| 中文 | |||
| 巴利 | 義註 | 複註 | 藏外典籍 |
| 1101 巴拉基咖(波羅夷) 1102 巴吉帝亞(波逸提) 1103 大品(律藏) 1104 小品 1105 附隨 | 1201 巴拉基咖(波羅夷)義註-1 1202 巴拉基咖(波羅夷)義註-2 1203 巴吉帝亞(波逸提)義註 1204 大品義註(律藏) 1205 小品義註 1206 附隨義註 | 1301 心義燈-1 1302 心義燈-2 1303 心義燈-3 | 1401 疑惑度脫 1402 律攝註釋 1403 金剛智疏 1404 疑難解除疏-1 1405 疑難解除疏-2 1406 律莊嚴疏-1 1407 律莊嚴疏-2 1408 古老解惑疏 1409 律抉擇-上抉擇 1410 律抉擇疏-1 1411 律抉擇疏-2 1412 巴吉帝亞等啟請經 1413 小戒學-根本戒學 8401 清淨道論-1 8402 清淨道論-2 8403 清淨道大複註-1 8404 清淨道大複註-2 8405 清淨道論導論 8406 長部問答 8407 中部問答 8408 相應部問答 8409 增支部問答 8410 律藏問答 8411 論藏問答 8412 義注問答 8413 語言學詮釋手冊 8414 勝義顯揚 8415 隨燈論誦 8416 發趣論燈論 8417 禮敬文 8418 大禮敬文 8419 依相讚佛偈 8420 經讚 8421 蓮花供 8422 勝者莊嚴 8423 語蜜 8424 佛德偈集 8425 小史 8427 佛教史 8426 大史 8429 目犍連文法 8428 迦旃延文法 8430 文法寶鑑(詞幹篇) 8431 文法寶鑑(詞根篇) 8432 詞形成論 8433 目犍連五章 8434 應用成就讀本 8435 音韻論讀本 8436 阿毗曇燈讀本 8437 阿毗曇燈疏 8438 妙莊嚴論讀本 8439 妙莊嚴論疏 8440 初學入門義抉擇精要 8446 詩王智論 8447 智論花鬘 8445 法智論 8444 大羅漢智論 8441 世間智論 8442 經典智論 8443 勇士百智論 8450 考底利耶智論 8448 人眼燈 8449 四護衛燈 8451 妙味之流 8452 界清淨 8453 韋桑達拉頌 8454 目犍連語釋五章 8455 塔史 8456 佛牙史 8457 詞根讀本注釋 8458 舍利史 8459 象頭山寺史 8460 勝者行傳 8461 勝者宗燈 8462 油鍋偈 8463 彌蘭王問疏 8464 詞花鬘 8465 詞成就論 8466 正理滴論 8467 迦旃延詞根注 8468 邊境山注釋 |
| 2101 戒蘊品 2102 大品(長部) 2103 波梨品 | 2201 戒蘊品註義註 2202 大品義註(長部) 2203 波梨品義註 | 2301 戒蘊品疏 2302 大品複註(長部) 2303 波梨品複註 2304 戒蘊品新複註-1 2305 戒蘊品新複註-2 | |
| 3101 根本五十經 3102 中五十經 3103 後五十經 | 3201 根本五十義註-1 3202 根本五十義註-2 3203 中五十義註 3204 後五十義註 | 3301 根本五十經複註 3302 中五十經複註 3303 後五十經複註 | |
| 4101 有偈品 4102 因緣品 4103 蘊品 4104 六處品 4105 大品(相應部) | 4201 有偈品義注 4202 因緣品義注 4203 蘊品義注 4204 六處品義注 4205 大品義注(相應部) | 4301 有偈品複註 4302 因緣品註 4303 蘊品複註 4304 六處品複註 4305 大品複註(相應部) | |
| 5101 一集經 5102 二集經 5103 三集經 5104 四集經 5105 五集經 5106 六集經 5107 七集經 5108 八集等經 5109 九集經 5110 十集經 5111 十一集經 | 5201 一集義註 5202 二、三、四集義註 5203 五、六、七集義註 5204 八、九、十、十一集義註 | 5301 一集複註 5302 二、三、四集複註 5303 五、六、七集複註 5304 八集等複註 | |
| 6101 小誦 6102 法句經 6103 自說 6104 如是語 6105 經集 6106 天宮事 6107 餓鬼事 6108 長老偈 6109 長老尼偈 6110 譬喻-1 6111 譬喻-2 6112 諸佛史 6113 所行藏 6114 本生-1 6115 本生-2 6116 大義釋 6117 小義釋 6118 無礙解道 6119 導論 6120 彌蘭王問 6121 藏釋 | 6201 小誦義注 6202 法句義注-1 6203 法句義注-2 6204 自說義注 6205 如是語義註 6206 經集義注-1 6207 經集義注-2 6208 天宮事義注 6209 餓鬼事義注 6210 長老偈義注-1 6211 長老偈義注-2 6212 長老尼義注 6213 譬喻義注-1 6214 譬喻義注-2 6215 諸佛史義注 6216 所行藏義注 6217 本生義注-1 6218 本生義注-2 6219 本生義注-3 6220 本生義注-4 6221 本生義注-5 6222 本生義注-6 6223 本生義注-7 6224 大義釋義注 6225 小義釋義注 6226 無礙解道義注-1 6227 無礙解道義注-2 6228 導論義注 | 6301 導論複註 6302 導論明解 | |
| 7101 法集論 7102 分別論 7103 界論 7104 人施設論 7105 論事 7106 雙論-1 7107 雙論-2 7108 雙論-3 7109 發趣論-1 7110 發趣論-2 7111 發趣論-3 7112 發趣論-4 7113 發趣論-5 | 7201 法集論義註 7202 分別論義註(迷惑冰消) 7203 五部論義註 | 7301 法集論根本複註 7302 分別論根本複註 7303 五論根本複註 7304 法集論複註 7305 五論複註 7306 阿毘達摩入門 7307 攝阿毘達磨義論 7308 阿毘達摩入門古複註 7309 阿毘達摩論母 | |
| မြန်မာ | |||
| ပဠိ | အဋ္ဌကထာ | ဋီကာ | အည |
| 1101 ပါရာဇိက ပါဠိ 1102 ပါစိတ္တိယ ပါဠိ 1103 မဟာဝဂ္ဂ ပါဠိ (ဝိနယ) 1104 စူဠဝဂ္ဂ ပါဠိ 1105 ပရိဝါရ ပါဠိ | 1201 ပါရာဇိကကဏ္ဍ အဋ္ဌကထာ-၁ 1202 ပါရာဇိကကဏ္ဍ အဋ္ဌကထာ-၂ 1203 ပါစိတ္တိယ အဋ္ဌကထာ 1204 မဟာဝဂ္ဂ အဋ္ဌကထာ (ဝိနယ) 1205 စူဠဝဂ္ဂ အဋ္ဌကထာ 1206 ပရိဝါရ အဋ္ဌကထာ | 1301 သာရတ္ထဒီပနီ ဋီကာ-၁ 1302 သာရတ္ထဒီပနီ ဋီကာ-၂ 1303 သာရတ္ထဒီပနီ ဋီကာ-၃ | 1401 ဒွေမာတိကာပါဠိ 1402 ဝိနယသင်္ဂဟ အဋ္ဌကထာ 1403 ဝဇိရဗုဒ္ဓိ ဋီကာ 1404 ဝိမတိဝိနောဒနီ ဋီကာ-၁ 1405 ဝိမတိဝိနောဒနီ ဋီကာ-၂ 1406 ဝိနယာလင်္ကာရ ဋီကာ-၁ 1407 ဝိနယာလင်္ကာရ ဋီကာ-၂ 1408 ကင်္ခာဝိတရဏီပုရာဏ ဋီကာ 1409 ဝိနယဝိနိစ္ဆယ-ဥတ္တရဝိနိစ္ဆယ 1410 ဝိနယဝိနိစ္ဆယ ဋီကာ-၁ 1411 ဝိနယဝိနိစ္ဆယ ဋီကာ-၂ 1412 ပါစိတျာဒိယောဇနာပါဠိ 1413 ခုဒ္ဒသိက္ခာ-မူလသိက္ခာ 8401 ဝိသုဒ္ဓိမဂ္ဂ-၁ 8402 ဝိသုဒ္ဓိမဂ္ဂ-၂ 8403 ဝိသုဒ္ဓိမဂ္ဂ-မဟာဋီကာ-၁ 8404 ဝိသုဒ္ဓိမဂ္ဂ-မဟာဋီကာ-၂ 8405 ဝိသုဒ္ဓိမဂ္ဂ နိဒါနကထာ 8406 ဒီဃနိကာယ (ပု-ဝိ) 8407 မဇ္ဈိမနိကာယ (ပု-ဝိ) 8408 သံယုတ္တနိကာယ (ပု-ဝိ) 8409 အင်္ဂုတ္တရနိကာယ (ပု-ဝိ) 8410 ဝိနယပိဋက (ပု-ဝိ) 8411 အဘိဓမ္မပိဋက (ပု-ဝိ) 8412 အဋ္ဌကထာ (ပု-ဝိ) 8413 နိရုတ္တိဒီပနီ 8414 ပရမတ္ထဒီပနီ သင်္ဂဟမဟာဋီကာပါဌ 8415 အနုဒီပနီပါဌ 8416 ပဋ္ဌာနုဒ္ဒေသ ဒီပနီပါဌ 8417 နမက္ကာရဋီကာ 8418 မဟာပဏာမပါဌ 8419 လက္ခဏာတော ဗုဒ္ဓထောမနာဂါထာ 8420 သုတဝန္ဒနာ 8421 ကမလာဉ္ဇလိ 8422 ဇိနာလင်္ကာရ 8423 ပဇ္ဇမဓု 8424 ဗုဒ္ဓဂုဏဂါထာဝလီ 8425 စူဠဂန္ထဝံသ 8427 သာသနဝံသ 8426 မဟာဝံသ 8429 မောဂ္ဂလ္လာနဗျာကရဏံ 8428 ကစ္စာယနဗျာကရဏံ 8430 သဒ္ဒနီတိပ္ပကရဏံ (ပဒမာလာ) 8431 သဒ္ဒနီတိပ္ပကရဏံ (ဓါတုမာလာ) 8432 ပဒရူပသိဒ္ဓိ 8433 မောဂလ္လာနပဉ္စိကာ 8434 ပယောဂသိဒ္ဓိပါဌ 8435 ဝုတ္တောဒယပါဌ 8436 အဘိဓါနပ္ပဒီပိကာပါဌ 8437 အဘိဓါနပ္ပဒီပိကာဋီကာ 8438 သုဗောဓါလင်္ကာရပါဌ 8439 သုဗောဓါလင်္ကာရဋီကာ 8440 ဗာလာဝတာရ ဂဏ္ဌိပဒတ္ထဝိနိစ္ဆယသာရ 8446 ကဝိဒပ္ပဏနီတိ 8447 နီတိမဉ္ဇရီ 8445 ဓမ္မနီတိ 8444 မဟာရဟနီတိ 8441 လောကနီတိ 8442 သုတ္တန္တနီတိ 8443 သူရဿတိနီတိ 8450 စာဏကျနီတိ 8448 နရဒက္ခဒီပနီ 8449 စတုရာရက္ခဒီပနီ 8451 ရသဝါဟိနီ 8452 သီမဝိသောဓနီပါဌ 8453 ဝေဿန္တရဂီတိ 8454 မောဂ္ဂလ္လာန ဝုတ္တိဝိဝရဏပဉ္စိကာ 8455 ထူပဝံသ 8456 ဒါဌာဝံသ 8457 ဓါတုပါဌဝိလာသိနိယာ 8458 ဓါတုဝံသ 8459 ဟတ္ထဝနဂလ္လဝိဟာရဝံသ 8460 ဇိနစရိတယ 8461 ဇိနဝံသဒီပံ 8462 တေလကဋာဟဂါထာ 8463 မိလိဒဋီကာ 8464 ပဒမဉ္ဇရီ 8465 ပဒသာဓနံ 8466 သဒ္ဒဗိန္ဒုပကရဏံ 8467 ကစ္စာယနဓါတုမဉ္ဇုသာ 8468 သာမန္တကူဋဝဏ္ဏနာ |
| 2101 သီလက္ခန္ဓဝဂ္ဂ ပါဠိ 2102 မဟာဝဂ္ဂ ပါဠိ (ဒီဃ) 2103 ပါထိကဝဂ္ဂ ပါဠိ | 2201 သီလက္ခန္ဓဝဂ္ဂ အဋ္ဌကထာ 2202 မဟာဝဂ္ဂ အဋ္ဌကထာ (ဒီဃ) 2203 ပါထိကဝဂ္ဂ အဋ္ဌကထာ | 2301 သီလက္ခန္ဓဝဂ္ဂ ဋီကာ 2302 မဟာဝဂ္ဂ ဋီကာ (ဒီဃ) 2303 ပါထိကဝဂ္ဂ ဋီကာ 2304 သီလက္ခန္ဓဝဂ္ဂ-အဘိနဝဋီကာ-၁ 2305 သီလက္ခန္ဓဝဂ္ဂ-အဘိနဝဋီကာ-၂ | |
| 3101 မူလပဏ္ဏာသ ပါဠိ 3102 မဇ္ဈိမပဏ္ဏာသ ပါဠိ 3103 ဥပရိပဏ္ဏာသ ပါဠိ | 3201 မူလပဏ္ဏာသ အဋ္ဌကထာ-၁ 3202 မူလပဏ္ဏာသ အဋ္ဌကထာ-၂ 3203 မဇ္ဈိမပဏ္ဏာသ အဋ္ဌကထာ 3204 ဥပရိပဏ္ဏာသ အဋ္ဌကထာ | 3301 မူလပဏ္ဏာသ ဋီကာ 3302 မဇ္ဈိမပဏ္ဏာသ ဋီကာ 3303 ဥပရိပဏ္ဏာသ ဋီကာ | |
| 4101 သဂါထာဝဂ္ဂ ပါဠိ 4102 နိဒါနဝဂ္ဂ ပါဠိ 4103 ခန္ဓဝဂ္ဂ ပါဠိ 4104 သဠာယတနဝဂ္ဂ ပါဠိ 4105 မဟာဝဂ္ဂ ပါဠိ (သံယုတ္တ) | 4201 သဂါထာဝဂ္ဂ အဋ္ဌကထာ 4202 နိဒါနဝဂ္ဂ အဋ္ဌကထာ 4203 ခန္ဓဝဂ္ဂ အဋ္ဌကထာ 4204 သဠာယတနဝဂ္ဂ အဋ္ဌကထာ 4205 မဟာဝဂ္ဂ အဋ္ဌကထာ (သံယုတ္တ) | 4301 သဂါထာဝဂ္ဂ ဋီကာ 4302 နိဒါနဝဂ္ဂ ဋီကာ 4303 ခန္ဓဝဂ္ဂ ဋီကာ 4304 သဠာယတနဝဂ္ဂ ဋီကာ 4305 မဟာဝဂ္ဂ ဋီကာ (သံယုတ္တ) | |
| 5101 ဧကကနိပါတ ပါဠိ 5102 ဒုကနိပါတ ပါဠိ 5103 တိကနိပါတ ပါဠိ 5104 စတုက္ကနိပါတ ပါဠိ 5105 ပဉ္စကနိပါတ ပါဠိ 5106 ဆက္ကနိပါတ ပါဠိ 5107 သတ္တကနိပါတ ပါဠိ 5108 အဋ္ဌကာဒိနိပါတ ပါဠိ 5109 နဝကနိပါတ ပါဠိ 5110 ဒသကနိပါတ ပါဠိ 5111 ဧကာဒသကနိပါတ ပါဠိ | 5201 ဧကကနိပါတ အဋ္ဌကထာ 5202 ဒုက-တိက-စတုက္ကနိပါတ အဋ္ဌကထာ 5203 ပဉ္စက-ဆက္က-သတ္တကနိပါတ အဋ္ဌကထာ 5204 အဋ္ဌကာဒိနိပါတ အဋ္ဌကထာ | 5301 ဧကကနိပါတ ဋီကာ 5302 ဒုက-တိက-စတုက္ကနိပါတ ဋီကာ 5303 ပဉ္စက-ဆက္က-သတ္တကနိပါတ ဋီကာ 5304 အဋ္ဌကာဒိနိပါတ ဋီကာ | |
| 6101 ခုဒ္ဒကပါဌ ပါဠိ 6102 ဓမ္မပဒ ပါဠိ 6103 ဥဒါန ပါဠိ 6104 ဣတိဝုတ္တက ပါဠိ 6105 သုတ္တနိပါတ ပါဠိ 6106 ဝိမာနဝတ္ထု ပါဠိ 6107 ပေတဝတ္ထု ပါဠိ 6108 ထေရဂါထာ ပါဠိ 6109 ထေရီဂါထာ ပါဠိ 6110 အပဒါန ပါဠိ-၁ 6111 အပဒါန ပါဠိ-၂ 6112 ဗုဒ္ဓဝံသ ပါဠိ 6113 စရိယာပိဋက ပါဠိ 6114 ဇာတက ပါဠိ-၁ 6115 ဇာတက ပါဠိ-၂ 6116 မဟာနိဒ္ဒေသ ပါဠိ 6117 စူဠနိဒ္ဒေသ ပါဠိ 6118 ပဋိသမ္ဘိဒါမဂ္ဂ ပါဠိ 6119 နေတ္တိပ္ပကရဏ ပါဠိ 6120 မိလိန္ဒပဉှ ပါဠိ 6121 ပေဋကောပဒေသ ပါဠိ | 6201 ခုဒ္ဒကပါဌ အဋ္ဌကထာ 6202 ဓမ္မပဒ အဋ္ဌကထာ-၁ 6203 ဓမ္မပဒ အဋ္ဌကထာ-၂ 6204 ဥဒါန အဋ္ဌကထာ 6205 ဣတိဝုတ္တက အဋ္ဌကထာ 6206 သုတ္တနိပါတ အဋ္ဌကထာ-၁ 6207 သုတ္တနိပါတ အဋ္ဌကထာ-၂ 6208 ဝိမာနဝတ္ထု အဋ္ဌကထာ 6209 ပေတဝတ္ထု အဋ္ဌကထာ 6210 ထေရဂါထာ အဋ္ဌကထာ-၁ 6211 ထေရဂါထာ အဋ္ဌကထာ-၂ 6212 ထေရီဂါထာ အဋ္ဌကထာ 6213 အပဒါန အဋ္ဌကထာ-၁ 6214 အပဒါန အဋ္ဌကထာ-၂ 6215 ဗုဒ္ဓဝံသ အဋ္ဌကထာ 6216 စရိယာပိဋက အဋ္ဌကထာ 6217 ဇာတက အဋ္ဌကထာ-၁ 6218 ဇာတက အဋ္ဌကထာ-၂ 6219 ဇာတက အဋ္ဌကထာ-၃ 6220 ဇာတက အဋ္ဌကထာ-၄ 6221 ဇာတက အဋ္ဌကထာ-၅ 6222 ဇာတက အဋ္ဌကထာ-၆ 6223 ဇာတက အဋ္ဌကထာ-၇ 6224 မဟာနိဒ္ဒေသ အဋ္ဌကထာ 6225 စူဠနိဒ္ဒေသ အဋ္ဌကထာ 6226 ပဋိသမ္ဘိဒါမဂ္ဂ အဋ္ဌကထာ-၁ 6227 ပဋိသမ္ဘိဒါမဂ္ဂ အဋ္ဌကထာ-၂ 6228 နေတ္တိပ္ပကရဏ အဋ္ဌကထာ | 6301 နေတ္တိပ္ပကရဏ ဋီကာ 6302 နေတ္တိဝိဘာဝိနီ | |
| 7101 ဓမ္မသင်္ဂဏီ ပါဠိ 7102 ဝိဘင်္ဂ ပါဠိ 7103 ဓါတုကထာ ပါဠိ 7104 ပုဂ္ဂလပညတ္တိ ပါဠိ 7105 ကထာဝတ္ထု ပါဠိ 7106 ယမက ပါဠိ-၁ 7107 ယမက ပါဠိ-၂ 7108 ယမက ပါဠိ-၃ 7109 ပဋ္ဌာန ပါဠိ-၁ 7110 ပဋ္ဌာန ပါဠိ-၂ 7111 ပဋ္ဌာန ပါဠိ-၃ 7112 ပဋ္ဌာန ပါဠိ-၄ 7113 ပဋ္ဌာန ပါဠိ-၅ | 7201 ဓမ္မသင်္ဂဏိ အဋ္ဌကထာ 7202 သမ္မောဟဝိနောဒနီ အဋ္ဌကထာ 7203 ပဉ္စပကရဏ အဋ္ဌကထာ | 7301 ဓမ္မသင်္ဂဏီ-မူလဋီကာ 7302 ဝိဘင်္ဂ-မူလဋီကာ 7303 ပဉ္စပကရဏ-မူလဋီကာ 7304 ဓမ္မသင်္ဂဏီ-အနုဋီကာ 7305 ပဉ္စပကရဏ-အနုဋီကာ 7306 အဘိဓမ္မာဝတာရော-နာမရူပပရိစ္ဆေဒေါ 7307 အဘိဓမ္မတ္ထသင်္ဂဟော 7308 အဘိဓမ္မာဝတာရ-ပုရာဏဋီကာ 7309 အဘိဓမ္မမာတိကာပါဠိ | |
Namo tassa bhagavato arahato sammāsambuddhassa ထိုမြတ်စွာဘုရား၊ ပူဇော်အထူးကို ခံတော်မူထိုက်သော ဘုရား၊ ဟုတ်တိုင်းမှန်စွာ ကိုယ်တော်တိုင် သိတော်မူသော ဘုရားအား ရှိခိုးပါ၏။ Khuddakanikāye ခုဒ္ဒကနိကာယ်၌ Peṭakopadesapāḷi ပေဋကောပဒေသပါဠိတော် 1. Ariyasaccappakāsanapaṭhamabhūmi ၁. အရိယသစ္စာတို့ကို ထင်ရှားပြသရာ ပထမဘူမိ Namo sammāsambuddhānaṃ paramatthadassīnaṃ မြတ်သောသဘောအနက်ကို မြင်တော်မူလေ့ရှိကုန်သော သမ္မာသမ္ဗုဒ္ဓ ဘုရားရှင်တို့အား ရှိခိုးပါ၏။ Sīlādiguṇapāramippattānaṃ. သီလစသော ဂုဏ်ကျေးဇူးတို့၏ အထွတ်အထိပ်သို့ ရောက်တော်မူပြီးသော ဘုရားရှင်တို့အား ရှိခိုးပါ၏။ 1. Duve [Pg.167] hetū duve paccayā sāvakassa sammādiṭṭhiyā uppādāya – parato ca ghoso saccānusandhi, ajjhattañca yoniso manasikāro. Tattha katamo parato ghoso? Yā parato desanā ovādo anusāsanī saccakathā saccānulomo. Cattāri saccāni – dukkhaṃ samudayo nirodho maggo. Imesaṃ catunnaṃ saccānaṃ yā desanā sandassanā vivaraṇā vibhajanā uttānīkiriyā pakāsanā – ayaṃ vuccati saccānulomo ghosoti. ၁. သာဝကအား သမ္မာဒိဋ္ဌိ ဖြစ်ပေါ်လာရန် အကြောင်းရင်း (ဟေတု) သည် နှစ်ပါး၊ အထောက်အပံ့ (ပစ္စယ) သည် နှစ်ပါးတို့ ဖြစ်ကုန်၏။ ထိုနှစ်ပါးတို့မှာ သူတစ်ပါးထံမှဖြစ်သော သစ္စာလေးပါးနှင့်စပ်သော တရားဒေသနာသံ (ပရတောဃောသ) လည်းကောင်း၊ မိမိသန္တာန်၌ ဖြစ်သော အသင့်အတင့် နှလုံးသွင်းခြင်း (ယောနိသောမနသိကာရ) လည်းကောင်း တို့ ဖြစ်ကြ၏။ ထိုနှစ်ပါးတို့တွင် ပရတောဃောသဟူသည် အဘယ်နည်း။ သူတစ်ပါးထံမှဖြစ်သော အကြင်တရားဟောခြင်း၊ အကြင်အဆုံးအမ၊ အကြင်တားမြစ်ဆုံးမခြင်း၊ အကြင်သစ္စာစကား၊ အကြင်သစ္စာနုလောမဉာဏ်သည် ရှိ၏။ ဤအလုံးစုံကို ပရတောဃောသဟူ၍ ဆိုအပ်၏။ သစ္စာတို့သည်—ဒုက္ခသစ္စာ၊ သမုဒယသစ္စာ၊ နိရောဓသစ္စာ၊ မဂ္ဂသစ္စာဟူ၍ လေးပါးတို့တည်း။ ဤသစ္စာလေးပါးတို့ကို အကြင်ဟောခြင်း၊ ပြသခြင်း၊ ဖွင့်ဟခြင်း၊ ဝေဖန်ခြင်း၊ ထင်ရှားအောင်ပြုခြင်း၊ အပြားအားဖြင့် ရှေးဦးစွာပြခြင်းတို့သည် ရှိ၏။ ဤအလုံးစုံကို သစ္စာဉာဏ်အားလျော်သောအသံ (သစ္စာနုလောမဃောသ) ဟူ၍ ဆိုအပ်၏။ 2. Tattha katamo ajjhattaṃ yoniso manasikāro? ၂. ထိုနှစ်ပါးတို့တွင် အဇ္ဈတ္တသန္တာန်၌ဖြစ်သော အသင့်အတင့် နှလုံးသွင်းခြင်း (ယောနိသောမနသိကာရ) ဟူသည် အဘယ်နည်း။ Ajjhattaṃ yoniso manasikāro nāma yo yathādesite dhamme bahiddhā ārammaṇaṃ anabhinīharitvā yoniso manasikāro – ayaṃ vuccati yoniso manasikāro. အဇ္ဈတ္တသန္တာန်၌ ဖြစ်သော အသင့်နှလုံးသွင်းခြင်း မည်သည်ကား ဟောကြားအပ်သော တရားတော်အတိုင်း ပြင်ပအာရုံသို့ နှလုံးမသွင်းဘဲ အသင့်အတင့် နှလုံးသွင်းခြင်း ဖြစ်၏။ ဤအလုံးစုံကို ယောနိသောမနသိကာရဟူ၍ ဆိုအပ်၏။ Taṃākāro yoniso dvāro vidhi upāyo. Yathā puriso sukkhe kaṭṭhe vigatasnehe sukkhāya uttarāraṇiyā thale abhimanthamānaṃ bhabbo jotissa adhigamāya. Taṃ kissa hetu. Yoniso aggissa adhigamāya. Evamevassa yamidaṃ dukkhasamudayanirodhamaggānaṃ aviparītadhammadesanaṃ manasikaroti – ayaṃ vuccati yoniso manasikāro. ထိုနှလုံးသွင်းခြင်း၏ အခြင်းအရာသည် အကြောင်း၊ တံခါး၊ နည်းလမ်း၊ ဥပါယ်ဖြစ်၏။ ဥပမာအားဖြင့် ယောက်ျားသည် ကင်းသောအစေးရှိ၍ ခြောက်သွေ့သောထင်းတို့ကို ခြောက်သွေ့သော မီးပွတ်ကျေ၌ ထား၍ ကုန်းပေါ်တွင် ပွတ်တိုက်သည်ရှိသော် မီးကို ရခြင်းငှာ ထိုက်၏။ ထိုသို့ဖြစ်ရခြင်းမှာ အဘယ်ကြောင့်နည်းဟူမူ— အသင့်အတင့်သောနည်းဖြင့် မီးကိုရခြင်းငှာ ထိုက်သကဲ့သို့ ဖြစ်၏။ ထို့အတူသာလျှင် ဒုက္ခ၊ သမုဒယ၊ နိရောဓ၊ မဂ္ဂ ဟူသော သစ္စာလေးပါးတို့၌ မဖောက်မပြန်သော သဘောကို ဟောကြားတော်မူသည့်အတိုင်း နှလုံးသွင်းခြင်းသည် ဖြစ်ရာ၏။ ထို့ကြောင့် ဤနှလုံးသွင်းခြင်းကို အသင့်နှလုံးသွင်းခြင်း (ယောနိသောမနသိကာရ) ဟူ၍ ဆိုအပ်၏။ စင်စစ်မှန်၏။ Yathā [Pg.168] tisso upamā pubbe assutā ca assutapubbā ca paṭibhanti. Yo hi koci kāmesu avītarāgoti…pe… duve upamā ayoniso kātabbā pacchimesu vuttaṃ. Tattha yo ca parato ghoso yo ca ajjhattaṃ yoniso manasikāro – ime dve paccayā. Parato ghosena yā uppajjati paññā – ayaṃ vuccati sutamayī paññā. Yā ajjhattaṃ yoniso manasikārena uppajjati paññā – ayaṃ vuccati cintāmayī paññāti. Imā dve paññā veditabbā. Purimakā ca dve paccayā. Ime dve hetū dve paccayā sāvakassa sammādiṭṭhiyā uppādāya. ရှေး၌ မကြားဖူးသေးသော သုံးပါးသော ဥပမာတို့သည် ထင်ရှားလာကုန်သကဲ့သို့၊ အကြင်သူတစ်စုံတစ်ယောက်သည် ကာမဂုဏ်တို့၌ ရာဂမကင်းသေးသည်ဖြစ်အံ့ စသည်ဖြင့်... (ပ) အစရှိသည်ဖြင့် နောက်၌ဖော်ပြအပ်သော အကြောင်းတို့တွင် မသင့်မတင့် နှလုံးသွင်းခြင်းကို ပြုအပ်သော ဥပမာနှစ်ပါးတို့သည် ထင်ရှားကုန်၏။ ထိုအကြောင်းတို့တွင် သူတစ်ပါးမှ ဖြစ်သော တရားသံ (ပရတောဃောသ) နှင့် မိမိသန္တာန်၌ ဖြစ်သော အသင့်နှလုံးသွင်းခြင်း (ယောနိသောမနသိကာရ) ဟူသော အထောက်အပံ့ အကြောင်းတရား နှစ်ပါးတို့ ရှိကုန်၏။ ထိုနှစ်ပါးတို့တွင် သူတစ်ပါးထံမှ ကြားနာရသော အသံကြောင့် ဖြစ်ပေါ်လာသော ပညာကို သုတမယပညာဟူ၍ ဆိုအပ်၏။ မိမိအဇ္ဈတ္တသန္တာန်၌ အသင့်နှလုံးသွင်းခြင်းကြောင့် ဖြစ်ပေါ်လာသော ပညာကို စိန္တာမယပညာဟူ၍ ဆိုအပ်၏။ ဤပညာနှစ်ပါးတို့ကို ရှေး၌ဖြစ်သော အကြောင်းနှစ်ပါးတို့ဟူ၍လည်း သိအပ်ကုန်၏။ သာဝကအား သမ္မာဒိဋ္ဌိ ဖြစ်ပေါ်ရန် အကြောင်းရင်း (ဟေတု) မှာလည်း ဤနှစ်ပါးတို့ပင်ဖြစ်၍ အထောက်အပံ့ (ပစ္စယ) မှာလည်း ဤနှစ်ပါးတို့ပင် ဖြစ်ကုန်၏။ 3. Tattha parato ghosassa saccānusandhissa desitassa atthaṃ avijānanto atthappaṭisaṃvedī bhavissatīti netaṃ ṭhānaṃ vijjati. Na ca atthappaṭisaṃvedī yoniso manasikarissatīti netaṃ ṭhānaṃ vijjati. Parato ghosassa saccānusandhissa desitassa atthaṃ vijānanto atthappaṭisaṃvedī bhavissatīti ṭhānametaṃ vijjati. Atthappaṭisaṃvedī ca yoniso manasikarissatīti ṭhānametaṃ vijjati. Esa hetu etaṃ ārammaṇaṃ eso upāyo sāvakassa niyyānassa, natthañño. Soyaṃ na ca suttassa atthavijānanāya saha yutto nāpi ghosānuyogena parato ghosassa atthaṃ avijānantena sakkā uttarimanussadhammaṃ alamariyañāṇadassanaṃ adhigantuṃ, tasmā nibbāyitukāmena sutamayena atthā pariyesitabbā. Tattha pariyesanāya ayaṃ anupubbī bhavati soḷasa hārā, pañca nayā, aṭṭhārasa mūlapadāni. ၃. ထိုနှစ်ပါးတို့တွင် သစ္စာနှင့်စပ်၍ ဟောကြားအပ်သော သူတစ်ပါး၏ တရားသံ (ပရတောဃောသ) ၏ အနက်အဓိပ္ပာယ်ကို မသိဘဲလျက် အနက်ကို သိနားလည်သူ ဖြစ်လိမ့်မည်ဟူသော ဤအကြောင်းအရာသည် မရှိနိုင်။ အနက်ကို မသိဘဲလျက် အသင့်အတင့် နှလုံးသွင်းလိမ့်မည်ဟူသော ဤအကြောင်းအရာသည်လည်း မရှိနိုင်သည် မဟုတ်၊ မရှိနိုင်သည်သာတည်း။ သစ္စာနှင့်စပ်၍ ဟောကြားအပ်သော သူတစ်ပါး၏ တရားသံ၏ အနက်အဓိပ္ပာယ်ကို သိရှိနားလည်သဖြင့် အနက်ကို သိသောသူ ဖြစ်လိမ့်မည်ဟူသော ဤအကြောင်းအရာသည် ရှိ၏။ အနက်ကို သိနားလည်ပြီး၍ အသင့်အတင့် နှလုံးသွင်းလိမ့်မည်ဟူသော ဤအကြောင်းအရာသည်လည်း ရှိ၏။ သာဝက၏ ဝဋ်ဆင်းရဲမှ ထွက်မြောက်ခြင်းငှာ ဤသည်သာလျှင် အကြောင်းရင်း၊ ဤသည်သာလျှင် အာရုံ၊ ဤသည်သာလျှင် နည်းလမ်းဖြစ်၏၊ ထိုမှတစ်ပါးသော အကြောင်းသည် မရှိ။ ထိုသူသည် သုတ္တန်ဒေသနာတော်၏ အနက်ကို သိခြင်းနှင့် မယှဉ်ခဲ့အံ့၊ တရားနာယူခြင်းနှင့်လည်း မယှဉ်ခဲ့အံ့၊ သူတစ်ပါး၏ တရားသံ၏ အနက်ကို မသိဘဲလျက် ကိလေသာကို ဖျက်ဆီးနိုင်သော မြတ်သောဉာဏ်အမြင် ဖြစ်သော ဥတ္တရိမနုဿဓမ္မတရားကို ရခြင်းငှာ မစွမ်းနိုင်။ ထို့ကြောင့် သံသရာဝဋ်မှ ငြိမ်းအေးခြင်းကို အလိုရှိသောသူသည် သုတမယဉာဏ်ဖြင့် အနက်အဓိပ္ပာယ်တို့ကို ရှာဖွေအပ်ကုန်၏။ ထိုသို့ အနက်ကို ရှာဖွေရာ၌ ဤဆိုလတ္တံ့သော အစဉ်အတိုင်း ဖြစ်၏— ဟာရ တဆယ့်ခြောက်ပါး၊ နည်း ငါးပါး၊ မူလပဒ တဆယ့်ရှစ်ပါးတို့ ဖြစ်ကြကုန်၏။ Tatthāyaṃ uddānagāthā ထိုစကား၌ ဤသည်ကား ဥဒါန်းဂါထာတည်း။ Soḷasahārā nettī, pañcanayā sāsanassa pariyeṭṭhi; Aṭṭhārasamūlapadā, kaccāyanagottaniddiṭṭhā. ပရိယတ္တိသာသနာတော်၏ အနက်အဓိပ္ပာယ်ကို ထက်ဝန်းကျင်မှ ရှာမှီးကြောင်းဖြစ်သော ဟာရ တစ်ဆယ့်ခြောက်ပါး၊ နည်း ငါးပါး၊ မူလပဒ တစ်ဆယ့်ရှစ်ပါး ရှိသော နေတ္တိကျမ်းကို အနွယ်အားဖြင့် ကစ္စည်းမထေရ်သည် ပြသအပ်၏။ 4. Tattha katame soḷasahārā? ၄. ထိုဟာရတို့တွင် တစ်ဆယ့်ခြောက်ပါးသော ဟာရတို့သည် အဘယ်နည်း။ Desanā vicayo yutti padaṭṭhānaṃ lakkhaṇaṃ catubyūho āvaṭṭo vibhatti parivattano vevacano paññatti otaraṇo sodhano adhiṭṭhāno parikkhāro samāropano – ime soḷasa hārā. ဒေသနာဟာရ၊ ဝိစယဟာရ၊ ယုတ္တိဟာရ၊ ပဒဋ္ဌာနဟာရ၊ လက္ခဏဟာရ၊ စတုဗျူဟာဟာရ၊ အာဝဋ္ဋဟာရ၊ ဝိဘတ္တိဟာရ၊ ပရိဝတ္တနဟာရ၊ ဝေဝစနဟာရ၊ ပညတ္တိဟာရ၊ ဩတရဏဟာရ၊ သောဓနဟာရ၊ အဓိဋ္ဌာနဟာရ၊ ပရိက္ခာရဟာရ၊ သမာရောပနာဟာရတို့ ဖြစ်ကြကုန်၏။ ဤသည်တို့ကား တစ်ဆယ့်ခြောက်ပါးသော ဟာရတို့ ဖြစ်ကုန်၏။ Tattha uddānagāthā ထိုစကား၌ ဥဒါန်းဂါထာတည်း။ Desanā [Pg.169] vicayo yutti, padaṭṭhāno ca lakkhaṇo ; Catubyūho ca āvaṭṭo, vibhatti parivattano. ဒေသနာဟာရ၊ ဝိစယဟာရ၊ ယုတ္တိဟာရ၊ ပဒဋ္ဌာနဟာရ၊ လက္ခဏဟာရ၊ စတုဗျူဟာဟာရ၊ အာဝဋ္ဋဟာရ၊ ဝိဘတ္တိဟာရ၊ ပရိဝတ္တနဟာရ လည်းကောင်း၊ Vevacano ca paññatti, otaraṇo ca sodhano; Adhiṭṭhāno parikkhāro, samāropano soḷaso – ; ဝေဝစနဟာရ၊ ပညတ္တိဟာရ၊ ဩတရဏဟာရ၊ သောဓနဟာရ၊ အဓိဋ္ဌာနဟာရ၊ ပရိက္ခာရဟာရ၊ သမာရောပနာဟာရ လည်းကောင်း ဤသို့ ဟာရတို့သည် တစ်ဆယ့်ခြောက်ပါးတို့ ဖြစ်ကုန်၏။ 5. Tattha katame pañca nayā? ၅. ထိုတရားတို့တွင် ငါးပါးသော နည်းတို့သည် အဘယ်နည်း။ Nandiyāvaṭṭo tipukkhalo sīhavikkīḷito disālocano aṅkusoti. နန္ဒိယာဝဋ္ဋနည်း၊ တိပုက္خလနည်း၊ သီဟဝိက္ကီဠိတနည်း၊ ဒိသာလောစနနည်း၊ အင်္ကုသနည်းတို့ ဖြစ်ကြကုန်၏။ Tattha uddānagāthā ထိုစကား၌ ဥဒါန်းဂါထာကား— Paṭhamo nandiyāvaṭṭo, dutiyo ca tipukkhalo; Sīhavikkīḷito nāma, tatiyo hoti so nayo. ပထမနည်းသည် နန္ဒိယာဝဋ္ဋမည်၏။ ဒုတိယနည်းသည် တိပုက္ခလမည်၏။ တတိယဖြစ်သော ထိုနည်းသည် သီဟဝိက္ကီဠိတမည်၏။ Disālocanamāhaṃsu, catuttho nayalañjako; Pañcamo aṅkuso nāma, sabbe pañca nayā gatā. စတုတ္ထဖြစ်သော နည်းလမ်းကို ဒိသာလောစနဟူ၍ ဆိုကုန်၏။ ပဉ္စမနည်းကို အင်္ကုသဟူ၍ ဆိုကုန်၏။ နည်းငါးပါးလုံးကို ဤသို့ သိအပ်ကုန်၏။ 6. Tattha katamāni aṭṭhārasa mūlapadāni? ၆. ထိုတရားတို့တွင် တစ်ဆယ့်ရှစ်ပါးသော မူလပဒတို့သည် အဘယ်နည်း။ Avijjā taṇhā lobho doso moho subhasaññā sukhasaññā niccasaññā attasaññā samatho vipassanā alobho adoso amoho asubhasaññā dukkhasaññā aniccasaññā anattasaññā, imāni aṭṭhārasa mūlapadāni. Tattha nava padāni akusalāni yattha sabbaṃ akusalaṃ samosarati. Nava padāni kusalāni yattha sabbaṃ kusalaṃ samosarati. အဝိဇ္ဇာ၊ တဏှာ၊ လောဘ၊ ဒေါသ၊ မောဟ၊ သုဘသညာ၊ သုခသညာ၊ နိစ္စသညာ၊ အတ္တသညာ၊ သမထ၊ ဝိပဿနာ၊ အလောဘ၊ အဒေါသ၊ အမောဟ၊ အသုဘသညာ၊ ဒုက္ခသညာ၊ အနိစ္စသညာ၊ အနတ္တသညာတို့ ဖြစ်ကုန်၏။ ဤသည်တို့ကား တစ်ဆယ့်ရှစ်ပါးသော မူလပဒတို့ ဖြစ်ကုန်၏။ ထိုတစ်ဆယ့်ရှစ်ပါးတို့တွင် အကြင်ကိုးပုဒ်၌ အလုံးစုံသော အကုသိုလ်တရားတို့ စုဝေးပေါင်းဆုံရာ အကုသိုလ်ဘက်ဆိုင်ရာ ကိုးပုဒ်တို့ ရှိကုန်၏။ အကြင်ကိုးပုဒ်၌ အလုံးစုံသော ကုသိုလ်တရားတို့ စုဝေးပေါင်းဆုံရာ ကုသိုလ်ဘက်ဆိုင်ရာ ကိုးပုဒ်တို့ ရှိကုန်၏။ Katamāni nava padāni akusalāni yattha sabbaṃ akusalaṃ samosarati? အလုံးစုံသော အကုသိုလ်တရားတို့ စုဝေးပေါင်းဆုံရာ အကုသိုလ်ဘက်ဆိုင်ရာ ကိုးပုဒ်တို့သည် အဘယ်နည်း။ Avijjā yāva attasaññā, imāni nava padāni akusalāni, yattha sabbaṃ akusalaṃ samosarati. အဝိဇ္ဇာမှစ၍ အတ္တသညာတိုင်အောင်သော ဤကိုးပါးသော ပုဒ်တို့သည် အကုသိုလ်တရားတို့ဖြစ်ကြ၍ ထိုကိုးပုဒ်၌ အလုံးစုံသော အကုသိုလ်တရားတို့ စုဝေးပေါင်းဆုံကုန်၏။ Katamāni nava padāni kusalāni yattha sabbaṃ kusalaṃ samosarati? အလုံးစုံသော ကုသိုလ်တရားတို့ စုဝေးပေါင်းဆုံရာ ကုသိုလ်ဘက်ဆိုင်ရာ ကိုးပုဒ်တို့သည် အဘယ်နည်း။ Samatho yāva anattasaññā, imāni nava padāni kusalāni yattha sabbaṃ kusalaṃ samosarati. Imāni aṭṭhārasa mūlapadāni. သမထမှစ၍ အနတ္တသညာတိုင်အောင်သော ဤကိုးပါးသော ပုဒ်တို့သည် ကုသိုလ်တရားတို့ဖြစ်ကြ၍ ထိုကိုးပုဒ်၌ အလုံးစုံသော ကုသိုလ်တရားတို့ စုဝေးပေါင်းဆုံကုန်၏။ ဤသည်တို့ကား တစ်ဆယ့်ရှစ်ပါးသော မူလပဒတို့ ဖြစ်ကုန်၏။ Tattha imā uddānagāthā ထိုစကား၌ ဤသည်တို့ကား ဥဒါန်းဂါထာများ ဖြစ်ကြကုန်၏။ Taṇhā [Pg.170] ca avijjā lobho, doso tatheva moho ca; Cattāro ca vipallāsā, kilesabhūmi nava padāni. တဏှာ၊ အဝိဇ္ဇာ၊ လောဘ၊ ဒေါသ၊ ထို့ပြင် မောဟနှင့် ဝိပလ္လာသလေးပါးတို့ ဖြစ်ကြကုန်၏။ ဤသို့ ကိုးပါးသော ပုဒ်တို့သည် ကိလေသာဘုံ (ကိလေသဘူမိ) မည်ကုန်၏။ Ye ca satipaṭṭhānā samatho, vipassanā kusalamūlaṃ; Etaṃ sabbaṃ kusalaṃ, indriyabhūmi navapadāni. အကြင် သတိပဋ္ဌာန်တို့ လည်းကောင်း၊ သမထ၊ ဝိပဿနာနှင့် အကြင်ကုသိုလ်မူလတို့သည် ရှိကုန်၏၊ ဤအလုံးစုံသည် ကုသိုလ်တရားဖြစ်၍ ဤကိုးပါးသော ပုဒ်တို့သည် ဣန္ဒြိယဘုံ (ဣန္ဒြိယဘူမိ) မည်ကုန်၏။ Sabbaṃ kusalaṃ navahi padehi yujjati, navahi ceva akusalaṃ; Ekake nava mūlapadāni, ubhayato aṭṭhārasa mūlapadāni. အလုံးစုံသော ကုသိုလ်တရားကို ကိုးပုဒ်တို့ဖြင့် ယှဉ်စပ်အပ်၏၊ အလုံးစုံသော အကုသိုလ်တရားကိုလည်း ကိုးပုဒ်တို့ဖြင့်သာလျှင် ယှဉ်စပ်အပ်၏။ တစ်ခုချင်းစီ၌ မူလပဒ ကိုးပါးစီ ရှိ၍ နှစ်ဖက်ပေါင်းသော် မူလပဒ တစ်ဆယ့်ရှစ်ပါး ဖြစ်ကုန်၏။ Imesaṃ aṭṭhārasannaṃ mūlapadānaṃ yāni nava padāni akusalāni, ayaṃ dukkhasamudayo; yāni nava padāni kusalāni, ayaṃ dukkhanirodhagāminī paṭipadā. Iti samudayassa dukkhaṃ phalaṃ, dukkhanirodhagāminiyā paṭipadāya nirodhaṃ phalaṃ. Imāni cattāri ariyasaccāni bhagavatā bārāṇasiyaṃ desitāni. ဤတစ်ဆယ့်ရှစ်ပါးသော မူလပဒတို့တွင် အကုသိုလ်ဘက်ဆိုင်ရာ ဖြစ်ကုန်သော အကြင်ကိုးပုဒ်တို့သည် ဒုက္ခဖြစ်ကြောင်း သမုဒယသစ္စာ မည်၏။ ကုသိုလ်ဘက်ဆိုင်ရာ ဖြစ်ကုန်သော အကြင်ကိုးပုဒ်တို့သည် ဒုက္ခချုပ်ငြိမ်းရာသို့ ရောက်ကြောင်းဖြစ်သော မဂ္ဂသစ္စာ (ဒုက္ခနိရောဓဂါမိနီပဋိပဒါ) မည်၏။ ဤသို့လျှင် သမုဒယသစ္စာ၏ အကျိုးသည် ဒုက္ခသစ္စာဖြစ်၍၊ ဒုက္ခချုပ်ရာသို့ ရောက်ကြောင်းဖြစ်သော မဂ္ဂသစ္စာ၏ အကျိုးသည် နိရောဓသစ္စာ ဖြစ်၏။ ဤအရိယသစ္စာလေးပါးတို့ကို မြတ်စွာဘုရားသည် ဗာရာဏသီပြည်၌ ဟောကြားတော်မူအပ်ကုန်၏။ 7. Tattha dukkhassa ariyasaccassa aparimāṇāni akkharāni padāni byañjanāni ākārāni niruttiyo niddesā desitā etassevatthassa saṅkāsanāya pakāsanāya vivaraṇāya vibhajanāya uttānīkammatāya paññāpanāyāti yā evaṃ sabbesaṃ saccānaṃ. Iti ekamekaṃ saccaṃ aparimāṇehi akkharapadabyañjanaākāraniruttiniddesehi pariyesitabbaṃ, tañca byañjanaṃ atthaputhuttena pana attheva byañjanaputhuttena. ၇. ထိုသစ္စာလေးပါးတို့တွင် ဒုက္ခအရိယသစ္စာ၏ အတိုင်းအရှည်မရှိသော အက္ခရာ၊ ပုဒ်၊ ဗျည်း၊ အခြင်းအရာ၊ နိရုတ္တိ၊ နိဒ္ဒေသတို့ကို ထိုသစ္စာ၏အနက်ကိုသာလျှင် အကျယ်ပြခြင်း၊ ရှေးဦးစွာပြခြင်း၊ အကျယ်ချဲ့ခြင်း၊ ဝေဖန်ခြင်း၊ ထင်ရှားအောင်ပြုခြင်း၊ သိစေခြင်းတို့အကျိုးငှာ ဟောတော်မူအပ်၏။ ဤသို့လျှင် အလုံးစုံသော သစ္စာတို့တွင် သစ္စာတစ်ခုချင်းစီကို အတိုင်းအရှည်မရှိသော အက္ခရာ၊ ပုဒ်၊ ဗျည်း၊ အခြင်းအရာ၊ နိရုတ္တိ၊ နိဒ္ဒေသတို့ဖြင့် ရှာမှီးအပ်၏။ ထိုဗျည်းကိုလည်း အနက်၏များပြားသောအဖြစ်ဖြင့်လည်းကောင်း၊ အနက်ကိုလည်း ဗျည်း၏များပြားသောအဖြစ်ဖြင့်လည်းကောင်း ရှာဖွေအပ်၏။ Yo hi koci samaṇo vā brāhmaṇo vā evaṃ vadeyya ‘‘ahaṃ idaṃ dukkhaṃ paccakkhāya aññaṃ dukkhaṃ paññapessāmī’’ti tassa taṃ vācāvatthukamevassa pucchito ca na sampāyissati. Evaṃ saccāni. Yañca rattiṃ bhagavā abhisambuddho, yañca rattiṃ anupādāya parinibbuto, etthantare yaṃ kiñci bhagavatā bhāsitaṃ suttaṃ geyyaṃ veyyākaraṇaṃ gāthā udānaṃ itivuttakaṃ jātakaṃ abbhutadhammaṃ vedallaṃ, sabbaṃ taṃ dhammacakkaṃ pavattitaṃ. Na kiñci buddhānaṃ bhagavantānaṃ [Pg.171] dhammadesanāya dhammacakkato bahiddhā, tassa sabbaṃ suttaṃ ariyadhammesu pariyesitabbaṃ. Tattha pariggaṇhanāya ālokasabhāni cattāri ariyasaccāni thāvarāni imāni. အမှတ်မရှိသော ရဟန်းသည်လည်းကောင်း၊ ပုဏ္ဏားသည်လည်းကောင်း “ငါသည် ဤဒုက္ခသစ္စာကို ပယ်စွန့်၍ အခြားသော ဒုက္ခသစ္စာကို ပြသ သိစေအံ့” ဟု ဤသို့ ပြောဆိုငြားအံ့၊ မေးမြန်းအပ်သော ထိုသူအား ထိုစကားမျှသာ အဖတ်တင်ပြီး လိုရာခရီးသို့ ပြီးမြောက်ခြင်းသို့ မရောက်နိုင်လတ္တံ့။ ဤသို့လျှင် သစ္စာတရားတို့ကို မြတ်စွာဘုရားသည် အကြင်ညဉ့်၌ သစ္စာလေးပါးကို ထိုးထွင်း၍ သိတော်မူပြီးလျှင် ဘုရားအဖြစ်သို့ ရောက်တော်မူ၏၊ အကြင်ညဉ့်၌ ဥပါဒါန်ကင်းလျက် ပရိနိဗ္ဗာန်စံတော်မူ၏၊ ဤနှစ်ဦးစပ်ကြားအတွင်း၌ မြတ်စွာဘုရား ဟောတော်မူအပ်သော သုတ်၊ ဂေယျ၊ ဝေယျာကရုဏ်း၊ ဂါထာ၊ ဥဒါန်း၊ ဣတိဝုတ်၊ ဇာတ်၊ အဗ္ဘုတဓမ္မ၊ ဝေဒလ္လ ဟူသော အလုံးစုံသော တရားတော်အားလုံးသည် ဓမ္မစက်ကို လည်စေတော်မူခြင်းသာ ဖြစ်၏။ ဘုန်းတော်ကြီးမြတ်တော်မူသော ဘုရားရှင်တို့၏ တရားဟောတော်မူခြင်း၌ ဓမ္မစက်တရားတော်မှ ပြင်ပဖြစ်သော တစုံတခုသော တရားသည်မရှိ။ ထို့ကြောင့် အလုံးစုံသော သုတ်တော်ကို အရိယသစ္စာတရားတို့၌သာ ရှာဖွေအပ်၏။ ထိုသို့ ရှာဖွေပိုင်းခြားခြင်းငှာ တရာမကသော အလင်းရောင်ရှိကုန်သော ဤအရိယသစ္စာလေးပါးတို့သည် အမြဲတည်တံ့သော တရားတို့ ဖြစ်ကုန်၏။ Tattha katamaṃ dukkhaṃ? Jāti jarā byādhi maraṇaṃ saṃkhittena pañcupādānakkhandhā dukkhā. Tatthāyaṃ lakkhaṇaniddeso, pātubhāvalakkhaṇā jāti, paripākalakkhaṇā jarā, dukkhadukkhatālakkhaṇo byādhi, cutilakkhaṇaṃ maraṇaṃ, piyavippayogavipariṇāmaparitāpanalakkhaṇo soko, lālappanalakkhaṇo paridevo, kāyasampīḷanalakkhaṇaṃ dukkhaṃ, cittasampīḷanalakkhaṇaṃ domanassaṃ, kilesaparidahanalakkhaṇo upāyāso, amanāpasamodhānalakkhaṇo appiyasampayogo, manāpavinābhāvalakkhaṇo piyavippayogo, adhippāyavivattanalakkhaṇo alābho, apariññālakkhaṇā pañcupādānakkhandhā, paripākacutilakkhaṇaṃ jarāmaraṇaṃ, pātubhāvacutilakkhaṇaṃ cutopapatti, paṭisandhinibbattanalakkhaṇo samudayo, samudayaparijahanalakkhaṇo nirodho, anusayasamucchedalakkhaṇo maggo. Byādhilakkhaṇaṃ dukkhaṃ, sañjānanalakkhaṇo samudayo, niyyānikalakkhaṇo maggo, santilakkhaṇo nirodho. Appaṭisandhibhāvanirodhalakkhaṇā anupādisesā nibbānadhātu, dukkhañca samudayo ca, dukkhañca nirodho ca, dukkhañca maggo ca, samudayo ca dukkhañca, samudayo ca nirodho ca, samudayo ca maggo ca, nirodho ca samudayo ca, nirodho ca dukkhañca, nirodho ca maggo ca, maggo ca nirodho ca, maggo ca samudayo ca, maggo ca dukkhañca. ထိုသစ္စာလေးပါးတို့တွင် ဒုက္ခသစ္စာသည် အဘယ်နည်း။ ပဋိသန္ဓေနေခြင်း (ဇာတိ)၊ အိုခြင်း (ဇရာ)၊ ဖျားနာခြင်း (ဗျာဓိ)၊ သေခြင်း (မရဏ) တို့နှင့် အကျဉ်းချုပ်အားဖြင့် ဥပါဒါနက္ခန္ဓာငါးပါးတို့သည် ဒုက္ခမည်ကုန်၏။ ထိုဒုက္ခတို့တွင် ဤကား လက္ခဏာကို ပြဆိုခြင်းတည်း။ ဇာတိသည် ထင်ရှားဖြစ်ပေါ်ခြင်း လက္ခဏာရှိ၏။ ဇရာသည် ရင့်ရော်ခြင်း လက္ခဏာရှိ၏။ ဗျာဓိသည် လွန်စွာဆင်းရဲခြင်း (ဒုက္ခဒုက္ခတ) လက္ခဏာရှိ၏။ မရဏသည် စုတေရွေ့လျောခြင်း လက္ခဏာရှိ၏။ သောကသည် ချစ်သောသူနှင့် ကွေကွင်းခြင်း၊ ဖောက်ပြန်ခြင်း၊ ပူပန်ခြင်း လက္ခဏာရှိ၏။ ပရိဒေဝသည် ငိုကြွေးမြည်တမ်းခြင်း လက္ခဏာရှိ၏။ ဒုက္ခသည် ကိုယ်ကို နှိပ်စက်ခြင်း လက္ခဏာရှိ၏။ ဒေါမနဿသည် စိတ်ကို နှိပ်စက်ခြင်း လက္ခဏာရှိ၏။ ဥပါယာသသည် ကိလေသာဖြင့် ပူလောင်စေခြင်း လက္ခဏာရှိ၏။ အပ္ပိယသမ္ပယောဂသည် မနှစ်သက်ဖွယ်သော အာရုံများနှင့် ပေါင်းဖော်ရခြင်း လက္ခဏာရှိ၏။ ပိယဝိပ္ပယောဂသည် နှစ်သက်ဖွယ်သော အာရုံများနှင့် ကင်းကွာရခြင်း လက္ခဏာရှိ၏။ အလိုရှိရာကို မရခြင်း (အလာဘ) သည် အလိုဆန္ဒအတိုင်း မဖြစ်ခြင်း လက္ခဏာရှိ၏။ ဥပါဒါနက္ခန္ဓာငါးပါးတို့သည် ပိုင်းခြားမသိနိုင်ခြင်း လက္ခဏာရှိကုန်၏။ ဇရာမရဏသည် ရင့်ရော်ခြင်းနှင့် စုတေခြင်း လက္ခဏာရှိ၏။ စုတိပဋိသန္ဓေသည် ထင်ရှားဖြစ်ပေါ်ခြင်းနှင့် စုတေရွေ့လျောခြင်း လက္ခဏာရှိ၏။ သမုဒယသည် ပဋိသန္ဓေကို ဖြစ်ပေါ်စေတတ်သော လက္ခဏာရှိ၏။ နိရောဓသည် သမုဒယကို စွန့်ပယ်ခြင်း လက္ခဏာရှိ၏။ မგ္ဂသည် အနုသယကိလေသာကို အကြွင်းမဲ့ဖြတ်တောက်ခြင်း လက္ခဏာရှိ၏။ ဒုက္ခသည် နှိပ်စက်ခြင်း လက္ခဏာရှိ၏၊ သမုဒယသည် ဖြစ်ပွားစေခြင်း လက္ခဏာရှိ၏၊ မဂ္ဂသည် ဝဋ်မှ ထွက်မြောက်ခြင်း လက္ခဏာရှိ၏၊ နိရောဓသည် ငြိမ်းချမ်းခြင်း လက္ခဏာရှိ၏။ အနုပါဒိသေသ နိဗ္ဗာနဓာတ်သည် ပဋိသန္ဓေနေခြင်းမရှိသော အဖြစ်ဖြင့် ချုပ်ငြိမ်းခြင်း လက္ခဏာရှိ၏။ ဒုက္ခသစ္စာနှင့် သမုဒယသစ္စာလည်းကောင်း၊ ဒုက္ခသစ္စာနှင့် နိရောဓသစ္စာလည်းကောင်း၊ ဒုက္ခသစ္စာနှင့် မဂ္ဂသစ္စာလည်းကောင်း၊ သမုဒယသစ္စာနှင့် ဒုက္ခသစ္စာလည်းကောင်း၊ သမုဒယသစ္စာနှင့် နိရောဓသစ္စာလည်းကောင်း၊ သမုဒယသစ္စာနှင့် မဂ္ဂသစ္စာလည်းကောင်း၊ နိရောဓသစ္စာနှင့် သမုဒယသစ္စာလည်းကောင်း၊ နိရောဓသစ္စာနှင့် ဒုက္ခသစ္စာလည်းကောင်း၊ နိရောဓသစ္စာနှင့် မဂ္ဂသစ္စာလည်းကောင်း၊ မဂ္ဂသစ္စာနှင့် နိရောဓသစ္စာလည်းကောင်း၊ မဂ္ဂသစ္စာနှင့် သမုဒယသစ္စာလည်းကောင်း၊ မဂ္ဂသစ္စာနှင့် ဒုက္ခသစ္စာလည်းကောင်း ဖြစ်ကုန်၏။ 8. Tatthimāni suttāni. ၈. ထိုသစ္စာလေးပါးတို့တွင် ဤသည်တို့ကား သုတ်တော်များ ဖြစ်ကုန်၏။ ‘‘Yamekarattiṃ paṭhamaṃ, gabbhe vasati māṇavo; Abbhuṭṭhitova so yāti, sa gacchaṃ na nivattatī’’ti. “သတ္တဝါသည် အမိဝမ်းတိုက်၌ ရှေးဦးစွာ သန္ဓေတည်နေရသော အကြင်ပထမညဉ့်မှစ၍ ထိုသတ္တဝါသည် နေထွက်စကဲ့သို့ သွားနေရ၏။ ထိုသို့ သွားနေရသော ထိုသူသည် နောက်သို့ ဘယ်သောအခါမျှ မဆုတ်ပြန်တော့ချေ။” ဤသို့ ဖြစ်၏။ Aṭṭhimā, ānanda, dānupapattiyo ekuttarike suttaṃ – ayaṃ jāti. “အာနန္ဒာ၊ ဒါနုပပတ္တိ (အလှူပေး၍ ဖြစ်ခြင်း) ရှစ်ပါးတို့သည် ရှိကုန်၏” ဟူသော အင်္ဂုတ္တရနိကာယ်လာ သုတ်တော်သည် ဤဇာတိကို ပြဆိုခြင်း ဖြစ်၏။ Tattha katamā jarā? ထိုဒုက္ခတို့တွင် ဇရာသည် အဘယ်နည်း။ Acaritvā brahmacariyaṃ, aladdhā yobbane dhanaṃ; Jiṇṇakoñcāva jhāyanti, khīṇamaccheva pallale. “ငယ်ရွယ်နုပျိုစဉ်အခါ၌ မြတ်သောအကျင့်ကိုလည်း မကျင့်ခဲ့မိသဖြင့်၊ ဥစ္စာပစ္စည်းကိုလည်း မရရှိခဲ့သဖြင့်၊ ထိုသူတို့သည် ငါးတို့ ကုန်ခမ်းနေသော ရွှံ့ညွန်အိုင်၌ အတောင်ကျိုးလျက် မှိုင်ငေးနေသော ကြိုးကြာအိုကဲ့သို့ ကြံစည်မှိုင်ငေးလျက် ရှိရကုန်၏။” Pañca pubbanimittāni devesu – ayaṃ jarā. နတ်ပြည်၌ ဖြစ်ပေါ်တတ်သော နတ်တို့၏ ပုဗ္ဗနိမိတ်ငါးပါးတို့သည် ဤဇရာကို ပြဆိုခြင်း ဖြစ်၏။ Tattha [Pg.172] katamo byādhi? ထိုဒုက္ခတို့တွင် ဗျာဓိသည် အဘယ်နည်း။ Sāmaṃ tena kuto rāja, tuvampi jarāyanti vedesi; Khattiya kammassa phalo, loko na hi kammaṃ panayati. “မင်းမြတ်... ဤဇရာကို ကိုယ်တိုင်ပြုအပ်သည် မဟုတ်လော၊ လောကသည် ကံ၏ အကျိုးတည်း။ ကံကိုကား အဘယ်သူမျှ မပယ်ဖျက်နိုင်” ဟု မိန့်ကြားတော်မူ၏။ Tayo gilānā – ayaṃ byādhi. “နာဖျားသောသူ (ဂိလာန) သုံးဦးတို့ ရှိကုန်၏” ဟူသော သုတ်တော်သည် ဤဗျာဓိကို ပြဆိုခြင်း ဖြစ်၏။ Tattha katamaṃ maraṇaṃ? ထိုဒုက္ခတို့တွင် သေခြင်း (မရဏ) သည် အဘယ်နည်း။ Yathāpi kumbhakārassa, kataṃ mattikabhājanaṃ; Khuddakañca mahantañca, yaṃ pakkaṃ yañca āmakaṃ; Sabbaṃ bhedanapariyantaṃ, evaṃ maccāna jīvitaṃ. “အိုးထိန်းသည် ပြုလုပ်အပ်သော ငယ်သည်လည်းဖြစ်သော၊ ကြီးသည်လည်းဖြစ်သော၊ ဖုတ်ပြီးသည်လည်းဖြစ်သော၊ မဖုတ်ရသေးသည်လည်းဖြစ်သော မြေအိုးမြေခွက် အားလုံးတို့သည် ကွဲပျက်ခြင်းလျှင် အဆုံးရှိသကဲ့သို့၊ ထို့အတူ သေမျိုးဖြစ်သော သတ္တဝါတို့၏ အသက်သည်လည်း သေခြင်းလျှင် အဆုံးရှိ၏။” Mamāyite passatha phandamāne, maccheva appodake khīṇasote; Etampi disvā amamo careyya, bhavesu āsattimakubbamāno. “ရေနည်း၍ အယဉ်ပြတ်နေသော ရေအိုင်၌ ကပ်ငြိတွယ်တာလျက် လွန့်လူးနေရသော ငါးတို့ကို ရှုမြင်ရသကဲ့သို့၊ ဤသို့လျှင် ဘဝတို့၌ တွယ်တာကပ်ငြိမှုကို မပြုဘဲ၊ ငါ့ဥစ္စာဟူသော စွဲလမ်းမှု ကင်းလျက် ကျင့်ကြံနေထိုင်ရာ၏။” Udakappanasuttaṃ – idaṃ maraṇaṃ. ဥဒကပ္ပနသုတ်တော်သည် ဤမရဏ (သေခြင်း) ကို ပြဆိုခြင်း ဖြစ်၏။ Tattha katamo soko? ထိုဒုက္ခတို့တွင် သောကသည် အဘယ်နည်း။ Idha socati pecca socati, pāpakārī ubhayattha socati; So socati so vihaññati, disvā kammakiliṭṭhamattano. “မကောင်းမှုကို ပြုလေ့ရှိသောသူသည် ယခုဘဝ၌လည်း စိုးရိမ်ရ၏၊ တမလွန်ဘဝ၌လည်း စိုးရိမ်ရ၏၊ ပစ္စုပ္ပန် တမလွန် နှစ်တန်သော ဘဝတို့၌ စိုးရိမ်ရ၏။ ထိုမကောင်းမှုပြုသောသူသည် မိမိ၏ ညစ်နွမ်းသော ကံကို မြင်၍ စိုးရိမ်ရ၏၊ ပင်ပန်းရ၏။” Tīṇi duccaritāni – ayaṃ soko. “ဒုစရိုက်သုံးပါးတို့ ရှိကုန်၏” ဟူသော သုတ်တော်သည် ဤသောကကို ပြဆိုခြင်း ဖြစ်၏။ Tattha katamo paridevo? ထိုဒုက္ခတို့တွင် ပရိဒေဝသည် အဘယ်နည်း။ Kāmesu giddhā pasutā pamūḷhā, avadāniyā te visame niviṭṭhā; Dukkhūpanītā paridevayanti, kiṃsu bhavissāma ito cutāse. “ကာမဂုဏ်တို့၌ မက်မောခြင်း၊ လေ့ကျက်ခြင်း၊ တွေဝေခြင်း ရှိကုန်လျက်၊ ဝန်တိုတတ်သော သဘောရှိပြီး မညီမညွတ်သော အာရုံတို့၌ ကပ်ငြိတည်နေသော ထိုသူတို့သည် ဆင်းရဲဒုက္ခသို့ ရောက်ရသည်ရှိသော် ‘ငါတို့သည် ဤဘဝမှ သေလွန်ခဲ့သော် အဘယ်ဘဝသို့ ရောက်ရပါအံ့နည်း’ ဟု ငိုကြွေးမြည်တမ်းကြကုန်၏။” Tisso vipattiyo – ayaṃ paridevo. “ဝိပတ္တိသုံးပါးတို့ ရှိကုန်၏” ဟူသော သုတ်တော်သည် ဤပရိဒေဝကို ပြဆိုခြင်း ဖြစ်၏။ Tattha [Pg.173] katamaṃ dukkhaṃ? ထိုဒုက္ခတို့တွင် ဒုက္ခသည် အဘယ်နည်း။ Sataṃ āsi ayosaṅkū, sabbe paccattavedanā; Jalitā jātavedāva, accisaṅghasamākulā. “တောက်လောင်နေသော တောမီးကဲ့သို့ မီးလျှံအပေါင်းတို့ဖြင့် ဖုံးလွှမ်းလျက်၊ ရဲရဲနီသော သံတံကျင် အစင်းတစ်ရာဖြင့် ထိုးဆွခံရသကဲ့သို့ အလုံးစုံသော ကိုယ်တိုင် ခံစားရသော ဆင်းရဲဝေဒနာတို့ ဖြစ်ကုန်၏။” Mahā vata so pariḷāho saṃyuttake suttaṃ saccasaṃyuttesu – idaṃ dukkhaṃ. “အားကြီးသော ပူလောင်ခြင်းသည် ရှိစွတကား” ဟူသော သံယုတ္တနိကာယ်၊ သစ္စသံယုတ်လာ သုတ်တော်သည် ဤဒုက္ခကို ပြဆိုခြင်း ဖြစ်၏။ Tattha katamaṃ domanassaṃ? ထိုဒုက္ခတို့တွင် ဒေါမနဿသည် အဘယ်နည်း။ Saṅkappehi pareto so, kapaṇo viya jhāyati; Sutvā paresaṃ nigghosaṃ, maṅku hoti tathāvidho. “မကောင်းသော ကြံစည်မှုတို့ဖြင့် နှိပ်စက်ခံရသော ထိုသူသည် အထီးကျန်သောသူကဲ့သို့ ကြံစည်မှိုင်တွေရ၏။ သူတစ်ပါးတို့၏ ကဲ့ရဲ့ပြစ်တင်သံကို ကြားရသဖြင့် ထိုသို့သောသူသည် မျက်နှာပျက်လျက် မျက်နှာမသာမယာ ဖြစ်ရ၏။” Dveme tapanīyā dhammā – idaṃ domanassaṃ. “ပူပန်စေတတ်သော တရားတို့သည် ဤနှစ်ပါးတို့ ဖြစ်ကုန်၏” ဟူသော သုတ်တော်သည် ဤဒေါမနဿကို ပြဆိုခြင်း ဖြစ်၏။ Tattha katamo upāyāso? ထိုဒုက္ခတို့တွင် ဥပါယာသသည် အဘယ်နည်း။ Kammārānaṃ yathā ukkā, anto ḍayhati no bahi; Evaṃ ḍayhati me hadayaṃ, sutvā nibbattamambujaṃ. “ပန်းဘဲတို့၏ မီးရူးဖိုသည် အတွင်း၌သာ တောက်လောင်ပြီး ပြင်ပ၌ မလောင်သကဲ့သို့၊ ငါ၏ နှလုံးသားသည်လည်း ထိုစကားကို ကြားရသဖြင့် အတွင်း၌သာလျှင် ပူလောင်လှ၏။” Tayo aggī – ayaṃ upāyāso. “မီးသုံးပါးတို့ ရှိကုန်၏” ဟူသော သုတ်တော်သည် ဤဥပါယာသကို ပြဆိုခြင်း ဖြစ်၏။ Tattha katamo appiyasampayogo? ထိုဒုက္ခတို့တွင် မချစ်မနှစ်သက်သောသူတို့နှင့် ပေါင်းဖော်ရခြင်းသည် အဘယ်နည်း။ Ayasāva malaṃ samuṭṭhitaṃ, tatuṭṭhāya tameva khādati; Evaṃ atidhonacārinaṃ, sāni kammāni nayanti duggatiṃ. “သံမှ ဖြစ်ပေါ်လာသော သံချေးသည် ထိုသံကိုပင် ပြန်၍ စားပစ်သကဲ့သို့၊ ထို့အတူ လွန်လွန်ကဲကဲ မကောင်းမှုကို ပြုလေ့ရှိသောသူအား မိမိပြုလုပ်ခဲ့သော ထိုမကောင်းမှုကံတို့သည် ဒုဂ္ဂတိဘဝသို့ ပို့ဆောင်ကုန်၏။” Dveme tathāgataṃ abbhācikkhanti, ekuttarike suttaṃ dukesu – ayaṃ appiyasampayogo. “ဤပုဂ္ဂိုလ်နှစ်ဦးတို့သည် မြတ်စွာဘုရားကို စွပ်စွဲကုန်၏” ဟူသော အင်္ဂုတ္တရနိကာယ်၊ ဒုကနိပါတ်လာ သုတ်တော်သည် ဤအပ္ပိယသမ္ပယောဂကို ပြဆိုခြင်း ဖြစ်၏။ Tattha katamo piyavippayogo? ထိုဒုက္ခတို့တွင် ချစ်ခင်နှစ်သက်သောသူတို့နှင့် ကွေကွင်းရခြင်းသည် အဘယ်နည်း။ Supinena yathāpi saṅgataṃ, paṭibuddho puriso na passati; Evampi piyāyitaṃ janaṃ, petaṃ kālaṅkataṃ na passati. “အိပ်မက်၌ ဆုံတွေ့ရသောသူကို အိပ်ရာမှ နိုးလာသော ယောကျာ်းသည် မမြင်ရသကဲ့သို့၊ ထို့အတူ ချစ်ခင်မြတ်နိုးအပ်သောသူသည် သေလွန်ကွယ်လွန်သွားခဲ့သော် ထပ်မံ၍ မမြင်ရတော့ပြီ။” Te devā cavanadhammaṃ viditvā tīhi vācāhi anusāsanti. Ayaṃ piyavippayogo. “ထိုနတ်တို့သည် နတ်သားတစ်ပါး စုတေခါနီးသည်ကို သိရှိကြ၍ သုံးခွန်းသော စကားတို့ဖြင့် ဆုံးမကုန်၏” ဟူသော သုတ်တော်သည် ဤပိယဝိပ္ပယောဂကို ပြဆိုခြင်း ဖြစ်၏။ Yampicchaṃ [Pg.174] na labhati, tisso māradhītaro; Tassa ce kāmayānassa, chandajātassa jantuno; Te kāmā parihāyanti, sallaviddhova ruppati. “အလိုရှိအပ်သောအရာကို မရခြင်းတည်းဟူသော သစ္စာနှင့် စပ်လျဉ်း၍ မာရ်သမီးသုံးယောက်တို့၏ သုတ်တော်သည် ရှိ၏။ ကာမဂုဏ်ကို တောင့်တလျက် လိုလားစွဲလမ်းနေသော သတ္တဝါအား ထိုလိုလားအပ်သော ကာမဂုဏ်တို့သည် အကယ်၍ ယုတ်လျော့ ပျက်စီးသွားခဲ့သော်၊ မြှားစူးဝင်ခြင်း ခံရသောသူကဲ့သို့ ပြင်းစွာ ဆင်းရဲပင်ပန်းရ၏။” Saṃkhittena pañcupādānakkhandhā dukkhā. အကျဉ်းချုပ်အားဖြင့် ဥပါဒါနkခန္ဓာငါးပါးတို့သည် ဒုက္ခ (ဆင်းရဲ) ဖြစ်ကုန်၏။ Cakkhu sotañca ghānañca, jivhā kāyo tato manaṃ; Ete lokāmisā ghorā, yattha sattā puthujjanā. “မျက်စိ (စက္ခု)၊ နား (သောတ)၊ နှာခေါင်း (ဃာန)၊ လျှာ (ဇိဝှါ)၊ ကိုယ် (ကာယ) နှင့် စိတ် (မန) တို့သည် ကြမ်းကြုတ်သော လောက၏ အာမိသများ ဖြစ်ကြကုန်၏။ ထိုအာယတနတို့၌ ပုထုဇဉ်သတ္တဝါတို့သည် ကပ်ငြိတွယ်တာလျက် ရှိကြကုန်၏။” Pañcime bhikkhave khandhā – idaṃ dukkhaṃ. ရဟန်းတို့၊ ဤခန္ဓာငါးပါးတို့သည် ဒုက္ခမည်၏။ Tattha katamā jarā ca maraṇañca? ထိုဒုက္ခတို့တွင် အိုခြင်း (ဇရာ) နှင့် သေခြင်း (မရဏ) သည် အဘယ်နည်း။ Appaṃ vata jīvitaṃ idaṃ, oraṃ vassasatāpi mīyate ; Atha vāpi akicchaṃ jīvitaṃ, atha kho so jarasāpi mīyate. စင်စစ် ဤအသက်သည် နည်းလှ၏၊ အနှစ်တစ်ရာအတွင်း၌လည်း သေရ၏။ သို့မဟုတ်မူလည်း အသက်ရှင်ခြင်းသည် ငြိုငြင်ပင်ပန်း၏။ စင်စစ်သော်ကား ထိုသူသည် အိုခြင်းကြောင့်လည်း သေရ၏။ Saṃyuttake pasenadisaṃyuttake suttaṃ ayyikā me kālaṅkatā – ayaṃ jarā ca maraṇañca. သံယုတ္တနိကာယ်၊ ကောသလသံယုတ်၌ ဟောတော်မူသော 'ငါ၏အဖွားသည် ကွယ်လွန်လေပြီ' ဟူသော သုတ်၌ ဤသည်ကား ဇရာနှင့် မရဏလည်း မည်၏။ Tattha katamā cuti ca upapatti ca? ထိုဒုက္ခတို့တွင် စုတိနှင့် ပဋိသန္ဓေသည် အဘယ်နည်း။ ‘‘Sabbe sattā marissanti, maraṇantaṃ hi jīvitaṃ; Yathākammaṃ gamissanti, attakammaphalūpagā’’ti. – သတ္တဝါအားလုံးတို့သည် သေကြရကုန်လတ္တံ့၊ အသက်ရှင်ခြင်းသည် သေခြင်းလျှင် အဆုံးရှိ၏။ မိမိပြုအပ်သော ကံ၏အကျိုးသို့ ရောက်ကုန်သည်ဖြစ်၍ ကံအားလျော်စွာ လားကြရကုန်လတ္တံ့။ Ayaṃ cuti ca upapatti ca. ဤသည်ကား စုတိနှင့် ပဋိသန္ဓေလည်း မည်၏။ Imehi suttehi ekasadisehi ca aññehi navavidhaṃ suttaṃ taṃ anupaviṭṭhehi lakkhaṇato dukkhaṃ ñatvā sādhāraṇañca asādhāraṇañca dukkhaṃ ariyasaccaṃ niddisitabbaṃ. Gāthāhi gāthā anuminitabbā, byākaraṇehi vā byākaraṇaṃ – idaṃ dukkhaṃ. ဤသုတ်တို့ဖြင့်လည်းကောင်း၊ တူသောသဘောရှိသော အခြားသုတ်တို့ဖြင့်လည်းကောင်း၊ ကိုးပါးသော အပြားရှိသော သုတ်ကို ပြအပ်၏။ ထိုကိုးပါးသောသုတ်ကို အစဉ်သဖြင့် ဝင်ကုန်သော သုတ်တို့ဖြင့် လက္ခဏာအားဖြင့် ဒုက္ခကို သိ၍ ဆက်ဆံသည်လည်းဖြစ်သော၊ မဆက်ဆံသည်လည်းဖြစ်သော ဒုက္ခအရိယသစ္စာကို ညွှန်းပြအပ်၏။ ဂါထာတို့ဖြင့် ဂါထာကို အစဉ်နှိုင်းယှဉ်အပ်၏။ ဗျာကရုဏ်းတို့ဖြင့် ဗျာကရုဏ်းကို အစဉ်နှိုင်းယှဉ်အပ်၏။ ဤသည်ကား ဒုက္ခသစ္စာ မည်၏။ 9. Tattha katamo dukkhasamudayo? ၉. ထိုစကား၌ ဒုက္ခသမုဒယသည် အဘယ်နည်း။ Kāmesu sattā kāmasaṅgasattā, saṃyojane vajjamapassamānā; Na hi jātu saṃyojanasaṅgasattā, oghaṃ tareyyuṃ vipulaṃ mahantaṃ. ကာမတို့၌ ကပ်ငြိကုန်လျက် ကာမ၌ ကပ်ငြိခြင်း၏ အပြစ်ကို မရှုမြင်ကြဘဲ၊ သံယောဇဉ်တရား၌ ယှဉ်သဖြင့် ကပ်ငြိနေသော သတ္တဝါတို့သည် ကြီးကျယ်ပြန့်ပြောသော သံသရာရေယာဉ်တည်းဟူသော သမုဒ္ဒရာကို ဘယ်သောအခါမျှ ကူးမြောက်နိုင်ကြလိမ့်မည် မဟုတ်ပေ။ Cattāro āsavā suttaṃ – ayaṃ dukkhasamudayo. အာသဝေါတရား လေးပါးတို့ကို ပြဆိုသောသုတ်သည် ဤသည်ကား ဒုက္ခသမုဒယ မည်၏။ Tattha [Pg.175] katamo dukkhanirodho? ထိုအရိယသစ္စာတို့တွင် ဒုက္ခနိရောဓသည် အဘယ်နည်း။ Yamhi na māyā vasatī na māno,Yo vītalobho amamo nirāso,Panuṇṇakodho abhinibbutatto; So brāhmaṇo so samaṇo sa bhikkhu. အကြင်သူ၌ လှည့်ပတ်ခြင်း (မာယာ) နှင့် ထောင်လွှားခြင်း (မာန) သည် မတည်၊ အကြင်သူသည် လောဘကင်း၏၊ ငါ့ဥစ္စာဟု မြတ်နိုးခြင်းမရှိ၊ တဏှာကင်း၏၊ အမျက်ဒေါသကို ပယ်အပ်ပြီးပြီ၊ ကိလေသာငြိမ်းအေးသော စိတ်ရှိ၏၊ ထိုသူသည် ဗြာဟ္မဏ မည်၏၊ ထိုသူသည် သမဏ မည်၏၊ ထိုသူသည် ဘိက္ခု မည်၏။ Dvemā vimuttiyo, rāgavirāgā ca cetovimutti; avijjāvirāgā ca paññāvimutti – ayaṃ nirodho. ရာဂကင်းခြင်းကြောင့် ဖြစ်သော စေတောဝိမုတ္တိနှင့် အဝိဇ္ဇာကင်းခြင်းကြောင့် ဖြစ်သော ပညာဝိမုတ္တိဟု ဆိုအပ်သော ဤဝိမုတ္တိတို့သည် နှစ်ပါးတို့တည်း။ ဤသည်ကား နိရောဓမည်၏။ Tattha katamo maggo? ထိုသစ္စာလေးပါးတို့တွင် မဂ္ဂသစ္စာသည် အဘယ်နည်း။ Eseva maggo natthañño, dassanassa visuddhiyā; Ariyo aṭṭhaṅgiko maggo, mārassetaṃ pamohanaṃ. ဤသမ္မာဒိဋ္ဌိအစရှိသော မဂ်သည်သာလျှင် နိဗ္ဗာန်သို့ ရောက်ကြောင်းခရီးလမ်း ဖြစ်၏၊ သောတာပတ္တိမဂ်၏ စင်ကြယ်ခြင်းကြောင့် အခြားသော လမ်းခရီးသည် မရှိ။ ဤအင်္ဂါရှစ်ပါးရှိသော အရိယမဂ်သည် မာရ်မင်းကို တွေဝေစေတတ်၏။ Sattime, bhikkhave, bojjhaṅgā – ayaṃ maggo. ရဟန်းတို့၊ ဗောဇ္ဈင်တရားတို့သည် ဤခုနစ်ပါးတို့တည်း။ ဤသည်ကား မဂ္ဂသစ္စာ မည်၏။ Tattha katamāni cattāri ariyasaccāni? ထိုဒေသနာ၌ အရိယသစ္စာ လေးပါးတို့သည် အဘယ်တို့နည်း။ ‘‘Ye dhammā hetuppabhavā, tesaṃ hetuṃ tathāgato āha; Tesañca yo nirodho, evaṃvādī mahāsamaṇo’’ti. အကြောင်းကြောင့်ဖြစ်သော တရားတို့၏ အကြောင်းရင်းကိုလည်းကောင်း၊ ထိုအကြောင်းတရားတို့၏ ချုပ်ရာ နိရောဓကိုလည်းကောင်း မြတ်စွာဘုရားသည် ဟောတော်မူ၏။ မဟာသမဏဖြစ်တော်မူသော မြတ်စွာဘုရားသည် ဤသို့သော ဝါဒရှိတော်မူ၏။ Hetuppabhavā dhammā dukkhaṃ, hetusamudayo, yaṃ bhagavato vacanaṃ. Ayaṃ dhammo yo nirodho, ye hi keci saṃyojaniyesu dhammesu assadānupassino viharanti. Kilesā taṇhā pavaḍḍhati, taṇhāpaccayā upādānaṃ…pe… evametassa kevalassa dukkhakkhandhassa samudayo hoti. Tattha yaṃ saṃyojanaṃ – ayaṃ samudayo. Ye saṃyojaniyā dhammā ye ca sokaparidevadukkhadomanassupāyāsā sambhavanti – idaṃ dukkhaṃ. Yā saṃyojaniyesu dhammesu ādīnavānupassanā – ayaṃ maggo. Parimuccati jātiyā jarāya byādhīhi maraṇehi sokehi paridevehi yāva upāyāsehi – idaṃ nibbānaṃ. Imāni cattāri saccāni. အကြောင်းကြောင့်ဖြစ်သော