubbakusalo hoti, na aparakusalo hoti, akālaññū ca hoti, āpattānāpattiṃ na jānāti, lahukagarukaṃ āpattiṃ na jānāti, sāvasesānavasesaṃ āpattiṃ na jānāti, duṭṭhullāduṭṭhullaṃ āpattiṃ na jānāti, ācariyaparamparā kho panassa na suggahitā hoti na sumanasikatā na sūpadhāritā.

พระวินัยธรผู้ประกอบด้วยองค์ 10 อื่นอีก ย่อมถึงซึ่งการนับว่าเป็นพาลทีเดียว คือ ไม่รู้ญัตติ, ไม่รู้กิจแห่งญัตติ, ไม่เป็นผู้ฉลาดในเรื่องก่อน, ไม่เป็นผู้ฉลาดในเรื่องหลัง, และเป็นผู้ไม่รู้จักกาล, ไม่รู้อาบัติและอนาบัติ, ไม่รู้อาบัติเบาและอาบัติหนัก, ไม่รู้อาบัติมีส่วนเหลือและอาบัติไม่มีส่วนเหลือ, ไม่รู้อาบัติชั่วหยาบและอาบัติไม่ชั่วหยาบ, อนึ่ง ประเพณีสืบต่อกันมาแห่งอาจารย์ อันท่านมิได้เรียนมาดี มิได้มนสิการไว้ดี มิได้ทรงจำไว้ดี

Dasahaṅgehi [Pg.247] samannāgato vinayadharo paṇḍito tveva saṅkhaṃ gacchati – ñattiṃ jānāti, ñattiyā karaṇaṃ jānāti, pubbakusalo hoti, aparakusalo hoti, kālaññū ca hoti, āpattānāpattiṃ jānāti, lahukagarukaṃ āpattiṃ jānāti, sāvasesānavasesaṃ āpattiṃ jānāti, duṭṭhullāduṭṭhullaṃ āpattiṃ jānāti, ācariyaparamparā kho panassa suggahitā hoti sumanasikatā sūpadhāritā.

พระวินัยธรผู้ประกอบด้วยองค์ 10 ย่อมถึงซึ่งการนับว่าเป็นบัณฑิตทีเดียว คือ รู้ญัตติ, รู้กิจแห่งญัตติ, เป็นผู้ฉลาดในเรื่องก่อน, เป็นผู้ฉลาดในเรื่องหลัง, และเป็นผู้รู้จักกาล, รู้อาบัติและอนาบัติ, รู้อาบัติเบาและอาบัติหนัก, รู้อาบัติมีส่วนเหลือและอาบัติไม่มีส่วนเหลือ, รู้อาบัติชั่วหยาบและอาบัติไม่ชั่วหยาบ, อนึ่ง ประเพณีสืบต่อกันมาแห่งอาจารย์ อันท่านเรียนมาดี มนสิการไว้ดี ทรงจำไว้ดี

Aparehipi dasahaṅgehi samannāgato vinayadharo bālo tveva saṅkhaṃ gacchati – āpattānāpattiṃ na jānāti, lahukagarukaṃ āpattiṃ na jānāti, sāvasesānavasesaṃ āpattiṃ na jānāti, duṭṭhullāduṭṭhullaṃ āpattiṃ na jānāti, ubhayāni kho panassa pātimokkhāni vitthārena na svāgatāni honti na suvibhattāni na suppavattīni na suvinicchitāni suttaso anubyañjanaso, āpattānāpattiṃ na jānāti, lahukagarukaṃ āpattiṃ na jānāti, sāvasesānavasesaṃ āpattiṃ na jānāti, duṭṭhullāduṭṭhullaṃ āpattiṃ na jānāti, adhikaraṇe ca na vinicchayakusalo hoti.

ภิกษุผู้ทรงวินัย ประกอบด้วยองค์ ๑๐ แม้อื่นอีก ย่อมถึงความนับว่าเป็นพาล คือ: ไม่รู้อาบัติและอนาบัติ, ไม่รู้อาบัติที่เป็นลหุกะและครุกะ, ไม่รู้อาบัติที่เป็นสาวเสสและอนวเสส, ไม่รู้อาบัติที่เป็นทุฏฐุลละและอทุฏฐุลละ, อนึ่ง ปาติโมกข์ทั้งสองอันภิกษุนั้นไม่ได้เล่าเรียนดีแล้วโดยพิสดาร ไม่ได้จำแนกดีแล้ว ไม่คล่องแคล่วดี ไม่วินิจฉัยดีแล้วโดยสูตรและโดยอนุพยัญชนะ, ไม่รู้อาบัติและอนาบัติ, ไม่รู้อาบัติที่เป็นลหุกะและครุกะ, ไม่รู้อาบัติที่เป็นสาวเสสและอนวเสส, ไม่รู้อาบัติที่เป็นทุฏฐุลละและอทุฏฐุลละ, และไม่เป็นผู้ฉลาดในการวินิจฉัยในอธิกรณ์

Dasahaṅgehi samannāgato vinayadharo paṇḍito tveva saṅkhaṃ gacchati – āpattānāpattiṃ jānāti, lahukagarukaṃ āpattiṃ jānāti, sāvasesānavasesaṃ āpattiṃ jānāti, duṭṭhullāduṭṭhullaṃ āpattiṃ jānāti, ubhayāni kho panassa pātimokkhāni vitthārena svāgatāni honti suvibhattāni suppavattīni suvinicchitāni suttaso anubyañjanaso, āpattānāpattiṃ jānāti, lahukagarukaṃ āpattiṃ jānāti, sāvasesānavasesaṃ āpattiṃ jānāti, duṭṭhullāduṭṭhullaṃ āpattiṃ jānāti, adhikaraṇe ca vinicchayakusalo hoti.

ภิกษุผู้ทรงวินัย ประกอบด้วยองค์ ๑๐ ย่อมถึงความนับว่าเป็นบัณฑิต คือ: รู้อาบัติและอนาบัติ, รู้อาบัติที่เป็นลหุกะและครุกะ, รู้อาบัติที่เป็นสาวเสสและอนวเสส, รู้อาบัติที่เป็นทุฏฐุลละและอทุฏฐุลละ, อนึ่ง ปาติโมกข์ทั้งสองอันภิกษุนั้นเล่าเรียนดีแล้วโดยพิสดาร จำแนกดีแล้ว คล่องแคล่วดี วินิจฉัยดีแล้วโดยสูตรและโดยอนุพยัญชนะ, รู้อาบัติและอนาบัติ, รู้อาบัติที่เป็นลหุกะและครุกะ, รู้อาบัติที่เป็นสาวเสสและอนวเสส, รู้อาบัติที่เป็นทุฏฐุลละและอทุฏฐุลละ, และเป็นผู้ฉลาดในการวินิจฉัยในอธิกรณ์

Dasahaṅgehi samannāgato bhikkhu ubbāhikāya sammannitabbo. Dasa atthavase paṭicca tathāgatena sāvakānaṃ sikkhāpadaṃ paññattaṃ. Dasa ādīnavā rājantepurappavesane. Dasa dānavatthūni. Dasa ratanāni. Dasavaggo bhikkhusaṅgho. Dasavaggena gaṇena upasampādetabbaṃ. Dasa paṃsukūlāni. Dasa cīvaradhāraṇā. Dasāhaparamaṃ atirekacīvaraṃ dhāretabbaṃ[Pg.248]. Dasa sukkāni. Dasa itthiyo. Dasa bhariyāyo. Vesāliyā dasa vatthūni dīpenti. Dasa puggalā avandiyā. Dasa akkosavatthūni. Dasahākārehi pesuññaṃ upasaṃharati. Dasa senāsanāni. Dasa varāni yāciṃsu. Dasa adhammikāni pātimokkhaṭṭhapanāni. Dasa dhammikāni pātimokkhaṭṭhapanāni. Dasānisaṃsā yāguyā. Dasa maṃsā akappiyā. Dasa paramāni. Dasavassena bhikkhunā byattena paṭibalena pabbājetabbaṃ upasampādetabbaṃ nissayo dātabbo sāmaṇero upaṭṭhāpetabbo. Dasavassāya bhikkhuniyā byattāya paṭibalāya pabbājetabbaṃ upasampādetabbaṃ nissayo dātabbo sāmaṇerī upaṭṭhāpetabbā. Dasavassāya bhikkhuniyā byattāya paṭibalāya vuṭṭhāpanasammuti sāditabbā. Dasavassāya gihigatāya sikkhā dātabbāti.

ภิกษุผู้ประกอบด้วยองค์ ๑๐ สงฆ์พึงสมมติด้วยอุพพาหิกา พระตถาคตทรงบัญญัติสิกขาบทแก่สาวกทั้งหลาย เพราะอาศัยอำนาจประโยชน์ ๑๐ ประการ โทษในการเข้าไปสู่พระราชวังชั้นในมี ๑๐ ประการ ทานวัตถุมี ๑๐ อย่าง รัตนะมี ๑๐ อย่าง ภิกษุสงฆ์มี ๑๐ รูปเป็นวรรค พึงให้อุปสมบทด้วยคณะมี ๑๐ รูปเป็นวรรค ผ้าบังสุกุลมี ๑๐ อย่าง การทรงจีวรมี ๑๐ อย่าง พึงทรงอติเรกจีวรไว้ได้เพียง ๑๐ วันเป็นอย่างยิ่ง สุกกะมี ๑๐ อย่าง สตรีมี ๑๐ จำพวก ภรรยามี ๑๐ จำพวก (ภิกษุวัชชีบุตร) แสดงวัตถุ ๑๐ ประการในเมืองเวสาลี บุคคล ๑๐ จำพวกไม่ควรไหว้ อักโกสวัตถุมี ๑๐ อย่าง ย่อมนำมาซึ่งคำส่อเสียดด้วยอาการ ๑๐ อย่าง เสนาสนะมี ๑๐ อย่าง (ท่านเหล่านั้น) ทูลขอพร ๑๐ ประการ การงดปาติโมกข์ที่ไม่เป็นธรรมมี ๑๐ อย่าง การงดปาติโมกข์ที่เป็นธรรมมี ๑๐ อย่าง อานิสงส์ของยาคูมี ๑๐ อย่าง เนื้อที่ไม่ควรบริโภคมี ๑๐ อย่าง ปรมะมี ๑๐ อย่าง ภิกษุผู้มีพรรษา ๑๐ ฉลาด สามารถ พึงให้บรรพชา พึงให้อุปสมบท พึงให้นิสัย พึงให้สามเณรอุปัฏฐากได้ ภิกษุณีผู้มีพรรษา ๑๐ ฉลาด สามารถ พึงให้บรรพชา พึงให้อุปสมบท พึงให้นิสัย พึงให้สามเณรีอุปัฏฐากได้ ภิกษุณีผู้มีพรรษา ๑๐ ฉลาด สามารถ พึงยินดีวุฏฐาปนสมมติได้ พึงให้สิกขาแก่หญิงผู้เคยอยู่ครองเรือนมา ๑๐ ปี

Dasakaṃ niṭṭhitaṃ.

ทสกะ จบ

Tassuddānaṃ –

อุทานคาถาแห่งทสกะนั้น

Āghātaṃ vinayaṃ vatthu, micchā sammā ca antagā;

Micchattā ceva sammattā, akusalā kusalāpi ca.

อาฆาตวัตถุ อาฆาตวินัย วินีตวัตถุ มิจฉาทิฏฐิ สัมมาทิฏฐิ และอันตคาหิกทิฏฐิ มิจฉัตตะ สัมมัตตะ อกุศลกรรมบถ และกุศลกรรมบถ

Salākā adhammā dhammā, sāmaṇerā ca nāsanā;

Bhāsādhikaraṇañceva, ñattilahukameva ca.

สลากที่ไม่เป็นธรรมและที่เป็นธรรม สามเณร และนาสนา ภาสา อธิกรณะ ญัตติ และลหุกะ

Lahukā garukā ete, kaṇhasukkā vijānatha;

Ubbāhikā ca sikkhā ca, antepure ca vatthūni.

ท่านทั้งหลายจงรู้ทสกะเหล่านี้ว่าเป็นเรื่องเบาและเรื่องหนัก เป็นฝ่ายดำและฝ่ายขาว คือ อุพพาหิกา สิกขาบท พระราชวังชั้นใน และทานวัตถุ

Ratanaṃ dasavaggo ca, tatheva upasampadā;

Paṃsukūladhāraṇā ca, dasāhasukkaitthiyo.

รัตนะ ทสวรรค และอุปสมบทในลำดับนั้น ผ้าบังสุกุล การทรงจีวร ทสาหะ สุกกะ และสตรี

Bhariyā dasa vatthūni, avandiyakkosena ca;

Pesuññañceva senāni, varāni ca adhammikā.

ภรรยา วัตถุ ๑๐ ประการ บุคคลไม่ควรไหว้และอักโกสวัตถุ คำส่อเสียด เสนาสนะ พร และการงดปาติโมกข์ที่ไม่เป็นธรรม

Dhammikā yāgumaṃsā ca, paramā bhikkhu bhikkhunī;

Vuṭṭhāpanā gihigatā, dasakā suppakāsitāti.

การงดปาติโมกข์ที่เป็นธรรม ยาคุ เนื้อ ปรมะ ภิกษุ ภิกษุณี วุฏฐาปนา หญิงผู้เคยอยู่ครองเรือน ทสกะทั้งหลายอันเราได้ประกาศไว้ดีแล้ว ดังนี้

11. Ekādasakavāro

๑๑. เอกาทสกวาร

331. Ekāda [Pg.249] puggalā anupasampannā na upasampādetabbā, upasampannā nāsetabbā. Ekādasa pādukā akappiyā. Ekādasa pattā akappiyā. Ekādasa cīvarāni akappiyāni. Ekādasa yāvatatiyakā. Bhikkhunīnaṃ ekādasa antarāyikā dhammā pucchitabbā. Ekādasa cīvarāni adhiṭṭhātabbāni. Ekādasa cīvarāni na vikappetabbāni. Ekādase aruṇuggamane nissaggiyaṃ hoti. Ekādasa gaṇṭhikā kappiyā. Ekādasa vidhā kappiyā. Ekādasa pathavī akappiyā. Ekādasa pathavī kappiyā. Ekādasa nissayapaṭippassaddhiyo. Ekādasa puggalā avandiyā. Ekādasa paramāni. Ekādasa varāni yāciṃsu. Ekādasa sīmādosā. Akkosakaparibhāsake puggale ekādasādīnavā pāṭikaṅkhā. Mettāya cetovimuttiyā āsevitāya bhāvitāya bahulīkatāya yānīkatāya vatthukatāya anuṭṭhitāya paricitāya susamāraddhāya ekādasānisaṃsā pāṭikaṅkhā. Sukhaṃ supati, sukhaṃ paṭibujjhati, na pāpakaṃ supinaṃ passati, manussānaṃ piyo hoti, amanussānaṃ piyo hoti, devatā rakkhanti, nāssa aggi vā visaṃ vā satthaṃ vā kamati, tuvaṭṭaṃ cittaṃ samādhiyati, mukhavaṇṇo vippasīdati, asammūḷho kālaṅkaroti, uttari appaṭivijjhanto brahmalokūpago hoti – mettāya cetovimuttiyā āsevitāya bhāvitāya bahulīkatāya yānīkatāya vatthukatāya anuṭṭhitāya paricitāya susamāraddhāya ime ekādasānisaṃsā pāṭikaṅkhāti.

๓๓๑. บุคคล ๑๑ จำพวกเป็นอนุปสัมบัน ไม่พึงให้อุปสมบท หากอุปสมบทแล้วพึงให้สึกเสีย รองเท้า ๑๑ ชนิด ไม่ควร บาตร ๑๑ ชนิด ไม่ควร จีวร ๑๑ ชนิด ไม่ควร ยาวตติยกะมี ๑๑ พึงถามอันตรายิกธรรม ๑๑ ประการแก่ภิกษุณีทั้งหลาย จีวร ๑๑ ผืน พึงอธิษฐาน จีวร ๑๑ ผืน ไม่พึงวิกัป ในอรุณที่ ๑๑ ขึ้นไป ย่อมเป็นนิสสัคคีย์ ลูกดุม ๑๑ ชนิด ควร รังดุม ๑๑ ชนิด ควร ปฐพี ๑๑ ชนิด ไม่ควร ปฐพี ๑๑ ชนิด ควร การระงับนิสัยมี ๑๑ อย่าง บุคคล ๑๑ จำพวก ไม่ควรไหว้ ปรมะมี ๑๑ อย่าง (ท่านเหล่านั้น) ทูลขอพร ๑๑ ประการ โทษของสีมามี ๑๑ อย่าง พึงหวังโทษ ๑๑ ประการในบุคคลผู้ด่าบริภาษ พึงหวังอานิสงส์ ๑๑ ประการของเมตตาเจโตวิมุติ ที่ได้เสพแล้ว เจริญแล้ว ทำให้มากแล้ว ทำให้เป็นดุจยาน ทำให้เป็นที่ตั้ง ตั้งมั่นแล้ว สั่งสมแล้ว ปรารภดีแล้ว คือ: หลับเป็นสุข, ตื่นเป็นสุข, ไม่ฝันร้าย, เป็นที่รักของมนุษย์ทั้งหลาย, เป็นที่รักของอมนุษย์ทั้งหลาย, เทวดาย่อมรักษา, ไฟ ยาพิษ หรือศัสตรา ย่อมไม่กล้ำกรายผู้นั้น, จิตย่อมตั้งมั่นได้รวดเร็ว, สีหน้าผ่องใส, ไม่หลงทำกาละ, เมื่อยังไม่บรรลุคุณวิเศษที่สูงขึ้นไป ย่อมเข้าถึงพรหมโลก – พึงหวังอานิสงส์ ๑๑ ประการเหล่านี้ของเมตตาเจโตวิมุติ ที่ได้เสพแล้ว เจริญแล้ว ทำให้มากแล้ว ทำให้เป็นดุจยาน ทำให้เป็นที่ตั้ง ตั้งมั่นแล้ว สั่งสมแล้ว ปรารภดีแล้ว

Ekādasakaṃ niṭṭhitaṃ.

เอกาทสกะ จบ

Tassuddānaṃ –

อุทานคาถาแห่งเอกาทสกะนั้น

Nāsetabbā pādukā ca, pattā ca cīvarāni ca;

Tatiyā pucchitabbā ca, adhiṭṭhānavikappanā.

นาเสตัพพะ รองเท้า บาตร และจีวร ตติยกะ การถาม อธิษฐาน และวิกัป

Aruṇā gaṇṭhikā vidhā, akappiyā ca kappiyaṃ;

Nissayāvandiyā ceva, paramāni varāni ca;

Sīmādosā ca akkosā, mettāyekādasā katāti.

อรุณ ลูกดุม รังดุม สิ่งที่ไม่ควรและสิ่งที่ควร นิสัยและการไม่ควรไหว้ ปรมะและพร โทษของสีมา การด่า และเมตตา ท่านทำหมวด ๑๑ ไว้แล้ว ดังนี้

Ekuttarikanayo.

เอกุตตริกนัย

Tassuddānaṃ –

อุทานคาถาของเอกุตตริกนัยนั้น

Ekakā [Pg.250] ca dukā ceva, tikā ca catupañcakā;

Chasattaṭṭhanavakā ca, dasa ekādasāni ca.

มีหมวด ๑ และหมวด ๒ ด้วย, มีหมวด ๓ หมวด ๔ และหมวด ๕, มีหมวด ๖ หมวด ๗ หมวด ๘ และหมวด ๙, มีหมวด ๑๐ และหมวด ๑๑ ด้วย

Hitāya sabbasattānaṃ, ñātadhammena tādinā;

Ekuttarikā vimalā, mahāvīrena desitāti.

พระผู้มีความเพียรยิ่งใหญ่ ผู้มีพระคุณคือความเป็นผู้คงที่ ผู้ทรงทราบธรรมแล้ว ได้ทรงแสดงเอกุตตริกนัยอันปราศจากมลทิน เพื่อประโยชน์เกื้อกูลแก่สรรพสัตว์ทั้งปวง ดังนี้

Ekuttarikanayo niṭṭhito.

เอกุตตริกนัย จบ

Uposathādipucchāvissajjanā

ปุจฉาวิสัชนาเรื่องอุโบสถเป็นต้น

Ādimajjhantapucchanaṃ

คำถามเรื่องเบื้องต้น ท่ามกลาง และที่สุด

332. Uposathakammassa [Pg.251] ko ādi, kiṃ majjhe, kiṃ pariyosānaṃ? Pavāraṇākammassa ko ādi, kiṃ majjhe, kiṃ pariyosānaṃ? Tajjanīyakammassa ko ādi, kiṃ majjhe, kiṃ pariyosānaṃ? Niyassakammassa…pe… pabbājanīyakammassa…pe… paṭisāraṇīyakammassa…pe… ukkhepanīyakammassa…pe… parivāsadānassa…pe… mūlāyapaṭikassanāya…pe… mānattadānassa…pe… abbhānassa…pe… upasampadākammassa ko ādi, kiṃ majjhe, kiṃ pariyosānaṃ? Tajjanīyakammassa paṭippassaddhiyā ko ādi, kiṃ majjhe, kiṃ pariyosānaṃ? Niyassakammassa paṭippassaddhiyā ko ādi, kiṃ majjhe, kiṃ pariyosānaṃ? Pabbājanīyakammassa paṭippassaddhiyā ko ādi, kiṃ majjhe, kiṃ pariyosānaṃ? Paṭisāraṇīyakammassa paṭippassaddhiyā ko ādi, kiṃ majjhe, kiṃ pariyosānaṃ? Ukkhepanīyakammassa paṭippassaddhiyā ko ādi, kiṃ majjhe, kiṃ pariyosānaṃ? Sativinayassa ko ādi, kiṃ majje, kiṃ pariyosānaṃ? Amūḷhavinayassa ko ādi, kiṃ majjhe, kiṃ pariyosānaṃ? Tassapāpiyasikāya ko ādi, kiṃ majjhe, kiṃ pariyosānaṃ? Tiṇavatthārakassa ko ādi, kiṃ majjhe, kiṃ pariyosānaṃ? Bhikkhunovādakasammutiyā ko ādi, kiṃ majjhe, kiṃ pariyosānaṃ? Ticīvarena avippavāsasammutiyā ko ādi, kiṃ majjhe, kiṃ pariyosānaṃ? Santhatasammutiyā ko ādi, kiṃ majjhe, kiṃ pariyosānaṃ? Rūpiyachaḍḍakasammutiyā ko ādi, kiṃ majjhe, kiṃ pariyosānaṃ? Sāṭiyaggāhāpakasammutiyo ko ādi, kiṃ majjhe, kiṃ pariyosānaṃ? Pattaggāhāpakasammutiyā ko ādi, kiṃ majjhe, kiṃ pariyosānaṃ? Daṇḍasammutiyā ko ādi, kiṃ majjhe, kiṃ pariyosānaṃ? Sikkāsammutiyā ko ādi, kiṃ majjhe, kiṃ pariyosānaṃ? Daṇḍasikkāsammutiyā ko ādi, kiṃ majjhe, kiṃ pariyosānaṃ?

๓๓๒. อะไรเป็นเบื้องต้น อะไรเป็นท่ามกลาง อะไรเป็นที่สุด แห่งอุโบสถกรรม? อะไรเป็นเบื้องต้น อะไรเป็นท่ามกลาง อะไรเป็นที่สุด แห่งปวารณากรรม? อะไรเป็นเบื้องต้น อะไรเป็นท่ามกลาง อะไรเป็นที่สุด แห่งตัชชนียกรรม? แห่งนิยสกรรม...ฯลฯ... แห่งปัพพาชนียกรรม...ฯลฯ... แห่งปฏิสารณียกรรม...ฯลฯ... แห่งอุกเขปนียกรรม...ฯลฯ... แห่งการให้ปริวาส...ฯลฯ... แห่งการชักเข้าหาอาบัติเดิม...ฯลฯ... แห่งการให้มานัต...ฯลฯ... แห่งการอัพภาน...ฯลฯ... อะไรเป็นเบื้องต้น อะไรเป็นท่ามกลาง อะไรเป็นที่สุด แห่งอุปสมบทกรรม? อะไรเป็นเบื้องต้น อะไรเป็นท่ามกลาง อะไรเป็นที่สุด แห่งการระงับตัชชนียกรรม? อะไรเป็นเบื้องต้น อะไรเป็นท่ามกลาง อะไรเป็นที่สุด แห่งการระงับนิยสกรรม? อะไรเป็นเบื้องต้น อะไรเป็นท่ามกลาง อะไรเป็นที่สุด แห่งการระงับปัพพาชนียกรรม? อะไรเป็นเบื้องต้น อะไรเป็นท่ามกลาง อะไรเป็นที่สุด แห่งการระงับปฏิสารณียกรรม? อะไรเป็นเบื้องต้น อะไรเป็นท่ามกลาง อะไรเป็นที่สุด แห่งการระงับอุกเขปนียกรรม? อะไรเป็นเบื้องต้น อะไรเป็นท่ามกลาง อะไรเป็นที่สุด แห่งสติวินัย? อะไรเป็นเบื้องต้น อะไรเป็นท่ามกลาง อะไรเป็นที่สุด แห่งอมูฬหวินัย? อะไรเป็นเบื้องต้น อะไรเป็นท่ามกลาง อะไรเป็นที่สุด แห่งตัสสปาปิยสิกากรรม? อะไรเป็นเบื้องต้น อะไรเป็นท่ามกลาง อะไรเป็นที่สุด แห่งติณวัตถารกวินัย? อะไรเป็นเบื้องต้น อะไรเป็นท่ามกลาง อะไรเป็นที่สุด แห่งภิกขุโนวาทกสมมติ? อะไรเป็นเบื้องต้น อะไรเป็นท่ามกลาง อะไรเป็นที่สุด แห่งอวิปปวาสสมมติด้วยไตรจีวร? อะไรเป็นเบื้องต้น อะไรเป็นท่ามกลาง อะไรเป็นที่สุด แห่งสันถตสมมติ? อะไรเป็นเบื้องต้น อะไรเป็นท่ามกลาง อะไรเป็นที่สุด แห่งรูปิยฉัฑฑกสมมติ? อะไรเป็นเบื้องต้น อะไรเป็นท่ามกลาง อะไรเป็นที่สุด แห่งสาฏิยัคคาหาปกสมมติ? อะไรเป็นเบื้องต้น อะไรเป็นท่ามกลาง อะไรเป็นที่สุด แห่งปัตตัคคาหาปกสมมติ? อะไรเป็นเบื้องต้น อะไรเป็นท่ามกลาง อะไรเป็นที่สุด แห่งทัณฑสมมติ? อะไรเป็นเบื้องต้น อะไรเป็นท่ามกลาง อะไรเป็นที่สุด แห่งสิกกาสมมติ? อะไรเป็นเบื้องต้น อะไรเป็นท่ามกลาง อะไรเป็นที่สุด แห่งทัณฑสิกกาสมมติ?

Ādimajjhantavissajjanā

คำวิสัชนาเรื่องเบื้องต้น ท่ามกลาง และที่สุด

333. Uposathakammassa ko ādi, kiṃ majjhe, kiṃ pariyosānanti? Uposathakammassa sāmaggī ādi, kiriyā majjhe, niṭṭhānaṃ pariyosānaṃ.

๓๓๓. ถามว่า อะไรเป็นเบื้องต้น อะไรเป็นท่ามกลาง อะไรเป็นที่สุด แห่งอุโบสถกรรม? (ตอบว่า) แห่งอุโบสถกรรม ความพร้อมเพรียงเป็นเบื้องต้น, กิริยาเป็นท่ามกลาง, การจบลงเป็นที่สุด

Pavāraṇākammassa [Pg.252] ko ādi, kiṃ majjhe, kiṃ pariyosānanti? Pavāraṇākammassa sāmaggī ādi, kiriyā majjhe, niṭṭhānaṃ pariyosānaṃ.

ถามว่า อะไรเป็นเบื้องต้น อะไรเป็นท่ามกลาง อะไรเป็นที่สุด แห่งปวารณากรรม? (ตอบว่า) แห่งปวารณากรรม ความพร้อมเพรียงเป็นเบื้องต้น, กิริยาเป็นท่ามกลาง, การจบลงเป็นที่สุด

Tajjanīyakammassa ko ādi, kiṃ majjhe, kiṃ pariyosānanti? Tajjanīyakammassa vatthu ca puggalo ca ādi, ñatti majjhe, kammavācā pariyosānaṃ.

ถามว่า อะไรเป็นเบื้องต้น อะไรเป็นท่ามกลาง อะไรเป็นที่สุด แห่งตัชชนียกรรม? (ตอบว่า) แห่งตัชชนียกรรม วัตถุและบุคคลเป็นเบื้องต้น, ญัตติเป็นท่ามกลาง, กรรมวาจาเป็นที่สุด

Niyassakammassa…pe… pabbājanīyakammassa…pe… paṭisāraṇīyakammassa…pe… ukkhepanīyakammassa…pe… parivāsadānassa…pe… mūlāyapaṭikassanāya…pe… mānattadānassa…pe… abbhānassa ko ādi, kiṃ majjhe, kiṃ pariyosānanti? Abbhānassa vatthu ca puggalo ca ādi, ñatti majjhe, kammavācā pariyosānaṃ.

แห่งนิยสกรรม...ฯลฯ... แห่งปัพพาชนียกรรม...ฯลฯ... แห่งปฏิสารณียกรรม...ฯลฯ... แห่งอุกเขปนียกรรม...ฯลฯ... แห่งการให้ปริวาส...ฯลฯ... แห่งการชักเข้าหาอาบัติเดิม...ฯลฯ... แห่งการให้มานัต...ฯลฯ... ถามว่า อะไรเป็นเบื้องต้น อะไรเป็นท่ามกลาง อะไรเป็นที่สุด แห่งการอัพภาน? (ตอบว่า) แห่งการอัพภาน วัตถุและบุคคลเป็นเบื้องต้น, ญัตติเป็นท่ามกลาง, กรรมวาจาเป็นที่สุด

Upasampadākammassa ko ādi, kiṃ majjhe, kiṃ pariyosānanti? Upasampadākammassa puggalo ādi, ñatti majjhe, kammavācā pariyosānaṃ.

ถามว่า อะไรเป็นเบื้องต้น อะไรเป็นท่ามกลาง อะไรเป็นที่สุด แห่งอุปสมบทกรรม? (ตอบว่า) แห่งอุปสมบทกรรม บุคคลเป็นเบื้องต้น, ญัตติเป็นท่ามกลาง, กรรมวาจาเป็นที่สุด

Tajjanīyakammassa paṭippassaddhiyā ko ādi, kiṃ majjhe, kiṃ pariyosānanti? Tajjanīyakammassa paṭippassaddhiyā sammāvattanā ādi, ñatti majjhe, kammavācā pariyosānaṃ.

ถามว่า อะไรเป็นเบื้องต้น อะไรเป็นท่ามกลาง อะไรเป็นที่สุด แห่งการระงับตัชชนียกรรม? (ตอบว่า) แห่งการระงับตัชชนียกรรม การประพฤติชอบเป็นเบื้องต้น, ญัตติเป็นท่ามกลาง, กรรมวาจาเป็นที่สุด

Niyassakammassa…pe… pabbājanīyakammassa…pe… paṭisāraṇīyakammassa…pe… ukkhepanīyakammassa paṭippassaddhiyā ko ādi, kiṃ majjhe, kiṃ pariyosānanti? Ukkhepanīyakammassa paṭippassaddhiyā sammāvattanā ādi, ñatti majjhe, kammavācā pariyosānaṃ.

แห่งการระงับนิยสกรรม...ฯลฯ... แห่งการระงับปัพพาชนียกรรม...ฯลฯ... แห่งการระงับปฏิสารณียกรรม...ฯลฯ... ถามว่า อะไรเป็นเบื้องต้น อะไรเป็นท่ามกลาง อะไรเป็นที่สุด แห่งการระงับอุกเขปนียกรรม? (ตอบว่า) แห่งการระงับอุกเขปนียกรรม การประพฤติชอบเป็นเบื้องต้น, ญัตติเป็นท่ามกลาง, กรรมวาจาเป็นที่สุด

Sativinayassa ko ādi, kiṃ majjhe, kiṃ pariyosānanti? Sativinayassa vatthu ca puggalo ca ādi, ñatti majjhe, kammavācā pariyosānaṃ.

ถามว่า อะไรเป็นเบื้องต้น อะไรเป็นท่ามกลาง อะไรเป็นที่สุด แห่งสติวินัย? (ตอบว่า) แห่งสติวินัย วัตถุและบุคคลเป็นเบื้องต้น, ญัตติเป็นท่ามกลาง, กรรมวาจาเป็นที่สุด

Amūḷhavinayassa …pe… tassapāpiyasikāya…pe… tiṇavatthārakassa…pe… bhikkhunovādakasammutiyā…pe… ticīvarena avippavāsasammutiyā…pe… santhatasammutiyā…pe… rūpiyachaḍḍakasammutiyā…pe… sāṭiyaggāhāpakasammutiyā…pe… pattaggāhāpakasammutiyā…pe… daṇḍasammutiyā…pe… sikkāsammutiyā…pe… daṇḍasikkāsammutiyā ko ādi, kiṃ majjhe, kiṃ pariyosānanti? Daṇḍasikkāsammutiyā vatthu ca puggalo ca ādi, ñatti majjhe, kammavācā pariyosānaṃ.

แห่งอมูฬหวินัย...ฯลฯ... แห่งตัสสปาปิยสิกากรรม...ฯลฯ... แห่งติณวัตถารกวินัย...ฯลฯ... แห่งภิกขุโนวาทกสมมติ...ฯลฯ... แห่งอวิปปวาสสมมติด้วยไตรจีวร...ฯลฯ... แห่งสันถตสมมติ...ฯลฯ... แห่งรูปิยฉัฑฑกสมมติ...ฯลฯ... แห่งสาฏิยัคคาหาปกสมมติ...ฯลฯ... แห่งปัตตัคคาหาปกสมมติ...ฯลฯ... แห่งทัณฑสมมติ...ฯลฯ... แห่งสิกกาสมมติ...ฯลฯ... ถามว่า อะไรเป็นเบื้องต้น อะไรเป็นท่ามกลาง อะไรเป็นที่สุด แห่งทัณฑสิกกาสมมติ? (ตอบว่า) แห่งทัณฑสิกกาสมมติ วัตถุและบุคคลเป็นเบื้องต้น, ญัตติเป็นท่ามกลาง, กรรมวาจาเป็นที่สุด

Uposathādipucchāvissajjanā niṭṭhitā.

ปุจฉาวิสัชนาเรื่องอุโบสถเป็นต้น จบ

Atthavasapakaraṇaṃ

อัตถวสปกรณ์

334. Dasa [Pg.253] atthavase paṭicca tathāgatena sāvakānaṃ sikkhāpadaṃ paññattaṃ – saṅghasuṭṭhutāya, saṅghaphāsutāya, dummaṅkūnaṃ puggalānaṃ niggahāya, pesalānaṃ bhikkhūnaṃ phāsuvihārāya, diṭṭhadhammikānaṃ āsavānaṃ saṃvarāya, samparāyikānaṃ āsavānaṃ paṭighātāya, appasannānaṃ pasādāya, pasannānaṃ bhiyyobhāvāya, saddhammaṭṭhitiyā vinayānuggahāya.

๓๓๔. พระตถาคตทรงอาศัยอำนาจประโยชน์ ๑๐ ประการ จึงทรงบัญญัติสิกขาบทแก่สาวกทั้งหลาย คือ เพื่อความรับว่าดีแห่งสงฆ์, เพื่อความผาสุกแห่งสงฆ์, เพื่อข่มบุคคลผู้เก้อยาก, เพื่อความอยู่ผาสุกแห่งภิกษุผู้มีศีลเป็นที่รัก, เพื่อป้องกันอาสวะทั้งหลายอันจะบังเกิดในปัจจุบัน, เพื่อกำจัดอาสวะทั้งหลายอันจะบังเกิดในสัมปรายภพ, เพื่อความเลื่อมใสของชุมชนที่ยังไม่เลื่อมใส, เพื่อความเลื่อมใสยิ่งขึ้นของชุมชนที่เลื่อมใสแล้ว, เพื่อความตั้งมั่นแห่งสัทธรรม, เพื่ออนุเคราะห์พระวินัย

Yaṃ saṅghasuṭṭhu taṃ saṅghaphāsu. Yaṃ saṅghaphāsu taṃ dummaṅkūnaṃ puggalānaṃ niggahāya. Yaṃ dummaṅkūnaṃ puggalānaṃ niggahāya taṃ pesalānaṃ bhikkhūnaṃ phāsuvihārāya. Yaṃ pesalānaṃ bhikkhūnaṃ phāsuvihārāya taṃ diṭṭhadhammikānaṃ āsavānaṃ saṃvarāya. Yaṃ diṭṭhadhammikānaṃ āsavānaṃ saṃvarāya taṃ samparāyikānaṃ āsavānaṃ paṭighātāya. Yaṃ samparāyikānaṃ āsavānaṃ paṭighātāya taṃ appasannānaṃ pasādāya. Yaṃ appasannānaṃ pasādāya taṃ pasannānaṃ bhiyyobhāvāya. Yaṃ pasannānaṃ bhiyyobhāvāya taṃ saddhammaṭṭhitiyā. Yaṃ saddhammaṭṭhitiyā taṃ vinayānuggahāya.

ความดีงามแห่งสงฆ์ใดมีอยู่ ความดีงามแห่งสงฆ์นั้นย่อมเป็นไปเพื่อความผาสุกแห่งสงฆ์ ความผาสุกแห่งสงฆ์ใดมีอยู่ ความผาสุกแห่งสงฆ์นั้นย่อมเป็นไปเพื่อข่มบุคคลผู้ทุศีล การข่มบุคคลผู้ทุศีลใดมีอยู่ การข่มนั้นย่อมเป็นไปเพื่อความอยู่ผาสุกของภิกษุผู้มีศีลเป็นที่รัก ความอยู่ผาสุกของภิกษุผู้มีศีลเป็นที่รักใดมีอยู่ ความอยู่ผาสุกนั้นย่อมเป็นไปเพื่อสังวรอาสวะทั้งหลายในปัจจุบัน การสังวรอาสวะทั้งหลายในปัจจุบันใดมีอยู่ การสังวรนั้นย่อมเป็นไปเพื่อกำจัดอาสวะทั้งหลายในสัมปรายภพ การกำจัดอาสวะทั้งหลายในสัมปรายภพใดมีอยู่ การกำจัดนั้นย่อมเป็นไปเพื่อความเลื่อมใสของชนผู้ยังไม่เลื่อมใส ความเลื่อมใสของชนผู้ยังไม่เลื่อมใสใดมีอยู่ ความเลื่อมใสนั้นย่อมเป็นไปเพื่อความเจริญยิ่งแห่งชนผู้เลื่อมใสแล้ว ความเจริญยิ่งแห่งชนผู้เลื่อมใสแล้วใดมีอยู่ ความเจริญยิ่งนั้นย่อมเป็นไปเพื่อความตั้งมั่นแห่งสัทธรรม ความตั้งมั่นแห่งสัทธรรมใดมีอยู่ ความตั้งมั่นนั้นย่อมเป็นไปเพื่ออนุเคราะห์พระวินัย

Yaṃ saṅghasuṭṭhu taṃ saṅghaphāsu. Yaṃ saṅghasuṭṭhu taṃ dummaṅkūnaṃ puggalānaṃ niggahāya. Yaṃ saṅghasuṭṭhu taṃ pesalānaṃ bhikkhūnaṃ phāsuvihārāya. Yaṃ saṅghasuṭṭhu taṃ diṭṭhadhammikānaṃ āsavānaṃ saṃvarāya. Yaṃ saṅghasuṭṭhu taṃ samparāyikānaṃ āsavānaṃ paṭighātāya. Yaṃ saṅghasuṭṭhu taṃ appasannānaṃ pasādāya. Yaṃ saṅghasuṭṭhu taṃ pasannānaṃ bhiyyobhāvāya. Yaṃ saṅghasuṭṭhu taṃ saddhammaṭṭhitiyā. Yaṃ saṅghasuṭṭhu taṃ vinayānuggahāya.

ความดีงามแห่งสงฆ์ใดมีอยู่ ความดีงามแห่งสงฆ์นั้นย่อมเป็นไปเพื่อความผาสุกแห่งสงฆ์ ความดีงามแห่งสงฆ์ใดมีอยู่ ความดีงามแห่งสงฆ์นั้นย่อมเป็นไปเพื่อข่มบุคคลผู้ทุศีล ความดีงามแห่งสงฆ์ใดมีอยู่ ความดีงามแห่งสงฆ์นั้นย่อมเป็นไปเพื่อความอยู่ผาสุกของภิกษุผู้มีศีลเป็นที่รัก ความดีงามแห่งสงฆ์ใดมีอยู่ ความดีงามแห่งสงฆ์นั้นย่อมเป็นไปเพื่อสังวรอาสวะทั้งหลายในปัจจุบัน ความดีงามแห่งสงฆ์ใดมีอยู่ ความดีงามแห่งสงฆ์นั้นย่อมเป็นไปเพื่อกำจัดอาสวะทั้งหลายในสัมปรายภพ ความดีงามแห่งสงฆ์ใดมีอยู่ ความดีงามแห่งสงฆ์นั้นย่อมเป็นไปเพื่อความเลื่อมใสของชนผู้ยังไม่เลื่อมใส ความดีงามแห่งสงฆ์ใดมีอยู่ ความดีงามแห่งสงฆ์นั้นย่อมเป็นไปเพื่อความเจริญยิ่งแห่งชนผู้เลื่อมใสแล้ว ความดีงามแห่งสงฆ์ใดมีอยู่ ความดีงามแห่งสงฆ์นั้นย่อมเป็นไปเพื่อความตั้งมั่นแห่งสัทธรรม ความดีงามแห่งสงฆ์ใดมีอยู่ ความดีงามแห่งสงฆ์นั้นย่อมเป็นไปเพื่ออนุเคราะห์พระวินัย

Yaṃ saṅghaphāsu taṃ dummaṅkūnaṃ puggalānaṃ niggahāya. Yaṃ saṅghaphāsu taṃ pesalānaṃ bhikkhūnaṃ phāsuvihārāya. Yaṃ saṅghaphāsu taṃ diṭṭhadhammikānaṃ āsavānaṃ saṃvarāya. Yaṃ saṅghaphāsu taṃ samparāyikānaṃ āsavānaṃ paṭighātāya. Yaṃ saṅghaphāsu taṃ appasannānaṃ pasādāya. Yaṃ saṅghaphāsu taṃ pasannānaṃ bhiyyobhāvāya. Yaṃ saṅghaphāsu taṃ saddhammaṭṭhitiyā. Yaṃ saṅghaphāsu taṃ vinayānuggahāya. Yaṃ saṅghaphāsu taṃ saṅghasuṭṭhu.

ความผาสุกแห่งสงฆ์ใดมีอยู่ ความผาสุกแห่งสงฆ์นั้นย่อมเป็นไปเพื่อข่มบุคคลผู้ทุศีล ความผาสุกแห่งสงฆ์ใดมีอยู่ ความผาสุกแห่งสงฆ์นั้นย่อมเป็นไปเพื่อความอยู่ผาสุกของภิกษุผู้มีศีลเป็นที่รัก ความผาสุกแห่งสงฆ์ใดมีอยู่ ความผาสุกแห่งสงฆ์นั้นย่อมเป็นไปเพื่อสังวรอาสวะทั้งหลายในปัจจุบัน ความผาสุกแห่งสงฆ์ใดมีอยู่ ความผาสุกแห่งสงฆ์นั้นย่อมเป็นไปเพื่อกำจัดอาสวะทั้งหลายในสัมปรายภพ ความผาสุกแห่งสงฆ์ใดมีอยู่ ความผาสุกแห่งสงฆ์นั้นย่อมเป็นไปเพื่อความเลื่อมใสของชนผู้ยังไม่เลื่อมใส ความผาสุกแห่งสงฆ์ใดมีอยู่ ความผาสุกแห่งสงฆ์นั้นย่อมเป็นไปเพื่อความเจริญยิ่งแห่งชนผู้เลื่อมใสแล้ว ความผาสุกแห่งสงฆ์ใดมีอยู่ ความผาสุกแห่งสงฆ์นั้นย่อมเป็นไปเพื่อความตั้งมั่นแห่งสัทธรรม ความผาสุกแห่งสงฆ์ใดมีอยู่ ความผาสุกแห่งสงฆ์นั้นย่อมเป็นไปเพื่ออนุเคราะห์พระวินัย ความผาสุกแห่งสงฆ์ใดมีอยู่ ความผาสุกแห่งสงฆ์นั้นย่อมเป็นไปเพื่อความดีงามแห่งสงฆ์

Yaṃ dummaṅkūnaṃ puggalānaṃ niggahāya…pe… yaṃ pesalānaṃ bhikkhūnaṃ phāsuvihārāya… yaṃ diṭṭhadhammikānaṃ āsavānaṃ saṃvarāya… yaṃ samparāyikānaṃ āsavānaṃ [Pg.254] paṭighātāya… yaṃ appasannānaṃ pasādāya… yaṃ pasannānaṃ bhiyyobhāvāya… yaṃ saddhammaṭṭhitiyā… yaṃ vinayānuggahāya taṃ saṅghasuṭṭhu. Yaṃ vinayānuggahāya taṃ saṅghaphāsu. Yaṃ vinayānuggahāya taṃ dummaṅkūnaṃ puggalānaṃ niggahāya. Yaṃ vinayānuggahāya taṃ pesalānaṃ bhikkhūnaṃ phāsuvihārāya. Yaṃ vinayānuggahāya taṃ diṭṭhadhammikānaṃ āsavānaṃ saṃvarāya. Yaṃ vinayānuggahāya taṃ samparāyikānaṃ āsavānaṃ paṭighātāya. Yaṃ vinayānuggahāya taṃ appasannānaṃ pasādāya. Yaṃ vinayānuggahāya taṃ pasannānaṃ bhiyyobhāvāya. Yaṃ vinayānuggahāya taṃ saddhammaṭṭhitiyāti.

การข่มบุคคลผู้ทุศีลใดมีอยู่...เป... การอยู่ผาสุกของภิกษุผู้มีศีลเป็นที่รักใดมีอยู่... การสังวรอาสวะทั้งหลายในปัจจุบันใดมีอยู่... การกำจัดอาสวะทั้งหลายในสัมปรายภพใดมีอยู่... ความเลื่อมใสของชนผู้ยังไม่เลื่อมใสใดมีอยู่... ความเจริญยิ่งแห่งชนผู้เลื่อมใสแล้วใดมีอยู่... ความตั้งมั่นแห่งสัทธรรมใดมีอยู่... การอนุเคราะห์พระวินัยใดมีอยู่ การอนุเคราะห์พระวินัยนั้นย่อมเป็นไปเพื่อความดีงามแห่งสงฆ์ การอนุเคราะห์พระวินัยใดมีอยู่ การอนุเคราะห์พระวินัยนั้นย่อมเป็นไปเพื่อความผาสุกแห่งสงฆ์ การอนุเคราะห์พระวินัยใดมีอยู่ การอนุเคราะห์พระวินัยนั้นย่อมเป็นไปเพื่อข่มบุคคลผู้ทุศีล การอนุเคราะห์พระวินัยใดมีอยู่ การอนุเคราะห์พระวินัยนั้นย่อมเป็นไปเพื่อความอยู่ผาสุกของภิกษุผู้มีศีลเป็นที่รัก การอนุเคราะห์พระวินัยใดมีอยู่ การอนุเคราะห์พระวินัยนั้นย่อมเป็นไปเพื่อสังวรอาสวะทั้งหลายในปัจจุบัน การอนุเคราะห์พระวินัยใดมีอยู่ การอนุเคราะห์พระวินัยนั้นย่อมเป็นไปเพื่อกำจัดอาสวะทั้งหลายในสัมปรายภพ การอนุเคราะห์พระวินัยใดมีอยู่ การอนุเคราะห์พระวินัยนั้นย่อมเป็นไปเพื่อความเลื่อมใสของชนผู้ยังไม่เลื่อมใส การอนุเคราะห์พระวินัยใดมีอยู่ การอนุเคราะห์พระวินัยนั้นย่อมเป็นไปเพื่อความเจริญยิ่งแห่งชนผู้เลื่อมใสแล้ว การอนุเคราะห์พระวินัยใดมีอยู่ การอนุเคราะห์พระวินัยนั้นย่อมเป็นไปเพื่อความตั้งมั่นแห่งสัทธรรม

Atthasataṃ dhammasataṃ, dve ca niruttisatāni;

Cattāri ñāṇasatāni, atthavase pakaraṇeti.

ในอัตถวสปกรณ์ พึงทราบอรรถ ๑๐๐ ธรรม ๑๐๐ นิรุตติ ๒๐๐ และญาณ ๔๐๐

Atthavasapakaraṇaṃ niṭṭhitaṃ.

อัตถวสปกรณ์ จบ

Mahāvaggo niṭṭhito.

มหาวรรค จบ

Tassuddānaṃ –

หัวข้อสรุปแห่งมหาวรรคนั้น

Paṭhamaṃ aṭṭhapucchāyaṃ, paccayesu punaṭṭha ca;

Bhikkhūnaṃ soḷasa ete, bhikkhunīnañca soḷasa.

ในปุจฉาที่หนึ่งมี ๘ วาระ และในปัจจยมูลปุจฉาอีก ๘ วาระ วาระ ๑๖ เหล่านี้สำหรับภิกษุ และสำหรับภิกษุณีก็มี ๑๖ วาระ

Peyyālaantarā bhedā, ekuttarikameva ca;

Pavāraṇatthavasikā, mahāvaggassa saṅgahoti.

ความแตกต่างแห่งอันตรเปยยาล เอกุตตริกนัย และอัตถวสิกะแห่งปวารณา นี้เป็นการรวบรวมหัวข้อแห่งมหาวรรค

Atthavasapakaraṇaṃ niṭṭhitaṃ.

อัตถวสปกรณ์ จบ

Gāthāsaṅgaṇikaṃ

คาถาสังคณิกะ

1. Sattanagaresu paññattasikkhāpadaṃ

๑. สิกขาบทที่ทรงบัญญัติใน ๗ นคร

335.

๓๓๕.

Ekaṃsaṃ [Pg.255] cīvaraṃ katvā, paggaṇhitvāna añjaliṃ;

Āsīsamānarūpova, kissa tvaṃ idha māgato.

ดูก่อนอุบาลี ท่านทำจีวรเฉวียงบ่า ประคองอัญชลีแล้ว มีท่าทางเหมือนผู้หวังอยู่ ท่านมาที่นี่เพราะเหตุไร

Dvīsu vinayesu ye paññattā;

Uddesaṃ āgacchanti uposathesu;

Kati te sikkhāpadā honti;

Katisu nagaresu paññattā.

ข้าแต่พระผู้มีพระภาค สิกขาบทเหล่าใดที่พระองค์ทรงบัญญัติไว้ในวินัย ๒ ซึ่งมาสู่การแสดงในวันอุโบสถ สิกขาบทเหล่านั้นมีเท่าไร และทรงบัญญัติไว้ในกี่นคร

Bhaddako te ummaṅgo, yoniso paripucchasi;

Taggha te ahamakkhissaṃ, yathāsi kusalo tathā.

ดูก่อนอุบาลี ปัญหาของท่านดีแล้ว ท่านสอบถามโดยแยบคาย แท้จริง เราจักบอกแก่ท่าน ตามที่ท่านจะพึงเป็นผู้ฉลาดได้

Dvīsu vinayesu ye paññattā;

Uddesaṃ āgacchanti uposathesu;

Aḍḍhuḍḍhasatāni te honti;

Sattasu nagaresu paññattā.

ดูก่อนอุบาลี สิกขาบทเหล่าใดที่ทรงบัญญัติไว้ในวินัย ๒ ซึ่งมาสู่การแสดงในวันอุโบสถ สิกขาบทเหล่านั้นมี ๓๕๐ สิกขาบท ทรงบัญญัติไว้ใน ๗ นคร

Katamesu sattasu nagaresu paññattā;

Iṅgha me tvaṃ byākara naṃ ;

Taṃ vacanapathaṃ nisāmayitvā;

Paṭipajjema hitāya no siyā.

ข้าแต่พระผู้มีพระภาค สิกขาบทเหล่านั้นทรงบัญญัติไว้ใน ๗ นครไหนบ้าง ขอพระองค์โปรดตรัสตอบแก่ข้าพระองค์เถิด ครั้นได้ฟังแนวทางแห่งพระดำรัสนั้นแล้ว พวกข้าพระองค์จักปฏิบัติ พึงเป็นไปเพื่อประโยชน์แก่พวกข้าพระองค์

Vesāliyaṃ rājagahe, sāvatthiyañca āḷaviyaṃ;

Kosambiyañca sakkesu, bhaggesu ceva paññattā.

ดูก่อนอุบาลี ทรงบัญญัติไว้ในกรุงเวสาลี กรุงราชคฤห์ กรุงสาวัตถี เมืองอาฬวี กรุงโกสัมพี สักกชนบท และภัคคชนบท

Kati vesāliyaṃ paññattā, kati rājagahe katā;

Sāvatthiyaṃ kati honti, kati āḷaviyaṃ katā.

ข้าแต่พระผู้มีพระภาค ทรงบัญญัติสิกขาบทไว้ในกรุงเวสาลีกี่สิกขาบท ในกรุงราชคฤห์กี่สิกขาบท ในกรุงสาวัตถีกี่สิกขาบท และในเมืองอาฬวีกี่สิกขาบท

Kati kosambiyaṃ paññattā, kati sakkesu vuccanti;

Kati bhaggesu paññattā, taṃ me akkhāhi pucchito.

ทรงบัญญัติสิกขาบทไว้ในกรุงโกสัมพีกี่สิกขาบท ตรัสไว้ในสักกชนบทกี่สิกขาบท และทรงบัญญัติไว้ในภัคคชนบทกี่สิกขาบท ข้าพระองค์ทูลถามแล้ว ขอพระองค์โปรดตรัสบอกแก่ข้าพระองค์เถิด

Dasa [Pg.256] vesāliyaṃ paññattā, ekavīsa rājagahe katā;

Chaūna tīṇisatāni, sabbe sāvatthiyaṃ katā.

ดูก่อนอุบาลี ทรงบัญญัติ ๑๐ สิกขาบทในกรุงเวสาลี ทรงบัญญัติ ๒๑ สิกขาบทในกรุงราชคฤห์ สิกขาบททั้งหมด ๓๐๐ หย่อน ๖ (คือ ๒๙๔) ทรงบัญญัติในกรุงสาวัตถี

Cha āḷaviyaṃ paññattā, aṭṭha kosambiyaṃ katā;

Aṭṭha sakkesu vuccanti, tayo bhaggesu paññattā.

ทรงบัญญัติ ๖ สิกขาบทในเมืองอาฬวี ทรงบัญญัติ ๘ สิกขาบทในกรุงโกสัมพี ตรัสไว้ ๘ สิกขาบทในสักกชนบท และทรงบัญญัติ ๓ สิกขาบทในภัคคชนบท

Ye vesāliyaṃ paññattā, te suṇohi yathātathaṃ ;

Methunaviggahuttari, atirekañca kāḷakaṃ.

ดูก่อนอุบาลี สิกขาบทเหล่าใดที่ทรงบัญญัติในกรุงเวสาลี ท่านจงฟังสิกขาบทเหล่านั้นตามความเป็นจริง คือ เมถุนสิกขาบท มนุสสวิคคหสิกขาบท อุตตริมนุสสธัมมสิกขาบท อติเรกจีวรสิกขาบท และสุทธิกาฬกสิกขาบท

Bhūtaṃ paramparabhattaṃ, dantaponena acelako;

Bhikkhunīsu ca akkoso, dasete vesāliyaṃ katā.

ภูตาโรจนสิกขาบท ปรัมปรโภชนสิกขาบท อเจลกสิกขาบทพร้อมด้วยทันตโปนสิกขาบท และอักโกสสิกขาบทที่ตรัสไว้ในเรื่องภิกษุณี สิกขาบท ๑๐ เหล่านี้ทรงบัญญัติในกรุงเวสาลี

Ye rājagahe paññattā, te suṇohi yathātathaṃ;

Adinnādānaṃ rājagahe, dve anuddhaṃsanā dvepi ca bhedā.

สิกขาบทเหล่าใดที่ทรงบัญญัติในกรุงราชคฤห์ ท่านจงฟังสิกขาบทเหล่านั้นตามความเป็นจริง คือ อทินนาทานสิกขาบท อนุทธังสนาสิกขาบท ๒ (คือ ปฐมทุฏฐุลลาปัตติสิกขาบท และทุติยทุฏฐุลลาปัตติสิกขาบท) และเภทสิกขาบท ๒ (คือ สังฆเภทสิกขาบท และเภทานุวัตตกสิกขาบท)

Antaravāsakaṃ rūpiyaṃ suttaṃ, ujjhāpanena ca pācitapiṇḍaṃ;

Gaṇabhojanaṃ vikāle ca, cārittaṃ nahānaṃ ūnavīsati.

อันตรวาสกสิกขาบท (อัญญาติกจีวรปฏิคคหณสิกขาบท) รูปิยสิกขาบท สุตตวิญญัตติสิกขาบท ปาจิตตปิณฑสิกขาบทพร้อมด้วยอุชฌาปนกสิกขาบท คณโภชนสิกขาบท วิกาลโภชนสิกขาบท จาริตตสิกขาบท นหานสิกขาบท และอูนวีสติวรรษสิกขาบท

Cīvaraṃ datvā vosāsanti, ete rājagahe katā;

Giraggacariyā tattheva, chandadānena ekavīsati.

จีวรทัตวาสิกขาบท โวสาสนสิกขาบท คิรัคคสิกขาบท จริยาสิกขาบท (อันโตวสสจาริกจารณสิกขาบท) และสิกขาบทในที่นั้น (วัสสังวุฏฐจาริกอัปปกมนสิกขาบท) พร้อมด้วยฉันททานสิกขาบท (ปริวาสิกฉันททานสิกขาบท) สิกขาบท ๒๑ เหล่านี้ทรงบัญญัติในกรุงราชคฤห์

Ye sāvatthiyaṃ paññattā, te suṇohi yathātathaṃ;

Pārājikāni cattāri, saṅghādisesā bhavanti soḷasa.

สิกขาบทเหล่าใดที่ทรงบัญญัติไว้ในกรุงสาวัตถี เธอจงฟังสิกขาบทเหล่านั้นตามความเป็นจริง ปาราชิก ๔ สิกขาบท สังฆาทิเสส ๑๖ สิกขาบท

Aniyatā ca dve honti, nissaggiyā catuvīsati;

Chapaññāsasatañceva, khuddakāni pavuccanti.

อนิยต ๒ สิกขาบท นิสสัคคิยะ ๒๔ สิกขาบท ท่านเรียกว่าขุททกสิกขาบท ๑๕๖ สิกขาบท

Dasayeva ca gārayhā, dvesattati ca sekhiyā;

Chaūna tīṇisatāni, sabbe sāvatthiyaṃ katā.

ปาฏิเทสนียะ ๑๐ สิกขาบท และเสขิยะ ๗๒ สิกขาบท รวมสิกขาบททั้งหมด ๒๙๔ สิกขาบท ทรงบัญญัติไว้ในกรุงสาวัตถี

Ye āḷaviyaṃ paññattā, te suṇohi yathātathaṃ;

Kuṭikosiyaseyyā ca, khaṇane gaccha devate;

Sappāṇakañca siñcanti, cha ete āḷaviyaṃ katā.

สิกขาบทเหล่าใดที่ทรงบัญญัติไว้ในเมืองอาฬวี เธอจงฟังสิกขาบทเหล่านั้นตามความเป็นจริง คือ กุฏิการสิกขาบท โกสิยสิกขาบท สหเสยยสิกขาบท ปฐวีขณนสิกขาบท ภูตคามสิกขาบท และสัปปาณกสิกขาบท สิกขาบท ๖ เหล่านี้ ทรงบัญญัติไว้ในเมืองอาฬวี

Ye kosambiyaṃ paññattā, te suṇohi yathātathaṃ;

Mahāvihāro dovacassaṃ, aññaṃ dvāraṃ surāya ca;

Anādariyaṃ sahadhammo, payopānena aṭṭhamaṃ.

สิกขาบทเหล่าใดที่ทรงบัญญัติไว้ในกรุงโกสัมพี เธอจงฟังสิกขาบทเหล่านั้นตามความเป็นจริง คือ มหัลลกวิหารสิกขาบท โทวจัสสสิกขาบท อัญญวาทกสิกขาบท ทวารโกสสิกขาบท สุราปานสิกขาบท อนาทริยสิกขาบท สหธรรมิกสิกขาบท และสุรุสุรุการกสิกขาบทเป็นสิกขาบทที่ ๘

Ye [Pg.257] sakkesu paññattā, te suṇohi yathātathaṃ;

Eḷakalomāni patto ca, ovādo ceva bhesajjaṃ.

สิกขาบทเหล่าใดที่ทรงบัญญัติไว้ในแคว้นสักกะ เธอจงฟังสิกขาบทเหล่านั้นตามความเป็นจริง คือ เอฬกโลมโธวาปนสิกขาบท ปัตตสิกขาบท โอวาทสิกขาบท และเภสัชชสิกขาบท

Sūci āraññiko ceva, aṭṭhete kāpilavatthave;

Udakasuddhiyā ovādo, bhikkhunīsu pavuccanti.

สูจิฆรสิกขาบท อารัญญกสิกขาบท และอุทกสุทธิสิกขาบท ท่านกล่าวโอวาทูปคมนสิกขาบทในภิกษุณีทั้งหลาย สิกขาบท ๘ เหล่านี้ ท่านกล่าวไว้ในกรุงกบิลพัสดุ์

Ye bhaggesu paññattā, te suṇohi yathātathaṃ;

Samādahitvā visibbenti, sāmisena sasitthakaṃ.

สิกขาบทเหล่าใดที่ทรงบัญญัติไว้ในแคว้นภัคคะ เธอจงฟังสิกขาบทเหล่านั้นตามความเป็นจริง คือ วิสิพพนสิกขาบท สามิสสิกขาบท และสสิตถกสิกขาบท

Pārājikāni cattāri, saṅghādisesāni bhavanti;

Satta ca nissaggiyāni, aṭṭha dvattiṃsa khuddakā.

ปาราชิก ๔ สิกขาบท สังฆาทิเสส ๗ สิกขาบท นิสสัคคิยะ ๘ สิกขาบท และขุททกสิกขาบท ๓๒ สิกขาบท

Dve gārayhā tayo sekkhā, chappaññāsa sikkhāpadā;

Chasu nagaresu paññattā, buddhenādiccabandhunā.

ปาฏิเทสนียะ ๒ สิกขาบท เสขิยะ ๓ สิกขาบท รวมเป็นสิกขาบท ๕๖ สิกขาบท พระพุทธเจ้าผู้เป็นเผ่าพันธุ์แห่งพระอาทิตย์ทรงบัญญัติไว้ใน ๖ เมือง

Chaūna tīṇisatāni, sabbe sāvatthiyaṃ katā;

Kāruṇikena buddhena, gotamena yasassinā.

สิกขาบททั้งหมด ๒๙๔ สิกขาบท พระพุทธเจ้าพระนามว่าโคตมะ ผู้มีพระมหากรุณา ผู้มียศ ทรงบัญญัติไว้ในกรุงสาวัตถี

2. Catuvipattiṃ

๒. จตุวิบัติ

336.

๓๓๖.

Yaṃ taṃ pucchimha akittayi no;

Taṃ taṃ byākataṃ anaññathā;

Aññaṃ taṃ pucchāmi tadiṅgha brūhi;

Garuka lahukañcāpi sāvasesaṃ;

Anavasesaṃ duṭṭhullañca aduṭṭhullaṃ;

Ye ca yāvatatiyakā.

ข้าพระองค์ทั้งหลายได้ทูลถามปัญหาใดๆ กับพระองค์แล้ว พระองค์ก็ได้ตรัสบอกปัญหานั้นๆ แก่ข้าพระองค์ทั้งหลายแล้ว ทรงพยากรณ์ปัญหานั้นๆ โดยไม่ผิดเพี้ยน ข้าพระองค์จะขอทูลถามปัญหาอื่นกับพระองค์อีก ขอพระองค์โปรดตรัสบอกปัญหานั้นเถิด คือ อาบัติหนัก อาบัติเบา อาบัติมีส่วนเหลือ อาบัติไม่มีส่วนเหลือ อาบัติชั่วหยาบ อาบัติไม่ชั่วหยาบ และอาบัติที่เป็นยาวตติยกะ

Sādhāraṇaṃ asādhāraṇaṃ;

Vibhattiyo ca yehi samathehi sammanti;

Sabbānipetāni viyākarohi;

Handa vākyaṃ suṇoma te.

อาบัติที่เป็นสาธารณะ อาบัติที่เป็นอสาธารณะ วิภัตติต่างๆ และอาบัติเหล่านั้นระงับได้ด้วยสมถะเหล่าใด ขอพระองค์โปรดจำแนกธรรมเหล่านั้นทั้งหมดเถิด เอาล่ะ ข้าพระองค์ทั้งหลายจักฟังพระดำรัสของพระองค์

Ekatiṃsā ye garukā, aṭṭhettha anavasesā;

Ye garukā te duṭṭhullā, ye duṭṭhullā sā sīlavipatti;

Pārājikaṃ saṅghādiseso, ‘‘sīlavipattī’’ti vuccati.

อาบัติหนัก ๓๑ อย่าง ในจำนวนนั้น ๘ อย่างเป็นอนวเสส (ไม่มีส่วนเหลือ) อาบัติเหล่าใดเป็นครุกาบัติ (อาบัติหนัก) อาบัติเหล่านั้นเป็นทุฏฐุลลาบัติ (อาบัติชั่วหยาบ) อาบัติเหล่าใดเป็นทุฏฐุลลาบัติ อาบัตินั้นคือสีลวิบัติ ท่านเรียกปาราชิกและสังฆาทิเสสว่า "สีลวิบัติ"

Thullaccayaṃ [Pg.258] pācittiyā, pāṭidesanīyaṃ dukkaṭaṃ;

Dubbhāsitaṃ yo cāyaṃ, akkosati hasādhippāyo;

Ayaṃ sā ācāravipattisammatā.

ถุลลัจจัย ปาจิตตีย์ ปาฏิเทสนียะ ทุกกฏ และทุพภาสิตของภิกษุใดผู้มีความประสงค์จะพูดเล่นแล้วด่า นี้ท่านเรียกว่า อาจารวิบัติ

Viparītadiṭṭhiṃ gaṇhanti, asaddhammehi purakkhatā;

Abbhācikkhanti sambuddhaṃ, duppaññā mohapārutā;

Ayaṃ sā diṭṭhivipattisammatā.

ชนผู้มีปัญญาทราม ถูกโมหะห่อหุ้ม ถูกอสัทธรรมแวดล้อม ย่อมยึดถือทิฏฐิที่วิปริต ย่อมกล่าวตู่พระสัมพุทธเจ้า นี้ท่านเรียกว่า ทิฏฐิวิบัติ

Ājīvahetu ājīvakāraṇā pāpiccho icchāpakato asantaṃ abhūtaṃ uttarimanussadhammaṃ ullapati, ājīvahetu ājīvakāraṇā sañcarittaṃ samāpajjati, ājīvahetu ājīvakāraṇā – ‘‘yo te vihāre vasati, so bhikkhu arahā’’ti bhaṇati, ājīvahetu ājīvakāraṇā bhikkhu paṇītabhojanāni attano atthāya viññāpetvā bhuñjati, ājīvahetu ājīvakāraṇā bhikkhunī paṇītabhojanāni attano atthāya viññāpetvā bhuñjati, ājīvahetu ājīvakāraṇā sūpaṃ vā odanaṃ vā agilāno attano atthāya viññāpetvā bhuñjati. Ayaṃ sā ājīvavipatti sammatā.

ภิกษุมีความปรารถนาลามก ถูกความอยากครอบงำ เพราะเหตุแห่งอาชีวะ เพราะเหตุแห่งการเลี้ยงชีพ ย่อมกล่าวอวดอุตตริมนุสสธรรมอันไม่มีอยู่ ไม่เป็นจริง, เพราะเหตุแห่งอาชีวะ เพราะเหตุแห่งการเลี้ยงชีพ ย่อมต้องสัญจริตตสิกขาบท, เพราะเหตุแห่งอาชีวะ เพราะเหตุแห่งการเลี้ยงชีพ ย่อมกล่าวว่า "ภิกษุใดอยู่ในวิหารของท่าน ภิกษุนั้นเป็นพระอรหันต์", เพราะเหตุแห่งอาชีวะ เพราะเหตุแห่งการเลี้ยงชีพ ภิกษุขอโภชนะอันประณีตมาเพื่อตนแล้วฉัน, เพราะเหตุแห่งอาชีวะ เพราะเหตุแห่งการเลี้ยงชีพ ภิกษุณีขอโภชนะอันประณีตมาเพื่อตนแล้วฉัน, เพราะเหตุแห่งอาชีวะ เพราะเหตุแห่งการเลี้ยงชีพ ไม่เจ็บไข้ ขอแกงหรือข้าวมาเพื่อตนแล้วฉัน นี้ท่านเรียกว่า อาชีววิบัติ

Ekādasa yāvatatiyakā, te suṇohi yathātathaṃ;

Ukkhittānuvattikā, aṭṭha yāvatatiyakā;

Ariṭṭho caṇḍakāḷī ca, ime te yāvatatiyakā.

ยาวตติยกสิกขาบท ๑๑ สิกขาบท เธอจงฟังสิกขาบทเหล่านั้นตามความเป็นจริง คือ อุกขิตตานุวัตติกาสิกขาบท, ยาวตติยกสังฆาทิเสส ๘ สิกขาบท, อริฏฐสิกขาบท และจัณฑกาฬีสิกขาบท, เหล่านี้คือยาวตติยกสิกขาบท

3. Chedanakādi

๓. เฉทนกาทิ

337. Kati chedanakāni? Kati bhedanakāni? Kati uddālanakāni? Kati anaññapācittiyāni? Kati bhikkhusammutiyo? Kati sāmīciyo? Kati paramāni?

๓๓๗. เฉทนกสิกขาบทมีเท่าไร? เภทนกสิกขาบทมีเท่าไร? อุททาลนกสิกขาบทมีเท่าไร? อนัญญปาจิตตีย์มีเท่าไร? ภิกขุสมมุติมีเท่าไร? สามีจิมีเท่าไร? ปรมะมีเท่าไร?

Kati jānanti paññattā, buddhenādiccabandhunā.

พระพุทธเจ้าผู้เป็นเผ่าพันธุ์แห่งพระอาทิตย์ทรงบัญญัติสิกขาบทโดยตรัสว่า "รู้" ไว้กี่สิกขาบท?

Cha chedanakāni. Ekaṃ bhedanakaṃ. Ekaṃ uddālanakaṃ. Cattāri anaññapācittiyāni. Catasso bhikkhusammutiyo. Satta sāmīciyo. Cuddasa paramāni.

เฉทนกสิกขาบท ๖ สิกขาบท เภทนกสิกขาบท ๑ สิกขาบท อุททาลนกสิกขาบท ๑ สิกขาบท อนัญญปาจิตตีย์ ๔ สิกขาบท ภิกขุสมมุติ ๔ อย่าง สามีจิ ๗ อย่าง ปรมะ ๑๔ อย่าง

Sodasa jānanti paññattā, buddhenādiccabandhunā.

พระพุทธเจ้าผู้เป็นเผ่าพันธุ์แห่งพระอาทิตย์ทรงบัญญัติสิกขาบทโดยตรัสว่า "รู้" ไว้ ๑๖ สิกขาบท

4. Asādhāraṇādi

๔. อสาธารณาทิ

338.

๓๓๘.

Vīsaṃ [Pg.259] dve satāni bhikkhūnaṃ sikkhāpadāni;

Uddesaṃ āgacchanti uposathesu;

Tīṇi satāni cattāri bhikkhunīnaṃ sikkhāpadāni;

Uddesaṃ āgacchanti uposathesu.

สิกขาบทของภิกษุทั้งหลาย ๒๒๐ สิกขาบท ย่อมมาสู่อุทเทสในอุโบสถทั้งหลาย สิกขาบทของภิกษุณีทั้งหลาย ๓๐๔ สิกขาบท ย่อมมาสู่อุทเทสในอุโบสถทั้งหลาย

Chacattārīsā bhikkhūnaṃ, bhikkhunīhi asādhāraṇā;

Sataṃ tiṃsā ca bhikkhunīnaṃ, bhikkhūhi asādhāraṇā.

สิกขาบทของภิกษุ ๔๖ สิกขาบท เป็นอสาธารณะ (ไม่ทั่วไป) แก่ภิกษุณีทั้งหลาย และสิกขาบทของภิกษุณี ๑๓๐ สิกขาบท เป็นอสาธารณะแก่ภิกษุทั้งหลาย

Sataṃ sattati chacceva, ubhinnaṃ asādhāraṇā;

Sataṃ sattati cattāri, ubhinnaṃ samasikkhatā.

สิกขาบท ๑๗๖ สิกขาบท เป็นอสาธารณะแก่ทั้งสองฝ่าย สิกขาบท ๑๗๔ สิกขาบท ทั้งสองฝ่ายมีสิกขาเสมอกัน

Vīsaṃ dve satāni bhikkhūnaṃ sikkhāpadāni;

Uddesaṃ āgacchanti uposathesu;

Te suṇohi yathātathaṃ.

สิกขาบทของภิกษุทั้งหลาย ๒๒๐ สิกขาบท ย่อมมาสู่อุทเทสในอุโบสถทั้งหลาย เธอจงฟังสิกขาบทเหล่านั้นตามความเป็นจริง

Pārājikāni cattāri, saṅghādisesāni bhavanti terasa;

Aniyatā dve honti.

ปาราชิก ๔ สิกขาบท สังฆาทิเสส ๑๓ สิกขาบท อนิยต ๒ สิกขาบท

Nissaggiyāni tiṃseva, dvenavuti ca khuddakā;

Cattāro pāṭidesanīyā, pañcasattati sekhiyā.

นิสสัคคิยสิกขาบท ๓๐ สิกขาบท, ขุททกสิกขาบท ๙๒ สิกขาบท, ปาฏิเทสนียสิกขาบท ๔ สิกขาบท, เสขิยสิกขาบท ๗๕ สิกขาบท.

Vīsaṃ dve satāni cime honti bhikkhūnaṃ sikkhāpadāni;

Uddesaṃ āgacchanti uposathesu.

สิกขาบทเหล่านี้ ๒๒๐ สิกขาบทของภิกษุทั้งหลาย ย่อมมาสู่อุเทศในวันอุโบสถทั้งหลาย.

Tīṇi satāni cattāri, bhikkhunīnaṃ sikkhāpadāni;

Uddesaṃ āgacchanti uposathesu, te suṇohi yathātathaṃ.

สิกขาบท ๓๐๔ สิกขาบทของภิกษุณีทั้งหลาย ย่อมมาสู่อุเทศในวันอุโบสถทั้งหลาย เธอจงฟังสิกขาบทเหล่านั้นตามความเป็นจริง.

Pārājikāni aṭṭha, saṅghādisesāni bhavanti sattarasa;

Nissaggiyāni tiṃseva, sataṃ saṭṭhi cha ceva khuddakāni pavuccanti.

ปาราชิก ๘ สิกขาบท, สังฆาทิเสส ๑๗ สิกขาบท, นิสสัคคิยะ ๓๐ สิกขาบท, และท่านเรียกว่าขุททกสิกขาบท ๑๖๖ สิกขาบท.

Aṭṭha pāṭidesanīyā, pañcasattati sekhiyā;

Tīṇi satāni cattāri cime honti bhikkhunīnaṃ sikkhāpadāni;

Uddesaṃ āgacchanti uposathesu.

ปาฏิเทสนียะ ๘ สิกขาบท, เสขิยะ ๗๕ สิกขาบท, สิกขาบทเหล่านี้ ๓๐๔ สิกขาบทของภิกษุณีทั้งหลาย ย่อมมาสู่อุเทศในวันอุโบสถทั้งหลาย.

Chacattārīsā bhikkhūnaṃ, bhikkhunīhi asādhāraṇā;

Te suṇohi yathātathaṃ.

สิกขาบท ๔๖ สิกขาบทของภิกษุทั้งหลาย ที่ไม่ทั่วไปแก่ภิกษุณีทั้งหลาย เธอจงฟังสิกขาบทเหล่านั้นตามความเป็นจริง.

[Pg.260] Saṅghādisesā, dve aniyatehi aṭṭha;

Nissaggiyāni dvādasa, tehi te honti vīsati.

สังฆาทิเสส ๖ สิกขาบท, รวมกับอนิยต ๒ สิกขาบท เป็น ๘ สิกขาบท, นิสสัคคิยะ ๑๒ สิกขาบท, รวมกับสิกขาบทเหล่านั้นเป็น ๒๐ สิกขาบท.

Dvevīsati khuddakā, caturo pāṭidesanīyā;

Chacattārīsā cime honti, bhikkhūnaṃ bhikkhunīhi asādhāraṇā.

ขุททกสิกขาบท ๒๒ สิกขาบท, ปาฏิเทสนียะ ๔ สิกขาบท, สิกขาบทเหล่านี้ ๔๖ สิกขาบทของภิกษุทั้งหลาย ไม่ทั่วไปแก่ภิกษุณีทั้งหลาย.

Sataṃ tiṃsā ca bhikkhunīnaṃ, bhikkhūhi asādhāraṇā;

Te suṇohi yathātathaṃ.

สิกขาบท ๑๓๐ สิกขาบทของภิกษุณีทั้งหลาย ที่ไม่ทั่วไปแก่ภิกษุทั้งหลาย เธอจงฟังสิกขาบทเหล่านั้นตามความเป็นจริง.

Pārājikāni cattāri, saṅghamhā dasa nissare;

Nissaggiyāni dvādasa, channavuti ca khuddakā;

Aṭṭha pāṭidesanīyā.

ปาราชิก ๔ สิกขาบท, สังฆาทิเสส ๑๐ สิกขาบท, นิสสัคคิยะ ๑๒ สิกขาบท, ขุททกสิกขาบท ๙๖ สิกขาบท, และปาฏิเทสนียะ ๘ สิกขาบท.

Sataṃ tiṃsā cime honti bhikkhunīnaṃ, bhikkhūhi asādhāraṇā;

Sataṃ sattati chacceva, ubhinnaṃ asādhāraṇā;

Te suṇohi yathātathaṃ.

สิกขาบทเหล่านี้ ๑๓๐ สิกขาบทของภิกษุณีทั้งหลาย ไม่ทั่วไปแก่ภิกษุทั้งหลาย. สิกขาบท ๑๗๖ สิกขาบท ที่ไม่ทั่วไปแก่ทั้งสองฝ่าย เธอจงฟังสิกขาบทเหล่านั้นตามความเป็นจริง.

Pārājikāni cattāri, saṅghādisesāni bhavanti soḷasa;

Aniyatā dve honti, nissaggiyāni catuvīsati;

Sataṃ aṭṭhārasā ceva, khuddakāni pavuccanti;

Dvādasa pāṭidesanīyā.

ปาราชิก ๔ สิกขาบท, สังฆาทิเสส ๑๖ สิกขาบท, อนิยต ๒ สิกขาบท, นิสสัคคิยะ ๒๔ สิกขาบท, และท่านเรียกว่าขุททกสิกขาบท ๑๑๘ สิกขาบท, ปาฏิเทสนียะ ๑๒ สิกขาบท.

Sataṃ sattati chaccevime honti, ubhinnaṃ asādhāraṇā;

Sataṃ sattati cattāri, ubhinnaṃ samasikkhatā;

Te suṇohi yathātathaṃ.

สิกขาบทเหล่านี้ ๑๗๖ สิกขาบท ไม่ทั่วไปแก่ทั้งสองฝ่าย. สิกขาบท ๑๗๔ สิกขาบท ที่ทั้งสองฝ่ายต้องศึกษาเสมอกัน เธอจงฟังสิกขาบทเหล่านั้นตามความเป็นจริง.

Pārājikāni cattāri, saṅghādisesāni bhavanti satta;

Nissaggiyāni aṭṭhārasa, samasattati khuddakā;

Pañcasattati sekhiyāni.

ปาราชิก ๔ สิกขาบท, สังฆาทิเสส ๗ สิกขาบท, นิสสัคคิยะ ๑๘ สิกขาบท, ขุททกสิกขาบท ๗๐ สิกขาบทถ้วน, และเสขิยสิกขาบท ๗๕ สิกขาบท.

Sataṃ sattati cattāri cime honti, ubhinnaṃ samasikkhatā;

Aṭṭhe pārājikā ye durāsadā, tālavatthusamūpamā.

สิกขาบทเหล่านี้ ๑๗๔ สิกขาบท ที่ทั้งสองฝ่ายต้องศึกษาเสมอกัน. ปาราชิก ๘ สิกขาบทเหล่าใด เป็นอาบัติที่เข้าใกล้ได้ยาก มีอุปมาเหมือนตอต้นตาล.

Paṇḍupalāso puthusilā, sīsacchinnova so naro;

Tālova matthakacchinno, aviruḷhī bhavanti te.

บุคคลเหล่านั้นเป็นเหมือนใบไม้เหลือง เหมือนศิลาหนา เหมือนบุรุษนั้นที่ถูกตัดศีรษะ และเหมือนต้นตาลที่ถูกตัดยอด ย่อมไม่งอกงาม.

Tevīsati [Pg.261] saṅghādisesā, dve aniyatā;

Dve cattārīsa nissaggiyā;

Aṭṭhāsītisataṃ pācittiyā, dvādasa pāṭidesanīyā.

สังฆาทิเสส ๒๓ สิกขาบท, อนิยต ๒ สิกขาบท, นิสสัคคิยะ ๔๒ สิกขาบท, ปาจิตตีย์ ๑๘๘ สิกขาบท, ปาฏิเทสนียะ ๑๒ สิกขาบท.

Pañcasattati sekhiyā, tīhi samathehi sammanti;

Sammukhā ca paṭiññāya, tiṇavatthārakena ca.

เสขิยะ ๗๕ สิกขาบท ย่อมระงับได้ด้วยสมถะ ๓ ประการ คือ สัมมุขาวินัย ปฏิญญาตกรณะ และติณวัตถารกะ.

Dve uposathā dve pavāraṇā;

Cattāri kammāni jinena desitā;

Pañceva uddesā caturo bhavanti;

Anaññathā āpattikkhandhā ca bhavanti satta.

พระชินเจ้าทรงแสดงอุโบสถ ๒ อย่าง ปวารณา ๒ อย่าง กรรม ๔ อย่าง. อุเทศมี ๕ อย่าง (สำหรับภิกษุ) และ ๔ อย่าง (สำหรับภิกษุณี) จะเป็นอย่างอื่นไปไม่ได้ และอาปัตติขันธ์มี ๗ อย่าง.

Adhikaraṇāni cattāri sattahi samathehi sammanti;

Dvīhi catūhi tīhi kiccaṃ ekena sammati.

อธิกรณ์ ๔ อย่าง ย่อมระงับได้ด้วยสมถะ ๗ ประการ. (วิവാദาธิกรณ์) ระงับได้ด้วยสมถะ ๒ อย่าง, (อนุวาทาธิกรณ์) ด้วยสมถะ ๔ อย่าง, (อาปัตตาธิกรณ์) ด้วยสมถะ ๓ อย่าง, และกิจจาธิกรณ์ระงับได้ด้วยสมถะ ๑ อย่าง.

5. Pārājikādiāpatti

๕. อาบัติมีปาราชิกเป็นต้น

339.

๓๓๙.

‘Pārājika’nti yaṃ vuttaṃ, taṃ suṇohi yathātathaṃ;

Cuto paraddho bhaṭṭho ca, saddhammā hi niraṅkato;

Saṃvāsopi tahiṃ natthi, tenetaṃ iti vuccati.

อาบัติใดที่ท่านเรียกว่า 'ปาราชิก' เธอจงฟังอาบัตินั้นตามความเป็นจริง. เพราะว่าบุคคลผู้ต้องอาบัตินั้น เป็นผู้เคลื่อนแล้ว พลาดแล้ว ตกแล้ว จากสัทธรรม ถูกทำไม่ให้มีส่วนร่วม และสังวาสในสงฆ์นั้นย่อมไม่มี เพราะเหตุนั้น อาบัตินี้จึงถูกเรียกว่าอย่างนั้น.

‘Saṅghādiseso’ti yaṃ vuttaṃ, taṃ suṇohi yathātathaṃ;

Saṅghova deti parivāsaṃ, mūlāya paṭikassati;

Mānattaṃ deti abbheti, tenetaṃ iti vuccati.

อาบัติใดที่ท่านเรียกว่า 'สังฆาทิเสส' เธอจงฟังอาบัตินั้นตามความเป็นจริง. เพราะว่าสงฆ์เท่านั้นย่อมให้ปริวาส ชักเข้าหาอาบัติเดิม ให้มานัต และเรียกเข้าหมู่ เพราะเหตุนั้น อาบัตินี้จึงถูกเรียกว่าอย่างนั้น.

‘Aniyato’ti yaṃ vuttaṃ, taṃ suṇohi yathātathaṃ;

Aniyato na niyato, anekaṃsikataṃ padaṃ;

Tiṇṇamaññataraṃ ṭhānaṃ, ‘aniyato’ti pavuccati.

อาบัติใดที่ท่านเรียกว่า 'อนิยต' เธอจงฟังอาบัตินั้นตามความเป็นจริง. เพราะไม่แน่นอน จึงชื่อว่าอนิยต สิกขาบทถูกทำให้ไม่เป็นส่วนเดียว (ต้องอาบัติ) สถานะใดสถานะหนึ่งในสามอย่าง ท่านจึงเรียกว่า 'อนิยต'.

‘Thullaccaya’nti yaṃ vuttaṃ, taṃ suṇohi yathātathaṃ;

Ekassa mūle yo deseti, yo ca taṃ paṭigaṇhati;

Accayo tena samo natthi, tenetaṃ iti vuccati.

อาบัติใดที่ท่านเรียกว่า 'ถุลลัจจัย' เธอจงฟังอาบัตินั้นตามความเป็นจริง. ภิกษุใดแสดงอาบัติในสำนักของภิกษุรูปหนึ่ง และภิกษุใดรับอาบัตินั้น ความผิดที่เสมอด้วยอาบัตินั้นไม่มี เพราะเหตุนั้น อาบัตินี้จึงถูกเรียกว่าอย่างนั้น.

‘Nissaggiya’nti yaṃ vuttaṃ, taṃ suṇohi yathātathaṃ;

Saṅghamajjhe gaṇamajjhe, ekasseva ca ekato;

Nissajjitvāna deseti, tenetaṃ iti vuccati.

อาบัติใดที่ท่านเรียกว่า 'นิสสัคคิยะ' เธอจงฟังอาบัตินั้นตามความเป็นจริง. เพราะภิกษุสละ (วัตถุ) แล้วจึงแสดงอาบัติในท่ามกลางสงฆ์ ในท่ามกลางคณะ หรือในสำนักของภิกษุรูปเดียวพร้อมกัน เพราะเหตุนั้น อาบัตินี้จึงถูกเรียกว่าอย่างนั้น.

‘Pācittiya’nti [Pg.262] yaṃ vuttaṃ, taṃ suṇohi yathātathaṃ;

Pāteti kusalaṃ dhammaṃ, ariyamaggaṃ aparajjhati;

Cittasaṃmohanaṭṭhānaṃ, tenetaṃ iti vuccati.

อาบัติใดที่ท่านเรียกว่า 'ปาจิตตีย์' เธอจงฟังอาบัตินั้นตามความเป็นจริง. เพราะอาบัตินั้นย่อมยังกุศลธรรมให้ตกไป ย่อมพลาดจากอริยมรรค เป็นเหตุแห่งความหลงแห่งจิต เพราะเหตุนั้น อาบัตินี้จึงถูกเรียกว่าอย่างนั้น.

‘Pāṭidesanīya’nti yaṃ vuttaṃ, taṃ suṇohi yathātathaṃ;

Bhikkhu aññātako santo, kicchā laddhāya bhojanaṃ;

Sāmaṃ gahetvā bhuñjeyya, ‘gārayha’nti pavuccati.

อาบัติใดที่ท่านเรียกว่า 'ปาฏิเทสนียะ' เธอจงฟังอาบัตินั้นตามความเป็นจริง. ภิกษุผู้ไม่ใช่ญาติ รับโภชนะที่ (ภิกษุณี) ได้มาด้วยความลำบากมาฉันเอง ท่านเรียกว่าเป็นสิ่งที่น่าติเตียน.

Nimantanāsu bhuñjantā chandāya, vosāsati tattha bhikkhuniṃ;

Anivāretvā tahiṃ bhuñje, gārayhanti pavuccati.

เมื่อฉันอยู่ในบ้านที่เขานิมนต์ ภิกษุณีสั่งการตามความพอใจในที่นั้น ภิกษุไม่ห้ามภิกษุณีนั้นแล้วฉันในที่นั้น ท่านเรียกว่าเป็นสิ่งที่น่าติเตียน.

Saddhācittaṃ kulaṃ gantvā, appabhogaṃ anāḷiyaṃ ;

Agilāno tahiṃ bhuñje, gārayhanti pavuccati.

ภิกษุเข้าไปสู่ตระกูลที่มีจิตศรัทธา แต่มีโภคะน้อย ไม่มั่งคั่ง เมื่อไม่เจ็บไข้แล้วฉันในที่นั้น ท่านเรียกว่าเป็นสิ่งที่น่าติเตียน.

Yo ce araññe viharanto, sāsaṅke sabhayānake;

Aviditaṃ tahiṃ bhuñje, gārayhanti pavuccati.

ภิกษุใดอยู่ในเสนาสนะป่าอันน่าระแวงและน่าหวาดกลัว หากฉันของเคี้ยวของฉันในที่นั้นโดยมิได้บอกให้รู้ก่อน ภิกษุนั้นท่านกล่าวว่า เป็นผู้ควรถูกติเตียน

Bhikkhunī aññātikā santā, yaṃ paresaṃ mamāyitaṃ;

Sappi telaṃ madhuṃ phāṇitaṃ, macchamaṃsaṃ atho khīraṃ;

Dadhiṃ sayaṃ viññāpeyya bhikkhunī, gārayhapattā sugatassa sāsane.

ภิกษุณีใดไม่เป็นญาติกัน ขอเนยใส น้ำมัน น้ำผึ้ง น้ำอ้อย ปลา เนื้อ อีกทั้งนมสดและนมส้ม อันเป็นของที่ผู้อื่นหวงแหน ด้วยตนเอง ภิกษุณีนั้นชื่อว่าถึงความน่าติเตียนในศาสนาของพระสุคต

‘Dukkaṭa’nti yaṃ vuttaṃ, taṃ suṇohi yathātathaṃ;

Aparaddhaṃ viraddhañca, khalitaṃ yañca dukkaṭaṃ.

อาบัติใดที่ท่านเรียกว่า 'ทุกกฏ' เธอจงฟังอาบัตินั้นตามความเป็นจริง การกระทำใดที่ทำไม่ดี ชื่อว่าทุกกฏ เป็นทั้งความผิดพลาด ความคลาดเคลื่อน และความพลั้งไป

Yaṃ manusso kare pāpaṃ, āvi vā yadi vā raho;

‘Dukkaṭa’nti pavedenti, tenetaṃ iti vuccati.

มนุษย์ทำบาปกรรมใดในที่แจ้งหรือในที่ลับก็ตาม บัณฑิตย่อมกล่าวบาปกรรมนั้นว่า 'ทำไม่ดี' ฉันใด เพราะเหตุนั้น อาบัตินี้จึงถูกเรียกว่า 'ทุกกฏ' ฉันนั้น

‘Dubbhāsita’nti yaṃ vuttaṃ, taṃ suṇohi yathātathaṃ;

Dubbhāsitaṃ durābhaṭṭhaṃ, saṃkiliṭṭhañca yaṃ padaṃ;

Yañca viññū garahanti, tenetaṃ iti vuccati.

อาบัติใดที่ท่านเรียกว่า 'ทุพภาสิต' เธอจงฟังอาบัตินั้นตามความเป็นจริง คำพูดที่กล่าวไม่ดีชื่อว่าทุพภาสิต คำพูดใดเศร้าหมอง และคำพูดใดที่วิญญูชนติเตียน เพราะเหตุนั้น อาบัตินี้จึงถูกเรียกว่า 'ทุพภาสิต'

‘Sekhiya’nti yaṃ vuttaṃ, taṃ suṇohi yathātathaṃ;

Sekkhassa sikkhamānassa, ujumaggānusārino.

สิกขาบทใดที่ท่านเรียกว่า 'เสขิยะ' เธอจงฟังตามความเป็นจริง (ซึ่งเป็นสิกขาบท) ของพระเสขะผู้กำลังศึกษา ผู้ดำเนินตามทางตรง

Ādi cetaṃ caraṇañca, mukhaṃ saññamasaṃvaro;

Sikkhā etādisī natthi, tenetaṃ iti vuccati.

สิกขาบทนี้เป็นทั้งเบื้องต้น เป็นทั้งความประพฤติ เป็นประธานแห่งความสำรวมระวัง สิกขาเช่นนี้ไม่มี (ในที่อื่น) เพราะเหตุนั้น สิกขาบทนี้จึงถูกเรียกว่า 'เสขิยะ'

Channamativassati[Pg.263], vivaṭaṃ nātivassati;

Tasmā channaṃ vivaretha, evaṃ taṃ nātivassati.

อาบัติที่ปกปิดไว้ย่อมถูก(อาบัติใหม่)รดรัว, อาบัติที่เปิดเผยแล้วย่อมไม่ถูกรดรัว, เพราะฉะนั้น พึงเปิดเผยอาบัติที่ปกปิดไว้, ด้วยอาการอย่างนี้ อาบัตินั้นย่อมไม่ถูกรดรัว

Gati migānaṃ pavanaṃ, ākāso pakkhinaṃ gati;

Vibhavo gati dhammānaṃ, nibbānaṃ arahato gatīti.

ป่าเป็นคติของหมู่เนื้อ, อากาศเป็นคติของเหล่านก, ความสิ้นไปเป็นคติของธรรมทั้งหลาย, นิพพานเป็นคติของพระอรหันต์

Gāthāsaṅgaṇikaṃ.

คาถาสังคณิกะ

Tassuddānaṃ –

อุทานของคาถาสังคณิกะนั้น

Sattanagaresu paññattā, vipatti caturopi ca;

Bhikkhūnaṃ bhikkhunīnañca, sādhāraṇā asādhāraṇā;

Sāsanaṃ anuggahāya, gāthāsaṅgaṇikaṃ idanti.

สิกขาบทที่ทรงบัญญัติใน ๗ นคร, วิบัติทั้ง ๔, อาบัติที่เป็นสาธารณะและไม่เป็นสาธารณะแก่ภิกษุและภิกษุณี, คาถาสังคณิกะนี้ ท่านกล่าวไว้เพื่ออนุเคราะห์พระศาสนา

Gāthāsaṅgaṇikaṃ niṭṭhitaṃ.

คาถาสังคณิกะ จบ

Adhikaraṇabhedo

เภทแห่งอธิกรณ์

1. Ukkoṭanabhedādi

๑. เภทแห่งการรื้อฟื้น เป็นต้น

340. Cattāri [Pg.264] adhikaraṇāni. Vivādādhikaraṇaṃ, anuvādādhikaraṇaṃ, āpattādhikaraṇaṃ, kiccādhikaraṇaṃ – imāni cattāri adhikaraṇāni.

๓๔๐. อธิกรณ์มี ๔ อย่าง คือ วิวาทาธิกรณ์, อนุวาทาธิกรณ์, อาปัตตาธิกรณ์, กิจจาธิกรณ์ - เหล่านี้คืออธิกรณ์ ๔ อย่าง

Imesaṃ catunnaṃ adhikaraṇānaṃ kati ukkoṭā? Imesaṃ catunnaṃ adhikaraṇānaṃ dasa ukkoṭā. Vivādādhikaraṇassa dve ukkoṭā, anuvādādhikaraṇassa cattāro ukkoṭā, āpattādhikaraṇassa tayo ukkoṭā, kiccādhikaraṇassa eko ukkoṭo – imesaṃ catunnaṃ adhikaraṇānaṃ ime dasa ukkoṭā.

การรื้อฟื้นอธิกรณ์ ๔ อย่างเหล่านี้มีเท่าไร? การรื้อฟื้นอธิกรณ์ ๔ อย่างเหล่านี้มี ๑๐ อย่าง. การรื้อฟื้นวิวาทาธิกรณ์มี ๒ อย่าง, การรื้อฟื้นอนุวาทาธิกรณ์มี ๔ อย่าง, การรื้อฟื้นอาปัตตาธิกรณ์มี ๓ อย่าง, การรื้อฟื้นกิจจาธิกรณ์มี ๑ อย่าง - เหล่านี้คือการรื้อฟื้นอธิกรณ์ ๔ อย่าง ๑๐ ประการ

Vivādādhikaraṇaṃ ukkoṭento kati samathe ukkoṭeti? Anuvādādhikaraṇaṃ ukkoṭento kati samathe ukkoṭeti? Āpattādhikaraṇaṃ ukkoṭento kati samathe ukkoṭeti? Kiccādhikaraṇaṃ ukkoṭento kati samathe ukkoṭeti?

ผู้รื้อฟื้นวิวาทาธิกรณ์ ชื่อว่ารื้อฟื้นสมถะเท่าไร? ผู้รื้อฟื้นอนุวาทาธิกรณ์ ชื่อว่ารื้อฟื้นสมถะเท่าไร? ผู้รื้อฟื้นอาปัตตาธิกรณ์ ชื่อว่ารื้อฟื้นสมถะเท่าไร? ผู้รื้อฟื้นกิจจาธิกรณ์ ชื่อว่ารื้อฟื้นสมถะเท่าไร?

Vivādādhikaraṇaṃ ukkoṭento dve samathe ukkoṭeti. Anuvādādhikaraṇaṃ ukkoṭento cattāro samathe ukkoṭeti. Āpattādhikaraṇaṃ ukkoṭento tayo samathe ukkoṭeti. Kiccādhikaraṇaṃ ukkoṭento ekaṃ samathaṃ ukkoṭeti.

ผู้รื้อฟื้นวิวาทาธิกรณ์ ชื่อว่ารื้อฟื้นสมถะ ๒ อย่าง. ผู้รื้อฟื้นอนุวาทาธิกรณ์ ชื่อว่ารื้อฟื้นสมถะ ๔ อย่าง. ผู้รื้อฟื้นอาปัตตาธิกรณ์ ชื่อว่ารื้อฟื้นสมถะ ๓ อย่าง. ผู้รื้อฟื้นกิจจาธิกรณ์ ชื่อว่ารื้อฟื้นสมถะ ๑ อย่าง.

341. Kati ukkoṭā? Katihākārehi ukkoṭanaṃ pasavati? Katihaṅgehi samannāgato puggalo adhikaraṇaṃ ukkoṭeti? Kati puggalā adhikaraṇaṃ ukkoṭentā āpattiṃ āpajjanti?

๓๔๑. การรื้อฟื้นมีเท่าไร? การรื้อฟื้นเกิดขึ้นด้วยอาการเท่าไร? บุคคลผู้ประกอบด้วยองค์เท่าไร จึงรื้อฟื้นอธิกรณ์? บุคคลเท่าไร รื้อฟื้นอธิกรณ์แล้ว ต้องอาบัติ?

Dvādasa ukkoṭā. Dasahākārehi ukkoṭanaṃ pasavati. Catūhaṅgehi samannāgato puggalo adhikaraṇaṃ ukkoṭeti. Cattāro puggalā adhikaraṇaṃ ukkoṭentā āpattiṃ āpajjanti?

การรื้อฟื้นมี ๑๒ อย่าง. การรื้อฟื้นเกิดขึ้นด้วยอาการ ๑๐ อย่าง. บุคคลผู้ประกอบด้วยองค์ ๔ จึงรื้อฟื้นอธิกรณ์. บุคคล ๔ จำพวก รื้อฟื้นอธิกรณ์แล้ว ต้องอาบัติ.

Katame dvādasa ukkoṭā? Akataṃ kammaṃ, dukkaṭaṃ kammaṃ, puna kātabbaṃ kammaṃ, anihataṃ, dunnihataṃ, puna nihanitabbaṃ, avinicchitaṃ, duvinicchitaṃ, puna vinicchitabbaṃ, avūpasantaṃ, duvūpasantaṃ, puna vūpasametabbanti – ime dvādasa ukkoṭā.

การรื้อฟื้น ๑๒ อย่างคืออะไรบ้าง? คือ (อ้างว่า) กรรมยังทำไม่เสร็จ, กรรมทำไม่ดี, กรรมควรทำอีก, ยังไม่ได้นำสืบ, นำสืบไม่ดี, ควรนำสืบอีก, ยังไม่ได้วินิจฉัย, วินิจฉัยไม่ดี, ควรวินิจฉัยอีก, ยังไม่ระงับ, ระงับไม่ดี, ควรระงับอีก - เหล่านี้คือการรื้อฟื้น ๑๒ อย่าง

Katamehi [Pg.265] dasahākārehi ukkoṭanaṃ pasavati? Tattha jātakaṃ adhikaraṇaṃ ukkoṭeti, tattha jātakaṃ vūpasantaṃ adhikaraṇaṃ ukkoṭeti, antarāmagge adhikaraṇaṃ ukkoṭeti, antarāmagge vūpasantaṃ adhikaraṇaṃ ukkoṭeti, tattha gataṃ adhikaraṇaṃ ukkoṭeti, tattha gataṃ vūpasantaṃ adhikaraṇaṃ ukkoṭeti, sativinayaṃ ukkoṭeti, amūḷhavinayaṃ ukkoṭeti, tassapāpiyasikaṃ ukkoṭeti, tiṇavatthārakaṃ ukkoṭeti – imehi dasahākārehi ukkoṭanaṃ pasavati.

การรื้อฟื้นเกิดขึ้นด้วยอาการ ๑๐ อย่างคืออะไรบ้าง? คือ รื้อฟื้นอธิกรณ์ที่เกิดขึ้นในที่นั้น, รื้อฟื้นอธิกรณ์ที่เกิดขึ้นและระงับแล้วในที่นั้น, รื้อฟื้นอธิกรณ์ในระหว่างทาง, รื้อฟื้นอธิกรณ์ที่ระงับแล้วในระหว่างทาง, รื้อฟื้นอธิกรณ์ที่ไปถึงที่นั้นแล้ว, รื้อฟื้นอธิกรณ์ที่ไปถึงและระงับแล้วในที่นั้น, รื้อฟื้นสติวินัย, รื้อฟื้นอมูฬหวินัย, รื้อฟื้นตัสสปาปิยสิกา, รื้อฟื้นติณวัตถารกะ - การรื้อฟื้นเกิดขึ้นด้วยอาการ ๑๐ อย่างเหล่านี้

Katamehi catūhaṅgehi samannāgato puggalo adhikaraṇaṃ ukkoṭeti? Chandāgatiṃ gacchanto adhikaraṇaṃ ukkoṭeti, dosāgatiṃ gacchanto adhikaraṇaṃ ukkoṭeti, mohāgatiṃ gacchanto adhikaraṇaṃ ukkoṭeti, bhayāgatiṃ gacchanto adhikaraṇaṃ ukkoṭeti – imehi catūhaṅgehi samannāgato puggalo adhikaraṇaṃ ukkoṭeti.

บุคคลผู้ประกอบด้วยองค์ ๔ อย่างคืออะไรบ้าง จึงรื้อฟื้นอธิกรณ์? คือ ลำเอียงเพราะรักแล้วรื้อฟื้นอธิกรณ์, ลำเอียงเพราะชังแล้วรื้อฟื้นอธิกรณ์, ลำเอียงเพราะหลงแล้วรื้อฟื้นอธิกรณ์, ลำเอียงเพราะกลัวแล้วรื้อฟื้นอธิกรณ์ - บุคคลผู้ประกอบด้วยองค์ ๔ อย่างเหล่านี้ จึงรื้อฟื้นอธิกรณ์

Katame cattāro puggalā adhikaraṇaṃ ukkoṭentā āpattiṃ āpajjanti? Tadahupasampanno ukkoṭeti ukkoṭanakaṃ pācittiyaṃ, āgantuko ukkoṭeti ukkoṭanakaṃ pācittiyaṃ, kārako ukkoṭeti ukkoṭanakaṃ pācittiyaṃ, chandadāyako ukkoṭeti ukkoṭanakaṃ pācittiyaṃ – ime cattāro puggalā adhikaraṇaṃ ukkoṭentā āpattiṃ āpajjanti.

บุคคล ๔ จำพวกคือใครบ้าง รื้อฟื้นอธิกรณ์แล้วต้องอาบัติ? คือ ผู้อุปสมบทในวันนั้นรื้อฟื้น ต้องอาบัติปาจิตตีย์เพราะการรื้อฟื้น, ภิกษุอาคันตุกะรื้อฟื้น ต้องอาบัติปาจิตตีย์เพราะการรื้อฟื้น, ผู้ทำการตัดสินรื้อฟื้น ต้องอาบัติปาจิตตีย์เพราะการรื้อฟื้น, ผู้ให้ฉันทะรื้อฟื้น ต้องอาบัติปาจิตตีย์เพราะการรื้อฟื้น - บุคคล ๔ จำพวกเหล่านี้ รื้อฟื้นอธิกรณ์แล้วต้องอาบัติ

2. Adhikaraṇanidānādi

๒. เหตุแห่งอธิกรณ์ เป็นต้น

342. Vivādādhikaraṇaṃ kiṃnidānaṃ, kiṃsamudayaṃ, kiṃjātikaṃ, kiṃpabhavaṃ, kiṃsambhāraṃ, kiṃsamuṭṭhānaṃ? Anuvādādhikaraṇaṃ kiṃnidānaṃ, kiṃsamudayaṃ, kiṃjātikaṃ, kiṃpabhavaṃ, kiṃsambhāraṃ, kiṃsamuṭṭhānaṃ? Āpattādhikaraṇaṃ kiṃnidānaṃ, kiṃsamudayaṃ, kiṃjātikaṃ, kiṃpabhavaṃ, kiṃsambhāraṃ, kiṃsamuṭṭhānaṃ? Kiccādhikaraṇaṃ kiṃnidānaṃ, kiṃsamudayaṃ, kiṃjātikaṃ, kiṃpabhavaṃ, kiṃsambhāraṃ, kiṃsamuṭṭhānaṃ?

๓๔๒. วิวาทาธิกรณ์มีอะไรเป็นนิทาน, มีอะไรเป็นสมุทัย, มีอะไรเป็นชาติ, มีอะไรเป็นแดนเกิด, มีอะไรเป็นสัมภาระ, มีอะไรเป็นสมุฏฐาน? อนุวาทาธิกรณ์มีอะไรเป็นนิทาน, มีอะไรเป็นสมุทัย, มีอะไรเป็นชาติ, มีอะไรเป็นแดนเกิด, มีอะไรเป็นสัมภาระ, มีอะไรเป็นสมุฏฐาน? อาปัตตาธิกรณ์มีอะไรเป็นนิทาน, มีอะไรเป็นสมุทัย, มีอะไรเป็นชาติ, มีอะไรเป็นแดนเกิด, มีอะไรเป็นสัมภาระ, มีอะไรเป็นสมุฏฐาน? กิจจาธิกรณ์มีอะไรเป็นนิทาน, มีอะไรเป็นสมุทัย, มีอะไรเป็นชาติ, มีอะไรเป็นแดนเกิด, มีอะไรเป็นสัมภาระ, มีอะไรเป็นสมุฏฐาน?

Vivādādhikaraṇaṃ vivādanidānaṃ vivādasamudayaṃ vivādajātikaṃ vivādapabhavaṃ vivādasambhāraṃ vivādasamuṭṭhānaṃ. Anuvādādhikaraṇaṃ anuvādanidānaṃ anuvādasamudayaṃ anuvādajātikaṃ anuvādapabhavaṃ anuvādasambhāraṃ anuvādasamuṭṭhānaṃ. Āpattādhikaraṇaṃ āpattinidānaṃ āpattisamudayaṃ āpattijātikaṃ āpattipabhavaṃ āpattisambhāraṃ āpattisamuṭṭhānaṃ. Kiccādhikaraṇaṃ kiccayanidānaṃ kiccayasamudayaṃ kiccayajātikaṃ kiccayapabhavaṃ kiccayasambhāraṃ kiccayasamuṭṭhānaṃ.

วิวาทาธิกรณ์ มีวิวาทเป็นนิทาน มีวิวาทเป็นสมุทัย มีวิวาทเป็นชาติ มีวิวาทเป็นแดนเกิด มีวิวาทเป็นเครื่องปรุงแต่ง มีวิวาทเป็นสมุฏฐาน. อนุวาทาธิกรณ์ มีอนุวาทเป็นนิทาน มีอนุวาทเป็นสมุทัย มีอนุวาทเป็นชาติ มีอนุวาทเป็นแดนเกิด มีอนุวาทเป็นเครื่องปรุงแต่ง มีอนุวาทเป็นสมุฏฐาน. อาปัตตาธิกรณ์ มีอาบัติเป็นนิทาน มีอาบัติเป็นสมุทัย มีอาบัติเป็นชาติ มีอาบัติเป็นแดนเกิด มีอาบัติเป็นเครื่องปรุงแต่ง มีอาบัติเป็นสมุฏฐาน. กิจจาธิกรณ์ มีกิจเป็นนิทาน มีกิจเป็นสมุทัย มีกิจเป็นชาติ มีกิจเป็นแดนเกิด มีกิจเป็นเครื่องปรุงแต่ง มีกิจเป็นสมุฏฐาน.

Vivādādhikaraṇaṃ [Pg.266] kiṃnidānaṃ, kiṃsamudayaṃ, kiṃjātikaṃ, kiṃpabhavaṃ, kiṃsambhāraṃ, kiṃsamuṭṭhānaṃ? Anuvādādhikaraṇaṃ…pe… āpattādhikaraṇaṃ…pe… kiccādhikaraṇaṃ kiṃnidānaṃ, kiṃsamudayaṃ, kiṃjātikaṃ, kiṃpabhavaṃ, kiṃsambhāraṃ, kiṃsamuṭṭhānaṃ?

วิวาทาธิกรณ์ มีอะไรเป็นนิทาน มีอะไรเป็นสมุทัย มีอะไรเป็นชาติ มีอะไรเป็นแดนเกิด มีอะไรเป็นเครื่องปรุงแต่ง มีอะไรเป็นสมุฏฐาน? อนุวาทาธิกรณ์...ฯลฯ... อาปัตตาธิกรณ์...ฯลฯ... กิจจาธิกรณ์ มีอะไรเป็นนิทาน มีอะไรเป็นสมุทัย มีอะไรเป็นชาติ มีอะไรเป็นแดนเกิด มีอะไรเป็นเครื่องปรุงแต่ง มีอะไรเป็นสมุฏฐาน?

Vivādādhikaraṇaṃ hetunidānaṃ, hetusamudayaṃ, hetujātikaṃ, hetupabhavaṃ, hetusambhāraṃ, hetusamuṭṭhānaṃ. Anuvādādhikaraṇaṃ…pe… āpattādhikaraṇaṃ…pe… kiccādhikaraṇaṃ hetunidānaṃ, hetusamudayaṃ, hetujātikaṃ, hetupabhavaṃ, hetusambhāraṃ, hetusamuṭṭhānaṃ.

วิวาทาธิกรณ์ มีเหตุเป็นนิทาน มีเหตุเป็นสมุทัย มีเหตุเป็นชาติ มีเหตุเป็นแดนเกิด มีเหตุเป็นเครื่องปรุงแต่ง มีเหตุเป็นสมุฏฐาน. อนุวาทาธิกรณ์...ฯลฯ... อาปัตตาธิกรณ์...ฯลฯ... กิจจาธิกรณ์ มีเหตุเป็นนิทาน มีเหตุเป็นสมุทัย มีเหตุเป็นชาติ มีเหตุเป็นแดนเกิด มีเหตุเป็นเครื่องปรุงแต่ง มีเหตุเป็นสมุฏฐาน.

Vivādādhikaraṇaṃ kiṃnidānaṃ, kiṃsamudayaṃ, kiṃjātikaṃ, kiṃpabhavaṃ, kiṃsambhāraṃ, kiṃsamuṭṭhānaṃ? Anuvādādhikaraṇaṃ …pe… āpattādhikaraṇaṃ…pe… kiccādhikaraṇaṃ kiṃnidānaṃ, kiṃsamudayaṃ, kiṃjātikaṃ, kiṃpabhavaṃ, kiṃsambhāraṃ, kiṃsamuṭṭhānaṃ?

วิวาทาธิกรณ์ มีอะไรเป็นนิทาน มีอะไรเป็นสมุทัย มีอะไรเป็นชาติ มีอะไรเป็นแดนเกิด มีอะไรเป็นเครื่องปรุงแต่ง มีอะไรเป็นสมุฏฐาน? อนุวาทาธิกรณ์...ฯลฯ... อาปัตตาธิกรณ์...ฯลฯ... กิจจาธิกรณ์ มีอะไรเป็นนิทาน มีอะไรเป็นสมุทัย มีอะไรเป็นชาติ มีอะไรเป็นแดนเกิด มีอะไรเป็นเครื่องปรุงแต่ง มีอะไรเป็นสมุฏฐาน?

Vivādādhikaraṇaṃ paccayanidānaṃ, paccayasamudayaṃ, paccayajātikaṃ, paccayapabhavaṃ, paccayasambhāraṃ, paccayasamuṭṭhānaṃ. Anuvādādhikaraṇaṃ…pe… āpattādhikaraṇaṃ…pe… kiccādhikaraṇaṃ paccayanidānaṃ, paccayasamudayaṃ, paccayajātikaṃ, paccayapabhavaṃ, paccayasambhāraṃ, paccayasamuṭṭhānaṃ.

วิวาทาธิกรณ์ มีปัจจัยเป็นนิทาน มีปัจจัยเป็นสมุทัย มีปัจจัยเป็นชาติ มีปัจจัยเป็นแดนเกิด มีปัจจัยเป็นเครื่องปรุงแต่ง มีปัจจัยเป็นสมุฏฐาน. อนุวาทาธิกรณ์...ฯลฯ... อาปัตตาธิกรณ์...ฯลฯ... กิจจาธิกรณ์ มีปัจจัยเป็นนิทาน มีปัจจัยเป็นสมุทัย มีปัจจัยเป็นชาติ มีปัจจัยเป็นแดนเกิด มีปัจจัยเป็นเครื่องปรุงแต่ง มีปัจจัยเป็นสมุฏฐาน.

3. Adhikaraṇamūlādi

๓. อธิกรณมูลเป็นต้น

343. Catunnaṃ adhikaraṇānaṃ kati mūlāni, kati samuṭṭhānā? Catunnaṃ adhikaraṇānaṃ tettiṃsa mūlāni, tettiṃsa samuṭṭhānā.

๓๔๓. มูลของอธิกรณ์ ๔ เท่าไร สมุฏฐานเท่าไร? มูลของอธิกรณ์ ๔ มี ๓๓ สมุฏฐานมี ๓๓.

Catunnaṃ adhikaraṇānaṃ katamāni tettiṃsa mūlāni? Vivādādhikaraṇassa dvādasa mūlāni, anuvādādhikaraṇassa cuddasa mūlāni, āpattādhikaraṇassa cha mūlāni, kiccādhikaraṇassa ekaṃ mūlaṃ, saṅgho – catunnaṃ adhikaraṇānaṃ imāni tettiṃsa mūlāni.

มูล ๓๓ ของอธิกรณ์ ๔ เป็นไฉน? มูลของวิวาทาธิกรณ์มี ๑๒, มูลของอนุวาทาธิกรณ์มี ๑๔, มูลของอาปัตตาธิกรณ์มี ๖, มูลของกิจจาธิกรณ์มี ๑ คือ สงฆ์. เหล่านี้คือมูล ๓๓ ของอธิกรณ์ ๔.

Catunnaṃ adhikaraṇānaṃ katame tettiṃsa samuṭṭhānā? Vivādādhikaraṇassa aṭṭhārasabhedakaravatthūni samuṭṭhānā, anuvādādhikaraṇassa catasso vipattiyo samuṭṭhānā, āpattādhikaraṇassa sattāpattikkhandhā samuṭṭhānā, kiccādhikaraṇassa cattāri kammāni samuṭṭhānā – catunnaṃ adhikaraṇānaṃ ime tettiṃsa samuṭṭhānā.