တရားတို့သည် ဒုက္ခသစ္စာမည်၏။ အကြောင်းသည် သမုဒယသစ္စာမည်၏။ မြတ်စွာဘုရား ဟောတော်မူအပ်သော တရားသည် နိဗ္ဗာန်ဖြစ်၍ ဤနိဗ္ဗာန်တရားသည် နိရောဓသစ္စာမည်၏။ သံယောဇဉ်၏ အာရုံဖြစ်ကုန်သော တရားတို့၌ သာယာဖွယ်ဟု ရှုလျက်နေကြကုန်သော အမှတ်မရှိသော သူတို့အား ကိလေသာတဏှာသည် တိုးပွား၏။ တဏှာကြောင့် ဥပါဒါန်သည် တိုးပွား၏။ပ။ ဤသို့လျှင် ချမ်းသာနှင့်မရောသော ဤဆင်းရဲအစုကြီး၏ ဖြစ်ကြောင်းသမုဒယသည် ဖြစ်၏။ ထိုပဋိစ္စသမုပ္ပါဒ်တို့တွင် သံယောဇဉ်သည် သမုဒယသစ္စာမည်၏။ သံယောဇဉ်၏ အာရုံဖြစ်ကုန်သော လောကီတရားတို့သည်လည်းကောင်း၊ စိုးရိမ်ခြင်း (သောက)၊ ငိုကြွေးခြင်း (ပရိဒေဝ)၊ ဆင်းရဲခြင်း (ဒုက္ခ)၊ နှလုံးမသာယာခြင်း (ဒေါမနဿ)၊ ပြင်းစွာပူပန်ခြင်း (ဥပါယာသ) တို့သည်လည်းကောင်း ဖြစ်ကုန်၏၊ ဤတေဘူမကတရားသည် ဒုက္ခသစ္စာမည်၏။ သံယောဇဉ်၏ အာရုံဖြစ်ကုန်သော တရားတို့၌ အပြစ်ဟု အဖန်ဖန်ရှုခြင်းသည် မဂ္ဂသစ္စာမည်၏။ ဇာတိမှလည်းကောင်း၊ ဇရာမှလည်းကောင်း၊ ဗျာဓိတို့မှလည်းကောင်း၊ မရဏတို့မှလည်းကောင်း၊ သောကတို့မှလည်းကောင်း၊ ပရိဒေဝတို့မှလည်းကောင်း၊ ဥပါယာသတိုင်အောင်သော တရားတို့မှ လွတ်မြောက်၏၊ ဤသည်ကား နိဗ္ဗာန်မည်၏။ ဤသည်တို့ကား သစ္စာလေးပါးတို့တည်း။ Tattha katamā anupādisesā nibbānadhātu? ထိုသစ္စာဒေသနာ၌ အနုပါဒိသေသနိဗ္ဗာနဓာတ်သည် အဘယ်နည်း။ Atthaṅgatassa na pamāṇamatthi, taṃ hi vā natthi yena naṃ paññapeyya; Sabbasaṅgānaṃ samūhatattā vidū, sitā vādasatassu sabbe. ဝဋ်ဆင်းရဲ၏ ချုပ်ငြိမ်းရာသို့ ရောက်သောသူအား အတိုင်းအရှည်မရှိ၊ ထိုနိဗ္ဗာန်၌ တဏှာမရှိ၊ အကြင်အကြောင်းဖြင့် ထိုနိဗ္ဗာန်ကို သိစေရာ၏။ အလုံးစုံသော ကပ်ငြိခြင်းတို့ကို ပယ်နှုတ်ပြီးဖြစ်၍ ပညာရှိတို့သည် ဝါဒတစ်ရာတို့၌ မှီကုန်ရာ၏။ Saṃyuttake godhikasaṃyuttaṃ. သံယုတ္တနိကာယ်၊ ဂေါဓိကသံယုတ်၌ လာရှိသော စကားတည်း။ Imāni [Pg.176] asādhāraṇāni suttāni. Yahiṃ yahiṃ saccāni niddiṭṭhāni, tahiṃ tahiṃ saccalakkhaṇato otāretvā aparimāṇehi byañjanehi so attho pariyesitabbo. Tattha atthānuparivatti byañjanena puna byañjanānuparivatti atthena tassa ekamekassa aparimāṇāni byañjanāni imehi suttehi yathānikkhittehi cattāri ariyasaccāni niddisitabbāni. Pañcanikāye anupaviṭṭhāhi gāthāhi gāthā anuminitabbā, byākaraṇena byākaraṇaṃ. Imāni asādhāraṇāni suttāni. ဤသုတ်တို့သည် အခြားသုတ်တို့နှင့် မဆက်ဆံသော သုတ်များ ဖြစ်ကုန်၏။ အကြင်အကြင် သုတ်တို့၌ သစ္စာတို့ကို ညွှန်းပြအပ်ကုန်၏၊ ထိုထိုသုတ်တို့၌ သစ္စာတို့၏ လက္ခဏာအားဖြင့် ချသွင်း၍ အတိုင်းအရှည်မရှိသော ဗျည်းပဒတို့ဖြင့် ထိုအနက်ကို ရှာဖွေအပ်၏။ ထိုသို့ရှာရာ၌ ဗျည်းပဒအားဖြင့် အနက်သို့ အစဉ်လိုက်ခြင်းကိုလည်းကောင်း၊ တစ်ဖန် အနက်အားဖြင့် ဗျည်းပဒသို့ အစဉ်လိုက်ခြင်းကိုလည်းကောင်း ရှာဖွေအပ်၏။ ဤသို့ ထားအပ်သော သုတ်တို့ဖြင့် တစ်ခုတစ်ခုသော ထိုသစ္စာကိုလည်းကောင်း၊ အတိုင်းအရှည်မရှိသော ဗျည်းပဒတို့ကိုလည်းကောင်း၊ အရိယသစ္စာလေးပါးတို့ကိုလည်းကောင်း ညွှန်းပြအပ်ကုန်၏။ နိကာယ်ငါးပါး၌ အစဉ်အတိုင်း သွင်းသဖြင့် ဂါထာတို့ကို ဂါထာတို့ဖြင့် နှိုင်းယှဉ်အပ်ကုန်၏၊ ဖြေကြားချက်ကို ဖြေကြားချက်ဖြင့် နှိုင်းယှဉ်အပ်၏။ ဤသုတ်တို့သည် မဆက်ဆံသော သုတ်တို့ ဖြစ်ကုန်၏။ Tesaṃ imā uddānagāthā ထိုသုတ်တို့၏ ဥဒါန်းဂါထာတို့သည် ဤသည်တို့တည်း - Yamekarattiṃ paṭhamaṃ, aṭṭha dānūpapattiyo; Pañca pubbanimittāni, khīṇamacchaṃva pallalaṃ. အမိဝမ်းတိုက်၌ ရှေးဦးစွာ တည်နေသော 'ယမေကရတ္တသုတ်'၊ 'ဒါနုပပတ္တိသုတ်' ရှစ်ပါး၊ 'ပုဗ္ဗနိမိတ်သုတ်' ငါးပါး၊ ရေကုန်သော ငါးရှိသော ညွန်အိုင်ကဲ့သို့ ဟောသောသုတ်။ Sāmaṃ tena kuto rāja, tayo devā gilānakā; Yathāpi kumbhakārassa, yathā nadidakappanaṃ. သာမန္တရာဇ်မင်း၊ ဘေးသည် အဘယ်မှလာအံ့နည်းဟူသောသုတ်၊ နာကျင်ခြင်းရှိသော နတ်သုံးပါးသုတ်၊ အိုးထိန်းသည်၏ အိုးကဲ့သို့ သေခြင်းအဆုံးရှိသောသုတ်၊ ရေမရှိသော မြစ်ကဲ့သို့ ဟောသောသုတ်။ Idha socati pecca socati, tīṇi duccaritāni ca; Kāmesu giddhā pasutā, yāva tisso vipattiyo. ဤဘဝ၌ စိုးရိမ်ရ၏၊ တမလွန်ဘဝ၌ စိုးရိမ်ရ၏ဟူသောသုတ်၊ ဒုစရိုက်သုံးပါးသုတ်၊ ကာမတို့၌ တပ်မက်မော၍ လေ့ကျက်ကုန်သမျှ ပျက်စီးခြင်း (ဝိပတ္တိ) သုံးပါး ဖြစ်ခြင်းကို ပြသောသုတ်။ Sataṃ āsi ayosaṅkū, pariḷāho mahattaro; Saṅkappehi pareto so, tattha tapaniyehi ca. ရဲရဲညှိသော သံတူချောင်းကဲ့သို့ အသက်တစ်ရာပတ်လုံး ဝေဒနာကို ခံစားရသောသုတ်၊ အားကြီးသော ပူပန်ခြင်းရှိသော သတ္တဝါသုတ်၊ မိစ္ဆာဝိတက်တို့ဖြင့် နှိပ်စက်ခံရ၍ ထိုအတူ ပူပန်ခြင်းတို့ဖြင့် နှိပ်စက်ခံရသောသူကို ပြသောသုတ်။ Kammārānaṃ yathā ukkā, tayo aggī pakāsitā; Ayato malamuppannaṃ, abbhakkhānaṃ tathāgate. ပန်းပဲတို့၏ မီးစကဲ့သို့ သုတ်၊ မီးသုံးပါးတို့ကို ပြသောသုတ်၊ သံမှ သံချေးတက်သကဲ့သို့ သုတ်၊ မြတ်စွာဘုရားအား စွပ်စွဲခြင်းသုတ်။ Tividhaṃ devānusāsanti, supinena saṅgamo yathā; Tisso ceva māradhītā, sallaviddhova ruppati. နတ်တို့သည် သုံးခွန်းသောစကားဖြင့် ဆုံးမကုန်သောသုတ်၊ အိပ်မက်နှင့် ပန်းဆိုင်းကဲ့သို့ သုတ်၊ မာရ်နတ်သမီး သုံးယောက်သုတ်၊ မြှားအဆိပ်သင့်သော ယောကျာ်းကဲ့သို့ ဖောက်ပြန်သောသုတ်။ Cakkhu sotañca ghānañca, pañcakkhandhā pakāsitā; Appaṃ vata jīvitaṃ idaṃ, ayyikā me mahallikā. စက္ခု၊ သောတ၊ ဃာနတို့ကိုလည်းကောင်း၊ ခန္ဓာငါးပါးတို့ကိုလည်းကောင်း ပြသောသုတ်၊ စင်စစ် ဤအသက်သည် နည်းလှ၏ဟူသောသုတ်၊ အသက်ကြီးသောအဖွား သေဆုံးခြင်းကို ပြသောသုတ်။ Sabbe sattā marissanti, upapatti cuticayaṃ; Kāmesu sattā pasutā, āsavehi catūhi ca. သတ္တဝါအားလုံး သေကြရကုန်လတ္တံ့ဟူသောသုတ်၊ ပဋိသန္ဓေနှင့် စုတေသုတ်၊ ကာမတို့၌ တပ်မက်၍ လေ့ကျက်နေသော သတ္တဝါတို့နှင့် အာသဝေါလေးပါးသုတ်။ Yamhi na māyā vasati, dvemā cetovimuttiyo; Eseva maggo natthañño, bojjhaṅgā ca sudesitā. အကြင်သူ၌ လှည့်ပတ်ခြင်း (မာယာ) မရှိဟူသောသုတ်၊ စေတောဝိမုတ္တိ နှစ်ပါးသုတ်၊ ဤအရိယမဂ်သည်သာလျှင် နိဗ္ဗာန်သို့ ရောက်ရာလမ်းဖြစ်၍ အခြားမရှိဟူသောသုတ်၊ ကောင်းစွာဟောအပ်သော ဗောဇ္ဈင်တရားသုတ်။ Atthaṅgatassa [Pg.177] na pamāṇamatthi, godhiko parinibbuto; Ye dhammā hetuppabhavā, saṃyojanānupassino. ချုပ်ငြိမ်းသွားသောသူအား အတိုင်းအရှည်မရှိဟူသောသုတ်၊ ဂေါဓိကမထေရ် ပရိနိဗ္ဗာန်စံခြင်းသုတ်၊ အကြောင်းကြောင့်ဖြစ်သော တရားများသုတ်၊ သံယောဇဉ်ကို အဖန်တလဲလဲရှုသောသူသုတ်။ Imā dasa tesaṃ uddānagāthā. ဤဆယ်ပါးတို့သည် ထိုသုတ်တို့၏ ဥဒါန်းဂါထာတို့တည်း။ 10. Tatthimāni sādhāraṇāni suttāni yesu suttesu sādhāraṇāni saccāni desitāni anulomampi paṭilomampi vomissakampi. Tattha ayaṃ ādi. ၁၀. ထိုဥဒါန်းဂါထာတို့တွင် ဆက်ဆံသောသုတ်တို့သည်လည်းကောင်း၊ အကြင်သုတ်တို့၌ ဆက်ဆံသော သစ္စာတို့ကိုလည်းကောင်း အနုလုံအားဖြင့်လည်းကောင်း၊ ပဋိလုံအားဖြင့်လည်းကောင်း၊ အနုလုံပဋိလုံ ရောပြွမ်း၍လည်းကောင်း ဟောတော်မူအပ်၏။ ထိုဆက်ဆံသော သုတ်တို့တွင် ဤဆိုလတ္တံ့သော သုတ်သည် အစတည်း - Avijjāya nivuto loko, [ajitāti bhagavā]Vivicchā pamādā nappakāsati; Jappābhilepanaṃ brūmi, dukkhamassa mahabbhayaṃ. အဝိဇ္ဇာဖြင့် ပိတ်ပင်အပ်သော လောကသည် တွေဝေခြင်း၊ မေ့လျော့ခြင်းကြောင့် မထင်ရှား။ တဏှာဖြင့် လိမ်းကျံခြင်းကိုလည်းကောင်း၊ ထိုလောက၏ ကြီးစွာသော ဘေးရန်ရှိသော ဆင်းရဲ (ဒုက္ခ) ကိုလည်းကောင်း ငါဟော၏။ Tattha yā avijjā ca vivicchā ca, ayaṃ samudayo. Yaṃ mahabbhayaṃ, idaṃ dukkhaṃ. Imāni dve saccāni – dukkhañca samudayo ca. ‘‘Saṃyojanaṃ saṃyojaniyā ca dhammā’’ti saṃyuttake cittasaṃyuttakesu byākaraṇaṃ. Tattha yaṃ saṃyojanaṃ, ayaṃ samudayo. Ye saṃyojaniyā dhammā, idaṃ dukkhaṃ. Imāni dve saccāni – dukkhañca samudayo ca. ထိုဒေသနာ၌ အဝိဇ္ဇာနှင့် တွေဝေခြင်း (ဝိစိကိစ္ဆာ) သည် သမုဒယသစ္စာမည်၏။ ကြီးစွာသော ဘေးရန်သည် ဒုက္ခသစ္စာမည်၏။ ဤနှစ်ပါးတို့သည် ဒုက္ခသစ္စာနှင့် သမုဒယသစ္စာ ဖြစ်ကုန်၏။ သံယုတ္တနိကာယ်၊ စိတ္တသံယုတ်၌ 'သံယောဇနဉ္စ သံယောဇနီယာ စ ဓမ္မာ' ဟူ၍ ဖြေကြားချက် ရှိ၏။ ထိုဒေသနာ၌ သံယောဇဉ်သည် သမုဒယသစ္စာမည်၏။ သံယောဇဉ်၏ အာရုံဖြစ်သော တရားတို့သည် ဒုက္ခသစ္စာမည်၏။ ဤနှစ်ပါးတို့သည် ဒုက္ခသစ္စာနှင့် သမုဒယသစ္စာ ဖြစ်ကုန်၏။ Tattha katamaṃ dukkhañca nirodho ca? ထိုသာဓာရဏတို့တွင် ဒုက္ခသစ္စာနှင့် နိရောဓသစ္စာသည် အဘယ်နည်း။ Ucchinnabhavataṇhassa, netticchinnassa bhikkhuno; Vikkhīṇo jātisaṃsāro, natthi dāni punabbhavo. ဖြတ်တောက်အပ်ပြီးသော ဘဝတဏှာရှိသော၊ သံယောဇဉ်တည်းဟူသော ကြိုးကို ဖြတ်တောက်အပ်ပြီးသော ရဟန်းအား သံသရာဝဋ်ဆင်းရဲ (ဇာတိသံသရာ) သည် ကုန်ဆုံးလေပြီ။ ယခုအခါ၌ တစ်ဖန် ဘဝသစ်၌ ဖြစ်ရခြင်းသည် မရှိတော့ပြီ။ Yaṃ cittaṃ, idaṃ dukkhaṃ. Yo bhavataṇhāya upacchedo, ayaṃ dukkhanirodho. Vikkhīṇo jātisaṃsāro, natthi dāni punabbhavoti niddeso. Imāni dve saccāni – dukkhañca nirodho ca. Dvemā, bhikkhave, vimuttiyo; rāgavirāgā ca cetovimutti, avijjāvirāgā ca paññāvimutti. Yaṃ cittaṃ, idaṃ dukkhaṃ. Yā vimutti, ayaṃ nirodho. Imāni dve saccāni – dukkhañca nirodho ca. အကြင်စိတ်သည် ရှိ၏၊ ဤစိတ်သည် ဒုက္ခသစ္စာမည်၏။ ဘဝတဏှာကို ဖြတ်တောက်ခြင်းသည် ဒုက္ခနိရောဓသစ္စာ မည်၏။ "သံသရာဝဋ်ဆင်းရဲသည် ကုန်ဆုံးလေပြီ၊ ယခုအခါ၌ တစ်ဖန် ဘဝသစ်၌ ဖြစ်ရခြင်းသည် မရှိတော့ပြီ" ဟူသော ညွှန်းဆိုချက်သည်လည်း ရှိ၏။ ဤတရားတို့သည် ဒုက္ခသစ္စာနှင့် နိရောဓသစ္စာဟူသော သစ္စာနှစ်ပါးတို့ ဖြစ်ကြသည်။ ရဟန်းတို့၊ ရာဂ ကင်းပြတ်ခြင်းကြောင့်ဖြစ်သော စေတောဝိမုတ္တိ (အနာဂါမိဖိုလ်)၊ အဝိဇ္ဇာ ကင်းပြတ်ခြင်းကြောင့်ဖြစ်သော ပညာဝိမုတ္တိ (အရဟတ္တဖိုလ်) ဟူ၍ ဝိမုတ္တိ နှစ်ပါးတို့ ရှိကုန်၏။ အကြင်စိတ်သည် ရှိ၏၊ ဤစိတ်သည် ဒုက္ခသစ္စာမည်၏။ အကြင်ဝိမုတ္တိ (အရဟတ္တဖိုလ်) သည် ရှိ၏၊ ဤဝိမုတ္တိသည် နိရောဓသစ္စာမည်၏။ ဤသည်တို့ကား ဒုက္ခသစ္စာနှင့် နိရောဓသစ္စာဟူသော သစ္စာနှစ်ပါးတို့ ဖြစ်ကြသည်။ Tattha katamaṃ dukkhañca maggo ca? ထိုသစ္စာတို့တွင် ဒုက္ခသစ္စာနှင့် မဂ္ဂသစ္စာဟူသည် အဘယ်နည်း။ Kumbhūpamaṃ kāyamimaṃ viditvā, nagarūpamaṃ cittamidaṃ ṭhapetvā; Yodhetha māraṃ paññāvudhena, jitañca rakkhe anivesano siyā. ဤခန္ဓာကိုယ်ကို ရေအိုးဥပမာကဲ့သို့ (မမြဲပျက်စီးလွယ်သည်ဟု) သိ၍၊ ဤစိတ်ကို ခိုင်ခံ့သော မြို့ဥပမာကဲ့သို့ စောင့်ရှောက်တည်ဆောက်ပြီးလျှင် ပညာတည်းဟူသော လက်နက်ဖြင့် ကိလေသာမာန်ကို တိုက်ခိုက်ကြကုန်လော။ အောင်နိုင်မှုကိုလည်း စောင့်ရှောက်ရာ၏၊ ဤသို့ စောင့်ရှောက်နိုင်ပါက ကိလေသာအိမ်ရာ ကင်းဝေးသူ ဖြစ်ရာ၏။ Tattha [Pg.178] yañca kumbhūpamo kāyo yañca nagarūpamaṃ cittaṃ, idaṃ dukkhaṃ. Yaṃ paññāvudhena māraṃ yodhethāti ayaṃ maggo. Imāni dve saccāni. Yaṃ, bhikkhave, na tumhākaṃ, taṃ pajahitabbaṃ. Yā saṃyojanā, ayaṃ maggo. Ye te dhammā anattaniyā pahātabbā, rūpaṃ yāva viññāṇaṃ, idaṃ dukkhañca maggo ca. ထိုဒေသနာတော်၌ အိုးဥပမာရှိသော အကြင်ကိုယ်နှင့် မြို့ဥပမာရှိသော အကြင်စိတ်သည် ရှိ၏၊ ဤသည်ကား ဒုက္ခသစ္စာမည်၏။ "ပညာလက်နက်ဖြင့် ကိလေသာမာန်ကို တိုက်ခိုက်ကြကုန်လော" ဟူသော ဤအကျင့်သည် မဂ္ဂသစ္စာမည်၏။ ဤနှစ်ပါးတို့သည် ဒုက္ခသစ္စာနှင့် မဂ္ဂသစ္စာတို့ ဖြစ်ကြသည်။ ရဟန်းတို့၊ သင်တို့၏ ကိုယ်မဟုတ်သော အကြင်တရားကို ပယ်စွန့်အပ်၏။ အကြင်သံယောဇဉ်တို့ ရှိကုန်၏၊ ဤသံယောဇဉ်တို့ကို ပယ်ခြင်းသည် မဂ္ဂသစ္စာမည်၏။ "မိမိ၏ကိုယ် မဟုတ်" ဟု နှလုံးသွင်းကာ ပယ်စွန့်အပ်ကုန်သော ရုပ်မှစ၍ ဝိညာဉ်တိုင်အောင်သော အကြင်တရားတို့ ရှိကုန်၏၊ ဤသည်ကား ဒုက္ခသစ္စာလည်းမည်၏၊ မဂ္ဂသစ္စာလည်းမည်၏။ Tattha katamaṃ dukkhañca samudayo ca nirodho ca? ထိုသစ္စာတို့တွင် ဒုက္ခသစ္စာ၊ သမုဒယသစ္စာနှင့် နိရောဓသစ္စာဟူသည် အဘယ်နည်း။ Ye keci sokā paridevitā vā, dukkhā ca lokasmimanekarūpā; Piyaṃ paṭiccappabhavanti ete, piye asante na bhavanti ete. လောက၌ စိုးရိမ်ခြင်း၊ ငိုကြွေးမြည်တမ်းခြင်းနှင့် များပြားလှစွာသော ဆင်းရဲဒုက္ခအမျိုးမျိုးတို့သည် ရှိကုန်၏။ ထိုစိုးရိမ်ခြင်း အစရှိသော ဒုက္ခတို့သည် ချစ်ခင်မြတ်နိုးခြင်း (ပိယတရား) ကို အမှီပြု၍ ဖြစ်ပေါ်လာကြကုန်၏။ ချစ်ခင်မြတ်နိုးခြင်း မရှိပါက ထိုစိုးရိမ်ခြင်း အစရှိသော ဒုက္ခတို့သည်လည်း မဖြစ်ပေါ်နိုင်ကြကုန်။ Ye sokaparidevā, yaṃ ca anekarūpaṃ dukkhaṃ, yaṃ pemato bhavati, idaṃ dukkhaṃ. Yaṃ pemaṃ, ayaṃ samudayo. Yo tattha chandarāgavinayo piyassa akiriyā, ayaṃ nirodho. Imāni tīṇi saccāni. Timbaruko paribbājako pacceti ‘‘sayaṃkataṃ paraṃkata’’nti. Yathesā vīmaṃsā, idaṃ dukkhaṃ. Yā ete dve ante anupagamma majjhimā paṭipadā avijjāpaccayā saṅkhārā yāva jātipaccayā jarāmaraṇaṃ, idampi dukkhañca samudayo ca. Viññāṇaṃ nāmarūpaṃ saḷāyatanaṃ phasso vedanā bhavo jāti jarāmaraṇaṃ, idaṃ dukkhaṃ. Avijjā saṅkhārā taṇhā upādānaṃ, ayaṃ samudayo. Iti idaṃ sayaṃkataṃ vīmaṃseyyāti yañca paṭiccasamuppāde dukkhaṃ, idaṃ eso samudayo niddiṭṭho. Avijjānirodhā saṅkhāranirodho ca yāva ca jarāmaraṇanirodhoti ayaṃ nirodho. Imāni tīṇi saccāni dukkhañca samudayo ca nirodho ca. အကြင်စိုးရိမ်ခြင်း၊ ငိုကြွေးမြည်တမ်းခြင်းနှင့် အမျိုးမျိုးသော အကြင်ဆင်းရဲဒုက္ခသည် ချစ်ခြင်းကြောင့် ဖြစ်၏၊ ဤသည်ကား ဒုက္ခသစ္စာမည်၏။ အကြင်ချစ်ခြင်းတရားသည် ရှိ၏၊ ဤချစ်ခြင်းတရားသည် သမုဒယသစ္စာမည်၏။ ထိုချစ်ခြင်း၌ ဆန္ဒရာဂကို ဖယ်ရှား၍ ချစ်ခင်မြတ်နိုးမှုကို မပြုခြင်းသည် နိရောဓသစ္စာမည်၏။ ဤသည်တို့ကား သစ္စာသုံးပါးတို့ ဖြစ်ကြသည်။ တိမ္ဗရုက ပရိဗိုဇ်သည် "ဆင်းရဲဒုက္ခကို မိမိပြုအပ်သည်၊ သူတစ်ပါးပြုအပ်သည်" ဟု ယူဆ၍ ပြင်းထန်သော ဆင်းရဲဒုက္ခကို ခံစားလျက် ပူပန်ရ၏။ ဤသို့ စုံစမ်းဆင်ခြင်ရမည့် ဤသဘောတရားသည် ဒုက္ခသစ္စာမည်၏။ ထိုအစွန်းနှစ်ပါးသို့ မကပ်ဘဲ ကျင့်အပ်သော အလယ်အလတ်ဖြစ်သော အကျင့် (မဇ္ဈိမပဋိပဒါ) လည်း ရှိ၏။ အဝိဇ္ဇာဟူသော အကြောင်းကြောင့် သင်္ခါရတို့ ဖြစ်ကြကုန်၏၊ ရုပ်နာမ်တို့မှသည် ဇာတိအကြောင်းကြောင့် ဇရာမရဏ ဖြစ်ရခြင်းတိုင်အောင် ဤဖြစ်စဉ်သည်လည်း ဒုက္ခသစ္စာလည်းမည်၏၊ သမုဒယသစ္စာလည်းမည်၏။ ဝိညာဉ်၊ နာမ်ရုပ်၊ သဠာယတန၊ ဖဿ၊ ဝေဒနာ၊ ဘဝ၊ ဇာတိ၊ ဇရာမရဏတို့သည် ရှိကြကုန်၏၊ ဤသည်ကား ဒုက္ခသစ္စာမည်၏။ အဝိဇ္ဇာ၊ သင်္ခါရကြောင့် တဏှာ၊ ဥပါဒါန်တို့ ဖြစ်ပေါ်လာကြကုန်၏၊ ဤသည်ကား သမုဒယသစ္စာမည်၏။ ဤသို့ ဤအလုံးစုံသော ပဋိစ္စသမုပ္ပါဒ်တရားကို မိမိပြုအပ်သော တရားဟူ၍ စုံစမ်းအပ်၏။ ဤသို့ ပဋိစ္စသမုပ္ပါဒ်၌ ဖြစ်ပေါ်သော အကြင်ဆင်းရဲဒုက္ခကို သမုဒယသစ္စာဟူ၍ ညွှန်းပြအပ်၏။ အဝိဇ္ဇာ ချုပ်ငြိမ်းခြင်းကြောင့် သင်္ခါရချုပ်ငြိမ်းခြင်းမှသည် ဇရာမရဏချုပ်ငြိမ်းခြင်းတိုင်အောင်သော ဤချုပ်ငြိမ်းခြင်းသည် နိရောဓသစ္စာမည်၏။ ဤသည်တို့ကား ဒုက္ခသစ္စာ၊ သမုဒယသစ္စာ၊ နိရောဓသစ္စာဟူသော သစ္စာသုံးပါးတို့ ဖြစ်ကြသည်။ 11. Tattha katamaṃ dukkhañca samudayo ca maggo ca? ၁၁. ထိုသစ္စာတို့တွင် ဒုက္ခသစ္စာ၊ သမုဒယသစ္စာနှင့် မဂ္ဂသစ္စာဟူသည် အဘယ်နည်း။ ‘‘Yo dukkhamaddakkhi yatonidānaṃ, kāmesu so jantu kathaṃ nameyya; Kāmā hi loke saṅgāti ñatvā, tesaṃ satīmā vinayāya sikkhe’’ti. အကြင်ပုဂ္ဂိုလ် (သတ္တဝါ) သည် အကြင်အကြောင်းကြောင့် ကာမဂုဏ်တို့၌ ဆင်းရဲဒုက္ခကို မြင်ပြီးဖြစ်၏၊ ထိုပုဂ္ဂိုလ်သည် ကာမဂုဏ်တို့သို့ အဘယ်ကြောင့် ညွတ်ကိုင်းပါတော့အံ့နည်း။ ကာမဂုဏ်တို့သည် လောက၌ ကပ်ငြိတတ်သော တရားများဖြစ်ကြောင်း သိရှိ၍ ထိုကပ်ငြိမှုတို့ကို ပယ်ဖျောက်ခြင်းငှာ သတိရှိသောသူသည် ကျင့်ကြံပွားများရာ၏။ Yo [Pg.179] dukkhamaddakkhi, idaṃ dukkhaṃ. Yato bhavati, ayaṃ samudayo. Sandiṭṭhaṃ yato bhavati yāva tassa vinayāya sikkhā, ayaṃ maggo. Imāni tīṇi saccāni. "အကြင်သူသည် ဒုက္ခကို မြင်ပြီ" ဟူသော ဒေသနာတော်သည် ဒုက္ခသစ္စာမည်၏။ အကြင်အကြောင်းကြောင့် ဖြစ်၏၊ ဤအကြောင်းသည် သမုဒယသစ္စာမည်၏။ အကြင်အကြောင်းကြောင့် မျက်မှောက်၌ဖြစ်သော အကျိုးသည် ဖြစ်ပေါ်လာ၏၊ ထိုတဏှာစသည်ကို ပယ်ဖျောက်ခြင်းငှာ ကျင့်ကြံအားထုတ်မှုသည် မဂ္ဂသစ္စာမည်၏။ ဤသည်တို့ကား သစ္စာသုံးပါးတို့ ဖြစ်ကြသည်။ Ekādasaṅguttaresu gopālakopamasuttaṃ. ဧကာဒသကအင်္ဂုတ္တရနိကာယ်လာ ဂေါပါလကောပမသုတ် ဖြစ်သည်။ Tattha yāva rūpasaññuttā yañca saḷāyatanaṃ yathā vaṇaṃ paṭicchādeti yañca titthaṃ yathā ca labhati dhammūpasañhitaṃ uḷāraṃ pītipāmojjaṃ catubbidhaṃ ca attabhāvato ca vatthu, idaṃ dukkhaṃ. Yāva āsāṭikaṃ hāretā hoti, ayaṃ samudayo. Rūpasaññuttā āsāṭakaharaṇaṃ vaṇapaṭicchādanaṃ vīthiññutā gocarakusalañca, ayaṃ maggo. Avasesā dhammā atthi hetū atthi paccayā atthi nissayā sāvasesadohitā anekapūjā ca kalyāṇamittatappaccayā dhammā vīthiññutā ca hetu, imāni tīṇi saccāni. ထိုဂေါပါလကောပမသုတ်၌ အကြင်သဠာယတနသည်လည်းကောင်း၊ ရုပ်နှင့် ယှဉ်စပ်လျက်ရှိသော အကြင်စိတ်သည်လည်းကောင်း၊ အနာကို ဖုံးလွှမ်းသည့်အလား စကားကို ဖုံးကွယ်သမျှ ဖုံးကွယ်ရခြင်းသည်လည်းကောင်း၊ ခန္ဓာကိုယ် (အတ္တဘော) ဟူသော မှီရာဝတ္ထု (ဟဒယဝတ္ထု) ရှိသော် ဈာန်တရားနှင့် စပ်ယှဉ်သော လေးပါးအပြားရှိသော မြတ်သော နှစ်သက်ဝမ်းမြောက်ခြင်းသည်လည်းကောင်း ရှိ၏၊ ဤအလုံးစုံသည် ဒုက္ခသစ္စာတည်း။ တောင့်တအပ်သော ရူပကာယကို တောင့်တသမျှ တောင့်တခြင်းသည် သမုဒယသစ္စာမည်၏။ ရုပ်နှင့်စပ်သော တောင့်တမှု၌ သာယာခြင်း၊ အနာကို ဖုံးလွှမ်းခြင်းအပြားကို သိခြင်း၊ ကျင်လည်ကျက်စားရာ အာရုံ၌ လိမ္မာခြင်းတို့သည် ရှိကုန်၏၊ ဤသည်ကား မဂ္ဂသစ္စာမည်၏။ ကြွင်းကုန်သော တရားတို့သည် ရှိကုန်၏။ ဖြစ်ကြောင်းတရား (ဟေတု)၊ အထောက်အပံ့အကြောင်း (ပစ္စယ)၊ မှီရာအကြောင်း (နိဿယ) တို့သည် ရှိကုန်၏။ များစွာသော ပူဇော်ခြင်းကြောင့်ဖြစ်သော အကျိုးဆက်၊ ပရမတ္ထဓမ္မကို သိသောအဖြစ် စသည်တို့သည် အကြောင်းတရားတို့ မည်ကုန်၏။ ဤသည်တို့ကား သစ္စာသုံးပါးတို့ ဖြစ်ကြသည်။ Tattha katamaṃ dukkhañca maggo ca nirodho ca? ထိုသစ္စာတို့တွင် ဒုက္ခသစ္စာ၊ မဂ္ဂသစ္စာနှင့် နိရောဓသစ္စာဟူသည် အဘယ်နည်း။ Sati kāyagatā upaṭṭhitā, chasu phassāyatanesu saṃvuto ; Satataṃ bhikkhu samāhito, jaññā nibbānamattano. ကာယဂတာသတိသည် ကိုယ်အစု၌ တည်၏၊ ခြောက်ပါးသော ဖဿာယတနတို့၌ စောင့်စည်းခြင်း ရှိ၏။ အမြဲမပြတ် တည်ကြည်သော စိတ်ရှိသော ရဟန်းသည် မိမိ၏ ကိလေသာငြိမ်းရာ နိဗ္ဗာန်ကို သိရာ၏။ Tattha yā ca kāyagatā sati yañca saḷāyatanaṃ yattha sabbañcetaṃ dukkhaṃ. Yā ca kāyagatā sati yo ca sīlasaṃvaro yo ca samādhi yattha yā sati, ayaṃ paññākkhandho. Sabbampi sīlakkhandho samādhikkhandho, ayaṃ maggo. Evaṃvihārinā ñātabbaṃ nibbānaṃ. Ayaṃ nirodho, imāni tīṇi saccāni. Sīle patiṭṭhāya dve dhammā bhāvetabbā samatho ca vipassanā ca. Tattha yaṃ cittasahajātā dhammā, idaṃ dukkhaṃ. Yo ca samatho yā ca vipassanā, ayaṃ maggo. Rāgavirāgā ca cetovimutti, avijjāvirāgā ca paññāvimutti, ayaṃ nirodho. Imāni tīṇi saccāni. ထိုဒေသနာတော်၌ အကြင်ပုဂ္ဂိုလ်၌ အကြင်ကာယဂတာသတိ၊ အကြင်သဠာယတနတို့ ရှိ၏။ ထိုအလုံးစုံသော တရားသည် ဒုက္ခသစ္စာမည်၏။ အကြင်ကာယဂတာသတိ၊ အကြင်သီလကို စောင့်စည်းခြင်း၊ အကြင်သမာဓိတို့သည် ရှိကုန်၏၊ အကြင်သတိသည် ရှိ၏။ ဤသည်ကား ပညာက္ခန္ဓာမည်၏။ အလုံးစုံသော ဗောဓိပက္ခိယတရားတို့သည်လည်းကောင်း၊ သီလက္ခန္ဓာ၊ သမာဓိက္ခန္ဓာတို့သည်လည်းကောင်း မဂ္ဂသစ္စာမည်၏။ ဤသို့ နေလေ့ရှိသောသူသည် နိဗ္ဗာန်ကို သိအပ်၏၊ ဤနိဗ္ဗာန်သည် နိရောဓသစ္စာမည်၏။ ဤသည်တို့ကား သစ္စာသုံးပါးတို့ ဖြစ်ကြသည်။ သီလ၌ တည်၍ သမထနှင့် ဝိပဿနာဟူသော တရားနှစ်ပါးတို့ကို ပွားများအပ်ကုန်၏။ ထိုဒေသနာ၌ စိတ်နှင့်အတူ ဖြစ်ကုန်သော (စိတ်သဟဇာတ်) အကြင်တရားတို့ ရှိကုန်၏၊ ဤသည်ကား ဒုက္ခသစ္စာမည်၏။ အကြင်သမထနှင့် ဝိပဿနာတို့ ရှိကုန်၏၊ ဤသည်ကား မဂ္ဂသစ္စာမည်၏။ ရာဂကင်းခြင်းကြောင့် စေတောဝိမုတ္တိ (အနာဂါမိဖိုလ်) ဖြစ်ခြင်း၊ အဝိဇ္ဇာကင်းခြင်းကြောင့် ပညာဝိမုတ္တိ (အရဟတ္တဖိုလ်) ဖြစ်ခြင်းဟူသော ဤတရားသည် နိရောဓသစ္စာမည်၏။ ဤသည်တို့ကား သစ္စာသုံးပါးတို့ ဖြစ်ကြသည်။ Tattha [Pg.180] katamo samudayo ca nirodho ca? ထိုသစ္စာတို့တွင် သမုဒယသစ္စာနှင့် နိရောဓသစ္စာဟူသည် အဘယ်နည်း။ Āsā ca pīhā abhinandanā ca, anekadhātūsu sarā patiṭṭhitā; Aññāṇamūlappabhavā pajappitā, sabbā mayā byantikatā samūlikā. တောင့်တခြင်း၊ ချစ်ခင်ခြင်း၊ နှစ်သက်ခြင်းတို့သည် များစွာသော ဓာတ်တို့ဖြင့် တစ်ပါးသောဘက်၌ တည်ကုန်၏။ မောဟလျှင် အခြေခံအမြစ်ရှိကုန်သော၊ လောဘဟူသော အမြစ်နှင့်တကွ ဖြစ်ကုန်သော အလုံးစုံသော ကုသိုလ်အကုသိုလ် (ကမ္မဝဋ်) တို့ကို ငါသည် အမြစ်ပြတ်အောင် (ကင်းအောင်) ပြုအပ်လေပြီ။ Aññāṇamūlappabhavāti purimakehi samudayo. Sabbā mayā byantikatā samūlikāti nirodho. Imāni dve saccāni. Catunnaṃ dhammānaṃ ananubodhā appaṭivedhā vitthārena kātabbaṃ. Ariyassa sīlassa samādhino paññāya vimuttiyā. Tattha yo imesaṃ catunnaṃ dhammānaṃ ananubodhā appaṭivedhā, ayaṃ samudayo. Paṭivedho bhavanettiyā, ayaṃ nirodho. Ayaṃ samudayo ca nirodho ca. ရှေးပုဒ်တို့ဖြင့် "မောဟလျှင် အမြစ်ရှိသော" (အညာဏမူလပ္ပဘဝါ) ဟူ၍ သမုဒယသစ္စာကို ဟောတော်မူ၏။ "အမြစ်နှင့်တကွ ငါသည် ကင်းစေအပ်ပြီ" (သဗ္ဗာ မယာ ဗျန္တိကတာ သမူလိကာ) ဟူ၍ နိရောဓသစ္စာကို ဟောတော်မူ၏။ ဤနှစ်ပါးတို့သည် သစ္စာတို့ ဖြစ်ကြသည်။ အရိယာသီလ၊ သမာဓိ၊ ပညာဝိမုတ္တိဟူသော တရားလေးပါးတို့ကို လျော်စွာမသိခြင်း (အနနုဗောဓ) ကြောင့်၊ ထိုးထွင်း၍ မသိခြင်း (အပ္ပဋိဝေဓ) ကြောင့် သံသရာဝဋ်၌ ကျင်လည်ရပုံကို အကျယ်အားဖြင့် ပြုအပ် (ဟောအပ်) ၏။ ထိုဒေသနာ၌ ဤတရားလေးပါးတို့ကို လျော်စွာမသိခြင်း၊ ထိုးထွင်း၍မသိခြင်းသည် သမုဒယသစ္စာမည်၏။ ဘဝတည်းဟူသော သံယောဇဉ်ကြိုးကို ဖြတ်တောက်ရန် ထိုးထွင်း၍သိခြင်းသည် နိရောဓသစ္စာမည်၏။ ဤသည်ကား သမုဒယသစ္စာနှင့် နိရောဓသစ္စာ ဖြစ်သည်။ Tattha katamo samudayo ca maggo ca? ထိုဒေသနာတို့တွင် သမုဒယသစ္စာနှင့် မဂ္ဂသစ္စာဟူသည် အဘယ်နည်း။ Yāni sotāni lokasmiṃ, [ajitāti bhagavā]Sati tesaṃ nivāraṇaṃ; Sotānaṃ saṃvaraṃ brūmi, paññāyete pidhīyare. အဇိတ၊ လောက၌ တဏှာစသော အကြင်စီးဆင်းတတ်သော ရေအလျဉ် (သောတ) တို့သည် ရှိကုန်၏၊ ဝိပဿနာနှင့်ယှဉ်သော သတိသည် ထိုရေအလျဉ်တို့ကို တားမြစ်ပိတ်ဆို့တတ်သော တရားဖြစ်၏ ဟု ငါဘုရား ဟောတော်မူ၏။ ထိုသောတရေအလျဉ်တို့ကို ပညာဖြင့် ပိတ်ဆို့အပ်ကုန်၏။ Yāni sotānīti ayaṃ samudayo. Yā ca paññā yā ca sati nivāraṇaṃ pidhānañca, ayaṃ maggo. Imāni dve saccāni. Sañcetaniyaṃ suttaṃ daḷhanemiyānākāro chahi māsehi niddiṭṭho. Tattha yaṃ kāyaṃ kāyakammaṃ savaṅkaṃ sadosaṃ sakasāvaṃ yā savaṅkatā sadosatā sakasāvatā, ayaṃ samudayo. Evaṃ vacīkammaṃ manokammaṃ avaṅkaṃ adosaṃ akasāvaṃ, yā avaṅkatā adosatā akasāvatā, ayaṃ maggo. Evaṃ vacīkammaṃ manokammaṃ. Imāni dve saccāni samudayo ca maggo ca. "ယာနိ သောတာနိ" ဟူသော ဒေသနာသည် သမုဒယသစ္စာမည်၏။ အကြင်ပညာနှင့် အကြင်သတိသည် တားမြစ်ပိတ်ဆို့တတ်သော တရားဖြစ်၏၊ ဤသည်ကား မဂ္ဂသစ္စာမည်၏။ ဤသည်တို့ကား သစ္စာနှစ်ပါးတို့ ဖြစ်ကြသည်။ သဉ္စေတနိယသုတ်၌ ဒဠှနေမိမင်းကြီး၏ နတ်ပြည်သို့ သွားသော အခြင်းအရာကို ခြောက်လတို့ဖြင့် ညွှန်းပြအပ်၏။ ထိုဒေသနာ၌ ကိုယ်၌ဖြစ်သော အကြင်ကာယကံသည် အကောက်ရှိ၏၊ အပြစ်ရှိ၏၊ ကိလေသာဟူသော ဖန်ရည်ရှိ၏။ အကြင်အကောက်ရှိခြင်း၊ အပြစ်ရှိခြင်း၊ ကိလေသာဖန်ရည်ရှိခြင်းသည် သမုဒယသစ္စာမည်၏။ ဤအတူ အကောက်မရှိ၊ အပြစ်မရှိ၊ ကိလေသာဖန်ရည်မရှိသော အကြင်ဝစီကံ၊ မနောကံ ရှိ၏။ ထိုအကောက်မရှိခြင်း၊ အပြစ်မရှိခြင်း၊ ကိလေသာဖန်ရည်မရှိခြင်းသည် မဂ္ဂသစ္စာမည်၏။ ဤအတူ ဝစီကံနှင့် မနောကံတို့သည်လည်း ဖြစ်ကြကုန်၏။ ဤနှစ်ပါးတို့သည် သမုဒယသစ္စာနှင့် မဂ္ဂသစ္စာဟူသော သစ္စာနှစ်ပါးတို့ ဖြစ်ကြသည်။ Tattha katamo samudayo ca nirodho ca maggo ca? ထိုသစ္စာတို့တွင် သမုဒယသစ္စာ၊ นိရောဓသစ္စာနှင့် မဂ္ဂသစ္စာဟူသည် အဘယ်နည်း။ ‘‘Nissitassa calitaṃ, anissitassa calitaṃ natthi, calite asati passaddhi, passaddhiyā sati nati na hoti, natiyā asati āgatigati na hoti, āgatigatiyā asati cutūpapāto na hoti, cutūpapāte asati nevidha na huraṃ na ubhayamantarena. Esevanto dukkhassā’’ti. (တဏှာဒိဋ္ဌိကို) မှီသောသူအား တုန်လှုပ်ခြင်း (ကိလေသာလှုပ်ရှားမှု) ဖြစ်၏။ မမှီသောသူအား တုန်လှုပ်ခြင်း မဖြစ်။ တုန်လှုပ်ခြင်း မရှိလျှင် ငြိမ်းအေးခြင်း ဖြစ်၏။ ငြိမ်းအေးခြင်း ရှိလျှင် (တဏှာဒိဋ္ဌိသို့) ညွတ်ကိုင်းခြင်း မဖြစ်။ ညွတ်ကိုင်းခြင်း မရှိလျှင် လာခြင်း သွားခြင်း (ဂတိလားရခြင်း) မဖြစ်။ လာခြင်း သွားခြင်း မရှိလျှင် စုတိ ပဋိသန္ဓေ မဖြစ်။ စုတိ ပဋိသန္ဓေ မရှိလျှင် ဤလောကလည်း မရှိ၊ တမလွန်လောကလည်း မရှိ၊ ထိုနှစ်ပါးတို့၏ အကြား၌လည်း မရှိ။ ဤသည်ပင်လျှင် ဆင်းရဲ၏ အဆုံးဖြစ်သတည်း။ Tattha [Pg.181] dve nissayā, ayaṃ samudayo. Yo ca anissayo, yā ca anati, ayaṃ maggo. Yā āgatigati na hoti cutūpapāto ca yo esevanto dukkhassāti, ayaṃ nirodho. Imāni tīṇi saccāni. Anupaṭṭhitakāyagatā sati…pe… yaṃ vimuttiñāṇadassanaṃ, ayaṃ samudayo. Ekārasaupanissayā vimuttiyo yāva upanissayaupasampadā upaṭṭhitakāyagatāsatissa viharati. Sīlasaṃvaro sosāniyo hoti, yañca vimuttiñāṇadassanaṃ, ayaṃ maggo. Yā ca vimutti, ayaṃ nirodho. Imāni tīṇi saccāni. Samudayo ca nirodho ca maggo ca. ထိုဒေသနာ၌ မှီရာ (နိဿယ) နှစ်ပါးသည် ရှိ၏။ ဤသည်ကား သမုဒယသစ္စာ ဖြစ်၏။ မမှီခြင်းနှင့် (တဏှာဒိဋ္ဌိသို့) မညွတ်ကိုင်းခြင်းသည် မဂ္ဂသစ္စာ ဖြစ်၏။ ဂတိလားခြင်း မရှိခြင်းနှင့် စုတိ ပဋိသန္ဓေ မရှိခြင်းကြောင့် ဤသည်ပင် ဆင်းရဲ၏အဆုံးဖြစ်သည်ဟူသော ဤတရားသည် နိရောဓသစ္စာ ဖြစ်၏။ ဤသည်တို့ကား သစ္စာသုံးပါးတို့တည်း။ ထင်လင်းစွာမရှိသော ကာယဂတာသတိ (ပ) အကြင်ဝိမုတ္တိဉာဏဒဿနသည် ရှိ၏။ ဤသည်ကား သမုဒယသစ္စာ ဖြစ်၏။ ကာယဂတာသတိ ထင်လင်းစွာရှိသော ပုဂ္ဂိုလ်အား တစ်ဆဲ့တစ်ပါးသော ဥပနိဿယရှိသော အရဟတ္တဖိုလ်တို့သည် ဥပနိဿယပြည့်စုံခြင်းတိုင်အောင် တည်နေ၏။ သီလသံဝရဟု ဆိုအပ်သော ထိုမှီရာ (နိဿယ) သည် ဖြစ်၏။ အကြင်ဝိမုတ္တိဉာဏဒဿနသည် ရှိ၏၊ ဤသည်ကား မဂ္ဂသစ္စာ ဖြစ်၏။ အကြင်ဝိမုတ္တိသည် ရှိ၏၊ ဤသည်ကား နိရောဓသစ္စာ ဖြစ်၏။ ဤသည်တို့ကား သမုဒယသစ္စာ၊ နိရောဓသစ္စာ၊ မဂ္ဂသစ္စာ ဟူသော သစ္စာသုံးပါးတို့တည်း။ 12. Tattha katamo nirodho ca maggo ca? ၁၂. ထိုသစ္စာတို့တွင် နိရောဓသစ္စာနှင့် မဂ္ဂသစ္စာတို့သည် အဘယ်နည်း။ Sayaṃ katena saccena, tena attanā abhinibbānagato vitiṇṇakaṅkho; Vibhavañca ñatvā lokasmiṃ, tāva khīṇapunabbhavo sa bhikkhu. လောက၌ ပဋိသန္ဓေနေခြင်း ကုန်ဆုံးပြီးသော ထိုရဟန်းသည် ဘဝချုပ်ငြိမ်းရာ နိဗ္ဗာန်ကို သိ၍ မိမိကိုယ်တိုင်ပြုအပ်သော ထိုအရိယသစ္စာဖြင့် နိဗ္ဗာန်သို့ ရှေးရှုအာရုံပြုသဖြင့် ရောက်၏။ ယုံမှားခြင်းကိုလည်း ကူးမြောက်ပြီး ဖြစ်၏။ Yaṃ saccena, ayaṃ maggo. Yaṃ khīṇapunabbhavo, ayaṃ nirodho. Imāni dve saccāni. Pañca vimuttāyatanāni satthā vā dhammaṃ desesi aññataro vā viññū sabrahmacārīti vitthārena kātabbā. Tassa atthappaṭisaṃvedissa pāmojjaṃ jāyati, pamuditassa pīti jāyati, yāva nibbindanto virajjati, ayaṃ maggo. Yā vimutti, ayaṃ nirodho. Evaṃ pañca vimuttāyatanāni vitthārena. Imāni dve saccāni nirodho ca maggo ca. သစ္စာတရားဖြင့် (နိဗ္ဗာန်သို့) ရောက်ခြင်းသည် မဂ္ဂသစ္စာ ဖြစ်၏။ ပဋိသန္ဓေနေခြင်း ကုန်ဆုံးခြင်းသည် နိရောဓသစ္စာ ဖြစ်၏။ ဤသည်တို့ကား သစ္စာနှစ်ပါးတို့တည်း။ မြတ်စွာဘုရားသော်လည်းကောင်း တရားဟောတော်မူ၏၊ သီတင်းသုံးဖော် ပညာရှိတစ်ဦးဦးသော်လည်းကောင်း တရားဟော၏ စသည်ဖြင့် ဝိမုတ္တာယတန (လွတ်မြောက်ရာအကြောင်း) ငါးပါးတို့ကို အကျယ်အားဖြင့် သိအပ်၏။ ထိုတရားအနက်ကို သိသောသူအား ဝမ်းမြောက်ခြင်း ဖြစ်၏။ ဝမ်းမြောက်သောသူအား နှစ်သက်ခြင်း ဖြစ်၏။ ငြီးငွေ့၍ စွဲမက်မှုကင်းသည်အထိ ဖြစ်ခြင်းသည် မဂ္ဂသစ္စာ ဖြစ်၏။ အကြင်ဝိမုတ္တိသည် ရှိ၏၊ ဤသည်ကား နိရောဓသစ္စာ ဖြစ်၏။ ဤသို့ ဝိမုတ္တာယတနငါးပါးတို့ကို အကျယ်အားဖြင့် သိအပ်၏။ ဤသည်တို့ကား နိရောဓသစ္စာနှင့် မဂ္ဂသစ္စာဟူသော သစ္စာနှစ်ပါးတို့တည်း။ Imāni sādhāraṇāni suttāni. Imehi sādhāraṇehi suttehi yathānikkhittehi paṭivedhato ca lakkhaṇato ca otāretvā aññāni suttāni niddisitabbāni aparihāyantena. Gāthāhi gāthā anuminitabbā, byākaraṇehi byākaraṇaṃ. Ime ca sādhāraṇā dasa parivaḍḍhakā eko ca catukko niddeso sādhāraṇo. Ayañca pakiṇṇakaniddeso. Ekaṃ pañca cha ca savekadeso sabbaṃ. Ime dve parivajjanā purimakā ca dasa. Ime dvādasa parivaḍḍhakā saccāni. Ettāvatā sabbaṃ suttaṃ natthi, taṃ byākaraṇaṃ vā gāthā viya. Imehi dvādasahi parivaḍḍhakehi na otarituṃ appamattena pariyesitvā niddisitabbā. ဤသုတ်တို့သည် (သာဓာရဏ) ဆက်ဆံသော သုတ်တို့ ဖြစ်ကုန်၏။ ဟောကြားအပ်သော ဤဆက်ဆံသောသုတ်တို့ဖြင့် ပဋိဝေဓ (ထိုးထွင်းသိမြင်ခြင်း) အားဖြင့်လည်းကောင်း၊ လက္ခဏာအားဖြင့်လည်းကောင်း သက်ဝင်စေ၍ အခြားသောသုတ်တို့ကို မချန်မလှပ် ဆောင်ယူလျက် ညွှန်းပြအပ်ကုန်၏။ ဂါထာကို ဂါထာတို့ဖြင့် နှိုင်းယှဉ်အပ်ကုန်၏၊ အဖြေကို အဖြေတို့ဖြင့် နှိုင်းယှဉ်အပ်ကုန်၏။ ဤဆက်ဆံသော ဆယ်သုတ်တို့သည် ပွားများစေတတ်ကုန်၏။ တစ်ခုသော စတုက္ကနိဒ္ဒေသသည်လည်း ဆက်ဆံသောသုတ် ဖြစ်၏။ ဤသည်ကား ပကိဏ္ဏကနိဒ္ဒေသ (ပြိုးပြွမ်းညွှန်းပြချက်) ဖြစ်၏။ တစ်စိတ်တစ်ဒေသအားဖြင့် ညွှန်းပြခြင်းရှိသော ထိုပကိဏ္ဏကအားလုံးသည် စတုက္ကငါးခုမြောက် ခြောက်ခုမြောက်သာ ဖြစ်၏။ ဤသာဓာရဏပကိဏ္ဏကနှစ်ပါးတို့ကို ကြဉ်၍ ရှေး၌ပြဆိုခဲ့သော ဆယ်သုတ်တို့သည်လည်းကောင်း၊ ဤတစ်ဆဲ့နှစ်သုတ်တို့သည်လည်းကောင်း သစ္စာတရားတို့ကို ပွားများစေတတ်ကုန်၏။ ဤမျှသော စကားအစဉ်ဖြင့် သုတ်အားလုံး မပြီးဆုံး၊ ထိုသုတ်သည် အဖြေဗျာကရုဏ်းကဲ့သို့လည်းကောင်း၊ ဂါထာကဲ့သို့လည်းကောင်း ပွားခြင်းရှိသည်သာ ဖြစ်ကုန်သော ဤတစ်ဆဲ့နှစ်သုတ်တို့ဖြင့် သက်ဝင်ရန် အနည်းငယ်မျှဖြင့် ရှာဖွေ၍ မညွှန်းပြအပ်။ Tatthāyaṃ saṅkhepo. Sabbaṃ dukkhaṃ sattahi padehi samosaraṇaṃ gacchati. Katarehi sattahi? Appiyasampayogo ca piyavippayogo ca, imehi dvīhi [Pg.182] padehi sabbaṃ dukkhaṃ niddisitabbaṃ. Tassa dve nissayā – kāyo ca cittañca. Tena vuccati ‘‘kāyikaṃ dukkhaṃ cetasikañce’’ti, natthi taṃ dukkhaṃ na kāyikaṃ vā na cetasikaṃ, sabbaṃ dukkhaṃ dvīhi dukkhehi niddisitabbaṃ kāyikena ca cetasikena ca. Tīhi dukkhatāhi saṅgahitaṃ dukkhadukkhatāya saṅkhāradukkhatāya vipariṇāmadukkhatāya. Iti taṃ sabbaṃ dukkhaṃ tīhi dukkhatāhi saṅgahitaṃ. Iti idañca dukkhaṃ tividhaṃ. Duvidhaṃ dukkhaṃ kāyikañca cetasikañca. Duvidhaṃ appiyasampayogo ca piyavippayogo ca. Idaṃ sattavidhaṃ dukkhaṃ. ထိုစကား၌ အကျဉ်းချုပ်ကား ဤသို့ဖြစ်၏။ အလုံးစုံသော (တေဘူမက) ဆင်းရဲသည် ခုနစ်ပါးသော ပုဒ်တို့၌ ပေါင်းဆုံခြင်းသို့ ရောက်၏။ အဘယ်ခုနစ်ပါးတို့နည်း။ မချစ်မနှစ်သက်အပ်သော အာရုံတို့နှင့် ပေါင်းဖော်ရခြင်း (အပ္ပိယသမ္ပယောဂ)၊ ချစ်ခင်မြတ်နိုးအပ်သော အာရုံတို့နှင့် ကွဲကွာရခြင်း (ပိယဝိပ္ပယောဂ) ဟူသော ဤနှစ်ပါးသော ပုဒ်တို့ဖြင့် အလုံးစုံသော ဆင်းရဲကို ညွှန်းပြအပ်၏။ ထိုဆင်းရဲ၏ မှီရာသည် ကိုယ်နှင့် စိတ်ဟူ၍ နှစ်ပါးရှိ၏။ ထို့ကြောင့် "ကိုယ်၌ဖြစ်သော ဆင်းရဲ (ကာယိကဒုက္ခ)၊ စိတ်၌ဖြစ်သော ဆင်းရဲ (စေတသိကဒုက္ခ)" ဟု ဆိုအပ်၏။ ကာယိကဒုက္ခလည်းမဟုတ် စေတသိကဒုက္ခလည်းမဟုတ်သော ဆင်းရဲဟူ၍ မရှိ။ အလုံးစုံသော ဆင်းရဲကို ကာယိကဒုက္ခ၊ စေတသိကဒုက္ခ ဟူသော ဒုက္ခနှစ်ပါးဖြင့် ညွှန်းပြအပ်၏။ ထိုဆင်းရဲအားလုံးကို ဒုက္ခဒုက္ခတာ (ဆင်းရဲစစ်စစ်ဖြစ်ခြင်း)၊ သင်္ခါရဒုက္ခတာ (ပြုပြင်ရမှုကြောင့် ဆင်းရဲဖြစ်ခြင်း)၊ ဝိပရိဏာမဒုက္ခတာ (ဖောက်ပြန်ပျက်စီးမှုကြောင့် ဆင်းရဲဖြစ်ခြင်း) ဟူသော ဒုက္ခတာသုံးပါးတို့ဖြင့် သိမ်းကျုံးရေတွက်အပ်၏။ သို့ဖြစ်၍ ထိုဒုက္ခအားလုံးကို ဒုက္ခတာသုံးပါးဖြင့် သိမ်းကျုံးအပ်၏။ ဤသို့ သုံးပါးအပြားရှိသော ဤဒုက္ခလည်းကောင်း၊ ကာယိက စေတသိက နှစ်ပါးအပြားရှိသော ဤဒုက္ခလည်းကောင်း၊ အပ္ပိယသမ္ပယောဂ ပိယဝိပ္ပယောဂ နှစ်ပါးအပြားရှိသော ဒုက္ခသည်လည်းကောင်း ရှိ၏။ ဤသည်ကား ခုနစ်ပါးအပြားရှိသော ဆင်းရဲ (ဒုက္ခ) တည်း။ Tattha tividho samudayo acatuttho apañcamo. Katamo tividho? Taṇhā ca diṭṭhi ca kammaṃ. Tattha taṇhā ca bhavasamudayo kammaṃ. Tathā nibbattassa hīnapaṇītatā, ayaṃ samudayo. Iti yāpi bhavagatīsu hīnatā ca paṇītatā ca, yāpi tīhi dukkhatāhi saṅgahitā, yopi dvīhi mūlehi samudānīto avijjāya nivutassa bhavataṇhāsaṃyuttassa saviññāṇako kāyo, sopi tīhi dukkhatāhi saṅgahito. ထိုဒေသနာ၌ စတုတ္ထမရှိ ပဉ္စမမရှိသော သမုဒယသည် သုံးပါးအပြားရှိ၏။ အဘယ်သုံးပါးနည်း။ တဏှာ၊ ဒိဋ္ဌိ၊ ကံ တို့တည်း။ ထိုသုံးပါးတို့တွင် တဏှာနှင့် ကံသည် ဘဝဖြစ်ကြောင်း ရှိ၏။ ထို့အတူ ဖြစ်ပေါ်လာသော သတ္တဝါတို့၏ ယုတ်ညံ့ခြင်း၊ မွန်မြတ်ခြင်းသည် သမုဒယသစ္စာ ဖြစ်၏။ ဤသို့ ဘဝဂတိတို့၌ ယုတ်ညံ့သောအဖြစ်၊ မွန်မြတ်သောအဖြစ်သည်လည်းကောင်း၊ ဒုက္ခတာသုံးပါးဖြင့် သိမ်းကျုံးအပ်သော အဖြစ်သည်လည်းကောင်း ရှိ၏။ အဝိဇ္ဇာဖြင့် ဖုံးကွယ်အပ်လျက် ဘဝတဏှာနှင့် ယှဉ်သောသူအား မူလနှစ်ပါးတို့ဖြင့် ဖြစ်ပေါ်စေအပ်သော ဝိညာဉ်နှင့်တကွဖြစ်သော ကိုယ် (ကာယ) သည်လည်း ရှိ၏။ ထိုကာယကိုလည်း ဒုက္ခတာသုံးပါးတို့ဖြင့် သိမ်းကျုံးအပ်၏။ Tathā vipallāsato diṭṭhibhavagantabbā. Sā sattavidhā niddisitabbā. Eko vipallāso tīṇi niddisīyati, cattāri vipallāsavatthūni. Tattha katamo eko vipallāso? Yo viparītaggāho paṭikkhepena, otaraṇaṃ yathā ‘‘anicce nicca’’miti viparītaṃ gaṇhāti. Evaṃ cattāro vipallāsā. Ayameko vipallāsīyati saññā cittaṃ diṭṭhi. Katamāni cattāri vipallāsavatthūni? Kāyo vedanā cittaṃ dhammā. Evaṃ vipallāsagatassa akusalañca pavaḍḍheti. Tattha saññāvipallāso dosaṃ akusalamūlaṃ pavaḍḍheti. Cittavipallāso lobhaṃ akusalamūlaṃ pavaḍḍheti. Diṭṭhivipallāso mohaṃ akusalamūlaṃ pavaḍḍheti. Tattha dosassa akusalamūlassa tīṇi micchattāni phalaṃ – micchāvācā micchākammanto micchāājīvo; lobhassa akusalamūlassa tīṇi micchattāni phalaṃ – micchāsaṅkappo micchāvāyāmo micchāsamādhi; mohassa akusalamūlassa dve micchattāni phalaṃ – micchādiṭṭhi ca micchāsati ca. Evaṃ akusalaṃ sahetu sappaccayaṃ vipallāsā ca paccayo, akusalamūlāni sahetū eteyeva paṭipakkhena anūnā anadhikā dvīhi paccayehi niddisitabbā. Nirodhe ca magge ca vipallāsamupādāya parato paṭipakkhena catasso. ထို့ပြင် ဖောက်ပြန်မှားယွင်းသောအားဖြင့် ဒိဋ္ဌိကို သိအပ်၏။ ထိုဒိဋ္ဌိကို ခုနစ်မျိုးသော အပြားအားဖြင့် ညွှန်းပြအပ်၏။ ဝိပလ္လာသတစ်ခု၊ ဝိပလ္လာသသုံးမျိုး၊ ဝိပလ္လာသဝတ္ထုလေးပါးတို့ကို ပြဆိုအပ်၏။ ထိုဝိပလ္လာသတို့တွင် တစ်ခုတည်းသော ဝိပလ္လာသသည် အဘယ်နည်း။ အကြင်ဖောက်ပြန်မှားယွင်းသော စွဲလမ်းမှုသည် ရှိ၏။ ထိုဖောက်ပြန်မှားယွင်းသော စွဲလမ်းမှုကို ပယ်ဖျက်ခြင်းဖြင့် ညွှန်းပြအပ်၏။ မမြဲသောတရား၌ မြဲ၏ဟု သက်ဝင်လျက် ဖောက်ပြန်မှားယွင်းစွာ ယူဆစွဲလမ်းသကဲ့သို့ ဖြစ်၏။ ဤသို့ ဝိပလ္လာသတို့သည် လေးပါးရှိကုန်၏။ ဤတစ်ခုသော ဝိပလ္လာသသည် သညာဝိပလ္လာသ၊ စိတ္တဝိပလ္လာသ၊ ဒိဋ္ဌိဝိပလ္လာသ တို့ဖြင့် ဖောက်ပြန်မှားယွင်းခြင်း ဖြစ်၏။ ဝိပလ္လာသဝတ္ထု လေးပါးတို့သည် အဘယ်နည်း။ ကာယ၊ ဝေဒနာ၊ စိတ္တ၊ ဓမ္မ တို့ ဖြစ်ကြကုန်၏။ ဤသို့ ဖောက်ပြန်မှားယွင်းခြင်းသို့ ရောက်သောသူအား အကုသိုလ်တရားသည်လည်း တိုးပွား၏။ ထိုဝိပလ္လာသသုံးပါးတို့တွင် သညာဝိပလ္လာသသည် ဒေါသဟူသော အကုသိုလ်မူလကို တိုးပွားစေ၏။ စိတ္တဝိပလ္လာသသည် လောဘဟူသော အကုသိုလ်မူလကို တိုးပွားစေ၏။ ဒိဋ္ဌိဝိပလ္လာသသည် မောဟဟူသော အကုသိုလ်မူလကို တိုးပွားစေ၏။ ထိုအကုသိုလ်မူလသုံးပါးတို့တွင် ဒေါသအကုသိုလ်မူလကြောင့် ဖြစ်သော မိစ္ဆာဝါစာ၊ မိစ္ဆာကမ္မန္တ၊ မိစ္ဆာအာဇီဝ ဟူသော သုံးပါးသော မှားယွင်းမှုတရားတို့သည် အကုသိုလ်၏ အကျိုးတရားတို့ ဖြစ်ကြကုန်၏။ လောဘအကုသိုလ်မူလကြောင့် ဖြစ်သော မိစ္ဆာသင်္ကပ္ပ၊ မိစ္ဆာဝါယာမ၊ မိစ္ဆာသမာဓိ ဟူသော သုံးပါးသော မှားယွင်းမှုတရားတို့သည် အကုသိုလ်၏ အကျိုးတရားတို့ ဖြစ်ကြကုန်၏။ မောဟအကုသိုလ်မူလကြောင့် ဖြစ်သော မိစ္ဆာဒိဋ္ဌိ၊ မိစ္ဆာသတိ ဟူသော နှစ်ပါးသော မှားယွင်းမှုတရားတို့သည် အကုသိုလ်၏ အကျိုးတရားတို့ ဖြစ်ကြကုန်၏။ ဤသို့ အကုသိုလ်တရားသည် အကြောင်းဇနက၊ အထောက်အပံ့ဥပနိဿယနှင့်တကွ ဖြစ်၏။ ဝိပလ္လာသတို့သည်လည်း အကြောင်းနှင့်တကွ ဖြစ်ကုန်၏။ အကုသိုလ်မူလတို့သည်လည်း ဖြစ်ကြောင်းအစစ်ရှိကုန်၏။ မယုတ်မလွန်သော ဤအကုသိုလ်တရားတို့ကိုပင် ဆန့်ကျင်ဘက်အားဖြင့် အကြောင်းနှစ်ပါးတို့ဖြင့် ညွှန်းပြအပ်ကုန်၏။ နိရောဓသစ္စာနှင့် မဂ္ဂသစ္စာတို့၌ ဝိပလ္လာသကို အခြေခံပြု၍ နောက်ပိုင်းတွင် ဆန့်ကျင်ဘက်တရားလေးပါးတို့ဖြင့် ညွှန်းပြအပ်၏။ Tatthimā uddānagāthā ထိုဒေသနာတို့တွင် အကျဉ်းချုပ်ပြသော ဥဒါန်းဂါထာတို့ကား ဤသည်တို့ ဖြစ်ကုန်၏။ Avijjāya [Pg.183] nivuto loko, cittaṃ saṃyojanampi; Sā pacchinnabhavataṇhā, dvemā ceva vimuttiyo. သတ္တလောကကို အဝိဇ္ဇာသည် ပိတ်ဖုံးအပ်၏။ စိတ်သည်လည်း သံယောဇဉ်နှောင်ဖွဲ့မှု ရှိ၏။ ထိုဘိက္ခုနီမသည် ဘဝတဏှာ ပြတ်တောက်ပြီးဖြစ်၏။ ဝိမုတ္တိ (လွတ်မြောက်မှု) တို့သည် ဤနှစ်မျိုးသာလျှင် ဖြစ်ကုန်၏။ Kumbhūpamaṃ kāyamimaṃ, yaṃ na tumhākaṃ taṃ pajaha ; Ye keci sokaparidevā, timbaruko ca sayaṃkataṃ. ဤကိုယ်ကို ရေအိုးနှင့်တူ၏ဟု သိအပ်၏။ သင်တို့၏ဥစ္စာမဟုတ်သော ထိုရုပ်ကို စွန့်ပယ်ကြလော့။ စိုးရိမ်ပူဆွေးခြင်း၊ ငိုကြွေးခြင်း ဖြစ်သမျှတို့သည်လည်းကောင်း၊ တိမ္ဗရုကသုတ်လာ ကိုယ်တိုင်ပြုအပ်သော ကံသည်လည်းကောင်း၊ ထက်ပြင်းလှစွာသော ဆင်းရဲသာ ဖြစ်၏။ Dukkhaṃ diṭṭhi ca uppannaṃ, yañca gopālakopamaṃ; Sati kāyagatā māhu, samatho ca vipassanā. ဖြစ်ပေါ်လာသော ဆင်းရဲ (ဒုက္ခ) သည်လည်းကောင်း၊ မှားသောအမြင် (ဒိဋ္ဌိ) သည်လည်းကောင်း နွားကျောင်းသားဥပမာနှင့် တူ၏။ ကိုယ်အစု၌ အာရုံပြု၍ဖြစ်သော ကာယဂတာသတိကို သမထနှင့် ဝိပဿနာဟူ၍ ဆိုကုန်၏။ Āsā pihā ca abhinandanā ca, catunnamananubodhanā; Yāni sotāni lokasmiṃ, daḷhaṃ nemiyānākāro. မက်မောခြင်း၊ တောင့်တခြင်း၊ နှစ်သက်ခြင်းတို့သည်လည်းကောင်း၊ (သစ္စာ) လေးပါးတို့ကို မသိခြင်းကြောင့်လည်းကောင်း ဖြစ်၏။ လောက၌ ဖြစ်ပေါ်သော တဏှာအစရှိသော ရေအလျဉ် (သောတ) တို့သည်လည်းကောင်း ရှိကုန်၏။ မြဲမြံစွာသော အကွပ်သည် ရထားကို ခိုင်ခံ့အောင် ပြုလုပ်သကဲ့သို့ ဖြစ်၏။ Yaṃ nissitassa calitaṃ, anupaṭṭhitakāyagatāsati; Sayaṃ katena saccena, vimuttāyatanehi ca. (တဏှာဒိဋ္ဌိကို) မှီသောသူအား အကြင်လှုပ်ရှားမှုသည် ရှိ၏။ ကာယဂတာသတိ ထင်လင်းစွာမရှိသောသူသည် မိမိကိုယ်တိုင်ပြုအပ်သော အရိယာမဂ်ဖြင့်လည်းကောင်း၊ ဝိမုတ္တာယတနတို့ဖြင့်လည်းကောင်း ထိုလှုပ်ရှားမှုကို ကင်းငြိမ်းအောင် ပြု၏။ Peṭakopadese mahākaccāyanena bhāsite paṭhamabhūmi ariyasaccappakāsanā nātaṃ jīvatā bhagavatā mādisena samuddanena tathāgatenāti. အသက်ကို စွန့်တော်မူပြီးသော၊ ရှေးဘုရားတို့ကဲ့သို့ ကြွလာတော်မူသော မြတ်စွာဘုရားသည် ကောင်းစွာဟောတော်မူသဖြင့်၊ ငါကဲ့သို့သော အရှင်မဟာကစ္စည်းမထေရ် ဟောတော်မူအပ်သော ပေဋကောပဒေသကျမ်း၌ ရှေးဦးစွာသော ဘူမိမည်သော အရိယသစ္စာကို ပြသခြင်း (အရိယသစ္စာပကာသနာ) သည် ပြီး၏။ 2. Sāsanapaṭṭhānadutiyabhūmi ၂. သာသနပဋ္ဌာန - ဒုတိယဘူမိ 13. Tattha katamaṃ sāsanappaṭṭhānaṃ? Saṃkilesabhāgiyaṃ suttaṃ, vāsanā bhāgiyaṃ suttaṃ, nibbedhabhāgiyaṃ suttaṃ, asekkhabhāgiyaṃ suttaṃ, saṃkilesabhāgiyañca vāsanābhāgiyañca, saṃkilesabhāgiyañca nibbedhabhāgiyañca, saṃkilesabhāgiyañca nibbedhabhāgiyañca asekkhabhāgiyañca, vāsanābhāgiyañca nibbedhabhāgiyañca. Āṇatti, phalaṃ, upāyo, āṇatti ca phalañca, phalañca upāyo ca, āṇatti ca phalañca upāyo ca. Assādo, ādīnavo, nissaraṇaṃ, assādo ca ādīnavo ca, assādo ca nissaraṇañca, ādīnavo ca nissaraṇañca, assādo ca ādīnavo ca nissaraṇañca. Lokikaṃ, lokuttaraṃ, lokikañca lokuttarañca. Kammaṃ, vipāko, kammañca vipāko ca. Niddiṭṭhaṃ, aniddiṭṭhaṃ, niddiṭṭhañca aniddiṭṭhañca. Ñāṇaṃ, ñeyyaṃ, ñāṇañca ñeyyañca. Dassanaṃ, bhāvanā, dassanañca bhāvanā ca. Vipākakammaṃ, na vipākakammaṃ, nevavipākanavipākakammaṃ[Pg.184]. Sakavacanaṃ, paravacanaṃ, sakavacanañca paravacanañca. Sattādhiṭṭhānaṃ, dhammādhiṭṭhānaṃ, sattādhiṭṭhānañca dhammādhiṭṭhānañca. Thavo, sakavacanādhiṭṭhānaṃ, paravacanādhiṭṭhānaṃ, sakavacanādhiṭṭhānañca paravacanādhiṭṭhānañca. Kiriyaṃ, phalaṃ, kiriyañca phalañca. Anuññātaṃ, paṭikkhittaṃ, anuññātañca paṭikkhittañca. Imāni cha paṭikkhittāni. ၁၃. ထိုသာသနပဋ္ဌာနတို့တွင် သာသနပဋ္ဌာနဟူသည် အဘယ်နည်း။ သံကိလေသအဖို့အစု၌ ဖြစ်သောသုတ်၊ ဝါသနာအဖို့အစု၌ ဖြစ်သောသုတ် (ပုညကုသိုလ်ပွားစေသောသုတ်)၊ နိဗ္ဗေဓအဖို့အစု၌ ဖြစ်သောသုတ်၊ အသေက္ခအဖို့အစု၌ ဖြစ်သောသုတ်၊ သံကိလေသနှင့် ဝါသနာနှစ်မျိုးလုံးအဖို့အစု၌ ဖြစ်သောသုတ်၊ သံကိလေသနှင့် နိဗ္ဗေဓနှစ်မျိုးလုံးအဖို့အစု၌ ဖြစ်သောသုတ်၊ သံကိလေသ၊ နိဗ္ဗေဓနှင့် အသေက္ခသုံးမျိုးလုံးအဖို့အစု၌ ဖြစ်သောသုတ်၊ ဝါသနာနှင့် နိဗ္ဗေဓနှစ်မျိုးလုံးအဖို့အစု၌ ဖြစ်သောသုတ်။ (ထို့ပြင်) အာဏာထားတော်မူခြင်းရှိသောသုတ် (အာဏတ္တိသုတ်)၊ အကျိုးကို ဟောသောသုတ် (ဖလသုတ်)၊ အကြောင်းဥပါယကို ဟောသောသုတ် (ဥပါယသုတ်)၊ အာဏတ္တိနှင့် ဖလနှစ်မျိုးလုံးဖြစ်သောသုတ်၊ ဖလနှင့် ဥပါယနှစ်မျိုးလုံးဖြစ်သောသုတ်၊ အာဏတ္တိ၊ ဖလနှင့် ဥပါယသုံးမျိုးလုံးဖြစ်သောသုတ်။ သာယာဖွယ် (အဿာဒ) သုတ်၊ ပြစ်တင်ဖွယ် (အာဒီနဝ) သုတ် (တေဘူမကသင်္ခါရ)၊ ထွက်မြောက်ရာ (နိဿရဏ) သုတ် (နိဗ္ဗာန်)၊ အဿာဒနှင့် အာဒီနဝနှစ်မျိုးလုံးဖြစ်သောသုတ်၊ အဿာဒနှင့် နိဿရဏနှစ်မျိုးလုံးဖြစ်သောသုတ်၊ အာဒီနဝနှင့် နိဿရဏနှစ်မျိုးလုံးဖြစ်သောသုတ်၊ အဿာဒ၊ အာဒီနဝနှင့် နိဿရဏသုံးမျိုးလုံးဖြစ်သောသုတ်။ လောကီသုတ်၊ လောကုတ္တရာသုတ်၊ လောကီနှင့် လောကုတ္တရာနှစ်မျိုးလုံးဖြစ်သောသုတ်။ ကံကိုဟောသောသုတ် (ကမ္မသုတ်)၊ အကျိုးဝိပါက်ကိုဟောသောသုတ် (ဝိပါကသုတ်)၊ ကမ္မနှင့် ဝိပါကနှစ်မျိုးလုံးဖြစ်သောသုတ်။ ညွှန်ပြအပ်သောသုတ် (နိဒ္ဒိဋ္ဌသုတ်)၊ မညွှန်ပြအပ်သောသုတ် (အနိဒ္ဒိဋ္ဌသုတ်)၊ နိဒ္ဒိဋ္ဌနှင့် အနိဒ္ဒိဋ္ဌနှစ်မျိုးလုံးဖြစ်သောသုတ်။ ဉာဏသုတ်၊ ဉေယျသုတ်၊ ဉာဏနှင့် ဉေယျနှစ်မျိုးလုံးဖြစ်သောသုတ်။ ဒဿနသုတ် (မဂ်ဉာဏ်)၊ ဘာဝနာသုတ် (ဖိုလ်ဉာဏ်)၊ ဒဿနနှင့် ဘာဝနာနှစ်မျိုးလုံးဖြစ်သောသုတ်။ ဝိပါကကမ္မသုတ်၊ နဝိပါကကမ္မသုတ်၊ နေဝဝိပါကနဝိပါကကမ္မသုတ်။ မိမိစကားနှင့်စပ်သောသုတ် (သကဝစနသုတ်)၊ သူတစ်ပါးစကားနှင့်စပ်သောသုတ် (ပရဝစနသုတ်)၊ သကဝစနနှင့် ပရဝစနနှစ်မျိုးလုံးဖြစ်သောသုတ်။ သတ္တာဓိဋ္ဌာနသုတ် (သတ္တဝါကို အခြေပြုဟောသောသုတ်)၊ ဓမ္မာဓိဋ္ဌာနသုတ် (တရားကို အခြေပြုဟောသောသုတ်)၊ သတ္တာဓိဋ္ဌာနနှင့် ဓမ္မာဓိဋ္ဌာနနှစ်မျိုးလုံးဖြစ်သောသုတ်။ ထဝသုတ် (ချီးမွမ်းရာသုတ်)၊ သကဝစနာဓိဋ္ဌာနသုတ်၊ ပရဝစနာဓိဋ္ဌာနသုတ်၊ သကဝစနာဓိဋ္ဌာနနှင့် ပရဝစနာဓိဋ္ဌာနနှစ်မျိုးလုံးဖြစ်သောသုတ်။ ကိရိယသုတ်၊ ဖလသုတ်၊ ကိရိယနှင့် ဖလနှစ်မျိုးလုံးဖြစ်သောသုတ်။ ခွင့်ပြုအပ်သောသုတ် (အနုညာတသုတ်)၊ တားမြစ်အပ်သောသုတ် (ပဋိက္ခိတ္တသုတ်)၊ အနုညာတနှင့် ပဋိက္ခိတ္တနှစ်မျိုးလုံးဖြစ်သောသုတ်တို့ ဖြစ်ကြကုန်၏။ ဤခြောက်သုတ်တို့သည် ပဋိက္ခိတ္တသုတ်တို့ မည်ကုန်၏။ 14. Tattha katamaṃ saṃkilesabhāgiyaṃ suttaṃ? ၁၄. ထိုသုတ်တို့တွင် သံကိလေသဘာဂိယသုတ်ဟူသည် အဘယ်နည်း။ Kāmandhā jālasañchannā, taṇhāchadanachāditā; Pamattabandhunā baddhā, macchāva kumināmukhe; Jarāmaraṇamanventi, vaccho khīrapakova mātaraṃ. ကိလေသာကာမကြောင့် မျက်စိကန်းလျက်၊ တဏှာကွန်ယက်ဖြင့် ဖုံးအုပ်မိကာ၊ တဏှာအမိုးဖြင့် ဖုံးကွယ်အပ်သည်ဖြစ်၍၊ မြုံးဝ၌ ငါးတို့ကဲ့သို့ မာရ်မင်း (မေ့လျော့သူတို့၏ ဆွေမျိုး) နှောင်ဖွဲ့အပ်ကုန်သော သတ္တဝါတို့သည် နို့စို့နွားငယ်သည် အမိနွားမနောက်သို့ အစဉ်လိုက်သကဲ့သို့ အိုခြင်းသေခြင်းသို့ အစဉ်လိုက်ကုန်၏။ Pañcime, bhikkhave, nīvaraṇā. ရဟန်းတို့၊ နီဝရဏတို့သည် ဤငါးပါးတို့ဖြစ်ကုန်၏။ Tattha katamaṃ vāsanābhāgiyaṃ suttaṃ? ထိုသုတ်တို့တွင် ဝါသနာဘာဂိယသုတ်ဟူသည် အဘယ်နည်း။ Manopubbaṅgamā dhammā, manoseṭṭhā manomayā; Manasā ce pasannena, bhāsati vā karoti vā; Tato naṃ sukhamanveti, chāyāva anapāyinī. (နာမ်) တရားတို့သည် စိတ်လျှင် ရှေ့သွားရှိကုန်၏၊ စိတ်လျှင် အကြီးဆုံးရှိကုန်၏၊ စိတ်ဖြင့် ပြီးကုန်၏။ အကယ်၍ ကြည်ညိုသောစိတ်ဖြင့် ပြောဆိုသော်လည်းကောင်း၊ ပြုလုပ်သော်လည်းကောင်း ထိုသုစရိုက်ကြောင့် ကိုယ်နှင့်မကင်းသော အရိပ်သည် အစဉ်လိုက်သကဲ့သို့ ထိုသူနောက်သို့ ချမ်းသာခြင်းသည် အစဉ်လိုက်၏။ Saṃyuttake suttaṃ. (ဤသည်ကား) သံယုတ္တနိကာယ်၌ ဟောကြားသော သုတ်ဖြစ်၏။ Mahānāmassa sakkassa idaṃ bhagavā sakyānaṃ kapilavatthumhi nagare nayavitthārena saddhāsīlaparibhāvitaṃ suttaṃ bhāvaññena paribhāvitaṃ taṃ nāma pacchime kāle. မြတ်စွာဘုရားသည် ကပိလဝတ်ပြည်၌ သာကီဝင်မင်းသား မဟာနာမ်အား သဒ္ဓါနှင့် သီလကို ပွားများကြောင်းဖြစ်သော ဤသုတ်ကို နည်းအကျယ်အားဖြင့်လည်းကောင်း၊ အဖို့အစုကို ခွဲခြားမှတ်သားခြင်းဖြင့်လည်းကောင်း ဟောကြားပွားများစေတော်မူ၏။ ထိုပွားများခြင်းမည်သည် နောင်အနာဂတ်ကာလ၌ ဖြစ်လတ္တံ့။ Tattha katamaṃ nibbedhabhāgiyaṃ suttaṃ? ထိုသုတ်တို့တွင် နိဗ္ဗေဓဘာဂိယသုတ်ဟူသည် အဘယ်နည်း။ Uddhaṃ adho sabbadhi vippamutto, ayaṃ ahasmīti anānupassī; Evaṃ vimutto udatāri oghaṃ, atiṇṇapubbaṃ apunabbhavāya. အထက် (ရူပ၊ အရူပဘဝ) ၌လည်းကောင်း၊ အောက် (ကာမဘဝ) ၌လည်းကောင်း၊ အရပ်ခပ်သိမ်း (ဘဝသုံးပါးလုံး) ၌လည်းကောင်း (ခန္ဓာငါးပါးတို့မှ) ကင်းပြီးသောရာဂရှိ၍ “ငါဖြစ်၏” ဟု (သက္ကာယဒိဋ္ဌိဖြင့်) ရှုလေ့မရှိဘဲ ဤသို့ ကင်းလွတ်ပြီးသော ရဟန္တာသည် တစ်ခါမျှ မကူးဖူးသေးသော ကိလေသာအယဉ် (ဩဃ) ကို နောင်တစ်ဖန် မဖြစ်ခြင်း (နိဗ္ဗာန်အကျိုး) ငှာ ဖြတ်ကူးလေပြီ။ Sīlāni nu kho bhavanti kimatthiyāni ānando pucchati satthāraṃ. “သီလတို့သည် အဘယ်မျှလောက် အကျိုးရှိကုန်သနည်း” ဟု အရှင်အာနန္ဒာသည် မြတ်စွာဘုရားကို မေးမြန်းလျှောက်ထား၏။ Tattha [Pg.185] katamaṃ asekkhabhāgiyaṃ suttaṃ? ထိုသုတ်တို့တွင် အသေက္ခဘာဂိယသုတ်ဟူသည် အဘယ်နည်း။ ‘‘Yassa selūpamaṃ cittaṃ, ṭhitaṃ nānupakampati; Virattaṃ rajanīyesu, kopaneyye na kuppati; Yassevaṃ bhāvitaṃ cittaṃ, kuto taṃ dukkhamessatī’’ti. “အကြင်ရဟန္တာ၏ စိတ်သည် ကျောက်တောင်ကဲ့သို့ တည်ကြည်လျက် (လောကဓံကြောင့်) မတုန်လှုပ်၊ သာယာဖွယ်အာရုံတို့၌ တပ်မက်ခြင်းကင်းလျက်၊ အမျက်ထွက်ဖွယ်အာရုံတို့၌ အမျက်မထွက်။ ဤသို့ စိတ်ကို ပွားများထားသော ထိုပုဂ္ဂိုလ်သို့ ဆင်းရဲဒုက္ခသည် အဘယ်ကြောင့် လာရောက်ပါမည်နည်း (မလာရောက်နိုင်တော့ပြီ)”။ Sāriputto nāma bhagavā theraññataro so maṃ āsajja appaṭinissajja cārikaṃ pakkamati, sāriputtassa byākaraṇaṃ kātabbaṃ. Yassa nūna bhagavā kāyagatā sati abhāvitā assa abahulīkatā vitthārena kātabbaṃ. “ရဟန်းတို့၊ သာရိပုတ္တရာအမည်ရှိသော မထေရ်တစ်ပါး ရှိ၏။ ထိုမထေရ်သည် ငါဘုရားထံသို့ ချဉ်းကပ်၍ (ခွင့်မပန်ဘဲ/မစွန့်ဘဲ) ဒေသစာရီ ကြွသွား၏။ သာရိပုတ္တရာ၏ ဖြေရှင်းချက်ကို ပြုအပ်၏။ အကြင်သူအား ကာယဂတာသတိကို မပွားများအပ်၊ အကြိမ်များစွာ မပြုအပ်သည်ဖြစ်အံ့” ဟု မြတ်စွာဘုရားသည် အကျယ်အားဖြင့် မိန့်တော်မူ၏။ 15. Tattha katamaṃ saṃkilesabhāgiyañca vāsanābhāgiyañca? ၁၅. ထိုသုတ်တို့တွင် သံကိလေသဘာဂိယလည်းဖြစ်၍ ဝါသနာဘာဂိယလည်းဖြစ်သော သုတ်သည် အဘယ်နည်း။ Channamativassati, vivaṭaṃ nātivassati; Tasmā channaṃ vivaretha, evaṃ taṃ nātivassati. အမိုးရှိသူကို မိုးစွတ်၏၊ အမိုးမရှိဘဲ ဟင်းလင်းပွင့်နေသူကို မိုးမစွတ်။ ထို့ကြောင့် အမိုးကို ဖွင့်အပ်၏၊ ဤသို့ဖွင့်လျှင် ထိုသူကို မိုးမစွတ်နိုင်တော့ပေ။ Channamativassatīti saṃkileso. Vivaṭaṃ nātivassatīti vāsanā. Tamo tamaparāyanoti vitthārena. Tattha yo ca tamo yo ca tamaparāyano, ayaṃ saṃkileso. Yo ca joti yo ca jotiparāyano, ayaṃ vāsanā. “ဆန္နမတိဝဿတိ” ဟူသော သုတ်သည် သံကိလေသ (ဘာဂိယသုတ်) ဖြစ်၏။ “ဝိဝဋံနာတိဝဿတိ” ဟူသော သုတ်သည် ဝါသနာ (ဘာဂိယသုတ်) ဖြစ်၏။ “တမော တမပရာယနော” အစရှိသည်ကို အကျယ်အားဖြင့် ပြုအပ်၏။ ထိုဒေသနာ၌ မောဟတည်းဟူသော အမိုက်နှင့်ယှဉ်သောပုဂ္ဂိုလ်၊ အမိုက်လျှင် လဲလျောင်းရာရှိသော ပုဂ္ဂိုလ်သည် သံကိလေသဘာဂိယသုတ် မည်၏။ သုစရိုက်တည်းဟူသော ထွန်းလင်းခြင်းရှိသော ပုဂ္ဂိုလ်၊ ထွန်းလင်းခြင်းလျှင် လဲလျောင်းရာရှိသော ပုဂ္ဂိုလ်သည် ဝါသနာဘာဂိယသုတ် မည်၏။ Tattha katamaṃ saṃkilesabhāgiyañca nibbedhabhāgiyañca suttaṃ? ထိုသုတ်တို့တွင် သံကိလေသဘာဂိယလည်းဖြစ်၍ နိဗ္ဗေဓဘာဂိယလည်းဖြစ်သော သုတ်သည် အဘယ်နည်း။ Na taṃ daḷhaṃ bandhanamāhu dhīrā, yadāyasaṃ dārujapabbajañca ; Sārattarattā maṇikuṇḍalesu, puttesu dāresu ca yā apekkhā. ပညာရှိတို့သည် သံဖြင့်ပြီးသောအနှောင်အဖွဲ့၊ သစ်သားဖြင့်ပြီးသောအနှောင်အဖွဲ့၊ မြက်ဖြူဆံတို့ဖြင့်ပြီးသောအနှောင်အဖွဲ့ကို ခိုင်မြဲသော အနှောင်အဖွဲ့ဟူ၍ မဆိုကုန်။ ရတနာနားတောင်းတို့၌လည်းကောင်း၊ သားမယားတို့၌လည်းကောင်း ပြင်းစွာတပ်မက်ခြင်း၊ ငဲ့ကွက်တွယ်တာခြင်းတို့ကိုသာလျှင် လွတ်နိုင်ခဲသော ခိုင်မြဲသောအနှောင်အဖွဲ့ဟူ၍ ဆိုကုန်၏။ Na taṃ daḷhaṃ bandhanamāhu dhīrā, yadā puttesu dāresu ca yā apekkhā, ayaṃ saṃkileso. Etampi chetvā paribbajanti dhīrā anapekkhino sabbakāme pahāyāti, ayaṃ nibbedho. Yaṃ cetayitaṃ pakappitaṃ yā ca nāmarūpassa avakkanti hoti. Imehi catūhi padehi saṃkileso. Pacchimakehi catūhi nibbedho. “ပညာရှိတို့သည် ထို (သံ၊ သစ်သား၊ မြက်) နှောင်ဖွဲ့မှုကို ခိုင်မြဲသည်ဟု မဆိုကုန်၊ သားမယားတို့အပေါ်၌ ငဲ့ကွက်တွယ်တာမှုသည် သံကိလေသ (ဘာဂိယသုတ်) မည်၏။ ထိုနှောင်ဖွဲ့မှုကို ဖြတ်တောက်၍ ပညာရှိတို့သည် ငဲ့ကွက်ခြင်းမရှိဘဲ၊ ကာမဂုဏ်အားလုံးကို စွန့်ပယ်ကာ ရဟန်းပြုကြကုန်၏” ဟူသော ဤဒေသနာသည် နိဗ္ဗေဓ (ဘာဂိယသုတ်) မည်၏။ အကုသိုလ်၏အစွမ်းဖြင့် စေ့ဆော်ခြင်း၊ ကြံစည်ခြင်းနှင့် နာမ်ရုပ်သို့ သက်ဝင်ခြင်းသည် ဖြစ်၏။ ဤရှေ့ပိုင်း ပုဒ်လေးပါးတို့ဖြင့် သံကိလေသသုတ်ကို ပြအပ်၏။ နောက်ပိုင်း ပုဒ်လေးပါးတို့ဖြင့် နိဗ္ဗေဓသုတ်ကို ပြအပ်၏။ Tattha katamaṃ saṃkilesabhāgiyañca nibbedhabhāgiyañca asekkhabhāgiyañca suttaṃ? ထိုသုတ်တို့တွင် သံကိလေသဘာဂိယလည်းဖြစ်၊ နိဗ္ဗေဓဘာဂိယလည်းဖြစ်၍ အသေက္ခဘာဂိယလည်းဖြစ်သော သုတ်သည် အဘယ်နည်း။ Ayaṃ [Pg.186] loko santāpajāto, phassapareto rogaṃ vadati attato; Yena yena hi maññanti, tato taṃ hoti aññathā. ဤလောကသည် (သောက၊ ပရိဠာဟဟူသော) ပူပန်ခြင်းဖြင့် ဖြစ်ပေါ်နေ၏။ (ဖဿ) အတွေ့တို့ဖြင့် နှိပ်စက်အပ်သည်ဖြစ်၍ ရောဂါ (ဆင်းရဲ) ကိုပင် ‘ငါ၊ ငါ့ကိုယ်’ ဟု ဆို၏။ အကြင်အကြင် အခြင်းအရာအားဖြင့် မိမိတို့ ဆင်းရဲကို ကုစားရန် ကြံစည်အောက်မေ့ကြကုန်၏၊ ထိုအောက်မေ့အပ်သော အခြင်းအရာမှ ဖောက်ပြန်ကာ အခြားတစ်ပါး ဖြစ်ပျက်သွား၏။ Aññathābhāvī bhavasatto loko, bhavapareto bhavamevābhinandati; Yadabhinandati taṃ bhayaṃ, yassa bhāyati taṃ dukkhaṃ; Bhavavippahānāya kho panidaṃ brahmacariyaṃ vussati. ဖောက်ပြန်ခြင်းသဘောရှိလျက် ဘဝ၌ ကပ်ငြိနေသော ဤလူအပေါင်းသည် ဘဝကိုသာလျှင် အလွန်နှစ်သက်၏။ အကြင်ဘဝကို အလွန်နှစ်သက်၏၊ ထိုနှစ်သက်ရာဘဝသည် ကြောက်မက်ဖွယ် ဘေးတည်း။ အကြင်ဘေးကို ကြောက်၏၊ ထိုဘေးသည် ဆင်းရဲဒုက္ခတည်း။ စင်စစ် ဘဝကို စွန့်ပယ်ဖျောက်ဖျက်ရန်အလို့ငှာ မြတ်စွာဘုရားသာသနာ၌ မြတ်သောအကျင့် (ဗြဟ္မစရိယ) ကို ကျင့်သုံးကြကုန်၏။ Ye hi keci samaṇā vā brāhmaṇā vā bhavena bhavassa vippamokkhamāhaṃsu, sabbete ‘‘avippamuttā bhavasmā’’ti vadāmi. Ye vā pana keci samaṇā vā brāhmaṇā vā vibhavena bhavassa nissaraṇamāhaṃsu, sabbete ‘‘anissaṭā bhavasmā’’ti vadāmi. Upadhiṃ hi paṭicca dukkhamidaṃ sambhoti, sabbupādānakkhayā natthi dukkhassa sambhavo, lokamimaṃ passa, puthū avijjāya paretā bhūtā bhūtaratā bhavā aparimuttā. Ye hi keci bhavā sabbadhi sabbatthatāya sabbete bhavā aniccā dukkhā vipariṇāmadhammāti. အကြင်သမဏဗြာဟ္မဏအချို့တို့သည် ဘဝအားဖြင့် ဘဝမှ လွတ်မြောက်ခြင်းကို ဆိုကုန်၏၊ ထိုသူအားလုံးတို့သည် ဘဝမှ မလွတ်မြောက်ကြကုန်ဟု ငါဆို၏။ အကြင်သမဏဗြာဟ္မဏအချို့တို့သည်လည်း ဘဝကင်းခြင်း (ဥစ္ဆေဒဒိဋ္ဌိ) ဖြင့် ဘဝမှ ထွက်မြောက်ခြင်းကို ဆိုကုန်၏၊ ထိုသူအားလုံးတို့သည်လည်း ဘဝမှ မထွက်မြောက်ကြကုန်ဟု ငါဆို၏။ ခန္ဓာစသော ဥပဓိကို စွဲ၍ ဤဆင်းရဲဒုက္ခသည် ဖြစ်ပေါ်၏၊ အလုံးစုံသော ဥပါဒါန်တို့ ကုန်ဆုံးခြင်းကြောင့် ဆင်းရဲဒုက္ခ ဖြစ်ပေါ်ခြင်း မရှိတော့ပေ။ အဝိဇ္ဇာနှိပ်စက်အပ်သော၊ သတ္တဝါအချင်းချင်း၌ မွေ့လျော်သော၊ ဘာဝနာမှ ကင်းလွတ်သော ဤခန္ဓာငါးပါးအပေါင်းတည်းဟူသော လောကကို ရှုလော့။ အရပ်မျက်နှာအားလုံး၌၊ အခြင်းအရာအားလုံး၌ ဖြစ်ပေါ်တတ်သော အမှတ်မရှိသော ဘဝအားလုံးတို့သည် အမြဲမရှိ၊ ဆင်းရဲခြင်းသဘောရှိ၍ ဖောက်ပြန်တတ်သော သဘောရှိကုန်၏။ ‘‘Evametaṃ yathābhūtaṃ, sammappaññāya passato; Bhavataṇhā pahīyati, vibhavaṃ nābhinandati; Sabbaso taṇhānaṃ khayā, asesavirāganirodho nibbānaṃ. “ဤသို့ ထိုအနိစ္စစသော သဘောကို ဟုတ်မှန်သည့်အတိုင်း ကောင်းသောပညာဖြင့် ရှုသောသူအား ဘဝတဏှာတို့သည် ကုန်ဆုံးပျောက်ကွယ်ကုန်၏၊ ဥစ္ဆေဒဒိဋ္ဌိ (ဝိဘဝ) ကိုလည်း မနှစ်သက်တော့ပေ။ အလုံးစုံသော တဏှာတို့ ကုန်ဆုံးခြင်းကြောင့် အကြွင်းမဲ့ စွဲမက်မှုကင်းပျောက်၍ ချုပ်ငြိမ်းရာဖြစ်သော နိဗ္ဗာန်သို့ ရောက်၏။” ‘‘Tassa nibbutassa bhikkhuno, anupādā punabbhavo na hoti; Abhibhūto māro vijitasaṅgāmo, upeccagā sabbabhavāni tādī’’ti. “ထိုကိလေသာ ငြိမ်းအေးပြီးသော ရဟန်းအား တစ်ဖန် စွဲလမ်းခြင်းမရှိဘဲ ဘဝသစ်၌ ဖြစ်ခြင်းသည် မရှိတော့ပေ။ ထိုရဟန်းသည် မာရ်ငါးပါးကို နှိပ်နင်းပြီးဖြစ်၍ စစ်ပွဲကို အောင်နိုင်ပြီးသောကြောင့် အလုံးစုံသော ဘဝတို့မှ လွန်မြောက်တော်မူပြီ။” Ayaṃ loko santāpajāto yāva dukkhanti yaṃ taṇhā saṃkileso. “အယံ လောကော သန္တာပဇာတော” မှသည် “ဒုက္ခံ” တိုင်အောင် တဏှာကို ဟောကြားသော ဤသုတ်သည် သံကိလေသ (ဘာဂိယသုတ်) မည်၏။ Yaṃ punaggahaṇaṃ ye hi keci samaṇā vā brāhmaṇā vā bhavena bhavassa vimokkhamāhaṃsu, sabbete ‘‘avimuttā bhavasmā’’ti vadāmi. Ye vā pana keci samaṇā vā brāhmaṇā vā vibhavena bhavassa nissaraṇamāhaṃsu ‘‘anissaṭā bhavasmā’’ti vadāmi. Ayaṃ diṭṭhisaṃkileso, taṃ diṭṭhisaṃkileso [Pg.187] ca taṇhāsaṃkileso ca, ubhayametaṃ saṃkileso. Yaṃ punaggahaṇaṃ bhavavippahānāya brahmacariyaṃ vussati, yāva sabbaso upādānakkhayā sambhavā, idaṃ nibbedhabhāgiyaṃ. Tassa nibbutassa bhikkhuno yāva upaccagā sabbabhavāni tādīti idaṃ asekkhabhāgiyaṃ. Cattāro puggalā anusotagāmī saṃkileso ṭhitatto ca paṭisotagāmī ca nibbedho. Thale tiṭṭhatīti asekkhabhūmi. အကြင် တစ်ဖန် စွဲလမ်းယူခြင်းရှိသော သမဏ သို့မဟုတ် ဗြာဟ္မဏအချို့တို့သည် ဘဝဖြင့် ဘဝမှ လွတ်မြောက်ခြင်းကို ပြောဆိုကြကုန်၏။ ထိုသူအားလုံးတို့သည် ‘ဘဝမှ မလွတ်မြောက်ကြသေးသူများ’ ဟု ငါဘုရား မိန့်တော်မူ၏။ အကြင် သမဏ သို့မဟုတ် ဗြာဟ္မဏအချို့တို့သည် ဝိဘဝဖြင့် ဘဝမှ ထွက်မြောက်ခြင်းကို ပြောဆိုကြကုန်၏။ ထိုသူအားလုံးတို့သည် ‘ဘဝမှ မထွက်မြောက်ကြသေးသူများ’ ဟု ငါဘုရား မိန့်တော်မူ၏။ ဤသုတ်သည် ဒိဋ္ဌိသံကိလေသသုတ် မည်၏။ ထို ဒိဋ္ဌိသံkိလေသသုတ်သည်လည်းကောင်း၊ တဏှာသံကိလေသသုတ်သည်လည်းကောင်း ဤနှစ်ပါးစုံသည် သံကိလေသသုတ် မည်၏။ တစ်ဖန် စွဲလမ်းမှုရှိသော ဘဝကို ပယ်စွန့်ခြင်းငှာ မြတ်စွာဘုရား၌ မြတ်သောအကျင့်ကို ကျင့်သုံးကြ၏။ အလုံးစုံသော ဥပါဒါန်ကုန်ဆုံးရာသို့ ရောက်သည်အထိ ဖြစ်သော ဤသုတ်သည် နိဗ္ဗေဓဘာဂိယသုတ် မည်၏။ ကိလေသာ ငြိမ်းအေးပြီးသော ထိုရဟန်းအား အလုံးစုံသော ဘဝတို့ကို လွန်မြောက်တော်မူပြီ စသည်ဖြင့် ဟောသော ဤသုတ်သည် အသေက္ခဘာဂိယသုတ် မည်၏။ ပုဂ္ဂိုလ်လေးယောက်တို့တွင် (တဏှာစသော) သောတသို့ အစဉ်လိုက်သော ‘အနုသောတဂါမီ’ ပုဂ္ဂိုလ်ဟူသည် သံကိလေသသုတ် မည်၏။ သံသရာ၌ တည်သောသူ (ထိတတ္တ) နှင့် ‘ပဋိသောတဂါမီ’ ပုဂ္ဂိုလ်ဟူသည် နိဗ္ဗေဓဘာဂိယသုတ် မည်၏။ ‘ကုန်းပေါ်၌ ရပ်တည်၏’ စသည်ဖြင့် ဟောသော သုတ်သည် အသေက္ခဘူမိ (အသေက္ခဘာဂိယသုတ်) မည်၏။ 16. Tattha katamaṃ vāsanābhāgiyañca nibbedhabhāgiyañca suttaṃ? ၁၆. ထိုသုတ်တို့တွင် ဝါသနာဘာဂီယလည်းဖြစ်သော၊ နိဗ္ဗေဓဘာဂီယလည်းဖြစ်သော သုတ်သည် အဘယ်နည်း။ ‘‘Dadato puññaṃ pavaḍḍhati, saṃyamato veraṃ na cīyati; Kusalo ca jahāti pāpakaṃ, rāgadosamohakkhayā sanibbuto’’ti. “ပေးလှူသောသူအား ကောင်းမှုသည် တိုးပွား၏။ ကိုယ်၊ နှုတ်၊ နှလုံးကို စောင့်ထိန်းသောသူအား ရန်သည် မစုဆောင်း (မတိုးပွား)။ ပညာရှိသည် အကုသိုလ်ကို စွန့်၏။ ရာဂ၊ ဒေါသ၊ မောဟတို့ ကုန်ဆုံးခြင်းကြောင့် ကိလေသာ ငြိမ်းအေးခြင်း ရှိ၏။” ‘‘Dadato puññaṃ pavaḍḍhati, saṃyamato veraṃ na cīyatī’’ti vāsanā. ‘‘Kusalo ca jahāti pāpakaṃ, rāgadosamohakkhayā sanibbuto’’ti nibbedho. “ပေးလှူသောသူအား ကောင်းမှုသည် တိုးပွား၏။ ကိုယ်၊ နှုတ်၊ နှလုံးကို စောင့်ထိန်းသောသူအား ရန်သည် မစုဆောင်း” ဟူသော သုတ်သည် ဝါသနာဘာဂီယသုတ် မည်၏။ “ပညာရှိသည် အကုသိုလ်ကို စွန့်၏။ ရာဂ၊ ဒေါသ၊ မောဟတို့ ကုန်ဆုံးခြင်းကြောင့် ကိလေသာ ငြိမ်းအေးခြင်း ရှိ၏” ဟူသော သုတ်သည် နိဗ္ဗေဓဘာဂီယသုတ် မည်၏။ Sotānugatesu dhammesu vacasā paricitesu manasānupekkhitesu diṭṭhiyā suppaṭividdhesu pañcānisaṃsā pāṭikaṅkhā. Idhekaccassa bahussutā dhammā honti dhātā apamuṭṭhā vacasā paricitā manasānupekkhitā diṭṭhiyā suppaṭividdhā, so yuñjanto ghaṭento vāyamanto diṭṭheva dhamme visesaṃ pappoti. No ce diṭṭheva dhamme visesaṃ pappoti, gilāno pappoti. No ce gilāno pappoti, maraṇakālasamaye pappoti. No ce maraṇakālasamaye pappoti, devabhūto pāpuṇāti. No ce devabhūto pāpuṇāti, tena dhammarāgena tāya dhammanandiyā paccekabodhiṃ pāpuṇāti. သောတ (တဏှာစသည်) သို့ အစဉ်လိုက်သော တရားတို့၌ နှုတ်ဖြင့် လေ့ကျက်အပ်ကုန်သော၊ စိတ်ဖြင့် အဖန်တလဲလဲ ရှုအပ်ကုန်သော၊ ပညာမျက်စိ (မဂ်ဉာဏ်) ဖြင့် ထိုးထွင်း၍ ကောင်းစွာ သိအပ်ကုန်သည်ရှိသော် အကျိုးငါးပါးတို့ကို ရရှိနိုင်၏။ ဤသာသနာတော်၌ အချို့သောသူအား တရားတို့သည် မမေ့မလျော့ဘဲ နှုတ်ဖြင့် လေ့ကျက်အပ်ကုန်သော၊ စိတ်ဖြင့် အဖန်တလဲလဲ ရှုအပ်ကုန်သော၊ ပညာမျက်စိဖြင့် ထိုးထွင်း၍ ကောင်းစွာ သိအပ်ကုန်သည်ဖြစ်၍ အကြားအမြင် များကုန်၏။ ထိုယောဂီပုဂ္ဂိုလ်သည် (ကမ္မဋ္ဌာန်းကို) အားထုတ်ခြင်း၊ စေ့ဆော်ခြင်း၊ လုံ့လပြုခြင်း ရှိသည်ဖြစ်၍ ယခုမျက်မှောက်ဘဝ၌ပင် (ဈာန်မဂ်ဖိုလ်) ထူးခြားမှုကို ရရှိ၏။ အကယ်၍ မျက်မှောက်ဘဝ၌ ထူးခြားမှုကို မရရှိပါက၊ နာမကျန်းဖြစ်သောအခါ၌ ရရှိ၏။ အကယ်၍ နာမကျန်းဖြစ်သောအခါ၌ မရရှိပါက၊ သေခါနီးကာလ၌ ရရှိ၏။ အကယ်၍ သေခါနီးကာလ၌ မရရှိပါက၊ နတ်ပြည်၌ နတ်ဖြစ်သောအခါ ရရှိ၏။ အကယ်၍ နတ်ဖြစ်သောအခါ၌ မရရှိပါက၊ ထိုတရား၌ တပ်မက်ခြင်း၊ ထိုတရား၌ နှစ်သက်ခြင်းဖြင့် ပစ္စေကဗောဓိဉာဏ်သို့ ရောက်ရှိ၏။ Tatthāyaṃ diṭṭheva dhamme pāpuṇāti, ayaṃ nibbedho. Yaṃ samparāye paccekabodhiṃ pāpuṇāti, ayaṃ vāsanā. Imāni soḷasa suttāni sabbasāsanaṃ atiggaṇhanto tiṭṭhanti. Imehi soḷasahi suttehi navavidho suttanto vibhatto bhavati. So ca paññavato no duppaññassa, yuttassa no ayuttassa, akammassa vihārissa pakatiyā loke saṃkileso [Pg.188] carati. So saṃkileso tividho – taṇhāsaṃkileso diṭṭhisaṃkileso duccaritasaṃkileso. Tato saṃkilesato uṭṭhahanto saṃkileso dhammesu patiṭṭhahati, lokiyesu patiṭṭhahatīti. Tatthākusalo diṭṭhato sace taṃ sīlañca diṭṭhiñca parāmasati, tassa so taṇhāsaṃkileso hoti. Sace panassa evaṃ hoti ‘‘imināhaṃ sīlena vā vatena vā brahmacariyena vā devo vā bhavissaṃ devaññataro vā’’ti yassa hoti micchādiṭṭhi, etassa micchādiṭṭhisaṃkileso bhavati. Sace pana sīle patiṭṭhito aparāmaṭṭhassa hi sīlavataṃ hoti, tassa taṃ sīlavato yoniso gahitaṃ avippaṭisāraṃ janeti yāva vimuttiñāṇadassanaṃ, tañca tassa diṭṭheva dhamme kālaṅkatassa vā tamhiyeva vā pana aparāpariyāyena vā, aññesu khandhesu evaṃ sutaṃ ‘‘sucaritaṃ vāsanāya saṃvattatī’’ti vāsanābhāgiyaṃ suttaṃ vuccati. Tattha sīlesu ṭhitassa vinīvaraṇaṃ cittaṃ, taṃ tato sakkāyadiṭṭhippahānāya bhagavā dhammaṃ deseti. So accantaniṭṭhaṃ nibbānaṃ pāpuṇāti; yadi vā sāsanantare, accantaṃ nibbānaṃ pāpuṇāti, yadi vā ekāsane cha abhiññe. Tattha dve puggalā ariyadhamme pāpuṇanti saddhānusārī ca dhammānusārī ca. Tattha dhammānusārī ugghaṭitaññū, saddhānusārī neyyo. Tattha ugghaṭitaññū duvidho – koci tikkhindriyo koci mudindriyo. Tattha neyyopi duvidho – koci tikkhindriyo koci mudindriyo. Tattha yo ca ugghaṭitaññū mudindriyo, yo ca neyyo tikkhindriyo, ime puggalā asamindriyā honti. Tattha ime puggalā samindriyā parihāyanti ca ugghaṭitaññuto, vipañcitaññū neyyato, ime majjhimā bhūmigatā vipañcitaññū hoti. Ime tayo puggalā. ထိုသုတ်တို့တွင် ‘ယခုမျက်မှောက်ဘဝ၌ပင် ရရှိ၏’ ဟူသော ဤသုတ်သည် နိဗ္ဗေဓဘာဂီယသုတ် မည်၏။ ‘နောင်ဘဝ၌ ပစ္စေကဗောဓိသို့ ရောက်ရှိ၏’ ဟူသော ဤသုတ်သည် ဝါသနာဘာဂီယသုတ် မည်၏။ ဤ တစ်ဆယ့်ခြောက်သုတ်တို့သည် အလုံးစုံသော သာသနာတော်ကို လွှမ်းခြုံယူ၍ တည်ကုန်၏။ ဤ တစ်ဆယ့်ခြောက်သုတ်တို့ဖြင့် ကိုးပါးသော သုတ်အပြားကို ဝေဖန်ခြင်း ဖြစ်၏။ ထိုဝေဖန်ခြင်းသည်လည်း ပညာရှိသောသူအား ဖြစ်၏၊ ပညာမရှိသောသူအား မဖြစ်။ ကမ္မဋ္ဌာန်းစီးဖြန်းခြင်းနှင့် ယှဉ်သောသူအား ဖြစ်၏၊ မယှဉ်သောသူအား မဖြစ်။ ကမ္မဋ္ဌာန်းအားထုတ်မှု မရှိဘဲ နေသောသူသည် ပကတိအားဖြင့် လောက၌ ပူပန်ခြင်းရှိသည်ဖြစ်၍ သံသရာ၌ လည်ပတ်သွားလာ၏။ ထိုသံကိလေသ (ပူပန်ခြင်း) သည် တဏှာသံကိလေသ၊ ဒိဋ္ဌိသံကိလေသ၊ ဒုစရိုက်သံကိလေသဟူ၍ သုံးပါးအပြားရှိ၏။ ထိုသံကိလေသသုံးပါးမှ ဖြစ်ပေါ်လာသော သံကိလေသသည် အကုသိုလ်တရားတို့၌ တည်၏၊ လောကီတရားတို့၌ တည်၏။ ထိုသံကိလေသတို့တွင် ပညာမျက်စိရှိ၍ လိမ္မာသောသူသည် အကယ်၍ ထိုသီလနှင့် ထိုအယူကို မှားယွင်းစွာ သုံးသပ်အံ့၊ ထိုသူအား ထိုတဏှာသံကိလေသသည် ဖြစ်၏။ အကယ်၍ ထိုသူအား ‘ငါသည် ဤသီလဖြင့်သော်လည်းကောင်း၊ ဤအကျင့်ဖြင့်သော်လည်းကောင်း၊ ဤမြတ်သောအကျင့်ဖြင့်သော်လည်းကောင်း နတ်ဖြစ်လတ္တံ့၊ သို့မဟုတ် နတ်တို့ထက် လွန်မြတ်သော ဗြဟ္မာတို့တွင် တစ်ဦးဦး ဖြစ်လတ္တံ့’ ဟု ဤသို့ အယူမှား (မိစ္ဆာဒိဋ္ဌိ) ဖြစ်အံ့၊ ထိုသူအား မိစ္ဆာဒိဋ္ဌိသံကိလေသ ဖြစ်၏။ အကယ်၍ သီလ၌ တည်လျက် မှားယွင်းစွာ မသုံးသပ်သော သီလရှိသူ၏အဖြစ်သည် ဖြစ်အံ့၊ သီလရှိသော ထိုသူအား သင့်လျော်သောနည်းဖြင့် ယူအပ်သော ထိုသမ္မာအယူသည် ဝိမုတ္တိဉာဏဒဿနတိုင်အောင် နှလုံးသာရွှင်ခြင်းကို ဖြစ်စေ၏။ ထိုတရားသည်လည်း ထိုသူအား ယခုမျက်မှောက်ဘဝ၌သော်လည်းကောင်း၊ ထိုဘဝ၌ပင် သေလွန်သောအခါ၌သော်လည်းကောင်း၊ သို့မဟုတ် နောင်အခြားသောဘဝ၌သော်လည်းကောင်း အခြားသော ခန္ဓာတို့၌ ဤသို့ ကောင်းစွာ ကျင့်အပ်သော ကံ၏အကျိုးသည် (ထုံအပ်သော စေတနာဖြင့်) ဖြစ်၏၊ ဤသုတ်ကို ဝါသနာဘာဂီယသုတ်ဟု ဆိုအပ်၏။ ထိုသီလတို့၌ တည်သောသူ၏ စိတ်သည် နီဝရဏ ကင်း၏။ ထိုနီဝရဏကင်းခြင်းကြောင့် သက္ကာယဒိဋ္ဌိကို ပယ်ခြင်းငှာ မြတ်စွာဘုရားသည် ထိုတရားကို ဟောတော်မူ၏။ ထိုသူသည် စင်စစ် ဧကန်ဖြစ်သော နိဗ္ဗာန်သို့ ရောက်၏။ သာသနာတွင်း၌ စင်စစ် နိဗ္ဗာန်သို့ အကယ်၍ မရောက်ပါက၊ တစ်ခုတည်းသော နေရာ၌ ခြောက်ပါးသော အဘိညာဉ်တို့သို့ ရောက်၏။ ထိုသို့ မရောက်ရာ၌ သဒ္ဓါနုသာရီပုဂ္ဂိုလ်နှင့် ဓမ္မါနုသာရီပုဂ္ဂိုလ်ဟူသော ပုဂ္ဂိုလ်နှစ်ယောက်တို့သည် အရိယာတရား (အောက်မဂ်အောက်ဖိုလ်) တို့သို့ ရောက်ကုန်၏။ ထိုနှစ်ယောက်တို့တွင် ဓမ္မာနုသာရီပုဂ္ဂိုလ်သည် ဥဂ္ဃါဋိတညူပုဂ္ဂိုလ်မည်၏၊ သဒ္ဓါနုသာရီပုဂ္ဂိုလ်သည် နေယျပုဂ္ဂိုလ်မည်၏။ ထိုပုဂ္ဂိုလ်တို့တွင် ဥဂ္ဃါဋိတညူပုဂ္ဂိုလ်သည် အချို့ ဣန္ဒြေရင့်သောသူ၊ အချို့ ဣန္ဒြေနုသောသူဟူ၍ နှစ်ပါးအပြားရှိ၏။ ထိုပုဂ္ဂိုလ်တို့တွင် နေယျပုဂ္ဂိုလ်သည်လည်း အချို့ ဣန္ဒြေရင့်သောသူ၊ အချို့ ဣန္ဒြေနုသောသူဟူ၍ နှစ်ပါးအပြားရှိ၏။ ထိုပုဂ္ဂိုလ်တို့တွင် နုသောဣန္ဒြေရှိသော ဥဂ္ဃါဋိတညူပုဂ္ဂိုလ်နှင့် ရင့်သောဣန္ဒြေရှိသော နေယျပုဂ္ဂိုလ် ဤပုဂ္ဂိုလ်တို့သည် ဣန္ဒြေမတူညီကြကုန်။ ဤပုဂ္ဂိုလ်တို့သည် ဥဂ္ဃါဋိတညူပုဂ္ဂိုလ်မှ ဆုတ်ယုတ်ကုန်၏၊ ဝိပဉ္စိတညူပုဂ္ဂိုလ်သည် နေယျပုဂ္ဂိုလ်မှ ဆုတ်ယုတ်၏။ ဤပုဂ္ဂိုလ်တို့သည် မဇ္ဈိမဘူမိ၌ တည်၍ ဝိပဉ္စိတညူပုဂ္ဂိုလ် ဖြစ်၏။ ဤသည်တို့ကား ပုဂ္ဂိုလ်သုံးယောက်တို့ ဖြစ်ကြကုန်၏။ 17. Tattha catutthā pana pañcamā ugghaṭitaññū vipañcitaññū neyyo ca, tattha ugghaṭitaññū puggalo indriyāni paṭilabhitvā dassanabhūmiyaṃ ṭhito sotāpattiphalañca pāpuṇāti, ekabījī hoti paṭhamo sotāpanno. Tattha vipañcitaññū puggalo indriyāni paṭilabhitvā dassanabhūmiyaṃ ṭhito sotāpattiphalañca pāpuṇāti, kolaṃkolo ca hoti dutiyo sotāpanno. Tattha neyyo puggalo indriyāni paṭilabhitvā dassanabhūmiyaṃ ṭhito sotāpattiphalañca pāpuṇāti, sattakkhattuparamo ca hoti[Pg.189], ayaṃ tatiyo sotāpanno. Ime tayo puggalā indriyavemattatāya sotāpattiphale ṭhitā. ၁၇. ထိုပုဂ္ဂိုလ်တို့တွင် စတုတ္ထပုဂ္ဂိုလ်၊ ပဉ္စမပုဂ္ဂိုလ်သည်လည်းကောင်း၊ ဥဂ္ဃါဋိတညူပုဂ္ဂိုလ်၊ ဝိပဉ္စိတညူပုဂ္ဂိုလ်၊ နေယျပုဂ္ဂိုလ်တို့သည်လည်းကောင်း ရှိကြကုန်၏။ ထိုပုဂ္ဂိုလ်တို့တွင် ဥဂ္ဃါဋိတညူပုဂ္ဂိုလ်သည် ဣန္ဒြေတို့ကို ရရှိ၍ ဒဿနဘူမိ (သောတာပတ္တိမဂ်) ၌ တည်လျက် သောတာပတ္တိဖိုလ်သို့လည်း ရောက်၏။ ထိုသူသည် ပထမသောတာပန်ဖြစ်သော ‘ဧကဗီဇိ’ သောတာပန်ပုဂ္ဂိုလ် ဖြစ်၏။ ထိုအရိယာပုဂ္ဂိုလ်တို့တွင် ဝိပဉ္စိတညူပုဂ္ဂိုလ်သည် ဣန္ဒြေတို့ကို ရရှိ၍ ဒဿနဘူမိ (သောတာပတ္တိမဂ်) ၌ တည်လျက် သောတာပတ္တိဖိုလ်သို့လည်း ရောက်၏။ ထိုသူသည် ဒုတိယသောတာပန်ဖြစ်သော ‘ကောလံကောလ’ သောတာပန်ပုဂ္ဂိုလ် ဖြစ်၏။ ထိုအရိယာပုဂ္ဂိုလ်တို့တွင် နေယျပုဂ္ဂိုလ်သည် ဣန္ဒြေတို့ကို ရရှိ၍ ဒဿနဘူမိ (သောတာပတ္တိမဂ်) ၌ တည်လျက် သောတာပတ္တိဖိုလ်သို့လည်း ရောက်၏။ ထိုသူသည် တတိယသောတာပန်ဖြစ်သော ‘သတ္တက္ခတ္တုပရမ’ သောတာပန်ပုဂ္ဂိုလ် ဖြစ်၏။ ဤပုဂ္ဂိုလ်သုံးယောက်တို့သည် ဣန္ဒြေကွဲပြားခြားနားခြင်းကြောင့် သောတာပတ္တိဖိုလ်၌ တည်ကုန်၏။ Ugghaṭitaññū ekabījī hoti, vipañcitaññū kolaṃkolo hoti, neyyo sattakkhattuparamo hoti. Idaṃ nibbedhabhāgiyaṃ suttaṃ. Sace pana taduttari vāyamati, accantaniṭṭhaṃ nibbānaṃ pāpuṇāti. Tattha ugghaṭitaññū puggalo yo tikkhindriyo, te dve puggalā honti – anāgāmiphalaṃ pāpuṇitvā antarāparinibbāyī ca upahaccaparinibbāyī ca. Tattha vipañcitaññū puggalo yo tikkhindriyo, te dve puggalā honti – anāgāmiphalaṃ pāpuṇanti asaṅkhāraparinibbāyī ca sasaṅkhāraparinibbāyī ca. Tattha neyyo anāgāmiphalaṃ pāpuṇanto uddhaṃsoto akaniṭṭhagāmī hoti, ugghaṭitaññū ca vipañcitaññū ca, indriyanānattena ugghaṭitaññū puggalo tikkhindriyo antarāparinibbāyī hoti, ugghaṭitaññū mudindriyo uddhaṃsoto akaniṭṭhagāmī hoti. Ugghaṭitaññū ca vipañcitaññū ca indriyanānattena ugghaṭitaññū puggalo tikkhindriyo sasaṅkhāraparinibbāyī hoti, tikkhindriyo antarāparinibbāyī hoti, ugghaṭitaññū mudindriyo upahaccaparinibbāyī hoti. Vipañcitaññū tikkhindriyo asaṅkhāraparinibbāyī hoti, vipañcitaññū mudindriyo sasaṅkhāraparinibbāyī hoti, neyyo upahaccaparinibbāyī hoti, vipañcitaññū tikkhindriyo asaṅkhāraparinibbāyī hoti. Vipañcitaññū mudindriyo sasaṅkhāraparinibbāyī hoti, neyyo uddhaṃsoto akaniṭṭhagāmī hoti. Iti pañca anāgāmino, chaṭṭho sakadāgāmī, tayo ca sotāpannāti ime nava sekkhā. ဥဂ္ဃါဋိတညူပုဂ္ဂိုလ်သည် ဧကဗီဇိသောတာပန် ဖြစ်၏။ ဝိပဉ္စိတညူပုဂ္ဂိုလ်သည် ကောလံကောလသောတာပန် ဖြစ်၏။ နေယျပုဂ္ဂိုလ်သည် သတ္တက္ခတ္တုပရမသောတာပန် ဖြစ်၏။ ဤသုတ်သည် နိဗ္ဗေဓဘာဂိယသုတ် မည်၏။ ထိုထက်အလွန် အကယ်၍ လုံ့လပြုသည်ဖြစ်အံ့၊ စင်စစ် မဂ်ဉာဏ်ဖြင့် မြင်အပ်သော နိဗ္ဗာန်သို့ ရောက်၏။ ထိုပုဂ္ဂိုလ်တို့တွင် ထက်မြက်သော ဣန္ဒြေရှိသော ဥဂ္ဃါဋိတညူပုဂ္ဂိုလ်သည် အနာဂါမိဖိုလ်သို့ ရောက်၍ အန္တရာပရိနိဗ္ဗာယီလည်းကောင်း၊ ဥပဟစ္စပရိနိဗ္ဗာယီလည်းကောင်း ဤသို့ ပုဂ္ဂိုလ်နှစ်ယောက် ဖြစ်ကုန်၏။ ထိုပုဂ္ဂိုလ်တို့တွင် ထက်မြက်သော ဣန္ဒြေရှိသော ဝိပဉ္စိတညူပုဂ္ဂိုလ်သည် အနာဂါမိဖိုလ်သို့ ရောက်သည်ရှိသော် အသင်္ခါရပရိနိဗ္ဗာယီလည်းကောင်း၊ သသင်္ခါရပရိနိဗ္ဗာယီလည်းကောင်း ဤသို့ ပုဂ္ဂိုလ်နှစ်ယောက် ဖြစ်ကုန်၏။ ထိုပုဂ္ဂိုလ်တို့တွင် နေယျပုဂ္ဂိုလ်သည် အနာဂါမိဖိုလ်သို့ ရောက်သည်ရှိသော် ဥဒ္ဓံသောတအကနိဋ္ဌဂါမီ ဖြစ်၏။ ဥဂ္ဃါဋိတညူပုဂ္ဂိုလ်နှင့် ဝိပဉ္စိတညူပုဂ္ဂိုလ်တို့သည် ဣန္ဒြေထူးခြားမှုအားဖြင့်— ဥဂ္ဃါဋိတညူပုဂ္ဂိုလ်သည် ထက်မြက်သော ဣန္ဒြေရှိပါက အန္တရာပရိနိဗ္ဗာယီ ဖြစ်၏၊ ဥဂ္ဃါဋိတညူပုဂ္ဂိုလ်သည် နုသော ဣန္ဒြေရှိပါက ဥဒ္ဓံသောတအကနိဋ္ဌဂါမီ ဖြစ်၏။ ဥဂ္ဃါဋိတညူပုဂ္ဂိုလ်နှင့် ဝိပဉ္စိတညူပုဂ္ဂိုလ်တို့သည် ဣန္ဒြေထူးခြားမှုအားဖြင့်— ဥဂ္ဃါဋိတညူပုဂ္ဂိုလ်သည် ထက်မြက်သော ဣန္ဒြေရှိပါက သသင်္ခါရပရိနိဗ္ဗာယီ ဖြစ်၏၊ ထက်မြက်သော ဣန္ဒြေရှိပါက အန္တရာပရိနိဗ္ဗာယီ ဖြစ်၏၊ ဥဂ္ဃါဋိတညူပုဂ္ဂိုလ်သည် နုသော ဣန္ဒြေရှိပါက ဥပဟစ္စပရိနိဗ္ဗာယီ ဖြစ်၏။ ဝိပဉ္စိတညူပုဂ္ဂိုလ်သည် ထက်မြက်သော ဣန္ဒြေရှိပါက အသင်္ခါရပရိနိဗ္ဗာယီ ဖြစ်၏၊ ဝိပဉ္စိတညူပုဂ္ဂိုလ်သည် နုသော ဣန္ဒြေရှိပါက သသင်္ခါရပရိနိဗ္ဗာယီ ဖြစ်၏၊ နေယျပုဂ္ဂိုလ်သည် ဥပဟစ္စပရိနိဗ္ဗာယီ ဖြစ်၏။ ဝိပဉ္စိတညူပုဂ္ဂိုလ်သည် ထက်မြက်သော ဣန္ဒြေရှိပါက အသင်္ခါရပရိနိဗ္ဗာယီ ဖြစ်၏၊ ဝိပဉ္စိတညူပုဂ္ဂိုလ်သည် နုသော ဣန္ဒြေရှိပါက သသင်္ခါရပရိနိဗ္ဗာယီ ဖြစ်၏၊ နေယျပုဂ္ဂိုလ်သည် ဥဒ္ဓံသောတအကနိဋ္ဌဂါမီ ဖြစ်၏။ ဤသို့လျှင် အနာဂါမ်ပုဂ္ဂိုလ် ငါးယောက်၊ သကဒါဂါမ်ပုဂ္ဂိုလ်သည် ခြောက်ယောက်မြောက်၊ သောတာပန်ပုဂ္ဂိုလ် သုံးယောက်တို့ ဖြစ်ကြသဖြင့် ဤကိုးယောက်သော ပုဂ္ဂိုလ်တို့သည် သေက္ခပုဂ္ဂိုလ်များ မည်ကုန်၏။ Tattha ugghaṭitaññū puggalo tikkhindriyo arahattaṃ pāpuṇanto dve puggalā honti ubhatobhāgavimutto paññāvimutto ca. Tattha ugghaṭitaññū puggalo mudindriyo arahattaṃ pāpuṇanto dve puggalā honti, ṭhitakappī ca paṭivedhanabhāvo puggalo ca tikkhindriyo so arahattaṃ pāpuṇanto dve puggalā honti cetanābhabbo ca rakkhaṇābhabbo ca. Tattha vipañcitaññū mudindriyo arahattaṃ pāpuṇanto dve puggalā honti, sace ceteti na parinibbāyī, no ce ceteti parinibbāyīti. Sace anurakkhati na parinibbāyī, no ce anurakkhati parinibbāyīti. Tattha neyyo puggalo bhāvanānuyogamanuyutto parihānadhammo [Pg.190] hoti kammaniyato vā samasīsi vā, ime nava arahanto idaṃ catubbidhaṃ suttaṃ saṃkilesabhāgiyaṃ asekkhabhāgiyaṃ. Imesu puggalesu tathāgatassa dasavidhaṃ balaṃ pavattati. ထိုအရိယာတို့တွင် ထက်မြက်သော ဣန္ဒြေရှိသော ဥဂ္ဃါဋိတညူပုဂ္ဂိုလ်သည် အရဟတ္တဖိုလ်သို့ ရောက်သည်ရှိသော် ဥဘတောဘာဂဝိမုတ္တ (အဖို့နှစ်ပါးမှ လွတ်မြောက်သောသူ) လည်းကောင်း၊ ပညာဝိမုတ္တ (ပညာဖြင့် လွတ်မြောက်သောသူ) လည်းကောင်း ဤသို့ ပုဂ္ဂိုလ်နှစ်ယောက် ဖြစ်ကုန်၏။ ထိုပုဂ္ဂိုလ်တို့တွင် နုသော ဣန္ဒြေရှိသော ဥဂ္ဃါဋိတညူပုဂ္ဂိုလ်သည် အရဟတ္တဖိုလ်သို့ ရောက်သည်ရှိသော် ဌိတကပ္ပိလည်းကောင်း၊ ပဋိဝေဓနဘာဝလည်းကောင်း ဤသို့ ပုဂ္ဂိုလ်နှစ်ယောက် ဖြစ်ကုန်၏။ ထိုပုဂ္ဂိုလ်တို့တွင် ထက်မြက်သော ဣန္ဒြေရှိသော ထိုဝိပဉ္စိတညူပုဂ္ဂိုလ်သည် အရဟတ္တဖိုလ်သို့ ရောက်သည်ရှိသော် စေတနာဘဗ္ဗပုဂ္ဂိုလ်လည်းကောင်း၊ ရက္ခနာဘဗ္ဗပုဂ္ဂိုလ်လည်းကောင်း ဤသို့ ပုဂ္ဂိုလ်နှစ်ယောက် ဖြစ်ကုန်၏။ ထိုပုဂ္ဂိုလ်တို့တွင် နုသော ဣန္ဒြေရှိသော ဝိပဉ္စိတညူပုဂ္ဂိုလ်သည် အရဟတ္တဖိုလ်သို့ ရောက်သည်ရှိသော် 'အကယ်၍ ကြံစည်အားထုတ်မူ ပရိနိဗ္ဗာန်မပြု၊ အကယ်၍ မကြံစည်အားထုတ်မူ ပရိနိဗ္ဗာန်ပြု၏' ဤသို့ ပုဂ္ဂိုလ်နှစ်ယောက် ဖြစ်ကုန်၏။ 'အကယ်၍ စောင့်ရှောက်မူ ပရိနိဗ္ဗာန်မပြု၊ အကယ်၍ မစောင့်ရှောက်မူ ပရိနိဗ္ဗာန်ပြု၏' ဤသို့ ပုဂ္ဂိုလ်နှစ်ယောက်လည်း ဖြစ်ကုန်၏။ ထိုပုဂ္ဂိုလ်တို့တွင် ဘာဝနာလုပ်ငန်း၌ စွမ်းစွမ်းတမံ အားထုတ်သော နေယျပုဂ္ဂိုလ်သည် မဆုတ်ယုတ်သောတရားရှိသူ (အပရိဟာနဓမ္မ) ဖြစ်၏။ သို့မဟုတ် ကမ္မနိယတ ဖြစ်ကုန်သော၊ သို့မဟုတ် သမသီသီ ဖြစ်ကုန်သော ရဟန္တာတို့သည် ဤကိုးပါး ဖြစ်ကုန်၏။ လေးပါးအပြားရှိသော ဤသုတ်သည် သံကိလေသဘာဂိယလည်း မည်၏၊ အသေက္ခဘာဂိယလည်း မည်၏။ ဤပုဂ္ဂိုလ်တို့၌ မြတ်စွာဘုရား၏ ဆယ်ပါးအပြားရှိသော ဉာဏဗလတော်သည် ဖြစ်၏။ 18. Katamaṃ dasavidhaṃ? Idha buddhānaṃ bhagavantānaṃ appavattite dhammacakke mahesakkhā devaputtā yācanāya abhiyātā honti ‘‘desetu sugato dhamma’’nti. So anuttarena buddhacakkhunā volokento addasāsi sattānaṃ tayo rāsīnaṃ sammattaniyato micchattaniyato aniyato. Tattha sammattaniyato rāsi micchāsatiṃ āpajjeyyāti netaṃ ṭhānaṃ vijjati, asatthuko parinibbāyeyyāti netaṃ ṭhānaṃ vijjati, samāpattiṃ āpajjeyyāti ṭhānametaṃ vijjati. Tattha micchattaniyato rāsi ariyasamāpattiṃ paṭipajjissatīti netaṃ ṭhānaṃ vijjati, anariyamicchāpaṭipattiṃ paṭipajjissatīti ṭhānametaṃ vijjati. Tattha aniyato rāsi sammāpaṭipajjamānaṃ sammattaniyatarāsiṃ gamissatīti ṭhānametaṃ vijjati, micchāpaṭipajjamāno sammattaniyatarāsiṃ gamissatīti netaṃ ṭhānaṃ vijjati. Sammāpaṭipajjamānaṃ sammattaniyatarāsiṃ gamissatīti ṭhānametaṃ vijjati, micchāpaṭipajjamānaṃ micchattaniyatarāsiṃ gamissatīti ṭhānametaṃ vijjati. Ime tayo anuttarena buddhacakkhunā volokentassa sammāsambuddhassa me sato ime dhammā anabhisambuddhāti ettavatā maṃ koci sahadhammena paṭicodissatīti netaṃ ṭhānaṃ vijjati, vītarāgassa te paṭijānato akhīṇāsavatāya sahadhammena koci paṭicodissatīti netaṃ ṭhānaṃ vijjati. Yato pana imassa aniyatassa rāsissa dhammadesanā, sā na dissati takkarassa sammādukkhakkhayāyāti netaṃ ṭhānaṃ vijjati, tathā ovadito yaṃ pana me aniyatarāsi sāvako pubbenāparaṃ visesaṃ na sacchikarissatīti netaṃ ṭhānaṃ vijjati. ၁၈. ဆယ်ပါးအပြားရှိသည်ဟူသည် အဘယ်နည်း။ ဤသာသနာတော်၌ သူတစ်ပါးတို့ မဖြစ်စေနိုင်သော တရားတည်းဟူသော အာဏာစက်၌ တန်ခိုးကြီးကုန်သော နတ်သားတို့သည် 'ကောင်းသောစကားကို ဆိုတော်မူတတ်သော မြတ်စွာဘုရား... တရားဟောတော်မူပါလော' ဟု တောင်းပန်ရန် ရှေးရှုချဉ်းကပ်ကြကုန်၏။ ထိုမြတ်စွာဘုရားသည် အတုမရှိသော ဗုဒ္ဓစက္ခုဖြင့် ကြည့်ရှုတော်မူသော် သမ္မတ္တနိယတ၊ မိစ္ဆတ္တနိယတ၊ အနိယတဟူ၍ သတ္တဝါတို့၏ အစုသုံးပါးတို့ကို မြင်တော်မူ၏။ ထိုမြင်တော်မူသော သတ္တဝါသုံးစုတို့တွင် သမ္မတ္တနိယတအပိုင်းအခြားရှိသော သတ္တဝါအစုသည် မှားသောအယူရှိသော မိစ္ဆာသတိသို့ ရောက်ရာ၏ဟူသော ဤအကြောင်းသည် မရှိနိုင်။ ဆရာမရှိဘဲ (သို့မဟုတ် ပူဇော်သက္ကာရမရှိဘဲ) ပရိနိဗ္ဗာန်ပြုရာ၏ဟူသော ဤအကြောင်းသည် မရှိနိုင်။ သမာပတ်ကို ဝင်စားရာ၏ဟူသော ဤအကြောင်းသည် ရှိ၏။ ထိုသတ္တဝါတို့တွင် မိစ္ဆတ္တနိယတအပိုင်းအခြားရှိသော သတ္တဝါအစုသည် မြတ်သောအရိယာသမာပတ်ကို ဝင်စားလတံ့ဟူသော ဤအကြောင်းသည် မရှိနိုင်။ မမြတ်သော မိစ္ဆာအကျင့်ကို ကျင့်လတံ့ဟူသော ဤအကြောင်းသည် ရှိ၏။ ထိုပုဂ္ဂိုလ်တို့တွင် အနိယတအပိုင်းအခြားရှိသော သတ္တဝါအစုသည် ကောင်းစွာ ကျင့်လျက် သမ္မတ္တနိယတအစုသို့ ရောက်လတံ့ဟူသော ဤအကြောင်းသည် ရှိ၏။ မှားသောအယူဖြင့် ကျင့်သော် သမ္မတ္တနိယတအစုသို့ ရောက်လတံ့ဟူသော ဤအကြောင်းသည် မရှိနိုင်။ ကောင်းစွာ ကျင့်လျက် သမ္မတ္တနိယတအစုသို့ ရောက်လတံ့ဟူသော ဤအကြောင်းသည် ရှိ၏။ မှားသောအားဖြင့် ကျင့်လျက် မိစ္ဆတ္တနိယတအစုသို့ ရောက်လတံ့ဟူသော ဤအကြောင်းသည် ရှိ၏။ အတုမရှိသော ဗုဒ္ဓစက္ခုဖြင့် ကြည့်တော်မူလျက် သမ္မာသမ္ဗုဒ္ဓဉာဏ်ရှိတော်မူသော ငါ့အား 'ဤတရားတို့ကို ငါ ထိုးထွင်း၍ မသိသေး' ဟု ဤမျှသောစကားဖြင့် အကြောင်းနှင့်တကွ ငါ့ကို တစ်စုံတစ်ယောက်သောသူသည် စောဒနာအံ့ဟူသော ဤအကြောင်းသည် မရှိနိုင်။ ကင်းသောရာဂရှိ၏ဟု ဝန်ခံလျက်ရှိသော သင့်အား 'အာသဝေါမကုန်သေးသောကြောင့်' အကြောင်းနှင့်တကွ တစ်စုံတစ်ယောက်သောသူသည် စောဒနာအံ့ဟူသော ဤအကြောင်းသည် မရှိနိုင်။ အကြင်အကြောင်းကြောင့် ထိုမိစ္ဆာကို ပြုလေ့ရှိသော၊ မြဲသောသဘောမရှိသော ဤသတ္တဝါအစုအား တရားဟောကြားခြင်းသည် ကောင်းစွာ ဒုက္ခကုန်ခြင်းငှာ မဖြစ်နိုင်ဟူသော ဤအကြောင်းသည် မရှိနိုင်။ ငါသည် ထိုသို့ ဆုံးမအပ်သော အနိယတအစုဝင် တပည့်သည် ရှေးအရိယမဂ်ဉာဏ်ထက် အထက်မဂ်ဖိုလ်ထူးကို မျက်မှောက်မပြုလတံ့ဟူသော ဤအကြောင်းသည် မရှိနိုင်။ 19. Yaṃ kho muni nānappakārassa nānāniruttiyo devanāgayakkhānaṃ dameti dhamme vavatthānena vatvā kāraṇato aññaṃ pāraṃ gamissatīti netaṃ ṭhānaṃ vijjati. Dhammapaṭisambhidā. Yato panimā niruttito satta satta niruttiyo nābhisambhuneyyāti netaṃ ṭhānaṃ vijjati. Niruttipaṭisambhidā. Nirutti kho pana abhisamaggaratānaṃ sāvakānaṃ tamatthamaviññāpayeti netaṃ ṭhānaṃ vijjati. Atthapaṭisambhidā. Mahesakkhā devaputtā upasaṅkamitvā pañhe pucchiṃsu[Pg.191]. Kāyikena vā mānasikena vā paripīḷitassa hatthakuṇīti vā pāde vā khañje dandhassa so attho na paribhājiyatīti netaṃ ṭhānaṃ vijjati. Paṭibhānapaṭisambhidā. Yamhi taṃ tesaṃ hoti tamhi asantaṃ bhavatīti netaṃ ṭhānaṃ vijjati. Yaṃ hi nāsaṃ tesaṃ na bhavati, tamhi nāsaṃ tesaṃ bhavissatīti netaṃ ṭhānaṃ vijjati. Evaṃ samudayassa nirodhāya dasa akusalakammapathā. Māro vā indo vā brahmā vā tathāgato vā cakkavattī vā so vata nāma mātugāmo bhavissatīti netaṃ ṭhānaṃ vijjati, puriso assa rājā cakkavattī sakko devānamindo bhavissatīti ṭhānametaṃ vijjati. Itissa evarūpaṃ balaṃ evarūpaṃ ñāṇaṃ, idaṃ vuccati ṭhānāṭṭhānañāṇaṃ paṭhamaṃ tathāgatabalaṃ taṃ niddisitabbaṃ. Tīhi rāsīhi catūhi vesārajjehi catūhi paṭisambhidāhi paṭiccasamuppādassa pavattiyaṃ nivattiyaṃ bhāgiyañca. Kusalaṃ kusalavipākesu ca upapajjati yañca itthipurisānaṃ. Idaṃ paṭhamaṃ balaṃ tathāgato evaṃ jānāti. ၁၉. နတ်၊ နဂါး၊ ဘီလူးတို့ကို အထူးထူးသော သဒ္ဒါတို့ဖြင့် ဆုံးမတော်မူသော မြတ်စွာဘုရားသည် သဘာဝတရားတို့ကို သဘာဝတရားတို့အဖြစ် ပိုင်းခြားသတ်မှတ်၍ ဟောကြားတော်မူသဖြင့် အကြောင်းအားဖြင့် အရဟတ္တဖိုလ်တည်းဟူသော တစ်ဖက်ကမ်းသို့ မရောက်နိုင်ရာဟူသော ဤအကြောင်း (အခွင့်အလမ်း) သည် မရှိနိုင်ပေ။ ဓမ္မပဋိသမ္ဘိဒါဉာဏ်သည် ရှိ၏။ အကြင်ကြောင့်လည်း ဤဓမ္မပဋိသမ္ဘိဒါဉာဏ်တို့သည် သဒ္ဒါမှတစ်ဆင့် ခုနစ်ခု ခုနစ်ခုသော သဒ္ဒါတို့သို့ မမီနိုင်ရာဟူသော ဤအကြောင်းသည် မရှိနိုင်ပေ။ နိရုတ္တိပဋိသမ္ဘိဒါဉာဏ်သည် ရှိ၏။ အညီအညွတ် အလွန်မွေ့လျော်ကြကုန်သော သာဝကတို့အား နိရုတ္တိဉာဏ်သည် ရှိ၏။ ထိုနိရုတ္တိဉာဏ်၏ အနက်အဓိပ္ပာယ်ကို မသိစေအပ်ရာဟူသော ဤအကြောင်းသည် မရှိနိုင်ပေ။ အတ္ထပဋိသမ္ဘိဒါဉာဏ်သည် ရှိ၏။ တန်ခိုးကြီးကုန်သော နတ်သားတို့သည် ချဉ်းကပ်၍ ပြဿနာတို့ကို မေးမြန်းကြကုန်၏။ ကိုယ်မှု (ကာယဒုစရိုက်) ဖြင့်လည်းကောင်း၊ စိတ်မှု (မနောဒုစရိုက်) ဖြင့်လည်းကောင်း နှိပ်စက်ခံရသဖြင့် လက်ကောက်ခြင်း သို့မဟုတ် ခြေခွင်ခြင်းရှိသော ပညာနုံ့သောသူအား ထိုအနက်အဓိပ္ပာယ်ကို ခွဲခြားမပြနိုင်ရာဟူသော ဤအကြောင်းသည် မရှိနိုင်ပေ။ ပဋိဘာနပဋိသမ္ဘိဒါဉာဏ်သည် ရှိ၏။ အကြင်သူ၌ ထိုပညာသည် ရှိ၏၊ ထိုသူတို့အား ဖြစ်၏။ ထိုသူ၌ ပညာမရှိခြင်း (မထင်ရှားခြင်း) ဖြစ်ရာ၏ဟူသော ဤအကြောင်းသည် မရှိနိုင်ပေ။ အကြင်သူ၌ ပျက်စီးသောပညာ ရှိ၏၊ ထိုသူတို့အား မဖြစ်၊ ထိုသူ၌ ပျက်စီးသောပညာရှိ၍ ထိုသူတို့အား ဖြစ်လတ္တံ့ဟူသော ဤအကြောင်းသည် မရှိနိုင်ပေ။ ဤအတူ သမုဒယ (လောဘ) ချုပ်ငြိမ်းရန်အတွက် အကုသိုလ်ကမ္မပထ တရားဆယ်ပါးတို့သည် ဖြစ်လတ္တံ့။ မာရ်နတ်၊ သိကြားမင်း၊ ဗြဟ္မာ၊ မြတ်စွာဘုရား၊ စကြာမင်းတည်းဟူသော ထိုပုဂ္ဂိုလ်တို့သည် စင်စစ် မိန်းမ (မာတုဂါမ) ဖြစ်လတ္တံ့ဟူသော ဤအကြောင်းသည် မရှိနိုင်။ ယောက်ျားသည် စကြာမင်း၊ သိကြားမင်း၊ ဗြဟ္မာ ဖြစ်လတ္တံ့ဟူသော ဤအကြောင်းသည် ရှိ၏။ ဤသို့ ထိုသူအား ဤသို့သောသဘောရှိသော အားတော်၊ ဤသို့သောသဘောရှိသော ဉာဏ်တော်သည် ရှိ၏။ ဤဉာဏ်တော်ကို "ဌာနာဌာနဉာဏ်" ဟု ခေါ်ဆိုအပ်၏။ ဤသည်ကား ပထမမြောက် တထာဂတဗလတည်း။ ထိုတထာဂတဗလကို အစု (ရာသီ) သုံးပါး၊ ဝေသာရဇ္ဇဉာဏ်လေးပါး၊ ပဋိသမ္ဘိဒါဉာဏ်လေးပါးတို့ကို စွဲ၍ ပဋိစ္စသမုပ္ပါဒ်၏ ဖြစ်ခြင်း (ပဝတ္တိ)၊ ချုပ်ခြင်း (နိဝတ္တိ) နှင့် အဖို့အစု (ဘာဂိယ) ကိုလည်းကောင်း၊ မိန်းမ ယောက်ျားတို့အား ဖြစ်ပေါ်တတ်သော ကုသိုလ်နှင့် ကုသလဝိပါတ်တို့၌ အကြင်သဘောသည် ဖြစ်၏ဟူ၍လည်းကောင်း ညွှန်ပြအပ်၏။ ထိုပထမဖြစ်သော ဉာဏဗလကို မြတ်စွာဘုရားသည် ဤသို့သော အခြင်းအရာအားဖြင့် သိတော်မူ၏။ Yesaṃ pana sammattaniyato rāsi, nāyaṃ sabbatthagāminī paṭipadā, nibbānagāminīyevāyaṃ paṭipadā. Tattha siyā micchattaniyato rāsi, esāpi na sabbatthagāminī paṭipadā. Sakkāyasamudayagāminīyevāyaṃ paṭipadā hotu, ayaṃ tattha tattha paṭipattiyā ṭhito gacchati nibbānaṃ, gacchati apāyaṃ, gacchati devamanussassa. Yaṃ yaṃ vā paṭipadaṃ paṭipajjeyya sabbattha gaccheyya, ayaṃ sabbatthagāminī paṭipadā. Yaṃ ettha ñāṇaṃ yathābhūtaṃ, idaṃ vuccati sabbatthagāminī paṭipadāñāṇaṃ dutiyaṃ tathāgatabalaṃ. အကြင်သူတို့အား သမ္မတ္တနိယတအစု (မှန်ကန်သောလမ်းစဉ်၌ မြဲသောအစု) သည် ရှိ၏။ ဤအစုသည် အလုံးစုံသော ဘဝသို့ ရောက်ကြောင်းဖြစ်သော အကျင့် (ပဋိပဒါ) မဟုတ်၊ နိဗ္ဗာန်သို့ ရောက်ကြောင်း ဖြစ်သော အကျင့်သာ ဖြစ်၏။ ထိုနှစ်ပါးတို့တွင် မိစ္ဆတ္တနိယတအစု (မှားယွင်းသောလမ်းစဉ်၌ မြဲသောအစု) သည်လည်း ရှိ၏။ ဤမိစ္ဆတ္တနိယတအစုသည်လည်း အလုံးစုံသော ဘဝသို့ ရောက်ကြောင်းဖြစ်သော အကျင့် မဟုတ်။ ဤမိစ္ဆတ္တနိယတအစုသည် သက္ကာယသမုဒယသို့ ရောက်ကြောင်းဖြစ်သော အကျင့်သာ ဖြစ်၏။ ဤပုဂ္ဂိုလ်သည် ထိုထိုသော အကျင့်၌ တည်သည်ဖြစ်၍ နိဗ္ဗာန်သို့လည်းကောင်း၊ အပါယ်သို့လည်းကောင်း၊ နတ်ပြည် လူ့ပြည်သို့လည်းကောင်း ရောက်ရ၏။ အကြင်အကြင် အကျင့်လမ်းစဉ်ကို ကျင့်သုံးရာ၏၊ ဤအကျင့်ဖြင့် အလုံးစုံသော ဘုံဘဝသို့ ရောက်နိုင်၏။ ဤသည်ကို "သဗ္ဗတ္ထဂါမိနီပဋိပဒါ" (ခပ်သိမ်းသော ဘုံဘဝသို့ ရောက်ကြောင်းအကျင့်) ဟု ခေါ်၏။ ဤအရာ၌ ဟုတ်တိုင်းမှန်စွာ သိသော အကြင်ဉာဏ်သည် ရှိ၏။ ဤဉာဏ်တော်ကို ဒုတိယမြောက် တထာဂတဗလဖြစ်သော "သဗ္ဗတ္ထဂါမိနီပဋိပဒါဉာဏ်" ဟု ခေါ်ဆိုအပ်၏။ Sā kho panāyaṃ sabbatthagāminī paṭipadā nānādhimuttā keci kāmesu keci dukkarakāriyaṃ keci attakilamathānuyogamanuyuttā keci saṃsārena suddhiṃ paccenti keci anajjābhāvanāti. Tena tena caritena vinibandhānaṃ sattānaṃ yaṃ ñāṇaṃ yathābhūtaṃ nānāgataṃ lokassa anekādhimuttagataṃ yathābhūtaṃ pajānāti. Idaṃ tatiyaṃ tathāgatabalaṃ. ထိုသဗ္ဗတ္ထဂါမိနီပဋိပဒါသည် အမျိုးမျိုးသော နှလုံးသွင်းခြင်း (အလိုဆန္ဒ) ရှိ၏။ အချို့သောသူတို့သည် ကာမဂုဏ်တို့၌ ညွတ်ကိုင်းကြကုန်၏။ အချို့သောသူတို့သည် ပြုနိုင်ခဲသော အကျင့်ကို ပြုခြင်း၌ ညွတ်ကိုင်းကြကုန်၏။ အချို့သောသူတို့သည် မိမိကိုယ်ကို ပင်ပန်းစေရန် အားထုတ်ခြင်း (အတ္တကိလမထာနုယောဂ) ကို အားထုတ်ကြကုန်၏။ အချို့သောသူတို့သည် သံသရာအားဖြင့် စင်ကြယ်ခြင်းသို့ ရောက်ကြကုန်၏။ အချို့သောသူတို့သည် အနဇ္ဈာဘာဝနာသို့ ရောက်ကြကုန်၏။ ဤသို့ ထိုထိုသော စရိုက်ဖြင့် နှောင်ဖွဲ့အပ်သော သတ္တဝါတို့၏ ဟုတ်တိုင်းမှန်စွာ သိသော အကြင်ဉာဏ်တော်ကိုလည်းကောင်း၊ အထူးထူးအပြားပြားရှိသော ဉာဏ်တော်ကိုလည်းကောင်း၊ လောက၏ များစွာသော နှလုံးသွင်းခြင်းသို့ ရောက်သော သဘောအတိုင်းဖြစ်သော ဉာဏ်တော်ကိုလည်းကောင်း သိတော်မူ၏။ ဤသည်ကား တတိယမြောက် တထာဂတဗလတည်း။ Tattha sattānaṃ adhimuttā bhavanti āsevanti bhāventi bahulīkaronti. Tesaṃ kammupasayānaṃ tadādhimuttānaṃ. Sā ceva dhātu saṃvahati. Katarā panesā dhātu nekkhammadhātu baladhātu kāci sampatti kāci micchattañca dhātu adhimuttā bhavanti. Aññatarā uttari na samanupassanti. Te tadevaṭṭhānaṃ mayā [Pg.192] jarāmaraṇassa abhinivissa voharanti ‘‘idameva saccaṃ moghamañña’’nti. Yathā bhagavā sakkassa devānamindassa bhāsitaṃ. Yaṃ tattha yathābhūtaṃ ñāṇaṃ. Idaṃ vuccati catutthaṃ tathāgatabalaṃ. ထိုဉာဏ်၌ သတ္တဝါတို့အား နှလုံးသွင်းမှု (နှလုံးညွတ်မှု) တို့သည် ဖြစ်ကုန်၏၊ မှီဝဲ၊ ပွားများ၊ ကြိမ်ဖန်များစွာ ပြုကြကုန်၏။ ကံကိုသာ မှီရာရှိကုန်သော၊ ထိုကံသို့ ညွတ်ကိုင်းကုန်သော ထိုသတ္တဝါတို့အား ထိုဓာတ် (အာသယဓာတ်) သည်သာလျှင် ဖြစ်၏။ ထိုဓာတ်သည် အဘယ်နည်း။ နေက္ခမ္မဓာတ် (ကာမမှ ကင်းလွတ်ကြောင်းဓာတ်) လည်းကောင်း၊ ဗလဓာတ်လည်းကောင်း၊ အချို့သော သမ္ပတ္တိဓာတ်လည်းကောင်း၊ အချို့သော မိစ္ဆတ္တဖြစ်သော ဓာတ်လည်းကောင်း ညွတ်ကိုင်းသော နှလုံးသွင်းခြင်း ရှိကုန်သည် ဖြစ်၏။ အခြားသော အာသယဓာတ်ထက် အလွန်လွန်ကဲ၍ မရှုမြော်ကြကုန်။ ထိုသူတို့သည် "ငါသည် ဇရာမရဏ (အိုခြင်းသေခြင်း) ကို စွဲလမ်းလျက်" ထိုအာသယဓာတ်အရာကိုသာလျှင် "ဤအယူသာလျှင် မှန်၏၊ အခြားသော အယူသည် အချည်းနှီး ဖြစ်၏" ဟု နှလုံးသွင်း၍ ပြောဆိုကြကုန်၏။ မြတ်စွာဘုရားသည် သိကြားမင်းအား ဟောကြားတော်မူသကဲ့သို့ ဖြစ်၏။ ထိုဒေသနာတော်၌ ဟုတ်တိုင်းမှန်စွာ သိသော အကြင်ဉာဏ်တော်သည် ရှိ၏။ ဤဉာဏ်တော်ကို စတုတ္ထမြောက် တထာဂတဗလ (ဓာတုဉာဏ်) ဟု ခေါ်ဆိုအပ်၏။ Tattha yaṃyeva dhātu seṭṭhanti taṃ taṃ kāyena ca vācāya ca ārambhanti cetasiko. Ārambho cetanā kammaṃ kāyikā vācasikā ārambho cetasikattā kammantaraṃ tathāgato evaṃ pajānāti ‘‘iminā sattena evaṃ dhātukena evarūpaṃ kammaṃ kataṃ, taṃ atītamaddhānaṃ iminā hetunā tassa evarūpo vipāko vipaccati etarahi vipaccissati vā anāgatamaddhāna’’nti. Evaṃ paccuppannamaddhānaṃ pajānāti ‘‘ayaṃ puggalo evaṃdhātuko idaṃ kammaṃ karoti’’. Taṇhāya ca diṭṭhiyā ca iminā hetunā na tassa vipāko diṭṭheyeva dhamme nibbattissati, upapajje vā’’ti aparamhi vā pariyāye evaṃ pajānāti ‘‘ayaṃ puggalo evarūpaṃ kammaṃ karissati anāgatamaddhānaṃ, iminā hetunā tassa evarūpo vipāko nibbattissati, iminā hetunā yāni cattāri kammaṭṭhānāni idaṃ kammaṭṭhānaṃ paccuppannasukhaṃ āyatiṃ ca sukhavipākaṃ’’ …pe… iti ayaṃ atītānāgatapaccuppannānaṃ kammasamādānānaṃ hetuso ṭhānaso vipākavemattataṃ pajānāti uccāvacā hīnapaṇītatā, idaṃ vuccati kammavipākañāṇaṃ pañcamaṃ tathāgatabalaṃ. ထိုဗလတို့တွင် အကြင်ဓာတ် (အာသယ) ကို သိသောဉာဏ်သည်သာလျှင် အမြတ်ဆုံးဖြစ်၏။ ထို့ကြောင့် ထိုထိုဓာတ်ကို ကိုယ်ဖြင့်လည်းကောင်း၊ နှုတ်ဖြင့်လည်းကောင်း၊ စိတ်နှင့်ယှဉ်သော စေတသိကဝီရိယကိုလည်းကောင်း အားထုတ်ကြကုန်၏။ စေတနာကံကို အားထုတ်အပ်၏။ ကိုယ်ဖြင့် ပြုအပ်သော လုံ့လ၊ နှုတ်ဖြင့် ပြုအပ်သော လုံ့လကို အားထုတ်အပ်၏။ စေတသိက်ဖြစ်သည်၏ အဖြစ်ကြောင့်၊ ကံအထူးကို သိတော်မူသော မြတ်စွာဘုရားသည် ဤသို့ သိတော်မူ၏ - "ဤသို့သော အာသယဓာတ်ရှိသော ဤသတ္တဝါသည် ဤအကြောင်းကြောင့် ဤသို့သော သဘောရှိသောကံကို အတိတ်ကာလ၌ ပြုခဲ့ဖူးပြီ။ ထိုကံသည် ဤအကြောင်းကြောင့် ထိုသူအား ယခုဘဝ၌ ဤသို့သော အကျိုးကို ပေး၏၊ သို့မဟုတ် အနာဂတ်ကာလ၌ ပေးလတ္တံ့" ဟု သိတော်မူ၏။ ဤအတူ ပစ္စုပ္ပန်ကာလ၌လည်း သိတော်မူ၏ - "ဤသို့သော အာသယရှိသော ဤပုဂ္ဂိုလ်သည် ဤကံကို ပြု၏။ တဏှာနှင့် ဒိဋ္ဌိတည်းဟူသော ဤအကြောင်းကြောင့် ထိုသူအား မျက်မှောက်သောဘဝ၌ ထိုကံ၏အကျိုးသည် ဖြစ်ပေါ်လိမ့်မည်မဟုတ်၊ ဒုတိယဘဝ ပဋိသန္ဓေခဏ၌ ဖြစ်စေ၊ တတိယဘဝမှစ၍ အခြားသော အဆက်ဆက်သော ဘဝတို့၌ ဖြစ်စေ အကျိုးပေးလိမ့်မည်မဟုတ်" ဟု သိတော်မူ၏။ ဤသို့လည်း သိတော်မူ၏ - "ဤပုဂ္ဂိုလ်သည် အနာဂတ်ကာလ၌ ဤသို့သော သဘောရှိသောကံကို ပြုလတ္တံ့၊ ဤအကြောင်းကြောင့် ထိုသူအား ဤသို့သော သဘောရှိသော အကျိုးသည် ဖြစ်ပေါ်လတ္တံ့၊ ဤအကြောင်းကြောင့် စတုသစ္စကမ္မဋ္ဌာန်းတိုင်အောင်သော ဘာဝနာလေးပါးတို့သည် ရှိကုန်၏။ ဤကမ္မဋ္ဌာန်းသည် ပစ္စုပ္ပန်၌လည်း ချမ်းသာ၏၊ နောင်ကာလ၌လည်း ကောင်းသော အကျိုးရှိ၏" စသည်ဖြင့် ဤသို့လျှင် အတိတ်၊ အနာဂတ်၊ ပစ္စုပ္ပန် ဖြစ်ကုန်သော ကံဆောက်တည်မှုတို့၏ အကျိုးထူးခြားကွဲပြားမှုကို အကြောင်းအားဖြင့်လည်းကောင်း၊ ဌာနအားဖြင့်လည်းကောင်း သိတော်မူ၏။ ဤသို့ ယုတ်ခြင်း၊ မြတ်ခြင်း၊ အမျိုးမျိုးသော သဘောတို့သည် ရှိ၏။ ဤဉာဏ်တော်ကို ပဉ္စမမြောက် တထာဂတဗလဖြစ်သော "ကမ္မဝိပါကဉာဏ်" ဟု ခေါ်ဆိုအပ်၏။ Tathā sattā yaṃ vā kammasamādānaṃ samādiyantā tattha evaṃ pajānāti imassa puggalassa kammādhimuttassa rāgacaritassa nekkhammadhātūnaṃ pāripūriṃ gacchanti, tassa rāgānugate suññamānassa paṭhamaṃ jhānaṃ saṃkilissati, sace puna uttari vāyāmato jhānavodānagate mānase visesabhāgiyaṃ paṭipadaṃ anuyuñjiyati. Tassa hi jhānabhāgiyaṃyeva paṭhamajjhāne ṭhitassa dutiyaṃ jhānaṃ vodānaṃ gacchati, tatiyañca jhānaṃ samāpajjitukāmassa somanassindriyaṃ cittaṃ pariyādāya tiṭṭhati, tassa sā pīti avisesabhāgiyaṃ tatiyaṃ jhānaṃ ādissa tiṭṭhati. Sace tassa nissaraṇaṃ yathābhūtaṃ pajānāti. Tathāgatassa catutthajjhānaṃ vodānaṃ gacchatiyeva, catutthassa jhānassa hānabhāgiyā dhammā, te ca dhammā yattha pajāyanti yehi catutthajjhānaṃ vodānaṃ dissati. Evaṃ ajjhāsayasamāpattiyā yā catasso samāpattiyo tīṇi vimokkhamukhāni aṭṭha vimokkhajhānānīti cattāri jhānāni vimokkhāti. Aṭṭha ca vimokkhā tīṇi ca vimokkhamukhāni. Samādhīti cattāro [Pg.193] samādhī – chandasamādhi vīriyasamādhi cittasamādhi vīmaṃsāsamādhīti. Samāpattiyo catasso ajjhāsayasamāpattiyo iti imesaṃ jhānānaṃ vimokkhasamāpattīti evarūpo saṃkileso rāgacaritassa puggalassa. Evaṃ dosacaritassa. Mohacaritassa. Rāgacaritassa puggalassa evarūpaṃ vodānaṃ iti yaṃ ettha ñāṇaṃ yathābhūtaṃ asādhāraṇaṃ sabbasattehi. Idaṃ vuccati chaṭṭhaṃ tathāgatabalaṃ. သတ္တဝါတို့သည် ထိုအခြင်းအရာအားဖြင့် အကြင်ကံကို ဆောက်တည်ကြကုန်၏။ ထိုသို့ ဆောက်တည်ရာ၌ ရာဂများသော၊ ကံကို နှလုံးသွင်းသော ဤပုဂ္ဂိုလ်အား နေက္ခမ္မဓာတ်တို့၏ ပြည့်စုံခြင်းသို့ ရောက်ကုန်၏ဟု ဤသို့ သိတော်မူ၏။ ရာဂသို့ အစဉ်လိုက်ခြင်းကြောင့် ကမ္မဋ္ဌာန်းမှ ဆိတ်သုဉ်းသော ထိုပုဂ္ဂိုလ်အား ပထမဈာန်သည် နီဝရဏတရားတို့ကြောင့် ညစ်နွမ်းပေလိမ့်မည်။ အကယ်၍ တစ်ဖန် လွန်စွာ လုံ့လပြုသောသူအား ဈာန်ဖြင့် ဖြူစင်ခြင်းသို့ ရောက်သောစိတ်ကြောင့် ဒုတိယဈာန်အဖို့၌ ဖြစ်သော အကျင့်ကို အားထုတ်အပ်၏။ စင်စစ်သော်ကား နီဝရဏကို ဖယ်ရှားသော အဖို့ရှိသည်သာလျှင် ဖြစ်သော ပထမဈာန်၌ တည်သော ထိုယောဂီပုဂ္ဂိုလ်အား ဒုတိယဈာန်သည် ဖြူစင်ခြင်းသို့ ရောက်၏။ တတိယဈာန်ကို ဝင်စားလိုသော ယောဂီပုဂ္ဂိုလ်အား သောမနဿိန္ဒြေသည် စိတ်ကို လွှမ်းမိုး၍ တည်၏။ ထိုသူ၏ ထိုပီတိသည် အဝိသေသအဖို့ရှိသော တတိယဈာန်ကို ရှေးရှုလျက် တည်၏။ အကယ်၍ ထိုပုဂ္ဂိုလ်အား ထွက်မြောက်ရာကို ဟုတ်တိုင်းမှန်စွာ သိအံ့၊ ထိုသို့သိသော ယောဂီအား စတုတ္ထဈာန်သည် စင်စစ် ဖြူစင်ခြင်းသို့ ရောက်သည်သာလျှင် တည်း။ စတုတ္ထဈာန်၏ ဆုတ်ယုတ်ကြောင်း ဖြစ်သော တရားတို့သည် ရှိကုန်၏။ ထိုတရားတို့သည်လည်း အကြင်သူ၌ ဖြစ်ကုန်၏။ အကြင်ဘာဝနာတို့ဖြင့် စတုတ္ထဈာန်၏ ဖြူစင်ခြင်းကို မြင်ရ၏။ ဤသို့ အလိုရှိအပ်သော သမာပတ်ကို ဝင်စားသော ပုဂ္ဂိုလ်အား လေးပါးသော သမာပတ်တို့သည်လည်းကောင်း၊ သုံးပါးသော ဝိမောက္ခမုခတို့သည်လည်းကောင်း၊ ရှစ်ပါးသော ဝိမောက္ခဈာန်တို့သည်လည်းကောင်း ရှိကြရာတွင် ဤသို့ လေးပါးသော ဈာန်တို့သည် ဝိမောက္ခမည်ကုန်၏။ ရှစ်ပါးသော ဝိမောက္ခတို့နှင့် သုံးပါးသော ဝိမောက္ခမုခတို့ ဖြစ်ကုန်၏။ သမာဓိဟူသည် ဆန္ဒသမာဓိ၊ ဝီရိယသမာဓိ၊ စိတ္တသမာဓိ၊ ဝီမံသာသမာဓိ ဟူ၍ သမာဓိလေးပါးတို့ ဖြစ်သည်။ သမာပတ်လေးပါးတို့သည် ယောဂီပုဂ္ဂိုလ်၏ အလိုအားဖြင့် ဖြစ်သော သမာပတ်မည်ကုန်၏။ ဤသို့ ဤဈာန်တို့၏ နီဝရဏမှ ကင်းလွတ်သော သမာပတ်ဟု ဆိုအပ်၏။ ဤသို့သဘောရှိသော ညစ်နွမ်းခြင်းသည် ရာဂများသော ပုဂ္ဂိုလ်အား ဖြစ်၏။ ထို့အတူ ဒေါသများသော ပုဂ္ဂိုလ်အားလည်းကောင်း၊ မောဟများသော ပုဂ္ဂိုလ်အားလည်းကောင်း ဖြစ်၏။ ရာဂများသော ပုဂ္ဂိုလ်အား ဤသို့သဘောရှိသော ဖြူစင်ခြင်းသည် ဖြစ်၏။ ဤသို့ ဤသာသနာတော်၌ အလုံးစုံသော သတ္တဝါတို့နှင့် မဆက်ဆံသော၊ ဟုတ်တိုင်းမှန်စွာ သိမြင်သော အကြင်ဉာဏ်သည် ရှိ၏။ ဤဉာဏ်ကို ခြောက်ခုမြောက် တထာဂတဗလဟူ၍ ဆိုအပ်၏။ Tattha tathāgato evaṃ pajānāti lokikā dhammā lokuttarā dhammā bhāvanābhāgiyaṃ indriyaṃ nāmaṃ labhanti. Ādhipateyyabhūmiṃ upādāya balaṃ nāmaṃ labhanti thāmagataṃ mano manindriyaṃ taṃ upādāya. Vīriyaṃ nāmaṃ labhanti ārambhadhātuṃ upādāya. Itissa deva evarūpaṃ ñāṇaṃ imehi ca dhammehi ime puggalā samannāgatātipi dhammadesanaṃ akāsi. Ākārato ca vokārato ca āsayajjhāsayassa adhimuttisamannāgatānaṃ. Idaṃ vuccati parasattānaṃ parapuggalānaṃ indriyabalavīriyavemattataṃ ñāṇaṃ sattamaṃ tathāgatabalaṃ. ထိုဒေသနာတော်တို့တွင် မြတ်စွာဘုရားသည် ဤသို့ သိတော်မူ၏။ လောကီတရားတို့သည်လည်းကောင်း၊ လောကုတ္တရာတရားတို့သည်လည်းကောင်း ဘာဝနာအဖို့၌ အကြီးအကဲအရာကို စွဲ၍ ဣန္ဒြေအမည်ကို ရကုန်၏။ စိတ်သည် အားရှိခြင်းသို့ ရောက်သဖြင့် ထိုမနိန္ဒြေကို အမှီပြု၍ ဗိုလ်အမည်ကို ရကုန်၏။ အာရဗ္ဘဓာတ်ကို အမှီပြု၍ ဝီရိယအမည်ကို ရကုန်၏။ ဤသို့သဘောရှိသော ဉာဏ်တော်သည် မြတ်စွာဘုရားအားသာလျှင် ဖြစ်၏။ ဤပုဂ္ဂိုလ်တို့သည် ဤတရားတို့နှင့် ပြည့်စုံကုန်၏ဟူ၍လည်း တရားဒေသနာကို ဟောကြားတော်မူ၏။ အခြင်းအရာအားဖြင့်လည်းကောင်း၊ အပြားအားဖြင့်လည်းကောင်း အာသယာနုသယ (အလိုဆန္ဒ) ရှိသော ပုဂ္ဂိုလ်အားလည်းကောင်း၊ နှလုံးသွင်းမှုနှင့် ပြည့်စုံသော ပုဂ္ဂိုလ်တို့အားလည်းကောင်း အကြင်တရားဟောခြင်းသည် ရှိ၏။ ဤဒေသနာကို တစ်ပါးသော သတ္တဝါတို့၏၊ တစ်ပါးသော ပုဂ္ဂိုလ်တို့၏ ဣန္ဒြေ၊ ဗိုလ်၊ ဝီရိယ ထူးခြားပုံကို သိမြင်ကြောင်း ဖြစ်သော ခုနစ်ခုမြောက် တထာဂတဗလဟူ၍ ဆိုအပ်၏။ Tattha ca tathāgato lokādīsu ca bhūmīsu saṃyojanānañca sekkhānaṃ dvīhi balehi gatiṃ pajānāti, pubbenivāsānussatiyā atīte saṃsāre etarahi ca paccuppanne dibbacakkhunā cutūpapātaṃ iti imāni dve balāni dibbacakkhuto abhinīhitāni. So atītamaddhānaṃ dibbassa cakkhuno gocaro so etarahi sati gocaro iti attano ca paresaṃ ca pubbenivāsañāṇaṃ anekavidhaṃ nānappakārakaṃ paccuppannamaddhānaṃ dibbena cakkhunā imāni dve tathāgatabalāni, aṭṭhamaṃ pubbenivāso, navamaṃ dibbacakkhu. ထိုဗလတို့တွင် မြတ်စွာဘုရားသည် လူ့ပြည်စသော ဘုံလေးပါးတို့၌ သံယောဇဉ်တို့၏လည်းကောင်း၊ သေက္ခပုဂ္ဂိုလ်တို့၏လည်းကောင်း လားရာဂတိကို ဗိုလ်နှစ်ပါးဖြင့် သိတော်မူ၏။ ပုဗ္ဗေနိဝါသာနုဿတိဉာဏ်ဖြင့် လွန်လေပြီးသော သံသရာကိုလည်းကောင်း၊ ယခု ပစ္စုပ္ပန်ဘဝ၌ စုတူပပါတဉာဏ်ကို ဒိဗ္ဗစက္ခုဖြင့်လည်းကောင်း သိတော်မူ၏။ ဤသို့ ဤနှစ်ပါးသော ဗိုလ်တို့ကို ဒိဗ္ဗစက္ခုမှ ညွှတ်စေအပ်ကုန်၏။ ထိုဉာဏ်သည် အတိတ်ကာလ၌ ဒိဗ္ဗစက္ခု၏ ကျက်စားရာမည်၏။ ထိုဉာဏ်သည် ယခုပစ္စုပ္ပန်၌ သတိ၏ ကျက်စားရာမည်၏။ ဤသို့ မိမိ၏လည်းကောင်း၊ သူတစ်ပါးတို့၏လည်းကောင်း ပုဗ္ဗေနိဝါသဉာဏ်သည် များစွာသောအပြား ရှိ၏။ အထူးထူးအပြားပြား များသော ပစ္စုပ္ပန်ကာလကို ဒိဗ္ဗစက္ခုဖြင့် သိတော်မူ၏။ ဤနှစ်ပါးတို့သည် တထာဂတဗလတို့ မည်ကုန်၏။ ရှစ်ခုမြောက်သည် ပုဗ္ဗေနိဝါသဉာဏ် ဖြစ်၍၊ ကိုးခုမြောက်သည် ဒိဗ္ဗစက္ခုဉာဏ် ဖြစ်၏။ Puna caparaṃ tathāgato ariyapuggalānaṃ jhānaṃ vodānaṃ nibbedhabhāgiyaṃ pajānāti ayaṃ puggalo iminā maggena imāya paṭipadāya āsavānaṃ khayā anāsavaṃ cetovimuttiṃ paññāvimuttiṃ diṭṭheva dhamme sacchikatvā upasampajja viharatīti iti attano ca āsavānaṃ khayaṃ ñāṇaṃ diṭṭhekaṭṭhānaṃ catubhūmimupādāya yāva navannaṃ arahantānaṃ āsavakkhayo odhiso sekkhānaṃ anodhiso arahantānaṃ. Tattha cetovimutti dvīhi āsavehi anāsavā kāmāsavena ca bhavāsavena ca, paññāvimutti dvīhi āsavehi anāsavā diṭṭhāsavena ca avijjāsavena ca, imāsaṃ dvinnaṃ vimuttīnaṃ yathābhūtaṃ ñāṇaṃ, idaṃ vuccati āsavakkhaye ñāṇaṃ. Dasamaṃ tathāgatabalaṃ. တစ်ဖန် မြတ်စွာဘုရားသည် အရိယာပုဂ္ဂိုလ်တို့၏ နိဗ္ဗေဓအဖို့၌ ဖြူစင်သော ဈာန်ကို သိတော်မူ၏။ ဤပုဂ္ဂိုလ်သည် ဤမဂ်ဖြင့်၊ ဤအကျင့်ဖြင့် အာသဝေါတရားတို့ ကုန်ခြင်းကြောင့် အာသဝေါမရှိသော စေတောဝိမုတ္တိကိုလည်းကောင်း၊ ပညာဝိမုတ္တိကိုလည်းကောင်း မျက်မှောက်သောဘဝ၌ပင် ကိုယ်တိုင် မျက်မှောက်ပြုကာ ပြည့်စုံစေ၍ နေ၏ဟု ဤသို့ သိတော်မူ၏။ ဤသို့ မိမိ၏လည်းကောင်း၊ သူတစ်ပါးတို့၏လည်းကောင်း အာသဝေါတရားတို့ ကုန်ရာဖြစ်သော ဉာဏ်ကို ဘုံလေးပါးကို အမှီပြု၍ သိတော်မူ၏။ ကိုးယောက်သော အရဟတ္တပုဂ္ဂိုလ်တို့တွင် သေက္ခပုဂ္ဂိုလ်တို့၏ အာသဝေါကုန်ခြင်းသည် အပိုင်းအခြားရှိ၍ ရဟန္တာပုဂ္ဂိုလ်တို့၏ အာသဝေါကုန်ခြင်းကား အပိုင်းအခြားမရှိပေ။ ထိုသို့သိရာ၌ စေတောဝိမုတ္တိသည် ကာမာသဝနှင့် ဘဝါသဝ ဟူသော အာသဝေါနှစ်ပါးမှ လွတ်ကင်းသဖြင့် အာသဝေါကင်း၏။ ပညာဝိမုတ္တိသည် ဒိဋ္ဌာသဝနှင့် အဝိဇ္ဇာသဝ ဟူသော အာသဝေါနှစ်ပါးမှ လွတ်ကင်းသဖြင့် အာသဝေါကင်း၏။ ဤဝိမုတ္တိနှစ်ပါးတို့၏ အဖြစ်ကို ဟုတ်တိုင်းမှန်စွာ သိသောဉာဏ် ရှိ၏။ ဤဉာဏ်ကို အာသဝက္ခယဉာဏ်ဟူ၍ ဆိုအပ်၏။ ဤသည်ကား ဆယ်ခုမြောက် တထာဂတဗလ ဖြစ်၏။ 20. Imesu [Pg.194] dasasu balesu ṭhito tathāgato pañcavidhaṃ sāsanaṃ deseti saṃkilesabhāgiyaṃ vāsanābhāgiyaṃ dassanabhāgiyaṃ bhāvanābhāgiyaṃ asekkhabhāgiyaṃ. Tattha yo taṇhāsaṃkileso, imassa alobho nissaraṇaṃ. Yo diṭṭhisaṃkileso, imassa amoho nissaraṇaṃ. Yo duccaritasaṃkileso, imassa tīṇi kusalāni nissaraṇaṃ. Kiṃ nidānaṃ? Tīṇi imāni manoduccaritāni – abhijjhā byāpādo micchādiṭṭhi. Tattha abhijjhā manoduccaritaṃ kāyakammaṃ upaṭṭhapeti, adinnādānaṃ sabbañca tadupanibbaddhaṃ vācākammaṃ upaṭṭhapeti, musāvādañca sabbavitathaṃ sabbaṃ vācamabhāvaṃ sabbamakkhaṃ palāsaṃ abhijjhā akusalamūlanti, sucarite sucaritaṃ musāvādā adinnādānā abhijjhāya cetanā, tattha byāpādo manoduccaritaṃ kāyakammaṃ upaṭṭhapeti, pāṇātipātaṃ sabbañca metaṃ ākaḍḍhanaṃ parikaḍḍhanaṃ nibbaddhaṃ rocanaṃ vācākammaṃ upaṭṭhapeti, pisuṇavācaṃ pharusavācaṃ micchādiṭṭhi manoduccaritañca abhijjhaṃ byāpādaṃ micchādiṭṭhiṃ payojeti, tassa yo koci micchādiṭṭhi cāgo rāgajo vā dosajo vā sabbaso micchādiṭṭhi sambhūto iminā kāraṇena micchādiṭṭhiṃ upaṭṭhapeti, kāmesumicchācāraṃ vacīkammaṃ upaṭṭhapeti samphappalāpaṃ. Imāni tīṇi duccaritāni akusalamūlāni. ၂၀. ဤဆယ်ပါးသော အားတော်တို့၌ တည်တော်မူသော မြတ်စွာဘုရားသည် သံကိလေသဘာဂိယ၊ ဝါသနာဘာဂိယ၊ ဒဿနဘာဂိယ၊ ဘာဝနာဘာဂိယ၊ အသေက္ခဘာဂိယ ဟူ၍ ငါးပါးသောအပြားရှိသော သာသနာတော်ကို ဟောတော်မူ၏။ ထိုဒေသနာတော်တို့တွင် အကြင်တဏှာသံကိလေသမှ အလောဘသည် ထွက်မြောက်ရာ ဖြစ်၏။ အကြင်ဒိဋ္ဌိသံကိလေသမှ အမောဟသည် ထွက်မြောက်ရာ ဖြစ်၏။ အကြင်ဒုစရိုက်သံကိလေသမှ သုံးပါးသော ကုသိုလ်တရားတို့သည် ထွက်မြောက်ရာ ဖြစ်၏။ အကြောင်းအရင်းကား အဘယ်နည်း။ မနောဒုစရိုက် သုံးပါးတို့ဖြစ်သော အဘိဇ္ဈာ၊ ဗျာပါဒ၊ မိစ္ဆာဒိဋ္ဌိ တို့ပင်တည်း။ ထိုသုံးပါးတို့တွင် အဘိဇ္ဈာမနောဒုစရိုက်သည် ကာယကံကို ဖြစ်စေ၏။ အဒိန္နာဒါန်နှင့် ထိုအဒိန္နာဒါန်နှင့်စပ်သော အလုံးစုံသော ဝစီကံကိုလည်း ဖြစ်စေ၏။ အလုံးစုံ ချွတ်ယွင်းသော၊ အမှန်တရား ကင်းသော၊ ကျေးဇူးကို ချေဖျက်တတ်သော၊ ပြိန်ဖျင်းသော မုသာဝါဒစကားသည်လည်း အဘိဇ္ဈာဟူသော အကုသိုလ်မူလ ရှိ၏။ မုသာဝါဒ၊ အဒိန္နာဒါန်၊ အဘိဇ္ဈာတို့မှ ရှောင်ကြဉ်သော စေတနာသည် သုစရိုက်၌ ကောင်းသောအကျင့် မည်၏။ ထိုမနောဒုစရိုက် သုံးပါးတို့တွင် ဗျာပါဒမနောဒုစရိုက်သည် ကာယကံကို ဖြစ်စေ၏။ ထိုဗျာပါဒသည် အလုံးစုံသော ပါဏာတိပါတသို့ ဆွဲငင်ခြင်း၊ အဖန်ဖန် ငြိတွယ်ခြင်း၊ နှစ်သက်ခြင်းကို ဖြစ်စေ၍ ဝစီကံကိုလည်း ဖြစ်စေ၏။ ပိသုဏဝါစာ၊ ဖရုသဝါစာနှင့် မိစ္ဆာဒိဋ္ဌိ မနောဒုစရိုက်တို့သည်လည်းကောင်း၊ အဘိဇ္ဈာ၊ ဗျာပါဒ၊ မိစ္ဆာဒိဋ္ဌိတို့ကိုလည်းကောင်း ယှဉ်စေတတ်၏။ ထိုသူအား မိစ္ဆာဒိဋ္ဌိကြောင့် ဖြစ်သော မိစ္ဆာစွန့်လွှတ်ခြင်းသည် ရာဂကြောင့်သော်လည်းကောင်း၊ ဒေါသကြောင့်သော်လည်းကောင်း ဖြစ်တတ်၏။ ဤအကြောင်းကြောင့် မိစ္ဆာဒိဋ္ဌိကို ဖြစ်ပေါ်စေ၏။ ကာမေသုမိစ္ဆာစာရသည် ပြိန်ဖျင်းသောစကား (သမ္ဖပ္ပလာပ) ဟူသော ဝစီကံကို ဖြစ်စေ၏။ ဤသုံးပါးသော ဒုစရိုက်တို့သည် အကုသိုလ်မူလ ရှိကုန်၏။ Yā abhijjhā, so lobho. Yo byāpādo, so doso. Yā micchādiṭṭhi, so moho. Tāni aṭṭha micchattāni upaṭṭhapenti. Tesu gahitesu tīsu akusalamūlesu dasavidhaṃ akusalamūlaṃ pāripūriṃ gacchati, tassa tividhassa duccaritasaṃkilesassa vāsanābhāgiyañca suttaṃ nissaraṇaṃ. Tattha yo bahusito niddeso yathā lobho doso mohopi, tattha asituṃ ettha lobho ussado tena kāraṇena tesu vā dhammesu lobho paññapiyati. Tatthāyaṃ moho akusalaṃ moho ayaṃ avijjā, sā catubbidhā rūpe abhiniviṭṭhā, rūpaṃ attato samanupassati, avijjāgato rūpavantaṃ attānaṃ, attani vā rūpaṃ, rūpasmiṃ vā attānaṃ. Tattha katamaṃ padaṃ sakkāyadiṭṭhiyā ucchedaṃ vadati ‘‘taṃ jīvaṃ taṃ sarīra’’nti natthikadiṭṭhi adhiccasamuppannadiṭṭhi ca añño ca karoti, añño paṭisaṃvediyati. Pacchimasaṭṭhikappānaṃ tīṇi padāni sakkāyadiṭṭhiyā sassataṃ bhajanti ‘‘aññaṃ jīvaṃ aññaṃ sarīra’’nti akiriyañca taṃ dukkhamicchato ahetukā ca patanti anajjhābhāvo ca kammānaṃ sabbañca mānayi. Tattha ‘‘idameva saccaṃ moghamañña’’nti saṃsārena [Pg.195] suddhi ājīvakā chaḷāsīti paññapenti. Yathārūpe sakkāyadiṭṭhiyā catuvatthukā, evaṃ pañcasu khandhesu vīsativatthukā sakkāyadiṭṭhiyā sassataṃ bhajati. Aññājīvakā ca sassatavādike ca sīlabbataṃ bhajanti parāmasanti iminā bhavissāmi devo vā devaññataro vā, ayaṃ sīlabbataparāmāso. Tattha sakkāyadiṭṭhiyā so rūpaṃ attato samanupassati, ‘‘taṃ jīvaṃ taṃ sarīra’’miti taṃ kaṅkhati vicikicchati nādhimuccati nābhippasīdati pubbante aparante pubbantāparante…pe… iti vāsanābhāgiyesu ṭhitassa ayaṃ upakkileso. အကြင် အလိုကြီးခြင်းသည် ရှိ၏၊ ထိုအလိုကြီးခြင်းသည် လောဘ မည်၏။ အကြင် အမျက်ထွက်ခြင်းသည် ရှိ၏၊ ထိုအမျက်ထွက်ခြင်းသည် ဒေါသ မည်၏။ အကြင် မှားသော အယူသည် ရှိ၏၊ ထိုမှားသော အယူသည် မောဟ မည်၏။ ထိုလောဘ စသည်တို့သည် မိစ္ဆတ္တ တရားရှစ်ပါးတို့ကို ဖြစ်စေကုန်၏။ ထိုအလိုကြီးခြင်းစသော အကုသိုလ်မူလ သုံးပါးတို့ကို နှိပ်စက်အပ်သည်ရှိသော် ဆယ်ပါးသော အကုသိုလ်မူလသည် ပြည့်စုံခြင်းသို့ ရောက်၏။ သုံးပါးသော ထိုဒုစရိုက်ညစ်ညူးခြင်း၌ ဝါသနာဘာဂီယသုတ်သည်လည်း ထွက်မြောက်ရာ ဖြစ်၏။ ထိုပုဂ္ဂိုလ်တို့တွင် များစွာသော သုတ်ကိုမှီခြင်းရှိသော လောဘ၊ ဒေါသ၊ မောဟတို့ကို ညွှန်းဆိုရာ၌— ထိုစကားရပ်တွင် ဤလောဘအစရှိသည်၌ မမှီတွယ်ခြင်းငှာ လောဘသည် အလွန်ထင်ရှား၏။ ထိုအကြောင်းကြောင့် ထိုတရားတို့၌ လောဘကို ပညတ်အပ်၏။ ထိုစကားရပ်၌ ဤမောဟစေတသိက်သည် အကုသိုလ်မောဟ ဖြစ်၏။ ဤအကုသိုလ်မောဟသည် 'အဝိဇ္ဇာ' မည်၏။ ရုပ်၌ မှားယွင်းစွာ နှလုံးသွင်းခြင်းရှိသော ထိုအဝိဇ္ဇာသည် ရုပ်ကို အတ္တအားဖြင့် မှားယွင်းစွာ ရှုမြင်၏။ အဝိဇ္ဇာသို့ ရောက်သောသူသည် ရုပ်ရှိသော ကိုယ်ကိုလည်းကောင်း၊ ကိုယ်၌လည်း ရုပ်ကိုလည်းကောင်း၊ ရုပ်၌လည်း ကိုယ်ကိုလည်းကောင်း မှားယွင်းစွာ အဖန်တလဲလဲ ရှုမြင်၏။ ဤသို့လျှင် သက္ကာယဒိဋ္ဌိသည် လေးပါးအပြားရှိ၏။ ထိုသို့ဖြစ်ရာ သက္ကာယဒိဋ္ဌိ၏ ပြတ်စဲခြင်း (ဥစ္ဆေဒအယူ) ကို အဘယ်ပုဒ်က ဆိုသနည်းဟူမူ— 'ထိုဇီဝသည်ပင် ထိုကိုယ်တည်း' ဟူသော အယူနှင့် နတ္ထိကဒိဋ္ဌိ၊ အဓိစ္စသမုပ္ပန္နဒိဋ္ဌိတို့ ဖြစ်၏။ တစ်ပါးသောသူသည် ပြု၏၊ တစ်ပါးသောသူသည် ခံစား၏ ဟူ၍လည်းကောင်း ဆို၏။ နောက်ဆုံးကမ္ဘာ ခြောက်ဆယ်တို့တွင် သုံးပုဒ်တို့သည် သက္ကာယဒိဋ္ဌိ၌ သဿတအယူသို့ သက်ဝင်ကုန်၏။ ၎င်းမှာ 'ဇီဝသည် တစ်ခြား၊ ကိုယ်သည် တစ်ခြား' ဟူ၍ ဖြစ်၏။ ထိုအကိရိယအယူကိုလည်းကောင်း၊ ဒုက္ခဟု ယူလိုသောသူအား အဟေတုကဒိဋ္ဌိတို့သည်လည်းကောင်း သက်ရောက်ကုန်၏။ ကံတို့၏ အနဇ္ဈာဘာဝ (ကံမရှိဟု ယူခြင်း) သည်လည်း အလုံးစုံကို ဆောင်ယူ၏။ ထိုအယူတို့တွင် 'ဤငါ၏ အယူသည်သာ မှန်၏၊ တစ်ပါးသော အယူသည် အချည်းနှီးဖြစ်၏' ဟု နှလုံးသွင်းခြင်းကြောင့် သံသရာဖြင့် စင်ကြယ်ခြင်းကို ရှစ်ဆယ့်ခြောက်ကျိပ်သော အာဇီဝကတို့သည် ပညတ်ကြကုန်၏။ ထိုကဲ့သို့ သဘောရှိသော သက္ကာယဒိဋ္ဌိ၌ တည်ရာလေးပါး ရှိ၏။ ထို့အတူ ခန္ဓာငါးပါးတို့၌ တည်ရာနှစ်ဆယ်ရှိသော သက္ကာယဒိဋ္ဌိသည် သဿတဒိဋ္ဌိသို့ သက်ဝင်၏။ တစ်ပါးသော အာဇီဝကတို့သည်လည်းကောင်း၊ သဿတဝါဒီတို့သည်လည်းကောင်း သီလဗ္ဗတသို့ သက်ဝင်လျက် မှားယွင်းစွာ သုံးသပ်ကြကုန်၏။ 'ဤကျင့်ဝတ်ဖြင့် ငါသည် နတ်ဖြစ်အံ့ သို့မဟုတ် တန်ခိုးကြီးသောနတ်တို့တွင် တစ်ပါးပါးသောနတ် ဖြစ်အံ့' ဟု စွဲလမ်းခြင်းသည် သီလဗ္ဗတပရာမာသ မည်၏။ ထိုဒိဋ္ဌိတို့တွင် သက္ကာယဒိဋ္ဌိဖြင့် ထိုပုဂ္ဂိုလ်သည် ရုပ်ကို အတ္တဟု အဖန်တလဲလဲ ရှုမြင်၏။ 'ထိုဇီဝသည်ပင် ထိုကိုယ်တည်း' ဟု ထိုသဘောတရားကို အောက်မေ့ကာ ယုံမှားတွေးတော၏၊ နှလုံးမသွင်းနိုင်၊ မကြည်ညိုနိုင်။ ရှေ့အစွန်း၌လည်းကောင်း၊ နောက်အစွန်း၌လည်းကောင်း၊ ရှေ့နောက်အစွန်း၌လည်းကောင်း ယုံမှား၏။ပ။ ဤသို့လျှင် ဝါသနာဘာဂီယသုတ်တို့၌ တည်သောသူအား ဤကိလေသာညစ်ညူးခြင်းသည် ရှိ၏။ 21. Tattha saddhindriyena sabbaṃ vicikicchitaṃ pajahati, paññindriyena udayabbayaṃ passati, samādhindriyena cittaṃ ekodi karoti vīriyindriyena ārabhati. So imehi pañcahi indriyehi saddhānusārī aveccappasāde nirato anantariyaṃ samādhiṃ uppādeti. Indriyehi suddhehi dhammānusārī appaccayatāya anantariyaṃ samādhiṃ uppādeti. So ‘‘idaṃ dukkha’’nti yathābhūtaṃ pajānāti. Saccāni idaṃ dassanabhāgiyaṃ suttaṃ. Tassa pañcannaṃ orambhāgiyānaṃ saṃyojanānaṃ tīṇi saṃyojanāni dassanapahātabbāni sabbena sabbaṃ pahīnāni dve puggalakatāni. Tattha tīṇi akusalamūlāni bhāvanāpahātabbāni uparikkhittāni cha bhave nibbattenti. Tattha tesu abhijjhāya ca byāpādesu tanukatesu cha bhavā parikkhayā mariyādaṃ gacchanti, dve bhavā avasiṭṭhā. Tassa abhijjhā ca byāpādo ca sabbena sabbaṃ parikkhīṇā honti. Eko bhavo avasiṭṭho hoti. So ca mānavasena nibbatteti. Kiñcāpi ettha aññepi cattāro kilesā rūparāgo bhavarāgo avijjā uddhaccaṃ ketusmimānabhūtā nappaṭibalā asmimānaṃ vinivattetuṃ, sabbepi te asmimānassa pahānaṃ ārabhate. Khīṇesu na ca tesu idamuttaridassanabhūmiyaṃ pañcasu sekkhapuggalesu tīsu ca paṭippannakesu dvīsu ca phalaṭṭhesu bhāvanābhāgiyaṃ suttaṃ. Taduttari asekkhabhāgiyasuttaṃ, katthaci bhūmi nipīḷiyati. Idañca pañcamaṃ suttaṃ. Tiṇṇaṃ puggalānaṃ desitaṃ puthujjanassa sekkhassa asekkhassa saṃkilesabhāgiyaṃ vāsanābhāgiyaṃ. Puthujjanassa dassanabhāgiyaṃ. Bhāvanābhāgiyaṃ pañcannaṃ sekkhānaṃ. Yaṃ paṭhamaniddiṭṭhaṃ asekkhabhāgiyaṃ sabbesaṃ arahantānaṃ. Sā pana pañcavidhā sattavīsaākāre pariyesitabbaṃ. Etesu tassa gatīnaṃ tato uttari. Tañca kho saṅkhepena paññāsāya ākārehi [Pg.196] sampatati, ye paññāsa ākārā sāsane niddiṭṭhā, te saṅkhipiyantā dasahi ākārehi patanti. Ye ariyasaccaṃ nikkhepena ṭhite saṅkhipiyattā aṭṭhasu ākāresu patanti. Catūsu ca sādhāraṇesu suttesu yā hārasampātassa bhūmi, te saṅkhipiyantā pañcasu suttesu patanti. Saṃkilesabhāgiye vāsanābhāgiye bhāvanābhāgiye nibbedhabhāgiye asekkhabhāgiye ca. Te saṅkhipiyantā catūsu suttesu patanti. Saṃkilesabhāgiye vāsanābhāgiye nibbedhabhāgiye asekkhabhāgiye ca. Te saṅkhipiyamānā tīsu suttesu patanti, puthujjanabhāgiye sekkhabhāgiye asekkhabhāgiye ca. Te saṅkhipiyantā dvīsu suttesu patanti nibbedhabhāgiye ca pubbayogabhāgiye ca. Yathā vuttaṃ bhagavatā dve atthavase sampassamānā tathāgatā arahanto sammāsambuddhā dhammaṃ desenti suttaṃ geyyaṃ…pe… satthā pubbayogasamannāgate appakasirena maññamānā vasiyanti pubbayogā ca bhavissanti santānaṃ maññamānādharāya. Tattha paññāvemattataṃ attano samanupassamānena aṭṭhavidhe suttasaṅkhepe, yattha yattha sakkoti, tattha tattha yojetabbaṃ. Tattha tattha yojetvā suttassa attho niddisitabbo. Na hi sati vedanā mano dhāretvā sakkā yena kenaci suttassa attho yathābhūtaṃ niddisituṃ. ၂၁. ထိုညစ်ညူးခြင်းတို့တွင် သဒ္ဓိန္ဒြေဖြင့် အလုံးစုံသော ယုံမှားခြင်းရှိသည်၏ အဖြစ်ကို ပယ်စွန့်၏။ ပညိန္ဒြေဖြင့် (ခန္ဓာတို့၏) ဖြစ်ပျက်မှုကို ရှုမြင်၏။ သမာဓိန္ဒြေဖြင့် စိတ်ကို တစ်ခုတည်းသော အာရုံရှိအောင် (မြတ်သည်၏ အဖြစ်ကို) ပြု၏။ ဝီရိယိန္ဒြေဖြင့် လုံ့လအားထုတ်၏။ ထိုပုဂ္ဂိုလ်သည် ဤဣန္ဒြေငါးပါးတို့ဖြင့် သဒ္ဓါသို့ အစဉ်လျှောက်သည်ဖြစ်၍ မတုန်မလှုပ် ကြည်ညိုခြင်း၌ အမြဲမွေ့လျော်လျက် အခြားမဲ့သမာဓိကို ဖြစ်စေ၏။ စင်ကြယ်သော ဣန္ဒြေတို့ဖြင့် ပညာသို့ အစဉ်လျှောက်သော အရိယာပုဂ္ဂိုလ်သည် အကြောင်းကင်းခြင်းကြောင့် အခြားမဲ့သမာဓိကို ဖြစ်စေ၏။ ထိုအရိယာပုဂ္ဂိုလ်သည် သစ္စာတရားတို့ကို 'ဤသည်ကား ဒုက္ခသစ္စာတည်း' ဟု ဟုတ်မှန်သည့်အတိုင်း သိမြင်၏။ ဤသုတ်သည် ဒဿနဘာဂီယသုတ် ဖြစ်၏။ ထိုအရိယာပုဂ္ဂိုလ်အား အောက်ကာမဓာတ်သို့ လားတတ်သော သံယောဇဉ်ငါးပါးတို့တွင် သုံးပါးသော သံယောဇဉ်တို့ကို သောတာပတ္တိမဂ်ဖြင့် ပယ်အပ်ကုန်၏။ အချင်းခပ်သိမ်း ပယ်အပ်ကုန်သော အကုသိုလ်တို့ကို ပုဂ္ဂိုလ်နှစ်ဦး (သောတာပန်နှင့် သကဒါဂါမ်) တို့သည် ပြုအပ်ကုန်၏။ ထိုပယ်အပ်သော တရားတို့တွင် အကုသိုလ်မူလ သုံးပါးတို့ကို အထက်မဂ်သုံးခုတို့ဖြင့် ပယ်အပ်ကုန်၏။ (ဤကိလေသာတို့သည်) အထက်သို့ ပစ်အပ်ကုန်သည်ရှိသော် ဘဝခြောက်ပါးတို့ကို ဖြစ်စေကုန်၏။ ထိုအရိယာတို့တွင် အဘိဇ္ဈာနှင့် ဗျာပါဒတို့ကို ခေါင်းပါးအောင် ပြုပြီးသော ထိုအရိယာပုဂ္ဂိုလ်တို့၌ ခြောက်ဘဝတို့သည် ကုန်ဆုံးခြင်းကြောင့် အဆုံးအပိုင်းအခြားသို့ ရောက်ကုန်၏။ နှစ်ဘဝတို့သည် ကြွင်းကျန်ကုန်၏။ ထိုအရိယာအား အဘိဇ္ဈာနှင့် ဗျာပါဒသည် အချင်းခပ်သိမ်း ကုန်စင်၏။ ဘဝတစ်ခုသာ ကြွင်းကျန်တော့၏။ ထိုသကဒါဂါမ်သည်လည်း မာန၏အစွမ်းဖြင့် ဘဝကို ဖြစ်စေ၏။ ဤပုဂ္ဂိုလ်တို့တွင် ရူပရာဂ၊ ဘဝရာဂ၊ အဝိဇ္ဇာ၊ ဥဒ္ဓစ္စဟူသော ဤကိလေသာလေးပါးတို့သည် မာနမှတစ်ပါး အခြားကိလေသာများ ဖြစ်ကြသော်လည်း အလွန်ထင်ရှားသော မှန်ကင်းနှင့်တူကုန်သောကြောင့် မာနသဘောဖြစ်ကုန်သော်လည်း 'ငါ' ဟူသော သိမ်မွေ့သောမာနကို ဖျက်ဆီးခြင်းငှာ မစွမ်းနိုင်ကုန်။ ထိုအရိယာပုဂ္ဂိုလ်အားလုံးတို့သည် 'ငါ' ဟူသော မာနကို ပယ်ရန် အားထုတ်ကြ၏။ ထိုကိလေသာများ ကုန်ဆုံးသွားသောအခါ ဤကိလေသာတရားသည် ထပ်မံ၍ မဖြစ်တော့ပေ။ ဒဿနဘူမိ (သောတာပတ္တိမဂ်) အရာ၌ သေက္ခပုဂ္ဂိုလ်ငါးယောက်တို့တွင် မဂ္ဂဋ္ဌာန်ပုဂ္ဂိုလ် သုံးယောက်၌လည်းကောင်း၊ ဖလဋ္ဌာန်ပုဂ္ဂိုလ် နှစ်ယောက်၌လည်းကောင်း ဘာဝနာဘာဂီယသုတ် ဖြစ်၏။ ထိုထက်အလွန် ရဟန္တာပုဂ္ဂိုလ်၌ကား အသေက္ခဘာဂီယသုတ် ဖြစ်၏။ အချို့သောအရာကို နှိပ်စက်၏။ ဤသုတ်သည်ပင် ငါးခုမြောက်သော သုတ်တည်း။ ပုဂ္ဂိုလ်သုံးဦးတို့တွင် ပုထုဇဉ်အား သံကိလေသဘာဂီယသုတ်ကို ဟောတော်မူ၏။ သေက္ခပုဂ္ဂိုလ်နှင့် အသေက္ခပုဂ္ဂိုလ်တို့အား ဝါသနာဘာဂီယသုတ်ကို ဟောတော်မူ၏။ ပုထုဇဉ်အား ဒဿနအဖို့ရှိ၏။ သေက္ခပုဂ္ဂိုလ်ငါးယောက်တို့အား ဘာဝနာအဖို့ရှိ၏။ ရဟန္တာအပေါင်းတို့အား ရှေးဦးစွာ ပြအပ်သော အသေက္ခဘာဂီယသုတ် ရှိ၏။ ထိုငါးပါးအပြားရှိသော သုတ်ကို နှစ်ဆယ့်ခုနစ်ပါးသော အခြင်းအရာတို့ဖြင့် ရှာမှီးအပ်၏။ ထိုအခြင်းအရာတို့တွင် ထိုအသေက္ခဘာဂီယသုတ်၏ ဖြစ်ခြင်းတို့သည် ထိုထက် သာလွန်၏။ ထိုအသေက္ခသုတ်သည်လည်း အကျဉ်းအားဖြင့် အခြင်းအရာ ငါးဆယ်ဖြင့် သက်ရောက်၏။ သာသနာတော်၌ ပြအပ်သော ထိုအခြင်းအရာငါးဆယ်ကို အကျဉ်းချုံးလျှင် အခြင်းအရာဆယ်ပါးဖြင့် သက်ရောက်ကုန်၏။ အရိယသစ္စာကို အကျဉ်းချုံး၍ တည်ထားအပ်သောကြောင့် အခြင်းအရာရှစ်ပါးသို့ သက်ရောက်ကုန်၏။ သာဓာရဏသုတ်လေးခုတို့၌လည်း ဟာရသမ္ပာတ၏ အရာဖြစ်သော အခြင်းအရာတို့သည် အကျဉ်းချုံးလျှင် သုတ်ငါးခုသို့ သက်ရောက်ကုန်၏။ ၎င်းတို့မှာ— သံကိလေသဘာဂီယသုတ်၊ ဝါသနာဘာဂီယသုတ်၊ ဘာဝနာဘာဂီယသုတ်၊ နိဗ္ဗေဓဘာဂီယသုတ်၊ အသေက္ခဘာဂီယသုတ် တို့ ဖြစ်ကြ၏။ ၎င်းတို့ကို ထပ်မံအကျဉ်းချုံးလျှင် သုတ်လေးခုသို့ သက်ရောက်ကုန်၏။ ၎င်းတို့မှာ— သံကိလေသဘာဂီယသုတ်၊ ဝါသနာဘာဂီယသုတ်၊ နိဗ္ဗေဓဘာဂီယသုတ်၊ အသေက္ခဘာဂီယသုတ် တို့ ဖြစ်ကြ၏။ ၎င်းတို့ကို ထပ်မံအကျဉ်းချုံးလျှင် သုတ်သုံးခုသို့ သက်ရောက်ကုန်၏။ ၎င်းတို့မှာ— ပုထုဇ္ဇနဘာဂီယသုတ်၊ သေက္ခဘာဂီယသုတ်၊ အသေက္ခဘာဂီယသုတ် တို့ ဖြစ်ကြ၏။ ၎င်းတို့ကို ထပ်မံအကျဉ်းချုံးလျှင် သုတ်နှစ်ခုသို့ သက်ရောက်ကုန်၏။ ၎င်းတို့မှာ— နိဗ္ဗေဓဘာဂီယသုတ်နှင့် ပုဗ္ဗယောဂဘာဂီယသုတ် တို့ ဖြစ်ကြ၏။ မြတ်စွာဘုရား ဟောတော်မူသည့်အတိုင်း ဝိပဿီအစရှိသော ရှေးဘုရားရှင်တို့ကဲ့သို့ ကောင်းစွာကြွလာတော်မူသော ပူဇော်အထူးကို ခံတော်မူထိုက်ကုန်သော သမ္မာသမ္ဗုဒ္ဓဘုရားရှင်တို့သည် အကျိုးတရားနှစ်ပါးကို ကောင်းစွာမြင်တော်မူသဖြင့် သုတ်၊ ဂေယျ စသော အင်္ဂါကိုးပါးရှိသော တရားတော်ကို ဟောကြားတော်မူကြ၏။ မြတ်စွာဘုရားသည် ရှေးကောင်းမှုကုသိုလ်နှင့် ပြည့်စုံသောသူတို့ကို မပင်ပန်းစေဘဲ သင့်လျော်သောအောက်မေ့ခြင်းဖြင့် လေ့လာကျင့်သုံးစေတော်မူ၏။ ဝေနေယျတို့အား သင့်လျော်သောအောက်မေ့ခြင်းကို ဆောင်စိမ့်သောငှာ ရှေးကောင်းမှုတို့သည်လည်း ဖြစ်ပေါ်လာလတ္တံ့။ ထိုဒေသနာတော်၌ မိမိ၏ ပညာထူးခြားမှုကို ကောင်းစွာရှုသဖြင့် ရှစ်ပါးအပြားရှိသော သုတ်အကျဉ်းတို့၌ အကြင်အကြင်သုတ်၌ စွမ်းနိုင်၏၊ ထိုထိုသုတ်၌ ယှဉ်စပ်အပ်၏။ ထိုထိုသုတ်၌ ယှဉ်စပ်ပြီးလျှင် သုတ်၏အနက်အဓိပ္ပာယ်ကို ညွှန်းပြအပ်၏။ စင်စစ်သော်ကား ဝေဒနာရှိသော် စိတ်ကို ဆောင်ယူ၍ အမှတ်မရှိ တစ်ပါးပါးသောနည်းဖြင့် သုတ်၏အနက်ကို ဟုတ်မှန်သည့်အတိုင်း ညွှန်းပြရန် မတတ်နိုင်သောကြောင့် ဖြစ်၏။ Tattha purimakānaṃ suttānaṃ imā uddānagāthā ထိုဒေသနာတော်တို့တွင် ရှေး၌ဖြစ်သော သုတ်တို့၏ ဥဒါန်းဂါထာတို့ကား ဤသည်တို့ ဖြစ်ကြ၏— Kāmandhā jālasañchannā, pañca nīvaraṇāni ca; Manopubbaṅgamā dhammā, mahānāmo ca sākiyo. တဏှာဟူသော ကာမဖြင့် ကန်းခြင်း၊ လောဘဟူသော ကွန်းယက်ဖြင့် ဖုံးလွှမ်းခြင်း၊ နီဝရဏငါးပါးတို့သည်လည်းကောင်း၊ နာမက္ခန္ဓာသုံးပါးတို့သည် ဝိညာဏက္ခန္ဓာလျှင် ရှေ့သွားရှိကုန်၏ဟူသောသုတ်၊ မဟာနာမ် သာကီဝင်မင်း၏ သုတ်။ Uddhaṃ adho vippamutto, yañca sīlakimatthiyā; Yassa selūpamaṃ cittaṃ, upatissa pucchādikā. အထက်အောက်၌ ရာဂကင်းသောသုတ်၊ 'သီလသည် အဘယ်အကျိုးရှိသနည်း' ဟူသောသုတ်၊ 'အကြင်ရဟန်း၏ စိတ်သည် ကျောက်တောင်ကဲ့သို့ မတုန်မလှုပ် တည်၏' ဟူသောသုတ်၊ ဥပတိဿ (သာရိပုတ္တရာ) အမေးအစရှိသောသုတ်။ Yassa kāyagatāsati, channaṃ tamoparāyaṇo; Na taṃ daḷhaṃ cetasikaṃ, ayaṃ lokotiādikaṃ. အကြင်ရဟန်း၏ ကာယဂတာသတိကို ဆိုရာသုတ်၊ 'ကိလေသာဖုံးလွှမ်းခြင်းသည် မောဟလျှင် လဲလျောင်းရာရှိ၏' ဟူသောသုတ်၊ 'ထိုနှောင်ကြိုးသည် မမြဲမြံ' ဟူသောသုတ်၊ စိတ်ဖြင့် အားထုတ်ခြင်းရှိသောသုတ်၊ 'ဤသည်ကား လောကတည်း' အစရှိသော သုတ်တို့ ဖြစ်ကြ၏။ Cattāro ceva puggalā, dadato puññaṃ pavaḍḍhitaṃ; Sotānugatadhammesu, imā tesaṃ uddānagāthā. ပုဂ္ဂိုလ်တို့သည် လေးပါးတို့သည်သာလျှင်တည်း။ ပေးလှူသောသူအား ကောင်းမှုသည် တိုးပွား၏။ သောတသို့ အစဉ်လိုက်သောတရားတို့၌ ဤသည်တို့ကား ထိုသုတ်တို့၏ ဥဒါန်းဂါထာတို့တည်း။ 22. Tattha katamā āṇatti? ၂၂. ထိုသုတ်တို့တွင် အာဏတ္တိ (အမိန့်ညွှန်ကြားချက်) သည် အဘယ်နည်း။ Sace bhāyatha dukkhassa, sace vo dukkhamappiyaṃ; Mākattha pāpakaṃ kammaṃ, āvi vā yadi vā raho. သင်တို့သည် ဆင်းရဲမှ အကယ်၍ ကြောက်ကြအံ့၊ ဆင်းရဲကို အကယ်၍ မနှစ်သက် (မချစ်ခင်) ကြအံ့၊ မျက်မှောက်၌ဖြစ်စေ၊ ကွယ်ရာ၌ဖြစ်စေ ယုတ်မာသော အကုသိုလ်ကံကို မပြုကြလင့်။ ‘‘Atīte[Pg.197], rādha, rūpe anapekkho hohī’’ti vitthārena kātabbā. ‘‘Sīlavantena, ānanda, puggalena sadā karaṇīyā kintime avippaṭisāro assā’’ti. Ayaṃ vuccati āṇatti. “ရာဓ၊ အတိတ်ဖြစ်သော ရုပ်၌ တပ်မက်ငဲ့ကွက်ခြင်း ကင်းပါစေလော့”ဟူ၍ အကျယ်အားဖြင့် ပြုအပ်၏။ “အာနန္ဒာ၊ သီလရှိသော ပုဂ္ဂိုလ်သည် ‘ငါ့အား အဘယ်သို့လျှင် နှလုံးမပူပန်ခြင်း (နောင်တကင်းခြင်း) ဖြစ်ရာအံ့နည်း’ ဟူ၍ အခါခပ်သိမ်း (ကောင်းမှုကို) ပြုအပ်၏” ဟူသော ဤတရားကို အာဏတ္တိဟူ၍ ဆိုအပ်၏။ Tattha katamaṃ phalaṃ? ထိုသုတ်တို့တွင် အကျိုး (ဖလ) သည် အဘယ်နည်း။ Dhammo have rakkhati dhammacāriṃ, chattaṃ mahantaṃ yatha vassakāle; Esānisaṃso dhamme suciṇṇe, na duggatiṃ gacchati dhammacārī. စင်စစ်အားဖြင့် မိုးအခါ၌ ထီးကြီးသည် ထီးဆောင်သောသူကို (မိုးရေမှ) ကာကွယ်စောင့်ရှောက်သကဲ့သို့၊ ထိုအတူ တရားကျင့်သောသူကို တရားသည် စောင့်ရှောက်၏။ ဤသည်ကား ကောင်းစွာကျင့်အပ်သော တရား၏ အကျိုးကျေးဇူးတည်း။ တရားကျင့်သောသူသည် ဒုဂ္ဂတိသို့ မလားရ။ Idaṃ phalaṃ. ဤသည်ကား အကျိုး (ဖလ) တည်း။ Tattha katamo upāyo? ထိုသုတ်တို့တွင် ဥပါယ (နည်းလမ်း) သည် အဘယ်နည်း။ ‘‘Sabbe dhammā anattā’’ti, yadā paññāya passati; Atha nibbindati dukkhe, esa maggo visuddhiyā. “ခပ်သိမ်းသော တရားတို့သည် အတ္တမဟုတ် (အနှစ်သာရမရှိ) ကုန်” ဟု အကြင်အခါ၌ ဝိပဿနာပညာဖြင့် ရှုမြင်၏။ ထိုအခါ ဆင်းရဲ၌ ငြီးငွေ့၏။ ဤသို့ ငြီးငွေ့ခြင်းသည် ကိလေသာမှ စင်ကြယ်ရာ နိဗ္ဗာန်၏ လမ်းခရီး (အကြောင်း) တည်း။ ‘‘Sattahaṅgehi samannāgato kho, bhikkhu, api himavantaṃ pabbatarājānaṃ cāleyya, ko pana vādo chavaṃ avijjaṃ sattakesu’’ veyyākaraṇaṃ kātabbaṃ. Ayaṃ upāyo. “ခုနစ်ပါးသော အင်္ဂါတို့နှင့် ပြည့်စုံသော ရဟန်းသည် ဆီးနှင်းရှိသော တောင်မင်း (ဟိမဝန္တာတောင်) ကိုပင် လှုပ်စေနိုင်ရာ၏။ ယုတ်ညံ့သော အဝိဇ္ဇာကို အရဟတ္တမဂ်တည်းဟူသော ဓားငယ်တို့ဖြင့် အပိုင်းပိုင်းဖြတ်တောက် ဖျက်ဆီးခြင်းငှာ အဘယ်ဆိုဖွယ်ရာ ရှိအံ့နည်း” ဟူသော အဖြေစကားကို ပြုအပ်၏။ ဤသည်ကား ဥပါယတည်း။ Tattha katamā āṇatti ca phalañca? ထိုသုတ်တို့တွင် အာဏတ္တိနှင့် အကျိုး (ဖလ) သည် အဘယ်နည်း။ Sace bhāyatha dukkhassa, sace vo dukkhamappiyaṃ; Mākattha pāpakaṃ kammaṃ, āvi vā yadi vā raho. သင်တို့သည် ဆင်းရဲမှ အကယ်၍ ကြောက်ကြအံ့၊ ဆင်းရဲကို အကယ်၍ မနှစ်သက်ကြအံ့၊ မျက်မှောက်၌ဖြစ်စေ၊ ကွယ်ရာ၌ဖြစ်စေ ယုတ်မာသော အကုသိုလ်ကံကို မပြုကြလင့်။ Sace hi pāpakaṃ kammaṃ, karotha vā karissatha; Na vo dukkhā pamokkhātthi, upaccāpi palāyataṃ. အကယ်၍ သင်တို့သည် ယုတ်မာသော အကုသိုလ်ကံကို ပြုဆဲသော်လည်းကောင်း၊ ပြုလတ္တံ့သော်လည်းကောင်း၊ ထိုဘဝသို့ ကပ်ရောက်၍ ပြေးလွှားသော်လည်း သင်တို့အား ဆင်းရဲမှ လွတ်မြောက်ခြင်းမရှိ။ Purimikāya gāthāya āṇatti pacchimikāya phalaṃ. Sīle patiṭṭhāya dve dhammā bhāvetabbā yā ca cittabhāvanā yā ca paññābhāvanā yā ca āṇatti rāgavirāgā ca phalaṃ. ရှေးဦးဂါထာဖြင့် အာဏတ္တိဖြစ်၏။ နောက်ဂါထာဖြင့် အကျိုး (ဖလ) ဖြစ်၏။ သီလ၌ တည်၍ စိတ်ကို ပွားများခြင်း (စိတ္တဘာဝနာ) နှင့် ပညာကို ပွားများခြင်း (ပညာဘာဝနာ) ဟူသော တရားနှစ်ပါးတို့ကို ပွားများအပ်၏၊ ဤသည်ကား အာဏတ္တိတည်း။ ရာဂကင်းခြင်းသည်သာလျှင် အကျိုး (ဖလ) မည်၏။ Tattha katamaṃ phalañca upāyo ca? ထိုသုတ်တို့တွင် အကျိုး (ဖလ) နှင့် ဥပါယသည် အဘယ်နည်း။ Sīle patiṭṭhāya naro sapañño, cittaṃ paññañca bhāvayaṃ; Ātāpī nipako bhikkhu, so imaṃ vijaṭaye jaṭaṃ. သီလ၌ တည်လျက် တိဟိတ်ပဋိသန္ဓေပညာရှိသော၊ ကိလေသာကို ပူပန်စေတတ်သော လုံ့လရှိသော၊ အရာခပ်သိမ်း၌ စက္ခုဝှက်သော ပညာရှိသော၊ သံသရာဘေးကို ရှုလေ့ရှိသော ထိုသူ (ရဟန်း) သည် စိတ်နှင့် ပညာကို ပွားများစေလျက် ဤတဏှာတည်းဟူသော ရှုပ်ထွေးသော အရှုပ်အထွေး (အမှေးအရှက်) ကို ရှင်းလင်းပယ်ဖျက်နိုင်ရာ၏။ Purimikāya aḍḍhagāthāya upāyo, pacchimikāya aḍḍhagāthāya phalaṃ. Nandiyo sakko isivutthapuririkāmaekarakkhe suttaṃ mūlato upādāya yāva [Pg.198] chasu dhammesu. Uttari pañcasu dhammesu yācayogo karaṇīyo, ayaṃ upāyo. Asahagatassa kāmāsavāpi cittaṃ muccatīti. Sabbāsu chasu tīsu. Ayaṃ upāyo ca phalañca. ရှေးဦးဂါထာဝက်ဖြင့် ဥပါယမည်၏။ နောက်ဂါထာဝက်ဖြင့် အကျိုး (ဖလ) မည်၏။ ထက်ဝန်းကျင် အခြံအရံကို အလိုရှိသော ရသေ့သည် တစ်ယောက်သော ဘီလူးအား သုတ်တော်ကို ဟော၏၊ သိကြားမင်းသည် နှစ်သက်၏။ အစမှစ၍ ခြောက်ပါးသော တရားတို့၌ အားထုတ်ခြင်းကို ပြုအပ်၏။ ထို့ထက်အလွန် ငါးပါးသော တရားတို့၌လည်း အားထုတ်ခြင်းကို ပြုအပ်၏၊ ဤသည်ကား ဥပါယမည်၏။ ကိလေသာနှင့် တကွမဖြစ်သော (အသဟဂတ) ပုဂ္ဂိုလ်အား ကာမာသဝမှလည်း စိတ်သည် လွတ်မြောက်၏။ ဤသို့ ခပ်သိမ်းသော တရားတို့၌လည်းကောင်း၊ ခြောက်ပါးသော တရားတို့၌လည်းကောင်း၊ သုံးပါးသော တရားတို့၌လည်းကောင်း သိအပ်၏။ ဤသည်ကား ဥပါယလည်း မည်၏၊ အကျိုး (ဖလ) လည်း မည်၏။ Tattha katamā āṇatti ca phalañca upāyo ca? ထိုဒေသနာတို့တွင် အာဏတ္တိ၊ အကျိုး (ဖလ) နှင့် ဥပါယသည် အဘယ်နည်း။ Suññato lokaṃ avekkhassu, mogharāja sadā sato; Attānudiṭṭhiṃ uhacca, evaṃ maccutaro siyā. “မောဃရာဇ၊ သင်သည် အခါခပ်သိမ်း သတိရှိသည်ဖြစ်၍ လောကကို အစိုးမရသော (အတ္တမှ ကင်းဆိတ်သော) သုညတသဘောဖြင့် ရှုကြည့်လော့။ အတ္တဟု ရှုသော သက္ကာယဒိဋ္ဌိကို မဂ်ဉာဏ်ဖြင့် အကြွင်းမဲ့ ဖြတ်တောက်၍ ဤသို့သော နည်းလမ်းဖြင့် သေမင်း၏ နယ်ပယ်ကို လွန်မြောက်နိုင်ရာ၏။” ‘‘Suññato lokaṃ avekkhassu, mogharājā’’ti āṇatti. ‘‘Sadā sato’’ti upāyo. ‘‘Attānudiṭṭhiṃ uhacca, evaṃ maccutaro siyā’’ti phalaṃ. Samādhiṃ, bhikkhave, bhāvetha, samāhito, bhikkhave, bhikkhu rūpaṃ aniccanti pajānāti. Evaṃ passaṃ ariyasāvako parimuccati jātiyāpi…pe… upāyāsehipi idha tīṇipi’’. “သုညတောလောကံ အဝေက္ခဿု မောဃရာဇာ” ဟူသော ဒေသနာသည် အာဏတ္တိမည်၏။ “သဒါ သတော” ဟူသော ဒေသနာသည် ဥပါယမည်၏။ “အတ္တာနုဒိဋ္ဌိံ ဥဟစ္စ ဧဝံ မစ္စုတရော သိယာ” ဟူသော ဒေသနာသည် အကျိုး (ဖလ) မည်၏။ “ရဟန်းတို့၊ သမာဓိကို ပွားများကြကုန်လော့။ ရဟန်းတို့၊ တည်ကြည်သော ရဟန်းသည် ရုပ်ကို အနိစ္စဟူ၍ သိ၏။ ဤသို့ ရှုမြင်သော အရိယာသာဝကသည် ဇာတိမှလည်း လွတ်မြောက်၏... ဥပါယာသ (ပြင်းစွာပင်ပန်းခြင်း) တို့မှလည်း လွတ်မြောက်၏” ဟူသော ဤသုတ်၌ သုံးပါးလုံး (အာဏတ္တိ၊ ဥပါယ၊ ဖလ) ဖြစ်ကုန်၏။ 23. Tattha katamo assādo? ၂၃. ထိုသုတ်တို့တွင် သာယာဖွယ် (အဿာဒ) သည် အဘယ်နည်း။ Kāmaṃ kāmayamānassa, tassa cetaṃ samijjhati. Ayaṃ assādo. ဝတ္ထုကာမကို တောင့်တသော ထိုပုဂ္ဂိုလ်အား ထိုတောင့်တအပ်သော ကာမဝတ္ထုသည် အကယ်၍ ပြည့်စုံအံ့။ ဤသည်ကား သာယာဖွယ် (အဿာဒ) တည်း။ ‘‘Dhammacariyā samacariyā kusalacariyā hetūhi, brāhmaṇa, evamidhekacce sattā kāyassa bhedā sugatiṃ saggaṃ lokaṃ upapajjanti’’. Ayaṃ assādo. “ပုဏ္ဏား၊ ဤသို့ ဤလောက၌ အချို့သော သတ္တဝါတို့သည် တရားကို ကျင့်ခြင်း (ဓမ္မစရိယ)၊ မျှတစွာ ကျင့်ခြင်း (သမစရိယ)၊ ကုသိုလ်ကောင်းမှုကို ကျင့်ခြင်း (ကုသလစရိယ) ဟူသော အကြောင်းတို့ကြောင့် ခန္ဓာကိုယ် ပျက်စီးပြီးနောက် ကောင်းသောလားရာဖြစ်သော နတ်ပြည်သို့ ရောက်ကြကုန်၏”။ ဤသည်ကား သာယာဖွယ် (အဿာဒ) မည်၏။ Tattha katamo ādīnavo? ထိုသုတ်တို့တွင် အပြစ် (အာဒီနဝ) သည် အဘယ်နည်း။ Kāmesu ve haññate sabbā mucceva – ayaṃ ādīnavo. Pasenadisaṃyuttake sutte pabbatopamā – ayaṃ ādīnavo. စင်စစ် ကာမတို့ကြောင့် ပင်ပန်းရ၏၊ ကပ်ငြိရ၏။ ဤသည်ကား အပြစ် (အာဒီနဝ) မည်၏။ ပသေနဒီသံယုတ္တသုတ်၌ တောင်နှင့်တူသော ဥပမာတည်း။ ဤသည်ကား အပြစ် (အာဒီနဝ) မည်၏။ Tattha katamaṃ nissaraṇaṃ? ထိုသုတ်တို့တွင် ထွက်မြောက်ရာ (နိဿရဏ) သည် အဘယ်နည်း။ Yo kāme parivajjeti, sappasseva padā siro; Somaṃ visattikaṃ loke, sato samativattati. အကြင်သူသည် မြွေ၏ဦးခေါင်းကို (ခြေဖြင့် မနင်းမိအောင်) ရှောင်ကြဉ်သကဲ့သို့ ကာမတို့ကို ရှောင်ကြဉ်၏။ လောက၌ သတိရှိသော ထိုသူသည် ကပ်ငြိတတ်သော ဤတဏှာလောဘကို ကောင်းစွာ လွန်မြောက်နိုင်၏။ Saṃyuttake suttaṃ pāricchattako paṇḍupalāso sannipalāso – idaṃ nissaraṇaṃ. သံယုတ္တနိကာယ်၌ ဖြော့တော့သော ဖက်ရွက်ဝါအဆင်းရှိသော ပါရိစ္ဆတ္တကပင်ကို ဥပမာပြု၍ ဟောသောသုတ်တည်း။ ဤသည်ကား ထွက်မြောက်ရာ (နိဿရဏ) တည်း။ Tattha [Pg.199] katamo assādo ca ādīnavo ca? ထိုသုတ်တို့တွင် သာယာဖွယ် (အဿာဒ) နှင့် အပြစ် (အာဒီနဝ) သည် အဘယ်နည်း။ Yāni karoti puriso, tāni attani passati; Kalyāṇakārī kalyāṇaṃ, pāpakārī ca pāpakaṃ. လူသည် အကြင်ကံတို့ကို ပြု၏၊ ထိုကံတို့၏ အကျိုးကို မိမိ၌ မြင်ရ၏။ ကောင်းမှုကို ပြုသောသူသည် ကောင်းကျိုးကို မြင်ရ၏၊ မကောင်းမှုကို ပြုသောသူသည် မကောင်းကျိုးကို မြင်ရ၏။ Tattha yaṃ pāpakārī paccanubhoti ayaṃ assādo. Lābhālābhaaṭṭhakesu byākaraṇaṃ, tattha alābho ayaso nindā dukkhaṃ, ayaṃ ādīnavo. Lābho yaso sukhaṃ pasaṃsā, ayaṃ assādo. ထိုနှစ်ဦးသော ပုဂ္ဂိုလ်တို့တွင် မကောင်းမှုကို ပြုသောသူ ခံစားအပ်သော အကျိုးသည် သာယာဖွယ် (အဿာဒ) ဖြစ်၏။ လာဘ်ရခြင်း၊ လာဘ်မရခြင်းစသော လောကဓံရှစ်ပါးတို့၌ ဖြေကြားချက်ဖြစ်၏။ ထိုလောကဓံတို့တွင် လာဘ်မရခြင်း၊ အခြံအရံမရှိခြင်း၊ ကဲ့ရဲ့ခံရခြင်း၊ ဆင်းရဲခြင်းသည် အပြစ် (အာဒီနဝ) မည်၏။ လာဘ်ရခြင်း၊ အခြံအရံရှိခြင်း၊ ချမ်းသာခြင်း၊ ချီးမွမ်းခံရခြင်းသည် သာယာဖွယ် (အဿာဒ) မည်၏။ Tattha katamaṃ assādo ca nissaraṇañca? ထိုသုတ်တို့တွင် သာယာဖွယ် (အဿာဒ) နှင့် ထွက်မြောက်ရာ (နိဿရဏ) သည် အဘယ်နည်း။ ‘‘Sukho vipāko puññānaṃ, adhippāyo ca ijjhati; Khippañca paramaṃ santiṃ, nibbānamadhigacchatī’’ti. “ကောင်းမှုတို့၏ အကျိုးပေးသည် ချမ်းသာ၏၊ အလိုဆန္ဒသည်လည်း ပြည့်စုံ၏။ လျင်မြန်စွာလည်း မြတ်လှစွာသော ငြိမ်းအေးရာ နိဗ္ဗာန်သို့ ရောက်ရှိ၏”။ Yo ca vipāko puññānaṃ yā ca adhippāyassa ijjhanā, ayaṃ assādo. Yaṃ khippañca paramaṃ santiṃ nibbānamadhigacchati, idaṃ nissaraṇaṃ. ကောင်းမှုတို့၏ အကြင်အကျိုးပေးသည်လည်းကောင်း၊ အလိုဆန္ဒ၏ အကြင်ပြည့်စုံခြင်းသည်လည်းကောင်း ရှိ၏၊ ဤသည်ကား သာယာဖွယ် (အဿာဒ) မည်၏။ လျင်မြန်စွာလည်း မြတ်လှစွာသော ငြိမ်းအေးရာ အကြင်နိဗ္ဗာန်သို့ ရောက်ရှိ၏၊ ဤသည်ကား ထွက်မြောက်ရာ (နိဿရဏ) မည်၏။ Bāttiṃsāya ceva mahāpurisalakkhaṇehi samannāgatassa mahāpurisassa dveyeva gatiyo honti, sace agāraṃ ajjhāvasati, rājā hoti cakkavattī yāva abhivijinitvā ajjhāvasati ayaṃ assādo. Sace agārasmā anagāriyaṃ pabbajati sabbena oghena nissaraṇaṃ ayaṃ assādo ca nissaraṇañca. သုံးဆယ့်နှစ်ပါးသော ယောကျာ်းမြတ်တို့၏ လက္ခဏာတို့နှင့် ပြည့်စုံသော ယောကျာ်းမြတ်အား ဂတိနှစ်ပါးတို့သည်သာလျှင် ဖြစ်ကုန်၏။ အကယ်၍ လူ့ဘောင်အိမ်၌ နေအံ့၊ အောင်နိုင်၍ စကြဝတ္တေးမင်း ဖြစ်အံ့၊ ဤသည်ကား သာယာဖွယ် (အဿာဒ) မည်၏။ အကယ်၍ လူ့ဘောင်မှထွက်၍ ရဟန်းပြုအံ့၊ အလုံးစုံသော တရားတို့ဖြင့် (ဩဃတရားတို့မှ) လွတ်မြောက်ရာဖြစ်သော သံသရာဝဋ်မှ ထွက်မြောက်ခြင်းသည် ဖြစ်၏။ ဤသည်ကား သာယာဖွယ် (အဿာဒ) လည်းကောင်း၊ ထွက်မြောက်ရာ (နိဿရဏ) လည်းကောင်း ဖြစ်၏။ Tattha katamo ādīnavo ca nissaraṇañca? ထိုသုတ်တို့တွင် အပြစ် (အာဒီနဝ) နှင့် ထွက်မြောက်ရာ (နိဿရဏ) သည် အဘယ်နည်း။ Ādānassa bhayaṃ ñatvā, jātimaraṇasambhavaṃ; Anādātuṃ nibbattati, jātimaraṇasaṅkhayā. မပေးလှူသောသူအား ဇာတိမရဏ၏ဖြစ်ခြင်းတည်းဟူသော ဘေးကိုသိ၍၊ ဇာတိမရဏ ကုန်ဆုံးခြင်းကြောင့် တစ်ဖန် မဖြစ်တော့ပေ။ Purimikāya aḍḍhagāthāya jātimaraṇasambhavo ādīnavo. Anādātuṃ nibbattati jātimaraṇasaṅkhayāti nissaraṇaṃ. ရှေးဦး ဂါထာဝက်ဖြင့် ဇာတိမရဏ၏ ဖြစ်ခြင်းသည် အပြစ် (အာဒီနဝ) မည်၏။ “အနာဒါတုံ နိဗ္ဗတ္တိ ဇာတိမရဏသင်္ခယာ” ဟူသော ဒေသနာသည် ထွက်မြောက်ရာ (နိဿရဏ) မည်၏။ Kicchaṃ vatāyaṃ loko āpanno yamidaṃ jāyate ca mīyate ca. Yāva kudassunāmassa dukkhassa anto bhavissati parato vāti ettha yā uparikkhā, ayaṃ ādīnavo. Yo gedhaṃ ñatvā abhinikkhamati yāva purāṇakāya rājadhāniyā, idaṃ nissaraṇaṃ. Ayaṃ ādīnavo ca nissaraṇañca. “ဤလောကသည် စင်စစ် ဆင်းရဲငြိုငြင်ခြင်းသို့ ရောက်ရလေစွ၊ ဤလောကသည် ဖြစ်လည်းဖြစ်ရ၏၊ သေလည်းသေရ၏။ ‘အဘယ်မည်သောအခါ၌ ဤဆင်းရဲ၏ အဆုံးသည် ဖြစ်လတ္တံ့နည်း၊ နောင်အခါ၌လည်း ဖြစ်လတ္တံ့လော’ ဟု ဆင်ခြင်ခြင်းသည် ရှိ၏၊ ဤသည်ကား အပြစ် (အာဒီနဝ) မည်၏။ အကြင်သူသည် ဟောင်းသော မင်းနေပြည်တော်၌ တပ်မက်ခြင်း (ဂေဓ) ကို သိ၍ တောထွက်၏၊ ဤသည်ကား ထွက်မြောက်ရာ (နိဿရဏ) မည်၏။ ဤဒေသနာသည် အပြစ် (အာဒီနဝ) လည်းမည်၏၊ ထွက်မြောက်ရာ (နိဿရဏ) လည်းမည်၏။” Tattha [Pg.200] katamo assādo ca ādīnavo ca nissaraṇañca? ထိုသုတ်တို့တွင် သာယာဖွယ် (အဿာဒ)၊ အပြစ် (အာဒီနဝ) နှင့် ထွက်မြောက်ရာ (နိဿရဏ) သည် အဘယ်နည်း။ Kāmā hi citrā vividhā manoramā, virūparūpehi mathenti cittaṃ; Tasmā ahaṃ pabbajitomhi rāja, apaṇṇakaṃ sāmaññameva seyyo. စင်စစ် ဆန်းကြယ် အထူးထူးအပြားပြားရှိ၍ နှလုံးမွေ့လျော်ဖွယ်ကောင်းသော ကာမဂုဏ်တို့သည် ဖောက်ပြန်တတ်သော သဘောတရားတို့ဖြင့် စိတ်ကို လုံးထွေးနှောင့်ယှက်တတ်ကြပါသည်။ မင်းမြတ်... ထို့ကြောင့် အကျွန်ုပ်သည် ရဟန်းပြုခဲ့ခြင်း ဖြစ်ပါသည်။ ဘေးရန်ကင်း၍ အပြစ်မရှိသော (အမည်မထင်ရှားသော) ရဟန်းအဖြစ်သည်သာလျှင် မြတ်လှပါပေ၏။ Yaṃ ‘‘kāmā hi citrā vividhā manoramā’’ti ayaṃ assādo. Yaṃ ‘‘virūparūpehi mathenti citta’’nti ayaṃ ādīnavo. Yaṃ ahaṃ agārasmā pabbajitomhi rāja apaṇṇakaṃ sāmaññameva seyyoti idaṃ nissaraṇaṃ. “ကာမဂုဏ်တို့သည် ဆန်းကြယ် အထူးထူးအပြားပြားရှိ၍ နှလုံးမွေ့လျော်ဖွယ်ကောင်းကုန်၏” ဟူသော ဤဒေသနာတော်သည် သာယာဖွယ် (အဿာဒ) မည်၏။ “ဖောက်ပြန်သော သဘောတရားတို့ဖြင့် စိတ်ကို လုံးထွေးနှောင့်ယှက်တတ်ကုန်၏” ဟူသော ဤဒေသနာတော်သည် အပြစ် (အာဒီနဝ) မည်၏။ “မင်းမြတ်... ထို့ကြောင့် အကျွန်ုပ်သည် လူ့ဘောင်ကို စွန့်ခွာ၍ ရဟန်းပြုခဲ့ခြင်း ဖြစ်ပါသည်၊ ရဟန်းအဖြစ်သည်သာလျှင် မြတ်လှပါ၏” ဟူသော ဤဒေသနာတော်သည် လွတ်မြောက်ရာ (နိဿရဏ) မည်၏။ Balavaṃ bālopamasuttaṃ yaṃ āsāya vā vedanīyaṃ kammaṃ gāhati, tathā cepi yaṃ yaṃ pāpakammaṃ anubhoti, tattha dukkhavedanīyena kammena abhāvitakāyena ca yāva parittacetaso ca ādīnavaṃ dasseti sukhavedanīyena kammena assādeti. Yaṃ purāsadiso hoti. Bhāvitacitto bhāvitakāyo bhāvitapañño mahānāmo aparittacetaso, idaṃ nissaraṇaṃ. အားကြီးလှစွာသော ဗာလောပမသုတ်တော်၌ မက်မောသောတဏှာဖြင့်လည်း “ဤကံကို ခံစားထိုက်၏” ဟု စွဲလမ်းတတ်၏။ ထိုသို့ မက်မောသည့်အတိုင်း အကယ်၍ မကောင်းမှုကံကို ချစ်မြတ်နိုးလျက် ခံစားခဲ့လျှင် ထိုသို့ခံစားရာ၌ ဒုက္ခဝေဒနာကို ဖြစ်စေတတ်သော၊ မပွားစေအပ်သော ကိုယ်ရှိသော ကံဖြင့်လည်းကောင်း၊ နည်းပါးလှစွာသော ဘာဝနာစိတ်ရှိသမျှ လောက်လည်းကောင်း အပြစ် (အာဒီနဝ) ကို ပြတော်မူ၏။ သုခဝေဒနာကို ဖြစ်စေတတ်သော စေတနာကံဖြင့်မူကား သာယာစေ၏။ အကြင်သုတ်တော်သည် ရှေးသုတ်နှင့် တူသည်ဖြစ်၏။ စိတ်ကို ပွားစေအပ်ပြီးသော၊ ကိုယ်ကို ပွားစေအပ်ပြီးသော၊ ပညာကို ပွားစေအပ်ပြီးသော၊ နည်းပါးသော ဘာဝနာစိတ်မဟုတ်ဘဲ ကြီးမြတ်ကျယ်ပြန့်သော စိတ်ရှိသော မဟာနာမ်မင်းကြီး၏ အဖြစ်သည်ကား လွတ်မြောက်ရာ (နိဿရဏ) ဖြစ်၏။ 24. Tattha katamaṃ lokikaṃ suttaṃ? ၂၄. ထိုသုတ်တို့တွင် လောကီသုတ်သည် အဘယ်နည်း။ Na hi pāpaṃ kataṃ kammaṃ, sajjukhīraṃva muccati; Ḍahantaṃ bālamanveti, bhasmacchannova pāvako. မိုက်သောသူ ပြုအပ်သော ယုတ်မာသော မကောင်းမှုကံသည် လတ်တလော ညှစ်ယူဆဲဖြစ်သော နို့ရည်သည် ချက်ချင်းမခဲသကဲ့သို့ ပြုလုပ်ဆဲကာလ၌ ချက်ချင်း အကျိုးမပေးသေးပေ။ ကာလရှည်ကြာမှသာ အကျိုးပေးတတ်၏။ အကျိုးပေးသောအခါ၌လည်း ထိုသူမိုက်ကို လောင်မြိုက်စေလျက် အစဉ်လိုက်တတ်၏။ ပြာဖြင့် ဖုံးလွှမ်းထားသော မီးခဲသည် နင်းမိသောသူကို ပူလောင်စေလျက် အစဉ်လိုက်သကဲ့သို့ ဖြစ်၏။ Cattāri agatigamanāni, idaṃ lokikaṃ suttaṃ. မသွားအပ်သော လမ်းခရီးသို့ သွားခြင်း (အဂတိတရား) လေးပါးတို့ ရှိကုန်၏။ ဤဒေသနာတော်သည် လောကီသုတ် ဖြစ်၏။ Tattha katamaṃ lokuttaraṃ suttaṃ? ထိုသုတ်တို့တွင် လောကုတ္တရာသုတ်သည် အဘယ်နည်း။ ‘‘Yassindriyāni samathaṅgatāni, assā yathā sārathinā sudantā; Pahīnamānassa anāsavassa, devāpi tassa pihayanti tādino’’ti. “လိမ္မာသော ရထားထိန်းသည် ကောင်းစွာ ဆုံးမအပ်သော မြင်းကောင်းများကဲ့သို့ စက္ခုစသော ဣန္ဒြေတို့သည် ငြိမ်သက်တည်ကြည်ခြင်းသို့ ရောက်ပြီးသော၊ မာနကို ပယ်အပ်ပြီးသော၊ အာသဝေါကင်းပြီးသော၊ တာဒိဂုဏ်နှင့် ပြည့်စုံတော်မူသော ထိုရဟန္တာအရှင်မြတ်အား နတ်တို့သည်လည်း ချစ်ခင်မြတ်နိုး တောင့်တကြကုန်၏။” ‘‘Ariyaṃ vo, bhikkhave, sammāsamādhiṃ desessāmī’’ti idaṃ lokuttaraṃ suttaṃ. “ရဟန်းတို့... သင်တို့အား ဖြူစင်မြတ်မွန်သော သမ္မာသမာဓိတရားကို ဟောကြားတော်မူအံ့” ဟူသော ဤဒေသနာတော်သည် လောကုတ္တရာသုတ် ဖြစ်၏။ Tattha [Pg.201] katamaṃ lokikaṃ lokuttarañca suttaṃ? ထိုသုတ်တို့တွင် လောကီလည်းဖြစ် လောကုတ္တရာလည်းဖြစ်သော သုတ်သည် အဘယ်နည်း။ Sattiyā viya omaṭṭho, dayhamānova matthake; Kāmarāgappahānāya, sato bhikkhu paribbaje. သတိရှိသော ရဟန်းသည် ဦးခေါင်းထက်၌ လှံဖြင့် စူးဝင်ခြင်း ခံရသကဲ့သို့လည်းကောင်း၊ မီးလောင်နေသကဲ့သို့လည်းကောင်း (လျင်မြန်စွာ) ကာမရာဂကို ပယ်ဖျက်ရန်အလို့ငှာ လုံ့လပြု၍ ကျင့်ကြံ နေထိုင်ရာ၏။ ‘‘Sattiyā viya omaṭṭho, dayhamānova matthake’’ti lokikaṃ; ‘‘Kāmarāgappahānāya, sato bhikkhu paribbaje’’ti lokuttaraṃ; “ဦးခေါင်းထက်၌ လှံဖြင့် စူးဝင်ခြင်းခံရသကဲ့သို့၊ မီးလောင်နေသကဲ့သို့” ဟူသော ဒေသနာသည် လောကီသုတ် ဖြစ်၏။ “ကာမရာဂကို ပယ်ခြင်းငှာ သတိရှိသော ရဟန်းသည် လုံ့လပြု ကျင့်ကြံရာ၏” ဟူသော ဒေသနာသည် လောကုတ္တရာသုတ် ဖြစ်၏။ Kabaḷīkāre āhāre atthi chandoti lokikaṃ. Natthi chandoti lokuttaraṃ suttaṃ. “ကဗဠီကာရအာဟာရ (အလုတ်ပြု၍ စားအပ်သော အာဟာရ) ၌ အလိုဆန္ဒ (တဏှာ) ရှိ၏” ဟူသည် လောကီဖြစ်၏။ “အလိုဆန္ဒမရှိ” ဟူသည် လောကုတ္တရာသုတ် ဖြစ်၏။ Tattha katamaṃ kammaṃ? ထိုသုတ်တို့တွင် ကံ (ကမ္မ) ဟူသည် အဘယ်နည်း။ Yo pāṇamatipāteti, musāvādañca bhāsati; Loke adinnaṃ ādiyati, paradārañca gacchati. အကြင်သူသည် သူတပါးအသက်ကို သတ်ဖြတ်ခြင်းကို ပြု၏၊ မဟုတ်မမှန်သော စကားကိုလည်း ဆို၏၊ လောက၌ ပိုင်ရှင်က ကိုယ်နှုတ်ဖြင့် မပေးအပ်သော သူတပါးဥစ္စာကို ခိုးယူ၏၊ သူတပါး၏ သားမယား အိမ်ရာသို့လည်း ပြစ်မှား သွားလာ၏။ Surāmerayapānañca, yo naro anuyuñjati; Appahāya pañca verāni, dussīlo iti vuccati. အကြင်သူသည် သေရည်သေရက် သောက်စားခြင်းကိုလည်း အားထုတ်၏။ ငါးပါးသော ဘေးရန်တို့ကို မပယ်ဖျက်နိုင်ဘဲ သီလမရှိသောသူ (ဒုသီလ) ဟု ဆိုအပ်၏။ ဤဒေသနာတော်သည် ကံ (ကမ္မ) မည်၏။ Tīṇimāni, bhikkhave, duccaritāni. Idaṃ kammaṃ. ရဟန်းတို့... ဒုစရိုက်တို့သည် ဤသုံးပါးတို့တည်း။ ဤသည်ကား ကံ (ကမ္မ) ဖြစ်၏။ Tattha katamo vipāko? ထိုဒေသနာတို့တွင် အကျိုးဝိပါတ် (ဝိပါက) သည် အဘယ်နည်း။ Saṭṭhivassasahassāni, yathārūpī vipaccagā. ရဟန်းတို့... အနှစ်ခြောက်သောင်းတို့ပတ်လုံး ခြောက်ပါးသော ဖဿာယတနတို့ကို (မိမိပြုခဲ့သော ကံအားလျော်စွာ) အလိုအလျောက် ခံစားခြင်းသို့ ရောက်ရခြင်းသည် ရှိ၏။ ‘‘Diṭṭhā mayā, bhikkhave, cha phassāyatanikā nāma nirayā. Diṭṭhā mayā, bhikkhave, cha phassāyatanikā nāma saggā’’. Ayaṃ vipāko. “ရဟန်းတို့... ငါသည် ခြောက်ပါးသော ဖဿာယတနရှိသော ငရဲတို့ကို မြင်အပ်ပြီ။ ရဟန်းတို့... ငါသည် ခြောက်ပါးသော ဖဿာယတနရှိသော နတ်ပြည်တို့ကို မြင်အပ်ပြီ။” ဤသည်ကား အကျိုးဝိပါတ် (ဝိပါက) ဖြစ်၏။ Tattha katamaṃ kammañca vipāko ca? ထိုသုတ်တို့တွင် ကံသည်လည်းကောင်း၊ အကျိုးဝိပါတ်သည်လည်းကောင်း အဘယ်နည်း။ Ayasāva malaṃ samuṭṭhitaṃ, tatuṭṭhāya tameva khādati; Evaṃ atidhonacārinaṃ, sāni kammāni nayanti duggatiṃ. သံမှသာလျှင် ဖြစ်ပေါ်လာသော သံချေးသည် ထိုသံမှ ဖြစ်ပေါ်လာပြီးလျှင် ထိုသံကိုပင် ပြန်၍ စားဖျက်သကဲ့သို့၊ ထို့အတူ ပစ္စည်းလေးပါးကို သုံးဆောင်ခြင်း၌ လွန်ကဲစွာ ကျင့်တတ်သော သူတို့အား မိမိတို့ ပြုအပ်သော ကံတရားတို့သည် ဒုဂ္ဂတိဘဝသို့ ဆောင်ကြဉ်းတတ်ကုန်၏။ Ayasāva malaṃ samuṭṭhitaṃ, yāva sāni kammānīti idaṃ kammaṃ. Nayanti duggatinti vipāko. “သံမှသာလျှင် ဖြစ်ပေါ်လာသော သံချေးသည်” မှစ၍ “မိမိတို့ ပြုအပ်သော ကံတရားတို့သည်” တိုင်အောင်သော ဒေသနာသည် ကံ (ကမ္မ) မည်၏။ “ဒုဂ္ဂတိဘဝသို့ ဆောင်ကြဉ်းတတ်ကုန်၏” ဟူသော ဒေသနာသည် အကျိုးဝိပါတ် (ဝိပါက) မည်၏။ Catūsu sammāpaṭipajjamāno mātari pitari tathāgate tathāgatasāvake yā sammāpaṭipatti, idaṃ kammaṃ. Yaṃ devesu upapajjati, ayaṃ vipāko. Idaṃ kammañca vipāko ca. အမိ၊ အဖ၊ မြတ်စွာဘုရားနှင့် မြတ်စွာဘုရား၏ တပည့်သား သာဝက တည်းဟူသော ဤလေးဦးသော သူတို့အပေါ်၌ ကောင်းစွာ ရိုသေကိုင်းညွတ်စွာ ပြုစုကျင့်ကြံအပ်သော အကြင်ကောင်းမွန်သော အကျင့်သည် ရှိ၏၊ ဤဒေသနာသည် ကံ (ကမ္မ) မည်၏။ ထိုကောင်းမှုကံကြောင့် နတ်ပြည်တို့၌ သွားရောက်ဖြစ်ရခြင်းသည် အကျိုးဝိပါတ် (ဝိပါက) မည်၏။ ဤသည်ကား ကံလည်းကောင်း၊ အကျိုးဝိပါတ်လည်းကောင်း ဖြစ်၏။ 25. Tattha [Pg.202] katamaṃ niddiṭṭhaṃ suttaṃ? ၂၅. ထိုသုတ်တို့တွင် (အနက်အဓိပ္ပာယ်ကို) ထင်ရှားစွာ ပြသအပ်သော နိဒ္ဒိဋ္ဌသုတ်သည် အဘယ်နည်း။ Nelaṅgo setapacchādo, ekāro vattatī ratho; Anīghaṃ passa āyantaṃ, chinnasotaṃ abandhanaṃ; Yaṃ vā cittaṃ samaṇesu, cittāgahapati dissati. အပြစ်ကင်းသောအင်္ဂါရှိသော၊ ဖြူသောအဝတ်ဖြင့် ဖုံးအုပ်အပ်သော၊ တစ်ခုတည်းသော အကန့်ရှိသော ရထားသည် သွားလာနေ၏။ စိတ္တသူကြွယ်... ကိလေသာတည်းဟူသော ဘေးရန်မရှိဘဲ ကြွလာတော်မူသော၊ ကိလေသာတည်းဟူသော ရေယာဉ်ကို ဖြတ်တောက်ပြီးသော၊ ကိလေသာနှောင်ဖွဲ့မှု ကင်းတော်မူသော ရဟန်းကို ရှုလော့။ ရဟန်းတို့၌ ဖြစ်ပေါ်ထင်ရှားသော အကြင်စိတ်သည်လည်း ရှိ၏။ Evaṃ imāya gāthāya niddiṭṭho attho. ဤသို့လျှင် ဤဂါထာဖြင့် အနက်အဓိပ္ပာယ်ကို ထင်ရှားစွာ ပြသတော်မူအပ်ပြီ။ Gopālakopame ekādasa padāni. Evaṃ kho, bhikkhave, bhikkhu rūpaññū hoti. Yā ca atirekapūjāya pūjetā hotīti. Imāni ekādasa padāni yathābhāsitāni niddiṭṭho attho. ဂေါပါလကသုတ် (နွားကျောင်းသားဥပမာသုတ်) ၌ တရားအင်္ဂါ တစ်ဆယ့်တစ်ပါးတို့သည် ရှိကုန်၏။ “ရဟန်းတို့... ဤသို့လျှင် ရဟန်းသည် ရုပ်ကို ကောင်းစွာ သိသူဖြစ်၏၊ ပိုမိုလွန်ကဲသော ပူဇော်ခြင်းဖြင့်လည်း ပူဇော်တတ်သူ ဖြစ်၏” ဟူ၍ ဟောကြားတော်မူအပ်ကုန်သော ဤတစ်ဆယ့်တစ်ပါးသော တရားအင်္ဂါတို့ဖြင့် ဟောကြားတော်မူအပ်သည့်အတိုင်း အနက်အဓိပ္ပာယ်ကို ထင်ရှားစွာ ပြသအပ်ပြီ။ Tattha katamo aniddiṭṭho attho? ထိုသုတ်တို့တွင် ထင်ရှားစွာ မပြအပ်သေးသော အနက်အဓိပ္ပာယ် (အနိဒ္ဒိဋ္ဌ) သည် အဘယ်နည်း။ Sukho viveko tuṭṭhassa, sutadhammassa passato; Abyāpajjaṃ sukhaṃ loke, pāṇabhūtesu saṃyamoti. တရားတော်ကို မြင်တတ်သော၊ ကြားနာဖူးသော ဗဟုသုတရှိသော၊ ကိလေသာ ကင်းဆိတ်ခြင်း၌ နှစ်သက်သောသူအား ကောင်းကျိုးချမ်းသာသည် ဖြစ်၏။ လောက၌ သတ္တဝါတို့အပေါ်၌ စောင့်စည်းခြင်းရှိသောသူသည် ကြောင့်ကြခြင်းကင်းလျက် ချမ်းသာခြင်းရှိ၏။ Sukhā virāgatā loke, kāmānaṃ samatikkamo; Asmimānassa yo vinayo, etaṃ ve paramaṃ sukhanti. လောက၌ ရာဂကင်းခြင်းသည်လည်းကောင်း၊ ကာမဂုဏ်တို့ကို လွန်မြောက်ခြင်းသည်လည်းကောင်း ချမ်းသာကို ဖြစ်စေ၏။ “ငါ” ဟူသော မာနကို ဆုံးမနိုင်ခြင်းသည် စင်စစ် အလွန်မွန်မြတ်သော ချမ်းသာဖြစ်၏။ Idaṃ aniddiṭṭhaṃ. Aṭṭha mahāpurisavitakkā. Idaṃ aniddiṭṭhaṃ. ဤသည်ကား အနိဒ္ဒိဋ္ဌ (ထင်ရှားစွာ မပြအပ်သောအနက်) မည်၏။ ရှစ်ပါးသော မဟာပုရိသဝိတက်တို့သည် ရှိကုန်၏၊ ဤသည်လည်း အနိဒ္ဒိဋ္ဌ မည်၏။ Tattha katamaṃ niddiṭṭhañca aniddiṭṭhañca? ထိုသုတ်တို့တွင် ထင်ရှားစွာ ပြအပ်သည်လည်းဖြစ်၊ မပြအပ်သည်လည်းဖြစ်သော သုတ်သည် အဘယ်နည်း။ Pasannanetto sumukho, brahā uju patāpavā; Majjhe samaṇasaṅghassa, ādiccova virocasi. ကြည်လင်သော မျက်စိရှိတော်မူသော၊ တင့်တယ်ကြည်လင်သော မျက်နှာရှိတော်မူသော၊ ဖြောင့်မတ်သော ဗြဟ္မာမင်း၏ကိုယ်ကဲ့သို့ ခံ့ညားထည်ဝါပြီး တန်ခိုးအရှိန်အဝါရှိတော်မူသော မြတ်စွာဘုရားသည် ရဟန်းသံဃာအပေါင်း၏ အလယ်၌ နေမင်းကဲ့သို့ ထိန်ထိန်ညီးညီး တင့်တယ်တော်မူ၏။ Pasannanetto yāva ādiccova virocasīti niddiṭṭho. Pasannanetto yo bhagavā kathañca pana pasannanettatā, kathaṃ sumukhatā, kathaṃ brahakāyatā, kathaṃ ujukatā, kathaṃ patāpavatā, kathaṃ virocatāti aniddiṭṭho. Pheṇapiṇḍopamaṃ veyyākaraṇaṃ yathā pheṇapiṇḍo evaṃ rūpaṃ yathā pubbuḷo evaṃ vedanā māyā viññāṇaṃ pañcakkhandhā pañcahi upamāhi niddiṭṭhā. Kena kāraṇena pheṇapiṇḍopamaṃ rūpaṃ sabbañca cakkhuviññeyyaṃ yaṃ vā catūhi āyatanehi? Kathaṃ vedanā pubbuḷūpamā? Katarā ca sā vedanā sukhā dukkhā adukkhamasukhā? Evamesā aniddiṭṭhā. Evaṃ niddiṭṭhañca aniddiṭṭhañca. “ကြည်လင်သောမျက်စိရှိတော်မူသော” မှစ၍ “နေမင်းကဲ့သို့ တင့်တယ်တော်မူ၏” တိုင်အောင်သော ဒေသနာသည် ထင်ရှားစွာပြအပ်သော (နိဒ္ဒိဋ္ဌ) မည်၏။ “အကြင်မြတ်စွာဘုရားသည် ကြည်လင်သောမျက်စိရှိတော်မူ၏၊ ကြည်လင်သောမျက်စိရှိသည်၏အဖြစ်သည် အဘယ်သို့နည်း၊ ကောင်းသောမျက်နှာရှိသည်၏အဖြစ်သည် အဘယ်သို့နည်း၊ ဗြဟ္မာမင်း၏ကိုယ်နှင့်တူသော ခံ့ညားထည်ဝါမှုသည် အဘယ်သို့နည်း၊ ဖြောင့်မတ်သည်၏အဖြစ်သည် အဘယ်သို့နည်း၊ တန်ခိုးအရှိန်အဝါရှိသည်၏အဖြစ်သည် အဘယ်သို့နည်း၊ တင့်တယ်လှပတော်မူခြင်းသည် အဘယ်သို့နည်း” ဟု မပြအပ်သေးသောအရာသည် အနိဒ္ဒိဋ္ဌ မည်၏။ ရေမြှုပ်ဆိုင်ဥပမာဖြင့် ဟောကြားတော်မူအပ်သော တရားတော်၌ “ရေမြှုပ်နှင့်တူစွာ ရုပ်ကို ရှုမြင်မှတ်သားအပ်၏၊ ရေပွက်နှင့်တူစွာ ဝေဒနာကို ရှုမြင်မှတ်သားအပ်၏၊ မျက်လှည့်နှင့်တူစွာ ဝိညာဉ်ကို ရှုမြင်မှတ်သားအပ်၏” ဟု ခန္ဓာငါးပါးတို့ကို ငါးပါးသော ဥပမာတို့ဖြင့် ထင်ရှားစွာပြသတော်မူ၏ (နိဒ္ဒိဋ္ဌ)။ “အဘယ်အကြောင်းကြောင့် ရုပ်သည် ရေမြှုပ်ဆိုင်နှင့် တူသနည်း၊ အလုံးစုံသော စက္ခုဝိညာဉ်ဖြင့် သိအပ်သော ရူပါရုံ ဖြစ်သလော၊ သို့မဟုတ် လေးပါးသော အာယတနတို့ဖြင့် သိအပ်သော ရူပါရုံ ဖြစ်သလော၊ ဝေဒနာသည် အဘယ်သို့ ရေပွက်နှင့် တူသနည်း၊ ထိုဝေဒနာသည် သုခ၊ ဒုက္ခ၊ အဒုက္ခမသုခ ဝေဒနာတို့တွင် အဘယ်ဝေဒနာနည်း” ဟု မပြအပ်သေးသော ဤအရာသည် အနိဒ္ဒိဋ္ဌ မည်၏။ ဤသို့လျှင် ထင်ရှားစွာပြအပ်သော နိဒ္ဒိဋ္ဌလည်းဖြစ်၊ မပြအပ်သေးသော အနိဒ္ဒိဋ္ဌလည်းဖြစ်၏။ 26. Tattha [Pg.203] katamaṃ ñāṇaṃ? ၂၆. ထိုသုတ်တို့တွင် ဉာဏ် (ဉာဏ) ဟူသည် အဘယ်နည်း။ Paññā hi seṭṭhā lokasmiṃ, yāyaṃ nibbedhagāminī; Yāya sammā pajānāti, jātimaraṇasaṅkhayaṃ. လောက၌ ပညာသည်သာလျှင် အမြတ်ဆုံးဖြစ်၏၊ ထိုပညာသည် ကိလေသာကို ဖောက်ထွင်းဖျက်ဆီး၍ (ဇာတိမရဏ၏ကုန်ရာ နိဗ္ဗာန်သို့) ရောက်စေတတ်၏။ ထိုပညာဖြင့် ဇာတိမရဏတို့၏ ကုန်ဆုံးရာ နိဗ္ဗာန်ကို ကောင်းစွာ သိမြင်နိုင်၏။ Tīṇimāni indriyāni anaññātaññassāmītindriyaṃ aññindriyaṃ aññātāvindriyaṃ, idaṃ ñāṇaṃ. အနညာတညဿာမိတိန္ဒြေ၊ အညိန္ဒြေ၊ အညာတာဝိန္ဒြေ ဟူသော ဤဣန္ဒြေသုံးပါးတို့သည် ရှိကုန်၏။ ဤသည်ကား ဉာဏ် (ဉာဏ) မည်၏။ Tattha katamaṃ neyyaṃ? ထိုသုတ်တို့တွင် (တရားကိုယ် အနက်အဓိပ္ပာယ်ကို) ဆွဲဆောင်ယူအပ်သော နေယျသုတ်သည် အဘယ်နည်း။ Kāmesu sattā kāmasaṅgasattā, saṃyojane vajjamapassamānā; Na hi jātu saṃyojanasaṅgasattā, oghaṃ tareyyuṃ vipulaṃ mahantaṃ. သံယောဇဉ်တို့၌ အပြစ်ကို မမြင်ကြဘဲ ကာမဂုဏ်တို့၌ ကိလေသာကာမဖြင့် ကပ်ငြိတွယ်တာနေကြသော သတ္တဝါတို့သည် သံယောဇဉ်တဏှာဖြင့် ကပ်ငြိနေကြသည့်အတွက် ကျယ်ဝန်းပြင်းထန်လှစွာသော ကိလေသာတည်းဟူသော သံသရာဝဲဩဃအယဉ်ကြီးကို မည်သည့်အခါမျှ မကူးမြောက်နိုင်ကြကုန်ရာ။ Catūhi aṅgehi samannāgatā kāyassa bhedā devesu uppajjanti. Udāne kāpiyaṃ suttaṃ apaṇṇakapasādanīyaṃ – idaṃ neyyaṃ. အင်္ဂါလေးပါးနှင့် ပြည့်စုံသောသူတို့သည် ကိုယ်ခန္ဓာပျက်စီးပြီးနောက် နတ်ပြည်၌ ဖြစ်ကြကုန်၏။ အပဏ္ဏက (ကြည်ညိုဖွယ်ရှိသော) ဥဒါန်းကျမ်းလာ ကာပိယသုတ်တည်းဟူသော ဤဒေသနာတော်သည် နေယျသုတ် မည်၏။ Tattha katamaṃ ñāṇañca neyyañca? ထိုသုတ်တို့တွင် ဉာဏသုတ်နှင့် နေယျသုတ်သည် အဘယ်နည်း။ Sabbe dhammā anattāti, yadā paññāya passati; Atha nibbindati dukkhe, esa maggo visuddhiyā. အလုံးစုံသော တရားတို့သည် အနတ္တ (အနှစ်သာရမရှိ) ဟု အကြင်အခါ၌ ဝိပဿနာပညာဖြင့် မြင်၏၊ ထိုသို့ မြင်ခြင်းကြောင့် ဝဋ်ဆင်းရဲ၌ ငြီးငွေ့၏။ ဤသို့ ငြီးငွေ့ခြင်းသည် နိဗ္ဗာန်ရောက်ကြောင်း လမ်းခရီး ဖြစ်၏။ Yadā passatīti ñāṇaṃ. Yo sabbadhamme anattākārena upaṭṭhapeti idaṃ neyyaṃ. "ယဒါ ပညာယ ပဿတိ" (အကြင်အခါ၌ ပညာဖြင့်မြင်၏) ဟူသော ဒေသနာသည် ဉာဏသုတ် မည်၏။ အကြင်သူသည် အလုံးစုံသော တရားတို့ကို အနတ္တအခြင်းအရာဖြင့် စိတ်၌ထင်စေ၏၊ ဤဒေသနာသည် နေယျသုတ် မည်၏။ Cattāri ariyasaccāni, tattha tīṇi neyyāni maggasaccaṃ sīlakkhandho ca paññākkhandho ca, idaṃ ñāṇañca neyyañca. အရိယသစ္စာတို့သည် လေးပါးရှိကုန်၏။ ထိုလေးပါးတို့တွင် (သမုဒယ၊ ဒုက္ခ၊ နိရောဓဟူသော) သုံးပါးတို့သည် နေယျတို့ မည်ကုန်၏။ သီလက္ခန္ဓာလည်းဖြစ်သော ပညက္ခန္ဓာလည်းဖြစ်သော မဂ္ဂသစ္စာသည် ဉာဏသုတ် မည်၏။ ဤသည်ကား ဉာဏသုတ်နှင့် နေယျသုတ်တည်း။ 27. Tattha katamaṃ dassanaṃ? ၂၇. ထိုသုတ်တို့တွင် ဒဿနသုတ်သည် အဘယ်နည်း။ Eseva maggo natthañño, dassanassa visuddhiyā; Etañhi tumhe paṭipajjatha, mārassetaṃ pamohanaṃ. ဤအဋ္ဌင်္ဂိကမဂ်သည်သာလျှင် နိဗ္ဗာန်ကိုမြင်ခြင်း၊ စင်ကြယ်ခြင်းအတွက် လမ်းခရီးဖြစ်၏၊ ဤမဂ်မှတစ်ပါး အခြားသောလမ်းခရီးမရှိ။ သင်တို့သည် ထိုအရိယာမဂ်ကို ကျင့်ကြကုန်လော၊ ဤမဂ်သည် ကိလေသာမာရ်မင်း၏ စစ်သည်ကို အမြစ်ပြတ် တွေဝေပျက်စီးစေတတ်၏။ Catūhi aṅgehi samannāgato ariyasāvako attanāva attānaṃ byākareyya ‘‘khīṇanirayomhi yāva sotāpannohamasmi avinipātadhammo niyato sambodhiparāyaṇo’’ti. Idaṃ dassanaṃ. အင်္ဂါလေးပါးနှင့် ပြည့်စုံသော အရိယာသာဝကသည် မိမိကိုယ်ကိုမိမိ "ငါသည် ငရဲစသည်တို့ ကုန်ဆုံးပြီ၊ ငါသည် အပါယ်သို့ကျခြင်းမရှိဘဲ စင်စစ်မြဲသော၊ အထက်မဂ်သုံးပါးလျှင် လဲလျောင်းရာရှိသော သောတာပန် ဖြစ်ပြီ" ဟု ဖြေကြားရာ၏။ ဤဒေသနာသည် ဒဿနသုတ် မည်၏။ Tattha [Pg.204] katamā bhāvanā? ထိုသုတ်တို့တွင် ဘာဝနာသုတ်သည် အဘယ်နည်း။ Yassindriyāni subhāvitāni, ajjhattaṃ bahiddhā ca sabbaloke; So puggalo mati ca rūpasaññī, sumohagatā na jānāti. အကြင်ပုဂ္ဂိုလ်အား အဇ္ဈတ္တသန္တာန်၌လည်းကောင်း၊ ဗဟိဒ္ဓသန္တာန်၌လည်းကောင်း၊ အလုံးစုံသောလောက၌ ဣန္ဒြေတို့ကို ပွားစေအပ်ကုန်၏။ ထိုပုဂ္ဂိုလ်သည် ပညာရှိသော်လည်း ရုပ်ဟူသောအမှတ်ရှိသူတို့၌ တွေဝေခြင်းသို့ ရောက်ရကား ငါ့အား မသိနိုင်ပေ။ Cattāri dhammapadāni – anabhijjhā abyāpādo sammāsati sammāsamādhi. Ayaṃ bhāvanā. အလိုမကြီးခြင်း (အနဘိဇ္ဈာ)၊ အမျက်မထွက်ခြင်း (အဗျာပါဒ)၊ ကောင်းစွာ အောက်မေ့ခြင်း (သမ္မာသတိ)၊ ကောင်းစွာ တည်ကြည်ခြင်း (သမ္မာသမာဓိ) ဟူသော ဤလေးပါးတို့သည် တရားအဖို့အစု (ဓမ္မပဒ) တို့ မည်ကုန်၏။ ဤဒေသနာသည် ဘာဝနာသုတ် မည်၏။ Tattha katamaṃ dassanañca bhāvanā ca? ထိုသုတ်တို့တွင် ဒဿနသုတ်နှင့် ဘာဝနာသုတ်သည် အဘယ်နည်း။ Vacasā manasātha kammunā ca, aviruddho sammā viditvā dhammaṃ; Nibbānapadābhipatthayāno, sammā so loke paribbajeyya. နှုတ်ဖြင့်လည်းကောင်း၊ စိတ်ဖြင့်လည်းကောင်း၊ ကိုယ်မှုကံဖြင့်လည်းကောင်း မဆန့်ကျင်ဘဲ တရားကို ကောင်းစွာသိ၍ နိဗ္ဗာန်အရပ်ကို တောင့်တလိုလားသော ထိုပုဂ္ဂိုလ်သည် လောက၌ ကောင်းစွာ ကျင့်သုံးလှည့်လည်ရာ၏။ Sotāpattiphalaṃ sacchikātukāmena katame dhammā manasikātabbā, bhagavā āha pañcupādānakkhandhā. Idaṃ dassanañca bhāvanā ca. သောတာပတ္တိဖိုလ်ကို မျက်မှောက်ပြုခြင်းငှာ အလိုရှိသောသူသည် အဘယ်တရားတို့ကို နှလုံးသွင်းအပ်သနည်း။ မြတ်စွာဘုရားသည် ဥပါဒါနက္ခန္ဓာ ငါးပါးတို့ကို ဟောတော်မူ၏။ ဤဒေသနာသည် ဒဿနသုတ်လည်းကောင်း၊ ဘာဝနာသုတ်လည်းကောင်း မည်၏။ 28. Tattha katame vipākadhammadhammā? ၂၈. ထိုသုတ်တို့တွင် ဝိပါကဓမ္မဓမ္မတို့သည် အဘယ်နည်း။ Yāni karoti purisoti vitthāro. Tīṇimāni, bhikkhave, sucaritāni. Ime vipākadhammadhammā. "ယောက်ျားသည် အကြင်အမှုတို့ကို ပြု၏" ဟူသော အကျယ်ကို သိအပ်၏။ ရဟန်းတို့၊ သုစရိုက်တရားတို့သည် ဤသုံးပါးတို့ဖြစ်ကုန်၏။ ဤသည်တို့ကား ဝိပါကဓမ္မဓမ္မ (အကျိုးပေးတတ်သော သဘောရှိသောတရားများ) မည်ကုန်၏။ Tattha katame navipākadhammadhammā? ထိုသုတ်တို့တွင် နဝိပါကဓမ္မဓမ္မတို့သည် အဘယ်နည်း။ Rūpaṃ vedayitaṃ saññā, viññāṇaṃ yā ceva cetanā; Nesohamasmi na meso attā, iti diṭṭho virajjati. ရုပ်၊ ခံစားတတ်သောဝေဒနာ၊ သညာ၊ ဝိညာဉ်၊ အကြင် စေတနာတို့ရှိကုန်၏။ ဤရုပ်အစရှိသော တရားသည် ငါမဟုတ်၊ ဤရုပ်အစရှိသော တရားသည် ငါ၏ကိုယ် (အတ္တ) မဟုတ်ဟု ဤသို့မြင်သောသူသည် ငြီးငွေ့စက်ဆုပ်၏ (တပ်မက်ခြင်းကင်း၏)။ Pañcime, bhikkhave, khandhā – ime navipākadhammadhammā. ရဟန်းတို့၊ ခန္ဓာတို့သည် ဤငါးပါးတို့တည်း။ ဤသည်ကား နဝိပါကဓမ္မဓမ္မ (အကျိုးပေးတတ်သော သဘောမရှိသော တရားများ) မည်ကုန်၏။ Tattha katamo nevavipāko navipākadhammadhammo? ထိုသုတ်တို့တွင် နေဝဝိပါက နဝိပါကဓမ္မဓမ္မ (ဝိပါက်လည်းမဟုတ်၊ အကျိုးပေးတတ်သော သဘောလည်းမရှိသော တရား) သည် အဘယ်နည်း။ ‘‘Ye evaṃ paṭipajjanti, nayaṃ buddhena desitaṃ; Te dukkhassantaṃ karissanti, satthusāsanakārakā’’ti. "မြတ်စွာဘုရား ဟောတော်မူအပ်သောနည်းလမ်းကို အကြင်သူတို့သည် ဤသို့ကျင့်ကြကုန်၏၊ မြတ်စွာဘုရား၏ အဆုံးအမတော်ကို လိုက်နာဆောင်ရွက်သော ထိုသူတို့သည် ဝဋ်ဆင်းရဲ၏ အဆုံးကို ပြုကြရကုန်လတ္တံ့" ဟု လည်းကောင်း။ Iti yā ca sammāpaṭipatti yo ca nirodho, ubhayametaṃ nevavipāko navipākadhammo. Brahmacariyaṃ vo, bhikkhave, desessāmi, brahmacariyaphalāni ca brahmacariyañca ariyo aṭṭhaṅgiko maggo brahmacariyaphalāni sotāpattiphalaṃ yāva arahattaṃ. ဤသို့ အကြင် ကောင်းစွာကျင့်ခြင်း (သမ္မာပဋိပတ်) နှင့် အကြင် နိရောဓသည်လည်းကောင်း ရှိ၏၊ ထိုနှစ်ပါးစုံသည် နေဝဝိပါက နဝိပါကဓမ္မ မည်၏။ ရဟန်းတို့၊ သင်တို့အား ဗြဟ္မစရိယကိုလည်းကောင်း၊ ဗြဟ္မစရိယ၏ အကျိုးတို့ကိုလည်းကောင်း ဟောကြားအံ့။ မြတ်သော အင်္ဂါရှစ်ပါးနှင့် ပြည့်စုံသောမဂ်သည် ဗြဟ္မစရိယ မည်၏။ သောတာပတ္တိဖိုလ်မှစ၍ အရဟတ္တဖိုလ်တိုင်အောင်သော အကျိုးသည် ဗြဟ္မစရိယ၏ အကျိုးမည်၏။ 29. Tattha [Pg.205] katamaṃ sakavacanaṃ? ၂၉. ထိုသုတ်တို့တွင် သကဝစနသုတ်သည် အဘယ်နည်း။ Sabbapāpassa akaraṇaṃ, kusalassa upasampadā; Sacittapariyodapanaṃ, etaṃ buddhāna sāsanaṃ. အလုံးစုံသော အကုသိုလ်ကို မပြုခြင်း၊ ကုသိုလ်ကို ပြည့်စုံစေခြင်း၊ မိမိစိတ်ကို ဖြူစင်စေခြင်း၊ ဤသည်ကား ဘုရားရှင်တို့၏ အဆုံးအမတော် ဖြစ်၏။ Tīṇimāni, bhikkhave, vimokkhamukhāni. Idaṃ sakavacanaṃ. ရဟန်းတို့၊ ဝိမောက္ခမုခ (လွတ်မြောက်ကြောင်းတံခါး) တို့သည် ဤသုံးပါးတို့ ဖြစ်ကုန်၏။ ဤသည်ကား သကဝစန မည်၏။ Tattha katamaṃ paravacanaṃ? ထိုသုတ်တို့တွင် ပရဝစနသုတ်သည် အဘယ်နည်း။ Natthi puttasamaṃ pemaṃ, natthi goṇasamitaṃ dhanaṃ; Natthi sūriyasamā ābhā, samuddaparamā sarā. သားနှင့်တူသော ချစ်ခြင်းသည် မရှိ၊ နွားနှင့်တူသော ဥစ္စာသည် မရှိ၊ နေ၏အရောင်နှင့်တူသော အရောင်သည် မရှိ၊ ရေအိုင်တို့တွင် သမုဒ္ဒရာသည် အမြတ်ဆုံး ဖြစ်၏။ Hetunā mārisā kosiyā subhāsitena saṅgāmavijayo sopi nāma, bhikkhave, sakko devānamindo sakaṃ phalaṃ paribhuñjamānoti vitthārena kātabbaṃ. Idaṃ paravacanaṃ. "အချင်းတို့၊ ကောသိယအနွယ်၌ ဖြစ်သော ထိုသူသည်ပင် ကောင်းစွာဟောအပ်သော အကြောင်းစကားကြောင့် စစ်ပွဲ၌ အောင်မြင်ခြင်း ဖြစ်၏။ ရဟန်းတို့၊ သိကြားမင်းသည် မိမိပြုသောကံ၏ အကျိုးကို ခံစားရ၏" ဟူ၍ ဤသို့ အကျယ်အားဖြင့် ပြုအပ်၏။ ဤသည်ကား ပရဝစန မည်၏။ Tattha katamaṃ sakavacanañca paravacanañca? ထိုသုတ်တို့တွင် သကဝစနလည်းဖြစ်သော ပရဝစနလည်းဖြစ်သော သုတ်သည် အဘယ်နည်း။ ‘‘Yaṃ pattaṃ yañca pattabbaṃ, ubhayametaṃ rajānukiṇṇaṃ; Ye evaṃvādino natthi, tesaṃ kāmesu doso’’ti. "ရရှိပြီးသော နိဗ္ဗာန်၊ ရောက်အပ်သော နိဗ္ဗာန် ထိုနှစ်ပါးစုံသည် ကိလေသာမြူဖြင့် ပြွမ်း၏ (ညစ်ပေ၏)၊ ဤသို့ အယူမရှိသော သူတို့အား ကာမဂုဏ်တို့၌ သာယာတပ်မက်ခြင်းသည် ဖြစ်၏" ဟူသော ဤသုတ်သည် ပရဝစန မည်၏။ Idaṃ paravacanaṃ. Ye ca kho te ubho ante anupagamma vaṭṭaṃ tesaṃ natthi paññāpanāya. Idaṃ sakavacanaṃ. ဤသည်ကား ပရဝစန မည်၏။ ထိုအယုတ်တရား (မဂ်၏ဆန့်ကျင်ဘက် အစွန်း) နှစ်ပါးတို့သို့ မကပ်ရောက်ဘဲ (မကျင့်ဘဲ) နေသောသူတို့အား သိစေခြင်းငှာ ပြစရာ ဝဋ်တရားသည် မရှိ။ ဤသည်ကား သကဝစန မည်၏။ ‘‘Nandati puttehi puttimā, gomā gohi tatheva nandati; Upadhī hi narassa nandanā, na hi so nandati yo nirūpadhī’’ti – paravacanaṃ. "သားရှိသောသူသည် သားတို့ဖြင့် ဝမ်းမြောက်၏၊ နွား (ဥစ္စာ) ရှိသောသူသည်လည်း နွား (ဥစ္စာ) တို့ဖြင့် ထို့အတူပင် ဝမ်းမြောက်၏။ လူအပေါင်းသည် ဥပဓိ (တွယ်တာစရာ) တို့ဖြင့် ဝမ်းမြောက်အပ်၏၊ ဥပဓိကင်းသောသူသည် ဝမ်းမမြောက်ပေ" ဟူသော ဤဒေသနာသည် ပရဝစန မည်၏။ ‘‘Socati puttehi puttimā, gomā gohi tatheva socati; Upadhī hi narassa socanā, na hi so socati yo nirūpadhī’’ti – sakavacanaṃ. "သားရှိသောသူသည် သားတို့ကြောင့် စိုးရိမ်ရ၏၊ နွား (ဥစ္စာ) ရှိသောသူသည်လည်း နွား (ဥစ္စာ) တို့ကြောင့် ထို့အတူပင် စိုးရိမ်ရ၏။ လူအပေါင်းသည် ဥပဓိ (တွယ်တာစရာ) တို့ကြောင့် စိုးရိမ်ရ၏၊ ဥပဓိကင်းသောသူသည် မစိုးရိမ်ရပေ" ဟူသော ဤဒေသနာသည် သကဝစန မည်၏။ Idaṃ sakavacanaṃ paravacanañca. ဤဒေသနာသည် သကဝစနလည်းကောင်း၊ ပရဝစနလည်းကောင်း မည်၏။ 30. Tattha [Pg.206] katamaṃ sattādhiṭṭhānaṃ? ၃၀. ထိုသုတ်တို့တွင် သတ္တာဓိဋ္ဌာနသုတ်သည် အဘယ်နည်း။ Ye keci bhūtā bhavissanti ye vāpi, sabbe gamissanti pahāya dehaṃ; Taṃ sabbajāniṃ kusalo viditvā, dhamme ṭhito brahmacariyaṃ careyya. ရှိလတ္တံ့သော ခပ်သိမ်းကုန်သော သတ္တဝါတို့သည်လည်းကောင်း၊ ယခုရှိဆဲ သတ္တဝါတို့သည်လည်းကောင်း ခန္ဓာကိုယ်ကို စွန့်ပယ်၍ သေလွန်ကြရကုန်လတ္တံ့။ ထိုအလုံးစုံသော ပျက်စီးခြင်း (ရှုံးခြင်း) ကို သိခြင်း၌ လိမ္မာသောသူသည် သိမြင်၍ တရား၌တည်လျက် မြတ်သောအကျင့် (ဗြဟ္မစရိယ) ကို ကျင့်ရာ၏။ Tayome, bhikkhave, satthāro, tathāgato arahaṃ sekkho paṭipado. Idaṃ sattādhiṭṭhānaṃ. ရဟန်းတို့၊ ဆရာတို့သည်—မြတ်စွာဘုရား၊ ရဟန္တာပုဂ္ဂိုလ်၊ ကျင့်ဆဲဖြစ်သော သေက္ခပုဂ္ဂိုလ်ဟူ၍ ဤသုံးပါးတို့ ရှိကုန်၏။ ဤဒေသနာသည် သတ္တာဓိဋ္ဌာန မည်၏။ Tattha katamaṃ dhammādhiṭṭhānaṃ? ထိုသုတ်တို့တွင် ဓမ္မာဓိဋ္ဌာနသုတ်သည် အဘယ်နည်း။ Yañca kāmasukhaṃ loke, yañcidaṃ diviyaṃ sukhaṃ; Taṇhakkhayasukhassete, kalaṃ nāgghanti soḷasiṃ. လောက၌ရှိသော အကြင် ကာမချမ်းသာသည်လည်းကောင်း၊ နတ်ပြည်၌ရှိသော အကြင် နတ်ချမ်းသာသည်လည်းကောင်း ရှိ၏။ ထိုချမ်းသာနှစ်မျိုးစုံသည် တဏှာကုန်ရာ နိဗ္ဗာန်ချမ်းသာကို တဆယ့်ခြောက်စိတ် စိတ်၍ တစ်စိတ်ကိုမျှ မမီနိုင်ကုန်။ Sattime, bhikkhave, bojjhaṅgā, idaṃ dhammādhiṭṭhānaṃ. ရဟန်းတို့၊ ဗောဇ္ဈင်တရားတို့သည် ဤခုနစ်ပါးတို့ ဖြစ်ကုန်၏။ ဤဒေသနာသည် ဓမ္မာဓိဋ္ဌာန မည်၏။ Tattha katamaṃ sattādhiṭṭhānañca dhammādhiṭṭhānañca? Duddasamantaṃ saccaṃ duddaso paṭivedho bālehi, jānato passato natthi nandīti vadāmi. Duddasamantaṃ saccaṃ duddaso paṭivedho bālehīti dhammādhiṭṭhānaṃ. Jānato passato natthi nandīti sattādhiṭṭhānaṃ. Dārukkhandhopamaṃ gaṅgāya tīriyā orimañca tīraṃ pārimañca tīraṃ thale vā na ca ussīdanaṃ, majjhe ca na saṃsīdanaṃ manussaggāho ca amanussaggāho ca antopūtibhāvo ca, idaṃ dhammādhiṭṭhānaṃ. Evaṃ pana bhikkhu nibbānaninno bhavissati nibbānaparāyaṇoti sattādhiṭṭhānaṃ. Idaṃ sattādhiṭṭhānañca dhammādhiṭṭhānañca. ထိုသုတ်တို့တွင် သတ္တာဓိဋ္ဌာနလည်းဖြစ်၍ ဓမ္မာဓိဋ္ဌာနလည်းဖြစ်သောသုတ်သည် အဘယ်နည်း။ "လူမိုက်တို့သည် နိရောဓသစ္စာကို မြင်နိုင်ခဲသကဲ့သို့ မဂ္ဂသစ္စာကိုလည်း မြင်နိုင်ခဲ၏။ သိသောသူ၊ မြင်သောသူအား တဏှာ (နန္ဒီ) မရှိ" ဟု ငါဘုရား ဟောတော်မူ၏။ "ဒုဒ္ဒသမန္တံ သစ္စံ ဒုဒ္ဒသော ပဋိဝေဓော ဗာလေဟိ" ဟူသော ဒေသနာသည် ဓမ္မာဓိဋ္ဌာန မည်၏။ "ဇာနတော ပဿတော နတ္ထိ နန္ဒီ" ဟူသော ဒေသနာသည် သတ္တာဓိဋ္ဌာန မည်၏။ "သစ်တုံးဥပမာကဲ့သို့ ဂင်္ဂါမြစ်၌ ဤဘက်ကမ်းသို့လည်းကောင်း၊ ထိုဘက်ကမ်းသို့လည်းကောင်း မကပ်၊ ကုန်းပေါ်၌လည်း တင်မကျန်၊ အလယ်၌လည်း နစ်မြုပ်မသွား၊ လူတို့သည်လည်း ဆယ်ယူခြင်းမရှိ၊ လူမဟုတ်သော နတ်ဘီလူးတို့သည်လည်း ဆယ်ယူခြင်းမရှိ၊ အတွင်း၌လည်း ပုပ်ဆွေးခြင်းမရှိ" ဟူသော ဤဒေသနာသည် ဓမ္မာဓိဋ္ဌာန မည်၏။ "ဤသို့လျှင် ရဟန်းသည် နိဗ္ဗာန်သို့ ညွတ်ကိုင်းသည် ဖြစ်လတ္တံ့၊ နိဗ္ဗာန်လျှင် လဲလျောင်းရာရှိသည် ဖြစ်လတ္တံ့" ဟူသော ဒေသနာသည် သတ္တာဓိဋ္ဌာန မည်၏။ ဤသည်ကား သတ္တာဓိဋ္ဌာနလည်းမည်၏၊ ဓမ္မာဓိဋ္ဌာနလည်းမည်၏။ Tattha katamo thavo? ထိုသုတ်တို့တွင် ထဝ (ချီးမွမ်းခြင်း) သုတ်သည် အဘယ်နည်း။ Maggānaṭṭhaṅgiko seṭṭho, saccānaṃ caturo padā; Virāgo seṭṭho dhammānaṃ, dvipadānañca cakkhumā. လမ်းခရီး (မဂ်) တို့တွင် အင်္ဂါရှစ်ပါးရှိသော မဂ်သည် အမြတ်ဆုံးဖြစ်၏၊ သစ္စာတို့တွင် သစ္စာလေးပါးသည် အမြတ်ဆုံးဖြစ်၏၊ တရားတို့တွင် ရာဂကင်းခြင်းသည် အမြတ်ဆုံးဖြစ်၏၊ ခြေနှစ်ချောင်းရှိသော သတ္တဝါတို့တွင် တရားမျက်စိရှိတော်မူသော မြတ်စွာဘုရားသည် အမြတ်ဆုံးဖြစ်၏။ Tīṇimāni, bhikkhave, aggāni – buddho sattānaṃ, virāgo dhammānaṃ, saṅgho gaṇānaṃ. Ayaṃ thavo. ရဟန်းတို့၊ ဤအမြတ်ဆုံးတရားတို့သည် သုံးပါးတို့တည်း။ သတ္တဝါတို့တွင် ဘုရားသည် အမြတ်ဆုံးဖြစ်၏၊ တရားတို့တွင် ရာဂကင်းခြင်းသည် အမြတ်ဆုံးဖြစ်၏၊ အပေါင်းအသင်း (ဂိုဏ်း) တို့တွင် သံဃာသည် အမြတ်ဆုံးဖြစ်၏။ ဤဒေသနာသည် ထဝ (ချီးမွမ်းခြင်း) သုတ် မည်၏။ 31. Tattha [Pg.207] katamaṃ anuññātaṃ? ၃၁. ထိုသုတ်တို့တွင် ခွင့်ပြုတော်မူအပ်သော (အနုညာတ) သုတ်သည် အဘယ်နည်း။ Kāyena saṃvaro sādhu, sādhu vācāya saṃvaro; Manasā saṃvaro sādhu, sādhu sabbattha saṃvuto; Sabbattha saṃvuto bhikkhu, sabbadukkhā pamuccati. ကိုယ်ဖြင့် စောင့်စည်းခြင်းသည် ကောင်း၏၊ နှုတ်ဖြင့် စောင့်စည်းခြင်းသည် ကောင်း၏၊ စိတ်ဖြင့် စောင့်စည်းခြင်းသည် ကောင်း၏၊ အလုံးစုံသော ဒုစရိုက်၌ စောင့်စည်းခြင်းသည် ကောင်း၏။ အလုံးစုံသော ဒုစရိုက်၌ စောင့်စည်းသော ရဟန်းသည် အလုံးစုံသော ဆင်းရဲမှ လွတ်မြောက်ရ၏။ Idaṃ bhagavatā anuññātaṃ. ဤကျင့်ဝတ်ကို မြတ်စွာဘုရားသည် ခွင့်ပြုတော်မူအပ်၏။ Tīṇimāni, bhikkhave, karaṇīyāni – kāyasucaritaṃ vacīsucaritaṃ manosucaritaṃ. Idaṃ anuññātaṃ. ရဟန်းတို့၊ ပြုကျင့်အပ်သော တရားတို့သည် ဤသုံးပါးတို့တည်း။ ၎င်းတို့မှာ ကာယသုစရိုက်၊ ဝစီသုစရိုက်၊ မနောသုစရိုက်တို့ ဖြစ်သည်။ ဤဒေသနာသည် အနုညာတသုတ် မည်၏။ Tattha katamaṃ paṭikkhittaṃ? ထိုသုတ်တို့တွင် တားမြစ်တော်မူအပ်သော (ပဋိက္ခိတ္တ) သုတ်သည် အဘယ်နည်း။ Natthi puttasamaṃ pemaṃ. Vitthāro idaṃ paṭikkhittaṃ. "သားနှင့်တူသော ချစ်ခြင်းသည် မရှိ။" အကျယ်ကို သိအပ်၏။ ဤဒေသနာသည် ပဋိက္ခိတ္တသုတ် မည်၏။ Tīṇimāni, bhikkhave, akaraṇīyāni sayaṃ abhiññāya desitāni. Katamāni tīṇi? Kāyaduccaritaṃ vacīduccaritaṃ manoduccaritaṃ. Idaṃ paṭikkhittaṃ. ရဟန်းတို့၊ ကိုယ်တော်တိုင် ထူးသောဉာဏ်ဖြင့် သိ၍ ဟောတော်မူအပ်သော မပြုအပ်သော အကျင့်တို့သည် ဤသုံးပါးတို့တည်း။ အဘယ်သုံးပါးတို့နည်းဟူမူ ကာယဒုစရိုက်၊ ဝစီဒုစရိုက်၊ မနောဒုစရိုက်တို့ ဖြစ်သည်။ ဤဒေသနာသည် ပဋိက္ခိတ္တသုတ် မည်၏။ Tattha katamaṃ anuññātañca paṭikkhittañca? ထိုသုတ်တို့တွင် ခွင့်ပြုတော်မူအပ်သည်လည်းဖြစ်သော၊ တားမြစ်တော်မူအပ်သည်လည်းဖြစ်သော သုတ်သည် အဘယ်နည်း။ Kāyena kusalaṃ kare, assa kāyena saṃvuto; Kāyaduccaritaṃ hitvā, kāyasucaritaṃ care. ကိုယ်ဖြင့် ကုသိုလ်ကို ပြုရာ၏၊ ကိုယ်ဖြင့် ပြုသောသူအား ကာယဒုစရိုက်ကို စွန့်၍ ကိုယ်ဖြင့် စောင့်စည်းလျက် ကာယသုစရိုက်ကို ကျင့်ရာ၏။ Dvīhi paṭhamapadehi catutthena ca padena anujānāti. Kāyaduccaritaṃ hitvāti tatiyena padena paṭikkhittanti. Mahāvibhaṅgo aciratapānādo. ရှေးဦးပုဒ်နှစ်ပါးတို့ဖြင့်လည်းကောင်း၊ စတုတ္ထပုဒ်ဖြင့်လည်းကောင်း ခွင့်ပြုတော်မူ၏။ "ကာယဒုစ္စရိတံ ဟိတွာ" ဟူသော တတိယပုဒ်ဖြင့် တားမြစ်တော်မူ၏။ ဤသို့လျှင် မဟာဝိဘင်းကိုလည်းကောင်း၊ အစိရတပါနာဒကိုလည်းကောင်း သိအပ်၏။ Tatthimā uddānagāthā ထိုဒေသနာတို့တွင် ဤသည်တို့ကား ဥဒ္ဒါနဂါထာတို့ ဖြစ်ကုန်၏။ Sace bhāyasi dukkhassa, mābhinandi anāgataṃ; Vassakāle yathā chattaṃ, kusalāni kamatthake. ဆင်းရဲမှ အကယ်၍ ကြောက်ပါမူ အနာဂတ်ကာလကို မနှစ်သက်လင့်။ မိုးအခါ၌ ထီးကဲ့သို့ (ဟောသောသုတ်)။ ကုသိုလ်တို့ကို အစဉ်အတိုင်း ဖြစ်စေရာ၏။ Sabbe dhammā anattāti, samāgataṃ vicālaye; Na vo dukkhā pamokkhātthi, samatho ca vipassanā. "သဗ္ဗေ ဓမ္မာ အနတ္တာ" ဟု ဟောသောသုတ်။ အညီအညွတ် ပေါင်းဆုံခြင်းကို စိစစ်ရာ၏။ "နတေ ဒုက္ခာ ပမောက္ခတ္ထိ" စသည်ဖြင့် ဟောသောသုတ်။ အကြင် သမထနှင့် အကြင် ဝိပဿနာသည် ရှိ၏၊ ထိုတရားတို့ကို... Kāmacchandaṃ upādāya, yo so vitakkehi khajjati; Subhāvitatte bojjhaṅge, so imaṃ vijaṭaye jaṭaṃ. ကာမစ္ဆန္ဒကို စွဲ၍ ဝိတက်တို့ဖြင့် နှိပ်စက်ခံရသော သတ္တဝါသည် ကောင်းစွာပွားအပ်သော ဗောဇ္ဈင်၌ တည်လျက် ဤတဏှာတောခြုံကို ရှင်းလင်းရာ၏။ Suññato lokaṃ avekkhassu, samādhibhāvi bhāvase; Kāmaṃ kāmayamānassa, dhammacariyāya sugatiṃ. လောကကို သုညတ (အဆောက်အဦးမရှိ၊ ဆိတ်သုဉ်းခြင်း) အားဖြင့် ရှုလော့။ သမာဓိပွားများသူသည် ပွားများရာ၏။ ကာမကို တောင့်တသောသူအား ဟောသောသုတ်။ တရားကိုကျင့်၍ သုဂတိသို့ ရောက်ခြင်းသုတ်။ Haññate sabbā mucceva, nippoṭhento catuddisā; Yo kāme parivajjeti, pārichattopameva ca. အရပ်လေးမျက်နှာမှ လာသောဘေးတို့သည် နှိပ်စက်လျက် ညှဉ်းဆဲရာ၏၊ ထိုဘေးတို့မှ လွတ်ရာ၏။ အကြင်သူသည် ကာမတို့ကို ရှောင်ကြဉ်၏၊ (ထိုသူအား) ပင်လယ်ကသစ်ပင် ဥပမာ ဟောသောသုတ်။ Yāni [Pg.208] karoti puriso, lokadhammā pakāsitā; Sukho vipāko puññānaṃ, tatiyaṃ aññaṃ na vijjati. ယောက်ျားသည် အကြင်အမှုတို့ကို ပြု၏။ လောကဓံတရားတို့ကို ပြအပ်ကုန်၏။ ကောင်းမှုတို့၏ အကျိုးသည် ချမ်းသာ၏။ တတိယဖြစ်သော အနာဂါမိဖိုလ်မှတစ်ပါး အရဟတ္တဖိုလ်သည် မရှိ။ Ādānassa bhayaṃ ñatvā, jāyate jīyatepi ca; Kāmā hi citrā vividhā, atha loṇasallopamaṃ. စွဲလမ်းခြင်း၏ ဘေးကို သိ၍၊ ပဋိသန္ဓေလည်း နေရ၏၊ အိုလည်း အိုရ၏။ ကာမတို့သည် ဆန်းကြယ်၍ အထူးထူးအပြားပြား များကုန်၏။ ထို့ပြင် ဆားဥပမာကို ဟောသောသုတ်။ Na hi pāpaṃ kataṃ kammaṃ, agatīhi ca gacchati; Yassindriyāni samathaṅgatāni, tatheva pañcañāṇiko. ပြုအပ်သော ယုတ်မာသောကံသည် မကောင်း။ အဂတိတရားတို့သို့လည်း လား၏။ အကြင်သူ၏ ဣန္ဒြေတို့သည် ငြိမ်သက်ခြင်းသို့ ရောက်ကုန်၏၊ ထို့အတူ ငါးပါးသော ဉာဏသုတ်။ Sattiyā viya omaṭṭho, viññāṇañca patiṭṭhitā; Yo pāṇamatipāteti, tīṇi duccaritāni ca. လှံဖြင့် စူးဝင်သကဲ့သို့ ဟောသောသုတ်။ ဝိညာဉ်သည်လည်း တည်၏။ အကြင်သူသည် သတ္တဝါတို့၏ အသက်ကို သတ်၏၊ ထိုဒုစရိုက်သုံးပါးတို့သည်လည်း... Saṭṭhivassasahassāni, khaṇaṃ laddhāna dullabhaṃ; Ayasāva malaṃ samuṭṭhitaṃ, catūsu paṭipattisu. ရခဲသော ဗုဒ္ဓုပ္ပါဒနဝမခဏကို ရရှိ၍၊ အနှစ်ခြောက်သောင်းပတ်လုံး အကျိုးပေး၏။ သံမှ ဖြစ်ပေါ်လာသော သံချေးဥပမာသုတ်။ လေးပါးသော ပုဂ္ဂိုလ်တို့၏ အကျင့်၌ ဟောသောသုတ်။ Nelaṅgo setapacchādo, atha gopālakopamaṃ; Sukho viveko tuṭṭhassa, vitakkā ca sudesitā. ပြစ်မျိုးမှည့်မထင်သော အင်္ဂါရှိပြီး ဖြူသော အလွှမ်းကို လွှမ်းသောသုတ်။ ထို့ပြင် နွားကျောင်းသားဥပမာ ဟောသောသုတ်။ ရောင့်ရဲသောသူအား ချမ်းသာသော အကျိုးကို ဟောသောသုတ်။ ဝိတက်တို့ကိုလည်း ကောင်းစွာ ဟောအပ်ကုန်၏။ Pheṇapiṇḍopamaṃ rūpaṃ, brahā uju patāpavā; Paññā hi seṭṭhā lokasmiṃ, anaññā tīṇi indriyāni. ရုပ်ကို ရေမြှုပ်ဥပမာဖြင့် ဟောသောသုတ်။ ဗြဟ္မာမင်း၏ကိုယ်နှင့်တူသော ကိုယ်ရှိသောသုတ်။ လောက၌ ပညာသည်သာလျှင် အမြတ်ဆုံးဖြစ်၏။ အနညာတညဿာမီတိန္ဒြေ စသော သုံးပါးသော ဣန္ဒြေတို့။ Kāmesu sattā kāmasaṅgasattā, atha vaṇṇo rahassavā; Sabbe dhammā anattāti, ariyasaccañca desitaṃ. ကာမတို့၌ ကိလေသာကာမဖြင့် ငြိစွန်းကုန်သော သတ္တဝါတို့ကို ဟောသောသုတ်။ ထို့ပြင် ချီးမွမ်းခြင်းငှာ ထိုက်တန်သည်ကို ဟောသောသုတ်။ အလုံးစုံသော တရားတို့သည် အနတ္တဖြစ်ကုန်၏ဟု ဟောသောသုတ်။ အရိယသစ္စာကိုလည်း ဟောအပ်၏။ Eseva maggo natthañño, sotāpannoti byākare; Yassindriyāni subhāvitāni, atha dhammapadehi ca. "ဧသေဝ မဂ္ဂေါ နတ္ထညော" စသည်ဖြင့် ဟောသောသုတ်။ သောတာပန်ဟူ၍ ဖြေရာ၏။ အကြင်ရဟန်း၏ ဣန္ဒြေတို့ကို ပွားအပ်ကုန်၏။ ထို့ပြင် တရားအစုတို့ဖြင့် ဟောသောသုတ်။ Vacasā manasā ceva, pañcakkhandhā aniccato; Yāni karoti puriso, tīṇi sucaritāni ca. နှုတ်ဖြင့်လည်းကောင်း၊ စိတ်ဖြင့်လည်းကောင်း ခန္ဓာငါးပါးတို့ကို အနိစ္စဟု ရှုပုံကို ဟောသောသုတ်။ ယောက်ျားသည် အကြင်အမှုတို့ကို ပြု၏။ သုံးပါးသော သုစရိုက်တို့ကို ဟောသောသုတ်။ Rūpaṃ vedayitaṃ saññā, pañcakkhandhā pakāsitā; Yo evaṃ paṭipajjati, brahmā ceva phalāni ca. ရုပ်၊ ခံစားအပ်သော ဝေဒနာ၊ သညာတည်းဟူသော ခန္ဓာငါးပါးတို့ကို ပြအပ်ကုန်၏။ အကြင်သူသည် ဤသို့ ကျင့်၏၊ ထိုသူသည် မြတ်သောအကျင့်ကို ကျင့်သည်မည်၏၊ အကျိုးတရားတို့လည်း ဖြစ်၏။ Sabbapāpassa akaraṇaṃ, vimokkhā taṃ hi desitā; Natthi puttasamaṃ pemaṃ, devānaṃ asurāna ca. အလုံးစုံသော မကောင်းမှုကို မပြုခြင်း။ ဝိမောက္ခတရားကို ဟောတော်မူအပ်၏။ သားနှင့်တူသော ချစ်ခြင်းသည် မရှိ။ နတ်တို့နှင့် အသုရာတို့... Yaṃ pattaṃ yañca pattabbaṃ, nandati socati niccaṃ; Ye keci bhūtā bhavissanti, satthāro ca pakāsitā. ရအပ်သော အကျိုးနှင့် ရအပ်လတ္တံ့သော အကျိုးသုတ်။ အမြဲ နှစ်သက်၏၊ စိုးရိမ်၏။ ခပ်သိမ်းကုန်သော သတ္တဝါတို့သည် ဖြစ်လတ္တံ့။ ဆရာတို့ကိုလည်း ပြအပ်ကုန်၏။ Yañca [Pg.209] kāmasukhaṃ loke, bojjhaṅgā ca sudesitā; Maggānaṭṭhaṅgiko seṭṭho, tayo ca aggapattiyo. လောက၌ အကြင် ကာမချမ်းသာရှိသောသုတ်။ ဗောဇ္ဈင်တို့ကိုလည်း ကောင်းစွာ ဟောတော်မူအပ်ကုန်၏။ မဂ်တို့တွင် အင်္ဂါရှစ်ပါးရှိသော မဂ်သည် မြတ်၏။ အရဟတ္တဖိုလ်သို့ ရောက်ခြင်းသုံးပါးတို့။ Kāyena saṃvaro sādhu, karaṇīyañca desitaṃ; Natthi attasamaṃ pemaṃ, ariyā tīṇi ca desitā. ကိုယ်ဖြင့် စောင့်စည်းခြင်းသည် ကောင်း၏၊ ပြုကျင့်အပ်သောတရားကိုလည်း ဟောတော်မူအပ်၏။ မိမိကိုယ်နှင့်တူသော ချစ်ခြင်းသည် မရှိ။ သုံးပါးသော အရိယာတို့ကိုလည်း ဟောတော်မူအပ်ကုန်၏။ Kāyena kusalaṃ abhirato, vinayañca kāmasukhaṃ loke; Bojjhaṅgā ca sudesitā, duddasaṃ anataṃ ceva parāparaṃ ca; ကိုယ်ဖြင့် ကုသိုလ်၌ မွေ့လျော်၏။ လောက၌ ကာမဂုဏ်ချမ်းသာကို ဖျောက်အပ်၏။ ဗောဇ္ဈင်တို့ကိုလည်း ကောင်းစွာ ဟောတော်မူအပ်ကုန်၏။ လွန်စွာ တောင့်တအပ်သော၊ မြင်နိုင်ခဲသော နိရောဓသစ္စာ။ Peṭakopadese sāsanappaṭṭhānaṃ nāma dutiyabhūmi samattā. ပေဋကောပဒေသကျမ်း၌ သာသနပဋ္ဌာနမည်သော ဒုတိယအဆင့်သည် ပြီးပြည့်စုံပြီ။ 3. Suttādhiṭṭhānatatiyabhūmi ၃. သုတ္တာဓိဋ္ဌာန တတိယဘူမိ။ 32. Tattha katamaṃ suttādhiṭṭhānaṃ? ၃၂. ထိုဟာရနယမူလပုဒ်တို့တွင် သုတ္တာဓိဋ္ဌာန (သတ္တဝါကို အခြေပြု၍ ဟောသော ဒေသနာ) သည် အဘယ်နည်း။ Lobhādhiṭṭhānaṃ dosādhiṭṭhānaṃ mohādhiṭṭhānaṃ alobhādhiṭṭhānaṃ adosādhiṭṭhānaṃ amohādhiṭṭhānaṃ kāyakammādhiṭṭhānaṃ vācākammādhiṭṭhānaṃ manokammādhiṭṭhānaṃ saddhindriyādhiṭṭhānaṃ vīriyindriyādhiṭṭhānaṃ satindriyādhiṭṭhānaṃ samādhindriyādhiṭṭhānaṃ paññindriyādhiṭṭhānaṃ. လောဘာဓိဋ္ဌာနသုတ်၊ ဒေါသာဓိဋ္ဌာနသုတ်၊ မောဟာဓိဋ္ဌာနသုတ်၊ အလောဘာဓိဋ္ဌာနသုတ်၊ အဒေါသာဓိဋ္ဌာနသုတ်၊ အမောဟာဓိဋ္ဌာနသုတ်၊ ကာယကမ္မာဓိဋ္ဌာနသုတ်၊ ဝစီကမ္မာဓိဋ္ဌာနသုတ်၊ မနောကမ္မာဓိဋ္ဌာနသုတ်၊ သဒ္ဓိန္ဒြိယာဓိဋ္ဌာနသုတ်၊ ဝီရိယိန္ဒြိယာဓိဋ္ဌာနသုတ်၊ သတိန္ဒြိယာဓိဋ္ဌာနသုတ်၊ သမာဓိန္ဒြိယာဓိဋ္ဌာနသုတ်၊ ပညိန္ဒြိယာဓိဋ္ဌာနသုတ်တို့ ဖြစ်သည်။ Tattha katamaṃ lobhādhiṭṭhānaṃ? ထိုသုတ်တို့တွင် လောဘလျှင် တည်ရာရှိသောသုတ် (လောဘပဓာနသုတ်) သည် အဘယ်နည်း။ Vitakkamathitassa jantuno, tibbarāgassa subhānupassino; Bhiyyo taṇhā pavaḍḍhati, esa kho gāḷhaṃ karoti bandhanaṃ. ကိလေသာဝိတက် နှိပ်စက်အပ်သော၊ ပြင်းစွာသော တပ်မက်ခြင်းရှိသော၊ တင့်တယ်၏ဟု ရှုလေ့ရှိသော သတ္တဝါအား တဏှာသည် အလွန်တိုးပွား၏။ ထိုသူသည် ပြင်းစွာသော အနှောင်အဖွဲ့ကို ပြု၏။ Vitakkamathitassāti kāmarāgo. Subhānupassinoti kāmarāgavatthu. Bhiyyo taṇhā pavaḍḍhatīti kāmataṇhā. Esa gāḷhaṃ karoti bandhananti rāgaṃ, iti yo yo dhammo mūlanikkhitto, so yevettha dhammo uggāvahitabbo. Na bhagavā ekaṃ dhammaṃ ārabbha aññaṃ dhammaṃ deseti. Yassa vitakketi kāmavitakko tameva vitakkaṃ kāmavitakkena niddisīyati. Tibbarāgassāti tasseva vitakkassa vatthuṃ niddisati. Subhānupassino bhiyyo taṇhā pavaḍḍhatīti tameva rāgaṃ kāmataṇhāti niddisati. Esa gāḷhaṃ karoti bandhananti tameva taṇhāsaṃyojanaṃ niddisati. Evaṃ gāthāsu anuminitabbaṃ. Evaṃ saveyyākaraṇesu. “ဝိတက္ကမထိတဿ” ဟူသော ဒေသနာသည် ကာမရာဂကို ဆိုလိုသည်။ “သုဘာနုပဿိနော” ဟူသော ဒေသနာသည် ကာမရာဂ၏ တည်ရာ (ကာမဝတ္ထု) ကို ဆိုလိုသည်။ “ဘိယျော တဏှာ ပဝဍ္ဎတိ” ဟူသော ဒေသနာသည် ကာမတဏှာကို ဆိုလိုသည်။ “ဧသော ဂါဠှံ ကရောတိ ဗန္ဓနံ” ဟူသော ဒေသနာသည် ရာဂကို ဆိုလိုသည်။ ဤသို့လျှင် အကြင်တရားကို အရင်းမူလ၌ ထားအပ်၏၊ ထိုတရားကိုသာလျှင် ဤအရာ၌ ထုတ်နုတ်ယူအပ်၏။ မြတ်စွာဘုရားသည် တရားတစ်ခုကို အကြောင်းပြု၍ အခြားတရားတစ်ခုကို ဟောတော်မမူ။ အကြင်သူအား ကာမဝိတက်သည် ကြံစည်၏၊ ထိုဝိတက်ကိုသာလျှင် ကာမဝိတက်ဖြင့် ညွှန်းပြအပ်၏။ “တိဗ္ဗရာဂဿ” ဟူသည် ထိုကိလေသာကာမ၏ တည်ရာ (ကာမဝတ္ထု) ကို ညွှန်းပြအပ်၏။ “သုဘာနုပဿိနော ဘိယျော တဏှာ ပဝဍ္ဎတိ” ဟူသည် ထိုရာဂကိုပင် ကာမတဏှာဟူ၍ ညွှန်းပြအပ်၏။ “ဧသော ဂါဠှံ ကရောတိ ဗန္ဓနံ” ဟူသည် ထိုတဏှာသံယောဇဉ်ကိုသာလျှင် ညွှန်းပြအပ်၏။ ဤသို့လျှင် ဂါထာတို့၌ နှိုင်းယှဉ်၍ သိအပ်၏။ အမေးအဖြေရှိသော သုတ်တို့၌လည်း ဤအတူပင် သိအပ်၏။ Tattha [Pg.210] bhagavā ekaṃ dhammaṃ tividhaṃ niddisati, nissandato hetuto phalato. ထိုဒေသနာ၌ မြတ်စွာဘုရားသည် တရားတစ်ခုကို အကျိုးဆက် (နိဿန္ဒ) အားဖြင့်လည်းကောင်း၊ အကြောင်း (ဟိတ်) အားဖြင့်လည်းကောင်း၊ အကျိုးရင်း (ဖလ) အားဖြင့်လည်းကောင်း သုံးပါးသော အပြားအားဖြင့် ညွှန်းပြတော်မူ၏။ Dadaṃ piyo hoti bhajanti naṃ bahū, kittiñca pappoti yaso ca vaḍḍhati; Amaṅkubhūto parisaṃ vigāhati, visārado hoti naro amaccharī. ပေးလှူသောသူသည် သူတစ်ပါးတို့ ချစ်မြတ်နိုးအပ်သောသူ ဖြစ်၏၊ များစွာသော လူတို့သည် ထိုသူကို ဆည်းကပ်ကုန်၏၊ ကျော်စောသတင်း ပျံ့နှံ့ခြင်းသို့ ရောက်၏၊ အခြွေအရံလည်း တိုးပွား၏။ ဝန်တိုခြင်းမရှိသော ထိုသူသည် မျက်နှာမညှိုးမငယ် ရွှင်လန်းစွာဖြင့် ပရိသတ်အလယ်သို့ ဝင်ရောက်တတ်၏၊ ရဲရင့်သူလည်း ဖြစ်၏။ Dadanti yaṃ yaṃ dānaṃ, idaṃ dānamayikaṃ puññakriyaṃ. Tattha hetu. Yaṃ cetaṃ. Bhajanti naṃ bahū, kittinti yo ca kalyāṇo kittisaddo loke abbhuggacchati, yaṃ bahukassa janassa piyo bhavati manāpo ca. Yañca avippaṭisārī kālaṅkaroti ayaṃ nissando. Yaṃ kāyassa bhedā devesu upapajjatīti idaṃ phalaṃ. Idaṃ lobhādhiṭṭhānaṃ. အကြင်အကြင် အလှူကို ပေးလှူကုန်၏၊ ဤသည်ကား ဒါနမယ ပုညကိရိယဝတ္ထု ဖြစ်၏။ ထိုပုညကိရိယဝတ္ထု၌ (ပေးလှူခြင်းသည်) အကြောင်း (ဟိတ်) ဖြစ်၏။ များစွာသောသူတို့ ဆည်းကပ်ကုန်၏၊ ကျော်စောသတင်း ပျံ့နှံ့ခြင်းသို့ ရောက်၏ ဟူသဖြင့် ကောင်းသော ကျော်စောသတင်းသည် လောက၌ ပျံ့နှံ့တက်၏။ များစွာသော လူအပေါင်းတို့၏ ချစ်ခင်မြတ်နိုးဖွယ် ဖြစ်၏။ နှလုံးမသာယာခြင်း ကင်းလျက် သေခြင်းကို ပြုရ၏။ ဤသည်ကား အကျိုးဆက် (နိဿန္ဒ) တည်း။ ခန္ဓာကိုယ် ပျက်စီးပြီးနောက် နတ်ပြည်တို့၌ ဖြစ်ရ၏ဟူသော ဤအကျိုးသည် အကျိုးရင်း (ဖလ) ဖြစ်၏။ ဤသည်ကား လောဘပြဋ္ဌာန်းသောသုတ် (လောဘပဓာနသုတ်) ဖြစ်၏။ 33. Tattha katamaṃ dosādhiṭṭhānaṃ? ၃၃. ထိုသုတ်တို့တွင် ဒေါသလျှင် တည်ရာရှိသောသုတ် (ဒေါသပဓာနသုတ်) သည် အဘယ်နည်း။ Yo pāṇamatipāteti, musāvādañca bhāsati; Loke adinnaṃ ādiyati, paradārañca gacchati; Surāmerayapānañca, yo naro anuyuñjati. အကြင်သူသည် သူတစ်ပါး၏ အသက်ကို သတ်၏၊ မဟုတ်မမှန်သော စကားကိုလည်း ပြောဆို၏၊ လောက၌ အရှင်မပေးသော ဥစ္စာကို ခိုးယူ၏၊ သူ့သားအိမ်ရာသို့လည်း သွားလာ၏၊ အကြင်သူသည် သေရည်သေရက် သောက်စားခြင်းကိုလည်း အဖန်တလဲလဲ ပြုမူ၏။ Appahāya pañca verāni, dussīlo iti vuccati; Kāyassa bhedā duppañño, nirayaṃ sopapajjati. ငါးပါးသော ဘေးရန် (သိက္ခာပုဒ်တို့ကို လွန်ကျူးခြင်း) တို့ကို မပယ်စွန့်ဘဲ ထိုသူကို “သီလမရှိသူ (ဒုဿီလ)” ဟု ဆိုအပ်၏။ ပညာမရှိသော ထိုသူသည် ခန္ဓာကိုယ် ပျက်စီးပြီးနောက် ငရဲ၌ ဖြစ်ရ၏။ Yo pāṇamatipātetīti duṭṭho pāṇamatipāteti. Musāvādañca bhāsatīti dosopaghātāya musāvādañca bhāsati. Surāmerayapānañca, yo naro anuyuñjatīti doso nidānaṃ. Yo ca surāmerayapānaṃ anuyuñjati yathāparadāravihārī amittā janayanti. “ယော ပါဏမတိပါတေတိ” ဟူသည်ကား အမျက်ထွက်သောသူသည် သူတစ်ပါး၏ အသက်ကို သတ်ခြင်းတည်း။ “မုသာဝါဒဉ္စ ဘာသတိ” ဟူသည်ကား ဒေါသအမျက်ကြောင့် (သို့မဟုတ်) အပြစ်ကို ဖျက်ဆီးရန် မဟုတ်မမှန်သော စကားကို ပြောဆိုခြင်းတည်း။ “သုရာမေရယပါနဉ္စ ယော နရော အနုယုဉ္ဇတိ” ဟူသည်ကား ဒေါသသည်သာ အကြောင်းရင်း ဖြစ်၏။ အကြင်သူသည် သေရည်သေရက်ကို စွဲမြဲစွာ သောက်စား၏၊ သူ့သားအိမ်ရာကို ပြစ်မှားလျက် နေသောသူအား ရန်သူတို့ကို ဖြစ်စေကုန်သကဲ့သို့ (သေရည်သောက်စားသူအားလည်း) ရန်သူတို့ကို ဖြစ်စေကုန်၏။ Pañca verāni appahāyāti pañcannaṃ bhikkhāpadānaṃ samatikkamanaṃ sabbesaṃ dosajānaṃ sā paṇṇatti, teneva dosajanitena kammena dussīlo iti vuccati sopi dhammo hetunā niddisitabbo, nissandena phalena ca. “ပဉ္စ ဝေရာနိ အပ္ပဟာယ” ဟူသည်ကား သိက္ခာပုဒ်ငါးပါးတို့ကို လွန်ကျူးခြင်းသည် ဒေါသကြောင့်ဖြစ်သော ခပ်သိမ်းသော တရားတို့ကို လွန်ကျူးခြင်း ဖြစ်၏။ ထိုသို့ လွန်ကျူးခြင်းကို (ဒုဿီလဟု) အမည်ပညတ်အပ်၏။ ဒေါသကြောင့် ဖြစ်ပေါ်လာသော ထိုကံကြောင့်ပင် “ဒုဿီလ (သီလမရှိသူ)” ဟူ၍ ဆိုအပ်၏။ ထိုတရားကိုလည်း အကြောင်း (ဟိတ်) အားဖြင့်လည်းကောင်း၊ အကျိုးဆက် (နိဿန္ဒ) အားဖြင့်လည်းကောင်း၊ အကျိုးရင်း (ဖလ) အားဖြင့်လည်းကောင်း ညွှန်းပြအပ်၏။ Tīṇi bālassa bālalakkhaṇāni – dubbhāsitabhāsī ca hoti, duccintitacintī ca dukkaṭakammakārī ca. Tattha yaṃ kāyena ca vācāya ca parakkamati, idamassa dukkaṭakammakārī. Tāyaṃ yathā ca musāvādaṃ bhāsati yathā pubbaniddiṭṭhaṃ[Pg.211], idamassa dubbhāsitā. Yañca saṅkappeti manoduccaritaṃ byāpādaṃ, idamassa duccintitacintitā. Yaṃ so imehi tīhi bālalakkhaṇehi samannāgato tīṇi tajjāni dukkhāni domanassāni anubhavati, so ca hoti sabhaggato vā parisaggato vā tajjaṃ kathaṃ kathanti. Yadā bhavati so ca pāṇātipātādidasaakusalakammapathā, so tatonidānaṃ dukkhaṃ domanassaṃ paṭisaṃvedetīti. Puna caparaṃ yadā passati coraṃ rājāparādhikaṃ raññā gahitaṃ jīvitā voropetaṃ, tassevaṃ bhavati sace mamampi rājā jāneyya mamampi rājā gāhāpetvā jīvitā voropeyyāti, so tatonidānaṃ dukkhaṃ domanassaṃ paṭisaṃvedeti. Puna caparaṃ bālo yadā bhavati āsanā samārūḷho yāva yā me gati bhavissati ito pecca paraṃ maraṇāti so tatonidānaṃ dukkhaṃ domanassaṃ paṭisaṃvedeti iti bālalakkhaṇaṃ hetu. Tīṇi tajjāni dukkhāni nissando. Kāyassa bhedā nirayesu upapajjati, idaṃ phalaṃ. Idaṃ dosādhiṭṭhānaṃ. လူမိုက်၏ လက္ခဏာတို့သည်—မကောင်းသော စကားကို ပြောဆိုလေ့ရှိခြင်း၊ မကောင်းသော အကြံကို ကြံစည်လေ့ရှိခြင်း၊ မကောင်းသော အမှုကို ပြုလုပ်လေ့ရှိခြင်းဟူ၍ သုံးပါးတို့ ဖြစ်ကုန်၏။ ထိုသုံးပါးတို့တွင် ကိုယ်ဖြင့်လည်းကောင်း၊ နှုတ်ဖြင့်လည်းကောင်း လုံ့လပြု၍ ပြုလုပ်သော မကောင်းမှုသည် ထိုသူမိုက်၏ “မကောင်းသော အမှုကို ပြုလုပ်ခြင်း” မည်၏။ ထိုသူသည် ရှေးဦးစွာ ညွှန်းပြအပ်သကဲ့သို့ မုသာဝါဒကို ပြောဆိုခြင်းသည် “မကောင်းသော စကားကို ပြောဆိုခြင်း” မည်၏။ ဗျာပါဒဟူသော မနောဒုစရိုက်ကို ကြံစည်ခြင်းသည် ထိုသူမိုက်၏ “မကောင်းသော အကြံကို ကြံစည်ခြင်း” မည်၏။ ထိုသူမိုက်သည် ဤလူမိုက်လက္ခဏာ သုံးပါးနှင့် ပြည့်စုံသဖြင့် ထိုလက္ခဏာနှင့် လျော်စွာဖြစ်သော ဆင်းရဲဒုက္ခ၊ နှလုံးမသာယာခြင်း (ဒေါမနဿ) သုံးပါးတို့ကို ခံစားရ၏။ ထိုသူသည် သဘင်အလယ်သို့ဖြစ်စေ၊ ပရိသတ်အလယ်သို့ဖြစ်စေ ရောက်သောအခါ သူတစ်ပါးတို့က ထိုဒုစရိုက်နှင့်လျော်သော စကားကို ပြောဆိုကြကုန်၏။ ထိုအခါ ပါဏာတိပါတ စသော ဆယ်ပါးသော အကုသိုလ်ကမ္မပထတို့ကြောင့် ဒုက္ခဒေါမနဿကို ခံစားရ၏။ တစ်ဖန် အခြားတစ်မျိုးကား၊ ခိုးသူသည် ပြစ်မှုကျူးလွန်သဖြင့် မင်းချင်းတို့ ဖမ်းဆီး၍ အသက်မှ ချသည် (ကွပ်မျက်သည်) ကို မြင်ရသောအခါ “မင်းတို့သည် ငါ၏ပြစ်မှုကို သိရှိပါက ငါ့ကိုလည်း ဖမ်းဆီး၍ အသက်မှ ချလိမ့်မည်” ဟု ကြံစည်မိသဖြင့် ထိုအကြောင်းကြောင့် ဒုက္ခဒေါမနဿကို ခံစားရ၏။ တစ်ဖန် အခြားတစ်မျိုးကား၊ လူမိုက်သည် အိပ်ရာညောင်စောင်းထက်၌ လျောင်းစက်သောအခါ “ငါသည် ဤဘဝမှ သေလွန်ပြီးနောက် တမလွန်ဘဝ၌ အဘယ်သို့သော လားရာဂတိသို့ ရောက်ရပါမည်နည်း” ဟု ကြံစည်မိသဖြင့် ထိုအကြောင်းကြောင့် ဒုက္ခဒေါမနဿကို ခံစားရ၏။ ဤသို့လျှင် လူမိုက်လက္ခဏာသည် အကြောင်း (ဟိတ်) တည်း။ ထိုလက္ခဏာနှင့်လျော်သော ဆင်းရဲသုံးပါးတို့သည် အကျိုးဆက် (နိဿန္ဒ) တည်း။ ခန္ဓာကိုယ် ပျက်စီးပြီးနောက် ငရဲ၌ ဖြစ်ရခြင်းသည် အကျိုးရင်း (ဖလ) တည်း။ ဤသည်ကား ဒေါသပြဋ္ဌာန်းသောသုတ် (ဒေါသပဓာနသုတ်) ဖြစ်၏။ 34. Tattha katamaṃ mohādhiṭṭhānaṃ? ၃၄. ထိုသုတ်တို့တွင် မောဟလျှင် တည်ရာရှိသောသုတ် (မောဟပဓာနသုတ်) သည် အဘယ်နည်း။ Satañceva sahassānaṃ, kappānaṃ saṃsarissati; Athavā pi tato bhiyyo, gabbhā gabbhaṃ gamissatha. (ထိုသူသည်) ကမ္ဘာတစ်ရာ၊ ကမ္ဘာတစ်ထောင်ပတ်လုံး သံသရာ၌ ကျင်လည်ရလတ္တံ့။ ထိုထက်မက လွန်စွာလည်း တစ်ခုသော အမိဝမ်းမှ တစ်ခုသော အမိဝမ်းသို့ သွားရကုန်လတ္တံ့။ Anupādāya buddhavacanaṃ, saṅkhāre attato upādāya; Dukkhassantaṃ karissanti, ṭhānametaṃ na vijjati. ဘုရားစကားတော်ကို မစွဲလမ်းဘဲ၊ သင်္ခါရတရားတို့ကို အတ္တဟူ၍ စွဲလမ်းလျက် ဆင်းရဲ၏အဆုံးကို ပြုကုန်လတ္တံ့ဟူသော ဤအကြောင်းသည် မရှိနိုင်။ Yo yaṃ anamataggasaṃsāraṃ samāpanno jāyate ca mīyate ca, ayaṃ avijjāhetukā. Yānipi ca