สมุฏฐาน ๓๓ ของอธิกรณ์ ๔ เป็นไฉน? สมุฏฐานของวิวาทาธิกรณ์คือเภทกรวัตถุ ๑๘, สมุฏฐานของอนุวาทาธิกรณ์คือวิบัติ ๔, สมุฏฐานของอาปัตตาธิกรณ์คืออาปัตติขันธ์ ๗, สมุฏฐานของกิจจาธิกรณ์คือกรรม ๔. เหล่านี้คือสมุฏฐาน ๓๓ ของอธิกรณ์ ๔.

4. Adhikaraṇapaccayāpatti

๔. อาบัติเพราะอธิกรณ์เป็นปัจจัย

344. Vivādādhikaraṇaṃ [Pg.267] āpattānāpattīti? Vivādādhikaraṇaṃ na āpatti. Kiṃ pana vivādādhikaraṇapaccayā āpattiṃ āpajjeyyāti? Āma, vivādādhikaraṇapaccayā āpattiṃ āpajjeyya. Vivādādhikaraṇapaccayā kati āpattiyo āpajjati? Vivādādhikaraṇapaccayā dve āpattiyo āpajjati. Upasampannaṃ omasati, āpatti pācittiyassa; anupasampannaṃ omasati, āpatti dukkaṭassa – vivādādhikaraṇapaccayā imā dve āpattiyo āpajjati.

๓๔๔. ถามว่า วิวาทาธิกรณ์เป็นอาบัติหรือไม่เป็นอาบัติ? ตอบว่า วิวาทาธิกรณ์ไม่เป็นอาบัติ. ถามว่า ก็แต่ว่า เพราะวิวาทาธิกรณ์เป็นปัจจัย พึงต้องอาบัติหรือ? ตอบว่า ใช่ เพราะวิวาทาธิกรณ์เป็นปัจจัย พึงต้องอาบัติ. เพราะวิวาทาธิกรณ์เป็นปัจจัย ต้องอาบัติเท่าไร? เพราะวิวาทาธิกรณ์เป็นปัจจัย ต้องอาบัติ ๒ อย่าง. เมื่อเสียดสีอุปสัมบัน ต้องอาบัติปาจิตตีย์, เมื่อเสียดสีอนุปสัมบัน ต้องอาบัติทุกกฏ. เพราะวิวาทาธิกรณ์เป็นปัจจัย ต้องอาบัติ ๒ อย่างเหล่านี้.

Tā āpattiyo catunnaṃ vipattīnaṃ kati vipattiyo bhajanti? Catunnaṃ adhikaraṇānaṃ katamaṃ adhikaraṇaṃ? Sattannaṃ āpattikkhandhānaṃ katihi āpattikkhandhehi saṅgahitā? Channaṃ āpattisamuṭṭhānānaṃ katihi samuṭṭhānehi samuṭṭhanti? Katihi adhikaraṇehi katisu ṭhānesu katihi samathehi sammanti?

อาบัติเหล่านั้น จัดเข้าในวิบัติเท่าไรในบรรดาวิบัติ ๔? เป็นอธิกรณ์ข้อไหนในบรรดาอธิกรณ์ ๔? สงเคราะห์ด้วยอาปัตติขันธ์เท่าไรในบรรดาอาปัตติขันธ์ ๗? เกิดขึ้นด้วยสมุฏฐานเท่าไรในบรรดาสมุฏฐานแห่งอาบัติ ๖? ระงับด้วยอธิกรณ์เท่าไร ในฐานะเท่าไร ด้วยสมถะเท่าไร?

Tā āpattiyo catunnaṃ vipattīnaṃ ekaṃ vipattiṃ bhajanti – ācāravipattiṃ. Catunnaṃ adhikaraṇānaṃ, āpattādhikaraṇaṃ. Sattannaṃ āpattikkhandhānaṃ dvīhi āpattikkhandhehi saṅgahitā – siyā pācittiyāpattikkhandhena, siyā dukkaṭāpattikkhandhena. Channaṃ āpattisamuṭṭhānānaṃ tīhi samuṭṭhānehi samuṭṭhanti. Ekena adhikaraṇena – kiccādhikaraṇena; tīsu ṭhānesu – saṅghamajjhe, gaṇamajjhe, puggalassa santike; tīhi samathehi sammanti – siyā sammukhāvinayena ca paṭiññātakaraṇena ca, siyā sammukhāvinayena ca tiṇavatthārakena ca.

อาบัติเหล่านั้น จัดเข้าในวิบัติ ๑ ในบรรดาวิบัติ ๔ คือ อาจารวิบัติ. ในบรรดาอธิกรณ์ ๔ คือ อาปัตตาธิกรณ์. ในบรรดาอาปัตติขันธ์ ๗ สงเคราะห์ด้วยอาปัตติขันธ์ ๒ คือ บางทีสงเคราะห์ด้วยปาจิตติยาปัตติขันธ์ บางทีสงเคราะห์ด้วยทุกกฏาปัตติขันธ์. ในบรรดาสมุฏฐานแห่งอาบัติ ๖ เกิดขึ้นด้วยสมุฏฐาน ๓. ระงับด้วยอธิกรณ์ ๑ คือ กิจจาธิกรณ์, ในฐานะ ๓ คือ ท่ามกลางสงฆ์ ท่ามกลางคณะ เฉพาะหน้าบุคคล, ระงับด้วยสมถะ ๓ คือ บางทีระงับด้วยสัมมุขาวินัยและปฏิญญาตกรณะ บางทีระงับด้วยสัมมุขาวินัยและติณวัตถารกะ.

345. Anuvādādhikaraṇaṃ āpattānāpattīti? Anuvādādhikaraṇaṃ na āpatti. Kiṃ pana anuvādādhikaraṇapaccayā āpattiṃ āpajjeyyāti? Āma, anuvādādhikaraṇapaccayā āpattiṃ āpajjeyya. Anuvādādhikaraṇapaccayā, kati āpattiyo āpajjati? Anuvādādhikaraṇapaccayā tisso āpattiyo āpajjati. Bhikkhuṃ amūlakena pārājikena dhammena anuddhaṃseti, āpatti saṅghādisesassa; amūlakena saṅghādisesena anuddhaṃseti, āpatti pācittiyassa; amūlikāya ācāravipattiyā anuddhaṃseti, āpatti dukkaṭassa – anuvādādhikaraṇapaccayā imā tisso āpattiyo āpajjati.

๓๔๕. ถามว่า อนุวาทาธิกรณ์เป็นอาบัติหรือไม่เป็นอาบัติ? ตอบว่า อนุวาทาธิกรณ์ไม่เป็นอาบัติ. ถามว่า ก็แต่ว่า เพราะอนุวาทาธิกรณ์เป็นปัจจัย พึงต้องอาบัติหรือ? ตอบว่า ใช่ เพราะอนุวาทาธิกรณ์เป็นปัจจัย พึงต้องอาบัติ. เพราะอนุวาทาธิกรณ์เป็นปัจจัย ต้องอาบัติเท่าไร? เพราะอนุวาทาธิกรณ์เป็นปัจจัย ต้องอาบัติ ๓ อย่าง. โจทภิกษุด้วยธรรมคือปาราชิกที่ไม่มีมูล ต้องอาบัติสังฆาทิเสส, โจทด้วยสังฆาทิเสสที่ไม่มีมูล ต้องอาบัติปาจิตตีย์, โจทด้วยอาจารวิบัติที่ไม่มีมูล ต้องอาบัติทุกกฏ. เพราะอนุวาทาธิกรณ์เป็นปัจจัย ต้องอาบัติ ๓ อย่างเหล่านี้.

[Pg.268] āpattiyo catunnaṃ vipattīnaṃ kati vipattiyo bhajanti? Catunnaṃ adhikaraṇānaṃ katamaṃ adhikaraṇaṃ? Sattannaṃ āpattikkhandhānaṃ katihi āpattikkhandhehi saṅgahitā? Channaṃ āpattisamuṭṭhānānaṃ katihi samuṭṭhānehi samuṭṭhanti? Katihi adhikaraṇehi katisu ṭhānesu katihi samathehi sammanti?

อาบัติเหล่านั้น ในบรรดาวิบัติ ๔ อย่าง จัดเข้าในวิบัติเท่าไร? ในบรรดาอธิกรณ์ ๔ อย่าง เป็นอธิกรณ์ไหน? ในบรรดาอาปัตติขันธ์ ๗ อย่าง สงเคราะห์ด้วยอาปัตติขันธ์เท่าไร? ในบรรดาอาปัตติสมุฏฐาน ๖ อย่าง เกิดขึ้นด้วยสมุฏฐานเท่าไร? ระงับด้วยอธิกรณ์เท่าไร ในฐานะเท่าไร ด้วยสมถะเท่าไร?

Tā āpattiyo catunnaṃ vipattīnaṃ dve vipattiyo bhajanti – siyā sīlavipattiṃ, siyā ācāravipattiṃ. Catunnaṃ adhikaraṇānaṃ, āpattādhikaraṇaṃ. Sattannaṃ āpattikkhandhānaṃ tīhi āpattikkhandhehi saṅgahitā – siyā saṅghādisesāpattikkhandhena, siyā pācittiyāpattikkhandhena, siyā dukkaṭāpattikkhandhena. Channaṃ āpattisamuṭṭhānānaṃ tīhi samuṭṭhānehi samuṭṭhanti. Yā tā āpattiyo garukā tā āpattiyo ekena adhikaraṇena – kiccādhikaraṇena; ekamhi ṭhāne – saṅghamajjhe; dvīhi samathehi sammanti – sammukhāvinayena ca paṭiññātakaraṇena ca. Yā tā āpattiyo lahukā tā āpattiyo ekena adhikaraṇena – kiccādhikaraṇena; tīsu ṭhānesu – saṅghamajjhe gaṇamajjhe puggalassa santike; tīhi samathehi sammanti – siyā sammukhāvinayena ca paṭiññātakaraṇena ca, siyā sammukhāvinayena ca tiṇavatthārakena ca.

อาบัติเหล่านั้น ในบรรดาวิบัติ ๔ อย่าง จัดเข้าในวิบัติ ๒ อย่าง คือ สีลวิบัติบ้าง อาจารวิบัติบ้าง ในบรรดาอธิกรณ์ ๔ อย่าง เป็นอาปัตตาธิกรณ์ ในบรรดาอาปัตติขันธ์ ๗ อย่าง สงเคราะห์ด้วยอาปัตติขันธ์ ๓ อย่าง คือ สังฆาทิเสสาปัตติขันธ์บ้าง ปาจิตติยาปัตติขันธ์บ้าง ทุกกฏาปัตติขันธ์บ้าง ในบรรดาอาปัตติสมุฏฐาน ๖ อย่าง เกิดขึ้นด้วยสมุฏฐาน ๓ อย่าง อาบัติเหล่าใดเป็นครุกาบัติ อาบัติเหล่านั้นระงับด้วยอธิกรณ์ ๑ อย่าง คือ กิจจาธิกรณ์ ในฐานะ ๑ คือ ท่ามกลางสงฆ์ ระงับด้วยสมถะ ๒ อย่าง คือ สัมมุขาวินัย และปฏิญญาตกรณะ อาบัติเหล่าใดเป็นลหุกาบัติ อาบัติเหล่านั้นระงับด้วยอธิกรณ์ ๑ อย่าง คือ กิจจาธิกรณ์ ในฐานะ ๓ คือ ท่ามกลางสงฆ์ ท่ามกลางคณะ ในสำนักของบุคคล ระงับด้วยสมถะ ๓ อย่าง คือ สัมมุขาวินัยและปฏิญญาตกรณะบ้าง สัมมุขาวินัยและติณวัตถารกะบ้าง

346. Āpattādhikaraṇaṃ āpattānāpattīti? Āpattādhikaraṇaṃ āpatti. Kiṃ pana āpattādhikaraṇapaccayā āpattiṃ āpajjeyyāti? Āma, āpattādhikaraṇapaccayā āpattiṃ āpajjeyya. Āpattādhikaraṇapaccayā kati āpattiyo āpajjati? Āpattādhikaraṇapaccayā catasso āpattiyo āpajjati. Bhikkhunī jānaṃ pārājikaṃ dhammaṃ paṭicchādeti, āpatti pārājikassa; vematikā paṭicchādeti, āpatti thullaccayassa; bhikkhu saṅghādisesaṃ paṭicchādeti, āpatti pācittiyassa; ācāravipattiṃ paṭicchādeti, āpatti dukkaṭassa – āpattādhikaraṇapaccayā imā catasso āpattiyo āpajjati.

๓๔๖. อาปัตตาธิกรณ์เป็นอาบัติหรือไม่เป็นอาบัติ? อาปัตตาธิกรณ์เป็นอาบัติ ก็ แต่ว่า บุคคลพึงต้องอาบัติเพราะอาปัตตาธิกรณ์เป็นปัจจัยหรือ? ใช่แล้ว บุคคลพึงต้องอาบัติเพราะอาปัตตาธิกรณ์เป็นปัจจัย บุคคลต้องอาบัติเท่าไรเพราะอาปัตตาธิกรณ์เป็นปัจจัย? บุคคลต้องอาบัติ ๔ อย่างเพราะอาปัตตาธิกรณ์เป็นปัจจัย คือ ภิกษุณีรู้อยู่ ปกปิดธรรมปาราชิก ต้องอาบัติปาราชิก มีความสงสัย ปกปิด ต้องอาบัติถุลลัจจัย ภิกษุปกปิดสังฆาทิเสส ต้องอาบัติปาจิตตีย์ ปกปิดอาจารวิบัติ ต้องอาบัติทุกกฏ บุคคลต้องอาบัติ ๔ อย่างเหล่านี้เพราะอาปัตตาธิกรณ์เป็นปัจจัย

Tā āpattiyo catunnaṃ vipattīnaṃ kati vipattiyo bhajanti? Catunnaṃ adhikaraṇānaṃ katamaṃ adhikaraṇaṃ? Sattannaṃ āpattikkhandhānaṃ katihi āpattikkhandhehi saṅgahitā? Channaṃ āpattisamuṭṭhānānaṃ katihi samuṭṭhānehi samuṭṭhanti[Pg.269]? Katihi adhikaraṇehi katisu ṭhānesu katihi samathehi sammanti?

อาบัติเหล่านั้น ในบรรดาวิบัติ ๔ อย่าง จัดเข้าในวิบัติเท่าไร? ในบรรดาอธิกรณ์ ๔ อย่าง เป็นอธิกรณ์ไหน? ในบรรดาอาปัตติขันธ์ ๗ อย่าง สงเคราะห์ด้วยอาปัตติขันธ์เท่าไร? ในบรรดาอาปัตติสมุฏฐาน ๖ อย่าง เกิดขึ้นด้วยสมุฏฐานเท่าไร? ระงับด้วยอธิกรณ์เท่าไร ในฐานะเท่าไร ด้วยสมถะเท่าไร?

Tā āpattiyo catunnaṃ vipattīnaṃ dve vipattiyo bhajanti – siyā sīlavipattiṃ siyā ācāravipattiṃ. Catunnaṃ adhikaraṇānaṃ – āpattādhikaraṇaṃ. Sattannaṃ āpattikkhandhānaṃ catūhi āpattikkhandhehi saṅgahitā – siyā pārājikāpattikkhandhena, siyā thullaccayāpattikkhandhena, siyā pācittiyāpattikkhandhena, siyā dukkaṭāpattikkhandhena. Channaṃ āpattisamuṭṭhānānaṃ ekena samuṭṭhānena samuṭṭhanti – kāyato ca vācato ca cittato ca samuṭṭhanti. Yā sā āpatti anavasesā sā āpatti na katamena adhikaraṇena, na katamamhi ṭhāne, na katamena samathena sammati. Yā tā āpattiyo lahukā tā āpattiyo ekena adhikaraṇena – kiccādhikaraṇena; tīsu ṭhānesu – saṅghamajjhe, gaṇamajjhe, puggalassa santike; tīhi samathehi sammanti – siyā sammukhāvinayena ca paṭiññātakaraṇena ca, siyā sammukhāvinayena ca tiṇavatthārakena ca.

อาบัติเหล่านั้น ในบรรดาวิบัติ ๔ อย่าง จัดเข้าในวิบัติ ๒ อย่าง คือ สีลวิบัติบ้าง อาจารวิบัติบ้าง ในบรรดาอธิกรณ์ ๔ อย่าง เป็นอาปัตตาธิกรณ์ ในบรรดาอาปัตติขันธ์ ๗ อย่าง สงเคราะห์ด้วยอาปัตติขันธ์ ๔ อย่าง คือ ปาราชิกาปัตติขันธ์บ้าง ถุลลัจจยาปัตติขันธ์บ้าง ปาจิตติยาปัตติขันธ์บ้าง ทุกกฏาปัตติขันธ์บ้าง ในบรรดาอาปัตติสมุฏฐาน ๖ อย่าง เกิดขึ้นด้วยสมุฏฐาน ๑ อย่าง คือ เกิดขึ้นทางกาย วาจา และจิต อาบัติใดเป็นอนวเสส (ไม่มีส่วนเหลือ) อาบัตินั้นย่อมไม่ระงับด้วยอธิกรณ์ไรๆ ในฐานะไหนๆ ด้วยสมถะอะไรๆ อาบัติเหล่าใดเป็นลหุกาบัติ อาบัติเหล่านั้นระงับด้วยอธิกรณ์ ๑ อย่าง คือ กิจจาธิกรณ์ ในฐานะ ๓ คือ ท่ามกลางสงฆ์ ท่ามกลางคณะ ในสำนักของบุคคล ระงับด้วยสมถะ ๓ อย่าง คือ สัมมุขาวินัยและปฏิญญาตกรณะบ้าง สัมมุขาวินัยและติณวัตถารกะบ้าง

347. Kiccādhikaraṇaṃ āpattānāpattīti? Kiccādhikaraṇaṃ na āpatti. Kiṃ pana kiccādhikaraṇapaccayā āpattiṃ āpajjeyyāti? Āma, kiccādhikaraṇapaccayā āpattiṃ āpajjeyya. Kiccādhikaraṇapaccayā kati āpattiyo āpajjati? Kiccādhikaraṇapaccayā pañca āpattiyo āpajjati. Ukkhittānuvattikā bhikkhunī yāvatatiyaṃ samanubhāsanāya na paṭinissajjati, ñattiyā dukkaṭaṃ; dvīhi kammavācāhi thullaccayā; kammavācāpariyosāne āpatti pārājikassa; bhedakānuvattakā bhikkhū yāvatatiyaṃ samanubhāsanāya na paṭinissajjanti, āpatti saṅghādisesassa; pāpikāya diṭṭhiyā yāvatatiyaṃ samanubhāsanāya na paṭinissajjanti, āpatti pācittiyassa – kiccādhikaraṇapaccayā imā pañca āpattiyo āpajjati.

๓๔๗. กิจจาธิกรณ์เป็นอาบัติหรือไม่เป็นอาบัติ? กิจจาธิกรณ์ไม่เป็นอาบัติ ก็ แต่ว่า บุคคลพึงต้องอาบัติเพราะกิจจาธิกรณ์เป็นปัจจัยหรือ? ใช่แล้ว บุคคลพึงต้องอาบัติเพราะกิจจาธิกรณ์เป็นปัจจัย บุคคลต้องอาบัติเท่าไรเพราะกิจจาธิกรณ์เป็นปัจจัย? บุคคลต้องอาบัติ ๕ อย่างเพราะกิจจาธิกรณ์เป็นปัจจัย คือ ภิกษุณีผู้ประพฤติตามภิกษุที่ถูกสงฆ์ยกวัตร อันสงฆ์สวดสมนุภาสน์อยู่จนครบ ๓ ครั้ง ไม่ยอมสละทิฏฐินั้น จบญัตติ ต้องอาบัติทุกกฏ จบกรรมวาจา ๒ ครั้ง ต้องอาบัติถุลลัจจัย จบกรรมวาจาครั้งสุดท้าย ต้องอาบัติปาราชิก ภิกษุทั้งหลายผู้ประพฤติตามภิกษุผู้ทำลายสงฆ์ อันสงฆ์สวดสมนุภาสน์อยู่จนครบ ๓ ครั้ง ไม่ยอมสละทิฏฐินั้น ต้องอาบัติสังฆาทิเสส ภิกษุทั้งหลายผู้มีทิฏฐิอันลามก อันสงฆ์สวดสมนุภาสน์อยู่จนครบ ๓ ครั้ง ไม่ยอมสละทิฏฐินั้น ต้องอาบัติปาจิตตีย์ บุคคลต้องอาบัติ ๕ อย่างเหล่านี้เพราะกิจจาธิกรณ์เป็นปัจจัย

Tā āpattiyo catunnaṃ vipattīnaṃ kati vipattiyo bhajanti? Catunnaṃ adhikaraṇānaṃ katamaṃ adhikaraṇaṃ? Sattannaṃ āpattikkhandhānaṃ katihi āpattikkhandhehi saṅgahitā? Channaṃ āpattisamuṭṭhānānaṃ katihi samuṭṭhānehi samuṭṭhanti? Katihi adhikaraṇehi katisu ṭhānesu katihi samathehi sammanti?

อาบัติเหล่านั้น ในบรรดาวิบัติ ๔ อย่าง จัดเข้าในวิบัติเท่าไร? ในบรรดาอธิกรณ์ ๔ อย่าง เป็นอธิกรณ์ไหน? ในบรรดาอาปัตติขันธ์ ๗ อย่าง สงเคราะห์ด้วยอาปัตติขันธ์เท่าไร? ในบรรดาอาปัตติสมุฏฐาน ๖ อย่าง เกิดขึ้นด้วยสมุฏฐานเท่าไร? ระงับด้วยอธิกรณ์เท่าไร ในฐานะเท่าไร ด้วยสมถะเท่าไร?

[Pg.270] āpattiyo catunnaṃ vipattīnaṃ dve vipattiyo bhajanti – siyā sīlavipattiṃ siyā ācāravipattiṃ. Catunnaṃ adhikaraṇānaṃ – āpattādhikaraṇaṃ. Sattannaṃ āpattikkhandhānaṃ pañcahi āpattikkhandhehi saṅgahitā – siyā pārājikāpattikkhandhena, siyā saṅghādisesāpattikkhandhena, siyā thullaccayāpattikkhandhena, siyā pācittiyāpattikkhandhena, siyā dukkaṭāpattikkhandhena. Channaṃ āpattisamuṭṭhānānaṃ ekena samuṭṭhānena samuṭṭhanti – kāyato ca vācato ca cittato ca samuṭṭhanti. Yā sā āpatti anavasesā sā āpatti na katamena adhikaraṇena, na katamamhi ṭhāne, na katamena samathena sammati. Yā sā āpatti garukā sā āpatti ekena adhikaraṇena – kiccādhikaraṇena; ekamhi ṭhāne – saṅghamajjhe; dvīhi samathehi sammati – sammukhāvinayena ca paṭiññātakaraṇena ca. Yā tā āpattiyo lahukā tā āpattiyo ekena adhikaraṇena – kiccādhikaraṇena; tīsu ṭhānesu – saṅghamajjhe, gaṇamajjhe, puggalassa santike; tīhi samathehi sammanti – siyā sammukhāvinayena ca paṭiññātakaraṇena ca, siyā sammukhāvinayena ca tiṇavatthārakena ca.

อาบัติเหล่านั้น ในบรรดาวิบัติ ๔ อย่าง ย่อมเข้าถึงวิบัติ ๒ อย่าง คือ บางทีเข้าถึงสีลวิบัติ บางทีเข้าถึงอาจารวิบัติ ในบรรดาอธิกรณ์ ๔ อย่าง คือ อาปัตตาธิกรณ์ ในบรรดาอาปัตติขันธ์ ๗ อย่าง สงเคราะห์ด้วยอาปัตติขันธ์ ๕ อย่าง คือ บางทีด้วยปาราชิกาปัตติขันธ์ บางทีด้วยสังฆาทิเสสาปัตติขันธ์ บางทีด้วยถุลลัจจยาปัตติขันธ์ บางทีด้วยปาจิตติยาปัตติขันธ์ บางทีด้วยทุกกฏาปัตติขันธ์ ในบรรดาอาปัตติสมุฏฐาน ๖ อย่าง ย่อมเกิดขึ้นด้วยสมุฏฐานอย่างหนึ่ง คือ เกิดขึ้นทางกาย ทางวาจา และทางจิต อาบัติใดเป็นอนวเสส อาบัตินั้นย่อมไม่ระงับด้วยอธิกรณ์อะไรๆ ในฐานะอะไรๆ ด้วยสมถะอะไรๆ อาบัติใดเป็นครุกะ อาบัตินั้นย่อมระงับด้วยอธิกรณ์อย่างหนึ่ง คือ กิจจาธิกรณ์ ในฐานะแห่งหนึ่ง คือ ท่ามกลางสงฆ์ ด้วยสมถะ ๒ อย่าง คือ สัมมุขาวินัยและปฏิญญาตกรณะ อาบัติเหล่าใดเป็นลหุกะ อาบัติเหล่านั้นย่อมระงับด้วยอธิกรณ์อย่างหนึ่ง คือ กิจจาธิกรณ์ ในฐานะ ๓ แห่ง คือ ท่ามกลางสงฆ์ ท่ามกลางคณะ และในสำนักของบุคคล ด้วยสมถะ ๓ อย่าง คือ บางทีด้วยสัมมุขาวินัยและปฏิญญาตกรณะ บางทีด้วยสัมมุขาวินัยและติณวัตถารกะ

5. Adhikaraṇādhippāyo

๕. อธิบายอธิกรณ์

348. Vivādādhikaraṇaṃ hoti anuvādādhikaraṇaṃ, hoti āpattādhikaraṇaṃ, hoti kiccādhikaraṇaṃ. Vivādādhikaraṇaṃ na hoti anuvādādhikaraṇaṃ, na hoti āpattādhikaraṇaṃ, na hoti kiccādhikaraṇaṃ; api ca, vivādādhikaraṇapaccayā hoti anuvādādhikaraṇaṃ, hoti āpattādhikaraṇaṃ, hoti kiccādhikaraṇaṃ. Yathā kathaṃ viya? Idha bhikkhū vivadanti – dhammoti vā adhammoti vā duṭṭhullāpattīti vā aduṭṭhullāpattīti vā. Yaṃ tattha bhaṇḍanaṃ kalaho viggaho vivādo nānāvādo aññathāvādo vipaccatāya vohāro medhakaṃ, idaṃ vuccati vivādādhikaraṇaṃ. Vivādādhikaraṇe saṅgho vivadati vivādādhikaraṇaṃ. Vivadamāno anuvadati anuvādādhikaraṇaṃ. Anuvadamāno āpattiṃ āpajjati āpattādhikaraṇaṃ. Tāya āpattiyā saṅgho kammaṃ karoti kiccādhikaraṇaṃ. Evaṃ vivādādhikaraṇapaccayā hoti anuvādādhikaraṇaṃ, hoti āpattādhikaraṇaṃ, hoti kiccādhikaraṇaṃ.

๓๔๘. วิวาทาธิกรณ์เป็นอนุวาทาธิกรณ์ เป็นอาปัตตาธิกรณ์ เป็นกิจจาธิกรณ์ได้หรือไม่ วิวาทาธิกรณ์ไม่เป็นอนุวาทาธิกรณ์ ไม่เป็นอาปัตตาธิกรณ์ ไม่เป็นกิจจาธิกรณ์ แต่ว่า เพราะวิวาทาธิกรณ์เป็นปัจจัย อนุวาทาธิกรณ์จึงมีได้ อาปัตตาธิกรณ์จึงมีได้ กิจจาธิกรณ์จึงมีได้ เปรียบเหมือนอะไร ในศาสนานี้ ภิกษุทั้งหลายย่อมวิวาทกันว่า นี่เป็นธรรม หรือ นี่ไม่เป็นธรรม... นี่เป็นอาบัติถุลลัจจัย หรือ นี่ไม่เป็นอาบัติถุลลัจจัย การทะเลาะ การวิวาท การแก่งแย่ง การโต้เถียง การพูดแตกต่างกัน การพูดเป็นอย่างอื่น การพูดเพื่อความเดือดร้อนใจ การก่อเรื่อง ในเรื่องนั้น นี้เรียกว่า วิวาทาธิกรณ์ ในวิวาทาธิกรณ์ สงฆ์ย่อมวิวาทกัน (การวิวาทนั้น) เป็นวิวาทาธิกรณ์ เมื่อวิวาทกัน ย่อมโจท (การโจทนั้น) เป็นอนุวาทาธิกรณ์ เมื่อโจท ย่อมต้องอาบัติ (การต้องอาบัตินั้น) เป็นอาปัตตาธิกรณ์ สงฆ์ย่อมทำกรรมเพราะอาบัตินั้น (การทำกรรมนั้น) เป็นกิจจาธิกรณ์ ด้วยประการฉะนี้ เพราะวิวาทาธิกรณ์เป็นปัจจัย อนุวาทาธิกรณ์จึงมีได้ อาปัตตาธิกรณ์จึงมีได้ กิจจาธิกรณ์จึงมีได้

Anuvādādhikaraṇaṃ [Pg.271] hoti āpattādhikaraṇaṃ, hoti kiccādhikaraṇaṃ, hoti vivādādhikaraṇaṃ. Anuvādādhikaraṇaṃ na hoti āpattādhikaraṇaṃ, na hoti kiccādhikaraṇaṃ, na hoti vivādādhikaraṇaṃ; api ca, anuvādādhikaraṇapaccayā hoti āpattādhikaraṇaṃ, hoti kiccādhikaraṇaṃ, hoti vivādādhikaraṇaṃ. Yathā kathaṃ viya? Idha bhikkhū bhikkhuṃ anuvadanti sīlavipattiyā vā ācāravipattiyā vā diṭṭhivipattiyā vā ājīvavipattiyā vā. Yo tattha anuvādo anuvadanā anullapanā anubhaṇanā anusampavaṅkatā abbhussahanatā anubalappadānaṃ, idaṃ vuccati anuvādādhikaraṇaṃ. Anuvādādhikaraṇe saṅgho vivadati, vivādādhikaraṇaṃ. Vivadamāno anuvadati, anuvādādhikaraṇaṃ. Anuvadamāno āpattiṃ āpajjati, āpattādhikaraṇaṃ. Tāya āpattiyā saṅgho kammaṃ karoti, kiccādhikaraṇaṃ. Evaṃ anuvādādhikaraṇapaccayā hoti āpattādhikaraṇaṃ, hoti kiccādhikaraṇaṃ, hoti vivādādhikaraṇaṃ.

อนุวาทาธิกรณ์เป็นอาปัตตาธิกรณ์ เป็นกิจจาธิกรณ์ เป็นวิวาทาธิกรณ์ได้หรือไม่ อนุวาทาธิกรณ์ไม่เป็นอาปัตตาธิกรณ์ ไม่เป็นกิจจาธิกรณ์ ไม่เป็นวิวาทาธิกรณ์ แต่ว่า เพราะอนุวาทาธิกรณ์เป็นปัจจัย อาปัตตาธิกรณ์จึงมีได้ กิจจาธิกรณ์จึงมีได้ วิวาทาธิกรณ์จึงมีได้ เปรียบเหมือนอะไร ในศาสนานี้ ภิกษุทั้งหลายย่อมโจทภิกษุด้วยสีลวิบัติบ้าง อาจารวิบัติบ้าง ทิฏฐิวิบัติบ้าง อาชีววิบัติบ้าง การโจท การตามโจท การตามพูด การตามกล่าว การตามกำจัด การข่มขี่ การให้กำลัง ในเรื่องนั้น นี้เรียกว่า อนุวาทาธิกรณ์ ในอนุวาทาธิกรณ์ สงฆ์ย่อมวิวาทกัน (การวิวาทนั้น) เป็นวิวาทาธิกรณ์ เมื่อวิวาทกัน ย่อมโจท (การโจทนั้น) เป็นอนุวาทาธิกรณ์ เมื่อโจท ย่อมต้องอาบัติ (การต้องอาบัตินั้น) เป็นอาปัตตาธิกรณ์ สงฆ์ย่อมทำกรรมเพราะอาบัตินั้น (การทำกรรมนั้น) เป็นกิจจาธิกรณ์ ด้วยประการฉะนี้ เพราะอนุวาทาธิกรณ์เป็นปัจจัย อาปัตตาธิกรณ์จึงมีได้ กิจจาธิกรณ์จึงมีได้ วิวาทาธิกรณ์จึงมีได้

Āpattādhikaraṇaṃ hoti kiccādhikaraṇaṃ, hoti vivādādhikaraṇaṃ, hoti anuvādādhikaraṇaṃ. Āpattādhikaraṇaṃ na hoti kiccādhikaraṇaṃ, na hoti vivādādhikaraṇaṃ, na hoti anuvādādhikaraṇaṃ; api ca, āpattādhikaraṇapaccayā hoti kiccādhikaraṇaṃ, hoti vivādādhikaraṇaṃ, hoti anuvādādhikaraṇaṃ. Yathā kathaṃ viya? Pañcapi āpattikkhandhā āpattādhikaraṇaṃ, sattapi āpattikkhandhā āpattādhikaraṇaṃ, idaṃ vuccati āpattādhikaraṇaṃ. Āpattādhikaraṇe saṅgho vivadati vivādādhikaraṇaṃ. Vivadamāno anuvadati anuvādādhikaraṇaṃ. Anuvadamāno āpattiṃ āpajjati āpattādhikaraṇaṃ. Tāya āpattiyā saṅgho kammaṃ karoti kiccādhikaraṇaṃ. Evaṃ āpattādhikaraṇapaccayā hoti kiccādhikaraṇaṃ, hoti vivādādhikaraṇaṃ, hoti anuvādādhikaraṇaṃ.

อาปัตตาธิกรณ์เป็นกิจจาธิกรณ์ เป็นวิวาทาธิกรณ์ เป็นอนุวาทาธิกรณ์ได้หรือไม่ อาปัตตาธิกรณ์ไม่เป็นกิจจาธิกรณ์ ไม่เป็นวิวาทาธิกรณ์ ไม่เป็นอนุวาทาธิกรณ์ แต่ว่า เพราะอาปัตตาธิกรณ์เป็นปัจจัย กิจจาธิกรณ์จึงมีได้ วิวาทาธิกรณ์จึงมีได้ อนุวาทาธิกรณ์จึงมีได้ เปรียบเหมือนอะไร แม้อาปัตติขันธ์ ๕ ก็เป็นอาปัตตาธิกรณ์ แม้อาปัตติขันธ์ ๗ ก็เป็นอาปัตตาธิกรณ์ นี้เรียกว่า อาปัตตาธิกรณ์ ในอาปัตตาธิกรณ์ สงฆ์ย่อมวิวาทกัน (การวิวาทนั้น) เป็นวิวาทาธิกรณ์ เมื่อวิวาทกัน ย่อมโจท (การโจทนั้น) เป็นอนุวาทาธิกรณ์ เมื่อโจท ย่อมต้องอาบัติ (การต้องอาบัตินั้น) เป็นอาปัตตาธิกรณ์ สงฆ์ย่อมทำกรรมเพราะอาบัตินั้น (การทำกรรมนั้น) เป็นกิจจาธิกรณ์ ด้วยประการฉะนี้ เพราะอาปัตตาธิกรณ์เป็นปัจจัย กิจจาธิกรณ์จึงมีได้ วิวาทาธิกรณ์จึงมีได้ อนุวาทาธิกรณ์จึงมีได้

Kiccādhikaraṇaṃ hoti vivādādhikaraṇaṃ, hoti anuvādādhikaraṇaṃ, hoti āpattādhikaraṇaṃ. Kiccādhikaraṇaṃ na hoti vivādādhikaraṇaṃ, na hoti anuvādādhikaraṇaṃ, na hoti āpattādhikaraṇaṃ; api ca, kiccādhikaraṇapaccayā hoti vivādādhikaraṇaṃ, hoti anuvādādhikaraṇaṃ, hoti āpattādhikaraṇaṃ. Yathā kathaṃ viya? Yā saṅghassa kiccayatā karaṇīyatā apalokanakammaṃ ñattikammaṃ ñattidutiyakammaṃ ñatticatutthakammaṃ, idaṃ [Pg.272] vuccati kiccādhikaraṇaṃ. Kiccādhikaraṇe saṅgho vivadati vivādādhikaraṇaṃ. Vivadamāno anuvadati anuvādādhikaraṇaṃ. Anuvadamāno āpattiṃ āpajjati āpattādhikaraṇaṃ. Tāya āpattiyā saṅgho kammaṃ karoti kiccādhikaraṇaṃ. Evaṃ kiccādhikaraṇapaccayā hoti vivādādhikaraṇaṃ, hoti anuvādādhikaraṇaṃ, hoti āpattādhikaraṇaṃ.

กิจจาธิกรณ์ เป็นวิวาทาธิกรณ์ เป็นอนุวาทาธิกรณ์ เป็นอาปัตตาธิกรณ์ได้หรือไม่? กิจจาธิกรณ์ ไม่เป็นวิวาทาธิกรณ์ ไม่เป็นอนุวาทาธิกรณ์ ไม่เป็นอาปัตตาธิกรณ์ แต่ว่า เพราะกิจจาธิกรณ์เป็นปัจจัย วิวาทาธิกรณ์ย่อมเกิดขึ้น อนุวาทาธิกรณ์ย่อมเกิดขึ้น อาปัตตาธิกรณ์ย่อมเกิดขึ้น. เปรียบเหมือนอย่างไร? กิจที่สงฆ์พึงทำ ความเป็นสิ่งที่พึงทำ คือ อปโลกนกรรม ญัตติกรรม ญัตติทุติยกรรม ญัตติจตุตถกรรม นี้เรียกว่า กิจจาธิกรณ์. ในกิจจาธิกรณ์ สงฆ์ย่อมวิวาทกัน (การวิวาทนั้น) เป็นวิวาทาธิกรณ์. เมื่อวิวาทกัน ย่อมโจทกัน (การโจทนั้น) เป็นอนุวาทาธิกรณ์. เมื่อโจทกัน ย่อมต้องอาบัติ (การต้องอาบัตินั้น) เป็นอาปัตตาธิกรณ์. เพราะอาบัตินั้น สงฆ์ย่อมทำกรรม (การทำกรรมนั้น) เป็นกิจจาธิกรณ์. ด้วยประการฉะนี้ เพราะกิจจาธิกรณ์เป็นปัจจัย วิวาทาธิกรณ์ย่อมเกิดขึ้น อนุวาทาธิกรณ์ย่อมเกิดขึ้น อาปัตตาธิกรณ์ย่อมเกิดขึ้น.

6. Pucchāvāro

๖. ปุจฉาวาร

349. Yattha sativinayo tattha sammukhāvinayo? Yattha sammukhāvinayo tattha sativinayo? Yattha amūḷhavinayo tattha sammukhāvinayo? Yattha sammukhāvinayo tattha amūḷhavinayo? Yattha paṭiññātakaraṇaṃ tattha sammukhāvinayo? Yattha sammukhāvinayo tattha paṭiññātakaraṇaṃ? Yattha yebhuyyasikā tattha sammukhāvinayo? Yattha sammukhāvinayo tattha yebhuyyasikā? Yattha tassapāpiyasikā tattha sammukhāvinayo? Yattha sammukhāvinayo tattha tassapāpiyasikā? Yattha tiṇavatthārako tattha sammukhāvinayo? Yattha sammukhāvinayo tattha tiṇavatthārako?

๓๔๙. ในอธิกรณ์ใด มีสติวินัย ในอธิกรณ์นั้น มีสัมมุขาวินัยหรือไม่? ในอธิกรณ์ใด มีสัมมุขาวินัย ในอธิกรณ์นั้น มีสติวินัยหรือไม่? ในอธิกรณ์ใด มีอมูฬหวินัย ในอธิกรณ์นั้น มีสัมมุขาวินัยหรือไม่? ในอธิกรณ์ใด มีสัมมุขาวินัย ในอธิกรณ์นั้น มีอมูฬหวินัยหรือไม่? ในอธิกรณ์ใด มีปฏิญญาตกรณะ ในอธิกรณ์นั้น มีสัมมุขาวินัยหรือไม่? ในอธิกรณ์ใด มีสัมมุขาวินัย ในอธิกรณ์นั้น มีปฏิญญาตกรณะหรือไม่? ในอธิกรณ์ใด มียะภุยยสิกา ในอธิกรณ์นั้น มีสัมมุขาวินัยหรือไม่? ในอธิกรณ์ใด มีสัมมุขาวินัย ในอธิกรณ์นั้น มียะภุยยสิกาหรือไม่? ในอธิกรณ์ใด มีตัสสปาปิยสิกา ในอธิกรณ์นั้น มีสัมมุขาวินัยหรือไม่? ในอธิกรณ์ใด มีสัมมุขาวินัย ในอธิกรณ์นั้น มีตัสสปาปิยสิกาหรือไม่? ในอธิกรณ์ใด มีติณวัตถารกะ ในอธิกรณ์นั้น มีสัมมุขาวินัยหรือไม่? ในอธิกรณ์ใด มีสัมมุขาวินัย ในอธิกรณ์นั้น มีติณวัตถารกะหรือไม่?

7. Vissajjanāvāro

๗. วิสัชชนาวาร

350. Yasmiṃ samaye sammukhāvinayena ca sativinayena ca adhikaraṇaṃ vūpasammati – yattha sativinayo tattha sammukhāvinayo, yattha sammukhāvinayo tattha sativinayo, na tattha amūḷhavinayo, na tattha paṭiññātakaraṇaṃ, na tattha yebhuyyasikā, na tattha tassapāpiyasikā, na tattha tiṇavatthārako. Yasmiṃ samaye sammukhāvinayena ca amūḷhavinayena ca…pe… sammukhāvinayena ca paṭiññātakaraṇena ca…pe… sammukhāvinayena ca yebhuyyasikāya ca…pe… sammukhāvinayena ca tassapāpiyasikāya ca…pe… sammukhāvinayena ca tiṇavatthārakena ca adhikaraṇaṃ vūpasammati – yattha tiṇavatthārako tattha sammukhāvinayo, yattha sammukhāvinayo tattha tiṇavatthārako, na tattha sativinayo, na tattha amūḷhavinayo, na tattha paṭiññātakaraṇaṃ, na tattha yebhuyyasikā, na tattha tassapāpiyasikā.

๓๕๐. ในสมัยใด อธิกรณ์ย่อมระงับด้วยสัมมุขาวินัยและสติวินัย – ในอธิกรณ์นั้น มีสติวินัย ก็มีสัมมุขาวินัย, มีสัมมุขาวินัย ก็มีสติวินัย, แต่ไม่มีอมูฬหวินัย, ไม่มีปฏิญญาตกรณะ, ไม่มียะภุยยสิกา, ไม่มีตัสสปาปิยสิกา, ไม่มีติณวัตถารกะ. ในสมัยใด อธิกรณ์ย่อมระงับด้วยสัมมุขาวินัยและอมูฬหวินัย...ฯลฯ... ด้วยสัมมุขาวินัยและปฏิญญาตกรณะ...ฯลฯ... ด้วยสัมมุขาวินัยและยะภุยยสิกา...ฯลฯ... ด้วยสัมมุขาวินัยและตัสสปาปิยสิกา...ฯลฯ... ด้วยสัมมุขาวินัยและติณวัตถารกะ – ในอธิกรณ์นั้น มีติณวัตถารกะ ก็มีสัมมุขาวินัย, มีสัมมุขาวินัย ก็มีติณวัตถารกะ, แต่ไม่มีสติวินัย, ไม่มีอมูฬหวินัย, ไม่มีปฏิญญาตกรณะ, ไม่มียะภุยยสิกา, ไม่มีตัสสปาปิยสิกา.

8. Saṃsaṭṭhavāro

๘. สังสัฏฐวาร

351. Sammukhāvinayoti vā sativinayoti vā – ime dhammā saṃsaṭṭhā udāhu visaṃsaṭṭhā? Labbhā ca panimesaṃ dhammānaṃ vinibbhujitvā vinibbhujitvā nānākaraṇaṃ [Pg.273] paññāpetuṃ? Sammukhāvinayoti vā amūḷhavinayoti vā…pe… sammukhāvinayoti vā paṭiññātakaraṇanti vā… sammukhāvinayoti vā yebhuyyasikāti vā… sammukhāvinayoti vā tassapāpiyasikāti vā… sammukhāvinayoti vā tiṇavatthārakoti – ime dhammā saṃsaṭṭhā udāhu visaṃsaṭṭhā? Labbhā ca panimesaṃ dhammānaṃ vinibbhujitvā vinibbhujitvā nānākaraṇaṃ paññāpetuṃ?

๓๕๑. สัมมุขาวินัยก็ดี สติวินัยก็ดี ธรรมเหล่านี้เจือปนกัน หรือว่าไม่เจือปนกัน? และจะพึงจำแนกธรรมเหล่านี้ซ้ำๆ แล้วบัญญัติความแตกต่างกันได้หรือไม่? สัมมุขาวินัยก็ดี อมูฬหวินัยก็ดี...ฯลฯ... สัมมุขาวินัยก็ดี ปฏิญญาตกรณะก็ดี... สัมมุขาวินัยก็ดี ยะภุยยสิกาก็ดี... สัมมุขาวินัยก็ดี ตัสสปาปิยสิกาก็ดี... สัมมุขาวินัยก็ดี ติณวัตถารกะก็ดี ธรรมเหล่านี้เจือปนกัน หรือว่าไม่เจือปนกัน? และจะพึงจำแนกธรรมเหล่านี้ซ้ำๆ แล้วบัญญัติความแตกต่างกันได้หรือไม่?

Sammukhāvinayoti vā sativinayoti vā – ime dhammā saṃsaṭṭhā, no visaṃsaṭṭhā; na ca labbhā imesaṃ dhammānaṃ vinibbhujitvā vinibbhujitvā nānākaraṇaṃ paññāpetuṃ. Sammukhāvinayoti vā amūḷhavinayoti vā…pe… sammukhāvinayoti vā paṭiññātakaraṇanti vā… sammukhāvinayoti vā yebhuyyasikāti vā… sammukhāvinayoti vā tassapāpiyasikāti vā… sammukhāvinayoti vā tiṇavatthārakoti vā – ime dhammā saṃsaṭṭhā, no visaṃsaṭṭhā; na ca labbhā imesaṃ dhammānaṃ vinibbhujitvā vinibbhujitvā nānākaraṇaṃ paññāpetuṃ.

สัมมุขาวินัยก็ดี สติวินัยก็ดี ธรรมเหล่านี้เจือปนกัน ไม่ใช่ไม่เจือปนกัน และไม่พึงจำแนกธรรมเหล่านี้ซ้ำๆ แล้วบัญญัติความแตกต่างกันได้. สัมมุขาวินัยก็ดี อมูฬหวินัยก็ดี...ฯลฯ... สัมมุขาวินัยก็ดี ปฏิญญาตกรณะก็ดี... สัมมุขาวินัยก็ดี ยะภุยยสิกาก็ดี... สัมมุขาวินัยก็ดี ตัสสปาปิยสิกาก็ดี... สัมมุขาวินัยก็ดี ติณวัตถารกะก็ดี ธรรมเหล่านี้เจือปนกัน ไม่ใช่ไม่เจือปนกัน และไม่พึงจำแนกธรรมเหล่านี้ซ้ำๆ แล้วบัญญัติความแตกต่างกันได้.

9. Sattasamathanidānaṃ

๙. นิทานแห่งสมถะ ๗ ประการ

352. Sammukhāvinayo kiṃnidāno, kiṃsamudayo, kiṃjātiko, kiṃpabhavo, kiṃsambhāro kiṃsamuṭṭhāno? Sativinayo kiṃnidāno, kiṃsamudayo, kiṃjātiko, kiṃpabhavo, kiṃsambhāro, kiṃsamuṭṭhāno? Amūḷhavinayo kiṃnidāno, kiṃsamudayo, kiṃjātiko, kiṃpabhavo, kiṃsambhāro, kiṃsamuṭṭhāno? Paṭiññātakaraṇaṃ kiṃnidānaṃ, kiṃsamudayaṃ, kiṃjātikaṃ, kiṃpabhavaṃ, kiṃsambhāraṃ, kiṃsamuṭṭhānaṃ? Yebhuyyasikā kiṃnidānā, kiṃsamudayā, kiṃjātikā, kiṃpabhavā, kiṃsambhārā, kiṃsamuṭṭhānā? Tassapāpiyasikā kiṃnidānā, kiṃsamudayā, kiṃjātikā, kiṃpabhavā, kiṃsambhārā, kiṃsamuṭṭhānā tiṇavatthārako kiṃnidāno, kiṃsamudayo, kiṃjātiko, kiṃpabhavo, kiṃsambhāro, kiṃsamuṭṭhāno?

๓๕๒. สัมมุขาวินัยมีอะไรเป็นนิทาน มีอะไรเป็นสมุทัย มีอะไรเป็นชาติ มีอะไรเป็นแดนเกิด มีอะไรเป็นส่วนประกอบ มีอะไรเป็นสมุฏฐาน? สติวินัยมีอะไรเป็นนิทาน มีอะไรเป็นสมุทัย มีอะไรเป็นชาติ มีอะไรเป็นแดนเกิด มีอะไรเป็นส่วนประกอบ มีอะไรเป็นสมุฏฐาน? อมูฬหวินัยมีอะไรเป็นนิทาน มีอะไรเป็นสมุทัย มีอะไรเป็นชาติ มีอะไรเป็นแดนเกิด มีอะไรเป็นส่วนประกอบ มีอะไรเป็นสมุฏฐาน? ปฏิญญาตกรณะมีอะไรเป็นนิทาน มีอะไรเป็นสมุทัย มีอะไรเป็นชาติ มีอะไรเป็นแดนเกิด มีอะไรเป็นส่วนประกอบ มีอะไรเป็นสมุฏฐาน? ยะภุยยสิกามีอะไรเป็นนิทาน มีอะไรเป็นสมุทัย มีอะไรเป็นชาติ มีอะไรเป็นแดนเกิด มีอะไรเป็นส่วนประกอบ มีอะไรเป็นสมุฏฐาน? ตัสสปาปิยสิกามีอะไรเป็นนิทาน มีอะไรเป็นสมุทัย มีอะไรเป็นชาติ มีอะไรเป็นแดนเกิด มีอะไรเป็นส่วนประกอบ มีอะไรเป็นสมุฏฐาน? ติณวัตถารกะมีอะไรเป็นนิทาน มีอะไรเป็นสมุทัย มีอะไรเป็นชาติ มีอะไรเป็นแดนเกิด มีอะไรเป็นส่วนประกอบ มีอะไรเป็นสมุฏฐาน?

Sammukhāvinayo nidānanidāno, nidānasamudayo, nidānajātiko, nidānapabhavo, nidānasambhāro, nidānasamuṭṭhāno. Sativinayo…pe… amūḷhavinayo…pe… paṭiññātakaraṇaṃ nidānanidānaṃ, nidānasamudayaṃ, nidānajātikaṃ, nidānapabhavaṃ, nidānasambhāraṃ, nidānasamuṭṭhānaṃ. Yebhuyyasikā…pe… tassapāpiyasikā nidānanidānā, nidānasamudayā, nidānajātikā, nidānapabhavā, nidānasambhārā[Pg.274], nidānasamuṭṭhānā. Tiṇavatthārako nidānanidāno, nidānasamudayo, nidānajātiko, nidānapabhavo, nidānasambhāro, nidānasamuṭṭhāno.

สัมมุขาวินัย มีนิทานเป็นนิทาน มีนิทานเป็นสมุทัย มีนิทานเป็นชาติ มีนิทานเป็นแดนเกิด มีนิทานเป็นเครื่องประกอบ มีนิทานเป็นสมุฏฐาน. สติวินัย...ฯลฯ... อมูฬหวินัย...ฯลฯ... ปฏิญญาตกรณะ มีนิทานเป็นนิทาน มีนิทานเป็นสมุทัย มีนิทานเป็นชาติ มีนิทานเป็นแดนเกิด มีนิทานเป็นเครื่องประกอบ มีนิทานเป็นสมุฏฐาน. เยภุยยสิกา...ฯลฯ... ตัสสปาปิยสิกา มีนิทานเป็นนิทาน มีนิทานเป็นสมุทัย มีนิทานเป็นชาติ มีนิทานเป็นแดนเกิด มีนิทานเป็นเครื่องประกอบ มีนิทานเป็นสมุฏฐาน. ติณวัตถารกะ มีนิทานเป็นนิทาน มีนิทานเป็นสมุทัย มีนิทานเป็นชาติ มีนิทานเป็นแดนเกิด มีนิทานเป็นเครื่องประกอบ มีนิทานเป็นสมุฏฐาน.

Sammukhāvinayo kiṃnidāno, kiṃsamudayo, kiṃjātiko, kiṃpabhavo, kiṃsambhāro, kiṃsamuṭṭhāno? Sativinayo…pe… amūḷhavinayo…pe… paṭiññātakaraṇaṃ…pe… yebhuyyasikā…pe… tassapāpiyasikā…pe… tiṇavatthārako kiṃnidāno, kiṃsamudayo, kiṃjātiko, kiṃpabhavo, kiṃsambhāro, kiṃsamuṭṭhāno?

สัมมุขาวินัย มีอะไรเป็นนิทาน มีอะไรเป็นสมุทัย มีอะไรเป็นชาติ มีอะไรเป็นแดนเกิด มีอะไรเป็นเครื่องประกอบ มีอะไรเป็นสมุฏฐาน? สติวินัย...ฯลฯ... อมูฬหวินัย...ฯลฯ... ปฏิญญาตกรณะ...ฯลฯ... เยภุยยสิกา...ฯลฯ... ตัสสปาปิยสิกา...ฯลฯ... ติณวัตถารกะ มีอะไรเป็นนิทาน มีอะไรเป็นสมุทัย มีอะไรเป็นชาติ มีอะไรเป็นแดนเกิด มีอะไรเป็นเครื่องประกอบ มีอะไรเป็นสมุฏฐาน?

Sammukhāvinayo hetunidāno, hetusamudayo, hetujātiko, hetupabhavo, hetusambhāro, hetusamuṭṭhāno. Sativinayo…pe… amūḷhavinayo…pe… paṭiññātakaraṇaṃ hetunidānaṃ, hetusamudayaṃ, hetujātikaṃ, hetupabhavaṃ, hetusambhāraṃ, hetusamuṭṭhānaṃ. Yebhuyyasikā…pe… tassapāpiyasikā hetunidānā, hetusamudayā, hetujātikā, hetupabhavā, hetusambhārā, hetusamuṭṭhānā. Tiṇavatthārako hetunidāno, hetusamudayo, hetujātiko, hetupabhavo, hetusambhāro, hetusamuṭṭhāno.

สัมมุขาวินัย มีเหตุเป็นนิทาน มีเหตุเป็นสมุทัย มีเหตุเป็นชาติ มีเหตุเป็นแดนเกิด มีเหตุเป็นเครื่องประกอบ มีเหตุเป็นสมุฏฐาน. สติวินัย...ฯลฯ... อมูฬหวินัย...ฯลฯ... ปฏิญญาตกรณะ มีเหตุเป็นนิทาน มีเหตุเป็นสมุทัย มีเหตุเป็นชาติ มีเหตุเป็นแดนเกิด มีเหตุเป็นเครื่องประกอบ มีเหตุเป็นสมุฏฐาน. เยภุยยสิกา...ฯลฯ... ตัสสปาปิยสิกา มีเหตุเป็นนิทาน มีเหตุเป็นสมุทัย มีเหตุเป็นชาติ มีเหตุเป็นแดนเกิด มีเหตุเป็นเครื่องประกอบ มีเหตุเป็นสมุฏฐาน. ติณวัตถารกะ มีเหตุเป็นนิทาน มีเหตุเป็นสมุทัย มีเหตุเป็นชาติ มีเหตุเป็นแดนเกิด มีเหตุเป็นเครื่องประกอบ มีเหตุเป็นสมุฏฐาน.

Sammukhāvinayo kiṃnidāno, kiṃsamudayo, kiṃjātiko, kiṃpabhavo, kiṃsambhāro, kiṃsamuṭṭhāno? Sativinayo…pe… amūḷhavinayo…pe… paṭiññātakaraṇaṃ…pe… yebhuyyasikā…pe… tassapāpiyasikā…pe… tiṇavatthārako kiṃnidāno, kiṃsamudayo, kiṃjātiko, kiṃpabhavo, kiṃsambhāro, kiṃsamuṭṭhāno? Sammukhāvinayo paccayanidāno, paccayasamudayo, paccayajātiko, paccayapabhavo, paccayasambhāro, paccayasamuṭṭhāno. Sativinayo…pe… amūḷhavinayo…pe… paṭiññātakaraṇaṃ paccayanidānaṃ, paccayasamudayaṃ, paccayajātikaṃ, paccayapabhavaṃ, paccayasambhāraṃ, paccayasamuṭṭhānaṃ. Yebhuyyasikā…pe… tassapāpiyasikā paccayanidānā, paccayasamudayā, paccayajātikā, paccayapabhavā, paccayasambhārā, paccayasamuṭṭhānā. Tiṇavatthārako paccayanidāno, paccayasamudayo, paccayajātiko, paccayapabhavo, paccayasambhāro, paccayasamuṭṭhāno.

สัมมุขาวินัย มีอะไรเป็นนิทาน มีอะไรเป็นสมุทัย มีอะไรเป็นชาติ มีอะไรเป็นแดนเกิด มีอะไรเป็นเครื่องประกอบ มีอะไรเป็นสมุฏฐาน? สติวินัย...ฯลฯ... อมูฬหวินัย...ฯลฯ... ปฏิญญาตกรณะ...ฯลฯ... เยภุยยสิกา...ฯลฯ... ตัสสปาปิยสิกา...ฯลฯ... ติณวัตถารกะ มีอะไรเป็นนิทาน มีอะไรเป็นสมุทัย มีอะไรเป็นชาติ มีอะไรเป็นแดนเกิด มีอะไรเป็นเครื่องประกอบ มีอะไรเป็นสมุฏฐาน? สัมมุขาวินัย มีปัจจัยเป็นนิทาน มีปัจจัยเป็นสมุทัย มีปัจจัยเป็นชาติ มีปัจจัยเป็นแดนเกิด มีปัจจัยเป็นเครื่องประกอบ มีปัจจัยเป็นสมุฏฐาน. สติวินัย...ฯลฯ... อมูฬหวินัย...ฯลฯ... ปฏิญญาตกรณะ มีปัจจัยเป็นนิทาน มีปัจจัยเป็นสมุทัย มีปัจจัยเป็นชาติ มีปัจจัยเป็นแดนเกิด มีปัจจัยเป็นเครื่องประกอบ มีปัจจัยเป็นสมุฏฐาน. เยภุยยสิกา...ฯลฯ... ตัสสปาปิยสิกา มีปัจจัยเป็นนิทาน มีปัจจัยเป็นสมุทัย มีปัจจัยเป็นชาติ มีปัจจัยเป็นแดนเกิด มีปัจจัยเป็นเครื่องประกอบ มีปัจจัยเป็นสมุฏฐาน. ติณวัตถารกะ มีปัจจัยเป็นนิทาน มีปัจจัยเป็นสมุทัย มีปัจจัยเป็นชาติ มีปัจจัยเป็นแดนเกิด มีปัจจัยเป็นเครื่องประกอบ มีปัจจัยเป็นสมุฏฐาน.

353. Sattannaṃ samathānaṃ kati mūlāni, kati samuṭṭhānā? Sattannaṃ samathānaṃ chabbīsa mūlāni, chattiṃsa samuṭṭhānā. Sattannaṃ samathānaṃ katamāni chabbī [Pg.275] mūlāni? Sammukhāvinayassa cattāri mūlāni. Saṅghasammukhatā, dhammasammukhatā, vinayasammukhatā, puggalasammukhatā; sativinayassa cattāri mūlāni; amūḷhavinayassa cattāri mūlāni; paṭiññātakaraṇassa dve mūlāni – yo ca deseti yassa ca deseti; yebhuyyasikāya cattāri mūlāni; tassapāpiyasikāya cattāri mūlāni; tiṇavatthārakassa cattāri mūlāni – saṅghasammukhatā, dhammasammukhatā, vinayasammukhatā, puggalasammukhatā – sattannaṃ samathānaṃ imāni chabbīsa mūlāni.

๓๕๓. สมถะ 7 อย่างมีมูลเท่าไร มีสมุฏฐานเท่าไร? สมถะ 7 อย่างมีมูล 26 มีสมุฏฐาน 36. มูล 26 ของสมถะ 7 อย่างคืออะไรบ้าง? สัมมุขาวินัยมีมูล 4 คือ สังฆสัมมุขตา ธัมมสัมมุขตา วินยสัมมุขตา ปุคคลสัมมุขตา. สติวินัยมีมูล 4. อมูฬหวินัยมีมูล 4. ปฏิญญาตกรณะมีมูล 2 คือ ทั้งผู้แสดงและผู้รับแสดง. เยภุยยสิกามีมูล 4. ตัสสปาปิยสิกามีมูล 4. ติณวัตถารกะมีมูล 4 คือ สังฆสัมมุขตา ธัมมสัมมุขตา วินยสัมมุขตา ปุคคลสัมมุขตา. เหล่านี้คือมูล 26 ของสมถะ 7 อย่าง.

Sattannaṃ samathānaṃ katame chattiṃsa samuṭṭhānā? Sativinayassa kammassa kiriyā, karaṇaṃ, upagamanaṃ, ajjhupagamanaṃ, adhivāsanā, appaṭikkosanā. Amūḷhavinayassa kammassa…pe… paṭiññātakaraṇassa kammassa… yebhuyyasikāya kammassa… tassapāpiyasikāya kammassa… tiṇavatthārakassa kammassa kiriyā, karaṇaṃ, upagamanaṃ, ajjhupagamanaṃ, adhivāsanā, appaṭikkosanā – sattannaṃ samathānaṃ ime chattiṃsa samuṭṭhānā.

สมุฏฐาน 36 ของสมถะ 7 อย่างคืออะไรบ้าง? สมุฏฐานของสติวินัย ได้แก่ การทำกรรม, การตั้งญัตติ, การเข้าถึง, การยอมรับคำเชิญชวน, การยินยอม, การไม่คัดค้าน. สมุฏฐานของอมูฬหวินัย...ฯลฯ... สมุฏฐานของปฏิญญาตกรณะ... สมุฏฐานของเยภุยยสิกา... สมุฏฐานของตัสสปาปิยสิกา... สมุฏฐานของติณวัตถารกะ ได้แก่ การทำกรรม, การตั้งญัตติ, การเข้าถึง, การยอมรับคำเชิญชวน, การยินยอม, การไม่คัดค้าน. เหล่านี้คือสมุฏฐาน 36 ของสมถะ 7 อย่าง.

10. Sattasamathanānatthādi

๑๐. ว่าด้วยความต่างกันเป็นต้นแห่งสมถะ 7 อย่าง

354. Sammukhāvinayoti vā sativinayoti vā – ime dhammā nānatthā nānābyañjanā udāhu ekatthā byañjanameva nānaṃ? Sammukhāvinayoti vā amūḷhavinayoti vā…pe… sammukhāvinayoti vā paṭiññātakaraṇanti vā… sammukhāvinayoti vā yebhuyyasikāti vā… sammukhāvinayoti vā tassapāpiyasikāti vā… sammukhāvinayoti vā tiṇavatthārakoti vā – ime dhammā nānatthā nānābyañjanā udāhu ekatthā byañjanameva nānaṃ? Sammukhāvinayoti vā sativinayoti vā – ime dhammā nānatthā ceva nānābyañjanā ca. Sammukhāvinayoti vā amūḷhavinayoti vā…pe… sammukhāvinayoti vā paṭiññātakaraṇanti vā… sammukhāvinayoti vā yebhuyyasikāti vā… sammukhāvinayoti vā tassapāpiyasikāti vā… sammukhāvinayoti vā tiṇavatthārakoti vā – ime dhammā nānatthā ceva nānā byañjanā ca.

๓๕๔. สัมมุขาวินัย หรือ สติวินัย ธรรมเหล่านี้มีอรรถต่างกัน พยัญชนะก็ต่างกัน หรือว่ามีอรรถอย่างเดียวกัน มีเพียงพยัญชนะที่ต่างกัน? สัมมุขาวินัย หรือ อมูฬหวินัย...ฯลฯ... สัมมุขาวินัย หรือ ปฏิญญาตกรณะ... สัมมุขาวินัย หรือ เยภุยยสิกา... สัมมุขาวินัย หรือ ตัสสปาปิยสิกา... สัมมุขาวินัย หรือ ติณวัตถารกะ ธรรมเหล่านี้มีอรรถต่างกัน พยัญชนะก็ต่างกัน หรือว่ามีอรรถอย่างเดียวกัน มีเพียงพยัญชนะที่ต่างกัน? สัมมุขาวินัย หรือ สติวินัย ธรรมเหล่านี้มีอรรถต่างกันด้วย มีพยัญชนะต่างกันด้วย. สัมมุขาวินัย หรือ อมูฬหวินัย...ฯลฯ... สัมมุขาวินัย หรือ ปฏิญญาตกรณะ... สัมมุขาวินัย หรือ เยภุยยสิกา... สัมมุขาวินัย หรือ ตัสสปาปิยสิกา... สัมมุขาวินัย หรือ ติณวัตถารกะ ธรรมเหล่านี้มีอรรถต่างกันด้วย มีพยัญชนะต่างกันด้วย.

355. Vivādo vivādādhikaraṇaṃ, vivādo no adhikaraṇaṃ, adhikaraṇaṃ no vivādo, adhikaraṇañceva vivādo ca? Siyā vivādo vivādādhikaraṇaṃ, siyā vivādo no adhikaraṇaṃ, siyā adhikaraṇaṃ no vivādo, siyā adhikaraṇañceva vivādo ca.

๓๕๕. วิวาทเป็นวิวาทาธิกรณ์หรือ, วิวาทไม่เป็นอธิกรณ์หรือ, อธิกรณ์ไม่เป็นวิวาทหรือ, เป็นทั้งอธิกรณ์และเป็นทั้งวิวาทหรือ? บางกรณีวิวาทเป็นวิวาทาธิกรณ์, บางกรณีวิวาทไม่เป็นอธิกรณ์, บางกรณีอธิกรณ์ไม่เป็นวิวาท, บางกรณีเป็นทั้งอธิกรณ์และเป็นทั้งวิวาท.

Tattha [Pg.276] katamo vivādo vivādādhikaraṇaṃ? Idha bhikkhū vivadanti dhammoti vā adhammoti vā…pe… duṭṭhullā āpattīti vā aduṭṭhullā āpattīti vā. Yaṃ tattha bhaṇḍanaṃ, kalaho, viggaho, vivādo, nānāvādo, aññathāvādo, vipaccatāya vohāro, medhakaṃ – ayaṃ vivādo vivādādhikaraṇaṃ.

บรรดาข้อเหล่านั้น ข้อไหนชื่อว่าวิวาทย่อมเป็นวิวาธาธิกรณ์? ในศาสนานี้ ภิกษุทั้งหลายย่อมวิวาทกันว่า นี้เป็นธรรม หรือว่า นี้ไม่เป็นธรรม...ฯลฯ...นี้เป็นอาบัติถุลลัจจัย หรือว่า นี้ไม่เป็นอาบัติถุลลัจจัย. ในการวิวาทนั้น การทะเลาะกัน การโต้เถียงกัน การถือผิดกัน การกล่าวแย้งกัน การกล่าวต่าง ๆ กัน การกล่าวเป็นอย่างอื่น การพูดให้ลำบากใจ การก่อความทะเลาะวิวาทใดมีอยู่ วิวาทนี้ชื่อว่าวิวาธาธิกรณ์.

Tattha katamo vivādo no adhikaraṇaṃ? Mātāpi puttena vivadati, puttopi mātarā vivadati, pitāpi puttena vivadati, puttopi pitarā vivadati, bhātāpi bhātarā vivadati, bhātāpi bhaginiyā vivadati, bhaginīpi bhātarā vivadati, sahāyopi sahāyena vivadati – ayaṃ vivādo no adhikaraṇaṃ.

บรรดาข้อเหล่านั้น ข้อไหนชื่อว่าวิวาท แต่ไม่เป็นอธิกรณ์? แม้มารดาก็วิวาทกับบุตร แม้บุตรก็วิวาทกับมารดา แม้บิดาก็วิวาทกับบุตร แม้บุตรก็วิวาทกับบิดา แม้พี่ชายก็วิวาทกับน้องชาย แม้พี่ชายก็วิวาทกับน้องสาว แม้น้องสาวก็วิวาทกับพี่ชาย แม้สหายก็วิวาทกับสหาย วิวาทนี้ไม่เป็นอธิกรณ์.

Tattha katamaṃ adhikaraṇaṃ no vivādo? Anuvādādhikaraṇaṃ, āpattādhikaraṇaṃ, kiccādhikaraṇaṃ – idaṃ adhikaraṇaṃ no vivādo.

บรรดาข้อเหล่านั้น ข้อไหนชื่อว่าอธิกรณ์ แต่ไม่เป็นวิวาท? อนุวาทาธิกรณ์ อาปัตตาธิกรณ์ กิจจาธิกรณ์ อธิกรณ์นี้ไม่เป็นวิวาท.

Tattha katamaṃ adhikaraṇañceva vivādo ca? Vivādādhikaraṇaṃ adhikaraṇañceva vivādo ca.

บรรดาข้อเหล่านั้น ข้อไหนเป็นทั้งอธิกรณ์และเป็นทั้งวิวาท? วิวาธาธิกรณ์เป็นทั้งอธิกรณ์และเป็นทั้งวิวาท.

356. Anuvādo anuvādādhikaraṇaṃ, anuvādo no adhikaraṇaṃ, adhikaraṇaṃ no anuvādo, adhikaraṇañceva anuvādo ca? Siyā anuvādo anuvādādhikaraṇaṃ, siyā anuvādo no adhikaraṇaṃ, siyā adhikaraṇaṃ no anuvādo, siyā adhikaraṇañceva anuvādo ca.

๓๕๖. อนุวาทเป็นอนุวาทาธิกรณ์หรือ, อนุวาทไม่เป็นอธิกรณ์หรือ, อธิกรณ์ไม่เป็นอนุวาทหรือ, เป็นทั้งอธิกรณ์และเป็นทั้งอนุวาทหรือ? อนุวาทที่เป็นอนุวาทาธิกรณ์ก็มี, อนุวาทที่ไม่เป็นอธิกรณ์ก็มี, อธิกรณ์ที่ไม่เป็นอนุวาทก็มี, ที่เป็นทั้งอธิกรณ์และเป็นทั้งอนุวาทก็มี.

Tattha katamo anuvādo anuvādādhikaraṇaṃ? Idha bhikkhū bhikkhuṃ anuvadanti sīlavipattiyā vā ācāravipattiyā vā diṭṭhivipattiyā vā ājīvavipattiyā vā. Yo tattha anuvādo, anuvadanā anullapanā anubhaṇanā anusampavaṅkatā abbhussahanatā anubalappadānaṃ – ayaṃ anuvādo anuvādādhikaraṇaṃ.

บรรดาข้อเหล่านั้น ข้อไหนชื่อว่าอนุวาทย่อมเป็นอนุวาทาธิกรณ์? ในศาสนานี้ ภิกษุทั้งหลายย่อมโจทภิกษุด้วยศีลวิบัติบ้าง อาจารวิบัติบ้าง ทิฏฐิวิบัติบ้าง หรืออาชีววิบัติบ้าง. ในการโจทนั้น การโจท การตามโจท การกล่าวซ้ำ การตามกล่าว การคอยกล่าวโทษ การข่มขี่ การส่งเสริมใดมีอยู่ อนุวาทนี้ชื่อว่าอนุวาทาธิกรณ์.

Tattha katamo anuvādo no adhikaraṇaṃ? Mātāpi puttaṃ anuvadati, puttopi mātaraṃ anuvadati, pitāpi puttaṃ anuvadati, puttopi pitaraṃ anuvadati, bhātāpi bhātaraṃ anuvadati, bhātāpi bhaginiṃ anuvadati, bhaginīpi bhātaraṃ anuvadati, sahāyopi sahāyaṃ anuvadati – ayaṃ anuvādo no adhikaraṇaṃ.

บรรดาข้อเหล่านั้น ข้อไหนชื่อว่าอนุวาท แต่ไม่เป็นอธิกรณ์? แม้มารดาก็โจทบุตร แม้บุตรก็โจทมารดา แม้บิดาก็โจทบุตร แม้บุตรก็โจทบิดา แม้พี่ชายก็โจทน้องชาย แม้พี่ชายก็โจทน้องสาว แม้น้องสาวก็โจทพี่ชาย แม้สหายก็โจทสหาย อนุวาทนี้ไม่เป็นอธิกรณ์.

Tattha katamaṃ adhikaraṇaṃ no anuvādo? Āpattādhikaraṇaṃ kiccādhikaraṇaṃ vivādādhikaraṇaṃ – idaṃ adhikaraṇaṃ no anuvādo.

บรรดาข้อเหล่านั้น ข้อไหนชื่อว่าอธิกรณ์ แต่ไม่เป็นอนุวาท? อาปัตตาธิกรณ์ กิจจาธิกรณ์ วิวาธาธิกรณ์ อธิกรณ์นี้ไม่เป็นอนุวาท.

Tattha [Pg.277] katamaṃ adhikaraṇañceva anuvādo ca? Anuvādādhikaraṇaṃ adhikaraṇañceva anuvādo ca.

บรรดาข้อเหล่านั้น ข้อไหนเป็นทั้งอธิกรณ์และเป็นทั้งอนุวาท? อนุวาทาธิกรณ์เป็นทั้งอธิกรณ์และเป็นทั้งอนุวาท.

357. Āpatti āpattādhikaraṇaṃ, āpatti no adhikaraṇaṃ, adhikaraṇaṃ no āpatti, adhikaraṇañceva āpatti ca? Siyā āpatti āpattādhikaraṇaṃ, siyā āpatti no adhikaraṇaṃ, siyā adhikaraṇaṃ no āpatti, siyā adhikaraṇañceva āpatti ca.

๓๕๗. อาบัติเป็นอาปัตตาธิกรณ์หรือ, อาบัติไม่เป็นอธิกรณ์หรือ, อธิกรณ์ไม่เป็นอาบัติหรือ, เป็นทั้งอธิกรณ์และเป็นทั้งอาบัติหรือ? อาบัติที่เป็นอาปัตตาธิกรณ์ก็มี, อาบัติที่ไม่เป็นอธิกรณ์ก็มี, อธิกรณ์ที่ไม่เป็นอาบัติก็มี, ที่เป็นทั้งอธิกรณ์และเป็นทั้งอาบัติก็มี.

Tattha katamā āpatti āpattādhikaraṇaṃ? Pañcapi āpattikkhandhā āpattādhikaraṇaṃ. Sattapi āpattikkhandhā āpattādhikaraṇaṃ. Ayaṃ āpatti āpattādhikaraṇaṃ.

บรรดาข้อเหล่านั้น อาบัติข้อไหนชื่อว่าอาปัตตาธิกรณ์? อาบัติขันธ์ 5 ก็ชื่อว่าอาปัตตาธิกรณ์. อาบัติขันธ์ 7 ก็ชื่อว่าอาปัตตาธิกรณ์. อาบัตินี้ชื่อว่าอาปัตตาธิกรณ์.

Tattha katamā āpatti no adhikaraṇaṃ? Sotāpatti samāpatti – ayaṃ āpatti no adhikaraṇaṃ.

บรรดาข้อเหล่านั้น อาบัติข้อไหนไม่เป็นอธิกรณ์? โสดาปัตติสมาบัติ อาบัตินี้ไม่เป็นอธิกรณ์.

Tattha katamaṃ adhikaraṇaṃ no āpatti? Kiccādhikaraṇaṃ vivādādhikaraṇaṃ anuvādādhikaraṇaṃ – idaṃ adhikaraṇaṃ no āpatti.

บรรดาข้อเหล่านั้น อธิกรณ์ข้อไหนไม่เป็นอาบัติ? กิจจาธิกรณ์ วิวาธาธิกรณ์ อนุวาทาธิกรณ์ อธิกรณ์นี้ไม่เป็นอาบัติ.

Tattha katamaṃ adhikaraṇañceva āpatti ca? Āpattādhikaraṇaṃ adhikaraṇañceva āpatti ca.

บรรดาข้อเหล่านั้น ข้อไหนเป็นทั้งอธิกรณ์และเป็นทั้งอาบัติ? อาปัตตาธิกรณ์เป็นทั้งอธิกรณ์และเป็นทั้งอาบัติ.

358. Kiccaṃ kiccādhikaraṇaṃ, kiccaṃ no adhikaraṇaṃ, adhikaraṇaṃ no kiccaṃ, adhikaraṇañceva kiccañca? Siyā kiccaṃ kiccādhikaraṇaṃ, siyā kiccaṃ no adhikaraṇaṃ, siyā adhikaraṇaṃ no kiccaṃ, siyā adhikaraṇañceva kiccañca.

๓๕๘. กิจเป็นกิจจาธิกรณ์หรือ, กิจไม่เป็นอธิกรณ์หรือ, อธิกรณ์ไม่เป็นกิจหรือ, เป็นทั้งอธิกรณ์และเป็นทั้งกิจหรือ? กิจที่เป็นกิจจาธิกรณ์ก็มี, กิจที่ไม่เป็นอธิกรณ์ก็มี, อธิกรณ์ที่ไม่เป็นกิจก็มี, ที่เป็นทั้งอธิกรณ์และเป็นทั้งกิจก็มี.

Tattha katamaṃ kiccaṃ kiccādhikaraṇaṃ? Yā saṅghassa kiccayatā karaṇīyatā apalokanakammaṃ ñattikammaṃ ñattidutiyakammaṃ ñatticatutthakammaṃ – idaṃ kiccaṃ kiccādhikaraṇaṃ.

บรรดาข้อเหล่านั้น กิจข้อไหนชื่อว่ากิจจาธิกรณ์? ความเป็นกิจของสงฆ์ ความเป็นกรณียะของสงฆ์ อปโลกนกรรม ญัตติกรรม ญัตติทุติยกรรม ญัตติจตุตถกรรมใดมีอยู่ กิจนี้ชื่อว่ากิจจาธิกรณ์.

Tattha katamaṃ kiccaṃ no adhikaraṇaṃ? Ācariyakiccaṃ upajjhāyakiccaṃ samānupajjhāyakiccaṃ samānācariyakiccaṃ – idaṃ kiccaṃ no adhikaraṇaṃ.

บรรดาข้อเหล่านั้น กิจข้อไหนไม่เป็นอธิกรณ์? อาจริยกิจ อุปัชฌายกิจ สมานุปัชฌายกิจ สมานาจริยกิจ กิจนี้ไม่เป็นอธิกรณ์.

Tattha katamaṃ adhikaraṇaṃ no kiccaṃ? Vivādādhikaraṇaṃ anuvādādhikaraṇaṃ āpattādhikaraṇaṃ – idaṃ adhikaraṇaṃ no kiccaṃ.

บรรดาข้อเหล่านั้น อธิกรณ์ข้อไหนไม่เป็นกิจ? วิวาธาธิกรณ์ อนุวาทาธิกรณ์ อาปัตตาธิกรณ์ อธิกรณ์นี้ไม่เป็นกิจ.

Tattha [Pg.278] katamaṃ adhikaraṇañceva kiccañca? Kiccādhikaraṇaṃ adhikaraṇañceva kiccaṃ cāti.

บรรดาข้อเหล่านั้น ข้อไหนเป็นทั้งอธิกรณ์และเป็นทั้งกิจ? กิจจาธิกรณ์เป็นทั้งอธิกรณ์และเป็นทั้งกิจ.

Adhikaraṇabhedo niṭṭhito.

อธิกรณเภท จบ.

Tassuddānaṃ –

อุทานของอธิกรณเภทนั้นมีดังนี้

Adhikaraṇaṃ ukkoṭā, ākārā puggalena ca;

Nidānahetupaccayā, mūlaṃ samuṭṭhānena ca.

อธิกรณ์ การรื้อฟื้น อาการ และบุคคล นิทาน เหตุ ปัจจัย มูล และสมุฏฐาน.

Āpatti hoti yattha ca, saṃsaṭṭhā nidānena ca ;

Hetupaccayamūlāni, samuṭṭhānena byañjanā;

Vivādo adhikaraṇanti, bhedādhikaraṇe idanti.

อาบัติ, ความเป็นอธิกรณ์, ที่เกิด, ความระคนกัน, นิทาน, เหตุ ปัจจัย มูล, สมุฏฐาน พยัญชนะ, วิวาทเป็นอธิกรณ์, นี้คือเภทในอธิกรณ์.

Aparagāthāsaṅgaṇikaṃ

คาถาสังคณิกะอื่น

1. Codanādipucchāvissajjanā

๑. ปุจฉาวิสัชนาว่าด้วยโจทนาเป็นต้น

359.

๓๕๙.

Codanā [Pg.279] kimatthāya, sāraṇā kissa kāraṇā;

Saṅgho kimatthāya, matikammaṃ pana kissa kāraṇā.

การโจทนามีเพื่อประโยชน์อะไร การให้ระลึกมีเพราะเหตุอะไร การประชุมสงฆ์มีเพื่อประโยชน์อะไร แต่การปรึกษาหารือมีเพราะเหตุอะไร.

Codanā sāraṇatthāya, niggahatthāya sāraṇā;

Saṅgho pariggahatthāya, matikammaṃ pana pāṭiyekkaṃ.

การโจทนามีเพื่อประโยชน์แก่การให้ระลึก การให้ระลึกมีเพื่อประโยชน์แก่การข่ม การประชุมสงฆ์มีเพื่อประโยชน์แก่การประมวลวินิจฉัย แต่การปรึกษาหารือมีเพื่อการวินิจฉัยเฉพาะตน.

Mā kho turito abhaṇi, mā kho caṇḍikato bhaṇi;

Mā kho paṭighaṃ janayi, sace anuvijjako tuvaṃ.

หากท่านเป็นผู้วินิจฉัย ก็อย่าได้พูดโดยรีบร้อน อย่าได้พูดโดยเกรี้ยวกราด อย่าได้ก่อความขัดเคืองใจ.

Mā kho sahasā abhaṇi, kathaṃ viggāhikaṃ anatthasaṃhitaṃ;

Sutte vinaye anulome, paññatte anulomike.

อย่าได้กล่าวคำที่เป็นเหตุให้เกิดการโต้เถียง ไม่ประกอบด้วยประโยชน์โดยพลการ ในสุตตะ ในวินัย ในอนุโลม ในบัญญัติ ในอนุโลมิกะ.

Anuyogavattaṃ nisāmaya, kusalena buddhimatā kataṃ;

Suvuttaṃ sikkhāpadānulomikaṃ, gatiṃ na nāsento samparāyikaṃ;

Hitesī anuyuñjassu, kālenatthūpasaṃhitaṃ.

ท่านจงพิจารณาวัตรในการสอบสวนอันพระผู้มีปัญญา ผู้ฉลาดได้ทรงกระทำไว้ อันตรัสไว้ดีแล้ว อนุโลมแก่สิกขาบท ไม่ทำลายคติในสัมปรายภพ ท่านผู้แสวงหาประโยชน์ พึงสอบสวนตามกาลที่ประกอบด้วยประโยชน์เถิด.

Cuditassa ca codakassa ca;

Sahasā vohāraṃ mā padhāresi;

Codako āha āpannoti;

Cuditako āha anāpannoti.

อย่าเพิ่งเชื่อถ้อยคำที่พูดโดยพลัน ทั้งของผู้ถูกโจทก์และของผู้โจทก์ ผู้โจทก์กล่าวว่า 'ท่านต้องอาบัติ' ผู้ถูกโจทก์กล่าวว่า 'เราไม่ต้องอาบัติ'

Ubho anukkhipanto, paṭiññānusandhitena kāraye;

Paṭiññā lajjīsu katā, alajjīsu evaṃ na vijjati;

Bahumpi alajjī bhāseyya, vattānusandhitena kāraye.

ไม่ยกย่องบุคคลทั้งสองฝ่าย พึงตัดสินด้วยลำดับคำรับสารภาพ การตัดสินด้วยคำรับสารภาพมีได้ในเหล่าบุคคลผู้มีความละอาย แต่ในเหล่าบุคคลผู้ไม่มีความละอาย การตัดสินเช่นนั้นไม่มี เพราะบุคคลผู้ไม่มีความละอายพึงกล่าวได้มากเรื่อง พึงตัดสินด้วยลำดับวัตร

Alajjī kīdiso hoti, paṭiññā yassa na rūhati;

Etañca tāhaṃ pucchāmi, kīdiso vuccati alajjī puggalo.

บุคคลผู้ไม่มีความละอาย ซึ่งคำรับสารภาพของเขาใช้ไม่ได้ เป็นอย่างไร ข้าพระองค์ขอทูลถามพระองค์ถึงเรื่องนี้ด้วยว่า บุคคลเช่นไรเรียกว่า บุคคลผู้ไม่มีความละอาย

Sañcicca āpattiṃ āpajjati, āpattiṃ parigūhati;

Agatigamanañca gacchati, ediso vuccati alajjīpuggalo.

บุคคลใดรู้อยู่ ต้องอาบัติ ปกปิดอาบัติ และถึงความลำเอียง บุคคลเช่นนี้เรียกว่า บุคคลผู้ไม่มีความละอาย

Saccaṃ ahampi jānāmi, ediso vuccati alajjīpuggalo;

Aññañca tāhaṃ pucchāmi, kīdiso vuccati lajjīpuggalo.

จริงอย่างนั้น ข้าพระองค์ก็ทราบว่า บุคคลเช่นนี้เรียกว่า บุคคลผู้ไม่มีความละอาย ข้าพระองค์ขอทูลถามพระองค์ถึงเรื่องอื่นอีกว่า บุคคลเช่นไรเรียกว่า บุคคลผู้มีความละอาย

Sañcicca āpattiṃ nāpajjati, āpattiṃ na parigūhati;

Agatigamanaṃ na gacchati, ediso vuccati lajjīpuggalo.

บุคคลใดรู้อยู่ ไม่ต้องอาบัติ ไม่ปกปิดอาบัติ และไม่ถึงความลำเอียง บุคคลเช่นนี้เรียกว่า บุคคลผู้มีความละอาย

Saccaṃ [Pg.280] ahampi jānāmi, ediso vuccati lajjīpuggalo;

Aññañca tāhaṃ pucchāmi, kīdiso vuccati adhammacodako.

จริงอย่างนั้น ข้าพระองค์ก็ทราบว่า บุคคลเช่นนี้เรียกว่า บุคคลผู้มีความละอาย ข้าพระองค์ขอทูลถามพระองค์ถึงเรื่องอื่นอีกว่า บุคคลเช่นไรเรียกว่า ผู้โจทก์โดยไม่เป็นธรรม

Akāle codeti abhūtena;

Pharusena anatthasaṃhitena;

Dosantaro codeti no mettācitto;

Ediso vuccati adhammacodako.

บุคคลใดโจทก์ในเวลาอันไม่สมควร โจทก์ด้วยเรื่องไม่จริง โจทก์ด้วยคำหยาบ โจทก์ด้วยเรื่องไม่ประกอบด้วยประโยชน์ มีจิตคิดร้ายโจทก์ ไม่มีเมตตาจิตโจทก์ บุคคลเช่นนี้เรียกว่า ผู้โจทก์โดยไม่เป็นธรรม

Saccaṃ ahampi jānāmi, ediso vuccati adhammacodako;

Aññañca tāhaṃ pucchāmi, kīdiso vuccati dhammacodako.

จริงอย่างนั้น ข้าพระองค์ก็ทราบว่า บุคคลเช่นนี้เรียกว่า ผู้โจทก์โดยไม่เป็นธรรม ข้าพระองค์ขอทูลถามพระองค์ถึงเรื่องอื่นอีกว่า บุคคลเช่นไรเรียกว่า ผู้โจทก์โดยธรรม

Kālena codeti bhūtena, saṇhena atthasaṃhitena;

Mettācitto codeti no dosantaro;

Ediso vuccati dhammacodako.

บุคคลใดโจทก์ในเวลาอันสมควร โจทก์ด้วยเรื่องจริง โจทก์ด้วยคำอ่อนหวาน โจทก์ด้วยเรื่องประกอบด้วยประโยชน์ มีเมตตาจิตโจทก์ ไม่มีจิตคิดร้ายโจทก์ บุคคลเช่นนี้เรียกว่า ผู้โจทก์โดยธรรม

Saccaṃ ahampi jānāmi, ediso vuccati dhammacodako;

Aññañca tāhaṃ pucchāmi, kīdiso vuccati bālacodako.

จริงอย่างนั้น ข้าพระองค์ก็ทราบว่า บุคคลเช่นนี้เรียกว่า ผู้โจทก์โดยธรรม ข้าพระองค์ขอทูลถามพระองค์ถึงเรื่องอื่นอีกว่า บุคคลเช่นไรเรียกว่า ผู้โจทก์ผู้เขลา

Pubbāparaṃ na jānāti, pubbāparassa akovido;

Anusandhivacanapathaṃ na jānāti;

Anusandhivacanapathassa akovido;

Ediso vuccati bālacodako.

บุคคลใดไม่รู้เบื้องต้นเบื้องปลาย ไม่ฉลาดในเบื้องต้นเบื้องปลาย ไม่รู้แนวคำเชื่อม ไม่ฉลาดในแนวคำเชื่อม บุคคลเช่นนี้เรียกว่า ผู้โจทก์ผู้เขลา

Saccaṃ ahampi jānāmi, ediso vuccati bālacodako;

Aññañca tāhaṃ pucchāmi, kīdiso vuccati paṇḍitacodako.

จริงอย่างนั้น ข้าพระองค์ก็ทราบว่า บุคคลเช่นนี้เรียกว่า ผู้โจทก์ผู้เขลา ข้าพระองค์ขอทูลถามพระองค์ถึงเรื่องอื่นอีกว่า บุคคลเช่นไรเรียกว่า ผู้โจทก์ผู้เป็นบัณฑิต

Pubbāparampi jānāti, pubbāparassa kovido;

Anusandhivacanapathaṃ jānāti, anusandhivacanapathassa kovido;

Ediso vuccati paṇḍitacodako.

บุคคลใดรู้เบื้องต้นเบื้องปลาย ฉลาดในเบื้องต้นเบื้องปลาย รู้แนวคำเชื่อม ฉลาดในแนวคำเชื่อม บุคคลเช่นนี้เรียกว่า ผู้โจทก์ผู้เป็นบัณฑิต

Saccaṃ ahampi jānāmi, ediso vuccati paṇḍitacodako;

Aññañca tāhaṃ pucchāmi, codanā kinti vuccati.

จริงอย่างนั้น ข้าพระองค์ก็ทราบว่า บุคคลเช่นนี้เรียกว่า ผู้โจทก์ผู้เป็นบัณฑิต ข้าพระองค์ขอทูลถามพระองค์ถึงเรื่องอื่นอีกว่า เพราะเหตุไรจึงเรียกว่า การโจทก์

Sīlavipattiyā codeti, atho ācāradiṭṭhiyā;

Ājīvenapi codeti, codanā tena vuccatīti.

บุคคลย่อมโจทก์ด้วยศีลวิบัติ อนึ่ง ย่อมโจทก์ด้วยอาจารวิบัติและทิฏฐิวิบัติ ย่อมโจทก์แม้ด้วยอาชีววิบัติ เพราะเหตุนั้นจึงเรียกว่า การโจทก์

Aparaṃ gāthāsaṅgaṇikaṃ niṭṭhitaṃ.

คาถาสังคณิกะอื่น จบแล้ว

Codanākaṇḍaṃ

โจทนากัณฑ์

1. Anuvijjakaanuyogo

๑. การสอบสวนของพระอนุวิชชกะ

360. Anuvijjake [Pg.281] codako pucchitabbo – ‘‘yaṃ kho tvaṃ, āvuso, imaṃ bhikkhuṃ codesi, kimhi naṃ codesi, sīlavipattiyā vā codesi, ācāravipattiyā vā codesi, diṭṭhivipattiyā vā codesī’’ti? So ce evaṃ vadeyya – ‘‘sīlavipattiyā vā codemi, ācāravipattiyā vā codemi, diṭṭhivipattiyā vā codemī’’ti, so evamassa vacanīyo – ‘‘jānāsi panāyasmā sīlavipattiṃ, jānāsi ācāravipattiṃ, jānāsi diṭṭhivipatti’’nti? So ce evaṃ vadeyya – ‘‘jānāmi kho ahaṃ, āvuso, sīlavipattiṃ, jānāmi ācāravipattiṃ, jānāmi diṭṭhivipatti’’nti, so evamassa vacanīyo – ‘‘katamā panāvuso, sīlavipatti? Katamā ācāravipatti? Katamā diṭṭhivipattī’’ti? So ce evaṃ vadeyya – ‘‘cattāri ca pārājikāni, terasa ca saṅghādisesā – ayaṃ sīlavipatti. Thullaccayaṃ, pācittiyaṃ, pāṭidesanīyaṃ, dukkaṭaṃ, dubbhāsitaṃ, ayaṃ ācāravipatti. Micchādiṭṭhi, antaggāhikā diṭṭhi – ayaṃ diṭṭhivipattī’’ti, so evamassa vacanīyo – ‘‘yaṃ kho tvaṃ, āvuso, imaṃ bhikkhuṃ codesi, diṭṭhena vā codesi sutena vā codesi parisaṅkāya vā codesī’’ti? So ce evaṃ vadeyya – ‘‘diṭṭhena vā codemi sutena vā codemi parisaṅkāya vā codemī’’ti, so evamassa vacanīyo – ‘‘yaṃ kho tvaṃ, āvuso, imaṃ bhikkhuṃ diṭṭhena codesi, kiṃ te diṭṭhaṃ kinti te diṭṭhaṃ, kadā te diṭṭhaṃ, kattha te diṭṭhaṃ pārājikaṃ ajjhāpajjanto diṭṭho, saṅghādisesaṃ ajjhāpajjanto diṭṭho, thullaccayaṃ… pācittiyaṃ… pāṭidesanīyaṃ… dukkaṭaṃ… dubbhāsitaṃ ajjhāpajjanto diṭṭho, kattha ca tvaṃ ahosi, kattha cāyaṃ bhikkhu ahosi, kiñca tvaṃ karosi, kiṃ cāyaṃ bhikkhu karotī’’ti? So ce evaṃ vadeyya – ‘‘na kho ahaṃ, āvuso, imaṃ bhikkhuṃ diṭṭhena codemi, api ca sutena codemī’’ti, so evamassa vacanīyo – ‘‘yaṃ kho tvaṃ, āvuso, imaṃ bhikkhuṃ sutena codesi, kiṃ te sutaṃ, kinti te sutaṃ, kadā te sutaṃ, kattha te sutaṃ, pārājikaṃ ajjhāpannoti sutaṃ, saṅghādisesaṃ… thullaccayaṃ… pācittiyaṃ… pāṭidesanīyaṃ… dukkaṭaṃ… dubbhāsitaṃ ajjhāpannoti sutaṃ, bhikkhussa sutaṃ, bhikkhuniyā sutaṃ, sikkhamānāya sutaṃ[Pg.282], sāmaṇerassa sutaṃ, sāmaṇeriyā sutaṃ, upāsakassa sutaṃ, upāsikāya sutaṃ, rājūnaṃ sutaṃ, rājamahāmattānaṃ sutaṃ, titthiyānaṃ sutaṃ, titthiyasāvakānaṃ suta’’nti? So ce evaṃ vadeyya – ‘‘na kho ahaṃ, āvuso, imaṃ bhikkhuṃ sutena codemi, api ca parisaṅkāya codemī’’ti, so evamassa vacanīyo – ‘‘yaṃ kho tvaṃ, āvuso, imaṃ bhikkhuṃ parisaṅkāya codesi, kiṃ parisaṅkasi, kinti parisaṅkasi, kadā parisaṅkasi, kattha parisaṅkasi, pārājikaṃ ajjhāpannoti parisaṅkasi, saṅghādisesaṃ ajjhāpannoti parisaṅkasi, thullaccayaṃ… pācittiyaṃ… pāṭidesanīyaṃ… dukkaṭaṃ… dubbhāsitaṃ ajjhāpannoti parisaṅkasi, bhikkhussa sutvā parisaṅkasi, bhikkhuniyā sutvā parisaṅkasi, sikkhamānāya sutvā parisaṅkasi, sāmaṇerassa sutvā parisaṅkasi, sāmaṇeriyā sutvā parisaṅkasi, upāsakassa sutvā parisaṅkasi, upāsikāya sutvā parisaṅkasi, rājūnaṃ sutvā parisaṅkasi, rājamahāmattānaṃ sutvā parisaṅkasi, titthiyānaṃ sutvā parisaṅkasi, titthiyasāvakānaṃ sutvā parisaṅkasī’’ti?

๓๖๐. พระอนุวิชชกะพึงถามโจทก์ว่า “อาวุโส ที่ท่านโจทภิกษุรูปนี้ ท่านโจทเธอด้วยเรื่องอะไร คือ ท่านโจทด้วยศีลวิบัติ ด้วยอาจารวิบัติ หรือด้วยทิฏฐิวิบัติ” ถ้าโจทก์พึงตอบอย่างนี้ว่า “ข้าพเจ้าโจทด้วยศีลวิบัติบ้าง ด้วยอาจารวิบัติบ้าง หรือด้วยทิฏฐิวิบัติบ้าง” พระอนุวิชชกะพึงกล่าวกับโจทก์นั้นอย่างนี้ว่า “ก็ท่านผู้มีอายุ รู้จักศีลวิบัติ รู้จักอาจารวิบัติ รู้จักทิฏฐิวิบัติหรือ” ถ้าโจทก์พึงตอบอย่างนี้ว่า “อาวุโส ข้าพเจ้ารู้จักศีลวิบัติ รู้จักอาจารวิบัติ รู้จักทิฏฐิวิบัติ” พระอนุวิชชกะพึงกล่าวกับโจทก์นั้นอย่างนี้ว่า “อาวุโส ก็ศีลวิบัติเป็นอย่างไร อาจารวิบัติเป็นอย่างไร ทิฏฐิวิบัติเป็นอย่างไร” ถ้าโจทก์พึงตอบอย่างนี้ว่า “ปาราชิก ๔ สังฆาทิเสส ๑๓ นี้ชื่อว่าศีลวิบัติ ถุลลัจจัย ปาจิตตีย์ ปาฏิเทสนียะ ทุกกฏ ทุพภาสิต นี้ชื่อว่าอาจารวิบัติ มิจฉาทิฏฐิ อันตคาหิกทิฏฐิ นี้ชื่อว่าทิฏฐิวิบัติ” พระอนุวิชชกะพึงกล่าวกับโจทก์นั้นอย่างนี้ว่า “อาวุโส ที่ท่านโจทภิกษุรูปนี้ ท่านโจทด้วยสิ่งที่เห็น ด้วยสิ่งที่ได้ยิน หรือด้วยความระแวงสงสัย” ถ้าโจทก์พึงตอบอย่างนี้ว่า “ข้าพเจ้าโจทด้วยสิ่งที่เห็นบ้าง ด้วยสิ่งที่ได้ยินบ้าง หรือด้วยความระแวงสงสัยบ้าง” พระอนุวิชชกะพึงกล่าวกับโจทก์นั้นอย่างนี้ว่า “อาวุโส ที่ท่านโจทภิกษุรูปนี้ด้วยสิ่งที่เห็นนั้น ท่านเห็นอะไร ท่านเห็นอย่างไร ท่านเห็นเมื่อไร ท่านเห็นที่ไหน ท่านเห็นเธอกำลังต้องอาบัติปาราชิกหรือ ท่านเห็นเธอกำลังต้องอาบัติสังฆาทิเสสหรือ ท่านเห็นเธอกำลังต้องอาบัติถุลลัจจัย... ปาจิตตีย์... ปาฏิเทสนียะ... ทุกกฏ... ทุพภาสิตหรือ ก็ท่านอยู่ที่ไหน และภิกษุรูปนี้อยู่ที่ไหน ท่านทำอะไร และภิกษุรูปนี้ทำอะไร” ถ้าโจทก์พึงตอบอย่างนี้ว่า “อาวุโส ข้าพเจ้าไม่ได้โจทภิกษุรูปนี้ด้วยสิ่งที่เห็น แต่โจทด้วยสิ่งที่ได้ยิน” พระอนุวิชชกะพึงกล่าวกับโจทก์นั้นอย่างนี้ว่า “อาวุโส ที่ท่านโจทภิกษุรูปนี้ด้วยสิ่งที่ได้ยินนั้น ท่านได้ยินอะไร ท่านได้ยินอย่างไร ท่านได้ยินเมื่อไร ท่านได้ยินที่ไหน ท่านได้ยินว่า ‘เธอต้องอาบัติปาราชิก’ หรือ ท่านได้ยินว่า ‘เธอต้องอาบัติสังฆาทิเสส... ถุลลัจจัย... ปาจิตตีย์... ปาฏิเทสนียะ... ทุกกฏ... ทุพภาสิต’ หรือ ท่านได้ยินมาจากภิกษุ ได้ยินมาจากภิกษุณี ได้ยินมาจากสิกขมานา ได้ยินมาจากสามเณร ได้ยินมาจากสามเณรี ได้ยินมาจากอุบาสก ได้ยินมาจากอุบาสิกา ได้ยินมาจากพระราชา ได้ยินมาจากราชมหาอำมาตย์ ได้ยินมาจากพวกเดียรถีย์ หรือได้ยินมาจากสาวกของเดียรถีย์” ถ้าโจทก์พึงตอบอย่างนี้ว่า “อาวุโส ข้าพเจ้าไม่ได้โจทภิกษุรูปนี้ด้วยสิ่งที่ได้ยิน แต่โจทด้วยความระแวงสงสัย” พระอนุวิชชกะพึงกล่าวกับโจทก์นั้นอย่างนี้ว่า “อาวุโส ที่ท่านโจทภิกษุรูปนี้ด้วยความระแวงสงสัยนั้น ท่านระแวงสงสัยเรื่องอะไร ท่านระแวงสงสัยอย่างไร ท่านระแวงสงสัยเมื่อไร ท่านระแวงสงสัยที่ไหน ท่านระแวงสงสัยว่า ‘เธอต้องอาบัติปาราชิก’ หรือ ท่านระแวงสงสัยว่า ‘เธอต้องอาบัติสังฆาทิเสส’ หรือ ท่านระแวงสงสัยว่า ‘เธอต้องอาบัติถุลลัจจัย... ปาจิตตีย์... ปาฏิเทสนียะ... ทุกกฏ... ทุพภาสิต’ หรือ ท่านฟังมาจากภิกษุแล้วจึงระแวงสงสัย ฟังมาจากภิกษุณีแล้วจึงระแวงสงสัย ฟังมาจากสิกขมานาแล้วจึงระแวงสงสัย ฟังมาจากสามเณรแล้วจึงระแวงสงสัย ฟังมาจากสามเณรีแล้วจึงระแวงสงสัย ฟังมาจากอุบาสกแล้วจึงระแวงสงสัย ฟังมาจากอุบาสิกาแล้วจึงระแวงสงสัย ฟังมาจากพระราชาแล้วจึงระแวงสงสัย ฟังมาจากราชมหาอำมาตย์แล้วจึงระแวงสงสัย ฟังมาจากพวกเดียรถีย์แล้วจึงระแวงสงสัย หรือฟังมาจากสาวกของเดียรถีย์แล้วจึงระแวงสงสัย”

361.

๓๖๑.

Diṭṭhaṃ diṭṭhena sameti diṭṭhena saṃsandate diṭṭhaṃ;

Diṭṭhaṃ paṭicca na upeti asuddhaparisaṅkito;

So puggalo paṭiññāya kātabbo tenuposatho.

เรื่องที่เห็นย่อมเข้ากันได้กับคำว่าเห็น เรื่องที่เห็นย่อมเทียบเคียงกันได้กับคำว่าเห็น (แต่) บุคคลไม่ต้องอาบัติเพราะอาศัยเรื่องที่เห็น (จึง) เป็นผู้ถูกระแวงสงสัยโดยไม่มีมูล สงฆ์พึงทำอุโบสถร่วมกับบุคคลนั้นได้ เพราะการปฏิญญาของเธอ

Sutaṃ sutena sameti sutena saṃsandate sutaṃ;

Sutaṃ paṭicca na upeti asuddhaparisaṅkito;

So puggalo paṭiññāya kātabbo tenuposatho.

เรื่องที่ได้ยินย่อมเข้ากันได้กับคำว่าได้ยิน เรื่องที่ได้ยินย่อมเทียบเคียงกันได้กับคำว่าได้ยิน (แต่) บุคคลไม่ต้องอาบัติเพราะอาศัยเรื่องที่ได้ยิน (จึง) เป็นผู้ถูกระแวงสงสัยโดยไม่มีมูล สงฆ์พึงทำอุโบสถร่วมกับบุคคลนั้นได้ เพราะการปฏิญญาของเธอ

Mutaṃ mutena sameti mutena saṃsandate mutaṃ;

Mutaṃ paṭicca na upeti asuddhaparisaṅkito;

So puggalo paṭiññāya kātabbo tenuposatho.

เรื่องที่ทราบย่อมเข้ากันได้กับคำว่าทราบ เรื่องที่ทราบย่อมเทียบเคียงกันได้กับคำว่าทราบ (แต่) บุคคลไม่ต้องอาบัติเพราะอาศัยเรื่องที่ทราบ (จึง) เป็นผู้ถูกระแวงสงสัยโดยไม่มีมูล สงฆ์พึงทำอุโบสถร่วมกับบุคคลนั้นได้ เพราะการปฏิญญาของเธอ

362. Codanāya ko ādi, kiṃ majjhe, kiṃ pariyosānaṃ? Codanāya okāsakammaṃ ādi, kiriyā majjhe, samatho pariyosānaṃ. Codanāya kati mūlāni, kati vatthūni, kati bhūmiyo, katihākārehi codeti? Codanāya dve mūlāni, tīṇi vatthūni, pañca bhūmiyo, dvīhākārehi codeti. Codanāya katamāni dve mūlāni? Samūlikā vā amūlikā vā – codanāya imāni dve mūlāni. Codanāya katamāni tīṇi vatthūni? Diṭṭhena [Pg.283] sutena parisaṅkāya – codanāya imāni tīṇi vatthūni. Codanā katamā pañca bhūmiyo? Kālena vakkhāmi no akālena, bhūtena vakkhāmi no abhūtena, saṇhena vakkhāmi no pharusena, atthasaṃhitena vakkhāmi no anatthasaṃhitena, mettācitto vakkhāmi no dosantaroti – codanāya imā pañca bhūmiyo.

๓๖๒. อะไรเป็นเบื้องต้นแห่งการโจทนา อะไรเป็นท่ามกลาง อะไรเป็นที่สุด? การทำโอกาสเป็นเบื้องต้นแห่งการโจทนา การกระทำเป็นท่ามกลาง สมถะเป็นที่สุด การโจทนามีมูลเท่าไร มีวัตถุเท่าไร มีภูมิเท่าไร โจทด้วยอาการเท่าไร? การโจทนามีมูล ๒ มีวัตถุ ๓ มีภูมิ ๕ โจทด้วยอาการ ๒ มูลแห่งการโจทนา ๒ เป็นอย่างไร? คือ การโจทนามีมูล หรือไม่มีมูล นี้คือมูลแห่งการโจทนา ๒ วัตถุแห่งการโจทนา ๓ เป็นอย่างไร? คือ ด้วยสิ่งที่เห็น ด้วยสิ่งที่ได้ยิน ด้วยความระแวงสงสัย นี้คือวัตถุแห่งการโจทนา ๓ ภูมิแห่งการโจทนา ๕ เป็นอย่างไร? คือ เราจักกล่าวตามกาล ไม่กล่าวในอกาล, จักกล่าวเรื่องจริง ไม่กล่าวเรื่องไม่จริง, จักกล่าวด้วยคำอ่อนหวาน ไม่กล่าวด้วยคำหยาบ, จักกล่าวคำประกอบด้วยประโยชน์ ไม่กล่าวคำไม่ประกอบด้วยประโยชน์, มีเมตตาจิตจักกล่าว ไม่มีโทสะในใจจักกล่าว นี้คือภูมิแห่งการโจทนา ๕

Katamehi dvīhākārehi codeti? Kāyena vā codeti vācāya vā codeti – imehi dvīhākārehi codeti.

โจทด้วยอาการ ๒ อย่างไร? คือ โจททางกาย หรือโจททางวาจา โจทด้วยอาการ ๒ อย่างนี้

2. Codakādipaṭipatti

๒. ข้อปฏิบัติของโจทก์เป็นต้น

363. Codakena kathaṃ paṭipajjitabbaṃ? Cuditakena kathaṃ paṭipajjitabbaṃ? Saṅghena kathaṃ paṭipajjitabbaṃ? Anuvijjakena kathaṃ paṭipajjitabbaṃ? Codakena kathaṃ paṭipajjitabbanti? Codakena pañcasu dhammesu patiṭṭhāya paro codetabbo. Kālena vakkhāmi no akālena, bhūtena vakkhāmi no abhūtena, saṇhena vakkhāmi no pharusena, atthasaṃhitena vakkhāmi no anatthasaṃhitena, mettācitto vakkhāmi no dosantaroti – codakena evaṃ paṭipajjitabbaṃ. Cuditakena kathaṃ paṭipajjitabbanti? Cuditakena dvīsu dhammesu paṭipajjitabbaṃ. Sacce ca akuppe ca – cuditakena evaṃ paṭipajjitabbaṃ. Saṅghena kathaṃ paṭipajjitabbanti? Saṅghena otiṇṇānotiṇṇaṃ jānitabbaṃ. Saṅghena evaṃ paṭipajjitabbaṃ. Anuvijjakena kathaṃ paṭipajjitabbanti? Anuvijjakena yena dhammena yena vinayena yena satthusāsanena taṃ adhikaraṇaṃ vūpasammati tathā taṃ adhikaraṇaṃ vūpasametabbaṃ. Anuvijjakena evaṃ paṭipajjitabbaṃ.

๓๖๓. โจทก์พึงปฏิบัติอย่างไร? จำเลยพึงปฏิบัติอย่างไร? สงฆ์พึงปฏิบัติอย่างไร? พระวินัยธรพึงปฏิบัติอย่างไร? (ถามว่า) โจทก์พึงปฏิบัติอย่างไร? (ตอบว่า) โจทก์ตั้งอยู่ในธรรม ๕ ประการแล้วจึงโจทผู้อื่น คือ (ตั้งใจว่า) ๑. เราจักกล่าวตามกาล ไม่กล่าวในกาลไม่สมควร ๒. เราจักกล่าวเรื่องจริง ไม่กล่าวเรื่องไม่จริง ๓. เราจักกล่าวด้วยคำอ่อนหวาน ไม่กล่าวด้วยคำหยาบคาย ๔. เราจักกล่าวคำประกอบด้วยประโยชน์ ไม่กล่าวคำไม่ประกอบด้วยประโยชน์ ๕. เราจักมีเมตตาจิตกล่าว ไม่เป็นผู้มีจิตคิดร้ายกล่าว โจทก์พึงปฏิบัติอย่างนี้ (ถามว่า) จำเลยพึงปฏิบัติอย่างไร? (ตอบว่า) จำเลยพึงปฏิบัติในธรรม ๒ ประการ คือ ในสัจจะและในความไม่โกรธ จำเลยพึงปฏิบัติอย่างนี้ (ถามว่า) สงฆ์พึงปฏิบัติอย่างไร? (ตอบว่า) สงฆ์พึงทราบเรื่องที่ลงกันและยังไม่ลงกัน สงฆ์พึงปฏิบัติอย่างนี้ (ถามว่า) พระวินัยธรพึงปฏิบัติอย่างไร? (ตอบว่า) พระวินัยธรพึงระงับอธิกรณ์นั้นโดยประการที่อธิกรณ์นั้นจะระงับลงได้ด้วยธรรมใด ด้วยวินัยใด ด้วยสัตถุศาสน์ใด พระวินัยธรพึงปฏิบัติอย่างนี้

364.

๓๖๔.

Uposatho kimatthāya, pavāraṇā kissa kāraṇā;

Parivāso kimatthāya, mūlāyapaṭikassanā kissa kāraṇā;

Mānattaṃ kimatthāya, abbhānaṃ kissa kāraṇā.

อุโบสถมีเพื่อประโยชน์อะไร, ปวารณามีเพราะเหตุอะไร, ปริวาสมีเพื่อประโยชน์อะไร, การชักเข้าหาอาบัติเดิมมีเพราะเหตุอะไร, มานัตมีเพื่อประโยชน์อะไร, อัพภานมีเพราะเหตุอะไร

Uposatho sāmaggatthāya, visuddhatthāya pavāraṇā;

Parivāso mānattatthāya, mūlāyapaṭikassanā niggahatthāya;

Mānattaṃ abbhānatthāya, visuddhatthāya abbhānaṃ.

อุโบสถมีเพื่อความสามัคคี, ปวารณามีเพื่อความบริสุทธิ์, ปริวาสมีเพื่อมานัต, การชักเข้าหาอาบัติเดิมมีเพื่อการข่ม, มานัตมีเพื่ออัพภาน, อัพภานมีเพื่อความบริสุทธิ์

Chandā [Pg.284] dosā bhayā mohā, there ca paribhāsati;

Kāyassa bhedā duppañño, khato upahatindriyo;

Nirayaṃ gacchati dummedho, na ca sikkhāya gāravo.

ภิกษุผู้มีปัญญาทราม มีอินทรีย์อันตนทำลายแล้ว ขุดตนเสียแล้ว มีปัญญาทราม ไม่เคารพในสิกขา บริภาษพระเถระทั้งหลายเพราะฉันทาคติ โทสาคติ ภยาคติ โมหาคติ, เธอย่อมเข้าถึงนรกเพราะกายแตก

Na ca āmisaṃ nissāya;

Na ca nissāya puggalaṃ;

Ubho ete vivajjetvā;

Yathādhammo tathā kare.

ไม่พึงอาศัยอามิส, และไม่พึงอาศัยบุคคล, พึงเว้นทั้งสองอย่างนั้นเสีย, ธรรมตั้งอยู่อย่างไร พึงทำอย่างนั้น

3. Codakassaattajhāpanaṃ

๓. การเผาตนของโจทก์

Kodhano upanāhī ca;

Caṇḍo ca paribhāsako;

Anāpattiyā āpattīti ropeti;

Tādiso codako jhāpeti attānaṃ.

โจทก์ผู้มักโกรธ ผูกโกรธ ดุร้าย และมักบริภาษ, กล่าวหาในความไม่มีอาบัติว่าเป็นอาบัติ, โจทก์เช่นนั้นย่อมเผาตน

Upakaṇṇakaṃ jappati jimhaṃ pekkhati;

Vītiharati kummaggaṃ paṭisevati;

Anāpattiyā āpattīti ropeti;

Tādiso codako jhāpeti attānaṃ.

กระซิบที่ข้างหู คอยเพ่งดูแต่ทางคด, ทำให้การตัดสินเสื่อมไป เสพทางที่ผิด, กล่าวหาในความไม่มีอาบัติว่าเป็นอาบัติ, โจทก์เช่นนั้นย่อมเผาตน

Akālena codeti abhūtena;

Pharusena anatthasaṃhitena;

Dosantaro codeti no mettācitto;

Anāpattiyā āpattīti ropeti;

Tādiso codako jhāpeti attānaṃ.

โจทก์โจทในกาลไม่สมควร ด้วยเรื่องไม่จริง, ด้วยคำหยาบ ด้วยคำไม่ประกอบด้วยประโยชน์, มีจิตคิดร้ายโจท ไม่มีเมตตาจิต, กล่าวหาในความไม่มีอาบัติว่าเป็นอาบัติ, โจทก์เช่นนั้นย่อมเผาตน

Dhammādhammaṃ na jānāti;

Dhammādhammassa akovido;

Anāpattiyā āpattīti ropeti;

Tādiso codako jhāpeti attānaṃ.

โจทก์ไม่รู้จักธรรมและอธรรม, ไม่ฉลาดในธรรมและอธรรม, กล่าวหาในความไม่มีอาบัติว่าเป็นอาบัติ, โจทก์เช่นนั้นย่อมเผาตน

Vinayāvinayaṃ na jānāti;

Vinayāvinayassa akovido;

Anāpattiyā āpattīti ropeti;

Tādiso codako jhāpeti attānaṃ.

โจทก์ไม่รู้จักวินัยและอวินัย, ไม่ฉลาดในวินัยและอวินัย, กล่าวหาในความไม่มีอาบัติว่าเป็นอาบัติ, โจทก์เช่นนั้นย่อมเผาตน

Bhāsitābhāsitaṃ [Pg.285] na jānāti;

Bhāsitābhāsitassa akovido;

Anāpattiyā āpattīti ropeti;

Tādiso codako jhāpeti attānaṃ.