saṅkhārānaṃ payojanāni, tānipi avijjāpaccayāni, yaṃ adassanaṃ buddhavacanassa, ayaṃ avijjāsutteyeva niddiṭṭhaṃ. Yo ca saṅkhāre attato harati pañcakkhandhe pañca diṭṭhiyo upagacchati. ‘‘Etaṃ mama, esohamasmi, eso me attā’’ti idaṃ suttaṃ avijjāya nikkhittaṃ, avijjāya nikkhipitaṃ. Evaṃ satthā sutte nayena dhammena niddisati. Asādhāraṇena taṃyeva tattha niddisitabbaṃ. Na aññaṃ. အစမထင်သော သံသရာဝဋ်သို့ ရောက်၍ ပဋိသန္ဓေနေခြင်း၊ သေဆုံးခြင်းတို့သည် အဝိဇ္ဇာလျှင် အကြောင်းရှိ၏။ သင်္ခါရတရားတို့၏ အကြင်အကျိုးသက်ရောက်မှုတို့သည် ရှိကုန်၏၊ ထိုအကျိုးတို့သည်လည်း အဝိဇ္ဇာလျှင် အကြောင်းရှိကုန်၏။ ဘုရားစကားတော်ကို မသိမမြင်ခြင်းသည် အဝိဇ္ဇာမည်၏၊ ထိုအဝိဇ္ဇာကို ဤသုတ်၌သာလျှင် ညွှန်းပြအပ်၏။ အကြင်သူသည် သင်္ခါရတရားတို့ကို အတ္တအားဖြင့် ယူဆ၏၊ ခန္ဓာငါးပါးတို့၌ “ဤရုပ်နာမ်သည် ငါ၏ဥစ္စာဖြစ်၏၊ ဤရုပ်နာမ်သည် ငါဖြစ်၏၊ ဤရုပ်နာမ်သည် ငါ၏အတ္တဖြစ်၏” ဟု မှားသော မိစ္ဆာဒိဋ္ဌိငါးပါးသို့ ကပ်ရောက်၏။ ဤသုတ်ကို အဝိဇ္ဇာ၌ ထားအပ်၏။ ဤသို့လျှင် မြတ်စွာဘုရားသည် သုတ်၌ သင့်လျော်သော နည်းလမ်းတရားဖြင့် ညွှန်းပြတော်မူ၏။ ထိုသုတ်၌ (မောဟနှင့်သာ) သက်ဆိုင်သော ထိုတရားကိုသာလျှင် ညွှန်းပြအပ်၏၊ အခြားတရားကို မညွှန်းပြအပ်။ Ye hi keci, bhikkhave, samaṇā vā brāhmaṇā vā ‘‘idaṃ dukkha’’nti nappajānanti cattāri saccāni vitthārena, yaṃ tattha appajānanā, idaṃ dukkhaṃ, ayaṃ hetu. Appajānanto vividhe saṅkhāre abhisaṅkharoti, ayaṃ nissando. Yañca diṭṭhigatāni parāmasati ‘‘idameva saccaṃ moghamañña’’nti ayaṃ nissando. Yaṃ [Pg.212] punabbhavaṃ nibbatteti, idaṃ phalaṃ. Ayampi dhammo saniddiṭṭho hetuto ca phalato ca nissandato ca. ရဟန်းတို့၊ အကြင်ရဟန်း သို့မဟုတ် ပုဏ္ဏားတို့သည် “ဤကား ဒုက္ခတည်း” ဟု သစ္စာလေးပါးကို အကျယ်အားဖြင့် မသိကြကုန်။ ထိုဒေသနာ၌ အကြင်မသိခြင်းသည် ရှိ၏၊ ထိုမသိခြင်းသည် ဒုက္ခ (မောဟ) မည်၏၊ ဤသည်ကား အကြောင်း (ဟိတ်) တည်း။ ထိုသို့ မသိသောသူသည် အထူးထူးသော သင်္ခါရတို့ကို ပြုပြင်အားထုတ်၏၊ ဤသည်ကား အကျိုးဆက် (နိဿန္ဒ) တည်း။ “ဤငါ၏အယူသာလျှင် မှန်၏၊ အခြားသောသူတို့၏ အယူသည် အချည်းနှီး ဖြစ်၏” ဟု မှားသော မိစ္ဆာဒိဋ္ဌိတို့ကို သုံးသပ်ကိုင်စွဲ၏၊ ဤသည်ကား အကျိုးဆက် (နိဿန္ဒ) တည်း။ ဘဝသစ်ကို ဖြစ်ပေါ်စေခြင်းသည် အကျိုးရင်း (ဖလ) တည်း။ ဤတရားကိုလည်း အကြောင်း (ဟိတ်) အားဖြင့်လည်းကောင်း၊ အကျိုးရင်း (ဖလ) အားဖြင့်လည်းကောင်း၊ အကျိုးဆက် (နိဿန္ဒ) အားဖြင့်လည်းကောင်း ကောင်းစွာ ညွှန်းပြအပ်၏။ Ettha pana keci dhammā sādhāraṇā bhavanti. Hetu khalu āditoyeva sutte nikkhipissanti. Yathā kiṃ bhave cattārimāni, bhikkhave, agatigamanāni. Tattha yañca chandāgatiṃ gacchati yañca bhayāgatiṃ gacchati, ayaṃ lobho akusalamūlaṃ. Yaṃ dosā, ayaṃ dosoyeva. Yaṃ mohā, ayaṃ mohoyeva. Evaṃ imāni tīṇi akusalamūlāni āditoyeva upaparikkhitabbāni. Yattha ekaṃ niddisitabbaṃ, tattha ekaṃ niddisīyati. Tathā dve yathā tīṇi, na hi ādīhi anikkhitte hetu vā nissando vā phalaṃ vā niddisitabbaṃ. ဤဒေသနာ၌မူကား အချို့သောတရားတို့သည် စင်စစ် ဆက်ဆံ (သက်ဆိုင်) ကြကုန်၏။ သုတ်၏အစ၌သာလျှင် အကြောင်းတရားကို ချပြတော်မူလတ္တံ့။ အဘယ်ကဲ့သို့ ဟောတော်မူသနည်းဟူမူကား - 'ရဟန်းတို့၊ ဘဝ၌ မလားအပ်သောလမ်းသို့ လားခြင်း (အဂတိတရား) တို့သည် ဤလေးပါးတို့ ဖြစ်ကုန်၏။ ထိုလေးပါးတို့တွင် ဆန္ဒာဂတိ (ချစ်သဖြင့် မလားအပ်ရာသို့ လားခြင်း) သို့ လားခြင်းသည်လည်းကောင်း၊ ဘယာဂတိ (ကြောက်သဖြင့် မလားအပ်ရာသို့ လားခြင်း) သို့ လားခြင်းသည်လည်းကောင်း ရှိ၏။ ဤသည်ကား လောဘအကုသိုလ်မူလ မည်၏။ ပြစ်မှားခြင်း (ဒေါသာဂတိ) သည် ရှိ၏။ ဤသည်ကား ဒေါသမူလသာ ဖြစ်၏။ တွေဝေခြင်း (မောဟာဂတိ) သည် ရှိ၏။ ဤသည်ကား မောဟမူလသာ ဖြစ်၏။ ဤသို့လျှင် ဤအကုသိုလ်မူလ သုံးပါးတို့ကို အစမှစ၍ စူးစမ်းဆင်ခြင်အပ်ကုန်၏။' အကြင်သုတ်၌ တစ်ခုကို ညွှန်းပြသင့်က တစ်ခုကိုသာ ညွှန်းပြတော်မူ၏။ သုံးခုကို ညွှန်းပြသကဲ့သို့ ထို့အတူ နှစ်ခုတို့ကိုလည်း ညွှန်းပြတော်မူ၏။ အစမှ မချထားအပ်သောတရား၌ အကြောင်းကိုသော်လည်းကောင်း၊ အကျိုးဆက်ကိုသော်လည်းကောင်း၊ အကျိုးရင်းကိုသော်လည်းကောင်း မညွှန်းပြအပ်ပေ။ Ayañcettha gāthā – ဤသုတ်၌ သက်ဆိုင်ရာ ဂါထာမှာ ဤသို့ဖြစ်၏ - Chandā dosā bhayā mohā, yo dhammaṃ ativattati; Nihīyati tassa yaso, kāḷapakkheva candimā. ချစ်ခင်သဖြင့်လည်းကောင်း၊ အမျက်ထွက်သဖြင့်လည်းကောင်း၊ ကြောက်ရွံ့သဖြင့်လည်းကောင်း၊ တွေဝေလု့ပ်မှားသဖြင့်လည်းကောင်း မလားအပ်သော အဂတိလမ်းသို့ လားသဖြင့် အကြင်သူသည် တရားကို ကျော်လွန်၍ ကျင့်၏။ ထိုသူ၏ အခြံအရံ ကျော်စောမှုသည် လဆုတ်ပက္ခ၌ လမင်းကဲ့သို့ ဆုတ်ယုတ်ပျက်စီးရ၏။ Kattha chandā ca ayaṃ lobho yathā niddiṭṭhaṃ pubbe. Idaṃ mohādhiṭṭhānaṃ. ထိုသုတ်၌ ဆန္ဒ (အလို) သည်လည်း ရှိ၏။ ဤဆန္ဒသည် လောဘမည်၏၊ ရှေး၌ ညွှန်းပြခဲ့သည့်အတိုင်း ဖြစ်၏။ ဤသည်ကား မောဟာဓိဋ္ဌာန ဖြစ်၏။ 35. Tattha katamaṃ alobhādhiṭṭhānaṃ? ၃၅. ထိုသုတ်တို့တွင် အလောဘာဓိဋ္ဌာန (လောဘမရှိခြင်းကို အခြေခံသောသုတ်) သည် အဘယ်နည်း။ ‘‘Asubhānupassiṃ viharantaṃ, indriyesu susaṃvutaṃ; Bhojanamhi ca mattaññuṃ, saddhaṃ āraddhavīriyaṃ; Taṃ ve nappasahati māro, vāto selaṃva pabbata’’nti. ဣန္ဒြေတို့၌ ကောင်းစွာ စောင့်စည်းခြင်း ရှိသော၊ စားဖွယ်ဘောဇဉ်၌ အတိုင်းအရှည်ကို သိသော၊ သဒ္ဓါတရား ရှိသော၊ ထက်သန်စွာ အားထုတ်သော ဝီရိယရှိသော၊ အသုဘဟု အဖန်ဖန် ရှုလျက် နေသော ထိုရဟန်းကို လေပြင်းသည် ကျောက်တောင်ကြီးကို မလှုပ်ရှားနိုင်သကဲ့သို့ မာရ်မင်းသည် စင်စစ် မနှိပ်စက် မညှဉ်းဆဲနိုင်ပေ။ Tattha yā asubhāya upaparikkhā, ayaṃ kāmesu ādīnavadassanena pariccāgo. Indriyesu susaṃvuto tasseva alobhassa pāripūriyaṃ mama āyatanasocitaṃ anupādāya. Bhojanamhi ca mattaññunti rasataṇhāpahānaṃ. Iti ayaṃ alobho asubhānupassitāya vatthuto dhārayati, so alobho hetu. Indriyesu guttadvāratāya gocarato dhārayati, bhojanemattaññutāya parato dhārayati, ayaṃ nissando. Taṃ ve nappasahati māro, vāto selaṃ va pabbatanti, idaṃ phalaṃ. Iti yoyeva dhammo ādimhi nikkhitto, soyeva majjhe ceva avasāne ca. ထိုဒေသနာ၌ အသုဘဖြင့် စူးစမ်းဆင်ခြင်ခြင်းသည် ရှိ၏၊ ဤသည်ကား ကာမဂုဏ်တို့၌ အပြစ်ကိုမြင်သဖြင့် စွန့်ခြင်းမည်၏။ ဣန္ဒြေတို့၌ စောင့်စည်းခြင်းသည် ထိုအလောဘတရား ပြည့်စုံရန်အတွက် ဖြစ်၍၊ ငါ့အား အာယတနအားဖြင့် ဆည်းပူးခြင်းကို မစွဲလမ်းစေခြင်း အကျိုးရှိ၏။ 'ဘောဇနမှိ စ မတ္တညုတံ' ဟူသော ဒေသနာဖြင့် ရသတဏှာကို ပယ်ခြင်း အကျိုးရှိ၏။ ဤသို့လျှင် ဤအလောဘတရားသည် အသုဘဟု အဖန်ဖန် ရှုခြင်းဖြင့် ဝတ္ထုအာရုံအားဖြင့် ဆောင်၏၊ ထိုအလောဘသည် အကြောင်း (ဟိတ်) ဖြစ်၏။ ဣန္ဒြေတို့၌ လုံသောတံခါးရှိသောကြောင့် ကျက်စားရာအာရုံအားဖြင့် ဆောင်၏။ ဘောဇဉ်၌ အတိုင်းအရှည်ကို သိခြင်းကြောင့် ဘေးကင်းသည်ကို ဆောင်၏။ ဤသည်ကား အကျိုးဆက် (နိဿန္ဒ) မည်၏။ 'တံ ဝေ နပ္ပသဟတိ မာရော ဝါတော သေလံဝ ပဗ္ဗတံ' ဟူသော ဒေသနာသည် ရှိ၏၊ ဤဒေသနာသည် အကျိုးရင်း (ဖလ) မည်၏။ ဤသို့လျှင် အကြင်တရားကိုသာလျှင် အစ၌ ချထားအပ်၏၊ ထိုတရားကိုသာလျှင် အလယ်၌လည်းကောင်း၊ အဆုံး၌လည်းကောင်း ချထားအပ် (ဟောပြအပ်) ၏။ Nāhaṃ, bhikkhave, aññaṃ ekadhammampi samanupassāmi asamuppannassa kāmacchandassa anuppādāya uppannassa vā pahānāya, yathayidaṃ asubhanimittaṃ. Tattha asubhanimittaṃ [Pg.213] manasikarontassa anuppanno ceva kāmacchando na uppajjati, uppanno ca kāmacchando pahīyati. Idaṃ alobhassa vatthu. Yaṃ puna anuppanno kāmarāgo pariyādiyati rūparāgaṃ arūparāgaṃ, iti phalaṃ. Iti ayampi ca dhammo niddiṭṭho hetuto ca nissandato ca phalato ca. Idaṃ alobhādhiṭṭhānaṃ. ရဟန်းတို့၊ ငါဘုရားသည် မဖြစ်သေးသော ကာမစ္ဆန္ဒကို မဖြစ်စေရန်လည်းကောင်း၊ ဖြစ်ပြီးသော ကာမစ္ဆန္ဒကို ပယ်ရန်လည်းကောင်း အသုဘနိမိတ်မှတစ်ပါး အခြားသော တစ်ခုသောတရားကိုမျှ မမြင်။ အကြင်အသုဘနိမိတ်သည် ရှိ၏၊ ထိုဒေသနာ၌ အသုဘနိမိတ်ကို နှလုံးသွင်းသောသူအား မဖြစ်သေးသော ကာမရာဂသည်လည်း မဖြစ်၊ ဖြစ်ပြီးသော ကာမရာဂကိုလည်း ပယ်အပ်၏။ ဤသည်ကား အလောဘ၏ အကြောင်း (ဝတ္ထု) တည်း။ တစ်ဖန် မဖြစ်သေးသော ကာမရာဂသည် ရူပရာဂကိုသော်လည်းကောင်း၊ အရူပရာဂကိုသော်လည်းကောင်း သိမ်းယူလွှမ်းမိုးခြင်း မရှိတော့ခြင်းသည် အကျိုးရင်း (ဖလ) မည်၏။ ဤသို့လျှင် ဤတရားကိုလည်း အကြောင်း (ဟိတ်) အားဖြင့်လည်းကောင်း၊ အကျိုးဆက် (နိဿန္ဒ) အားဖြင့်လည်းကောင်း၊ အကျိုးရင်း (ဖလ) အားဖြင့်လည်းကောင်း ညွှန်းပြအပ်၏။ ဤသည်ကား အလောဘာဓိဋ္ဌာန ဖြစ်၏။ Tattha katamaṃ adosādhiṭṭhānaṃ? ထိုသုတ်တို့တွင် အဒေါသာဓိဋ္ဌာန (ဒေါသမရှိခြင်းကို အခြေခံသောသုတ်) သည် အဘယ်နည်း။ Ekampi ce pāṇamaduṭṭhacitto, mettāyati kusalo tena hoti; Sabbe ca pāṇe manasānukampaṃ, pahūtamariyo pakaroti puññaṃ. အကယ်၍ တစ်ခုသော သတ္တဝါကိုမျှ ပြစ်မှားလိုသော စိတ်မရှိဘဲ မေတ္တာပွားငြားအံ့၊ ထိုမေတ္တာပွားခြင်းကြောင့် ကုသိုလ်ရှိသောသူ (အပြစ်မရှိသောသူ) ဖြစ်၏။ အလုံးစုံသော သတ္တဝါတို့ကိုလည်း စိတ်ဖြင့် အစဉ်သနားလျက် မြတ်သောသူသည် များပြားလှစွာသော ကောင်းမှုကို ပြု၏။ Ekampi ce pāṇamaduṭṭhacitto mettāyatīti ayaṃ adoso. Nigghātena assādo, kusalo tena hotīti tena kusalena dhammena saṃyutto dhammapaññattiṃ gacchati. Kusaloti yathā paññāya pañño paṇḍiccena paṇḍito. Pahūtamariyo pakaroti puññanti tassāyeva vipāko ayaṃ lokiyassa, na hi lokuttarassa. Tattha yā mettāyanā, ayaṃ hetu. Yaṃ kusalo bhavati ayaṃ nissando. Yāva abyāpajjo bhūmiyaṃ bahupuññaṃ pasavati, idaṃ phalaṃ. Iti adoso niddiṭṭho hetuto ca nissandato ca phalato ca. 'ဧကမ္ပိ စေ ပါဏမဒုဋ္ဌစိတ္တော မေတ္တာယတိ' ဟူသော ဒေသနာသည် ရှိ၏။ ဤဒေသနာသည် အဒေါသတရား မည်၏။ ညှဉ်းဆဲမှု (မသတ်ခြင်း) မရှိသဖြင့် သာယာခြင်း (အဿာဒ) ဖြစ်၏။ 'ကုသလော တေန ဟောတိ' ဟူသည်ကား အပြစ်မရှိသော ထိုမေတ္တာတရားနှင့် ယှဉ်သဖြင့် 'ကုသိုလ်ရှိသူ' ဟူသော ဓမ္မပညတ်သို့ ရောက်၏။ 'ကုသလော' ဟူသည်ကား ပညာအားလျော်စွာ ပညာရှိသူ၊ တတ်သိနားလည်ခြင်းဖြင့် ပညာရှိသူ ဖြစ်၏။ 'ပဟူတမရိယော ပကရောတိ ပုညံ' ဟူသော ဒေသနာသည် ရှိ၏။ ဤဒေသနာသည် ထိုလောကီကုသိုလ်၏ အကျိုးတည်း။ စင်စစ် လောကုတ္တရာ၏ အကျိုးမဟုတ်ပေ။ ထိုဒေသနာ၌ မေတ္တာပွားခြင်းသည် အကြောင်း (ဟိတ်) မည်၏။ ကုသိုလ်ရှိသူဖြစ်ခြင်းသည် အကျိုးဆက် (နိဿန္ဒ) မည်၏။ ဒေါသကင်းရာ (အဗျာပဇ္ဈ) ဘုံတိုင်အောင် များစွာသော ကောင်းမှုကို ပွားစေခြင်းသည် အကျိုးရင်း (ဖလ) မည်၏။ ဤသို့လျှင် အဒေါသတရားကို အကြောင်းအားဖြင့်လည်းကောင်း၊ အကျိုးဆက်အားဖြင့်လည်းကောင်း၊ အကျိုးရင်းအားဖြင့်လည်းကောင်း ညွှန်းပြအပ်၏။ Ekādasānisaṃsā mettāya cetovimuttiyā. Tattha yā mettācetovimutti, ayaṃ ariyadhammesu rāgavirāgā cetovimutti, lokikāya bhūmikā hetu, yaṃ sukhaṃ āyatiṃ manāpo hoti manussānaṃ, ime ekādasa dhammā nissando. Yañca akatāvī brahmakāye upapajjati. Idaṃ phalaṃ. Idaṃ adosādhiṭṭhānaṃ. မေတ္တာစေတောဝိမုတ္တိ၏ အကျိုးကျေးဇူးတို့သည် တစ်ဆယ့်တစ်ပါးတို့ ဖြစ်ကုန်၏။ ထိုစကား၌ မေတ္တာစိတ်၏ ကိလေသာမှ လွတ်မြောက်ခြင်း (မေတ္တာစေတောဝိမုတ္တိ) သည် အရိယဓမ္မတို့တွင် ရာဂကင်းရာဖြစ်သော အနာဂါမိဖိုလ် စေတောဝိမုတ္တိ မည်၏။ လောကီဘုံသည် အကြောင်း (ဟိတ်) မည်၏။ နောင်အခါ၌ လူတို့အား စိတ်နှလုံးကို မွေ့လျော်စေတတ်သော (နှလုံးပွားစေတတ်သော) အကြင်ချမ်းသာသည် ဖြစ်၏၊ ဤတစ်ဆယ့်တစ်ပါးသော တရားတို့သည် အကျိုးဆက် (နိဿန္ဒ) မည်ကုန်၏။ ထိုတစ်ဆယ့်တစ်ပါးသော အကျိုးဆက်တို့ကို တစ်စုံတခုမျှ ထပ်မံ မပြုလုပ်ရတော့ဘဲ ဗြဟ္မာဘုံ၌ ဖြစ်ရခြင်းသည် အကျိုးရင်း (ဖလ) မည်၏။ ဤသည်ကား အဒေါသာဓိဋ္ဌာန ဖြစ်၏။ 36. Tattha katamaṃ amohādhiṭṭhānaṃ? ၃၆. ထိုသုတ်တို့တွင် အမောဟာဓိဋ္ဌာန (မောဟမရှိခြင်းကို အခြေခံသောသုတ်) သည် အဘယ်နည်း။ Paññā hi seṭṭhā lokasmiṃ, yāyaṃ nibbedhagāminī ; Yāya sammā pajānāti, jātimaraṇasaṅkhayaṃ. လောက၌ ပညာသည်သာလျှင် အမြတ်ဆုံးဖြစ်၏။ အကြင်ပညာသည် ကိလေသာကို ဖောက်ထွင်းတတ်သော အဖို့ရှိ၏။ ထိုပညာဖြင့် ဇာတိနှင့် မရဏတို့၏ ကုန်ဆုံးရာဖြစ်သော နိဗ္ဗာန်ကို ကောင်းစွာ သိ၏။ Paññā [Pg.214] hi seṭṭhāti vatthuṃ. Nibbedhagāminīti nibbānagāminiyaṃ yathābhūtaṃ paṭivijjhati. Sammā pajānāti, jātimaraṇasaṅkhayanti amoho. Paññāti hetu. Yaṃ pajānāti ayaṃ nissando. Yo jātimaraṇasaṅkhayo, idaṃ phalaṃ. Iti amoho niddiṭṭho hetunā ca nissandena ca phalena ca. 'ပညာ ဟိ သေဋ္ဌာ' ဟူသော ဒေသနာသည် အကြောင်း (ဝတ္ထု) ကို ပြ၏။ 'နိဗ္ဗေဓဂါမိနီ' ဟူသည် နိဗ္ဗာန်သို့ သွားရာ၌ ဟုတ်မှန်သည့်အတိုင်း ထိုးထွင်း၍ သိ၏။ 'သမ္မာပဇာနာတိ ဇာတိမရဏသင်္ခယံ' ဟူသော ဒေသနာသည် အမောဟတရား ဖြစ်၏။ ပညာသည် အကြောင်း (ဟိတ်) မည်၏။ အပြားအားဖြင့် သိခြင်းသည် အကျိုးဆက် (နိဿန္ဒ) မည်၏။ ဇာတိနှင့် မရဏတို့၏ ကုန်ရာ နိဗ္ဗာန်သည် အကျိုးရင်း (ဖလ) မည်၏။ ဤသို့လျှင် အမောဟတရားကို အကြောင်းအားဖြင့်လည်းကောင်း၊ အကျိုးဆက်အားဖြင့်လည်းကောင်း၊ အကျိုးရင်းအားဖြင့်လည်းကောင်း ညွှန်းပြအပ်၏။ Tīṇimāni, bhikkhave, indriyāni anaññātaññassāmītindriyaṃ aññindriyaṃ aññātāvindriyaṃ. Tattha katamaṃ anaññātaññassāmītindriyaṃ? Idha, bhikkhave, bhikkhu anabhisametassa dukkhassa ariyasaccassa abhisamayāya chandaṃ janeti vāyamati, vīriyaṃ ārabhati, cittaṃ paggaṇhāti padahati. Evaṃ catunnaṃ ariyasaccānaṃ kātabbaṃ. Tattha katamaṃ aññindriyaṃ? Idha, bhikkhave, bhikkhu ‘‘idaṃ dukkhaṃ ariyasacca’’nti yathābhūtaṃ pajānāti, yā ca maggo, idaṃ aññindriyaṃ. Āsavakkhayā anāsavo hoti, idaṃ vuccati aññātāvindriyaṃ. Tathāyaṃ paññā, ayaṃ hetu. Yaṃ chandaṃ janeti vāyamati, yā pajānāti, ayaṃ nissando. Yena sabbaso āsavānaṃ khayā hetu, yaṃ khaye ñāṇamuppajjati, anuppāde ñāṇañca, ayaṃ nissando. Yaṃ arahattaṃ, idaṃ phalaṃ. Tattha khīṇā me jāti, vusitaṃ brahmacariyaṃ, kataṃ karaṇīyanti, idaṃ khaye ñāṇaṃ. Nāparaṃ itthattāyāti pajānāmīti idaṃ anuppāde ñāṇaṃ. Iti imāni indriyāni amoho niddiṭṭho hetunā ca nissandena ca phalena ca. Imāni asādhāraṇāni niddiṭṭhāni. ရဟန်းတို့၊ ဤဣန္ဒြေတို့သည် သုံးပါးတို့တည်း။ အနညာတညဿာမိတိန္ဒြေ၊ အညိန္ဒြေ၊ အညာတာဝိန္ဒြေတို့ ဖြစ်ကုန်၏။ ထိုသုံးပါးတို့တွင် အနညာတညဿာမိတိန္ဒြေသည် အဘယ်နည်း။ ရဟန်းတို့၊ ဤသာသနာတော်၌ ရဟန်းသည် မသိအပ်သေးသော ဒုက္ခအရိယသစ္စာကို ထိုးထွင်း၍ သိခြင်းငှာ ဆန္ဒကို ဖြစ်စေ၏၊ အားထုတ်၏၊ လုံ့လပြု၏၊ စိတ်ကို ချီးမြှောက်၏၊ ကြိုးပမ်း၏။ ဤသို့လျှင် သစ္စာလေးပါးတို့၌ ပြုအပ်၏။ ထိုသုံးပါးတို့တွင် အညိန္ဒြေသည် အဘယ်နည်း။ ရဟန်းတို့၊ ဤသာသနာတော်၌ ရဟန်းသည် 'ဤသည်ကား ဒုက္ခအရိယသစ္စာတည်း' ဟု ဟုတ်မှန်သည့်အတိုင်း သိ၏၊ အကြင်မဂ်သည်လည်း ရှိ၏၊ ဤမဂ်သည် အညိန္ဒြေ မည်၏။ အာသဝေါတရားတို့ ကုန်ခြင်းကြောင့် အာသဝေါကင်းသူ ဖြစ်၏၊ ဤအာသဝေါကင်းခြင်းကို အညာတာဝိန္ဒြေဟူ၍ ဆိုအပ်၏။ ထို့အတူ အကြင်ပညာသည် ရှိ၏၊ ဤပညာသည် အကြောင်း (ဟိတ်) မည်၏။ ဆန္ဒကို ဖြစ်စေခြင်း၊ လုံ့လပြုခြင်းနှင့် အပြားအားဖြင့် သိတတ်သော အကြင်ပညာသည် ရှိ၏၊ ဤသည်ကား အကျိုးဆက် (နိဿန္ဒ) မည်၏။ အကြင်ပညာဖြင့် အာသဝေါတရားတို့ အကြွင်းမဲ့ ကုန်ခြင်းကြောင့် အကြောင်း (ဟိတ်) မည်၏။ ထိုအာသဝေါကုန်ရာ၌ ဖြစ်သောဉာဏ်နှင့် အနုပ္ပါဒဉာဏ်တို့သည် ဖြစ်ကုန်၏၊ ဤသည်ကား အကျိုးဆက် (နိဿန္ဒ) မည်၏။ အကြင်အရဟတ္တဖိုလ်သည် ရှိ၏၊ ဤသည်ကား အကျိုးရင်း (ဖလ) မည်၏။ ထိုသုတ်တို့တွင် 'ငါ့အား ပဋိသန္ဓေနေရခြင်း ဇာတိ ကုန်ပြီ၊ မြတ်သော အကျင့်ကို ကျင့်သုံးပြီးပြီ၊ ပြုဖွယ်ကိစ္စကို ပြုပြီးပြီ' ဟူသော ဒေသနာသည် ရှိ၏၊ ဤသည်ကား ခယဉာဏ်မည်၏။ 'ဤမဂ်ကိစ္စအလို့ငှာ တစ်ပါးသော ပြုဖွယ် မရှိတော့ပြီဟု သိ၏' ဟူသော ဒေသနာသည် ရှိ၏၊ ဤသည်ကား အနုပ္ပါဒဉာဏ်မည်၏။ ဤသို့လျှင် ဤဣန္ဒြေသုံးပါးတို့ကို အမောဟတရားဖြင့် အကြောင်းအားဖြင့်လည်းကောင်း၊ အကျိုးဆက်အားဖြင့်လည်းကောင်း၊ အကျိုးရင်းအားဖြင့်လည်းကောင်း ညွှန်းပြအပ်၏။ ဤအသာဓာရဏသုတ်တို့ကို ညွှန်းပြအပ်ကုန်ပြီ။ Tattha katamāni kusalamūlāni sādhāraṇāni? Kusalañca vo, bhikkhave, desessāmi kusalamūlañceva. Tattha katamaṃ kusalamūlaṃ? Alobho adoso amoho. Tattha katamaṃ kusalaṃ? Aṭṭha sammattāni sammādiṭṭhi yāva sammāsamādhi. Tattha yāni kusalamūlāni, ayaṃ hetu. Yañca alobho tīṇi kammāni samuṭṭhāpeti saṅkappaṃ vāyāmaṃ samādhiñca, ayaṃ alobhassa nissando. Tattha yo adoso, ayaṃ hetu. Yaṃ tayo dhamme paṭṭhapeti sammāvācaṃ sammākammantaṃ sammāājīvañca, ayaṃ nissando. Tattha yo amoho hetu, yaṃ dve dhamme upaṭṭhapeti aviparītadassanampi ca anabhilāpanaṃ, ayaṃ nissando. Imassa brahmacariyassa yaṃ phalaṃ, tā dve vimuttiyo rāgavirāgā cetovimutti avijjā virāgā ca paññāvimutti, idaṃ phalaṃ. Iti imāni tīṇi kusalamūlāni niddiṭṭhāni hetuto [Pg.215] ca nissandato ca phalato ca. Evaṃ sādhāraṇāni kusalāni paṭivijjhitabbāni. ထိုသုတ်တို့တွင် (အချင်းချင်း) ဆက်ဆံသော ကုသိုလ်မူလတို့သည် အဘယ်နည်း။ ရဟန်းတို့၊ သင်တို့အား (အချင်းချင်း) ဆက်ဆံသော ကုသိုလ်ကိုလည်းကောင်း၊ ကုသိုလ်မူလကိုလည်းကောင်း ဟောကြားပေအံ့။ ထိုကုသိုလ်မူလတို့တွင် ကုသိုလ်မူလသည် အဘယ်နည်း။ အလောဘ၊ အဒေါသ၊ အမောဟတို့ ဖြစ်သည်။ ထိုသုတ်တို့တွင် ကုသိုလ်သည် အဘယ်နည်း။ သမ္မာဒိဋ္ဌိမှသည် သမ္မာသမာဓိတိုင်အောင်သော ရှစ်ပါးသော သမ္မတ္တ (မှန်ကန်သောတရား) တို့ ဖြစ်သည်။ ထိုသုတ်တို့တွင် ကုသိုလ်မူလတို့ ရှိကြရာ ဤသည်ကား အကြောင်း (ဟိတ်) မည်၏။ အလောဘသည် သမ္မာသင်္ကပ္ပ၊ သမ္မာဝါယာမ၊ သမ္မာသမာဓိဟူသော သုံးပါးသော ကမ္မပထတရား (သုံးပါးသောကံ) တို့ကို ဖြစ်စေ၏။ ဤသည်ကား အလောဘ၏ အကျိုးဆက် (နိဿန္ဒ) ဖြစ်၏။ ထိုသုတ်တို့တွင် အဒေါသသည် ရှိ၏။ ဤအဒေါသသည် အကြောင်း (ဟိတ်) မည်၏။ သမ္မာဝါစာ၊ သမ္မာကမ္မန္တ၊ သမ္မာအာဇီဝဟူသော သုံးပါးသော တရားတို့ကို ဖြစ်စေ၏။ ဤသည်ကား အကျိုးဆက် (နိဿန္ဒ) ဖြစ်၏။ ထိုသုတ်တို့တွင် အမောဟဟူသော အကြောင်း (ဟိတ်) သည် မဖောက်မပြန် မြင်ခြင်း (အဝိပရီတဒဿန)၊ အလွန်မပြောဟောခြင်း (အနဘိလာပန) ဟူသော တရားနှစ်ပါးကို ဖြစ်စေ၏။ ဤသည်ကား အကျိုးဆက် (နိဿန္ဒ) ဖြစ်၏။ ဤမြတ်သောအကျင့် (ဗြဟ္မစရိယ) ၏ အကြင်အကျိုးသည် ရှိ၏။ ထိုအကျိုးတို့သည် ရာဂကင်းပြတ်ခြင်းကြောင့် ဖြစ်သော စေတောဝိမုတ္တိ (အနာဂါမိဖိုလ်) နှင့် အဝိဇ္ဇာကင်းပြတ်ခြင်းကြောင့် ဖြစ်သော ပညာဝိမုတ္တိ (အရဟတ္တဖိုလ်) ဟူသော ဝိမုတ္တိနှစ်ပါးတို့ ဖြစ်ကြသည်။ ဤသည်ကား အကျိုးရင်း (ဖိုလ်) မည်၏။ ဤသို့လျှင် ဤကုသိုလ်မူလသုံးပါးတို့ကို အကြောင်း (ဟိတ်) အားဖြင့်လည်းကောင်း၊ အကျိုးဆက် (နိဿန္ဒ) အားဖြင့်လည်းကောင်း၊ အကျိုးရင်း (ဖိုလ်) အားဖြင့်လည်းကောင်း ပြအပ်၏။ ဤသို့လျှင် ဆက်ဆံကုန်သော ကုသိုလ်တရားတို့ကို ထိုးထွင်း၍ သိအပ်ကုန်၏။ Yattha duve yattha tīṇi. Ayañcettha gāthā. အကြင်သုတ်၌ တရားနှစ်ပါးတို့ဖြင့် ဆက်ဆံကုန်၏၊ အကြင်သုတ်၌ တရားသုံးပါးတို့ဖြင့် ဆက်ဆံကုန်၏။ ဤအရာ၌ ဤသည်ကား ဂါထာတည်း။ ‘‘Tulamatulañca sambhavaṃ, bhavasaṅkhāramavassaji muni; Ajjhattarato samāhito, abhindi kavacamivattasambhava’’nti. မြတ်စွာဘုရား (မုနိ) သည် ဘဝ၏အကြောင်းဖြစ်သော၊ ဘဝကိုပြုပြင်တတ်သော၊ ပိုင်းခြားအပ်သော မဟဂ္ဂုတ်ကံ (တုလ) ကို စွန့်တော်မူပြီ။ အဇ္ဈတ္တ၌ မွေ့လျော်ကာ တည်ကြည်သော သမာဓိရှိတော်မူသဖြင့် မိမိသန္တာန်၌ ဖြစ်သော ကိလေသာ (အတ္တသမ္ဘဝ) ကို ချပ်ဝတ်တန်ဆာကိုကဲ့သို့ ဖျက်ဆီးတော်မူပြီ။ Tulamatulañca sambhavanti tulasaṅkhataṃ atulasaṅkhataṃ. Tattha ye saṅkhatā tulaṃ, te dve dhammā assādo ca ādīnavo ca tulitā bhavanti. Ettako kāmesu assādo. Ettako ādīnavo imassa, idaṃ nissaraṇanti iti nibbānaṃ pajānāti. Dvīhi kāraṇehi atulaṃ na ca sakkā tulayituṃ. Ettakaṃ etaṃ netaṃ paramatthīti tena atulaṃ. Atha pāpuṇā ratanaṃ karitvā acchariyabhāvena atulaṃ. Tattha kusalassa ca abhisambhavā jānanā passanā, ayaṃ amoho. Yaṃ tattha ñātā osiraṇā bhavasaṅkhārānaṃ, ayaṃ alobho. Yaṃ ajjhattarato samāhitoti vikkhepapaṭisaṃharaṇā, ayaṃ adoso. Iti imāni tīṇi kusalamūlāni. Tulamatulasambhavanti ayaṃ amoho. Yo bhavasaṅkhārānaṃ samosaraṇaṃ lobho sammāsamādhīnaṃ assādo, ayaṃ hetu. Yaṃ ajjhattarato avijjaṇḍakosaṃ sambhedo, ayaṃ nissando. Sā pavatti imāni tīṇi niddiṭṭhāni kusalamūlāni hetuto ca nissandato ca phalato ca. ‘တုလမတုလဉ္စသမ္ဘဝံ’ ဟူသည်ကား တုလသင်္ခတတရားနှင့် အတုလသင်္ခတတရားတို့ ဖြစ်သည်။ ထိုနှစ်ပါးတို့တွင် သင်္ခတတရားတို့သည် ‘တုလ’ မည်၏။ ထိုတုလတရားတို့သည် သာယာဖွယ် (အဿာဒ)၊ အပြစ် (အာဒီနဝ) ဟု နှစ်ပါးသောအားဖြင့် နှိုင်းချိန်အပ်ကုန်၏။ ‘ကာမတို့၌ သာယာဖွယ်သည် ဤမျှအတိုင်းအရှည်ရှိ၏၊ ဤကာမ၏ အပြစ်သည် ဤမျှအတိုင်းအရှည်ရှိ၏၊ ဤသည်ကား ကာမမှ လွတ်မြောက်ကြောင်း (နိဿရဏ) ဖြစ်၏’ ဟု ဤသို့ နိဗ္ဗာန်ကို အပြားအားဖြင့် သိ၏။ အကြောင်းနှစ်ပါးတို့ဖြင့် အတုလနိဗ္ဗာန်ကို နှိုင်းယှဉ်ခြင်းငှာ မတတ်နိုင်။ ‘ဤနိဗ္ဗာန်သည် ဤမျှသော ဂုဏ်၏တည်ရာဖြစ်၏၊ ဤနိဗ္ဗာန်ထက် သာလွန်မွန်မြတ်သော တရားမရှိ’ ဟု ဤသို့ နှိုင်းယှဉ်ခြင်းငှာ မစွမ်းနိုင်သောကြောင့် ‘အတုလ’ မည်၏။ တစ်နည်းအားဖြင့် နိဗ္ဗာန်ကို အာရုံပြုသဖြင့် ရောက်ကုန်သော သူတို့သည် မြတ်နိုးဖွယ်ရတနာ ပြု၍ အံ့ဖွယ်သရဲအဖြစ်ဖြင့် သိမြင်အပ်သောကြောင့် ‘အတုလ’ မည်၏။ ထိုဒေသနာ၌ ကုသိုလ်၏ ဖြစ်ပွားပုံကို သိခြင်း၊ မြင်ခြင်းသည် ရှိ၏၊ ဤသည်ကား အမောဟမည်၏။ ထိုဒေသနာ၌ ဘဝသင်္ခါရတို့ကို သိ၍ ကိလေသာဖြင့် မကပ်ငြိခြင်း (စွန့်ခြင်း) သည် ရှိ၏၊ ဤသည်ကား အလောဘမည်၏။ ‘အဇ္ဈတ္တရတော သမာဟိတော’ ဟူသော ဒေသနာတော်၌ သမာဓိ၏ ဆန့်ကျင်ဘက် တရားတို့ကို ပယ်ဖျောက်ခြင်းသည် ရှိ၏၊ ဤသည်ကား အဒေါသမည်၏။ ဤသို့လျှင် ဤသုံးပါးတို့သည် ကုသိုလ်မူလများ ဖြစ်ကြသည်။ ‘တုလမတုလသမ္ဘဝံ’ ဟူသော ဒေသနာသည် ရှိ၏။ ဤသည်ကား အမောဟမည်၏။ ဘဝသင်္ခါရတို့၏ စုဝေးကြောင်းဖြစ်သော လောဘသည် သမ္မာသမာဓိတို့၏ သာယာဖွယ်ရာ ဖြစ်၏။ ဤသည်ကား အကြောင်း (ဟိတ်) တည်း။ အဇ္ဈတ္တ၌ မွေ့လျော်သောသူ၏ အဝိဇ္ဇာတည်းဟူသော ဥခွံကို ခွဲဖောက်ခြင်းသည် ရှိ၏။ ဤသည်ကား အကျိုးဆက် (နိဿန္ဒ) မည်၏။ ၎င်းသည် ဖြစ်ပွားခြင်း (ပဝတ္တိ) မည်၏။ ဤကုသိုလ်မူလသုံးခုတို့ကို အကြောင်းအားဖြင့်လည်းကောင်း၊ အကျိုးဆက်အားဖြင့်လည်းကောင်း၊ အကျိုးရင်းအားဖြင့်လည်းကောင်း ညွှန်းပြအပ်ကုန်၏။ Ettāvatā esā pavatti ca nivatti ca akusalamūlehi pavattati, kusalamūlehi nivattatīti imehi ca tīhi sabbaṃ akusalamūlaṃ samosaraṇaṃ gacchati. So dhamme vā vacanato niddiṭṭho taṇhāti vā kodhoti vā asampajaññanti vā anusayoti vā makkhoti vā paḷāsoti vā assatīti vā issāti vā macchariyanti vā aññāṇanti vā, tehi ye ca vatthūhi niddisitabbaṃ. Yassimāni dve vacanāni dhammapadāni niddiṭṭhāni na so atthi kilesā, yo imesu navasu padesu samodhānaṃ samosaraṇaṃ gacchati. Ayaṃ kileso, na ca lobho, na ca doso, na ca moho. ဤမျှဖြင့် ဤဖြစ်ခြင်း (ပဝတ္တိ) နှင့် ချုပ်ခြင်း (နိဝတ္တိ) သည် အကုသိုလ်မူလတို့ကြောင့် ဖြစ်ပေါ်လာပြီး၊ ကုသိုလ်မူလတို့ကြောင့် ချုပ်ငြိမ်း၏။ ဤသို့လျှင် ဤအကုသိုလ်မူလသုံးပါးတို့ဖြင့် အလုံးစုံသော အကုသိုလ်မူလတရားတို့သည် စုဝေးပေါင်းဆုံခြင်းသို့ ရောက်ကုန်၏။ ထိုအကုသိုလ်မူလကို တရားတော်၌ ဟောကြားတော်မူသည့်အတိုင်း ‘တဏှာ’ ဟူ၍လည်းကောင်း၊ ‘ကောဓ’ ဟူ၍လည်းကောင်း၊ ‘အသမ္ပဇည’ ဟူ၍လည်းကောင်း၊ ‘အနုသယ’ ဟူ၍လည်းကောင်း၊ ‘မက္ခ’ ဟူ၍လည်းကောင်း၊ ‘ပဠာသ’ ဟူ၍လည်းကောင်း၊ ‘အသတိ’ ဟူ၍လည်းကောင်း၊ ‘ဣဿာ’ ဟူ၍လည်းကောင်း၊ ‘မစ္ဆရိယ’ ဟူ၍လည်းကောင်း၊ ‘အညာဏ’ ဟူ၍လည်းကောင်း ထိုထိုသဒ္ဒါတို့ဖြင့် ညွှန်းပြအပ်၏။ အကြင်ကိလေသာအတွက် ဤသဒ္ဒါနှစ်ပါးတို့ကို ဓမ္မအစုတို့ဟူ၍ ညွှန်းပြအပ်ကုန်၏၊ ထိုကိုးပါးသော ပုဒ်တို့၌ စုဝေးပေါင်းဆုံခြင်းသို့ ရောက်သော ထိုကိလေသာမျိုးသည် မရှိ။ ဤသည်ကား ကိလေသာမည်၏၊ လောဘလည်းမဟုတ်၊ ဒေါသလည်းမဟုတ်၊ မောဟလည်း မဟုတ်ပေ။ Yathā akusalamūlāni, evaṃ kusalāni paṭikkhepena niddisitabbāni. အကုသိုလ်မူလတို့ကို ပြဆိုအပ်သကဲ့သို့ ထို့အတူ ကုသိုလ်မူလတို့ကိုလည်း ဆန့်ကျင်ဘက်အားဖြင့် ပြဆိုအပ်ကုန်၏။ Idaṃ amohādhiṭṭhānaṃ. ဤသည်ကား အမောဟာဓိဋ္ဌာန် (အမောဟကို အခြေခံသော တရား) ဖြစ်၏။ 37. Tattha [Pg.216] katamaṃ kāyakammādhiṭṭhānaṃ? ၃၇. ထိုသုတ်တို့တွင် ကာယကမ္မာဓိဋ္ဌာန် (ကိုယ်မှုဖြင့် ဆောက်တည်အပ်သောတရား) သည် အဘယ်နည်း။ Kāyena kusalaṃ kare, assa kāyena saṃvuto; Kāyaduccaritaṃ hitvā, kāyena sucaritaṃ care. ကိုယ်ဖြင့် ကုသိုလ်ကို ပြုရာ၏။ ကိုယ်ဖြင့် စောင့်စည်းသူ ဖြစ်ရာ၏။ ကာယဒုစရိုက်ကို စွန့်၍ ကိုယ်ဖြင့် ကာယသုစရိုက်ကို ကျင့်ရာ၏။ Tīṇimāni, bhikkhave, sucaritāni. Pāṇātipātā veramaṇī, adinnādānā veramaṇī, kāmesumicchācārā veramaṇī, idaṃ kāyakammādhiṭṭhānaṃ. ရဟန်းတို့၊ ဤသုစရိုက်တရားတို့သည် သုံးပါးတို့ ဖြစ်ကုန်၏။ သူ့အသက်သတ်ခြင်းမှ ရှောင်ကြဉ်ခြင်း၊ သူ့ဥစ္စာခိုးယူခြင်းမှ ရှောင်ကြဉ်ခြင်း၊ ကာမဂုဏ်တို့၌ မှားယွင်းစွာ ကျင့်ခြင်းမှ ရှောင်ကြဉ်ခြင်းတို့ ဖြစ်သည်။ ဤသည်ကား ကာယကမ္မာဓိဋ္ဌာန် မည်၏။ Tattha katamaṃ vācākammādhiṭṭhānaṃ? ထိုသုတ်တို့တွင် ဝါစာကမ္မာဓိဋ္ဌာန် (နှုတ်မှုဖြင့် ဆောက်တည်အပ်သောတရား) သည် အဘယ်နည်း။ Subhāsitaṃ uttamamāhu santo, dhammaṃ bhaṇe nādhammaṃ taṃ dutiyaṃ; Piyaṃ bhaṇe nāppiyaṃ taṃ tatiyaṃ, saccaṃ bhaṇe nālikaṃ taṃ catutthaṃ. သူတော်ကောင်းတို့သည် ကောင်းစွာဆိုအပ်သော စကားကို မြတ်၏ဟု ဆိုကုန်၏။ တရားနှင့် စပ်သော စကားကိုသာ ဆိုရာ၏၊ တရားမဟုတ်သည်ကို မဆိုရာ။ ထိုတရားကို ဆို၍ တရားမဟုတ်သည်ကို မဆိုခြင်းသည် ဒုတိယမြောက် ကောင်းခြင်းတည်း။ ချစ်ဖွယ်သော စကားကိုသာ ဆိုရာ၏၊ မချစ်ဖွယ်သော စကားကို မဆိုရာ။ ထိုချစ်ဖွယ်သော စကားကို ဆို၍ မချစ်ဖွယ်သော စကားကို မဆိုခြင်းသည် တတိယမြောက် ကောင်းခြင်းတည်း။ မှန်ကန်သော စကားကိုသာ ဆိုရာ၏၊ မမှန်ကန်သော စကားကို မဆိုရာ။ ထိုမှန်သော စကားကို ဆို၍ မမှန်သော စကားကို မဆိုခြင်းသည် စတုတ္ထမြောက် ကောင်းခြင်းတည်း။ Cattārimāni ca vacīsucaritāni idaṃ vācākammādhiṭṭhānaṃ. ဤလေးပါးတို့သည် ဝစီသုစရိုက်တရားတို့ ဖြစ်သည်။ ဤသည်ကား ဝါစာကမ္မာဓိဋ္ဌာန် မည်၏။ Tattha katamaṃ manokammādhiṭṭhānaṃ? ထိုသုတ်တို့တွင် မနောကမ္မာဓိဋ္ဌာန် (စိတ်မှုဖြင့် ဆောက်တည်အပ်သောတရား) သည် အဘယ်နည်း။ Manena kusalaṃ kammaṃ, manasā saṃvuto bhave; Manoduccaritaṃ hitvā, manasā sucaritaṃ care. စိတ်ဖြင့် ကုသိုလ်ဖြစ်သော ကံကို ပြရာ၏။ စိတ်ဖြင့် စောင့်စည်းသူ ဖြစ်ရာ၏။ မနောဒုစရိုက်ကို စွန့်၍ စိတ်ဖြင့် မနောသုစရိုက်ကို ကျင့်ရာ၏။ Tīṇimāni manosucaritāni, anabhijjhā, abyāpādo, sammādiṭṭhi, idaṃ manokammādhiṭṭhānaṃ. Imāni asādhāraṇāni suttāni. မနောသုစရိုက်တို့သည် အလိုမကြီးခြင်း (အနဘိဇ္ဈာ)၊ အမျက်မထွက်ခြင်း (အဗျာပါဒ)၊ မှန်ကန်သောအယူ (သမ္မာဒိဋ္ဌိ) ဟူ၍ သုံးပါးတို့ ဖြစ်ကုန်၏။ ဤသည်ကား မနောကမ္မာဓိဋ္ဌာန် မည်၏။ ဤသည်တို့သည် မဆက်ဆံသော သုတ်တို့ မည်ကုန်၏။ Tattha katamāni sādhāraṇāni suttāni? ထိုသုတ်တို့တွင် (အချင်းချင်း) ဆက်ဆံသော သုတ်တို့သည် အဘယ်နည်း။ Vācānurakkhī manasā susaṃvuto, kāyena ca nākusalaṃ kayirā ; Ete tayo kammapathe visodhaye, ārādhaye maggamisippaveditaṃ. နှုတ်ကို စောင့်ရှောက်လေ့ရှိပြီး စိတ်ဖြင့် ကောင်းစွာ စောင့်စည်းအပ်၏။ ကိုယ်ဖြင့်လည်း အကုသိုလ်ကို မပြုရာ။ ထိုကမ္မပထသုံးပါးတို့ကို သုတ်သင်ရာ၏။ ဘုရားရှင်ဟောကြားတော်မူအပ်သော မဂ်တရားကို ပွားများအားထုတ်ရာ၏။ Tisso imā, bhikkhave, pārisuddhiyo – kāyakammapārisuddhi, vācākammapārisuddhi, manokammapārisuddhi. ရဟန်းတို့၊ ဤစင်ကြယ်ခြင်း (ပါရိသုဒ္ဓި) တို့သည် သုံးပါးတို့ ဖြစ်ကုန်၏။ ၎င်းတို့မှာ ကာယကံစင်ကြယ်ခြင်း၊ ဝစီကံစင်ကြယ်ခြင်း၊ မနောကံစင်ကြယ်ခြင်းတို့ ဖြစ်သည်။ Tattha katamā kāyakammapārisuddhi? Pāṇātipātā veramaṇī, adinnādānā veramaṇī, kāmesumicchācārā veramaṇī. Tattha katamā vacīkammapārisuddhi? Musāvādā veramaṇī…pe… samphappalāpā veramaṇī. Tattha katamā manokammapārisuddhi? Anabhijjhā abyāpādo sammādiṭṭhi. Idaṃ sādhāraṇasuttaṃ. ထိုသုံးပါးတို့တွင် ကာယကံစင်ကြယ်ခြင်းသည် အဘယ်နည်း။ သူ့အသက်သတ်ခြင်းမှ ရှောင်ကြဉ်ခြင်း၊ သူ့ဥစ္စာခိုးယူခြင်းမှ ရှောင်ကြဉ်ခြင်း၊ ကာမဂုဏ်တို့၌ မှားယွင်းစွာ ကျင့်ခြင်းမှ ရှောင်ကြဉ်ခြင်းတို့ ဖြစ်သည်။ ထိုသုံးပါးတို့တွင် ဝစီကံစင်ကြယ်ခြင်းသည် အဘယ်နည်း။ မဟုတ်မမှန် ပြောဆိုခြင်းမှ ရှောင်ကြဉ်ခြင်း ...ပ... ပြိန်ဖျင်းသော စကားကို ပြောဆိုခြင်းမှ ရှောင်ကြဉ်ခြင်းတို့ ဖြစ်သည်။ ထိုသုံးပါးတို့တွင် မနောကံစင်ကြယ်ခြင်းသည် အဘယ်နည်း။ သူတပါးစည်းစိမ်ကို ရှေးရှုမလိုချင်ခြင်း (အနဘိဇ္ဈာ)၊ အမျက်မထွက်ခြင်း (အဗျာပါဒ)၊ မှန်ကန်သောအယူရှိခြင်း (သမ္မာဒိဋ္ဌိ) တို့ ဖြစ်သည်။ ဤသည်ကား ဆက်ဆံသောသုတ် ဖြစ်၏။ Iti [Pg.217] sādhāraṇāni ca suttāni asādhāraṇāni ca suttāni paṭivijjhitabbāni. Paṭivijjhitvā vācāya kāyena ca suttassa attho niddisitabbo. ဤသို့လျှင် ဆက်ဆံသော သုတ်တို့ကိုလည်းကောင်း၊ မဆက်ဆံသော သုတ်တို့ကိုလည်းကောင်း ထိုးထွင်း၍ သိအပ်ကုန်၏။ ထိုးထွင်း၍ သိပြီးသော် နှုတ်ဖြင့်လည်းကောင်း၊ ကိုယ်ဖြင့်လည်းကောင်း သုတ်၏အနက်ကို ညွှန်းပြအပ်၏။ 38. Tattha katamaṃ saddhindriyādhiṭṭhānaṃ? ၃၈. ထိုသုတ်တို့တွင် သဒ္ဓိန္ဒြေအဓိဋ္ဌာန် (သဒ္ဓိန္ဒြေကို အခြေခံသောတရား) သည် အဘယ်နည်း။ Yassa saddhā tathāgate, acalā suppatiṭṭhitā; Sīlañca yassa kalyāṇaṃ, ariyakantaṃ pasaṃsitaṃ. အကြင်သူအား မြတ်စွာဘုရား၌ မတုန်မလှုပ် ကောင်းစွာတည်သော သဒ္ဓါတရားရှိ၏။ အကြင်သူ၏ သီလသည်လည်း ကောင်းမြတ်သော သဘောရှိ၏၊ အရိယာတို့ နှစ်သက်အပ်၏၊ ချီးမွမ်းအပ်၏။ Saṅghe pasādo yassatthi, ujubhūtañca dassanaṃ; Adaliddoti taṃ āhu, amoghaṃ tassa jīvitaṃ. အကြင်သူအား သံဃာတော်၌ ကြည်ညိုခြင်းရှိ၏၊ အယူအမြင်သည်လည်း ဖြောင့်မတ်စွာ ဖြစ်၏။ ထိုသူ့ကို ‘သူဆင်းရဲမဟုတ်’ ဟု ပညာရှိတို့ ဆိုကုန်၏။ ထိုသူ၏ အသက်ရှင်ခြင်းသည် အချည်းနှီးမဖြစ်ပေ။ Saddhā ve nandikā ārādhiko, no tassa saddhoti; Sabbaṃ siyāti bhagavantaṃ, tathārūpo dhammasampasādo. သဒ္ဓါတရားရှိသောသူကို စင်စစ် နှစ်သက်အပ်၏၊ သဒ္ဓါတရားမရှိသောသူကို မနှစ်သက်အပ်။ ဤသို့ အလုံးစုံ ဖြစ်ရာ၏။ ထိုသို့သဘောရှိသော တရား၌ ကောင်းစွာ ကြည်ညိုခြင်းသည် မြတ်စွာဘုရားအား ကြည်ညိုခြင်း မည်၏။ Idaṃ saddhindriyādhiṭṭhānaṃ. ဤသည်ကား သဒ္ဓိန္ဒြေအဓိဋ္ဌာန် ဖြစ်၏။ Tattha katamaṃ vīriyādhiṭṭhānaṃ? ထိုသုတ်တို့တွင် ဝီရိယဓိဋ္ဌာန် (ဝီရိယကို အခြေခံသောတရား) သည် အဘယ်နည်း။ Ārambhatha nikkamatha, yuñjatha buddhasāsane; Dhunātha maccuno senaṃ, naḷāgāraṃva kuñjaro. အားထုတ်ကြကုန်လော၊ (ပျင်းရိခြင်းမှ) ထွက်မြောက်ကြကုန်လော၊ မြတ်စွာဘုရား၏ သာသနာတော်၌ အမြဲမပြတ် လုံ့လပြုကြကုန်လော။ ဆင်ပြောင်ကြီးသည် ကျူအိမ်ကို ဖျက်ဆီးသကဲ့သို့ သေမင်း၏ စစ်သည် (ကိလေသာစစ်တပ်) ကို ဖျက်ဆီးကြကုန်လော။ Cattārome, bhikkhave, sammappadhānā, idaṃ vīriyādhiṭṭhānaṃ. ရဟန်းတို့၊ ဤသမ္မပ္ပဓာန်တရားတို့သည် လေးပါးတို့ ဖြစ်ကုန်၏။ ဤသည်ကား ဝီရိယဓိဋ္ဌာန် မည်၏။ Tattha katamaṃ satindriyādhiṭṭhānaṃ? ထိုသုတ်တို့တွင် သတိန္ဒြေအဓိဋ္ဌာန် (သတိန္ဒြေကို အခြေခံသောတရား) သည် အဘယ်နည်း။ Satīmato sadā bhaddaṃ, bhaddamatthu satīmato; Satīmato sadā seyyo, satīmā sukhamedhati. သတိရှိသောသူအား အခါခပ်သိမ်း ကောင်းခြင်းမင်္ဂလာ ဖြစ်၏။ သတိရှိသောသူအား ကောင်းခြင်းမင်္ဂလာ ဖြစ်ပါစေသတည်း။ သတိရှိသောသူအား အခါခပ်သိမ်း မြတ်၏။ သတိရှိသောသူသည် ချမ်းသာခြင်းသို့ ရောက်ရ၏။ Cattāro satipaṭṭhānā vitthārena kātabbā, idaṃ satindriyādhiṭṭhānaṃ. လေးပါးသော သတိပဋ္ဌာန်တို့ကို အကျယ်အားဖြင့် ပြုအပ်ကုန်၏။ ဤသည်ကား သတိန္ဒြေအဓိဋ္ဌာန် မည်၏။ Tattha katamaṃ samādhindriyādhiṭṭhānaṃ? ထိုသုတ်တို့တွင် သမာဓိန္ဒြေအဓိဋ္ဌာန် (သမာဓိန္ဒြေကို အခြေခံသောတရား) သည် အဘယ်နည်း။ Ākaṅkhato te naradammasārathi, devā manussā manasā vicintitaṃ; Sabbena jaññā kasiṇāpi pāṇino, santaṃ samādhiṃ araṇaṃ nisevato. သတ္တဝါတို့ကို ဆုံးမရာ၌ ရထားထိန်းသဖွယ် ဖြစ်တော်မူသော မြတ်စွာဘုရား၊ အရှင်ဘုရားအား တောင့်တကြသော နတ်လူတို့သည် စိတ်ဖြင့် ကြံစည်အပ်သော တရားကိုလည်းကောင်း၊ ငြိမ်သက်၍ ကိလေသာမြူကင်းသော သမာဓိကို မှီဝဲဆည်းကပ်သောသူအား သတ္တဝါအားလုံးကို စိုးမိုးအုပ်ချုပ်၍ သိနိုင်ပုံကိုလည်းကောင်း သိရာ၏။ Tayome, bhikkhave, samādhī – savitakko savicāro, avitakko vicāramatto, avitakko avicāro. Idaṃ samādhindriyādhiṭṭhānaṃ. ရဟန်းတို့၊ သမာဓိတို့သည် (၁) ဝိတက်နှင့်တကွ ဝိစာရနှင့်တကွ ဖြစ်သော သမာဓိ၊ (၂) ဝိတက်မရှိ ဝိစာရမျှသာ ရှိသော သမာဓိ၊ (၃) ဝိတက်လည်းမရှိ ဝိစာရလည်းမရှိသော သမာဓိဟူ၍ ဤသုံးပါးတို့ ဖြစ်ကုန်၏။ ဤသည်ကို သမာဓိန္ဒြိယာဓိဋ္ဌာန် (သမာဓိအဓိဋ္ဌာန်) ဟု ခေါ်၏။ Tattha [Pg.218] katamaṃ paññindriyādhiṭṭhānaṃ? ထိုသုတ်တို့တွင် ပညိန္ဒြိယာဓိဋ္ဌာန် (ပညာအဓိဋ္ဌာန်) ဟူသည် အဘယ်နည်း။ Paññā hi seṭṭhā lokasminti vitthārena. "လောက၌ ပညာသည်သာလျှင် အမြတ်ဆုံးဖြစ်၏" ဟူသော သုတ်အစရှိသည်ဖြင့် အကျယ်အားဖြင့် သိအပ်၏။ Tisso imā, bhikkhave, paññā – sutamayī, cintāmayī, bhāvanāmayī, idaṃ paññindriyādhiṭṭhānaṃ suttaṃ, imāni indriyādhiṭṭhānāni asādhāraṇāni suttāni. ရဟန်းတို့၊ ပညာတို့သည် (၁) သုတမယပညာ၊ (၂) စိန္တာမယပညာ၊ (၃) ဘာဝနာမယပညာဟူ၍ ဤသုံးပါးတို့ ဖြစ်ကုန်၏။ ဤသည်ကား ပညိန္ဒြိယာဓိဋ္ဌာနသုတ်တည်း။ ဤသုတ်တို့သည် အခြားတရားတို့နှင့် မရောနှောမဆက်ဆံသော အသာဓာရဏ ဣန္ဒြေအဓိဋ္ဌာန်သုတ်တို့ မည်ကုန်၏။ 39. Tattha katamāni sādhāraṇāni indriyādhiṭṭhānāni suttāni? ၃၉. ထိုသုတ်တို့တွင် အခြားတရားတို့နှင့် ရောနှောဆက်ဆံသော သာဓာရဏ ဣန္ဒြေအဓိဋ္ဌာန်သုတ်တို့ဟူသည် အဘယ်နည်း။ Avītarāgo kāmesu, yassa pañcindriyā mudū; Saddhā sati ca vīriyaṃ, samatho ca vipassanā; Tādisaṃ bhikkhumāsajja, pubbeva upahaññati. ကာမဂုဏ်တို့၌ ရာဂမကင်းသေးသော်လည်း သဒ္ဓါ၊ သတိ၊ ဝီရိယ၊ သမထနှင့် ဝိပဿနာဟူသော ဣန္ဒြေငါးပါးတို့ နူးညံ့သိမ်မွေ့သော ရဟန်းကို ထိပါးနှိပ်စက်မိပါက ထိုသူသည် ရှေးဦးစွာပင် ပျက်စီးခြင်းသို့ ရောက်ရ၏။ Pañcimāni indriyāni. Saddhindriyādiindriyaṃ daṭṭhabbaṃ. Tīsu aveccappasāde vitthārena suttaṃ kātabbaṃ. Imāni sādhāraṇāni indriyādhiṭṭhānāni suttāni. Yaṃ yassa sambandhaṃ kusalassa vā akusalassa vā tena tena adhiṭṭhānena taṃ suttaṃ niddisitabbaṃ, natthañño dhammo niddisitabbo. Tattha sādhāraṇaṃ kusalaṃ nāpi kusalaṃ akusalaṃ yathā sādhāraṇāni ca kusalamūlāni sādhāraṇāni ca akusalamūlāni uppannaṃ kāmavitakkaṃ pajahati…pe… cattāro sammappadhānā kusalaṃ akusalañca. ဣန္ဒြေတို့သည် ဤငါးပါးတို့ ဖြစ်ကုန်၏။ သဒ္ဓိန္ဒြေအစရှိသော ဣန္ဒြေတို့ကို မှတ်အပ်၏။ ရတနာသုံးပါးတို့၌ မတုန်မလှုပ် ကြည်ညိုခြင်းဟူသော သုတ်ကို အကျယ်အားဖြင့် ပြုအပ် (ဟောအပ်) ၏။ ဤသည်တို့ကား အခြားတရားတို့နှင့် ရောနှောဆက်ဆံသော သာဓာရဏ ဣန္ဒြေအဓိဋ္ဌာန်သုတ်တို့တည်း။ အကြင်သုတ်သည် အကြင်ကုသိုလ်နှင့်လည်းကောင်း၊ အကြင်အကုသိုလ်နှင့်လည်းကောင်း စပ်ယှဉ်၏၊ ထိုထိုအဓိဋ္ဌာန်ဖြင့် ထိုသုတ်ကို ညွှန်းဆိုအပ်၏။ ထိုမှတစ်ပါး ညွှန်းဆိုအပ်သော တရားမရှိ။ ထိုဒေသနာ၌ သာဓာရဏကုသိုလ်သည် ကုသိုလ်စင်စစ်လည်း မဟုတ်၊ အကုသိုလ်လည်း မဟုတ်၊ ဆက်ဆံသော ကုသိုလ်မူလတို့သည်လည်းကောင်း၊ ဆက်ဆံသော အကုသိုလ်မူလတို့သည်လည်းကောင်း ဖြစ်ပေါ်လာသော ကာမဝိတက်ကို စွန့်ပယ်သကဲ့သို့ ဖြစ်၏။ပ။ သမ္မပ္ပဓာန်တရားတို့သည် လေးပါးဖြစ်ကုန်၏၊ ထိုတရားတို့သည် ကုသိုလ်တရားလည်းကောင်း၊ အကုသိုလ်တရားလည်းကောင်း ဖြစ်ကုန်၏။ Tatthimā uddānagāthā ထိုသုတ်တို့တွင် ဥဒါန်းဂါထာတို့သည် အောက်ပါအတိုင်း ဖြစ်ကုန်၏ - Vitakko hi mamatthiko, dadaṃ piyo naro iti; Yo pāṇamatipāteti, tīṇi tassa bālalakkhaṇaṃ. (၁) "ကာမဝိတက်ဖြင့် လွန်စွာတောင့်တခြင်းရှိသော လူသည် သူတစ်ပါးကို ချစ်ခင်မြတ်နိုး၏" ဟူသော သုတ်၊ (၂) "အကြင်သူသည် သူတစ်ပါးအသက်ကို သတ်ဖြတ်၏" ဟူသောသုတ်၊ (၃) "ထိုသူအား သုံးပါးသော လူမိုက်တို့၏ အမှတ်လက္ခဏာရှိ၏" ဟူသော သုတ်။ Satañceva sahassānaṃ, ye ca samaṇabrāhmaṇā; Chandā dosā bhayā mohā, catūhi agatīhi ca. (၄) "အနှစ်တစ်ရာပတ်လုံး သို့မဟုတ် အထောင်မကသော ကမ္ဘာပတ်လုံး အကျိုးခံစားရပုံ" ကို ဟောသော သုတ်၊ (၅) "အကြင်ရဟန်းပုဏ္ဏားတို့သည် ချစ်ခြင်း၊ အမျက်ထွက်ခြင်း၊ ကြောက်ရွံ့ခြင်း၊ တွေဝေမိုက်မဲခြင်းဟူသော လေးပါးသော အဂတိတို့သို့ လိုက်ကုန်၏" ဟူသော သုတ်။ Asubhānupassiṃ viharantaṃ, nimittesu asubhā ca; Ekampi ce piyaṃ pāṇaṃ, mittā sace subhāsitā. (၆) "အသုဘကို အဖန်တလဲလဲ ရှုလျက် နေသောသူ" ကို ဟောသော သုတ်၊ (၇) "အာရုံတို့၌ အသုဘဟု နှလုံးသွင်းသောသူ" ကို ဟောသော သုတ်၊ (၈) "သတ္တဝါ တစ်ဦးတစ်ယောက်ကိုမျှ အကယ်၍ ချစ်ခင်ငြိတွယ်အံ့" ဟူသော သုတ်၊ (၉) "အဆွေခင်ပွန်းတို့သည် ကောင်းသောစကားကို အကယ်၍ ပြောဆိုအံ့" ဟူသော သုတ်။ Paññā hi seṭṭhā lokasmiṃ, anuññā tīṇi indriyāni; Kusalākusalamūlāni ca, tulamatulañca sambhavaṃ. (၁၀) "လောက၌ ပညာသည်သာလျှင် အမြတ်ဆုံးဖြစ်၏" ဟူသော သုတ်၊ (၁၁) "အနညာတညဿာမိတိန္ဒြေ အစရှိသော ဣန္ဒြေသုံးပါးတို့" ကို ဟောသော သုတ်၊ (၁၂) "ကုသိုလ်မူလ၊ အကုသိုလ်မူလတို့" ကို ဟောသော သုတ်၊ (၁၃) "နှိုင်းယှဉ်အပ်သောတရား (တုလ) နှင့် နှိုင်းယှဉ်၍မရသောတရား (အတုလ) တို့၏ ဖြစ်ပေါ်ခြင်း" ကို ဟောသော သုတ်။ Kāyena kusalaṃ kare, tīṇi sucaritāni ca; Subhāsitaṃ uttamamāhu, santo vacīsucaritāni ca. (၁၄) "ကိုယ်ဖြင့် ကုသိုလ်ကို ပြုရာ၏" ဟု ဟောသော သုတ်၊ (၁၅) "သုံးပါးသော သုစရိုက်တရားတို့" ကို ဟောသော သုတ်၊ (၁၆) "ကောင်းသောစကားကို ပြောဆိုခြင်းသည် မြတ်၏ဟု သူတော်ကောင်းတို့ ဆိုကုန်၏" ဟူသော သုတ်၊ (၁၇) "ဝစီသုစရိုက်တရားတို့" ကို ဟောသော သုတ်။ Kāyena [Pg.219] ca kusalaṃ kayirā, manoduccaritāni ca; Kāyānurakkhī ca sadā, tisso ca pārisuddhiyo. (၁၈) "ကိုယ်ဖြင့်လည်း ကုသိုလ်ကောင်းမှုကို ပြုအပ်၏" ဟူသော သုတ်၊ (၁၉) "မနောဒုစရိုက်တရားတို့" ကို ဟောသော သုတ်၊ (၂၀) "ကိုယ်ကို အမြဲစောင့်ရှောက်သောသူ" ကို ဟောသောသုတ်၊ (၂၁) "ပရိသုဒ္ဓိသုံးပါး" ကို ဟောသော သုတ်။ Yassa saddhā tathāgate, samuppāde ca desito; Ārambhatha nikkamatha, yā ca sammappadhānatā. (၂၂) "အကြင်သူ၏ သဒ္ဓါတရားသည် မြတ်စွာဘုရား၌ ကောင်းစွာ ဖြစ်တည်ပုံ" ကို ဟောသော သုတ်၊ (၂၃) "အကျိုးတရားတို့၏ ဖြစ်ပေါ်ခြင်း" ကို ဟောသော သုတ်၊ (၂၄) "အားထုတ်ကြကုန်လော၊ ပျင်းရိခြင်းမှ ထွက်မြောက်ကြကုန်လော" ဟု ဟောသော သုတ်၊ (၂၅) "သမ္မပ္ပဓာန်တရား လေးပါးတိုင်အောင် အစဉ်အတိုင်း" ဟောသော သုတ်။ Satīmato sadā bhaddaṃ, satipaṭṭhānabhāvanā; Ākaṅkhato ca anaññāṇaṃ, ye ca tīṇi samādhayo. (၂၆) "သတိရှိသောသူအား အခါခပ်သိမ်း ကောင်းကျိုးဖြစ်ထွန်း၏" ဟူသော သုတ်၊ (၂၇) "သတိပဋ္ဌာန်တရား ပွားများပုံ" ကို ဟောသော သုတ်၊ (၂၈) "အလိုရှိအပ်သော မြတ်စွာဘုရား" ကို ဟောသော သုတ်၊ (၂၉) "အနညာတညဿာမိတိန္ဒြေ" ကို ဟောသော သုတ်၊ (၃၀) "သမာဓိသုံးပါးတို့" ကို ဟောသော သုတ်။ Paññā hi seṭṭhā lokasmiṃ, tisso paññā pakāsitā; Avītarāgo kāmesu, tatheva pañcindriyā. (၃၁) "လောက၌ ပညာသည်သာလျှင် အမြတ်ဆုံးဖြစ်၏" ဟူသော သုတ်၊ (၃၂) "ပညာသုံးပါးတို့ကို ပြသအပ်သော" သုတ်၊ (၃၃) "ဝတ္ထုကာမတို့၌ မကင်းသေးသော ရာဂရှိ၏" ဟု ဟောသော သုတ်၊ (၃၄) "ထိုနည်းတူစွာပင် ပညိန္ဒြေကို" ဟောသော သုတ်။ Iti therassa mahākaccāyanassa ဤသို့လျှင် အရှင်မဟာကစ္စာယနမထေရ်၏၊ Jambuvanavāsino peṭakopadese ဇမ္ဗူတော၌ နေတော်မူသော အရှင်မဟာကစ္စာယနမထေရ်၏ ပေဋကောပဒေသ ကျမ်းတော်၌၊ Tatiyabhūmi suttādhiṭṭhānaṃ nāma. သုတ္တာဓိဋ္ဌာန မည်သော တတိယဘုံသည် ပြီး၏။ 4. Suttavicayacatutthabhūmi ၄. သုတ္တဝိစယ စတုတ္ထဘုံ 40. Tattha katamo suttavicayo? ၄၀. ထိုအရာတို့တွင် သုတ္တဝိစယ (သုတ်ကို ကြည့်ရှုစိစစ်ဆင်ခြင်ခြင်း) ဟူသည် အဘယ်နည်း။ Tattha kusalehi dhammehi akusalehi dhammehi pubbāparaso sādhukaṃ upaparikkhiyati. Kiṃnu kho idaṃ suttaṃ ārabhi…pe… tehi suttehi saha adhisannaṭṭhehi yujjati udāhu na yujjatīti? ထိုသို့ ကြည့်ရှုစိစစ်ရာ၌ ကုသိုလ်တရားတို့ဖြင့်လည်းကောင်း၊ အကုသိုလ်တရားတို့ဖြင့်လည်းကောင်း ရှေးနောက်ဆက်စပ်မှုကို ကောင်းစွာ ဆင်ခြင်သုံးသပ်အပ်၏။ "ဤသုတ်ကို အဘယ်ကြောင့် အားထုတ်အပ်သနည်း။ ...