โจทก์ไม่รู้จักคำที่ตรัสแล้วและคำที่มิได้ตรัส, ไม่ฉลาดในคำที่ตรัสแล้วและคำที่มิได้ตรัส, กล่าวหาในความไม่มีอาบัติว่าเป็นอาบัติ, โจทก์เช่นนั้นย่อมเผาตน

Āciṇṇānāciṇṇaṃ na jānāti;

Āciṇṇānāciṇṇassa akovido;

Anāpattiyā āpattīti ropeti;

Tādiso codako jhāpeti attānaṃ.

โจทก์ไม่รู้จักข้อที่ทรงประพฤติแล้วและข้อที่มิได้ทรงประพฤติ, ไม่ฉลาดในข้อที่ทรงประพฤติแล้วและข้อที่มิได้ทรงประพฤติ, กล่าวหาในความไม่มีอาบัติว่าเป็นอาบัติ, โจทก์เช่นนั้นย่อมเผาตน

Paññattāpaññattaṃ na jānāti;

Paññattāpaññattassa akovido;

Anāpattiyā āpattīti ropeti;

Tādiso codako jhāpeti attānaṃ.

โจทก์ไม่รู้จักข้อที่ทรงบัญญัติแล้วและข้อที่มิได้ทรงบัญญัติ, ไม่ฉลาดในข้อที่ทรงบัญญัติแล้วและข้อที่มิได้ทรงบัญญัติ, กล่าวหาในความไม่มีอาบัติว่าเป็นอาบัติ, โจทก์เช่นนั้นย่อมเผาตน

Āpattānāpattiṃ na jānāti;

Āpattānāpattiyā akovido;

Anāpattiyā āpattīti ropeti;

Tādiso codako jhāpeti attānaṃ.

โจทก์ไม่รู้จักอาบัติและมิใช่อาบัติ, ไม่ฉลาดในอาบัติและมิใช่อาบัติ, กล่าวหาในความไม่มีอาบัติว่าเป็นอาบัติ, โจทก์เช่นนั้นย่อมเผาตน

Lahukagarukaṃ na jānāti;

Lahukagarukassa akovido;

Anāpattiyā āpattīti ropeti;

Tādiso codako jhāpeti attānaṃ.

โจทก์ไม่รู้จักอาบัติเบาและอาบัติหนัก, ไม่ฉลาดในอาบัติเบาและอาบัติหนัก, กล่าวหาในความไม่มีอาบัติว่าเป็นอาบัติ, โจทก์เช่นนั้นย่อมเผาตน

Sāvasesānavasesaṃ na jānāti;

Sāvasesānavasesassa akovido;

Anāpattiyā āpattīti ropeti;

Tādiso codako jhāpeti attānaṃ.

โจทก์ไม่รู้จักอาบัติมีส่วนเหลือและอาบัติไม่มีส่วนเหลือ, ไม่ฉลาดในอาบัติมีส่วนเหลือและอาบัติไม่มีส่วนเหลือ, กล่าวหาในความไม่มีอาบัติว่าเป็นอาบัติ, โจทก์เช่นนั้นย่อมเผาตน

Duṭṭhullāduṭṭhullaṃ na jānāti;

Duṭṭhullāduṭṭhullassa akovido;

Anāpattiyā āpattīti ropeti;

Tādiso codako jhāpeti attānaṃ.

โจทก์ไม่รู้จักอาบัติชั่วหยาบและอาบัติไม่ชั่วหยาบ, ไม่ฉลาดในอาบัติชั่วหยาบและอาบัติไม่ชั่วหยาบ, กล่าวหาในความไม่มีอาบัติว่าเป็นอาบัติ, โจทก์เช่นนั้นย่อมเผาตน

Pubbāparaṃ [Pg.286] na jānāti;

Pubbāparassa akovido;

Anāpattiyā āpattīti ropeti;

Tādiso codako jhāpeti attānaṃ.

โจทก์ไม่รู้จักเบื้องต้นและเบื้องปลาย, ไม่ฉลาดในเบื้องต้นและเบื้องปลาย, กล่าวหาในความไม่มีอาบัติว่าเป็นอาบัติ, โจทก์เช่นนั้นย่อมเผาตน

Anusandhivacanapathaṃ na jānāti;

Anusandhivacanapathassa akovido;

Anāpattiyā āpattīti ropeti;

Tādiso codako jhāpeti attānanti.

โจทก์ไม่รู้จักลำดับคำที่ต่อเนื่องกัน, ไม่ฉลาดในลำดับคำที่ต่อเนื่องกัน, กล่าวหาในความไม่มีอาบัติว่าเป็นอาบัติ, โจทก์เช่นนั้นย่อมเผาตน

Codanākaṇḍaṃ niṭṭhitaṃ.

โจทนากัณฑ์ จบ

Tassuddānaṃ –

อุทานของโจทนากัณฑ์นั้น

Codanā anuvijjā ca, ādi mūlenuposatho;

Gati codanakaṇḍamhi, sāsanaṃ patiṭṭhāpayanti.

การโจทนา, การสอบสวน, เบื้องต้น, มูล, อุโบสถ, และคติ (ของโจทก์) ในโจทนากัณฑ์นี้ ย่อมประดิษฐานพระศาสนา

Cūḷasaṅgāmo

จูฬสังคาม

1. Anuvijjakassapaṭipatti

๑. ข้อปฏิบัติของพระวินัยธร

365. Saṅgāmāvacare [Pg.287] bhikkhunā saṅghaṃ upasaṅkamantena nīcacittena saṅgho upasaṅkamitabbo rajoharaṇasamena cittena; āsanakusalena bhavitabbaṃ nisajjakusalena; there bhikkhū anupakhajjantena, nave bhikkhū āsanena appaṭibāhantena, yathāpatirūpe āsane nisīditabbaṃ; anānākathikena bhavitabbaṃ atiracchānakathikena; sāmaṃ vā dhammo bhāsitabbo paro vā ajjhesitabbo ariyo vā tuṇhībhāvo nātimaññitabbo.

๓๖๕. ภิกษุผู้เข้าสู่สงคราม (ที่ประชุมสงฆ์) เมื่อจะเข้าเฝ้าสงฆ์ พึงมีจิตถ่อมตน มีจิตเสมอด้วยผ้าเช็ดธุลีเข้าเฝ้าสงฆ์ พึงเป็นผู้ฉลาดในอาสนะ ฉลาดในการนั่ง ไม่พึงกระทบกระทั่งพระเถระ ไม่พึงกีดกันพระนวกะด้วยอาสนะ พึงนั่งในอาสนะตามสมควร พึงเป็นผู้ไม่พูดเรื่องต่างๆ ที่ไม่มีประโยชน์ ไม่พูดติรัจฉานกถา พึงกล่าวธรรมด้วยตนเอง หรือพึงอาราธนาผู้อื่น หรือไม่พึงดูหมิ่นความเป็นผู้นิ่งอย่างประเสริฐ

Saṅghena anumatena puggalena anuvijjakena anuvijjitukāmena na upajjhāyo pucchitabbo, na ācariyo pucchitabbo, na saddhivihāriko pucchitabbo, na antevāsiko pucchitabbo, na samānupajjhāyako pucchitabbo, na samānācariyako pucchitabbo, na jāti pucchitabbā, na nāmaṃ pucchitabbaṃ, na gottaṃ pucchitabbaṃ, na āgamo pucchitabbo, na kulapadeso pucchitabbo, na jātibhūmi pucchitabbā. Taṃ kiṃ kāraṇā? Atrassa pemaṃ vā doso vā. Peme vā sati dose vā, chandāpi gaccheyya dosāpi gaccheyya mohāpi gaccheyya bhayāpi gaccheyya.

บุคคลผู้สอบสวนอันสงฆ์สมมติแล้ว ผู้ใคร่จะสอบสวน ไม่พึงสอบถามถึงอุปัชฌาย์ ไม่พึงสอบถามถึงอาจารย์ ไม่พึงสอบถามถึงสัทธิวิหาริก ไม่พึงสอบถามถึงอันเตวาสิก ไม่พึงสอบถามถึงผู้มีอุปัชฌาย์ร่วมกัน ไม่พึงสอบถามถึงผู้มีอาจารย์ร่วมกัน ไม่พึงสอบถามถึงชาติ ไม่พึงสอบถามถึงชื่อ ไม่พึงสอบถามถึงโคตร ไม่พึงสอบถามถึงอาคม ไม่พึงสอบถามถึงสกุลประเทศ ไม่พึงสอบถามถึงชาติภูมิ ข้อนั้นเพราะเหตุไร เพราะในบุคคลนั้นพึงมีความรักหรือความชัง เมื่อมีความรักหรือความชัง ก็พึงถึงฉันทาคติบ้าง พึงถึงโทสาคติบ้าง พึงถึงโมหาคติบ้าง พึงถึงภยาคติบ้าง

Saṅghena anumatena puggalena anuvijjakena anuvijjitukāmena saṅghagarukena bhavitabbaṃ no puggalagarukena, saddhammagarukena bhavitabbaṃ no āmisagarukena, atthavasikena bhavitabbaṃ no parisakappikena, kālena anuvijjitabbaṃ no akālena, bhūtena anuvijjitabbaṃ no abhūtena, saṇhena anuvijjitabbaṃ no pharusena, atthasaṃhitena anuvijjitabbaṃ no anatthasaṃhitena, mettācittena anuvijjitabbaṃ no dosantarena, na upakaṇṇakajappinā bhavitabbaṃ, na jimhaṃ pekkhitabbaṃ, na akkhi nikhaṇitabbaṃ, na bhamukaṃ ukkhipitabbaṃ, na sīsaṃ ukkhipitabbaṃ, na hatthavikāro kātabbo, na hatthamuddā dassetabbā.

บุคคลผู้สอบสวนอันสงฆ์สมมติแล้ว ผู้ใคร่จะสอบสวน พึงเป็นผู้เคารพในสงฆ์ ไม่พึงเป็นผู้เคารพในบุคคล พึงเป็นผู้เคารพในสัทธรรม ไม่พึงเป็นผู้เคารพในอามิส พึงเป็นผู้ถือเอาเนื้อความเป็นใหญ่ ไม่พึงเป็นผู้คล้อยตามบริษัท พึงสอบสวนในกาล ไม่พึงสอบสวนในอกาล พึงสอบสวนด้วยเรื่องจริง ไม่พึงสอบสวนด้วยเรื่องไม่จริง พึงสอบสวนด้วยคำอ่อนโยน ไม่พึงสอบสวนด้วยคำหยาบคาย พึงสอบสวนด้วยคำประกอบด้วยประโยชน์ ไม่พึงสอบสวนด้วยคำไม่ประกอบด้วยประโยชน์ พึงสอบสวนด้วยเมตตาจิต ไม่พึงสอบสวนด้วยมีโทษเป็นภายใน ไม่พึงเป็นผู้กระซิบที่ข้างหู ไม่พึงแลดูด้วยอาการคด ไม่พึงหลิ่วตา ไม่พึงเลิกคิ้ว ไม่พึงสั่นศีรษะ ไม่พึงทำอาการทางมือ ไม่พึงแสดงเครื่องหมายทางมือ

Āsanakusalena bhavitabbaṃ nisajjakusalena, yugamattaṃ pekkhantena atthaṃ anuvidhiyantena sake āsane nisīditabbaṃ, na ca āsanā vuṭṭhātabbaṃ[Pg.288], na vītihātabbaṃ, na kummaggo sevitabbo, na bāhāvikkhepakaṃ bhaṇitabbaṃ, aturitena bhavitabbaṃ asāhasikena, acaṇḍikatena bhavitabbaṃ vacanakkhame, mettācittena bhavitabbaṃ hitānukampinā, kāruṇikena bhavitabbaṃ hitaparisakkinā, asamphappalāpinā bhavitabbaṃ pariyantabhāṇinā, averavasikena bhavitabbaṃ anasuruttena, attā pariggahetabbo, paro pariggahetabbo, codako pariggahetabbo, cuditako pariggahetabbo, adhammacodako pariggahetabbo, adhammacuditako pariggahetabbo, dhammacodako pariggahetabbo, dhammacuditako pariggahetabbo, vuttaṃ ahāpentena avuttaṃ apakāsentena otiṇṇāni padabyañjanāni sādhukaṃ pariggahetvā paro paṭipucchitvā yathā paṭiññāya kāretabbo, mando hāsetabbo, bhīrū assāsetabbo, caṇḍo nisedhetabbo, asuci vibhāvetabbo, ujumaddavena na chandāgatiṃ gantabbaṃ, na dosāgatiṃ gantabbaṃ, na mohāgatiṃ gantabbaṃ, na bhayāgatiṃ gantabbaṃ, majjhattena bhavitabbaṃ dhammesu ca puggalesu ca. Evañca pana anuvijjako anuvijjamāno satthu ceva sāsanakaro hoti, viññūnañca sabrahmacārīnaṃ piyo ca hoti manāpo ca garu ca bhāvanīyo ca.

พึงเป็นผู้ฉลาดในอาสนะ ฉลาดในการนั่ง พึงเป็นผู้แลดูชั่วแอก พิจารณาเนื้อความ นั่งในอาสนะของตน และไม่พึงลุกจากอาสนะ ไม่พึงทำให้การวินิจฉัยเสื่อมเสีย ไม่พึงเสพทางที่ผิด ไม่พึงกล่าวคำโดยเหวี่ยงแขน พึงเป็นผู้ไม่รีบร้อน ไม่ผลีผลาม พึงเป็นผู้ไม่ดุร้าย อดทนต่อถ้อยคำ พึงเป็นผู้มีเมตตาจิต อนุเคราะห์ด้วยประโยชน์ พึงเป็นผู้มีความกรุณา แสวงหาประโยชน์ พึงเป็นผู้ไม่พูดเพ้อเจ้อ พูดมีขอบเขต พึงเป็นผู้ไม่ตกอยู่ในอำนาจของคนที่เป็นเวร ไม่กล่าววาจาที่ไม่น่าฟัง พึงพิจารณาตน พึงพิจารณาผู้อื่น พึงพิจารณาโจทก์ พึงพิจารณาจำเลย พึงพิจารณาโจทก์ผู้โจทก์โดยอธรรม พึงพิจารณาจำเลยผู้ถูกโจทก์โดยอธรรม พึงพิจารณาโจทก์ผู้โจทก์โดยธรรม พึงพิจารณาจำเลยผู้ถูกโจทก์โดยธรรม ไม่ทำคำที่กล่าวแล้วให้เสื่อมเสีย ไม่เปิดเผยคำที่ยังไม่ได้กล่าว รับเอาบทและพยัญชนะที่ลงสู่ที่ประชุมสงฆ์ไว้ให้ดีแล้ว สอบถามผู้อื่นแล้ว พึงให้เป็นไปตามปฏิญญา พึงทำให้คนเขลาเบิกบาน พึงปลอบโยนคนขลาด พึงห้ามคนดุร้าย พึงประกาศคนไม่สะอาด พึงปฏิบัติต่อคนตรงด้วยความอ่อนโยน ไม่พึงถึงฉันทาคติ ไม่พึงถึงโทสาคติ ไม่พึงถึงโมหาคติ ไม่พึงถึงภยาคติ พึงเป็นผู้เที่ยงธรรมในธรรมทั้งหลายและในบุคคลทั้งหลาย ก็แหละ ภิกษุผู้สอบสวน เมื่อสอบสวนอยู่อย่างนี้แล ชื่อว่าเป็นผู้ทำตามคำสอนของพระศาสดาด้วย และย่อมเป็นที่รัก ที่พอใจ เป็นที่เคารพ และเป็นที่ยกย่องของเพื่อนสพรหมจารีผู้เป็นวิญญูชนทั้งหลายด้วย

366. Suttaṃ saṃsandanatthāya, opammaṃ nidassanatthāya, attho viññāpanatthāya, paṭipucchā ṭhapanatthāya, okāsakammaṃ codanatthāya, codanā sāraṇatthāya, sāraṇā savacanīyatthāya, savacanīyaṃ palibodhatthāya, palibodho vinicchayatthāya, vinicchayo santīraṇatthāya, santīraṇaṃ ṭhānāṭhānagamanatthāya, ṭhānāṭhānagamanaṃ dummaṅkūnaṃ puggalānaṃ niggahatthāya, pesalānaṃ bhikkhūnaṃ sampaggahatthāya, saṅgho sampariggahasampaṭicchanatthāya, saṅghena anumatā puggalā paccekaṭṭhāyino avisaṃvādakaṭṭhāyino.

๓๖๖. พระสูตรมีเพื่อการสอบเทียบ อุปมามีเพื่อการแสดงให้เห็น เนื้อความมีเพื่อการทำให้เข้าใจ การซักถามมีเพื่อการตั้งไว้ การขอโอกาสมีเพื่อการโจทนา การโจทนามีเพื่อการเตือนให้ระลึก การเตือนให้ระลึกมีเพื่อการทำให้มีถ้อยคำที่พึงกล่าวได้ การทำให้มีถ้อยคำที่พึงกล่าวได้มีเพื่อการผูกมัด การผูกมัดมีเพื่อการวินิจฉัย การวินิจฉัยมีเพื่อการไต่สวน การไต่สวนมีเพื่อการรู้ฐานะและอฐานะ การรู้ฐานะและอฐานะมีเพื่อการข่มบุคคลผู้ไม่มีศีลเป็นที่น่ารังเกียจ และเพื่อการสงเคราะห์ภิกษุทั้งหลายผู้มีศีลเป็นที่รัก สงฆ์มีเพื่อการรับรองและยอมรับการวินิจฉัย บุคคลทั้งหลายที่สงฆ์สมมติแล้ว ย่อมดำรงอยู่ในฐานะเป็นใหญ่เฉพาะตน ย่อมดำรงอยู่ในฐานะผู้มีถ้อยคำไม่ผิดพลาด

Vinayo saṃvaratthāya, saṃvaro avippaṭisāratthāya, avippaṭisāro pāmujjatthāya, pāmujjaṃ pītatthāya, pīti passaddhatthāya, passaddhi sukhatthāya, sukhaṃ samādhatthāya, samādhi yathābhūtañāṇadassanatthāya, yathābhūtañāṇadassanaṃ nibbidatthāya, nibbidā virāgatthāya, virāgo vimuttatthāya, vimutti vimuttiñāṇadassanatthāya, vimuttiñāṇadassanaṃ anupādāparinibbānatthāya. Etadatthā [Pg.289] kathā, etadatthā mantanā, etadatthā upanisā, etadatthaṃ sotāvadhānaṃ – yadidaṃ anupādācittassa vimokkhoti.

พระวินัยมีเพื่อความสำรวม ความสำรวมมีเพื่อความไม่เดือดร้อนใจ ความไม่เดือดร้อนใจมีเพื่อความปราโมทย์ ความปราโมทย์มีเพื่อปีติ ปีติมีเพื่อความสงบ ความสงบมีเพื่อสุข สุขมีเพื่อสมาธิ สมาธิมีเพื่อยถาภูตญาณทัสสนะ ยถาภูตญาณทัสสนะมีเพื่อนิพพิทา นิพพิทามีเพื่อวิราคะ วิราคะมีเพื่อวิมุตติ วิมุตติมีเพื่อวิมุตติญาณทัสสนะ วิมุตติญาณทัสสนะมีเพื่ออนุปาทาปรินิพพาน พระธรรมเทศนามีประโยชน์อย่างนี้ การปรึกษามีประโยชน์อย่างนี้ อุปนิสัยมีประโยชน์อย่างนี้ การตั้งใจฟังมีประโยชน์อย่างนี้ กล่าวคือ ความหลุดพ้นแห่งจิตเพราะไม่ยึดมั่น

367.

๓๖๗.

Anuyogavattaṃ nisāmaya, kusalena buddhimatā kataṃ;

Suvuttaṃ sikkhāpadānulomikaṃ, gatiṃ na nāsento samparāyikaṃ.

เธอจงฟังวัตรปฏิบัติในการสอบสวน อันพระพุทธเจ้าผู้ทรงฉลาด มีพระปัญญา ทรงกระทำไว้แล้ว ตรัสไว้ดีแล้ว อันอนุโลมแก่สิกขาบททั้งหลาย ไม่ทำคติในสัมปรายภพให้พินาศ

Vatthuṃ vipattiṃ āpattiṃ, nidānaṃ ākāraakovido;

Pubbāparaṃ na jānāti, katākataṃ samena ca.

ภิกษุใดไม่รู้วัตถุ วิบัติ อาบัติ นิทาน ไม่ฉลาดในอาการ ไม่รู้เบื้องหน้าเบื้องหลัง และไม่รู้สิ่งที่ทำแล้วและยังมิได้ทำโดยสม่ำเสมอ

Kammañca adhikaraṇañca, samathe cāpi akovido;

Ratto duṭṭho ca mūḷho ca, bhayā mohā ca gacchati.

ทั้งไม่รู้กรรมและอธิกรณ์ และไม่ฉลาดในสมถะทั้งหลาย เป็นผู้กำหนัดแล้ว ประทุษร้ายแล้ว และหลงแล้ว ย่อมถึงภยาคติและโมหาคติ

Na ca saññattikusalo, nijjhattiyā ca akovido;

Laddhapakkho ahiriko, kaṇhakammo anādaro;

Sa ve tādisako bhikkhu, appaṭikkhoti vuccati.

ทั้งไม่ฉลาดในการทำให้เข้าใจ และไม่ฉลาดในการตัดสิน ได้พรรคพวกแล้ว ไม่มีความละอาย มีกรรมดำ ไม่มีความเคารพ ภิกษุผู้เป็นเช่นนั้นแล ท่านเรียกว่า เป็นบุคคลที่ไม่ควรพิจารณา

Vatthuṃ vipattiṃ āpattiṃ, nidānaṃ ākārakovido;

Pubbāparañca jānāti, katākataṃ samena ca.

ภิกษุใดรู้วัตถุ วิบัติ อาบัติ นิทาน ฉลาดในอาการ รู้เบื้องหน้าเบื้องหลัง และรู้สิ่งที่ทำแล้วและยังมิได้ทำโดยสม่ำเสมอ

Kammañca adhikaraṇañca, samathe cāpi kovido;

Aratto aduṭṭho amūḷho, bhayā mohā na gacchati.

ทั้งรู้กรรมและอธิกรณ์ และฉลาดในสมถะทั้งหลาย เป็นผู้ไม่กำหนัดแล้ว ไม่ประทุษร้ายแล้ว ไม่หลงแล้ว ย่อมไม่ถึงภยาคติและโมหาคติ

Saññattiyā ca kusalo, nijjhattiyā ca kovido;

Laddhapakkho hirimano, sukkakammo sagāravo;

Sa ve tādisako bhikkhu, sappaṭikkhoti vuccatīti.

ทั้งฉลาดในการทำให้เข้าใจ และฉลาดในการตัดสิน ได้พรรคพวกแล้ว มีใจละอาย มีกรรมขาว มีความเคารพ ภิกษุผู้เป็นเช่นนั้นแล ท่านเรียกว่า เป็นบุคคลที่ควรพิจารณา

Cūḷasaṅgāmo niṭṭhito.

จูฬสังคามะ จบแล้ว

Tassuddānaṃ –

อุทานคาถาในจุฬสังคามนั้น

Nīcacittena puccheyya, garu saṅghe na puggale;

Suttaṃ saṃsandanatthāya, vinayānuggahena ca;

Uddānaṃ cūḷasaṅgāme, ekuddeso idaṃ katanti.

พึงมีจิตอ่อนน้อม ไม่พึงสอบถาม พึงเคารพในสงฆ์ ไม่พึงเคารพในบุคคล พระสูตรตรัสไว้เพื่อเทียบเคียง และเพื่ออนุเคราะห์พระวินัย นี้เป็นอุทานคาถาหมวดหนึ่งที่ทรงทำไว้ในจุฬสังคาม

Mahāsaṅgāmo

มหาสังคาม

1. Voharantena jānitabbādi

๑. สิ่งที่ภิกษุผู้กำลังตัดสินความพึงทราบ เป็นต้น

368. Saṅgāmāvacare [Pg.290] bhikkhunā saṅghe voharantena vatthu jānitabbaṃ, vipatti jānitabbā, āpatti jānitabbā, nidānaṃ jānitabbaṃ, ākāro jānitabbo, pubbāparaṃ jānitabbaṃ, katākataṃ jānitabbaṃ, kammaṃ jānitabbaṃ, adhikaraṇaṃ jānitabbaṃ, samatho jānitabbo, na chandāgati gantabbā, na dosāgati gantabbā, na mohāgati gantabbā, na bhayāgati gantabbā, saññāpanīye ṭhāne saññāpetabbaṃ, nijjhāpanīye ṭhāne nijjhāpetabbaṃ, pekkhanīye ṭhāne pekkhitabbaṃ, pasādanīye ṭhāne pasādetabbaṃ, laddhapakkhomhīti parapakkho nāvajānitabbo, bahussutomhīti appassuto nāvajānitabbo, therataromhīti navakataro nāvajānitabbo, asampattaṃ na byāhātabbaṃ, sampattaṃ dhammato vinayato na parihāpetabbaṃ, yena dhammena yena vinayena yena satthusāsanena taṃ adhikaraṇaṃ vūpasammati, tathā taṃ adhikaraṇaṃ vūpasametabbaṃ.

๓๖๘. ภิกษุผู้เข้าสู่สังคาม (ที่ประชุมสงฆ์) ผู้กำลังตัดสินความในสงฆ์ พึงทราบวัตถุ พึงทราบวิบัติ พึงทราบอาบัติ พึงทราบนิทาน พึงทราบอาการ พึงทราบเบื้องหน้าเบื้องหลัง พึงทราบสิ่งที่ทำแล้วและยังมิได้ทำ พึงทราบกรรม พึงทราบอธิกรณ์ พึงทราบสมถะ, ไม่พึงถึงฉันทาคติ ไม่พึงถึงโทสาคติ ไม่พึงถึงโมหาคติ ไม่พึงถึงภยาคติ, ในฐานะที่พึงให้รู้ พึงให้รู้ ในฐานะที่พึงให้เพ่งพินิจ พึงให้เพ่งพินิจ ในฐานะที่พึงเหลียวแล พึงเหลียวแล ในฐานะที่พึงให้เลื่อมใส พึงให้เลื่อมใส, ไม่พึงดูหมิ่นฝ่ายอื่นโดยคิดว่า 'เราได้พรรคพวกแล้ว' ไม่พึงดูหมิ่นผู้มีการสดับน้อยโดยคิดว่า 'เราเป็นพหูสูต' ไม่พึงดูหมิ่นภิกษุผู้ใหม่กว่าโดยคิดว่า 'เราเป็นเถระกว่า', ไม่พึงกล่าวอธิกรณ์ที่ยังมาไม่ถึง ไม่พึงทำอธิกรณ์ที่มาถึงแล้วให้เสื่อมจากธรรม จากวินัย, อธิกรณ์นั้นย่อมระงับได้ด้วยธรรมใด ด้วยวินัยใด ด้วยศาสนธรรมของพระศาสดาใด พึงระงับอธิกรณ์นั้นด้วยธรรม วินัย และศาสนธรรมของพระศาสดานั้น

369. Vatthu jānitabbanti aṭṭhapārājikānaṃ vatthu jānitabbaṃ, tevīsasaṅghādisesānaṃ vatthu jānitabbaṃ, dveaniyatānaṃ vatthu jānitabbaṃ, dvecattārīsanissaggiyānaṃ vatthu jānitabbaṃ, aṭṭhāsītisatapācittiyānaṃ vatthu jānitabbaṃ, dvādasapāṭidesanīyānaṃ vatthu jānitabbaṃ, dukkaṭānaṃ vatthu jānitabbaṃ, dubbhāsitānaṃ vatthu jānitabbaṃ.

๓๖๙. คำว่า 'พึงทราบวัตถุ' คือ พึงทราบวัตถุแห่งปาราชิก ๘ สิกขาบท, พึงทราบวัตถุแห่งสังฆาทิเสส ๒๓ สิกขาบท, พึงทราบวัตถุแห่งอนิยต ๒ สิกขาบท, พึงทราบวัตถุแห่งนิสสัคคิยะ ๔๒ สิกขาบท, พึงทราบวัตถุแห่งปาจิตตีย์ ๑๘๘ สิกขาบท, พึงทราบวัตถุแห่งปาฏิเทสนียะ ๑๒ สิกขาบท, พึงทราบวัตถุแห่งทุกกฏ, พึงทราบวัตถุแห่งทุพภาสิต

370. Vipatti jānitabbāti sīlavipatti jānitabbā, ācāravipatti jānitabbā, diṭṭhivipatti jānitabbā, ājīvavipatti jānitabbā.

๓๗๐. คำว่า 'พึงทราบวิบัติ' คือ พึงทราบสีลวิบัติ พึงทราบอาจารวิบัติ พึงทราบทิฏฐิวิบัติ พึงทราบอาชีววิบัติ

371. Āpatti jānitabbāti pārājikāpatti jānitabbā, saṅghādisesāpatti jānitabbā, thullaccayāpatti jānitabbā, pācittiyāpatti jānitabbā, pāṭidesanīyāpatti jānitabbā, dukkaṭāpatti jānitabbā, dubbhāsitāpatti jānitabbā.

๓๗๑. คำว่า 'พึงทราบอาบัติ' คือ พึงทราบอาบัติปาราชิก พึงทราบอาบัติสังฆาทิเสส พึงทราบอาบัติถุลลัจจัย พึงทราบอาบัติปาจิตตีย์ พึงทราบอาบัติปาฏิเทสนียะ พึงทราบอาบัติทุกกฏ พึงทราบอาบัติทุพภาสิต

372. Nidānaṃ [Pg.291] jānitabbanti aṭṭhapārājikānaṃ nidānaṃ jānitabbaṃ, tevīsasaṅghādisesānaṃ nidānaṃ jānitabbaṃ, dveaniyatānaṃ nidānaṃ jānitabbaṃ, dvecattārīsanissaggiyānaṃ nidānaṃ jānitabbaṃ, aṭṭhāsītisatapācittiyānaṃ nidānaṃ jānitabbaṃ, dvādasapāṭidesanīyānaṃ nidānaṃ jānitabbaṃ, dukkaṭānaṃ nidānaṃ jānitabbaṃ, dubbhāsitānaṃ nidānaṃ jānitabbaṃ.

๓๗๒. คำว่า 'พึงทราบนิทาน' คือ พึงทราบนิทานแห่งปาราชิก ๘ สิกขาบท, พึงทราบนิทานแห่งสังฆาทิเสส ๒๓ สิกขาบท, พึงทราบนิทานแห่งอนิยต ๒ สิกขาบท, พึงทราบนิทานแห่งนิสสัคคิยะ ๔๒ สิกขาบท, พึงทราบนิทานแห่งปาจิตตีย์ ๑๘๘ สิกขาบท, พึงทราบนิทานแห่งปาฏิเทสนียะ ๑๒ สิกขาบท, พึงทราบนิทานแห่งทุกกฏ, พึงทราบนิทานแห่งทุพภาสิต

373. Ākāro jānitabboti saṅgho ākārato jānitabbo, gaṇo ākārato jānitabbo, puggalo ākārato jānitabbo, codako ākārato jānitabbo, cuditako ākārato jānitabbo. Saṅgho ākārato jānitabboti paṭibalo nu kho ayaṃ saṅgho imaṃ adhikaraṇaṃ vūpasametuṃ dhammena vinayena satthusāsanena udāhu noti, evaṃ saṅgho ākārato jānitabbo. Gaṇo ākārato jānitabboti paṭibalo nu kho ayaṃ gaṇo imaṃ adhikaraṇaṃ vūpasametuṃ dhammena vinayena satthusāsanena udāhu noti, evaṃ gaṇo ākārato jānitabbo. Puggalo ākārato jānitabboti paṭibalo nu kho ayaṃ puggalo imaṃ adhikaraṇaṃ vūpasametuṃ dhammena vinayena satthusāsanena udāhu noti, evaṃ puggalo ākārato jānitabbo. Codako ākārato jānitabboti kacci nu kho ayamāyasmā pañcasu dhammesu patiṭṭhāya paraṃ codeti udāhu noti, evaṃ codako ākārato jānitabbo. Cuditako ākārato jānitabboti kacci nu kho ayamāyasmā dvīsu dhammesu patiṭṭhito sacce ca akuppe ca udāhu noti, evaṃ cuditako ākārato jānitabbo.

๓๗๓. คำว่า 'พึงทราบอาการ' คือ พึงทราบสงฆ์โดยอาการ พึงทราบคณะโดยอาการ พึงทราบบุคคลโดยอาการ พึงทราบโจทก์โดยอาการ พึงทราบจำเลยโดยอาการ. คำว่า 'พึงทราบสงฆ์โดยอาการ' คือ พึงทราบสงฆ์โดยอาการอย่างนี้ว่า 'สงฆ์หมู่นี้สามารถที่จะระงับอธิกรณ์นี้โดยธรรม โดยวินัย โดยศาสนธรรมของพระศาสดาได้หรือไม่หนอ'. คำว่า 'พึงทราบคณะโดยอาการ' คือ พึงทราบคณะโดยอาการอย่างนี้ว่า 'คณะนี้สามารถที่จะระงับอธิกรณ์นี้โดยธรรม โดยวินัย โดยศาสนธรรมของพระศาสดาได้หรือไม่หนอ'. คำว่า 'พึงทราบบุคคลโดยอาการ' คือ พึงทราบบุคคลโดยอาการอย่างนี้ว่า 'บุคคลนี้สามารถที่จะระงับอธิกรณ์นี้โดยธรรม โดยวินัย โดยศาสนธรรมของพระศาสดาได้หรือไม่หนอ'. คำว่า 'พึงทราบโจทก์โดยอาการ' คือ พึงทราบโจทก์โดยอาการอย่างนี้ว่า 'ท่านผู้นี้ตั้งอยู่ในธรรม ๕ ประการแล้วโจทผู้อื่นหรือไม่หนอ'. คำว่า 'พึงทราบจำเลยโดยอาการ' คือ พึงทราบจำเลยโดยอาการอย่างนี้ว่า 'ท่านผู้นี้ตั้งอยู่ในธรรม ๒ ประการ คือ สัจจะและความไม่โกรธ หรือไม่หนอ'

374. Pubbāparaṃ jānitabbanti kacci nu kho ayamāyasmā vatthuto vā vatthuṃ saṅkamati, vipattito vā vipattiṃ saṅkamati, āpattito vā āpattiṃ saṅkamati, avajānitvā vā paṭijānāti, paṭijānitvā vā avajānāti, aññena vā aññaṃ paṭicarati, udāhu noti, evaṃ pubbāparaṃ jānitabbaṃ.

๓๗๔. คำว่า 'พึงทราบเบื้องหน้าเบื้องหลัง' คือ พึงทราบเบื้องหน้าเบื้องหลังอย่างนี้ว่า 'ท่านผู้นี้ก้าวล่วงจากวัตถุไปสู่วัตถุอื่น, หรือก้าวล่วงจากวิบัติไปสู่วิบัติอื่น, หรือก้าวล่วงจากอาบัติไปสู่อาบัติอื่น, หรือปฏิเสธแล้วรับสารภาพ, หรือรับสารภาพแล้วปฏิเสธ, หรือกลบเกลื่อนเรื่องหนึ่งด้วยอีกเรื่องหนึ่ง หรือไม่หนอ'

375. Katākataṃ jānitabbanti methunadhammo jānitabbo, methunadhammassa anulomaṃ jānitabbaṃ, methunadhammassa pubbabhāgo jānitabbo. Methunadhammo jānitabboti dvayaṃdvayasamāpatti jānitabbā. Methunadhammassa anulomaṃ [Pg.292] jānitabbanti bhikkhu attano mukhena parassa aṅgajātaṃ gaṇhāti. Methunadhammassa pubbabhāgo jānitabboti vaṇṇāvaṇṇo, kāyasaṃsaggo, duṭṭhullavācā, attakāmapāricariyā, vacanamanuppadānaṃ.

๓๗๕. คำว่า 'พึงทราบสิ่งที่ทำแล้วและยังมิได้ทำ' คือ พึงทราบเมถุนธรรม, พึงทราบสิ่งที่อนุโลมแก่เมถุนธรรม, พึงทราบปุพพภาคแห่งเมถุนธรรม. คำว่า 'พึงทราบเมถุนธรรม' คือ พึงทราบทวยังทวยสมาบัติ. คำว่า 'พึงทราบสิ่งที่อนุโลมแก่เมถุนธรรม' คือ ภิกษุใช้ปากของตนอมองค์กำเนิดของผู้อื่น. คำว่า 'พึงทราบปุพพภาคแห่งเมถุนธรรม' คือ วัณณาวรรณะ, กายสังสัคคะ, ทุฏฐุลลวาจา, อัตตกามปาริจริยา, วจนมนุปปทานัง

376. Kammaṃ jānitabbanti soḷasakammāni jānitabbāni – cattāri apalokanakammāni jānitabbāni, cattāri ñattikammāni jānitabbāni, cattāri ñattidutiyakammāni jānitabbāni, cattāri ñatticatutthakammāni jānitabbāni.

๓๗๖. คำว่า 'พึงทราบกรรม' คือ พึงทราบกรรม ๑๖ อย่าง คือ พึงทราบอปโลกนกรรม ๔ อย่าง, พึงทราบญัตติกรรม ๔ อย่าง, พึงทราบญัตติทุติยกรรม ๔ อย่าง, พึงทราบญัตติจตุตถกรรม ๔ อย่าง

377. Adhikaraṇaṃ jānitabbanti cattāri adhikaraṇāni jānitabbāni – vivādādhikaraṇaṃ jānitabbaṃ, anuvādādhikaraṇaṃ jānitabbaṃ, āpattādhikaraṇaṃ jānitabbaṃ, kiccādhikaraṇaṃ jānitabbaṃ.

๓๗๗. คำว่า 'พึงทราบอธิกรณ์' คือ พึงทราบอธิกรณ์ ๔ อย่าง คือ พึงทราบวิวาทาธิกรณ์, พึงทราบอนุวาทาธิกรณ์, พึงทราบอาปัตตาธิกรณ์, พึงทราบกิจจาธิกรณ์

378. Samatho jānitabboti satta samathā jānitabbā – sammukhāvinayo jānitabbo, sativinayo jānitabbo, amūḷhavinayo jānitabbo, paṭiññātakaraṇaṃ jānitabbaṃ, yebhuyyasikā jānitabbā, tassapāpiyasikā jānitabbā, tiṇavatthārako jānitabbo.

๓๗๘. คำว่า สมถะอันบุคคลพึงรู้ ความว่า สมถะ 7 อย่างอันบุคคลพึงรู้ คือ สัมมุขาวินัยสมถะอันบุคคลพึงรู้, สติวินัยสมถะอันบุคคลพึงรู้, อมูฬหวินัยสมถะอันบุคคลพึงรู้, ปฏิญญาตกรณสมถะอันบุคคลพึงรู้, เยภุยยสิกาสมถะอันบุคคลพึงรู้, ตัสสปาปิยสิกาสมถะอันบุคคลพึงรู้, ติณวัตถารกสมถะอันบุคคลพึงรู้

2. Agatiagantabbo

๒. อคติที่ไม่พึงถึง

379. Na chandāgati gantabbāti chandāgatiṃ gacchanto kathaṃ chandāgatiṃ gacchati? Idhekacco – ‘‘ayaṃ me upajjhāyo vā ācariyo vā saddhivihāriko vā antevāsiko vā samānupajjhāyako vā samānācariyako vā sandiṭṭho vā sambhatto vā ñātisālohito vā’’ti, tassānukampāya tassānurakkhāya adhammaṃ dhammoti dīpeti, dhammaṃ adhammoti dīpeti, avinayaṃ vinayoti dīpeti, vinayaṃ avinayoti dīpeti, abhāsitaṃ alapitaṃ tathāgatena bhāsitaṃ lapitaṃ tathāgatenāti dīpeti, bhāsitaṃ lapitaṃ tathāgatena abhāsitaṃ alapitaṃ tathāgatenāti dīpeti, anāciṇṇaṃ tathāgatena āciṇṇaṃ tathāgatenāti dīpeti, āciṇṇaṃ tathāgatena anāciṇṇaṃ tathāgatenāti dīpeti, apaññattaṃ tathāgatena paññattaṃ tathāgatenāti dīpeti, paññattaṃ tathāgatena apaññattaṃ tathāgatenāti dīpeti, anāpattiṃ [Pg.293] āpattīti dīpeti, āpattiṃ anāpattīti dīpeti, lahukaṃ āpattiṃ garukā āpattīti dīpeti, garukaṃ āpattiṃ lahukā āpattīti dīpeti, sāvasesaṃ āpattiṃ anavasesā āpattīti dīpeti, anavasesaṃ āpattiṃ sāvasesā āpattīti dīpeti, duṭṭhullaṃ āpattiṃ aduṭṭhullā āpattīti dīpeti, aduṭṭhullaṃ āpattiṃ duṭṭhullā āpattīti dīpeti. Imehi aṭṭhārasahi vatthūhi chandāgatiṃ gacchanto bahujanāhitāya paṭipanno hoti bahujanāsukhāya bahuno janassa anatthāya ahitāya dukkhāya devamanussānaṃ. Imehi aṭṭhārasahi vatthūhi chandāgatiṃ gacchanto khataṃ upahataṃ attānaṃ pariharati, sāvajjo ca hoti sānuvajjo ca viññūnaṃ, bahuñca apuññaṃ pasavati. Chandāgatiṃ gacchanto evaṃ chandāgatiṃ gacchati.

๓๗๙. คำว่า ไม่พึงถึงฉันทาคติ ความว่า ผู้ถึงฉันทาคติ ย่อมถึงฉันทาคติอย่างไร? บุคคลบางคนในศาสนานี้ (คิดว่า) ‘ผู้นี้เป็นอุปัชฌาย์ของเรา หรือเป็นอาจารย์ของเรา หรือเป็นสัทธิวิหาริกของเรา หรือเป็นอันเตวาสิกของเรา หรือเป็นผู้มีอุปัชฌาย์ร่วมกันกับเรา หรือเป็นผู้มีอาจารย์ร่วมกันกับเรา หรือเป็นผู้เคยเห็นกัน หรือเป็นผู้เคยอยู่ร่วมกัน หรือเป็นญาติสาโลหิตของเรา’ ดังนี้แล้ว เพราะความเอ็นดูในผู้นั้น เพราะความประสงค์จะรักษาผู้นั้น จึงแสดงอธรรมว่า เป็นธรรม, แสดงธรรมว่า เป็นอธรรม, แสดงสิ่งที่มิใช่วินัยว่า เป็นวินัย, แสดงวินัยว่า เป็นสิ่งที่มิใช่วินัย, แสดงสิ่งที่พระตถาคตมิได้ตรัสไว้ มิได้กล่าวไว้ว่า เป็นสิ่งที่พระตถาคตตรัสไว้ กล่าวไว้, แสดงสิ่งที่พระตถาคตตรัสไว้ กล่าวไว้ว่า เป็นสิ่งที่พระตถาคตมิได้ตรัสไว้ มิได้กล่าวไว้, แสดงสิ่งที่พระตถาคตมิได้ทรงประพฤติมาว่า เป็นสิ่งที่พระตถาคตทรงประพฤติมา, แสดงสิ่งที่พระตถาคตทรงประพฤติมาว่า เป็นสิ่งที่พระตถาคตมิได้ทรงประพฤติมา, แสดงสิ่งที่พระตถาคตมิได้ทรงบัญญัติไว้ว่า เป็นสิ่งที่พระตถาคตทรงบัญญัติไว้, แสดงสิ่งที่พระตถาคตทรงบัญญัติไว้ว่า เป็นสิ่งที่พระตถาคตมิได้ทรงบัญญัติไว้, แสดงอนาบัติว่า เป็นอาบัติ, แสดงอาบัติว่า เป็นอนาบัติ, แสดงอาบัติเบาว่า เป็นอาบัติหนัก, แสดงอาบัติหนักว่า เป็นอาบัติเบา, แสดงอาบัติมีส่วนเหลือว่า เป็นอาบัติไม่มีส่วนเหลือ, แสดงอาบัติไม่มีส่วนเหลือว่า เป็นอาบัติมีส่วนเหลือ, แสดงอาบัติชั่วหยาบว่า เป็นอาบัติไม่ชั่วหยาบ, แสดงอาบัติไม่ชั่วหยาบว่า เป็นอาบัติชั่วหยาบ. ผู้ถึงฉันทาคติด้วยวัตถุ 18 ประการเหล่านี้ ชื่อว่าเป็นผู้ปฏิบัติเพื่อสิ่งที่ไม่เป็นประโยชน์เกื้อกูลแก่ชนหมู่มาก เพื่อความไม่สุขแก่ชนหมู่มาก เพื่อความฉิบหาย เพื่อสิ่งที่ไม่เป็นประโยชน์เกื้อกูล เพื่อทุกข์แก่เทวดาและมนุษย์ทั้งหลาย. ผู้ถึงฉันทาคติด้วยวัตถุ 18 ประการเหล่านี้ ชื่อว่าย่อมนำตนผู้ถูกขุดทำลายแล้วไป, และเป็นผู้มีโทษ ทั้งเป็นผู้ที่วิญญูชนพึงติเตียน และย่อมประสบสิ่งมิใช่บุญเป็นอันมาก. ผู้ถึงฉันทาคติ ย่อมถึงฉันทาคติอย่างนี้

380. Na dosāgati gantabbāti dosāgatiṃ gacchanto kathaṃ dosāgatiṃ gacchati? Idhekacco anatthaṃ me acarīti āghātaṃ bandhati, anatthaṃ me caratīti āghātaṃ bandhati, anatthaṃ me carissatīti āghātaṃ bandhati, piyassa me manāpassa anatthaṃ acari… anatthaṃ carati… anatthaṃ carissatīti āghātaṃ bandhati, appiyassa me amanāpassa atthaṃ acari… atthaṃ carati… atthaṃ carissatīti āghātaṃ bandhati. Imehi navahi āghātavatthūhi āghāto paṭighāto kuddho kodhābhibhūto adhammaṃ dhammoti dīpeti, dhammaṃ adhammoti dīpeti…pe… duṭṭhullaṃ āpattiṃ aduṭṭhullā āpattīti dīpeti, aduṭṭhullaṃ āpattiṃ duṭṭhullā āpattīti dīpeti. Imehi aṭṭhārasahi vatthūhi dosāgatiṃ gacchanto bahujanāhitāya paṭipanno hoti bahujanāsukhāya bahuno janassa anatthāya ahitāya dukkhāya devamanussānaṃ. Imehi aṭṭhārasahi vatthūhi dosāgatiṃ gacchanto khataṃ upahataṃ attānaṃ pariharati, sāvajjo ca hoti sānuvajjo ca viññūnaṃ bahuñca apuññaṃ pasavati. Dosāgatiṃ gacchanto evaṃ dosāgatiṃ gacchati.

๓๘๐. คำว่า ไม่พึงถึงโทสาคติ ความว่า ผู้ถึงโทสาคติ ย่อมถึงโทสาคติอย่างไร? บุคคลบางคนในศาสนานี้ ย่อมผูกอาฆาตว่า ‘ผู้นั้นได้ทำสิ่งที่ไม่เป็นประโยชน์แก่เรา’, ย่อมผูกอาฆาตว่า ‘ผู้นั้นกำลังทำสิ่งที่ไม่เป็นประโยชน์แก่เรา’, ย่อมผูกอาฆาตว่า ‘ผู้นั้นจักทำสิ่งที่ไม่เป็นประโยชน์แก่เรา’, ย่อมผูกอาฆาตว่า ‘ผู้นั้นได้ทำ... กำลังทำ... จักทำสิ่งที่ไม่เป็นประโยชน์แก่บุคคลผู้เป็นที่รักที่ชอบใจของเรา’, ย่อมผูกอาฆาตว่า ‘ผู้นั้นได้ทำ... กำลังทำ... จักทำประโยชน์แก่บุคคลผู้ไม่เป็นที่รักไม่เป็นที่ชอบใจของเรา’. เพราะอาฆาตวัตถุ 9 ประการเหล่านี้ เขาจึงเป็นผู้ผูกอาฆาต ถูกความกระทบกระทั่งทางใจครอบงำ โกรธ ถูกความโกรธครอบงำแล้ว จึงแสดงอธรรมว่า เป็นธรรม, แสดงธรรมว่า เป็นอธรรม...ฯลฯ... แสดงอาบัติชั่วหยาบว่า เป็นอาบัติไม่ชั่วหยาบ, แสดงอาบัติไม่ชั่วหยาบว่า เป็นอาบัติชั่วหยาบ. ผู้ถึงโทสาคติด้วยวัตถุ 18 ประการเหล่านี้ ชื่อว่าเป็นผู้ปฏิบัติเพื่อสิ่งที่ไม่เป็นประโยชน์เกื้อกูลแก่ชนหมู่มาก เพื่อความไม่สุขแก่ชนหมู่มาก เพื่อความฉิบหาย เพื่อสิ่งที่ไม่เป็นประโยชน์เกื้อกูล เพื่อทุกข์แก่เทวดาและมนุษย์ทั้งหลาย. ผู้ถึงโทสาคติด้วยวัตถุ 18 ประการเหล่านี้ ชื่อว่าย่อมนำตนผู้ถูกขุดทำลายแล้วไป, และเป็นผู้มีโทษ ทั้งเป็นผู้ที่วิญญูชนพึงติเตียน และย่อมประสบสิ่งมิใช่บุญเป็นอันมาก. ผู้ถึงโทสาคติ ย่อมถึงโทสาคติอย่างนี้

381. Na mohāgati gantabbāti mohāgatiṃ gacchanto kathaṃ mohāgatiṃ gacchati? Ratto rāgavasena gacchati, duṭṭho dosavasena gacchati, mūḷho mohavasena gacchati, parāmaṭṭho diṭṭhivasena gacchati, mūḷho saṃmūḷho mohābhibhūto adhammaṃ dhammoti dīpeti, dhammaṃ adhammoti [Pg.294] dīpeti…pe… duṭṭhullaṃ āpattiṃ aduṭṭhullā āpattīti dīpeti, aduṭṭhullaṃ āpattiṃ duṭṭhullā āpattīti dīpeti. Imehi aṭṭhārasahi vatthūhi mohāgatiṃ gacchanto bahujanāhitāya paṭipanno hoti bahujanāsukhāya bahuno janassa anatthāya ahitāya dukkhāya devamanussānaṃ. Imehi aṭṭhārasahi vatthūhi mohāgatiṃ gacchanto khataṃ upahataṃ attānaṃ pariharati, sāvajjo ca hoti sānuvajjo ca viññūnaṃ, bahuñca apuññaṃ pasavati. Mohāgatiṃ gacchanto evaṃ mohāgatiṃ gacchati.

๓๘๑. คำว่า ไม่พึงถึงโมหาคติ ความว่า ผู้ถึงโมหาคติ ย่อมถึงโมหาคติอย่างไร? ผู้กำหนัดย่อมถึง (อคติ) ด้วยอำนาจแห่งราคะ, ผู้ประทุษร้ายย่อมถึง (อคติ) ด้วยอำนาจแห่งโทสะ, ผู้หลงย่อมถึง (อคติ) ด้วยอำนาจแห่งโมหะ, ผู้ยึดมั่นผิดย่อมถึง (อคติ) ด้วยอำนาจแห่งทิฏฐิ. เขาเป็นผู้หลง หลงใหลอย่างยิ่ง ถูกโมหะครอบงำแล้ว จึงแสดงอธรรมว่า เป็นธรรม, แสดงธรรมว่า เป็นอธรรม...ฯลฯ... แสดงอาบัติชั่วหยาบว่า เป็นอาบัติไม่ชั่วหยาบ, แสดงอาบัติไม่ชั่วหยาบว่า เป็นอาบัติชั่วหยาบ. ผู้ถึงโมหาคติด้วยวัตถุ 18 ประการเหล่านี้ ชื่อว่าเป็นผู้ปฏิบัติเพื่อสิ่งที่ไม่เป็นประโยชน์เกื้อกูลแก่ชนหมู่มาก เพื่อความไม่สุขแก่ชนหมู่มาก เพื่อความฉิบหาย เพื่อสิ่งที่ไม่เป็นประโยชน์เกื้อกูล เพื่อทุกข์แก่เทวดาและมนุษย์ทั้งหลาย. ผู้ถึงโมหาคติด้วยวัตถุ 18 ประการเหล่านี้ ชื่อว่าย่อมนำตนผู้ถูกขุดทำลายแล้วไป, และเป็นผู้มีโทษ ทั้งเป็นผู้ที่วิญญูชนพึงติเตียน และย่อมประสบสิ่งมิใช่บุญเป็นอันมาก. ผู้ถึงโมหาคติ ย่อมถึงโมหาคติอย่างนี้

382. Na bhayāgati gantabbāti bhayāgatiṃ gacchanto kathaṃ bhayāgatiṃ gacchati? Idhekacco – ‘‘ayaṃ visamanissito vā gahananissito vā balavanissito vā kakkhaḷo pharuso jīvitantarāyaṃ vā brahmacariyantarāyaṃ vā karissatī’’ti, tassa bhayā bhīto adhammaṃ dhammoti dīpeti, dhammaṃ adhammoti dīpeti, avinayaṃ vinayoti dīpeti, vinayaṃ avinayoti dīpeti, abhāsitaṃ alapitaṃ tathāgatena bhāsitaṃ lapitaṃ tathāgatenāti dīpeti, bhāsitaṃ lapitaṃ tathāgatena abhāsitaṃ alapitaṃ tathāgatenāti dīpeti, anāciṇṇaṃ tathāgatena āciṇṇaṃ tathāgatenāti dīpeti, āciṇṇaṃ tathāgatena anāciṇṇaṃ tathāgatenāti dīpeti, apaññattaṃ tathāgatena paññattaṃ tathāgatenāti dīpeti, paññattaṃ tathāgatena apaññattaṃ tathāgatenāti dīpeti, anāpattiṃ āpattīti dīpeti, āpattiṃ anāpattīti dīpeti, lahukaṃ āpattiṃ garukā āpattīti dīpeti, garukaṃ āpattiṃ lahukā āpattīti dīpeti, sāvasesaṃ āpattiṃ anavasesā āpattīti dīpeti, anavasesaṃ āpattiṃ sāvasesā āpattīti dīpeti, duṭṭhullaṃ āpattiṃ aduṭṭhullā āpattīti dīpeti, aduṭṭhullaṃ āpattiṃ duṭṭhullā āpattīti dīpeti. Imehi aṭṭhārasahi vatthūhi bhayāgatiṃ gacchanto bahujanāhitāya paṭipanno hoti bahujanāsukhāya bahuno janassa anatthāya ahitāya dukkhāya devamanussānaṃ. Imehi aṭṭhārasahi vatthūhi bhayāgatiṃ gacchanto khataṃ upahataṃ attānaṃ pariharati, sāvajjo ca hoti sānuvajjo ca viññūnaṃ, bahuñca apuññaṃ pasavati. Bhayāgatiṃ gacchanto evaṃ bhayāgatiṃ gacchati.

๓๘๒. ที่ว่า ไม่พึงถึงภยาคติ นั้น ผู้ถึงภยาคติ ย่อมถึงภยาคติอย่างไร? คือ บุคคลบางคนในศาสนานี้ (คิดว่า) 'ผู้นี้อาศัยสิ่งที่ไม่สม่ำเสมอ ๑ อาศัยทิฏฐิอันรกชัฏ ๑ อาศัยผู้มีกำลัง ๑ เป็นคนหยาบคาย กระด้าง จักทำอันตรายแก่ชีวิต ๑ หรือจักทำอันตรายแก่พรหมจรรย์ ๑' ดังนี้ เขาหวาดกลัวต่อผู้นั้น จึงแสดงอธรรมว่าเป็นธรรม, แสดงธรรมว่าเป็นอธรรม, แสดงสิ่งไม่ใช่วินัยว่าเป็นวินัย, แสดงวินัยว่าเป็นสิ่งไม่ใช่วินัย, แสดงสิ่งที่พระตถาคตมิได้ตรัสไว้ มิได้กล่าวไว้ ว่าเป็นสิ่งที่พระตถาคตตรัสไว้ กล่าวไว้, แสดงสิ่งที่พระตถาคตตรัสไว้ กล่าวไว้ ว่าเป็นสิ่งที่พระตถาคตมิได้ตรัสไว้ มิได้กล่าวไว้, แสดงสิ่งที่พระตถาคตมิได้ทรงประพฤติมา ว่าเป็นสิ่งที่พระตถาคตทรงประพฤติมา, แสดงสิ่งที่พระตถาคตทรงประพฤติมา ว่าเป็นสิ่งที่พระตถาคตมิได้ทรงประพฤติมา, แสดงสิ่งที่พระตถาคตมิได้ทรงบัญญัติไว้ ว่าเป็นสิ่งที่พระตถาคตทรงบัญญัติไว้, แสดงสิ่งที่พระตถาคตทรงบัญญัติไว้ ว่าเป็นสิ่งที่พระตถาคตมิได้ทรงบัญญัติไว้, แสดงอนาบัติว่าเป็นอาบัติ, แสดงอาบัติว่าเป็นอนาบัติ, แสดงอาบัติเบาว่าเป็นอาบัติหนัก, แสดงอาบัติหนักว่าเป็นอาบัติเบา, แสดงอาบัติมีส่วนเหลือว่าเป็นอาบัติไม่มีส่วนเหลือ, แสดงอาบัติไม่มีส่วนเหลือว่าเป็นอาบัติมีส่วนเหลือ, แสดงอาบัติชั่วหยาบว่าเป็นอาบัติไม่ชั่วหยาบ, แสดงอาบัติไม่ชั่วหยาบว่าเป็นอาบัติชั่วหยาบ. ผู้ถึงภยาคติด้วยวัตถุ ๑๘ ประการเหล่านี้ ชื่อว่าเป็นผู้ปฏิบัติเพื่อสิ่งที่ไม่เป็นประโยชน์เกื้อกูลแก่ชนหมู่มาก เพื่อความไม่ผาสุกแก่ชนหมู่มาก เพื่อความฉิบหาย เพื่อสิ่งที่ไม่เป็นประโยชน์เกื้อกูล เพื่อทุกข์แก่เทวดาและมนุษย์ทั้งหลาย. ผู้ถึงภยาคติด้วยวัตถุ ๑๘ ประการเหล่านี้ ชื่อว่าย่อมบริหารตนผู้ถูกขุดแล้ว ผู้ถูกทำลายแล้ว, เป็นผู้มีโทษด้วย เป็นผู้ที่วิญญูชนพึงตำหนิติเตียนด้วย, และย่อมประสบสิ่งมิใช่บุญเป็นอันมาก. ผู้ถึงภยาคติ ย่อมถึงภยาคติอย่างนี้.

Chandā dosā bhayā mohā, yo dhammaṃ ativattati;

Nihīyati tassa yaso, kāḷapakkheva candimāti.

ผู้ใดล่วงละเมิดธรรมเพราะความพอใจ เพราะความขัดเคือง เพราะความกลัว เพราะความหลง ยศของผู้นั้นย่อมเสื่อม เหมือนดวงจันทร์ในกาฬปักษ์ฉะนั้น

3. Agatiagamanaṃ

๓. การไม่ถึงอคติ

383. Kathaṃ [Pg.295] na chandāgatiṃ gacchati? Adhammaṃ adhammoti dīpento na chandāgatiṃ gacchati, dhammaṃ dhammoti dīpento na chandāgatiṃ gacchati, avinayaṃ avinayoti dīpento na chandāgatiṃ gacchati, vinayaṃ vinayoti dīpento na chandāgatiṃ gacchati, abhāsitaṃ alapitaṃ tathāgatena abhāsitaṃ alapitaṃ tathāgatenāti dīpento na chandāgatiṃ gacchati, bhāsitaṃ lapitaṃ tathāgatena bhāsitaṃ lapitaṃ tathāgatenāti dīpento na chandāgatiṃ gacchati, anāciṇṇaṃ tathāgatena anāciṇṇaṃ tathāgatenāti dīpento na chandāgatiṃ gacchati, āciṇṇaṃ tathāgatena āciṇṇaṃ tathāgatenāti dīpento na chandāgatiṃ gacchati, apaññattaṃ tathāgatena apaññattaṃ tathāgatenāti dīpento na chandāgatiṃ gacchati, paññattaṃ tathāgatena paññattaṃ tathāgatenāti dīpento na chandāgatiṃ gacchati, anāpattiṃ anāpattīti dīpento na chandāgatiṃ gacchati, āpattiṃ āpattīti dīpento na chandāgatiṃ gacchati, lahukaṃ āpattiṃ lahukā āpattīti dīpento na chandāgatiṃ gacchati, garukaṃ āpattiṃ garukā āpattīti dīpento na chandāgatiṃ gacchati, sāvasesaṃ āpattiṃ sāvasesā āpattīti dīpento na chandāgatiṃ gacchati, anavasesaṃ āpattiṃ anavasesā āpattīti dīpento na chandāgatiṃ gacchati, duṭṭhullaṃ āpattiṃ duṭṭhullā āpattīti dīpento na chandāgatiṃ gacchati, aduṭṭhullaṃ āpattiṃ aduṭṭhullā āpattīti dīpento na chandāgatiṃ gacchati. Evaṃ na chandāgatiṃ gacchati.

๓๘๓. อย่างไรชื่อว่า ไม่ถึงฉันทาคติ? คือ ผู้แสดงอธรรมว่าเป็นอธรรม ชื่อว่าไม่ถึงฉันทาคติ, ผู้แสดงธรรมว่าเป็นธรรม ชื่อว่าไม่ถึงฉันทาคติ, ผู้แสดงสิ่งไม่ใช่วินัยว่าเป็นสิ่งไม่ใช่วินัย ชื่อว่าไม่ถึงฉันทาคติ, ผู้แสดงวินัยว่าเป็นวินัย ชื่อว่าไม่ถึงฉันทาคติ, ผู้แสดงสิ่งที่พระตถาคตมิได้ตรัสไว้ มิได้กล่าวไว้ ว่าเป็นสิ่งที่พระตถาคตมิได้ตรัสไว้ มิได้กล่าวไว้ ชื่อว่าไม่ถึงฉันทาคติ, ผู้แสดงสิ่งที่พระตถาคตตรัสไว้ กล่าวไว้ ว่าเป็นสิ่งที่พระตถาคตตรัสไว้ กล่าวไว้ ชื่อว่าไม่ถึงฉันทาคติ, ผู้แสดงสิ่งที่พระตถาคตมิได้ทรงประพฤติมา ว่าเป็นสิ่งที่พระตถาคตมิได้ทรงประพฤติมา ชื่อว่าไม่ถึงฉันทาคติ, ผู้แสดงสิ่งที่พระตถาคตทรงประพฤติมา ว่าเป็นสิ่งที่พระตถาคตทรงประพฤติมา ชื่อว่าไม่ถึงฉันทาคติ, ผู้แสดงสิ่งที่พระตถาคตมิได้ทรงบัญญัติไว้ ว่าเป็นสิ่งที่พระตถาคตมิได้ทรงบัญญัติไว้ ชื่อว่าไม่ถึงฉันทาคติ, ผู้แสดงสิ่งที่พระตถาคตทรงบัญญัติไว้ ว่าเป็นสิ่งที่พระตถาคตทรงบัญญัติไว้ ชื่อว่าไม่ถึงฉันทาคติ, ผู้แสดงอนาบัติว่าเป็นอนาบัติ ชื่อว่าไม่ถึงฉันทาคติ, ผู้แสดงอาบัติว่าเป็นอาบัติ ชื่อว่าไม่ถึงฉันทาคติ, ผู้แสดงอาบัติเบาว่าเป็นอาบัติเบา ชื่อว่าไม่ถึงฉันทาคติ, ผู้แสดงอาบัติหนักว่าเป็นอาบัติหนัก ชื่อว่าไม่ถึงฉันทาคติ, ผู้แสดงอาบัติมีส่วนเหลือว่าเป็นอาบัติมีส่วนเหลือ ชื่อว่าไม่ถึงฉันทาคติ, ผู้แสดงอาบัติไม่มีส่วนเหลือว่าเป็นอาบัติไม่มีส่วนเหลือ ชื่อว่าไม่ถึงฉันทาคติ, ผู้แสดงอาบัติชั่วหยาบว่าเป็นอาบัติชั่วหยาบ ชื่อว่าไม่ถึงฉันทาคติ, ผู้แสดงอาบัติไม่ชั่วหยาบว่าเป็นอาบัติไม่ชั่วหยาบ ชื่อว่าไม่ถึงฉันทาคติ. อย่างนี้ ชื่อว่าไม่ถึงฉันทาคติ.

384. Kathaṃ na dosāgatiṃ gacchati? Adhammaṃ adhammoti dīpento na dosāgatiṃ gacchati, dhammaṃ dhammoti dīpento na dosāgatiṃ gacchati…pe… duṭṭhullaṃ āpattiṃ duṭṭhullā āpattīti dīpento na dosāgatiṃ gacchati, aduṭṭhullaṃ āpattiṃ aduṭṭhullā āpattīti dīpento na dosāgatiṃ gacchati. Evaṃ na dosāgatiṃ gacchati.

๓๘๔. อย่างไรชื่อว่า ไม่ถึงโทสาคติ? คือ ผู้แสดงอธรรมว่าเป็นอธรรม ชื่อว่าไม่ถึงโทสาคติ, ผู้แสดงธรรมว่าเป็นธรรม ชื่อว่าไม่ถึงโทสาคติ...ฯลฯ...ผู้แสดงอาบัติชั่วหยาบว่าเป็นอาบัติชั่วหยาบ ชื่อว่าไม่ถึงโทสาคติ, ผู้แสดงอาบัติไม่ชั่วหยาบว่าเป็นอาบัติไม่ชั่วหยาบ ชื่อว่าไม่ถึงโทสาคติ. อย่างนี้ ชื่อว่าไม่ถึงโทสาคติ.

385. Kathaṃ na mohāgatiṃ gacchati? Adhammaṃ adhammoti dīpento na mohāgatiṃ gacchati, dhammaṃ dhammoti dīpento na mohāgatiṃ gacchati…pe… duṭṭhullaṃ āpattiṃ duṭṭhullā āpattīti dīpento na mohāgatiṃ [Pg.296] gacchati, aduṭṭhullaṃ āpattiṃ aduṭṭhullā āpattīti dīpento na mohāgatiṃ gacchati. Evaṃ na mohāgatiṃ gacchati.

๓๘๕. อย่างไรชื่อว่า ไม่ถึงโมหาคติ? คือ ผู้แสดงอธรรมว่าเป็นอธรรม ชื่อว่าไม่ถึงโมหาคติ, ผู้แสดงธรรมว่าเป็นธรรม ชื่อว่าไม่ถึงโมหาคติ...ฯลฯ...ผู้แสดงอาบัติชั่วหยาบว่าเป็นอาบัติชั่วหยาบ ชื่อว่าไม่ถึงโมหาคติ, ผู้แสดงอาบัติไม่ชั่วหยาบว่าเป็นอาบัติไม่ชั่วหยาบ ชื่อว่าไม่ถึงโมหาคติ. อย่างนี้ ชื่อว่าไม่ถึงโมหาคติ.

386. Kathaṃ na bhayāgatiṃ gacchati? Adhammaṃ adhammoti dīpento na bhayāgatiṃ gacchati, dhammaṃ dhammoti dīpento na bhayāgatiṃ gacchati, avinayaṃ avinayoti dīpento na bhayāgatiṃ gacchati, vinayaṃ vinayoti dīpento na bhayāgatiṃ gacchati, abhāsitaṃ alapitaṃ tathāgatena abhāsitaṃ alapitaṃ tathāgatenāti dīpento na bhayāgatiṃ gacchati, bhāsitaṃ lapitaṃ tathāgatena bhāsitaṃ lapitaṃ tathāgatenāti dīpento na bhayāgatiṃ gacchati, anāciṇṇaṃ tathāgatena anāciṇṇaṃ tathāgatenāti dīpento na bhayāgatiṃ gacchati, āciṇṇaṃ tathāgatena āciṇṇaṃ tathāgatenāti dīpento na bhayāgatiṃ gacchati, apaññattaṃ tathāgatena apaññattaṃ tathāgatenāti dīpento na bhayāgatiṃ gacchati, paññattaṃ tathāgatena paññattaṃ tathāgatenāti dīpento na bhayāgatiṃ gacchati, anāpattiṃ anāpattīti dīpento na bhayāgatiṃ gacchati, āpattiṃ āpattīti dīpento na bhayāgatiṃ gacchati, lahukaṃ āpattiṃ lahukā āpattīti dīpento na bhayāgatiṃ gacchati, garukaṃ āpattiṃ garukā āpattīti dīpento na bhayāgatiṃ gacchati, sāvasesaṃ āpattiṃ sāvasesā āpattīti dīpento na bhayāgatiṃ gacchati, anavasesaṃ āpattiṃ anavasesā āpattīti dīpento na bhayāgatiṃ gacchati, duṭṭhullaṃ āpattiṃ duṭṭhullā āpattīti dīpento na bhayāgatiṃ gacchati, aduṭṭhullaṃ āpattiṃ aduṭṭhullā āpattīti dīpento na bhayāgatiṃ gacchati. Evaṃ na bhayāgatiṃ gacchati.

๓๘๖. ภิกษุไม่ถึงภยาคติ เป็นอย่างไร คือ ผู้แสดงอธรรมว่าเป็นอธรรม ย่อมไม่ถึงภยาคติ, ผู้แสดงธรรมว่าเป็นธรรม ย่อมไม่ถึงภยาคติ, ผู้แสดงอวินัยว่าเป็นอวินัย ย่อมไม่ถึงภยาคติ, ผู้แสดงวินัยว่าเป็นวินัย ย่อมไม่ถึงภยาคติ, ผู้แสดงสิ่งที่พระตถาคตมิได้ตรัส มิได้กล่าว ว่าเป็นสิ่งที่พระตถาคตมิได้ตรัส มิได้กล่าว ย่อมไม่ถึงภยาคติ, ผู้แสดงสิ่งที่พระตถาคตตรัสแล้ว กล่าวแล้ว ว่าเป็นสิ่งที่พระตถาคตตรัสแล้ว กล่าวแล้ว ย่อมไม่ถึงภยาคติ, ผู้แสดงสิ่งที่พระตถาคตมิได้ทรงประพฤติมา ว่าเป็นสิ่งที่พระตถาคตมิได้ทรงประพฤติมา ย่อมไม่ถึงภยาคติ, ผู้แสดงสิ่งที่พระตถาคตทรงประพฤติมาแล้ว ว่าเป็นสิ่งที่พระตถาคตทรงประพฤติมาแล้ว ย่อมไม่ถึงภยาคติ, ผู้แสดงสิ่งที่พระตถาคตมิได้ทรงบัญญัติไว้ ว่าเป็นสิ่งที่พระตถาคตมิได้ทรงบัญญัติไว้ ย่อมไม่ถึงภยาคติ, ผู้แสดงสิ่งที่พระตถาคตทรงบัญญัติไว้แล้ว ว่าเป็นสิ่งที่พระตถาคตทรงบัญญัติไว้แล้ว ย่อมไม่ถึงภยาคติ, ผู้แสดงอนาบัติว่าเป็นอนาบัติ ย่อมไม่ถึงภยาคติ, ผู้แสดงอาบัติว่าเป็นอาบัติ ย่อมไม่ถึงภยาคติ, ผู้แสดงอาบัติเบาว่าเป็นอาบัติเบา ย่อมไม่ถึงภยาคติ, ผู้แสดงอาบัติหนักว่าเป็นอาบัติหนัก ย่อมไม่ถึงภยาคติ, ผู้แสดงอาบัติมีส่วนเหลือว่าเป็นอาบัติมีส่วนเหลือ ย่อมไม่ถึงภยาคติ, ผู้แสดงอาบัติไม่มีส่วนเหลือว่าเป็นอาบัติไม่มีส่วนเหลือ ย่อมไม่ถึงภยาคติ, ผู้แสดงอาบัติชั่วหยาบว่าเป็นอาบัติชั่วหยาบ ย่อมไม่ถึงภยาคติ, ผู้แสดงอาบัติไม่ชั่วหยาบว่าเป็นอาบัติไม่ชั่วหยาบ ย่อมไม่ถึงภยาคติ อย่างนี้ ชื่อว่าไม่ถึงภยาคติ

Chandā dosā bhayā mohā, yo dhammaṃ nātivattati;

Āpūrati tassa yaso, sukkapakkheva candimāti.

ผู้ใด ไม่ล่วงละเมิดธรรม เพราะความรัก เพราะความชัง เพราะความกลัว เพราะความหลง ยศของผู้นั้นย่อมเต็มเปี่ยม เหมือนดวงจันทร์ในปักษ์ขาว (ข้างขึ้น) ฉะนั้น

4. Saññāpanīyādi

๔. ว่าด้วยเรื่องที่พึงให้รู้ เป็นต้น

387. Kathaṃ saññāpanīye ṭhāne saññāpeti? Adhammaṃ adhammoti dīpento saññāpanīye ṭhāne saññāpeti, dhammaṃ dhammoti dīpento saññāpanīye ṭhāne saññāpeti…pe… duṭṭhullaṃ āpattiṃ duṭṭhullā āpattīti dīpento saññāpanīye ṭhāne saññāpeti, aduṭṭhullaṃ āpattiṃ aduṭṭhullā [Pg.297] āpattīti dīpento saññāpanīye ṭhāne saññāpeti. Evaṃ saññāpanīye ṭhāne saññāpeti.

๓๘๗. ภิกษุย่อมให้รู้ในเรื่องที่พึงให้รู้ เป็นอย่างไร คือ ผู้แสดงอธรรมว่าเป็นอธรรม ชื่อว่าย่อมให้รู้ในเรื่องที่พึงให้รู้, ผู้แสดงธรรมว่าเป็นธรรม ชื่อว่าย่อมให้รู้ในเรื่องที่พึงให้รู้...ฯลฯ... ผู้แสดงอาบัติชั่วหยาบว่าเป็นอาบัติชั่วหยาบ ชื่อว่าย่อมให้รู้ในเรื่องที่พึงให้รู้, ผู้แสดงอาบัติไม่ชั่วหยาบว่าเป็นอาบัติไม่ชั่วหยาบ ชื่อว่าย่อมให้รู้ในเรื่องที่พึงให้รู้ อย่างนี้ ชื่อว่าย่อมให้รู้ในเรื่องที่พึงให้รู้

388. Kathaṃ nijjhāpanīye ṭhāne nijjhāpeti? Adhammaṃ adhammoti dīpento nijjhāpanīye ṭhāne nijjhāpeti, dhammaṃ dhammoti dīpento nijjhāpanīye ṭhāne nijjhāpeti…pe… duṭṭhullaṃ āpattiṃ duṭṭhullā āpattīti dīpento nijjhāpanīye ṭhāne nijjhāpeti, aduṭṭhullaṃ āpattiṃ aduṭṭhullā āpattīti dīpento nijjhāpanīye ṭhāne nijjhāpeti. Evaṃ nijjhāpanīye ṭhāne nijjhāpeti.

๓๘๘. ภิกษุย่อมให้เพ่งในเรื่องที่พึงให้เพ่ง เป็นอย่างไร คือ ผู้แสดงอธรรมว่าเป็นอธรรม ชื่อว่าย่อมให้เพ่งในเรื่องที่พึงให้เพ่ง, ผู้แสดงธรรมว่าเป็นธรรม ชื่อว่าย่อมให้เพ่งในเรื่องที่พึงให้เพ่ง...ฯลฯ... ผู้แสดงอาบัติชั่วหยาบว่าเป็นอาบัติชั่วหยาบ ชื่อว่าย่อมให้เพ่งในเรื่องที่พึงให้เพ่ง, ผู้แสดงอาบัติไม่ชั่วหยาบว่าเป็นอาบัติไม่ชั่วหยาบ ชื่อว่าย่อมให้เพ่งในเรื่องที่พึงให้เพ่ง อย่างนี้ ชื่อว่าย่อมให้เพ่งในเรื่องที่พึงให้เพ่ง

389. Kathaṃ pekkhanīye ṭhāne pekkhati? Adhammaṃ adhammoti dīpento pekkhanīye ṭhāne pekkhati, dhammaṃ dhammoti dīpento pekkhanīye ṭhāne pekkhati…pe… duṭṭhullaṃ āpattiṃ duṭṭhullā āpattīti dīpento pekkhanīye ṭhāne pekkhati, aduṭṭhullaṃ āpattiṃ aduṭṭhullā āpattīti dīpento pekkhanīye ṭhāne pekkhati. Evaṃ pekkhanīye ṭhāne pekkhati.

๓๘๙. ภิกษุย่อมเล็งในเรื่องที่พึงเล็ง เป็นอย่างไร คือ ผู้แสดงอธรรมว่าเป็นอธรรม ชื่อว่าย่อมเล็งในเรื่องที่พึงเล็ง, ผู้แสดงธรรมว่าเป็นธรรม ชื่อว่าย่อมเล็งในเรื่องที่พึงเล็ง...ฯลฯ... ผู้แสดงอาบัติชั่วหยาบว่าเป็นอาบัติชั่วหยาบ ชื่อว่าย่อมเล็งในเรื่องที่พึงเล็ง, ผู้แสดงอาบัติไม่ชั่วหยาบว่าเป็นอาบัติไม่ชั่วหยาบ ชื่อว่าย่อมเล็งในเรื่องที่พึงเล็ง อย่างนี้ ชื่อว่าย่อมเล็งในเรื่องที่พึงเล็ง

390. Kathaṃ pasādanīye ṭhāne pasādeti? Adhammaṃ adhammoti dīpento pasādanīye ṭhāne pasādeti, dhammaṃ dhammoti dīpento pasādanīye ṭhāne pasādeti…pe… duṭṭhullaṃ āpattiṃ duṭṭhullā āpattīti dīpento pasādanīye ṭhāne pasādeti, aduṭṭhullaṃ āpattiṃ aduṭṭhullā āpattīti dīpento pasādanīye ṭhāne pasādeti. Evaṃ pasādanīye ṭhāne pasādeti.

๓๙๐. ภิกษุย่อมให้เลื่อมใสในเรื่องที่พึงให้เลื่อมใส เป็นอย่างไร คือ ผู้แสดงอธรรมว่าเป็นอธรรม ชื่อว่าย่อมให้เลื่อมใสในเรื่องที่พึงให้เลื่อมใส, ผู้แสดงธรรมว่าเป็นธรรม ชื่อว่าย่อมให้เลื่อมใสในเรื่องที่พึงให้เลื่อมใส...ฯลฯ... ผู้แสดงอาบัติชั่วหยาบว่าเป็นอาบัติชั่วหยาบ ชื่อว่าย่อมให้เลื่อมใสในเรื่องที่พึงให้เลื่อมใส, ผู้แสดงอาบัติไม่ชั่วหยาบว่าเป็นอาบัติไม่ชั่วหยาบ ชื่อว่าย่อมให้เลื่อมใสในเรื่องที่พึงให้เลื่อมใส อย่างนี้ ชื่อว่าย่อมให้เลื่อมใสในเรื่องที่พึงให้เลื่อมใส

5. Parapakkhādiavajānanaṃ

๕. ว่าด้วยการดูหมิ่นฝ่ายอื่น เป็นต้น

391. Kathaṃ laddhapakkhomhīti parapakkhaṃ avajānāti? Idhekacco laddhapakkho hoti laddhaparivāro pakkhavā ñātimā. ‘‘Ayaṃ aladdhapakkho aladdhaparivāro na pakkhavā na ñātimā’’ti tassa avajānanto adhammaṃ dhammoti dīpeti, dhammaṃ adhammoti dīpeti…pe… duṭṭhullaṃ āpattiṃ aduṭṭhullā āpattīti dīpeti, aduṭṭhullaṃ āpattiṃ duṭṭhullā āpattīti dīpeti. Evaṃ laddhapakkhomhīti parapakkhaṃ avajānāti.

๓๙๑. ภิกษุชื่อว่าดูหมิ่นฝ่ายอื่น เพราะคิดว่า ‘เราเป็นผู้มีพวกพ้อง’ เป็นอย่างไร คือ ภิกษุบางรูปในธรรมวินัยนี้ เป็นผู้มีพวกพ้อง มีบริวาร มีฝ่าย มีญาติ เธอดูหมิ่นภิกษุอื่นนั้นว่า ‘ท่านผู้นี้ไม่มีพวกพ้อง ไม่มีบริวาร ไม่มีฝ่าย ไม่มีญาติ’ แล้วแสดงอธรรมว่าเป็นธรรม แสดงธรรมว่าเป็นอธรรม...ฯลฯ... แสดงอาบัติชั่วหยาบว่าเป็นอาบัติไม่ชั่วหยาบ แสดงอาบัติไม่ชั่วหยาบว่าเป็นอาบัติชั่วหยาบ อย่างนี้ ชื่อว่าดูหมิ่นฝ่ายอื่น เพราะคิดว่า ‘เราเป็นผู้มีพวกพ้อง’

392. Kathaṃ bahussutomhīti appassutaṃ avajānāti? Idhekacco bahussuto hoti sutadharo sutasannicayo. ‘‘Ayaṃ appassuto appāgamo [Pg.298] appadharo’’ti tassa avajānanto adhammaṃ dhammoti dīpeti, dhammaṃ adhammoti dīpeti…pe… duṭṭhullaṃ āpattiṃ aduṭṭhullā āpattīti dīpeti, aduṭṭhullaṃ āpattiṃ duṭṭhullā āpattīti dīpeti. Evaṃ bahussutomhīti appassutaṃ avajānāti.

๓๙๒. ภิกษุชื่อว่าดูหมิ่นผู้มีการสดับน้อย เพราะคิดว่า ‘เราเป็นพหูสูต’ เป็นอย่างไร คือ ภิกษุบางรูปในธรรมวินัยนี้ เป็นพหูสูต ทรงสุตะ สั่งสมสุตะ เธอดูหมิ่นภิกษุอื่นนั้นว่า ‘ท่านผู้นี้มีการสดับน้อย มีอาคมน้อย ทรงไว้น้อย’ แล้วแสดงอธรรมว่าเป็นธรรม แสดงธรรมว่าเป็นอธรรม...ฯลฯ... แสดงอาบัติชั่วหยาบว่าเป็นอาบัติไม่ชั่วหยาบ แสดงอาบัติไม่ชั่วหยาบว่าเป็นอาบัติชั่วหยาบ อย่างนี้ ชื่อว่าดูหมิ่นผู้มีการสดับน้อย เพราะคิดว่า ‘เราเป็นพหูสูต’

393. Kathaṃ therataromhīti navakataraṃ avajānāti? Idhekacco thero hoti rattaññū cirapabbajito ayaṃ navako appaññāto appakataññū imassa vacanaṃ akataṃ bhavissatī’’ti tassa avajānanto adhammaṃ dhammoti dīpeti, dhammaṃ adhammoti dīpeti …pe… duṭṭhullaṃ āpattiṃ aduṭṭhullā āpattīti dīpeti, aduṭṭhullaṃ āpattiṃ duṭṭhullā āpattīti dīpeti. Evaṃ therataromhīti navakataraṃ avajānāti.

๓๙๓. ภิกษุชื่อว่าดูหมิ่นภิกษุใหม่กว่า เพราะคิดว่า ‘เราเป็นเถระ’ เป็นอย่างไร คือ ภิกษุบางรูปในธรรมวินัยนี้ เป็นเถระ รัตตัญญู บวชมานาน เธอดูหมิ่นภิกษุอื่นนั้นว่า ‘ท่านผู้นี้เป็นภิกษุใหม่ ไม่ปรากฏ ไม่ฉลาด คำของท่านผู้นี้จักเป็นอันไม่ทำกัน’ แล้วแสดงอธรรมว่าเป็นธรรม แสดงธรรมว่าเป็นอธรรม...ฯลฯ... แสดงอาบัติชั่วหยาบว่าเป็นอาบัติไม่ชั่วหยาบ แสดงอาบัติไม่ชั่วหยาบว่าเป็นอาบัติชั่วหยาบ อย่างนี้ ชื่อว่าดูหมิ่นภิกษุใหม่กว่า เพราะคิดว่า ‘เราเป็นเถระ’

394. Asampattaṃ na byāharitabbanti anotiṇṇaṃ bhāraṃ na otāretabbaṃ. Sampattaṃ dhammato vinayato na parihāpetabbanti yaṃatthāya saṅgho sannipatito hoti taṃ atthaṃ dhammato vinayato na parihāpetabbaṃ.

๓๙๔. คำว่า ไม่พึงนำอธิกรณ์ที่ยังมาไม่ถึงขึ้นกล่าว หมายความว่า ไม่พึงนำภาระที่ยังไม่มาสู่สงฆ์มาวางลง คำว่า ไม่พึงทำอธิกรณ์ที่มาถึงแล้วให้เสื่อมไปจากธรรมจากวินัย หมายความว่า สงฆ์ประชุมกันเพื่อประโยชน์ใด ไม่พึงทำประโยชน์นั้นให้เสื่อมไปจากธรรมจากวินัย

395. Yena dhammenāti bhūtena vatthunā. Yena vinayenāti codetvā sāretvā. Yena satthusāsanenāti ñattisampadāya anussāvanasampadāya, yena dhammena yena vinayena yena satthusāsanena taṃ adhikaraṇaṃ vūpasammati, tathā taṃ adhikaraṇaṃ vūpasametabbanti.

๓๙๕. คำว่า โดยธรรมใด ได้แก่ โดยเรื่องที่เป็นจริง คำว่า โดยวินัยใด ได้แก่ โจทแล้ว ให้ระลึกแล้ว คำว่า โดยคำสอนของพระศาสดาใด ได้แก่ โดยความพร้อมแห่งญัตติ โดยความพร้อมแห่งอนุสาวนา อธิกรณ์นั้นย่อมระงับโดยธรรมใด โดยวินัยใด โดยคำสอนของพระศาสดาใด พึงระงับอธิกรณ์นั้นโดยประการนั้น

6. Anuvijjakassa anuyogaṃ

๖. การซักถามของพระอนุวิชชก

396. Anuvijjakena codako pucchitabbo – ‘‘yaṃ kho tvaṃ, āvuso, imassa bhikkhuno pavāraṇaṃ ṭhapesi, kimhi naṃ ṭhapesi, sīlavipattiyā vā ṭhapesi, ācāravipattiyā vā ṭhapesi, diṭṭhivipattiyā vā ṭhapesī’’ti? So ce evaṃ vadeyya – ‘‘sīlavipattiyā vā ṭhapemi ācāravipattiyā vā ṭhapemi diṭṭhivipattiyā vā ṭhapemī’’ti, so evamassa vacanīyo – ‘‘jānāti panāyasmā sīlavipattiṃ, jānāti ācāravipattiṃ, jānāti diṭṭhivipatti’’nti? So ce evaṃ vadeyya – ‘‘jānāmi kho ahaṃ, āvuso, sīlavipattiṃ, jānāmi ācāravipattiṃ, jānāmi diṭṭhivipatti’’nti, so evamassa vacanīyo – ‘‘katamā [Pg.299] panāvuso, sīlavipatti katamā ācāravipatti katamā diṭṭhivipattī’’ti? So ce evaṃ vadeyya – ‘‘cattāri pārājikāni terasa saṅghādisesā – ayaṃ sīlavipatti. Thullaccayaṃ pācittiyaṃ pāṭidesanīyaṃ dukkaṭaṃ dubbhāsitaṃ – ayaṃ ācāravipatti. Micchādiṭṭhi antaggāhikādiṭṭhi – ayaṃ diṭṭhivipattī’’ti, so evamassa vacanīyo – ‘‘yaṃ kho tvaṃ, āvuso, imassa bhikkhuno pavāraṇaṃ ṭhapesi, diṭṭhena vā ṭhapesi, sutena vā ṭhapesi, parisaṅkāya vā ṭhapesī’’ti? So ce evaṃ vadeyya – ‘‘diṭṭhena vā ṭhapemi, sutena vā ṭhapemi, parisaṅkāya vā ṭhapemī’’ti, so evamassa vacanīyo – ‘‘yaṃ kho tvaṃ, āvuso, imassa bhikkhuno diṭṭhena pavāraṇaṃ ṭhapesi, kiṃ te diṭṭhaṃ, kinti te diṭṭhaṃ, kadā te diṭṭhaṃ, kattha te diṭṭhaṃ, pārājikaṃ ajjhāpajjanto diṭṭho, saṅghādisesaṃ ajjhāpajjanto diṭṭho, thullaccayaṃ… pācittiyaṃ… pāṭidesanīyaṃ… dukkaṭaṃ… dubbhāsitaṃ ajjhāpajjanto diṭṭho, kattha ca tvaṃ ahosi, kattha cāyaṃ bhikkhu ahosi, kiñca tvaṃ karosi, kiṃ cāyaṃ bhikkhu karotī’’ti? So ce evaṃ vadeyya – ‘‘na kho ahaṃ, āvuso, imassa bhikkhuno diṭṭhena pavāraṇaṃ ṭhapemi, api ca sutena pavāraṇaṃ ṭhapemī’’ti, so evamassa vacanīyo – ‘‘yaṃ kho tvaṃ, āvuso, imassa bhikkhuno sutena pavāraṇaṃ ṭhapesi kiṃ te sutaṃ, kinti te sutaṃ, kadā te sutaṃ, kattha te sutaṃ, pārājikaṃ ajjhāpannoti sutaṃ, saṅghādisesaṃ ajjhāpannoti sutaṃ, thullaccayaṃ… pācittiyaṃ… pāṭidesanīyaṃ… dukkaṭaṃ… dubbhāsitaṃ ajjhāpannoti sutaṃ, bhikkhussa sutaṃ, bhikkhuniyā sutaṃ, sikkhamānāya sutaṃ, sāmaṇerassa sutaṃ, sāmaṇeriyā sutaṃ, upāsakassa sutaṃ, upāsikāya sutaṃ, rājūnaṃ sutaṃ, rājamahāmattānaṃ sutaṃ, titthiyānaṃ sutaṃ, titthiyasāvakānaṃ suta’’nti? So ce evaṃ vadeyya – ‘‘na kho ahaṃ, āvuso, imassa bhikkhuno sutena pavāraṇaṃ ṭhapemi, api ca parisaṅkāya pavāraṇaṃ ṭhapemī’’ti, so evamassa vacanīyo – ‘‘yaṃ kho tvaṃ, āvuso, imassa bhikkhuno parisaṅkāya pavāraṇaṃ ṭhapesi, kiṃ parisaṅkasi, kinti parisaṅkasi, kadā parisaṅkasi, kattha parisaṅkasi, pārājikaṃ ajjhāpannoti parisaṅkasi, saṅghādisesaṃ ajjhāpannoti parisaṅkasi, thullaccayaṃ… pācittiyaṃ… pāṭidesanīyaṃ… dukkaṭaṃ… dubbhāsitaṃ ajjhāpannoti parisaṅkasi, bhikkhussa sutvā parisaṅkasi, bhikkhuniyā sutvā parisaṅkasi, sikkhamānāya sutvā parisaṅkasi, sāmaṇerassa sutvā parisaṅkasi, sāmaṇeriyā sutvā parisaṅkasi, upāsakassa sutvā parisaṅkasi, upāsikāya sutvā [Pg.300] parisaṅkasi, rājūnaṃ sutvā parisaṅkasi rājamahāmattānaṃ sutvā parisaṅkasi, titthiyānaṃ sutvā parisaṅkasi, titthiyasāvakānaṃ sutvā parisaṅkasī’’ti?

๓๙๖. พระอนุวิชชกพึงถามโจทก์ว่า "ผู้มีอายุ ท่านงดปวารณาของภิกษุรูปนี้เรื่องใด ท่านงดเรื่องนั้นเพราะเหตุไร ท่านงดเพราะสีลวิบัติ หรือว่าท่านงดเพราะอาจารวิบัติ หรือว่าท่านงดเพราะทิฏฐิวิบัติ" ถ้าโจทก์นั้นพึงกล่าวอย่างนี้ว่า "ข้าพเจ้างดเพราะสีลวิบัติบ้าง งดเพราะอาจารวิบัติบ้าง งดเพราะทิฏฐิวิบัติบ้าง" พึงกล่าวกับโจทก์นั้นอย่างนี้ว่า "ก็ท่านผู้มีอายุรู้จักสีลวิบัติหรือ รู้จักอาจารวิบัติหรือ รู้จักทิฏฐิวิบัติหรือ" ถ้าโจทก์นั้นพึงกล่าวอย่างนี้ว่า "ผู้มีอายุ แท้จริง ข้าพเจ้ารู้จักสีลวิบัติ รู้จักอาจารวิบัติ รู้จักทิฏฐิวิบัติ" พึงกล่าวกับโจทก์นั้นอย่างนี้ว่า "ผู้มีอายุ ก็สีลวิบัติเป็นอย่างไร อาจารวิบัติเป็นอย่างไร ทิฏฐิวิบัติเป็นอย่างไร" ถ้าโจทก์นั้นพึงกล่าวอย่างนี้ว่า "ปาราชิก 4 สังฆาทิเสส 13 นี้คือสีลวิบัติ ถุลลัจจัย ปาจิตตีย์ ปาฏิเทสนียะ ทุกกฏ ทุพภาสิต นี้คืออาจารวิบัติ มิจฉาทิฏฐิ อันตคาหิกทิฏฐิ นี้คือทิฏฐิวิบัติ" พึงกล่าวกับโจทก์นั้นอย่างนี้ว่า "ผู้มีอายุ ที่ท่านงดปวารณาของภิกษุรูปนี้ ท่านงดเพราะได้เห็น หรือว่าท่านงดเพราะได้ฟัง หรือว่าท่านงดเพราะรังเกียจ" ถ้าโจทก์นั้นพึงกล่าวอย่างนี้ว่า "ข้าพเจ้างดเพราะได้เห็นบ้าง งดเพราะได้ฟังบ้าง งดเพราะรังเกียจบ้าง" พึงกล่าวกับโจทก์นั้นอย่างนี้ว่า "ผู้มีอายุ ที่ท่านงดปวารณาของภิกษุรูปนี้เพราะได้เห็น ท่านเห็นอะไร ท่านเห็นอย่างไร ท่านเห็นเมื่อไร ท่านเห็นที่ไหน ท่านเห็นเธอกำลังต้องอาบัติปาราชิกหรือ ท่านเห็นเธอกำลังต้องอาบัติสังฆาทิเสสหรือ...ถุลลัจจัย...ปาจิตตีย์...ปาฏิเทสนียะ...ทุกกฏ...ทุพภาสิตหรือ และท่านอยู่ที่ไหน และภิกษุรูปนี้อยู่ที่ไหน และท่านทำอะไร และภิกษุรูปนี้ทำอะไร" ถ้าโจทก์นั้นพึงกล่าวอย่างนี้ว่า "ผู้มีอายุ แท้จริง ข้าพเจ้าไม่ได้งดปวารณาของภิกษุรูปนี้เพราะได้เห็น แต่ว่าข้าพเจ้างดปวารณาเพราะได้ฟัง" พึงกล่าวกับโจทก์นั้นอย่างนี้ว่า "ผู้มีอายุ ที่ท่านงดปวารณาของภิกษุรูปนี้เพราะได้ฟัง ท่านได้ฟังอะไร ท่านได้ฟังอย่างไร ท่านได้ฟังเมื่อไร ท่านได้ฟังที่ไหน ท่านได้ฟังว่าเธอต้องอาบัติปาราชิกหรือ ท่านได้ฟังว่าเธอต้องอาบัติสังฆาทิเสสหรือ...ถุลลัจจัย...ปาจิตตีย์...ปาฏิเทสนียะ...ทุกกฏ...ทุพภาสิตหรือ ท่านได้ฟังจากภิกษุหรือ ได้ฟังจากภิกษุณีหรือ ได้ฟังจากสิกขมานาหรือ ได้ฟังจากสามเณรหรือ ได้ฟังจากสามเณรีหรือ ได้ฟังจากอุบาสกหรือ ได้ฟังจากอุบาสิกาหรือ ได้ฟังจากพระราชาทั้งหลายหรือ ได้ฟังจากราชมหาอำมาตย์ทั้งหลายหรือ ได้ฟังจากพวกเดียรถีย์หรือ ได้ฟังจากพวกสาวกของเดียรถีย์หรือ" ถ้าโจทก์นั้นพึงกล่าวอย่างนี้ว่า "ผู้มีอายุ แท้จริง ข้าพเจ้าไม่ได้งดปวารณาของภิกษุรูปนี้เพราะได้ฟัง แต่ว่าข้าพเจ้างดปวารณาเพราะรังเกียจ" พึงกล่าวกับโจทก์นั้นอย่างนี้ว่า "ผู้มีอายุ ที่ท่านงดปวารณาของภิกษุรูปนี้เพราะรังเกียจ ท่านรังเกียจอะไร ท่านรังเกียจอย่างไร ท่านรังเกียจเมื่อไร ท่านรังเกียจที่ไหน ท่านรังเกียจว่าเธอต้องอาบัติปาราชิกหรือ ท่านรังเกียจว่าเธอต้องอาบัติสังฆาทิเสสหรือ...ถุลลัจจัย...ปาจิตตีย์...ปาฏิเทสนียะ...ทุกกฏ...ทุพภาสิตหรือ ท่านฟังคำของภิกษุแล้วรังเกียจหรือ ฟังคำของภิกษุณีแล้วรังเกียจหรือ ฟังคำของสิกขมานาแล้วรังเกียจหรือ ฟังคำของสามเณรแล้วรังเกียจหรือ ฟังคำของสามเณรีแล้วรังเกียจหรือ ฟังคำของอุบาสกแล้วรังเกียจหรือ ฟังคำของอุบาสิกาแล้วรังเกียจหรือ ฟังคำของพระราชาทั้งหลายแล้วรังเกียจหรือ ฟังคำของราชมหาอำมาตย์ทั้งหลายแล้วรังเกียจหรือ ฟังคำของพวกเดียรถีย์แล้วรังเกียจหรือ ฟังคำของพวกสาวกของเดียรถีย์แล้วรังเกียจหรือ"

397.

๓๙๗.

Diṭṭhaṃ diṭṭhena sameti, diṭṭhena saṃsandate diṭṭhaṃ;

Diṭṭhaṃ paṭicca na upeti, asuddhaparisaṅkito;

So puggalo paṭiññāya, kātabbā tena pavāraṇā.

เรื่องที่เห็นย่อมเข้ากันได้กับคำว่าเห็น เรื่องที่เห็นย่อมเทียบเคียงกันได้กับคำว่าเห็น (แต่) อาศัยการเห็น (บุคคล) ย่อมไม่ถึง (อาบัติ) เพราะเหตุนั้น บุคคลนั้นเป็นผู้ถูกรังเกียจอย่างไม่บริสุทธิ์ พึงทำปวารณากับบุคคลนั้นด้วยปฏิญญาของเขา

Sutaṃ sutena sameti, sutena saṃsandate sutaṃ;

Sutaṃ paṭicca na upeti, asuddhaparisaṅkito;

So puggalo paṭiññāya, kātabbā tena pavāraṇā.

เรื่องที่ได้ฟังย่อมเข้ากันได้กับคำว่าได้ฟัง เรื่องที่ได้ฟังย่อมเทียบเคียงกันได้กับคำว่าได้ฟัง (แต่) อาศัยการได้ฟัง (บุคคล) ย่อมไม่ถึง (อาบัติ) เพราะเหตุนั้น บุคคลนั้นเป็นผู้ถูกรังเกียจอย่างไม่บริสุทธิ์ พึงทำปวารณากับบุคคลนั้นด้วยปฏิญญาของเขา

Mutaṃ mutena sameti, mutena saṃsandate mutaṃ;

Mutaṃ paṭicca na upeti, asuddhaparisaṅkito;

So puggalo paṭiññāya, kātabbā tena pavāraṇāti.

เรื่องที่ทราบย่อมเข้ากันได้กับคำว่าทราบ เรื่องที่ทราบย่อมเทียบเคียงกันได้กับคำว่าทราบ (แต่) อาศัยการทราบ (บุคคล) ย่อมไม่ถึง (อาบัติ) เพราะเหตุนั้น บุคคลนั้นเป็นผู้ถูกรังเกียจอย่างไม่บริสุทธิ์ พึงทำปวารณากับบุคคลนั้นด้วยปฏิญญาของเขา

7. Pucchāvibhāgo

๗. ปุจฉาวิภาค

398. Kiṃ te diṭṭhanti katamā pucchā? Kinti te diṭṭhanti katamā pucchā? Kadā te diṭṭhanti katamā pucchā? Kattha te diṭṭhanti katamā pucchā?

๓๙๘. คำถามว่า "ท่านเห็นอะไร" เป็นคำถามประเภทไหน คำถามว่า "ท่านเห็นอย่างไร" เป็นคำถามประเภทไหน คำถามว่า "ท่านเห็นเมื่อไร" เป็นคำถามประเภทไหน คำถามว่า "ท่านเห็นที่ไหน" เป็นคำถามประเภทไหน

399. Kiṃ te diṭṭhanti vatthupucchā, vipattipucchā, āpattipucchā, ajjhācārapucchā. Vatthupucchāti – aṭṭhapārājikānaṃ vatthupucchā, tevīsasaṅghādisesānaṃ vatthupucchā, dveaniyatānaṃ vatthupucchā, dvecattārīsanissaggiyānaṃ vatthupucchā, aṭṭhāsītisatapācittiyānaṃ vatthupucchā, dvādasapāṭidesanīyānaṃ vatthupucchā, dukkaṭānaṃ vatthupucchā, dubbhāsitānaṃ vatthupucchā. Vipattipucchāti – sīlavipattipucchā, ācāravipattipucchā, diṭṭhivipattipucchā, ājīvavipattipucchā. Āpattipucchāti – pārājikāpattipucchā, saṅghādisesāpattipucchā, thullaccayāpattipucchā, pācittiyāpattipucchā, pāṭidesanīyāpattipucchā, dukkaṭāpattipucchā, dubbhāsitāpattipucchā. Ajjhācārapucchāti – dvayaṃdvayasamāpattipucchā.

๓๙๙. คำถามว่า “ท่านเห็นอะไร” เป็นคำถามถึงวัตถุ (วัตถุปุจฉา) เป็นคำถามถึงความวิบัติ (วิปัตติปุจฉา) เป็นคำถามถึงอาบัติ (อาปัตติปุจฉา) เป็นคำถามถึงการประพฤติล่วง (อัชฌาจารปุจฉา) คำว่า วัตถุปุจฉา ได้แก่ คำถามถึงวัตถุแห่งปาราชิก ๘ คำถามถึงวัตถุแห่งสังฆาทิเสส ๒๓ คำถามถึงวัตถุแห่งอนิยต ๒ คำถามถึงวัตถุแห่งนิสสัคคีย์ ๔๒ คำถามถึงวัตถุแห่งปาจิตตีย์ ๑๘๘ คำถามถึงวัตถุแห่งปาฏิเทสนียะ ๑๒ คำถามถึงวัตถุแห่งทุกกฏ คำถามถึงวัตถุแห่งทุพภาสิต คำว่า วิปัตติปุจฉา ได้แก่ คำถามถึงความวิบัติแห่งศีล คำถามถึงความวิบัติแห่งอาจาระ คำถามถึงความวิบัติแห่งทิฏฐิ คำถามถึงความวิบัติแห่งอาชีวะ คำว่า อาปัตติปุจฉา ได้แก่ คำถามถึงอาบัติปาราชิก คำถามถึงอาบัติสังฆาทิเสส คำถามถึงอาบัติถุลลัจจัย คำถามถึงอาบัติปาจิตตีย์ คำถามถึงอาบัติปาฏิเทสนียะ คำถามถึงอาบัติทุกกฏ คำถามถึงอาบัติทุพภาสิต คำว่า อัชฌาจารปุจฉา ได้แก่ คำถามถึงการต้องอาบัติของคนทีละ ๒ คน

400. Kinti te diṭṭhanti liṅgapucchā, iriyāpathapucchā, ākārapucchā, vippakārapucchā. Liṅgapucchāti – dīghaṃ vā rassaṃ vā kaṇhaṃ vā odātaṃ vā. Iriyāpathapucchāti gacchantaṃ vā ṭhitaṃ vā nisinnaṃ vā nipannaṃ vā. Ākārapucchāti gihiliṅge [Pg.301] vā titthiyaliṅge vā pabbajitaliṅge vā. Vippakārapucchāti gacchantaṃ vā ṭhitaṃ vā nisinnaṃ vā nipannaṃ vā.

๔๐๐. คำถามว่า “ท่านเห็นอย่างไร” เป็นคำถามถึงลักษณะ (ลิงคปุจฉา) เป็นคำถามถึงอิริยาบถ (อิริยาปถปุจฉา) เป็นคำถามถึงอาการ (อาการปุจฉา) เป็นคำถามถึงความผิดแผก (วิปปการปุจฉา) คำว่า ลิงคปุจฉา ได้แก่ (เห็น) ยาวหรือสั้น ดำหรือขาว คำว่า อิริยาปถปุจฉา ได้แก่ (เห็น) กำลังเดิน หรือยืน หรือนั่ง หรือนอน คำว่า อาการปุจฉา ได้แก่ (เห็น) ในเพศคฤหัสถ์ หรือในเพศเดียรถีย์ หรือในเพศบรรพชิต คำว่า วิปปการปุจฉา ได้แก่ (เห็น) กำลังเดิน หรือยืน หรือนั่ง หรือนอน

401. Kadā te diṭṭhanti kālapucchā, samayapucchā, divasapucchā, utupucchā. Kālapucchāti pubbaṇhakāle vā majjhanhikakāle vā sāyanhakāle vā. Samayapucchāti pubbaṇhasamaye vā majjhanhikasamaye vā sāyanhasamaye vā. Divasapucchāti purebhattaṃ vā pacchābhattaṃ vā rattiṃ vā divā vā kāḷe vā juṇhe vā. Utupucchāti hemante vā gimhe vā vasse vā.

๔๐๑. คำถามว่า “ท่านเห็นเมื่อไร” เป็นคำถามถึงกาล (กาลปุจฉา) เป็นคำถามถึงสมัย (สมยปุจฉา) เป็นคำถามถึงวัน (ทิวสปุจฉา) เป็นคำถามถึงฤดู (อุตุปุจฉา) คำว่า กาลปุจฉา ได้แก่ (เห็น) ในเวลาก่อนเที่ยง หรือเวลาเที่ยง หรือเวลาเย็น คำว่า สมยปุจฉา ได้แก่ (เห็น) ในสมัยก่อนเที่ยง หรือสมัยเที่ยง หรือสมัยเย็น คำว่า ทิวสปุจฉา ได้แก่ (เห็น) ก่อนฉัน หรือหลังฉัน หรือกลางคืน หรือกลางวัน หรือในข้างแรม หรือในข้างขึ้น คำว่า อุตุปุจฉา ได้แก่ (เห็น) ในฤดูหนาว หรือฤดูร้อน หรือฤดูฝน

402. Kattha te diṭṭhanti ṭhānapucchā, bhūmipucchā, okāsapucchā, padesapucchā. Ṭhānapucchāti bhūmiyā vā pathaviyā vā dharaṇiyā vā jagatiyā vā. Bhūmipucchāti bhūmiyā vā pathaviyā vā pabbate vā pāsāṇe vā pāsāde vā. Okāsapucchāti puratthime vā okāse pacchime vā okāse uttare vā okāse dakkhiṇe vā okāse. Padesapucchāti puratthime vā padese pacchime vā padese uttare vā padese dakkhiṇe vā padeseti.

๔๐๒. คำถามว่า “ท่านเห็นที่ไหน” เป็นคำถามถึงสถานที่ (ฐานปุจฉา) เป็นคำถามถึงภูมิประเทศ (ภูมิปุจฉา) เป็นคำถามถึงที่ (โอกาสปุจฉา) เป็นคำถามถึงส่วน (ปเทสปุจฉา) คำว่า ฐานปุจฉา ได้แก่ (เห็น) ที่แผ่นดิน (ภูมิ) หรือที่แผ่นดิน (ปถวี) หรือที่แผ่นดิน (ธรณี) หรือที่แผ่นดิน (ชคตี) คำว่า ภูมิปุจฉา ได้แก่ (เห็น) ที่แผ่นดิน (ภูมิ) หรือที่แผ่นดิน (ปถวี) หรือที่ภูเขา หรือที่ศิลา หรือที่ปราสาท คำว่า โอกาสปุจฉา ได้แก่ (เห็น) ในทิศตะวันออก หรือในทิศตะวันตก หรือในทิศเหนือ หรือในทิศใต้ คำว่า ปเทสปุจฉา ได้แก่ (เห็น) ในส่วนทิศตะวันออก หรือในส่วนทิศตะวันตก หรือในส่วนทิศเหนือ หรือในส่วนทิศใต้

Mahāsaṅgāmo niṭṭhito.

มหาสังคาม จบแล้ว

Tassuddānaṃ –

อุทานของมหาสังคามนั้นมีดังนี้

Vatthu nidānaṃ ākāro, pubbāparaṃ katākataṃ;

Kammādhikaraṇañceva, samatho chandagāmi ca.

วัตถุ นิทาน อาการ เรื่องก่อนหลัง การกระทำและยังมิได้กระทำ กรรมและอธิกรณ์ สมถะ และการถึงฉันทาคติ

Dosā mohā bhayā ceva, saññā nijjhāpanena ca;

Pekkhā pasāde pakkhomhi, sutatheratarena ca.

การถึงโทสาคติ โมหาคติ และภยาคติ สัญญาและการเพ่งพินิจ การพิจารณา ความเลื่อมใส (การพูดว่า) เรามีพวกพ้อง เราเป็นพหูสูต และเราเป็นเถระกว่า

Asampattañca sampattaṃ, dhammena vinayena ca;

Satthussa sāsanenāpi, mahāsaṅgāmañāpanāti.

อธิกรณ์ที่ยังไม่มาถึงและที่มาถึงแล้ว โดยธรรม โดยวินัย และโดยคำสั่งสอนของพระศาสดา (คาถา) นี้เป็นเครื่องให้รู้แจ้งมหาสังคาม

Kathinabhedo

กฐินเภท

1. Kathinaatthatādi

๑. เรื่องการกรานกฐินเป็นต้น

403. Kassa [Pg.302] kathinaṃ anatthataṃ? Kassa kathinaṃ atthataṃ? Kinti kathinaṃ anatthataṃ? Kinti kathinaṃ atthataṃ?

๔๐๓. กฐินไม่เป็นอันกรานแก่ใคร? กฐินเป็นอันกรานแก่ใคร? กฐินไม่เป็นอันกรานอย่างไร? กฐินเป็นอันกรานอย่างไร?

Kassa kathinaṃ anatthatanti? Dvinnaṃ puggalānaṃ anatthataṃ hoti kathinaṃ – anatthārakassa ca ananumodakassa ca. Imesaṃ dvinnaṃ puggalānaṃ anatthataṃ hoti kathinaṃ.

ถามว่า กฐินไม่เป็นอันกรานแก่ใคร? ตอบว่า กฐินไม่เป็นอันกรานแก่บุคคล ๒ จำพวก คือ แก่ผู้ไม่กราน ๑ แก่ผู้ไม่อนุโมทนา ๑ กฐินไม่เป็นอันกรานแก่บุคคล ๒ จำพวกนี้

Kassa kathinaṃ atthatanti? Dvinnaṃ puggalānaṃ atthataṃ hoti kathinaṃ – atthārakassa ca anumodakassa ca. Imesaṃ dvinnaṃ puggalānaṃ atthataṃ hoti kathinaṃ.

ถามว่า กฐินเป็นอันกรานแก่ใคร? ตอบว่า กฐินเป็นอันกรานแก่บุคคล ๒ จำพวก คือ แก่ผู้กราน ๑ แก่ผู้อนุโมทนา ๑ กฐินเป็นอันกรานแก่บุคคล ๒ จำพวกนี้

Kinti kathinaṃ anatthatanti? Catuvīsatiyā ākārehi anatthataṃ hoti kathinaṃ, na ullikhitamattena atthataṃ hoti kathinaṃ, na dhovanamattena atthataṃ hoti kathinaṃ, na cīvaravicāraṇamattena atthataṃ hoti kathinaṃ, na chedanamattena atthataṃ hoti kathinaṃ, na bandhanamattena atthataṃ hoti kathinaṃ, na ovaṭṭiyakaraṇamattena atthataṃ hoti kathinaṃ, na kaṇḍusakaraṇamattena atthataṃ hoti kathinaṃ, na daḷhīkammakaraṇamattena atthataṃ hoti kathinaṃ, na anuvātakaraṇamattena atthataṃ hoti kathinaṃ, na paribhaṇḍakaraṇamattena atthataṃ hoti kathinaṃ, na ovaddheyyakaraṇamattena atthataṃ hoti kathinaṃ, na kambalamaddanamattena atthataṃ hoti kathinaṃ, na nimittakatena atthataṃ hoti kathinaṃ, na parikathākatena atthataṃ hoti kathinaṃ, na kukkukatena atthataṃ hoti kathinaṃ, na sannidhikatena atthataṃ hoti kathinaṃ, na nissaggiyena atthataṃ hoti kathinaṃ, na akappakatena atthataṃ hoti kathinaṃ, na aññatra saṅghāṭiyā atthataṃ hoti kathinaṃ, na aññatra uttarāsaṅgena atthataṃ hoti kathinaṃ, na aññatra antaravāsakena atthataṃ hoti kathinaṃ, na aññatra pañcakena vā atirekapañcakena vā tadaheva sañchinnena samaṇḍalīkatena atthataṃ hoti kathinaṃ, na aññatra puggalassa atthārā atthataṃ [Pg.303] hoti kathinaṃ, sammā ce atthataṃ hoti kathinaṃ taṃ ce nissīmaṭṭho anumodati. Evampi anatthataṃ hoti kathinaṃ.

ถามว่า กฐินไม่เป็นอันกรานอย่างไร? ตอบว่า กฐินไม่เป็นอันกรานด้วยอาการ ๒๔ อย่าง คือ กฐินไม่เป็นอันกรานเพียงด้วยการขีดประมาณ, ไม่เป็นอันกรานเพียงด้วยการซักฟอก, ไม่เป็นอันกรานเพียงด้วยการตระเตรียมผ้า, ไม่เป็นอันกรานเพียงด้วยการตัด, ไม่เป็นอันกรานเพียงด้วยการเนา, ไม่เป็นอันกรานเพียงด้วยการเย็บด้น, ไม่เป็นอันกรานเพียงด้วยการทำกัณฑุสะ, ไม่เป็นอันกรานเพียงด้วยการทำทัฬหีกรรม, ไม่เป็นอันกรานเพียงด้วยการติดอนุวาต, ไม่เป็นอันกรานเพียงด้วยการติดปริภัณฑ์, ไม่เป็นอันกรานเพียงด้วยการติดโอวัทเธยยะ, ไม่เป็นอันกรานเพียงด้วยการย้อมสีหม่น, ไม่เป็นอันกรานด้วยผ้าที่ได้มาเพราะทำนิมิต, ไม่เป็นอันกรานด้วยผ้าที่ได้มาเพราะพูดเลียบเคียง, ไม่เป็นอันกรานด้วยผ้าที่ยืมมา, ไม่เป็นอันกรานด้วยผ้าที่เก็บไว้ค้างคืน, ไม่เป็นอันกรานด้วยผ้าที่เป็นนิสสัคคีย์, ไม่เป็นอันกรานด้วยผ้าที่ยังไม่ได้ทำกัปปะ, ไม่เป็นอันกรานเว้นจากผ้าสังฆาฏิ, ไม่เป็นอันกรานเว้นจากผ้าอุตตราสงค์, ไม่เป็นอันกรานเว้นจากผ้าอันตรวาสก, ไม่เป็นอันกรานเว้นจากผ้า ๕ ขัณฑ์หรือเกินกว่า ๕ ขัณฑ์ ที่ตัดดีแล้วพร้อมทั้งมณฑลในวันนั้น, ไม่เป็นอันกรานเว้นจากการกรานของบุคคล, แม้กฐินจะกรานดีแล้ว แต่ภิกษุผู้อยู่นอกสีมาอนุโมทนา แม้อย่างนี้ กฐินก็ไม่เป็นอันกราน

Nimittakammaṃ nāma nimittaṃ karoti – ‘‘iminā dussena kathinaṃ attharissāmī’’ti. Parikathā nāma parikathaṃ karoti – ‘‘imāya parikathāya kathinadussaṃ nibbattessāmī’’ti. Kukkukataṃ nāma anādiyadānaṃ vuccati. Sannidhi nāma dve sannidhiyo – karaṇasannidhi vā nicayasannidhi vā. Nissaggiyaṃ nāma kayiramāne aruṇaṃ uṭṭhahati. Imehi catuvīsatiyā ākārehi anatthataṃ hoti kathinaṃ.

ชื่อว่านิมิตตกรรม คือ การทำนิมิตว่า “เราจักกรานกฐินด้วยผ้านี้” ชื่อว่าปริกถา คือ การพูดเลียบเคียงว่า “เราจักให้ผ้ากฐินเกิดขึ้นด้วยคำพูดเลียบเคียงนี้” ชื่อว่ากุกกุกตะ ได้แก่ การให้โดยไม่เอื้อเฟื้อ ชื่อว่าสันนิธิ มี ๒ อย่าง คือ กรณสันนิธิ หรือ นิจยสันนิธิ ชื่อว่านิสสัคคิยะ คือ เมื่อกำลังทำ (เย็บหรือย้อม) อรุณขึ้น กฐินเป็นอันไม่ได้กราน ด้วยอาการ ๒๔ เหล่านี้

Kinti kathinaṃ atthatanti? Sattarasahi ākārehi atthataṃ hoti kathinaṃ. Ahatena atthataṃ hoti kathinaṃ, ahatakappena atthataṃ hoti kathinaṃ, pilotikāya atthataṃ hoti kathinaṃ, paṃsukūlena atthataṃ hoti kathinaṃ, pāpaṇikena atthataṃ hoti kathinaṃ, animittakatena atthataṃ hoti kathinaṃ, aparikathākatena atthataṃ hoti kathinaṃ, akukkukatena atthataṃ hoti kathinaṃ, asannidhikatena atthataṃ hoti kathinaṃ, anissaggiyena atthataṃ hoti kathinaṃ, kappakatena atthataṃ hoti kathinaṃ, saṅghāṭiyā atthataṃ hoti kathinaṃ, uttarāsaṅgena atthataṃ hoti kathinaṃ, antaravāsakena atthataṃ hoti kathinaṃ, pañcakena vā atirekapañcakena vā tadaheva sañchinnena samaṇḍalīkatena atthataṃ hoti kathinaṃ, puggalassa atthārā atthataṃ hoti kathinaṃ, sammā ce atthataṃ hoti kathinaṃ, taṃ ce sīmaṭṭho anumodati, evampi atthataṃ hoti kathinaṃ. Imehi sattarasahi ākārehi atthataṃ hoti kathinaṃ.

กฐินเป็นอันกรานแล้วอย่างไร? กฐินเป็นอันกรานแล้วด้วยอาการ ๑๗ อย่าง คือ กฐินเป็นอันกรานแล้วด้วยผ้าใหม่, กฐินเป็นอันกรานแล้วด้วยผ้าที่นับว่าใหม่, กฐินเป็นอันกรานแล้วด้วยผ้าเก่า, กฐินเป็นอันกรานแล้วด้วยผ้าบังสุกุล, กฐินเป็นอันกรานแล้วด้วยผ้าที่ตกอยู่ที่ร้านตลาด, กฐินเป็นอันกรานแล้วด้วยผ้าที่ได้มาโดยไม่ได้ทำนิมิต, กฐินเป็นอันกรานแล้วด้วยผ้าที่ได้มาโดยไม่ได้พูดเลียบเคียง, กฐินเป็นอันกรานแล้วด้วยผ้าที่ไม่ได้ยืมมา, กฐินเป็นอันกรานแล้วด้วยผ้าที่ไม่ได้เก็บค้างคืน, กฐินเป็นอันกรานแล้วด้วยผ้าที่ไม่เป็นนิสสัคคีย์, กฐินเป็นอันกรานแล้วด้วยผ้าที่ทำกัปปะแล้ว, กฐินเป็นอันกรานแล้วด้วยผ้าสังฆาฏิ, กฐินเป็นอันกรานแล้วด้วยผ้าอุตตราสงค์, กฐินเป็นอันกรานแล้วด้วยผ้าอันตรวาสก, กฐินเป็นอันกรานแล้วด้วยผ้า ๕ ขัณฑ์ หรือเกินกว่า ๕ ขัณฑ์ ที่ตัดและเย็บให้มีมณฑลเสร็จในวันนั้น, กฐินเป็นอันกรานแล้วด้วยการกรานของบุคคล, และถ้ากฐินเป็นอันกรานดีแล้ว ภิกษุผู้อยู่ในสีมาอนุโมทนา แม้อย่างนี้ กฐินก็เป็นอันกรานแล้ว กฐินเป็นอันกรานแล้วด้วยอาการ ๑๗ เหล่านี้

Saha kathinassa atthārā kati dhammā jāyanti? Saha kathinassa atthārā pannarasa dhammā jāyanti – aṭṭha mātikā, dve palibodhā, pañcānisaṃsā. Saha kathinassa atthārā ime pannarasa dhammā jāyanti.

ธรรมเท่าไรย่อมเกิดขึ้นพร้อมกับการกรานกฐิน? ธรรม ๑๕ อย่างย่อมเกิดขึ้นพร้อมกับการกรานกฐิน คือ มาติกา ๘ ปลิโพธ ๒ อานิสงส์ ๕ ธรรม ๑๕ เหล่านี้ย่อมเกิดขึ้นพร้อมกับการกรานกฐิน

2. Kathinaanantarapaccayādi

๒. ว่าด้วยอนันตรปัจจัยเป็นต้นแห่งกฐิน

404. Payogassa katame dhammā anantarapaccayena paccayo, samanantarapaccayena paccayo, nissayapaccayena paccayo, upanissayapaccayena paccayo[Pg.304], purejātapaccayena paccayo, pacchājātapaccayena paccayo, sahajātapaccayena paccayo? Pubbakaraṇassa katame dhammā anantarapaccayena paccayo…pe… paccuddhārassa katame dhammā… adhiṭṭhānassa katame dhammā… atthārassa katame dhammā… mātikānañca palibodhānañca katame dhammā… vatthussa katame dhammā anantarapaccayena paccayo, samanantarapaccayena paccayo, nissayapaccayena paccayo, upanissayapaccayena paccayo, purejātapaccayena paccayo, pacchājātapaccayena paccayo, sahajātapaccayena paccayo?

๔๐๔. ธรรมเหล่าไหนเป็นปัจจัยแก่ปโยคะ โดยอนันตรปัจจัย, โดยสมนันตรปัจจัย, โดยนิสสยปัจจัย, โดยอุปนิสสยปัจจัย, โดยปุเรชาตปัจจัย, โดยปัจฉาชาตปัจจัย, โดยสหชาตปัจจัย? ธรรมเหล่าไหนเป็นปัจจัยแก่ปุพพกรณะ โดยอนันตรปัจจัย...ฯลฯ... ธรรมเหล่าไหนเป็นปัจจัยแก่ปัจจุทธรณ์... ธรรมเหล่าไหนเป็นปัจจัยแก่อธิษฐาน... ธรรมเหล่าไหนเป็นปัจจัยแก่การกราน... ธรรมเหล่าไหนเป็นปัจจัยแก่มาติกาและปลิโพธ... ธรรมเหล่าไหนเป็นปัจจัยแก่วัตถุ โดยอนันตรปัจจัย, โดยสมนันตรปัจจัย, โดยนิสสยปัจจัย, โดยอุปนิสสยปัจจัย, โดยปุเรชาตปัจจัย, โดยปัจฉาชาตปัจจัย, โดยสหชาตปัจจัย?

Pubbakaraṇaṃ payogassa anantarapaccayena paccayo, samanantarapaccayena paccayo, nissayapaccayena paccayo, upanissayapaccayena paccayo. Payogo pubbakaraṇassa purejātapaccayena paccayo. Pubbakaraṇaṃ payogassa pacchājātapaccayena paccayo. Pannarasa dhammā sahajātapaccayena paccayo. Paccuddhāro pubbakaraṇassa anantarapaccayena paccayo, samanantarapaccayena paccayo, nissayapaccayena paccayo, upanissayapaccayena paccayo. Pubbakaraṇaṃ paccuddhārassa purejātapaccayena paccayo. Paccuddhāro pubbakaraṇassa pacchājātapaccayena paccayo. Pannarasa dhammā sahajātapaccayena paccayo. Adhiṭṭhānaṃ paccuddhārassa anantarapaccayena paccayo, samanantarapaccayena paccayo, nissayapaccayena paccayo, upanissayapaccayena paccayo. Paccuddhāro adhiṭṭhānassa purejātapaccayena paccayo. Adhiṭṭhānaṃ paccuddhārassa pacchājātapaccayena paccayo. Pannarasa dhammā sahajātapaccayena paccayo. Atthāro adhiṭṭhānassa anantarapaccayena paccayo, samanantarapaccayena paccayo, nissayapaccayena paccayo, upanissayapaccayena paccayo. Adhiṭṭhānaṃ atthārassa purejātapaccayena paccayo. Atthāro adhiṭṭhānassa pacchājātapaccayena paccayo. Pannarasa dhammā sahajātapaccayena paccayo. Mātikā ca palibodhā ca atthārassa anantarapaccayena paccayo, samanantarapaccayena paccayo, nissayapaccayena paccayo, upanissayapaccayena paccayo. Atthāro mātikānañca palibodhānañca purejātapaccayena paccayo. Mātikā ca palibodhā ca atthārassa pacchājātapaccayena paccayo. Pannarasa dhammā sahajātapaccayena paccayo. Āsā ca anāsā ca vatthussa anantarapaccayena paccayo, samanantarapaccayena paccayo, nissayapaccayena paccayo[Pg.305], upanissayapaccayena paccayo. Vatthu āsānañca anāsānañca purejātapaccayena paccayo. Āsā ca anāsā ca vatthussa pacchājātapaccayena paccayo. Pannarasa dhammā sahajātapaccayena paccayo.

ปุพพกรณะเป็นปัจจัยแก่ปโยคะ โดยอนันตรปัจจัย, โดยสมนันตรปัจจัย, โดยนิสสยปัจจัย, โดยอุปนิสสยปัจจัย. ปโยคะเป็นปัจจัยแก่ปุพพกรณะ โดยปุเรชาตปัจจัย. ปุพพกรณะเป็นปัจจัยแก่ปโยคะ โดยปัจฉาชาตปัจจัย. ธรรม ๑๕ อย่างเป็นปัจจัย โดยสหชาตปัจจัย. ปัจจุทธรณ์เป็นปัจจัยแก่ปุพพกรณะ โดยอนันตรปัจจัย, โดยสมนันตรปัจจัย, โดยนิสสยปัจจัย, โดยอุปนิสสยปัจจัย. ปุพพกรณะเป็นปัจจัยแก่ปัจจุทธรณ์ โดยปุเรชาตปัจจัย. ปัจจุทธรณ์เป็นปัจจัยแก่ปุพพกรณะ โดยปัจฉาชาตปัจจัย. ธรรม ๑๕ อย่างเป็นปัจจัย โดยสหชาตปัจจัย. อธิษฐานเป็นปัจจัยแก่ปัจจุทธรณ์ โดยอนันตรปัจจัย, โดยสมนันตรปัจจัย, โดยนิสสยปัจจัย, โดยอุปนิสสยปัจจัย. ปัจจุทธรณ์เป็นปัจจัยแก่อธิษฐาน โดยปุเรชาตปัจจัย. อธิษฐานเป็นปัจจัยแก่ปัจจุทธรณ์ โดยปัจฉาชาตปัจจัย. ธรรม ๑๕ อย่างเป็นปัจจัย โดยสหชาตปัจจัย. การกรานเป็นปัจจัยแก่อธิษฐาน โดยอนันตรปัจจัย, โดยสมนันตรปัจจัย, โดยนิสสยปัจจัย, โดยอุปนิสสยปัจจัย. อธิษฐานเป็นปัจจัยแก่การกราน โดยปุเรชาตปัจจัย. การกรานเป็นปัจจัยแก่อธิษฐาน โดยปัจฉาชาตปัจจัย. ธรรม ๑๕ อย่างเป็นปัจจัย โดยสหชาตปัจจัย. มาติกาและปลิโพธเป็นปัจจัยแก่การกราน โดยอนันตรปัจจัย, โดยสมนันตรปัจจัย, โดยนิสสยปัจจัย, โดยอุปนิสสยปัจจัย. การกรานเป็นปัจจัยแก่มาติกาและปลิโพธ โดยปุเรชาตปัจจัย. มาติกาและปลิโพธเป็นปัจจัยแก่การกราน โดยปัจฉาชาตปัจจัย. ธรรม ๑๕ อย่างเป็นปัจจัย โดยสหชาตปัจจัย. ความหวังและความไม่หวังเป็นปัจจัยแก่วัตถุ โดยอนันตรปัจจัย, โดยสมนันตรปัจจัย, โดยนิสสยปัจจัย, โดยอุปนิสสยปัจจัย. วัตถุเป็นปัจจัยแก่ความหวังและความไม่หวัง โดยปุเรชาตปัจจัย. ความหวังและความไม่หวังเป็นปัจจัยแก่วัตถุ โดยปัจฉาชาตปัจจัย. ธรรม ๑๕ อย่างเป็นปัจจัย โดยสหชาตปัจจัย.

3. Pubbakaraṇanidānādivibhāgo

๓. การจำแนกปุพพกรณะ นิทาน เป็นต้น

405. Pubbakaraṇaṃ kiṃnidānaṃ, kiṃsamudayaṃ, kiṃjātikaṃ, kiṃpabhavaṃ, kiṃsambhāraṃ, kiṃsamuṭṭhānaṃ? Paccuddhāro kiṃnidāno, kiṃsamudayo, kiṃjātiko, kiṃpabhavo, kiṃsambhāro, kiṃsamuṭṭhāno? Adhiṭṭhānaṃ kiṃnidānaṃ, kiṃsamudayaṃ, kiṃjātikaṃ, kiṃpabhavaṃ, kiṃsambhāraṃ, kiṃsamuṭṭhānaṃ? Atthāro kiṃnidāno, kiṃsamudayo, kiṃjātiko, kiṃpabhavo, kiṃsambhāro, kiṃsamuṭṭhāno? Mātikā ca palibodhā ca kiṃnidānā, kiṃsamudayā, kiṃjātikā, kiṃpabhavā, kiṃsambhārā kiṃsamuṭṭhānā? Āsā ca anāsā ca kiṃnidānā, kiṃsamudayā, kiṃjātikā, kiṃpabhavā, kiṃsambhārā, kiṃsamuṭṭhānā?

๔๐๕. บุพพกรณะมีอะไรเป็นนิทาน มีอะไรเป็นสมุทัย มีอะไรเป็นชาติ มีอะไรเป็นประภพ มีอะไรเป็นสัมภาระ มีอะไรเป็นสมุฏฐาน? การถอนมีอะไรเป็นนิทาน มีอะไรเป็นสมุทัย มีอะไรเป็นชาติ มีอะไรเป็นประภพ มีอะไรเป็นสัมภาระ มีอะไรเป็นสมุฏฐาน? การอธิษฐานมีอะไรเป็นนิทาน มีอะไรเป็นสมุทัย มีอะไรเป็นชาติ มีอะไรเป็นประภพ มีอะไรเป็นสัมภาระ มีอะไรเป็นสมุฏฐาน? การกรานมีอะไรเป็นนิทาน มีอะไรเป็นสมุทัย มีอะไรเป็นชาติ มีอะไรเป็นประภพ มีอะไรเป็นสัมภาระ มีอะไรเป็นสมุฏฐาน? มาติกาและปลิโพธมีอะไรเป็นนิทาน มีอะไรเป็นสมุทัย มีอะไรเป็นชาติ มีอะไรเป็นประภพ มีอะไรเป็นสัมภาระ มีอะไรเป็นสมุฏฐาน? ความหวังและความไม่หวังมีอะไรเป็นนิทาน มีอะไรเป็นสมุทัย มีอะไรเป็นชาติ มีอะไรเป็นประภพ มีอะไรเป็นสัมภาระ มีอะไรเป็นสมุฏฐาน?

Pubbakaraṇaṃ payoganidānaṃ, payogasamudayaṃ, payogajātikaṃ, payogapabhavaṃ, payogasambhāraṃ, payogasamuṭṭhānaṃ. Paccuddhāro pubbakaraṇanidāno, pubbakaraṇasamudayo, pubbakaraṇajātiko, pubbakaraṇapabhavo, pubbakaraṇasambhāro, pubbakaraṇasamuṭṭhāno. Adhiṭṭhānaṃ paccuddhāranidānaṃ, paccuddhārasamudayaṃ, paccuddhārajātikaṃ, paccuddhārapabhavaṃ, paccuddhārasambhāraṃ, paccuddhārasamuṭṭhānaṃ. Atthāro adhiṭṭhānanidāno, adhiṭṭhānasamudayo, adhiṭṭhānajātiko, adhiṭṭhānapabhavo, adhiṭṭhānasambhāro, adhiṭṭhānasamuṭṭhāno. Mātikā ca palibodhā ca atthāranidānā, atthārasamudayā, atthārajātikā, atthārapabhavā, atthārasambhārā, atthārasamuṭṭhānā. Āsā ca anāsā ca vatthunidānā, vatthusamudayā, vatthujātikā, vatthupabhavā, vatthusambhārā, vatthusamuṭṭhānā.

บุพพกรณะมีประโยคเป็นนิทาน มีประโยคเป็นสมุทัย มีประโยคเป็นชาติ มีประโยคเป็นประภพ มีประโยคเป็นสัมภาระ มีประโยคเป็นสมุฏฐาน. การถอนมีบุพพกรณะเป็นนิทาน มีบุพพกรณะเป็นสมุทัย มีบุพพกรณะเป็นชาติ มีบุพพกรณะเป็นประภพ มีบุพพกรณะเป็นสัมภาระ มีบุพพกรณะเป็นสมุฏฐาน. การอธิษฐานมีการถอนเป็นนิทาน มีการถอนเป็นสมุทัย มีการถอนเป็นชาติ มีการถอนเป็นประภพ มีการถอนเป็นสัมภาระ มีการถอนเป็นสมุฏฐาน. การกรานมีการอธิษฐานเป็นนิทาน มีการอธิษฐานเป็นสมุทัย มีการอธิษฐานเป็นชาติ มีการอธิษฐานเป็นประภพ มีการอธิษฐานเป็นสัมภาระ มีการอธิษฐานเป็นสมุฏฐาน. มาติกาและปลิโพธมีการกรานเป็นนิทาน มีการกรานเป็นสมุทัย มีการกรานเป็นชาติ มีการกรานเป็นประภพ มีการกรานเป็นสัมภาระ มีการกรานเป็นสมุฏฐาน. ความหวังและความไม่หวังมีวัตถุเป็นนิทาน มีวัตถุเป็นสมุทัย มีวัตถุเป็นชาติ มีวัตถุเป็นประภพ มีวัตถุเป็นสัมภาระ มีวัตถุเป็นสมุฏฐาน.

406. Payogo kiṃnidāno, kiṃsamudayo, kiṃjātiko, kiṃpabhavo, kiṃsambhāro, kiṃsamuṭṭhāno, pubbakaraṇaṃ…pe… paccuddhāro… adhiṭṭhānaṃ… atthāro… mātikā ca palibodhā ca… vatthu… āsā ca anāsā ca kiṃnidānā, kiṃsamudayā, kiṃjātikā, kiṃpabhavā, kiṃsambhārā, kiṃsamuṭṭhānā?

๔๐๖. ประโยคมีอะไรเป็นนิทาน มีอะไรเป็นสมุทัย มีอะไรเป็นชาติ มีอะไรเป็นประภพ มีอะไรเป็นสัมภาระ มีอะไรเป็นสมุฏฐาน, บุพพกรณะ...ฯลฯ... การถอน... การอธิษฐาน... การกราน... มาติกาและปลิโพธ... วัตถุ... ความหวังและความไม่หวัง มีอะไรเป็นนิทาน มีอะไรเป็นสมุทัย มีอะไรเป็นชาติ มีอะไรเป็นประภพ มีอะไรเป็นสัมภาระ มีอะไรเป็นสมุฏฐาน?

Payogo [Pg.306] hetunidāno, hetusamudayo, hetujātiko, hetupabhavo, hetusambhāro, hetusamuṭṭhāno. Pubbakaraṇaṃ…pe… paccuddhāro… adhiṭṭhānaṃ… atthāro … mātikā ca palibodhā ca… vatthu… āsā ca anāsā ca hetunidānā, hetusamudayā, hetujātikā, hetupabhavā, hetusambhārā, hetusamuṭṭhānā.

ประโยคมีเหตุเป็นนิทาน มีเหตุเป็นสมุทัย มีเหตุเป็นชาติ มีเหตุเป็นประภพ มีเหตุเป็นสัมภาระ มีเหตุเป็นสมุฏฐาน. บุพพกรณะ...ฯลฯ... การถอน... การอธิษฐาน... การกราน... มาติกาและปลิโพธ... วัตถุ... ความหวังและความไม่หวัง มีเหตุเป็นนิทาน มีเหตุเป็นสมุทัย มีเหตุเป็นชาติ มีเหตุเป็นประภพ มีเหตุเป็นสัมภาระ มีเหตุเป็นสมุฏฐาน.

407. Payogo kiṃnidāno, kiṃsamudayo, kiṃjātiko, kiṃpabhavo, kiṃsambhāro, kiṃsamuṭṭhāno? Pubbakaraṇaṃ…pe… paccuddhāro… adhiṭṭhānaṃ… atthāro… mātikā ca palibodhā ca… vatthu… āsā ca anāsā ca kiṃnidānā, kiṃsamudayā, kiṃjātikā, kiṃpabhavā, kiṃsambhārā, kiṃsamuṭṭhānā?

๔๐๗. ประโยคมีอะไรเป็นนิทาน มีอะไรเป็นสมุทัย มีอะไรเป็นชาติ มีอะไรเป็นประภพ มีอะไรเป็นสัมภาระ มีอะไรเป็นสมุฏฐาน? บุพพกรณะ...ฯลฯ... การถอน... การอธิษฐาน... การกราน... มาติกาและปลิโพธ... วัตถุ... ความหวังและความไม่หวัง มีอะไรเป็นนิทาน มีอะไรเป็นสมุทัย มีอะไรเป็นชาติ มีอะไรเป็นประภพ มีอะไรเป็นสัมภาระ มีอะไรเป็นสมุฏฐาน?

Payogo paccayanidāno, paccayasamudayo, paccayajātiko, paccayapabhavo, paccayasambhāro, paccayasamuṭṭhāno. Pubbakaraṇaṃ…pe… paccuddhāro… adhiṭṭhānaṃ… atthāro… mātikā ca palibodhā ca… vatthu… āsā ca anāsā ca paccayanidānā, paccayasamudayā, paccayajātikā, paccayapabhavā, paccayasambhārā, paccayasamuṭṭhānā.

ประโยคมีปัจจัยเป็นนิทาน มีปัจจัยเป็นสมุทัย มีปัจจัยเป็นชาติ มีปัจจัยเป็นประภพ มีปัจจัยเป็นสัมภาระ มีปัจจัยเป็นสมุฏฐาน. บุพพกรณะ...ฯลฯ... การถอน... การอธิษฐาน... การกราน... มาติกาและปลิโพธ... วัตถุ... ความหวังและความไม่หวัง มีปัจจัยเป็นนิทาน มีปัจจัยเป็นสมุทัย มีปัจจัยเป็นชาติ มีปัจจัยเป็นประภพ มีปัจจัยเป็นสัมภาระ มีปัจจัยเป็นสมุฏฐาน.

408. Pubbakaraṇaṃ katihi dhammehi saṅgahitaṃ? Pubbakaraṇaṃ sattahi dhammehi saṅgahitaṃ. Dhovanena, vicāraṇena, chedanena, bandhanena, sibbanena, rajanena, kappakaraṇena – pubbakaraṇaṃ imehi sattahi dhammehi saṅgahitaṃ.

๔๐๘. บุพพกรณะสงเคราะห์เข้ากับธรรมกี่อย่าง? บุพพกรณะสงเคราะห์เข้ากับธรรม 7 อย่าง คือ ด้วยการซัก, ด้วยการกะ, ด้วยการตัด, ด้วยการเนา, ด้วยการเย็บ, ด้วยการย้อม, ด้วยการทำกัปปะ. บุพพกรณะสงเคราะห์เข้ากับธรรม 7 อย่างเหล่านี้.

Paccuddhāro katihi dhammehi saṅgahito? Paccuddhāro tīhi dhammehi saṅgahito – saṅghāṭiyā, uttarāsaṅgena, antaravāsakena.

การถอนสงเคราะห์เข้ากับธรรมกี่อย่าง? การถอนสงเคราะห์เข้ากับธรรม 3 อย่าง คือ ด้วยผ้าสังฆาฏิ, ด้วยผ้าอุตตราสงค์, ด้วยผ้าอันตรวาสก.

Adhiṭṭhānaṃ katihi dhammehi saṅgahitaṃ? Adhiṭṭhānaṃ tīhi dhammehi saṅgahitaṃ – saṅghāṭiyā, uttarāsaṅgena, antaravāsakena.

การอธิษฐานสงเคราะห์เข้ากับธรรมกี่อย่าง? การอธิษฐานสงเคราะห์เข้ากับธรรม 3 อย่าง คือ ด้วยผ้าสังฆาฏิ, ด้วยผ้าอุตตราสงค์, ด้วยผ้าอันตรวาสก.

Atthāro katihi dhammehi saṅgahito? Atthāro ekena dhammena saṅgahito – vacībhedena.

การกรานสงเคราะห์เข้ากับธรรมกี่อย่าง? การกรานสงเคราะห์เข้ากับธรรมอย่างเดียว คือ วจีเภท.

Kathinassa kati mūlāni, kati vatthūni, kati bhūmiyo? Kathinassa ekaṃ mūlaṃ – saṅgho; tīṇi vatthūni – saṅghāṭi, uttarāsaṅgo, antaravāsako, cha bhūmiyo – khomaṃ, kappāsikaṃ, koseyyaṃ, kambalaṃ, sāṇaṃ, bhaṅgaṃ.

กฐินมีมูลเท่าไร มีวัตถุเท่าไร มีภูมิเท่าไร? กฐินมีมูลอย่างเดียว คือ สงฆ์; มีวัตถุ 3 อย่าง คือ สังฆาฏิ อุตตราสงค์ อันตรวาสก; มีภูมิ 6 อย่าง คือ ผ้าเปลือกไม้ ผ้าฝ้าย ผ้าไหม ผ้าขนสัตว์ ผ้าป่าน ผ้าเจือ.

Kathinassa [Pg.307] ko ādi, kiṃ majjhe, kiṃ pariyosānaṃ? Kathinassa pubbakaraṇaṃ ādi, kriyā majjhe, atthāro pariyosānaṃ.

อะไรเป็นเบื้องต้นแห่งกฐิน อะไรเป็นท่ามกลาง อะไรเป็นที่สุด? บุพพกรณะเป็นเบื้องต้นแห่งกฐิน กิริยาเป็นท่ามกลาง การกรานเป็นที่สุด.

409. Katihaṅgehi samannāgato puggalo abhabbo kathinaṃ attharituṃ? Katihaṅgehi samannāgato puggalo bhabbo kathinaṃ attharituṃ? Aṭṭhahaṅgehi samannāgato puggalo abhabbo kathinaṃ attharituṃ. Aṭṭhahaṅgehi samannāgato puggalo bhabbo kathinaṃ attharituṃ. Katamehi aṭṭhahaṅgehi samannāgato puggalo abhabbo kathinaṃ attharituṃ? Pubbakaraṇaṃ na jānāti, paccuddhāraṃ na jānāti, adhiṭṭhānaṃ na jānāti, atthāraṃ na jānāti, mātikaṃ na jānāti, palibodhaṃ na jānāti, uddhāraṃ na jānāti, ānisaṃsaṃ na jānāti – imehi aṭṭhahaṅgehi samannāgato puggalo abhabbo kathinaṃ attharituṃ. Katamehi aṭṭhahaṅgehi samannāgato puggalo bhabbo kathinaṃ attharituṃ? Pubbakaraṇaṃ jānāti, paccuddhāraṃ jānāti, adhiṭṭhānaṃ jānāti, atthāraṃ jānāti, mātikaṃ jānāti, palibodhaṃ jānāti, uddhāraṃ jānāti, ānisaṃsaṃ jānāti – imehi aṭṭhahaṅgehi samannāgato puggalo bhabbo kathinaṃ attharituṃ.

๔๐๙. บุคคลผู้ประกอบด้วยองค์เท่าไร ไม่สมควรเพื่อกรานกฐิน? บุคคลผู้ประกอบด้วยองค์เท่าไร สมควรเพื่อกรานกฐิน? บุคคลผู้ประกอบด้วยองค์ ๘ ประการ ไม่สมควรเพื่อกรานกฐิน. บุคคลผู้ประกอบด้วยองค์ ๘ ประการ สมควรเพื่อกรานกฐิน. บุคคลผู้ประกอบด้วยองค์ ๘ ประการเหล่าไหน ไม่สมควรเพื่อกรานกฐิน? คือ ไม่รู้จักบุพพกรณ์, ไม่รู้จักปัจจุทธาร, ไม่รู้จักอธิษฐาน, ไม่รู้จักอัตถาร, ไม่รู้จักมาติกา, ไม่รู้จักปลิโพธ, ไม่รู้จักอุทธาร, ไม่รู้จักอานิสงส์ — บุคคลผู้ประกอบด้วยองค์ ๘ ประการเหล่านี้ ไม่สมควรเพื่อกรานกฐิน. บุคคลผู้ประกอบด้วยองค์ ๘ ประการเหล่าไหน สมควรเพื่อกรานกฐิน? คือ รู้จักบุพพกรณ์, รู้จักปัจจุทธาร, รู้จักอธิษฐาน, รู้จักอัตถาร, รู้จักมาติกา, รู้จักปลิโพธ, รู้จักอุทธาร, รู้จักอานิสงส์ — บุคคลผู้ประกอบด้วยองค์ ๘ ประการเหล่านี้ สมควรเพื่อกรานกฐิน.

410. Katinaṃ puggalānaṃ kathinatthārā na ruhanti? Katinaṃ puggalānaṃ kathinatthārā ruhanti? Tiṇṇaṃ puggalānaṃ kathinatthārā na ruhanti. Tiṇṇaṃ puggalānaṃ kathinatthārā ruhanti. Katamesaṃ tiṇṇaṃ puggalānaṃ kathinatthārā na ruhanti? Nissīmaṭṭho anumodati, anumodento na vācaṃ bhindati, vācaṃ bhindanto na paraṃ viññāpeti – imesaṃ tiṇṇaṃ puggalānaṃ kathinatthārā na ruhanti. Katamesaṃ tiṇṇaṃ puggalānaṃ kathinatthārā ruhanti? Sīmaṭṭho anumodati, anumodento vācaṃ bhindati, vācaṃ bhindanto paraṃ viññāpeti – imesaṃ tiṇṇaṃ puggalānaṃ kathinatthārā ruhanti.

๔๑๐. การกรานกฐินไม่ขึ้นแก่บุคคลเท่าไร? การกรานกฐินขึ้นแก่บุคคลเท่าไร? การกรานกฐินไม่ขึ้นแก่บุคคล ๓ จำพวก. การกรานกฐินขึ้นแก่บุคคล ๓ จำพวก. การกรานกฐินไม่ขึ้นแก่บุคคล ๓ จำพวกเหล่าไหน? คือ ภิกษุผู้อยู่นอกสีมาอนุโมทนา, ภิกษุผู้เมื่ออนุโมทนา ไม่เปล่งวาจา, ภิกษุผู้เมื่อเปล่งวาจา ไม่ทำให้ผู้อื่นรู้ — การกรานกฐินไม่ขึ้นแก่บุคคล ๓ จำพวกเหล่านี้. การกรานกฐินขึ้นแก่บุคคล ๓ จำพวกเหล่าไหน? คือ ภิกษุผู้อยู่ในสีมาอนุโมทนา, ภิกษุผู้เมื่ออนุโมทนา เปล่งวาจา, ภิกษุผู้เมื่อเปล่งวาจา ทำให้ผู้อื่นรู้ — การกรานกฐินขึ้นแก่บุคคล ๓ จำพวกเหล่านี้.

411. Kati kathinatthārā na ruhanti? Kati kathinatthārā ruhanti? Tayo kathinatthārā na ruhanti. Tayo kathinatthārā ruhanti. Katame tayo kathinatthārā na ruhanti? Vatthuvipannañceva hoti, kālavipannañca, karaṇavipannañca – ime tayo kathinatthārā na ruhanti. Katame tayo kathinatthārā ruhanti? Vatthusampannañceva hoti, kālasampannañca, karaṇasampannañca – ime tayo kathinatthārā ruhanti.

๔๑๑. การกรานกฐินที่ไม่ขึ้นมีเท่าไร? การกรานกฐินที่ขึ้นมีเท่าไร? การกรานกฐินที่ไม่ขึ้นมี ๓ อย่าง. การกรานกฐินที่ขึ้นมี ๓ อย่าง. การกรานกฐินที่ไม่ขึ้น ๓ อย่างเหล่าไหน? คือ เป็นวัตถุวิบัติด้วย เป็นกาลวิบัติด้วย และเป็นกรณวิบัติด้วย — การกรานกฐิน ๓ อย่างเหล่านี้ไม่ขึ้น. การกรานกฐินที่ขึ้น ๓ อย่างเหล่าไหน? คือ เป็นวัตถุสมบัติด้วย เป็นกาลสมบัติด้วย และเป็นกรณสมบัติด้วย — การกรานกฐิน ๓ อย่างเหล่านี้ขึ้น.

4. Kathinādijānitabbavibhāgo

๔. วิภาคว่าด้วยสิ่งที่พึงรู้มีกฐินเป็นต้น

412. Kathinaṃ [Pg.308] jānitabbaṃ, kathinatthāro jānitabbo, kathinassa atthāramāso jānitabbo, kathinassa atthāravipatti jānitabbā, kathinassa atthārasampatti jānitabbā, nimittakammaṃ jānitabbaṃ, parikathā jānitabbā, kukkukataṃ jānitabbaṃ, sannidhi jānitabbā, nissaggiyaṃ jānitabbaṃ.

๔๑๒. พึงรู้กฐิน, พึงรู้การกรานกฐิน, พึงรู้เดือนที่กรานกฐิน, พึงรู้วิบัติแห่งการกรานกฐิน, พึงรู้สมบัติแห่งการกรานกฐิน, พึงรู้นิมิตตกรรม, พึงรู้ปริกถา, พึงรู้กุกกุกตะ, พึงรู้สันนิธิ, พึงรู้นิสสัคคิยะ.

Kathinaṃ jānitabbanti tesaññeva dhammānaṃ saṅgaho samavāyo nāmaṃ nāmakammaṃ nāmadheyyaṃ nirutti byañjanaṃ abhilāpo yadidaṃ kathinanti.

คำว่า พึงรู้กฐิน คือ (พึงรู้ว่า) สิ่งที่เรียกว่ากฐินนี้ เป็นเพียงการสงเคราะห์ การประชุมลงแห่งธรรมทั้งหลายเหล่านั้นนั่นเทียว เป็นชื่อ เป็นการตั้งชื่อ เป็นชื่อที่เรียกขาน เป็นนิรุตติ เป็นพยัญชนะ เป็นอภิลาป.

Kathinassa atthāramāso jānitabboti vassānassa pacchimo māso jānitabbo.

คำว่า พึงรู้เดือนที่กรานกฐิน คือ พึงรู้เดือนสุดท้ายแห่งฤดูฝน.

Kathinassa atthāravipatti jānitabbāti catuvīsatiyā ākārehi kathinassa atthāravipatti jānitabbā.

คำว่า พึงรู้วิบัติแห่งการกรานกฐิน คือ พึงรู้วิบัติแห่งการกรานกฐินโดยอาการ ๒๔ ประการ.

Kathinassa atthārasampatti jānitabbāti sattarasahi ākārehi kathinassa atthārasampatti jānitabbā.

คำว่า พึงรู้สมบัติแห่งการกรานกฐิน คือ พึงรู้สมบัติแห่งการกรานกฐินโดยอาการ ๑๗ ประการ.

Nimittakammaṃ jānitabbanti nimittaṃ karoti iminā dussena kathinaṃ attharissāmīti.

คำว่า พึงรู้นิมิตตกรรม คือ การทำนิมิตว่า 'เราจักกรานกฐินด้วยผ้านี้'.

Parikathā jānitabbāti parikathaṃ karoti imāya parikathāya kathinadussaṃ nibbattessāmīti.

คำว่า พึงรู้ปริกถา คือ การพูดเลียบเคียงว่า 'เราจักให้ผ้ากฐินเกิดขึ้นด้วยคำเลียบเคียงนี้'.

Kukkukataṃ jānitabbanti anādiyadānaṃ jānitabbaṃ.

คำว่า พึงรู้กุกกุกตะ คือ พึงรู้การให้โดยไม่เอื้อเฟื้อ.

Sannidhi jānitabbāti dve sannidhiyo jānitabbā – karaṇasannidhi vā nicayasannidhi vā.

คำว่า พึงรู้สันนิธิ คือ พึงรู้สันนิธิ ๒ อย่าง ได้แก่ กรณสันนิธิ หรือ นิจยสันนิธิ.

Nissaggiyaṃ jānitabbanti kariyamāne aruṇaṃ uṭṭhahati.

คำว่า พึงรู้นิสสัคคิยะ คือ เมื่อกำลังทำผ้ากฐินอยู่ อรุณขึ้น.

Kathinatthāro jānitabboti sace saṅghassa kathinadussaṃ uppannaṃ hoti, saṅghena kathaṃ paṭipajjitabbaṃ, atthārakena kathaṃ paṭipajjitabbaṃ, anumodakena kathaṃ paṭipajjitabbaṃ.

คำว่า พึงรู้การกรานกฐิน คือ ถ้าผ้ากฐินเกิดขึ้นแก่สงฆ์ สงฆ์พึงปฏิบัติอย่างไร ผู้กรานพึงปฏิบัติอย่างไร ผู้อนุโมทนาพึงปฏิบัติอย่างไร.

413. Saṅghena ñattidutiyena kammena kathinatthārakassa bhikkhuno dātabbaṃ, tena kathinatthārakena bhikkhunā tadaheva dhovitvā vimajjitvā vicāretvā chinditvā sibbetvā rajitvā kappaṃ katvā kathinaṃ attharitabbaṃ. Sace [Pg.309] saṅghāṭiyā kathinaṃ attharitukāmo hoti, porāṇikā saṅghāṭi paccuddharitabbā, navā saṅghāṭi adhiṭṭhātabbā. Imāya saṅghāṭiyā kathinaṃ attharāmīti vācā bhinditabbā. Sace uttarāsaṅgena kathinaṃ attharitukāmo hoti, porāṇako uttarāsaṅgo paccuddharitabbo, navo uttarāsaṅgo adhiṭṭhātabbo. Iminā uttarāsaṅgena kathinaṃ attharāmīti vācā bhinditabbā. Sace antaravāsakena kathinaṃ attharitukāmo hoti, porāṇako antaravāsako paccuddharitabbo, navo antaravāsako adhiṭṭhātabbo. Iminā antaravāsakena kathinaṃ attharāmīti vācā bhinditabbā. Tena kathinatthārakena bhikkhunā saṅghaṃ upasaṅkamitvā ekaṃsaṃ uttarāsaṅgaṃ karitvā añjaliṃ paggahetvā evamassa vacanīyo – ‘‘atthataṃ, bhante, saṅghassa kathinaṃ, dhammiko kathinatthāro, anumodathā’’ti. Tehi anumodakehi bhikkhūhi ekaṃsaṃ uttarāsaṅgaṃ karitvā añjaliṃ paggahetvā evamassa vacanīyo – ‘‘atthataṃ, āvuso, saṅghassa kathinaṃ, dhammiko kathinatthāro, anumodāmā’’ti. Tena kathinatthārakena bhikkhunā sambahule bhikkhū upasaṅkamitvā ekaṃsaṃ uttarāsaṅgaṃ karitvā añjaliṃ paggahetvā evamassu vacanīyā – ‘‘atthataṃ, bhante, saṅghassa kathinaṃ, dhammiko kathinatthāro, anumodathā’’ti. Tehi anumodakehi bhikkhūhi ekaṃsaṃ uttarāsaṅgaṃ karitvā añjaliṃ paggahetvā evamassa vacanīyo – ‘‘atthataṃ, āvuso, saṅghassa kathinaṃ, dhammiko kathinatthāro anumodāmā’’ti. Tena kathinatthārakena bhikkhunā ekaṃ bhikkhuṃ upasaṅkamitvā ekaṃsaṃ uttarāsaṅgaṃ karitvā añjaliṃ paggahetvā evamassa vacanīyo – ‘‘atthataṃ, āvuso, saṅghassa kathinaṃ, dhammiko kathinatthāro, anumodāhī’’ti. Tena anumodakena bhikkhunā ekaṃsaṃ uttarāsaṅgaṃ karitvā añjaliṃ paggahetvā evamassa vacanīyo – ‘‘atthataṃ, āvuso, saṅghassa kathinaṃ, dhammiko kathinatthāro, anumodāmī’’ti.

๔๑๓. สงฆ์พึงให้ผ้าแก่ภิกษุผู้จะกรานกฐินด้วยญัตติทุติยกรรม ภิกษุผู้กรานกฐินนั้นพึงซัก ขยี้ ตาก ตัด เย็บ ย้อม และทำพินทุกัปปะ แล้วกรานกฐินในวันนั้นนั่นเทียว ถ้าประสงค์จะกรานกฐินด้วยผ้าสังฆาฏิ พึงถอนสังฆาฏิผืนเก่า พึงอธิษฐานสังฆาฏิผืนใหม่ พึงเปล่งวาจาว่า "ข้าพเจ้ากรานกฐินด้วยสังฆาฏิผืนนี้" ถ้าประสงค์จะกรานกฐินด้วยผ้าอุตตราสงค์ พึงถอนอุตตราสงค์ผืนเก่า พึงอธิษฐานอุตตราสงค์ผืนใหม่ พึงเปล่งวาจาว่า "ข้าพเจ้ากรานกฐินด้วยอุตตราสงค์ผืนนี้" ถ้าประสงค์จะกรานกฐินด้วยผ้าอันตรวาสก พึงถอนอันตรวาสกผืนเก่า พึงอธิษฐานอันตรวาสกผืนใหม่ พึงเปล่งวาจาว่า "ข้าพเจ้ากรานกฐินด้วยอันตรวาสกผืนนี้" ภิกษุผู้กรานกฐินนั้น พึงเข้าไปหาสงฆ์ ทำอุตตราสงค์เฉวียงบ่า ประคองอัญชลี แล้วพึงกล่าวอย่างนี้ว่า "ท่านผู้เจริญ กฐินของสงฆ์กรานแล้ว การกรานกฐินเป็นธรรม ขอท่านทั้งหลายจงอนุโมทนาเถิด" ภิกษุทั้งหลายผู้จะอนุโมทนานั้น พึงทำอุตตราสงค์เฉวียงบ่า ประคองอัญชลี แล้วพึงกล่าวอย่างนี้ว่า "ท่านผู้มีอายุ กฐินของสงฆ์กรานแล้ว การกรานกฐินเป็นธรรม พวกเราขออนุโมทนา" ภิกษุผู้กรานกฐินนั้น พึงเข้าไปหาภิกษุหลายรูป ทำอุตตราสงค์เฉวียงบ่า ประคองอัญชลี แล้วพึงกล่าวอย่างนี้ว่า "ท่านผู้เจริญ กฐินของสงฆ์กรานแล้ว การกรานกฐินเป็นธรรม ขอท่านทั้งหลายจงอนุโมทนาเถิด" ภิกษุทั้งหลายผู้จะอนุโมทนานั้น พึงทำอุตตราสงค์เฉวียงบ่า ประคองอัญชลี แล้วพึงกล่าวอย่างนี้ว่า "ท่านผู้มีอายุ กฐินของสงฆ์กรานแล้ว การกรานกฐินเป็นธรรม พวกเราขออนุโมทนา" ภิกษุผู้กรานกฐินนั้น พึงเข้าไปหาภิกษุรูปหนึ่ง ทำอุตตราสงค์เฉวียงบ่า ประคองอัญชลี แล้วพึงกล่าวอย่างนี้ว่า "ท่านผู้มีอายุ กฐินของสงฆ์กรานแล้ว การกรานกฐินเป็นธรรม ขอท่านจงอนุโมทนาเถิด" ภิกษุผู้จะอนุโมทนานั้น พึงทำอุตตราสงค์เฉวียงบ่า ประคองอัญชลี แล้วพึงกล่าวอย่างนี้ว่า "ท่านผู้มีอายุ กฐินของสงฆ์กรานแล้ว การกรานกฐินเป็นธรรม ข้าพเจ้าขออนุโมทนา"

5. Puggalassevakathinatthāro

๕. การกรานกฐินเป็นของบุคคลเท่านั้น

414. Saṅgho kathinaṃ attharati, gaṇo kathinaṃ attharati, puggalo kathinaṃ attharatīti. Na saṅgho kathinaṃ attharati, na gaṇo kathinaṃ attharati, puggalo kathinaṃ attharatīti. Hañci na saṅgho kathinaṃ attharati, na gaṇo kathinaṃ attharati, puggalo kathinaṃ attharati. Saṅghassa anatthataṃ [Pg.310] hoti kathinaṃ, gaṇassa anatthataṃ hoti kathinaṃ, puggalassa atthataṃ hoti kathinaṃ. Saṅgho pātimokkhaṃ uddisati gaṇo pātimokkhaṃ uddisati puggalo pātimokkhaṃ uddisatīti na saṅgho pātimokkhaṃ uddisati, na gaṇo pātimokkhaṃ uddisati, puggalo pātimokkhaṃ uddisatīti. Hañci na saṅgho pātimokkhaṃ uddisati, na gaṇo pātimokkhaṃ uddisati, puggalo pātimokkhaṃ uddisati. Saṅghassa anuddiṭṭhaṃ hoti pātimokkhaṃ, gaṇassa anuddiṭṭhaṃ hoti pātimokkhaṃ, puggalassa uddiṭṭhaṃ hoti pātimokkhaṃ. Saṅghassa sāmaggiyā gaṇassa sāmaggiyā puggalassa uddesā saṅghassa uddiṭṭhaṃ hoti pātimokkhaṃ, gaṇassa uddiṭṭhaṃ hoti pātimokkhaṃ, puggalassa uddiṭṭhaṃ hoti pātimokkhaṃ. Evameva na saṅgho kathinaṃ attharati, na gaṇo kathinaṃ attharati, puggalo kathinaṃ attharati. Saṅghassa anumodanāya gaṇassa anumodanāya puggalassa atthārā saṅghassa atthataṃ hoti kathinaṃ, gaṇassa atthataṃ hoti kathinaṃ, puggalassa atthataṃ hoti kathinanti.

๔๑๔. สงฆ์กรานกฐินหรือ คณะกรานกฐินหรือ บุคคลกรานกฐินหรือ (ตอบว่า) สงฆ์ไม่ได้กรานกฐิน คณะไม่ได้กรานกฐิน บุคคลกรานกฐิน ถ้าว่าสงฆ์ไม่ได้กรานกฐิน คณะไม่ได้กรานกฐิน บุคคลกรานกฐิน (ดังนั้น) กฐินเป็นอันสงฆ์ไม่ได้กราน กฐินเป็นอันคณะไม่ได้กราน กฐินเป็นอันบุคคลกรานแล้ว สงฆ์สวดปาฏิโมกข์หรือ คณะสวดปาฏิโมกข์หรือ บุคคลสวดปาฏิโมกข์หรือ (ตอบว่า) สงฆ์ไม่ได้สวดปาฏิโมกข์ คณะไม่ได้สวดปาฏิโมกข์ บุคคลสวดปาฏิโมกข์ ถ้าว่าสงฆ์ไม่ได้สวดปาฏิโมกข์ คณะไม่ได้สวดปาฏิโมกข์ บุคคลสวดปาฏิโมกข์ (ดังนั้น) ปาฏิโมกข์เป็นอันสงฆ์ไม่ได้สวด ปาฏิโมกข์เป็นอันคณะไม่ได้สวด ปาฏิโมกข์เป็นอันบุคคลสวดแล้ว ด้วยความพร้อมเพรียงของสงฆ์ ด้วยความพร้อมเพรียงของคณะ และด้วยการสวดของบุคคล ปาฏิโมกข์จึงชื่อว่าเป็นอันสงฆ์สวดแล้ว เป็นอันคณะสวดแล้ว และเป็นอันบุคคลสวดแล้ว ฉันใดก็ฉันนั้น สงฆ์ไม่ได้กรานกฐิน คณะไม่ได้กรานกฐิน บุคคลกรานกฐิน ด้วยการอนุโมทนาของสงฆ์ ด้วยการอนุโมทนาของคณะ และด้วยการกรานของบุคคล กฐินจึงชื่อว่าเป็นอันสงฆ์กรานแล้ว เป็นอันคณะกรานแล้ว และเป็นอันบุคคลกรานแล้ว

6. Palibodhapañhābyākaraṇaṃ

๖. การตอบปัญหาเรื่องปริโพธ

415.

๔๑๕.

Pakkamanantiko kathinuddhāro, vutto ādiccabandhunā;

Etañca tāhaṃ pucchāmi, katamo palibodho paṭhamaṃ chijjati.

การเดาะกฐินมีอันหลีกไปเป็นที่สุด อันพระพุทธเจ้าผู้เป็นเผ่าพันธุ์แห่งพระอาทิตย์ตรัสไว้แล้ว เราขอถามท่านถึงเรื่องนั้นว่า ปริโพธข้อไหนขาดไปก่อน

Pakkamanantiko kathinuddhāro, vutto ādiccabandhunā;

Etañca tāhaṃ vissajjissaṃ, cīvarapalibodho paṭhamaṃ chijjati;

Tassa saha bahisīmagamanā, āvāsapalibodho chijjati.

การเดาะกฐินมีอันหลีกไปเป็นที่สุด อันพระพุทธเจ้าผู้เป็นเผ่าพันธุ์แห่งพระอาทิตย์ตรัสไว้แล้ว เราจะขอตอบท่านถึงเรื่องนั้นว่า จีวรปริโพธขาดไปก่อน พร้อมกับการไปนอกสีมาของภิกษุนั้น อาวาสปริโพธย่อมขาดไป

Niṭṭhānantiko kathinuddhāro, vutto ādiccabandhunā;

Etañca tāhaṃ pucchāmi, katamo palibodho paṭhamaṃ chijjati.

การเดาะกฐินมีอันทำจีวรเสร็จเป็นที่สุด อันพระพุทธเจ้าผู้เป็นเผ่าพันธุ์แห่งพระอาทิตย์ตรัสไว้แล้ว เราขอถามท่านถึงเรื่องนั้นว่า ปริโพธข้อไหนขาดไปก่อน

Niṭṭhānantiko kathinuddhāro, vutto ādiccabandhunā;

Etañca tāhaṃ vissajjissaṃ, āvāsapalibodho paṭhamaṃ chijjati;

Cīvare niṭṭhite cīvarapalibodho chijjati.

การเดาะกฐินมีอันทำจีวรเสร็จเป็นที่สุด อันพระพุทธเจ้าผู้เป็นเผ่าพันธุ์แห่งพระอาทิตย์ตรัสไว้แล้ว เราจะขอตอบท่านถึงเรื่องนั้นว่า อาวาสปริโพธขาดไปก่อน เมื่อจีวรสำเร็จแล้ว จีวรปริโพธย่อมขาดไป

Sanniṭṭhānantiko kathinuddhāro, vutto ādiccabandhunā;

Etañca tāhaṃ pucchāmi, katamo palibodho paṭhamaṃ chijjati.

การเดาะกฐินมีอันตกลงใจเป็นที่สุด อันพระพุทธเจ้าผู้เป็นเผ่าพันธุ์แห่งพระอาทิตย์ตรัสไว้แล้ว เราขอถามท่านถึงเรื่องนั้นว่า ปริโพธข้อไหนขาดไปก่อน

Sanniṭṭhānantiko kathinuddhāro, vutto ādiccabandhunā;

Etañca tāhaṃ vissajjissaṃ, dve palibodhā apubbaṃ acarimaṃ chijjanti.

การเดาะกฐินมีอันตกลงใจเป็นที่สุด อันพระพุทธเจ้าผู้เป็นเผ่าพันธุ์แห่งพระอาทิตย์ตรัสไว้แล้ว เราจะขอตอบท่านถึงเรื่องนั้นว่า ปริโพธทั้งสองย่อมขาดไปพร้อมกัน ไม่ก่อนไม่หลัง

Nāsanantiko [Pg.311] kathinuddhāro, vutto ādiccabandhunā;

Etañca tāhaṃ pucchāmi, katamo palibodho paṭhamaṃ chijjati.

การเดาะกฐินมีอันผ้าเสียหายเป็นที่สุด อันพระพุทธเจ้าผู้เป็นเผ่าพันธุ์แห่งพระอาทิตย์ตรัสไว้แล้ว เราขอถามท่านถึงเรื่องนั้นว่า ปริโพธข้อไหนขาดไปก่อน

Nāsanantiko kathinuddhāro, vutto ādiccabandhunā;

Etañca tāhaṃ vissajjissaṃ, āvāsapalibodho paṭhamaṃ chijjati;

Cīvare naṭṭhe cīvarapalibodho chijjati.

การเดาะกฐินมีความฉิบหายเป็นที่สุด พระพุทธเจ้าผู้เป็นเผ่าพันธุ์แห่งพระอาทิตย์ตรัสไว้แล้ว เราจักวิสัชนาปัญหานั้นแก่เธอ อาวาสปลิโพธย่อมขาดไปก่อน เมื่อจีวรฉิบหายแล้ว จีวรปลิโพธย่อมขาดไป

Savanantiko kathinuddhāro, vutto ādiccabandhunā;

Etañca tāhaṃ pucchāmi, katamo palibodho paṭhamaṃ chijjati.

การเดาะกฐินมีความได้ยินเป็นที่สุด พระพุทธเจ้าผู้เป็นเผ่าพันธุ์แห่งพระอาทิตย์ตรัสไว้แล้ว เราขอถามปัญหานั้นกะเธอว่า ปลิโพธข้อไหนย่อมขาดไปก่อน

Savanantiko kathinuddhāro, vutto ādiccabandhunā;

Etañca tāhaṃ vissajjissaṃ, cīvarapalibodho paṭhamaṃ chijjati;

Tassa saha savanena, āvāsapalibodho chijjati.

การเดาะกฐินมีความได้ยินเป็นที่สุด พระพุทธเจ้าผู้เป็นเผ่าพันธุ์แห่งพระอาทิตย์ตรัสไว้แล้ว เราจักวิสัชนาปัญหานั้นแก่เธอ จีวรปลิโพธย่อมขาดไปก่อน อาวาสปลิโพธย่อมขาดไปพร้อมกับการได้ยินนั้น

Āsāvacchediko kathinuddhāro, vutto ādiccabandhunā;

Etañca tāhaṃ pucchāmi, katamo palibodho paṭhamaṃ chijjati.

การเดาะกฐินมีความสิ้นหวังเป็นที่สุด พระพุทธเจ้าผู้เป็นเผ่าพันธุ์แห่งพระอาทิตย์ตรัสไว้แล้ว เราขอถามปัญหานั้นกะเธอว่า ปลิโพธข้อไหนย่อมขาดไปก่อน

Āsāvacchediko kathinuddhāro, vutto ādiccabandhunā;

Etañca tāhaṃ vissajjissaṃ, āvāsapalibodho paṭhamaṃ chijjati;

Cīvarāsāya upacchinnāya cīvarapalibodho chijjati.

การเดาะกฐินมีความสิ้นหวังเป็นที่สุด พระพุทธเจ้าผู้เป็นเผ่าพันธุ์แห่งพระอาทิตย์ตรัสไว้แล้ว เราจักวิสัชนาปัญหานั้นแก่เธอ อาวาสปลิโพธย่อมขาดไปก่อน เมื่อความหวังในจีวรขาดแล้ว จีวรปลิโพธย่อมขาดไป

Sīmātikkamanantiko kathinuddhāro, vutto ādiccabandhunā;

Etañca tāhaṃ pucchāmi, katamo palibodho paṭhamaṃ chijjati.

การเดาะกฐินมีการล่วงเขตเป็นที่สุด พระพุทธเจ้าผู้เป็นเผ่าพันธุ์แห่งพระอาทิตย์ตรัสไว้แล้ว เราขอถามปัญหานั้นกะเธอว่า ปลิโพธข้อไหนย่อมขาดไปก่อน

Sīmātikkamanantiko kathinuddhāro, vutto ādiccabandhunā;

Etañca tāhaṃ vissajjissaṃ, cīvarapalibodho paṭhamaṃ chijjati;

Tassa bahisīme āvāsapalibodho chijjati.

การเดาะกฐินมีการล่วงเขตเป็นที่สุด พระพุทธเจ้าผู้เป็นเผ่าพันธุ์แห่งพระอาทิตย์ตรัสไว้แล้ว เราจักวิสัชนาปัญหานั้นแก่เธอ จีวรปลิโพธย่อมขาดไปก่อน อาวาสปลิโพธย่อมขาดไป ณ ภายนอกสีมา

Sahubbhāro kathinuddhāro, vutto ādiccabandhunā;

Etañca tāhaṃ pucchāmi, katamo palibodho paṭhamaṃ chijjati.

การเดาะกฐินที่ชื่อว่าสဟုพภาระ พระพุทธเจ้าผู้เป็นเผ่าพันธุ์แห่งพระอาทิตย์ตรัสไว้แล้ว เราขอถามปัญหานั้นกะเธอว่า ปลิโพธข้อไหนย่อมขาดไปก่อน

Sahubbhāro kathinuddhāro, vutto ādiccabandhunā;

Etañca tāhaṃ vissajjissaṃ, dve palibodhā apubbaṃ acarimaṃ chijjantīti.

การเดาะกฐินที่ชื่อว่าสဟုพภาระ พระพุทธเจ้าผู้เป็นเผ่าพันธุ์แห่งพระอาทิตย์ตรัสไว้แล้ว เราจักวิสัชนาปัญหานั้นแก่เธอ ปลิโพธทั้งสองย่อมขาดไปพร้อมกัน ไม่ก่อนไม่หลังกัน

416. Kati kathinuddhārā saṅghādhīnā? Kati kathinuddhārā puggalādhīnā? Kati kathinuddhārā neva saṅghādhīnā na puggalādhīnā? Eko kathinuddhāro saṅghādhīno [Pg.312] – antarubbhāro. Cattāro kathinuddhārā puggalādhīnā – pakkamanantiko, niṭṭhānantiko, sanniṭṭhānantiko, sīmātikkamanantiko. Cattāro kathinuddhārā neva saṅghādhīnā na puggalādhīnā – nāsanantiko, savanantiko, āsāvacchediko, sahubbhāro. Kati kathinuddhārā antosīmāya uddhariyyanti? Kati kathinuddhārā bahisīmāya uddhariyyanti? Kati kathinuddhārā siyā antosīmāya uddhariyyanti siyā bahisīmāya uddhariyyanti? Dve kathinuddhārā antosīmāya uddhariyyanti – antarubbhāro, sahubbhāro. Tayo kathinuddhārā bahisīmāya uddhariyyanti – pakkamanantiko, savanantiko, sīmātikkamanantiko. Cattāro kathinuddhārā siyā antosīmāya uddhariyyanti siyā bahisīmāya uddhariyyanti – niṭṭhānantiko, sanniṭṭhānantiko, nāsanantiko, āsāvacchediko.

๔๑๖. การเดาะกฐินเท่าไรเป็นสังฆาธีน? การเดาะกฐินเท่าไรเป็นปุคคลาธีน? การเดาะกฐินเท่าไรไม่เป็นทั้งสังฆาธีนและปุคคลาธีน? การเดาะกฐิน 1 อย่างเป็นสังฆาธีน คือ อันตรุพภาระ การเดาะกฐิน 4 อย่างเป็นปุคคลาธีน คือ ปักกมนันติกะ, นิฏฐานันติกะ, สันนิฏฐานันติกะ, สีมาติกกมนันติกะ การเดาะกฐิน 4 อย่างไม่เป็นทั้งสังฆาธีนและปุคคลาธีน คือ นาสนนันติกะ, สวนันติกะ, อาสาวัจเฉทิกะ, สหุพภาระ การเดาะกฐินเท่าไรที่เดาะกันในสีมา? การเดาะกฐินเท่าไรที่เดาะกันนอกสีมา? การเดาะกฐินเท่าไรที่เดาะกันในสีมาบ้าง นอกสีมาบ้าง? การเดาะกฐิน 2 อย่างเดาะกันในสีมา คือ อันตรุพภาระ, สหุพภาระ การเดาะกฐิน 3 อย่างเดาะกันนอกสีมา คือ ปักกมนันติกะ, สวนันติกะ, สีมาติกกมนันติกะ การเดาะกฐิน 4 อย่างเดาะกันในสีมาบ้าง นอกสีมาบ้าง คือ นิฏฐานันติกะ, สันนิฏฐานันติกะ, นาสนนันติกะ, อาสาวัจเฉทิกะ

Kati kathinuddhārā ekuppādā ekanirodhā? Kati kathinuddhārā ekuppādā nānānirodhā? Dve kathinuddhārā ekuppādā ekanirodhā – antarubbhāro, sahubbhāro. Avasesā kathinuddhārā ekuppādā nānānirodhāti.

การเดาะกฐินเท่าไรที่เกิดขึ้นพร้อมกันและดับไปพร้อมกัน? การเดาะกฐินเท่าไรที่เกิดขึ้นพร้อมกันแต่ดับไปต่างกัน? การเดาะกฐิน 2 อย่างเกิดขึ้นพร้อมกันและดับไปพร้อมกัน คือ อันตรุพภาระ, สหุพภาระ การเดาะกฐินที่เหลือเกิดขึ้นพร้อมกันแต่ดับไปต่างกัน

Kathinabhedo niṭṭhito.

กฐินเภท จบ

Tassuddānaṃ –

อุทานของกฐินเภทนั้น

Kassa kinti pannarasa, dhammā nidānahetu ca;

Paccayasaṅgahamūlā, ādi ca atthārapuggalā.

ปุจฉาว่าแก่ใคร ว่าอย่างไร ธรรม 15 ประการ นิทาน เหตุ ปัจจัย สังคหะ มูล อาทิ และบุคคลผู้กรานกฐิน

Tiṇṇaṃ tayo jānitabbaṃ, atthāraṃ uddesena ca;

Palibodhādhinā, sīmāya uppādanirodhena cāti.

บุคคล 3 จำพวก, กฐินัตถาระ 3 อย่าง, ข้อที่พึงทราบ, การกราน, อุทเทส, ปลิโพธ, อธีนะ, สีมา, และการเกิดขึ้นและดับไป

Upālipañcakaṃ

อุปาลิปัญจกะ

1. Anissitavaggo

๑. อนิสสิตวรรค

417. Tena [Pg.313] samayena buddho bhagavā sāvatthiyaṃ viharati jetavane anāthapiṇḍikassa ārāme. Atha kho āyasmā upāli yena bhagavā tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā bhagavantaṃ abhivādetvā ekamantaṃ nisīdi. Ekamantaṃ nisinno kho āyasmā upāli bhagavantaṃ etadavoca – ‘‘katihi nu kho, bhante, aṅgehi samannāgatena bhikkhunā yāvajīvaṃ nānissitena vatthabba’’nti?

๔๑๗. สมัยนั้น พระผู้มีพระภาคพุทธเจ้าประทับอยู่ ณ พระเชตวัน อารามของอนาถบิณฑิกเศรษฐี เขตพระนครสาวัตถี ครั้งนั้น ท่านพระอุบาลีเข้าไปเฝ้าพระผู้มีพระภาคถึงที่ประทับ ครั้นเข้าไปเฝ้าแล้วจึงถวายอภิวาทพระผู้มีพระภาคแล้วนั่ง ณ ที่สมควรส่วนหนึ่ง ท่านพระอุบาลีผู้นั่ง ณ ที่สมควรส่วนหนึ่งแล้ว ได้กราบทูลคำนี้แด่พระผู้มีพระภาคว่า "ข้าแต่พระองค์ผู้เจริญ ภิกษุผู้ประกอบด้วยองค์คุณเท่าไรหนอแล ไม่พึงอยู่ปราศจากนิสัยตลอดชีวิต"

‘‘Pañcahupāli, aṅgehi samannāgatena bhikkhunā yāvajīvaṃ nānissitena vatthabbaṃ. Katamehi pañcahi? Uposathaṃ na jānāti, uposathakammaṃ na jānāti, pātimokkhaṃ na jānāti, pātimokkhuddesaṃ na jānāti, ūnapañcavasso hoti – imehi kho, upāli, pañcahaṅgehi samannāgatena bhikkhunā yāvajīvaṃ nānissitena vatthabbaṃ. Pañcahupāli, aṅgehi samannāgatena bhikkhunā yāvajīvaṃ anissitena vatthabbaṃ. Katamehi pañcahi? Uposathaṃ jānāti, uposathakammaṃ jānāti, pātimokkhaṃ jānāti, pātimokkhuddesaṃ jānāti, pañcavasso vā hoti atirekapañcavasso vā – imehi kho, upāli, pañcahaṅgehi samannāgatena bhikkhunā yāvajīvaṃ anissitena vatthabbaṃ.

ดูก่อนอุบาลี ภิกษุผู้ประกอบด้วยองค์คุณ 5 ประการ ไม่พึงอยู่ปราศจากนิสัยตลอดชีวิต 5 ประการอะไรบ้าง คือ 1. ไม่รู้อุโบสถ 2. ไม่รู้อุโบสถกรรม 3. ไม่รู้ปาติโมกข์ 4. ไม่รู้ปาติโมกขุทเทส 5. มีพรรษายังไม่ครบ 5 ดูก่อนอุบาลี ภิกษุผู้ประกอบด้วยองค์คุณ 5 ประการเหล่านี้แล ไม่พึงอยู่ปราศจากนิสัยตลอดชีวิต ดูก่อนอุบาลี ภิกษุผู้ประกอบด้วยองค์คุณ 5 ประการ พึงอยู่ปราศจากนิสัยตลอดชีวิตได้ 5 ประการอะไรบ้าง คือ 1. รู้อุโบสถ 2. รู้อุโบสถกรรม 3. รู้ปาติโมกข์ 4. รู้ปาติโมกขุทเทส 5. มีพรรษา 5 หรือมีพรรษาเกิน 5 ดูก่อนอุบาลี ภิกษุผู้ประกอบด้วยองค์คุณ 5 ประการเหล่านี้แล พึงอยู่ปราศจากนิสัยตลอดชีวิตได้

‘‘Aparehipi, upāli, pañcahaṅgehi samannāgatena bhikkhunā yāvajīvaṃ nānissitena vatthabbaṃ. Katamehi pañcahi? Pavāraṇaṃ na jānāti, pavāraṇākammaṃ na jānāti, pātimokkhaṃ na jānāti, pātimokkhuddesaṃ na jānāti, ūnapañcavasso hoti – imehi kho, upāli, pañcahaṅgehi samannāgatena bhikkhunā yāvajīvaṃ nānissitena vatthabbaṃ. Pañcahupāli, aṅgehi samannāgatena bhikkhunā yāvajīvaṃ anissitena vatthabbaṃ. Katamehi pañcahi? Pavāraṇaṃ jānāti, pavāraṇākammaṃ jānāti, pātimokkhaṃ jānāti, pātimokkhuddesaṃ jānāti, pañcavasso vā hoti atirekapañcavasso vā – imehi kho, upāli, pañcahaṅgehi samannāgatena bhikkhunā yāvajīvaṃ anissitena vatthabbaṃ.

“ดูก่อนอุบาลี ภิกษุผู้ประกอบด้วยองค์ ๕ ประการแม้เหล่าอื่น ไม่พึงอยู่ปราศจากนิสัยตลอดชีวิต องค์ ๕ ประการอะไรบ้าง คือ ๑. ไม่รู้จักปวารณา ๒. ไม่รู้จักปวารณากรรม ๓. ไม่รู้จักปาติโมกข์ ๔. ไม่รู้จักปาติโมกขุทเทศ ๕. มีพรรษายังไม่ครบ ๕ ดูก่อนอุบาลี ภิกษุผู้ประกอบด้วยองค์ ๕ ประการเหล่านี้แล ไม่พึงอยู่ปราศจากนิสัยตลอดชีวิต ดูก่อนอุบาลี ภิกษุผู้ประกอบด้วยองค์ ๕ ประการ พึงอยู่ปราศจากนิสัยตลอดชีวิตได้ องค์ ๕ ประการอะไรบ้าง คือ ๑. รู้จักปวารณา ๒. รู้จักปวารณากรรม ๓. รู้จักปาติโมกข์ ๔. รู้จักปาติโมกขุทเทศ ๕. มีพรรษา ๕ หรือมีพรรษาเกิน ๕ ดูก่อนอุบาลี ภิกษุผู้ประกอบด้วยองค์ ๕ ประการเหล่านี้แล พึงอยู่ปราศจากนิสัยตลอดชีวิตได้”

‘‘Aparehipi, upāli, pañcahaṅgehi samannāgatena bhikkhunā yāvajīvaṃ nānissitena vatthabbaṃ. Katamehi pañcahi? Āpattānāpattiṃ na jānāti, lahukagarukaṃ [Pg.314] āpattiṃ na jānāti, sāvasesānavasesaṃ āpattiṃ na jānāti, duṭṭhullāduṭṭhullaṃ āpattiṃ na jānāti, ūnapañcavasso hoti – imehi kho, upāli, pañcahaṅgehi samannāgatena bhikkhunā yāvajīvaṃ nānissitena vatthabbaṃ. Pañcahupāli, aṅgehi samannāgatena bhikkhunā yāvajīvaṃ anissitena vatthabbaṃ. Katamehi pañcahi? Āpattānāpattiṃ jānāti, lahukagarukaṃ āpattiṃ jānāti, sāvasesānavasesaṃ āpattiṃ jānāti, duṭṭhullāduṭṭhullaṃ āpattiṃ jānāti, pañcavasso vā hoti atirekapañcavasso vā – imehi kho, upāli, pañcahaṅgehi samannāgatena bhikkhunā yāvajīvaṃ anissitena vatthabbaṃ’’.

“ดูก่อนอุบาลี ภิกษุผู้ประกอบด้วยองค์ ๕ ประการแม้เหล่าอื่น ไม่พึงอยู่ปราศจากนิสัยตลอดชีวิต องค์ ๕ ประการอะไรบ้าง คือ ๑. ไม่รู้จักอาบัติและอนาบัติ ๒. ไม่รู้จักอาบัติเบาและอาบัติหนัก ๓. ไม่รู้จักอาบัติมีส่วนเหลือและอาบัติไม่มีส่วนเหลือ ๔. ไม่รู้จักอาบัติชั่วหยาบและอาบัติไม่ชั่วหยาบ ๕. มีพรรษายังไม่ครบ ๕ ดูก่อนอุบาลี ภิกษุผู้ประกอบด้วยองค์ ๕ ประการเหล่านี้แล ไม่พึงอยู่ปราศจากนิสัยตลอดชีวิต ดูก่อนอุบาลี ภิกษุผู้ประกอบด้วยองค์ ๕ ประการ พึงอยู่ปราศจากนิสัยตลอดชีวิตได้ องค์ ๕ ประการอะไรบ้าง คือ ๑. รู้จักอาบัติและอนาบัติ ๒. รู้จักอาบัติเบาและอาบัติหนัก ๓. รู้จักอาบัติมีส่วนเหลือและอาบัติไม่มีส่วนเหลือ ๔. รู้จักอาบัติชั่วหยาบและอาบัติไม่ชั่วหยาบ ๕. มีพรรษา ๕ หรือมีพรรษาเกิน ๕ ดูก่อนอุบาลี ภิกษุผู้ประกอบด้วยองค์ ๕ ประการเหล่านี้แล พึงอยู่ปราศจากนิสัยตลอดชีวิตได้”

418. ‘‘Katihi nu kho, bhante, aṅgehi samannāgatena bhikkhunā na upasampādetabbaṃ, na nissayo dātabbo, na sāmaṇero upaṭṭhāpetabbo’’ti?

๔๑๘. “ข้าแต่พระองค์ผู้เจริญ ภิกษุผู้ประกอบด้วยองค์เท่าไรหนอแล ไม่พึงให้อุปสมบท ไม่พึงให้นิสัย ไม่พึงให้สามเณรอุปัฏฐาก”

‘‘Pañcahupāli, aṅgehi samannāgatena bhikkhunā na upasampādetabbaṃ, na nissayo dātabbo, na sāmaṇero upaṭṭhāpetabbo. Katamehi pañcahi? Na paṭibalo hoti antevāsiṃ vā saddhivihāriṃ vā gilānaṃ upaṭṭhātuṃ vā upaṭṭhāpetuṃ vā, anabhirataṃ vūpakāsetuṃ vā vūpakāsāpetuṃ vā, uppannaṃ kukkuccaṃ dhammato vinodetuṃ, abhidhamme vinetuṃ, abhivinaye vinetuṃ – imehi kho, upāli, pañcahaṅgehi samannāgatena bhikkhunā na upasampādetabbaṃ, na nissayo dātabbo, na sāmaṇero upaṭṭhāpetabbo. Pañcahupāli, aṅgehi samannāgatena bhikkhunā upasampādetabbaṃ, nissayo dātabbo, sāmaṇero upaṭṭhāpetabbo. Katamehi pañcahi? Paṭibalo hoti antevāsiṃ vā saddhivihāriṃ vā gilānaṃ upaṭṭhātuṃ vā upaṭṭhāpetuṃ vā, anabhirataṃ vūpakāsetuṃ vā vūpakāsāpetuṃ vā, uppannaṃ kukkuccaṃ dhammato vinodetuṃ, abhidhamme vinetuṃ, abhivinaye vinetuṃ – imehi kho, upāli, pañcahaṅgehi samannāgatena bhikkhunā upasampādetabbaṃ, nissayo dātabbo, sāmaṇero upaṭṭhāpetabbo.

“ดูก่อนอุบาลี ภิกษุผู้ประกอบด้วยองค์ ๕ ประการ ไม่พึงให้อุปสมบท ไม่พึงให้นิสัย ไม่พึงให้สามเณรอุปัฏฐาก องค์ ๕ ประการอะไรบ้าง คือ ภิกษุไม่สามารถที่จะพยาบาลหรือจัดให้ผู้อื่นพยาบาลอันเตวาสิกหรือสัทธิวิหาริกผู้ป่วยไข้ ๑ ไม่สามารถที่จะระงับหรือจัดให้ผู้อื่นช่วยระงับความไม่ยินดี ๑ ไม่สามารถที่จะบรรเทาความรังเกียจที่เกิดขึ้นแล้วโดยธรรม ๑ ไม่สามารถที่จะแนะนำในอภิธรรม ๑ ไม่สามารถที่จะแนะนำในอภิวินัย ๑ ดูก่อนอุบาลี ภิกษุผู้ประกอบด้วยองค์ ๕ ประการเหล่านี้แล ไม่พึงให้อุปสมบท ไม่พึงให้นิสัย ไม่พึงให้สามเณรอุปัฏฐาก ดูก่อนอุบาลี ภิกษุผู้ประกอบด้วยองค์ ๕ ประการ พึงให้อุปสมบท พึงให้นิสัย พึงให้สามเณรอุปัฏฐากได้ องค์ ๕ ประการอะไรบ้าง คือ ภิกษุสามารถที่จะพยาบาลหรือจัดให้ผู้อื่นพยาบาลอันเตวาสิกหรือสัทธิวิหาริกผู้ป่วยไข้ ๑ สามารถที่จะระงับหรือจัดให้ผู้อื่นช่วยระงับความไม่ยินดี ๑ สามารถที่จะบรรเทาความรังเกียจที่เกิดขึ้นแล้วโดยธรรม ๑ สามารถที่จะแนะนำในอภิธรรม ๑ สามารถที่จะแนะนำในอภิวินัย ๑ ดูก่อนอุบาลี ภิกษุผู้ประกอบด้วยองค์ ๕ ประการเหล่านี้แล พึงให้อุปสมบท พึงให้นิสัย พึงให้สามเณรอุปัฏฐากได้”

‘‘Aparehipi, upāli, pañcahaṅgehi samannāgatena bhikkhunā na upasampādetabbaṃ, na nissayo dātabbo, na sāmaṇero upaṭṭhāpetabbo. Katamehi pañcahi[Pg.315]? Na paṭibalo hoti antevāsiṃ vā saddhivihāriṃ vā abhisamācārikāya sikkhāya sikkhāpetuṃ, ādibrahmacāriyakāya sikkhāya vinetuṃ, adhisīle vinetuṃ, adhicitte vinetuṃ, adhipaññāya vinetuṃ – imehi kho, upāli, pañcahaṅgehi samannāgatena bhikkhunā na upasampādetabbaṃ, na nissayo dātabbo, na sāmaṇero upaṭṭhāpetabbo. Pañcahupāli, aṅgehi samannāgatena bhikkhunā upasampādetabbaṃ, nissayo dātabbo, sāmaṇero upaṭṭhāpetabbo. Katamehi pañcahi? Paṭibalo hoti antevāsiṃ vā saddhivihāriṃ vā abhisamācārikāya sikkhāya sikkhāpetuṃ, ādibrahmacāriyakāya sikkhāya vinetuṃ, adhisīle vinetuṃ, adhicitte vinetuṃ, adhipaññāya vinetuṃ – imehi kho, upāli, pañcahaṅgehi samannāgatena bhikkhunā upasampādetabbaṃ, nissayo dātabbo, sāmaṇero upaṭṭhāpetabbo’’ti.

“ดูก่อนอุบาลี ภิกษุผู้ประกอบด้วยองค์ ๕ ประการแม้เหล่าอื่น ไม่พึงให้อุปสมบท ไม่พึงให้นิสัย ไม่พึงให้สามเณรอุปัฏฐาก องค์ ๕ ประการอะไรบ้าง คือ ภิกษุไม่สามารถที่จะให้อันเตวาสิกหรือสัทธิวิหาริกศึกษาในอภิสมาจาริกาสิกขา ๑ ไม่สามารถที่จะแนะนำในอาทิพรหมจริยิกาสิกขา ๑ ไม่สามารถที่จะแนะนำในอธิศีล ๑ ไม่สามารถที่จะแนะนำในอธิจิต ๑ ไม่สามารถที่จะแนะนำในอธิปัญญา ๑ ดูก่อนอุบาลี ภิกษุผู้ประกอบด้วยองค์ ๕ ประการเหล่านี้แล ไม่พึงให้อุปสมบท ไม่พึงให้นิสัย ไม่พึงให้สามเณรอุปัฏฐาก ดูก่อนอุบาลี ภิกษุผู้ประกอบด้วยองค์ ๕ ประการ พึงให้อุปสมบท พึงให้นิสัย พึงให้สามเณรอุปัฏฐากได้ องค์ ๕ ประการอะไรบ้าง คือ ภิกษุสามารถที่จะให้อันเตวาสิกหรือสัทธิวิหาริกศึกษาในอภิสมาจาริกาสิกขา ๑ สามารถที่จะแนะนำในอาทิพรหมจริยิกาสิกขา ๑ สามารถที่จะแนะนำในอธิศีล ๑ สามารถที่จะแนะนำในอธิจิต ๑ สามารถที่จะแนะนำในอธิปัญญา ๑ ดูก่อนอุบาลี ภิกษุผู้ประกอบด้วยองค์ ๕ ประการเหล่านี้แล พึงให้อุปสมบท พึงให้นิสัย พึงให้สามเณรอุปัฏฐากได้”

419. ‘‘Katihi nu kho, bhante, aṅgehi samannāgatassa bhikkhuno kammaṃ kātabba’’nti?

๔๑๙. “ข้าแต่พระองค์ผู้เจริญ สงฆ์พึงทำกรรมแก่ภิกษุผู้ประกอบด้วยองค์เท่าไรหนอแล”

Pañcahupāli, aṅgehi samannāgatassa bhikkhuno kammaṃ kātabbaṃ. Katamehi pañcahi? Alajjī ca hoti, bālo ca, apakatatto ca, micchādiṭṭhiko ca hoti, ājīvavipanno ca – imehi kho, upāli, pañcahaṅgehi samannāgatassa bhikkhuno kammaṃ kātabbaṃ.

“ดูก่อนอุบาลี สงฆ์พึงทำกรรมแก่ภิกษุผู้ประกอบด้วยองค์ ๕ ประการ องค์ ๕ ประการอะไรบ้าง คือ เป็นผู้ไม่มีความละอาย ๑ เป็นคนพาล ๑ ไม่เป็นปกติ ๑ เป็นมิจฉาทิฏฐิ ๑ มีอาชีวะวิบัติ ๑ ดูก่อนอุบาลี สงฆ์พึงทำกรรมแก่ภิกษุผู้ประกอบด้วยองค์ ๕ ประการเหล่านี้แล”

‘‘Aparehipi, upāli, pañcahaṅgehi samannāgatassa bhikkhuno kammaṃ kātabbaṃ. Katamehi pañcahi? Adhisīle sīlavipanno hoti, ajjhācāre ācāravipanno hoti, atidiṭṭhiyā diṭṭhivipanno hoti, micchādiṭṭhiko ca hoti, ājīvavipanno ca – imehi kho, upāli, pañcahaṅgehi samannāgatassa bhikkhuno kammaṃ kātabbaṃ.

“ดูก่อนอุบาลี สงฆ์พึงทำกรรมแก่ภิกษุผู้ประกอบด้วยองค์ ๕ ประการแม้เหล่าอื่น องค์ ๕ ประการอะไรบ้าง คือ เป็นผู้มีศีลวิบัติในอธิศีล ๑ เป็นผู้มีอาจารวิบัติในอัจฌาจาร ๑ เป็นผู้มีทิฏฐิวิบัติเพราะมีทิฏฐิเกินขอบเขต ๑ เป็นมิจฉาทิฏฐิ ๑ มีอาชีวะวิบัติ ๑ ดูก่อนอุบาลี สงฆ์พึงทำกรรมแก่ภิกษุผู้ประกอบด้วยองค์ ๕ ประการเหล่านี้แล”

‘‘Aparehipi, upāli, pañcahaṅgehi samannāgatassa bhikkhuno kammaṃ kātabbaṃ. Katamehi pañcahi? Kāyikena davena samannāgato hoti, vācasikena davena samannāgato hoti, kāyikavācasikena davena samannāgato hoti, micchādiṭṭhiko ca hoti, ājīvavipanno ca – imehi kho, upāli, pañcahaṅgehi samannāgatassa bhikkhuno kammaṃ kātabbaṃ.

“ดูก่อนอุบาลี สงฆ์พึงทำกรรมแก่ภิกษุผู้ประกอบด้วยองค์ ๕ แม้อื่นอีก องค์ ๕ เป็นไฉน คือ เป็นผู้ประกอบด้วยการคะนองทางกาย ๑ เป็นผู้ประกอบด้วยการคะนองทางวาจา ๑ เป็นผู้ประกอบด้วยการคะนองทางกายและวาจา ๑ เป็นมิจฉาทิฏฐิ ๑ มีอาชีวะวิบัติ ๑ ดูก่อนอุบาลี สงฆ์พึงทำกรรมแก่ภิกษุผู้ประกอบด้วยองค์ ๕ เหล่านี้แล”

‘‘Aparehipi[Pg.316], upāli, pañcahaṅgehi samannāgatassa bhikkhuno kammaṃ kātabbaṃ. Katamehi pañcahi? Kāyikena anācārena samannāgato hoti, vācasikena anācārena samannāgato hoti, kāyikavācasikena anācārena samannāgato hoti, micchādiṭṭhiko ca hoti, ājīvavipanno ca – imehi kho, upāli, pañcahaṅgehi samannāgatassa bhikkhuno kammaṃ kātabbaṃ.

“ดูก่อนอุบาลี สงฆ์พึงทำกรรมแก่ภิกษุผู้ประกอบด้วยองค์ ๕ แม้อื่นอีก องค์ ๕ เป็นไฉน คือ เป็นผู้ประกอบด้วยอนาจารทางกาย ๑ เป็นผู้ประกอบด้วยอนาจารทางวาจา ๑ เป็นผู้ประกอบด้วยอนาจารทางกายและวาจา ๑ เป็นมิจฉาทิฏฐิ ๑ มีอาชีวะวิบัติ ๑ ดูก่อนอุบาลี สงฆ์พึงทำกรรมแก่ภิกษุผู้ประกอบด้วยองค์ ๕ เหล่านี้แล”

‘‘Aparehipi, upāli, pañcahaṅgehi samannāgatassa bhikkhuno kammaṃ kātabbaṃ. Katamehi pañcahi? Kāyikena upaghātikena samannāgato hoti, vācasikena upaghātikena samannāgato hoti, kāyikavācasikena upaghātikena samannāgato hoti, micchādiṭṭhiko ca hoti, ājīvavipanno ca – imehi kho, upāli, pañcahaṅgehi samannāgatassa bhikkhuno kammaṃ kātabbaṃ.

“ดูก่อนอุบาลี สงฆ์พึงทำกรรมแก่ภิกษุผู้ประกอบด้วยองค์ ๕ แม้อื่นอีก องค์ ๕ เป็นไฉน คือ เป็นผู้ประกอบด้วยการประทุษร้ายทางกาย ๑ เป็นผู้ประกอบด้วยการประทุษร้ายทางวาจา ๑ เป็นผู้ประกอบด้วยการประทุษร้ายทางกายและวาจา ๑ เป็นมิจฉาทิฏฐิ ๑ มีอาชีวะวิบัติ ๑ ดูก่อนอุบาลี สงฆ์พึงทำกรรมแก่ภิกษุผู้ประกอบด้วยองค์ ๕ เหล่านี้แล”

‘‘Aparehipi, upāli, pañcahaṅgehi samannāgatassa bhikkhuno kammaṃ kātabbaṃ. Katamehi pañcahi? Kāyikena micchājīvena samannāgato hoti, vācasikena micchājīvena samannāgato hoti, kāyikavācasikena micchājīvena samannāgato hoti, micchādiṭṭhiko ca hoti, ājīvavipanno ca – imehi kho, upāli, pañcahaṅgehi samannāgatassa bhikkhuno kammaṃ kātabbaṃ.

“ดูก่อนอุบาลี สงฆ์พึงทำกรรมแก่ภิกษุผู้ประกอบด้วยองค์ ๕ แม้อื่นอีก องค์ ๕ เป็นไฉน คือ เป็นผู้ประกอบด้วยมิจฉาอาชีวะทางกาย ๑ เป็นผู้ประกอบด้วยมิจฉาอาชีวะทางวาจา ๑ เป็นผู้ประกอบด้วยมิจฉาอาชีวะทางกายและวาจา ๑ เป็นมิจฉาทิฏฐิ ๑ มีอาชีวะวิบัติ ๑ ดูก่อนอุบาลี สงฆ์พึงทำกรรมแก่ภิกษุผู้ประกอบด้วยองค์ ๕ เหล่านี้แล”

‘‘Aparehipi, upāli, pañcahaṅgehi samannāgatassa bhikkhuno kammaṃ kātabbaṃ. Katamehi pañcahi? Āpattiṃ āpanno kammakato upasampādeti, nissayaṃ deti, sāmaṇeraṃ upaṭṭhāpeti, bhikkhunovādakasammutiṃ sādiyati, sammatopi bhikkhuniyo ovadati – imehi kho, upāli, pañcahaṅgehi samannāgatassa bhikkhuno kammaṃ kātabbaṃ.

“ดูก่อนอุบาลี สงฆ์พึงทำกรรมแก่ภิกษุผู้ประกอบด้วยองค์ ๕ แม้อื่นอีก องค์ ๕ เป็นไฉน คือ ภิกษุต้องอาบัติ ถูกสงฆ์ทำกรรมแล้ว ให้อุปสมบท ๑ ให้นิสัย ๑ ให้สามเณรอุปัฏฐาก ๑ ยินดีสมมติเพื่อโอวาทภิกษุณี ๑ แม้ได้รับสมมติแล้ว ก็ยังโอวาทภิกษุณี ๑ ดูก่อนอุบาลี สงฆ์พึงทำกรรมแก่ภิกษุผู้ประกอบด้วยองค์ ๕ เหล่านี้แล”

‘‘Aparehipi, upāli, pañcahaṅgehi samannāgatassa bhikkhuno kammaṃ kātabbaṃ. Katamehi pañcahi? Yāya āpattiyā saṅghena kammaṃ kataṃ hoti taṃ āpattiṃ āpajjati, aññaṃ vā tādisikaṃ, tato vā pāpiṭṭhataraṃ, kammaṃ garahati, kammike garahati – imehi kho, upāli, pañcahaṅgehi samannāgatassa bhikkhuno kammaṃ kātabbaṃ.

“ดูก่อนอุบาลี สงฆ์พึงทำกรรมแก่ภิกษุผู้ประกอบด้วยองค์ ๕ แม้อื่นอีก องค์ ๕ เป็นไฉน คือ สงฆ์ทำกรรมแก่เธอเพราะอาบัติใด เธอก็ต้องอาบัตินั้นอีก ๑ ต้องอาบัติอื่นที่เช่นกัน ๑ หรือต้องอาบัติที่เลวทรามกว่านั้น ๑ ติเตียนกรรม ๑ ติเตียนภิกษุผู้ทำกรรม ๑ ดูก่อนอุบาลี สงฆ์พึงทำกรรมแก่ภิกษุผู้ประกอบด้วยองค์ ๕ เหล่านี้แล”

‘‘Aparehipi[Pg.317], upāli, pañcahaṅgehi samannāgatassa bhikkhuno kammaṃ kātabbaṃ. Katamehi pañcahi? Buddhassa avaṇṇaṃ bhāsati, dhammassa avaṇṇaṃ bhāsati, saṅghassa avaṇṇaṃ bhāsati, micchādiṭṭhiko ca hoti, ājīvavipanno ca – imehi kho, upāli, pañcahaṅgehi samannāgatassa bhikkhuno kammaṃ kātabba’’nti.

“ดูก่อนอุบาลี สงฆ์พึงทำกรรมแก่ภิกษุผู้ประกอบด้วยองค์ ๕ แม้อื่นอีก องค์ ๕ เป็นไฉน คือ กล่าวติเตียนพระพุทธเจ้า ๑ กล่าวติเตียนพระธรรม ๑ กล่าวติเตียนพระสงฆ์ ๑ เป็นมิจฉาทิฏฐิ ๑ มีอาชีวะวิบัติ ๑ ดูก่อนอุบาลี สงฆ์พึงทำกรรมแก่ภิกษุผู้ประกอบด้วยองค์ ๕ เหล่านี้แล”

Anissitavaggo niṭṭhito paṭhamo.

อนิสสิตวรรคที่ ๑ จบ

Tassuddānaṃ –

หัวข้อประจำวรรคนั้น

Uposathaṃ pavāraṇaṃ, āpatti ca gilānakaṃ;

Abhisamācāralajjī ca, adhisīle davena ca.

หมวด ๕ ว่าด้วยอุโบสถ ปวารณา อาบัติ คนไข้ อภิสมาจาร ภิกษุผู้ไม่ละอาย อธิศีล และการคะนอง

Anācāraṃ upaghāti, micchā āpattimeva ca;

Yāyāpattiyā buddhassa, paṭhamo vaggasaṅgahoti.

หมวด ๕ ว่าด้วยอนาจาร การประทุษร้าย มิจฉาอาชีวะ การต้องอาบัติ อาบัติที่ถูกสงฆ์ทำกรรม และการติเตียนพระพุทธเจ้า นี้เป็นคาถาสังเคราะห์วรรคที่ ๑

2. Nappaṭippassambhanavaggo

๒. นัปปฏิปปัสสัมภนวรรค

420. ‘‘Katihi nu kho, bhante, aṅgehi samannāgatassa bhikkhuno kammaṃ nappaṭippassambhetabba’’nti?

๔๒๐. “ข้าแต่พระองค์ผู้เจริญ ภิกษุผู้ประกอบด้วยองค์เท่าไรหนอแล สงฆ์จึงไม่พึงระงับกรรม”

‘‘Pañcahupāli, aṅgehi samannāgatassa bhikkhuno kammaṃ nappaṭippassambhetabbaṃ. Katamehi pañcahi? Āpattiṃ āpanno kammakato upasampādeti, nissayaṃ deti, sāmaṇeraṃ upaṭṭhāpeti, bhikkhunovādakasammutiṃ sādiyati, sammatopi bhikkhuniyo ovadati – imehi kho, upāli, pañcahaṅgehi samannāgatassa bhikkhuno kammaṃ nappaṭippassambhetabbaṃ.

“ดูก่อนอุบาลี สงฆ์ไม่พึงระงับกรรมแก่ภิกษุผู้ประกอบด้วยองค์ ๕ องค์ ๕ เป็นไฉน คือ ภิกษุต้องอาบัติ ถูกสงฆ์ทำกรรมแล้ว ให้อุปสมบท ๑ ให้นิสัย ๑ ให้สามเณรอุปัฏฐาก ๑ ยินดีสมมติเพื่อโอวาทภิกษุณี ๑ แม้ได้รับสมมติแล้ว ก็ยังโอวาทภิกษุณี ๑ ดูก่อนอุบาลี สงฆ์ไม่พึงระงับกรรมแก่ภิกษุผู้ประกอบด้วยองค์ ๕ เหล่านี้แล”

‘‘Aparehipi, upāli, pañcahaṅgehi samannāgatassa bhikkhuno kammaṃ nappaṭippassambhetabbaṃ. Katamehi pañcahi? Yāya āpattiyā saṅghena kammaṃ kataṃ hoti taṃ āpattiṃ āpajjati, aññaṃ vā tādisikaṃ, tato vā pāpiṭṭhataraṃ, kammaṃ garahati, kammike garahati – imehi kho, upāli, pañcahaṅgehi samannāgatassa bhikkhuno kammaṃ nappaṭippassambhetabbaṃ.

“ดูก่อนอุบาลี สงฆ์ไม่พึงระงับกรรมแก่ภิกษุผู้ประกอบด้วยองค์ ๕ แม้อื่นอีก องค์ ๕ เป็นไฉน คือ สงฆ์ทำกรรมแก่เธอเพราะอาบัติใด เธอก็ต้องอาบัตินั้นอีก ๑ ต้องอาบัติอื่นที่เช่นกัน ๑ หรือต้องอาบัติที่เลวทรามกว่านั้น ๑ ติเตียนกรรม ๑ ติเตียนภิกษุผู้ทำกรรม ๑ ดูก่อนอุบาลี สงฆ์ไม่พึงระงับกรรมแก่ภิกษุผู้ประกอบด้วยองค์ ๕ เหล่านี้แล”

‘‘Aparehipi, upāli, pañcahaṅgehi samannāgatassa bhikkhuno kammaṃ nappaṭippassambhetabbaṃ. Katamehi pañcahi? Buddhassa avaṇṇaṃ bhāsati, dhammassa avaṇṇaṃ bhāsati, saṅghassa avaṇṇaṃ bhāsati, micchādiṭṭhiko ca hoti, ājīvavipanno [Pg.318] ca – imehi kho, upāli, pañcahaṅgehi samannāgatassa bhikkhuno kammaṃ nappaṭippassambhetabbaṃ.

“ดูก่อนอุบาลี สงฆ์ไม่พึงระงับกรรมแก่ภิกษุผู้ประกอบด้วยองค์ ๕ แม้อื่นอีก องค์ ๕ เป็นไฉน คือ กล่าวติเตียนพระพุทธเจ้า ๑ กล่าวติเตียนพระธรรม ๑ กล่าวติเตียนพระสงฆ์ ๑ เป็นมิจฉาทิฏฐิ ๑ มีอาชีวะวิบัติ ๑ ดูก่อนอุบาลี สงฆ์ไม่พึงระงับกรรมแก่ภิกษุผู้ประกอบด้วยองค์ ๕ เหล่านี้แล”

‘‘Aparehipi, upāli, pañcahaṅgehi samannāgatassa bhikkhuno kammaṃ nappaṭippassambhetabbaṃ. Katamehi pañcahi? Alajjī ca hoti, bālo ca, apakatatto ca, omaddakārako ca hoti, vattesu sikkhāya ca na paripūrakārī – imehi kho, upāli, pañcahaṅgehi samannāgatassa bhikkhuno kammaṃ nappaṭippassambhetabba’’nti.

“ดูก่อนอุบาลี สงฆ์ไม่พึงระงับกรรมแก่ภิกษุผู้ประกอบด้วยองค์ ๕ แม้อื่นอีก องค์ ๕ เป็นไฉน คือ เป็นผู้ไม่ละอาย ๑ เป็นคนพาล ๑ ไม่ใช่ภิกษุปกตัตตะ ๑ เป็นผู้ทำการกดขี่ ๑ ไม่ทำวัตรและสิกขาให้บริบูรณ์ ๑ ดูก่อนอุบาลี สงฆ์ไม่พึงระงับกรรมแก่ภิกษุผู้ประกอบด้วยองค์ ๕ เหล่านี้แล”

421. ‘‘Saṅgāmāvacarena, bhante, bhikkhunā saṅghaṃ upasaṅkamantena kati dhamme ajjhattaṃ upaṭṭhāpetvā saṅgho upasaṅkamitabbo’’ti?

๔๒๑. “ข้าแต่พระองค์ผู้เจริญ ภิกษุผู้จะเข้าสู่ที่ประชุมสงฆ์เพื่อระงับอธิกรณ์ เมื่อจะเข้าเฝ้าสงฆ์ พึงตั้งธรรมะเท่าไรไว้ในใจแล้วจึงเข้าเฝ้าสงฆ์”

‘‘Saṅgāmāvacarena, upāli, bhikkhunā saṅghaṃ upasaṅkamantena pañca dhamme ajjhattaṃ upaṭṭhāpetvā saṅgho upasaṅkamitabbo. Katame pañca? Saṅgāmāvacarena, upāli, bhikkhunā saṅghaṃ upasaṅkamantena nīcacittena saṅgho upasaṅkamitabbo, rajoharaṇasamena cittena, āsanakusalena bhavitabbaṃ nissajjakusalena, there bhikkhū anupakhajjantena, nave bhikkhū āsanena appaṭibāhantena yathāpatirūpe āsane nisīditabbaṃ, anānākathikena bhavitabbaṃ atiracchānakathikena, sāmaṃ vā dhammo bhāsitabbo, paro vā ajjhesitabbo, ariyo vā tuṇhibhāvo nātimaññitabbo, sace, upāli, saṅgho samaggakaraṇīyāni kammāni karoti tatra ce, upāli, bhikkhuno nakkhamati, api diṭṭhāvikammaṃ katvā ñāpetabbā sāmaggī. Taṃ kissahetu? Māhaṃ saṅghena nānatto assanti. Saṅgāmāvacarenupāli, bhikkhunā saṅghaṃ upasaṅkamantena ime pañca dhamme ajjhattaṃ upaṭṭhāpetvā saṅgho upasaṅkamitabbo’’ti.

“ดูก่อนอุบาลี ภิกษุผู้เข้าสู่สงคราม (คือที่ประชุมสงฆ์เพื่อระงับอธิกรณ์) เมื่อจะเข้าไปหาสงฆ์ พึงตั้งธรรม ๕ ประการไว้ในตนแล้วจึงเข้าไปหาสงฆ์ ธรรม ๕ ประการคืออะไรบ้าง ดูก่อนอุบาลี ภิกษุผู้เข้าสู่สงคราม เมื่อจะเข้าไปหาสงฆ์ พึงมีจิตถ่อมตนเข้าไปหาสงฆ์ พึงมีจิตเสมอด้วยผ้าเช็ดธุลี พึงเป็นผู้ฉลาดในอาสนะ ฉลาดในการนั่ง ไม่พึงเบียดเสียดภิกษุผู้เถระ ไม่พึงกีดกันภิกษุใหม่ด้วยอาสนะ พึงนั่งในอาสนะที่สมควรแก่ตน พึงเป็นผู้ไม่พูดเรื่องต่างๆ ไม่พูดติรัจฉานกถา พึงกล่าวธรรมด้วยตนเอง หรือพึงอาราธนาผู้อื่นให้กล่าว หรือไม่พึงดูหมิ่นความเป็นผู้นิ่งอย่างประเสริฐ ดูก่อนอุบาลี ถ้าสงฆ์ทำกรรมที่พึงทำโดยความพร้อมเพรียงกัน และถ้าภิกษุในที่นั้นไม่พอใจ แม้ทำความเห็นของตนให้ปรากฏแล้ว ก็พึงเข้าถึงความพร้อมเพรียงนั้น ข้อนั้นเพราะเหตุไร เพราะคิดว่า ‘เราอย่าได้แตกแยกกับสงฆ์เลย’ ดูก่อนอุบาลี ภิกษุผู้เข้าสู่สงคราม เมื่อจะเข้าไปหาสงฆ์ พึงตั้งธรรม ๕ ประการนี้ไว้ในตนแล้วจึงเข้าไปหาสงฆ์”

422. ‘‘Katihi nu kho, bhante, aṅgehi samannāgato bhikkhu saṅghe voharanto bahujanaakanto ca hoti bahujanaamanāpo ca bahujanaarucito cā’’ti?

๔๒๒. “ข้าแต่พระองค์ผู้เจริญ ภิกษุผู้ประกอบด้วยองค์เท่าไรหนอ เมื่อกล่าวถ้อยคำในสงฆ์ ย่อมเป็นผู้ที่คนจำนวนมากไม่รักใคร่ ไม่พอใจ และไม่ชอบใจ”

‘‘Pañcahupāli, aṅgehi samannāgato bhikkhu saṅghe voharanto bahujanaakanto ca hoti bahujanaamanāpo ca bahujanaarucito ca. Katamehi pañcahi? Ussitamantī ca hoti, nissitajappī ca, na ca bhāsānusandhikusalo [Pg.319] hoti, na yathādhamme yathāvinaye yathāpattiyā codetā hoti, na yathādhamme yathāvinaye yathāpattiyā kāretā hoti – imehi kho, upāli, pañcahaṅgehi samannāgato bhikkhu saṅghe voharanto bahujanaakanto ca hoti bahujanaamanāpo ca bahujanaarucito ca. Pañcahupāli, aṅgehi samannāgato bhikkhu saṅghe voharanto bahujanakanto ca hoti bahujanamanāpo ca bahujanaarucito ca. Katamehi pañcahi? Na ussitamantī ca hoti, na nissitajappī ca, bhāsānusandhikusalo ca hoti, yathādhamme yathāvinaye yathāpattiyā codetā hoti, yathādhamme yathāvinaye yathāpattiyā kāretā hoti – imehi kho, upāli, pañcahaṅgehi samannāgato bhikkhu saṅghe voharanto bahujanakanto ca hoti bahujanamanāpo ca bahujanarucito ca.

“ดูก่อนอุบาลี ภิกษุผู้ประกอบด้วยองค์ ๕ ประการ เมื่อกล่าวถ้อยคำในสงฆ์ ย่อมเป็นผู้ที่คนจำนวนมากไม่รักใคร่ ไม่พอใจ และไม่ชอบใจ องค์ ๕ ประการคืออะไรบ้าง คือ ๑. เป็นผู้มีวาจาที่ก่อให้เกิดโทษ ๒. เป็นผู้กล่าวอ้างอิงผู้อื่น ๓. ไม่เป็นผู้ฉลาดในการเชื่อมต่อถ้อยคำ ๔. ไม่เป็นผู้โจทตามธรรม ตามวินัย ตามอาบัติ ๕. ไม่เป็นผู้ให้ระลึกตามธรรม ตามวินัย ตามอาบัติ ดูก่อนอุบาลี ภิกษุผู้ประกอบด้วยองค์ ๕ ประการนี้แล เมื่อกล่าวถ้อยคำในสงฆ์ ย่อมเป็นผู้ที่คนจำนวนมากไม่รักใคร่ ไม่พอใจ และไม่ชอบใจ ดูก่อนอุบาลี ภิกษุผู้ประกอบด้วยองค์ ๕ ประการ เมื่อกล่าวถ้อยคำในสงฆ์ ย่อมเป็นผู้ที่คนจำนวนมากรักใคร่ พอใจ และชอบใจ องค์ ๕ ประการคืออะไรบ้าง คือ ๑. ไม่เป็นผู้มีวาจาที่ก่อให้เกิดโทษ ๒. ไม่เป็นผู้กล่าวอ้างอิงผู้อื่น ๓. เป็นผู้ฉลาดในการเชื่อมต่อถ้อยคำ ๔. เป็นผู้โจทตามธรรม ตามวินัย ตามอาบัติ ๕. เป็นผู้ให้ระลึกตามธรรม ตามวินัย ตามอาบัติ ดูก่อนอุบาลี ภิกษุผู้ประกอบด้วยองค์ ๕ ประการนี้แล เมื่อกล่าวถ้อยคำในสงฆ์ ย่อมเป็นผู้ที่คนจำนวนมากรักใคร่ พอใจ และชอบใจ”

‘‘Aparehipi, upāli, pañcahaṅgehi samannāgato bhikkhu saṅghe voharanto bahujanaakanto ca hoti bahujanaamanāpo ca bahujanaarucito ca. Katamehi pañcahi? Ussādetā ca hoti, apasādetā ca, adhammaṃ gaṇhāti, dhammaṃ paṭibāhati, samphañca bahuṃ bhāsati – imehi kho, upāli, pañcahaṅgehi samannāgato bhikkhu saṅghe voharanto bahujanaakanto ca hoti bahujanaamanāpo ca bahujanaarucito ca. Pañcahupāli, aṅgehi samannāgato bhikkhu saṅghe voharanto bahujanakanto ca hoti bahujanamanāpo ca bahujanarucito ca. Katamehi pañcahi? Na ussādetā ca hoti, na apasādetā ca, dhammaṃ gaṇhāti, adhammaṃ paṭibāhati, samphañca na bahuṃ bhāsati – imehi kho, upāli, pañcahaṅgehi samannāgato bhikkhu saṅghe voharanto bahujanakanto ca hoti bahujanamanāpo ca bahujanarucito ca.

“ดูก่อนอุบาลี ภิกษุผู้ประกอบด้วยองค์ ๕ ประการอื่นอีก เมื่อกล่าวถ้อยคำในสงฆ์ ย่อมเป็นผู้ที่คนจำนวนมากไม่รักใคร่ ไม่พอใจ และไม่ชอบใจ องค์ ๕ ประการคืออะไรบ้าง คือ ๑. เป็นผู้ยกย่อง ๒. เป็นผู้ข่มขี่ ๓. ยึดถืออธรรม ๔. คัดค้านธรรม ๕. พูดเรื่องไร้สาระเป็นอันมาก ดูก่อนอุบาลี ภิกษุผู้ประกอบด้วยองค์ ๕ ประการนี้แล เมื่อกล่าวถ้อยคำในสงฆ์ ย่อมเป็นผู้ที่คนจำนวนมากไม่รักใคร่ ไม่พอใจ และไม่ชอบใจ ดูก่อนอุบาลี ภิกษุผู้ประกอบด้วยองค์ ๕ ประการ เมื่อกล่าวถ้อยคำในสงฆ์ ย่อมเป็นผู้ที่คนจำนวนมากรักใคร่ พอใจ และชอบใจ องค์ ๕ ประการคืออะไรบ้าง คือ ๑. ไม่เป็นผู้ยกย่อง ๒. ไม่เป็นผู้ข่มขี่ ๓. ยึดถือธรรม ๔. คัดค้านอธรรม ๕. ไม่พูดเรื่องไร้สาระเป็นอันมาก ดูก่อนอุบาลี ภิกษุผู้ประกอบด้วยองค์ ๕ ประการนี้แล เมื่อกล่าวถ้อยคำในสงฆ์ ย่อมเป็นผู้ที่คนจำนวนมากรักใคร่ พอใจ และชอบใจ”

‘‘Aparehipi, upāli, pañcahaṅgehi samannāgato bhikkhu saṅghe voharanto bahujanaakanto ca hoti bahujanaamanāpo ca bahujanaarucito ca. Katamehi pañcahi? Pasayhapavattā hoti, anokāsakammaṃ kāretvā pavattā hoti, na yathādhamme yathāvinaye yathāpattiyā codetā hoti, na yathādhamme yathāvinaye yathāpattiyā kāretā hoti, na yathādiṭṭhiyā byākatā hoti – imehi kho, upāli, pañcahaṅgehi samannāgato bhikkhu saṅghe voharanto bahujanaakanto ca hoti bahujanaamanāpo [Pg.320] ca bahujanaarucito ca. Pañcahupāli, aṅgehi samannāgato bhikkhu saṅghe voharanto bahujanakanto ca hoti bahujanamanāpo ca bahujanarucito ca. Katamehi pañcahi? Na pasayhapavattā hoti, okāsakammaṃ kāretvā pavattā hoti, yathādhamme yathāvinaye yathāpattiyā codetā hoti, yathādhamme yathāvinaye yathāpattiyā kāretā hoti, yathādiṭṭhiyā byākatā hoti – imehi kho, upāli, pañcahaṅgehi samannāgato bhikkhu saṅghe voharanto bahujanakanto ca hoti bahujanamanāpo ca bahujanarucito cā’’ti.

“ดูก่อนอุบาลี ภิกษุผู้ประกอบด้วยองค์ ๕ ประการอื่นอีก เมื่อกล่าวถ้อยคำในสงฆ์ ย่อมเป็นผู้ที่คนจำนวนมากไม่รักใคร่ ไม่พอใจ และไม่ชอบใจ องค์ ๕ ประการคืออะไรบ้าง คือ ๑. เป็นผู้กล่าวถ้อยคำข่มขี่ ๒. เป็นผู้กล่าวโดยไม่ได้รับอนุญาต ๓. ไม่เป็นผู้โจทตามธรรม ตามวินัย ตามอาบัติ ๔. ไม่เป็นผู้ให้ระลึกตามธรรม ตามวินัย ตามอาบัติ ๕. ไม่เป็นผู้กล่าวตามทิฏฐิของตน ดูก่อนอุบาลี ภิกษุผู้ประกอบด้วยองค์ ๕ ประการนี้แล เมื่อกล่าวถ้อยคำในสงฆ์ ย่อมเป็นผู้ที่คนจำนวนมากไม่รักใคร่ ไม่พอใจ และไม่ชอบใจ ดูก่อนอุบาลี ภิกษุผู้ประกอบด้วยองค์ ๕ ประการ เมื่อกล่าวถ้อยคำในสงฆ์ ย่อมเป็นผู้ที่คนจำนวนมากรักใคร่ พอใจ และชอบใจ องค์ ๕ ประการคืออะไรบ้าง คือ ๑. ไม่เป็นผู้กล่าวถ้อยคำข่มขี่ ๒. เป็นผู้กล่าวหลังจากได้รับอนุญาตแล้ว ๓. เป็นผู้โจทตามธรรม ตามวินัย ตามอาบัติ ๔. เป็นผู้ให้ระลึกตามธรรม ตามวินัย ตามอาบัติ ๕. เป็นผู้กล่าวตามทิฏฐิของตน ดูก่อนอุบาลี ภิกษุผู้ประกอบด้วยองค์ ๕ ประการนี้แล เมื่อกล่าวถ้อยคำในสงฆ์ ย่อมเป็นผู้ที่คนจำนวนมากรักใคร่ พอใจ และชอบใจ”

423. ‘‘Kati nu kho, bhante, ānisaṃsā vinayapariyattiyā’’ti?

๔๒๓. “ข้าแต่พระองค์ผู้เจริญ อานิสงส์ของการเรียนพระวินัยมีเท่าไรหนอ พระเจ้าข้า”

‘‘Pañcime, upāli, ānisaṃsā vinayapariyattiyā. Katame pañca? Attano sīlakkhandho sugutto hoti surakkhito, kukkuccapakatānaṃ paṭisaraṇaṃ hoti, visārado saṅghamajjhe voharati, paccatthike sahadhammena suniggahitaṃ niggaṇhāti, saddhammaṭṭhitiyā paṭipanno hoti – imehi kho, upāli, pañcānisaṃsā vinayapariyattiyā’’.

“ดูก่อนอุบาลี อานิสงส์ของการเรียนพระวินัยมี ๕ ประการนี้ ๕ ประการคืออะไรบ้าง คือ ๑. ศีลขันธ์ของตนเป็นอันคุ้มครองดีแล้ว รักษาดีแล้ว ๒. เป็นที่พึ่งของภิกษุทั้งหลายผู้เดือดร้อน ๓. เป็นผู้แกล้วกล้ากล่าวถ้อยคำในท่ามกลางสงฆ์ ๔. ข่มขี่ข้าศึกได้โดยชอบธรรมด้วยดี ๕. เป็นผู้ปฏิบัติเพื่อความตั้งมั่นแห่งพระสัทธรรม ดูก่อนอุบาลี อานิสงส์ของการเรียนพระวินัยมี ๕ ประการนี้แล”

Nappaṭippassambhanavaggo niṭṭhito dutiyo.

นัปปฏิปัสสัมภนวรรคที่ ๒ จบ

Tassuddānaṃ –

อุทานของวรรคนั้น คือ

Āpanno yāyavaṇṇañca, alajjī saṅgāmena ca;

Ussitā ussādetā ca, pasayha pariyattiyāti.

อาปันนปัญจกะ ยายาปัตติกปัญจกะ อวัณณปัญจกะ อลัชชีปัญจกะ สังคามาวจรปัญจกะ อุสสิตมันตีปัญจกะ อุสสาเทตปัญจกะ ปสยหปวัตตาปัญจกะ และปริยัตติปัญจกะ

Paṭhamayamakapaññatti.

ปฐมยมกปัญณัตติ

3. Vohāravaggo

๓. โวหารวรรค

424. ‘‘Katihi nu kho, bhante, aṅgehi samannāgatena bhikkhunā saṅghe na voharitabba’’nti?

๔๒๔. “ข้าแต่พระองค์ผู้เจริญ ภิกษุผู้ประกอบด้วยองค์คุณเท่าไรหนอแล ไม่พึงทำการวินิจฉัยในสงฆ์”

‘‘Pañcahupāli, aṅgehi samannāgatena bhikkhunā saṅghe na voharitabbaṃ. Katamehi pañcahi? Āpattiṃ na jānāti, āpattisamuṭṭhānaṃ na jānāti, āpattiyā payogaṃ na jānāti, āpattiyā vūpasamaṃ na jānāti, āpattiyā na vinicchayakusalo hoti – imehi kho, upāli, pañcahaṅgehi [Pg.321] samannāgatena bhikkhunā saṅghe na voharitabbaṃ. Pañcahupāli, aṅgehi samannāgatena bhikkhunā saṅghe voharitabbaṃ. Katamehi pañcahi? Āpattiṃ jānāti, āpattisamuṭṭhānaṃ jānāti, āpattiyā payogaṃ jānāti, āpattiyā vūpasamaṃ jānāti, āpattiyā vinicchayakusalo hoti – imehi kho, upāli, pañcahaṅgehi samannāgatena bhikkhunā saṅghe voharitabbaṃ.

“ดูก่อนอุบาลี ภิกษุผู้ประกอบด้วยองค์ ๕ ประการ ไม่พึงทำการวินิจฉัยในสงฆ์ องค์ ๕ ประการเป็นไฉน คือ ๑. ไม่รู้จักอาบัติ ๒. ไม่รู้จักสมุฏฐานแห่งอาบัติ ๓. ไม่รู้จักประโยคแห่งอาบัติ ๔. ไม่รู้จักความระงับแห่งอาบัติ ๕. ไม่เป็นผู้ฉลาดในการวินิจฉัยอาบัติ ดูก่อนอุบาลี ภิกษุผู้ประกอบด้วยองค์ ๕ ประการเหล่านี้แล ไม่พึงทำการวินิจฉัยในสงฆ์ ดูก่อนอุบาลี ภิกษุผู้ประกอบด้วยองค์ ๕ ประการ พึงทำการวินิจฉัยในสงฆ์ องค์ ๕ ประการเป็นไฉน คือ ๑. รู้จักอาบัติ ๒. รู้จักสมุฏฐานแห่งอาบัติ ๓. รู้จักประโยคแห่งอาบัติ ๔. รู้จักความระงับแห่งอาบัติ ๕. เป็นผู้ฉลาดในการวินิจฉัยอาบัติ ดูก่อนอุบาลี ภิกษุผู้ประกอบด้วยองค์ ๕ ประการเหล่านี้แล พึงทำการวินิจฉัยในสงฆ์”

‘‘Aparehipi, upāli, pañcahaṅgehi samannāgatena bhikkhunā saṅghe na voharitabbaṃ. Katamehi pañcahi? Adhikaraṇaṃ na jānāti, adhikaraṇasamuṭṭhānaṃ na jānāti, adhikaraṇassa payogaṃ na jānāti, adhikaraṇassa vūpasamaṃ na jānāti, adhikaraṇassa na vinicchayakusalo hoti – imehi kho, upāli, pañcahaṅgehi samannāgatena bhikkhunā saṅghe na voharitabbaṃ. Pañcahupāli, aṅgehi samannāgatena bhikkhunā saṅghe voharitabbaṃ. Katamehi pañcahi? Adhikaraṇaṃ jānāti, adhikaraṇasamuṭṭhānaṃ jānāti, adhikaraṇassa payogaṃ jānāti, adhikaraṇassa vūpasamaṃ jānāti, adhikaraṇassa vinicchayakusalo hoti – imehi kho, upāli pañcahaṅgehi samannāgatena bhikkhunā saṅghe voharitabbaṃ.

“ดูก่อนอุบาลี ภิกษุผู้ประกอบด้วยองค์ ๕ ประการอื่นอีก ไม่พึงทำการวินิจฉัยในสงฆ์ องค์ ๕ ประการเป็นไฉน คือ ๑. ไม่รู้จักอธิกรณ์ ๒. ไม่รู้จักสมุฏฐานแห่งอธิกรณ์ ๓. ไม่รู้จักประโยคแห่งอธิกรณ์ ๔. ไม่รู้จักความระงับแห่งอธิกรณ์ ๕. ไม่เป็นผู้ฉลาดในการวินิจฉัยอธิกรณ์ ดูก่อนอุบาลี ภิกษุผู้ประกอบด้วยองค์ ๕ ประการเหล่านี้แล ไม่พึงทำการวินิจฉัยในสงฆ์ ดูก่อนอุบาลี ภิกษุผู้ประกอบด้วยองค์ ๕ ประการ พึงทำการวินิจฉัยในสงฆ์ องค์ ๕ ประการเป็นไฉน คือ ๑. รู้จักอธิกรณ์ ๒. รู้จักสมุฏฐานแห่งอธิกรณ์ ๓. รู้จักประโยคแห่งอธิกรณ์ ๔. รู้จักความระงับแห่งอธิกรณ์ ๕. เป็นผู้ฉลาดในการวินิจฉัยอธิกรณ์ ดูก่อนอุบาลี ภิกษุผู้ประกอบด้วยองค์ ๕ ประการเหล่านี้แล พึงทำการวินิจฉัยในสงฆ์”

‘‘Aparehipi, upāli, pañcahaṅgehi samannāgatena bhikkhunā saṅghe na voharitabbaṃ. Katamehi pañcahi? Pasayhapavattā hoti, anokāsakammaṃ kāretvā pavattā hoti, na yathādhamme yathāvinaye yathāpattiyā codetā hoti, na yathādhamme yathāvinaye yathāpattiyā kāretā hoti, na yathādiṭṭhiyā byākatā hoti – imehi kho, upāli, pañcahaṅgehi samannāgatena bhikkhunā saṅghe na voharitabbaṃ. Pañcahupāli, aṅgehi samannāgatena bhikkhunā saṅghe voharitabbaṃ. Katamehi pañcahi? Na pasayhapavattā hoti, okāsakammaṃ kāretvā pavattā hoti, yathādhamme yathāvinaye yathāpattiyā codetā hoti, yathādhamme yathāvinaye yathāpattiyā kāretā hoti, yathādiṭṭhiyā byākatā hoti – imehi kho, upāli, pañcahaṅgehi samannāgatena bhikkhunā saṅghe voharitabbaṃ.

“ดูก่อนอุบาลี ภิกษุผู้ประกอบด้วยองค์ ๕ ประการอื่นอีก ไม่พึงทำการวินิจฉัยในสงฆ์ องค์ ๕ ประการเป็นไฉน คือ ๑. เป็นผู้ประพฤติข่มขี่ ๒. เป็นผู้กล่าวโดยไม่ให้โอกาส ๓. ไม่เป็นผู้โจทตามธรรม ตามวินัย ตามอาบัติ ๔. ไม่เป็นผู้ให้กระทำตามธรรม ตามวินัย ตามอาบัติ ๕. ไม่เป็นผู้ชี้แจงตามทิฏฐิ ดูก่อนอุบาลี ภิกษุผู้ประกอบด้วยองค์ ๕ ประการเหล่านี้แล ไม่พึงทำการวินิจฉัยในสงฆ์ ดูก่อนอุบาลี ภิกษุผู้ประกอบด้วยองค์ ๕ ประการ พึงทำการวินิจฉัยในสงฆ์ องค์ ๕ ประการเป็นไฉน คือ ๑. ไม่เป็นผู้ประพฤติข่มขี่ ๒. เป็นผู้กล่าวโดยให้โอกาส ๓. เป็นผู้โจทตามธรรม ตามวินัย ตามอาบัติ ๔. เป็นผู้ให้กระทำตามธรรม ตามวินัย ตามอาบัติ ๕. เป็นผู้ชี้แจงตามทิฏฐิ ดูก่อนอุบาลี ภิกษุผู้ประกอบด้วยองค์ ๕ ประการเหล่านี้แล พึงทำการวินิจฉัยในสงฆ์”

‘‘Aparehipi, upāli, pañcahaṅgehi samannāgatena bhikkhunā saṅghe na voharitabbaṃ. Katamehi pañcahi? Āpattānāpattiṃ na jānāti, lahukagarukaṃ āpattiṃ na jānāti, sāvasesānavasesaṃ āpattiṃ na jānāti, duṭṭhullāduṭṭhullaṃ [Pg.322] āpattiṃ na jānāti, sappaṭikammaṃ appaṭikammaṃ āpattiṃ na jānāti – imehi kho, upāli, pañcahaṅgehi samannāgatena bhikkhunā saṅghe na voharitabbaṃ. Pañcahupāli, aṅgehi samannāgatena bhikkhunā saṅghe voharitabbaṃ. Katamehi pañcahi? Āpattānāpattiṃ jānāti, lahukagarukaṃ āpattiṃ jānāti, sāvasesānavasesaṃ āpattiṃ jānāti, duṭṭhullāduṭṭhullaṃ āpattiṃ jānāti, sappaṭikammaṃ appaṭikammaṃ āpattiṃ jānāti – imehi kho, upāli, pañcahaṅgehi samannāgatena bhikkhunā saṅghe voharitabbaṃ.

“ดูก่อนอุบาลี ภิกษุผู้ประกอบด้วยองค์ ๕ ประการอื่นอีก ไม่พึงทำการวินิจฉัยในสงฆ์ องค์ ๕ ประการเป็นไฉน คือ ๑. ไม่รู้จักอาบัติและอนาบัติ ๒. ไม่รู้จักอาบัติที่เป็นลหุกะและครุกะ ๓. ไม่รู้จักอาบัติที่มีส่วนเหลือและไม่มีส่วนเหลือ ๔. ไม่รู้จักอาบัติชั่วหยาบและไม่ชั่วหยาบ ๕. ไม่รู้จักอาบัติที่แก้ไขได้และแก้ไขไม่ได้ ดูก่อนอุบาลี ภิกษุผู้ประกอบด้วยองค์ ๕ ประการเหล่านี้แล ไม่พึงทำการวินิจฉัยในสงฆ์ ดูก่อนอุบาลี ภิกษุผู้ประกอบด้วยองค์ ๕ ประการ พึงทำการวินิจฉัยในสงฆ์ องค์ ๕ ประการเป็นไฉน คือ ๑. รู้จักอาบัติและอนาบัติ ๒. รู้จักอาบัติที่เป็นลหุกะและครุกะ ๓. รู้จักอาบัติที่มีส่วนเหลือและไม่มีส่วนเหลือ ๔. รู้จักอาบัติชั่วหยาบและไม่ชั่วหยาบ ๕. รู้จักอาบัติที่แก้ไขได้และแก้ไขไม่ได้ ดูก่อนอุบาลี ภิกษุผู้ประกอบด้วยองค์ ๕ ประการเหล่านี้แล พึงทำการวินิจฉัยในสงฆ์”

‘‘Aparehipi, upāli, pañcahaṅgehi samannāgatena bhikkhunā saṅghe na voharitabbaṃ. Katamehi pañcahi? Kammaṃ na jānāti, kammassa karaṇaṃ na jānāti, kammassa vatthuṃ na jānāti, kammassa vattaṃ na jānāti, kammassa vūpasamaṃ na jānāti – imehi kho, upāli, pañcahaṅgehi samannāgatena bhikkhunā saṅghe na voharitabbaṃ. Pañcahupāli, aṅgehi samannāgatena bhikkhunā saṅghe voharitabbaṃ. Katamehi pañcahi? Kammaṃ jānāti, kammassa karaṇaṃ jānāti, kammassa vatthuṃ jānāti, kammassa vattaṃ jānāti, kammassa vūpasamaṃ jānāti – imehi kho, upāli, pañcahaṅgehi samannāgatena bhikkhunā saṅghe voharitabbaṃ.

“ดูก่อนอุบาลี ภิกษุผู้ประกอบด้วยองค์ ๕ ประการอื่นอีก ไม่พึงทำการวินิจฉัยในสงฆ์ องค์ ๕ ประการเป็นไฉน คือ ๑. ไม่รู้จักกรรม ๒. ไม่รู้จักการทำกรรม ๓. ไม่รู้จักวัตถุแห่งกรรม ๔. ไม่รู้จักวัตรแห่งกรรม ๕. ไม่รู้จักความระงับแห่งกรรม ดูก่อนอุบาลี ภิกษุผู้ประกอบด้วยองค์ ๕ ประการเหล่านี้แล ไม่พึงทำการวินิจฉัยในสงฆ์ ดูก่อนอุบาลี ภิกษุผู้ประกอบด้วยองค์ ๕ ประการ พึงทำการวินิจฉัยในสงฆ์ องค์ ๕ ประการเป็นไฉน คือ ๑. รู้จักกรรม ๒. รู้จักการทำกรรม ๓. รู้จักวัตถุแห่งกรรม ๔. รู้จักวัตรแห่งกรรม ๕. รู้จักความระงับแห่งกรรม ดูก่อนอุบาลี ภิกษุผู้ประกอบด้วยองค์ ๕ ประการเหล่านี้แล พึงทำการวินิจฉัยในสงฆ์”

‘‘Aparehipi, upāli, pañcahaṅgehi samannāgatena bhikkhunā saṅghe na voharitabbaṃ. Katamehi pañcahi? Vatthuṃ na jānāti, nidānaṃ na jānāti, paññattiṃ na jānāti, padapaccābhaṭṭhaṃ na jānāti, anusandhivacanapathaṃ na jānāti – imehi kho, upāli, pañcahaṅgehi samannāgatena bhikkhunā saṅghe na voharitabbaṃ. Pañcahupāli, aṅgehi samannāgatena bhikkhunā saṅghe voharitabbaṃ. Katamehi pañcahi? Vatthuṃ jānāti, nidānaṃ jānāti, paññattiṃ jānāti, padapaccābhaṭṭhaṃ jānāti, anusandhivacanapathaṃ jānāti – imehi kho, upāli, pañcahaṅgehi samannāgatena bhikkhunā saṅghe voharitabbaṃ.

“ดูก่อนอุบาลี ภิกษุผู้ประกอบด้วยองค์ ๕ ประการอื่นอีก ไม่พึงทำการวินิจฉัยในสงฆ์ องค์ ๕ ประการเป็นไฉน คือ ๑. ไม่รู้จักวัตถุ ๒. ไม่รู้จักนิทาน ๓. ไม่รู้จักบัญญัติ ๔. ไม่รู้จักบทและลำดับบท ๕. ไม่รู้จักสนธิและทางแห่งถ้อยคำ ดูก่อนอุบาลี ภิกษุผู้ประกอบด้วยองค์ ๕ ประการเหล่านี้แล ไม่พึงทำการวินิจฉัยในสงฆ์ ดูก่อนอุบาลี ภิกษุผู้ประกอบด้วยองค์ ๕ ประการ พึงทำการวินิจฉัยในสงฆ์ องค์ ๕ ประการเป็นไฉน คือ ๑. รู้จักวัตถุ ๒. รู้จักนิทาน ๓. รู้จักบัญญัติ ๔. รู้จักบทและลำดับบท ๕. รู้จักสนธิและทางแห่งถ้อยคำ ดูก่อนอุบาลี ภิกษุผู้ประกอบด้วยองค์ ๕ ประการเหล่านี้แล พึงทำการวินิจฉัยในสงฆ์”

‘‘Aparehipi, upāli, pañcahaṅgehi samannāgatena bhikkhunā saṅghe na voharitabbaṃ. Katamehi pañcahi? Chandāgatiṃ gacchati, dosāgatiṃ gacchati, mohāgatiṃ gacchati, bhayāgatiṃ gacchati, alajjī ca hoti – imehi kho, upāli, pañcahaṅgehi samannāgatena bhikkhunā saṅghe na voharitabbaṃ. Pañcahupāli, aṅgehi samannāgatena bhikkhunā saṅghe voharitabbaṃ. Katamehi pañcahi? Na chandāgatiṃ gacchati, na dosāgatiṃ gacchati, na mohāgatiṃ [Pg.323] gacchati, na bhayāgatiṃ gacchati, lajjī ca hoti – imehi kho, upāli, pañcahaṅgehi samannāgatena bhikkhunā saṅghe voharitabbaṃ.

“ดูก่อนอุบาลี ภิกษุผู้ประกอบด้วยองค์ ๕ ประการแม้อื่นอีก ไม่พึงตัดสินอธิกรณ์ในสงฆ์ องค์ ๕ ประการอะไรบ้าง คือ ๑. ถึงฉันทาคติ ๒. ถึงโทสาคติ ๓. ถึงโมหาคติ ๔. ถึงภยาคติ ๕. เป็นผู้ไม่มีความละอาย ดูก่อนอุบาลี ภิกษุผู้ประกอบด้วยองค์ ๕ ประการเหล่านี้แล ไม่พึงตัดสินอธิกรณ์ในสงฆ์ ดูก่อนอุบาลี ภิกษุผู้ประกอบด้วยองค์ ๕ ประการ พึงตัดสินอธิกรณ์ในสงฆ์ องค์ ๕ ประการอะไรบ้าง คือ ๑. ไม่ถึงฉันทาคติ ๒. ไม่ถึงโทสาคติ ๓. ไม่ถึงโมหาคติ ๔. ไม่ถึงภยาคติ ๕. เป็นผู้มีความละอาย ดูก่อนอุบาลี ภิกษุผู้ประกอบด้วยองค์ ๕ ประการเหล่านี้แล พึงตัดสินอธิกรณ์ในสงฆ์”

‘‘Aparehipi, upāli, pañcahaṅgehi samannāgatena bhikkhunā saṅghe na voharitabbaṃ. Katamehi pañcahi? Chandāgatiṃ gacchati, dosāgatiṃ gacchati, mohāgatiṃ gacchati, bhayāgatiṃ gacchati, akusalo ca hoti vinaye – imehi kho, upāli, pañcahaṅgehi samannāgatena bhikkhunā saṅghe na voharitabbaṃ. Pañcahupāli, aṅgehi samannāgatena bhikkhunā saṅghe voharitabbaṃ. Katamehi pañcahi? Na chandāgatiṃ gacchati, na dosāgatiṃ gacchati, na mohāgatiṃ gacchati, na bhayāgatiṃ gacchati, kusalo ca hoti vinaye – imehi kho, upāli, pañcahaṅgehi samannāgatena bhikkhunā saṅghe voharitabbaṃ.

“ดูก่อนอุบาลี ภิกษุผู้ประกอบด้วยองค์ ๕ ประการแม้อื่นอีก ไม่พึงตัดสินอธิกรณ์ในสงฆ์ องค์ ๕ ประการอะไรบ้าง คือ ๑. ถึงฉันทาคติ ๒. ถึงโทสาคติ ๓. ถึงโมหาคติ ๔. ถึงภยาคติ ๕. เป็นผู้ไม่ฉลาดในพระวินัย ดูก่อนอุบาลี ภิกษุผู้ประกอบด้วยองค์ ๕ ประการเหล่านี้แล ไม่พึงตัดสินอธิกรณ์ในสงฆ์ ดูก่อนอุบาลี ภิกษุผู้ประกอบด้วยองค์ ๕ ประการ พึงตัดสินอธิกรณ์ในสงฆ์ องค์ ๕ ประการอะไรบ้าง คือ ๑. ไม่ถึงฉันทาคติ ๒. ไม่ถึงโทสาคติ ๓. ไม่ถึงโมหาคติ ๔. ไม่ถึงภยาคติ ๕. เป็นผู้ฉลาดในพระวินัย ดูก่อนอุบาลี ภิกษุผู้ประกอบด้วยองค์ ๕ ประการเหล่านี้แล พึงตัดสินอธิกรณ์ในสงฆ์”

‘‘Aparehipi, upāli, pañcahaṅgehi samannāgatena bhikkhunā saṅghe na voharitabbaṃ. Katamehi pañcahi? Ñattiṃ na jānāti, ñattiyā karaṇaṃ na jānāti, ñattiyā anussāvanaṃ na jānāti, ñattiyā samathaṃ na jānāti, ñattiyā vūpasamaṃ na jānāti – imehi kho, upāli, pañcahaṅgehi samannāgatena bhikkhunā saṅghe na voharitabbaṃ. Pañcahupāli, aṅgehi samannāgatena bhikkhunā saṅghe voharitabbaṃ. Katamehi pañcahi? Ñattiṃ jānāti, ñattiyā karaṇaṃ jānāti, ñattiyā anussāvanaṃ jānāti, ñattiyā samathaṃ jānāti, ñattiyā vūpasamaṃ jānāti – imehi kho, upāli, pañcahaṅgehi samannāgatena bhikkhunā saṅghe voharitabbaṃ.

“ดูก่อนอุบาลี ภิกษุผู้ประกอบด้วยองค์ ๕ ประการแม้อื่นอีก ไม่พึงตัดสินอธิกรณ์ในสงฆ์ องค์ ๕ ประการอะไรบ้าง คือ ๑. ไม่รู้จักญัตติ ๒. ไม่รู้จักการทำกรรมด้วยญัตติ ๓. ไม่รู้จักอนุสาวนาเนื่องด้วยญัตติ ๔. ไม่รู้จักสมถะเนื่องด้วยญัตติ ๕. ไม่รู้จักความระงับเนื่องด้วยญัตติ ดูก่อนอุบาลี ภิกษุผู้ประกอบด้วยองค์ ๕ ประการเหล่านี้แล ไม่พึงตัดสินอธิกรณ์ในสงฆ์ ดูก่อนอุบาลี ภิกษุผู้ประกอบด้วยองค์ ๕ ประการ พึงตัดสินอธิกรณ์ในสงฆ์ องค์ ๕ ประการอะไรบ้าง คือ ๑. รู้จักญัตติ ๒. รู้จักการทำกรรมด้วยญัตติ ๓. รู้จักอนุสาวนาเนื่องด้วยญัตติ ๔. รู้จักสมถะเนื่องด้วยญัตติ ๕. รู้จักความระงับเนื่องด้วยญัตติ ดูก่อนอุบาลี ภิกษุผู้ประกอบด้วยองค์ ๕ ประการเหล่านี้แล พึงตัดสินอธิกรณ์ในสงฆ์”

‘‘Aparehipi, upāli, pañcahaṅgehi samannāgatena bhikkhunā saṅghe na voharitabbaṃ. Katamehi pañcahi? Suttaṃ na jānāti, suttānulomaṃ na jānāti, vinayaṃ na jānāti, vinayānulomaṃ na jānāti, na ca ṭhānāṭhānakusalo hoti – imehi kho, upāli, pañcahaṅgehi samannāgatena bhikkhunā saṅghe na voharitabbaṃ. Pañcahupāli, aṅgehi samannāgatena bhikkhunā saṅghe voharitabbaṃ. Katamehi pañcahi? Suttaṃ jānāti, suttānulomaṃ jānāti, vinayaṃ jānāti, vinayānulomaṃ jānāti, ṭhānāṭhānakusalo ca hoti – imehi kho, upāli, pañcahaṅgehi samannāgatena bhikkhunā saṅghe voharitabbaṃ.

“ดูก่อนอุบาลี ภิกษุผู้ประกอบด้วยองค์ ๕ ประการแม้อื่นอีก ไม่พึงตัดสินอธิกรณ์ในสงฆ์ องค์ ๕ ประการอะไรบ้าง คือ ๑. ไม่รู้จักสุตตะ ๒. ไม่รู้จักสุตตานุโลม ๓. ไม่รู้จักวินัย ๔. ไม่รู้จักวินยานุโลม ๕. ไม่เป็นผู้ฉลาดในฐานะและอฐานะ ดูก่อนอุบาลี ภิกษุผู้ประกอบด้วยองค์ ๕ ประการเหล่านี้แล ไม่พึงตัดสินอธิกรณ์ในสงฆ์ ดูก่อนอุบาลี ภิกษุผู้ประกอบด้วยองค์ ๕ ประการ พึงตัดสินอธิกรณ์ในสงฆ์ องค์ ๕ ประการอะไรบ้าง คือ ๑. รู้จักสุตตะ ๒. รู้จักสุตตานุโลม ๓. รู้จักวินัย ๔. รู้จักวินยานุโลม ๕. เป็นผู้ฉลาดในฐานะและอฐานะ ดูก่อนอุบาลี ภิกษุผู้ประกอบด้วยองค์ ๕ ประการเหล่านี้แล พึงตัดสินอธิกรณ์ในสงฆ์”

‘‘Aparehipi[Pg.324], upāli, pañcahaṅgehi samannāgatena bhikkhunā saṅghe na voharitabbaṃ. Katamehi pañcahi? Dhammaṃ na jānāti, dhammānulomaṃ na jānāti, vinayaṃ na jānāti, vinayānulomaṃ na jānāti, na ca pubbāparakusalo hoti – imehi kho, upāli, pañcahaṅgehi samannāgatena bhikkhunā saṅghe na voharitabbaṃ. Pañcahupāli, aṅgehi samannāgatena bhikkhunā saṅghe voharitabbaṃ. Katamehi pañcahi? Dhammaṃ jānāti, dhammānulomaṃ jānāti, vinayaṃ jānāti, vinayānulomaṃ jānāti, pubbāparakusalo ca hoti – imehi kho, upāli, pañcahaṅgehi samannāgatena bhikkhunā saṅghe voharitabba’’nti.

“ดูก่อนอุบาลี ภิกษุผู้ประกอบด้วยองค์ ๕ ประการแม้อื่นอีก ไม่พึงตัดสินอธิกรณ์ในสงฆ์ องค์ ๕ ประการอะไรบ้าง คือ ๑. ไม่รู้จักธรรม ๒. ไม่รู้จักธรรมานุโลม ๓. ไม่รู้จักวินัย ๔. ไม่รู้จักวินยานุโลม ๕. ไม่เป็นผู้ฉลาดในเบื้องต้นเบื้องปลาย ดูก่อนอุบาลี ภิกษุผู้ประกอบด้วยองค์ ๕ ประการเหล่านี้แล ไม่พึงตัดสินอธิกรณ์ในสงฆ์ ดูก่อนอุบาลี ภิกษุผู้ประกอบด้วยองค์ ๕ ประการ พึงตัดสินอธิกรณ์ในสงฆ์ องค์ ๕ ประการอะไรบ้าง คือ ๑. รู้จักธรรม ๒. รู้จักธรรมานุโลม ๓. รู้จักวินัย ๔. รู้จักวินยานุโลม ๕. เป็นผู้ฉลาดในเบื้องต้นเบื้องปลาย ดูก่อนอุบาลี ภิกษุผู้ประกอบด้วยองค์ ๕ ประการเหล่านี้แล พึงตัดสินอธิกรณ์ในสงฆ์”

Vohāravaggo niṭṭhito tatiyo.

โวหารวรรคที่ ๓ จบ

Tassuddānaṃ –

อุทานของวรรคนั้นมีดังนี้

Āpatti adhikaraṇaṃ, pasayhāpatti jānanā;

Kammaṃ vatthuṃ alajjī ca, akusalo ca ñattiyā;

Suttaṃ na jānāti dhammaṃ, tatiyo vaggasaṅgahoti.

หมวด ๕ ว่าด้วยอาบัติ ๑ หมวด ๕ ว่าด้วยอธิกรณ์ ๑ หมวด ๕ ว่าด้วยการข่มขี่ ๑ หมวด ๕ ว่าด้วยการรู้อาบัติ ๑ หมวด ๕ ว่าด้วยกรรม ๑ หมวด ๕ ว่าด้วยวัตถุ ๑ หมวด ๕ ว่าด้วยผู้ไม่มีความละอาย ๑ หมวด ๕ ว่าด้วยผู้ไม่ฉลาด ๑ หมวด ๕ ว่าด้วยญัตติ ๑ หมวด ๕ ว่าด้วยผู้ไม่รู้จักสุตตะ ๑ หมวด ๕ ว่าด้วยธรรม ๑ รวมเป็นวรรคที่ ๓

4. Diṭṭhāvikammavaggo

๔. ทิฏฐาวิกัมมวรรค

425. ‘‘Kati nu kho, bhante, adhammikā diṭṭhāvikammā’’ti? ‘‘Pañcime, upāli, adhammikā diṭṭhāvikammā. Katame pañca? Anāpattiyā diṭṭhiṃ āvi karoti, adesanāgāminiyā āpattiyā diṭṭhiṃ āvi karoti, desitāya āpattiyā diṭṭhiṃ āvi karoti, catūhi pañcahi diṭṭhiṃ āvi karoti, mano mānasena diṭṭhiṃ āvi karoti – ime kho, upāli, pañca adhammikā diṭṭhāvikammā.

๔๒๕. “พระเจ้าข้า ทิฏฐาวิกัมม์ที่ไม่เป็นธรรมมีเท่าไรหนอแล” “ดูก่อนอุบาลี ทิฏฐาวิกัมม์ที่ไม่เป็นธรรมเหล่านี้มี ๕ ประการ ๕ ประการอะไรบ้าง คือ ๑. เปิดเผยความเห็นในเพราะอนาบัติ ๒. เปิดเผยความเห็นในเพราะอาบัติที่ไม่ใช่เทศนาคามินี ๓. เปิดเผยความเห็นในเพราะอาบัติที่แสดงแล้ว ๔. เปิดเผยความเห็นโดยภิกษุ ๔-๕ รูป ๕. เปิดเผยความเห็นด้วยใจที่นึกคิด ดูก่อนอุบาลี ทิฏฐาวิกัมม์ที่ไม่เป็นธรรม ๕ ประการเหล่านี้แล”

‘‘Pañcime, upāli, dhammikā diṭṭhāvikammā. Katame pañca? Āpattiyā diṭṭhiṃ āvi karoti, desanāgāminiyā āpattiyā diṭṭhiṃ āvi karoti, adesitāya āpattiyā diṭṭhiṃ āvi karoti, na catūhi pañcahi diṭṭhiṃ āvi karoti, na mano mānasena diṭṭhiṃ āvi karoti – ime kho, upāli, pañca dhammikā diṭṭhāvikammā.

“ดูก่อนอุบาลี ทิฏฐาวิกัมม์ที่เป็นธรรมเหล่านี้มี ๕ ประการ ๕ ประการอะไรบ้าง คือ ๑. เปิดเผยความเห็นในเพราะอาบัติ ๒. เปิดเผยความเห็นในเพราะอาบัติที่เป็นเทศนาคามินี ๓. เปิดเผยความเห็นในเพราะอาบัติที่ยังไม่ได้แสดง ๔. ไม่เปิดเผยความเห็นโดยภิกษุ ๔-๕ รูป ๕. ไม่เปิดเผยความเห็นด้วยใจที่นึกคิด ดูก่อนอุบาลี ทิฏฐาวิกัมม์ที่เป็นธรรม ๕ ประการเหล่านี้แล”

‘‘Aparepi[Pg.325], upāli, pañca adhammikā diṭṭhāvikammā. Katame pañca? Nānāsaṃvāsakassa santike diṭṭhiṃ āvi karoti, nānāsīmāya ṭhitassa santike diṭṭhiṃ āvi karoti, apakatattassa santike diṭṭhiṃ āvi karoti, catūhi pañcahi diṭṭhiṃ āvi karoti, mano mānasena diṭṭhiṃ āvi karoti – ime kho, upāli, pañca adhammikā diṭṭhāvikammā.

“ดูก่อนอุบาลี ทิฏฐาวิกัมม์ที่ไม่เป็นธรรมแม้อื่นอีก ๕ ประการก็มี ๕ ประการอะไรบ้าง คือ ๑. เปิดเผยความเห็นในสำนักของภิกษุผู้มีสังวาสต่างกัน ๒. เปิดเผยความเห็นในสำนักของภิกษุผู้อยู่ในสีมาต่างกัน ๓. เปิดเผยความเห็นในสำนักของภิกษุผู้ยังมิได้ทำคืนปกติภาวะ ๔. เปิดเผยความเห็นโดยภิกษุ ๔-๕ รูป ๕. เปิดเผยความเห็นด้วยใจที่นึกคิด ดูก่อนอุบาลี ทิฏฐาวิกัมม์ที่ไม่เป็นธรรม ๕ ประการเหล่านี้แล”

‘‘Pañcime, upāli, dhammikā diṭṭhāvikammā. Katame pañca? Samānasaṃvāsakassa santike diṭṭhiṃ āvi karoti, samānasīmāya ṭhitassa santike diṭṭhiṃ āvi karoti, pakatattassa santike diṭṭhiṃ āvi karoti, na catūhi pañcahi diṭṭhiṃ āvi karoti, na mano mānasena diṭṭhiṃ āvi karoti – ime kho, upāli, pañca dhammikā diṭṭhāvikammāti.

“ดูก่อนอุบาลี ทิฏฐาวิกัมม์ (การกระทำความเห็นให้แจ้ง) ที่ชอบด้วยธรรม ๕ ประการนี้ ๕ ประการเป็นไฉน คือ ทำความเห็นให้แจ้งในสำนักของภิกษุผู้มีสังวาสเสมอกัน ๑ ทำความเห็นให้แจ้งในสำนักของภิกษุผู้อยู่ในสีมาเดียวกัน ๑ ทำความเห็นให้แจ้งในสำนักของภิกษุผู้เป็นปกติ ๑ ไม่ทำความเห็นให้แจ้งด้วยภิกษุ ๔-๕ รูป ๑ ไม่ทำความเห็นให้แจ้งด้วยใจที่เรียกว่ามโน ๑ ดูก่อนอุบาลี ทิฏฐาวิกัมม์ที่ชอบด้วยธรรม ๕ ประการนี้แล”

426. ‘‘Kati nu kho, bhante, adhammikā paṭiggahā’’ti? ‘‘Pañcime, upāli, adhammikā paṭiggahā. Katame pañca? Kāyena diyyamānaṃ kāyena appaṭiggahitaṃ, kāyena diyyamānaṃ kāyappaṭibaddhena appaṭiggahitaṃ, kāyappaṭibaddhena diyyamānaṃ kāyena appaṭiggahitaṃ, kāyappaṭibaddhena diyyamānaṃ kāyappaṭibaddhena appaṭiggahitaṃ, nissaggiyena diyyamānaṃ kāyena vā kāyappaṭibaddhena vā appaṭiggahitaṃ – ime kho, upāli, pañca adhammikā paṭiggahā.

๔๒๖. “ข้าแต่พระองค์ผู้เจริญ การรับที่ไม่ชอบด้วยธรรมมีเท่าไรหนอ พระเจ้าข้า” “ดูก่อนอุบาลี การรับที่ไม่ชอบด้วยธรรม ๕ ประการนี้ ๕ ประการเป็นไฉน คือ ของที่เขาให้ด้วยกาย ตนไม่ได้รับด้วยกาย ๑ ของที่เขาให้ด้วยกาย ตนไม่ได้รับด้วยของเนื่องด้วยกาย ๑ ของที่เขาให้ด้วยของเนื่องด้วยกาย ตนไม่ได้รับด้วยกาย ๑ ของที่เขาให้ด้วยของเนื่องด้วยกาย ตนไม่ได้รับด้วยของเนื่องด้วยกาย ๑ ของที่เขาให้โดยการปล่อย ตนไม่ได้รับด้วยกายหรือด้วยของเนื่องด้วยกาย ๑ ดูก่อนอุบาลี การรับที่ไม่ชอบด้วยธรรม ๕ ประการนี้แล”

‘‘Pañcime, upāli, dhammikā paṭiggahā. Katame pañca? Kāyena diyyamānaṃ kāyena paṭiggahitaṃ, kāyena diyyamānaṃ kāyappaṭibaddhena paṭiggahitaṃ, kāyappaṭibaddhena diyyamānaṃ kāyena paṭiggahitaṃ, kāyappaṭibaddhena diyyamānaṃ kāyappaṭibaddhena paṭiggahitaṃ, nissaggiyena diyyamānaṃ kāyena vā kāyappaṭibaddhena vā paṭiggahitaṃ – ime kho, upāli, pañca dhammikā paṭiggahā’’ti.

“ดูก่อนอุบาลี การรับที่ชอบด้วยธรรม ๕ ประการนี้ ๕ ประการเป็นไฉน คือ ของที่เขาให้ด้วยกาย ตนรับด้วยกาย ๑ ของที่เขาให้ด้วยกาย ตนรับด้วยของเนื่องด้วยกาย ๑ ของที่เขาให้ด้วยของเนื่องด้วยกาย ตนรับด้วยกาย ๑ ของที่เขาให้ด้วยของเนื่องด้วยกาย ตนรับด้วยของเนื่องด้วยกาย ๑ ของที่เขาให้โดยการปล่อย ตนรับด้วยกายหรือด้วยของเนื่องด้วยกาย ๑ ดูก่อนอุบาลี การรับที่ชอบด้วยธรรม ๕ ประการนี้แล”

427. ‘‘Kati nu kho, bhante, anatirittā’’ti? ‘‘Pañcime, upāli, anatirittā. Katame pañca? Akappiyakataṃ hoti, appaṭiggahitakataṃ hoti anuccāritakataṃ hoti, ahatthapāse kataṃ hoti, alametaṃ sabbanti avuttaṃ hoti – ime kho, upāli, pañca anatirittā.

๔๒๗. “ข้าแต่พระองค์ผู้เจริญ อนติริต (ของที่ไม่เป็นเดน) มีเท่าไรหนอ พระเจ้าข้า” “ดูก่อนอุบาลี อนติริต ๕ ประการนี้ ๕ ประการเป็นไฉน คือ เป็นของที่ทำเป็นอกัปปิยะ ๑ เป็นของที่ทำโดยยังไม่ได้รับประเคน ๑ เป็นของที่ทำโดยยังไม่ได้นำขึ้นมา ๑ เป็นของที่ทำในที่นอกหัตถบาส ๑ เป็นของที่ทำโดยไม่ได้กล่าวว่า ‘พอแล้วทั้งหมดนี้’ ๑ ดูก่อนอุบาลี อนติริต ๕ ประการนี้แล”

‘‘Pañcime, upāli, atirittā. Katame pañca? Kappiyakataṃ hoti, paṭiggahitakataṃ hoti, uccāritakataṃ hoti, hatthapāse kataṃ hoti, alametaṃ sabbanti vuttaṃ hoti – ime kho, upāli, pañca atirittā’’ti.

“ดูก่อนอุบาลี อติริต (ของที่เป็นเดน) ๕ ประการนี้ ๕ ประการเป็นไฉน คือ เป็นของที่ทำเป็นกัปปิยะ ๑ เป็นของที่ทำครั้นรับประเคนแล้ว ๑ เป็นของที่ทำครั้นนำขึ้นมาแล้ว ๑ เป็นของที่ทำในหัตถบาส ๑ เป็นของที่ทำครั้นกล่าวว่า ‘พอแล้วทั้งหมดนี้’ ๑ ดูก่อนอุบาลี อติริต ๕ ประการนี้แล”

428. ‘‘Katihi [Pg.326] nu kho, bhante, ākārehi pavāraṇā paññāyatī’’ti? ‘‘Pañcahupāli, ākārehi pavāraṇā paññāyati. Katamehi pañcahi? Asanaṃ paññāyati, bhojanaṃ paññāyati, hatthapāse ṭhito abhiharati, paṭikkhepo paññāyati – imehi kho, upāli, pañcahākārehi pavāraṇā paññāyatī’’ti.

๔๒๘. “ข้าแต่พระองค์ผู้เจริญ การปวารณาปรากฏด้วยอาการเท่าไรหนอ พระเจ้าข้า” “ดูก่อนอุบาลี การปวารณาปรากฏด้วยอาการ ๕ อย่าง ๕ อย่างเป็นไฉน คือ การฉันปรากฏ ๑ โภชนะปรากฏ ๑ ผู้อยู่ในหัตถบาสน้อมเข้ามา ๑ การห้ามปรากฏ ๑ ดูก่อนอุบาลี การปวารณาปรากฏด้วยอาการ ๕ อย่างนี้แล”

429. ‘‘Kati nu kho, bhante, adhammikā paṭiññātakaraṇā’’ti? ‘‘Pañcime, upāli, adhammikā paṭiññātakaraṇā. Katame pañca? Bhikkhu pārājikaṃ ajjhāpanno hoti, pārājikena codiyamāno saṅghādisesaṃ ajjhāpanno paṭijānāti, taṃ saṅgho saṅghādisesena kāreti, adhammikaṃ paṭiññātakaraṇaṃ. Bhikkhu pārājikaṃ ajjhāpanno hoti, pārājikena codiyamāno pācittiyaṃ…pe… pāṭidesanīyaṃ… dukkaṭaṃ ajjhāpanno paṭijānāti, taṃ saṅgho dukkaṭena kāreti, adhammikaṃ paṭiññātakaraṇaṃ. Bhikkhu saṅghādisesaṃ…pe… pācittiyaṃ… pāṭidesanīyaṃ… dukkaṭaṃ ajjhāpanno hoti. Dukkaṭena codiyamāno pārājikaṃ ajjhāpanno paṭijānāti, taṃ saṅgho pārājikena kāreti, adhammikaṃ paṭiññātakaraṇaṃ. Bhikkhu dukkaṭaṃ ajjhāpanno hoti, dukkaṭena codiyamāno saṅghādisesaṃ…pe… pācittiyaṃ… pāṭidesanīyaṃ ajjhāpanno paṭijānāti, taṃ saṅgho pāṭidesanīyena kāreti – adhammikaṃ paṭiññātakaraṇaṃ. Ime kho, upāli, pañca adhammikā paṭiññātakaraṇā.

๔๒๙. “ข้าแต่พระองค์ผู้เจริญ ปฏิญญาตกรณะ (การทำตามที่รับ) ที่ไม่ชอบด้วยธรรมมีเท่าไรหนอ พระเจ้าข้า” “ดูก่อนอุบาลี ปฏิญญาตกรณะที่ไม่ชอบด้วยธรรม ๕ ประการนี้ ๕ ประการเป็นไฉน คือ ภิกษุต้องอาบัติปาราชิก ถูกโจทด้วยอาบัติปาราชิก รับว่าต้องอาบัติสังฆาทิเสส สงฆ์พึงทำกรรมแก่เธอด้วยอาบัติสังฆาทิเสส นี้เป็นปฏิญญาตกรณะที่ไม่ชอบด้วยธรรม ๑ ภิกษุต้องอาบัติปาราชิก ถูกโจทด้วยอาบัติปาราชิก รับว่าต้องอาบัติปาจิตตีย์...เป...ปาฏิเทสนียะ...ทุกกฏ สงฆ์พึงทำกรรมแก่เธอด้วยอาบัติทุกกฏ นี้เป็นปฏิญญาตกรณะที่ไม่ชอบด้วยธรรม ๑ ภิกษุต้องอาบัติสังฆาทิเสส...เป...ปาจิตตีย์...ปาฏิเทสนียะ...ทุกกฏ ถูกโจทด้วยอาบัติทุกกฏ รับว่าต้องอาบัติปาราชิก สงฆ์พึงทำกรรมแก่เธอด้วยอาบัติปาราชิก นี้เป็นปฏิญญาตกรณะที่ไม่ชอบด้วยธรรม ๑ ภิกษุต้องอาบัติทุกกฏ ถูกโจทด้วยอาบัติทุกกฏ รับว่าต้องอาบัติสังฆาทิเสส...เป...ปาจิตตีย์...ปาฏิเทสนียะ สงฆ์พึงทำกรรมแก่เธอด้วยอาบัติปาฏิเทสนียะ นี้เป็นปฏิญญาตกรณะที่ไม่ชอบด้วยธรรม ๑ ดูก่อนอุบาลี ปฏิญญาตกรณะที่ไม่ชอบด้วยธรรม ๕ ประการนี้แล”

‘‘Pañcime, upāli, dhammikā paṭiññātakaraṇā. Katame pañca? Bhikkhu pārājikaṃ ajjhāpanno hoti, pārājikena codiyamāno pārājikaṃ ajjhāpanno paṭijānāti, taṃ saṅgho pārājikena kāreti, dhammikaṃ paṭiññātakaraṇaṃ. Bhikkhu saṅghādisesaṃ…pe… pācittiyaṃ… pāṭidesanīyaṃ… dukkaṭaṃ ajjhāpanno hoti, dukkaṭena codiyamāno dukkaṭaṃ ajjhāpanno paṭijānāti, taṃ saṅgho dukkaṭena kāreti, dhammikaṃ paṭiññātakaraṇaṃ. Ime kho, upāli, pañca dhammikā paṭiññātakaraṇā’’ti.

“ดูก่อนอุบาลี ปฏิญญาตกรณะที่ชอบด้วยธรรม ๕ ประการนี้ ๕ ประการเป็นไฉน คือ ภิกษุต้องอาบัติปาราชิก ถูกโจทด้วยอาบัติปาราชิก รับว่าต้องอาบัติปาราชิก สงฆ์พึงทำกรรมแก่เธอด้วยอาบัติปาราชิก นี้เป็นปฏิญญาตกรณะที่ชอบด้วยธรรม ๑ ภิกษุต้องอาบัติสังฆาทิเสส...เป...ปาจิตตีย์...ปาฏิเทสนียะ...ทุกกฏ ถูกโจทด้วยอาบัติทุกกฏ รับว่าต้องอาบัติทุกกฏ สงฆ์พึงทำกรรมแก่เธอด้วยอาบัติทุกกฏ นี้เป็นปฏิญญาตกรณะที่ชอบด้วยธรรม ๑ ดูก่อนอุบาลี ปฏิญญาตกรณะที่ชอบด้วยธรรม ๕ ประการนี้แล”

430. ‘‘Katihi nu kho, bhante, aṅgehi samannāgatassa bhikkhuno okāsakammaṃ kārāpentassa nālaṃ okāsakammaṃ kātu’’nti? ‘‘Pañcahupāli, aṅgehi samannāgatassa bhikkhuno okāsakammaṃ kārāpentassa nālaṃ okāsakammaṃ [Pg.327] kātuṃ. Katamehi pañcahi? Alajjī ca hoti, bālo ca, apakatatto ca, cāvanādhippāyo vattā hoti, no vuṭṭhānādhippāyo – imehi kho, upāli, pañcahaṅgehi samannāgatassa bhikkhuno okāsakammaṃ kārāpentassa nālaṃ okāsakammaṃ kātuṃ.

๔๓๐. “ข้าแต่พระองค์ผู้เจริญ ภิกษุผู้ประกอบด้วยองค์เท่าไรหนอ เมื่อเขาให้ทำโอกาสกรรม จึงไม่ควรทำโอกาสกรรม พระเจ้าข้า” “ดูก่อนอุบาลี ภิกษุผู้ประกอบด้วยองค์ ๕ ประการ เมื่อเขาให้ทำโอกาสกรรม จึงไม่ควรทำโอกาสกรรม องค์ ๕ ประการเป็นไฉน คือ เป็นผู้ไม่มีความละอาย ๑ เป็นคนเขลา ๑ ไม่เป็นปกติ ๑ เป็นผู้มีความประสงค์จะให้เคลื่อน (จากศาสนา) จึงกล่าว ๑ ไม่เป็นผู้มีความประสงค์จะให้ออกจากอาบัติ (จึงกล่าว) ๑ ดูก่อนอุบาลี ภิกษุผู้ประกอบด้วยองค์ ๕ ประการนี้แล เมื่อเขาให้ทำโอกาสกรรม จึงไม่ควรทำโอกาสกรรม”

‘‘Pañcahupāli, aṅgehi samannāgatassa bhikkhuno okāsakammaṃ kārāpentassa alaṃ okāsakammaṃ kātuṃ. Katamehi pañcahi? Lajjī ca hoti, paṇḍito ca, pakatatto ca, vuṭṭhānādhippāyo vattā hoti, no cāvanādhippāyo – imehi kho, upāli, pañcahaṅgehi samannāgatassa bhikkhuno okāsakammaṃ kārāpentassa alaṃ okāsakammaṃ kātu’’nti.

“ดูก่อนอุบาลี ภิกษุผู้ประกอบด้วยองค์ ๕ ประการ เมื่อเขาให้ทำโอกาสกรรม จึงควรทำโอกาสกรรม องค์ ๕ ประการเป็นไฉน คือ เป็นผู้มีความละอาย ๑ เป็นบัณฑิต ๑ เป็นปกติ ๑ เป็นผู้มีความประสงค์จะให้ออกจากอาบัติ จึงกล่าว ๑ ไม่เป็นผู้มีความประสงค์จะให้เคลื่อน (จากศาสนา) (จึงกล่าว) ๑ ดูก่อนอุบาลี ภิกษุผู้ประกอบด้วยองค์ ๕ ประการนี้แล เมื่อเขาให้ทำโอกาสกรรม จึงควรทำโอกาสกรรม”

431. ‘‘Katihi nu kho, bhante, aṅgehi samannāgatena bhikkhunā saddhiṃ vinayo na sākacchitabbo’’ti? ‘‘Pañcahupāli, aṅgehi samannāgatena bhikkhunā saddhiṃ vinayo na sākacchitabbo. Katamehi pañcahi? Vatthuṃ na jānāti, nidānaṃ na jānāti, paññattiṃ na jānāti, padapaccābhaṭṭhaṃ na jānāti, anusandhivacanapathaṃ na jānāti – imehi kho, upāli, pañcahaṅgehi samannāgatena bhikkhunā saddhiṃ vinayo na sākacchitabbo.

๔๓๑. “ข้าแต่พระองค์ผู้เจริญ ไม่ควรสนทนาพระวินัยกับภิกษุผู้ประกอบด้วยองค์เท่าไรหนอ พระเจ้าข้า” พระผู้มีพระภาคตรัสว่า “ดูก่อนอุบาลี ไม่ควรสนทนาพระวินัยกับภิกษุผู้ประกอบด้วยองค์ ๕ ประการ องค์ ๕ ประการอะไรบ้าง คือ ไม่รู้วัตถุ ไม่รู้นิทาน ไม่รู้บัญญัติ ไม่รู้บทและลำดับบท ไม่รู้สนธิและลำดับความ ดูก่อนอุบาลี ไม่ควรสนทนาพระวินัยกับภิกษุผู้ประกอบด้วยองค์ ๕ ประการเหล่านี้แล”

‘‘Pañcahupāli, aṅgehi samannāgatena bhikkhunā saddhiṃ vinayo sākacchitabbo. Katamehi pañcahi? Vatthuṃ jānāti, nidānaṃ jānāti, paññattiṃ jānāti, padapaccābhaṭṭhaṃ jānāti, anusandhivacanapathaṃ jānāti – imehi kho, upāli, pañcahaṅgehi samannāgatena bhikkhunā saddhiṃ vinayo sākacchitabbo’’ti.

“ดูก่อนอุบาลี ควรสนทนาพระวินัยกับภิกษุผู้ประกอบด้วยองค์ ๕ ประการ องค์ ๕ ประการอะไรบ้าง คือ รู้วัตถu รู้นิทาน รู้บัญญัติ รู้บทและลำดับบท รู้สนธิและลำดับความ ดูก่อนอุบาลี ควรสนทนาพระวินัยกับภิกษุผู้ประกอบด้วยองค์ ๕ ประการเหล่านี้แล”

432. ‘‘Kati nu kho, bhante, pañhāpucchā’’ti? ‘‘Pañcimā, upāli, pañhāpucchā. Katamā pañca? Mandattā momūhattā pañhaṃ pucchati, pāpiccho icchāpakato pañhaṃ pucchati, paribhavā pañhaṃ pucchati, aññātukāmo pañhaṃ pucchati, sace me pañhaṃ puṭṭho sammadeva byākarissati iccetaṃ kusalaṃ no ce pañhaṃ puṭṭho sammadeva byākarissati ahamassa sammadeva byākarissāmīti pañhaṃ pucchati – imā kho, upāli, pañca pañhāpucchā’’ti.

๔๓๒. “ข้าแต่พระองค์ผู้เจริญ การถามปัญหามีเท่าไรหนอ พระเจ้าข้า” “ดูก่อนอุบาลี การถามปัญหามี ๕ อย่างนี้ ๕ อย่างอะไรบ้าง คือ ๑. ถามปัญหาเพราะความเป็นคนโง่เขลาหลงใหล ๒. เป็นผู้มีความปรารถนาลามก ถูกความอยากครอบงำแล้วถามปัญหา ๓. ถามปัญหาเพราะต้องการจะดูหมิ่น ๔. ถามปัญหาเพราะต้องการจะรู้ ๕. ถามปัญหาด้วยคิดว่า ‘ถ้าผู้ที่เราถามปัญหาสามารถพยากรณ์ได้โดยชอบ นั่นเป็นการดี ถ้าผู้ที่เราถามปัญหาไม่สามารถพยากรณ์ได้โดยชอบ เรานี่แหละจะพยากรณ์ให้เขาโดยชอบ’ ดูก่อนอุบาลี การถามปัญหามี ๕ อย่างเหล่านี้แล”

433. ‘‘Kati nu kho, bhante, aññabyākaraṇā’’ti? ‘‘Pañcime, upāli, aññabyākaraṇā. Katame pañca? Mandattā momūhattā aññaṃ byākaroti, pāpiccho icchāpakato aññaṃ byākaroti, ummādā cittakkhepā aññaṃ byākaroti[Pg.328], adhimānena aññaṃ byākaroti, bhūtaṃ aññaṃ byākaroti – ime kho, upāli, pañca aññabyākaraṇā’’ti.

๔๓๓. “ข้าแต่พระองค์ผู้เจริญ การพยากรณ์อรหัตผลมีเท่าไรหนอ พระเจ้าข้า” “ดูก่อนอุบาลี การพยากรณ์อรหัตผลมี ๕ อย่างนี้ ๕ อย่างอะไรบ้าง คือ ๑. พยากรณ์อรหัตผลเพราะความเป็นคนโง่เขลาหลงใหล ๒. เป็นผู้มีความปรารถนาลามก ถูกความอยากครอบงำแล้วพยากรณ์อรหัตผล ๓. พยากรณ์อรหัตผลเพราะเป็นบ้า เพราะจิตฟุ้งซ่าน ๔. พยากรณ์อรหัตผลเพราะสำคัญผิด ๕. พยากรณ์อรหัตผลตามความเป็นจริง ดูก่อนอุบาลี การพยากรณ์อรหัตผลมี ๕ อย่างเหล่านี้แล”

434. ‘‘Kati nu kho, bhante, visuddhiyo’’ti? ‘‘Pañcimā, upāli, visuddhiyo. Katamā pañca? Nidānaṃ uddisitvā avasesaṃ sutena sāvetabbaṃ ayaṃ paṭhamā visuddhi, nidānaṃ uddisitvā cattāri pārājikāni uddisitvā avasesaṃ sutena sāvetabbaṃ ayaṃ dutiyā visuddhi, nidānaṃ uddisitvā cattāri pārājikāni uddisitvā terasa saṅghādisese uddisitvā avasesaṃ sutena sāvetabbaṃ ayaṃ tatiyā visuddhi, nidānaṃ uddisitvā cattāri pārājikāni uddisitvā terasa saṅghādisese uddisitvā dve aniyate uddisitvā avasesaṃ sutena sāvetabbaṃ ayaṃ catutthā visuddhi, vitthāreneva pañcamī – imā kho, upāli, pañca visuddhiyo’’ti.

๔๓๔. “ข้าแต่พระองค์ผู้เจริญ วิสุทธิมีเท่าไรหนอ พระเจ้าข้า” “ดูก่อนอุบาลี วิสุทธิมี ๕ อย่างนี้ ๕ อย่างอะไรบ้าง คือ ๑. สวดนิทานแล้ว พึงให้ฟังส่วนที่เหลือด้วยคำว่าสุตะ นี้เป็นวิสุทธิอย่างที่หนึ่ง ๒. สวดนิทาน สวดปาราชิก ๔ แล้ว พึงให้ฟังส่วนที่เหลือด้วยคำว่าสุตะ นี้เป็นวิสุทธิอย่างที่สอง ๓. สวดนิทาน สวดปาราชิก ๔ สวดสังฆาทิเสส ๑๓ แล้ว พึงให้ฟังส่วนที่เหลือด้วยคำว่าสุตะ นี้เป็นวิสุทธิอย่างที่สาม ๔. สวดนิทาน สวดปาราชิก ๔ สวดสังฆาทิเสส ๑๓ สวดอนิยต ๒ แล้ว พึงให้ฟังส่วนที่เหลือด้วยคำว่าสุตะ นี้เป็นวิสุทธิอย่างที่สี่ ๕. วิสุทธิอย่างที่ห้า คือการสวดโดยพิสดารนั่นเอง ดูก่อนอุบาลี วิสุทธิมี ๕ อย่างเหล่านี้แล”

435. ‘‘Kati nu kho, bhante, bhojanā’’ti? ‘‘Pañcime, upāli, bhojanā. Katame pañca? Odano, kummāso, sattu, maccho, maṃsaṃ – ime kho, upāli, pañca bhojanā’’ti.

๔๓๕. “ข้าแต่พระองค์ผู้เจริญ โภชนะมีเท่าไรหนอ พระเจ้าข้า” “ดูก่อนอุบาลี โภชนะมี ๕ อย่างนี้ ๕ อย่างอะไรบ้าง คือ ข้าวสุก ขนมกุมมาส สัตตุ ปลา เนื้อ ดูก่อนอุบาลี โภชนะมี ๕ อย่างเหล่านี้แล”

Diṭṭhāvikammavaggo niṭṭhito catuttho.

ทิฏฐาวิกัมมวรรค ที่ ๔ จบ

Tassuddānaṃ –

หัวข้อในวรรคนั้น คือ

Diṭṭhāvikammā apare, paṭiggahānatirittā;

Pavāraṇā paṭiññātaṃ, okāsaṃ sākacchena ca;

Pañhaṃ aññabyākaraṇā, visuddhi cāpi bhojanāti.

เรื่องทิฏฐาวิกัมมะ เรื่องอปรทิฏฐาวิกัมมะ เรื่องการรับ เรื่องของที่ไม่เป็นเดน เรื่องปวารณา เรื่องปฏิญญาตกรณะ เรื่องโอกาสกรรม เรื่องการสนทนาพระวินัย เรื่องการถามปัญหา เรื่องการพยากรณ์อรหัตผล เรื่องวิสุทธิ และเรื่องโภชนะ

5. Attādānavaggo

๕. อัตตาทานวรรค

436. ‘‘Codakena, bhante, bhikkhunā paraṃ codetukāmena kati dhamme ajjhattaṃ paccavekkhitvā paro codetabbo’’ti? ‘‘Codakenupāli, bhikkhunā paraṃ codetukāmena pañca dhamme ajjhattaṃ paccavekkhitvā paro codetabbo. Katame pañca? Codakenupāli, bhikkhunā paraṃ codetukāmena evaṃ paccavekkhitabbaṃ – parisuddhakāyasamācāro nu khomhi, parisuddhenamhi kāyasamācārena samannāgato acchiddena appaṭimaṃsena, saṃvijjati nu kho me [Pg.329] eso dhammo udāhu no’’ti. No ce, upāli, bhikkhu parisuddhakāyasamācāro hoti, parisuddhena kāyasamācārena samannāgato acchiddena appaṭimaṃsena, tassa bhavanti vattāro – ‘iṅgha, tāva āyasmā kāyikaṃ sikkhassū’ti itissa bhavanti vattāro.

๔๓๖. “ข้าแต่พระองค์ผู้เจริญ ภิกษุผู้เป็นโจทก์ ประสงค์จะโจทผู้อื่น พึงพิจารณาธรรมเท่าไรในตน แล้วจึงโจทผู้อื่น พระเจ้าข้า” “ดูก่อนอุบาลี ภิกษุผู้เป็นโจทก์ ประสงค์จะโจทผู้อื่น พึงพิจารณาธรรม ๕ ประการในตน แล้วจึงโจทผู้อื่น ๕ ประการอะไรบ้าง ดูก่อนอุบาลี ภิกษุผู้เป็นโจทก์ ประสงค์จะโจทผู้อื่น พึงพิจารณาอย่างนี้ว่า ‘เรามีกายสมาจารบริสุทธิ์หรือไม่หนอ เราประกอบด้วยกายสมาจารที่บริสุทธิ์ ไม่มีช่องโหว่ ไม่ด่างพร้อยหรือไม่หนอ ธรรมข้อนี้มีอยู่แก่เราหรือไม่มี’ ดูก่อนอุบาลี ถ้าภิกษุไม่มีกายสมาจารบริสุทธิ์ ไม่ได้ประกอบด้วยกายสมาจารที่บริสุทธิ์ ไม่มีช่องโหว่ ไม่ด่างพร้อย เธอย่อมมีผู้กล่าวว่า ‘เชิญเถิด ท่านจงศึกษาเรื่องทางกายก่อน’ เธอย่อมมีผู้กล่าวอย่างนี้”

‘‘Puna caparaṃ, upāli, codakena bhikkhunā paraṃ codetukāmena evaṃ paccavekkhitabbaṃ – ‘parisuddhavacīsamācāro nu khomhi, parisuddhenamhi vacīsamācārena samannāgato acchiddena appaṭimaṃsena, saṃvijjati nu kho me eso dhammo udāhu no’ti. No ce, upāli, bhikkhu parisuddhavacīsamācāro hoti, parisuddhena vacīsamācārena samannāgato acchiddena appaṭimaṃsena, tassa bhavanti vattāro – ‘iṅgha, tāva āyasmā vācasikaṃ sikkhassū’ti itissa bhavanti vattāro.

“อีกประการหนึ่ง ดูก่อนอุบาลี ภิกษุผู้เป็นโจทก์ ประสงค์จะโจทผู้อื่น พึงพิจารณาอย่างนี้ว่า ‘เรามีวจีสมาจารบริสุทธิ์หรือไม่หนอ เราประกอบด้วยวจีสมาจารที่บริสุทธิ์ ไม่มีช่องโหว่ ไม่ด่างพร้อยหรือไม่หนอ ธรรมข้อนี้มีอยู่แก่เราหรือไม่มี’ ดูก่อนอุบาลี ถ้าภิกษุไม่มีวจีสมาจารบริสุทธิ์ ไม่ได้ประกอบด้วยวจีสมาจารที่บริสุทธิ์ ไม่มีช่องโหว่ ไม่ด่างพร้อย เธอย่อมมีผู้กล่าวว่า ‘เชิญเถิด ท่านจงศึกษาเรื่องทางวาจาก่อน’ เธอย่อมมีผู้กล่าวอย่างนี้”

‘‘Puna caparaṃ, upāli, codakena bhikkhunā paraṃ codetukāmena evaṃ paccavekkhitabbaṃ – ‘mettaṃ nu kho me cittaṃ paccupaṭṭhitaṃ sabrahmacārīsu anāghātaṃ, saṃvijjati nu kho me eso dhammo udāhu no’ti. No ce, upāli, bhikkhuno mettaṃ cittaṃ paccupaṭṭhitaṃ hoti sabrahmacārīsu anāghātaṃ, tassa bhavanti vattāro – ‘iṅgha, tāva āyasmā sabrahmacārīsu mettaṃ cittaṃ upaṭṭhāpehī’ti itissa bhavanti vattāro.

“อีกประการหนึ่ง ดูก่อนอุบาลี ภิกษุผู้เป็นโจทก์ ประสงค์จะโจทผู้อื่น พึงพิจารณาอย่างนี้ว่า ‘เมตตาจิตอันไม่มีเวรของเราตั้งมั่นดีแล้วในเพื่อนพรหมจารีทั้งหลายหรือไม่หนอ ธรรมข้อนี้มีอยู่แก่เราหรือไม่มี’ ดูก่อนอุบาลี ถ้าเมตตาจิตอันไม่มีเวรของภิกษุไม่ตั้งมั่นดีแล้วในเพื่อนพรหมจารีทั้งหลาย เธอย่อมมีผู้กล่าวว่า ‘เชิญเถิด ท่านจงตั้งเมตตาจิตในเพื่อนพรหมจารีทั้งหลายก่อน’ เธอย่อมมีผู้กล่าวอย่างนี้”

‘‘Puna caparaṃ, upāli, codakena bhikkhunā paraṃ codetukāmena evaṃ paccavekkhitabbaṃ – ‘bahussuto nu khomhi sutadharo sutasannicayo, ye te dhammā ādikalyāṇā majjhekalyāṇā pariyosānakalyāṇā sātthaṃ sabyañjanaṃ kevalaparipuṇṇaṃ parisuddhaṃ brahmacariyaṃ abhivadanti, tathārūpā me dhammā bahussutā honti dhātā vacasā paricitā manasānupekkhitā diṭṭhiyā suppaṭividdhā, saṃvijjati nu kho me eso dhammo udāhu no’ti. No ce, upāli, bhikkhu bahussuto hoti sutadharo sutasannicayo, ye te dhammā ādikalyāṇā majjhekalyāṇā pariyosānakalyāṇā sātthaṃ sabyañjanaṃ kevalaparipuṇṇaṃ parisuddhaṃ brahmacariyaṃ abhivadanti, tathārūpassa dhammā na bahussutā honti dhātā vacasā paricitā manasānupekkhitā diṭṭhiyā suppaṭividdhā, tassa bhavanti vattāro – ‘iṅgha, tāva āyasmā āgamaṃ pariyāpuṇassū’ti itissa bhavanti vattāro.

“ดูก่อนอุบาลี อีกประการหนึ่ง ภิกษุผู้โจทก์ ประสงค์จะโจทก์ผู้อื่น พึงพิจารณาอย่างนี้ว่า ‘เราเป็นพหูสูต ทรงสุตะ สั่งสมสุตะหรือไม่หนอ ธรรมเหล่าใดงามในเบื้องต้น งามในท่ามกลาง งามในที่สุด ประกาศพรหมจรรย์พร้อมทั้งอรรถะพร้อมทั้งพยัญชนะ บริสุทธิ์บริบูรณ์สิ้นเชิง ธรรมเห็นปานนั้น เราได้สดับมามาก ทรงจำไว้ได้ คล่องปาก ขึ้นใจ แทงตลอดดีแล้วด้วยทิฏฐิหรือไม่หนอ ธรรมข้อนี้มีอยู่แก่เรา หรือไม่มีหนอ’ ดูก่อนอุบาลี ถ้าภิกษุไม่เป็นพหูสูต ไม่เป็นผู้ทรงสุตะ ไม่เป็นผู้สั่งสมสุตะ ธรรมเหล่าใดงามในเบื้องต้น งามในท่ามกลาง งามในที่สุด ประกาศพรหมจรรย์พร้อมทั้งอรรถะพร้อมทั้งพยัญชนะ บริสุทธิ์บริบูรณ์สิ้นเชิง ธรรมเห็นปานนั้น อันภิกษุนั้นไม่ได้สดับมามาก ไม่ได้ทรงจำไว้ ไม่คล่องปาก ไม่ขึ้นใจ ไม่แทงตลอดดีแล้วด้วยทิฏฐิ ย่อมมีผู้กล่าวติเตียนเธอได้ว่า ‘เชิญเถิด ท่านผู้มีอายุ ท่านจงเล่าเรียนพระปริยัติธรรมก่อนเถิด’ ดังนี้ ย่อมมีผู้กล่าวติเตียนเธอได้

‘‘Puna [Pg.330] caparaṃ, upāli, codakena bhikkhunā paraṃ codetukāmena evaṃ paccavekkhitabbaṃ – ‘ubhayāni kho me pātimokkhāni vitthārena svāgatāni honti suvibhattāni suppavattīni suvinicchitāni suttaso anubyañjanaso, saṃvijjati nu kho me eso dhammo udāhu no’ti. No ce, upāli, bhikkhuno ubhayāni pātimokkhāni vitthārena svāgatāni honti suvibhattāni suppavattīni suvinicchitāni suttaso anubyañjanaso, ‘idaṃ panāvuso kattha vuttaṃ bhagavatā’ti iti puṭṭho na sampāyati, tassa bhavanti vattāro – ‘iṅgha, tāva āyasmā vinayaṃ pariyāpuṇassū’ti itissa bhavanti vattāro. Codakenupāli, bhikkhunā paraṃ codetukāmena ime pañca dhamme ajjhattaṃ paccavekkhitvā paro codetabbo’’ti.

“ดูก่อนอุบาลี อีกประการหนึ่ง ภิกษุผู้โจทก์ ประสงค์จะโจทก์ผู้อื่น พึงพิจารณาอย่างนี้ว่า ‘ปาฏิโมกข์ทั้งสอง เราจำได้ดีโดยพิสดาร จำแนกได้ดี เป็นไปได้ดี วินิจฉัยได้ดีแล้วโดยสูตรและโดยอนุพยัญชนะหรือไม่หนอ ธรรมข้อนี้มีอยู่แก่เรา หรือไม่มีหนอ’ ดูก่อนอุบาลี ถ้าปาฏิโมกข์ทั้งสองอันภิกษุจำไม่ได้ดีโดยพิสดาร จำแนกไม่ได้ดี เป็นไปไม่ได้ดี วินิจฉัยไม่ได้ดีแล้วโดยสูตรและโดยอนุพยัญชนะ เมื่อถูกถามว่า ‘ดูก่อนอาวุโส ก็สิกขาบทนี้ พระผู้มีพระภาคตรัสไว้ ณ ที่ไหน’ เธอย่อมตอบไม่ได้ ย่อมมีผู้กล่าวติเตียนเธอได้ว่า ‘เชิญเถิด ท่านผู้มีอายุ ท่านจงเล่าเรียนพระวินัยก่อนเถิด’ ดังนี้ ย่อมมีผู้กล่าวติเตียนเธอได้ ดูก่อนอุบาลี ภิกษุผู้โจทก์ ประสงค์จะโจทก์ผู้อื่น พึงพิจารณาธรรม ๕ ประการนี้ในตนแล้ว จึงโจทก์ผู้อื่น”

437. ‘‘Codakena, bhante, bhikkhunā paraṃ codetukāmena kati dhamme ajjhattaṃ upaṭṭhāpetvā paro codetabbo’’ti? ‘‘Codakenupāli, bhikkhunā paraṃ codetukāmena pañca dhamme ajjhattaṃ upaṭṭhāpetvā paro codetabbo. Katame pañca? Kālena vakkhāmi no akālena, bhūtena vakkhāmi no abhūtena, saṇhena vakkhāmi no pharusena, atthasaṃhitena vakkhāmi no anatthasaṃhitena, mettācitto vakkhāmi no dosantaroti – codakenupāli, bhikkhunā paraṃ codetukāmena ime pañca dhamme ajjhattaṃ upaṭṭhāpetvā paro codetabbo’’ti.

๔๓๗. “ข้าแต่พระองค์ผู้เจริญ ภิกษุผู้โจทก์ ประสงค์จะโจทก์ผู้อื่น พึงตั้งธรรมกี่ประการไว้ในตนแล้ว จึงโจทก์ผู้อื่น พระเจ้าข้า?” “ดูก่อนอุบาลี ภิกษุผู้โจทก์ ประสงค์จะโจทก์ผู้อื่น พึงตั้งธรรม ๕ ประการไว้ในตนแล้ว จึงโจทก์ผู้อื่น ๕ ประการอะไรบ้าง? คือ (พึงตั้งใจว่า) เราจักกล่าวตามกาล ไม่กล่าวในอกาล, เราจักกล่าวด้วยเรื่องจริง ไม่กล่าวด้วยเรื่องไม่จริง, เราจักกล่าวด้วยคำอ่อนหวาน ไม่กล่าวด้วยคำหยาบ, เราจักกล่าวด้วยคำประกอบด้วยประโยชน์ ไม่กล่าวด้วยคำไม่ประกอบด้วยประโยชน์, เราจักมีเมตตาจิตกล่าว ไม่กล่าวด้วยมีโทสะในใจ ดูก่อนอุบาลี ภิกษุผู้โจทก์ ประสงค์จะโจทก์ผู้อื่น พึงตั้งธรรม ๕ ประการนี้ไว้ในตนแล้ว จึงโจทก์ผู้อื่น”

438. ‘‘Codakena, bhante, bhikkhunā paraṃ codetukāmena kati dhamme ajjhattaṃ manasi karitvā paro codetabbo’’ti? ‘‘Codakenupāli, bhikkhunā paraṃ codetukāmena pañca dhamme ajjhattaṃ manasi karitvā paro codetabbo. Katame pañca? Kāruññatā, hitesitā, anukampatā, āpattivuṭṭhānatā, vinayapurekkhāratā – codakenupāli, bhikkhunā paraṃ codetukāmena ime pañca dhamme ajjhattaṃ manasi karitvā paro codetabbo’’ti.

๔๓๘. “ข้าแต่พระองค์ผู้เจริญ ภิกษุผู้โจทก์ ประสงค์จะโจทก์ผู้อื่น พึงทำธรรมกี่ประการไว้ในใจแล้ว จึงโจทก์ผู้อื่น พระเจ้าข้า?” “ดูก่อนอุบาลี ภิกษุผู้โจทก์ ประสงค์จะโจทก์ผู้อื่น พึงทำธรรม ๕ ประการไว้ในใจแล้ว จึงโจทก์ผู้อื่น ๕ ประการอะไรบ้าง? คือ ความกรุณา, ความปรารถนาประโยชน์, ความอนุเคราะห์, ความปรารถนาจะให้เขาออกจากอาบัติ, ความเคารพในพระวินัย ดูก่อนอุบาลี ภิกษุผู้โจทก์ ประสงค์จะโจทก์ผู้อื่น พึงทำธรรม ๕ ประการนี้ไว้ในใจแล้ว จึงโจทก์ผู้อื่น”

439. ‘‘Katihi nu kho, bhante, aṅgehi samannāgatassa bhikkhuno okāsakammaṃ kārāpentassa nālaṃ okāsakammaṃ kātu’’nti? ‘‘Pañcahupāli, aṅgehi samannāgatassa bhikkhuno okāsakammaṃ kārāpentassa nālaṃ okāsakammaṃ kātuṃ. Katamehi pañcahi? Aparisuddhakāyasamācāro hoti[Pg.331], aparisuddhavacīsamācāro hoti, aparisuddhājīvo hoti, bālo hoti abyatto, na paṭibalo anuyuñjiyamāno anuyogaṃ dātuṃ – imehi kho, upāli, pañcahaṅgehi samannāgatassa bhikkhuno okāsakammaṃ kārāpentassa nālaṃ okāsakammaṃ kātuṃ.

๔๓๙. “ข้าแต่พระองค์ผู้เจริญ ภิกษุผู้ประกอบด้วยองค์เท่าไรหนอ เมื่อขอโอกาสกรรม ไม่ควรทำโอกาสกรรม พระเจ้าข้า?” “ดูก่อนอุบาลี ภิกษุผู้ประกอบด้วยองค์ ๕ ประการ เมื่อขอโอกาสกรรม ไม่ควรทำโอกาสกรรม ๕ ประการอะไรบ้าง? คือ มีกายสมาจารไม่บริสุทธิ์, มีวจีสมาจารไม่บริสุทธิ์, มีอาชีวะไม่บริสุทธิ์, เป็นคนพาล ไม่ฉลาด, เมื่อถูกซักไซ้ไล่เลียง ไม่สามารถจะให้การซักไซ้ไล่เลียงได้ ดูก่อนอุบาลี ภิกษุผู้ประกอบด้วยองค์ ๕ ประการนี้แล เมื่อขอโอกาสกรรม ไม่ควรทำโอกาสกรรม

‘‘Pañcahupāli, aṅgehi samannāgatassa bhikkhuno okāsakammaṃ kārāpentassa alaṃ okāsakammaṃ kātuṃ. Katamehi pañcahi? Parisuddhakāyasamācāro hoti, parisuddhavacīsamācāro hoti, parisuddhājīvo hoti, paṇḍito hoti byatto paṭibalo anuyuñjiyamāno anuyogaṃ dātuṃ – imehi kho, upāli, pañcahaṅgehi samannāgatassa bhikkhuno okāsakammaṃ kārāpentassa alaṃ okāsakammaṃ kātu’’nti.

“ดูก่อนอุบาลี ภิกษุผู้ประกอบด้วยองค์ ๕ ประการ เมื่อขอโอกาสกรรม ควรทำโอกาสกรรม ๕ ประการอะไรบ้าง? คือ มีกายสมาจารบริสุทธิ์, มีวจีสมาจารบริสุทธิ์, มีอาชีวะบริสุทธิ์, เป็นบัณฑิต ฉลาด, เมื่อถูกซักไซ้ไล่เลียง สามารถจะให้การซักไซ้ไล่เลียงได้ ดูก่อนอุบาลี ภิกษุผู้ประกอบด้วยองค์ ๕ ประการนี้แล เมื่อขอโอกาสกรรม ควรทำโอกาสกรรม”

440. ‘‘Attādānaṃ ādātukāmena, bhante, bhikkhunā katihaṅgehi samannāgataṃ attādānaṃ ādātabba’’nti? ‘‘Attādānaṃ ādātukāmenupāli, bhikkhunā pañcaṅgasamannāgataṃ attādānaṃ ādātabbaṃ. Katame pañca ? Attādānaṃ ādātukāmena, upāli, bhikkhunā evaṃ paccavekkhitabbaṃ – ‘yaṃ kho ahaṃ imaṃ attādānaṃ ādātukāmo, kālo nu kho imaṃ attādānaṃ ādātuṃ udāhu no’ti. Sace, upāli, bhikkhu paccavekkhamāno evaṃ jānāti – ‘akālo imaṃ attādānaṃ ādātuṃ no kālo’ti, na taṃ, upāli, attādānaṃ ādātabbaṃ.

๔๔๐. “ข้าแต่พระองค์ผู้เจริญ ภิกษุผู้ประสงค์จะถือเอาอัตตาทาน พึงถือเอาอัตตาทานที่ประกอบด้วยองค์เท่าไร พระเจ้าข้า?” “ดูก่อนอุบาลี ภิกษุผู้ประสงค์จะถือเอาอัตตาทาน พึงถือเอาอัตตาทานที่ประกอบด้วยองค์ ๕ ๕ ประการอะไรบ้าง? ดูก่อนอุบาลี ภิกษุผู้ประสงค์จะถือเอาอัตตาทาน พึงพิจารณาอย่างนี้ว่า ‘อัตตาทานนี้ที่เราประสงค์จะถือเอา เป็นกาลที่จะถือเอาอัตตาทานนี้ หรือมิใช่กาลหนอ’ ดูก่อนอุบาลี ถ้าภิกษุเมื่อพิจารณาอยู่ รู้อย่างนี้ว่า ‘มิใช่กาลที่จะถือเอาอัตตาทานนี้ เป็นอกาล’ ดูก่อนอุบาลี ไม่พึงถือเอาอัตตาทานนั้น

‘‘Sace panupāli, bhikkhu paccavekkhamāno evaṃ jānāti – ‘kālo imaṃ attādānaṃ ādātuṃ no akālo’ti, tenupāli bhikkhunā uttari paccavekkhitabbaṃ – ‘yaṃ kho ahaṃ imaṃ attādānaṃ ādātukāmo bhūtaṃ nu kho idaṃ attādānaṃ udāhu no’ti. Sace, upāli, bhikkhu paccavekkhamāno evaṃ jānāti – ‘abhūtaṃ idaṃ attādānaṃ no bhūta’nti, na taṃ, upāli, attādānaṃ ādātabbaṃ.

“ก็ถ้า ดูก่อนอุบาลี ภิกษุเมื่อพิจารณาอยู่ รู้อย่างนี้ว่า ‘เป็นกาลที่จะถือเอาอัตตาทานนี้ มิใช่อกาล’ ดูก่อนอุบาลี ภิกษุนั้นพึงพิจารณาต่อไปว่า ‘อัตตาทานนี้ที่เราประสงค์จะถือเอา เป็นเรื่องจริง หรือมิใช่เรื่องจริงหนอ’ ดูก่อนอุบาลี ถ้าภิกษุเมื่อพิจารณาอยู่ รู้อย่างนี้ว่า ‘อัตตาทานนี้เป็นเรื่องไม่จริง มิใช่เรื่องจริง’ ดูก่อนอุบาลี ไม่พึงถือเอาอัตตาทานนั้น

‘‘Sace panupāli bhikkhu paccavekkhamāno evaṃ jānāti – ‘bhūtaṃ idaṃ attādānaṃ no abhūta’nti, tenupāli bhikkhunā uttari paccavekkhitabbaṃ – ‘yaṃ kho ahaṃ imaṃ attādānaṃ ādātukāmo, atthasaṃhitaṃ nu kho idaṃ attādānaṃ udāhu no’ti. Sace, upāli, bhikkhu paccavekkhamāno evaṃ jānāti [Pg.332] –’ anatthasaṃhitaṃ idaṃ attādānaṃ no atthasaṃhita’nti, na taṃ, upāli, attādānaṃ ādātabbaṃ.

“ดูก่อนอุบาลี ถ้าภิกษุเมื่อพิจารณาอยู่ รู้อย่างนี้ว่า ‘การถืออธิกรณ์นี้เป็นเรื่องจริง ไม่ใช่เรื่องไม่จริง’ ดูก่อนอุบาลี ภิกษุนั้นพึงพิจารณาให้ยิ่งขึ้นไปว่า ‘อธิกรณ์นี้ที่เราจำนงจะถือนั้น ประกอบด้วยประโยชน์หรือไม่หนอ’ ดูก่อนอุบาลี ถ้าภิกษุเมื่อพิจารณาอยู่ รู้อย่างนี้ว่า ‘การถืออธิกรณ์นี้ไม่ประกอบด้วยประโยชน์ ประกอบด้วยประโยชน์หามิได้’ ดูก่อนอุบาลี ภิกษุไม่พึงถืออธิกรณ์นั้น

‘‘Sace panupāli bhikkhu paccavekkhamāno evaṃ jānāti – ‘atthasaṃhitaṃ idaṃ attādānaṃ no anatthasaṃhita’nti, tenupāli bhikkhunā uttari paccavekkhitabbaṃ – ‘imaṃ kho ahaṃ attādānaṃ ādiyamāno labhissāmi sandiṭṭhe sambhatte bhikkhū dhammato vinayato pakkhe udāhu no’ti. Sace, upāli, bhikkhu paccavekkhamāno evaṃ jānāti – ‘imaṃ kho ahaṃ attādānaṃ ādiyamāno na labhissāmi sandiṭṭhe sambhatte bhikkhū dhammato vinayato pakkhe’ti, na taṃ, upāli, attādānaṃ ādātabbaṃ.

“ดูก่อนอุบาลี ถ้าภิกษุเมื่อพิจารณาอยู่ รู้อย่างนี้ว่า ‘การถืออธิกรณ์นี้ประกอบด้วยประโยชน์ ไม่ประกอบด้วยประโยชน์หามิได้’ ดูก่อนอุบาลี ภิกษุนั้นพึงพิจารณาให้ยิ่งขึ้นไปว่า ‘เมื่อเราถืออธิกรณ์นี้อยู่ จักได้ภิกษุผู้เป็นสหาย ผู้คุ้นเคยกัน เป็นฝ่ายของตนโดยธรรมโดยวินัยหรือไม่หนอ’ ดูก่อนอุบาลี ถ้าภิกษุเมื่อพิจารณาอยู่ รู้อย่างนี้ว่า ‘เมื่อเราถืออธิกรณ์นี้อยู่ จักไม่ได้ภิกษุผู้เป็นสหาย ผู้คุ้นเคยกัน เป็นฝ่ายของตนโดยธรรมโดยวินัย’ ดูก่อนอุบาลี ภิกษุไม่พึงถืออธิกรณ์นั้น

‘‘Sace panupāli bhikkhu paccavekkhamāno evaṃ jānāti – ‘idaṃ kho ahaṃ attādānaṃ ādiyamāno labhissāmi sandiṭṭhe sambhatte bhikkhū dhammato vinayato pakkhe’ti, tenupāli bhikkhunā uttari paccavekkhitabbaṃ – ‘imaṃ kho me attādānaṃ ādiyato bhavissati saṅghassa tatonidānaṃ bhaṇḍanaṃ kalaho viggaho vivādo saṅghabhedo saṅgharāji saṅghavavatthānaṃ saṅghanānākaraṇaṃ udāhu no’ti. Sace, upāli, bhikkhu paccavekkhamāno evaṃ jānāti – ‘imaṃ kho me attādānaṃ ādiyato bhavissati saṅghassa tatonidānaṃ bhaṇḍanaṃ kalaho viggaho vivādo saṅghabhedo saṅgharāji saṅghavavatthānaṃ saṅghanānākaraṇa’nti, na taṃ, upāli, attādānaṃ ādātabbaṃ.

“ดูก่อนอุบาลี ถ้าภิกษุเมื่อพิจารณาอยู่ รู้อย่างนี้ว่า ‘เมื่อเราถืออธิกรณ์นี้อยู่ จักได้ภิกษุผู้เป็นสหาย ผู้คุ้นเคยกัน เป็นฝ่ายของตนโดยธรรมโดยวินัย’ ดูก่อนอุบาลี ภิกษุนั้นพึงพิจารณาให้ยิ่งขึ้นไปว่า ‘เมื่อเราถืออธิกรณ์นี้อยู่ การทะเลาะ การวิวาท การโต้เถียง การกล่าวแตกต่างกัน สังฆเภท สังฆราชี สังฆวัวัตถานะ สังฆนานากรณะ จักเกิดขึ้นแก่สงฆ์เพราะการถือนั้นเป็นเหตุ หรือไม่หนอ’ ดูก่อนอุบาลี ถ้าภิกษุเมื่อพิจารณาอยู่ รู้อย่างนี้ว่า ‘เมื่อเราถืออธิกรณ์นี้อยู่ การทะเลาะ การวิวาท การโต้เถียง การกล่าวแตกต่างกัน สังฆเภท สังฆราชี สังฆวัวัตถานะ สังฆนานากรณะ จักเกิดขึ้นแก่สงฆ์เพราะการถือนั้นเป็นเหตุ’ ดูก่อนอุบาลี ภิกษุไม่พึงถืออธิกรณ์นั้น

‘‘Sace panupāli bhikkhu paccavekkhamāno evaṃ jānāti – ‘imaṃ kho me attādānaṃ ādiyato na bhavissati saṅghassa tatonidānaṃ bhaṇḍanaṃ kalaho viggaho vivādo saṅghabhedo saṅgharāji saṅghavavatthānaṃ saṅghanānākaraṇa’nti, taṃ ādātabbaṃ, upāli, attādānaṃ. Evaṃ pañcaṅgasamannāgataṃ kho, upāli, attādānaṃ ādinnaṃ pacchāpi avippaṭisārakaraṃ bhavissatī’’ti.

“ดูก่อนอุบาลี ถ้าภิกษุเมื่อพิจารณาอยู่ รู้อย่างนี้ว่า ‘เมื่อเราถืออธิกรณ์นี้อยู่ การทะเลาะ การวิวาท การโต้เถียง การกล่าวแตกต่างกัน สังฆเภท สังฆราชี สังฆวัวัตถานะ สังฆนานากรณะ จักไม่เกิดขึ้นแก่สงฆ์เพราะการถือนั้นเป็นเหตุ’ ดูก่อนอุบาลี ภิกษุพึงถืออธิกรณ์นั้น ดูก่อนอุบาลี การถืออธิกรณ์ที่ประกอบด้วยองค์ ๕ อย่างนี้แล ที่ถือแล้ว จักไม่ทำให้เดือดร้อนในภายหลัง”

441. ‘‘Katihi nu kho, bhante, aṅgehi samannāgato bhikkhu adhikaraṇajātānaṃ bhikkhūnaṃ bahūpakāro hotī’’ti? ‘‘Pañcahupāli, aṅgehi samannāgato bhikkhu adhikaraṇajātānaṃ bhikkhūnaṃ bahūpakāro hoti. Katamehi pañcahi? Sīlavā hoti, pātimokkhasaṃvarasaṃvuto viharati ācāragocarasampanno aṇumattesu vajjesu bhayadassāvī, samādāya sikkhati [Pg.333] sikkhāpadesu; bahussuto hoti sutadharo sutasannicayo; ye te dhammā ādikalyāṇā majjhekalyāṇā pariyosānakalyāṇā sātthaṃ sabyañjanaṃ kevalaparipuṇṇaṃ parisuddhaṃ brahmacariyaṃ abhivadanti tathārūpassa dhammā bahussutā honti dhātā vacasā paricitā manasānupekkhitā diṭṭhiyā suppaṭividdhā, ubhayāni kho panassa pātimokkhāni vitthārena svāgatāni honti suvibhattāni suppavattīni suvinicchitāni suttaso anubyañjanaso; vinaye kho pana ṭhito hoti asaṃhīro; paṭibalo hoti ubho atthapaccatthike assāsetuṃ saññāpetuṃ nijjhāpetuṃ pekkhetuṃ pasādetuṃ – imehi kho, upāli, pañcahaṅgehi samannāgato bhikkhu adhikaraṇajātānaṃ bhikkhūnaṃ bahūpakāro hoti.

๔๔๑. “ข้าแต่พระองค์ผู้เจริญ ภิกษุผู้ประกอบด้วยองค์เท่าไรหนอ จึงชื่อว่ามีอุปการะมากแก่ภิกษุทั้งหลายผู้เกิดอธิกรณ์แล้ว พระเจ้าข้า” “ดูก่อนอุบาลี ภิกษุผู้ประกอบด้วยองค์ ๕ ประการ ชื่อว่ามีอุปการะมากแก่ภิกษุทั้งหลายผู้เกิดอธิกรณ์แล้ว องค์ ๕ ประการเป็นไฉน คือ ๑. เป็นผู้มีศีล สำรวมในปาฏิโมกขสังวรอยู่ ถึงพร้อมด้วยอาจาระและโคจร มีปกติเห็นภัยในโทษแม้มีประมาณน้อย สมาทานศึกษาอยู่ในสิกขาบททั้งหลาย ๒. เป็นพหูสูต ทรงสุตะ สั่งสมสุตะ ธรรมเหล่าใดงามในเบื้องต้น งามในท่ามกลาง งามในที่สุด ประกาศพรหมจรรย์พร้อมทั้งอรรถะพร้อมทั้งพยัญชนะ บริสุทธิ์บริบูรณ์สิ้นเชิง ธรรมทั้งหลายเห็นปานนั้น อันภิกษุนั้นได้สดับมามาก ทรงจำไว้ คล่องปาก ขึ้นใจ แทงตลอดด้วยดีด้วยทิฏฐิ ๓. ปาฏิโมกข์ทั้งสองฝ่ายของภิกษุนั้นเป็นอันคล่องแคล่วดีโดยพิสดาร จำแนกดี เป็นไปดี วินิจฉัยดีโดยสูตรและโดยอนุพยัญชนะ ๔. เป็นผู้ตั้งมั่นในพระวินัย ไม่หวั่นไหว ๕. เป็นผู้สามารถเพื่อจะให้อรรถกถาและปัจจัตถกะทั้งสองฝ่ายสบายใจ เข้าใจ เพ่งพินิจ พิจารณา เลื่อมใสได้ ดูก่อนอุบาลี ภิกษุผู้ประกอบด้วยองค์ ๕ ประการเหล่านี้แล ชื่อว่ามีอุปการะมากแก่ภิกษุทั้งหลายผู้เกิดอธิกรณ์แล้ว

‘‘Aparehipi, upāli, pañcahaṅgehi samannāgato bhikkhu adhikaraṇajātānaṃ bhikkhūnaṃ bahūpakāro hoti. Katamehi pañcahi? Parisuddhakāyasamācāro hoti, parisuddhavacīsamācāro hoti, parisuddhājīvo hoti, paṇḍito hoti byatto, paṭibalo anuyuñjiyamāno anuyogaṃ dātuṃ – imehi kho, upāli, pañcahaṅgehi samannāgato bhikkhu adhikaraṇajātānaṃ bhikkhūnaṃ bahūpakāro hoti.

“ดูก่อนอุบาลี ภิกษุผู้ประกอบด้วยองค์ ๕ ประการอื่นอีก ก็ชื่อว่ามีอุปการะมากแก่ภิกษุทั้งหลายผู้เกิดอธิกรณ์แล้ว องค์ ๕ ประการเป็นไฉน คือ ๑. มีกายสมาจารบริสุทธิ์ ๒. มีวจีสมาจารบริสุทธิ์ ๓. มีอาชีวะบริสุทธิ์ ๔. เป็นบัณฑิต ฉลาด ๕. สามารถที่จะให้การซักถามเมื่อถูกซักถาม ดูก่อนอุบาลี ภิกษุผู้ประกอบด้วยองค์ ๕ ประการเหล่านี้แล ชื่อว่ามีอุปการะมากแก่ภิกษุทั้งหลายผู้เกิดอธิกรณ์แล้ว

‘‘Aparehipi, upāli, pañcahaṅgehi samannāgato bhikkhu adhikaraṇajātānaṃ bhikkhūnaṃ bahūpakāro hoti. Katamehi pañcahi? Vatthuṃ jānāti, nidānaṃ jānāti, paññattiṃ jānāti, padapaccābhaṭṭhaṃ jānāti, anusandhivacanapathaṃ jānāti – imehi kho, upāli, pañcahaṅgehi samannāgato bhikkhu adhikaraṇajātānaṃ bhikkhūnaṃ bahūpakāro hotī’’ti.

“ดูก่อนอุบาลี ภิกษุผู้ประกอบด้วยองค์ ๕ ประการอื่นอีก ก็ชื่อว่ามีอุปการะมากแก่ภิกษุทั้งหลายผู้เกิดอธิกรณ์แล้ว องค์ ๕ ประการเป็นไฉน คือ ๑. รู้วัตถุ ๒. รู้นิทาน ๓. รู้บัญญัติ ๔. รู้บทและบทตาม ๕. รู้สนธิและทางแห่งคำ ดูก่อนอุบาลี ภิกษุผู้ประกอบด้วยองค์ ๕ ประการเหล่านี้แล ชื่อว่ามีอุปการะมากแก่ภิกษุทั้งหลายผู้เกิดอธิกรณ์แล้ว”

442. ‘‘Katihi nu kho, bhante, aṅgehi samannāgatena bhikkhunā nānuyuñjitabba’’nti? ‘‘Pañcahupāli, aṅgehi samannāgatena bhikkhunā nānuyuñjitabbaṃ. Katamehi pañcahi? Suttaṃ na jānāti, suttānulomaṃ na jānāti, vinayaṃ na jānāti, vinayānulomaṃ na jānāti, na ca ṭhānāṭhānakusalo hoti – imehi kho, upāli, pañcahaṅgehi samannāgatena bhikkhunā nānuyuñjitabbaṃ.

๔๔๒. “ข้าแต่พระองค์ผู้เจริญ ภิกษุผู้ประกอบด้วยองค์เท่าไรหนอ ไม่พึงซักถาม พระเจ้าข้า” “ดูก่อนอุบาลี ภิกษุผู้ประกอบด้วยองค์ ๕ ประการ ไม่พึงซักถาม องค์ ๕ ประการเป็นไฉน คือ ๑. ไม่รู้สุตตะ ๒. ไม่รู้สุตตานุโลม ๓. ไม่รู้วินัย ๔. ไม่รู้วินยานุโลม ๕. ไม่เป็นผู้ฉลาดในฐานะและอฐานะ ดูก่อนอุบาลี ภิกษุผู้ประกอบด้วยองค์ ๕ ประการเหล่านี้แล ไม่พึงซักถาม

‘‘Pañcahupāli, aṅgehi samannāgatena bhikkhunā anuyuñjitabbaṃ. Katamehi pañcahi? Suttaṃ jānāti, suttānulomaṃ jānāti, vinayaṃ jānāti, vinayānulomaṃ [Pg.334] jānāti, ṭhānāṭhānakusalo ca hoti – imehi kho, upāli, pañcahaṅgehi samannāgatena bhikkhunā anuyuñjitabbaṃ.

“ดูก่อนอุบาลี ภิกษุผู้ประกอบด้วยองค์ ๕ ประการ ควรสักถามได้ องค์ ๕ ประการอะไรบ้าง คือ ๑. รู้สุตตะ ๒. รู้สุตตานุโลม ๓. รู้วินัย ๔. รู้วินยานุโลม ๕. เป็นผู้ฉลาดในฐานะและอฐานะ ดูก่อนอุบาลี ภิกษุผู้ประกอบด้วยองค์ ๕ ประการเหล่านี้แล ควรสักถามได้”

‘‘Aparehipi, upāli, pañcahaṅgehi samannāgatena bhikkhunā nānuyuñjitabbaṃ. Katamehi pañcahi? Dhammaṃ na jānāti, dhammānulomaṃ na jānāti, vinayaṃ na jānāti, vinayānulomaṃ na jānāti, na ca pubbāparakusalo hoti – imehi kho, upāli, pañcahaṅgehi samannāgatena bhikkhunā nānuyuñjitabbaṃ.

“ดูก่อนอุบาลี ภิกษุผู้ประกอบด้วยองค์ ๕ ประการอื่นอีก ไม่ควรสักถาม องค์ ๕ ประการอะไรบ้าง คือ ๑. ไม่รู้ธรรม ๒. ไม่รู้ธรรมานุโลม ๓. ไม่รู้วินัย ๔. ไม่รู้วินยานุโลม ๕. ไม่เป็นผู้ฉลาดในเบื้องต้นเบื้องปลาย ดูก่อนอุบาลี ภิกษุผู้ประกอบด้วยองค์ ๕ ประการเหล่านี้แล ไม่ควรสักถาม”

‘‘Pañcahupāli, aṅgehi samannāgatena bhikkhunā anuyuñjitabbaṃ. Katamehi pañcahi? Dhammaṃ jānāti, dhammānulomaṃ jānāti, vinayaṃ jānāti, vinayānulomaṃ jānāti, pubbāparakusalo ca hoti – imehi kho, upāli, pañcahaṅgehi samannāgatena bhikkhunā anuyuñjitabbaṃ.

“ดูก่อนอุบาลี ภิกษุผู้ประกอบด้วยองค์ ๕ ประการ ควรสักถามได้ องค์ ๕ ประการอะไรบ้าง คือ ๑. รู้ธรรม ๒. รู้ธรรมานุโลม ๓. รู้วินัย ๔. รู้วินยานุโลม ๕. เป็นผู้ฉลาดในเบื้องต้นเบื้องปลาย ดูก่อนอุบาลี ภิกษุผู้ประกอบด้วยองค์ ๕ ประการเหล่านี้แล ควรสักถามได้”

‘‘Aparehipi, upāli, pañcahaṅgehi samannāgatena bhikkhunā nānuyuñjitabbaṃ. Katamehi pañcahi? Vatthuṃ na jānāti, nidānaṃ na jānāti, paññattiṃ na jānāti, padapaccābhaṭṭhaṃ na jānāti, anusandhivacanapathaṃ na jānāti – imehi kho, upāli, pañcahaṅgehi samannāgatena bhikkhunā nānuyuñjitabbaṃ.

“ดูก่อนอุบาลี ภิกษุผู้ประกอบด้วยองค์ ๕ ประการอื่นอีก ไม่ควรสักถาม องค์ ๕ ประการอะไรบ้าง คือ ๑. ไม่รู้วัตถุ ๒. ไม่รู้นิทาน ๓. ไม่รู้บัญญัติ ๔. ไม่รู้บทเบื้องต้น ๕. ไม่รู้อนุสนธิและทางแห่งถ้อยคำ ดูก่อนอุบาลี ภิกษุผู้ประกอบด้วยองค์ ๕ ประการเหล่านี้แล ไม่ควรสักถาม”

‘‘Pañcahupāli, aṅgehi samannāgatena bhikkhunā anuyuñjitabbaṃ. Katamehi pañcahi? Vatthuṃ jānāti, nidānaṃ jānāti, paññattiṃ jānāti, padapaccābhaṭṭhaṃ jānāti, anusandhivacanapathaṃ jānāti – imehi kho, upāli, pañcahaṅgehi samannāgatena bhikkhunā anuyuñjitabbaṃ.

“ดูก่อนอุบาลี ภิกษุผู้ประกอบด้วยองค์ ๕ ประการ ควรสักถามได้ องค์ ๕ ประการอะไรบ้าง คือ ๑. รู้วัตถุ ๒. รู้นิทาน ๓. รู้บัญญัติ ๔. รู้บทเบื้องต้น ๕. รู้อนุสนธิและทางแห่งถ้อยคำ ดูก่อนอุบาลี ภิกษุผู้ประกอบด้วยองค์ ๕ ประการเหล่านี้แล ควรสักถามได้”

‘‘Aparehipi, upāli, pañcahaṅgehi samannāgatena bhikkhunā nānuyuñjitabbaṃ. Katamehi pañcahi? Āpattiṃ na jānāti, āpattisamuṭṭhānaṃ na jānāti, āpattiyā payogaṃ na jānāti, āpattiyā vūpasamaṃ na jānāti, āpattiyā na vinicchayakusalo hoti – imehi kho, upāli, pañcahaṅgehi samannāgatena bhikkhunā nānuyuñjitabbaṃ.

“ดูก่อนอุบาลี ภิกษุผู้ประกอบด้วยองค์ ๕ ประการอื่นอีก ไม่ควรสักถาม องค์ ๕ ประการอะไรบ้าง คือ ๑. ไม่รู้อาบัติ ๒. ไม่รู้อาปัตติสมุฏฐาน ๓. ไม่รู้ประโยคแห่งอาบัติ ๔. ไม่รู้ความระงับแห่งอาบัติ ๕. ไม่เป็นผู้ฉลาดในการวินิจฉัยอาบัติ ดูก่อนอุบาลี ภิกษุผู้ประกอบด้วยองค์ ๕ ประการเหล่านี้แล ไม่ควรสักถาม”

‘‘Pañcahupāli, aṅgehi samannāgatena bhikkhunā anuyuñjitabbaṃ. Katamehi pañcahi? Āpattiṃ jānāti, āpattisamuṭṭhānaṃ jānāti, āpattiyā payogaṃ jānāti, āpattiyā vūpasamaṃ jānāti, āpattiyā vinicchayakusalo hoti – imehi kho, upāli, pañcahaṅgehi samannāgatena bhikkhunā anuyuñjitabbaṃ.

“ดูก่อนอุบาลี ภิกษุผู้ประกอบด้วยองค์ ๕ ประการ ควรสักถามได้ องค์ ๕ ประการอะไรบ้าง คือ ๑. รู้อาบัติ ๒. รู้อาปัตติสมุฏฐาน ๓. รู้ประโยคแห่งอาบัติ ๔. รู้ความระงับแห่งอาบัติ ๕. เป็นผู้ฉลาดในการวินิจฉัยอาบัติ ดูก่อนอุบาลี ภิกษุผู้ประกอบด้วยองค์ ๕ ประการเหล่านี้แล ควรสักถามได้”

‘‘Aparehipi[Pg.335], upāli, pañcahaṅgehi samannāgatena bhikkhunā nānuyuñjitabbaṃ. Katamehi pañcahi? Adhikaraṇaṃ na jānāti, adhikaraṇasamuṭṭhānaṃ na jānāti, adhikaraṇassa payogaṃ na jānāti, adhikaraṇassa vūpasamaṃ na jānāti, adhikaraṇassa na vinicchayakusalo hoti – imehi kho, upāli, pañcahaṅgehi samannāgatena bhikkhunā nānuyuñjitabbaṃ.

“ดูก่อนอุบาลี ภิกษุผู้ประกอบด้วยองค์ ๕ ประการอื่นอีก ไม่ควรสักถาม องค์ ๕ ประการอะไรบ้าง คือ ๑. ไม่รู้อธิกรณ์ ๒. ไม่รู้อธิกรณสมุฏฐาน ๓. ไม่รู้ประโยคแห่งอธิกรณ์ ๔. ไม่รู้ความระงับแห่งอธิกรณ์ ๕. ไม่เป็นผู้ฉลาดในการวินิจฉัยอธิกรณ์ ดูก่อนอุบาลี ภิกษุผู้ประกอบด้วยองค์ ๕ ประการเหล่านี้แล ไม่ควรสักถาม”

‘‘Pañcahupāli, aṅgehi samannāgatena bhikkhunā anuyuñjitabbaṃ. Katamehi pañcahi? Adhikaraṇaṃ jānāti, adhikaraṇasamuṭṭhānaṃ jānāti, adhikaraṇassa payogaṃ jānāti, adhikaraṇassa vūpasamaṃ jānāti, adhikaraṇassa vinicchayakusalo hoti – imehi kho, upāli, pañcahaṅgehi samannāgatena bhikkhunā anuyuñjitabba’’nti.

“ดูก่อนอุบาลี ภิกษุผู้ประกอบด้วยองค์ ๕ ประการ ควรสักถามได้ องค์ ๕ ประการอะไรบ้าง คือ ๑. รู้อธิกรณ์ ๒. รู้อธิกรณสมุฏฐาน ๓. รู้ประโยคแห่งอธิกรณ์ ๔. รู้ความระงับแห่งอธิกรณ์ ๕. เป็นผู้ฉลาดในการวินิจฉัยอธิกรณ์ ดูก่อนอุบาลี ภิกษุผู้ประกอบด้วยองค์ ๕ ประการเหล่านี้แล ควรสักถามได้”

Attādānavaggo niṭṭhito pañcamo.

อัตตาทานวรรคที่ ๕ จบ

Tassuddānaṃ –

หัวข้อประจำวรรคนั้น

Parisuddhañca kālena, kāruññaṃ okāsena ca;

Attādānaṃ adhikaraṇaṃ, aparehipi vatthuñca;

Suttaṃ dhammaṃ puna vatthuñca, āpatti adhikaraṇena cāti.

หมวดว่าด้วยความบริสุทธิ์ ๑ หมวดว่าด้วยกาล ๑ หมวดว่าด้วยความกรุณา ๑ หมวดว่าด้วยโอกาส ๑ หมวดว่าด้วยอัตตาทาน ๑ หมวดว่าด้วยอธิกรณ์ ๑ หมวดว่าด้วยอธิกรณ์หมวดอื่น ๑ หมวดว่าด้วยวัตถุ ๑ หมวดว่าด้วยสุตตะ ๑ หมวดว่าด้วยธรรม ๑ หมวดว่าด้วยวัตถุอีก ๑ หมวดว่าด้วยอาบัติ ๑ หมวดว่าด้วยอธิกรณ์ ๑

6. Dhutaṅgavaggo

๖. ธูတင်ควรรค

443. ‘‘Kati nu kho, bhante, āraññikā’’ti? ‘‘Pañcime, upāli, āraññikā. Katame pañca? Mandattā momūhattā āraññiko hoti, pāpiccho icchāpakato āraññiko hoti, ummādā cittakkhepā āraññiko hoti, vaṇṇitaṃ buddhehi buddhasāvakehīti āraññiko hoti, api ca appicchaññeva nissāya santuṭṭhiññeva nissāya – sallekhaññeva nissāya pavivekaññeva nissāya idamatthitaññeva nissāya āraññiko hoti – ime kho, upāli, pañca āraññikā’’ti.

๔๔๓. “ข้าแต่พระองค์ผู้เจริญ ภิกษุผู้อยู่ป่ามีเท่าไร พระเจ้าข้า” “ดูก่อนอุบาลี ภิกษุผู้อยู่ป่า ๕ จำพวกนี้ ๕ จำพวกอะไรบ้าง คือ ๑. เป็นผู้อยู่ป่าเพราะเขลา เพราะหลง ๒. เป็นผู้อยู่ป่าเพราะมีความปรารถนาลามก ถูกความปรารถนาครอบงำ ๓. เป็นผู้อยู่ป่าเพราะเป็นบ้า เพราะมีจิตฟุ้งซ่าน ๔. เป็นผู้อยู่ป่าเพราะคิดว่า ‘อันพระพุทธเจ้าและพระพุทธสาวกทรงสรรเสริญ’ ๕. เป็นผู้อยู่ป่าเพราะอาศัยความเป็นผู้มักน้อย อาศัยความสันโดษ อาศัยความขัดเกลา อาศัยความสงัด อาศัยความต้องการในข้อนี้โดยแท้ ดูก่อนอุบาลี ภิกษุผู้อยู่ป่า ๕ จำพวกเหล่านี้แล”

‘‘Kati nu kho, bhante, piṇḍapātikāti…pe… kati nu kho, bhante, paṃsukūlikāti…pe… kati nu kho, bhante, rukkhamūlikāti…pe… kati nu kho, bhante, sosānikāti…pe… kati nu kho, bhante, abbhokāsikāti…pe… kati [Pg.336] nu kho, bhante, tecīvarikāti…pe… kati nu kho, bhante, sapadānacārikāti…pe… kati nu kho, bhante, nesajjikāti…pe… kati nu kho, bhante, yathāsanthatikāti…pe… kati nu kho, bhante, ekāsanikāti…pe… kati nu kho, bhante, khalupacchābhattikāti…pe… kati nu kho, bhante, pattapiṇḍikāti? Pañcime, upāli, pattapiṇḍikā. Katame pañca? Mandattā momūhattā pattapiṇḍiko hoti, pāpiccho icchāpakato pattapiṇḍiko hoti, ummādā cittakkhepā pattapiṇḍiko hoti, vaṇṇitaṃ buddhehi buddhasāvakehīti pattapiṇḍiko hoti, api ca appicchaññeva nissāya santuṭṭhiññeva nissāya sallekhaññeva nissāya pavivekaññeva nissāya idamatthitaññeva nissāya pattapiṇḍiko hoti – ime kho, upāli, pañca pattapiṇḍikā’’ti.

“ข้าแต่พระองค์ผู้เจริญ ปิณฑปาติกบุคคลมีเท่าไรหนอ พระเจ้าข้า” …ฯลฯ… “ข้าแต่พระองค์ผู้เจริญ ปังสุกูลิกบุคคลมีเท่าไรหนอ พระเจ้าข้า” …ฯลฯ… “ข้าแต่พระองค์ผู้เจริญ รุกขมูลิกบุคคลมีเท่าไรหนอ พระเจ้าข้า” …ฯลฯ… “ข้าแต่พระองค์ผู้เจริญ โสสานิกบุคคลมีเท่าไรหนอ พระเจ้าข้า” …ฯลฯ… “ข้าแต่พระองค์ผู้เจริญ อัพโภกาสิกบุคคลมีเท่าไรหนอ พระเจ้าข้า” …ฯลฯ… “ข้าแต่พระองค์ผู้เจริญ เตจีวริกบุคคลมีเท่าไรหนอ พระเจ้าข้า” …ฯลฯ… “ข้าแต่พระองค์ผู้เจริญ สปทานจาริกบุคคลมีเท่าไรหนอ พระเจ้าข้า” …ฯลฯ… “ข้าแต่พระองค์ผู้เจริญ เนสัชชิกบุคคลมีเท่าไรหนอ พระเจ้าข้า” …ฯลฯ… “ข้าแต่พระองค์ผู้เจริญ ยถาสันถติกบุคคลมีเท่าไรหนอ พระเจ้าข้า” …ฯลฯ… “ข้าแต่พระองค์ผู้เจริญ เอกาสนิกบุคคลมีเท่าไรหนอ พระเจ้าข้า” …ฯลฯ… “ข้าแต่พระองค์ผู้เจริญ ขลุปัจฉาภัตติกบุคคลมีเท่าไรหนอ พระเจ้าข้า” …ฯลฯ… “ข้าแต่พระองค์ผู้เจริญ ปัตตปิณฑิกบุคคลมีเท่าไรหนอ พระเจ้าข้า” “ดูก่อนอุบาลี ปัตตปิณฑิกบุคคล ๕ จำพวกนี้ ๕ จำพวกเป็นไฉน คือ ๑. เป็นผู้ถือปัตตปิณฑิกธุดงค์เพราะความเป็นคนเขลา คนหลง ๒. เป็นผู้มีความปรารถนาลามก ถูกความอยากครอบงำ จึงถือปัตตปิณฑิกธุดงค์ ๓. เป็นผู้ถือปัตตปิณฑิกธุดงค์เพราะเป็นบ้า เพราะมีจิตฟุ้งซ่าน ๔. เป็นผู้ถือปัตตปิณฑิกธุดงค์ด้วยคิดว่า ‘(ข้อวัตรนี้) พระพุทธเจ้าและพระพุทธสาวกทั้งหลายทรงสรรเสริญแล้ว’ ๕. อีกอย่างหนึ่ง เป็นผู้ถือปัตตปิณฑิกธุดงค์โดยอาศัยความมักน้อยนั่นเทียว อาศัยความสันโดษนั่นเทียว อาศัยความขัดเกลานั่นเทียว อาศัยความสงัดนั่นเทียว อาศัยความเป็นผู้มีความประสงค์ในข้อวัตรนี้นั่นเทียว ดูก่อนอุบาลี ปัตตปิณฑิกบุคคล ๕ จำพวกนี้แล”

Dhutaṅgavaggo niṭṭhito chaṭṭho.

ธุตังควรรค ที่ ๖ จบ

Tassuddānaṃ –

หัวข้อประจำวรรคนั้น

Āraññiko piṇḍipaṃsu, rukkhasusānapañcamaṃ;

Abbho tecīvarañceva, sapadānanesajjikā;

Santhatekāsanañceva, khalupacchā pattapiṇḍikāti.

อารัญญิกธุดงค์ ปิณฑปาติกธุดงค์ ปังสุกูลิกธุดงค์ รุกขมูลิกธุดงค์ โสสานิกธุดงค์เป็นที่ ๕ อัพโภกาสิกธุดงค์ เตจีวริกธุดงค์ สปทานจาริกธุดงค์ เนสัชชิกธุดงค์ ยถาสันถติกธุดงค์ เอกาสนิกธุดงค์ ขลุปัจฉาภัตติกธุดงค์ และปัตตปิณฑิกธุดงค์

7. Musāvādavaggo

๗. มุสาวาทวรรค

444. ‘‘Kati nu kho, bhante, musāvādā’’ti? ‘‘Pañcime, upāli, musāvādā. Katame pañca? Atthi musāvādo pārājikagāmī, atthi musāvādo saṅghādisesagāmī, atthi musāvādo thullaccayagāmī, atthi musāvādo pācittiyagāmī, atthi musāvādo dukkaṭagāmī – ime kho, upāli, pañca musāvādā’’ti.

๔๔๔. “ข้าแต่พระองค์ผู้เจริญ มุสาวาทมีเท่าไรหนอ พระเจ้าข้า” “ดูก่อนอุบาลี มุสาวาท ๕ อย่างนี้ ๕ อย่างเป็นไฉน คือ มุสาวาทที่ถึงปาราชิกมีอยู่ มุสาวาทที่ถึงสังฆาทิเสสมีอยู่ มุสาวาทที่ถึงถุลลัจจัยมีอยู่ มุสาวาทที่ถึงปาจิตตีย์มีอยู่ มุสาวาทที่ถึงทุกกฏมีอยู่ ดูก่อนอุบาลี มุสาวาท ๕ อย่างนี้แล”

445. ‘‘Katihi nu kho, bhante, aṅgehi samannāgatassa bhikkhuno saṅghamajjhe uposathaṃ vā pavāraṇaṃ vā ṭhapentassa – ‘alaṃ, bhikkhu, mā bhaṇḍanaṃ, mā kalahaṃ, mā viggahaṃ, mā vivāda’nti omadditvā saṅghena uposatho vā pavāraṇā vā kātabbā’’ti? ‘‘Pañcahupāli, aṅgehi samannāgatassa bhikkhuno saṅghamajjhe [Pg.337] uposathaṃ vā pavāraṇaṃ vā ṭhapentassa – ‘alaṃ, bhikkhu, mā bhaṇḍanaṃ, mā kalahaṃ, mā viggahaṃ, mā vivāda’nti omadditvā saṅghena uposatho vā pavāraṇā vā kātabbā. Katamehi pañcahi? Alajjī ca hoti, bālo ca, apakatatto ca, cāvanādhippāyo vattā hoti, no vuṭṭhānādhippāyo – imehi kho, upāli, pañcahaṅgehi samannāgatassa bhikkhuno saṅghamajjhe uposathaṃ vā pavāraṇaṃ vā ṭhapentassa – ‘alaṃ, bhikkhu, mā bhaṇḍanaṃ, mā kalahaṃ, mā viggahaṃ, mā vivāda’nti omadditvā saṅghena uposatho vā pavāraṇā vā kātabbā.

๔๔๕. “ข้าแต่พระองค์ผู้เจริญ ภิกษุผู้ประกอบด้วยองค์เท่าไรหนอ เมื่อคัดค้านอุโบสถหรือปวารณาในท่ามกลางสงฆ์ สงฆ์พึงข่มเธอเสียว่า ‘ดูก่อนภิกษุ พอเถิด ท่านอย่าได้ทำการทะเลาะ อย่าได้ทำการวิวาท อย่าได้ทำการโต้เถียง อย่าได้ทำการขัดแย้งเลย’ แล้วพึงทำอุโบสถหรือปวารณา พระเจ้าข้า” “ดูก่อนอุบาลี ภิกษุผู้ประกอบด้วยองค์ ๕ เมื่อคัดค้านอุโบสถหรือปวารณาในท่ามกลางสงฆ์ สงฆ์พึงข่มเธอเสียว่า ‘ดูก่อนภิกษุ พอเถิด ท่านอย่าได้ทำการทะเลาะ อย่าได้ทำการวิวาท อย่าได้ทำการโต้เถียง อย่าได้ทำการขัดแย้งเลย’ แล้วพึงทำอุโบสถหรือปวารณา องค์ ๕ เป็นไฉน คือ ๑. เป็นผู้ไม่ละอาย ๒. เป็นคนพาล ๓. ไม่ใช่ภิกษุปกตัตตะ ๔. เป็นผู้กล่าวโดยมีความมุ่งหมายจะให้เคลื่อน (จากพรหมจรรย์) ๕. มิใช่กล่าวโดยมีความมุ่งหมายจะให้ออกจากอาบัติ ดูก่อนอุบาลี ภิกษุผู้ประกอบด้วยองค์ ๕ เหล่านี้แล เมื่อคัดค้านอุโบสถหรือปวารณาในท่ามกลางสงฆ์ สงฆ์พึงข่มเธอเสียว่า ‘ดูก่อนภิกษุ พอเถิด ท่านอย่าได้ทำการทะเลาะ อย่าได้ทำการวิวาท อย่าได้ทำการโต้เถียง อย่าได้ทำการขัดแย้งเลย’ แล้วพึงทำอุโบสถหรือปวารณา

‘‘Aparehipi, upāli, pañcahaṅgehi samannāgatassa bhikkhuno saṅghamajjhe uposathaṃ vā pavāraṇaṃ vā ṭhapentassa – ‘alaṃ, bhikkhu, mā bhaṇḍanaṃ, mā kalahaṃ, mā viggahaṃ, mā vivāda’nti omadditvā saṅghena uposatho vā pavāraṇā vā kātabbā. Katamehi pañcahi? Aparisuddhakāyasamācāro hoti, aparisuddhavacīsamācāro hoti, aparisuddhājīvo hoti, bālo hoti abyatto, bhaṇḍanakārako hoti kalahakārako – imehi kho, upāli, pañcahaṅgehi samannāgatassa bhikkhuno saṅghamajjhe uposathaṃ vā pavāraṇaṃ vā ṭhapentassa – ‘alaṃ, bhikkhu, mā bhaṇḍanaṃ, mā kalahaṃ, mā viggahaṃ, mā vivāda’nti omadditvā saṅghena uposatho vā pavāraṇā vā kātabbā’’ti.