ပ... ထိုသုတ်တို့နှင့်တကွ ရှေးရှုကြည့်ခြင်းအားဖြင့် ယှဉ်စပ်အပ်သလော သို့မဟုတ် မယှဉ်စပ်အပ်သလော" ဟု စူးစမ်းဆင်ခြင်အပ်၏။ Yathā bhagavā kilese ādimhi tattha deseti. Kiṃ desitaṃ? Tesaṃ kilesānaṃ pahānaṃ udāhu no desitanti upaparikkhitabbaṃ. Yadi na desitaṃ bhagavati tesaṃ kilesānaṃ pahānaṃ kusalā dhammā pariyesitabbā yattha te akusalā pahānaṃ gacchanti. Sace samannehamāno na labhati. Tattha akusalā dhammā apakaḍḍhitabbā vīmaṃsitabbā, saṃkilesabhāgiyasuttaṃ, yadi kilesā apakaḍḍhiyantā. Ye vā na denti tattha upaparikkhitabbā ariyamaggadhammā tāsu bhūmīsu kilesā pahānaṃ gacchanti, udāhu na gacchantīti. Yattakā pana kilesā desitā. Na tattakā ariyadhammā desitā. Yattha kilesā pahānaṃ gacchanti, tattha ye kilesā ariyadhammānaṃ paṭipakkhena na yujjanti, te apakaḍḍhitabbā, sace apakaḍḍhiyantā yojanaṃ deti. Tattha evaṃ vīmaṃsitabbaṃ. Dve tīṇi vā taduttari vā kilesā ekena ariyamaggena pahānaṃ gacchantīti. Sace evaṃ vīmaṃsiyantā yojanaṃ deti, tattha upaparikkhitabbaṃ. Paramparāya vā piṭakasampadānena vā suttassa attho ca nattho ca. Yaṃ vā na sakkā suttaṃ niddisituṃ neva suttaṃ vicikicchitabbaṃ. Evaṃ yathā ādimhi kusalā dhammā honti. Ye kilesā [Pg.220] te pahīneyyāti. Te upaparikkhitabbā. Puro vā kusalo paṭipakkhena vā puro desanā, anūnā anadhikā uggahetabbā. Yathā paṭhamo uttilo yesamidāni kilesānaṃ ye ariyadhammā desitā ime kilesā imehi ariyadhammehi pahīyanti, udāhu nappahīyantīti vicinitabbā. Yadi upaparikkhiyamānā yujjanti, gahetabbā. Atha na yujjanti, ye kilesā apaṭipakkhā honti, te kilesā aparipakkhitabbā. Ye ca ariyadhammā paṭipakkhā honti, te ariyadhammā apakaḍḍhitabbā. Na hi ariyadhammā anāgāmikilesappahānaṃ gacchanti, nāpi ariyadhammā sabbakilesānaṃ pahānāya saṃvattanti. Yathā kusalā mettā akusalo rāgo na tu kusalā mettāti kāretvā akusalassa rāgassa pahānāya sambhavati byāpādo mettāya pahānaṃ gacchati. Tasmā ubho kilesā upaparikkhitabbā. Yo yo ca dhammo upadisiyati kusalo vā akusalo vā so apakaḍḍhitabbo. Sace te yujjanti apakaḍḍhiyamāno natthi upaparikkhitabbaṃ. Dve vā kilesā ekena ariyadhammena pahīneyyāti dvīhi vā ariyadhammehi eko vā kileso pahīyatīti. မြတ်စွာဘုရားသည် ထိုသုတ်၏ အစ၌ ကိလေသာတရားတို့ကို ဟောတော်မူသကဲ့သို့၊ ထိုကိလေသာတို့ကို ပယ်ခြင်းကို ဟောတော်မူသလော၊ သို့မဟုတ် မဟောတော်မူသလော ဟု ဆင်ခြင်သုံးသပ်အပ်၏။ အကယ်၍ မြတ်စွာဘုရားသည် ထိုကိလေသာတို့ကို ပယ်ခြင်းကို မဟောအပ်ပါက၊ ထိုအကုသိုလ်များ ပယ်ရာသို့ရောက်နိုင်သော ကုသိုလ်တရားတို့ကို ရှာဖွေအပ်၏။ ရှာဖွေသောအခါ မရရှိပါက ထိုသုတ်၌ အကုသိုလ်တရားတို့ကို ဆွဲထုတ် (ငင်ယူ) ကာ စူးစမ်းရမည်၊ သံကိလေသဘာဂိယသုတ်ကိုလည်း စူးစမ်းဆင်ခြင်ရမည်။ ဆွဲထုတ်အပ်သော ကိလေသာတို့ကို မပေးနိုင်ပါက ထိုသုတ်၌ အရိယာမဂ်တရားတို့ကို စူးစမ်းဆင်ခြင်အပ်၏။ ထိုဒဿနဘုံ ဘာဝနာဘုံတို့၌ ကိလေသာတို့သည် ပယ်ခြင်းသို့ ရောက်ကုန်သလော သို့မဟုတ် မရောက်ကုန်သလော ဟု ဆင်ခြင်အပ်၏။ အကြင်မျှလောက်သော ကိလေသာတို့ကို ဟောကြားအပ်သော်လည်း ထိုမျှလောက်သော အရိယမဂ်တရားတို့ကို မဟောကြားအပ်သော သုတ်၌၊ ကိလေသာတို့သည် ပယ်ခြင်းသို့ ရောက်ကုန်၏။ ထိုသုတ်၌ အရိယမဂ်တရားတို့နှင့် ဆန့်ကျင်ဘက်ဖြစ်၍ မယှဉ်စပ်သော ကိလေသာတို့ကို ဆွဲထုတ်အပ်၏။ ထိုသို့ ဆွဲထုတ်စဉ် ယှဉ်စပ်မှုကို ပေးအပ်ပါက၊ "နှစ်ပါး သုံးပါး သို့မဟုတ် ထိုထက်မကသော ကိလေသာတို့သည် အရိယာမဂ်တစ်ခုတည်းဖြင့် ပယ်ခြင်းသို့ ရောက်နိုင်သလော" ဟု စူးစမ်းဆင်ခြင်အပ်၏။ ဤသို့ စူးစမ်းစဉ် ယှဉ်စပ်မှုကို ပေးပါက၊ ထိုသုတ်၌ ဆက်တိုက်လာသောစကားဖြင့်လည်းကောင်း၊ ပိဋကတ်တော်နှင့် ညီညွတ်ပြည့်စုံခြင်းဖြင့်လည်းကောင်း၊ သုတ်၏ အနက်အဓိပ္ပာယ်နှင့် ဗျည်းအက္ခရာတို့ကို စူးစမ်းဆင်ခြင်အပ်၏။ အကယ်၍ အကြင်သုတ်ကို ညွှန်းဆိုရန် မတတ်ကောင်းပါက၊ ထိုပါဠိတော်အပေါ် ယုံမှားသံသယမရှိအပ်ပေ။ ဤသို့လျှင် အစ၌ ကုသိုလ်တရားတို့သည် ဖြစ်ကုန်၏၊ ရှိသမျှသော ကိလေသာတို့ကို ပယ်အပ်၏ဟု ထိုကိလေသာတို့ကို စူးစမ်းဆင်ခြင်အပ်၏။ ရှေးဦးဖြစ်သော ကုသိုလ်ကိုလည်းကောင်း၊ ဆန့်ကျင်ဘက်အားဖြင့် ရှေးဦးဖြစ်သော ဒေသနာကိုလည်းကောင်း သုံးသပ်သင်ယူအပ်၏။ ရှေးဦးစွာသော ဥတ္တိလသကဲ့သို့၊ ယခုအခါ၌ အကြင်ကိလေသာတို့အတွက် အကြင်အရိယမဂ်တို့ကို ဟောကြားအပ်သနည်း၊ "ဤကိလေသာတို့သည် ဤအရိယမဂ်တို့ဖြင့် ကင်းငြိမ်းပယ်စွန့်အပ်သလော သို့မဟုတ် မပယ်စွန့်အပ်သလော" ဟု စူးစမ်းဆင်ခြင်အပ်၏။ စူးစမ်းဆင်ခြင်သောအခါ ယှဉ်စပ်မှုရှိပါက ယူအပ်ကုန်၏။ အကယ်၍ မယှဉ်စပ်ပါက၊ မဆန့်ကျင်သော ကိလေသာတို့ကို မဆင်ခြင်အပ်ကုန်။ ဆန့်ကျင်ဘက်ဖြစ်သော အရိယာမဂ်တရားတို့ကိုမူ ဆွဲထုတ်အပ်ကုန်၏။ အနာဂါမိမဂ်ဟူသော အရိယာတရားသည် ရူပရာဂ၊ အရူပရာဂ ကိလေသာတို့ကို ပယ်ခြင်းသို့ မရောက်စေနိုင်သကဲ့သို့၊ သောတာပတ္တိမဂ်၊ သကဒါဂါမိမဂ်၊ အနာဂါမိမဂ်တရားတို့သည်လည်း အလုံးစုံသော ကိလေသာတို့ကို ပယ်သတ်ရန် မစွမ်းဆောင်နိုင်ကြပေ။ ဥပမာအားဖြင့် မေတ္တာကုသိုလ်သည် တပ်မက်ခြင်းရာဂ အကုသိုလ်နှင့် ဆန့်ကျင်ဘက်ဖြစ်၏၊ သို့သော် ကုသိုလ်ဖြစ်သော မေတ္တာကို ရာဂဟု မခေါ်ဆိုအပ်ပေ။ ဤသို့ ဆုံးဖြတ်ခြင်းပြု၍၊ ဗျာပါဒ (အမျက်ထွက်ခြင်း) သည် အကုသိုလ်ရာဂကို ပယ်စွန့်ရန် ဖြစ်ပေါ်၏၊ မေတ္တာဖြင့် ဗျာပါဒသည် ပယ်ဖျက်ခြင်းသို့ ရောက်၏။ ထို့ကြောင့် ကိလေသာနှစ်ပါးလုံးကို စူးစမ်းဆင်ခြင်အပ်၏။ ညွှန်းဆိုအပ်သော ကုသိုလ်တရား သို့မဟုတ် အကုသိုလ်တရားကို ဆွဲထုတ်အပ်၏။ ထိုသို့ ဆွဲထုတ်စဉ် ထိုအကုသိုလ်တရားတို့သည် အကယ်၍ ယှဉ်စပ်မှုရှိပါက ထပ်မံစူးစမ်းဆင်ခြင်ဖွယ် မရှိတော့ပေ။ ကိလေသာနှစ်ခုကို အရိယာမဂ်တစ်ခုဖြင့် ပယ်အပ်သလော၊ သို့မဟုတ် အရိယာမဂ်နှစ်ခုဖြင့် ကိလေသာတစ်ခုကို ပယ်အပ်သလော ဟုလည်းကောင်း သိအပ်၏။ Atha vā evampi upaparikkhiyamānaṃ yujjati, tattha vīmaṃsitabbaṃ vā yathā yujjati tattha vīmaṃsitabbaṃ vā, yathā nanu sakkā suttaṃ niddisituṃ, na hi sutte vicikicchitabbaṃ. Kileso maṃ ariyadhammesu desitesu ubhayato upaparikkhitabbaṃ. Kira ye vā ime kilesā desitā ye ca ariyadhammā desitā gāthāya vā byākaraṇena vā, kiṃ nu kho ime kilesā imehi ariyadhammehi pahīyanti, udāhu nappahīyanti? Ime vā ariyadhammā imesaṃ kilesānaṃ pahānāya saṃvattantīti. Kiñcāpi kusalehi dhammehi akusalā dhammā pahānaṃ gacchanti. Na tu sabbehi ariyadhammehi sabbākusalā pahānaṃ gacchanti. Yathā mettā kusalo akusalo ca rāgo na tu kusalā mettā akusalo rāgoti kāretvā mettāya rāgo pahānaṃ, byāpādo mettāya pahānaṃ gacchanti. Evaṃ kilesoti kāretvā suttena pahānaṃ gacchati. Na sutto dhammoti kāretvā sabbaṃ kilesassa pahānāya saṃvattati. Yaṃ tu suttassa ariyadhammo saṃkilesapaṭipakkho, so tena pahānaṃ gacchatīti. ထို့ပြင် ဤသို့လည်း ကြည့်ရှုဆင်ခြင်လျှင် သင့်လျော်၏။ ထိုဒေသနာ၌ စူးစမ်းအပ်သော သုတ်ကိုလည်းကောင်း၊ ထိုသုတ်၌ စူးစမ်းအပ်သော သုတ်တို့ကိုလည်းကောင်း သင့်လျော်သလို ညွှန်ပြရန် မတတ်ကောင်းပါမူ သုတ်၌ ယုံမှားဖွယ်မရှိရာ။ အရိယမဂ်တရားတို့ကို ဟောကြားအပ်သည်ရှိသော် ကိလေသာသည် ငါ့ကို ဒဿန၊ ဘာဝနာဟူသော နှစ်ပါးသောအဖို့အားဖြင့် ကြည့်ရှုဆင်ခြင်အပ်၏။ ဂါထာဖြင့်သော်လည်းကောင်း၊ ဗျာကရုဏ်းဖြင့်သော်လည်းကောင်း ဟောကြားအပ်သော ကိလေသာတို့သည်လည်းကောင်း၊ ဟောကြားအပ်သော အရိယမဂ်တရားတို့သည်လည်းကောင်း ရှိကြရာတွင် 'ဤကိလေသာတို့သည် ဤအရိယမဂ်တရားတို့ကြောင့် ပယ်အပ်ကုန်သလော သို့မဟုတ် မပယ်အပ်ကုန်သလော? ဤအရိယမဂ်တရားတို့သည် ဤကိလေသာတို့ကို ပယ်ရန် ဖြစ်ကုန်သလော?' ဟု မေးမြန်းဖွယ် ရှိ၏။ ကုသိုလ်တရားတို့ကြောင့် အကုသိုလ်တရားတို့သည် ပယ်ခြင်းသို့ အမှန်ပင် ရောက်ကြသော်လည်း အရိယမဂ်တရား အားလုံးတို့ဖြင့် အလုံးစုံသော အကုသိုလ်တရားတို့သည် ပယ်ခြင်းသို့ မရောက်ကြကုန်။ ဥပမာအားဖြင့် မေတ္တာသည် ကုသိုလ်ဖြစ်၍ ရာဂသည် အကုသိုလ်ဖြစ်၏၊ ကုသိုလ်မေတ္တာသည် အကုသိုလ်ရာဂ မဟုတ်ဟု ဆုံးဖြတ်ချက်ပြု၍ မေတ္တာဖြင့် ရာဂသည်လည်းကောင်း၊ ဗျာပါဒသည်လည်းကောင်း ပယ်ခြင်းသို့ ရောက်၏။ ဤသို့လျှင် 'ကိလေသာ' ဟု ပါဠိတော်၌ ဟောသော အရိယမဂ်ဖြင့် ဆုံးဖြတ်ခြင်းကိုပြု၍ ပယ်ခြင်းသို့ ရောက်၏။ သုတ်ပါဠိတော်ကို 'အရိယမဂ်' ဟု ဆုံးဖြတ်ချက်ပြု၍ အလုံးစုံသော ကိလေသာကို ပယ်ရန် မဖြစ်နိုင်ပေ။ သို့သော်လည်း သုတ်ပါဠိတော်၏ အရိယမဂ်ဖြစ်သော သံကိလေသ၏ ဆန့်ကျင်ဘက် တရားသည် ရှိ၏။ ထိုသံကိလေသသည် ထိုအရိယမဂ်ဖြင့် ပယ်ခြင်းသို့ ရောက်၏ဟု သိအပ်၏။ 41. Tattha kusale desite sutte byākaraṇe vā saṃkilesā na yujjanti ariyadhammā vā, te mahāpadese niddisitabbāvayavena apakaḍḍhitabbā[Pg.221]. Tattha kilesehi ca desitehi ariyadhammesu ca yadipi tena ariyadhammena te kilesā pahānaṃ gacchanti. Tatthapi uttari upaparikkhitabbaṃ. Kena kāraṇena ete kilesā pajahitabbā, kena kāraṇena ariyadhammā desitāti? Yena yena vā ākārena ariyadhammā desitā, tena tena pakārena ayaṃ kileso ṭhito. Atthi hi eko kileso, tena vā ariyadhammā na aññathā aññathā pahātabbo, yathā diṭṭhi rāgo avijjā ca dassanena pahātabbā. Sā ce evañca avijjā bhāvanāya bhūmi vā dhammā bhāvanāya pahātabbā. Sāyeva uddhaṃbhāgiyaṃ asaṅkhatadassanāya vimuttiyā animittena cetosamādhinā amanasikārena pahīyati. Evaṃ sātthaṃ sabyañjanaṃ upaparikkhitabbaṃ. Ye dassanena pahātabbā kilesā dassanākārena ariyadhammo desito, bhāvanāya pahātabbā bhāvanākārena ariyadhammo desito, patisevanā pahātabbā patisevanākārena ariyadhammo desito, evaṃ vinodanapahātabbā yāva satta āsavā kātabbā, yāvaññathā. Aññathā hesa dhammo pahātabbo aññenākārena ariyadhammo desito, so ariyadhammo aññathā pariyesitabbo. Yadi ayaṃ dhammo pariyesato yo ca deseti yena yenākārena, so ariyadhammo pariyesitabbo, tenākārena kileso pahīyati. So tattha upaparikkhitabbo. Atha na yujjati yadi hi tena suttena vihitaṃ suttaṃ vīmaṃsitabbaṃ. Yathā yujjati, tathā gahetabbaṃ. Yathā na yujjati, tathā na gahetabbaṃ, addhā etaṃ bhagavatā na bhāsitaṃ, āyasmatā vā duggahitaṃ, yathā mahāpadese niddisitabbaṃ, bhagavatā yathābhūtaṃ desitaṃ, yo ca dhammo desito kusalo ca akusalo ca tassa dhammassa paccayo pariyesitabbo. Na hi paccayā vinā dhammo appaccayo uppajjati. Tattha ko ākāro pariyesanāya? ၄၁. ထိုသုတ်တို့တွင် ပါဠိတော်၌လည်းကောင်း၊ ဗျာကရုဏ်း၌လည်းကောင်း ကုသိုလ်တရားတို့ကို ဟောကြားအပ်သည်ရှိသော် သံကိလေသတရားတို့သည် မယှဉ်ကုန်အံ့၊ ဖယ်ထုတ်အပ်ကုန်သော ထိုအရိယမဂ်တရားတို့ကိုလည်း အစိတ်အပိုင်းအားဖြင့် မဟာပဒေသ၌ ညွှန်ပြအပ်ကုန်၏။ ထိုဒေသနာ၌ ဟောကြားအပ်သော ကိလေသာတို့ဖြင့်လည်းကောင်း၊ အရိယမဂ်တို့၌လည်းကောင်း ထိုအရိယမဂ်ဖြင့် ထိုကိလေသာတို့သည် အကယ်၍ ပယ်ခြင်းသို့ ရောက်ကုန်အံ့၊ ထိုသို့ရောက်ရာ၌လည်း 'အဘယ်အကြောင်းကြောင့် ဤကိလေသာတို့ကို ပယ်အပ်သနည်း၊ အဘယ်အကြောင်းကြောင့် အရိယမဂ်တရားတို့ကို ဟောအပ်သနည်း' ဟု ထပ်မံ၍ ကြည့်ရှုဆင်ခြင်အပ်၏။ အကြင်အကြင်သော အခြင်းအရာအားဖြင့် အရိယမဂ်တရားတို့ကို ဟောကြားအပ်၏၊ ထိုသို့သော အပြားအားဖြင့် ဤကိလေသာသည် တည်၏။ စင်စစ်သော်ကား ထိုအရိယမဂ်ဖြင့်လည်းကောင်း၊ တစ်ပါးတစ်ပါးသော အခြင်းအရာအားဖြင့်လည်းကောင်း ပယ်အပ်သော တစ်ခုသော ကိလေသာသည် ရှိ၏။ ဒိဋ္ဌိ၊ ရာဂနှင့် အဝိဇ္ဇာတို့ကို ဒဿန (သောတာပတ္တိမဂ်) ဖြင့် ပယ်အပ်သကဲ့သို့ ထိုအတူပင် ထိုအဝိဇ္ဇာသည်လည်း ဘာဝနာ (အထက်မဂ်သုံးပါး) ၏ အရာ ဖြစ်၏။ အထက်မဂ်ဖြင့် ပယ်အပ်သော တရားတို့သည်လည်း ဘာဝနာဖြင့် ပယ်အပ်သောတရား (ဘာဝနာယပဟာတဗ္ဗ) မည်ကုန်၏။ ထိုအထက်မဂ်သည်သာလျှင် ဥဒ္ဓမ္ဘာဂိယမည်၏။ နိဗ္ဗာန်ကို မျက်မှောက်ပြုခြင်းကြောင့် ကိလေသာမှ လွတ်မြောက်သော၊ အနိမိတ္တဖြစ်သော စေတောသမာဓိကို နှလုံးမသွင်းခြင်းကြောင့် မပယ်အပ်သည်မမည်။ ဤသို့လျှင် အနက်နှင့်လည်းကောင်း၊ သဒ္ဒါနှင့်လည်းကောင်း ပြည့်စုံသည်ကို ကြည့်ရှုဆင်ခြင်အပ်၏။ သောတာပတ္တိမဂ်ဖြင့် ပယ်အပ်ကုန်သော ကိလေသာတို့ကို ဒဿနအခြင်းအရာဖြင့် အရိယမဂ်ကို ဟောတော်မူအပ်၏။ အထက်မဂ်သုံးခုဖြင့် ပယ်အပ်သော ကိလေသာတို့ကို ဘာဝနာအခြင်းအရာဖြင့် အရိယမဂ်ကို ဟောတော်မူအပ်၏။ အဖန်တလဲလဲ မှီဝဲခြင်းဖြင့် ပယ်အပ်သည်ဖြစ်အံ့၊ ပဋိသေဝနအခြင်းအရာဖြင့် အရိယမဂ်ကို ဟောကြားအပ်၏။ ဤသို့လျှင် ဖျောက်ဖျက်ပယ်ရှားအပ်သော ကိလေသာတို့ကို အာသဝေါတရားခုနစ်ပါးရှိသော သတ္တဝါတို့တိုင်အောင် ပြုအပ်၏။ တစ်ပါးသော အပြားရှိကုန်သော အရိယမဂ်တို့ဖြင့် ဤအကုသိုလ်တရားကို ပယ်အပ်၏၊ တစ်ပါးသော အခြင်းအရာအားဖြင့် ထိုအရိယမဂ်ကို ရှာဖွေအပ်၏။ ဤအရိယမဂ်ကို ရှာဖွေသည်ရှိသော် အကြင်ဟောကြားသူသည် အကယ်၍ ဟောကြားသည်ဖြစ်အံ့၊ အကြင်အကြင် အခြင်းအရာဖြင့် ထိုအရိယမဂ်ကို ရှာဖွေအပ်၏၊ ထိုသို့သော အခြင်းအရာအားဖြင့် ကိလေသာကို ပယ်အပ်၏။ ထိုအရိယမဂ်ကို ထိုဒေသနာ၌ ကြည့်ရှုဆင်ခြင်အပ်၏။ အကယ်၍ မသင့်လျော်ပါက ထိုပါဠိတော်ဖြင့် စီရင်အပ်သော သုတ်ကို စူးစမ်းအပ်၏။ ဤသို့ စူးစမ်းရာ၌ သင့်လျော်သလို ယူအပ်၏၊ မသင့်လျော်ပါက မယူအပ်ပေ။ စင်စစ်သော်ကား ဤဒေသနာကို မြတ်စွာဘုရားသည် ဟုတ်တိုင်းမှန်စွာ ဟောကြားတော်မူအပ်၏။ ဟောကြားအပ်သော ကုသိုလ်ဖြစ်သော အကြင်တရား၏ အကြောင်း (ပစ္စယ) ကို ရှာဖွေအပ်၏။ အကြောင်းတရားနှင့် ကင်း၍ အကျိုးတရားသည် အကြောင်းမရှိဘဲ မဖြစ်ပေါ်နိုင်ပေ။ ထိုစကား၌ ရှာဖွေခြင်း၏ အခြင်းအရာကား အဘယ်နည်း။ Tattha tathārūpaṃ sahetu sappaccayaṃ soyaṃ dhammo vuttoti idaṃ vīmaṃsitabbaṃ. So ca paccayo tividho – mudu majjho adhimatto. Tattha mudumhi paccaye mududhammo gahetabbo, evaṃ satyesa paccayo duvidho paraṃparāpaccayo ca samanantarapaccayo ca. So paccayo mudutena byādhimattaṃ pariyesitabbaṃ. Kiṃ kāraṇaṃ? Aññataropi paccayo aññehi paccayehi pariyattiṃ vā pāripūriṃ vā gacchati. Tattha yo dhammo desito, tassa dhammassa [Pg.222] etena vā kāraṇena vā hetu pariyesitabbo. Yathā paccayo hetunā paccayena ca, so tassa dhammassa nissando pariyesitabbo. Yathā niddiṭṭho adhiṭṭhāne padhānaṃ pariyesati, so paccayo pariyesitabbo. Na hi mudussa dhammassa adhimatto nissando adhimattassa vā nissandassa mududhammo, atha mudussa mudu majjhāya majjho adhimattassa adhimatto yujjati, taṃ gahetabbaṃ, atha na yujjati na gahetabbaṃ. Yañca bhagavā ārabhati dhammaṃ desetuṃ, taṃyeva dhammaṃ majjhantapariyosānaṃ deseti, yathā suttādhiṭṭhāne dhammā ādimhi niddisati, taṃyeva bahu tassa suttassa pariyosānaṃ. Tassa hi dhammassa vasena taṃ suttaṃ hoti gāthā vā byākaraṇaṃ khuddakaṃ mahantaṃ vā, yathā pana duvidhā anurūpanti vā thapanā ca desanāthapanā. Rūpantipi dhammassa pariyesitabbā. Yathā ca bhagavatā pañcannaṃ indriyānaṃ saṃvaraṇaṃ desitaṃ taṇhāya niggahaṇatthaṃ icchāva hoti. Deseti yathā gopālakopame sutte aññehipi suttehi bhagavā bhāsati icchāva hoti majjhimanikāye vitakko ayaṃ bhagavato desanānurūpanti iti so dhammo aññesupi veyyākaraṇesu pariyesitabbo. Na hi ekaṃ hi sutte daṭṭhabbo. Yujjanaṃ taṃ gahetabbaṃ. ထိုဒေသနာ၌ ဇနကအကြောင်းနှင့်တကွဖြစ်သော၊ ဥပနိဿယအကြောင်းနှင့်တကွဖြစ်သော အကျိုးတရားသည် ထိုထိုအကြောင်းအားလျော်စွာ ဖြစ်၏၊ 'ဤအကြောင်းအကျိုးသဘောကို ဟောတော်မူ၏' ဟု ဤသုတ်ကို စူးစမ်းအပ်၏။ ထိုအကြောင်းတရားသည် မုဒု (နုနယ်သော အကြောင်း)၊ မဇ္ဈ (အလတ်စား အကြောင်း)၊ အဓိမတ္တ (ထက်မြက်သော အကြောင်း) ဟု သုံးပါးအပြားရှိ၏။ ထိုသုံးပါးတို့တွင် နုနယ်သော (မုဒု) အကြောင်း၌ နုနယ်သော (မုဒု) အကျိုးတရားကို ယူအပ်၏။ ဤသို့ဖြစ်သည်ရှိသော် ဤအကြောင်းတရားသည် ပရံပရအကြောင်း၊ သမနန္တရအကြောင်းဟူ၍ နှစ်ပါးအပြားရှိ၏။ နုနယ်သောအကြောင်းဖြင့် ထက်မြက်သောအကြောင်းကို ရှာဖွေအပ်၏။ အကြောင်းကား အဘယ်နည်းဟူမူ တပါးပါးသော အကြောင်းသည်လည်း အခြားသောအကြောင်းတို့ဖြင့် သမာဓိရင့်မာခြင်းသို့လည်းကောင်း၊ ဘာဝနာပြည့်စုံခြင်းသို့လည်းကောင်း ရောက်ရှိကြောင်း ဟောတော်မူအပ်သောကြောင့်တည်း။ ထိုအရိယမဂ်၏ ထိုအရိယမဂ်ဖြင့်လည်းကောင်း၊ ပရံပရအကြောင်းဖြင့်လည်းကောင်း ဇနကအကြောင်းကို ရှာဖွေအပ်၏။ ဇနကအကြောင်းဖြင့် ဥပနိဿယအကြောင်းကို ရှာဖွေအပ်သကဲ့သို့ ဥပနိဿယအကြောင်းဖြင့်လည်း ဇနကအကြောင်းကို ရှာဖွေအပ်၏။ ထိုအကြောင်းနှစ်ပါး၏ အကျိုးဆက် (နိဿန္ဒ) ကို ရှာဖွေအပ်၏။ အဓိဋ္ဌာန်၌ ထိုအကြောင်းကို ရှာဖွေအပ်သကဲ့သို့တည်း။ စင်စစ်သော်ကား နုနယ်သောတရား၏ အကျိုးဆက်သည် ထက်မြက်သောအကြောင်း မဟုတ်ပေ။ ထက်မြက်သောအကြောင်း၏ အကျိုးဆက်သည်လည်း နုနယ်သောတရား မဟုတ်ပေ။ နုနယ်သောအကြောင်းအား နုနယ်သောအကြောင်းနှင့်လည်းကောင်း၊ အလတ်စားအကြောင်းအား အလတ်စားအကြောင်းနှင့်လည်းကောင်း၊ ထက်မြက်သောအကြောင်းအား ထက်မြက်သောအကြောင်းနှင့်လည်းကောင်း သင့်လျော်ပါက ထိုစကားကို ယူအပ်၏။ မသင့်လျော်ပါက မယူအပ်ပေ။ မြတ်စွာဘုရားသည် အကြင်တရားကို ဟောကြားရန် အားထုတ်တော်မူ၏၊ ထိုတရားကိုပင် အစ၊ အလယ်၊ အဆုံး တိုင်အောင် ဟောကြားတော်မူ၏။ သုတ္တာဓိဋ္ဌာနအရာ၌ တရားတို့ကို အစ၌ ညွှန်ပြအပ်သကဲ့သို့၊ ထိုတရားသည်ပင် များစွာသော သုတ်၏ အဆုံးမည်၏။ စင်စစ်သော်ကား ထိုတရား၏အစွမ်းဖြင့် ဂါထာဖြစ်စေ၊ ဗျာကရုဏ်းဖြစ်စေ၊ အနည်းငယ်ဖြစ်စေ၊ အများဖြစ်စေ ထိုသုတ်သည် ဖြစ်၏။ အနုရူပထပနာသုတ်၊ ဒေသနာထပနာသုတ်ဟူ၍ နှစ်ပါးအပြားရှိ၏။ ရုပ်ဟူ၍လည်း သဘာဝတရားကို ရှာဖွေအပ်၏။ မြတ်စွာဘုရားသည် ငါးပါးသော ဣန္ဒြေတို့ကို စောင့်စည်းခြင်းကို တဏှာကို နှိပ်ကွပ်ရန်အလို့ငှာ ဟောတော်မူသကဲ့သို့၊ အလိုဆန္ဒသည်သာ ဖြစ်၏။ နွားကျောင်းသားဥပမာရှိသော သုတ်၌ ဟောတော်မူသကဲ့သို့ အခြားသော သုတ်တို့ဖြင့်လည်း မြတ်စွာဘုရား ဟောကြားတော်မူ၏၊ အလိုဆန္ဒသည်သာ ဖြစ်၏။ မဇ္ဈိမနိကာယ်၌ ဤသဘာဝတရားကို မြတ်စွာဘုရား၏ ဒေသနာတော်နှင့် လျော်ညီ၏ဟု ကြံဆအပ်၏။ ထို့ကြောင့် ထိုတရားကို အခြားသော ဗျာကရုဏ်းသုတ်တို့၌လည်း ရှာဖွေအပ်၏။ စင်စစ်သော်ကား တစ်ခုသော သုတ်၌သာ ကြည့်ရှုမှတ်သားအပ်သည်မဟုတ်၊ သင့်လျော်သောအရာကိုသာ ယူအပ်၏။ 42. Tattha katamaṃ anuññātaṃ? Yaṃ kiñci suttaṃ bhagavatā na bhāsitaṃ tañca suttesuyeva ndissati, evametaṃ dhāretabbaṃ. Yathā asukena bhāsitanti, taṃ suttaṃ vīmaṃsitabbaṃ. Kiṃ nu kho imaṃ suttaṃ anuññātaṃ khamaṃ bhagavato udāhu nānuññātaṃ khamaṃ, kiñci rūpañca suttaṃ bhagavato anuññātaṃ khamaṃ kiñci rūpañca nānuññātaṃ khamaṃ? Yaṃ sabbaso anotāretvā dasabalo gocaraṃ deseti, taṃ sabbaṃ suttaṃ bhagavato nānuññātaṃ khamaṃ. Atthipi so sāvako dasabalānaṃ gocaraṃ jānāti odhiso anodhiso, taṃ pana balaṃ sabbaso na jānāti aññathā nāma savanena, yathā āyasmatā sāriputtena yena brāhmaṇo ovadito, tassa āyasmato natthi indriyabalavemattañāṇaṃ, tena puggalaparo parañca taṃ ajānanto sati uttarikaraṇīye uppādito, so bhagavatā apasādito. Yathāva āyasmā mahākassapo bhāgineyyaṃ ovadati anantariyasamannāgato iddhipāṭihīrena aṅguliyo adīpetvā [Pg.223] yaṃ sabbesaṃ dhammānaṃ kammasamādānānaṃ hetuso ṭhānaso yathābhūtaṃ ñāṇaṃ, tassa āyasmato saṃvijjate, tena naṃ ovadati, taṃ bhagavā karoti. ၄၂. ထိုသုတ်တို့တွင် အနုညာတသုတ်ဟူသည် အဘယ်နည်း။ မြတ်စွာဘုရားသည် အမှတ်မရှိသော အချို့သောသုတ်ကို မဟောအပ်၊ ထိုမဟောအပ်သော သုတ်သည်လည်း သုတ်တို့၌သာလျှင် ထင်ရှား၏။ ဤသို့ ဘုရားဟောတော်မူသည့်အတိုင်း ထိုသုတ်ကို ဆောင်ထားအပ်၏။ 'အဘယ်သူသည် ထိုသုတ်ကို ဟောအပ်သနည်း' ဟု ဤသို့ စုံစမ်းအပ်၏။ ဤသုတ်သည် မြတ်စွာဘုရား၏ ခွင့်ပြုခြင်းကို ခံထိုက်သလော၊ သို့မဟုတ် ခွင့်ပြုခြင်းကို မခံထိုက်သလော။ ရုပ္ပနသဘော လက္ခဏာရှိသော အချို့သောသုတ်သည် မြတ်စွာဘုရား၏ ခွင့်ပြုခြင်းကို ခံထိုက်၏၊ အချို့သော ရုပ္ပနသဘောရှိသော သုတ်သည် ခွင့်ပြုခြင်းကို မခံထိုက်။ အဘယ်ကြောင့်မူကား မြတ်စွာဘုရားသည် အလုံးစုံသော အပြားအားဖြင့် မိစ္ဆာဉာဏ်သို့ မသက်ဝင်ဘဲ သဗ္ဗညုတဉာဏ်၏ အာရုံဖြစ်သော ဒေသနာကို ဟောတော်မူ၏။ ထိုအလုံးစုံသော သုတ်သည် မြတ်စွာဘုရား၏ ခွင့်ပြုခြင်းကို မခံထိုက်။ အကြင်ဘုရားတပည့်သည် မြတ်စွာဘုရားတို့၏ သဗ္ဗညုတဉာဏ်၏ ကျက်စားရာအာရုံကို အပိုင်းအခြားအားဖြင့်လည်းကောင်း၊ အပိုင်းအခြားမရှိဘဲလည်းကောင်း သိ၏၊ ထိုဘုရားတပည့်သည် ရှိ၏။ သို့ရာတွင် ထိုမြတ်စွာဘုရား၏ ဉာဏဗလကို အလုံးစုံအားဖြင့် မသိနိုင်၊ သူတစ်ပါးထံမှဖြစ်သော ဒေသနာသံကို ကြားရခြင်းဖြင့်သာ သိသည်မည်၏။ ဥပမာအားဖြင့် အရှင်သာရိပုတ္တရာသည် ဇယနပုဏ္ဏားကို ဆုံးမတော်မူ၏။ ထိုအရှင်သာရိပုတ္တရာအား ဣန္ဒြေဗိုလ်အရာ၌ ထူးခြားသောဉာဏ် မရှိ။ ထို့ကြောင့် မြတ်စွာဘုရားသည် ပုဂ္ဂိုလ်တစ်ပါးတို့ထက် သာလွန်ထူးကဲတော်မူ၏။ ထိုသာလွန်ထူးကဲမှုကို မသိဘဲလျက် ပြုဖွယ်ကိစ္စ အထက်တရား ရှိစဉ်တွင်ပင် ဖြစ်စေအပ်၏။ ထိုတပည့်သာဝကကို မြတ်စွာဘုရားသည် ကဲ့ရဲ့တော်မူ၏။ သို့မဟုတ်ပါကလည်း အရှင်မဟာကဿပသည် တူဖြစ်သူကို ဆုံးမတော်မူ၏။ ထိုအရှင်မဟာကဿပသည် လောကီသမာပတ်၏ အခြားမဲ့၌ ဖြစ်သော အရိယသမာပတ်နှင့် ပြည့်စုံခြင်းရှိ၏။ တန်ခိုးပြာဋိဟာရဖြင့် လက်ညှိုးတို့ကို မပြဘဲ အလုံးစုံသော သဘောတရားတို့၌ ကံကိုဆောက်တည်ခြင်းရှိသောသူတို့၏ အကြောင်းရင်းအားဖြင့်လည်းကောင်း၊ ဇနကအကြောင်းအားဖြင့်လည်းကောင်း ဟုတ်မှန်သည့်အတိုင်း သိသောဉာဏ်သည် ထိုအရှင်မဟာကဿပအား ထင်ရှားရှိ၏။ ထိုဉာဏ်ဖြင့် ထိုတူကို ဆုံးမတော်မူ၏။ ထိုသို့ ဆုံးမခြင်းကို မြတ်စွာဘုရားသည် ပြုတော်မူသည်မည်၏။ ‘‘Sacepi dasa pajjote, dhārayissasi kassapa; Neva dakkhati rūpāni, cakkhu tassa na vijjatī’’ti. ကဿပ၊ အကယ်၍ ဆယ်ပါးသော အရောင်အလင်းတို့ကို ဆောင်စေကာမူ ထိုသူအား မျက်စိ (စက္ခုပသာဒ) မရှိပါက ရူပါရုံတို့ကို အဘယ်သို့မျှ မြင်နိုင်မည်မဟုတ်ပေ။ Api ca kho yathā dūto rājavacanena sattamanusāsati, evaṃ sesānugo aññātakaṃ ghosaṃ paresaṃ deseti. Anuññātakhamasuttaṃ gahetabbaṃ. Ananuññātakhamaṃ na gahetabbaṃ. စင်စစ်သော်ကား မင်း၏တမန်သည် မင်း၏အမိန့်တော်စကားဖြင့် တိုင်းသူပြည်သားတို့ကို ဆုံးမသကဲ့သို့၊ ထို့အတူ ကြွင်းသောပရိသတ်တို့အား ဣန္ဒြေနုရင့်အားလျော်စွာ မသိသေးသောတရားကို သိစေခြင်းငှာ ဒေသနာအသံကို ဟောကြားတော်မူ၏။ ခွင့်ပြုခြင်းကို ခံထိုက်သောသုတ်ကိုသာ ယူအပ်၏။ ခွင့်ပြုခြင်းကို မခံထိုက်သောသုတ်ကို မယူအပ်။ Tattha katamo suttasaṅkaro? Pañcavidhaṃ suttaṃ, saṃkilesabhāgiyaṃ vāsanābhāgiyaṃ dassanabhāgiyaṃ bhāvanābhāgiyaṃ asekkhabhāgiyaṃ. Aññaṃ ārādheyya aññaṃ deseti aññassa ca suttassa atthaṃ aññamhi sutte niddisati. Suttassa vā hi anekākāraṃ atthaṃ niddisati. Ariyadhammasādhane atthaṃ vivarati. Vāsanābhāgiyassa atthaṃ dassanabhāgiyesu niddisati. Orambhāgiyānaṃ saṃyojanānaṃ atthaṃ uddhaṃbhāgiyesu niddisati. Mudumajjhānaṃ indriyānaṃ adhimattesu suttesu niddisati. Iti ayaṃ suttaṃ sambhedaṃ hetunā ca nissandena ca phalena ca niddesena ca mudumajjhādhimattatāyapi ca atthena ca byañjanena ca yo sambhedo, ayaṃ vuccati suttasaṅkaro. Yo asambhedo, ayaṃ vuccati suttavicayo. ထိုသုတ်တို့တွင် သုတ်၌ ရောရှက်ခြင်း (သုတ္တသင်္ကရ) ဟူသည် အဘယ်နည်း။ သုတ်သည် သံkိလေသဘာဂိယသုတ်၊ ဝါသနာဘာဂိယသုတ်၊ ဒေသနာဘာဂိယသုတ်၊ ဘာဝနာဘာဂိယသုတ်၊ အသေက္ခဘာဂိယသုတ်ဟူ၍ ငါးပါးအပြားရှိ၏။ (အခြားတစ်ပါးသော) အရဟတ္တဖိုလ်ကို နှစ်သက်စေရန် အခြားသုတ်ကို ဟောတော်မူ၏။ အရဟတ္တဖိုလ်ကို ဟောသော သုတ်၏ အနက်ကိုလည်း အခြားသောသုတ်၌ ညွှန်းပြတော်မူ၏။ သုတ်၏ များစွာသော အခြင်းအရာရှိသော အနက်ကိုလည်း ညွှန်းပြတော်မူ၏။ အရိယမဂ်ကို ပြီးစေခြင်း၌ ဒေသနာဘာဂိယသုတ်တို့တွင် အနက်ကို တွေ့မြင်ရ၏။ အောက်ကာမဓာတ်သို့ လားတတ်သော အောက်ပိုင်းသံယောဇဉ်တို့၏ အနက်ကို အထက်ပိုင်းသံယောဇဉ်တို့ကို ဟောသောသုတ်တို့၌ ညွှန်းပြတော်မူ၏။ နုသော၊ အလယ်အလတ်ဖြစ်သော ဣန္ဒြေတို့၏ အနက်ကို ထက်မြက်သော ဣန္ဒြေရှိသောသုတ်တို့၌ ညွှန်းပြတော်မူ၏။ ဤသို့လျှင် ဤသုတ်၏ ရောရှက်ခြင်းကို အကြောင်းဖြင့်လည်းကောင်း၊ အကျိုးဆက်ဖြင့်လည်းကောင်း၊ အကျိုးရင်းဖြင့်လည်းကောင်း၊ ညွှန်းပြခြင်းဖြင့်လည်းကောင်း၊ နု၊ အလယ်၊ ထက်မြက်သော ဣန္ဒြေအဖြစ်ဖြင့်လည်းကောင်း၊ အနက်ဖြင့်လည်းကောင်း၊ သဒ္ဒါဖြင့်လည်းကောင်း ရောရှက်ခြင်းရှိသည် ဖြစ်အံ့၊ ဤသို့ ရောရှက်ခြင်းကို 'သုတ္တသင်္ကရ' ဟု ဆိုအပ်၏။ အကြင်မရောရှက်ခြင်းသည် ရှိ၏၊ ထိုသို့ မရောရှက်ခြင်းကို 'သုတ္တဝိစယ' ဟု ဆိုအပ်၏။ Tatthāyaṃ uddānagāthā ထိုသုတ်တို့တွင် ဤဆိုလတ္တံ့သည်ကား ဥဒါန်းဂါထာတည်း။ Purimānaṃ akkhaṇḍaṃ, yathābhūtassa paccayo; Nissando vāsanāsaddhi, anuññā suttasaṅkaro. (ဟောတော်မူပြီးသော သုတ်တို့၏) အစဉ်မပြတ် ဟောကြားအပ်သော သုတ်လည်းကောင်း၊ ဟုတ်မှန်သော သဘောအားလျော်စွာ ဖြစ်ခြင်း၏ အကြောင်းကို ဟောသော သုတ်လည်းကောင်း၊ အကျိုးဆက်ကို ဟောသော သုတ်လည်းကောင်း၊ ဝါသနာဘာဂိယနှင့်တကွသော ငါးသုတ်လည်းကောင်း၊ အနုညာတသုတ်လည်းကောင်း၊ သုတ်၏ ရောရှက်ခြင်းကို ဟောသော သုတ်လည်းကောင်း ဖြစ်သတည်း။ Therassa mahākaccāyanassa အရှင်မဟာကစ္စည်းမထေရ်၏ Suttavicayo nāma catutthabhūmi. သုတ္တဝိစယ (သုတ်ကို စိစစ်ခြင်း) မည်သော စတုတ္ထဘုံသည် ဖြစ်၏။ 5. Pañcamabhūmi ၅. ပဉ္စမဘုံ 43. Tattha katamo hāravibhaṅgo? Yattha soḷasa hārā akkharaso bhedaṃ gacchanti. Tattha ādimhi desanāhāro. Tattha ayaṃ gāthā kusalā vā akusalā vā saccāni vā saccekadeso vā. Kiṃ desitanti? Sutte vīmaṃsā desanāhāro. Yathā ariyasaccāni nikkhepo cattāri saccāni [Pg.224] sādhāraṇāni asādhāraṇāni ca. Yāni ca aṭṭhārasa padāni dukkhato satta padāni saṅkhepena kāyikena cetasikena dukkhena, appiyasampayogena piyavippayogena ca tīhi ca saṅkhatāhi. Tattha tīṇi saṅkhatalakkhaṇāni tisso dukkhatā uppādo saṅkhatalakkhaṇaṃ, saṅkhāradukkhatāya dukkhatā ca saṅkhatalakkhaṇaṃ, vipariṇāmadukkhatāya dukkhatāti aññathatthaṃ ca saṅkhatalakkhaṇaṃ, dukkhadukkhatāya ca dukkhatā, imesaṃ tiṇṇaṃ saṅkhatalakkhaṇānaṃ tīsu vedanābhūmīsu adukkhamasukhā vedanā uppādo saṅkhatalakkhaṇaṃ, saṅkhāradukkhatāya ca dukkhatā tayo saṅkhatalakkhaṇaṃ, sukhā vedanāya ca vipariṇāmadukkhatāya ca dukkhatāti aññathattaṃ saṅkhatalakkhaṇaṃ, dukkhāvedanā dukkhadukkhatā ca dukkhatā imamhi imesu navapadesu paṭhamakesu sattasu padesu soḷasasu padesu dukkhā pariyesitabbā, ekādasa dukkhatāya ca lakkhaṇaṃ niddese niddiṭṭhaṃ. Pātubhāvalakkhaṇā jātiyā ca pātubhāvacutilakkhaṇo cutoti vitthārena pannarasapadāni kattabbāni, evaṃ sādhāraṇāni asādhāraṇāni ca sattasu dasasu padesu saññāsa tividhe ca sāsanappaṭṭhāne aṭṭhārasavidhesu ca suttādhiṭṭhānesu dasavidhesu ca suttavidheyyesu soḷasavidhesu ca hāresu ekavīsatividhāya ca pavicayavīmaṃsāyāti idaṃ desitaṃ. Yathābhūtañca desitanti, ayaṃ vuccati desanāhāro. ၄၃. ထိုဟာရနယ စသည်တို့တွင် ဟာရဝိဘင်းသည် အဘယ်နည်း။ အကြင်သုတ်၌ ဟာရ တစ်ဆယ့်ခြောက်ပါးတို့သည် အက္ခရာအားဖြင့် ကွဲပြားခြင်းသို့ ရောက်ကုန်၏။ ထိုသုတ်တို့တွင် အစ၌ ဒေသနာဟာရ ဖြစ်၏။ ထိုသုတ်၌ 'ကုသိုလ်တရားတို့သော်လည်းကောင်း၊ အကုသိုလ်တရားတို့သော်လည်းကောင်း၊ သစ္စာလေးပါးတို့သော်လည်းကောင်း၊ တစ်စိတ်တစ်ဒေသဖြစ်သော သစ္စာသော်လည်းကောင်း' ဟူသော ဤဂါထာသည် ရှိ၏။ 'အဘယ်သို့ ဟောကြားအပ်သနည်း' ဟု သုတ်၌ စုံစမ်းခြင်းသည်လည်းကောင်း၊ အရိယသစ္စာတို့ကို သဘောအားလျော်စွာ ချထားခြင်းသည်လည်းကောင်း ဒေသနာဟာရ မည်၏။ ဆက်ဆံသည်လည်းဖြစ်ကုန်သော၊ မဆက်ဆံသည်လည်းဖြစ်ကုန်သော သစ္စာလေးပါးတို့သည် ရှိကုန်၏။ ဒုက္ခအားဖြင့် တစ်ဆယ့်ရှစ်ပါးသော ပုဒ်တို့သည်လည်းကောင်း၊ အကျဉ်းအားဖြင့် ခုနစ်ပါးသော ပုဒ်တို့သည်လည်းကောင်း ရှိကုန်၏။ ကိုယ်၌ဖြစ်သော ဆင်းရဲဖြင့်လည်းကောင်း၊ စိတ်၌ဖြစ်သော ဆင်းရဲဖြင့်လည်းကောင်း၊ မချစ်မနှစ်သက်သောသူတို့နှင့် အတူတကွ ပေါင်းဖော်ရခြင်းဖြင့်လည်းကောင်း၊ ချစ်ခင်မြတ်နိုးအပ်သောသူတို့နှင့် ကွဲကွာရခြင်းဖြင့်လည်းကောင်း၊ သင်္ခတတရား သုံးပါးတို့ဖြင့်လည်းကောင်း ဖြစ်၏။ ထိုဒုက္ခတို့တွင် သင်္ခတလက္ခဏာ သုံးပါးတို့သည်လည်းကောင်း၊ ဒုက္ခတာ (ဆင်းရဲခြင်းအဖြစ်) သုံးပါးတို့သည်လည်းကောင်း ရှိကုန်၏။ ဖြစ်ပေါ်လာခြင်း (ဥပါဒ်) သည် သင်္ခတလက္ခဏာ မည်၏။ သင်္ခါရဒုက္ခအဖြစ်၌ ဆင်းရဲခြင်းသည်လည်း သင်္ခတလက္ခဏာ မည်၏။ ဝိပရိဏာမဒုက္ခအဖြစ်၌ ဖောက်ပြန်ပျက်စီးခြင်းကြောင့် ဆင်းရဲခြင်းသည်လည်း သင်္ခတလက္ခဏာ မည်၏။ ဆင်းရဲခြင်းမှတစ်ပါး ဖောက်ပြန်ခြင်းရှိသောအဖြစ်သည် သင်္ခတလက္ခဏာ မည်၏။ ဒုက္ခဒုက္ခအဖြစ်၌လည်း ဤသင်္ခတလက္ခဏာ သုံးပါးတို့၏ ဆင်းရဲခြင်းအဖြစ်သည် ဖြစ်၏။ ဝေဒနာဘုံ သုံးပါးတို့တွင် အဒုက္ခမသုခဝေဒနာ၌ ဖြစ်ပေါ်ခြင်း (ဥပါဒ်ခဏ) သည် သင်္ခတလက္ခဏာမည်၏။ သင်္ခါရဒုက္ခအဖြစ်၌လည်း သင်္ခတလက္ခဏာ သုံးပါးသည် ဆင်းရဲခြင်းအဖြစ် မည်၏။ သုခဝေဒနာ၌လည်းကောင်း၊ ဝိပရိဏာမဒုက္ခအဖြစ်၌လည်းကောင်း ဆင်းရဲခြင်းအဖြစ်ဟူ၍ လည်းကောင်း၊ ဆင်းရဲခြင်းမှတစ်ပါး ဖောက်ပြန်ခြင်းရှိသောအဖြစ်သည် သင်္ခတလက္ခဏာမည်၏။ ဒုက္ခဝေဒနာသည်လည်းကောင်း၊ ဒုက္ခဒုက္ခအဖြစ်သည်လည်းကောင်း ဤအရာ၌ ဒုက္ခတာမည်၏။ ဤသို့လျှင် ဤကိုးပါးသော ပုဒ်တို့၌လည်းကောင်း၊ ရှေးဦးစွာဖြစ်သော ခုနစ်ပါးသော ပုဒ်တို့၌လည်းကောင်း၊ တစ်ဆယ့်ခြောက်ပါးသော ပုဒ်တို့၌လည်းကောင်း ဒုက္ခတို့ကို ရှာဖွေအပ်ကုန်၏။ တစ်ဆယ့်တစ်ပါးသော ဒုက္ခအဖြစ်၌လည်း လက္ခဏာကို နိဒ္ဒေသ၌ ညွှန်းပြအပ်၏။ ဇာတိသည် ထင်ရှားဖြစ်ခြင်းလက္ခဏာရှိ၏။ စုတေခြင်းသည် ထင်ရှားဖြစ်ခြင်းမှ ရွေ့လျောခြင်းလက္ခဏာရှိ၏။ ဤသို့ အကျယ်အားဖြင့် တစ်ဆယ့်ငါးပါးသော ပုဒ်တို့ကို ပြုအပ်ကုန်၏။ ဤသို့ သာဓာရဏလည်းဖြစ်ကုန်သော၊ အသာဓာရဏလည်းဖြစ်ကုန်သော သုတ်တို့ကို ခုနစ်ပါး၊ တစ်ဆယ်သော ပုဒ်တို့၌လည်းကောင်း၊ သုံးဆယ့်သုံးပါးသော သာသနပဋ္ဌာန်း၌လည်းကောင်း၊ တစ်ဆယ့်ရှစ်ပါးသော သုတ္တာဓိဋ္ဌာန်တို့၌လည်းကောင်း၊ တစ်ဆယ်ပါးသော သုတ်အစီအရင်တို့၌လည်းကောင်း၊ တစ်ဆယ့်ခြောက်ပါးသော ဟာရတို့၌လည်းကောင်း၊ နှစ်ဆယ့်တစ်ပါးသော စိစစ်စုံစမ်းခြင်း၌လည်းကောင်း ဤသို့ ဟောကြားအပ်၏။ ဟုတ်မှန်သော သဘောအတိုင်းလည်း ဟောကြားအပ်သော အကြင်သုတ်သည် ရှိ၏၊ ဤသုတ်ကို 'ဒေသနာဟာရ' ဟု ဆိုအပ်၏။ 44. Tattha katamo vicayo hāro? ၄၄. ထိုဟာရတို့တွင် ဝိစယဟာရသည် အဘယ်နည်း။ Padaṃ pañhā ca pucchā ca, kiṃ pubbaṃ kiñca pacchimaṃ; Anugīti sā ca vicayo, hāro vicayoti niddiṭṭho. ပုဒ်ကို စိစစ်ခြင်းလည်းကောင်း၊ ပြဿနာကို စိစစ်ခြင်းလည်းကောင်း၊ အမေးကို စိစစ်ခြင်းလည်းကောင်း၊ ရှေးဦးစွာ ဟောအပ်သော ဒေသနာသည် အဘယ်နည်း၊ နောက်မှ ဟောအပ်သော ထပ်ဆင့်ဆိုအပ်သော ဒေသနာသည် အဘယ်နည်းဟု စိစစ်ခြင်းလည်းကောင်း၊ ထိုစိစစ်ကြောင်းဖြစ်သော ဟာရကို 'ဝိစယဟာရ' ဟု ညွှန်းပြအပ်၏။ Padanti paṭhamaṃ padaṃ. Tassa ko attho? Yaṃ bhagavā puṭṭho āyasmatā ajitena taṃ gahetabbaṃ, katipadāni puṭṭhāni yathākiṃ kenassu nivuto lokoti gāthā, imāni katipadāni cattāri iti visajjanāya pucchā. Yattakehi padehi bhagavatā visajjitāni padāni iti pucchāya ca yā padānaṃ saṅkāsanā, idaṃ vuccati padanti. 'ပုဒ်' ဟူသည် ရှေးဦးစွာဖြစ်သော ပုဒ်တည်း။ ထိုပုဒ်၏ သဘာဝအနက်ကား အဘယ်နည်း။ အရှင်အဇိတသည် မြတ်စွာဘုရားအား မေးလျှောက်အပ်သော ထိုအမေး၏အနက်ကို ယူအပ်၏။ မေးအပ်ကုန်သော ပုဒ်တို့သည် အဘယ်မျှလောက် ရှိသနည်းဟူမူ၊ ဥပမာအားဖြင့် 'ကေနဿု နိဝုတော လောကော' ဟူသော ဂါထာဖြင့် မေးလျှောက်အပ်သော ပုဒ်တို့သည် ဤလေးပါးတို့ ဖြစ်ကုန်၏။ ဤသို့သော အဖြေအတွက် ဖြစ်သော အမေးတည်း။ မြတ်စွာဘုရားသည် အကြင်မျှလောက်သော ပုဒ်တို့ဖြင့် ဖြေကြားအပ်ကုန်သော ပုဒ်တို့ကို မေးအပ်ကုန်၏။ ဤသို့ အမေး (ပုစ္ဆာ) ၌ ပုဒ်တို့၏ အကြင် ထင်ရှားပြသခြင်းသည် ရှိ၏။ ဤပြသခြင်းကို 'ပုဒ်' (ပဒါနိ) ဟု ဆိုအပ်၏။ Pañhāti imāni cattāri padāni. Kati pañhā? Eko vā dve vā taduttari vā imāni cattāri padāni eko pañho, atthānuparivatti byañjanaṃ hoti, sambahulānipi padāni ekamevatthaṃ pucchati. Imāni cattāri padāni anuparivattīni taṃ byañjanena eko pañhova hoti. Kenassu nivuto lokoti [Pg.225] lokaṃ sandhāya pucchati, kenassu nappakāsati kissābhilepanaṃ brūsīti taṃyeva pucchati. Kiṃsu tassa mahabbhayanti taṃyeva pucchati. Evaṃ atthānuparivatti byañjanaṃ eko pañho hoti, so pañho catubbidho ekaṃsabyākaraṇīyo vibhajjabyākaraṇīyo paṭipucchābyākaraṇīyo ṭhapaniyoti. Tattha cakkhu aniccanti ekaṃsabyākaraṇīyo, yaṃ aniccaṃ taṃ dukkhanti vibhajjabyākaraṇīyo, siyā aniccaṃ na cakkhu, yānipi āyatanāni ca na cakkhu, tānipi aniccanti na cakkhuyeva, ayaṃ vibhajjabyākaraṇīyo, yaṃ cakkhu taṃ cakkhundriyaṃ neti paṭipucchābyākaraṇīyo, taṃ cakkhu tathāgatoti ṭhapaniyo. Aññatra cakkhunāti ṭhapaniyo pañho. Idaṃ pañhaṃ bhagavā kiṃ pucchito, lokassa saṃkileso pucchito. Kiṃ kāraṇaṃ? Tividho hi saṃkileso taṇhāsaṃkileso ca diṭṭhisaṃkileso ca duccaritasaṃkileso ca. Tattha avijjāya nivutoti avijjaṃ dasseti, jappāti taṇhaṃ dasseti, mahabbhayanti akusalassa kammassa vipākaṃ dasseti, sotaṃ nāma sukhavedanīyassa kammassa dukkhavedanīyo vipāko bhavissatīti netaṃ ṭhānaṃ vijjatīti bhagavā visajjeti, catūhi yo padehi avijjāya nivuto lokoti…pe… evaṃ vuccati. ပဉှာဟူသည် ဤပုဒ်လေးပါးတို့ ဖြစ်သည်။ ပြဿနာ (ပဉှာ) တို့သည် အဘယ်မျှ ရှိသနည်း။ တစ်ခုသော်လည်းကောင်း၊ နှစ်ခုသော်လည်းကောင်း၊ ထို့ထက်အလွန်သော်လည်းကောင်း ဤပုဒ်လေးပါးတို့သည် တစ်ခုသော ပြဿနာမည်၏။ သဒ္ဒါသည် အနက်နှင့်အညီ ဖြစ်တတ်၏။ များစွာသော ပုဒ်တို့သည်လည်း တစ်ခုတည်းသောအနက်ကိုသာ မေး၏။ ဤပုဒ်လေးပါးတို့သည် အနက်သို့အစဉ်လိုက်ကုန်၏။ ထိုအမေးသည် သဒ္ဒါအားဖြင့် တစ်ခုသောပြဿနာသာလျှင် ဖြစ်၏။ “လောကသည် အဘယ်တရားဖြင့် ပိတ်ဖုံးအပ်သနည်း” ဟူသော မေးခွန်းသည် သတ္တလောကကို ရည်ညွှန်း၍ မေးခြင်းဖြစ်သည်။ “လောကသည် အဘယ်တရားကြောင့် မထင်ရှားသနည်း၊ လောက၏ လိမ်းကျံကြောင်းကိုလည်း ပြောကြားတော်မူပါ” ဟူသော မေးခွန်းသည်လည်း ထိုသတ္တလောကကိုသာ မေးခြင်း ဖြစ်သည်။ “ထိုလောက၏ ဘေးကြီးကား အဘယ်နည်း” ဟူသော မေးခွန်းသည်လည်း ထိုသတ္တလောကကိုသာ မေးခြင်း ဖြစ်သည်။ ဤသို့ အနက်သို့ အစဉ်လိုက်သော သဒ္ဒါသည် တစ်ခုသောပြဿနာ ဖြစ်၏။ ထိုပြဿနာသည် ဧကံသဗျာကရဏီယပြဿနာ၊ ဝိဘဇ္ဇဗျာကရဏီယပြဿနာ၊ ပဋိပုစ္ဆာဗျာကရဏီယပြဿနာ၊ ဌပနီယပြဿနာဟူ၍ လေးပါးအပြား ရှိ၏။ ထိုလေးပါးတို့တွင် “စက္ခုသည် မမြဲ (အနိစ္စ) လော” ဟု မေးခြင်းသည် ဧကံသဗျာကရဏီယပြဿနာ (တိုက်ရိုက်ဖြေရမည့်ပြဿနာ) မည်၏။ “အကြင်မမြဲသောတရားသည် ရှိ၏၊ ထိုမမြဲသောတရားသည် ဆင်းရဲ (ဒုက္ခ) လော” ဟု မေးခြင်းသည် ဝိဘဇ္ဇဗျာကရဏီယပြဿနာ (ခွဲခြားဖြေရမည့်ပြဿနာ) မည်၏။ စက္ခုမှတစ်ပါး အချို့သောတရားသည် အနိစ္စဖြစ်သော်လည်း စက္ခုမဟုတ်၊ အကြင်အာယတနတို့သည်လည်း ရှိကုန်၏၊ ထိုအာယတနတို့သည် စက္ခုမဟုတ်ဘဲ အနိစ္စဖြစ်ကုန်သလောဟု မေးရာ၌ “စက္ခုမဟုတ်သည်သာ ဖြစ်သည်” ဟု ဖြေခြင်းမျိုးသည် ဝိဘဇ္ဇဗျာကရဏီယပြဿနာ ဖြစ်၏။ “ထိုမြင်တတ်သော သဘောသည် စက္ခုန္ဒြေ ဖြစ်ပါသလော” ဟု မေးရာ၌ တစ်ဖန်ပြန်မေး၍ ဖြေအပ်သော ပဋိပုစ္ဆာဗျာkရဏီယပြဿနာ မည်၏။ “ထိုမြင်တတ်သော သဘောသည် သတ္တဝါ (တထာဂတ) လော” ဟု မေးရာ၌ ဌပနီယပြဿနာ (မဖြေဘဲ ထားအပ်သော ပြဿနာ) မည်၏။ စက္ခုပသာဒကို ဖယ်ထား၍ မေးသောကြောင့် ဤပြဿနာသည် ဌပနီယပြဿနာ မည်၏။ ဤပြဿနာတွင် မြတ်စွာဘုရားအား အဘယ်အရာကို မေးမြန်းအပ်သနည်း။ လောက၏ ညစ်နွမ်းကြောင်း (သံကိလေသ) ကို မေးအပ်ခြင်း ဖြစ်သည်။ အဘယ်ကြောင့်နည်း။ ညစ်နွမ်းခြင်းသည် တဏှာသံကိလေသ၊ ဒိဋ္ဌိသံကိလေသ၊ ဒုစ္စရိတသံကိလေသဟူ၍ သုံးမျိုးရှိသောကြောင့် ဖြစ်သည်။ ထိုသုံးမျိုးတို့တွင် “အဝိဇ္ဇာယ နိဝုတော” ဟူသော ပါဌ်ဖြင့် အဝိဇ္ဇာကို ပြတော်မူ၏။ “ဇပ္ပာ” ဟူသော ပါဌ်ဖြင့် တဏှာကို ပြတော်မူ၏။ “မဟဗ္ဘယံ” ဟူသော ပါဌ်ဖြင့် အကုသိုလ်ကံ၏ အကျိုးကို ပြတော်မူ၏။ တဏှာတည်းဟူသော အယဉ်သည် သုခဝေဒနာ ဖြစ်စေတတ်သောကံ၏ ဒုက္ခဝေဒနာဟူသော အကျိုးဖြစ်လတ္တံ့ဟူသော ဤအကြောင်းအရာသည် မရှိနိုင်ဟု မြတ်စွာဘုရားသည် ဖြေကြားတော်မူ၏။ မြတ်စွာဘုရားသည် “အဝိဇ္ဇာယ နိဝုတော လောကော” ဟူသော လေးပုဒ်တို့ဖြင့် ဖြေကြားတော်မူ၏...ပ... ဤသို့ ဆိုအပ်၏။ 45. Taduttari paṭipucchati, savanti sabbadhi sotāti gāthā, cattāri padāni pucchati taṃ bhagavā dvīhi padehi visajjeti. ၄၅. ထို့ထက်အလွန် တစ်ဖန်ပြန်၍မေး၏။ “သဝန္တိ သဗ္ဗဓိ သောတာ” ဟူသော ဂါထာဖြင့် လေးပုဒ်တို့ကို မေးရာ၊ ထိုမေးခွန်းကို မြတ်စွာဘုရားသည် နှစ်ပုဒ်တို့ဖြင့် ဖြေတော်မူ၏။ Yāni sotāni lokasmiṃ, sati tesaṃ nivāraṇaṃ; Sotānaṃ saṃvaraṃ brūmi, paññāyete pidhīyare. လောက၌ စီးဆင်းကုန်သော အယဉ် (တဏှာစသည်) တို့သည် ရှိကုန်၏၊ သတိသည် ထိုအယဉ်တို့ကို တားဆီးကြောင်း ဖြစ်၏၊ ထိုအယဉ်တို့ကို စောင့်စည်းခြင်း (သံဝရ) ဟု ငါဘုရား ဆို၏၊ ထိုအယဉ်တို့ကို ပညာဖြင့် ပိတ်ဆို့အပ်ကုန်၏။ Imāni cattāri padāni dvīhi padehi visajjeti. Idaṃ padanti pucchito, tassa saṃkiliṭṭhassa lokassa vodānaṃ pucchito, sotāni cha taṇhākāyā bahulādhivacanena niddiṭṭhā bhavanti sabbehi āyatanehi. Tāni sotāni kena nivāriyantīti pariyuṭṭhānapahānaṃ pucchati, kena sotā pidhīyareti anusayasamugghātaṃ pucchati. Tattha bhagavā chasu dvāresu satiyā deseti, yo hi sampajāno viharati satidovārike ca tassa indriyāni guttāni sambhavanti. Tattha guttesu indriyesu yā yā vipassanā, sā sā tesaṃ tesaṃ sotānaṃ tassā ca avijjāya yo loko nivuto accantapahānāya saṃvattati. Evaṃ sotāni pihitānipi bhavanti tato uttari pucchati. ဤလေးပုဒ်တို့ကို မြတ်စွာဘုရားသည် နှစ်ပုဒ်တို့ဖြင့် ဖြေတော်မူ၏။ ဤဂါထာပုဒ်ဖြင့် အဘယ်အရာကို မေးမြန်းသနည်း။ ညစ်နွမ်းလျက်ရှိသော ထိုသတ္တလောက၏ စင်ကြယ်ခြင်း (ဝေါဒါန) ကို မေးခြင်း ဖြစ်သည်။ အယဉ် (သောတ) ဟူသည် ခြောက်ပါးသော တဏှာအစုအပုံအားဖြင့် အပြားများစွာရှိသည်ကို ဆိုလိုပြီး အလုံးစုံသော အာယတနတို့ဖြင့် ပြသအပ်ကုန်၏။ “ထိုအယဉ်တို့ကို အဘယ်တရားဖြင့် တားမြစ်ရအံ့နည်း” ဟူသော မေးခွန်းဖြင့် ပရိယုဋ္ဌာန်ကိလေသာတို့ကို ပယ်ခြင်းကို မေး၏။ “အယဉ်တို့ကို အဘယ်တရားဖြင့် ပိတ်ဆို့အပ်သနည်း” ဟူသော မေးခွန်းဖြင့် အနုသယကိလေသာတို့ကို အမြစ်ပြတ်ပယ်ရှင်းခြင်းကို မေး၏။ ထိုဂါထာ၌ မြတ်စွာဘုရားသည် ဒွါရခြောက်ပါးတို့၌ သတိဖြင့် စောင့်ရှောက်ခြင်းကို ဟောတော်မူ၏။ အကြင်သူသည် သမ္ပဇဉ်ဉာဏ်နှင့် ပြည့်စုံလျက် သတိတည်းဟူသော တံခါးစောင့်ဖြင့် စောင့်ထိန်းကာ နေထိုင်အံ့၊ ထိုသူ၏ ဣန္ဒြေတို့သည် လုံခြုံကုန်၏။ ထိုသို့ ဣန္ဒြေတို့ လုံခြုံရာ၌ ဖြစ်ပေါ်လာသော ထိုထိုဝိပဿနာပညာသည် ထိုထိုသော အယဉ်တို့ကိုလည်းကောင်း၊ အဝိဇ္ဇာဖြင့် ပိတ်ဖုံးအပ်သော လောကကိုလည်းကောင်း အပြီးတိုင် ပယ်ရှားခြင်းငှာ ဖြစ်၏။ ဤသို့ဖြင့် အယဉ်တို့ကို ပိတ်ဆို့ပြီး ဖြစ်၏။ ထို့ထက်အလွန် မေးမြန်းပြန်၏။ Paññā [Pg.226] ca sati ca nāmarūpassa kho tassa bhagavantaṃ puṭṭhumāgamma katthetaṃ upasammati imāni cattāri padāni bhagavā ekena padena visajjeti. ပညာသည်လည်းကောင်း၊ သတိသည်လည်းကောင်း၊ နာမ်ရုပ်သည်လည်းကောင်း အဘယ်အရပ်၌ ငြိမ်းပါသနည်း ဟု ဤပုစ္ဆာကို မြတ်စွာဘုရားအား မေးမြန်း၏။ မြတ်စွာဘုရားသည် ဤလေးပုဒ်တို့ကို တစ်ပုဒ်တည်းဖြင့် ဖြေတော်မူ၏။ Yametaṃ pañhaṃ apucchi, ajita taṃ vadāmi te…pe…; Viññāṇassa nirodhena, etthetaṃ upasammati. “အဇိတ၊ သင်မေးသော ထိုပြဿနာကို သင့်အား ငါဟောအံ့...ပ... ဝိညာဉ်၏ ချုပ်ခြင်းကြောင့် ဤ (နိဗ္ဗာန်) ၌ ထိုနာမ်ရုပ်သည် ချုပ်ငြိမ်း၏။” Iminā pañhena kiṃ pucchati? Anupādisesanibbānadhātuṃ pucchati, taṃ bhagavā anupādisesāya nibbānadhātuyā visajjeti. Tattha paṭhamena pañhena saṃkilesaṃ pucchati. Dutiyena pañhena vodānaṃ pucchati. Tatiyena pañhena sopādisesanibbānadhātuṃ pucchati. Catutthena pañhena anupādisesanibbānadhātuṃ paṭipucchati tato uttari paṭipucchati. ဤပြဿနာဖြင့် အဘယ်အရာကို မေးသနည်း။ အနုပါဒိသေသနိဗ္ဗာနဓာတ်ကို မေးခြင်းဖြစ်ပြီး မြတ်စွာဘုရားသည်လည်း အနုပါဒိသေသနိဗ္ဗာနဓာတ်ဖြင့်ပင် ဖြေကြားတော်မူ၏။ ထိုပြဿနာတို့တွင် ပထမပြဿနာဖြင့် ညစ်နွမ်းခြင်း (သံကိလေသ) ကို မေး၏။ ဒုတိယပြဿနာဖြင့် စင်ကြယ်ခြင်း (ဝေါဒါန) ကို မေး၏။ တတိယပြဿနာဖြင့် သဥပါဒိသေသနိဗ္ဗာနဓာတ်ကို မေး၏။ စတုတ္ထပြဿနာဖြင့် အနုပါဒိသေသနိဗ္ဗာနဓာတ်ကို တစ်ဖန်ပြန်၍မေး၏။ ထို့ထက်အလွန် တစ်ဖန်ပြန်၍မေးမြန်းပြန်၏။ Ye ca saṅkhātadhammāse, ye ca sekhā puthū idha; Tesaṃ me nipako iriyaṃ, puṭṭho pabrūhi mārisa. “အချင်း... ဤသာသနာတော်၌ သင်္ခတတရားကို သိပြီးသော ရဟန္တာပုဂ္ဂိုလ်တို့သည်လည်းကောင်း၊ များစွာသော သေက္ခပုဂ္ဂိုလ်တို့သည်လည်းကောင်း ရှိကုန်၏။ ထိုပုဂ္ဂိုလ်တို့၏ ပညာရှိသော အမူအရာဖြစ်ခြင်းကို မေးမြန်းအပ်သော ကျွန်ုပ်အား ပြောကြားတော်မူပါ။” Imāni cattāri padāni pucchati. Kati ca pana te pañhe saṅkhātadhammā ca arahantā sekkhā ca? Kiṃ pubbaṃ kiñca pacchimanti ayamattho. Tattha kataraṃ paṭhamaṃ pucchati, kataraṃ pacchā? Arahantaṃ paṭhamaṃ pucchati. Sekkhadhamme tattha kena padena saṅkhātadhammāti arahanto gahitā, puthūti sekkhā gahitā. Tesaṃ me nipakoti sādhāraṇaṃ padaṃ bhagavantaṃ pucchati. Tassa sādhāraṇāni ca asādhāraṇāni ca pañhesu pucchitabbāni. Taṃ bhagavā visajjeti. Na tathā puṭṭhaṃ, paṭhamaṃ puṭṭhaṃ, taṃ pacchā visajjeti. Yaṃ pacchā pucchitaṃ paṭhamaṃ visajjeti. Kiñca idaṃ pucchitaṃ visuddhānaṃ visujjhantānañca kā iriyāti idaṃ pucchi, taṃ kāmesu nābhigijjheyya. Manasānāvilo siyāti pariyuṭṭhānāni vitakkena ca bhagavā nivāreti, dve pana vitakkaanāvilatāya pariyuṭṭhānaṃ, yathā nīvaraṇesu niddiṭṭhaṃ. Kusalā sabbadhammesūti arahantaṃ visajjeti. ဤလေးပုဒ်တို့ကို မေးမြန်း၏။ ထိုပြဿနာတို့တွင် ‘သင်္ခတဓမ္မ’ ဟူသော ရဟန္တာပုဂ္ဂိုလ်များနှင့် သေက္ခပုဂ္ဂိုလ်များဟူ၍ မည်မျှရှိသနည်း။ အဘယ်ပုဂ္ဂိုလ်သည် ရှေးဖြစ်၍ အဘယ်ပုဂ္ဂိုလ်သည် နောက်ဖြစ်သနည်း ဟူသည်ကား မေးလိုရင်း အဓိပ္ပာယ်ဖြစ်သည်။ ထိုနှစ်ဦးတို့တွင် အဘယ်ပုဂ္ဂိုလ်ကို ရှေးဦးစွာ မေး၍ အဘယ်ပုဂ္ဂိုလ်ကို နောက်မှ မေးသနည်း။ ရဟန္တာပုဂ္ဂိုလ်ကို ရှေးဦးစွာ မေး၏။ ထိုမေးခွန်း၌ သေက္ခနှင့် ရဟန္တာတရားတို့တွင် အဘယ်ပုဒ်ဖြင့် ရဟန္တာတို့ကို ယူသနည်း။ ‘သင်္ခတဓမ္မ’ ဟူသော ပုဒ်ဖြင့် ရဟန္တာတို့ကို ယူ၍၊ ‘ပုထူ (များစွာသော)’ ဟူသော ပုဒ်ဖြင့် သေက္ခပုဂ္ဂိုလ်တို့ကို ယူသည်။ ‘တေသံ နော နီပကော’ (ထိုသူတို့၏ ပညာရှိသော ဖြစ်ခြင်း) ဟူသော နှစ်ဦးလုံးနှင့် သက်ဆိုင်သည့် ပုဒ်ဖြင့် မြတ်စွာဘုရားအား မေးမြန်း၏။ ပြဿနာတို့တွင် ထိုသင်္ခတဓမ္မ၏ သက်ဆိုင်သောတရားများနှင့် မသက်ဆိုင်သောတရားများကို မေးအပ်၏။ ထိုအမေးကို မြတ်စွာဘုရားသည် ဖြေကြားတော်မူ၏။ သို့သော် မေးမြန်းသည့် အစဉ်အတိုင်း မဖြေကြားဘဲ၊ ရှေးဦးစွာ မေးမြန်းအပ်သော ပုဂ္ဂိုလ်ကို နောက်မှဖြေကြား၍၊ နောက်မှ မေးမြန်းအပ်သော ပုဂ္ဂိုလ်ကို ရှေးဦးစွာ ဖြေကြားတော်မူ၏။ ဤပုစ္ဆာဖြင့် အဘယ်အရာကို မေးမြန်းသနည်း။ ကိလေသာစင်ကြယ်ပြီးသော ရဟန္တာပုဂ္ဂိုလ်များနှင့် ကိလေသာစင်ကြယ်ဆဲဖြစ်သော သေက္ခပုဂ္ဂိုလ်တို့၏ အမူအရာဖြစ်ခြင်းသည် အဘယ်သို့နည်းဟု မေးခြင်းဖြစ်သည်။ ထိုအမေးကို “ကာမဂုဏ်တို့၌ မတပ်မက်ရာ၊ စိတ်ကို မနောက်ကျုစေရာ” ဟူသော ဂါထာဖြင့် ပရိယုဋ္ဌာန်ကိလေသာတို့ကို သမ္မာသင်္ကပ္ပကြံစည်ခြင်းဖြင့် မြတ်စွာဘုရားသည် တားမြစ်တော်မူ၏။ ကြံစည်မှုကြောင့် စိတ်မနောက်ကျုခြင်းဖြင့် ပရိယုဋ္ဌာန်ကိလေသာ နှစ်ပါးတို့ကို တားမြစ်တော်မူ၏။ နီဝရဏတို့၌ ပြသအပ်သည့်အတိုင်း ဖြစ်သည်။ “ကုသလာ သဗ္ဗဓမ္မေသု” (ခပ်သိမ်းသောတရားတို့၌ လိမ္မာကုန်၏) ဟူသော ပုဒ်ဖြင့် ရဟန္တာပုဂ္ဂိုလ်၏အမေးကို ဖြေကြားတော်မူ၏။ Kenassu tarati oghanti gāthā, imāni cattāri padāni. Cattāroyeva pañhā. Kiṃ kāraṇaṃ, na hi ettha atthānuparivatti byañjanaṃ yathā paṭhamaṃ ajitapañhesu, tassa na ekaṃsena bahūni visajjanāni, bahukā pañhā, ekova na cāpi, sabbe pucchati, pubbe visajjito, yathā catuttho ajitopañhe, yaṃ [Pg.227] ettha yathābhūtaṃ pariyesanāpadabandhena visajjanāyo evaṃ yathābhūtaṃ pariyesati. Yo puna ettha yaṃ evaṃ pucchati tattha ayamākāro pucchanāyaṃ antojaṭā bahijaṭāti gāthā pucchitavisajjanāya maggitabbā. Kathaṃ visajjitāti bhagavāti visajjeti? Sīle patiṭṭhāya naro sapaññoti gāthā. Tattha cittabhāvanāya samathā, paññābhāvanāya vipassanā. Tattha evaṃ anumīyati, ye dhammā samathena ca vipassanāya ca pahīyanti, te ime antojaṭā bahijaṭā. Tattha visajjanaṃ samathena rāgo pahīyati, vipassanāya avijjā. Ajjhattavatthuko rāgo antojaṭā, bāhiravatthuko rāgo bahijaṭā. Ajjhattavatthukā sakkāyadiṭṭhi, ayaṃ antojaṭā. Ekasaṭṭhi diṭṭhigatāni ca bāhiravatthukāni bahijaṭā, yā hi ajjhattavatthukā yā diṭṭhibhāgiyena bhavissati, ayaṃ jaṭā. Tathā saṃkhittena yā kāci ajjhattavatthukā taṇhā ca diṭṭhi ca, ayaṃ antojaṭā. Yā kāci bāhiravatthukā taṇhā ca diṭṭhi ca, ayaṃ bahijaṭā. "ကေနဿု တရတိ ဩဃံ" ဟူသော ဂါထာ၌ ဤလေးပုဒ်တို့သည် လေးပါးသော ပြဿနာတို့ပင် ဖြစ်ကုန်၏။ အဘယ်ကြောင့်နည်းဟူမူ - ဤဒေသနာတော်၌ အနက်အဓိပ္ပာယ်သို့ အစဉ်လိုက်သော ဗျည်းအက္ခရာသည် ရှိသောကြောင့်တည်း။ ရှေးဦးစွာ အဇိတမေးသော ပြဿနာတို့၌ ကဲ့သို့ ထိုပုဂ္ဂိုလ်၏ ဧကန်တသတ် အဖြေတစ်ခုတည်းသာ မဟုတ်၊ အဖြေတို့သည် များကုန်၏၊ ပြဿနာတို့သည်လည်း များကုန်၏။ တစ်ခုတည်းသော အမေးအဖြေသာ မဟုတ်ချေ။ အလုံးစုံသောသူတို့အား မေးမြန်းလျှင်လည်း ရှေး၌ ဖြေကြားတော်မူအပ်ပြီး ဖြစ်၏။ အဇိတပြဿနာ၌ စတုတ္ထမြောက် ပြဿနာကဲ့သို့ ဟုတ်မှန်သော သဘောကို ရှာဖွေတတ်သော ပုဒ်တို့၏ စပ်စပ်မှုဖြင့် အဖြေတို့သည် ဖြစ်ကုန်သကဲ့သို့၊ ထို့အတူ ဟုတ်မှန်သော သဘောကို ရှာမှီး၏။ တစ်ဖန် ဤဒေသနာ၌ မေးမြန်းခြင်း၏ အခြင်းအရာသည် ဖြစ်၏။ "အန္တောဇဋာ ဗဟိဇဋာ" ဟူသော ဂါထာကို အမေးအဖြေအားဖြင့် ရှာဖွေအပ်၏။ အဘယ်သို့ ဖြေကြားသနည်းဟူမူ - မြတ်စွာဘုရားသည် "သီလေ ပတိဋ္ဌာယ နရော သပညော" ဟူသော ဂါထာဖြင့် ဖြေတော်မူ၏။ ထိုဂါထာ၌ စိတ်ကိုပွားစေခြင်း (စိတ္တဘာဝနာ) သည် သမထမည်၏၊ ပညာကိုပွားစေခြင်း (ပညာဘာဝနာ) သည် ဝိပဿနာမည်၏။ ထိုဒေသနာ၌ ဤသို့ နှိုင်းယှဉ်၍ သိအပ်၏ - သမထဖြင့်လည်းကောင်း၊ ဝိပဿနာဖြင့်လည်းကောင်း အကြင်တရားတို့ကို ပယ်အပ်ကုန်၏၊ ထိုတရားတို့သည် အန္တောဇဋာ (အတွင်းအရှုပ်အထွေး) လည်းကောင်း၊ ဗဟိဇဋာ (အပအရှုပ်အထွေး) လည်းကောင်း မည်ကုန်၏။ ထိုဒေသနာ၌ အဖြေကား - သမထဖြင့် ရာဂကို ပယ်အပ်၏၊ ဝိပဿနာဖြင့် အဝိဇ္ဇာကို ပယ်အပ်၏။ အတွင်းဝတ္ထု (အဇ္ဈတ္တသန္တာန်) ကို မှီသော ရာဂသည် အန္တောဇဋာမည်၏၊ အပဝတ္ထု (ဗာဟိရသန္တာန်) ကို မှီသော ရာဂသည် ဗဟိဇဋာမည်၏။ အတွင်းဝတ္ထုကိုမှီသော သက္ကာယဒိဋ္ဌိသည် အန္တောဇဋာမည်၏။ အပဝတ္ထုကိုမှီသော ခြောက်ဆယ့်တစ်ပါးသော ဒိဋ္ဌိတို့သည် ဗဟိဇဋာမည်ကုန်၏။ အစအဖို့အားဖြင့် အတွင်းဝတ္ထုကိုမှီသော ဒိဋ္ဌိအဖို့၌ ဖြစ်လတ္တံ့သော အကြင်ရှုပ်ထွေးမှုသည် ရှိ၏၊ ဤသည်ကား ရှုပ်ထွေးမှု (ဇဋာ) မည်၏။ ထိုအတူ အကျဉ်းအားဖြင့် အတွင်းဝတ္ထုကိုမှီသော အလုံးစုံသော တဏှာနှင့် ဒိဋ္ဌိသည် အန္တောဇဋာမည်၏။ အပဝတ္ထုကိုမှီသော အလုံးစုံသော တဏှာနှင့် ဒိဋ္ဌိသည် ဗဟိဇဋာမည်၏။ Yathā devatā bhagavantaṃ pucchati ‘‘catucakkaṃ navadvāra’’nti gāthā. Tattha bhagavā visajjeti ‘‘chetvā naddhiṃ varattaṃ cā’’ti gāthā, idaṃ bhagavā dukkhanirodhagāminiṃ paṭipadaṃ visajjeti. Imāya visajjanāya bhagavā anumīyati kilese ettha purimāya gāthāya niddisitabbena. Taṃ hi catucakkanti cattāro vā hatthapādā. Navadvāranti nava vaṇamukhāni. Yathā catucakkanti cattāro upādānā, upādānappaccayā bhavo, upādānanirodhā bhavanirodho. Navadvāranti nava mānavidhā, mānajātikāya hi dukkhaṃ seyyenamhi paraso tīṇi tikāni puṇṇaṃ. Tikena saṃyuttaṃ hi pañcakāmaguṇiko rāgo. Tattha naddhīti taṇhā visajjīyati. Varattanti mānaṃ visajjeti, icchā lobho ca pāpakoti pañcakāmaguṇiko rāgo. Tattha visamalobho pāpakoti niddisiyati samūlataṇhanti. Aññāṇamūlakā taṇhāti aññāṇamūlakā