“ดูก่อนอุบาลี ยังมีอีก ภิกษุผู้ประกอบด้วยองค์ ๕ อย่างอื่น เมื่อคัดค้านอุโบสถหรือปวารณาในท่ามกลางสงฆ์ สงฆ์พึงข่มเธอเสียว่า ‘ดูก่อนภิกษุ พอเถิด ท่านอย่าได้ทำการทะเลาะ อย่าได้ทำการวิวาท อย่าได้ทำการโต้เถียง อย่าได้ทำการขัดแย้งเลย’ แล้วพึงทำอุโบสถหรือปวารณา องค์ ๕ เป็นไฉน คือ ๑. เป็นผู้มีกายสมาจารไม่บริสุทธิ์ ๒. เป็นผู้มีวจีสมาจารไม่บริสุทธิ์ ๓. เป็นผู้มีอาชีวะไม่บริสุทธิ์ ๔. เป็นคนพาล ไม่ฉลาด ๕. เป็นผู้ก่อการทะเลาะ ก่อการวิวาท ดูก่อนอุบาลี ภิกษุผู้ประกอบด้วยองค์ ๕ เหล่านี้แล เมื่อคัดค้านอุโบสถหรือปวารณาในท่ามกลางสงฆ์ สงฆ์พึงข่มเธอเสียว่า ‘ดูก่อนภิกษุ พอเถิด ท่านอย่าได้ทำการทะเลาะ อย่าได้ทำการวิวาท อย่าได้ทำการโต้เถียง อย่าได้ทำการขัดแย้งเลย’ แล้วพึงทำอุโบสถหรือปวารณา”

446. ‘‘Katihi nu kho, bhante, aṅgehi samannāgatassa bhikkhuno anuyogo na dātabbo’’ti? ‘‘Pañcahupāli, aṅgehi samannāgatassa bhikkhuno anuyogo na dātabbo. Katamehi pañcahi? Āpattānāpattiṃ na jānāti, lahukagarukaṃ āpattiṃ na jānāti, sāvasesānavasesaṃ āpattiṃ na jānāti, duṭṭhullāduṭṭhullaṃ āpattiṃ na jānāti, sappaṭikammāpaṭikammaṃ āpattiṃ na jānāti – imehi kho, upāli, pañcahaṅgehi samannāgatassa bhikkhuno anuyogo na dātabbo.

๔๔๖. “ข้าแต่พระองค์ผู้เจริญ ภิกษุผู้ประกอบด้วยองค์เท่าไรหนอ ไม่ควรถูกไต่สวน พระเจ้าข้า” “ดูก่อนอุบาลี ภิกษุผู้ประกอบด้วยองค์ ๕ ไม่ควรถูกไต่สวน องค์ ๕ เป็นไฉน คือ ๑. ไม่รู้อาบัติและอนาบัติ ๒. ไม่รู้อาบัติที่เป็นลหุกะและครุกะ ๓. ไม่รู้อาบัติที่เป็นสาวเสสและอนวเสส ๔. ไม่รู้อาบัติที่เป็นทุฏฐุลละและอทุฏฐุลละ ๕. ไม่รู้อาบัติที่เป็นสัปปฏิกัมมะและอัปปฏิกัมมะ ดูก่อนอุบาลี ภิกษุผู้ประกอบด้วยองค์ ๕ เหล่านี้แล ไม่ควรถูกไต่สวน

‘‘Pañcahupāli, aṅgehi samannāgatassa bhikkhuno anuyogo dātabbo. Katamehi pañcahi? Āpattānāpattiṃ jānāti, lahukagarukaṃ āpattiṃ jānāti, sāvasesānavasesaṃ āpattiṃ jānāti, duṭṭhullāduṭṭhullaṃ āpattiṃ jānāti, sappaṭikammāpaṭikammaṃ āpattiṃ jānāti – imehi kho, upāli, pañcahaṅgehi samannāgatassa bhikkhuno anuyogo dātabbo’’ti.

“ดูก่อนอุบาลี ภิกษุผู้ประกอบด้วยองค์ ๕ ควรถูกไต่สวน องค์ ๕ เป็นไฉน คือ ๑. รู้อาบัติและอนาบัติ ๒. รู้อาบัติที่เป็นลหุกะและครุกะ ๓. รู้อาบัติที่เป็นสาวเสสและอนวเสส ๔. รู้อาบัติที่เป็นทุฏฐุลละและอทุฏฐุลละ ๕. รู้อาบัติที่เป็นสัปปฏิกัมมะและอัปปฏิกัมมะ ดูก่อนอุบาลี ภิกษุผู้ประกอบด้วยองค์ ๕ เหล่านี้แล ควรถูกไต่สวน”

447. ‘‘Katihi [Pg.338] nu kho, bhante, ākārehi bhikkhu āpattiṃ āpajjatī’’ti? ‘‘Pañcahupāli, ākārehi bhikkhu āpattiṃ āpajjati. Katamehi pañcahi? Alajjitā, aññāṇatā, kukkuccapakatatā, akappiye kappiyasaññitā, kappiye akappiyasaññitā – imehi kho, upāli, pañcahākārehi bhikkhu āpattiṃ āpajjati.

๔๔๗. “ข้าแต่พระองค์ผู้เจริญ ภิกษุต้องอาบัติด้วยอาการเท่าไรหนอ พระเจ้าข้า” “ดูก่อนอุบาลี ภิกษุต้องอาบัติด้วยอาการ ๕ อย่าง ๕ อย่างเป็นไฉน คือ ๑. เพราะความไม่ละอาย ๒. เพราะความไม่รู้ ๓. เพราะถูกความรังเกียจครอบงำ ๔. เพราะมีความสำคัญในสิ่งที่ไม่ควรว่าควร ๕. เพราะมีความสำคัญในสิ่งที่ควรว่าไม่ควร ดูก่อนอุบาลี ภิกษุต้องอาบัติด้วยอาการ ๕ อย่างนี้แล

‘‘Aparehipi, upāli, pañcahākārehi bhikkhu āpattiṃ āpajjati. Katamehi pañcahi? Adassanena, assavanena, pasuttakatā, tathāsaññī, satisammosā – imehi kho, upāli, pañcahākārehi bhikkhu āpattiṃ āpajjatī’’ti.

“ดูก่อนอุบาลี ยังมีอีก ภิกษุต้องอาบัติด้วยอาการ ๕ อย่างอื่น ๕ อย่างเป็นไฉน คือ ๑. เพราะไม่ได้เห็น ๒. เพราะไม่ได้ฟัง ๓. เพราะความเป็นผู้หลับ ๔. เป็นผู้มีความสำคัญอย่างนั้น ๕. เพราะความหลงลืมสติ ดูก่อนอุบาลี ภิกษุต้องอาบัติด้วยอาการ ๕ อย่างนี้แล”

448. ‘‘Kati nu kho, bhante, verā’’ti? ‘‘Pañcime, upāli, verā. Katame pañca? Pāṇātipāto, adinnādānaṃ, kāmesumicchācāro, musāvādo, surāmerayamajjappamādaṭṭhānaṃ – ime kho, upāli, pañca verā’’ti.

๔๔๘. “ข้าแต่พระองค์ผู้เจริญ เวรทั้งหลายมีเท่าไรหนอ พระเจ้าข้า” “ดูก่อนอุบาลี เวรเหล่านี้มี ๕ ประการ ๕ ประการอะไรบ้าง คือ ปาณาติบาต อทินนาทาน กาเมสุมิจฉาจาร มุสาวาท สุราเมรยมัชชปมาทัฏฐาน ดูก่อนอุบาลี เหล่านี้แล คือเวร ๕ ประการ”

‘‘Kati nu kho, bhante, veramaṇiyo’’ti? ‘‘Pañcimā, upāli, veramaṇiyo. Katamā pañca? Pāṇātipātā veramaṇī, adinnādānā veramaṇī, kāmesumicchācārā veramaṇī, musāvādā veramaṇī, surāmerayamajjappamādaṭṭhānā veramaṇī – imā kho, upāli, pañca veramaṇiyo’’ti.

“ข้าแต่พระองค์ผู้เจริญ วิรัติทั้งหลายมีเท่าไรหนอ พระเจ้าข้า” “ดูก่อนอุบาลี วิรัติเหล่านี้มี ๕ ประการ ๕ ประการอะไรบ้าง คือ การงดเว้นจากปาณาติบาต การงดเว้นจากอทินนาทาน การงดเว้นจากกาเมสุมิจฉาจาร การงดเว้นจากมุสาวาท การงดเว้นจากสุราเมรยมัชชปมาทัฏฐาน ดูก่อนอุบาลี เหล่านี้แล คือวิรัติ ๕ ประการ”

449. ‘‘Kati nu kho, bhante, byasanānī’’ti? ‘‘Pañcimāni, upāli, byasanāni. Katamāni pañca? Ñātibyasanaṃ, bhogabyasanaṃ, rogabyasanaṃ, sīlabyasanaṃ, diṭṭhibyasanaṃ – imāni kho, upāli, pañca byasanānī’’ti.

๔๔๙. “ข้าแต่พระองค์ผู้เจริญ พยสนะทั้งหลายมีเท่าไรหนอ พระเจ้าข้า” “ดูก่อนอุบาลี พยสนะเหล่านี้มี ๕ ประการ ๕ ประการอะไรบ้าง คือ ญาติพยสนะ โภคพยสนะ โรคพยสนะ สีลพยสนะ ทิฏฐิพยสนะ ดูก่อนอุบาลี เหล่านี้แล คือพยสนะ ๕ ประการ”

‘‘Kati nu kho, bhante, sampadā’’ti? ‘‘Pañcimā, upāli, sampadā. Katamā pañca? Ñātisampadā, bhogasampadā, ārogyasampadā, sīlasampadā, diṭṭhisampadā – imā kho, upāli, pañca sampadā’’ti.

“ข้าแต่พระองค์ผู้เจริญ สัมปทาทั้งหลายมีเท่าไรหนอ พระเจ้าข้า” “ดูก่อนอุบาลี สัมปทาเหล่านี้มี ๕ ประการ ๕ ประการอะไรบ้าง คือ ญาติสัมปทา โภคสัมปทา อาโรคยสัมปทา สีลสัมปทา ทิฏฐิสัมปทา ดูก่อนอุบาลี เหล่านี้แล คือสัมปทา ๕ ประการ”

Musāvādavaggo niṭṭhito sattamo.

มุสาวาทวรรค ที่ ๗ จบ

Tassuddānaṃ –

หัวข้อประจำวรรคนั้น คือ

Musāvādo ca omaddi, aparehi anuyogo;

Āpattiñca aparehi, verā veramaṇīpi ca;

Byasanaṃ sampadā ceva, sattamo vaggasaṅgahoti.

หมวด ๕ ว่าด้วยมุสาวาท, การข่มขี่, หมวดอื่นๆ, การซักถาม, อาบัติ และหมวดอื่นๆ, เวร และวิรัติ, พยสนะ และสัมปทา, นี้คือการรวบรวมวรรคที่ ๗

8. Bhikkhunovādavaggo

๘. ภิกขุโนวาทวรรค

450. ‘‘Katihi [Pg.339] nu kho, bhante, aṅgehi samannāgatassa bhikkhuno bhikkhunisaṅgheneva kammaṃ kātabba’’nti? ‘‘Pañcahupāli, aṅgehi samannāgatassa bhikkhuno bhikkhunisaṅgheneva kammaṃ kātabbaṃ, avandiyo so bhikkhu bhikkhunisaṅghena. Katamehi pañcahi? Vivaritvā kāyaṃ bhikkhunīnaṃ dasseti, ūruṃ dasseti, aṅgajātaṃ dasseti, ubho aṃsakūṭe dasseti, obhāsati, gihī sampayojeti – imehi kho, upāli, pañcahaṅgehi samannāgatassa bhikkhuno bhikkhunisaṅgheneva kammaṃ kātabbaṃ. Avandiyo so bhikkhu bhikkhunisaṅghena.

๔๕๐. “ข้าแต่พระองค์ผู้เจริญ ภิกษุผู้ประกอบด้วยองค์เท่าไรหนอ ภิกษุณีสงฆ์เท่านั้นพึงทำกรรม” “ดูก่อนอุบาลี ภิกษุผู้ประกอบด้วยองค์ ๕ ประการ ภิกษุณีสงฆ์เท่านั้นพึงทำกรรม ภิกษุนั้นเป็นผู้ที่ภิกษุณีสงฆ์ไม่พึงไหว้ ๕ ประการอะไรบ้าง คือ เปิดกายแสดงแก่ภิกษุณีทั้งหลาย แสดงขาอ่อน แสดงองค์กำเนิด แสดงบ่าทั้งสองข้าง พูดเสียดสี ชักนำคฤหัสถ์ ดูก่อนอุบาลี ภิกษุผู้ประกอบด้วยองค์ ๕ ประการเหล่านี้แล ภิกษุณีสงฆ์เท่านั้นพึงทำกรรม ภิกษุนั้นเป็นผู้ที่ภิกษุณีสงฆ์ไม่พึงไหว้”

‘‘Aparehipi, upāli, pañcahaṅgehi samannāgatassa bhikkhuno bhikkhunisaṅgheneva kammaṃ kātabbaṃ, avandiyo so bhikkhu bhikkhunisaṅghena. Katamehi pañcahi? Bhikkhunīnaṃ alābhāya parisakkati, bhikkhunīnaṃ anatthāya parisakkati, bhikkhunīnaṃ avāsāya parisakkati, bhikkhuniyo akkosati paribhāsati, bhikkhū bhikkhunīhi bhedeti – imehi kho, upāli, pañcahaṅgehi samannāgatassa bhikkhuno bhikkhunisaṅgheneva kammaṃ kātabbaṃ, avandiyo so bhikkhu bhikkhunisaṅghena.

“ดูก่อนอุบาลี ภิกษุผู้ประกอบด้วยองค์ ๕ ประการอื่นอีก ภิกษุณีสงฆ์เท่านั้นพึงทำกรรม ภิกษุนั้นเป็นผู้ที่ภิกษุณีสงฆ์ไม่พึงไหว้ ๕ ประการอะไรบ้าง คือ พากเพียรเพื่อความเสื่อมลาภของภิกษุณีทั้งหลาย พากเพียรเพื่อสิ่งที่ไม่เป็นประโยชน์แก่ภิกษุณีทั้งหลาย พากเพียรเพื่อมิให้ภิกษุณีทั้งหลายได้อยู่อาศัย ด่า บริภาษภิกษุณีทั้งหลาย ยุยงภิกษุทั้งหลายให้แตกกับภิกษุณีทั้งหลาย ดูก่อนอุบาลี ภิกษุผู้ประกอบด้วยองค์ ๕ ประการเหล่านี้แล ภิกษุณีสงฆ์เท่านั้นพึงทำกรรม ภิกษุนั้นเป็นผู้ที่ภิกษุณีสงฆ์ไม่พึงไหว้”

‘‘Aparehipi, upāli, pañcahaṅgehi samannāgatassa bhikkhuno bhikkhunisaṅgheneva kammaṃ kātabbaṃ, avandiyo so bhikkhu bhikkhunisaṅghena. Katamehi pañcahi? Bhikkhunīnaṃ alābhāya parisakkati, bhikkhunīnaṃ anatthāya parisakkati, bhikkhunīnaṃ avāsāya parisakkati, bhikkhuniyo akkosati paribhāsati, bhikkhū bhikkhunīhi sampayojeti – imehi kho, upāli, pañcahaṅgehi samannāgatassa bhikkhuno bhikkhunisaṅgheneva kammaṃ kātabbaṃ, avandiyo so bhikkhu bhikkhunisaṅghenā’’ti.

“ดูก่อนอุบาลี ภิกษุผู้ประกอบด้วยองค์ ๕ ประการอื่นอีก ภิกษุณีสงฆ์เท่านั้นพึงทำกรรม ภิกษุนั้นเป็นผู้ที่ภิกษุณีสงฆ์ไม่พึงไหว้ ๕ ประการอะไรบ้าง คือ พากเพียรเพื่อความเสื่อมลาภของภิกษุณีทั้งหลาย พากเพียรเพื่อสิ่งที่ไม่เป็นประโยชน์แก่ภิกษุณีทั้งหลาย พากเพียรเพื่อมิให้ภิกษุณีทั้งหลายได้อยู่อาศัย ด่า บริภาษภิกษุณีทั้งหลาย ชักนำภิกษุทั้งหลายให้เกี่ยวข้องกับภิกษุณีทั้งหลาย ดูก่อนอุบาลี ภิกษุผู้ประกอบด้วยองค์ ๕ ประการเหล่านี้แล ภิกษุณีสงฆ์เท่านั้นพึงทำกรรม ภิกษุนั้นเป็นผู้ที่ภิกษุณีสงฆ์ไม่พึงไหว้”

451. ‘‘Katihi nu kho, bhante, aṅgehi samannāgatāya bhikkhuniyā kammaṃ kātabba’’nti? Pañcahupāli, aṅgehi samannāgatāya bhikkhuniyā kammaṃ kātabbaṃ. Katamehi pañcahi? Vivaritvā kāyaṃ bhikkhūnaṃ dasseti, ūruṃ dasseti, aṅgajātaṃ dasseti, ubho aṃsakūṭe dasseti, obhāsati, gihī sampayojeti – imehi kho, upāli, pañcahaṅgehi samannāgatāya bhikkhuniyā kammaṃ kātabbaṃ.

๔๕๑. “ข้าแต่พระองค์ผู้เจริญ ภิกษุณีผู้ประกอบด้วยองค์เท่าไรหนอ พึงถูกทำกรรม” “ดูก่อนอุบาลี ภิกษุณีผู้ประกอบด้วยองค์ ๕ ประการ พึงถูกทำกรรม ๕ ประการอะไรบ้าง คือ เปิดกายแสดงแก่ภิกษุทั้งหลาย แสดงขาอ่อน แสดงองค์กำเนิด แสดงบ่าทั้งสองข้าง พูดเสียดสี ชักนำคฤหัสถ์ ดูก่อนอุบาลี ภิกษุณีผู้ประกอบด้วยองค์ ๕ ประการเหล่านี้แล พึงถูกทำกรรม”

‘‘Aparehipi[Pg.340], upāli, pañcahaṅgehi samannāgatāya bhikkhuniyā kammaṃ kātabbaṃ. Katamehi pañcahi? Bhikkhūnaṃ alābhāya parisakkati, bhikkhūnaṃ anatthāya parisakkati, bhikkhūnaṃ avāsāya parisakkati, bhikkhū akkosati paribhāsati, bhikkhuniyo bhikkhūhi bhedeti – imehi kho, upāli, pañcahaṅgehi samannāgatāya bhikkhuniyā kammaṃ kātabbaṃ.

“ดูก่อนอุบาลี ภิกษุณีผู้ประกอบด้วยองค์ ๕ ประการอื่นอีก พึงถูกทำกรรม ๕ ประการอะไรบ้าง คือ พากเพียรเพื่อความเสื่อมลาภของภิกษุทั้งหลาย พากเพียรเพื่อสิ่งที่ไม่เป็นประโยชน์แก่ภิกษุทั้งหลาย พากเพียรเพื่อมิให้ภิกษุทั้งหลายได้อยู่อาศัย ด่า บริภาษภิกษุทั้งหลาย ยุยงภิกษุณีทั้งหลายให้แตกกับภิกษุทั้งหลาย ดูก่อนอุบาลี ภิกษุณีผู้ประกอบด้วยองค์ ๕ ประการเหล่านี้แล พึงถูกทำกรรม”

‘‘Aparehipi, upāli, pañcahaṅgehi samannāgatāya bhikkhuniyā kammaṃ kātabbaṃ. Katamehi pañcahi? Bhikkhūnaṃ alābhāya parisakkati, bhikkhūnaṃ anatthāya parisakkati, bhikkhūnaṃ avāsāya parisakkati, bhikkhū akkosati paribhāsati, bhikkhuniyo bhikkhūhi sampayojeti – imehi kho, upāli, pañcahaṅgehi samannāgatāya bhikkhuniyā kammaṃ kātabba’’nti.

“ดูก่อนอุบาลี ภิกษุณีผู้ประกอบด้วยองค์ ๕ ประการอื่นอีก พึงถูกทำกรรม ๕ ประการอะไรบ้าง คือ พากเพียรเพื่อความเสื่อมลาภของภิกษุทั้งหลาย พากเพียรเพื่อสิ่งที่ไม่เป็นประโยชน์แก่ภิกษุทั้งหลาย พากเพียรเพื่อมิให้ภิกษุทั้งหลายได้อยู่อาศัย ด่า บริภาษภิกษุทั้งหลาย ชักนำภิกษุณีทั้งหลายให้เกี่ยวข้องกับภิกษุทั้งหลาย ดูก่อนอุบาลี ภิกษุณีผู้ประกอบด้วยองค์ ๕ ประการเหล่านี้แล พึงถูกทำกรรม”

452. ‘‘Katihi nu kho, bhante, aṅgehi samannāgatena bhikkhunā bhikkhunīnaṃ ovādo na ṭhapetabbo’’ti? ‘‘Pañcahupāli, aṅgehi samannāgatena bhikkhunā bhikkhunīnaṃ ovādo na ṭhapetabbo. Katamehi pañcahi? Alajjī ca hoti, bālo ca, apakatatto ca, cāvanādhippāyo vattā hoti, no vuṭṭhānādhippāyo – imehi kho, upāli, pañcahaṅgehi samannāgatena bhikkhunā bhikkhunīnaṃ ovādo na ṭhapetabbo.

๔๕๒. “ข้าแต่พระองค์ผู้เจริญ ภิกษุผู้ประกอบด้วยองค์เท่าไรหนอ ไม่พึงได้รับแต่งตั้งให้กล่าวสอนภิกษุณีทั้งหลาย” “ดูก่อนอุบาลี ภิกษุผู้ประกอบด้วยองค์ ๕ ประการ ไม่พึงได้รับแต่งตั้งให้กล่าวสอนภิกษุณีทั้งหลาย ๕ ประการอะไรบ้าง คือ เป็นผู้ไม่ละอาย เป็นคนพาล ไม่ใช่ภิกษุผู้มีปกติ เป็นผู้กล่าวโดยมุ่งหมายจะให้เคลื่อน ไม่ใช่ผู้กล่าวโดยมุ่งหมายจะให้ออกจากอาบัติ ดูก่อนอุบาลี ภิกษุผู้ประกอบด้วยองค์ ๕ ประการเหล่านี้แล ไม่พึงได้รับแต่งตั้งให้กล่าวสอนภิกษุณีทั้งหลาย”

‘‘Aparehipi, upāli, pañcahaṅgehi samannāgatena bhikkhunā bhikkhunīnaṃ ovādo na ṭhapetabbo. Katamehi pañcahi? Aparisuddhakāyasamācāro hoti, aparisuddhavacīsamācāro hoti, aparisuddhājīvo hoti, bālo hoti, abyatto, na paṭibalo anuyuñjiyamāno anuyogaṃ dātuṃ – imehi kho, upāli, pañcahaṅgehi samannāgatena bhikkhunā bhikkhunīnaṃ ovādo na ṭhapetabbo.

“ดูก่อนอุบาลี ภิกษุผู้ประกอบด้วยองค์ ๕ ประการ แม้เหล่าอื่น ไม่พึงแต่งตั้งไว้เพื่อให้โอวาทแก่ภิกษุณีทั้งหลาย องค์ ๕ ประการเป็นไฉน คือ ๑. มีกายสมาจารไม่บริสุทธิ์ ๒. มีวจีสมาจารไม่บริสุทธิ์ ๓. มีอาชีวะไม่บริสุทธิ์ ๔. เป็นคนพาล ไม่ฉลาด ๕. เมื่อถูกซักไซ้ไล่เลียง ไม่สามารถจะให้การซักไซ้ไล่เลียงได้ ดูก่อนอุบาลี ภิกษุผู้ประกอบด้วยองค์ ๕ ประการเหล่านี้แล ไม่พึงแต่งตั้งไว้เพื่อให้โอวาทแก่ภิกษุณีทั้งหลาย”

‘‘Aparehipi, upāli, pañcahaṅgehi samannāgatena bhikkhunā bhikkhunīnaṃ ovādo na ṭhapetabbo. Katamehi pañcahi? Kāyikena anācārena samannāgato hoti, vācasikena anācārena samannāgato hoti, kāyikavācasikena anācārena samannāgato hoti, bhikkhunīnaṃ akkosakaparibhāsako hoti, bhikkhunīhi saddhiṃ saṃsaṭṭho viharati ananulomikena saṃsaggena – imehi kho, upāli, pañcahaṅgehi samannāgatena bhikkhunā bhikkhunīnaṃ ovādo na ṭhapetabbo.

“ดูก่อนอุบาลี ภิกษุผู้ประกอบด้วยองค์ ๕ ประการ แม้เหล่าอื่น ไม่พึงแต่งตั้งไว้เพื่อให้โอวาทแก่ภิกษุณีทั้งหลาย องค์ ๕ ประการเป็นไฉน คือ ๑. ประกอบด้วยอนาจารทางกาย ๒. ประกอบด้วยอนาจารทางวาจา ๓. ประกอบด้วยอนาจารทางกายและวาจา ๔. เป็นผู้ด่าบริภาษภิกษุณีทั้งหลาย ๕. อยู่คลุกคลีกับภิกษุณีทั้งหลายด้วยการคลุกคลีอันไม่สมควร ดูก่อนอุบาลี ภิกษุผู้ประกอบด้วยองค์ ๕ ประการเหล่านี้แล ไม่พึงแต่งตั้งไว้เพื่อให้โอวาทแก่ภิกษุณีทั้งหลาย”

‘‘Aparehipi[Pg.341], upāli, pañcahaṅgehi samannāgatena bhikkhunā bhikkhunīnaṃ ovādo na ṭhapetabbo. Katamehi pañcahi? Alajjī ca hoti, bālo ca, apakatatto ca, bhaṇḍanakārako ca hoti kalahakārako, sikkhāya ca na paripūrikārī – imehi kho, upāli, pañcahaṅgehi samannāgatena bhikkhunā bhikkhunīnaṃ ovādo na ṭhapetabbo’’ti.

“ดูก่อนอุบาลี ภิกษุผู้ประกอบด้วยองค์ ๕ ประการ แม้เหล่าอื่น ไม่พึงแต่งตั้งไว้เพื่อให้โอวาทแก่ภิกษุณีทั้งหลาย องค์ ๕ ประการเป็นไฉน คือ ๑. เป็นผู้ไม่มีความละอาย ๒. เป็นคนพาล ๓. ไม่ใช่ภิกษุปกตัตตะ ๔. เป็นผู้ก่อการทะเลาะวิวาท ก่อการอธิกรณ์ ๕. ไม่เป็นผู้ทำสิกขาให้บริบูรณ์ ดูก่อนอุบาลี ภิกษุผู้ประกอบด้วยองค์ ๕ ประการเหล่านี้แล ไม่พึงแต่งตั้งไว้เพื่อให้โอวาทแก่ภิกษุณีทั้งหลาย”

453. ‘‘Katihi nu kho, bhante, aṅgehi samannāgatena bhikkhunā bhikkhunīnaṃ ovādo na gahetabbo’’ti? ‘‘Pañcahupāli, aṅgehi samannāgatena bhikkhunā bhikkhunīnaṃ ovādo na gahetabbo. Katamehi pañcahi? Kāyikena anācārena samannāgato hoti, vācasikena anācārena samannāgato hoti, kāyikavācasikena anācārena samannāgato hoti, bhikkhunīnaṃ akkosakaparibhāsako hoti, bhikkhunīhi saddhiṃ saṃsaṭṭho viharati ananulomikena saṃsaggena – imehi kho, upāli, pañcahaṅgehi samannāgatena bhikkhunā bhikkhunīnaṃ ovādo na gahetabbo.

๔๕๓. “ข้าแต่พระองค์ผู้เจริญ ภิกษุผู้ประกอบด้วยองค์เท่าไรหนอแล ไม่พึงรับโอวาทเพื่อภิกษุณีทั้งหลาย” พระผู้มีพระภาคตรัสว่า “ดูก่อนอุบาลี ภิกษุผู้ประกอบด้วยองค์ ๕ ประการ ไม่พึงรับโอวาทเพื่อภิกษุณีทั้งหลาย องค์ ๕ ประการเป็นไฉน คือ ๑. ประกอบด้วยอนาจารทางกาย ๒. ประกอบด้วยอนาจารทางวาจา ๓. ประกอบด้วยอนาจารทางกายและวาจา ๔. เป็นผู้ด่าบริภาษภิกษุณีทั้งหลาย ๕. อยู่คลุกคลีกับภิกษุณีทั้งหลายด้วยการคลุกคลีอันไม่สมควร ดูก่อนอุบาลี ภิกษุผู้ประกอบด้วยองค์ ๕ ประการเหล่านี้แล ไม่พึงรับโอวาทเพื่อภิกษุณีทั้งหลาย”

‘‘Aparehipi, upāli, pañcahaṅgehi samannāgatena bhikkhunā bhikkhunīnaṃ ovādo na gahetabbo. Katamehi pañcahi? Alajjī ca hoti, bālo ca, apakatatto ca, gamiko vā hoti, gilāno vā – imehi kho, upāli, pañcahaṅgehi samannāgatena bhikkhunā bhikkhunīnaṃ ovādo na gahetabbo’’ti.

“ดูก่อนอุบาลี ภิกษุผู้ประกอบด้วยองค์ ๕ ประการ แม้เหล่าอื่น ไม่พึงรับโอวาทเพื่อภิกษุณีทั้งหลาย องค์ ๕ ประการเป็นไฉน คือ ๑. เป็นผู้ไม่มีความละอาย ๒. เป็นคนพาล ๓. ไม่ใช่ภิกษุปกตัตตะ ๔. เป็นผู้จะเดินทางไกล หรือ ๕. เป็นไข้ ดูก่อนอุบาลี ภิกษุผู้ประกอบด้วยองค์ ๕ ประการเหล่านี้แล ไม่พึงรับโอวาทเพื่อภิกษุณีทั้งหลาย”

454. ‘‘Katihi nu kho, bhante, aṅgehi samannāgatena bhikkhunā saddhiṃ na sākacchitabbo’’ti? ‘‘Pañcahupāli, aṅgehi samannāgatena bhikkhunā saddhiṃ na sākacchitabbo. Katamehi pañcahi? Na asekkhena sīlakkhandhena samannāgato hoti, na asekkhena samādhikkhandhena samannāgato hoti, na asekkhena paññākkhandhena samannāgato hoti, na asekkhena vimuttikkhandhena samannāgato hoti, na asekkhena vimuttiñāṇadassanakkhandhena samannāgato hoti – imehi kho, upāli, pañcahaṅgehi samannāgatena bhikkhunā saddhiṃ na sākacchitabbo. Pañcahupāli, aṅgehi samannāgatena bhikkhunā saddhiṃ sākacchitabbo. Katamehi pañcahi? Asekkhena sīlakkhandhena samannāgato hoti, asekkhena samādhikkhandhena samannāgato hoti, asekkhena paññākkhandhena samannāgato hoti[Pg.342], asekkhena vimuttikkhandhena samannāgato hoti, asekkhena vimuttiñāṇadassanakkhandhena samannāgato hoti – imehi kho, upāli, pañcahaṅgehi samannāgatena bhikkhunā saddhiṃ sākacchitabbo.

๔๕๔. “ข้าแต่พระองค์ผู้เจริญ ไม่พึงสนทนาธรรมกับภิกษุผู้ประกอบด้วยองค์เท่าไรหนอแล” พระผู้มีพระภาคตรัสว่า “ดูก่อนอุบาลี ไม่พึงสนทนาธรรมกับภิกษุผู้ประกอบด้วยองค์ ๕ ประการ องค์ ๕ ประการเป็นไฉน คือ ๑. ไม่ประกอบด้วยอเสขะสีลขันธ์ ๒. ไม่ประกอบด้วยอเสขะสมาธิขันธ์ ๓. ไม่ประกอบด้วยอเสขะปัญญาขันธ์ ๔. ไม่ประกอบด้วยอเสขะวิมุตติขันธ์ ๕. ไม่ประกอบด้วยอเสขะวิมุตติญาณทัสสนขันธ์ ดูก่อนอุบาลี ไม่พึงสนทนาธรรมกับภิกษุผู้ประกอบด้วยองค์ ๕ ประการเหล่านี้แล ดูก่อนอุบาลี พึงสนทนาธรรมกับภิกษุผู้ประกอบด้วยองค์ ๕ ประการ องค์ ๕ ประการเป็นไฉน คือ ๑. ประกอบด้วยอเสขะสีลขันธ์ ๒. ประกอบด้วยอเสขะสมาธิขันธ์ ๓. ประกอบด้วยอเสขะปัญญาขันธ์ ๔. ประกอบด้วยอเสขะวิมุตติขันธ์ ๕. ประกอบด้วยอเสขะวิมุตติญาณทัสสนขันธ์ ดูก่อนอุบาลี พึงสนทนาธรรมกับภิกษุผู้ประกอบด้วยองค์ ๕ ประการเหล่านี้แล”

‘‘Aparehipi, upāli, pañcahaṅgehi samannāgatena bhikkhunā saddhiṃ na sākacchitabbo. Katamehi pañcahi? Na atthapaṭisambhidāpatto hoti, na dhammapaṭisambhidāpatto hoti, na niruttipaṭisambhidāpatto hoti, na paṭibhānapaṭisambhidāpatto hoti, yathāvimuttaṃ cittaṃ na paccavekkhitā – imehi kho, upāli, pañcahaṅgehi samannāgatena bhikkhunā saddhiṃ na sākacchitabbo. Pañcahupāli, aṅgehi samannāgatena bhikkhunā saddhiṃ sākacchitabbo. Katamehi pañcahi? Atthapaṭisambhidāpatto hoti, dhammapaṭisambhidāpatto hoti, niruttipaṭisambhidāpatto hoti, paṭibhānapaṭisambhidāpatto hoti, yathāvimuttaṃ cittaṃ paccavekkhitā – imehi kho, upāli, pañcahaṅgehi samannāgatena bhikkhunā saddhiṃ sākacchitabbo’’ti.

“ดูก่อนอุบาลี ไม่พึงสนทนาธรรมกับภิกษุผู้ประกอบด้วยองค์ ๕ ประการ แม้เหล่าอื่น องค์ ๕ ประการเป็นไฉน คือ ๑. ไม่เป็นผู้บรรลุอัตถปฏิสัมภิทา ๒. ไม่เป็นผู้บรรลุธัมมปฏิสัมภิทา ๓. ไม่เป็นผู้บรรลุนิรุตติปฏิสัมภิทา ๔. ไม่เป็นผู้บรรลุปฏิภาณปฏิสัมภิทา ๕. ไม่เป็นผู้พิจารณาจิตที่หลุดพ้นแล้วตามความเป็นจริง ดูก่อนอุบาลี ไม่พึงสนทนาธรรมกับภิกษุผู้ประกอบด้วยองค์ ๕ ประการเหล่านี้แล ดูก่อนอุบาลี พึงสนทนาธรรมกับภิกษุผู้ประกอบด้วยองค์ ๕ ประการ องค์ ๕ ประการเป็นไฉน คือ ๑. เป็นผู้บรรลุอัตถปฏิสัมภิทา ๒. เป็นผู้บรรลุธัมมปฏิสัมภิทา ๓. เป็นผู้บรรลุนิรุตติปฏิสัมภิทา ๔. เป็นผู้บรรลุปฏิภาณปฏิสัมภิทา ๕. เป็นผู้พิจารณาจิตที่หลุดพ้นแล้วตามความเป็นจริง ดูก่อนอุบาลี พึงสนทนาธรรมกับภิกษุผู้ประกอบด้วยองค์ ๕ ประการเหล่านี้แล”

Bhikkhunovādavaggo niṭṭhito aṭṭhamo.

ภิกขุโนวาทวรรค ที่ ๘ จบ

Tassuddānaṃ –

อุททานของวรรคนั้น คือ

Bhikkhunīheva kātabbaṃ, aparehi tathā duve;

Bhikkhunīnaṃ tayo kammā, na ṭhapetabbā dve dukā;

Na gahetabbā dve vuttā, sākacchāsu ca dve dukāti.

หมวดที่สงฆ์พึงทำกรรมแก่ภิกษุณี ๑ หมวด, หมวดอื่นอีก ๒ หมวด, กรรม ๓ อย่างที่พึงทำแก่ภิกษุณี, หมวดละ ๒ เรื่องว่าด้วยภิกษุที่ไม่พึงแต่งตั้งไว้ ๒ หมวด, ตรัสไว้ ๒ หมวดว่าด้วยภิกษุที่ไม่พึงรับโอวาท, และหมวดละ ๒ เรื่องว่าด้วยการสนทนาธรรม ๒ หมวด

9. Ubbāhikavaggo

๙. อุพพาหิกวรรค

455. ‘‘Katihi nu kho, bhante, aṅgehi samannāgato bhikkhu ubbāhikāya na sammannitabbo’’ti? ‘‘Pañcahupāli, aṅgehi samannāgato bhikkhu ubbāhikāya na sammannitabbo. Katamehi pañcahi? Na atthakusalo hoti, na dhammakusalo hoti, na niruttikusalo hoti, na byañjanakusalo hoti, na pubbāparakusalo hoti – imehi kho, upāli, pañcahaṅgehi samannāgato bhikkhu ubbāhikāya na sammannitabbo. Pañcahupāli, aṅgehi samannāgato bhikkhu ubbāhikāya sammannitabbo. Katamehi pañcahi? Atthakusalo hoti, dhammakusalo hoti, niruttikusalo [Pg.343] hoti, byañjanakusalo hoti, pubbāparakusalo hoti – imehi kho, upāli, pañcahaṅgehi samannāgato bhikkhu ubbāhikāya sammannitabbo.

๔๕๕. “ข้าแต่พระองค์ผู้เจริญ ภิกษุผู้ประกอบด้วยองค์คุณเท่าไรหนอแล จึงไม่ควรได้รับสมมติด้วยอุพพาหิกากรรม” “ดูก่อนอุบาลี ภิกษุผู้ประกอบด้วยองค์ ๕ ประการ ไม่ควรได้รับสมมติด้วยอุพพาหิกากรรม องค์ ๕ ประการอะไรบ้าง คือ ๑. ไม่ฉลาดในอรรถ ๒. ไม่ฉลาดในธรรม ๓. ไม่ฉลาดในนิรุตติ ๔. ไม่ฉลาดในพยัญชนะ ๕. ไม่ฉลาดในเบื้องต้นเบื้องปลาย ดูก่อนอุบาลี ภิกษุผู้ประกอบด้วยองค์ ๕ ประการเหล่านี้แล ไม่ควรได้รับสมมติด้วยอุพพาหิกากรรม ดูก่อนอุบาลี ภิกษุผู้ประกอบด้วยองค์ ๕ ประการ ควรได้รับสมมติด้วยอุพพาหิกากรรม องค์ ๕ ประการอะไรบ้าง คือ ๑. ฉลาดในอรรถ ๒. ฉลาดในธรรม ๓. ฉลาดในนิรุตติ ๔. ฉลาดในพยัญชนะ ๕. ฉลาดในเบื้องต้นเบื้องปลาย ดูก่อนอุบาลี ภิกษุผู้ประกอบด้วยองค์ ๕ ประการเหล่านี้แล ควรได้รับสมมติด้วยอุพพาหิกากรรม”

‘‘Aparehipi, upāli, pañcahaṅgehi samannāgato bhikkhu ubbāhikāya na sammannitabbo. Katamehi pañcahi? Kodhano hoti kodhābhibhūto, makkhī hoti makkhābhibhūto, paḷāsī hoti paḷāsābhibhūto, issukī hoti issābhibhūto, sandiṭṭhiparāmāsī hoti ādhānaggāhī duppaṭinissaggī – imehi kho, upāli, pañcahaṅgehi samannāgato bhikkhu ubbāhikāya na sammannitabbo. Pañcahupāli, aṅgehi samannāgato bhikkhu ubbāhikāya sammannitabbo. Katamehi pañcahi? Na kodhano hoti na kodhābhibhūto, na makkhī hoti na makkhābhibhūto, na paḷāsī hoti na paḷāsābhibhūto, na issukī hoti na issābhibhūto, asandiṭṭhiparāmāsī hoti anādhānaggāhī suppaṭinissaggī – imehi kho, upāli, pañcahaṅgehi samannāgato bhikkhu ubbāhikāya sammannitabbo.

“ดูก่อนอุบาลี ภิกษุผู้ประกอบด้วยองค์ ๕ ประการแม้อื่นอีก ไม่ควรได้รับสมมติด้วยอุพพาหิกากรรม องค์ ๕ ประการอะไรบ้าง คือ ๑. เป็นคนมักโกรธ ถูกความโกรธครอบงำ ๒. เป็นคนลบหลู่คุณท่าน ถูกการลบหลู่คุณท่านครอบงำ ๓. เป็นคนตีเสมอ ถูกการตีเสมอครอบงำ ๔. เป็นคนริษยา ถูกความริษยาครอบงำ ๕. เป็นผู้ยึดถือทิฏฐิของตน ยึดมั่นถือมั่น สละได้ยาก ดูก่อนอุบาลี ภิกษุผู้ประกอบด้วยองค์ ๕ ประการเหล่านี้แล ไม่ควรได้รับสมมติด้วยอุพพาหิกากรรม ดูก่อนอุบาลี ภิกษุผู้ประกอบด้วยองค์ ๕ ประการ ควรได้รับสมมติด้วยอุพพาหิกากรรม องค์ ๕ ประการอะไรบ้าง คือ ๑. ไม่เป็นคนมักโกรธ ไม่ถูกความโกรธครอบงำ ๒. ไม่เป็นคนลบหลู่คุณท่าน ไม่ถูกการลบหลู่คุณท่านครอบงำ ๓. ไม่เป็นคนตีเสมอ ไม่ถูกการตีเสมอครอบงำ ๔. ไม่เป็นคนริษยา ไม่ถูกความริษยาครอบงำ ๕. ไม่เป็นผู้ยึดถือทิฏฐิของตน ไม่ยึดมั่นถือมั่น สละได้ง่าย ดูก่อนอุบาลี ภิกษุผู้ประกอบด้วยองค์ ๕ ประการเหล่านี้แล ควรได้รับสมมติด้วยอุพพาหิกากรรม”

‘‘Aparehipi, upāli, pañcahaṅgehi samannāgato bhikkhu ubbāhikāya na sammannitabbo. Katamehi pañcahi? Kuppati, byāpajjati, patiṭṭhiyati, kopaṃ janeti, akhamo hoti apadakkhiṇaggāhī anusāsaniṃ – imehi kho, upāli, pañcahaṅgehi samannāgato bhikkhu ubbāhikāya na sammannitabbo. Pañcahupāli, aṅgehi samannāgato bhikkhu ubbāhikāya sammannitabbo. Katamehi pañcahi? Na kuppati, na byāpajjati, na patiṭṭhiyati, na kopaṃ janeti, khamo hoti padakkhiṇaggāhī anusāsaniṃ – imehi kho, upāli, pañcahaṅgehi samannāgato bhikkhu ubbāhikāya sammannitabbo.

“ดูก่อนอุบาลี ภิกษุผู้ประกอบด้วยองค์ ๕ ประการแม้อื่นอีก ไม่ควรได้รับสมมติด้วยอุพพาหิกากรรม องค์ ๕ ประการอะไรบ้าง คือ ๑. โกรธ ๒. ขัดเคือง ๓. ตั้งตนเป็นข้าศึก ๔. ทำความโกรธให้ปรากฏ ๕. เป็นผู้ไม่อดทน ไม่รับเอาคำพร่ำสอนโดยเคารพ ดูก่อนอุบาลี ภิกษุผู้ประกอบด้วยองค์ ๕ ประการเหล่านี้แล ไม่ควรได้รับสมมติด้วยอุพพาหิกากรรม ดูก่อนอุบาลี ภิกษุผู้ประกอบด้วยองค์ ๕ ประการ ควรได้รับสมมติด้วยอุพพาหิกากรรม องค์ ๕ ประการอะไรบ้าง คือ ๑. ไม่โกรธ ๒. ไม่ขัดเคือง ๓. ไม่ตั้งตนเป็นข้าศึก ๔. ไม่ทำความโกรธให้ปรากฏ ๕. เป็นผู้อดทน รับเอาคำพร่ำสอนโดยเคารพ ดูก่อนอุบาลี ภิกษุผู้ประกอบด้วยองค์ ๕ ประการเหล่านี้แล ควรได้รับสมมติด้วยอุพพาหิกากรรม”

‘‘Aparehipi, upāli, pañcahaṅgehi samannāgato bhikkhu ubbāhikāya na sammannitabbo. Katamehi pañcahi? Pasāretā hoti no sāretā, anokāsakammaṃ kāretvā pavattā hoti, na yathādhamme yathāvinaye yathāpattiyā codetā hoti, na yathādhamme yathāvinaye yathāpattiyā kāretā hoti, na yathādiṭṭhiyā byākatā hoti – imehi kho, upāli, pañcahaṅgehi samannāgato bhikkhu ubbāhikāya na sammannitabbo. Pañcahupāli, aṅgehi samannāgato bhikkhu ubbāhikāya sammannitabbo. Katamehi pañcahi? Sāretā hoti no pasāretā, okāsakammaṃ [Pg.344] kāretvā pavattā hoti, yathādhammaṃ yathāvinaye yathāpattiyā codetā hoti, yathādhamme yathāvinaye yathāpattiyā kāretā hoti, yathādiṭṭhiyā byākatā hoti – imehi kho, upāli, pañcahaṅgehi samannāgato bhikkhu ubbāhikāya sammannitabbo.

“ดูก่อนอุบาลี ภิกษุผู้ประกอบด้วยองค์ ๕ ประการแม้อื่นอีก ไม่ควรได้รับสมมติด้วยอุพพาหิกากรรม องค์ ๕ ประการอะไรบ้าง คือ ๑. เป็นผู้ทำให้หลงลืม ไม่ใช่ผู้ทำให้ระลึกได้ ๒. ไม่ทำโอกาสให้แล้วจึงพูด ๓. ไม่โจทตามธรรม ตามวินัย ตามอาบัติ ๔. ไม่วินิจฉัยตามธรรม ตามวินัย ตามอาบัติ ๕. ไม่พยากรณ์ตามทิฏฐิ ดูก่อนอุบาลี ภิกษุผู้ประกอบด้วยองค์ ๕ ประการเหล่านี้แล ไม่ควรได้รับสมมติด้วยอุพพาหิกากรรม ดูก่อนอุบาลี ภิกษุผู้ประกอบด้วยองค์ ๕ ประการ ควรได้รับสมมติด้วยอุพพาหิกากรรม องค์ ๕ ประการอะไรบ้าง คือ ๑. เป็นผู้ทำให้ระลึกได้ ไม่ใช่ผู้ทำให้หลงลืม ๒. ทำโอกาสให้แล้วจึงพูด ๓. โจทตามธรรม ตามวินัย ตามอาบัติ ๔. วินิจฉัยตามธรรม ตามวินัย ตามอาบัติ ๕. พยากรณ์ตามทิฏฐิ ดูก่อนอุบาลี ภิกษุผู้ประกอบด้วยองค์ ๕ ประการเหล่านี้แล ควรได้รับสมมติด้วยอุพพาหิกากรรม”

‘‘Aparehipi, upāli, pañcahaṅgehi samannāgato bhikkhu ubbāhikāya na sammannitabbo. Katamehi pañcahi? Chandāgatiṃ gacchati, dosāgatiṃ gacchati, mohāgatiṃ gacchati, bhayāgatiṃ gacchati, alajjī ca hoti – imehi kho, upāli, pañcahaṅgehi samannāgato bhikkhu ubbāhikāya na sammannitabbo. Pañcahupāli, aṅgehi samannāgato bhikkhu ubbāhikāya sammannitabbo. Katamehi pañcahi? Na chandāgatiṃ gacchati, na dosāgatiṃ gacchati, na mohāgatiṃ gacchati, na bhayāgatiṃ gacchati, lajjī ca hoti – imehi kho, upāli, pañcahaṅgehi samannāgato bhikkhu ubbāhikāya sammannitabbo.

“ดูก่อนอุบาลี ภิกษุผู้ประกอบด้วยองค์ ๕ ประการแม้อื่นอีก ไม่ควรได้รับสมมติด้วยอุพพาหิกากรรม องค์ ๕ ประการอะไรบ้าง คือ ๑. ถึงฉันทาคติ ๒. ถึงโทสาคติ ๓. ถึงโมหาคติ ๔. ถึงภยาคติ ๕. และเป็นผู้ไม่มีความละอาย ดูก่อนอุบาลี ภิกษุผู้ประกอบด้วยองค์ ๕ ประการเหล่านี้แล ไม่ควรได้รับสมมติด้วยอุพพาหิกากรรม ดูก่อนอุบาลี ภิกษุผู้ประกอบด้วยองค์ ๕ ประการ ควรได้รับสมมติด้วยอุพพาหิกากรรม องค์ ๕ ประการอะไรบ้าง คือ ๑. ไม่ถึงฉันทาคติ ๒. ไม่ถึงโทสาคติ ๓. ไม่ถึงโมหาคติ ๔. ไม่ถึงภยาคติ ๕. และเป็นผู้มีความละอาย ดูก่อนอุบาลี ภิกษุผู้ประกอบด้วยองค์ ๕ ประการเหล่านี้แล ควรได้รับสมมติด้วยอุพพาหิกากรรม”

‘‘Aparehipi, upāli, pañcahaṅgehi samannāgato bhikkhu ubbāhikāya na sammannitabbo. Katamehi pañcahi? Chandāgatiṃ gacchati, dosāgatiṃ gacchati, mohāgatiṃ gacchati, bhayāgatiṃ gacchati, akusalo ca hoti vinaye – imehi kho, upāli, pañcahaṅgehi samannāgato bhikkhu ubbāhikāya na sammannitabbo. Pañcahupāli, aṅgehi samannāgato bhikkhu ubbāhikāya sammannitabbo. Katamehi pañcahi? Na chandāgatiṃ gacchati, na dosāgatiṃ gacchati, na mohāgatiṃ gacchati, na bhayāgatiṃ gacchati, kusalo ca hoti vinaye – imehi kho, upāli, pañcahaṅgehi samannāgato bhikkhu ubbāhikāya sammannitabbo’’ti.

“ดูก่อนอุบาลี ภิกษุผู้ประกอบด้วยองค์ ๕ ประการแม้อื่นอีก ไม่ควรได้รับสมมติด้วยอุพพาหิกากรรม องค์ ๕ ประการอะไรบ้าง คือ ๑. ถึงฉันทาคติ ๒. ถึงโทสาคติ ๓. ถึงโมหาคติ ๔. ถึงภยาคติ ๕. และเป็นผู้ไม่ฉลาดในพระวินัย ดูก่อนอุบาลี ภิกษุผู้ประกอบด้วยองค์ ๕ ประการเหล่านี้แล ไม่ควรได้รับสมมติด้วยอุพพาหิกากรรม ดูก่อนอุบาลี ภิกษุผู้ประกอบด้วยองค์ ๕ ประการ ควรได้รับสมมติด้วยอุพพาหิกากรรม องค์ ๕ ประการอะไรบ้าง คือ ๑. ไม่ถึงฉันทาคติ ๒. ไม่ถึงโทสาคติ ๓. ไม่ถึงโมหาคติ ๔. ไม่ถึงภยาคติ ๕. และเป็นผู้ฉลาดในพระวินัย ดูก่อนอุบาลี ภิกษุผู้ประกอบด้วยองค์ ๕ ประการเหล่านี้แล ควรได้รับสมมติด้วยอุพพาหิกากรรม”

456. ‘‘Katihi nu kho, bhante, aṅgehi samannāgato bhikkhu bālotveva saṅkhaṃ gacchatī’’ti? ‘‘Pañcahupāli, aṅgehi samannāgato bhikkhu bālotveva saṅkhaṃ gacchati. Katamehi pañcahi? Suttaṃ na jānāti, suttānulomaṃ na jānāti, vinayaṃ na jānāti, vinayānulomaṃ na jānāti, na ca ṭhānaṭhānakusalo hoti – imehi kho, upāli, pañcahaṅgehi samannāgato bhikkhu bālotveva saṅkhaṃ gacchati. Pañcahupāli, aṅgehi samannāgato bhikkhu paṇḍitotveva saṅkhaṃ gacchati. Katamehi pañcahi? Suttaṃ jānāti, suttānulomaṃ jānāti, vinayaṃ jānāti, vinayānulomaṃ [Pg.345] jānāti, ṭhānāṭhānakusalo ca hoti – imehi kho, upāli, pañcahaṅgehi samannāgato bhikkhu paṇḍitotveva saṅkhaṃ gacchati.

๔๕๖. “ข้าแต่พระองค์ผู้เจริญ ภิกษุผู้ประกอบด้วยองค์เท่าไรหนอแล จึงนับได้ว่าเป็นคนพาล” พระผู้มีพระภาคตรัสว่า “ดูก่อนอุบาลี ภิกษุผู้ประกอบด้วยองค์ ๕ ประการ จึงนับได้ว่าเป็นคนพาล องค์ ๕ ประการเป็นไฉน คือ ๑. ไม่รู้สุตตะ ๒. ไม่รู้สุตตานุโลม ๓. ไม่รู้วินัย ๔. ไม่รู้วินยานุโลม ๕. และไม่เป็นผู้ฉลาดในฐานะและอฐานะ ดูก่อนอุบาลี ภิกษุผู้ประกอบด้วยองค์ ๕ ประการเหล่านี้แล จึงนับได้ว่าเป็นคนพาล ดูก่อนอุบาลี ภิกษุผู้ประกอบด้วยองค์ ๕ ประการ จึงนับได้ว่าเป็นบัณฑิต องค์ ๕ ประการเป็นไฉน คือ ๑. รู้สุตตะ ๒. รู้สุตตานุโลม ๓. รู้วินัย ๔. รู้วินยานุโลม ๕. และเป็นผู้ฉลาดในฐานะและอฐานะ ดูก่อนอุบาลี ภิกษุผู้ประกอบด้วยองค์ ๕ ประการเหล่านี้แล จึงนับได้ว่าเป็นบัณฑิต”

‘‘Aparehipi, upāli, pañcahaṅgehi samannāgato bhikkhu bālotveva saṅkhaṃ gacchati. Katamehi pañcahi? Dhammaṃ na jānāti, dhammānulomaṃ jānāti, vinayaṃ na jānāti, vinayānulomaṃ na jānāti, na ca pubbāparakusalo hoti – imehi kho, upāli, pañcahaṅgehi samannāgato bhikkhu bālotveva saṅkhaṃ gacchati. Pañcahupāli, aṅgehi samannāgato bhikkhu paṇḍitotveva saṅkhaṃ gacchati. Katamehi pañcahi? Dhammaṃ jānāti, dhammānulomaṃ jānāti, vinayaṃ jānāti, vinayānulomaṃ jānāti, pubbāparakusalo ca hoti – imehi kho, upāli, pañcahaṅgehi samannāgato bhikkhu paṇḍitotveva saṅkhaṃ gacchati.

“ดูก่อนอุบาลี อีกประการหนึ่ง ภิกษุผู้ประกอบด้วยองค์ ๕ ประการ จึงนับได้ว่าเป็นคนพาล องค์ ๕ ประการเป็นไฉน คือ ๑. ไม่รู้ธรรม ๒. ไม่รู้ธรรมานุโลม ๓. ไม่รู้วินัย ๔. ไม่รู้วินยานุโลม ๕. และไม่เป็นผู้ฉลาดในเบื้องต้นเบื้องปลาย ดูก่อนอุบาลี ภิกษุผู้ประกอบด้วยองค์ ๕ ประการเหล่านี้แล จึงนับได้ว่าเป็นคนพาล ดูก่อนอุบาลี ภิกษุผู้ประกอบด้วยองค์ ๕ ประการ จึงนับได้ว่าเป็นบัณฑิต องค์ ๕ ประการเป็นไฉน คือ ๑. รู้ธรรม ๒. รู้ธรรมานุโลม ๓. รู้วินัย ๔. รู้วินยานุโลม ๕. และเป็นผู้ฉลาดในเบื้องต้นเบื้องปลาย ดูก่อนอุบาลี ภิกษุผู้ประกอบด้วยองค์ ๕ ประการเหล่านี้แล จึงนับได้ว่าเป็นบัณฑิต”

‘‘Aparehipi, upāli, pañcahaṅgehi samannāgato bhikkhu bālotveva saṅkhaṃ gacchati. Katamehi pañcahi? Vatthuṃ na jānāti, nidānaṃ na jānāti, paññattiṃ na jānāti, padapaccābhaṭṭhaṃ na jānāti, anusandhivacanapathaṃ na jānāti – imehi kho, upāli, pañcahaṅgehi samannāgato bhikkhu bālotveva saṅkhaṃ gacchati. Pañcahupāli, aṅgehi samannāgato bhikkhu paṇḍitotveva saṅkhaṃ gacchati. Katamehi pañcahi? Vatthuṃ jānāti, nidānaṃ jānāti, paññattiṃ jānāti, padapaccābhaṭṭhaṃ jānāti, anusandhivacanapathaṃ jānāti – imehi kho, upāli, pañcahaṅgehi samannāgato bhikkhu paṇḍitotveva saṅkhaṃ gacchati.

“ดูก่อนอุบาลี อีกประการหนึ่ง ภิกษุผู้ประกอบด้วยองค์ ๕ ประการ จึงนับได้ว่าเป็นคนพาล องค์ ๕ ประการเป็นไฉน คือ ๑. ไม่รู้วัตถุ ๒. ไม่รู้นิทาน ๓. ไม่รู้บัญญัติ ๔. ไม่รู้บทเบื้องต้นและบทเบื้องปลาย ๕. ไม่รู้สนธิและทางแห่งคำพูด ดูก่อนอุบาลี ภิกษุผู้ประกอบด้วยองค์ ๕ ประการเหล่านี้แล จึงนับได้ว่าเป็นคนพาล ดูก่อนอุบาลี ภิกษุผู้ประกอบด้วยองค์ ๕ ประการ จึงนับได้ว่าเป็นบัณฑิต องค์ ๕ ประการเป็นไฉน คือ ๑. รู้วัตถุ ๒. รู้นิทาน ๓. รู้บัญญัติ ๔. รู้บทเบื้องต้นและบทเบื้องปลาย ๕. รู้สนธิและทางแห่งคำพูด ดูก่อนอุบาลี ภิกษุผู้ประกอบด้วยองค์ ๕ ประการเหล่านี้แล จึงนับได้ว่าเป็นบัณฑิต”

‘‘Aparehipi, upāli, pañcahaṅgehi samannāgato bhikkhu bālotveva saṅkhaṃ gacchati. Katamehi pañcahi? Āpattiṃ na jānāti, āpattisamuṭṭhānaṃ na jānāti, āpattiyā payogaṃ na jānāti, āpattiyā vūpasamaṃ na jānāti, āpattiyā na vinicchayakusalo hoti – imehi kho, upāli, pañcahaṅgehi samannāgato bhikkhu bālotveva saṅkhaṃ gacchati. Pañcahupāli, aṅgehi samannāgato bhikkhu paṇḍitotveva saṅkhaṃ gacchati. Katamehi pañcahi? Āpattiṃ jānāti, āpattisamuṭṭhānaṃ jānāti, āpattiyā payogaṃ jānāti, āpattiyā vūpasamaṃ jānāti, āpattiyā vinicchayakusalo hoti – imehi kho, upāli, pañcahaṅgehi samannāgato bhikkhu paṇḍitotveva saṅkhaṃ gacchati.

“ดูก่อนอุบาลี อีกประการหนึ่ง ภิกษุผู้ประกอบด้วยองค์ ๕ ประการ จึงนับได้ว่าเป็นคนพาล องค์ ๕ ประการเป็นไฉน คือ ๑. ไม่รู้อาบัติ ๒. ไม่รู้สมุฏฐานแห่งอาบัติ ๓. ไม่รู้ประโยคแห่งอาบัติ ๔. ไม่รู้ความระงับแห่งอาบัติ ๕. ไม่เป็นผู้ฉลาดในการวินิจฉัยอาบัติ ดูก่อนอุบาลี ภิกษุผู้ประกอบด้วยองค์ ๕ ประการเหล่านี้แล จึงนับได้ว่าเป็นคนพาล ดูก่อนอุบาลี ภิกษุผู้ประกอบด้วยองค์ ๕ ประการ จึงนับได้ว่าเป็นบัณฑิต องค์ ๕ ประการเป็นไฉน คือ ๑. รู้อาบัติ ๒. รู้สมุฏฐานแห่งอาบัติ ๓. รู้ประโยคแห่งอาบัติ ๔. รู้ความระงับแห่งอาบัติ ๕. เป็นผู้ฉลาดในการวินิจฉัยอาบัติ ดูก่อนอุบาลี ภิกษุผู้ประกอบด้วยองค์ ๕ ประการเหล่านี้แล จึงนับได้ว่าเป็นบัณฑิต”

‘‘Aparehipi[Pg.346], upāli, pañcahaṅgehi samannāgato bhikkhu bālotveva saṅkhaṃ gacchati. Katamehi pañcahi? Adhikaraṇaṃ na jānāti, adhikaraṇasamuṭṭhānaṃ na jānāti, adhikaraṇassa payogaṃ na jānāti, adhikaraṇassa vūpasamaṃ na jānāti, adhikaraṇassa na vinicchayakusalo hoti – imehi kho, upāli, pañcahaṅgehi samannāgato bhikkhu bālotveva saṅkhaṃ gacchati. Pañcahupāli, aṅgehi samannāgato bhikkhu paṇḍitotveva saṅkhaṃ gacchati. Katamehi pañcahi? Adhikaraṇaṃ jānāti, adhikaraṇasamuṭṭhānaṃ jānāti, adhikaraṇassa payogaṃ jānāti, adhikaraṇassa vūpasamaṃ jānāti, adhikaraṇassa vinicchayakusalo hoti – imehi kho, upāli, pañcahaṅgehi samannāgato bhikkhu paṇḍitotveva saṅkhaṃ gacchatī’’ti.

“ดูก่อนอุบาลี อีกประการหนึ่ง ภิกษุผู้ประกอบด้วยองค์ ๕ ประการ จึงนับได้ว่าเป็นคนพาล องค์ ๕ ประการเป็นไฉน คือ ๑. ไม่รู้อธิกรณ์ ๒. ไม่รู้สมุฏฐานแห่งอธิกรณ์ ๓. ไม่รู้ประโยคแห่งอธิกรณ์ ๔. ไม่รู้ความระงับแห่งอธิกรณ์ ๕. ไม่เป็นผู้ฉลาดในการวินิจฉัยอธิกรณ์ ดูก่อนอุบาลี ภิกษุผู้ประกอบด้วยองค์ ๕ ประการเหล่านี้แล จึงนับได้ว่าเป็นคนพาล ดูก่อนอุบาลี ภิกษุผู้ประกอบด้วยองค์ ๕ ประการ จึงนับได้ว่าเป็นบัณฑิต องค์ ๕ ประการเป็นไฉน คือ ๑. รู้อธิกรณ์ ๒. รู้สมุฏฐานแห่งอธิกรณ์ ๓. รู้ประโยคแห่งอธิกรณ์ ๔. รู้ความระงับแห่งอธิกรณ์ ๕. เป็นผู้ฉลาดในการวินิจฉัยอธิกรณ์ ดูก่อนอุบาลี ภิกษุผู้ประกอบด้วยองค์ ๕ ประการเหล่านี้แล จึงนับได้ว่าเป็นบัณฑิต”

Ubbāhikavaggo niṭṭhito navamo.

อุพพาหิกวรรคที่ ๙ จบ

Tassuddānaṃ –

หัวข้อประจำวรรคนั้น

Na atthakusalo ceva, kodhano kuppatī ca yo;

Pasāretā chandāgatiṃ, akusalo tatheva ca.

ว่าด้วยความไม่ฉลาดในอรรถ ๑ ความโกรธ ๑ ความกำเริบ ๑ การเหยียดแขนขา ๑ ฉันทาคติ ๑ ความไม่ฉลาดในวินัย ๑

Suttaṃ dhammañca vatthuñca, āpatti adhikaraṇaṃ;

Dve dve pakāsitā sabbe, kaṇhasukkaṃ vijānathāti.

ว่าด้วยสุตตะ ๑ ธรรม ๑ วัตถุ ๑ อาบัติ ๑ อธิกรณ์ ๑ ทั้งหมดแสดงไว้เป็นคู่ๆ คือฝ่ายดำและฝ่ายขาว พึงทราบดังนี้แล

10. Adhikaraṇavūpasamavaggo

๑๐. อธิกรณวูปสมวรรค

457. ‘‘Katihi nu kho, bhante, aṅgehi samannāgato bhikkhu nālaṃ adhikaraṇaṃ vūpasametu’’nti? ‘‘Pañcahupāli, aṅgehi samannāgato bhikkhu nālaṃ adhikaraṇaṃ vūpasametuṃ. Katamehi pañcahi? Āpattiṃ na jānāti, āpattisamuṭṭhānaṃ na jānāti, āpattiyā payogaṃ na jānāti, āpattiyā vūpasamaṃ na jānāti, āpattiyā na vinicchayakusalo hoti – imehi kho, upāli, pañcahaṅgehi samannāgato bhikkhu nālaṃ adhikaraṇaṃ vūpasametuṃ. Pañcahupāli, aṅgehi samannāgato bhikkhu alaṃ adhikaraṇaṃ vūpasametuṃ. Katamehi pañcahi? Āpattiṃ jānāti, āpattisamuṭṭhānaṃ jānāti, āpattiyā payogaṃ jānāti, āpattiyā vūpasamaṃ jānāti, āpattiyā [Pg.347] vinicchayakusalo hoti – imehi kho, upāli, pañcahaṅgehi samannāgato bhikkhu alaṃ adhikaraṇaṃ vūpasametuṃ.

๔๕๗. “ข้าแต่พระองค์ผู้เจริญ ภิกษุผู้ประกอบด้วยองค์คุณเท่าไรหนอ จึงไม่สามารถระงับอธิกรณ์ได้ พระเจ้าข้า” “ดูก่อนอุบาลี ภิกษุผู้ประกอบด้วยองค์ ๕ ประการ ไม่สามารถระงับอธิกรณ์ได้ องค์ ๕ ประการอะไรบ้าง คือ ๑. ไม่รู้อาบัติ ๒. ไม่รู้สมุฏฐานแห่งอาบัติ ๓. ไม่รู้ประโยคแห่งอาบัติ ๔. ไม่รู้ความระงับแห่งอาบัติ ๕. ไม่เป็นผู้ฉลาดในการวินิจฉัยอาบัติ ดูก่อนอุบาลี ภิกษุผู้ประกอบด้วยองค์ ๕ ประการเหล่านี้แล ไม่สามารถระงับอธิกรณ์ได้ ดูก่อนอุบาลี ภิกษุผู้ประกอบด้วยองค์ ๕ ประการ สามารถระงับอธิกรณ์ได้ องค์ ๕ ประการอะไรบ้าง คือ ๑. รู้อาบัติ ๒. รู้สมุฏฐานแห่งอาบัติ ๓. รู้ประโยคแห่งอาบัติ ๔. รู้ความระงับแห่งอาบัติ ๕. เป็นผู้ฉลาดในการวินิจฉัยอาบัติ ดูก่อนอุบาลี ภิกษุผู้ประกอบด้วยองค์ ๕ ประการเหล่านี้แล สามารถระงับอธิกรณ์ได้”

‘‘Aparehipi, upāli, pañcahaṅgehi samannāgato bhikkhu nālaṃ adhikaraṇaṃ vūpasametuṃ. Katamehi pañcahi? Adhikaraṇaṃ na jānāti, adhikaraṇasamuṭṭhānaṃ na jānāti, adhikaraṇassa payogaṃ na jānāti, adhikaraṇassa vūpasamaṃ na jānāti, adhikaraṇassa na vinicchayakusalo hoti – imehi kho, upāli, pañcahaṅgehi samannāgato bhikkhu nālaṃ adhikaraṇaṃ vūpasametuṃ.

“ดูก่อนอุบาลี ภิกษุผู้ประกอบด้วยองค์ ๕ ประการอื่นอีก ไม่สามารถระงับอธิกรณ์ได้ องค์ ๕ ประการอะไรบ้าง คือ ๑. ไม่รู้อธิกรณ์ ๒. ไม่รู้สมุฏฐานแห่งอธิกรณ์ ๓. ไม่รู้ประโยคแห่งอธิกรณ์ ๔. ไม่รู้ความระงับแห่งอธิกรณ์ ๕. ไม่เป็นผู้ฉลาดในการวินิจฉัยอธิกรณ์ ดูก่อนอุบาลี ภิกษุผู้ประกอบด้วยองค์ ๕ ประการเหล่านี้แล ไม่สามารถระงับอธิกรณ์ได้”

‘‘Pañcahupāli, aṅgehi samannāgato bhikkhu alaṃ adhikaraṇaṃ vūpasametuṃ. Katamehi pañcahi? Adhikaraṇaṃ jānāti, adhikaraṇasamuṭṭhānaṃ jānāti, adhikaraṇassa payogaṃ jānāti, adhikaraṇassa vūpasamaṃ jānāti, adhikaraṇassa vinicchayakusalo hoti – imehi kho, upāli, pañcahaṅgehi samannāgato bhikkhu alaṃ adhikaraṇaṃ vūpasametuṃ.

“ดูก่อนอุบาลี ภิกษุผู้ประกอบด้วยองค์ ๕ ประการ สามารถระงับอธิกรณ์ได้ องค์ ๕ ประการอะไรบ้าง คือ ๑. รู้อธิกรณ์ ๒. รู้สมุฏฐานแห่งอธิกรณ์ ๓. รู้ประโยคแห่งอธิกรณ์ ๔. รู้ความระงับแห่งอธิกรณ์ ๕. เป็นผู้ฉลาดในการวินิจฉัยอธิกรณ์ ดูก่อนอุบาลี ภิกษุผู้ประกอบด้วยองค์ ๕ ประการเหล่านี้แล สามารถระงับอธิกรณ์ได้”

‘‘Aparehipi, upāli, pañcahaṅgehi samannāgato bhikkhu nālaṃ adhikaraṇaṃ vūpasametuṃ. Katamehi pañcahi? Chandāgatiṃ gacchati, dosāgatiṃ gacchati, mohāgatiṃ gacchati, bhayāgatiṃ gacchati, alajjī ca hoti – imehi kho, upāli, pañcahaṅgehi samannāgato bhikkhu nālaṃ adhikaraṇaṃ vūpasametuṃ. Pañcahupāli, aṅgehi samannāgato bhikkhu alaṃ adhikaraṇaṃ vūpasametuṃ. Katamehi pañcahi? Na chandāgatiṃ gacchati, na dosāgatiṃ gacchati, na mohāgatiṃ gacchati, na bhayāgatiṃ gacchati, lajjī ca hoti – imehi kho, upāli, pañcahaṅgehi samannāgato bhikkhu alaṃ adhikaraṇaṃ vūpasametuṃ.

“ดูก่อนอุบาลี ภิกษุผู้ประกอบด้วยองค์ ๕ ประการอื่นอีก ไม่สามารถระงับอธิกรณ์ได้ องค์ ๕ ประการอะไรบ้าง คือ ๑. ลำเอียงเพราะรัก ๒. ลำเอียงเพราะชัง ๓. ลำเอียงเพราะหลง ๔. ลำเอียงเพราะกลัว ๕. เป็นผู้ไม่มีความละอาย ดูก่อนอุบาลี ภิกษุผู้ประกอบด้วยองค์ ๕ ประการเหล่านี้แล ไม่สามารถระงับอธิกรณ์ได้ ดูก่อนอุบาลี ภิกษุผู้ประกอบด้วยองค์ ๕ ประการ สามารถระงับอธิกรณ์ได้ องค์ ๕ ประการอะไรบ้าง คือ ๑. ไม่ลำเอียงเพราะรัก ๒. ไม่ลำเอียงเพราะชัง ๓. ไม่ลำเอียงเพราะหลง ๔. ไม่ลำเอียงเพราะกลัว ๕. เป็นผู้มีความละอาย ดูก่อนอุบาลี ภิกษุผู้ประกอบด้วยองค์ ๕ ประการเหล่านี้แล สามารถระงับอธิกรณ์ได้”

‘‘Aparehipi, upāli, pañcahaṅgehi samannāgato bhikkhu nālaṃ adhikaraṇaṃ vūpasametuṃ. Katamehi pañcahi? Chandāgatiṃ gacchati, dosāgatiṃ gacchati, mohāgatiṃ gacchati, bhayāgatiṃ gacchati, appassuto ca hoti – imehi kho, upāli, pañcahaṅgehi samannāgato bhikkhu nālaṃ adhikaraṇaṃ vūpasametuṃ. Pañcahupāli, aṅgehi samannāgato bhikkhu alaṃ adhikaraṇaṃ vūpasametuṃ. Katamehi pañcahi? Na chandāgatiṃ gacchati, na dosāgatiṃ gacchati, na mohāgatiṃ gacchati, na bhayāgatiṃ gacchati, bahussuto ca hoti – imehi kho, upāli, pañcahaṅgehi samannāgato bhikkhu alaṃ adhikaraṇaṃ vūpasametuṃ.

“ดูก่อนอุบาลี ภิกษุผู้ประกอบด้วยองค์ ๕ ประการอื่นอีก ไม่สามารถระงับอธิกรณ์ได้ องค์ ๕ ประการอะไรบ้าง คือ ๑. ลำเอียงเพราะรัก ๒. ลำเอียงเพราะชัง ๓. ลำเอียงเพราะหลง ๔. ลำเอียงเพราะกลัว ๕. เป็นผู้ได้สดับน้อย ดูก่อนอุบาลี ภิกษุผู้ประกอบด้วยองค์ ๕ ประการเหล่านี้แล ไม่สามารถระงับอธิกรณ์ได้ ดูก่อนอุบาลี ภิกษุผู้ประกอบด้วยองค์ ๕ ประการ สามารถระงับอธิกรณ์ได้ องค์ ๕ ประการอะไรบ้าง คือ ๑. ไม่ลำเอียงเพราะรัก ๒. ไม่ลำเอียงเพราะชัง ๓. ไม่ลำเอียงเพราะหลง ๔. ไม่ลำเอียงเพราะกลัว ๕. เป็นพหูสูต ดูก่อนอุบาลี ภิกษุผู้ประกอบด้วยองค์ ๕ ประการเหล่านี้แล สามารถระงับอธิกรณ์ได้”

‘‘Aparehipi[Pg.348], upāli, pañcahaṅgehi samannāgato bhikkhu nālaṃ adhikaraṇaṃ vūpasametuṃ. Katamehi pañcahi? Vatthuṃ na jānāti, nidānaṃ na jānāti, paññattiṃ na jānāti, padapaccābhaṭṭhaṃ na jānāti, anusandhivacanapathaṃ na jānāti – imehi kho, upāli, pañcahaṅgehi samannāgato bhikkhu nālaṃ adhikaraṇaṃ vūpasametuṃ. Pañcahupāli, aṅgehi samannāgato bhikkhu alaṃ adhikaraṇaṃ vūpasametuṃ. Katamehi pañcahi? Vatthuṃ jānāti, nidānaṃ jānāti, paññattiṃ jānāti, padapaccābhaṭṭhaṃ jānāti, anusandhivacanapathaṃ jānāti – imehi kho, upāli, pañcahaṅgehi samannāgato bhikkhu alaṃ adhikaraṇaṃ vūpasametuṃ.

“ดูก่อนอุบาลี ภิกษุผู้ประกอบด้วยองค์ ๕ ประการอื่นอีก ไม่สามารถระงับอธิกรณ์ได้ องค์ ๕ ประการอะไรบ้าง คือ ๑. ไม่รู้วัตถุ ๒. ไม่รู้นิทาน ๓. ไม่รู้บัญญัติ ๔. ไม่รู้บทและพยัญชนะที่ต่อเนื่องกัน ๕. ไม่รู้อนุสนธิและทางแห่งถ้อยคำ ดูก่อนอุบาลี ภิกษุผู้ประกอบด้วยองค์ ๕ ประการเหล่านี้แล ไม่สามารถระงับอธิกรณ์ได้ ดูก่อนอุบาลี ภิกษุผู้ประกอบด้วยองค์ ๕ ประการ สามารถระงับอธิกรณ์ได้ องค์ ๕ ประการอะไรบ้าง คือ ๑. รู้วัตถุ ๒. รู้นิทาน ๓. รู้บัญญัติ ๔. รู้บทและพยัญชนะที่ต่อเนื่องกัน ๕. รู้อนุสนธิและทางแห่งถ้อยคำ ดูก่อนอุบาลี ภิกษุผู้ประกอบด้วยองค์ ๕ ประการเหล่านี้แล สามารถระงับอธิกรณ์ได้”

‘‘Aparehipi, upāli, pañcahaṅgehi samannāgato bhikkhu nālaṃ adhikaraṇaṃ vūpasametuṃ. Katamehi pañcahi? Chandāgatiṃ gacchati, dosāgatiṃ gacchati, mohāgatiṃ gacchati, bhayāgatiṃ gacchati, akusalo ca hoti vinaye – imehi kho, upāli, pañcahaṅgehi samannāgato bhikkhu nālaṃ adhikaraṇaṃ vūpasametuṃ. Pañcahupāli, aṅgehi samannāgato bhikkhu alaṃ adhikaraṇaṃ vūpasametuṃ. Katamehi pañcahi? Na chandāgatiṃ gacchati, na dosāgatiṃ gacchati, na mohāgatiṃ gacchati, na bhayāgatiṃ gacchati, kusalo ca hoti vinaye – imehi kho, upāli, pañcahaṅgehi samannāgato bhikkhu alaṃ adhikaraṇaṃ vūpasametuṃ.

“ดูก่อนอุบาลี ภิกษุผู้ประกอบด้วยองค์ ๕ ประการอื่นอีก ไม่สามารถระงับอธิกรณ์ได้ องค์ ๕ ประการอะไรบ้าง คือ ๑. ลำเอียงเพราะรัก ๒. ลำเอียงเพราะชัง ๓. ลำเอียงเพราะหลง ๔. ลำเอียงเพราะกลัว ๕. ไม่ฉลาดในพระวินัย ดูก่อนอุบาลี ภิกษุผู้ประกอบด้วยองค์ ๕ ประการเหล่านี้แล ไม่สามารถระงับอธิกรณ์ได้ ดูก่อนอุบาลี ภิกษุผู้ประกอบด้วยองค์ ๕ ประการ สามารถระงับอธิกรณ์ได้ องค์ ๕ ประการอะไรบ้าง คือ ๑. ไม่ลำเอียงเพราะรัก ๒. ไม่ลำเอียงเพราะชัง ๓. ไม่ลำเอียงเพราะหลง ๔. ไม่ลำเอียงเพราะกลัว ๕. ฉลาดในพระวินัย ดูก่อนอุบาลี ภิกษุผู้ประกอบด้วยองค์ ๕ ประการเหล่านี้แล สามารถระงับอธิกรณ์ได้”

‘‘Aparehipi, upāli, pañcahaṅgehi samannāgato bhikkhu nālaṃ adhikaraṇaṃ vūpasametuṃ. Katamehi pañcahi? Chandāgatiṃ gacchati, dosāgatiṃ gacchati, mohāgatiṃ gacchati, bhayāgatiṃ gacchati, puggalagaru hoti no saṅghagaru – imehi kho, upāli, pañcahaṅgehi samannāgato bhikkhu nālaṃ adhikaraṇaṃ vūpasametuṃ. Pañcahupāli, aṅgehi samannāgato bhikkhu alaṃ adhikaraṇaṃ vūpasametuṃ. Katamehi pañcahi? Na chandāgatiṃ gacchati, na dosāgatiṃ gacchati, na mohāgatiṃ gacchati, na bhayāgatiṃ gacchati, saṅghagaru hoti no puggalagaru – imehi kho, upāli, pañcahaṅgehi samannāgato bhikkhu alaṃ adhikaraṇaṃ vūpasametuṃ.

“ดูก่อนอุบาลี ภิกษุผู้ประกอบด้วยองค์ ๕ ประการแม้อื่นอีก ไม่สามารถเพื่อจะระงับอธิกรณ์ได้ องค์ ๕ ประการเป็นไฉน คือ ย่อมถึงฉันทาคติ ย่อมถึงโทสาคติ ย่อมถึงโมหาคติ ย่อมถึงภยาคติ เป็นผู้เคารพในบุคคล ไม่เป็นผู้เคารพในสงฆ์ ดูก่อนอุบาลี ภิกษุผู้ประกอบด้วยองค์ ๕ ประการเหล่านี้แล ไม่สามารถเพื่อจะระงับอธิกรณ์ได้ ดูก่อนอุบาลี ภิกษุผู้ประกอบด้วยองค์ ๕ ประการ สามารถเพื่อจะระงับอธิกรณ์ได้ องค์ ๕ ประการเป็นไฉน คือ ย่อมไม่ถึงฉันทาคติ ย่อมไม่ถึงโทสาคติ ย่อมไม่ถึงโมหาคติ ย่อมไม่ถึงภยาคติ เป็นผู้เคารพในสงฆ์ ไม่เป็นผู้เคารพในบุคคล ดูก่อนอุบาลี ภิกษุผู้ประกอบด้วยองค์ ๕ ประการเหล่านี้แล สามารถเพื่อจะระงับอธิกรณ์ได้”

‘‘Aparehipi, upāli, pañcahaṅgehi samannāgato bhikkhu nālaṃ adhikaraṇaṃ vūpasametuṃ. Katamehi pañcahi? Chandāgatiṃ gacchati, dosāgatiṃ gacchati, mohāgatiṃ gacchati, bhayāgatiṃ gacchati, āmisagaru hoti no saddhammagaru – imehi kho, upāli, pañcahaṅgehi samannāgato bhikkhu nālaṃ adhikaraṇaṃ [Pg.349] vūpasametuṃ. Pañcahupāli, aṅgehi samannāgato bhikkhu alaṃ adhikaraṇaṃ vūpasametuṃ. Katamehi pañcahi? Na chandāgatiṃ gacchati, na dosāgatiṃ gacchati, na mohāgatiṃ gacchati, na bhayāgatiṃ gacchati, saddhammagaru hoti no āmisagaru – imehi kho, upāli, pañcahaṅgehi samannāgato bhikkhu alaṃ adhikaraṇaṃ vūpasametu’’nti.

“ดูก่อนอุบาลี ภิกษุผู้ประกอบด้วยองค์ ๕ ประการแม้อื่นอีก ไม่สามารถเพื่อจะระงับอธิกรณ์ได้ องค์ ๕ ประการเป็นไฉน คือ ย่อมถึงฉันทาคติ ย่อมถึงโทสาคติ ย่อมถึงโมหาคติ ย่อมถึงภยาคติ เป็นผู้เคารพในอามิส ไม่เป็นผู้เคารพในสัทธรรม ดูก่อนอุบาลี ภิกษุผู้ประกอบด้วยองค์ ๕ ประการเหล่านี้แล ไม่สามารถเพื่อจะระงับอธิกรณ์ได้ ดูก่อนอุบาลี ภิกษุผู้ประกอบด้วยองค์ ๕ ประการ สามารถเพื่อจะระงับอธิกรณ์ได้ องค์ ๕ ประการเป็นไฉน คือ ย่อมไม่ถึงฉันทาคติ ย่อมไม่ถึงโทสาคติ ย่อมไม่ถึงโมหาคติ ย่อมไม่ถึงภยาคติ เป็นผู้เคารพในสัทธรรม ไม่เป็นผู้เคารพในอามิส ดูก่อนอุบาลี ภิกษุผู้ประกอบด้วยองค์ ๕ ประการเหล่านี้แล สามารถเพื่อจะระงับอธิกรณ์ได้”

458. ‘‘Katihi nu kho, bhante, ākārehi saṅgho bhijjatī’’ti? ‘‘Pañcahupāli, ākārehi saṅgho bhijjati. Katamehi pañcahi? Kammena, uddesena, voharanto, anussāvanena, salākaggāhena – imehi kho, upāli, pañcahākārehi saṅgho bhijjatī’’ti.

๔๕๘. “ข้าแต่พระองค์ผู้เจริญ สงฆ์ย่อมแตกกันด้วยอาการเท่าไรหนอแล พระเจ้าข้า” “ดูก่อนอุบาลี สงฆ์ย่อมแตกกันด้วยอาการ ๕ ประการ อาการ ๕ ประการเป็นไฉน คือ ด้วยกรรม ด้วยอุเทศ ด้วยการกล่าว ด้วยการบอกให้ฟัง ด้วยการให้จับสลาก ดูก่อนอุบาลี สงฆ์ย่อมแตกกันด้วยอาการ ๕ ประการเหล่านี้แล”

‘‘Saṅgharāji saṅgharājīti, bhante, vuccati. Kittāvatā nu kho, bhante, saṅgharāji hoti no ca saṅghabhedo? Kittāvatā ca pana saṅgharāji ceva hoti saṅghabhedo cā’’ti? ‘‘Paññattetaṃ, upāli, mayā āgantukānaṃ bhikkhūnaṃ āgantukavattaṃ. Evaṃ supaññatte kho, upāli, mayā sikkhāpade āgantukā bhikkhū āgantukavatte na vattanti. Evampi kho, upāli, saṅgharāji hoti no ca saṅghabhedo. Paññattetaṃ, upāli, mayā āvāsikānaṃ bhikkhūnaṃ āvāsikavattaṃ. Evaṃ supaññatte kho, upāli, mayā sikkhāpade āvāsikā bhikkhū āvāsikavatte na vattanti. Evampi kho, upāli, saṅgharāji hoti no ca saṅghabhedo. Paññattetaṃ upāli mayā bhikkhūnaṃ bhattagge bhattaggavattaṃ – yathāvuḍḍhaṃ yathārattaṃ yathāpatirūpaṃ aggāsanaṃ aggodakaṃ aggapiṇḍaṃ. Evaṃ supaññatte kho, upāli, mayā sikkhāpade navā bhikkhū bhattagge therānaṃ bhikkhūnaṃ āsanaṃ paṭibāhanti. Evampi kho, upāli, saṅgharāji hoti no ca saṅghabhedo. Paññattetaṃ, upāli, mayā bhikkhūnaṃ senāsane senāsanavattaṃ – yathāvuḍḍhaṃ yathārattaṃ yathāpatirūpaṃ. Evaṃ supaññatte kho, upāli, mayā sikkhāpade navā bhikkhū therānaṃ bhikkhūnaṃ senāsanaṃ paṭibāhanti. Evampi kho, upāli, saṅgharāji hoti no ca saṅghabhedo. Paññattetaṃ, upāli, mayā bhikkhūnaṃ antosīmāya ekaṃ uposathaṃ ekaṃ pavāraṇaṃ ekaṃ saṅghakammaṃ ekaṃ kammākammaṃ. Evaṃ supaññatte kho, upāli, mayā sikkhāpade tattheva antosīmāya āvenibhāvaṃ karitvā gaṇaṃ bandhitvā [Pg.350] āveniṃ uposathaṃ karonti āveniṃ pavāraṇaṃ karonti āveniṃ saṅghakammaṃ karonti āveniṃ kammākammāni karonti. Evaṃ kho, upāli, saṅgharāji ceva hoti saṅghabhedo cā’’ti.

“ข้าแต่พระองค์ผู้เจริญ ที่เรียกว่า สังฆราชี สังฆราชี ดังนี้ ด้วยเหตุเพียงเท่าไรหนอแล พระเจ้าข้า จึงเป็นสังฆราชี แต่ยังไม่เป็นสังฆเภท และด้วยเหตุเพียงเท่าไร จึงเป็นทั้งสังฆราชีและเป็นสังฆเภท” “ดูก่อนอุบาลี เราได้บัญญัติอาคันตุกวัตรไว้สำหรับภิกษุอาคันตุกะทั้งหลาย ดูก่อนอุบาลี เมื่อเราบัญญัติสิกขาบทไว้อย่างดีแล้วอย่างนี้แล ภิกษุอาคันตุกะทั้งหลายไม่ประพฤติในอาคันตุกวัตร ดูก่อนอุบาลี แม้ด้วยเหตุอย่างนี้ ก็เป็นสังฆราชี แต่ยังไม่เป็นสังฆเภท ดูก่อนอุบาลี เราได้บัญญัติอาวาสิกวัตรไว้สำหรับภิกษุผู้อยู่ในอาวาสทั้งหลาย ดูก่อนอุบาลี เมื่อเราบัญญัติสิกขาบทไว้อย่างดีแล้วอย่างนี้แล ภิกษุผู้อยู่ในอาวาสทั้งหลายไม่ประพฤติในอาวาสิกวัตร ดูก่อนอุบาลี แม้ด้วยเหตุอย่างนี้ ก็เป็นสังฆราชี แต่ยังไม่เป็นสังฆเภท ดูก่อนอุบาลี เราได้บัญญัติภัตตัคควัตรไว้สำหรับภิกษุทั้งหลายในโรงฉัน คือ อาสนะเลิศ น้ำเลิศ บิณฑบาตเลิศ ตามลำดับผู้แก่กว่า ตามลำดับพรรษา ตามสมควร ดูก่อนอุบาลี เมื่อเราบัญญัติสิกขาบทไว้อย่างดีแล้วอย่างนี้แล ภิกษุใหม่ทั้งหลายในโรงฉันย่อมห้ามอาสนะของภิกษุเถระทั้งหลาย ดูก่อนอุบาลี แม้ด้วยเหตุอย่างนี้ ก็เป็นสังฆราชี แต่ยังไม่เป็นสังฆเภท ดูก่อนอุบาลี เราได้บัญญัติเสนาสนวัตรไว้สำหรับภิกษุทั้งหลายในเสนาสนะ คือ ตามลำดับผู้แก่กว่า ตามลำดับพรรษา ตามสมควร ดูก่อนอุบาลี เมื่อเราบัญญัติสิกขาบทไว้อย่างดีแล้วอย่างนี้แล ภิกษุใหม่ทั้งหลายย่อมห้ามเสนาสนะของภิกษุเถระทั้งหลาย ดูก่อนอุบาลี แม้ด้วยเหตุอย่างนี้ ก็เป็นสังฆราชี แต่ยังไม่เป็นสังฆเภท ดูก่อนอุบาลี เราได้บัญญัติไว้สำหรับภิกษุทั้งหลาย คือ อุโบสถเดียวกัน ปวารณาเดียวกัน สังฆกรรมเดียวกัน กรรมและอกรรมเดียวกัน ภายในสีมาเดียวกัน ดูก่อนอุบาลี เมื่อเราบัญญัติสิกขาบทไว้อย่างดีแล้วอย่างนี้แล ภิกษุทั้งหลายในสีมาเดียวกันนั้นเอง กระทำการเป็นส่วนตัว ผูกเป็นคณะ แล้วกระทำอุโบสถต่างหาก กระทำปวารณาต่างหาก กระทำสังฆกรรมต่างหาก กระทำกรรมและอกรรมต่างหาก ดูก่อนอุบาลี ด้วยเหตุอย่างนี้แล จึงเป็นทั้งสังฆราชีและเป็นสังฆเภท”

Adhikaraṇavūpasamavaggo niṭṭhito dasamo.

อธิกรณวูปสมวรรคที่ ๑๐ จบ

Tassuddānaṃ –

หัวข้อประจำวรรคนั้น คือ

Āpattiṃ adhikaraṇaṃ, chandā appassutena ca;

Vatthuñca akusalo ca, puggalo āmisena ca;

Bhijjati saṅgharāji ca, saṅghabhedo tatheva cāti.

หมวด ๕ ว่าด้วยอาบัติ, หมวด ๕ ว่าด้วยอธิกรณ์, หมวด ๕ ว่าด้วยฉันทาคติ, หมวด ๕ ว่าด้วยความเป็นผู้มีสุตะน้อย, หมวด ๕ ว่าด้วยวัตถุ, หมวด ๕ ว่าด้วยความไม่ฉลาด, หมวด ๕ ว่าด้วยบุคคล, หมวด ๕ ว่าด้วยอามิส, หมวด ๕ ว่าด้วยการแตกกัน, สังฆราชี และสังฆเภท ก็เช่นนั้น

11. Saṅghabhedakavaggo

๑๑. สังฆเภทกวรรค

459. ‘‘Katihi nu kho, bhante, aṅgehi samannāgato saṅghabhedako āpāyiko nerayiko kappaṭṭho atekiccho’’ti? ‘‘Pañcahupāli, aṅgehi samannāgato saṅghabhedako āpāyiko nerayiko kappaṭṭho atekiccho. Katamehi pañcahi? Idhupāli, bhikkhu adhammaṃ dhammoti dīpeti, dhammaṃ adhammoti dīpeti, avinayaṃ vinayoti dīpeti, vinayaṃ avinayoti dīpeti, vinidhāya diṭṭhiṃ kammena – imehi kho, upāli, pañcahaṅgehi samannāgato saṅghabhedako āpāyiko nerayiko kappaṭṭho atekiccho.

๔๕๙. “ข้าแต่พระองค์ผู้เจริญ ผู้ทำลายสงฆ์ผู้ประกอบด้วยองค์เท่าไรหนอแล จึงเป็นผู้เกิดในอบาย เกิดในนรก ตั้งอยู่ตลอดกัป เยียวยาไม่ได้ พระเจ้าข้า” “ดูก่อนอุบาลี ผู้ทำลายสงฆ์ผู้ประกอบด้วยองค์ ๕ ประการ ย่อมเป็นผู้เกิดในอบาย เกิดในนรก ตั้งอยู่ตลอดกัป เยียวยาไม่ได้ องค์ ๕ ประการเป็นไฉน คือ ดูก่อนอุบาลี ภิกษุในธรรมวินัยนี้ ย่อมแสดงสิ่งที่ไม่ใช่ธรรมว่าเป็นธรรม, ย่อมแสดงธรรมว่าเป็นสิ่งที่ไม่ใช่ธรรม, ย่อมแสดงสิ่งที่ไม่ใช่วินัยว่าเป็นวินัย, ย่อมแสดงวินัยว่าเป็นสิ่งที่ไม่ใช่วินัย, สมาทานทิฏฐิแล้วทำลายสงฆ์ด้วยกรรม ดูก่อนอุบาลี ผู้ทำลายสงฆ์ผู้ประกอบด้วยองค์ ๕ ประการเหล่านี้แล ย่อมเป็นผู้เกิดในอบาย เกิดในนรก ตั้งอยู่ตลอดกัป เยียวยาไม่ได้”

‘‘Aparehipi, upāli, pañcahaṅgehi samannāgato saṅghabhedako āpāyiko nerayiko kappaṭṭho atekiccho. Katamehi pañcahi? Idhupāli, bhikkhu adhammaṃ dhammoti dīpeti, dhammaṃ adhammoti dīpeti, avinayaṃ vinayoti dīpeti, vinayaṃ avinayoti dīpeti, vinidhāya diṭṭhiṃ uddesena – imehi kho, upāli, pañcahaṅgehi samannāgato saṅghabhedako āpāyiko nerayiko kappaṭṭho atekiccho.

“ดูก่อนอุบาลี ผู้ทำลายสงฆ์ผู้ประกอบด้วยองค์ ๕ ประการแม้อื่นอีก ย่อมเป็นผู้เกิดในอบาย เกิดในนรก ตั้งอยู่ตลอดกัป เยียวยาไม่ได้ องค์ ๕ ประการเป็นไฉน คือ ดูก่อนอุบาลี ภิกษุในธรรมวินัยนี้ ย่อมแสดงสิ่งที่ไม่ใช่ธรรมว่าเป็นธรรม, ย่อมแสดงธรรมว่าเป็นสิ่งที่ไม่ใช่ธรรม, ย่อมแสดงสิ่งที่ไม่ใช่วินัยว่าเป็นวินัย, ย่อมแสดงวินัยว่าเป็นสิ่งที่ไม่ใช่วินัย, สมาทานทิฏฐิแล้วทำลายสงฆ์ด้วยอุเทศ ดูก่อนอุบาลี ผู้ทำลายสงฆ์ผู้ประกอบด้วยองค์ ๕ ประการเหล่านี้แล ย่อมเป็นผู้เกิดในอบาย เกิดในนรก ตั้งอยู่ตลอดกัป เยียวยาไม่ได้”

‘‘Aparehipi, upāli, pañcahaṅgehi samannāgato saṅghabhedako āpāyiko nerayiko kappaṭṭho atekiccho. Katamehi pañcahi? Idhupāli, bhikkhu adhammaṃ dhammoti dīpeti, dhammaṃ adhammoti dīpeti, avinayaṃ [Pg.351] vinayoti dīpeti, vinayaṃ avinayoti dīpeti, vinidhāya diṭṭhi voharanto – imehi kho, upāli, pañcahaṅgehi samannāgato saṅghabhedako āpāyiko nerayiko kappaṭṭho atekiccho.

“ดูก่อนอุบาลี ภิกษุผู้ทำลายสงฆ์ ผู้ประกอบด้วยองค์ ๕ ประการแม้อื่นอีก เป็นผู้เกิดในอบาย เกิดในนรก ตั้งอยู่ตลอดกัป เยียวยาไม่ได้ องค์ ๕ ประการเป็นไฉน ดูก่อนอุบาลี ภิกษุในธรรมวินัยนี้ ย่อมแสดงสิ่งที่ไม่ใช่ธรรมว่า 'เป็นธรรม' แสดงธรรมว่า 'ไม่เป็นธรรม' แสดงสิ่งที่ไม่ใช่วินัยว่า 'เป็นวินัย' แสดงวินัยว่า 'ไม่ใช่วินัย' ตั้งไว้ซึ่งทิฏฐิแล้วกล่าวอยู่ ดูก่อนอุบาลี ภิกษุผู้ทำลายสงฆ์ ผู้ประกอบด้วยองค์ ๕ ประการเหล่านี้แล เป็นผู้เกิดในอบาย เกิดในนรก ตั้งอยู่ตลอดกัป เยียวยาไม่ได้”

‘‘Aparehipi, upāli, pañcahaṅgehi samannāgato saṅghabhedako āpāyiko nerayiko kappaṭṭho atekiccho. Katamehi pañcahi? Idhupāli, bhikkhu adhammaṃ dhammoti dīpeti, dhammaṃ adhammoti dīpeti, avinayaṃ vinayoti dīpeti, vinayaṃ avinayoti dīpeti, vinidhāya diṭṭhiṃ anussāvanena – imehi kho, upāli, pañcahaṅgehi samannāgato saṅghabhedako āpāyiko nerayiko kappaṭṭho atekiccho.

“ดูก่อนอุบาลี ภิกษุผู้ทำลายสงฆ์ ผู้ประกอบด้วยองค์ ๕ ประการแม้อื่นอีก เป็นผู้เกิดในอบาย เกิดในนรก ตั้งอยู่ตลอดกัป เยียวยาไม่ได้ องค์ ๕ ประการเป็นไฉน ดูก่อนอุบาลี ภิกษุในธรรมวินัยนี้ ย่อมแสดงสิ่งที่ไม่ใช่ธรรมว่า 'เป็นธรรม' แสดงธรรมว่า 'ไม่เป็นธรรม' แสดงสิ่งที่ไม่ใช่วินัยว่า 'เป็นวินัย' แสดงวินัยว่า 'ไม่ใช่วินัย' ตั้งไว้ซึ่งทิฏฐิแล้วให้ได้ยินกัน ดูก่อนอุบาลี ภิกษุผู้ทำลายสงฆ์ ผู้ประกอบด้วยองค์ ๕ ประการเหล่านี้แล เป็นผู้เกิดในอบาย เกิดในนรก ตั้งอยู่ตลอดกัป เยียวยาไม่ได้”

‘‘Aparehipi, upāli, pañcahaṅgehi samannāgato saṅghabhedako āpāyiko nerayiko kappaṭṭho atekiccho. Katamehi pañcahi? Idhupāli, bhikkhu adhammaṃ dhammoti dīpeti, dhammaṃ adhammoti dīpeti, avinayaṃ vinayoti dīpeti, vinayaṃ avinayoti dīpeti, vinidhāya diṭṭhiṃ salākaggāhena – imehi kho, upāli, pañcahaṅgehi samannāgato saṅghabhedako āpāyiko nerayiko kappaṭṭho atekiccho.

“ดูก่อนอุบาลี ภิกษุผู้ทำลายสงฆ์ ผู้ประกอบด้วยองค์ ๕ ประการแม้อื่นอีก เป็นผู้เกิดในอบาย เกิดในนรก ตั้งอยู่ตลอดกัป เยียวยาไม่ได้ องค์ ๕ ประการเป็นไฉน ดูก่อนอุบาลี ภิกษุในธรรมวินัยนี้ ย่อมแสดงสิ่งที่ไม่ใช่ธรรมว่า 'เป็นธรรม' แสดงธรรมว่า 'ไม่เป็นธรรม' แสดงสิ่งที่ไม่ใช่วินัยว่า 'เป็นวินัย' แสดงวินัยว่า 'ไม่ใช่วินัย' ตั้งไว้ซึ่งทิฏฐิแล้วให้ถือสลาก ดูก่อนอุบาลี ภิกษุผู้ทำลายสงฆ์ ผู้ประกอบด้วยองค์ ๕ ประการเหล่านี้แล เป็นผู้เกิดในอบาย เกิดในนรก ตั้งอยู่ตลอดกัป เยียวยาไม่ได้”

‘‘Aparehipi, upāli, pañcahaṅgehi samannāgato saṅghabhedako āpāyiko nerayiko kappaṭṭho atekiccho. Katamehi pañcahi? Idhupāli, bhikkhu adhammaṃ dhammoti dīpeti, dhammaṃ adhammoti dīpeti, avinayaṃ vinayoti dīpeti, vinayaṃ avinayoti dīpeti, vinidhāya khantiṃ kammena…pe… vinidhāya khantiṃ uddesena…pe… vinidhāya khantiṃ voharanto…pe… vinidhāya khantiṃ anussāvanena…pe… vinidhāya khantiṃ salākaggāhena – imehi kho, upāli, pañcahaṅgehi samannāgato saṅghabhedako āpāyiko nerayiko kappaṭṭho atekiccho.

“ดูก่อนอุบาลี ภิกษุผู้ทำลายสงฆ์ ผู้ประกอบด้วยองค์ ๕ ประการแม้อื่นอีก เป็นผู้เกิดในอบาย เกิดในนรก ตั้งอยู่ตลอดกัป เยียวยาไม่ได้ องค์ ๕ ประการเป็นไฉน ดูก่อนอุบาลี ภิกษุในธรรมวินัยนี้ ย่อมแสดงสิ่งที่ไม่ใช่ธรรมว่า 'เป็นธรรม' แสดงธรรมว่า 'ไม่เป็นธรรม' แสดงสิ่งที่ไม่ใช่วินัยว่า 'เป็นวินัย' แสดงวินัยว่า 'ไม่ใช่วินัย' ตั้งไว้ซึ่งความพอใจแล้วทำกรรม...ฯลฯ... ตั้งไว้ซึ่งความพอใจแล้วสวดปาฏิโมกข์...ฯลฯ... ตั้งไว้ซึ่งความพอใจแล้วกล่าวอยู่...ฯลฯ... ตั้งไว้ซึ่งความพอใจแล้วให้ได้ยินกัน...ฯลฯ... ตั้งไว้ซึ่งความพอใจแล้วให้ถือสลาก ดูก่อนอุบาลี ภิกษุผู้ทำลายสงฆ์ ผู้ประกอบด้วยองค์ ๕ ประการเหล่านี้แล เป็นผู้เกิดในอบาย เกิดในนรก ตั้งอยู่ตลอดกัป เยียวยาไม่ได้”

‘‘Aparehipi, upāli, pañcahaṅgehi samannāgato saṅghabhedako āpāyiko nerayiko kappaṭṭho atekiccho. Katamehi pañcahi? Idhupāli, bhikkhu adhammaṃ dhammoti dīpeti, dhammaṃ adhammoti dīpeti avinayaṃ vinayoti dīpeti, vinayaṃ avinayoti dīpeti, vinidhāya ruciṃ kammena…pe… vinidhāya ruciṃ uddesena…pe… vinidhāya ruciṃ voharanto…pe… vinidhāya ruciṃ anussāvanena…pe… vinidhāya ruciṃ salākaggāhena – imehi kho, upāli, pañcahaṅgehi [Pg.352] samannāgato saṅghabhedako āpāyiko nerayiko kappaṭṭho atekiccho.

“ดูก่อนอุบาลี ภิกษุผู้ทำลายสงฆ์ ผู้ประกอบด้วยองค์ ๕ ประการแม้อื่นอีก เป็นผู้เกิดในอบาย เกิดในนรก ตั้งอยู่ตลอดกัป เยียวยาไม่ได้ องค์ ๕ ประการเป็นไฉน ดูก่อนอุบาลี ภิกษุในธรรมวินัยนี้ ย่อมแสดงสิ่งที่ไม่ใช่ธรรมว่า 'เป็นธรรม' แสดงธรรมว่า 'ไม่เป็นธรรม' แสดงสิ่งที่ไม่ใช่วินัยว่า 'เป็นวินัย' แสดงวินัยว่า 'ไม่ใช่วินัย' ตั้งไว้ซึ่งความชอบใจแล้วทำกรรม...ฯลฯ... ตั้งไว้ซึ่งความชอบใจแล้วสวดปาฏิโมกข์...ฯลฯ... ตั้งไว้ซึ่งความชอบใจแล้วกล่าวอยู่...ฯลฯ... ตั้งไว้ซึ่งความชอบใจแล้วให้ได้ยินกัน...ฯลฯ... ตั้งไว้ซึ่งความชอบใจแล้วให้ถือสลาก ดูก่อนอุบาลี ภิกษุผู้ทำลายสงฆ์ ผู้ประกอบด้วยองค์ ๕ ประการเหล่านี้แล เป็นผู้เกิดในอบาย เกิดในนรก ตั้งอยู่ตลอดกัป เยียวยาไม่ได้”

‘‘Aparehipi, upāli, pañcahaṅgehi samannāgato saṅghabhedako āpāyiko nerayiko kappaṭṭho atekiccho. Katamehi pañcahi? Idhupāli, bhikkhu adhammaṃ dhammoti dīpeti, dhammaṃ adhammoti dīpeti, avinayaṃ vinayoti dīpeti, vinayaṃ avinayoti dīpeti, vinidhāya saññaṃ kammena…pe… vinidhāya saññaṃ uddesena…pe… vinidhāya saññaṃ voharanto…pe… vinidhāya saññaṃ anussāvanena…pe… vinidhāya saññaṃ salākaggāhena – imehi kho, upāli, pañcahaṅgehi samannāgato saṅghabhedako āpāyiko nerayiko kappaṭṭho atekiccho’’ti.

“ดูก่อนอุบาลี ภิกษุผู้ทำลายสงฆ์ ผู้ประกอบด้วยองค์ ๕ ประการแม้อื่นอีก เป็นผู้เกิดในอบาย เกิดในนรก ตั้งอยู่ตลอดกัป เยียวยาไม่ได้ องค์ ๕ ประการเป็นไฉน ดูก่อนอุบาลี ภิกษุในธรรมวินัยนี้ ย่อมแสดงสิ่งที่ไม่ใช่ธรรมว่า 'เป็นธรรม' แสดงธรรมว่า 'ไม่เป็นธรรม' แสดงสิ่งที่ไม่ใช่วินัยว่า 'เป็นวินัย' แสดงวินัยว่า 'ไม่ใช่วินัย' ตั้งไว้ซึ่งสัญญาแล้วทำกรรม...ฯลฯ... ตั้งไว้ซึ่งสัญญาแล้วสวดปาฏิโมกข์...ฯลฯ... ตั้งไว้ซึ่งสัญญาแล้วกล่าวอยู่...ฯลฯ... ตั้งไว้ซึ่งสัญญาแล้วให้ได้ยินกัน...ฯลฯ... ตั้งไว้ซึ่งสัญญาแล้วให้ถือสลาก ดูก่อนอุบาลี ภิกษุผู้ทำลายสงฆ์ ผู้ประกอบด้วยองค์ ๕ ประการเหล่านี้แล เป็นผู้เกิดในอบาย เกิดในนรก ตั้งอยู่ตลอดกัป เยียวยาไม่ได้”

Saṅghabhedakavaggo niṭṭhito ekādasamo.

สังฆเภทกวรรค ที่ ๑๑ จบ

Tassuddānaṃ –

หัวข้อประจำวรรคนั้น

Vinidhāya diṭṭhiṃ kammena, uddese voharena ca;

Anussāvane salākena, pañcete diṭṭhinissitā;

Khantiṃ ruciñca saññañca, tayo te pañcadhā nayāti.

การตั้งไว้ซึ่งทิฏฐิแล้วทำกรรม สวดปาฏิโมกข์ กล่าวอยู่ ให้ได้ยินกัน และให้ถือสลาก หมวด ๕ ทั้ง ๕ เหล่านี้ อาศัยทิฏฐิ ส่วนนัย ๓ อย่าง คือ อาศัยความพอใจ ความชอบใจ และสัญญา ก็มี ๕ อย่างเช่นกัน

12. Dutiyasaṅghabhedakavaggo

๑๒. ทุติยสังฆเภทกวรรค

460. ‘‘Katihi nu kho, bhante, aṅgehi samannāgato saṅghabhedako na āpāyiko na nerayiko na kappaṭṭho na atekiccho’’ti? ‘‘Pañcahupāli, aṅgehi samannāgato saṅghabhedako na āpāyiko na nerayiko na kappaṭṭho na atekiccho. Katamehi pañcahi? Idhupāli, bhikkhu adhammaṃ dhammoti dīpeti, dhammaṃ adhammoti dīpeti, avinayaṃ vinayoti dīpeti, vinayaṃ avinayoti dīpeti, avinidhāya diṭṭhiṃ kammena – imehi kho, upāli, pañcahaṅgehi samannāgato saṅghabhedako na āpāyiko na nerayiko na kappaṭṭho na atekiccho.

๔๖๐. “ข้าแต่พระองค์ผู้เจริญ ภิกษุผู้ทำลายสงฆ์ ผู้ประกอบด้วยองค์เท่าไรหนอแล จึงไม่เป็นผู้เกิดในอบาย ไม่เกิดในนรก ไม่ตั้งอยู่ตลอดกัป เยียวยาได้” “ดูก่อนอุบาลี ภิกษุผู้ทำลายสงฆ์ ผู้ประกอบด้วยองค์ ๕ ประการ ย่อมไม่เป็นผู้เกิดในอบาย ไม่เกิดในนรก ไม่ตั้งอยู่ตลอดกัป เยียวยาได้ องค์ ๕ ประการเป็นไฉน ดูก่อนอุบาลี ภิกษุในธรรมวินัยนี้ ย่อมแสดงสิ่งที่ไม่ใช่ธรรมว่า 'เป็นธรรม' แสดงธรรมว่า 'ไม่เป็นธรรม' แสดงสิ่งที่ไม่ใช่วินัยว่า 'เป็นวินัย' แสดงวินัยว่า 'ไม่ใช่วินัย' ไม่ได้ตั้งไว้ซึ่งทิฏฐิแล้วทำกรรม ดูก่อนอุบาลี ภิกษุผู้ทำลายสงฆ์ ผู้ประกอบด้วยองค์ ๕ ประการเหล่านี้แล ย่อมไม่เป็นผู้เกิดในอบาย ไม่เกิดในนรก ไม่ตั้งอยู่ตลอดกัป เยียวยาได้”

‘‘Aparehipi, upāli, pañcahaṅgehi samannāgato saṅghabhedako na āpāyiko na nerayiko na kappaṭṭho na atekiccho. Katamehi pañcahi? Idhupāli, bhikkhu adhammaṃ dhammoti dīpeti, dhammaṃ adhammoti dīpeti, avinayaṃ [Pg.353] vinayoti dīpeti, vinayaṃ avinayoti dīpeti, avinidhāya diṭṭhiṃ uddesena – imehi kho, upāli, pañcahaṅgehi samannāgato saṅghabhedako na āpāyiko na nerayiko na kappaṭṭho na atekiccho.

“ดูก่อนอุบาลี ภิกษุผู้ทำลายสงฆ์ ผู้ประกอบด้วยองค์ ๕ ประการแม้อื่นอีก ย่อมไม่เป็นผู้เกิดในอบาย ไม่เกิดในนรก ไม่ตั้งอยู่ตลอดกัป เยียวยาได้ องค์ ๕ ประการเป็นไฉน ดูก่อนอุบาลี ภิกษุในธรรมวินัยนี้ ย่อมแสดงสิ่งที่ไม่ใช่ธรรมว่า 'เป็นธรรม' แสดงธรรมว่า 'ไม่เป็นธรรม' แสดงสิ่งที่ไม่ใช่วินัยว่า 'เป็นวินัย' แสดงวินัยว่า 'ไม่ใช่วินัย' ไม่ได้ตั้งไว้ซึ่งทิฏฐิแล้วสวดปาฏิโมกข์ ดูก่อนอุบาลี ภิกษุผู้ทำลายสงฆ์ ผู้ประกอบด้วยองค์ ๕ ประการเหล่านี้แล ย่อมไม่เป็นผู้เกิดในอบาย ไม่เกิดในนรก ไม่ตั้งอยู่ตลอดกัป เยียวยาได้”

‘‘Aparehipi, upāli, pañcahaṅgehi samannāgato saṅghabhedako na āpāyiko na nerayiko na kappaṭṭho na atekiccho. Katamehi pañcahi? Idhupāli, bhikkhu adhammaṃ dhammoti dīpeti, dhammaṃ adhammoti dīpeti, avinayaṃ vinayoti dīpeti, vinayaṃ avinayoti dīpeti, avinidhāya diṭṭhiṃ voharanto. Imehi kho, upāli, pañcahaṅgehi samannāgato saṅghabhedako na āpāyiko na nerayiko na kappaṭṭho na atekiccho.

“ดูก่อนอุบาลี ภิกษุผู้ทำลายสงฆ์ ประกอบด้วยองค์ ๕ ประการแม้อื่นอีก ไม่เป็นผู้เกิดในอบาย ไม่เป็นผู้เกิดในนรก ไม่ตั้งอยู่ตลอดกัป เยียวยาได้ องค์ ๕ ประการเป็นไฉน ดูก่อนอุบาลี ภิกษุในธรรมวินัยนี้ ย่อมแสดงสิ่งที่ไม่ใช่ธรรมว่า ‘เป็นธรรม’ ย่อมแสดงธรรมว่า ‘ไม่เป็นธรรม’ ย่อมแสดงสิ่งที่ไม่ใช่วินัยว่า ‘เป็นวินัย’ ย่อมแสดงวินัยว่า ‘ไม่ใช่วินัย’ ไม่ตั้งมั่นในทิฏฐิแล้วกล่าวอยู่ ดูก่อนอุบาลี ภิกษุผู้ทำลายสงฆ์ ประกอบด้วยองค์ ๕ ประการเหล่านี้แล ไม่เป็นผู้เกิดในอบาย ไม่เป็นผู้เกิดในนรก ไม่ตั้งอยู่ตลอดกัป เยียวยาได้”

‘‘Aparehipi, upāli, pañcahaṅgehi samannāgato saṅghabhedako na āpāyiko na nerayiko na kappaṭṭho na atekiccho. Katamehi pañcahi? Idhupāli, bhikkhu adhammaṃ dhammoti dīpeti, dhammaṃ adhammoti dīpeti, avinayaṃ vinayoti dīpeti, vinayaṃ avinayoti dīpeti, avinidhāya diṭṭhiṃ anussāvanena – imehi kho, upāli, pañcahaṅgehi samannāgato saṅghabhedako na āpāyiko na nerayiko na kappaṭṭho na atekiccho.

“ดูก่อนอุบาลี ภิกษุผู้ทำลายสงฆ์ ประกอบด้วยองค์ ๕ ประการแม้อื่นอีก ไม่เป็นผู้เกิดในอบาย ไม่เป็นผู้เกิดในนรก ไม่ตั้งอยู่ตลอดกัป เยียวยาได้ องค์ ๕ ประการเป็นไฉน ดูก่อนอุบาลี ภิกษุในธรรมวินัยนี้ ย่อมแสดงสิ่งที่ไม่ใช่ธรรมว่า ‘เป็นธรรม’ ย่อมแสดงธรรมว่า ‘ไม่เป็นธรรม’ ย่อมแสดงสิ่งที่ไม่ใช่วินัยว่า ‘เป็นวินัย’ ย่อมแสดงวินัยว่า ‘ไม่ใช่วินัย’ ไม่ตั้งมั่นในทิฏฐิแล้วให้ได้ยินได้ฟังกัน ดูก่อนอุบาลี ภิกษุผู้ทำลายสงฆ์ ประกอบด้วยองค์ ๕ ประการเหล่านี้แล ไม่เป็นผู้เกิดในอบาย ไม่เป็นผู้เกิดในนรก ไม่ตั้งอยู่ตลอดกัป เยียวยาได้”

‘‘Aparehipi, upāli, pañcahaṅgehi samannāgato saṅghabhedako na āpāyiko na nerayiko na kappaṭṭho na atekiccho. Katamehi pañcahi? Idhupāli, bhikkhu adhammaṃ dhammoti dīpeti, dhammaṃ adhammoti dīpeti, avinayaṃ vinayoti dīpeti, vinayaṃ avinayoti dīpeti, avinidhāya diṭṭhiṃ salākaggāhena – imehi kho, upāli, pañcahaṅgehi samannāgato saṅghabhedako na āpāyiko na nerayiko na kappaṭṭho na atekiccho.

“ดูก่อนอุบาลี ภิกษุผู้ทำลายสงฆ์ ประกอบด้วยองค์ ๕ ประการแม้อื่นอีก ไม่เป็นผู้เกิดในอบาย ไม่เป็นผู้เกิดในนรก ไม่ตั้งอยู่ตลอดกัป เยียวยาได้ องค์ ๕ ประการเป็นไฉน ดูก่อนอุบาลี ภิกษุในธรรมวินัยนี้ ย่อมแสดงสิ่งที่ไม่ใช่ธรรมว่า ‘เป็นธรรม’ ย่อมแสดงธรรมว่า ‘ไม่เป็นธรรม’ ย่อมแสดงสิ่งที่ไม่ใช่วินัยว่า ‘เป็นวินัย’ ย่อมแสดงวินัยว่า ‘ไม่ใช่วินัย’ ไม่ตั้งมั่นในทิฏฐิแล้วให้จับสลาก ดูก่อนอุบาลี ภิกษุผู้ทำลายสงฆ์ ประกอบด้วยองค์ ๕ ประการเหล่านี้แล ไม่เป็นผู้เกิดในอบาย ไม่เป็นผู้เกิดในนรก ไม่ตั้งอยู่ตลอดกัป เยียวยาได้”

‘‘Aparehipi, upāli, pañcahaṅgehi samannāgato saṅghabhedako na āpāyiko na nerayiko na kappaṭṭho na atekiccho. Katamehi pañcahi? Idhupāli, bhikkhu adhammaṃ dhammoti dīpeti, dhammaṃ adhammoti dīpeti, avinayaṃ vinayoti dīpeti, vinayaṃ avinayoti dīpeti, avinidhāya khantiṃ kammena…pe… avinidhāya khantiṃ uddesena…pe… avinidhāya khantiṃ voharanto…pe… avinidhāya khantiṃ anussāvanena…pe… avinidhāya khantiṃ salākaggāhena – imehi kho, upāli, pañcahaṅgehi samannāgato saṅghabhedako na āpāyiko na nerayiko na kappaṭṭho na atekiccho.

“ดูก่อนอุบาลี ภิกษุผู้ทำลายสงฆ์ ประกอบด้วยองค์ ๕ ประการแม้อื่นอีก ไม่เป็นผู้เกิดในอบาย ไม่เป็นผู้เกิดในนรก ไม่ตั้งอยู่ตลอดกัป เยียวยาได้ องค์ ๕ ประการเป็นไฉน ดูก่อนอุบาลี ภิกษุในธรรมวินัยนี้ ย่อมแสดงสิ่งที่ไม่ใช่ธรรมว่า ‘เป็นธรรม’ ย่อมแสดงธรรมว่า ‘ไม่เป็นธรรม’ ย่อมแสดงสิ่งที่ไม่ใช่วินัยว่า ‘เป็นวินัย’ ย่อมแสดงวินัยว่า ‘ไม่ใช่วินัย’ ไม่ตั้งมั่นในความพอใจแล้วทำกรรม...ฯลฯ... ไม่ตั้งมั่นในความพอใจแล้วสวดอุเทศ...ฯลฯ... ไม่ตั้งมั่นในความพอใจแล้วกล่าวอยู่...ฯลฯ... ไม่ตั้งมั่นในความพอใจแล้วให้ได้ยินได้ฟังกัน...ฯลฯ... ไม่ตั้งมั่นในความพอใจแล้วให้จับสลาก ดูก่อนอุบาลี ภิกษุผู้ทำลายสงฆ์ ประกอบด้วยองค์ ๕ ประการเหล่านี้แล ไม่เป็นผู้เกิดในอบาย ไม่เป็นผู้เกิดในนรก ไม่ตั้งอยู่ตลอดกัป เยียวยาได้”

‘‘Aparehipi[Pg.354], upāli, pañcahaṅgehi samannāgato saṅghabhedako na āpāyiko na nerayiko na kappaṭṭho na atekiccho. Katamehi pañcahi? Idhupāli, bhikkhu adhammaṃ dhammoti dīpeti, dhammaṃ adhammoti dīpeti, avinayaṃ vinayoti dīpeti, vinayaṃ avinayoti dīpeti, avinidhāya ruciṃ kammena…pe… avinidhāya ruciṃ uddesena…pe… avinidhāya ruciṃ voharanto…pe… avinidhāya ruciṃ anussāvanena…pe… avinidhāya ruciṃ salākaggāhena – imehi kho, upāli, pañcahaṅgehi samannāgato saṅghabhedako na āpāyiko na nerayiko na kappaṭṭho na atekiccho.

“ดูก่อนอุบาลี ภิกษุผู้ทำลายสงฆ์ ประกอบด้วยองค์ ๕ ประการแม้อื่นอีก ไม่เป็นผู้เกิดในอบาย ไม่เป็นผู้เกิดในนรก ไม่ตั้งอยู่ตลอดกัป เยียวยาได้ องค์ ๕ ประการเป็นไฉน ดูก่อนอุบาลี ภิกษุในธรรมวินัยนี้ ย่อมแสดงสิ่งที่ไม่ใช่ธรรมว่า ‘เป็นธรรม’ ย่อมแสดงธรรมว่า ‘ไม่เป็นธรรม’ ย่อมแสดงสิ่งที่ไม่ใช่วินัยว่า ‘เป็นวินัย’ ย่อมแสดงวินัยว่า ‘ไม่ใช่วินัย’ ไม่ตั้งมั่นในความชอบใจแล้วทำกรรม...ฯลฯ... ไม่ตั้งมั่นในความชอบใจแล้วสวดอุเทศ...ฯลฯ... ไม่ตั้งมั่นในความชอบใจแล้วกล่าวอยู่...ฯลฯ... ไม่ตั้งมั่นในความชอบใจแล้วให้ได้ยินได้ฟังกัน...ฯลฯ... ไม่ตั้งมั่นในความชอบใจแล้วให้จับสลาก ดูก่อนอุบาลี ภิกษุผู้ทำลายสงฆ์ ประกอบด้วยองค์ ๕ ประการเหล่านี้แล ไม่เป็นผู้เกิดในอบาย ไม่เป็นผู้เกิดในนรก ไม่ตั้งอยู่ตลอดกัป เยียวยาได้”

‘‘Aparehipi, upāli, pañcahaṅgehi samannāgato saṅghabhedako na āpāyiko na nerayiko na kappaṭṭho na atekiccho. Katamehi pañcahi? Idhupāli, bhikkhu adhammaṃ dhammoti dīpeti, dhammaṃ adhammoti dīpeti, avinayaṃ vinayoti dīpeti, vinayaṃ avinayoti dīpeti, avinidhāya saññaṃ kammena…pe… avinidhāya saññaṃ uddesena…pe… avinidhāya saññaṃ voharanto…pe… avinidhāya saññaṃ anussāvanena…pe… avinidhāya saññaṃ salākaggāhena – imehi kho, upāli, pañcahaṅgehi samannāgato saṅghabhedako na āpāyiko na nerayiko na kappaṭṭho na atekiccho’’ti.

“ดูก่อนอุบาลี ภิกษุผู้ทำลายสงฆ์ ประกอบด้วยองค์ ๕ ประการแม้อื่นอีก ไม่เป็นผู้เกิดในอบาย ไม่เป็นผู้เกิดในนรก ไม่ตั้งอยู่ตลอดกัป เยียวยาได้ องค์ ๕ ประการเป็นไฉน ดูก่อนอุบาลี ภิกษุในธรรมวินัยนี้ ย่อมแสดงสิ่งที่ไม่ใช่ธรรมว่า ‘เป็นธรรม’ ย่อมแสดงธรรมว่า ‘ไม่เป็นธรรม’ ย่อมแสดงสิ่งที่ไม่ใช่วินัยว่า ‘เป็นวินัย’ ย่อมแสดงวินัยว่า ‘ไม่ใช่วินัย’ ไม่ตั้งมั่นในสัญญาแล้วทำกรรม...ฯลฯ... ไม่ตั้งมั่นในสัญญาแล้วสวดอุเทศ...ฯลฯ... ไม่ตั้งมั่นในสัญญาแล้วกล่าวอยู่...ฯลฯ... ไม่ตั้งมั่นในสัญญาแล้วให้ได้ยินได้ฟังกัน...ฯลฯ... ไม่ตั้งมั่นในสัญญาแล้วให้จับสลาก ดูก่อนอุบาลี ภิกษุผู้ทำลายสงฆ์ ประกอบด้วยองค์ ๕ ประการเหล่านี้แล ไม่เป็นผู้เกิดในอบาย ไม่เป็นผู้เกิดในนรก ไม่ตั้งอยู่ตลอดกัป เยียวยาได้”

Dutiyasaṅghabhedakavaggo niṭṭhito dvādasamo.

ทุติยสังฆเภทกวรรค ที่ ๑๒ จบ

Tassuddānaṃ –

หัวข้อรวมเรื่องในวรรคนั้น คือ

Avinidhāya diṭṭhiṃ kammena, uddese voharena ca;

Anussāvane salākena, pañcete diṭṭhinissitā.

หมวด ๕ ว่าด้วยไม่ตั้งมั่นในทิฏฐิแล้วทำกรรม ๑ สวดอุเทศ ๑ กล่าวอยู่ ๑ ให้ได้ยินได้ฟังกัน ๑ ให้จับสลาก ๑ ๕ หมวดนี้ อาศัยทิฏฐิ

Khantiṃ ruciñca saññañca, tayo te pañcadhā nayā.

นัย ๓ อย่าง คือ อาศัยความพอใจ ความชอบใจ และสัญญา นัยทั้ง ๓ นั้นจำแนกเป็นอย่างละ ๕

Heṭṭhime kaṇhapakkhamhi, samavīsati vidhī yathā;

Tatheva sukkapakkhamhi, samavīsati jānathāti.

วิธี ๒๐ อย่างมีเท่ากันในกัณหปักษ์เบื้องต่ำฉันใด พึงทราบว่าในสุกกปักษ์ก็มีวิธี ๒๐ อย่างเท่ากันฉันนั้น

13. Āvāsikavaggo

๑๓. อาวาสิกวรรค

461. ‘‘Katihi nu kho, bhante, aṅgehi samannāgato āvāsiko bhikkhu yathābhataṃ nikkhitto evaṃ niraye’’ti? ‘‘Pañcahupāli, aṅgehi samannāgato āvāsiko bhikkhu yathābhataṃ nikkhitto evaṃ niraye[Pg.355]. Katamehi pañcahi? Chandāgatiṃ gacchati, dosāgatiṃ gacchati, mohāgatiṃ gacchati, bhayāgatiṃ gacchati, saṅghikaṃ puggalikaparibhogena paribhuñjati – imehi kho, upāli, pañcahaṅgehi samannāgato āvāsiko bhikkhu yathābhataṃ nikkhitto evaṃ niraye.

๔๖๑. “พระเจ้าข้า ภิกษุอาวาสิก (ผู้ประจำอาวาส) ประกอบด้วยองค์เท่าไรหนอแล จึงชื่อว่าเป็นเหมือนถูกจับโยนลงในนรก” “ดูก่อนอุบาลี ภิกษุอาวาสิกประกอบด้วยองค์ ๕ ประการ จึงชื่อว่าเป็นเหมือนถูกจับโยนลงในนรก องค์ ๕ ประการเป็นไฉน คือ ย่อมถึงฉันทาคติ ย่อมถึงโทสาคติ ย่อมถึงโมหาคติ ย่อมถึงภยาคติ ย่อมใช้สอยของสงฆ์เป็นการส่วนตัว ดูก่อนอุบาลี ภิกษุอาวาสิกประกอบด้วยองค์ ๕ ประการเหล่านี้แล จึงชื่อว่าเป็นเหมือนถูกจับโยนลงในนรก”

‘‘Pañcahupāli, aṅgehi samannāgato āvāsiko bhikkhu yathābhataṃ nikkhitto evaṃ sagge. Katamehi pañcahi? Na chandāgatiṃ gacchati, na dosāgatiṃ gacchati, na mohāgatiṃ gacchati, na bhayāgatiṃ gacchati, saṅghikaṃ na puggalikaparibhogena paribhuñjati – imehi kho, upāli, pañcahaṅgehi samannāgato āvāsiko bhikkhu yathābhataṃ nikkhitto evaṃ sagge’’ti.

“ดูก่อนอุบาลี ภิกษุอาวาสิกประกอบด้วยองค์ ๕ ประการ จึงชื่อว่าเป็นเหมือนถูกเชิญไปตั้งไว้ในสวรรค์ องค์ ๕ ประการเป็นไฉน คือ ย่อมไม่ถึงฉันทาคติ ย่อมไม่ถึงโทสาคติ ย่อมไม่ถึงโมหาคติ ย่อมไม่ถึงภยาคติ ย่อมไม่ใช้สอยของสงฆ์เป็นการส่วนตัว ดูก่อนอุบาลี ภิกษุอาวาสิกประกอบด้วยองค์ ๕ ประการเหล่านี้แล จึงชื่อว่าเป็นเหมือนถูกเชิญไปตั้งไว้ในสวรรค์”

462. ‘‘Kati nu kho, bhante, adhammikā vinayabyākaraṇā’’ti? ‘‘Pañcime, upāli, adhammikā vinayabyākaraṇā. Katame pañca? Idhupāli, bhikkhu adhammaṃ dhammoti pariṇāmeti, dhammaṃ adhammoti pariṇāmeti, avinayaṃ vinayoti pariṇāmeti, vinayaṃ avinayoti pariṇāmeti, apaññattaṃ paññāpeti, paññattaṃ samucchindati – ime kho, upāli, pañca adhammikā vinayabyākaraṇā. Pañcime, upāli, dhammikā vinayabyākaraṇā. Katame pañca? Idhupāli, bhikkhu adhammaṃ adhammoti pariṇāmeti, dhammaṃ dhammoti pariṇāmeti, avinayaṃ avinayoti pariṇāmeti, vinayaṃ vinayoti pariṇāmeti, apaññattaṃ na paññapeti, paññattaṃ na samucchindati – ime kho, upāli, pañca dhammikā vinayabyākaraṇā’’ti.

๔๖๒. “ข้าแต่พระองค์ผู้เจริญ การพยากรณ์วินัยที่ไม่เป็นธรรมมีเท่าไร พระเจ้าข้า” “ดูก่อนอุบาลี การพยากรณ์วินัยที่ไม่เป็นธรรมเหล่านี้มี ๕ อย่าง ๕ อย่างอะไรบ้าง คือ ดูก่อนอุบาลี ภิกษุในธรรมวินัยนี้ ชักนำสิ่งที่ไม่ใช่ธรรมว่า ‘เป็นธรรม’ ชักนำธรรมว่า ‘ไม่เป็นธรรม’ ชักนำสิ่งที่ไม่ใช่วินัยว่า ‘เป็นวินัย’ ชักนำวินัยว่า ‘ไม่ใช่วินัย’ บัญญัติสิ่งที่มิได้ทรงบัญญัติ เพิกถอนสิ่งที่ทรงบัญญัติไว้แล้ว ดูก่อนอุบาลี เหล่านี้แล คือการพยากรณ์วินัยที่ไม่เป็นธรรม ๕ อย่าง ดูก่อนอุบาลี การพยากรณ์วินัยที่เป็นธรรมเหล่านี้มี ๕ อย่าง ๕ อย่างอะไรบ้าง คือ ดูก่อนอุบาลี ภิกษุในธรรมวินัยนี้ ชักนำสิ่งที่ไม่ใช่ธรรมว่า ‘ไม่เป็นธรรม’ ชักนำธรรมว่า ‘เป็นธรรม’ ชักนำสิ่งที่ไม่ใช่วินัยว่า ‘ไม่ใช่วินัย’ ชักนำวินัยว่า ‘เป็นวินัย’ ไม่บัญญัติสิ่งที่มิได้ทรงบัญญัติ ไม่เพิกถอนสิ่งที่ทรงบัญญัติไว้แล้ว ดูก่อนอุบาลี เหล่านี้แล คือการพยากรณ์วินัยที่เป็นธรรม ๕ อย่าง”

463. ‘‘Katihi nu kho, bhante, aṅgehi samannāgato bhattuddesako yathābhataṃ nikkhitto evaṃ niraye’’ti? ‘‘Pañcahupāli, aṅgehi samannāgato bhattuddesako yathābhataṃ nikkhitto evaṃ niraye. Katamehi pañcahi? Chandāgatiṃ gacchati, dosāgatiṃ gacchati, mohāgatiṃ gacchati, bhayāgatiṃ gacchati, uddiṭṭhānuddiṭṭhaṃ na jānāti – imehi kho, upāli, pañcahaṅgehi samannāgato bhattuddesako yathābhataṃ nikkhitto evaṃ niraye.

๔๖๓. “ข้าแต่พระองค์ผู้เจริญ ภิกษุผู้แจกภัต ประกอบด้วยองค์เท่าไร จึงชื่อว่าเป็นผู้ที่ถูกจับโยนลงในนรก เหมือนของที่เขานำมาแล้วโยนทิ้งไป พระเจ้าข้า” “ดูก่อนอุบาลี ภิกษุผู้แจกภัต ประกอบด้วยองค์ ๕ ประการ ชื่อว่าเป็นผู้ที่ถูกจับโยนลงในนรก เหมือนของที่เขานำมาแล้วโยนทิ้งไป ๕ ประการอะไรบ้าง คือ ๑. ถึงฉันทาคติ ๒. ถึงโทสาคติ ๓. ถึงโมหาคติ ๔. ถึงภยาคติ ๕. ไม่รู้สิ่งที่แจกแล้วและยังมิได้แจก ดูก่อนอุบาลี ภิกษุผู้แจกภัต ประกอบด้วยองค์ ๕ ประการเหล่านี้แล ชื่อว่าเป็นผู้ที่ถูกจับโยนลงในนรก เหมือนของที่เขานำมาแล้วโยนทิ้งไป

‘‘Pañcahupāli, aṅgehi samannāgato bhattuddesako yathābhataṃ nikkhitto evaṃ sagge. Katamehi pañcahi? Na chandāgatiṃ gacchati, na dosāgatiṃ gacchati, na mohāgatiṃ gacchati, na bhayāgatiṃ gacchati, uddiṭṭhānuddiṭṭhaṃ [Pg.356] jānāti – imehi kho, upāli, pañcahaṅgehi samannāgato bhattuddesako yathābhataṃ nikkhitto evaṃ sagge’’ti.

“ดูก่อนอุบาลี ภิกษุผู้แจกภัต ประกอบด้วยองค์ ๕ ประการ ชื่อว่าเป็นผู้ที่ถูกนำไปตั้งไว้ในสวรรค์ เหมือนของที่เขานำมาแล้วตั้งไว้ ๕ ประการอะไรบ้าง คือ ๑. ไม่ถึงฉันทาคติ ๒. ไม่ถึงโทสาคติ ๓. ไม่ถึงโมหาคติ ๔. ไม่ถึงภยาคติ ๕. รู้สิ่งที่แจกแล้วและยังมิได้แจก ดูก่อนอุบาลี ภิกษุผู้แจกภัต ประกอบด้วยองค์ ๕ ประการเหล่านี้แล ชื่อว่าเป็นผู้ที่ถูกนำไปตั้งไว้ในสวรรค์ เหมือนของที่เขานำมาแล้วตั้งไว้”

464. ‘‘Katihi nu kho, bhante, aṅgehi samannāgato senāsanapaññāpako…pe… bhaṇḍāgāriko…pe… cīvarapaṭiggāhako…pe… cīvarabhājako…pe… yāgubhājako…pe… phalabhājako…pe… khajjabhājako…pe… appamattakavissajjako…pe… sāṭiyaggāhāpako…pe… pattaggāhāpako…pe… ārāmikapesako…pe… sāmaṇerapesako yathābhataṃ nikkhitto evaṃ niraye’’ti? ‘‘Pañcahupāli, aṅgehi samannāgato sāmaṇerapesako yathābhataṃ nikkhitto evaṃ niraye. Katamehi pañcahi? Chandāgatiṃ gacchati, dosāgatiṃ gacchati, mohāgatiṃ gacchati, bhayāgatiṃ gacchati, pesitāpesitaṃ na jānāti – imehi kho, upāli, pañcahaṅgehi samannāgato sāmaṇerapesako yathābhataṃ nikkhitto evaṃ niraye. Pañcahupāli, aṅgehi samannāgato sāmaṇerapesako yathābhataṃ nikkhitto evaṃ sagge. Katamehi pañcahi? Na chandāgatiṃ gacchati, na dosāgatiṃ gacchati, na mohāgatiṃ gacchati, na bhayāgatiṃ gacchati, pesitāpesitaṃ jānāti – imehi kho, upāli, pañcahaṅgehi samannāgato sāmaṇerapesako yathābhataṃ nikkhitto evaṃ sagge’’ti.

๔๖๔. “ข้าแต่พระองค์ผู้เจริญ ภิกษุผู้ปูลาดเสนาสนะ...ฯลฯ...ภิกษุผู้เป็นภัณฑาคาริก...ฯลฯ...ภิกษุผู้รับจีวร...ฯลฯ...ภิกษุผู้แจกจีวร...ฯลฯ...ภิกษุผู้แจกยาคู...ฯลฯ...ภิกษุผู้แจกผลไม้...ฯลฯ...ภิกษุผู้แจกของเคี้ยว...ฯลฯ...ภิกษุผู้สละของเล็กน้อย...ฯลฯ...ภิกษุผู้ให้รับผ้าสาฎก...ฯลฯ...ภิกษุผู้ให้รับบาตร...ฯลฯ...ภิกษุผู้ใช้คนเฝ้าอาราม...ฯลฯ...ภิกษุผู้ใช้สามเณร ประกอบด้วยองค์เท่าไร จึงชื่อว่าเป็นผู้ที่ถูกจับโยนลงในนรก เหมือนของที่เขานำมาแล้วโยนทิ้งไป พระเจ้าข้า” “ดูก่อนอุบาลี ภิกษุผู้ใช้สามเณร ประกอบด้วยองค์ ๕ ประการ ชื่อว่าเป็นผู้ที่ถูกจับโยนลงในนรก เหมือนของที่เขานำมาแล้วโยนทิ้งไป ๕ ประการอะไรบ้าง คือ ๑. ถึงฉันทาคติ ๒. ถึงโทสาคติ ๓. ถึงโมหาคติ ๔. ถึงภยาคติ ๕. ไม่รู้สิ่งที่ใช้แล้วและยังมิได้ใช้ ดูก่อนอุบาลี ภิกษุผู้ใช้สามเณร ประกอบด้วยองค์ ๕ ประการเหล่านี้แล ชื่อว่าเป็นผู้ที่ถูกจับโยนลงในนรก เหมือนของที่เขานำมาแล้วโยนทิ้งไป ดูก่อนอุบาลี ภิกษุผู้ใช้สามเณร ประกอบด้วยองค์ ๕ ประการ ชื่อว่าเป็นผู้ที่ถูกนำไปตั้งไว้ในสวรรค์ เหมือนของที่เขานำมาแล้วตั้งไว้ ๕ ประการอะไรบ้าง คือ ๑. ไม่ถึงฉันทาคติ ๒. ไม่ถึงโทสาคติ ๓. ไม่ถึงโมหาคติ ๔. ไม่ถึงภยาคติ ๕. รู้สิ่งที่ใช้แล้วและยังมิได้ใช้ ดูก่อนอุบาลี ภิกษุผู้ใช้สามเณร ประกอบด้วยองค์ ๕ ประการเหล่านี้แล ชื่อว่าเป็นผู้ที่ถูกนำไปตั้งไว้ในสวรรค์ เหมือนของที่เขานำมาแล้วตั้งไว้”

Āvāsikavaggo niṭṭhito terasamo.

อาวาสิกวรรค ที่ ๑๓ จบ

Tassuddānaṃ –

หัวข้อในวรรคนั้นมีดังนี้

Āvāsikabyākaraṇā, bhattusenāsanāni ca;

Bhaṇḍacīvaraggāho ca, cīvarassa ca bhājako.

หมวดว่าด้วยภิกษุผู้อยู่ในอาวาส การพยากรณ์วินัย ภิกษุผู้แจกภัต ภิกษุผู้ปูลาดเสนาสนะ ภิกษุผู้เป็นภัณฑาคาริก ภิกษุผู้รับจีวร และภิกษุผู้แจกจีวร

Yāgu phalaṃ khajjakañca, appasāṭiyagāhako;

Patto ārāmiko ceva, sāmaṇerena pesakoti.

หมวดว่าด้วยภิกษุผู้แจกยาคู ภิกษุผู้แจกผลไม้ ภิกษุผู้แจกของเคี้ยว ภิกษุผู้สละของเล็กน้อย ภิกษุผู้ให้รับผ้าสาฎก ภิกษุผู้ให้รับบาตร ภิกษุผู้ใช้คนเฝ้าอาราม และภิกษุผู้ใช้สามเณร

14. Kathinatthāravaggo

๑๔. กฐินัตถารวรรค

465. ‘‘Kati nu kho, bhante, ānisaṃsā kathinatthāre’’ti? ‘‘Pañcime, upāli, ānisaṃsā kathinatthāre. Katame pañca? Anāmantacāro, asamādānacāro, gaṇabhojanaṃ, yāvadatthacīvaraṃ, yo ca tattha cīvaruppādo [Pg.357] so nesaṃ bhavissati – ime kho, upāli, pañca ānisaṃsā kathinatthāre’’ti.

๔๖๕. “ข้าแต่พระองค์ผู้เจริญ อานิสงส์ในการกรานกฐินมีเท่าไร พระเจ้าข้า” “ดูก่อนอุบาลี อานิสงส์ในการกรานกฐินเหล่านี้มี ๕ อย่าง ๕ อย่างอะไรบ้าง คือ ๑. เที่ยวไปโดยไม่ต้องบอกลา ๒. เที่ยวไปโดยไม่ต้องถือไตรจีวรไปครบสำรับ ๓. ฉันคณะโภชนะได้ ๔. ทรงอติเรกจีวรไว้ได้ตามปรารถนา ๕. จีวรที่เกิดขึ้นในที่นั้น จักเป็นของพวกเธอ ดูก่อนอุบาลี เหล่านี้แล คืออานิสงส์ ๕ อย่างในการกรานกฐิน”

466. ‘‘Kati nu kho, bhante, ādīnavā muṭṭhassatissa asampajānassa niddaṃ okkamato’’ti? ‘‘Pañcime, upāli, ādīnavā muṭṭhassatissa asampajānassa niddaṃ okkamato. Katame pañca? Dukkhaṃ supati, dukkhaṃ paṭibujjhati, pāpakaṃ supinaṃ passati, devatā na rakkhanti, asuci muccati – ime kho, upāli, pañca ādīnavā muṭṭhassatissa asampajānassa niddaṃ okkamato. Pañcime, upāli, ānisaṃsā upaṭṭhitassatissa sampajānassa niddaṃ okkamato. Katame pañca? Sukhaṃ supati, sukhaṃ paṭibujjhati, na pāpakaṃ supinaṃ passati, devatā rakkhanti, asuci na muccati – ime kho, upāli, pañca ānisaṃsā upaṭṭhitassatissa sampajānassa niddaṃ okkamato’’ti.

๔๖๖. “ข้าแต่พระองค์ผู้เจริญ โทษของผู้หลงสติ ไม่มีสัมปชัญญะ หลับไป มีเท่าไร พระเจ้าข้า” “ดูก่อนอุบาลี โทษของผู้หลงสติ ไม่มีสัมปชัญญะ หลับไป เหล่านี้มี ๕ อย่าง ๕ อย่างอะไรบ้าง คือ ๑. หลับเป็นทุกข์ ๒. ตื่นเป็นทุกข์ ๓. ฝันร้าย ๔. เทวดาไม่รักษา ๕. อสุจิเคลื่อน ดูก่อนอุบาลี เหล่านี้แล คือโทษ ๕ อย่างของผู้หลงสติ ไม่มีสัมปชัญญะ หลับไป ดูก่อนอุบาลี อานิสงส์ของผู้มีสติตั้งมั่น มีสัมปชัญญะ หลับไป เหล่านี้มี ๕ อย่าง ๕ อย่างอะไรบ้าง คือ ๑. หลับเป็นสุข ๒. ตื่นเป็นสุข ๓. ไม่ฝันร้าย ๔. เทวดารักษา ๕. อสุจิไม่เคลื่อน ดูก่อนอุบาลี เหล่านี้แล คืออานิสงส์ ๕ อย่างของผู้มีสติตั้งมั่น มีสัมปชัญญะ หลับไป”

467. ‘‘Kati nu kho, bhante, avandiyā’’ti? ‘‘Pañcime, upāli, avandiyā. Katame pañca? Antaragharaṃ paviṭṭho avandiyo, racchagato avandiyo, otamasiko avandiyo, asamannāharanto avandiyo, sutto avandiyo – ime kho, upāli, pañca avandiyā.

๔๖๗. “ข้าแต่พระองค์ผู้เจริญ บุคคลที่ไม่ควรไหว้มีเท่าไร พระเจ้าข้า” “ดูก่อนอุบาลี บุคคลที่ไม่ควรไหว้เหล่านี้มี ๕ จำพวก ๕ จำพวกอะไรบ้าง คือ ๑. ภิกษุผู้เข้าไปในละแวกบ้าน ไม่ควรไหว้ ๒. ภิกษุผู้ไปตามถนน ไม่ควรไหว้ ๓. ภิกษุผู้อยู่ในที่มืด ไม่ควรไหว้ ๔. ภิกษุผู้ไม่ใส่ใจ ไม่ควรไหว้ ๕. ภิกษุผู้หลับ ไม่ควรไหว้ ดูก่อนอุบาลี เหล่านี้แล คือบุคคลที่ไม่ควรไหว้ ๕ จำพวก

‘‘Aparepi, upāli, pañca avandiyā. Katame pañca? Yāgupāne avandiyo, bhattagge avandiyo, ekāvatto avandiyo, aññavihito avandiyo, naggo avandiyo – ime kho, upāli, pañca avandiyā.

“ดูก่อนอุบาลี บุคคลที่ไม่ควรไหว้อีก ๕ จำพวกก็มี ๕ จำพวกอะไรบ้าง คือ ๑. ภิกษุผู้กำลังดื่มยาคู ไม่ควรไหว้ ๒. ภิกษุผู้อยู่ในโรงฉัน ไม่ควรไหว้ ๓. ภิกษุผู้เป็นข้าศึก ไม่ควรไหว้ ๔. ภิกษุผู้กำลังคิดเรื่องอื่นอยู่ ไม่ควรไหว้ ๕. ภิกษุผู้เปลือยกาย ไม่ควรไหว้ ดูก่อนอุบาลี เหล่านี้แล คือบุคคลที่ไม่ควรไหว้ ๕ จำพวก

‘‘Aparepi, upāli, pañca avandiyā. Katame pañca? Khādanto avandiyo, bhuñjanto avandiyo, uccāraṃ karonto avandiyo, passāvaṃ karonto avandiyo, ukkhittako avandiyo – ime kho, upāli, pañca avandiyā.

“ดูก่อนอุบาลี บุคคลที่ไม่ควรไหว้อีก ๕ จำพวกก็มี ๕ จำพวกอะไรบ้าง คือ ๑. ภิกษุผู้กำลังเคี้ยว ไม่ควรไหว้ ๒. ภิกษุผู้กำลังฉัน ไม่ควรไหว้ ๓. ภิกษุผู้กำลังถ่ายอุจจาระ ไม่ควรไหว้ ๔. ภิกษุผู้กำลังถ่ายปัสสาวะ ไม่ควรไหว้ ๕. ภิกษุผู้ถูกสงฆ์ยกวัตร ไม่ควรไหว้ ดูก่อนอุบาลี เหล่านี้แล คือบุคคลที่ไม่ควรไหว้ ๕ จำพวก

‘‘Aparepi, upāli, pañca avandiyā. Katame pañca? Pure upasampannena pacchā upasampanno avandiyo, anupasampanno avandiyo, nānāsaṃvāsako vuḍḍhataro adhammavādī avandiyo, mātugāmo avandiyo, paṇḍako avandiyo – ime kho, upāli, pañca avandiyā.

“ดูก่อนอุบาลี บุคคลที่ภิกษุไม่ควรไหว้แม้อื่นอีก ๕ จำพวกก็มี ๕ จำพวกไหนบ้าง คือ ภิกษุผู้อุปสมบทก่อน ไม่ควรไหว้ภิกษุผู้อุปสมบททีหลัง ๑ ไม่ควรไหว้อนุปสัมบัน ๑ ไม่ควรไหว้ภิกษุต่างสังวาสผู้แก่กว่าแต่เป็นอธรรมวาที ๑ ไม่ควรไหว้มาตุคาม ๑ ไม่ควรไหว้บัณเฑาะก์ ๑ ดูก่อนอุบาลี เหล่านี้แล คือบุคคล ๕ จำพวกที่ภิกษุไม่ควรไหว้”

‘‘Aparepi, upāli, pañca avandiyā. Katame pañca? Pārivāsiko avandiyo, mūlāyapaṭikassanāraho avandiyo, mānattāraho avandiyo, mānattacāriko avandiyo, abbhānāraho avandiyo – ime kho, upāli, pañca avandiyā’’ti.

“ดูก่อนอุบาลี บุคคลที่ภิกษุไม่ควรไหว้แม้อื่นอีก ๕ จำพวกก็มี ๕ จำพวกไหนบ้าง คือ ภิกษุผู้อยู่ปริวาส ไม่ควรไหว้ ๑ ภิกษุผู้ควรแก่การชักเข้าหาอาบัติเดิม ไม่ควรไหว้ ๑ ภิกษุผู้ควรแก่มานัต ไม่ควรไหว้ ๑ ภิกษุผู้ประพฤติมานัต ไม่ควรไหว้ ๑ ภิกษุผู้ควรแก่อัพภาน ไม่ควรไหว้ ๑ ดูก่อนอุบาลี เหล่านี้แล คือบุคคล ๕ จำพวกที่ภิกษุไม่ควรไหว้”

468. ‘‘Kati [Pg.358] nu kho, bhante, vandiyā’’ti? ‘‘Pañcime, upāli, vandiyā. Katame pañca? Pacchā upasampannena pure upasampanno vandiyo, nānāsaṃvāsako vuḍḍhataro dhammavādī vandiyo, ācariyo vandiyo, upajjhāyo vandiyo, sadevake loke samārake sabrahmake sassamaṇabrāhmaṇiyā pajāya sadevamanussāya tathāgato arahaṃ sammāsambuddho vandiyo – ime kho, upāli, pañca vandiyā’’ti.

๔๖๘. “ข้าแต่พระองค์ผู้เจริญ บุคคลที่ควรไหว้มีเท่าไร พระเจ้าข้า?” “ดูก่อนอุบาลี บุคคลที่ควรไหว้เหล่านี้มี ๕ จำพวก ๕ จำพวกไหนบ้าง คือ ภิกษุผู้อุปสมบททีหลังควรไหว้ภิกษุผู้อุปสมบทก่อน ๑ ภิกษุต่างสังวาสผู้แก่กว่าแต่เป็นธรรมวาที ควรไหว้ ๑ อาจารย์ ควรไหว้ ๑ อุปัชฌาย์ ควรไหว้ ๑ พระตถาคตอรหันตสัมมาสัมพุทธเจ้าในโลกพร้อมทั้งเทวโลก มารโลก พรหมโลก ในหมู่สัตว์พร้อมทั้งสมณพราหมณ์ เทวดาและมนุษย์ ควรไหว้ ๑ ดูก่อนอุบาลี เหล่านี้แล คือบุคคล ๕ จำพวกที่ควรไหว้”

469. ‘‘Navakatarena, bhante, bhikkhunā vuḍḍhatarassa bhikkhuno pāde vandantena kati dhamme ajjhattaṃ upaṭṭhāpetvā pādā vanditabbā’’ti? ‘‘Navakatarenupāli, bhikkhunā vuḍḍhatarassa bhikkhuno pāde vandantena pañca dhamme ajjhattaṃ upaṭṭhāpetvā pādā vanditabbā. Katame pañca? Navakatarenupāli, bhikkhunā vuḍḍhatarassa bhikkhuno pāde vandantena ekaṃsaṃ uttarāsaṅgaṃ karitvā, añjaliṃ paggahetvā, ubhohi pāṇitalehi pādāni parisambāhantena, pemañca gāravañca upaṭṭhāpetvā pādā vanditabbā – navakatarenupāli bhikkhunā vuḍḍhatarassa bhikkhuno pāde vandantena ime pañca dhamme ajjhattaṃ upaṭṭhāpetvā pādā vanditabbā’’ti.

๔๖๙. “ข้าแต่พระองค์ผู้เจริญ ภิกษุผู้นวกะเมื่อจะไหว้เท้าของภิกษุผู้เถระ พึงตั้งธรรมะเท่าไรไว้ในใจแล้วจึงไหว้เท้า พระเจ้าข้า?” “ดูก่อนอุบาลี ภิกษุผู้นวกะเมื่อจะไหว้เท้าของภิกษุผู้เถระ พึงตั้งธรรมะ ๕ ประการไว้ในใจแล้วจึงไหว้เท้า ๕ ประการไหนบ้าง คือ ดูก่อนอุบาลี ภิกษุผู้นวกะเมื่อจะไหว้เท้าของภิกษุผู้เถระ พึงทำอุตตราสงค์เฉวียงบ่า ประคองอัญชลี ใช้ฝ่ามือทั้งสองนวดฟั้นเท้า แล้วตั้งความรักและความเคารพไว้ จึงไหว้เท้า ดูก่อนอุบาลี ภิกษุผู้นวกะเมื่อจะไหว้เท้าของภิกษุผู้เถระ พึงตั้งธรรมะ ๕ ประการเหล่านี้ไว้ในใจแล้วจึงไหว้เท้า”

Kathinatthāravaggo niṭṭhito cuddasamo.

กฐินัตถารวรรค ที่ ๑๔ จบ

Tassuddānaṃ –

หัวข้อประจำวรรคนั้น คือ

Kathinatthāraniddā ca, antarā yāgukhādane;

Pure ca pārivāsi ca, vandiyo vanditabbakanti.

ว่าด้วยการกรานกฐิน, การนอน, การเข้าสู่บ้าน, ข้าวต้ม, ของขบฉัน, ภิกษุผู้อุปสมบทก่อน, ภิกษุผู้อยู่ปริวาส, บุคคลที่ควรไหว้, และข้อปฏิบัติในการไหว้

Upālipañcakaṃ niṭṭhitaṃ.

อุบาลีปัญจกะ จบ

Tesaṃ vaggānaṃ uddānaṃ

หัวข้อประจำวรรคเหล่านั้น

Anissitena kammañca, vohārāvikammena ca;

Codanā ca dhutaṅgā ca, musā bhikkhunimeva ca.

อนิสสิตวรรค, กัมมวรรค, โวหารวรรค, อาวิกัมมวรรค, โจทนาวรรค, ธุตังควรรค, มุสาวาทวรรค, และภิกขุนีวรรค

Ubbāhikādhikaraṇaṃ, bhedakā pañcamā pure;

Āvāsikā kathinañca, cuddasā suppakāsitāti.

อุพพาหิกวรรค, อธิกรณวรรค, สังฆเภทวรรค ๒ วรรค, อาวาสิกวรรค และกฐินวรรค รวม ๑๔ ปัญจกะเหล่านี้ ได้ประกาศไว้ดีแล้ว

Atthāpattisamuṭṭhānaṃ

อัตถาปัตติสมุฏฐาน

1. Pārājikaṃ

๑. ปาราชิก

470. Atthāpatti [Pg.359] acittako āpajjati, sacittako vuṭṭhāti. Atthāpatti sacittako āpajjati, acittako vuṭṭhāti. Atthāpatti acittako āpajjati, acittako vuṭṭhāti. Atthāpatti sacittako āpajjati, sacittako vuṭṭhāti. Atthāpatti kusalacitto āpajjati, kusalacitto vuṭṭhāti. Atthāpatti kusalacitto āpajjati, akusalacitto vuṭṭhāti. Atthāpatti kusalacitto āpajjati, abyākatacitto vuṭṭhāti. Atthāpatti akusalacitto āpajjati, kusalacitto vuṭṭhāti. Atthāpatti akusalacitto āpajjati, akusalacitto vuṭṭhāti. Atthāpatti akusalacitto āpajjati, abyākatacitto vuṭṭhāti. Atthāpatti abyākatacitto āpajjati, kusalacitto vuṭṭhāti. Atthāpatti abyākatacitto āpajjati, akusalacitto vuṭṭhāti. Atthāpatti abyākatacitto āpajjati, abyākatacitto vuṭṭhāti.

๔๗๐. มีอาบัติที่ต้องเข้าโดยไม่มีจิต แต่จะออกจากอาบัติได้ต้องมีจิต มีอาบัติที่ต้องเข้าโดยมีจิต แต่จะออกจากอาบัติได้โดยไม่มีจิต มีอาบัติที่ต้องเข้าโดยไม่มีจิต และจะออกจากอาบัติได้ก็โดยไม่มีจิต มีอาบัติที่ต้องเข้าโดยมีจิต และจะออกจากอาบัติได้ก็โดยมีจิต มีอาบัติที่ต้องเข้าด้วยกุศลจิต และจะออกจากอาบัติได้ก็ด้วยกุศลจิต มีอาบัติที่ต้องเข้าด้วยกุศลจิต แต่จะออกจากอาบัติได้ด้วยอกุศลจิต มีอาบัติที่ต้องเข้าด้วยกุศลจิต แต่จะออกจากอาบัติได้ด้วยอัพยากตจิต มีอาบัติที่ต้องเข้าด้วยอกุศลจิต แต่จะออกจากอาบัติได้ด้วยกุศลจิต มีอาบัติที่ต้องเข้าด้วยอกุศลจิต และจะออกจากอาบัติได้ก็ด้วยอกุศลจิต มีอาบัติที่ต้องเข้าด้วยอกุศลจิต แต่จะออกจากอาบัติได้ด้วยอัพยากตจิต มีอาบัติที่ต้องเข้าด้วยอัพยากตจิต แต่จะออกจากอาบัติได้ด้วยกุศลจิต มีอาบัติที่ต้องเข้าด้วยอัพยากตจิต แต่จะออกจากอาบัติได้ด้วยอกุศลจิต มีอาบัติที่ต้องเข้าด้วยอัพยากตจิต และจะออกจากอาบัติได้ก็ด้วยอัพยากตจิต

Paṭhamaṃ pārājikaṃ katihi samuṭṭhānehi samuṭṭhāti? Paṭhamaṃ pārājikaṃ ekena samuṭṭhānena samuṭṭhāti. Kāyato ca cittato ca samuṭṭhāti, na vācato.

ปาราชิกสิกขาบทที่ ๑ เกิดขึ้นด้วยสมุฏฐานเท่าไร? ปาราชิกสิกขาบทที่ ๑ เกิดขึ้นด้วยสมุฏฐาน ๑ อย่าง คือ เกิดขึ้นทางกายกับจิต แต่ไม่เกิดขึ้นทางวาจา

Dutiyaṃ pārājikaṃ katihi samuṭṭhānehi samuṭṭhāti? Dutiyaṃ pārājikaṃ tīhi samuṭṭhānehi samuṭṭhāti – siyā kāyato ca cittato ca samuṭṭhāti, na vācato; siyā vācato ca cittato ca samuṭṭhāti, na kāyato; siyā kāyato ca vācato ca cittato ca samuṭṭhāti.

ปาราชิกสิกขาบทที่ ๒ เกิดขึ้นด้วยสมุฏฐานเท่าไร? ปาราชิกสิกขาบทที่ ๒ เกิดขึ้นด้วยสมุฏฐาน ๓ อย่าง คือ บางทีเกิดขึ้นทางกายกับจิต แต่ไม่เกิดขึ้นทางวาจา บางทีเกิดขึ้นทางวาจากับจิต แต่ไม่เกิดขึ้นทางกาย บางทีเกิดขึ้นทางกาย วาจา และจิต

Tatiyaṃ pārājikaṃ katihi samuṭṭhānehi samuṭṭhāti? Tatiyaṃ pārājikaṃ tīhi samuṭṭhānehi samuṭṭhāti – siyā kāyato ca cittato ca samuṭṭhāti, na vācato; siyā vācato ca cittato ca samuṭṭhāti, na kāyato; siyā kāyato ca vācato ca cittato ca samuṭṭhāti.

ปาราชิกสิกขาบทที่ ๓ เกิดขึ้นด้วยสมุฏฐานเท่าไร? ปาราชิกสิกขาบทที่ ๓ เกิดขึ้นด้วยสมุฏฐาน ๓ อย่าง คือ บางทีเกิดขึ้นทางกายกับจิต แต่ไม่เกิดขึ้นทางวาจา บางทีเกิดขึ้นทางวาจากับจิต แต่ไม่เกิดขึ้นทางกาย บางทีเกิดขึ้นทางกาย วาจา และจิต

Catutthaṃ pārājikaṃ katihi samuṭṭhānehi samuṭṭhāti? Catutthaṃ pārājikaṃ tīhi samuṭṭhānehi samuṭṭhāti – siyā kāyato ca cittato ca samuṭṭhāti[Pg.360], na vācato; siyā vācato ca cittato ca samuṭṭhāti, na kāyato; siyā kāyato ca vācato ca cittato ca samuṭṭhāti.

ปาราชิกสิกขาบทที่ ๔ เกิดขึ้นด้วยสมุฏฐานเท่าไร? ปาราชิกสิกขาบทที่ ๔ เกิดขึ้นด้วยสมุฏฐาน ๓ อย่าง คือ บางทีเกิดขึ้นทางกายกับจิต แต่ไม่เกิดขึ้นทางวาจา บางทีเกิดขึ้นทางวาจากับจิต แต่ไม่เกิดขึ้นทางกาย บางทีเกิดขึ้นทางกาย วาจา และจิต

Cattāro pārājikā niṭṭhitā.

ปาราชิก ๔ สิกขาบท จบ

2. Saṅghādisesaṃ

๒. สังฆาทิเสส

471. Upakkamitvā asuciṃ mocentassa saṅghādiseso katihi samuṭṭhānehi samuṭṭhāti? Upakkamitvā asuciṃ mocentassa saṅghādiseso ekena samuṭṭhānena samuṭṭhāti – kāyato ca cittato ca samuṭṭhāti, na vācato.

๔๗๑. อาบัติสังฆาทิเสสของภิกษุผู้พยายามแล้วปล่อยอสุจิให้เคลื่อน เกิดขึ้นด้วยสมุฏฐานเท่าไร? อาบัติสังฆาทิเสสของภิกษุผู้พยายามแล้วปล่อยอสุจิให้เคลื่อน เกิดขึ้นด้วยสมุฏฐาน ๑ อย่าง คือ เกิดขึ้นทางกายกับจิต แต่ไม่เกิดขึ้นทางวาจา

Mātugāmena saddhiṃ kāyasaṃsaggaṃ samāpajjantassa saṅghādiseso katihi samuṭṭhānehi samuṭṭhāti? Mātugāmena saddhiṃ kāyasaṃsaggaṃ samāpajjantassa saṅghādiseso ekena samuṭṭhānena samuṭṭhāti – kāyato ca cittato ca samuṭṭhāti, na vācato.

อาบัติสังฆาทิเสสของภิกษุผู้ถึงความเคล้าคลึงกายกับมาตุคาม เกิดขึ้นด้วยสมุฏฐานเท่าไร? อาบัติสังฆาทิเสสของภิกษุผู้ถึงความเคล้าคลึงกายกับมาตุคาม เกิดขึ้นด้วยสมุฏฐาน ๑ อย่าง คือ เกิดขึ้นทางกายกับจิต แต่ไม่เกิดขึ้นทางวาจา

Mātugāmaṃ duṭṭhullāhi vācāhi obhāsentassa saṅghādiseso katihi samuṭṭhānehi samuṭṭhāti? Mātugāmaṃ duṭṭhullāhi vācāhi obhāsentassa saṅghādiseso tīhi samuṭṭhānehi samuṭṭhāti – siyā kāyato ca cittato ca samuṭṭhāti na vācato; siyā vācato ca cittato ca samuṭṭhāti, na kāyato; siyā kāyato ca vācato ca cittato ca samuṭṭhāti.

อาบัติสังฆาทิเสสของภิกษุผู้พูดเกี้ยวมาตุคามด้วยวาจาชั่วหยาบ เกิดขึ้นด้วยสมุฏฐานเท่าไร? อาบัติสังฆาทิเสสของภิกษุผู้พูดเกี้ยวมาตุคามด้วยวาจาชั่วหยาบ เกิดขึ้นด้วยสมุฏฐาน ๓ อย่าง คือ บางทีเกิดขึ้นทางกายกับจิต ไม่ใช่ทางวาจา บางทีเกิดขึ้นทางวาจากับจิต ไม่ใช่ทางกาย บางทีเกิดขึ้นทางกาย วาจา และจิต

Mātugāmassa santike attakāmapāricariyāya vaṇṇaṃ bhāsantassa saṅghādiseso katihi samuṭṭhānehi samuṭṭhāti? Mātugāmassa santike attakāmapāricariyāya vaṇṇaṃ bhāsantassa saṅghādiseso tīhi samuṭṭhānehi samuṭṭhāti…pe….

อาบัติสังฆาทิเสสของภิกษุผู้กล่าวชมการบำเรอตนด้วยกามในสำนักของมาตุคาม เกิดขึ้นด้วยสมุฏฐานเท่าไร? อาบัติสังฆาทิเสสของภิกษุผู้กล่าวชมการบำเรอตนด้วยกามในสำนักของมาตุคาม เกิดขึ้นด้วยสมุฏฐาน ๓ อย่าง...ฯลฯ...

Sañcarittaṃ samāpajjantassa saṅghādiseso katihi samuṭṭhānehi samuṭṭhāti? Sañcarittaṃ samāpajjantassa saṅghādiseso chahi samuṭṭhānehi samuṭṭhāti – siyā kāyato samuṭṭhāti, na vācato na cittato; siyā vācato samuṭṭhāti, na kāyato na cittato; siyā kāyato ca vācato ca samuṭṭhāti, na cittato; siyā kāyato ca cittato ca samuṭṭhāti, na vācato; siyā vācato ca cittato ca samuṭṭhāti[Pg.361], na kāyato; siyā kāyato ca vācato ca cittato ca samuṭṭhāti.

อาบัติสังฆาทิเสสของภิกษุผู้ทำหน้าที่สื่อรัก เกิดขึ้นด้วยสมุฏฐานเท่าไร? อาบัติสังฆาทิเสสของภิกษุผู้ทำหน้าที่สื่อรัก เกิดขึ้นด้วยสมุฏฐาน ๖ อย่าง คือ บางทีเกิดขึ้นทางกาย ไม่ใช่ทางวาจา ไม่ใช่ทางจิต บางทีเกิดขึ้นทางวาจา ไม่ใช่ทางกาย ไม่ใช่ทางจิต บางทีเกิดขึ้นทางกายกับวาจา ไม่ใช่ทางจิต บางทีเกิดขึ้นทางกายกับจิต ไม่ใช่ทางวาจา บางทีเกิดขึ้นทางวาจากับจิต ไม่ใช่ทางกาย บางทีเกิดขึ้นทางกาย วาจา และจิต

Saññācikāya kuṭiṃ kārāpentassa saṅghādiseso katihi samuṭṭhānehi samuṭṭhāti? Saññācikāya kuṭiṃ kārāpentassa saṅghādiseso chahi samuṭṭhānehi samuṭṭhāti…pe….

อาบัติสังฆาทิเสสของภิกษุผู้ให้สร้างกุฎีด้วยการขอเอง เกิดขึ้นด้วยสมุฏฐานเท่าไร? อาบัติสังฆาทิเสสของภิกษุผู้ให้สร้างกุฎีด้วยการขอเอง เกิดขึ้นด้วยสมุฏฐาน ๖ อย่าง...ฯลฯ...

Mahallakaṃ vihāraṃ kārāpentassa saṅghādiseso katihi samuṭṭhānehi samuṭṭhāti? Mahallakaṃ vihāraṃ kārāpentassa saṅghādiseso chahi samuṭṭhānehi samuṭṭhāti…pe….

อาบัติสังฆาทิเสสของภิกษุผู้ให้สร้างวิหารใหญ่ เกิดขึ้นด้วยสมุฏฐานเท่าไร? อาบัติสังฆาทิเสสของภิกษุผู้ให้สร้างวิหารใหญ่ เกิดขึ้นด้วยสมุฏฐาน ๖ อย่าง...ฯลฯ...

Bhikkhuṃ amūlakena pārājikena dhammena anuddhaṃsentassa saṅghādiseso katihi samuṭṭhānehi samuṭṭhāti? Bhikkhuṃ amūlakena pārājikena dhammena anuddhaṃsentassa saṅghādiseso tīhi samuṭṭhānehi samuṭṭhāti…pe….

อาบัติสังฆาทิเสสของภิกษุผู้โจทภิกษุด้วยอาบัติปาราชิกไม่มีมูล เกิดขึ้นด้วยสมุฏฐานเท่าไร? อาบัติสังฆาทิเสสของภิกษุผู้โจทภิกษุด้วยอาบัติปาราชิกไม่มีมูล เกิดขึ้นด้วยสมุฏฐาน ๓ อย่าง...ฯลฯ...

Bhikkhuṃ aññabhāgiyassa adhikaraṇassa kiñci desaṃ lesamattaṃ upādāya pārājikena dhammena anuddhaṃsentassa saṅghādiseso katihi samuṭṭhānehi samuṭṭhāti? Bhikkhuṃ aññabhāgiyassa adhikaraṇassa kiñci desaṃ lesamattaṃ upādāya pārājikena dhammena anuddhaṃsentassa saṅghādiseso tīhi samuṭṭhānehi samuṭṭhāti…pe….

อาบัติสังฆาทิเสสของภิกษุผู้ถือเอาเพียงเลศบางอย่างแห่งอธิกรณ์ที่มีส่วนอื่นมาโจทภิกษุด้วยอาบัติปาราชิก เกิดขึ้นด้วยสมุฏฐานเท่าไร? อาบัติสังฆาทิเสสของภิกษุผู้ถือเอาเพียงเลศบางอย่างแห่งอธิกรณ์ที่มีส่วนอื่นมาโจทภิกษุด้วยอาบัติปาราชิก เกิดขึ้นด้วยสมุฏฐาน ๓ อย่าง...ฯลฯ...

Saṅghabhedakassa bhikkhuno yāvatatiyaṃ samanubhāsanāya na paṭinissajjantassa saṅghādiseso katihi samuṭṭhānehi samuṭṭhāti? Saṅghabhedakassa bhikkhuno yāvatatiyaṃ samanubhāsanāya na paṭinissajjantassa saṅghādiseso ekena samuṭṭhānena samuṭṭhāti – kāyato ca vācato ca cittato ca samuṭṭhāti.

อาบัติสังฆาทิเสสของภิกษุผู้ทำลายสงฆ์ อันภิกษุทั้งหลายสวดสมนุภาสน์อยู่จนถึงครั้งที่ ๓ ไม่ยอมสละทิฏฐินั้นเสีย เกิดขึ้นด้วยสมุฏฐานเท่าไร? อาบัติสังฆาทิเสสของภิกษุผู้ทำลายสงฆ์ อันภิกษุทั้งหลายสวดสมนุภาสน์อยู่จนถึงครั้งที่ ๓ ไม่ยอมสละทิฏฐินั้นเสีย เกิดขึ้นด้วยสมุฏฐาน ๑ อย่าง คือ เกิดขึ้นทางกาย วาจา และจิต

Bhedakānuvattakānaṃ bhikkhūnaṃ yāvatatiyaṃ samanubhāsanāya na paṭinissajjantānaṃ saṅghādiseso katihi samuṭṭhānehi samuṭṭhāti? Bhedakānuvattakānaṃ bhikkhūnaṃ yāvatatiyaṃ samanubhāsanāya na paṭinissajjantānaṃ saṅghādiseso ekena samuṭṭhānena samuṭṭhāti – kāyato ca vācato ca cittato ca samuṭṭhāti.

อาบัติสังฆาทิเสสของภิกษุทั้งหลายผู้ประพฤติตามภิกษุผู้ทำลายสงฆ์ อันภิกษุทั้งหลายสวดสมนุภาสน์อยู่จนถึงครั้งที่ ๓ ไม่ยอมสละทิฏฐินั้นเสีย เกิดขึ้นด้วยสมุฏฐานเท่าไร? อาบัติสังฆาทิเสสของภิกษุทั้งหลายผู้ประพฤติตามภิกษุผู้ทำลายสงฆ์ อันภิกษุทั้งหลายสวดสมนุภาสน์อยู่จนถึงครั้งที่ ๓ ไม่ยอมสละทิฏฐินั้นเสีย เกิดขึ้นด้วยสมุฏฐาน ๑ อย่าง คือ เกิดขึ้นทางกาย วาจา และจิต

Dubbacassa bhikkhuno yāvatatiyaṃ samanubhāsanāya na paṭinissajjantassa saṅghādiseso katihi samuṭṭhānehi samuṭṭhāti? Dubbacassa bhikkhuno yāvatatiyaṃ samanubhāsanāya na paṭinissajjantassa saṅghādiseso ekena samuṭṭhānena samuṭṭhāti – kāyato ca vācato ca cittato ca samuṭṭhāti.

อาบัติสังฆาทิเสสของภิกษุผู้ว่ายาก อันภิกษุทั้งหลายสวดสมนุภาสน์อยู่จนถึงครั้งที่ ๓ ไม่ยอมสละทิฏฐินั้นเสีย เกิดขึ้นด้วยสมุฏฐานเท่าไร? อาบัติสังฆาทิเสสของภิกษุผู้ว่ายาก อันภิกษุทั้งหลายสวดสมนุภาสน์อยู่จนถึงครั้งที่ ๓ ไม่ยอมสละทิฏฐินั้นเสีย เกิดขึ้นด้วยสมุฏฐาน ๑ อย่าง คือ เกิดขึ้นทางกาย วาจา และจิต

Kuladūsakassa [Pg.362] bhikkhuno yāvatatiyaṃ samanubhāsanāya na paṭinissajjantassa saṅghādiseso katihi samuṭṭhānehi samuṭṭhāti? Kuladūsakassa bhikkhuno yāvatatiyaṃ samanubhāsanāya na paṭinissajjantassa saṅghādiseso ekena samuṭṭhānena samuṭṭhāti – kāyato ca vācato ca cittato ca samuṭṭhāti.

อาบัติสังฆาทิเสสของภิกษุผู้ประทุษร้ายตระกูล อันภิกษุทั้งหลายสวดสมนุภาสน์อยู่จนถึงครั้งที่ ๓ ไม่ยอมสละทิฏฐินั้นเสีย เกิดขึ้นด้วยสมุฏฐานเท่าไร? อาบัติสังฆาทิเสสของภิกษุผู้ประทุษร้ายตระกูล อันภิกษุทั้งหลายสวดสมนุภาสน์อยู่จนถึงครั้งที่ ๓ ไม่ยอมสละทิฏฐินั้นเสีย เกิดขึ้นด้วยสมุฏฐาน ๑ อย่าง คือ เกิดขึ้นทางกาย วาจา และจิต

Terasa saṅghādisesā niṭṭhitā.

สังฆาทิเสส ๑๓ สิกขาบท จบแล้ว

472. …Pe… anādariyaṃ paṭicca udake uccāraṃ vā passāvaṃ vā kheḷaṃ vā karontassa dukkaṭaṃ katihi samuṭṭhānehi samuṭṭhāti? Anādariyaṃ paṭicca udake uccāraṃ vā passāvaṃ vā kheḷaṃ vā karontassa dukkaṭaṃ ekena samuṭṭhānena samuṭṭhāti – kāyato ca cittato ca samuṭṭhāti, na vācato.

๔๗๒. ...ฯลฯ... อาบัติทุกกฏของภิกษุผู้ถ่ายอุจจาระ ปัสสาวะ หรือบ้วนเขฬะลงในน้ำ เพราะอาศัยความไม่เอื้อเฟื้อ เกิดขึ้นด้วยสมุฏฐานเท่าไร? อาบัติทุกกฏของภิกษุผู้ถ่ายอุจจาระ ปัสสาวะ หรือบ้วนเขฬะลงในน้ำ เพราะอาศัยความไม่เอื้อเฟื้อ เกิดขึ้นด้วยสมุฏฐาน ๑ อย่าง คือ เกิดขึ้นทางกายกับจิต ไม่ใช่ทางวาจา

Sekhiyā niṭṭhitā.

เสขิยวัตร จบแล้ว

3. Pārājikādi

๓. ปาราชิกเป็นต้น

473. Cattāro pārājikā katihi samuṭṭhānehi samuṭṭhanti? Cattāro pārājikā tīhi samuṭṭhānehi samuṭṭhanti – siyā kāyato ca cittato ca samuṭṭhanti, na vācato; siyā vācato ca cittato ca samuṭṭhanti, na kāyato; siyā kāyato ca vācato ca cittato ca samuṭṭhanti.

๔๗๓. ปาราชิก ๔ สิกขาบท เกิดขึ้นด้วยสมุฏฐานเท่าไร? ปาราชิก ๔ สิกขาบท เกิดขึ้นด้วยสมุฏฐาน ๓ อย่าง คือ บางทีเกิดขึ้นทางกายกับจิต ไม่ใช่ทางวาจา บางทีเกิดขึ้นทางวาจากับจิต ไม่ใช่ทางกาย บางทีเกิดขึ้นทางกาย วาจา และจิต

Terasa saṅghādisesā katihi samuṭṭhānehi samuṭṭhanti? Terasa saṅghādisesā chahi samuṭṭhānehi samuṭṭhanti – siyā kāyato samuṭṭhanti, na vācato na cittato; siyā vācato samuṭṭhanti, na kāyato na cittato; siyā kāyato ca vācato na samuṭṭhanti, na cittato; siyā kāyato ca cittato ca samuṭṭhanti, na vācato; siyā vācato ca cittato ca samuṭṭhanti, na kāyato; siyā kāyato ca vācato ca cittato ca samuṭṭhanti.

สังฆาทิเสส ๑๓ สิกขาบท เกิดขึ้นด้วยสมุฏฐานเท่าไร? สังฆาทิเสส ๑๓ สิกขาบท เกิดขึ้นด้วยสมุฏฐาน ๖ อย่าง คือ บางทีเกิดขึ้นทางกาย ไม่ใช่ทางวาจา ไม่ใช่ทางจิต บางทีเกิดขึ้นทางวาจา ไม่ใช่ทางกาย ไม่ใช่ทางจิต บางทีเกิดขึ้นทางกายกับวาจา ไม่ใช่ทางจิต บางทีเกิดขึ้นทางกายกับจิต ไม่ใช่ทางวาจา บางทีเกิดขึ้นทางวาจากับจิต ไม่ใช่ทางกาย บางทีเกิดขึ้นทางกาย วาจา และจิต

Dve aniyatā katihi samuṭṭhānehi samuṭṭhanti? Dve aniyatā tīhi samuṭṭhānehi samuṭṭhanti – siyā kāyato ca cittato ca samuṭṭhanti, na vācato; [Pg.363] siyā vācato ca cittato ca samuṭṭhanti, na kāyato; siyā kāyato ca vācato ca cittato ca samuṭṭhanti.

อนิยต 2 สิกขาบท เกิดขึ้นด้วยสมุฏฐานเท่าไร? อนิยต 2 สิกขาบท เกิดขึ้นด้วยสมุฏฐาน 3 อย่าง คือ บางทีเกิดขึ้นทางกายกับทางจิต แต่ไม่เกิดขึ้นทางวาจา บางทีเกิดขึ้นทางวาจากับทางจิต แต่ไม่เกิดขึ้นทางกาย บางทีเกิดขึ้นทางกาย ทางวาจา และทางจิต

Tiṃsa nissaggiyā pācittiyā katihi samuṭṭhānehi samuṭṭhanti? Tiṃsa nissaggiyā pācittiyā chahi samuṭṭhānehi samuṭṭhanti – siyā kāyato samuṭṭhanti, na vācato na cittato; siyā vācato samuṭṭhanti, na kāyato na cittato; siyā kāyato ca vācato ca samuṭṭhanti, na cittato; siyā kāyato ca cittato ca samuṭṭhanti, na vācato; siyā vācato ca cittato ca samuṭṭhanti, na kāyato; siyā kāyato ca vācato ca cittato ca samuṭṭhanti.

นิสสัคคิยปาจิตตีย์ 30 สิกขาบท เกิดขึ้นด้วยสมุฏฐานเท่าไร? นิสสัคคิยปาจิตตีย์ 30 สิกขาบท เกิดขึ้นด้วยสมุฏฐาน 6 อย่าง คือ บางทีเกิดขึ้นทางกาย แต่ไม่เกิดขึ้นทางวาจาและทางจิต บางทีเกิดขึ้นทางวาจา แต่ไม่เกิดขึ้นทางกายและทางจิต บางทีเกิดขึ้นทางกายกับทางวาจา แต่ไม่เกิดขึ้นทางจิต บางทีเกิดขึ้นทางกายกับทางจิต แต่ไม่เกิดขึ้นทางวาจา บางทีเกิดขึ้นทางวาจากับทางจิต แต่ไม่เกิดขึ้นทางกาย บางทีเกิดขึ้นทางกาย ทางวาจา และทางจิต

Dvenavuti pācittiyā katihi samuṭṭhānehi samuṭṭhanti? Dvenavuti pācittiyā chahi samuṭṭhānehi samuṭṭhanti – siyā kāyato samuṭṭhanti, na vācato na cittato; siyā vācato samuṭṭhanti, na kāyato na cittato; siyā kāyato ca vācato ca samuṭṭhanti, na cittato; siyā kāyato ca cittato ca samuṭṭhanti na vācato; siyā vācato ca cittato ca samuṭṭhanti, na kāyato; siyā kāyato ca vācato ca cittato ca samuṭṭhanti.

ปาจิตตีย์ 92 สิกขาบท เกิดขึ้นด้วยสมุฏฐานเท่าไร? ปาจิตตีย์ 92 สิกขาบท เกิดขึ้นด้วยสมุฏฐาน 6 อย่าง คือ บางทีเกิดขึ้นทางกาย แต่ไม่เกิดขึ้นทางวาจาและทางจิต บางทีเกิดขึ้นทางวาจา แต่ไม่เกิดขึ้นทางกายและทางจิต บางทีเกิดขึ้นทางกายกับทางวาจา แต่ไม่เกิดขึ้นทางจิต บางทีเกิดขึ้นทางกายกับทางจิต แต่ไม่เกิดขึ้นทางวาจา บางทีเกิดขึ้นทางวาจากับทางจิต แต่ไม่เกิดขึ้นทางกาย บางทีเกิดขึ้นทางกาย ทางวาจา และทางจิต

Cattāro pāṭidesanīyā katihi samuṭṭhānehi samuṭṭhanti? Cattāro pāṭidesanīyā catūhi samuṭṭhānehi samuṭṭhanti – siyā kāyato samuṭṭhanti, na vācato na cittato; siyā kāyato ca vācato ca samuṭṭhanti, na cittato; siyā kāyato ca cittato ca samuṭṭhanti, na vācato; siyā kāyato ca vācato ca cittato ca samuṭṭhanti.

ปาฏิเทสนียะ 4 สิกขาบท เกิดขึ้นด้วยสมุฏฐานเท่าไร? ปาฏิเทสนียะ 4 สิกขาบท เกิดขึ้นด้วยสมุฏฐาน 4 อย่าง คือ บางทีเกิดขึ้นทางกาย แต่ไม่เกิดขึ้นทางวาจาและทางจิต บางทีเกิดขึ้นทางกายกับทางวาจา แต่ไม่เกิดขึ้นทางจิต บางทีเกิดขึ้นทางกายกับทางจิต แต่ไม่เกิดขึ้นทางวาจา บางทีเกิดขึ้นทางกาย ทางวาจา และทางจิต

Pañcasattati sekhiyā katihi samuṭṭhānehi samuṭṭhanti? Pañcasattati sekhiyā tīhi samuṭṭhānehi samuṭṭhanti – siyā kāyato ca cittato ca samuṭṭhanti, na vācato; siyā vācato ca cittato ca samuṭṭhanti, na kāyato; siyā kāyato ca vācato ca cittato ca samuṭṭhanti.

เสขิยะ 75 สิกขาบท เกิดขึ้นด้วยสมุฏฐานเท่าไร? เสขิยะ 75 สิกขาบท เกิดขึ้นด้วยสมุฏฐาน 3 อย่าง คือ บางทีเกิดขึ้นทางกายกับทางจิต แต่ไม่เกิดขึ้นทางวาจา บางทีเกิดขึ้นทางวาจากับทางจิต แต่ไม่เกิดขึ้นทางกาย บางทีเกิดขึ้นทางกาย ทางวาจา และทางจิต

Samuṭṭhānaṃ niṭṭhitaṃ.

สมุฏฐานกัณฑ์ จบ

Tassuddānaṃ –

อุทานคาถาของสมุฏฐานนั้น

Acittakusalā ceva, samuṭṭhānañca sabbathā;

Yathādhammena ñāyena, samuṭṭhānaṃ vijānathāti.

พึงทราบสมุฏฐานแห่งอาบัติที่เกิดเพราะไม่มีจิตและเพราะเป็นกุศลจิต และสมุฏฐานโดยประการทั้งปวง ตามธรรม ตามนัย

Dutiyagāthāsaṅgaṇikaṃ

ทุติยคาถาสังคณิกะ

1. Kāyikādiāpatti

๑. อาบัติที่เกิดทางกายเป็นต้น

474. Kati [Pg.364] āpattiyo kāyikā, kati vācasikā katā.

๔๗๔. อาบัติที่เกิดทางกายมีเท่าไร อาบัติที่เกิดทางวาจาทรงบัญญัติไว้เท่าไร

Chādentassa kati āpattiyo, kati saṃsaggapaccayā.

อาบัติของภิกษุผู้ปิดบังมีเท่าไร อาบัติที่มีกายสังสรรค์เป็นปัจจัยมีเท่าไร

Chāpattiyo kāyikā, cha vācasikā katā;

Chādentassa tisso āpattiyo, pañca saṃsaggapaccayā.

อาบัติที่เกิดทางกายมี 6 อย่าง อาบัติที่เกิดทางวาจาทรงบัญญัติไว้ 6 อย่าง อาบัติของภิกษุผู้ปิดบังมี 3 อย่าง อาบัติที่มีกายสังสรรค์เป็นปัจจัยมี 5 อย่าง

Aruṇugge kati āpattiyo, kati yāvatatiyakā;

Katettha aṭṭha vatthukā, katihi sabbasaṅgaho.

เมื่ออรุณขึ้น ต้องอาบัติเท่าไร ยาวตติยกะมีเท่าไร อัฏฐวัตถุกาในพระศาสนานี้มีเท่าไร การสงเคราะห์ทั้งหมดมีด้วยสิกขาบทเท่าไร

Aruṇugge tisso āpattiyo, dve yāvatatiyakā;

Ekettha aṭṭha vatthukā, ekena sabbasaṅgaho.

เมื่ออรุณขึ้น ต้องอาบัติ 3 อย่าง ยาวตติยกะมี 2 อย่าง อัฏฐวัตถุกาในพระศาสนานี้มี 1 อย่าง การสงเคราะห์ทั้งหมดมีด้วยสิกขาบท 1 อย่าง

Vinayassa kati mūlāni, yāni buddhena paññattā;

Vinayagarukā kati vuttā, duṭṭhullacchādanā kati.

มูลของพระวินัยที่พระพุทธเจ้าทรงบัญญัติไว้มีเท่าไร อาบัติที่ชื่อว่าวินัยครุกะที่พระองค์ตรัสไว้มีเท่าไร อาบัติที่ชื่อว่าทุฏฐุลลัจฉาทนา (การปิดอาบัติชั่วหยาบ) มีเท่าไร

Vinayassa dve mūlāni, yāni buddhena paññattā;

Vinayagarukā dve vuttā, dve duṭṭhullacchādanā.

มูลของพระวินัยที่พระพุทธเจ้าทรงบัญญัติไว้มี 2 อย่าง อาบัติที่ชื่อว่าวินัยครุกะที่พระองค์ตรัสไว้มี 2 อย่าง อาบัติที่ชื่อว่าทุฏฐุลลัจฉาทนามี 2 อย่าง

Gāmantare kati āpattiyo, kati nadipārapaccayā;

Katimaṃsesu thullaccayaṃ, katimaṃsesu dukkaṭaṃ.

ในการไปสู่ละแวกบ้านอื่น มีอาบัติเท่าไร อาบัติที่มีการข้ามฝั่งแม่น้ำเป็นปัจจัยมีเท่าไร พระองค์ตรัสถุลลัจจัยในเนื้อเท่าไร ตรัสทุกกฏในเนื้อเท่าไร

Gāmantare catasso āpattiyo, catasso nadipārapaccayā;

Ekamaṃse thullaccayaṃ, navamaṃsesu dukkaṭaṃ.

ในการไปสู่ละแวกบ้านอื่น มีอาบัติ 4 อย่าง อาบัติที่มีการข้ามฝั่งแม่น้ำเป็นปัจจัยมี 4 อย่าง พระองค์ตรัสถุลลัจจัยในเนื้อมนุษย์อย่างเดียว ตรัสทุกกฏในเนื้อ 9 อย่าง

Kati vācasikā rattiṃ, kati vācasikā divā;

Dadamānassa kati āpattiyo, paṭiggaṇhantassa kittakā.

อาบัติที่เกิดทางวาจาในเวลากลางคืนมีเท่าไร อาบัติที่เกิดทางวาจาในเวลากลางวันมีเท่าไร อาบัติของผู้ให้มีเท่าไร ของผู้รับมีเท่าไร

Dve vācasikā rattiṃ, dve vācasikā divā;

Dadamānassa tisso āpattiyo, cattāro ca paṭiggahe.

อาบัติที่เกิดทางวาจาในเวลากลางคืนมี 2 อย่าง อาบัติที่เกิดทางวาจาในเวลากลางวันมี 2 อย่าง อาบัติของผู้ให้มี 3 อย่าง ของผู้รับมี 4 อย่าง

2. Desanāgāminiyādiāpatti

๒. อาบัติมีเทสนาคามินีเป็นต้น

475.

๔๗๕.

Kati desanāgāminiyo, kati sappaṭikammā katā;

Katettha appaṭikammā vuttā, buddhenādiccabandhunā.

อาบัติที่เป็นเทสนาคามินีมีเท่าไร อาบัติที่เป็นสัปปฏิกัมมะทรงบัญญัติไว้เท่าไร พระพุทธเจ้าผู้เป็นเผ่าพันธุ์แห่งพระอาทิตย์ตรัสอาบัติที่เป็นอัปปฏิกัมมะในพระวินัยนี้ไว้เท่าไร

Pañca [Pg.365] desanāgāminiyo, cha sappaṭikammā katā;

Ekettha appaṭikammā vuttā, buddhenādiccabandhunā.

อาบัติที่เป็นเทสนาคามินีมี 5 อย่าง อาบัติที่เป็นสัปปฏิกัมมะทรงบัญญัติไว้ 6 อย่าง พระพุทธเจ้าผู้เป็นเผ่าพันธุ์แห่งพระอาทิตย์ตรัสอาบัติที่เป็นอัปปฏิกัมมะในพระวินัยนี้ไว้ 1 อย่าง

Vinayagarukā kati vuttā, kāyavācasikāni ca;

Kati vikāle dhaññaraso, kati ñatticatutthena sammuti.

อาบัติที่ชื่อว่าวินัยครุกะพระองค์ตรัสไว้เท่าไร สิกขาบทที่เกิดทางกายและวาจามีเท่าไร น้ำข้าวเปลือกที่ควรในเวลาวิกาลมีเท่าไร สมมติด้วยญัตติจตุตถกรรมมีเท่าไร

Vinayagarukā dve vuttā, kāyavācasikāni ca;

Eko vikāle dhaññaraso, ekā ñatticatutthena sammuti.

อาบัติที่ชื่อว่าวินัยครุกะพระองค์ตรัสไว้ 2 อย่าง สิกขาบทที่เกิดทางกายและวาจา (คือสิกขาบททั้งหมด) น้ำข้าวเปลือกที่ควรในเวลาวิกาลมี 1 อย่าง สมมติด้วยญัตติจตุตถกรรมมี 1 อย่าง

Pārājikā kāyikā kati, kati saṃvāsakabhūmiyo;

Katinaṃ ratticchedo, paññattā dvaṅgulā kati.

อาบัติปาราชิกที่เกิดทางกายมีเท่าไร สังวาสภูมิมีเท่าไร การอยู่ปราศจากราตรีมีแก่บุคคลเท่าไร บัญญัติเรื่อง 2 องคุลีมีเท่าไร

Pārājikā kāyikā dve, dve saṃvāsakabhūmiyo;

Dvinnaṃ ratticchedo, paññattā dvaṅgulā duve.

อาบัติปาราชิกที่เกิดทางกายมี 2 อย่าง สังวาสภูมิมี 2 อย่าง การอยู่ปราศจากราตรีมีแก่บุคคล 2 จำพวก บัญญัติเรื่อง 2 องคุลีมี 2 อย่าง

Katattānaṃ vadhitvāna, katihi saṅgho bhijjati;

Katettha paṭhamāpattikā, ñattiyā karaṇā kati.

การประหารตนต้องอาบัติเท่าไร สงฆ์แตกกันด้วยเหตุเท่าไร ปฐมาบัติในพระวินัยนี้มีเท่าไร การทำญัตติมีเท่าไร

Dve attānaṃ vadhitvāna, dvīhi saṅgho bhijjati;

Dvettha paṭhamāpattikā, ñattiyā karaṇā duve.

การประหารตนต้องอาบัติ 2 อย่าง สงฆ์แตกกันด้วยเหตุ 2 อย่าง ปฐมาบัติในพระวินัยนี้มี 2 อย่าง การทำญัตติมี 2 อย่าง

Pāṇātipāte kati āpattiyo, vācā pārājikā kati;

Obhāsanā kati vuttā, sañcarittena vā kati.

ในปาณาติบาต มีอาบัติเท่าไร ปาราชิกทางวาจามีเท่าไร ที่ตรัสไว้เพราะการพูดเกริ่นมีเท่าไร หรือเพราะสัญจริตมีเท่าไร

Pāṇātipāte tisso āpattiyo;

Vācā pārājikā tayo;

Obhāsanā tayo vuttā;

Sañcarittena vā tayo.

ในปาณาติบาต มีอาบัติ 3 อย่าง ปาราชิกทางวาจามี 3 อย่าง ที่ตรัสไว้เพราะการพูดเกริ่นมี 3 อย่าง หรือเพราะสัญจริตมี 3 อย่าง

Kati puggalā na upasampādetabbā, kati kammānaṃ saṅgahā;

Nāsitakā kati vuttā, katinaṃ ekavācikā.

บุคคลเท่าไรไม่พึงให้อุปสมบท การสงเคราะห์กรรมมีเท่าไร การนาสนะที่ตรัสไว้มีเท่าไร เอกวาจิกาควรแก่บุคคลเท่าไร

Tayo puggalā na upasampādetabbā, tayo kammānaṃ saṅgahā;

Nāsitakā tayo vuttā, tiṇṇannaṃ ekavācikā.

บุคคล 3 จำพวกไม่พึงให้อุปสมบท การสงเคราะห์กรรมมี 3 อย่าง การนาสนะที่ตรัสไว้มี 3 อย่าง เอกวาจิกาควรแก่บุคคล 3 จำพวก

Adinnādāne kati āpattiyo, kati methunapaccayā;

Chindantassa kati āpattiyo, kati chaḍḍitapaccayā.

ในอทินนาทาน มีอาบัติเท่าไร เพราะเมถุนเป็นปัจจัยมีเท่าไร สำหรับผู้ตัด มีอาบัติเท่าไร เพราะการทิ้งเป็นปัจจัยมีเท่าไร

Adinnādāne tisso āpattiyo, catasso methunapaccayā;

Chindantassa tisso āpattiyo, pañca chaḍḍitapaccayā.

ในอทินนาทาน มีอาบัติ 3 อย่าง เพราะเมถุนเป็นปัจจัยมี 4 อย่าง สำหรับผู้ตัด มีอาบัติ 3 อย่าง เพราะการทิ้งเป็นปัจจัยมี 5 อย่าง

Bhikkhunovādakavaggasmiṃ[Pg.366], pācittiyena dukkaṭā;

Katettha navakā vuttā, katinaṃ cīvarena ca.

ในภิกขุโนวาทกวรรค ทรงบัญญัติอาบัติทุกกฏพร้อมกับอาบัติปาจิตตีย์ไว้หรือ ในวรรคนี้ ทรงตรัสนวกะไว้เท่าไร และทรงตรัสอาบัติเพราะจีวรแก่ภิกษุณีเท่าไร

Bhikkhunovādakavaggasmiṃ, pācittiyena dukkaṭā katā;

Caturettha navakā vuttā, dvinnaṃ cīvarena ca.

ในภิกขุโนวาทกวรรค ทรงบัญญัติอาบัติทุกกฏพร้อมกับอาบัติปาจิตตีย์ไว้แล้ว ในวรรคนี้ ทรงตรัสนวกะไว้ 4 หมวด และทรงตรัสอาบัติเพราะจีวรแก่ภิกษุณี 2 รูป

Bhikkhunīnañca akkhātā, pāṭidesaniyā kati;

Bhuñjantāmakadhaññena, pācittiyena dukkaṭā kati.

และทรงแสดงอาบัติปาฏิเทสนียะแก่ภิกษุณีทั้งหลายไว้เท่าไร สำหรับภิกษุณีผู้ฉันข้าวเปลือกดิบ ทรงบัญญัติอาบัติทุกกฏพร้อมกับอาบัติปาจิตตีย์ไว้เท่าไร

Bhikkhunīnañca akkhātā, aṭṭha pāṭidesanīyā katā;

Bhuñjantāmakadhaññena, pācittiyena dukkaṭā katā.

และทรงแสดงอาบัติปาฏิเทสนียะ 8 สิกขาบทแก่ภิกษุณีทั้งหลายไว้แล้ว สำหรับภิกษุณีผู้ฉันข้าวเปลือกดิบ ทรงบัญญัติอาบัติทุกกฏพร้อมกับอาบัติปาจิตตีย์ไว้แล้ว

Gacchantassa kati āpattiyo, ṭhitassa cāpi kittakā;

Nisinnassa kati āpattiyo, nipannassāpi kittakā.

สำหรับผู้กำลังเดิน มีอาบัติเท่าไร และสำหรับผู้กำลังยืน มีเท่าไร สำหรับผู้กำลังนั่ง มีอาบัติเท่าไร แม้สำหรับผู้กำลังนอน มีเท่าไร

Gacchantassa catasso āpattiyo, ṭhitassa cāpi tattakā;

Nisinnassa catasso āpattiyo, nipannassāpi tattakā.

สำหรับผู้กำลังเดิน มีอาบัติ 4 อย่าง และสำหรับผู้กำลังยืน ก็มีเท่านั้น สำหรับผู้กำลังนั่ง มีอาบัติ 4 อย่าง แม้สำหรับผู้กำลังนอน ก็มีเท่านั้น

3. Pācittiyaṃ

๓. ปาจิตตีย์

476.

๔๗๖.

Kati pācittiyāni, sabbāni nānāvatthukāni;

Apubbaṃ acarimaṃ, āpajjeyya ekato.

ภิกษุพึงต้องอาบัติปาจิตตีย์ทั้งปวง ซึ่งมีวัตถุต่างกันเท่าไร พร้อมกัน ไม่ก่อนไม่หลัง

Pañca pācittiyāni, sabbāni nānāvatthukāni;

Apubbaṃ acarimaṃ, āpajjeyya ekato.

ภิกษุพึงต้องอาบัติปาจิตตีย์ 5 สิกขาบททั้งปวง ซึ่งมีวัตถุต่างกัน พร้อมกัน ไม่ก่อนไม่หลัง

Kati pācittiyāni, sabbāni nānāvatthukāni;

Apubbaṃ acarimaṃ, āpajjeyya ekato.

ภิกษุพึงต้องอาบัติปาจิตตีย์ทั้งปวง ซึ่งมีวัตถุต่างกันเท่าไร พร้อมกัน ไม่ก่อนไม่หลัง

Na pācittiyāni, sabbāni nānāvatthukāni;

Apubbaṃ acarimaṃ, āpajjeyya ekato.

ภิกษุพึงต้องอาบัติปาจิตตีย์ 9 สิกขาบททั้งปวง ซึ่งมีวัตถุต่างกัน พร้อมกัน ไม่ก่อนไม่หลัง

Kati pācittiyāni, sabbāni nānāvatthukāni;

Kati vācāya deseyya, vuttā ādiccabandhunā.

พระอาทิจจพันธุตรัสไว้ว่า ภิกษุพึงแสดงอาบัติปาจิตตีย์ทั้งปวง ซึ่งมีวัตถุต่างกันเท่าไร ด้วยวาจาเท่าไร

Pañca pācittiyāni, sabbāni nānāvatthukāni;

Ekavācāya deseyya, vuttā ādiccabandhunā.

พระอาทิจจพันธุตรัสไว้ว่า ภิกษุพึงแสดงอาบัติปาจิตตีย์ 5 สิกขาบททั้งปวง ซึ่งมีวัตถุต่างกัน ด้วยวาจาเดียว

Kati pācittiyāni, sabbāni nānāvatthukāni;

Kati vācāya deseyya, vuttā ādiccabandhunā.

พระอาทิจจพันธุตรัสไว้ว่า ภิกษุพึงแสดงอาบัติปาจิตตีย์ทั้งปวง ซึ่งมีวัตถุต่างกันเท่าไร ด้วยวาจาเท่าไร

Nava [Pg.367] pācittiyāni, sabbāni nānāvatthukāni;

Ekavācāya deseyya, vuttā ādiccabandhunā.

พระอาทิจจพันธุตรัสไว้ว่า ภิกษุพึงแสดงอาบัติปาจิตตีย์ 9 สิกขาบททั้งปวง ซึ่งมีวัตถุต่างกัน ด้วยวาจาเดียว

Kati pācittiyāni, sabbāni nānāvatthukāni;

Kiñca kittetvā deseyya, vuttā ādiccabandhunā.

พระอาทิจจพันธุตรัสไว้ว่า ภิกษุพึงแสดงอาบัติปาจิตตีย์ทั้งปวง ซึ่งมีวัตถุต่างกันเท่าไร โดยประกาศอะไร

Pañca pācittiyāni, sabbāni nānāvatthukāni;

Vatthuṃ kittetvā deseyya, vuttā ādiccabandhunā.

พระอาทิจจพันธุตรัสไว้ว่า ภิกษุพึงแสดงอาบัติปาจิตตีย์ 5 สิกขาบททั้งปวง ซึ่งมีวัตถุต่างกัน โดยประกาศวัตถุ

Kati pācittiyāni, sabbāni nānāvatthukāni;

Kiñca kittetvā deseyya, vuttā ādiccabandhunā.

พระอาทิจจพันธุตรัสไว้ว่า ภิกษุพึงแสดงอาบัติปาจิตตีย์ทั้งปวง ซึ่งมีวัตถุต่างกันเท่าไร โดยประกาศอะไร

Nava pācittiyāni, sabbāni nānāvatthukāni;

Vatthuṃ kittetvā deseyya, vuttā ādiccabandhunā.

พระอาทิจจพันธุตรัสไว้ว่า ภิกษุพึงแสดงอาบัติปาจิตตีย์ 9 สิกขาบททั้งปวง ซึ่งมีวัตถุต่างกัน โดยประกาศวัตถุ

Yāvatatiyake kati āpattiyo, kati vohārapaccayā;

Khādantassa kati āpattiyo, kati bhojanapaccayā.

ในยาวตติยกสิกขาบท มีอาบัติเท่าไร เพราะโวหารเป็นปัจจัยมีเท่าไร สำหรับผู้เคี้ยวกิน มีอาบัติเท่าไร เพราะโภชนะเป็นปัจจัยมีเท่าไร

Yāvatatiyake tisso āpattiyo, cha vohārapaccayā;

Khādantassa tisso āpattiyo, pañca bhojanapaccayā.

ในยาวตติยกสิกขาบท มีอาบัติ 3 อย่าง เพราะโวหารเป็นปัจจัยมี 6 อย่าง สำหรับผู้เคี้ยวกิน มีอาบัติ 3 อย่าง เพราะโภชนะเป็นปัจจัยมี 5 อย่าง

Sabbā yāvatatiyakā, kati ṭhānāni gacchanti;

Katinañceva āpatti, katinaṃ adhikaraṇena ca.

ยาวตติยกสิกขาบททั้งหมด ย่อมถึงฐานะเท่าไร อาบัติย่อมมีแก่บุคคลเท่าไร และอธิกรณ์ย่อมมีแก่บุคคลเท่าไร

Sabbā yāvatatiyakā, pañca ṭhānāni gacchanti;

Pañcannañceva āpatti, pañcannaṃ adhikaraṇena ca.

ยาวตติยกสิกขาบททั้งหมด ย่อมถึงฐานะ 5 อย่าง อาบัติย่อมมีแก่บุคคล 5 จำพวก และอธิกรณ์ย่อมมีแก่บุคคล 5 จำพวก

Katinaṃ vinicchayo hoti, katinaṃ vūpasamena ca;

Katinañceva anāpatti, katihi ṭhānehi sobhati.

การวินิจฉัยย่อมมีแก่บุคคลเท่าไร และการระงับย่อมมีแก่บุคคลเท่าไร อนาบัติย่อมมีแก่บุคคลเท่าไร ย่อมงดงามด้วยฐานะเท่าไร

Pañcannaṃ vinicchayo hoti, pañcannaṃ vūpasamena ca;

Pañcannañceva anāpatti, tīhi ṭhānehi sobhati.

การวินิจฉัยมีแก่ภิกษุ ๕ รูป และการระงับก็มีแก่ภิกษุ ๕ รูป ความไม่ต้องอาบัติมีแก่ภิกษุ ๕ รูปนั่นเทียว ย่อมงดงามด้วยเหตุ ๓ ประการ

Kati kāyikā rattiṃ, kati kāyikā divā;

Nijjhāyantassa kati āpatti, kati piṇḍapātapaccayā.

ภิกษุต้องอาบัติทางกายในเวลากลางคืนเท่าไร ต้องอาบัติทางกายในเวลากลางวันเท่าไร ภิกษุผู้เพ่งดูต้องอาบัติเท่าไร ต้องอาบัติเพราะปัจจัยคือบิณฑบาตเท่าไร

Dve kāyikā rattiṃ, dve kāyikā divā;

Nijjhāyantassa ekā āpatti, ekā piṇḍapātapaccayā.

ภิกษุต้องอาบัติทางกายในเวลากลางคืน ๒ ตัว ต้องอาบัติทางกายในเวลากลางวัน ๒ ตัว ภิกษุผู้เพ่งดูต้องอาบัติ ๑ ตัว ต้องอาบัติเพราะปัจจัยคือบิณฑบาต ๑ ตัว

Katānisaṃse [Pg.368] sampassaṃ, paresaṃ saddhāya desaye;

Ukkhittakā kati vuttā, kati sammāvattanā.

ภิกษุเมื่อเห็นอานิสงส์เท่าไร จึงจะแสดงธรรมแก่ผู้อื่นด้วยศรัทธา บุคคลผู้อันสงฆ์ยกวัตรท่านกล่าวไว้เท่าไร วัตรที่พึงประพฤติชอบมีเท่าไร

Aṭṭhānisaṃse sampassaṃ, paresaṃ saddhāya desaye;

Ukkhittakā tayo vuttā, tecattālīsa sammāvattanā.

ภิกษุเมื่อเห็นอานิสงส์ ๘ ประการ จึงจะแสดงธรรมแก่ผู้อื่นด้วยศรัทธา บุคคลผู้อันสงฆ์ยกวัตรท่านกล่าวไว้ ๓ จำพวก วัตรที่พึงประพฤติชอบมี ๔๓ ข้อ

Kati ṭhāne musāvādo, kati paramanti vuccati;

Kati pāṭidesanīyā, katinaṃ desanāya ca.

มุสาวาทเกิดขึ้นในฐานะเท่าไร คำว่าอย่างยิ่งท่านกล่าวหมายถึงเท่าไร อาบัติปาฏิเทสนียะมีเท่าไร และการแสดงอาบัติมีแก่บุคคลเท่าไร

Pañca ṭhāne musāvādo, cuddasa paramanti vuccati;

Dvādasa pāṭidesanīyā, catunnaṃ desanāya ca.

มุสาวาทเกิดขึ้นในฐานะ ๕ ประการ คำว่าอย่างยิ่งท่านกล่าวหมายถึง ๑๔ อาบัติปาฏิเทสนียะมี ๑๒ และการแสดงอาบัติมีแก่บุคคล ๔ จำพวก

Kataṅgiko musāvādo, kati uposathaṅgāni;

Kati dūteyyaṅgāni, kati titthiyavattanā.

มุสาวาทมีองค์เท่าไร องค์อุโบสถมีเท่าไร องค์แห่งทูตมีเท่าไร วัตรของเดียรถีย์มีเท่าไร

Aṭṭhaṅgiko musāvādo, aṭṭha uposathaṅgāni;

Aṭṭha dūteyyaṅgāni, aṭṭha titthiyavattanā.

มุสาวาทมีองค์ ๘ องค์อุโบสถมี ๘ องค์แห่งทูตมี ๘ วัตรของเดียรถีย์มี ๘

Kativācikā upasampadā, katinaṃ paccuṭṭhātabbaṃ;

Katinaṃ āsanaṃ dātabbaṃ, bhikkhunovādako katihi.

อุปสมบทกรรมมีวาจากี่ครั้ง พึงลุกรับภิกษุณีเท่าไร พึงให้อาสนะแก่ภิกษุณีเท่าไร ภิกษุผู้ให้โอวาทแก่ภิกษุณีต้องประกอบด้วยองค์เท่าไร

Aṭṭhavācikā upasampadā, aṭṭhannaṃ paccuṭṭhātabbaṃ;

Aṭṭhannaṃ āsanaṃ dātabbaṃ, bhikkhunovādako aṭṭhahi.

อุปสมบทกรรมมีวาจา ๘ ครั้ง พึงลุกรับภิกษุณี ๘ รูป พึงให้อาสนะแก่ภิกษุณี ๘ รูป ภิกษุผู้ให้โอวาทแก่ภิกษุณีต้องประกอบด้วยองค์ ๘ ประการ

Katinaṃ chejjaṃ hoti, katinaṃ thullaccayaṃ;

Katinañceva anāpatti, sabbesaṃ ekavatthukā.

ต้องอาบัติปาราชิกแก่บุคคลเท่าไร ต้องอาบัติถุลลัจจัยแก่บุคคลเท่าไร และไม่ต้องอาบัติแก่บุคคลเท่าไร ทั้งหมดมีวัตถุเดียวกันหรือ

Ekassa chejjaṃ hoti, catunnaṃ thullaccayaṃ;

Catunnañceva anāpatti, sabbesaṃ ekavatthukā.

ต้องอาบัติปาราชิกแก่บุคคล ๑ รูป ต้องอาบัติถุลลัจจัยแก่บุคคล ๔ รูป และไม่ต้องอาบัติแก่บุคคล ๔ รูป ทั้งหมดมีวัตถุเดียวกัน

Kati āghātavatthūni, katihi saṅgho bhijjati;

Katettha paṭhamāpattikā, ñattiyā karaṇā kati.

อาฆาตวัตถุมีเท่าไร สงฆ์แตกกันด้วยภิกษุเท่าไร ในอาบัติเหล่านี้ ปฐมาบัติมีเท่าไร กรรมที่ทำด้วยญัตติมีเท่าไร

Nava āghātavatthūni, navahi saṅgho bhijjati;

Navettha paṭhamāpattikā, ñattiyā karaṇā nava.

อาฆาตวัตถุมี ๙ สงฆ์แตกกันด้วยภิกษุ ๙ รูป ในอาบัติเหล่านี้ ปฐมาบัติมี ๙ กรรมที่ทำด้วยญัตติมี ๙

4. Avandanīyapuggalādi

๔. บุคคลที่ไม่ควรไหว้ เป็นต้น

477.

๔๗๗.

Kati puggalā nābhivādetabbā, añjalisāmicena ca;

Katinaṃ dukkaṭaṃ hoti, kati cīvaradhāraṇā.

บุคคลเท่าไรไม่ควรไหว้ และไม่ควรประนมมือทำสามีจิกรรม เป็นทุกกฏแก่บุคคลเท่าไร การทรงจีวรมีกำหนดเท่าไร

Dasa [Pg.369] puggalā nābhivādetabbā, añjalisāmicena ca;

Dasannaṃ dukkaṭaṃ hoti, dasa cīvaradhāraṇā.

บุคคล ๑๐ จำพวกไม่ควรไหว้ และไม่ควรประนมมือทำสามีจิกรรม เป็นทุกกฏแก่บุคคล ๑๐ จำพวก การทรงจีวรมีกำหนด ๑๐ วัน

Katinaṃ vassaṃvuṭṭhānaṃ, dātabbaṃ idha cīvaraṃ;

Katinaṃ bhante dātabbaṃ, katinañceva na dātabbaṃ.

พึงถวายจีวรแก่ภิกษุผู้อยู่จำพรรษาแล้วในอาวาสนี้เท่าไร เมื่อมีผู้รับ พึงถวายแก่ภิกษุเท่าไร และไม่พึงถวายแก่ภิกษุเท่าไร

Pañcannaṃ vassaṃvuṭṭhānaṃ, dātabbaṃ idha cīvaraṃ;

Sattannaṃ sante dātabbaṃ, soḷasannaṃ na dātabbaṃ.

พึงถวายจีวรแก่ภิกษุ ๕ รูปผู้อยู่จำพรรษาแล้วในอาวาสนี้ เมื่อมีผู้รับ พึงถวายแก่ภิกษุ ๗ จำพวก ไม่พึงถวายแก่ภิกษุ ๑๖ จำพวก

Katisataṃ rattisataṃ, āpattiyo chādayitvāna;

Kati rattiyo vasitvāna, mucceyya pārivāsiko.

ภิกษุผู้อยู่ปริวาส ปกปิดอาบัติไว้ร้อยคืนเป็นจำนวนกี่ร้อยตัว แล้วอยู่ปริวาสกี่คืนจึงจะพ้น

Dasasataṃ rattisataṃ, āpattiyo chādayitvāna;

Dasa rattiyo vasitvāna, mucceyya pārivāsiko.

ภิกษุผู้อยู่ปริวาส ปกปิดอาบัติไว้ร้อยคืนเป็นจำนวนหนึ่งพันตัว แล้วอยู่ปริวาสสิบคืนจึงจะพ้น

Kati kammadosā vuttā, buddhenādiccabandhunā;

Campāyaṃ vinayavatthusmiṃ, sabbeva adhammikā kati.

พระพุทธเจ้าผู้เป็นเผ่าพันธุ์แห่งพระอาทิตย์ ตรัสโทษของกรรมไว้เท่าไรในเรื่องวินัยที่เมืองจำปา กรรมทั้งหมดทรงตรัสว่าเป็นอธรรมิกกรรมหรือ

Dvādasa kammadosā vuttā, buddhenādiccabandhunā;

Campāyaṃ vinayavatthusmiṃ, sabbeva adhammikā katā.

พระพุทธเจ้าผู้เป็นเผ่าพันธุ์แห่งพระอาทิตย์ ตรัสโทษของกรรมไว้ ๑๒ ประการในเรื่องวินัยที่เมืองจำปา กรรมทั้งหมดทรงตรัสว่าเป็นอธรรมิกกรรม

Kati kammasampattiyo vuttā, buddhenādiccabandhunā;

Campāyaṃ vinayavatthusmiṃ, sabbeva dhammikā kati.

พระพุทธเจ้าผู้เป็นเผ่าพันธุ์แห่งพระอาทิตย์ ตรัสความถึงพร้อมแห่งกรรมไว้เท่าไรในเรื่องวินัยที่เมืองจำปา กรรมทั้งหมดเป็นธรรมิกกรรมหรือ

Catasso kammasampattiyo vuttā, buddhenādiccabandhunā;

Campāyaṃ vinayavatthusmiṃ, sabbeva dhammikā katā.

พระพุทธเจ้าผู้เป็นเผ่าพันธุ์แห่งพระอาทิตย์ ตรัสความถึงพร้อมแห่งกรรมไว้ ๔ ประการในเรื่องวินัยที่เมืองจำปา กรรมทั้งหมดทรงตรัสว่าเป็นธรรมิกกรรม

Kati kammāni vuttāni, buddhenādiccabandhunā;

Campāyaṃ vinayavatthusmiṃ, dhammikā adhammikā kati.

พระพุทธเจ้าผู้เป็นเผ่าพันธุ์แห่งพระอาทิตย์ ตรัสกรรมไว้เท่าไรในเรื่องวินัยที่เมืองจำปา ธรรมิกกรรมและอธรรมิกกรรมมีเท่าไร

Cha kammāni vuttāni, buddhenādiccabandhunā;

Campāyaṃ vinayavatthusmiṃ, ekettha dhammikā katā;

Pañca adhammikā vuttā, buddhenādiccabandhunā.

พระพุทธเจ้าผู้เป็นเผ่าพันธุ์แห่งพระอาทิตย์ ตรัสกรรมไว้ ๖ ประการในเรื่องวินัยที่เมืองจำปา ในกรรมเหล่านั้น ทรงตรัสว่ากรรม ๑ เป็นธรรมิกกรรม พระพุทธเจ้าผู้เป็นเผ่าพันธุ์แห่งพระอาทิตย์ ตรัสว่ากรรม ๕ เป็นอธรรมิกกรรม

Kati kammāni vuttāni, buddhenādiccabandhunā;

Campāyaṃ vinayavatthusmiṃ, dhammikā adhammikā kati.

พระพุทธเจ้าผู้เป็นเผ่าพันธุ์แห่งพระอาทิตย์ ตรัสกรรมไว้เท่าไรในเรื่องวินัยที่เมืองจำปา ธรรมิกกรรมและอธรรมิกกรรมมีเท่าไร

Cattāri [Pg.370] kammāni vuttāni, buddhenādiccabandhunā;

Campāyaṃ vinayavatthusmiṃ, ekettha dhammikā katā;

Tayo adhammikā vuttā, buddhenādiccabandhunā.

พระพุทธเจ้าผู้เป็นเผ่าพันธุ์แห่งพระอาทิตย์ ตรัสกรรมไว้ ๔ ประการในเรื่องวินัยที่เมืองจำปา ในกรรมเหล่านั้น ทรงตรัสว่ากรรม ๑ เป็นธรรมิกกรรม พระพุทธเจ้าผู้เป็นเผ่าพันธุ์แห่งพระอาทิตย์ ตรัสว่ากรรม ๓ เป็นอธรรมิกกรรม

Yaṃ desitaṃnantajinena tādinā;

Āpattikkhandhāni vivekadassinā;

Katettha sammanti vinā samathehi;

Pucchāmi taṃ brūhi vibhaṅgakovida.

พระผู้มีพระภาคผู้ทรงชนะกิเลสไม่มีที่สุด ผู้คงที่ ผู้ทรงเห็นวิเวก ได้ทรงแสดงกองอาบัติเหล่าใดไว้ ในบรรดากองอาบัติเหล่านั้น มีกี่กองที่ระงับได้โดยไม่ต้องอาศัยสมถะ? ข้าพเจ้าขอถามท่านผู้ฉลาดในวิภังค์ทั้งสอง ขอท่านจงตอบเถิด

Yaṃ desitaṃnantajinena tādinā;

Āpattikkhandhāni vivekadassinā;

Ekettha sammati vinā samathehi;

Etaṃ te akkhāmi vibhaṅgakovida.

พระผู้มีพระภาคผู้ทรงชนะกิเลสไม่มีที่สุด ผู้คงที่ ผู้ทรงเห็นวิเวก ได้ทรงแสดงกองอาบัติเหล่าใดไว้ ในบรรดากองอาบัติเหล่านั้น แม้แต่อาบัติกองหนึ่งก็ไม่ระงับได้โดยไม่ต้องอาศัยสมถะ ข้าพเจ้าขอกล่าวแก้ปัญหานั้นแก่ท่านผู้ฉลาดในวิภังค์ทั้งสอง

Kati āpāyikā vuttā, buddhenādiccabandhunā;

Vinayaṃ paṭijānantassa, vinayāni suṇoma te.

พระพุทธเจ้าผู้เป็นเผ่าพันธุ์แห่งพระอาทิตย์ ตรัสไว้ว่า บุคคลผู้จะต้องไปสู่อบายมีเท่าไร? พวกเราขอฟังเรื่องวินัยทั้งหลายจากท่านผู้ปฏิญญาว่ารู้พระวินัย

Chaūnadiyaḍḍhasatā vuttā, buddhenādiccabandhunā;

Āpāyikā nerayikā, kappaṭṭhā saṅghabhedakā;

Vinayaṃ paṭijānantassa, vinayāni suṇohi me.

พระพุทธเจ้าผู้เป็นเผ่าพันธุ์แห่งพระอาทิตย์ ตรัสไว้ว่า บุคคลผู้ทำลายสงฆ์ ผู้จะต้องไปสู่อบาย เกิดในนรก ตั้งอยู่ตลอดกัป มี ๑๕๐ หย่อน ๖ (คือ ๑๔๔) ท่านจงฟังเรื่องวินัยทั้งหลายจากข้าพเจ้าผู้ปฏิญญาว่ารู้พระวินัย

Kati nāpāyikā vuttā, buddhenādiccabandhunā;

Vinayaṃ paṭijānantassa, vinayāni suṇoma te.

พระพุทธเจ้าผู้เป็นเผ่าพันธุ์แห่งพระอาทิตย์ ตรัสไว้ว่า บุคคลผู้จะไม่ต้องไปสู่อบายมีเท่าไร? พวกเราขอฟังเรื่องวินัยทั้งหลายจากท่านผู้ปฏิญญาว่ารู้พระวินัย

Aṭṭhārasa nāpāyikā vuttā, buddhenādiccabandhunā;

Vinayaṃ paṭijānantassa, vinayāni suṇohi me.

พระพุทธเจ้าผู้เป็นเผ่าพันธุ์แห่งพระอาทิตย์ ตรัสไว้ว่า บุคคลผู้จะไม่ต้องไปสู่อบายมี ๑๘ จำพวก ท่านจงฟังเรื่องวินัยทั้งหลายจากข้าพเจ้าผู้ปฏิญญาว่ารู้พระวินัย

Kati aṭṭhakā vuttā, buddhenādiccabandhunā;

Vinayaṃ paṭijānantassa, vinayāni suṇoma te.

พระพุทธเจ้าผู้เป็นเผ่าพันธุ์แห่งพระอาทิตย์ ตรัสอัฏฐกะ (หมวด ๘) ไว้เท่าไร? พวกเราขอฟังเรื่องวินัยทั้งหลายจากท่านผู้ปฏิญญาว่ารู้พระวินัย

Aṭṭhārasa aṭṭhakā vuttā, buddhenādiccabandhunā;

Vinayaṃ paṭijānantassa, vinayāni suṇohi me.

พระพุทธเจ้าผู้เป็นเผ่าพันธุ์แห่งพระอาทิตย์ ตรัสอัฏฐกะ (หมวด ๘) ไว้ ๑๘ หมวด ท่านจงฟังเรื่องวินัยทั้งหลายจากข้าพเจ้าผู้ปฏิญญาว่ารู้พระวินัย

5. Soḷasakammādi

๕. โสฬสกัมมาทิ (เรื่องกรรม ๑๖ เป็นต้น)

478.

๔๗๘.

Kati kammāni vuttāni, buddhenādiccabandhunā;

Vinayaṃ paṭijānantassa, vinayāni suṇoma te.

พระพุทธเจ้าผู้เป็นเผ่าพันธุ์แห่งพระอาทิตย์ ตรัสกรรมไว้เท่าไร? พวกเราขอฟังเรื่องวินัยทั้งหลายจากท่านผู้ปฏิญญาว่ารู้พระวินัย

Soḷasa [Pg.371] kammāni vuttāni, buddhenādiccabandhunā;

Vinayaṃ paṭijānantassa, vinayāni suṇohi me.

พระพุทธเจ้าผู้เป็นเผ่าพันธุ์แห่งพระอาทิตย์ ตรัสกรรมไว้ ๑๖ อย่าง ท่านจงฟังเรื่องวินัยทั้งหลายจากข้าพเจ้าผู้ปฏิญญาว่ารู้พระวินัย

Kati kammadosā vuttā, buddhenādiccabandhunā;

Vinayaṃ paṭijānantassa, vinayāni suṇoma te.

พระพุทธเจ้าผู้เป็นเผ่าพันธุ์แห่งพระอาทิตย์ ตรัสโทษของกรรมไว้เท่าไร? พวกเราขอฟังเรื่องวินัยทั้งหลายจากท่านผู้ปฏิญญาว่ารู้พระวินัย

Dvādasa kammadosā vuttā, buddhenādiccabandhunā;

Vinayaṃ paṭijānantassa, vinayāni suṇohi me.

พระพุทธเจ้าผู้เป็นเผ่าพันธุ์แห่งพระอาทิตย์ ตรัสโทษของกรรมไว้ ๑๒ อย่าง ท่านจงฟังเรื่องวินัยทั้งหลายจากข้าพเจ้าผู้ปฏิญญาว่ารู้พระวินัย

Kati kammasampattiyo vuttā, buddhenādiccabandhunā;

Vinayaṃ paṭijānantassa, vinayāni suṇoma te.

พระพุทธเจ้าผู้เป็นเผ่าพันธุ์แห่งพระอาทิตย์ ตรัสความสมบูรณ์แห่งกรรมไว้เท่าไร? พวกเราขอฟังเรื่องวินัยทั้งหลายจากท่านผู้ปฏิญญาว่ารู้พระวินัย

Catasso kammasampattiyo vuttā, buddhenādiccabandhunā;

Vinayaṃ paṭijānantassa, vinayāni suṇohi me.

พระพุทธเจ้าผู้เป็นเผ่าพันธุ์แห่งพระอาทิตย์ ตรัสความสมบูรณ์แห่งกรรมไว้ ๔ อย่าง ท่านจงฟังเรื่องวินัยทั้งหลายจากข้าพเจ้าผู้ปฏิญญาว่ารู้พระวินัย

Kati kammāni vuttāni, buddhenādiccabandhunā;

Vinayaṃ paṭijānantassa, vinayāni suṇoma te.

พระพุทธเจ้าผู้เป็นเผ่าพันธุ์แห่งพระอาทิตย์ ตรัสกรรมไว้เท่าไร? พวกเราขอฟังเรื่องวินัยทั้งหลายจากท่านผู้ปฏิญญาว่ารู้พระวินัย

Cha kammāni vuttāni, buddhenādiccabandhunā;

Vinayaṃ paṭijānantassa, vinayāni suṇohi me.

พระพุทธเจ้าผู้เป็นเผ่าพันธุ์แห่งพระอาทิตย์ ตรัสกรรมไว้ ๖ อย่าง ท่านจงฟังเรื่องวินัยทั้งหลายจากข้าพเจ้าผู้ปฏิญญาว่ารู้พระวินัย

Kati kammāni vuttāni, buddhenādiccabandhunā;

Vinayaṃ paṭijānantassa, vinayāni suṇoma te.

พระพุทธเจ้าผู้เป็นเผ่าพันธุ์แห่งพระอาทิตย์ ตรัสกรรมไว้เท่าไร? พวกเราขอฟังเรื่องวินัยทั้งหลายจากท่านผู้ปฏิญญาว่ารู้พระวินัย

Cattāri kammāni vuttāni, buddhenādiccabandhunā;

Vinayaṃ paṭijānantassa, vinayāni suṇohi me.

พระพุทธเจ้าผู้เป็นเผ่าพันธุ์แห่งพระอาทิตย์ ตรัสกรรมไว้ ๔ อย่าง ท่านจงฟังเรื่องวินัยทั้งหลายจากข้าพเจ้าผู้ปฏิญญาว่ารู้พระวินัย

Kati pārājikā vuttā, buddhenādiccabandhunā;

Vinayaṃ paṭijānantassa, vinayāni suṇoma te.

พระพุทธเจ้าผู้เป็นเผ่าพันธุ์แห่งพระอาทิตย์ ตรัสปาราชิกไว้เท่าไร? พวกเราขอฟังเรื่องวินัยทั้งหลายจากท่านผู้ปฏิญญาว่ารู้พระวินัย

Aṭṭha pārājikā vuttā, buddhenādiccabandhunā;

Vinayaṃ paṭijānantassa, vinayāni suṇohi me.

พระพุทธเจ้าผู้เป็นเผ่าพันธุ์แห่งพระอาทิตย์ ตรัสปาราชิกไว้ ๘ สิกขาบท ท่านจงฟังเรื่องวินัยทั้งหลายจากข้าพเจ้าผู้ปฏิญญาว่ารู้พระวินัย

Kati saṅghādisesā vuttā, buddhenādiccabandhunā;

Vinayaṃ paṭijānantassa, vinayāni suṇoma te.

พระพุทธเจ้าผู้เป็นเผ่าพันธุ์แห่งพระอาทิตย์ ตรัสสังฆาทิเสสไว้เท่าไร? พวกเราขอฟังเรื่องวินัยทั้งหลายจากท่านผู้ปฏิญญาว่ารู้พระวินัย

Tevīsa saṅghādisesā vuttā, buddhenādiccabandhunā;

Vinayaṃ paṭijānantassa, vinayāni suṇohi me.

พระพุทธเจ้าผู้เป็นเผ่าพันธุ์แห่งพระอาทิตย์ ตรัสสังฆาทิเสสไว้ ๒๓ สิกขาบท ท่านจงฟังเรื่องวินัยทั้งหลายจากข้าพเจ้าผู้ปฏิญญาว่ารู้พระวินัย

Kati [Pg.372] aniyatā vuttā, buddhenādiccabandhunā;

Vinayaṃ paṭijānantassa, vinayāni suṇoma te.

พระพุทธเจ้าผู้เป็นเผ่าพันธุ์แห่งพระอาทิตย์ ตรัสอนิยตไว้เท่าไร? พวกเราขอฟังเรื่องวินัยทั้งหลายจากท่านผู้ปฏิญญาว่ารู้พระวินัย

Dve aniyatā vuttā, buddhenādiccabandhunā;

Vinayaṃ paṭijānantassa, vinayāni suṇohi me.

พระพุทธเจ้าผู้เป็นเผ่าพันธุ์แห่งพระอาทิตย์ ตรัสอนิยตไว้ ๒ สิกขาบท ท่านจงฟังเรื่องวินัยทั้งหลายจากข้าพเจ้าผู้ปฏิญญาว่ารู้พระวินัย

Kati nissaggiyā vuttā, buddhenādiccabandhunā;

Vinayaṃ paṭijānantassa, vinayāni suṇoma te.

พระพุทธเจ้าผู้เป็นเผ่าพันธุ์แห่งพระอาทิตย์ ตรัสนิสสัคคิยปาจิตตีย์ไว้เท่าไร? พวกเราขอฟังเรื่องวินัยทั้งหลายจากท่านผู้ปฏิญญาว่ารู้พระวินัย

Dvecattālīsa nissaggiyā vuttā, buddhenādiccabandhunā;

Vinayaṃ paṭijānantassa, vinayāni suṇohi me.

พระพุทธเจ้าผู้เป็นเผ่าพันธุ์แห่งพระอาทิตย์ ตรัสนิสสัคคิยปาจิตตีย์ไว้ ๔๒ สิกขาบท ท่านจงฟังเรื่องวินัยทั้งหลายจากข้าพเจ้าผู้ปฏิญญาว่ารู้พระวินัย

Kati pācittiyā vuttā, buddhenādiccabandhunā;

Vinayaṃ paṭijānantassa, vinayāni suṇoma te.

พระพุทธเจ้าผู้เป็นเผ่าพันธุ์แห่งพระอาทิตย์ ตรัสปาจิตตีย์ไว้เท่าไร? พวกเราขอฟังเรื่องวินัยทั้งหลายจากท่านผู้ปฏิญญาว่ารู้พระวินัย

Aṭṭhāsītisataṃ pācittiyā vuttā, buddhenādiccabandhunā;

Vinayaṃ paṭijānantassa, vinayāni suṇohi me.

พระพุทธเจ้าผู้เป็นเผ่าพันธุ์แห่งพระอาทิตย์ ตรัสปาจิตตีย์ไว้ ๑๘๘ สิกขาบท ท่านจงฟังเรื่องวินัยทั้งหลายจากข้าพเจ้าผู้ปฏิญญาว่ารู้พระวินัย

Kati pāṭidesanīyā vuttā, buddhenādiccabandhunā;

Vinayaṃ paṭijānantassa, vinayāni suṇoma te.

พระพุทธเจ้าผู้เป็นเผ่าพันธุ์แห่งพระอาทิตย์ ตรัสปาฏิเทสนียะไว้เท่าไร? พวกเราขอฟังเรื่องวินัยทั้งหลายจากท่านผู้ปฏิญญาว่ารู้พระวินัย

Dvādasa pāṭidesanīyā vuttā, buddhenādiccabandhunā;

Vinayaṃ paṭijānantassa, vinayāni suṇohi me.

พระพุทธเจ้าผู้เป็นเผ่าพันธุ์แห่งพระอาทิตย์ ตรัสปาฏิเทสนียาบัติไว้ 12 ข้อ ท่านจงฟังวินัยทั้งหลายจากเราผู้ปฏิญญาว่ารู้พระวินัยเถิด

Kati sekhiyā vuttā, buddhenādiccabandhunā;

Vinayaṃ paṭijānantassa, vinayāni suṇoma te.

พระพุทธเจ้าผู้เป็นเผ่าพันธุ์แห่งพระอาทิตย์ ตรัสเสขิยวัตรไว้เท่าไร ข้าพเจ้าทั้งหลายจักฟังสิกขาบททั้งหลายจากท่านผู้ปฏิญญาว่ารู้พระวินัย

Pañcasattati sekhiyā vuttā, buddhenādiccabandhunā;

Vinayaṃ paṭijānantassa, vinayāni suṇohi me.

พระพุทธเจ้าผู้เป็นเผ่าพันธุ์แห่งพระอาทิตย์ ตรัสเสขิยวัตรไว้ 75 ข้อ ท่านจงฟังวินัยทั้งหลายจากเราผู้ปฏิญญาว่ารู้พระวินัยเถิด

Yāva supucchitaṃ tayā, yāva suvissajjitaṃ mayā;

Pucchāvissajjanāya vā, natthi kiñci asuttakanti.

ท่านถามดีแล้วเพียงใด เราก็ตอบดีแล้วเพียงนั้น ในคำถามหรือในคำตอบ ไม่มีส่วนใดเลยที่ไม่เป็นไปตามพระสูตร

Dutiyagāthāsaṅgaṇikaṃ niṭṭhitaṃ.

ทุติยคาถาสังคณิกะ จบแล้ว

Sedamocanagāthā

เสทโมจนคาถา

1. Avippavāsapañhā

๑. อวิปปวาสปัญหา

479.

๔๗๙.

Asaṃvāso [Pg.373] bhikkhūhi ca bhikkhunīhi ca;

Sambhogo ekacco tahiṃ na labbhati;

Avippavāsena anāpatti;

Pañhā mesā kusalehi cintitā.

การอยู่ร่วมกับภิกษุและภิกษุณีไม่มี การใช้สอยบางอย่างในบุคคลนั้นก็ไม่ได้ เพราะการอยู่ไม่ปราศจากกัน จึงไม่ต้องอาบัติ ปัญหานี้บัณฑิตทั้งหลายคิดกันแล้ว

Avissajjiyaṃ avebhaṅgiyaṃ;

Pañca vuttā mahesinā;

Vissajjantassa paribhuñjantassa anāpatti;

Pañhā mesā kusalehi cintitā.

พระมหาสีเจ้าตรัสครุภัณฑ์ ๕ อย่างว่า ไม่ควรสละ ไม่ควรแบ่ง ภิกษุผู้สละหรือบริโภคครุภัณฑ์นั้น ไม่ต้องอาบัติ ปัญหานี้บัณฑิตทั้งหลายคิดกันแล้ว

Dasa puggale na vadāmi, ekādasa vivajjiya;

Vuḍḍhaṃ vandantassa āpatti, pañhā mesā kusalehi cintitā.

เราไม่กล่าวถึงบุคคล ๑๐ จำพวก และยกเว้นบุคคล ๑๑ จำพวก ผู้ไหว้ภิกษุผู้เฒ่าต้องอาบัติ ปัญหานี้บัณฑิตทั้งหลายคิดกันแล้ว

Na ukkhittako na ca pana pārivāsiko;

Na saṅghabhinno na ca pana pakkhasaṅkanto;

Samānasaṃvāsakabhūmiyā ṭhito;

Kathaṃ nu sikkhāya asādhāraṇo siyā;

Pañhā mesā kusalehi cintitā.

ภิกษุนั้นมิใช่ถูกสงฆ์ยกวัตร มิใช่ภิกษุอยู่ปริวาส มิใช่ผู้ทำลายสงฆ์ มิใช่ผู้เข้ารีตเดียรถีย์ ตั้งอยู่ในภูมิสมานสังวาส ทำไฉนหนอจึงจะชื่อว่ามีสิกขาไม่ทั่วไป (แก่ภิกษุอื่น) ได้ ปัญหานี้บัณฑิตทั้งหลายคิดกันแล้ว

Upeti dhammaṃ paripucchamāno, kusalaṃ atthūpasañhitaṃ;

Na jīvati na mato na nibbuto, taṃ puggalaṃ katamaṃ vadanti buddhā;

Pañhā mesā kusalehi cintitā.

บุคคลผู้เข้าไปสอบถามธรรมอันเป็นกุศล ประกอบด้วยประโยชน์ ไม่เป็นอยู่ ไม่ตายแล้ว ไม่ปรินิพพานแล้ว พระพุทธเจ้าทั้งหลายตรัสเรียกบุคคลนั้นว่าเป็นอะไร ปัญหานี้บัณฑิตทั้งหลายคิดกันแล้ว

Ubbhakkhake na vadāmi, adho nābhiṃ vivajjiya;

Methunadhammapaccayā, kathaṃ pārājiko siyā;

Pañhā mesā kusalehi cintitā.

เราไม่กล่าวถึง (ปาราชิก) ในช่องปากที่อยู่เหนือกระดูกไหปลาร้าขึ้นไป และยกเว้นทวารที่อยู่ใต้สะดือลงมา เพราะเหตุแห่งเมถุนธรรม ภิกษุจะเป็นปาราชิกได้อย่างไร ปัญหานี้บัณฑิตทั้งหลายคิดกันแล้ว

Bhikkhu saññācikāya kuṭiṃ karoti;

Adesitavatthukaṃ pamāṇātikkantaṃ;

Sārambhaṃ aparikkamanaṃ anāpatti;

Pañhā mesā kusalehi cintitā.

ภิกษุขอเขาทำกุฎี ที่ไม่มีใครชี้ให้ มีขนาดเกินประมาณ มีสัตว์มีชีวิตอยู่ ไม่มีที่กลับรถ ไม่ต้องอาบัติ ปัญหานี้บัณฑิตทั้งหลายคิดกันแล้ว

Bhikkhu [Pg.374] saññācikāya kuṭiṃ karoti;

Desitavatthukaṃ pamāṇikaṃ;

Anārambhaṃ saparikkamanaṃ āpatti;

Pañhā mesā kusalehi cintitā.

ภิกษุขอเขาทำกุฎี ที่มีผู้ชี้ให้ มีขนาดพอดี ไม่มีสัตว์มีชีวิตอยู่ มีที่กลับรถ ต้องอาบัติ ปัญหานี้บัณฑิตทั้งหลายคิดกันแล้ว

Na kāyikaṃ kiñci payogamācare;

Na cāpi vācāya pare bhaṇeyya;

Āpajjeyya garukaṃ chejjavatthuṃ;

Pañhā mesā kusalehi cintitā.

ภิกษุไม่พึงทำประโยคทางกายอะไรๆ และไม่พึงกล่าวกับคนอื่นด้วยวาจา แต่พึงต้องอาบัติปาราชิกอันเป็นครุกาบัติ ปัญหานี้บัณฑิตทั้งหลายคิดกันแล้ว

Na kāyikaṃ vācasikañca kiñci;

Manasāpi santo na kareyya pāpaṃ;

So nāsito kinti sunāsito bhave;

Pañhā mesā kusalehi cintitā.

บุคคลผู้สงบระงับ ไม่พึงทำบาปอะไรๆ ทางกาย ทางวาจา หรือแม้ทางใจ บุคคลนั้นถูกทำลายแล้ว จะชื่อว่าถูกทำลายดีแล้วได้อย่างไร ปัญหานี้บัณฑิตทั้งหลายคิดกันแล้ว

Anālapanto manujena kenaci;

Vācāgiraṃ no ca pare bhaṇeyya;

Āpajjeyya vācasikaṃ na kāyikaṃ;

Pañhā mesā kusalehi cintitā.

ภิกษุไม่พูดกับมนุษย์คนใดคนหนึ่ง ไม่กล่าววาจาแก่คนอื่น พึงต้องอาบัติทางวาจา ไม่ต้องอาบัติทางกาย ปัญหานี้บัณฑิตทั้งหลายคิดกันแล้ว

Sikkhāpadā buddhavarena vaṇṇitā;

Saṅghādisesā caturo bhaveyyuṃ;

Āpajjeyya ekapayogena sabbe;

Pañhā mesā kusalehi cintitā.

สิกขาบท ๔ ข้ออันพระพุทธเจ้าผู้ประเสริฐทรงสรรเสริญแล้ว เป็นสังฆาทิเสส ภิกษุพึงต้องอาบัติทั้งหมดด้วยประโยคเดียวได้หรือ ปัญหานี้บัณฑิตทั้งหลายคิดกันแล้ว

Ubho ekato upasampannā;

Ubhinnaṃ hatthato cīvaraṃ paṭiggaṇheyya;

Siyā āpattiyo nānā;

Pañhā mesā kusalehi cintitā.

ภิกษุณี ๒ รูป อุปสมบทในสงฆ์ฝ่ายเดียว ภิกษุพึงรับจีวรจากมือของภิกษุณีทั้ง ๒ รูปนั้น พึงมีอาบัติต่างๆ กันได้หรือ ปัญหานี้บัณฑิตทั้งหลายคิดกันแล้ว

Caturo janā saṃvidhāya;

Garubhaṇḍaṃ avāharuṃ;

Tayo pārājikā eko na pārājiko;

Pañhā mesā kusalehi cintitā.

คน ๔ คน นัดแนะกันแล้วลักครุภัณฑ์ไป ๓ คนเป็นปาราชิก ๑ คนไม่เป็นปาราชิก ปัญหานี้บัณฑิตทั้งหลายคิดกันแล้ว

2. Pārājikādipañhā

๒. ปาราชิกาทิปัญหา

480.

๔๘๐.

Itthī [Pg.375] ca abbhantare siyā,Bhikkhu ca bahiddhā siyā;

Chiddaṃ tasmiṃ ghare natthi;

Methunadhammapaccayā;

Kathaṃ pārājiko siyā;

Pañhā mesā kusalehi cintitā.

หญิงพึงอยู่ในภายใน ภิกษุพึงอยู่ภายนอก ในเรือนนั้นไม่มีช่อง เพราะเหตุแห่งเมถุนธรรม ภิกษุจะเป็นปาราชิกได้อย่างไร ปัญหานี้บัณฑิตทั้งหลายคิดกันแล้ว

Telaṃ madhuṃ phāṇitañcāpi sappiṃ;

Sāmaṃ gahetvāna nikkhipeyya;

Avītivatte sattāhe;

Sati paccaye paribhuñjantassa āpatti;

Pañhā mesā kusalehi cintitā.

ภิกษุรับน้ำมัน น้ำผึ้ง น้ำอ้อย และเนยใสด้วยตนเองแล้วเก็บไว้ เมื่อ ๗ วันยังไม่ผ่านไป เมื่อมีเหตุ บริโภคอยู่ ต้องอาบัติ ปัญหานี้บัณฑิตทั้งหลายคิดกันแล้ว

Nissaggiyena āpatti;

Suddhakena pācittiyaṃ;

Āpajjantassa ekato;

Pañhā mesā kusalehi cintitā.

ภิกษุต้องอาบัตินิสสัคคิยปาจิตตีย์ พร้อมกับสุทธิกปาจิตตีย์ในคราวเดียวกัน ปัญหานี้บัณฑิตทั้งหลายคิดกันแล้ว

Bhikkhū siyā vīsatiyā samāgatā;

Kammaṃ kareyyuṃ samaggasaññino;

Bhikkhu siyā dvādasayojane ṭhito;

Kammañca taṃ kuppeyya vaggapaccayā;

Pañhā mesā kusalehi cintitā.

ภิกษุ ๒๐ รูปพึงประชุมกัน มีความสำคัญว่าพร้อมเพรียงกัน พึงทำกรรม ภิกษุรูปหนึ่งพึงอยู่ในที่ไกล ๑๒ โยชน์ กรรมนั้นพึงกำเริบเพราะเป็นวรรคได้หรือ ปัญหานี้บัณฑิตทั้งหลายคิดกันแล้ว

Padavītihāramattena vācāya bhaṇitena ca;

Sabbāni garukāni sappaṭikammāni;

Catusaṭṭhi āpattiyo āpajjeyya ekato;

Pañhā mesā kusalehi cintitā.

เพียงก้าวเท้าไปและกล่าววาจา ภิกษุพึงต้องอาบัติ ๖๔ ข้อ ซึ่งล้วนเป็นครุกาบัติ มีวิธีแก้ไขได้ทั้งหมดในคราวเดียวกันได้หรือ ปัญหานี้บัณฑิตทั้งหลายคิดกันแล้ว

Nivattho antaravāsakena;

Diguṇaṃ saṅghāṭiṃ pāruto;

Sabbāni tāni nissaggiyāni honti;

Pañhā mesā kusalehi cintitā.

ภิกษุนุ่งอันตรวาสก ห่มสังฆาฏิ ๒ ชั้น ผ้าเหล่านั้นทั้งหมดเป็นนิสสัคคีย์ ปัญหานี้บัณฑิตทั้งหลายคิดกันแล้ว

Na [Pg.376] cāpi ñatti na ca pana kammavācā;

Na cehi bhikkhūti jino avoca;

Saraṇagamanampi na tassa atthi;

Upasampadā cassa akuppā;

Pañhā mesā kusalehi cintitā.

ไม่มีทั้งญัตติ ไม่มีทั้งกรรมวาจา พระชินเจ้าก็มิได้ตรัสว่า "เธอจงเป็นภิกษุมาเถิด" การถึงสรณะของเธอก็ไม่มี แต่อุปสมบทของเธอนั้นไม่กำเริบ ปัญหานี้บัณฑิตทั้งหลายคิดกันแล้ว

Itthiṃ hane na mātaraṃ, purisañca na pitaraṃ hane;

Haneyya anariyaṃ mando, tena cānantaraṃ phuse;

Pañhā mesā kusalehi cintitā.

คนเขลาพึงฆ่าหญิงที่ไม่ใช่มารดา และพึงฆ่าชายที่ไม่ใช่บิดา พึงฆ่าคนที่ไม่ใช่พระอริยะ แต่พึงต้องอนันตริยกรรมเพราะการฆ่านั้น ปัญหานี้บัณฑิตทั้งหลายคิดกันแล้ว

Itthiṃ hane ca mātaraṃ, purisañca pitaraṃ hane;

Mātaraṃ pitaraṃ hantvā, na tenānantaraṃ phuse;

Pañhā mesā kusalehi cintitā.

พึงฆ่ามารดาคือหญิง และพึงฆ่าบิดาคือชาย, ครั้นฆ่ามารดาและบิดาแล้ว ก็ไม่พึงประสบอนันตริยกรรมเพราะการฆ่านั้น, ปัญหานี้บัณฑิตทั้งหลายคิดกันแล้ว (หมายถึง ฆ่ามารดาบิดาที่เป็นสัตว์เดรัจฉาน)

Acodayitvā assārayitvā;

Asammukhībhūtassa kareyya kammaṃ;

Katañca kammaṃ sukataṃ bhaveyya;

Kārako ca saṅgho anāpattiko siyā;

Pañhā mesā kusalehi cintitā.

ไม่โจทนา ไม่เตือนสติ, พึงทำกรรมแก่ผู้ไม่มาพร้อมหน้า, และกรรมที่ทำแล้วพึงเป็นกรรมที่ทำดีแล้ว, และสงฆ์ผู้ทำกรรมก็พึงเป็นผู้ไม่มีอาบัติ, ปัญหานี้บัณฑิตทั้งหลายคิดกันแล้ว (หมายถึง ทูเตนูปสัมปทา เป็นต้น)

Codayitvā sārayitvā;

Sammukhībhūtassa kareyya kammaṃ;

Katañca kammaṃ akataṃ bhaveyya;

Kārako ca saṅgho sāpattiko siyā;

Pañhā mesā kusalehi cintitā.

โจทนาแล้ว เตือนสติแล้ว, พึงทำกรรมแก่ผู้มาพร้อมหน้า, และกรรมที่ทำแล้วพึงเป็นกรรมที่ไม่ได้ทำ, และสงฆ์ผู้ทำกรรมก็พึงเป็นผู้มีอาบัติ, ปัญหานี้บัณฑิตทั้งหลายคิดกันแล้ว (หมายถึง การให้อุปสมบทแก่บัณเฑาะก์ เป็นต้น)

Chindantassa āpatti, chindantassa anāpatti;

Chādentassa āpatti, chādentassa anāpatti;

Pañhā mesā kusalehi cintitā.

ภิกษุผู้ตัดต้องอาบัติ, ภิกษุผู้ตัดไม่ต้องอาบัติ, ภิกษุผู้มุงบังต้องอาบัติ, ภิกษุผู้มุงบังไม่ต้องอาบัติ, ปัญหานี้บัณฑิตทั้งหลายคิดกันแล้ว (หมายถึง ตัดองคชาตต้องอาบัติ ตัดเล็บไม่ต้องอาบัติ, ปิดบังอาบัติต้องอาบัติ มุงหลังคากุฎีไม่ต้องอาบัติ)

Saccaṃ bhaṇanto garukaṃ, musā ca lahu bhāsato;

Musā bhaṇanto garukaṃ, saccañca lahu bhāsato;

Pañhā mesā kusalehi cintitā.

ผู้กล่าวคำจริงต้องอาบัติหนัก, และผู้กล่าวคำเท็จต้องอาบัติเบา, ผู้กล่าวคำเท็จต้องอาบัติหนัก, และผู้กล่าวคำจริงต้องอาบัติเบา, ปัญหานี้บัณฑิตทั้งหลายคิดกันแล้ว (หมายถึง กล่าวทุฏฐุลลวาจาตามจริงต้องอาบัติหนัก กล่าวสัมปชานมุสาต้องอาบัติเบา, กล่าวอวดอุตตริมนุสสธรรมอันไม่มีจริงต้องอาบัติหนัก กล่าวอุตตริมนุสสธรรมอันมีจริงต้องอาบัติเบา)

3. Pācittiyādipañhā

๓. ปัญหาเกี่ยวกับปาจิตตีย์เป็นต้น

481.

๔๘๑.

Adhiṭṭhitaṃ [Pg.377] rajanāya rattaṃ;

Kappakatampi santaṃ;

Paribhuñjantassa āpatti;

Pañhā mesā kusalehi cintitā.

จีวรที่อธิษฐานแล้ว ย้อมด้วยน้ำย้อมแล้ว, ทั้งยังทำกัปปะพินทุแล้ว, ภิกษุผู้ใช้สอยต้องอาบัติ, ปัญหานี้บัณฑิตทั้งหลายคิดกันแล้ว (หมายถึง ภิกษุผู้ใช้สอยจีวรที่เป็นนิสสัคคีย์โดยยังไม่ได้สละ)

Atthaṅgate sūriye bhikkhu maṃsāni khādati;

Na ummattako na ca pana khittacitto;

Na cāpi so vedanāṭṭo bhaveyya;

Na cassa hoti āpatti;

So ca dhammo sugatena desito;

Pañhā mesā kusalehi cintitā.

เมื่อพระอาทิตย์ตกแล้ว ภิกษุฉันเนื้อ, เธอมิได้เป็นบ้า และมิได้มีจิตฟุ้งซ่าน, ทั้งมิได้ถูกเวทนาเบียดเบียน, และเธอก็ไม่มีอาบัติ, ธรรมนั้นพระสุคตทรงแสดงไว้แล้ว, ปัญหานี้บัณฑิตทั้งหลายคิดกันแล้ว (หมายถึง ภิกษุผู้เคี้ยวเอื้อง)

Na rattacitto na ca pana theyyacitto;

Na cāpi so paraṃ maraṇāya cetayi;

Salākaṃ dentassa hoti chejjaṃ;

Paṭiggaṇhantassa thullaccayaṃ;

Pañhā mesā kusalehi cintitā.

ไม่มีจิตกำหนัด และไม่มีจิตคิดจะลัก, ทั้งมิได้มีเจตนาเพื่อให้ผู้อื่นตาย, ผู้ให้สลากต้องอาบัติปาราชิก, ผู้รับต้องอาบัติถุลลัจจัย, ปัญหานี้บัณฑิตทั้งหลายคิดกันแล้ว (หมายถึง ภิกษุผู้ทำลายสงฆ์ และภิกษุผู้คล้อยตาม)

Na cāpi āraññakaṃ sāsaṅkasammataṃ;

Na cāpi saṅghena sammuti dinnā;

Na cassa kathinaṃ atthataṃ tattheva;

Cīvaraṃ nikkhipitvā gaccheyya aḍḍhayojanaṃ;

Tattheva aruṇaṃ uggacchantassa anāpatti;

Pañhā mesā kusalehi cintitā.

มิใช่เสนาสนะป่าที่สมมติว่ามีภัย, ทั้งสงฆ์ก็มิได้ให้สมมติ (อวิปปวาส), และเขาก็มิได้กรานกฐิน, พึงวางจีวรไว้ ณ ที่นั้นแล้วไปสู่ที่ประมาณกึ่งโยชน์, ภิกษุผู้อยู่ ณ ที่นั้นจนอรุณขึ้น ไม่ต้องอาบัติ, ปัญหานี้บัณฑิตทั้งหลายคิดกันแล้ว (หมายถึง วางจีวรไว้ที่โคนไม้ของตระกูลเดียว ซึ่งเปรียบด้วยต้นไทรสุปปติฏฐิตะ)

Kāyikāni na vācasikāni;

Sabbāni nānāvatthukāni;

Apubbaṃ acarimaṃ āpajjeyya ekato;

Pañhā mesā kusalehi cintitā.

อาบัติทั้งหลายที่เกิดทางกาย มิใช่ทางวาจา, ทั้งหมดมีวัตถุต่างๆ กัน, พึงต้องพร้อมกัน ไม่ก่อนไม่หลัง, ปัญหานี้บัณฑิตทั้งหลายคิดกันแล้ว (หมายถึง ภิกษุผู้จับต้องผมหรือนิ้วมือเป็นต้นของหญิงหลายคนพร้อมกัน)

Vācasikāni na kāyikāni;

Sabbāni nānāvatthukāni;

Apubbaṃ acarimaṃ āpajjeyya ekato;

Pañhā mesā kusalehi cintitā.

อาบัติทั้งหลายที่เกิดทางวาจา มิใช่ทางกาย, ทั้งหมดมีวัตถุต่างๆ กัน, พึงต้องพร้อมกัน ไม่ก่อนไม่หลัง, ปัญหานี้บัณฑิตทั้งหลายคิดกันแล้ว (หมายถึง ภิกษุผู้กล่าวทุฏฐุลลวาจาแก่หญิงหลายคนว่า 'พวกเธอเป็นสิกขรณี')

Tissitthiyo [Pg.378] methunaṃ taṃ na seve;

Tayo purise tayo anariyapaṇḍake;

Na cācare methunaṃ byañjanasmiṃ;

Chejjaṃ siyā methunadhammapaccayā;

Pañhā mesā kusalehi cintitā.

ไม่พึงเสพเมถุนกับหญิง ๓ จำพวกนั้น, ไม่พึงเสพเมถุนกับบุรุษ ๓ จำพวก กับบัณเฑาะก์ผู้ไม่ใช่อริยะ ๓ จำพวก, ไม่พึงประพฤติเมถุนในองค์กำเนิดของตน, พึงต้องอาบัติปาราชิกเพราะเหตุแห่งเมถุนธรรม, ปัญหานี้บัณฑิตทั้งหลายคิดกันแล้ว (หมายถึง อัฏฐวัตถุกปาราชิก)

Mātaraṃ cīvaraṃ yāce, no ca saṅghe pariṇataṃ;

Kenassa hoti āpatti, anāpatti ca ñātake;

Pañhā mesā kusalehi cintitā.

พึงขอจีวรต่อมารดา แต่จีวรนั้นมิได้น้อมไปเพื่อสงฆ์, ภิกษุนั้นต้องอาบัติด้วยสิกขาบทไหน, และไม่ต้องอาบัติในเพราะเป็นญาติด้วยสิกขาบทไหน, ปัญหานี้บัณฑิตทั้งหลายคิดกันแล้ว (หมายถึง การขอผ้าอาบน้ำฝนในสมัยที่ยังไม่ถึงกาล ต้องอาบัตินิสสัคคิยปาจิตตีย์ตามวัสสิกสาฏิกาสิกขาบท แต่ไม่ต้องอาบัติตามอัญญาตกวิญญัติสิกขาบท)

Kuddho ārādhako hoti, kuddho hoti garahiyo;

Atha ko nāma so dhammo, yena kuddho pasaṃsiyo;

Pañhā mesā kusalehi cintitā.

คนโกรธเป็นผู้น่าพอใจได้, คนโกรธเป็นผู้ที่ถูกตำหนิได้, ก็ธรรมนั้นชื่ออะไรเล่า ที่ทำให้คนโกรธเป็นที่น่าสรรเสริญ, ปัญหานี้บัณฑิตทั้งหลายคิดกันแล้ว (หมายถึง ติตถิยวัตร)

Tuṭṭho ārādhako hoti, tuṭṭho hoti garahiyo;

Atha ko nāma so dhammo, yena tuṭṭho garahiyo;

Pañhā mesā kusalehi cintitā.

คนยินดีเป็นผู้น่าพอใจได้, คนยินดีเป็นผู้ที่ถูกตำหนิได้, ก็ธรรมนั้นชื่ออะไรเล่า ที่ทำให้คนยินดีเป็นผู้ที่ถูกตำหนิ, ปัญหานี้บัณฑิตทั้งหลายคิดกันแล้ว (หมายถึง ติตถิยวัตร)

Saṅghādisesaṃ thullaccayaṃ;

Pācittiyaṃ pāṭidesanīyaṃ;

Dukkaṭaṃ āpajjeyya ekato;

Pañhā mesā kusalehi cintitā.

พึงต้องอาบัติสังฆาทิเสส ถุลลัจจัย, ปาจิตตีย์ ปาฏิเทสนียะ, และทุกกฏ พร้อมกัน, ปัญหานี้บัณฑิตทั้งหลายคิดกันแล้ว (หมายถึง ภิกษุณีผู้รับอาหารจากมือชายผู้มีจิตกำหนัด แล้วฉันอาหารนั้นซึ่งมีเนื้อมนุษย์ กระเทียม ปณีตโภชนะ และเนื้อที่ไม่สมควรปนอยู่)

Ubho paripuṇṇavīsativassā;

Ubhinnaṃ ekupajjhāyo;

Ekācariyo ekā kammavācā;

Eko upasampanno eko anupasampanno;

Pañhā mesā kusalehi cintitā.

สามเณรทั้งสองรูปมีอายุครบ ๒๐ ปี, ทั้งสองมีอุปัชฌาย์องค์เดียวกัน, มีอาจารย์ผู้ให้กรรมวาจาองค์เดียวกัน มีกรรมวาจาเดียวกัน, รูปหนึ่งได้อุปสมบท อีกรูปหนึ่งไม่ได้อุปสมบท, ปัญหานี้บัณฑิตทั้งหลายคิดกันแล้ว (หมายถึง รูปหนึ่งยืนบนพื้นดิน อีกรูปหนึ่งยืนในอากาศ)

Akappakataṃ nāpi rajanāya rattaṃ;

Tena nivattho yena kāmaṃ vajeyya;

Na cassa hoti āpatti;

So ca dhammo sugatena desito;

Pañhā mesā kusalehi cintitā.

ผ้าที่ยังไม่ได้ทำกัปปะพินทุ ทั้งยังไม่ได้ย้อมด้วยน้ำย้อม, ภิกษุนุ่งห่มผ้านั้นแล้วพึงไปได้ตามปรารถนา, และเธอก็ไม่มีอาบัติ, ธรรมนั้นพระสุคตทรงแสดงไว้แล้ว, ปัญหานี้บัณฑิตทั้งหลายคิดกันแล้ว (หมายถึง ภิกษุผู้ถูกโจรชิงจีวรไป)

Na [Pg.379] deti na paṭiggaṇhāti, paṭiggaho tena na vijjati;

Āpajjati garukaṃ na lahukaṃ, tañca paribhogapaccayā;

Pañhā mesā kusalehi cintitā.

ไม่ให้ ไม่รับ, เพราะเหตุนั้น การประเคนจึงไม่มี, ต้องอาบัติหนัก ไม่ต้องอาบัติเบา, และต้องอาบัตินั้นเพราะการบริโภคเป็นปัจจัย, ปัญหานี้บัณฑิตทั้งหลายคิดกันแล้ว (หมายถึง ภิกษุณีผู้ส่งเสริมให้รับบิณฑบาต)

Na deti na paṭiggaṇhāti, paṭiggaho tena na vijjati;

Āpajjati lahukaṃ na garukaṃ, tañca paribhogapaccayā;

Pañhā mesā kusalehi cintitā.

ไม่ให้ ไม่รับ, เพราะเหตุนั้น การประเคนจึงไม่มี, ต้องอาบัติเบา ไม่ต้องอาบัติหนัก, และต้องอาบัตินั้นเพราะการบริโภคเป็นปัจจัย, ปัญหานี้บัณฑิตทั้งหลายคิดกันแล้ว (หมายถึง ภิกษุณีผู้ส่งเสริมให้รับน้ำและไม้ชำระฟัน)

Āpajjati garukaṃ sāvasesaṃ;

Chādeti anādariyaṃ paṭicca;

Na bhikkhunī no ca phuseyya vajjaṃ;

Pañhā mesā kusalehi cintitā.

ต้องอาบัติหนักที่มีส่วนเหลือ, ปกปิดอาบัติเพราะความไม่เอื้อเฟื้อ, ผู้นั้นไม่ใช่ภิกษุณี และไม่พึงต้องโทษ (เพราะการปกปิดนั้น), ปัญหานี้บัณฑิตทั้งหลายคิดกันแล้ว (หมายถึง ภิกษุผู้อุกขิตตะ)

Sedamocanagāthā niṭṭhitā.

เสทโมจนคาถา จบแล้ว

Tassuddānaṃ –

อุทานของคาถาเหล่านั้น :-

Asaṃvāso avissajji, dasa ca anukkhittako;

Upeti dhammaṃ ubbhakkhakaṃ, tato saññācikā ca dve.

อสังวาส, อวิสสัชชิ, ทส, อนุกขิตตโก, อุเปติ ธัมมัง, อุพภักขกัง, ต่อจากนั้น สัญญาจิกา ๒ คาถา

Na kāyikañca garukaṃ, na kāyikaṃ na vācasikaṃ ;

Anālapanto sikkhā ca, ubho ca caturo janā.

น กายิกัญจ ครุกัง, น กายิกัง น วาจสิกัง, อนาลปันโต, สิกขา, อุโภ, และ จตุโร ชนา

Itthī telañca nissaggi, bhikkhu ca padavītiyo;

Nivattho ca na ca ñatti, na mātaraṃ pitaraṃ hane.

อิถี, เตลัญจ, นิสสัคคิ, ภิกขุ, ปทวีติโย, นิวตฺโถ, น จ ญัตติ, น มาตรัง, ปิตรัง หเน

Acodayitvā codayitvā, chindantaṃ saccameva ca;

Adhiṭṭhitañcatthaṅgate, na rattaṃ na cāraññakaṃ.

อโจทยิตฺวา, โจทยิตฺวา, ฉินฺทันตัง, สจฺจเมว จ, อธิฏฺฐิตัญจ, อตฺถงฺคเต, น รตฺตัง, น จารัญฺญกัง

Kāyikā vācasikā ca, tissitthī cāpi mātaraṃ;

Kuddho ārādhako tuṭṭho, saṅghādisesā ca ubho.

กายิกา, วาจสิกา จ, ติสฺสิตฺถี จาปิ, มาตรัง, กุทฺโธ อาราธโก, ตุฏฺโฐ, สงฺฆาทิเสสา จ, อุโภ

Akappakataṃ na deti, na detāpajjatī garuṃ;

Sedamocanikā gāthā, pañhā viññūhi vibhāvitāti.

อกปฺปกตํ, น เทติ, น เทติ, อาปชฺชตี ครุํ, เหล่านี้คือเสทโมจนิกคาถา, ปัญหาที่ท่านผู้รู้ได้วิจารณาไว้แล้ว ดังนี้แล

Pañcavaggo

ปัญจวรรค

1. Kammavaggo

๑. กัมมวรรค

482. Cattāri [Pg.380] kammāni. Apalokanakammaṃ, ñattikammaṃ, ñattidutiyakammaṃ, ñatticatutthakammaṃ – imāni cattāri kammāni. Katihākārehi vipajjanti? Imāni cattāri kammāni pañcahākārehi vipajjanti – vatthuto vā ñattito vā anussāvanato vā sīmato vā parisato vā.

๔๘๒. กรรมมี ๔ อย่าง คือ อปโลกนกรรม ญัตติกรรม ญัตติทุติยกรรม ญัตติจตุตถกรรม กรรม ๔ อย่างนี้วิบัติด้วยเหตุเท่าไร? กรรม ๔ อย่างนี้วิบัติด้วยเหตุ ๕ ประการ คือ เพราะวัตถุบ้าง เพราะญัตติบ้าง เพราะอนุสาวนาบ้าง เพราะสีมาบ้าง หรือเพราะบริษัทบ้าง

483. Kathaṃ vatthuto kammāni vipajjanti? Sammukhākaraṇīyaṃ kammaṃ asammukhā karoti, vatthuvipannaṃ adhammakammaṃ; paṭipucchākaraṇīyaṃ kammaṃ apaṭipucchā karoti, vatthuvipannaṃ adhammakammaṃ; paṭiññāya karaṇīyaṃ kammaṃ apaṭiññāya karoti, vatthuvipannaṃ adhammakammaṃ; sativinayārahassa amūḷhavinayaṃ deti, vatthuvipannaṃ adhammakammaṃ; amūḷhavinayārahassa tassapāpiyasikākammaṃ karoti, vatthuvipannaṃ adhammakammaṃ; tassapāpiyasikākammārahassa tajjanīyakammaṃ karoti, vatthuvipannaṃ adhammakammaṃ; tajjanīyakammārahassa niyassakammaṃ karoti, vatthuvipannaṃ adhammakammaṃ; niyassakammārahassa pabbājanīyakammaṃ karoti, vatthuvipannaṃ adhammakammaṃ; pabbājanīyakammārahassa paṭisāraṇīyakammaṃ karoti, vatthuvipannaṃ adhammakammaṃ; paṭisāraṇīyakammārahassa ukkhepanīyakammaṃ karoti, vatthuvipannaṃ adhammakammaṃ; ukkhepanīyakammārahassa parivāsaṃ deti, vatthuvipannaṃ adhammakammaṃ; parivāsārahaṃ mūlāya paṭikassati, vatthuvipannaṃ adhammakammaṃ; mūlāyapaṭikassanārahassa mānattaṃ deti, vatthuvipannaṃ adhammakammaṃ; mānattārahaṃ abbheti, vatthuvipannaṃ adhammakammaṃ; abbhānārahaṃ upasampādeti, vatthuvipannaṃ adhammakammaṃ; anuposathe uposathaṃ karoti, vatthuvipannaṃ adhammakammaṃ; apavāraṇāya pavāreti, vatthuvipannaṃ adhammakammaṃ. Evaṃ vatthuto kammāni vipajjanti.

๔๘๓. กรรมทั้งหลายวิบัติเพราะวัตถุอย่างไร? คือ ทำกรรมที่พึงทำต่อหน้า ลับหลัง เป็นกรรมที่วิบัติเพราะวัตถุ เป็นอธรรมกรรม; ทำกรรมที่พึงทำครั้นไต่สวนแล้ว ไม่ไต่สวน เป็นกรรมที่วิบัติเพราะวัตถุ เป็นอธรรมกรรม; ทำกรรมที่พึงทำโดยการปฏิญญา ไม่ทำโดยการปฏิญญา เป็นกรรมที่วิบัติเพราะวัตถุ เป็นอธรรมกรรม; ให้อมูฬหวินัยแก่ผู้ควรแก่สติวินัย เป็นกรรมที่วิบัติเพราะวัตถุ เป็นอธรรมกรรม; ทำตัสสปาปิยสิกากรรมแก่ผู้ควรแก่อมูฬหวินัย เป็นกรรมที่วิบัติเพราะวัตถุ เป็นอธรรมกรรม; ทำตัชชนียกรรมแก่ผู้ควรแก่ตัสสปาปิยสิกากรรม เป็นกรรมที่วิบัติเพราะวัตถุ เป็นอธรรมกรรม; ทำนิยสกรรมแก่ผู้ควรแก่ตัชชนียกรรม เป็นกรรมที่วิบัติเพราะวัตถุ เป็นอธรรมกรรม; ทำปัพพาชนียกรรมแก่ผู้ควรแก่นิยสกรรม เป็นกรรมที่วิบัติเพราะวัตถุ เป็นอธรรมกรรม; ทำปฏิสารณียกรรมแก่ผู้ควรแก่ปัพพาชนียกรรม เป็นกรรมที่วิบัติเพราะวัตถุ เป็นอธรรมกรรม; ทำอุกเขปนียกรรมแก่ผู้ควรแก่ปฏิสารณียกรรม เป็นกรรมที่วิบัติเพราะวัตถุ เป็นอธรรมกรรม; ให้ปริวาสแก่ผู้ควรแก่อุกเขปนียกรรม เป็นกรรมที่วิบัติเพราะวัตถุ เป็นอธรรมกรรม; ชักเข้าหาอาบัติเดิมแก่ผู้ควรอยู่ปริวาส เป็นกรรมที่วิบัติเพราะวัตถุ เป็นอธรรมกรรม; ให้มานัตแก่ผู้ควรแก่การชักเข้าหาอาบัติเดิม เป็นกรรมที่วิบัติเพราะวัตถุ เป็นอธรรมกรรม; เรียกเข้าหมู่แก่ผู้ควรอยู่มานัต เป็นกรรมที่วิบัติเพราะวัตถุ เป็นอธรรมกรรม; ให้อุปสมบทแก่ผู้ควรแก่การเรียกเข้าหมู่ เป็นกรรมที่วิบัติเพราะวัตถุ เป็นอธรรมกรรม; ทำอุโบสถในวันที่ไม่ใช่วันอุโบสถ เป็นกรรมที่วิบัติเพราะวัตถุ เป็นอธรรมกรรม; ทำปวารณาในวันที่ไม่ใช่วันปวารณา เป็นกรรมที่วิบัติเพราะวัตถุ เป็นอธรรมกรรม. กรรมทั้งหลายวิบัติเพราะวัตถุอย่างนี้

484. Kathaṃ ñattito kammāni vipajjanti? Pañcahākārehi ñattito kammāni vipajjanti – vatthuṃ na parāmasati, saṅghaṃ na parāmasati, puggalaṃ na parāmasati, ñattiṃ na parāmasati, pacchā vā ñattiṃ ṭhapeti – imehi pañcahākārehi ñattito kammāni vipajjanti.

๔๘๔. กรรมทั้งหลายวิบัติเพราะญัตติอย่างไร? กรรมทั้งหลายวิบัติเพราะญัตติด้วยเหตุ ๕ ประการ คือ ไม่กล่าวถึงวัตถุ, ไม่กล่าวถึงสงฆ์, ไม่กล่าวถึงบุคคล, ไม่กล่าวถึงญัตติ, หรือตั้งญัตติไว้ทีหลัง. กรรมทั้งหลายวิบัติเพราะญัตติด้วยเหตุ ๕ ประการนี้

485. Kathaṃ [Pg.381] anussāvanato kammāni vipajjanti? Pañcahākārehi anussāvanato kammāni vipajjanti – vatthuṃ na parāmasati, saṅghaṃ na parāmasati, puggalaṃ na parāmasati, sāvanaṃ hāpeti, akāle vā sāveti – imehi pañcahākārehi anussāvanato kammāni vipajjanti.

๔๘๕. กรรมทั้งหลายวิบัติเพราะอนุสาวนาอย่างไร? กรรมทั้งหลายวิบัติเพราะอนุสาวนาด้วยเหตุ ๕ ประการ คือ ไม่กล่าวถึงวัตถุ, ไม่กล่าวถึงสงฆ์, ไม่กล่าวถึงบุคคล, ทำการสวดให้บกพร่อง, หรือสวดในกาลที่ไม่ควร. กรรมทั้งหลายวิบัติเพราะอนุสาวนาด้วยเหตุ ๕ ประการนี้

486. Kathaṃ sīmato kammāni vipajjanti? Ekādasahi ākārehi sīmato kammāni vipajjanti – atikhuddakaṃ sīmaṃ sammannati, atimahatiṃ sīmaṃ sammannati, khaṇḍanimittaṃ sīmaṃ sammannati, chāyānimittaṃ sīmaṃ sammannati, animittaṃ sīmaṃ sammannati, bahisīme ṭhito sīmaṃ sammannati, nadiyā sīmaṃ sammannati, samudde sīmaṃ sammannati, jātassare sīmaṃ sammannati, sīmāya sīmaṃ sambhindati, sīmāya sīmaṃ ajjhottharati – imehi ekādasahi ākārehi sīmato kammāni vipajjanti.

๔๘๖. กรรมทั้งหลายวิบัติเพราะสีมาอย่างไร? กรรมทั้งหลายวิบัติเพราะสีมาด้วยเหตุ ๑๑ ประการ คือ สมมติสีมาที่เล็กเกินไป, สมมติสีมาที่ใหญ่เกินไป, สมมติสีมาที่มีนิมิตขาดตอน, สมมติสีมาที่มีเงาเป็นนิมิต, สมมติสีมาที่ไม่มีนิมิต, ยืนอยู่นอกสีมาแล้วสมมติสีมา, สมมติสีมาในแม่น้ำ, สมมติสีมาในทะเล, สมมติสีมาในชาตสระ, เชื่อมสีมากับสีมา, ทับสีมาด้วยสีมา. กรรมทั้งหลายวิบัติเพราะสีมาด้วยเหตุ ๑๑ ประการนี้

487. Kathaṃ parisato kammāni vipajjanti? Dvādasahi ākārehi parisato kammāni vipajjanti – catuvaggakaraṇe kamme yāvatikā bhikkhū kammapattā te anāgatā honti, chandārahānaṃ chando anāhaṭo hoti, sammukhībhūtā paṭikkosanti, catuvaggakaraṇe kamme yāvatikā bhikkhū kammapattā te āgatā honti, chandārahānaṃ chando anāhaṭo hoti, sammukhībhūtā paṭikkosanti, catuvaggakaraṇe kamme yāvatikā bhikkhū kammapattā te āgatā honti, chandārahānaṃ chando āhaṭo hoti, sammukhībhūtā paṭikkosanti. Pañcavaggakaraṇe kamme…pe… dasavaggakaraṇe kamme…pe… vīsativaggakaraṇe kamme yāvatikā bhikkhū kammapattā te anāgatā honti, chandārahānaṃ chando anāhaṭo hoti, sammukhībhūtā paṭikkosanti, vīsativaggakaraṇe kamme yāvatikā bhikkhū kammapattā, te āgatā honti, chandārahānaṃ chando anāhaṭo hoti, sammukhībhūtā paṭikkosanti, vīsativaggakaraṇe kamme yāvatikā bhikkhū kammapattā, te āgatā honti, chandārahānaṃ chando āhaṭo hoti sammukhībhūtā paṭikkosanti – imehi dvādasahi ākārehi parisato kammāni vipajjanti.

๔๘๗. กรรมทั้งหลายวิบัติเพราะบริษัทอย่างไร? กรรมทั้งหลายวิบัติเพราะบริษัทด้วยเหตุ ๑๒ ประการ คือ ในกรรมที่ต้องทำด้วยสงฆ์จตุรวรรค ภิกษุทั้งหลายผู้ควรแก่กรรมมีจำนวนเท่าใด ท่านเหล่านั้นไม่มาประชุมกัน ฉันทะของภิกษุผู้ควรให้ฉันทะก็มิได้นำมา ภิกษุที่มาประชุมกันก็คัดค้าน, ในกรรมที่ต้องทำด้วยสงฆ์จตุรวรรค ภิกษุทั้งหลายผู้ควรแก่กรรมมีจำนวนเท่าใด ท่านเหล่านั้นมาประชุมกัน แต่ฉันทะของภิกษุผู้ควรให้ฉันทะมิได้นำมา ภิกษุที่มาประชุมกันก็คัดค้าน, ในกรรมที่ต้องทำด้วยสงฆ์จตุรวรรค ภิกษุทั้งหลายผู้ควรแก่กรรมมีจำนวนเท่าใด ท่านเหล่านั้นมาประชุมกัน ฉันทะของภิกษุผู้ควรให้ฉันทะก็นำมาแล้ว แต่ภิกษุที่มาประชุมกันคัดค้าน. ในกรรมที่ต้องทำด้วยสงฆ์ปัญจวรรค...ฯลฯ... ในกรรมที่ต้องทำด้วยสงฆ์ทสวรรค...ฯลฯ... ในกรรมที่ต้องทำด้วยสงฆ์วีสติวรรค ภิกษุทั้งหลายผู้ควรแก่กรรมมีจำนวนเท่าใด ท่านเหล่านั้นไม่มาประชุมกัน ฉันทะของภิกษุผู้ควรให้ฉันทะก็มิได้นำมา ภิกษุที่มาประชุมกันก็คัดค้าน, ในกรรมที่ต้องทำด้วยสงฆ์วีสติวรรค ภิกษุทั้งหลายผู้ควรแก่กรรมมีจำนวนเท่าใด ท่านเหล่านั้นมาประชุมกัน แต่ฉันทะของภิกษุผู้ควรให้ฉันทะมิได้นำมา ภิกษุที่มาประชุมกันก็คัดค้าน, ในกรรมที่ต้องทำด้วยสงฆ์วีสติวรรค ภิกษุทั้งหลายผู้ควรแก่กรรมมีจำนวนเท่าใด ท่านเหล่านั้นมาประชุมกัน ฉันทะของภิกษุผู้ควรให้ฉันทะก็นำมาแล้ว แต่ภิกษุที่มาประชุมกันคัดค้าน. กรรมทั้งหลายวิบัติเพราะบริษัทด้วยเหตุ ๑๒ ประการนี้

488. Catuvaggakaraṇe kamme cattāro bhikkhū pakatattā kammapattā, avasesā pakatattā chandārahā. Yassa saṅgho kammaṃ karoti so neva kammapatto nāpi chandāraho, api ca kammāraho. Pañcavaggakaraṇe [Pg.382] kamme pañca bhikkhū pakatattā kammapattā, avasesā pakatattā chandārahā. Yassa saṅgho kammaṃ karoti so neva kammapatto nāpi chandāraho, api ca kammāraho. Dasavaggakaraṇe kamme dasa bhikkhū pakatattā kammapattā, avasesā pakatattā chandārahā. Yassa saṅgho kammaṃ karoti so neva kammapatto nāpi chandāraho, api ca kammāraho. Vīsativaggakaraṇe kamme vīsati bhikkhū pakatattā kammapattā, avasesā pakatattā chandārahā. Yassa saṅgho kammaṃ karoti so neva kammapatto nāpi chandāraho, api ca kammāraho.

๔๘๘. ในกรรมที่สงฆ์จตุรวรรคพึงทำ ภิกษุ ๔ รูปผู้เป็นปกติ ถึงองค์แห่งกรรม, ภิกษุผู้เป็นปกติที่เหลือ เป็นผู้ควรแก่ฉันทะ. สงฆ์กระทำกรรมแก่ภิกษุใด ภิกษุนั้นไม่ถึงองค์แห่งกรรม ทั้งไม่ควรแก่ฉันทะ, แต่ว่าเป็นผู้ควรแก่กรรม. ในกรรมที่สงฆ์ปัญจวรรคพึงทำ ภิกษุ ๕ รูปผู้เป็นปกติ ถึงองค์แห่งกรรม, ภิกษุผู้เป็นปกติที่เหลือ เป็นผู้ควรแก่ฉันทะ. สงฆ์กระทำกรรมแก่ภิกษุใด ภิกษุนั้นไม่ถึงองค์แห่งกรรม ทั้งไม่ควรแก่ฉันทะ, แต่ว่าเป็นผู้ควรแก่กรรม. ในกรรมที่สงฆ์ทสวรรคพึงทำ ภิกษุ ๑๐ รูปผู้เป็นปกติ ถึงองค์แห่งกรรม, ภิกษุผู้เป็นปกติที่เหลือ เป็นผู้ควรแก่ฉันทะ. สงฆ์กระทำกรรมแก่ภิกษุใด ภิกษุนั้นไม่ถึงองค์แห่งกรรม ทั้งไม่ควรแก่ฉันทะ, แต่ว่าเป็นผู้ควรแก่กรรม. ในกรรมที่สงฆ์วีสติวรรคพึงทำ ภิกษุ ๒๐ รูปผู้เป็นปกติ ถึงองค์แห่งกรรม, ภิกษุผู้เป็นปกติที่เหลือ เป็นผู้ควรแก่ฉันทะ. สงฆ์กระทำกรรมแก่ภิกษุใด ภิกษุนั้นไม่ถึงองค์แห่งกรรม ทั้งไม่ควรแก่ฉันทะ, แต่ว่าเป็นผู้ควรแก่กรรม.

489. Cattāri kammāni – apalokanakammaṃ, ñattikammaṃ, ñattidutiyakammaṃ, ñatticatutthakammaṃ. Imāni cattāri kammāni katihākārehi vipajjanti? Imāni cattāri kammāni pañcahākārehi vipajjanti – vatthuto vā ñattito vā anussāvanato vā sīmato vā parisato vā.

๔๘๙. กรรม ๔ อย่างคือ อปโลกนกรรม ญัตติกรรม ญัตติทุติยกรรม ญัตติจตุตถกรรม. กรรม ๔ อย่างนี้ ย่อมวิบัติด้วยเหตุเท่าไร? กรรม ๔ อย่างนี้ ย่อมวิบัติด้วยเหตุ ๕ ประการคือ เพราะวัตถุบ้าง เพราะญัตติบ้าง เพราะอนุสาวนาบ้าง เพราะสีมาบ้าง หรือเพราะบริษัทบ้าง.

490. Kathaṃ vatthuto kammāni vipajjanti? Paṇḍakaṃ upasampādeti, vatthuvipannaṃ adhammakammaṃ. Theyyasaṃvāsakaṃ upasampādeti, vatthuvipannaṃ adhammakammaṃ. Titthiyapakkantakaṃ upasampādeti, vatthuvipannaṃ adhammakammaṃ. Tiracchānagataṃ upasampādeti, vatthuvipannaṃ adhammakammaṃ. Mātughātakaṃ upasampādeti, vatthuvipannaṃ adhammakammaṃ. Pitughātakaṃ upasampādeti, vatthuvipannaṃ adhammakammaṃ. Arahantaghātakaṃ upasampādeti, vatthuvipannaṃ adhammakammaṃ. Bhikkhunidūsakaṃ upasampādeti, vatthuvipannaṃ adhammakammaṃ. Saṅghabhedakaṃ upasampādeti, vatthuvipannaṃ adhammakammaṃ. Lohituppādakaṃ upasampādeti, vatthuvipannaṃ adhammakammaṃ. Ubhatobyañjanaṃ upasampādeti, vatthuvipannaṃ adhammakammaṃ. Ūnavīsativassaṃ puggalaṃ upasampādeti, vatthuvipannaṃ adhammakammaṃ. Evaṃ vatthuto kammāni vipajjanti.

๔๙๐. กรรมทั้งหลายย่อมวิบัติเพราะวัตถุอย่างไร? (สงฆ์) ให้อุปสมบทแก่บัณเฑาะก์ เป็นอธรรมกรรม มีวัตถุวิบัติ. ให้อุปสมบทแก่เถยยสังวาสก เป็นอธรรมกรรม มีวัตถุวิบัติ. ให้อุปสมบทแก่ติตถิยปักกันตกะ เป็นอธรรมกรรม มีวัตถุวิบัติ. ให้อุปสมบทแก่ดิรัจฉาน เป็นอธรรมกรรม มีวัตถุวิบัติ. ให้อุปสมบทแก่มาตุฆาตก์ เป็นอธรรมกรรม มีวัตถุวิบัติ. ให้อุปสมบทแก่ปิตุฆาตก์ เป็นอธรรมกรรม มีวัตถุวิบัติ. ให้อุปสมบทแก่อรหันตฆาตก์ เป็นอธรรมกรรม มีวัตถุวิบัติ. ให้อุปสมบทแก่ภิกขุนีทูสก์ เป็นอธรรมกรรม มีวัตถุวิบัติ. ให้อุปสมบทแก่สังฆเภทก์ เป็นอธรรมกรรม มีวัตถุวิบัติ. ให้อุปสมบทแก่โลหิตุปบาทก์ เป็นอธรรมกรรม มีวัตถุวิบัติ. ให้อุปสมบทแก่อุภโตพยัญชนก์ เป็นอธรรมกรรม มีวัตถุวิบัติ. ให้อุปสมบทแก่บุคคลผู้อายุหย่อนกว่า ๒๐ ปี เป็นอธรรมกรรม มีวัตถุวิบัติ. กรรมทั้งหลายย่อมวิบัติเพราะวัตถุอย่างนี้.

491. Kathaṃ ñattito kammāni vipajjanti? Pañcahākārehi ñattito kammāni vipajjanti. Vatthuṃ na parāmasati, saṅghaṃ na parāmasati, puggalaṃ na parāmasati, ñattiṃ na parāmasati, pacchā vā ñattiṃ ṭhapeti – imehi pañcahākārehi ñattito kammāni vipajjanti.

๔๙๑. กรรมทั้งหลายย่อมวิบัติเพราะญัตติอย่างไร? กรรมทั้งหลายย่อมวิบัติเพราะญัตติด้วยเหตุ ๕ ประการ. ไม่ปรารภวัตถุ, ไม่ปรารภสงฆ์, ไม่ปรารภบุคคล, ไม่ปรารภญัตติ, หรือตั้งญัตติไว้ในภายหลัง – กรรมทั้งหลายย่อมวิบัติเพราะญัตติด้วยเหตุ ๕ ประการนี้.

492. Kathaṃ anussāvanato kammāni vipajjanti? Pañcahākārehi anussāvanato kammāni vipajjanti – vatthuṃ na parāmasati, saṅghaṃ na parāmasati, puggalaṃ [Pg.383] na parāmasati, sāvanaṃ hāpeti, akāle vā sāveti – imehi pañcahākārehi anussāvanato kammāni vipajjanti.

๔๙๒. กรรมทั้งหลายย่อมวิบัติเพราะอนุสาวนาอย่างไร? กรรมทั้งหลายย่อมวิบัติเพราะอนุสาวนาด้วยเหตุ ๕ ประการ – ไม่ปรารภวัตถุ, ไม่ปรารภสงฆ์, ไม่ปรารภบุคคล, ทำอนุสาวนาให้บกพร่อง, หรือสวดในกาลที่ไม่ควร – กรรมทั้งหลายย่อมวิบัติเพราะอนุสาวนาด้วยเหตุ ๕ ประการนี้.

493. Kathaṃ sīmato kammāni vipajjanti? Ekādasahi ākārehi sīmato kammāni vipajjanti. Atikhuddakaṃ sīmaṃ sammannati, atimahatiṃ sīmaṃ sammannati, khaṇḍanimittaṃ sīmaṃ sammannati, chāyānimittaṃ sīmaṃ sammannati, animittaṃ sīmaṃ sammannati, bahisīme ṭhito sīmaṃ sammannati, nadiyā sīmaṃ sammannati, samudde sīmaṃ sammannati, jātassare sīmaṃ sammannati, sīmāya sīmaṃ sambhindati, sīmāya sīmaṃ ajjhottharati – imehi ekādasahi ākārehi sīmato kammāni vipajjanti.

๔๙๓. กรรมทั้งหลายย่อมวิบัติเพราะสีมาอย่างไร? กรรมทั้งหลายย่อมวิบัติเพราะสีมาด้วยเหตุ ๑๑ ประการ. สมมติสีมาที่เล็กเกินไป, สมมติสีมาที่ใหญ่เกินไป, สมมติสีมามีนิมิตขาด, สมมติสีมามีเงาเป็นนิมิต, สมมติสีมาที่ไม่มีนิมิต, ยืนอยู่นอกสีมาแล้วสมมติสีมา, สมมติสีมาในแม่น้ำ, สมมติสีมาในสมุทร, สมมติสีมาในชาตสระ, เชื่อมสีมากับสีมา, ทับสีมาด้วยสีมา – กรรมทั้งหลายย่อมวิบัติเพราะสีมาด้วยเหตุ ๑๑ ประการนี้.

494. Kathaṃ parisato kammāni vipajjanti? Dvādasahi ākārehi parisato kammāni vipajjanti – catuvaggakaraṇe kamme yāvatikā bhikkhū kammapattā te anāgatā honti, chandārahānaṃ chando anāhaṭo hoti, sammukhībhūtā paṭikkosanti, catuvaggakaraṇe kamme yāvatikā bhikkhū kammapattā te āgatā honti, chandārahānaṃ chando anāhaṭo hoti, sammukhībhūtā paṭikkosanti. Catuvaggakaraṇe kamme yāvatikā bhikkhū kammapattā te āgatā honti, chandārahānaṃ chando āhaṭo hoti sammukhībhūtā paṭikkosanti. Pañcavaggakaraṇe kamme…pe… dasavaggakaraṇe kamme…pe… vīsativaggakaraṇe kamme yāvatikā bhikkhū kammapattā te anāgatā honti, chandārahānaṃ chando anāhaṭo hoti, sammukhībhūtā paṭikkosanti. Vīsativaggakaraṇe kamme yāvatikā bhikkhū kammapattā te āgatā honti, chandārahānaṃ chando anāhaṭo hoti, sammukhībhūtā paṭikkosanti. Vīsativaggakaraṇe kamme yāvatikā bhikkhū kammapattā te āgatā honti, chandārahānaṃ chando āhaṭo hoti, sammukhībhūtā paṭikkosanti – imehi dvādasahi ākārehi parisato kammāni vipajjanti.

๔๙๔. กรรมทั้งหลายย่อมวิบัติเพราะบริษัทอย่างไร? กรรมทั้งหลายย่อมวิบัติเพราะบริษัทด้วยเหตุ ๑๒ ประการ – ในกรรมที่สงฆ์จตุรวรรคพึงทำ ภิกษุผู้ถึงองค์แห่งกรรมมีจำนวนเท่าใด ภิกษุเหล่านั้นไม่มาประชุมกัน ฉันทะของภิกษุผู้ควรแก่ฉันทะก็มิได้นำมา ภิกษุทั้งหลายผู้มาประชุมพร้อมหน้ากันคัดค้าน, ในกรรมที่สงฆ์จตุรวรรคพึงทำ ภิกษุผู้ถึงองค์แห่งกรรมมีจำนวนเท่าใด ภิกษุเหล่านั้นมาประชุมกัน ฉันทะของภิกษุผู้ควรแก่ฉันทะมิได้นำมา ภิกษุทั้งหลายผู้มาประชุมพร้อมหน้ากันคัดค้าน. ในกรรมที่สงฆ์จตุรวรรคพึงทำ ภิกษุผู้ถึงองค์แห่งกรรมมีจำนวนเท่าใด ภิกษุเหล่านั้นมาประชุมกัน ฉันทะของภิกษุผู้ควรแก่ฉันทะนำมาแล้ว ภิกษุทั้งหลายผู้มาประชุมพร้อมหน้ากันคัดค้าน. ในกรรมที่สงฆ์ปัญจวรรคพึงทำ...ฯลฯ... ในกรรมที่สงฆ์ทสวรรคพึงทำ...ฯลฯ... ในกรรมที่สงฆ์วีสติวรรคพึงทำ ภิกษุผู้ถึงองค์แห่งกรรมมีจำนวนเท่าใด ภิกษุเหล่านั้นไม่มาประชุมกัน ฉันทะของภิกษุผู้ควรแก่ฉันทะก็มิได้นำมา ภิกษุทั้งหลายผู้มาประชุมพร้อมหน้ากันคัดค้าน. ในกรรมที่สงฆ์วีสติวรรคพึงทำ ภิกษุผู้ถึงองค์แห่งกรรมมีจำนวนเท่าใด ภิกษุเหล่านั้นมาประชุมกัน ฉันทะของภิกษุผู้ควรแก่ฉันทะมิได้นำมา ภิกษุทั้งหลายผู้มาประชุมพร้อมหน้ากันคัดค้าน. ในกรรมที่สงฆ์วีสติวรรคพึงทำ ภิกษุผู้ถึงองค์แห่งกรรมมีจำนวนเท่าใด ภิกษุเหล่านั้นมาประชุมกัน ฉันทะของภิกษุผู้ควรแก่ฉันทะนำมาแล้ว ภิกษุทั้งหลายผู้มาประชุมพร้อมหน้ากันคัดค้าน – กรรมทั้งหลายย่อมวิบัติเพราะบริษัทด้วยเหตุ ๑๒ ประการนี้.

495. Apalokanakammaṃ kati ṭhānāni gacchati? Ñattikammaṃ kati ṭhānāni gacchati? Ñattidutiyakammaṃ kati ṭhānāni gacchati? Ñatticatutthakammaṃ kati ṭhānāni gacchati? Apalokanakammaṃ pañca ṭhānāni gacchati. Ñattikammaṃ nava ṭhānāni gacchati. Ñattidutiyakammaṃ satta ṭhānāni gacchati. Ñatticatutthakammaṃ satta ṭhānāni gacchati.

๔๙๕. อปโลกนกรรมถึงฐานะเท่าไร? ญัตติกรรมถึงฐานะเท่าไร? ญัตติทุติยกรรมถึงฐานะเท่าไร? ญัตติจตุตถกรรมถึงฐานะเท่าไร? อปโลกนกรรมถึงฐานะ ๕ อย่าง. ญัตติกรรมถึงฐานะ ๙ อย่าง. ญัตติทุติยกรรมถึงฐานะ ๗ อย่าง. ญัตติจตุตถกรรมถึงฐานะ ๗ อย่าง.

496. Apalokanakammaṃ [Pg.384] katamāni pañca ṭhānāni gacchati? Osāraṇaṃ, nissāraṇaṃ, bhaṇḍukammaṃ, brahmadaṇḍaṃ, kammalakkhaṇaññeva pañcamaṃ – apalokanakammaṃ imāni pañca ṭhānāni gacchati. Ñattikammaṃ katamāni nava ṭhānāni gacchati? Osāraṇaṃ, nissāraṇaṃ, uposathaṃ, pavāraṇaṃ, sammutiṃ, dānaṃ, paṭiggahaṃ, paccukkaḍḍhanaṃ, kammalakkhaṇaññeva navamaṃ – ñattikammaṃ imāni nava ṭhānāni gacchati. Ñattidutiyakammaṃ katamāni satta ṭhānāni gacchati? Osāraṇaṃ, nissāraṇaṃ, sammutiṃ, dānaṃ, uddharaṇaṃ, desanaṃ, kammalakkhaṇaññeva sattamaṃ – ñattidutiyakammaṃ imāni satta ṭhānāni gacchati. Ñatticatutthakammaṃ katamāni satta ṭhānāni gacchati? Osāraṇaṃ, nissāraṇaṃ, sammutiṃ, dānaṃ, niggahaṃ, samanubhāsanaṃ, kammalakkhaṇaññeva sattamaṃ – ñatticatutthakammaṃ imāni satta ṭhānāni gacchati.

๔๙๖. อปโลกนกรรมย่อมถึงฐานะ ๕ อย่าง อะไรบ้าง? คือ โอสารณียกรรม (การรับเข้าหมู่) ๑ นิสสารณกรรม (การขับออกจากหมู่) ๑ ภัณฑุกรรม (การลงโทษด้วยการโกนผม) ๑ พรหมทัณฑ์ ๑ และกรรมมีลักษณะเป็นกรรมนั่นเองเป็นที่ ๕ - อปโลกนกรรมย่อมถึงฐานะ ๕ อย่างนี้. ญัตติกรรมย่อมถึงฐานะ ๙ อย่าง อะไรบ้าง? คือ โอสารณียกรรม ๑ นิสสารณกรรม ๑ อุโบสถ ๑ ปวารณา ๑ สมมติ ๑ การให้ ๑ การรับ ๑ การชักคืน ๑ และกรรมมีลักษณะเป็นกรรมนั่นเองเป็นที่ ๙ - ญัตติกรรมย่อมถึงฐานะ ๙ อย่างนี้. ญัตติทุติยกรรมย่อมถึงฐานะ ๗ อย่าง อะไรบ้าง? คือ โอสารณียกรรม ๑ นิสสารณกรรม ๑ สมมติ ๑ การให้ ๑ การเดาะ ๑ การแสดง ๑ และกรรมมีลักษณะเป็นกรรมนั่นเองเป็นที่ ๗ - ญัตติทุติยกรรมย่อมถึงฐานะ ๗ อย่างนี้. ญัตติจตุตถกรรมย่อมถึงฐานะ ๗ อย่าง อะไรบ้าง? คือ โอสารณียกรรม ๑ นิสสารณกรรม ๑ สมมติ ๑ การให้ ๑ การข่ม ๑ การสวดสมนุภาสน์ ๑ และกรรมมีลักษณะเป็นกรรมนั่นเองเป็นที่ ๗ - ญัตติจตุตถกรรมย่อมถึงฐานะ ๗ อย่างนี้

497. Catuvaggakaraṇe kamme cattāro bhikkhū pakatattā kammapattā, avasesā pakatattā chandārahā. Yassa saṅgho kammaṃ karoti so neva kammapatto nāpi chandāraho, api ca kammāraho. Pañcavaggakaraṇe kamme pañca bhikkhū pakatattā kammapattā, avasesā pakatattā chandārahā. Yassa saṅgho kammaṃ karoti so neva kammapatto nāpi chandāraho, api ca kammāraho. Dasavaggakaraṇe kamme dasa bhikkhū pakatattā kammapattā, avasesā pakatattā chandārahā. Yassa saṅgho kammaṃ karoti so neva kammapatto nāpi chandāraho, api ca kammāraho. Vīsativaggakaraṇe kamme vīsati bhikkhū pakatattā kammapattā, avasesā pakatattā chandārahā. Yassa saṅgho kammaṃ karoti so neva kammapatto nāpi chandāraho, api ca kammāraho.

๔๙๗. ในกรรมที่สงฆ์จตุรวรรคพึงทำ ภิกษุผู้มีปกติ ๔ รูป เป็นผู้ควรแก่กรรม ภิกษุผู้มีปกติที่เหลือเป็นผู้ควรแก่ฉันทะ. ภิกษุใดที่สงฆ์กระทำกรรม ภิกษุนั้นไม่เป็นผู้ควรแก่กรรม ทั้งไม่เป็นผู้ควรแก่ฉันทะ แต่ว่าเป็นผู้ควรแก่กรรม (กรรมาระ). ในกรรมที่สงฆ์ปัญจวรรคพึงทำ ภิกษุผู้มีปกติ ๕ รูป เป็นผู้ควรแก่กรรม ภิกษุผู้มีปกติที่เหลือเป็นผู้ควรแก่ฉันทะ. ภิกษุใดที่สงฆ์กระทำกรรม ภิกษุนั้นไม่เป็นผู้ควรแก่กรรม ทั้งไม่เป็นผู้ควรแก่ฉันทะ แต่ว่าเป็นผู้ควรแก่กรรม (กรรมาระ). ในกรรมที่สงฆ์ทสวรรคพึงทำ ภิกษุผู้มีปกติ ๑๐ รูป เป็นผู้ควรแก่กรรม ภิกษุผู้มีปกติที่เหลือเป็นผู้ควรแก่ฉันทะ. ภิกษุใดที่สงฆ์กระทำกรรม ภิกษุนั้นไม่เป็นผู้ควรแก่กรรม ทั้งไม่เป็นผู้ควรแก่ฉันทะ แต่ว่าเป็นผู้ควรแก่กรรม (กรรมาระ). ในกรรมที่สงฆ์วีสติวรรคพึงทำ ภิกษุผู้มีปกติ ๒๐ รูป เป็นผู้ควรแก่กรรม ภิกษุผู้มีปกติที่เหลือเป็นผู้ควรแก่ฉันทะ. ภิกษุใดที่สงฆ์กระทำกรรม ภิกษุนั้นไม่เป็นผู้ควรแก่กรรม ทั้งไม่เป็นผู้ควรแก่ฉันทะ แต่ว่าเป็นผู้ควรแก่กรรม (กรรมาระ).

Kammavaggo niṭṭhito paṭhamo.

กัมมวรรค ที่ ๑ จบ.

2. Atthavasavaggo

๒. อัตถวสวรรค

498. Dve atthavase paṭicca tathāgatena sāvakānaṃ sikkhāpadaṃ paññattaṃ. Saṅghasuṭṭhutāya, saṅghaphāsutāya – ime dve atthavase paṭicca tathāgatena sāvakānaṃ sikkhāpadaṃ paññattaṃ. Dve atthavase paṭicca tathāgatena sāvakānaṃ sikkhāpadaṃ paññattaṃ. Dummaṅkūnaṃ puggalānaṃ niggahāya, pesalānaṃ bhikkhūnaṃ phāsuvihārāya – ime dve atthavase paṭicca tathāgate [Pg.385] sāvakānaṃ sikkhāpadaṃ paññattaṃ. Dve atthavase paṭicca tathāgatena sāvakānaṃ sikkhāpadaṃ paññattaṃ. Diṭṭhadhammikānaṃ āsavānaṃ saṃvarāya, samparāyikānaṃ āsavānaṃ paṭighātāya – ime dve atthavase paṭicca tathāgatena sāvakānaṃ sikkhāpadaṃ paññattaṃ. Dve atthavase paṭicca tathāgatena sāvakānaṃ sikkhāpadaṃ paññattaṃ. Diṭṭhadhammikānaṃ verānaṃ saṃvarāya, samparāyikānaṃ verānaṃ paṭighātāya – ime dve atthavase paṭicca tathāgatena sāvakānaṃ sikkhāpadaṃ paññattaṃ. Dve atthavase paṭicca tathāgatena sāvakānaṃ sikkhāpadaṃ paññattaṃ. Diṭṭhadhammikānaṃ vajjānaṃ saṃvarāya, samparāyikānaṃ vajjānaṃ paṭighātāya – ime dve atthavase paṭicca tathāgatena sāvakānaṃ sikkhāpadaṃ paññattaṃ. Dve atthavase paṭicca tathāgatena sāvakānaṃ sikkhāpadaṃ paññattaṃ. Diṭṭhadhammikānaṃ bhayānaṃ saṃvarāya, samparāyikānaṃ bhayānaṃ paṭighātāya – ime dve atthavase paṭicca tathāgatena sāvakānaṃ sikkhāpadaṃ paññattaṃ. Dve atthavase paṭicca tathāgatena sāvakānaṃ sikkhāpadaṃ paññattaṃ. Diṭṭhadhammikānaṃ akusalānaṃ dhammānaṃ saṃvarāya, samparāyikānaṃ akusalānaṃ dhammānaṃ paṭighātāya – ime dve atthavase paṭicca tathāgatena sāvakānaṃ sikkhāpadaṃ paññattaṃ. Dve atthavase paṭicca tathāgatena sāvakānaṃ sikkhāpadaṃ paññattaṃ. Gihīnaṃ anukampāya, pāpicchānaṃ pakkhupacchedāya – ime dve atthavase paṭicca tathāgatena sāvakānaṃ sikkhāpadaṃ paññattaṃ. Dve atthavase paṭicca tathāgatena sāvakānaṃ sikkhāpadaṃ paññattaṃ. Appasannānaṃ pasādāya, pasannānaṃ bhiyyobhāvāya – ime dve atthavase paṭicca tathāgatena sāvakānaṃ sikkhāpadaṃ paññattaṃ. Dve atthavase paṭicca tathāgatena sāvakānaṃ sikkhāpadaṃ paññattaṃ. Saddhammaṭṭhitiyā, vinayānuggahāya – ime dve atthavase paṭicca tathāgatena sāvakānaṃ sikkhāpadaṃ paññattaṃ.

๔๙๘. พระตถาคตทรงอาศัยอำนาจประโยชน์ ๒ ประการ จึงทรงบัญญัติสิกขาบทแก่พระสาวกทั้งหลาย. คือ เพื่อความดีงามแห่งสงฆ์ ๑ เพื่อความผาสุกแห่งสงฆ์ ๑ - พระตถาคตทรงอาศัยอำนาจประโยชน์ ๒ ประการนี้ จึงทรงบัญญัติสิกขาบทแก่พระสาวกทั้งหลาย. พระตถาคตทรงอาศัยอำนาจประโยชน์ ๒ ประการ จึงทรงบัญญัติสิกขาบทแก่พระสาวกทั้งหลาย. คือ เพื่อข่มบุคคลผู้เก้อยาก ๑ เพื่อความอยู่ผาสุกของภิกษุผู้มีศีลเป็นที่รัก ๑ - พระตถาคตทรงอาศัยอำนาจประโยชน์ ๒ ประการนี้ จึงทรงบัญญัติสิกขาบทแก่พระสาวกทั้งหลาย. พระตถาคตทรงอาศัยอำนาจประโยชน์ ๒ ประการ จึงทรงบัญญัติสิกขาบทแก่พระสาวกทั้งหลาย. คือ เพื่อสังวรอาสวะทั้งหลายในปัจจุบัน ๑ เพื่อกำจัดอาสวะทั้งหลายในสัมปรายภพ ๑ - พระตถาคตทรงอาศัยอำนาจประโยชน์ ๒ ประการนี้ จึงทรงบัญญัติสิกขาบทแก่พระสาวกทั้งหลาย. พระตถาคตทรงอาศัยอำนาจประโยชน์ ๒ ประการ จึงทรงบัญญัติสิกขาบทแก่พระสาวกทั้งหลาย. คือ เพื่อสังวรเวรทั้งหลายในปัจจุบัน ๑ เพื่อกำจัดเวรทั้งหลายในสัมปรายภพ ๑ - พระตถาคตทรงอาศัยอำนาจประโยชน์ ๒ ประการนี้ จึงทรงบัญญัติสิกขาบทแก่พระสาวกทั้งหลาย. พระตถาคตทรงอาศัยอำนาจประโยชน์ ๒ ประการ จึงทรงบัญญัติสิกขาบทแก่พระสาวกทั้งหลาย. คือ เพื่อสังวรโทษทั้งหลายในปัจจุบัน ๑ เพื่อกำจัดโทษทั้งหลายในสัมปรายภพ ๑ - พระตถาคตทรงอาศัยอำนาจประโยชน์ ๒ ประการนี้ จึงทรงบัญญัติสิกขาบทแก่พระสาวกทั้งหลาย. พระตถาคตทรงอาศัยอำนาจประโยชน์ ๒ ประการ จึงทรงบัญญัติสิกขาบทแก่พระสาวกทั้งหลาย. คือ เพื่อสังวรภัยทั้งหลายในปัจจุบัน ๑ เพื่อกำจัดภัยทั้งหลายในสัมปรายภพ ๑ - พระตถาคตทรงอาศัยอำนาจประโยชน์ ๒ ประการนี้ จึงทรงบัญญัติสิกขาบทแก่พระสาวกทั้งหลาย. พระตถาคตทรงอาศัยอำนาจประโยชน์ ๒ ประการ จึงทรงบัญญัติสิกขาบทแก่พระสาวกทั้งหลาย. คือ เพื่อสังวรอกุศลธรรมทั้งหลายในปัจจุบัน ๑ เพื่อกำจัดอกุศลธรรมทั้งหลายในสัมปรายภพ ๑ - พระตถาคตทรงอาศัยอำนาจประโยชน์ ๒ ประการนี้ จึงทรงบัญญัติสิกขาบทแก่พระสาวกทั้งหลาย. พระตถาคตทรงอาศัยอำนาจประโยชน์ ๒ ประการ จึงทรงบัญญัติสิกขาบทแก่พระสาวกทั้งหลาย. คือ เพื่ออนุเคราะห์แก่คฤหัสถ์ ๑ เพื่อตัดพรรคพวกของผู้มีความปรารถนาลามก ๑ - พระตถาคตทรงอาศัยอำนาจประโยชน์ ๒ ประการนี้ จึงทรงบัญญัติสิกขาบทแก่พระสาวกทั้งหลาย. พระตถาคตทรงอาศัยอำนาจประโยชน์ ๒ ประการ จึงทรงบัญญัติสิกขาบทแก่พระสาวกทั้งหลาย. คือ เพื่อความเลื่อมใสของชนผู้ยังไม่เลื่อมใส ๑ เพื่อความเลื่อมใสยิ่งขึ้นของชนผู้เลื่อมใสแล้ว ๑ - พระตถาคตทรงอาศัยอำนาจประโยชน์ ๒ ประการนี้ จึงทรงบัญญัติสิกขาบทแก่พระสาวกทั้งหลาย. พระตถาคตทรงอาศัยอำนาจประโยชน์ ๒ ประการ จึงทรงบัญญัติสิกขาบทแก่พระสาวกทั้งหลาย. คือ เพื่อความดำรงมั่นแห่งสัทธรรม ๑ เพื่ออนุเคราะห์พระวินัย ๑ - พระตถาคตทรงอาศัยอำนาจประโยชน์ ๒ ประการนี้ จึงทรงบัญญัติสิกขาบทแก่พระสาวกทั้งหลาย.

Atthavasavaggo niṭṭhito dutiyo.

อัตถวสวรรค ที่ ๒ จบ.

3. Paññattavaggo

๓. ปัญญัตตวรรค

499. Dve atthavase paṭicca tathāgatena sāvakānaṃ pātimokkhaṃ paññattaṃ…pe… pātimokkhuddeso paññatto… pātimokkhaṭṭhapanaṃ paññattaṃ… pavāraṇā paññattā… pavāraṇāṭhapanaṃ paññattaṃ… tajjanīyakammaṃ paññattaṃ… niyassakammaṃ [Pg.386] paññattaṃ… pabbājanīyakammaṃ paññattaṃ… paṭisāraṇīyakammaṃ paññattaṃ… ukkhepanīyakammaṃ paññattaṃ… parivāsadānaṃ paññattaṃ… mūlāyapaṭikassanā paññattā… mānattadānaṃ paññattaṃ… abbhānaṃ paññattaṃ… osāraṇīyaṃ paññattaṃ… nissāraṇīyaṃ paññattaṃ… upasampadaṃ paññattaṃ… apalokanakammaṃ paññattaṃ… ñattikammaṃ paññattaṃ… ñattidutiyakammaṃ paññattaṃ… ñatticatutthakammaṃ paññattaṃ…pe….

๔๙๙. พระตถาคตทรงอาศัยอำนาจประโยชน์ ๒ ประการ จึงทรงบัญญัติปาติโมกข์แก่พระสาวกทั้งหลาย ...ฯลฯ... ทรงบัญญัติการแสดงปาติโมกข์ ... ทรงบัญญัติการงดปาติโมกข์ ... ทรงบัญญัติปวารณา ... ทรงบัญญัติการงดปวารณา ... ทรงบัญญัติตัชชนียกรรม ... ทรงบัญญัตินิยสกรรม ... ทรงบัญญัติปัพพาชนียกรรม ... ทรงบัญญัติปฏิสารณียกรรม ... ทรงบัญญัติอุกเขปนียกรรม ... ทรงบัญญัติการให้ปริวาส ... ทรงบัญญัติการชักเข้าหาอาบัติเดิม ... ทรงบัญญัติการให้มานัต ... ทรงบัญญัติการอัพภาน ... ทรงบัญญัติโอสารณียกรรม ... ทรงบัญญัตินิสสารณียกรรม ... ทรงบัญญัติอุปสมบท ... ทรงบัญญัติอปโลกนกรรม ... ทรงบัญญัติญัตติกรรม ... ทรงบัญญัติญัตติทุติยกรรม ... ทรงบัญญัติญัตติจตุตถกรรม ...ฯลฯ...

Paññattavaggo niṭṭhito tatiyo.

ปัญญัตตวรรค ที่ ๓ จบ

4. Apaññatte paññattavaggo

๔. อปัญญัตเต ปัญญัตตวรรค ที่ ๔

500. …Pe… apaññatte paññattaṃ, paññatte anupaññattaṃ…pe… sammukhāvinayo paññatto…pe… sativinayo paññatto…pe… amūḷhavinayo paññatto…pe… paṭiññātakaraṇaṃ paññattaṃ…pe… yebhuyyasikā paññattā…pe… tassapāpiyasikā paññattā…pe… tiṇavatthārako paññatto saṅghasuṭṭhutāya, saṅghaphāsutāya – ime dve atthavase paṭicca tathāgatena sāvakānaṃ tiṇavatthārako paññatto. Dve atthavase paṭicca tathāgatena sāvakānaṃ tiṇavatthārako paññatto. Dummaṅkūnaṃ puggalānaṃ niggahāya, pesalānaṃ bhikkhūnaṃ phāsuvihārāya – ime dve atthavase paṭicca tathāgatena sāvakānaṃ tiṇavatthārako paññatto. Dve atthavase paṭicca tathāgatena sāvakānaṃ tiṇavatthārako paññatto. Diṭṭhadhammikānaṃ āsavānaṃ saṃvarāya, samparāyikānaṃ āsavānaṃ paṭighātāya – ime dve atthavase paṭicca tathāgatena sāvakānaṃ tiṇavatthārako paññatto. Dve atthavase paṭicca tathāgatena sāvakānaṃ tiṇavatthārako paññatto. Diṭṭhadhammikānaṃ verānaṃ saṃvarāya, samparāyikānaṃ verānaṃ paṭighātāya – ime dve atthavase paṭicca tathāgatena sāvakānaṃ tiṇavatthārako paññatto. Dve atthavase paṭicca tathāgatena sāvakānaṃ tiṇavatthārako paññatto. Diṭṭhadhammikānaṃ vajjānaṃ saṃvarāya, samparāyikānaṃ vajjānaṃ paṭighātāya – ime dve atthavase paṭicca tathāgatena sāvakānaṃ tiṇavatthārako paññatto. Dve atthavase paṭicca tathāgatena sāvakānaṃ tiṇavatthārako paññatto. Diṭṭhadhammikānaṃ bhayānaṃ saṃvarāya, samparāyikānaṃ bhayānaṃ paṭighātāya – ime dve atthavase paṭicca tathāgatena sāvakānaṃ tiṇavatthārako paññatto. Dve [Pg.387] atthavase paṭicca tathāgatena sāvakānaṃ tiṇavatthārako paññatto. Diṭṭhadhammikānaṃ akusalānaṃ dhammānaṃ saṃvarāya, samparāyikānaṃ akusalānaṃ dhammānaṃ paṭighātāya – ime dve atthavase paṭicca tathāgatena sāvakānaṃ tiṇavatthārako paññatto. Dve atthavase paṭicca tathāgatena sāvakānaṃ tiṇavatthārako paññatto. Gihīnaṃ anukampāya, pāpicchānaṃ pakkhupacchedāya – ime dve atthavase paṭicca tathāgatena sāvakānaṃ tiṇavatthārako paññatto. Dve atthavase paṭicca tathāgatena sāvakānaṃ tiṇavatthārako paññatto. Appasannānaṃ pasādāya, pasannānaṃ bhiyyobhāvāya – ime dve atthavase paṭicca tathāgatena sāvakānaṃ tiṇavatthārako paññatto. Dve atthavase paṭicca tathāgatena sāvakānaṃ tiṇavatthārako paññatto. Saddhammaṭṭhitiyā, vinayānuggahāya – ime dve atthavase paṭicca tathāgatena sāvakānaṃ tiṇavatthārako paññatto.

๕๐๐. ...ฯลฯ... ทรงบัญญัติในสิ่งที่ยังมิได้ทรงบัญญัติ ทรงบัญญัติเพิ่มเติมในสิ่งที่ทรงบัญญัติไว้แล้ว ...ฯลฯ... ทรงบัญญัติสัมมุขาวินัย ...ฯลฯ... ทรงบัญญัติสติวินัย ...ฯลฯ... ทรงบัญญัติอมูฬหวินัย ...ฯลฯ... ทรงบัญญัติปฏิญญาตกรณะ ...ฯลฯ... ทรงบัญญัติเยภุยยสิกา ...ฯลฯ... ทรงบัญญัติตัสสปาปิยสิกา ...ฯลฯ... ทรงบัญญัติติณวัตถารกะ เพื่อความดีงามแห่งสงฆ์ เพื่อความผาสุกแห่งสงฆ์ พระตถาคตทรงอาศัยอำนาจประโยชน์ ๒ ประการนี้ จึงทรงบัญญัติติณวัตถารกะแก่พระสาวกทั้งหลาย. พระตถาคตทรงอาศัยอำนาจประโยชน์ ๒ ประการ จึงทรงบัญญัติติณวัตถารกะแก่พระสาวกทั้งหลาย คือ เพื่อข่มบุคคลผู้หัวดื้อ เพื่อความอยู่ผาสุกของภิกษุผู้มีศีลเป็นที่รัก พระตถาคตทรงอาศัยอำนาจประโยชน์ ๒ ประการนี้ จึงทรงบัญญัติติณวัตถารกะแก่พระสาวกทั้งหลาย. พระตถาคตทรงอาศัยอำนาจประโยชน์ ๒ ประการ จึงทรงบัญญัติติณวัตถารกะแก่พระสาวกทั้งหลาย คือ เพื่อสังวรอาสวะทั้งหลายในปัจจุบัน เพื่อกำจัดอาสวะทั้งหลายในสัมปรายภพ พระตถาคตทรงอาศัยอำนาจประโยชน์ ๒ ประการนี้ จึงทรงบัญญัติติณวัตถารกะแก่พระสาวกทั้งหลาย. พระตถาคตทรงอาศัยอำนาจประโยชน์ ๒ ประการ จึงทรงบัญญัติติณวัตถารกะแก่พระสาวกทั้งหลาย คือ เพื่อสังวรเวรทั้งหลายในปัจจุบัน เพื่อกำจัดเวรทั้งหลายในสัมปรายภพ พระตถาคตทรงอาศัยอำนาจประโยชน์ ๒ ประการนี้ จึงทรงบัญญัติติณวัตถารกะแก่พระสาวกทั้งหลาย. พระตถาคตทรงอาศัยอำนาจประโยชน์ ๒ ประการ จึงทรงบัญญัติติณวัตถารกะแก่พระสาวกทั้งหลาย คือ เพื่อสังวรโทษทั้งหลายในปัจจุบัน เพื่อกำจัดโทษทั้งหลายในสัมปรายภพ พระตถาคตทรงอาศัยอำนาจประโยชน์ ๒ ประการนี้ จึงทรงบัญญัติติณวัตถารกะแก่พระสาวกทั้งหลาย. พระตถาคตทรงอาศัยอำนาจประโยชน์ ๒ ประการ จึงทรงบัญญัติติณวัตถารกะแก่พระสาวกทั้งหลาย คือ เพื่อสังวรภัยทั้งหลายในปัจจุบัน เพื่อกำจัดภัยทั้งหลายในสัมปรายภพ พระตถาคตทรงอาศัยอำนาจประโยชน์ ๒ ประการนี้ จึงทรงบัญญัติติณวัตถารกะแก่พระสาวกทั้งหลาย. พระตถาคตทรงอาศัยอำนาจประโยชน์ ๒ ประการ จึงทรงบัญญัติติณวัตถารกะแก่พระสาวกทั้งหลาย คือ เพื่อสังวรอกุศลธรรมทั้งหลายในปัจจุบัน เพื่อกำจัดอกุศลธรรมทั้งหลายในสัมปรายภพ พระตถาคตทรงอาศัยอำนาจประโยชน์ ๒ ประการนี้ จึงทรงบัญญัติติณวัตถารกะแก่พระสาวกทั้งหลาย. พระตถาคตทรงอาศัยอำนาจประโยชน์ ๒ ประการ จึงทรงบัญญัติติณวัตถารกะแก่พระสาวกทั้งหลาย คือ เพื่ออนุเคราะห์คฤหัสถ์ทั้งหลาย เพื่อตัดพรรคพวกของภิกษุผู้มีความปรารถนาลามก พระตถาคตทรงอาศัยอำนาจประโยชน์ ๒ ประการนี้ จึงทรงบัญญัติติณวัตถารกะแก่พระสาวกทั้งหลาย. พระตถาคตทรงอาศัยอำนาจประโยชน์ ๒ ประการ จึงทรงบัญญัติติณวัตถารกะแก่พระสาวกทั้งหลาย คือ เพื่อความเลื่อมใสของคนที่ยังไม่เลื่อมใส เพื่อความเลื่อมใสยิ่งขึ้นของคนที่เลื่อมใสแล้ว พระตถาคตทรงอาศัยอำนาจประโยชน์ ๒ ประการนี้ จึงทรงบัญญัติติณวัตถารกะแก่พระสาวกทั้งหลาย. พระตถาคตทรงอาศัยอำนาจประโยชน์ ๒ ประการ จึงทรงบัญญัติติณวัตถารกะแก่พระสาวกทั้งหลาย คือ เพื่อความตั้งมั่นแห่งสัทธรรม เพื่ออนุเคราะห์พระวินัย พระตถาคตทรงอาศัยอำนาจประโยชน์ ๒ ประการนี้ จึงทรงบัญญัติติณวัตถารกะแก่พระสาวกทั้งหลาย.

Apaññatte paññattavaggo niṭṭhito catuttho.

อปัญญัตเต ปัญญัตตวรรค ที่ ๔ จบ

5. Navasaṅgahavaggo

๕. นวสังคหวรรค ที่ ๕

501. Navasaṅgahā – vatthusaṅgaho, vipattisaṅgaho āpattisaṅgaho, nidānasaṅgaho, puggalasaṅgaho, khandhasaṅgaho, samuṭṭhānasaṅgaho, adhikaraṇasaṅgaho, samathasaṅgahoti.

๕๐๑. การสงเคราะห์มี ๙ ประการ คือ วัตถุสังคหะ วิปัตติสังคหะ อาปัตติสังคหะ นิทานสังคหะ บุคคลสังคหะ ขันธสังคหะ สมุฏฐานสังคหะ อธิกรณสังคหะ และสมถสังคหะ

Adhikaraṇe samuppanne sace ubho atthapaccatthikā āgacchanti ubhinnampi vatthu ārocāpetabbaṃ. Ubhinnampi vatthu ārocāpetvā ubhinnampi paṭiññā sotabbā. Ubhinnampi paṭiññaṃ sutvā ubhopi vattabbā – ‘‘amhākaṃ imasmiṃ adhikaraṇe vūpasamite ubhopi tuṭṭhā bhavissathā’’ti. Sace āhaṃsu – ‘‘ubhopi tuṭṭhā bhavissāmā’’ti, saṅghena taṃ adhikaraṇaṃ sampaṭicchitabbaṃ. Sace alajjussannā hoti, parisā ubbāhikāya vūpasametabbaṃ. Sace bālussannā hoti, parisā vinayadharo pariyesitabbo yena dhammena yena vinayena yena satthusāsanena taṃ adhikaraṇaṃ vūpasammati. Tathā taṃ adhikaraṇaṃ vūpasametabbaṃ.

เมื่ออธิกรณ์เกิดขึ้น ถ้าคู่กรณีทั้งสองฝ่ายมา พึงให้แจ้งเรื่องแก่ทั้งสองฝ่าย ครั้นให้แจ้งเรื่องแก่ทั้งสองฝ่ายแล้ว พึงฟังคำรับของทั้งสองฝ่าย ครั้นฟังคำรับของทั้งสองฝ่ายแล้ว พึงกล่าวกับทั้งสองฝ่ายว่า 'เมื่ออธิกรณ์นี้อันพวกเราให้ระงับแล้ว ท่านทั้งสองจักพอใจหรือไม่' ถ้าพวกเขากล่าวว่า 'พวกข้าพเจ้าทั้งสองจักพอใจ' สงฆ์พึงรับอธิกรณ์นั้น ถ้าบริษัทประกอบด้วยผู้ไม่มีความละอายมาก พึงระงับด้วยอุพพาหิกา ถ้าบริษัทประกอบด้วยคนพาลมาก พึงแสวงหาพระวินัยธร อธิกรณ์นั้นย่อมระงับได้ด้วยธรรมใด ด้วยวินัยใด ด้วยสัตถุศาสน์ใด พึงระงับอธิกรณ์นั้นด้วยอาการอย่างนั้น

Vatthu jānitabbaṃ, gottaṃ jānitabbaṃ, nāmaṃ jānitabbaṃ, āpatti jānitabbā.

พึงรู้จักวัตถุ พึงรู้จักโคตร พึงรู้จักชื่อ พึงรู้จักอาบัติ

Methunadhammoti [Pg.388] vatthu ceva gottañca – pārājikanti nāmañceva āpatti ca.

คำว่า เมถุนธรรม เป็นทั้งวัตถุและเป็นทั้งโคตร คำว่า ปาราชิก เป็นทั้งชื่อและเป็นทั้งอาบัติ

Adinnādānanti vatthu ceva gottañca – pārājikanti nāmañceva āpatti ca.

คำว่า อทินนาทาน เป็นทั้งวัตถุและเป็นทั้งโคตร คำว่า ปาราชิก เป็นทั้งชื่อและเป็นทั้งอาบัติ

Manussaviggahoti vatthu ceva gottañca – pārājikanti nāmañceva āpatti ca.

คำว่า มนุสสวิคคหะ เป็นทั้งวัตถุและเป็นทั้งโคตร คำว่า ปาราชิก เป็นทั้งชื่อและเป็นทั้งอาบัติ

Uttarimanussadhammoti vatthu ceva gottañca – pārājikanti nāmañceva āpatti ca.

อุตตริมนุสสธรรม เป็นทั้งวัตถุและเป็นทั้งโคตร, ปาราชิก เป็นทั้งชื่อและเป็นทั้งอาบัติ

Sukkavissaṭṭhīti vatthu ceva gottañca – saṅghādisesoti nāmañceva āpatti ca.

สุกกวิสัฏฐิ เป็นทั้งวัตถุและเป็นทั้งโคตร, สังฆาทิเสส เป็นทั้งชื่อและเป็นทั้งอาบัติ

Kāyasaṃsaggoti vatthu ceva gottañca – saṅghādisesoti nāmañceva āpatti ca.

กายสังสัคคะ เป็นทั้งวัตถุและเป็นทั้งโคตร, สังฆาทิเสส เป็นทั้งชื่อและเป็นทั้งอาบัติ

Duṭṭhullavācāti vatthu ceva gottañca – saṅghādisesoti nāmañceva āpatti ca.

ทุฏฐุลลวาจา เป็นทั้งวัตถุและเป็นทั้งโคตร, สังฆาทิเสส เป็นทั้งชื่อและเป็นทั้งอาบัติ

Attakāmanti vatthu ceva gottañca – saṅghādisesoti nāmañceva āpatti ca.

อัตตกามะ เป็นทั้งวัตถุและเป็นทั้งโคตร, สังฆาทิเสส เป็นทั้งชื่อและเป็นทั้งอาบัติ

Sañcarittanti vatthu ceva gottañca – saṅghādisesoti nāmañceva āpatti ca.

สัญจริตตะ เป็นทั้งวัตถุและเป็นทั้งโคตร, สังฆาทิเสส เป็นทั้งชื่อและเป็นทั้งอาบัติ

Saññācikāya kuṭiṃ kārāpananti vatthu ceva gottañca – saṅghādisesoti nāmañceva āpatti ca.

การให้สร้างกุฎีด้วยการขอเอาเอง เป็นทั้งวัตถุและเป็นทั้งโคตร, สังฆาทิเสส เป็นทั้งชื่อและเป็นทั้งอาบัติ

Mahallakaṃ vihāraṃ kārāpananti vatthu ceva gottañca – saṅghādisesoti nāmañceva āpatti ca.

การให้สร้างวิหารใหญ่ เป็นทั้งวัตถุและเป็นทั้งโคตร, สังฆาทิเสส เป็นทั้งชื่อและเป็นทั้งอาบัติ

Bhikkhuṃ amūlakena pārājikena dhammena anuddhaṃsananti vatthu ceva gottañca – saṅghādisesoti nāmañceva āpatti ca.

การโจทภิกษุด้วยอาบัติปาราชิกอันไม่มีมูล เป็นทั้งวัตถุและเป็นทั้งโคตร, สังฆาทิเสส เป็นทั้งชื่อและเป็นทั้งอาบัติ

Bhikkhuṃ aññabhāgiyassa adhikaraṇassa kiñci desaṃ lesamattaṃ upādāya pārājikena dhammena anuddhaṃsananti vatthu ceva gottañca – saṅghādisesoti nāmañceva āpatti ca.

การโจทภิกษุด้วยอาบัติปาราชิกโดยอาศัยเลศเพียงเล็กน้อยแห่งอธิกรณ์อันเป็นส่วนอื่น เป็นทั้งวัตถุและเป็นทั้งโคตร, สังฆาทิเสส เป็นทั้งชื่อและเป็นทั้งอาบัติ

Saṅghabhedakassa bhikkhuno yāvatatiyaṃ samanubhāsanāya na paṭinissajjananti vatthu ceva gottañca – saṅghādisesoti nāmañceva āpatti ca.

การที่ภิกษุผู้ทำลายสงฆ์ไม่สละคืนเมื่อถูกสวดสมนุภาสน์จนครบสามครั้ง เป็นทั้งวัตถุและเป็นทั้งโคตร, สังฆาทิเสส เป็นทั้งชื่อและเป็นทั้งอาบัติ

Bhedakānuvattakānaṃ [Pg.389] bhikkhūnaṃ yāvatatiyaṃ samanubhāsanāya na paṭinissajjananti vatthu ceva gottañca – saṅghādisesoti nāmañceva āpatti ca.

การที่ภิกษุทั้งหลายผู้ประพฤติตามภิกษุผู้ทำลายสงฆ์ไม่สละคืนเมื่อถูกสวดสมนุภาสน์จนครบสามครั้ง เป็นทั้งวัตถุและเป็นทั้งโคตร, สังฆาทิเสส เป็นทั้งชื่อและเป็นทั้งอาบัติ

Dubbacassa bhikkhuno yāvatatiyaṃ samanubhāsanāya na paṭinissajjananti vatthu ceva gottañca – saṅghādisesoti nāmañceva āpatti ca.

การที่ภิกษุผู้ว่ายากไม่สละคืนเมื่อถูกสวดสมนุภาสน์จนครบสามครั้ง เป็นทั้งวัตถุและเป็นทั้งโคตร, สังฆาทิเสส เป็นทั้งชื่อและเป็นทั้งอาบัติ

Kuladūsakassa bhikkhuno yāvatatiyaṃ samanubhāsanāya na paṭinissajjananti vatthu ceva gottañca – saṅghādisesoti nāmañceva āpatti ca…pe….

การที่ภิกษุผู้ประทุษร้ายตระกูลไม่สละคืนเมื่อถูกสวดสมนุภาสน์จนครบสามครั้ง เป็นทั้งวัตถุและเป็นทั้งโคตร, สังฆาทิเสส เป็นทั้งชื่อและเป็นทั้งอาบัติ...ฯลฯ...

Anādariyaṃ paṭicca udake uccāraṃ vā passāvaṃ vā kheḷaṃ vā karaṇanti vatthu ceva gottañca – dukkaṭanti nāmañceva āpatti cāti.

การอาศัยความไม่เอื้อเฟื้อแล้วถ่ายอุจจาระก็ตาม ปัสสาวะก็ตาม หรือบ้วนน้ำลายก็ตามลงในน้ำ เป็นทั้งวัตถุและเป็นทั้งโคตร, ทุกกฏ เป็นทั้งชื่อและเป็นทั้งอาบัติ

Navasaṅgahavaggo niṭṭhito pañcamo.

นวสังคหวัคค์ ที่ ๕ จบ

Tassuddānaṃ –

อุทานคาถาของวรรคนั้นมีดังนี้

Apalokanaṃ ñatti ca, dutiyaṃ catutthena ca;

Vatthu ñatti anussāvanaṃ, sīmā parisameva ca.

อปโลกนกรรม ญัตติกรรม ญัตติทุติยกรรม ญัตติจตุตถกรรม วัตถุ ญัตติ อนุสาวนา สีมา และบริษัท

Sammukhā paṭipucchā ca, paṭiññā vinayāraho;

Vatthu saṅghapuggalañca, ñattiṃ na pacchā ñatti ca.

สัมมุขาวินัย ปฏิปุจฉาวินัย ปฏิญญาตกรณะ สติวินัย วัตถุ สงฆ์ บุคคล การไม่พิจารณาญัตติ และการตั้งญัตติไว้ภายหลัง

Vatthuṃ saṅghapuggalañca, sāvanaṃ akālena ca;

Atikhuddakā mahantā ca, khaṇḍacchāyā nimittakā.

วัตถุ สงฆ์ บุคคล การทำให้การสวดบกพร่อง การสวดในอกาล สีมาเล็กเกินไป สีมาใหญ่เกินไป สีมามีนิมิตขาด สีมามีเงาเป็นนิมิต และสีมาไม่มีนิมิต

Bahinadī samudde ca, jātassare ca bhindati;

Ajjhottharati sīmāya, catu pañca ca vaggikā.

สีมานอกเขต สีมาในแม่น้ำ สีมาในสมุทร สีมาในสระที่เกิดเอง สีมาคาบเกี่ยวกัน สีมาทับซ้อนกัน กรรมที่ทำโดยสงฆ์มีวรรค ๔ และ ๕

Dasa vīsativaggā ca, anāhaṭā ca āhaṭā;

Kammapattā chandārahā, kammārahā ca puggalā.

กรรมที่ทำโดยสงฆ์มีวรรค ๑๐ และ ๒๐ การไม่นำฉันทะมา การนำฉันทะมา ภิกษุผู้ถึงกรรม ภิกษุผู้ควรแก่ฉันทะ และบุคคลผู้ควรแก่กรรม

Apalokanaṃ pañcaṭṭhānaṃ, ñatti ca navaṭhānikā;

Ñatti dutiyaṃ sattaṭṭhānaṃ, catutthā sattaṭhānikā.

อปโลกนกรรมมี ๕ ฐานะ ญัตติกรรมมี ๙ ฐานะ ญัตติทุติยกรรมมี ๗ ฐานะ ญัตติจตุตถกรรมมี ๗ ฐานะ

Suṭṭhu phāsu ca dummaṅku, pesalā cāpi āsavā;

Veravajjabhayañceva, akusalaṃ gihīnañca.

ความดีงามของสงฆ์ ความผาสุกของสงฆ์ บุคคลผู้เก้อยาก ภิกษุผู้มีศีลเป็นที่รัก อาสวะ เวร โทษ ภัย อกุศล และการอนุเคราะห์คฤหัสถ์

Pāpicchā [Pg.390] appasannānaṃ, pasannā dhammaṭṭhapanā;

Vinayānuggahā ceva, pātimokkhuddesena ca.

ภิกษุผู้มีความปรารถนาลามก การทำผู้ไม่เลื่อมใสให้เลื่อมใส การทำผู้เลื่อมใสแล้วให้เลื่อมใสยิ่งขึ้น การดำรงมั่นแห่งสัทธรรม การอนุเคราะห์พระวินัย และการแสดงปาฏิโมกข์

Pātimokkhañca ṭhapanā, pavāraṇañca ṭhapanaṃ;

Tajjanīyā niyassañca, pabbājanīya paṭisāraṇī;

การงดปาฏิโมกข์ การงดปวารณา ตัชชนียกรรม นิยสกรรม ปัพพาชนียกรรม และปฏิสารณียกรรม

Ukkhepana parivāsaṃ, mūlamānattaabbhānaṃ;

Osāraṇaṃ nissāraṇaṃ, tatheva upasampadā.

อุกเขปนียกรรม การให้ปริวาส การชักเข้าหาอาบัติเดิม การให้มานัต การอัพภาน โอสารณียกรรม นิสสารณียกรรม และอุปสมบท

Apalokanañatti ca, dutiyañca catutthakaṃ;

Apaññattenupaññattaṃ, sammukhāvinayo sati.

อปโลกนกรรม ญัตติกรรม ญัตติทุติยกรรม ญัตติจตุตถกรรม การบัญญัติในสิ่งที่ยังไม่บัญญัติ การบัญญัติเพิ่มเติมในสิ่งที่บัญญัติแล้ว สัมมุขาวินัย และสติวินัย

Amūḷhapaṭiyebhuyya, pāpiya tiṇavatthārakaṃ;

Vatthu vipatti āpatti, nidānaṃ puggalena ca.

อมูฬหวินัย ปฏิญญาตกรณะ เยภุยยสิกา ตัสสปาปิยสิกา ติณวัตถารกะ การสงเคราะห์ด้วยวัตถุ การสงเคราะห์ด้วยวิบัติ การสงเคราะห์ด้วยอาบัติ การสงเคราะห์ด้วยนิทาน และการสงเคราะห์ด้วยบุคคล

Khandhā ceva samuṭṭhānā, adhikaraṇameva ca;

Samathā saṅgahā ceva, nāmaāpattikā tathāti.

การสงเคราะห์ด้วยขันธ์ การสงเคราะห์ด้วยสมุฏฐาน การสงเคราะห์ด้วยอธิกรณ์ การสงเคราะห์ด้วยสมถะ ชื่อ และอาบัติ ฉันนั้น

Parivāro niṭṭhito.

พระปริวาร จบแล้ว

Parivārapāḷi niṭṭhitā.

พระบาลีปริวาร จบแล้ว


Tiếng Việt
Kinh điển PaliChú giảiPhụ chú giảiKhác
1101 Pārājika Pāḷi
1102 Pācittiya Pāḷi
1103 Mahāvagga Pāḷi (Tạng Luật)
1104 Cūḷavagga Pāḷi
1105 Parivāra Pāḷi
1201 Chú Giải Pārājikakaṇḍa - 1
1202 Chú Giải Pārājikakaṇḍa - 2
1203 Chú Giải Pācittiya
1204 Chú Giải Mahāvagga (Tạng Luật)
1205 Chú Giải Cūḷavagga
1206 Chú Giải Parivāra
1301 Phụ Chú Giải Sāratthadīpanī - 1
1302 Phụ Chú Giải Sāratthadīpanī - 2
1303 Phụ Chú Giải Sāratthadīpanī - 3
1401 Dvemātikāpāḷi
1402 Chú Giải Vinayasaṅgaha
1403 Phụ Chú Giải Vajirabuddhi
1404 Phụ Chú Giải Vimativinodanī - 1
1405 Phụ Chú Giải Vimativinodanī - 2
1406 Phụ Chú Giải Vinayālaṅkāra - 1
1407 Phụ Chú Giải Vinayālaṅkāra - 2
1408 Phụ Chú Giải Kaṅkhāvitaraṇīpurāṇa
1409 Vinayavinicchaya-uttaravinicchaya
1410 Phụ Chú Giải Vinayavinicchaya - 1
1411 Phụ Chú Giải Vinayavinicchaya - 2
1412 Pācityādiyojanāpāḷi
1413 Khuddasikkhā-mūlasikkhā

8401 Thanh Tịnh Đạo - 1
8402 Thanh Tịnh Đạo - 2
8403 Đại Phụ Chú Giải Thanh Tịnh Đạo - 1
8404 Đại Phụ Chú Giải Thanh Tịnh Đạo - 2
8405 Lời Tựa Thanh Tịnh Đạo

8406 Trường Bộ Kinh (Vấn Đáp)
8407 Trung Bộ Kinh (Vấn Đáp)
8408 Tương Ưng Bộ Kinh (Vấn Đáp)
8409 Tăng Chi Bộ Kinh (Vấn Đáp)
8410 Tạng Luật (Vấn Đáp)
8411 Tạng Vi Diệu Pháp (Vấn Đáp)
8412 Chú Giải (Vấn Đáp)
8413 Niruttidīpanī
8414 Paramatthadīpanī Saṅgahamahāṭīkāpāṭha
8415 Anudīpanīpāṭha
8416 Paṭṭhānuddesa dīpanīpāṭha
8417 Phụ Chú Giải Namakkāra
8418 Mahāpaṇāmapāṭha
8419 Lakkhaṇāto buddhathomanāgāthā
8420 Sutavandanā
8421 Kamalāñjali
8422 Jinālaṅkāra
8423 Pajjamadhu
8424 Buddhaguṇagāthāvalī
8425 Cūḷaganthavaṃsa
8426 Mahāvaṃsa
8427 Sāsanavaṃsa
8428 Kaccāyanabyākaraṇaṃ
8429 Moggallānabyākaraṇaṃ
8430 Saddanītippakaraṇaṃ (padamālā)
8431 Saddanītippakaraṇaṃ (dhātumālā)
8432 Padarūpasiddhi
8433 Mogallānapañcikā
8434 Payogasiddhipāṭha
8435 Vuttodayapāṭha
8436 Abhidhānappadīpikāpāṭha
8437 Phụ Chú Giải Abhidhānappadīpikā
8438 Subodhālaṅkārapāṭha
8439 Phụ Chú Giải Subodhālaṅkāra
8440 Bālāvatāra gaṇṭhipadatthavinicchayasāra
8441 Lokanīti
8442 Suttantanīti
8443 Sūrassatinīti
8444 Mahārahanīti
8445 Dhammanīti
8446 Kavidappaṇanīti
8447 Nītimañjarī
8448 Naradakkhadīpanī
8449 Caturārakkhadīpanī
8450 Cāṇakyanīti
8451 Rasavāhinī
8452 Sīmavisodhanīpāṭha
8453 Vessantaragīti
8454 Moggallāna vuttivivaraṇapañcikā
8455 Thūpavaṃsa
8456 Dāṭhāvaṃsa
8457 Dhātupāṭhavilāsiniyā
8458 Dhātuvaṃsa
8459 Hatthavanagallavihāravaṃsa
8460 Jinacaritaya
8461 Jinavaṃsadīpaṃ
8462 Telakaṭāhagāthā
8463 Phụ Chú Giải Milinda
8464 Padamañjarī
8465 Padasādhanaṃ
8466 Saddabindupakaraṇaṃ
8467 Kaccāyanadhātumañjusā
8468 Sāmantakūṭavaṇṇanā
2101 Sīlakkhandhavagga Pāḷi
2102 Mahāvagga Pāḷi (Trường Bộ)
2103 Pāthikavagga Pāḷi
2201 Chú Giải Sīlakkhandhavagga
2202 Chú Giải Mahāvagga (Trường Bộ)
2203 Chú Giải Pāthikavagga
2301 Phụ Chú Giải Sīlakkhandhavagga
2302 Phụ Chú Giải Mahāvagga (Trường Bộ)
2303 Phụ Chú Giải Pāthikavagga
2304 Phụ Chú Giải Mới Sīlakkhandhavagga - 1
2305 Phụ Chú Giải Mới Sīlakkhandhavagga - 2
3101 Mūlapaṇṇāsa Pāḷi
3102 Majjhimapaṇṇāsa Pāḷi
3103 Uparipaṇṇāsa Pāḷi
3201 Chú Giải Mūlapaṇṇāsa - 1
3202 Chú Giải Mūlapaṇṇāsa - 2
3203 Chú Giải Majjhimapaṇṇāsa
3204 Chú Giải Uparipaṇṇāsa
3301 Phụ Chú Giải Mūlapaṇṇāsa
3302 Phụ Chú Giải Majjhimapaṇṇāsa
3303 Phụ Chú Giải Uparipaṇṇāsa
4101 Sagāthāvagga Pāḷi
4102 Nidānavagga Pāḷi
4103 Khandhavagga Pāḷi
4104 Saḷāyatanavagga Pāḷi
4105 Mahāvagga Pāḷi (Tương Ưng Bộ)
4201 Chú Giải Sagāthāvagga
4202 Chú Giải Nidānavagga
4203 Chú Giải Khandhavagga
4204 Chú Giải Saḷāyatanavagga
4205 Chú Giải Mahāvagga (Tương Ưng Bộ)
4301 Phụ Chú Giải Sagāthāvagga
4302 Phụ Chú Giải Nidānavagga
4303 Phụ Chú Giải Khandhavagga
4304 Phụ Chú Giải Saḷāyatanavagga
4305 Phụ Chú Giải Mahāvagga (Tương Ưng Bộ)
5101 Ekakanipāta Pāḷi
5102 Dukanipāta Pāḷi
5103 Tikanipāta Pāḷi
5104 Catukkanipāta Pāḷi
5105 Pañcakanipāta Pāḷi
5106 Chakkanipāta Pāḷi
5107 Sattakanipāta Pāḷi
5108 Aṭṭhakādinipāta Pāḷi
5109 Navakanipāta Pāḷi
5110 Dasakanipāta Pāḷi
5111 Ekādasakanipāta Pāḷi
5201 Chú Giải Ekakanipāta
5202 Chú Giải Duka-tika-catukkanipāta
5203 Chú Giải Pañcaka-chakka-sattakanipāta
5204 Chú Giải Aṭṭhakādinipāta
5301 Phụ Chú Giải Ekakanipāta
5302 Phụ Chú Giải Duka-tika-catukkanipāta
5303 Phụ Chú Giải Pañcaka-chakka-sattakanipāta
5304 Phụ Chú Giải Aṭṭhakādinipāta
6101 Khuddakapāṭha Pāḷi
6102 Dhammapada Pāḷi
6103 Udāna Pāḷi
6104 Itivuttaka Pāḷi
6105 Suttanipāta Pāḷi
6106 Vimānavatthu Pāḷi
6107 Petavatthu Pāḷi
6108 Theragāthā Pāḷi
6109 Therīgāthā Pāḷi
6110 Apadāna Pāḷi - 1
6111 Apadāna Pāḷi - 2
6112 Buddhavaṃsa Pāḷi
6113 Cariyāpiṭaka Pāḷi
6114 Jātaka Pāḷi - 1
6115 Jātaka Pāḷi - 2
6116 Mahāniddesa Pāḷi
6117 Cūḷaniddesa Pāḷi
6118 Paṭisambhidāmagga Pāḷi
6119 Nettippakaraṇa Pāḷi
6120 Milindapañha Pāḷi
6121 Peṭakopadesa Pāḷi
6201 Chú Giải Khuddakapāṭha
6202 Chú Giải Dhammapada - 1
6203 Chú Giải Dhammapada - 2
6204 Chú Giải Udāna
6205 Chú Giải Itivuttaka
6206 Chú Giải Suttanipāta - 1
6207 Chú Giải Suttanipāta - 2
6208 Chú Giải Vimānavatthu
6209 Chú Giải Petavatthu
6210 Chú Giải Theragāthā - 1
6211 Chú Giải Theragāthā - 2
6212 Chú Giải Therīgāthā
6213 Chú Giải Apadāna - 1
6214 Chú Giải Apadāna - 2
6215 Chú Giải Buddhavaṃsa
6216 Chú Giải Cariyāpiṭaka
6217 Chú Giải Jātaka - 1
6218 Chú Giải Jātaka - 2
6219 Chú Giải Jātaka - 3
6220 Chú Giải Jātaka - 4
6221 Chú Giải Jātaka - 5
6222 Chú Giải Jātaka - 6
6223 Chú Giải Jātaka - 7
6224 Chú Giải Mahāniddesa
6225 Chú Giải Cūḷaniddesa
6226 Chú Giải Paṭisambhidāmagga - 1
6227 Chú Giải Paṭisambhidāmagga - 2
6228 Chú Giải Nettippakaraṇa
6301 Phụ Chú Giải Nettippakaraṇa
6302 Nettivibhāvinī
7101 Dhammasaṅgaṇī Pāḷi
7102 Vibhaṅga Pāḷi
7103 Dhātukathā Pāḷi
7104 Puggalapaññatti Pāḷi
7105 Kathāvatthu Pāḷi
7106 Yamaka Pāḷi - 1
7107 Yamaka Pāḷi - 2
7108 Yamaka Pāḷi - 3
7109 Paṭṭhāna Pāḷi - 1
7110 Paṭṭhāna Pāḷi - 2
7111 Paṭṭhāna Pāḷi - 3
7112 Paṭṭhāna Pāḷi - 4
7113 Paṭṭhāna Pāḷi - 5
7201 Chú Giải Dhammasaṅgaṇi
7202 Chú Giải Sammohavinodanī
7203 Chú Giải Pañcapakaraṇa
7301 Phụ Chú Giải Gốc Dhammasaṅgaṇī
7302 Phụ Chú Giải Gốc Vibhaṅga
7303 Phụ Chú Giải Gốc Pañcapakaraṇa
7304 Phụ Chú Giải Tiếp Theo Dhammasaṅgaṇī
7305 Phụ Chú Giải Tiếp Theo Pañcapakaraṇa
7306 Abhidhammāvatāro-nāmarūpaparicchedo
7307 Abhidhammatthasaṅgaho
7308 Phụ Chú Giải Cổ Điển Abhidhammāvatāra
7309 Abhidhammamātikāpāḷi