taṇhā, taṇhāya ca diṭṭhiyā ca pahānaṃ. Ye ca puna aññepi keci catucakkayogena teneva kāraṇena ca yujjanti, saṃsāragāmino dhammā sabbe niddisitabbā. Tatthāyaṃ gāthā visajjanā pucchāya ca visajjanāya sameti. Yaṃ yadi sandena atha saha byākaraṇena anugītiyaṃ ca so vicayoti bhagavā yattakāni padāni nikkhipati, tattakehi anugāyati. ဥပမာအားဖြင့် နတ်သားသည် မြတ်စွာဘုရားအား "စတုစက္ကံ နဝဒွါရံ" ဟူသော ဂါထာဖြင့် မေးလျှောက်၏။ ထိုသို့ မေးလျှောက်ရာ၌ မြတ်စွာဘုရားသည် "ဆေတွာန နဒ္ဓိံ ဝရတ္တံ စ" ဟူသော ဂါထာဖြင့် ဖြေကြားတော်မူ၏။ ဤသို့ဖြင့် မြတ်စွာဘုရားသည် ဒုက္ခချုပ်ရာ နိဗ္ဗာန်သို့ ရောက်ကြောင်းဖြစ်သော မဂ္ဂသစ္စာကို ဖြေကြားတော်မူ၏။ မြတ်စွာဘုရားသည် ဤအဖြေတော်ဖြင့် ရှေးဂါထာ၌ ညွှန်ပြအပ်သော ကိလေသာတရားတို့ကို နှိုင်းယှဉ်၍ သိစေတော်မူ၏။ ထိုစကားသည် မှန်၏၊ "စတုစက္ကံ" (ဘီးလေးခု) ဟူသည် လက်နှစ်ဖက် ခြေနှစ်ဖက်အားဖြင့် လေးပါးဖြစ်၏။ "နဝဒွါရံ" (တံခါးကိုးပေါက်) ဟူသည် ကိုးပါးသော ဒွါရ (အပေါက်ဝ) တို့တည်း။ တစ်နည်းကား "စတုစက္ကံ" ဟူသည် ဥပါဒါန်လေးပါး ဖြစ်၏၊ ဥပါဒါန်ဟူသော အကြောင်းကြောင့် ဘဝဖြစ်၏၊ ဥပါဒါန်ချုပ်ခြင်းကြောင့် ဘဝချုပ်ခြင်းဖြစ်၏။ "နဝဒွါရံ" ဟူသည် ကိုးပါးသော မာနဝိဓ (မာနအပြား) တည်း။ ထိုစကားသည် မှန်၏၊ မာနသဘောရှိသောသူအား "ငါသည် သူတစ်ပါးထက် သာလွန်၏" ဟူသော သေယျမာနဖြင့် ဆင်းရဲခြင်းဖြစ်၏၊ ဤသို့ဖြင့် သုံးပါးသော တိကတို့သည် ပြည့်စုံ၏။ ကာမဂုဏ်ငါးပါး၌ တပ်မက်ခြင်းရှိသော ရာဂသည် ထိုတိကနှင့် ယှဉ်စပ်၏။ ထိုဒေသနာ၌ "နဒ္ဓိ" (နှောင်ကြိုး) ဟူသည် တဏှာကို ဖြေကြားတော်မူ၏။ "ဝရတ္တံ" (သားရေလွန်) ဟူသည် မာနကို ဖြေကြားတော်မူ၏။ "ဣစ္ဆာလောဘော စ ပါပကော" ဟူသည် ကာမဂုဏ်ငါးပါး၌ တပ်မက်သော လောဘရာဂတည်း။ ထိုဂါထာ၌ မညီမညွတ်သော လောဘ (ဝိသမလောဘ) ကို "ပါပက" ဟူ၍လည်းကောင်း၊ အမြစ်နှင့်တကွသော တဏှာကို "သမူလတဏှာ" ဟူ၍လည်းကောင်း ညွှန်ပြတော်မူ၏။ "အညာဏမူလကာ တဏှာ" ဟူသည် အဝိဇ္ဇာဟူသော အကြောင်းရင်းရှိသော တဏှာဖြစ်၏။ တဏှာနှင့် ဒိဋ္ဌိတို့ကို ပယ်ခြင်းတည်း။ တစ်ဖန် အခြားသော အချို့သောသူတို့သည်လည်း လေးပါးသော သစ္စာကို ဟောကြားတော်မူသော ဓမ္မစက်နှင့် ယှဉ်ခြင်းကြောင့်လည်းကောင်း၊ ထိုအကြောင်းကြောင့်လည်းကောင်း သံသာရာသို့ လားကြောင်းဖြစ်ကုန်သော အလုံးစုံသော တရားတို့ကို ညွှန်ပြအပ်၏။ ထိုဒေသနာ၌ ဤဂါထာအဖြေသည် အမေးနှင့် ညီညွတ်၏။ အကယ်၍ အကြင်ဂါထာသည် အနုသန္ဓေနှင့် ညီညွတ်ပါမူ၊ ထိုသို့ ညီညွတ်သည်ရှိသော် ဝေယျာကရဏ (အဖြေ) နှင့်လည်းကောင်း၊ အနုဂီတိနှင့်လည်းကောင်း ညီညွတ်၏။ မြတ်စွာဘုရားသည် 'ထိုတရားသည် ဝိစယ (ဝိစယဟာရ) မည်၏' ဟု ဟောတော်မူ၍ အကြင်မျှလောက်သော ပုဒ်တို့ကို ချထားတော်မူ၏၊ ထိုမျှလောက်သော ပုဒ်တို့ဖြင့် ထပ်ဆင့်၍ ဟောတော်မူ၏။ 46. Aṭṭhahi[Pg.228], bhikkhave, aṅgehi samannāgato bhikkhu dūteyyaṃ gantumarahati. Imāni aṭṭha padāni nikkhittāni. Chahi padehi bhagavā anugāyati. ၄၆. "ချစ်သားရဟန်းတို့... အင်္ဂါရှစ်ပါးနှင့် ပြည့်စုံသော ရဟန်းသည် တမန်အဖြစ် သွားခြင်းငှာ ထိုက်၏ ဟူသော ဤရှစ်ပုဒ်တို့ကို ချထားအပ်ကုန်၏။ မြတ်စွာဘုရားသည် ခြောက်ပုဒ်တို့ဖြင့် ထပ်ဆင့်၍ ဟောတော်မူ၏။ ‘‘Yo ve na byathati patvā, parisaṃ uggavādiniṃ; Na ca hāpeti vacanaṃ, na ca chādeti sāsanaṃ. "အကြင်ရဟန်းသည် ပြင်းထန်စူးရှစွာ ပြောဆိုတတ်သော ပရိသတ်သို့ ရောက်သော်လည်း စင်စစ်မတုန်လှုပ်၊ စကားကိုလည်း မယုတ်လျော့စေ၊ သာသနာတော် (အဆုံးအမ) ကိုလည်း ဖုံးကွယ်ခြင်းမပြု။ ‘‘Asandiddhiṃ ca bhaṇati, pucchito na ca kuppati; Sa ve tādisako bhikkhu, dūteyyaṃ gantumarahatī’’ti. "မယုံမှား သံသယမရှိစေဘဲ သဲသဲကွဲကွဲ ပြောဆိုတတ်၏၊ မေးမြန်းအပ်သော်လည်း အမျက်မထွက်၊ ထိုသို့ သဘောရှိသော ရဟန်းသည်သာလျှင် စင်စစ် တမန်အဖြစ် သွားခြင်းငှာ ထိုက်ပေ၏။" Tattha pana bhagavā yattakāni padāni nikkhipati, tattakehi anugāyati. Sattahi, bhikkhave, aṅgehi samannāgato kalyāṇamitto piyo garubhāvanīyoti vitthārena, idaṃ bhagavā sattahi padehi anugāyati. Iti bahussutavā anugāyati, appatarakathaṃ padaṃ vā nikkhepo, bahussutavā nava padāni nikkhepo, appatarikā anugītiyā bahutarikā anugāyati. Ayaṃ vuccati te anugīti ca vicayo, ayaṃ vicayo nāma hāro. "ထိုဒေသနာတော်၌မူကား မြတ်စွာဘုရားသည် အကြင်မျှလောက်သော ပုဒ်တို့ကို ချထားတော်မူ၏၊ ထိုမျှလောက်သော ပုဒ်တို့ဖြင့်ပင် ထပ်ဆင့်၍ ဟောတော်မူ၏။ 'ချစ်သားရဟန်းတို့... အင်္ဂါခုနစ်ပါးနှင့် ပြည့်စုံသော ကလျာဏမိတ္တသည် ချစ်ခင်အပ်သူ၊ လေးစားအပ်သူ၊ ချီးမွမ်းအပ်သူ ဖြစ်၏' အစရှိသော ဒေသနာကို အကျယ်အားဖြင့် ပြုအပ်၏။ မြတ်စွာဘုရားသည် ဤဒေသနာကို ခုနစ်ပုဒ်တို့ဖြင့် ထပ်ဆင့်၍ ဟောတော်မူ၏။ ဤသို့လျှင် အကြားအမြင်များသောသူ (ဗဟုဿုတရှိသူ) သည်လည်း ထပ်ဆင့်၍ ဟောတော်မူ၏။ အကျဉ်းအားဖြင့် ဟောအပ်သော ဒေသနာကိုလည်းကောင်း၊ ပုဒ်ကိုလည်းကောင်း ဝေနေယျသန္တာန်၌ ချထားတော်မူ၏။ အကြားအမြင်များသော ဒေသနာကိုလည်းကောင်း၊ ကိုးပါးသော ပုဒ်တို့ကိုလည်းကောင်း ဝေနေယျသန္တာန်၌ ချထားတော်မူ၍ နည်းသောဒေသနာကို ထပ်ဆင့်၍ ဟောတော်မူ၏။ များစွာသော ဒေသနာကိုလည်း ထပ်ဆင့်၍ ဟောတော်မူ၏။ ထို့ကြောင့် ဤဒေသနာကို အနုဂီတိဟူ၍လည်းကောင်း၊ ဝိစယဟူ၍လည်းကောင်း ဆိုအပ်၏။ ဤဟာရကို ဝိစယဟာရဟု ခေါ်ဆိုအပ်၏။" Tattha katamo yuttihāro? "ထိုဟာရတို့တွင် ယုတ္တိဟာရသည် အဘယ်နည်း။" Sabbesaṃ hārānaṃ, yā bhūmī yo ca gocaro tesaṃ; Yuttāyutti parikkhā, hāro yuttīti niddiṭṭho. "အလုံးစုံသော ဟာရတို့၏ ဖြစ်ရာဘူမိကိုလည်းကောင်း၊ ကျက်စားရာ အာရုံကိုလည်းကောင်း၊ ထိုဟာရတို့၏ ယုတ္တိရှိသည် မရှိသည်ကို ကြည့်ရှုဆင်ခြင်ကြောင်းဖြစ်သော ဟာရကို ယုတ္တိဟာရဟူ၍ ညွှန်ပြအပ်၏။" Hārānaṃ soḷasannaṃ yathā desanā yathā vicayo yo ca niddisiyati, ayaṃ niddeso. Ayaṃ pucchā suttesu na yujjatīti yā tattha vīmaṃsā, ayaṃ yutti. "တစ်ဆယ့်ခြောက်ပါးသော ဟာရတို့၏ ဒေသနာတော်အားလျော်စွာ၊ စိစစ်ချက်အားလျော်စွာ ညွှန်ပြအပ်သော ဒေသနာသည် နိဒ္ဒေသမည်၏။ 'ဤအမေးသည် သုတ္တန်ပါဠိတော်တို့၌ မယှဉ်အပ်' ဟု ထိုပါဠိတော်၌ စုံစမ်းဆင်ခြင်ခြင်းသည် ယုတ္တိဟာရမည်၏။" Yathā hi sahetū sappaccayā sattā saṃkilissanti, atthi hetu atthi paccayo sattānaṃ saṃkilesāya, sahetū sappaccayā sattā visujjhanti, atthi hetu atthi paccayo sattānaṃ visuddhiyā. Sīlavatā, ānanda, puggalena na veyyākaraṇiyā kinti me vippaṭisāro uppādeyya…pe… abyākaraṇaṃ kattabbaṃ, ayaṃ visuddhiyā maggo. Tassa hetu ko paccayo, sīlakkhandhassa cattāri cattāri hetu ca paccayo ca. Sappurisasaṃsevo yo ca patirūpadesavāso ca, ayaṃ upādāpaccayatā sappaccayo. Yaṃ porāṇakammaṃ assa vipāko paccayo, tāya paccayāya attasammāpaṇidhi, ayaṃ [Pg.229] hetu. Iti sīlakkhandho sahetu sappaccayoti idaṃ lokikaṃ sīlaṃ. "စင်စစ်သော်ကား သတ္တဝါတို့ ညစ်နွမ်းခြင်းအတွက် ဇနကအကြောင်း (ဟေတု) လည်းရှိ၏၊ ဥပနိဿယအကြောင်း (ပစ္စယ) လည်းရှိ၏။ အကြင်အခြင်းအရာအားဖြင့် ဇနကအကြောင်း၊ ဥပနိဿယအကြောင်းရှိသော သတ္တဝါတို့သည် ညစ်နွမ်းကြကုန်လတ္တံ့။ သတ္တဝါတို့ စင်ကြယ်ခြင်းအတွက်လည်း ဇနကအကြောင်းရှိ၏၊ ဥပနိဿယအကြောင်းရှိ၏။ ဇနကအကြောင်း၊ ဥပနိဿယအကြောင်းရှိသော သတ္တဝါတို့သည် စင်ကြယ်ကြကုန်၏။ 'အာနန္ဒာ... သီလရှိသော ပုဂ္ဂိုလ်သည် မဖြေကြားခြင်းဖြင့် အဘယ်အကျိုးရှိအံ့နည်း၊ ဤသို့ ငါ့အား နှလုံးမသာမယာဖြစ်ခြင်း (ဝိပ္ပဋိသာရ) သည် ဖြစ်စေရာ၏။ ...ပ... မဖြေဘဲနေခြင်းကို ပြုအပ်၏' ဤသည်ကား စင်ကြယ်ခြင်း၏ အကြောင်းလမ်း (မဂ္ဂ) တည်း။ ထိုအကြောင်း၏ ဇနကအကြောင်းကား အဘယ်နည်း၊ ဥပနိဿယအကြောင်းကား အဘယ်နည်း။ သီလက္ခန္ဓာ၏ ဇနကအကြောင်းနှင့် ဥပနိဿယအကြောင်းတို့သည် လေးပါးစီ ရှိကုန်၏။ သူတော်ကောင်းနှင့် ပေါင်းသင်းရခြင်း (သပ္ပုရိသသံသေဝ)၊ လျောက်ပတ်သော အရပ်၌ နေထိုင်ရခြင်း (ပတိရူပဒေသဝါသ) တို့သည် ရှိ၏။ ဤသူတော်ကောင်းနှင့် ပေါင်းသင်းရခြင်း၊ လျောက်ပတ်သော အရပ်၌ နေထိုင်ရခြင်းတို့သည် ဥပါဒါန်အကြောင်းရှိသည်ဖြစ်၍ ဥပနိဿယအကြောင်းမည်၏။ ရှေးကပြုခဲ့သော ကံဟောင်းသည် ထိုကံ၏ အကျိုးဖြစ်၍ ဥပနိဿယအကြောင်းမည်၏။ ထိုဥပနိဿယအကြောင်းကြောင့် မိမိကိုယ်ကို ကောင်းစွာ ဆောက်တည်ခြင်း (အတ္တသမ္မာပဏိဓိ) သည် ဇနကအကြောင်းမည်၏။ ဤသို့လျှင် သီလက္ခန္ဓာသည် ဇနကအကြောင်းရှိ၏၊ ဥပနိဿယအကြောင်းရှိ၏။ ဤသည်ကား လောကီသီလတည်း။" Yaṃ pana lokuttaraṃ sīlaṃ, tassa tīṇi indriyāni paccayo – saddhindriyaṃ vīriyindriyaṃ samādhindriyaṃ – ayaṃ paccayo. Satindriyañca paññindriyañca hetu. Paññāya nibbedhagāminiyā, yaṃ sīlaṃ jāyati. Sotāpannassa ca sīlaṃ tenāyaṃ hetu ayaṃ paccayo. Yaṃ puna samādhino passaddhi ca pīti ca pāmojjaṃ paccayo. Yaṃ sukhaṃ hetu tena samādhikkhandho sahetu sappaccayo. Yaṃ samāhito yathābhūtaṃ pajānāti, ayaṃ paññā. Tassa paratoghoso ajjhattaṃ ca yoniso manasikāro hetu ca paccayo ca, iti ime tayo khandhā sahetū sappaccayā evaṃ satta paññā. Sattabyākaraṇīsu ca suttesu na yujjati. Ayaṃ yuttihāro. So catūsu mahāpadesesu daṭṭhabbo. "လောကုတ္တရာဖြစ်သော သီလ၏မူကား သဒ္ဓိန္ဒြေ၊ ဝီရိယိန္ဒြေ၊ သမာဓိန္ဒြေ ဟူသော ဤဣန္ဒြေသုံးပါးတို့သည် ဥပနိဿယအကြောင်း မည်ကုန်၏။ သတိန္ဒြေနှင့် ပညိန္ဒြေတို့သည် ဇနကအကြောင်း မည်ကုန်၏။ ထိုးထွင်း၍ သိနိုင်သော ဝိပဿနာအဖို့သို့ ရောက်ကြောင်းဖြစ်သော သီလသည် ဖြစ်၏။ သောတာပန်ပုဂ္ဂိုလ်၏ သီလသည်လည်း ထိုသီလကြောင့် မဂ်စေတနာသည် ဇနကအကြောင်း မည်၏၊ သောတာပတ္တိမဂ်သည် ဥပနိဿယအကြောင်း မည်၏။ တစ်ဖန် သမာဓိနှင့် ပြည့်စုံသော ပုဂ္ဂိုလ်၏ ပဿဒ္ဓိ၊ ပီတိ၊ ဝမ်းမြောက်ခြင်း (ပါမုဇ္ဇ) တို့သည် ဥပနိဿယအကြောင်း မည်ကုန်၏။ ချမ်းသာ (သုခ) သည် ဇနကအကြောင်း မည်၏။ ထို့ကြောင့် သမာဓိက္ခန္ဓာသည် ဇနကအကြောင်းရှိ၏၊ ဥပနိဿယအကြောင်းရှိ၏။ တည်ကြည်သောသူသည် ဟုတ်တိုင်းမှန်စွာ သိခြင်းသည် ပညာမည်၏။ ထိုပညာ၏ အတွင်းသန္တာန်၌ သင့်တင့်လျောက်ပတ်စွာ နှလုံးသွင်းခြင်း (ယောနိသောမနသိကာရ) နှင့် သူတစ်ပါးထံမှ တရားသံကြားရခြင်း (ပရတောဃောသ) တို့သည် ဇနကအကြောင်းလည်းကောင်း၊ ဥပနိဿယအကြောင်းလည်းကောင်း မည်ကုန်၏။ ဤသို့လျှင် ဤသုံးပါးသော ခန္ဓာတို့သည် ဇနကအကြောင်းရှိကုန်၏၊ ဥပနိဿယအကြောင်းရှိကုန်၏။ ဤသို့ ခုနစ်ပါးသော ပညာတို့သည် ခုနစ်ပါးသော အဖြေတို့၌လည်းကောင်း၊ ပါဠိသုတ္တန်တို့၌လည်းကောင်း ယှဉ်စပ်ပုံကို ပြ၏။ ဤသည်ကား ယုတ္တိဟာရမည်၏။ ထိုယုတ္တိဟာရကို လေးပါးသော မဟာပဒေသတို့၌ မှတ်အပ်၏။" 47. Tattha katamaṃ padaṭṭhānaṃ? ၄၇. "ထိုဟာရတို့တွင် ပဒဋ္ဌာနဟာရသည် အဘယ်နည်း။" Dhammaṃ deseti jino, tassa ca dhammassa yaṃ padaṭṭhānaṃ; Iti yāva sabbadhammā, eso hāro padaṭṭhāno. မြတ်စွာဘုရားသည် တရားတော်ကို ဟောတော်မူ၏။ ထိုတရားကို ဟောတော်မူခြင်းဖြင့် ခပ်သိမ်းကုန်သော တရားတို့၏ အကြင်နီးစွာသောအကြောင်း (ပဒဋ္ဌာန) အစီအရင်သည် ရှိ၏။ ဤအစီအရင်သည် ပဒဋ္ဌာနဟာရ မည်၏။ Tattha pañcakāmaguṇā kāmarāgassa padaṭṭhānaṃ. Yesaṃ kesañci kāmarāgo uppajjati uppanno vā uppajjissati vā, etesu yepi pañcasu rūpesu āyatanesu nāññatra etehi kāmarāgassa padaṭṭhānanti. Vuccate, tena pañca kāmaguṇā kāmarāgassa padaṭṭhānaṃ. Pañcindriyāni rūparāgassa padaṭṭhānaṃ. Manindriyaṃ bhavarāgassa padaṭṭhānaṃ. Pañcakkhandhā sakkāyadiṭṭhiyā padaṭṭhānaṃ. Ekasaṭṭhi diṭṭhigatāni diṭṭhirāgassa padaṭṭhānaṃ. Kāmadhātu kāmarāgassa padaṭṭhānaṃ. Arūpadhātu arūparāgassa padaṭṭhānaṃ. Sukhasaññā kāmarāgassa padaṭṭhānaṃ. Byāpādasaññā byāpādassa padaṭṭhānaṃ. Asampajaññatā sammohassa padaṭṭhānaṃ. Nava āghātavatthūni byāpādassa padaṭṭhānaṃ. Navavidhaṃ mānaṃ mānassa padaṭṭhānaṃ. Sukhā vedanā rāgānusayassa padaṭṭhānaṃ. Dukkhā vedanā paṭighānusayassa padaṭṭhānaṃ. Adukkhamasukhā vedanā avijjānusayassa padaṭṭhānaṃ. Attavādupādānañca musāvādo ca lobhassa padaṭṭhānaṃ. Pāṇātipāto ca pisuṇavācā ca pharusavācā ca byāpādassa padaṭṭhānaṃ. Micchattañca samphappalāpo ca mohassa padaṭṭhānaṃ. Bhavaṃ bhogañca vokāro ahaṃkārassa padaṭṭhānaṃ. Bāhirānaṃ pariggaho [Pg.230] mamaṃkārassa padaṭṭhānaṃ. Kāyassa saṅgaṃ diṭṭhiyā padaṭṭhānaṃ. Kāyikadoso dosassa padaṭṭhānaṃ. Kāyikakāsāvo lobhassa padaṭṭhānaṃ. Yo yo vā pana dhammo yena yena ārammaṇena uppajjati saccādhiṭṭhānena vā dhammādhiṭṭhānena vā anusayanena vā, so dhammo tassa padaṭṭhānaṃ. Tena sārammaṇena so dhammo uppajjati. ထိုဟာရ၌ ငါးပါးသော ကာမဂုဏ်တို့သည် ကာမရာဂ၏ နီးစွာသောအကြောင်းမည်၏။ အမှတ်မရှိ တစ်စုံတစ်ယောက်သောသူတို့အား ကာမရာဂသည် ဖြစ်ဆဲ၊ ဖြစ်ပြီး၊ ဖြစ်လတ္တံ့။ ထိုရုပ်ငါးပါးတို့၌ သို့မဟုတ် ထိုအာယတနတို့၌ ဖြစ်ဆဲ၊ ဖြစ်ပြီး၊ ဖြစ်လတ္တံ့သော ကာမရာဂတို့သည်လည်း ထိုကာမတရားတို့မှတစ်ပါး ကာမရာဂ၏ နီးစွာသောအကြောင်းသည် မရှိဟု ဆိုအပ်၏။ ထို့ကြောင့် ငါးပါးသော ကာမဂုဏ်တို့သည် ကာမရာဂ၏ နီးစွာသောအကြောင်းမည်၏။ ငါးပါးသော ဣန္ဒြေတို့သည် ရူပရာဂ၏ နီးစွာသောအကြောင်းမည်၏။ မနိန္ဒြေသည် ဘဝရာဂ၏ နီးစွာသောအကြောင်းမည်၏။ ခန္ဓာငါးပါးတို့သည် သက္ကာယဒိဋ္ဌိ၏ နီးစွာသောအကြောင်းမည်၏။ ခြောက်ဆယ့်တစ်ပါးသော ဒိဋ္ဌိတို့သည် ဒိဋ္ဌိရာဂ၏ နီးစွာသောအကြောင်းမည်၏။ ကာမဓာတ်သည် ကာမရာဂ၏ နီးစွာသောအကြောင်းမည်၏။ အရူပဓာတ်သည် အရူပရာဂ၏ နီးစွာသောအကြောင်းမည်၏။ သုခသညာသည် ကာမရာဂ၏ နီးစွာသောအကြောင်းမည်၏။ ဗျာပါဒသညာသည် ဗျာပါဒ၏ နီးစွာသောအကြောင်းမည်၏။ အဆင်အခြင်မရှိသောအဖြစ်သည် ပြင်းစွာတွေဝေခြင်း (မောဟ) ၏ နီးစွာသောအကြောင်းမည်၏။ ကိုးပါးသော ရန်ငြိုးဖွဲ့ခြင်းတို့သည် ဗျာပါဒ၏ နီးစွာသောအကြောင်းမည်၏။ ကိုးပါးသော မာနသည် မာန၏ နီးစွာသောအကြောင်းမည်၏။ သုခဝေဒနာသည် ရာဂအနုသယ၏ နီးစွာသောအကြောင်းမည်၏။ ဒုက္ခဝေဒနာသည် ပဋိဃာနုသယ၏ နီးစွာသောအကြောင်းမည်၏။ အဒုက္ခမသုခဝေဒနာသည် အဝိဇ္ဇာနုသယ၏ နီးစွာသောအကြောင်းမည်၏။ အတ္တဝါဒုပါဒါန်သည်လည်းကောင်း၊ မုသာဝါဒသည်လည်းကောင်း လောဘ၏ နီးစွာသောအကြောင်းမည်၏။ ပါဏာတိပါတသည်လည်းကောင်း၊ ပိသုဏဝါစာသည်လည်းကောင်း၊ ဖရုသဝါစာသည်လည်းကောင်း ဗျာပါဒ၏ နီးစွာသောအကြောင်းမည်၏။ မိစ္ဆတ္တသည်လည်းကောင်း၊ သမ္ဖပ္ပလာပသည်လည်းကောင်း မောဟ၏ နီးစွာသောအကြောင်းမည်၏။ ဘဝသည်လည်းကောင်း၊ စည်းစိမ်သည်လည်းကောင်း၊ ခန္ဓာ (ဝေါကာရ) သည်လည်းကောင်း အဟံကာရ (ငါဟု မာန်မူခြင်း) ၏ နီးစွာသောအကြောင်းမည်၏။ ပြင်ပအာရုံတို့ကို သိမ်းဆည်းခြင်းသည် မမံကာရ (ငါ့ဥစ္စာဟု ထင်မှတ်ခြင်း) ၏ နီးစွာသောအကြောင်းမည်၏။ ကိုယ်၌ ကပ်ငြိခြင်းသည် မိစ္ဆာဒိဋ္ဌိ၏ နီးစွာသောအကြောင်းမည်၏။ ကိုယ်၌ဖြစ်သော ပြစ်မှားခြင်း (ကာယိကဒေါသ) သည် ဒေါသ၏ နီးစွာသောအကြောင်းမည်၏။ ကိုယ်၌ဖြစ်သော ကိလေသာဟူသော ဖန်ရည်သည် လောဘ၏ နီးစွာသောအကြောင်းမည်၏။ အကြင်အကြင်သော တရားသည် အကြင်အကြင်သော အာရုံကြောင့်သော်လည်းကောင်း၊ သစ္စာဓိဋ္ဌာန်ကြောင့်သော်လည်းကောင်း၊ ဓမ္မဓိဋ္ဌာန်ကြောင့်သော်လည်းကောင်း၊ အနုသယကြောင့်သော်လည်းကောင်း ဖြစ်ပေါ်၏၊ ထိုတရားသည် ထိုအာရုံစသည်၏ နီးစွာသောအကြောင်းမည်၏။ ထိုအာရုံနှင့်တကွ ထိုတရားသည် ဖြစ်ပေါ်၏။ Yathā manusso purimassa padassa padaṭṭhānaṃ alabhanto dutiyaṃ padaṃ uddharati, so pacchānupadaṃ saṃharati. Yadi pana yo na dutiyapadassa padaṭṭhānaṃ labhati, aparaṃ padaṃ uddharati. Tassa yo ceso paccayo bhavati. Evaṃ dhammo kusalo vā akusalo vā abyākato vā padaṭṭhānaṃ alabhanto na pavattati. Yathā payuttassa dhammassa yonilābho, ayaṃ vuccati padaṭṭhāno hāro. ဥပမာအားဖြင့် လူသည် ရှေးဦးခြေလှမ်း၏ တည်ရာကို မရလျှင် ဒုတိယခြေလှမ်းကို ကြွ၏၊ ထိုသူသည် နောက်ခြေကို ရုပ်သိမ်း၏။ အကယ်၍ ဒုတိယခြေလှမ်း၏ တည်ရာကို မရပါက အခြားခြေလှမ်းကို ကြွပြန်၏၊ ထိုသူအား အကြင်အကြောင်း (ဥပနိဿယ) သည် ဖြစ်ပေါ်၏။ ဤနည်းတူစွာ ကုသိုလ်ဖြစ်စေ၊ အကုသိုလ်ဖြစ်စေ၊ အဗျာကတဖြစ်စေ တရားတို့သည် နီးစွာသောအကြောင်းကို မရရှိပါက မဖြစ်ပေါ်နိုင်ကြပေ။ ယှဉ်စပ်သောတရား၏ အရင်းအမြစ် (ယောနိ) ကို ရရှိခြင်းသည် ပဒဋ္ဌာနဟာရ မည်၏ဟု ဆိုအပ်၏။ 48. Tattha katamo lakkhaṇo hāro? ၄၈. ထိုဟာရတို့တွင် လက္ခဏဟာရဟူသည် အဘယ်နည်း။ Vuttamhi ekadhamme, ye dhammā ekalakkhaṇā tena; Sabbe bhavanti vuttā, so hāro lakkhaṇo nāma. တစ်ခုသော တရားကို ဟောတော်မူအပ်သည်ရှိသော် ထိုတရားနှင့် တူညီသော လက္ခဏာရှိသော တရားအားလုံးကိုလည်း ဟောကြားပြီးဖြစ်၏။ ထိုဟာရကို လက္ခဏဟာရဟု ခေါ်ဆိုအပ်၏။ Yesañca susamāraddhā, niccaṃ kāyagatāsatīti gāthāya vuttāya kāyagatāsatiyā vuttā vedanāgatā cittagatā dhammagatā ca sati catunnaṃ satipaṭṭhānānaṃ ekena satipaṭṭhānena. Na hi cittaṃ ekasmiṃ viññāṇaṭṭhitiyā pavattati, nānāsu gatīsu pavattati, kāyagatāsatiyā vuttāya vuttā vedanāgatā cittadhammagatā ca. Na hi kāyagatāsatiyā bhāvitāya satipaṭṭhānā cattāro bhāvanāpāripūriṃ na gacchanti. Evaṃ tassadisesu dhammesu vuttesu sabbadhammā vuttā ca bhavanti. ယေသဉ္စ သုသမာရဒ္ဓါ နိစ္စံ ကာယဂတာသတိ ဟူသော ဂါထာဖြင့် ကာယဂတာသတိကို ဟောတော်မူအပ်သည်ရှိသော် ဝေဒနာ၌ဖြစ်သော သတိ၊ စိတ်၌ဖြစ်သော သတိ၊ ဓမ္မ၌ဖြစ်သော သတိတို့ကိုလည်း ဟောကြားပြီးဖြစ်၏။ အဘယ်ကြောင့်ဆိုသော် စိတ်သည် တစ်ခုတည်းသော ဝိညာဏဋ္ဌိတိ၌သာ တည်၍ မဖြစ်၊ ဆန်းပြားသော အာရုံတို့၌ ဖြစ်၏။ ကာယဂတာသတိကို ဟောတော်မူလျှင် ဝေဒနာ၌ဖြစ်သော သတိ၊ စိတ်နှင့် ဓမ္မ၌ဖြစ်သော သတိကိုလည်း ဟောကြားပြီး ဖြစ်၏။ အမှန်စင်စစ် ကာယဂတာသတိကို ပွားများလျှင် သတိပဋ္ဌာန်လေးပါးလုံး ပွားများခြင်းသို့ မရောက်သည်မဟုတ်၊ ရောက်ရှိကြကုန်၏။ ဤသို့လျှင် ထိုတရားနှင့်တူသော တရားတို့ကို ဟောတော်မူအပ်သည်ရှိသော် တရားအားလုံးကို ဟောတော်မူပြီးသည်လည်း ဖြစ်၏။ Sacittapariyodāpanaṃ, etaṃ buddhāna sāsananti gāthā cetasikā dhammā vuttā, citte rūpaṃ vuttaṃ. Idaṃ nāmarūpaṃ dukkhaṃ ariyasaccaṃ. Tato sacittapariyodāpanā yaṃ yaṃ odapeti, taṃ dukkhaṃ. Yena odapeti, so maggo. Yato odapanā, so nirodho. Cakkhuṃ ca paṭicca rūpe ca uppajjati cakkhuviññāṇaṃ, tattha sahajātā vedanā saññā cetanā phasso manasikāro ete te dhammā ekalakkhaṇā uppādalakkhaṇena. Yo ca rūpe nibbindati, vedanāya so nibbindati, saññāsaṅkhāraviññāṇesupi so nibbindati. Iti [Pg.231] ye ekalakkhaṇā dhammā, tesaṃ ekamhi dhamme niddiṭṭhe sabbe dhammā niddiṭṭhā honti, ayaṃ vuccati lakkhaṇo hāro. သစိတ္တ ပရိယောဒပနံ ဧတံ ဗုဒ္ဓါန သာသနံ ဟူသော ဂါထာ၌ စိတ်ကို ဟောတော်မူသောအားဖြင့် စေတသိက်တရားတို့ကို ဟောကြားပြီးဖြစ်၏၊ စိတ်ကို ဟောကြားအပ်သည်ရှိသော် ရုပ်ကိုလည်း ဟောကြားပြီးဖြစ်၏။ ဤနာမ်ရုပ်တရားသည် ဒုက္ခအရိယသစ္စာ မည်၏။ ထို့ကြောင့် မိမိစိတ်ကို ဖြူစင်စေခြင်း၌ အကြင် ဝိပဿနာသည် စိတ်ကို ဖြူစင်စေ၏၊ ထိုတရားသည် ဒုက္ခသစ္စာ မည်၏။ အကြင် မဂ်တရားဖြင့် စိတ်ကို ဖြူစင်စေ၏၊ ထိုတရားသည် မဂ္ဂသစ္စာ မည်၏။ စိတ်၏ ဖြူစင်ရာ နိဗ္ဗာန်သည် ရှိ၏၊ ထိုနိဗ္ဗာန်သည် နိရောဓသစ္စာ မည်၏။ စက္ခုပသာဒနှင့် ရူပါရုံတို့ကို စွဲ၍ စက္ခုဝိညာဉ်စိတ် ဖြစ်ပေါ်၏။ ထိုသို့ဖြစ်ရာ၌ အတူတကွဖြစ်သော ဝေဒနာ၊ သညာ၊ စေတနာ၊ ဖဿ၊ မနသိကာရ စသော တရားတို့သည် ဖြစ်ပေါ်ခြင်းဟူသော လက္ခဏာဖြင့် တူညီသော လက္ခဏာ ရှိကြကုန်၏။ ရုပ်၌ ငြီးငွေ့သောသူသည် ဝေဒနာ၌လည်း ငြီးငွေ့၏၊ သညာ၊ သင်္ခါရ၊ ဝိညာဉ်တို့၌လည်း ငြီးငွေ့၏။ ဤသို့လျှင် တူညီသော လက္ခဏာရှိကြကုန်သော တရားတို့အနက် တစ်ခုသော တရားကို ညွှန်းပြအပ်သည်ရှိသော် တရားအားလုံးကို ညွှန်းပြပြီးဖြစ်၏။ ဤသို့ တူသောလက္ခဏာဖြင့် ပြသခြင်းကို လက္ခဏဟာရဟု ခေါ်ဆိုအပ်၏။ Tattha katamo catubyūho hāro? ထိုဟာရတို့တွင် စတုဗျူဟဟာရဟူသည် အဘယ်နည်း။ Nirutti adhippāyo ca, byañjanā desanāya ca; Suttattho pubbāparasandhi, eso hāro catubyūho. နိရုတ္တိ၊ အဓိပ္ပါယ၊ ဗျဉ္ဇန၊ ဒေသနာ၊ သုတ္တတ္ထ နှင့် ပုဗ္ဗာပရသန္ဓိ တို့ကို ပြသတတ်သော ဟာရသည် စတုဗျူဟဟာရ မည်၏။ Tattha katamā nirutti, sā kathaṃ pariyesitabbā ? Yathā vuttaṃ bhagavatā ekādasahi aṅgehi samannāgato bhikkhu khippaṃ dhammesu mahattaṃ pāpuṇāti, atthakusalo ca hoti, dhammakusalo ca hoti, niruttikusalo ca hoti, itthādhivacanakusalo ca hoti, purisādhivacanakusalo ca, vipurisādhivacanakusalo ca, atītādhivacanakusalo ca, anāgatādhivacanakusalo ca, paccuppannādhivacanakusalo ca. Ekādhippāyena kusalo nānādhippāyena kusalo. Kimhi desitaṃ, atītānāgatapaccuppannaṃ. Itthādhivacanena purisādhivacanena vipurisādhivacanena sabbaṃ yathāsuttaṃ niddiṭṭhaṃ. Taṃ byañjanato niruttikosallato yo yaṃ suttassa suniruttidunniruttitaṃ avekkhati, idaṃ evaṃ niropayitabbaṃ. Idampi na niropayitabbaṃ. Idaṃ vuccate niruttikosallaṃ. ထိုလေးပါးတို့တွင် နိရုတ္တိဟူသည် အဘယ်နည်း။ ထိုနိရုတ္တိကို အဘယ်သို့ ရှာဖွေရှုမြင်အပ်သနည်း။ မြတ်စွာဘုရားသည် အင်္ဂါတစ်ဆယ့်တစ်ပါးနှင့် ပြည့်စုံသော ရဟန်းသည် လျင်မြန်စွာ တရားတို့၌ ကြီးမြတ်သောအဖြစ်သို့ ရောက်၏ဟု ဟောကြားတော်မူအပ်၏။ အနက်အဓိပ္ပာယ်၌လည်း လိမ္မာ၏၊ ပါဠိ၌လည်း လိမ္မာ၏၊ ဝိဂြိုဟ် (နိရုတ္တိ) ၌လည်း လိမ္မာ၏၊ ဣတ္ထိပညတ်ကို ဟောသော သဒ္ဒါ၌လည်း လိမ္မာ၏၊ ပုရိသပညတ်ကို ဟောသော သဒ္ဒါ၌လည်း လိမ္မာ၏၊ နပုံလိင်ပညတ်ကို ဟောသော သဒ္ဒါ၌လည်း လိမ္မာ၏၊ အတိတ်ကာလကို ဟောသော သဒ္ဒါ၌လည်း လိမ္မာ၏၊ အနာဂတ်ကာလကို ဟောသော သဒ္ဒါ၌လည်း လိမ္မာ၏၊ ပစ္စုပ္ပန်ကာလကို ဟောသော သဒ္ဒါ၌လည်း လိမ္မာ၏။ တစ်ခုတည်းသော အလိုအဓိပ္ပာယ်ဖြင့်လည်းကောင်း၊ အထူးထူးသော အလိုအဓိပ္ပာယ်ဖြင့်လည်းကောင်း လိမ္မာ၏။ အတိတ်၊ အနာဂတ်၊ ပစ္စုပ္ပန်တို့ကို အဘယ်သို့ ဟောကြားအပ်သနည်း။ ဣတ္ထိလိင်၊ ပုရိသလိင်၊ နပုံလိင် ဟူသော သဒ္ဒါတို့ဖြင့် သုတ်ပတ်တော်အားလုံးကို ညွှန်းပြအပ်သကဲ့သို့ ဟောကြားအပ်၏။ ထိုသုတ်ကို သဒ္ဒါအားဖြင့်လည်းကောင်း၊ ဝိဂြိုဟ်၌ လိမ္မာခြင်းအားဖြင့်လည်းကောင်း၊ သုတ်၏ ကောင်းစွာဝိဂြိုဟ်ဆိုခြင်းနှင့် ခက်ခဲစွာသိအပ်သော ဝိဂြိုဟ်ဆိုခြင်းတို့ကို ကြည့်ရှုဆင်ခြင်၏။ ဤသုတ်ကို ဤသို့ တင်ပြအပ်၏၊ ဤသုတ်ကို ဤသို့ မတင်ပြအပ်ဟု ဆင်ခြင်၏။ ဤသည်ကို နိရုတ္တိကောသလ္လဟု ဆိုအပ်၏။ 49. Tattha katamaṃ adhippāyakosallaṃ? Yathādesitassa suttassa sabbassa vāraṃ gacchati imena bhagavatā desitabbanti. Yathā kiṃ appamādo amataṃ padaṃ, pamādo maccuno padanti gāthā. Ettha bhagavato ko adhippāyo? Ye asītimeva ākaṅkhanti te appamattā viharissanti, ayaṃ adhippāyo. ၄၉. ထိုစတုဗျူဟဟာရ၌ အဓိပ္ပါယကောသလ္လဟူသည် အဘယ်နည်း။ ဟောကြားအပ်သော သုတ်အားလုံး၏ အလှည့်အကြိမ်သည် ရောက်၏။ ဤသည်ကို မြတ်စွာဘုရား ဟောကြားတော်မူအပ်၏ဟု သိအပ်၏။ ဥပမာအားဖြင့် အပ္ပမာဒေါ အမတံ ပဒံ၊ ပမာဒေါ မစ္စုနော ပဒံ စသော ဂါထာမျိုးဖြစ်၏။ ဤဂါထာ၌ မြတ်စွာဘုရား၏ အလိုဆန္ဒသည် အဘယ်နည်း။ ရှစ်ဆယ်သော ဘဝအသက်တမ်းကို အလိုရှိကြသော သူတို့သည် မမေ့မလျော့ဘဲ နေကြကုန်လတ္တံ့ ဟူသောအချက် ဖြစ်၏။ ဤသည်ကား အဓိပ္ပါယ မည်၏။ Yogassa kālaṃ na nivattati yā ca, so na tattha pāpintave bhavanti; Vedanāmaggaisinā paveditaṃ, dhutarajāsavā dukkhā pamokkhātā. ယောဂီပုဂ္ဂိုလ်အား ဗုဒ္ဓုပ္ပါဒကာလကို မလွန်စေအပ်၊ ထိုယောဂီပုဂ္ဂိုလ်သည် ထိုကာလ၌ ယုတ်မာသော အကုသိုလ်တရားတို့၌ မကျင်လည်ကုန်။ ဝေဒနာမဂ္ဂရသေ့ ဟောကြားတော်မူအပ်သော တရားတော်အတိုင်း ကိလေသာမြူကို ခါထုတ်ပြီးသောသူသည် အာသဝေါတရားတည်းဟူသော ဆင်းရဲဒုက္ခအားလုံးမှ လွတ်မြောက်ရမည် ဖြစ်၏။ Ettha bhagavato ko adhippāyo? Ye dukkhe nāssādakā, te vīriyamārabhissanti dukkhakkhayāyāti. Ayaṃ tattha bhagavato adhippāyo. Iti gāthāya vā byākaraṇena vā desite iminā suttena sādhakā, yo [Pg.232] evaṃ dhammānudhammaṃ paṭipajjatīti so adhippāyo, ayaṃ vuccati desanādhippāyo. ဤတရား၌ မြတ်စွာဘုရား၏ အလိုကား အဘယ်နည်း။ အကြင်သူတို့သည် ဆင်းရဲဒုက္ခ၌ မသာယာကြကုန်၊ ထိုသူတို့သည် ဆင်းရဲဒုက္ခ ကုန်ဆုံးစေရန် ဝီရိယကို အားထုတ်ကြကုန်လတ္တံ့။ ဤသည်ကား ထိုဒေသနာတော်၌ မြတ်စွာဘုရား၏ အလိုဆန္ဒ (အဓိပ္ပာယ်) မည်၏။ ဤသို့ ဂါထာဖြင့်လည်းကောင်း၊ ဖြေကြားချက်ဖြင့်လည်းကောင်း၊ ဤသုတ်တော်ဖြင့်လည်းကောင်း သက်သေပြ၍ ဟောကြားအပ်သည်ရှိသော် အကြင်တပည့်သားသည် လောကုတ္တရာတရားနှင့် လျော်စွာ ကျင့်၏၊ ထို့ကြောင့် ထိုသူအား အလိုရှိအပ်၏။ ဤသည်ကို ဒေသနာဓိပ္ပါယ (ဒေသနာ၏ အလိုအာဘော်) ဟု ခေါ်ဆိုအပ်၏။ Tattha katamo pubbāparasandhi? Yaṃ gāthāyaṃ vā suttesu vā padāni asīti tāni bhavanti evaṃ vā evameti tassā gāthāya suttassa vā yāni purimāni padāni yāni ca pacchimakāni, tāni samosāretabbāni. Evaṃ so pubbāparena sandhi ñāyati. Yā ekā samāraddhā gāthā dve tīṇi vā tassa mekadese bhāsitānaṃ abhāsitāhi gāthāhi aniddiṭṭho attho bhavati tadupadhāritabbaṃ. Yaṃva sabbā itissa pariyesamānassa pariyesanā kaṅkhā, tassa vā puggalassa paññattīnaṃ apare pariyesitabbaṃ. Idaṃ vuccate pubbāparena sandhi. Kosallanti vatthuto nidānakosallaṃ. Byañjanato niruttikosallaṃ. Desanādhippāyakosallaṃ. Pubbāparena sandhikosallaṃ. Tattha tassa gāthā pariyesitā nidānaṃ vā. Upalabbhituṃ na attho niddisitabbo vatthuto nidānakosallaṃ atthakosallaṃ imehi catūhi padehi attho pariyesiyanto yathābhūtaṃ pariyiṭṭho hoti. Atha ca sabbo vatthuto vā nidānena vā yo adhippāyo byañjano nirutti sandhi ca anuttaro eso pubbāparena evaṃ suttatthena desitabbaṃ. Ayaṃ catubyūho hāro. ထိုဟာရတို့တွင် ပုဗ္ဗာပရာနုသန္ဓိ (ရှေ့နောက်စပ်ခြင်း) ဟူသည် အဘယ်နည်း။ ဂါထာ၌သော်လည်းကောင်း၊ သုတ်တို့၌သော်လည်းကောင်း အကြင်ပုဒ်တို့သည် ရှိကုန်၏။ ထိုပုဒ်တို့သည် ဤသို့လည်းကောင်း၊ ဤဟောတော်မူသည့်အတိုင်းလည်းကောင်း ဖြစ်ကုန်၏။ ထိုဂါထာ၏လည်းကောင်း၊ သုတ်၏လည်းကောင်း ရှေး၌ဖြစ်သော ပုဒ်တို့နှင့် နောက်၌ဖြစ်သော ပုဒ်တို့ကို ပေါင်းစပ်နှိုင်းယှဉ်အပ်၏။ ထိုသို့ပေါင်းစပ်ခြင်းကို ရှေ့နောက်စပ်ခြင်း (ပုဗ္ဗာပရသန္ဓိ) ဟု သိအပ်၏။ ကောင်းစွာထုတ်ဆောင်အပ်သော ဂါထာတစ်ပုဒ်၊ သို့မဟုတ် နှစ်ပုဒ်၊ သုံးပုဒ်တို့ ရှိရာ၌၊ ထိုဂါထာ၏ တစ်စိတ်တစ်ဒေသ ဟောကြားအပ်သော ပုဒ်တို့အား မဟောကြားအပ်သေးသော ဂါထာတို့ဖြင့် မပြအပ်သေးသော အနက်အဓိပ္ပာယ်သည် ဖြစ်၏၊ ထိုအနက်ကို နှိုင်းယှဉ်ချင့်ချိန်အပ်၏။ အလုံးစုံသော အနက်အဓိပ္ပာယ်ကို ရှာဖွေစုံစမ်းလိုသော ထိုပုဂ္ဂိုလ်သည် တစ်ပါးသော သုတ်၌ အပြားအားဖြင့် သိခြင်းတို့ကို ရှာမှီးအပ်၏။ ဤအလုံးစုံကို ပုဗ္ဗာပရာနုသန္ဓိ (ရှေ့နောက်စပ်ခြင်း) ဟု ဆိုအပ်၏။ 'ကောသလ္လ' (ကျွမ်းကျင်လိမ္မာခြင်း) ဟူသည်မှာ တရားကိုယ်အားဖြင့် နိဒါနကောသလ္လ၊ သဒ္ဒါအားဖြင့် နိရုတ္တိကောသလ္လ၊ ดေသနာအလိုအားဖြင့် ဒေသနာဓိပ္ပါယကောသလ္လ၊ ရှေ့နောက်စပ်ခြင်းအားဖြင့် ပုဗ္ဗာပရာနုသန္ဓိကောသလ္လတို့ကို ရှာမှီးအပ်၏။ ထိုသို့ရှာမှီးရာ၌ ထိုသုတ်၏ ဂါထာတို့ကို ရှာဖွေအပ်သည်ရှိသော် နိဒါန်းကို ရသည်ဖြစ်စေ၊ မရသည်ဖြစ်စေ အနက်ကို ညွှန်းပြအပ်၏။ တရားကိုယ်အားဖြင့် နိဒါနကောသလ္လကိုလည်းကောင်း၊ အတ္ထကောသလ္လကိုလည်းကောင်း ပြသအပ်၏။ ဤပုဒ်လေးပါးတို့ဖြင့် အနက်ကို ရှာဖွေသော် ဟုတ်မှန်သည့်အတိုင်း ရှာဖွေစုံစမ်းအပ်သည်မည်၏။ တစ်နည်းအားဖြင့် တရားကိုယ်အားဖြင့်လည်းကောင်း၊ နိဒါန်းအားဖြင့်လည်းကောင်း အလုံးစုံကို ရှာမှီးအပ်၏။ အကြင်အဓိပ္ပာယ်၊ အကြင်ဗျည်း၊ အကြင်ဝိဂြိုဟ် (နိရုတ္တိ) နှင့် ရှေ့နောက်စပ်ခြင်းဟူသော လွန်ကဲလှစွာသော ဤအနုသန္ဓေကိုလည်း ဤသုတ်အနက်ဖြင့် ဖွင့်ပြအပ်၏။ ဤအလုံးစုံကို စတုဗျူဟာဟာရ ဟု ဆိုအပ်၏။ 50. Tattha katamo āvaṭṭo hāro? ၅၀. ထိုဟာရတို့တွင် အာဝဋ္ဋဟာရဟူသည် အဘယ်နည်း။ Ekamhi padaṭṭhāne, pariyesati sesakaṃ padaṭṭhānaṃ; Āvaṭṭati paṭipakkhe, āvaṭṭo nāma so hāro. တစ်ခုသော ပဒဋ္ဌာန် (နီးစွာသောအကြောင်း) ၌ မိမိမှကြွင်းသော ဆန့်ကျင်ဘက်ဖြစ်သော ပဒဋ္ဌာန်ကို ရှာမှီးတတ်၏၊ ဆန့်ကျင်ဘက် တရားတို့၌ လည်စေတတ်၏၊ ထိုဟာရကို အာဝဋ္ဋဟာရဟူ၍ ခေါ်ဆိုအပ်၏။ Yathā kiṃ unnaḷānaṃ pamattānanti gāthāyo. Yaṃ pamādo, idaṃ kissa padaṭṭhānaṃ? Kusalānaṃ dhammānaṃ osaggassa. Kusaladhammosaggo pana kissa padaṭṭhānaṃ? Akusaladhammapaṭisevanāya. Kissa padaṭṭhānaṃ, kusaladhammapaṭisevanāya? Kissa padaṭṭhānaṃ, kilesavatthupaṭisevanāya? Iti pamādena mohapakkhiyā diṭṭhi avijjā chandarāgapakkhiyā. Tattha taṇhā ca diṭṭhi cattāro āsavā taṇhā kāmāsavo ca bhavāsavo ca diṭṭhāsavo ca avijjāsavo ca. Tattha citte atthīti diṭṭhi cetasikesu niccanti pañcasu kāmaguṇesu ajjhāvahanena kāmāsavo, upapattīsu āsatti bhavāsavo. Tattha rūpakāyo [Pg.233] kāmāsavassa bhavāsavassa ca padaṭṭhānaṃ. Nāmakāyo diṭṭhāsavassa avijjāsavassa ca padaṭṭhānaṃ. ပုံစံ သာဓကအားဖြင့်မူကား— 'ဥဏ္ဏဠာနံ ပမတ္တာနံ' အစရှိသော ဂါထာတို့ကဲ့သို့ ဖြစ်သည်။ အကြင်မေ့လျော့ခြင်း (ပမာဒ) ရှိ၏၊ ဤမေ့လျော့ခြင်းသည် အဘယ်တရား၏ ပဒဋ္ဌာန် (နီးစွာသောအကြောင်း) ဖြစ်သနည်း။ ကုသိုလ်တရား ဆုတ်ယုတ်ခြင်း၏ ပဒဋ္ဌာန် ဖြစ်၏။ ကုသိုလ်တရား ဆုတ်ယုတ်ခြင်းသည် အဘယ်တရား၏ ပဒဋ္ဌာန် ဖြစ်သနည်း။ အကုသိုလ်တရားကို မှီဝဲခြင်း၏ ပဒဋ္ဌာန် ဖြစ်၏။ အကုသိုလ်တရားကို မှီဝဲခြင်းသည် အဘယ်တရား၏ ပဒဋ္ဌာန် ဖြစ်သနည်း။ ကိလေသာဝတ္ထုကို မှီဝဲခြင်း၏ ပဒဋ္ဌာန် ဖြစ်၏။ ဤသို့မေးသည်ရှိသော် ပမာဒဖြင့် မောဟအသင်းဝင်ဖြစ်သော ဒိဋ္ဌိသည် ပဒဋ္ဌာန် ဖြစ်၏၊ ဆန္ဒရာဂအသင်းဝင်ဖြစ်သော အဝိဇ္ဇာသည် ပဒဋ္ဌာန် ဖြစ်၏။ ထိုစကား၌ တဏှာနှင့် ဒိဋ္ဌိတို့သည်လည်းကောင်း၊ တဏှာသည် ကာမာသဝ၊ ဘဝါသဝ၊ ဒိဋ္ဌာသဝ၊ အဝိဇ္ဇာသဝ ဟုဆိုအပ်သော အာသဝေါတရား လေးပါးတို့ ဖြစ်ကုန်၏။ ထိုအာသဝေါ လေးပါးတို့တွင် စိတ်၌ ငါ၊ သူတစ်ပါး ရှိ၏ဟု ယူဆသော ဒိဋ္ဌိစေတသိက်တို့တွင် မြဲ၏ (နိစ္စ) ဟူ၍လည်းကောင်း၊ ကာမဂုဏ်ငါးပါးတို့၌ အာရုံ၏အရသာကို ဆောင်ခြင်းဖြင့် ကာမာသဝ မည်၏၊ ဥပပတ္တိဘဝတို့၌ ကပ်ငြိခြင်းသည် ဘဝါသဝ မည်၏။ ထိုနှစ်ပါးတို့တွင် ရူပကာယသည် ကာမာသဝ၏လည်းကောင်း၊ ဘဝါသဝ၏လည်းကောင်း ပဒဋ္ဌာန် ဖြစ်၏။ နာမကာယသည် ဒိဋ္ဌာသဝ၏လည်းကောင်း၊ အဝိဇ္ဇာသဝ၏လည်းကောင်း ပဒဋ္ဌာန် ဖြစ်၏။ Tattha alliyanāya ajjhattavāhanaṃ kāmāsavassa lakkhaṇaṃ. Patthanaganthanaabhisaṅkhārakāyasaṅkhāraṇaṃ bhavāsavassa lakkhaṇaṃ, abhiniveso ca parāmāso ca diṭṭhāsavassa lakkhaṇaṃ. Appaṭivedho dhammesu asampajaññā ca avijjāsavassa lakkhaṇaṃ. Ime cattāro āsavā cattāri upādānāni. Kāmāsavo kāmupādānaṃ, bhavāsavo bhavupādānaṃ, diṭṭhāsavo diṭṭhupādānaṃ, avijjāsavo attavādupādānaṃ, imehi catūhi upādānehi pañcakkhandhā. Tattha avijjāsavo citte pahātabbo, so citte cittānupassissa pahīyati. Diṭṭhāsavo dhammesu pahātabbo, so dhammesu dhammānupassissa pahīyati. Bhavāsavo āsattiyā pahātabbo, so vedanāsu vedanānupassissa pahīyati. Kāmāsavo pañcasu kāmaguṇesu pahātabbo, so kāye kāyānupassissa pahīyati. Tattha kāyānupassanā dukkhamariyasaccaṃ bhajati. Vedanānupassanā pañcannaṃ indriyānaṃ paccayo sukhindriyassa dukkhindriyassa somanassindriyassa domanassindriyassa upekkhindriyassa, sattakilesopacāro tena samudayaṃ bhajati. Citte cittānupassanā nirodhaṃ bhajati. Dhammesu dhammānupassanā maggaṃ bhajati. Tenassa catūsu ca dassanena tasseva sabbe pahīyanti, yena niddiṭṭhā paṭhamaṃ unnaḷānaṃ pamattānaṃ tesaṃ vaḍḍhanti āsavā. Jānato hi passato āsavānaṃ khayo dukkhaṃ samudayo nirodho maggo hi akusalā dhammā. Evaṃ pariyesitabbā. Yāva tassa akusalassa gati tato paṭipakkhena akusale dhamme pariyesati tesaṃ kilesānaṃ hārena āvaṭṭati. Ayaṃ vuccate āvaṭṭo hāro. Evaṃ sukkāpi dhammā pariyesitabbā. Akusaladhamme āgamissa. ထိုအာသဝေါလေးပါးတို့တွင် ကပ်ငြိခြင်းဖြင့် အဇ္ဈတ္တ (ကိုယ်တွင်း) သို့ ဆောင်ခြင်းသည် ကာမာသဝ၏ လက္ခဏာ မည်၏။ တောင့်တခြင်း၊ ထုံးဖွဲ့ခြင်း၊ ပြုပြင်ခြင်းဟူသော ကာယသင်္ခါရတို့သည် ဘဝါသဝ၏ လက္ခဏာ မည်၏။ မှားသောအားဖြင့် စွဲလမ်းခြင်း (အဘိနိဝေသ) နှင့် သုံးသပ်ခြင်း (ပရာမာသ)သည် ဒိဋ္ဌာသဝ၏ လက္ခဏာ မည်၏။ တရားတို့၌ ထိုးထွင်း၍ မသိခြင်း (အပ္ပဋိဝေဓ) နှင့် ဆင်ခြင်တုံတရားမရှိခြင်း (အသမ္ပဇည) သည် အဝိဇ္ဇာသဝ၏ လက္ခဏာ မည်၏။ ဤအာသဝေါ လေးပါးတို့သည် ဥပါဒါန် လေးပါးတို့ ဖြစ်ကုန်၏။ ကာမာသဝသည် ကာမုပါဒါန် မည်၏။ ဘဝါသဝသည် ဘဝုပါဒါန် မည်၏။ ဒိဋ္ဌာသဝသည် ဒိဋ္ဌုပါဒါန် မည်၏။ အဝိဇ္ဇာသဝသည် အတ္တဝါဒုပါဒါန် မည်၏။ ဤဥပါဒါန် လေးပါးတို့ကြောင့် ခန္ဓာငါးပါးတို့သည် ဖြစ်ကုန်၏။ ထိုတရားတို့တွင် အဝိဇ္ဇာသဝကို စိတ်၌ ပယ်အပ်၏။ ထိုအဝိဇ္ဇာသဝသည် စိတ်၌ စိတ္တာနုပဿနာကို အဖန်တလဲလဲ ရှုပွားသည်ရှိသော် ကင်းပျောက်၏။ ဒိဋ္ဌာသဝကို ဓမ္မတို့၌ ပယ်အပ်၏။ ထိုဒိဋ္ဌာသဝသည် ဒုက္ခသစ္စာစသော တရားတို့၌ ဓမ္မာနုပဿနာကို အဖန်တလဲလဲ ရှုပွားသည်ရှိသော် ကင်းပျောက်၏။ ဘဝါသဝကို ကပ်ငြိတောင့်တခြင်း၌ ပယ်အပ်၏။ ထိုဘဝါသဝသည် ဝေဒနာတို့၌ ဝေဒနာနုပဿနာကို အဖန်တလဲလဲ ရှုပွားသည်ရှိသော် ကင်းပျောက်၏။ ကာမာသဝကို ကာမဂုဏ်ငါးပါးတို့၌ ပယ်အပ်၏။ ထိုကာမာသဝသည် ကိုယ်၌ ကာယာနုပဿနာကို အဖန်တလဲလဲ ရှုပွားသည်ရှိသော် ကင်းပျောက်၏။ ထိုပဿနာလေးပါးတို့တွင် ကာယာနုပဿနာသည် ဒုက္ခအရိယသစ္စာသို့ ဆည်းကပ်၏။ ဝေဒနာနုပဿနာသည် သုခိန္ဒြေ၊ ဒုက္ခိန္ဒြေ၊ သောမနဿိန္ဒြေ၊ ဒေါမနဿိန္ဒြေ၊ ဥပေက္ခိန္ဒြေဟူသော ဣန္ဒြေငါးပါးတို့အား ကျေးဇူးပြုလျက် သတ္တဝါတို့၌ ကိလေသာကျက်စားရာ အာရုံဖြစ်သောကြောင့် သမုဒယသစ္စာသို့ ဆည်းကပ်၏။ စိတ္တာနုပဿနာသည် နိရောဓသစ္စာသို့ ဆည်းကပ်၏။ ဓမ္မာနုပဿနာသည် မဂ္ဂသစ္စာသို့ ဆည်းကပ်၏။ ထို့ကြောင့် ဝဋ်၌ မွေ့လျော်လျက် မေ့လျော့နေသော ထိုသူတို့အား ရှေးဦးစွာ ပြသအပ်သော အာသဝေါတရားတို့သည် တိုးပွားကုန်၏။ ထို့ကြောင့် လေးပါးသော မဂ်တို့တွင် သစ္စာလေးပါးကို မြင်ခြင်း (ဒဿန - သောတာပတ္တိမဂ်) ဖြင့် ထိုပုဂ္ဂိုလ်အားသာလျှင် အလုံးစုံသော ကိလေသာတို့သည် ကင်းပျောက်ကုန်၏။ ဒုက္ခ၊ သမုဒယ၊ နိရောဓ၊ မဂ် ဟူသော သစ္စာတို့ကို သိမြင်သောသူအား အာသဝေါတရားတို့ ကုန်ခန်းခြင်းသည် ဖြစ်၏။ အကုသိုလ်တရားတို့ကိုလည်း ဤသို့ ရှာမှီးအပ်ကုန်၏။ ထိုအကုသိုလ်၏ လားရာလမ်းခရီး (ဂတိ) တိုင်အောင် ရှာဖွေပြီးလျှင် ထိုမှတစ်ပါး ဆန့်ကျင်ဘက်ဖြစ်သော ကုသိုလ်တရားတို့ကို ရှာဖွေလျက် ထိုကိလေသာတို့ကို လှည့်ပတ်ဆောင်ယူခြင်းဖြင့် လည်စေတတ်၏။ ဤအခြင်းအရာကို အာဝဋ္ဋဟာရ ဟု ဆိုအပ်၏။ ဤအတူပင် ဖြူစင်သော ဝေါဒါန်တရား (သုက္ကဓမ္မ) တို့ကိုလည်း ရှာဖွေအပ်ကုန်၏။ အကုသိုလ်တရားတို့၌ ဆန့်ကျင်ဘက်တရား ဖြစ်ပေါ်လာရာ၏။ Tattha āvaṭṭassa hārassa ayaṃ bhūmi sati upaṭṭhānā ca vipallāsā ca cattāri ñāṇāni sakkāyasamuppādāyagāminī ca paṭipadā sakkāyanirodhagāminī paṭipadā. ထိုအာဝဋ္ဋဟာရ၏ ကျက်စားရာနယ်ပယ် (ဘူမိ) သည်ကား သတိပဋ္ဌာန်တို့လည်းကောင်း၊ ဝိပလ္လာသတို့လည်းကောင်း၊ ဉာဏ်လေးပါးတို့လည်းကောင်း၊ သက္ကာယကို ဖြစ်ပေါ်စေကြောင်းသို့ ရောက်စေတတ်သော အကျင့်လမ်းလည်းကောင်း၊ သက္ကာယချုပ်ငြိမ်းရာ (နိဗ္ဗာန်) သို့ ရောက်ကြောင်းအကျင့်လည်းကောင်း ဖြစ်သည်။ 51. Tattha katamo vibhatti hāro? Yaṃ kiñci vibhajjabyākaraṇīyaṃ vuccati vibhatti hāro. Yathā kiṃ āgantvā ca puna puggalo hoti, no vāgataṃ [Pg.234] na paribhāsati paripucchatāya pañhāya atiyanaṃ ekassa kiñci – ayaṃ vuccate vibhatti hāro. ၅၁. ထိုဟာရတို့တွင် ဝိဘတ္တိဟာရဟူသည် အဘယ်နည်း။ တစ်စုံတစ်ခုသောတရားကို ခွဲခြမ်းဝေဖန်၍ ဖြေကြားခြင်းကို ဝိဘတ္တိဟာရဟု ဆိုအပ်၏။ ပုံစံ သာဓကအားဖြင့်မူကား— တစ်ဖန် ပုဂ္ဂိုလ်သည် လာပြီးသူလည်းဖြစ်၏၊ မလာသေးသူလည်းဖြစ်၏။ ပြဿနာကို မေးမြန်းရာ၌ စကားပြောဆိုရာတွင် တစ်ဦးတစ်ယောက်၏ အလိုဆန္ဒမျှဖြင့် ဆုံးဖြတ်၍ မပြောဘဲ ခွဲခြမ်းဝေဖန်၍ ဖြေကြားအပ်၏။ ဤသို့ ခွဲခြမ်းဝေဖန်ဖြေကြားခြင်းကို ဝိဘတ္တိဟာရ ဟု ဆိုအပ်၏။ Tattha katamo parivattano hāro. Yaṃ kiñci paṭipakkhaniddeso, ayaṃ vuccati parivattano hāro. Yathā vuttaṃ bhagavatā sammādiṭṭhikassa purisapuggalassa micchādiṭṭhi nijjiṇṇā hotīti vitthārena sabbāni maggaṅgāni. Ayaṃ vuccate parivattano hāro. ထိုဟာရတို့တွင် ပရိဝတ္တနဟာရဟူသည် အဘယ်နည်း။ တစ်စုံတစ်ခုသောတရားကို ဆန့်ကျင်ဘက်တရားအားဖြင့် ပြောင်းလဲညွှန်းဆိုခြင်းကို ပရိဝတ္တနဟာရဟု ခေါ်ဆိုအပ်၏။ သာဓကအားဖြင့် မြတ်စွာဘုရားသည် 'သမ္မာဒိဋ္ဌိ (မှန်ကန်သောအယူ) ရှိသော ပုဂ္ဂိုလ်အား မိစ္ဆာဒိဋ္ဌိ (မှားယွင်းသောအယူ) သည် ကျေပျောက်ကုန်စင်၏' ဟု အကျယ်အားဖြင့် ဟောတော်မူသကဲ့သို့ ဖြစ်၏။ ဤနည်းတူစွာ မဂ္ဂင်အားလုံးကိုလည်း ပြောင်းလဲရှာဖွေအပ်၏။ ဤသို့ ဆန့်ကျင်ဘက်တရားဖြင့် ပြောင်းလဲ၍ ညွှန်းဆိုပြသခြင်းကို ပရိဝတ္တနဟာရ ဟု ဆိုအပ်၏။ Tattha katamo vevacano hāro? ထိုဟာရတို့တွင် ဝေဝုစနဟာရဟူသည် အဘယ်နည်း။ Vevacanehi anekehi, ekaṃ dhammaṃ pakāsitaṃ; Sutte yo jānāti suttavidū, vevacano nāma so hāro. များစွာကုန်သော ဝေဝုစ် (ပရိယာယ်ပုဒ်) တို့ဖြင့် သုတ်ပါဠိတော်၌ တရားတစ်ခုတည်းကို နှိုင်းယှဉ်၍ ပြသတော်မူအပ်၏။ ဤသို့ သုတ်ကို ကောင်းစွာသိသော ပုဂ္ဂိုလ်သည် သိအပ်သော ဟာရကို ဝေဝုစနဟာရဟူ၍ ဆိုအပ်၏။ Yathā āyasmā sāriputto ekamhi vatthumhi vevacanena nānāvuttena bhagavatā pasaṃsito ‘‘mahāpañño sāriputto hāsapañño javanapañño’’ti idaṃ paññāya vevacanaṃ. Yathā ca maggavibhaṅge niyyānattho ekamekaṃ maggaṅgaṃ vevacanehi niddiṭṭhaṃ. Evaṃ avijjāya vevacanā. Ekaṃ akusalamūlaṃ tadeva santaṃ tesu tesu janapadesu tena tena pajānanti. Na hi anena tadevapi ālapiyanti aññaṃ bhajati. Sabbakāmajahassa bhikkhunoti kāmā ālapitā. Yassa nitthiṇṇo saṅkoti teyeva kāme saṅkāti ālapati. Suṇamānassa puretaraṃ rajjanti teyeva kāme rajjanti ālapati. Evaṃ suttamhi yo dhammo desiyati tassa pariyeṭṭhi ‘‘katamassa dhammassa idaṃ nāmaṃ katamassa idaṃ vevacana’’nti. Sabbaññū hi yesaṃ yesaṃ yā nirutti hoti, yathāgāmi tena tena desetīti tassa vevacanaṃ pariyesitabbaṃ. Ayaṃ vevacano hāro. အရှင်သာရိပုတ္တရာကို မြတ်စွာဘုရားသည် တစ်ခုသော အကြောင်းအရာ၌ အထူးထူးအပြားပြား ဟောကြားအပ်သော ဝေဝုစ် (ပရိယာယ်အမည်) ဖြင့် ‘သာရိပုတ္တရာသည် ကြီးမြတ်သော ပညာရှိ၏၊ လျင်မြန်သော ပညာရှိ၏’ စသည်ဖြင့် ချီးမွမ်းတော်မူ၏။ ဤသည်ကား ပညာ၏ ဝေဝုစ်အမည် ဖြစ်၏။ မဂ္ဂဝိဘင်း၌ သံသရာမှ ထွက်မြောက်ကြောင်းအနက်ကို လည်းကောင်း၊ တစ်ခုချင်းစီသော မဂ္ဂင်ကို လည်းကောင်း ဝေဝုစ်တို့ဖြင့် ပြသကဲ့သို့၊ ထို့အတူ အဝိဇ္ဇာ၏ ဝေဝုစ်ကိုလည်း ပြသအပ်၏။ အကုသိုလ်မူလသည် တစ်ခုတည်းသာ ဖြစ်သော်လည်း ထိုထိုဇနပုဒ်တို့၌ ထင်ရှားရှိသော ထိုဝေဝုစ်ကို ထိုထိုဝေဝုစ်ဖြင့်ပင် သိကြကုန်၏။ အကြောင်းမူကား ဤလူအပေါင်းသည် အကြင်ဝေဝုစ်ကို ခေါ်ဝေါ်သုံးစွဲကြရာ၌ ထိုဝေဝုစ်ကိုသာလျှင် နားလည်ကြ၏။ ထို့ကြောင့် ထိုဝေဝုစ်မှတစ်ပါး ခေါ်ဝေါ်ခြင်းသည် မဖြစ်နိုင်ပေ။ ‘သဗ္ဗကာမဇဟဿ ဘိက္ခုနော’ ဟူသော ပုဒ်၌ ကာမဟူသော ခေါ်ဝေါ်ခြင်းဖြင့် ဟောတော်မူ၏။ အကြင်သူအား ယုံမှားခြင်းသည် မကူးမြောက်သေး၊ ထို့ကြောင့် ထိုသူသည် ‘ထိုကာမတို့၌သာလျှင် ယုံမှားမှု ဖြစ်၏’ ဟု ခေါ်ဆို၏။ တရားနာရသောသူအား ရှေးဦးစွာ တပ်မက်နှစ်သက်တတ်ကုန်၏၊ ထို့ကြောင့် ‘ထိုကာမတို့၌သာလျှင် တပ်မက်ခြင်း ရှိကုန်၏’ ဟု ခေါ်ဆို၏။ ဤသို့လျှင် သုတ်တော်၌ အကြင်တရားကို ဟောကြားတော်မူ၏၊ ထိုတရား၏ ရှာဖွေခြင်းကို ‘ဤအမည်သည် အဘယ်မည်သော တရား၏ အမည်နည်း၊ ဤဝေဝုစ်သည် အဘယ်တရား၏ ဝေဝုစ်နည်း’ ဟု မေးရာ၌၊ သဗ္ဗညုဘုရားရှင်တို့သည် အကြင်အကြင် ဝေဝုစ်တို့၏ အကြင်သဒ္ဒါသည် ဖြစ်၏၊ ဉာဏ်တော် သက်ဝင်သည်အားလျော်စွာ ထိုထိုဝေဝုစ်ဖြင့် ဟောတော်မူ၏။ ထို့ကြောင့် ထိုတရား၏ ဝေဝုစ်ကို ရှာဖွေအပ်၏။ ဤဟာရကို ‘ဝေဝစနာဟာရ’ ဟု ခေါ်ဆိုအပ်၏။ 52. Tattha katamo paññatti hāro? Cattāri ariyasaccānīti suttaṃ niddisati, nikkhepapaññatti. Yā samudayapaññatti. Kabaḷīkāre āhāre atthi chando atthi rāgo yāva patiṭṭhitaṃ. Tattha viññāṇaṃ pabhavapaññattiṃ paññapeti. Kabaḷīkāre āhāre natthi chando…pe… samugghāti paññatti. ၅၂. ထိုဟာရတို့တွင် ပညတ္တိဟာရသည် အဘယ်နည်း။ ‘စတ္တာရိ အရိယသစ္စာနိ’ (အရိယသစ္စာလေးပါး) ဟူသော သုတ်ကို ညွှန်းပြတော်မူခြင်းသည် နိက္ခေပပညတ် မည်၏။ သမုဒယပညတ်လည်း ရှိ၏။ ကဗဠီကာရအာဟာရ၌ ဆန္ဒရှိ၏၊ ရာဂရှိ၏၊ ထိုမျှအတိုင်းအရှည်ဖြင့် ဝိညာဏ်သည် တည်၏။ ထိုဝိညာဏ်တည်ရာ၌ ဝိညာဏ်ကို ‘ပဘဝပညတ်’ (ဖြစ်ကြောင်းပညတ်) ဟု ပညတ်တော်မူ၏။ ကဗဠီကာရအာဟာရ၌ ဆန္ဒမရှိစသည်ဖြင့် ပညတ်ကို ပယ်ခွာခြင်းသည် ‘သမုဂ္ဃါတိပညတ်’ (ပယ်ခွာခြင်းပညတ်) မည်၏။ Tassa kāmāsavāpi cittaṃ vimuccati, bhavāsavāpi cittaṃ vimuccati, avijjāsavāpi cittaṃ vimuccatīti pahānapaññattiṃ paññapeti. Taṇhā yassa purakkhatā paññā [Pg.235] parivattati gāthā manāpapaññattiṃ paññapeti. Evaṃ pana manāpapaññattīti ekadhammaṃ bhagavā paññapeti. Na hi taṇhā dukkhasamudayoti kāretvā sabbattha taṇhāsamudayo niddisitabbo. Yathā uppannaṃ kāmavitakkaṃ nādhivāseti vinodeti pajahatīti paṭikkhepapaññatti. Evaṃ sabbesaṃ dhammānaṃ kusalānañca akusalānañca yañcassa dhammakkhettaṃ bhavati, so ceva dhammo tattha pavattati. Tadavasiṭṭhā dhammā tassānuvattakā honti. Sā duvidhā paññatti – parādhīnapaññatti ca sādhīnapaññatti ca. Katamā sādhīnapaññatti? Samādhiṃ, bhikkhave, bhāvetha, samāhito, bhikkhave, bhikkhu yathābhūtaṃ pajānāti. ‘‘Rūpaṃ anicca’’nti yathābhūtaṃ pajānāti, ayaṃ sādhīnapaññatti parādhīnapaññatti ca, sā paññatti paññāya ca sīlassa ca, yathā cattāri jhānāni bhāvetha. Tassa atthi samādhindriyaṃ mudūni cattāri indriyāni tāni catuparādhīnāni, tīṇi aveccappasādeti parādhīnaṃ samādhindriyaṃ cattāri indriyāni parādhīnāti catūsu ariyasaccesu aparādhīnaṃ paññindriyaṃ satipaṭṭhānesu sammappadhānesu vīriyindriyaṃ. Iti sake padaṭṭhāne sake khettasādhīno so dhammo, so ca tattha paññāpetabbo. Tassa paṭipakkhā nighāto niddisitabbo. Etthāyaṃ anekākārapaññatti kena kāraṇena ayaṃ dhammo paññattoti. Ayaṃ vuccate paññatti. ထိုပုဂ္ဂိုလ်အား ကာမာသဝမှလည်း စိတ်သည် လွတ်မြောက်၏၊ ဘဝါသဝမှလည်း စိတ်သည် လွတ်မြောက်၏၊ အဝိဇ္ဇာသဝမှလည်း စိတ်သည် လွတ်မြောက်၏ ဟူ၍ ပယ်ခြင်းပညတ် (ပဟာနပညတ်) ကို သိစေတော်မူ၏။ ‘တဏှာ ယဿ ပုရက္ခတာ ပညာ ပရိဝတ္တတိ’ ဟူသော ဂါထာသည် မနာပပညတ် (နှလုံးမွေ့လျော်ဖွယ်ပညတ်) ကို သိစေတော်မူ၏။ မြတ်စွာဘုရားသည် ‘ဧဝံ ပန မနာပပညတ္တိ’ ဟူသော ပါဌ်ဖြင့် တစ်ခုသော တရားကို သိစေတော်မူ၏။ အကြောင်းမူကား တဏှာသည် ဒုက္ခ၏ဖြစ်ကြောင်း (ဒုက္ခသမုဒယ) ဖြစ်သည်ဟု အထူးမဆုံးဖြတ်ဘဲ အလုံးစုံသောနေရာ၌ တဏှာကို သမုဒယဟူ၍သာ ညွှန်းပြအပ်၏။ ဖြစ်ပေါ်လာသော ကာမဝိတက်ကို လက်မခံဘဲ ပယ်ဖျောက်၏၊ စွန့်ပယ်၏ ဟူ၍ ပဋိက္ခေပပညတ် (မြစ်တားပယ်ဖျောက်ခြင်းပညတ်) ကို ပြတော်မူ၏။ ဤသို့လျှင် ကုသိုလ်တရား၊ အကုသိုလ်တရား အားလုံးတို့တွင် အကြင်တရားသည် ထိုထိုတရားတို့၏ ဖြစ်ရာနယ်ပယ် (ဓမ္မခေတ်) ဖြစ်၏၊ ထိုတရားသည်သာ ထိုနယ်ပယ်၌ ဖြစ်ပေါ်၏။ ကြွင်းကျန်သော တရားတို့သည် ထိုတရား၏ အစဉ်သို့ လိုက်ကြကုန်၏။ ထိုပညတ်သည် ပရာဓီနပညတ် (သူတပါးကို အမှီပြုရသောပညတ်) နှင့် သာဓီနပညတ် (မိမိကိုယ်တိုင် အစိုးရသောပညတ်) ဟူ၍ နှစ်ပါးရှိ၏။ သာဓီနပညတ်သည် အဘယ်နည်း။ ‘ရဟန်းတို့... သမာဓိကို ပွားများကြကုန်လော့၊ တည်ကြည်သောရဟန်းသည် ဟုတ်မှန်သည့်အတိုင်း သိ၏၊ ရုပ်သည် အနိစ္စတည်း ဟု ဟုတ်မှန်သည့်အတိုင်း သိ၏’ ဟု ဟောတော်မူခြင်းမျိုး ဖြစ်၏။ ဤသည်ကား သာဓီနပညတ် မည်၏။ ပရာဓီနပညတ်သည် အဘယ်နည်း။ ထိုပညတ်သည် ပညာနှင့် သီလ၏ ပညတ်ဖြစ်၏။ ‘ဈာန်လေးပါးတို့ကို ပွားများကြကုန်လော့’ ဟု ဟောတော်မူသကဲ့သို့တည်း။ ထိုပုဂ္ဂိုလ်အား သမာဓိန္ဒြေ ရှိ၏။ နူးညံ့သော အကြင်ဣန္ဒြေလေးပါးတို့သည် ဖြစ်ကုန်၏၊ ထိုဣန္ဒြေလေးပါးတို့သည် သစ္စာလေးပါးနှင့် စပ်၍ ဖြစ်ကြကုန်၏။ ရတနာသုံးပါး၌ သက်ဝင်ယုံကြည်ခြင်း (အဝေစ္စပသာဒ) နှင့် စပ်၍ ဖြစ်ကြ၏။ သမာဓိန္ဒြေသည် ပရာဓီန ဖြစ်၏။ ဣန္ဒြေလေးပါးတို့သည် အရိယသစ္စာလေးပါးတို့၌ ပရာဓီန ဖြစ်ကုန်၏။ ပညိန္ဒြေသည်ကား အပရာဓီန (မိမိကိုယ်တိုင် အစိုးရခြင်း) မည်၏။ သတိပဋ္ဌာန်တို့၌လည်းကောင်း၊ သမ္မပ္ပဓာန်တို့၌လည်းကောင်း ဝီရိယိန္ဒြေသည် အပရာဓီန မည်၏။ ဤသို့လျှင် မိမိ၏ ပြဋ္ဌာန်းရာ (ပဒဋ္ဌာန်) နယ်ပယ်၌ မိမိလယ်မြေကို အစိုးရသော လယ်ရှင်ကဲ့သို့ မိမိကိုယ်တိုင် အစိုးရသော ထိုတရားကို ထိုဒေသနာ၌ ပညတ်အပ်၏။ ထိုတရား၏ ဆန့်ကျင်ဘက်တရားတို့ကို ဖျက်ဆီးခြင်းကိုလည်း ညွှန်းပြအပ်၏။ ဤအရာ၌ များပြားလှသောအခြင်းအရာရှိသော ပညတ်ကို အဘယ်အကြောင်းကြောင့် ဤတရားအဖြစ် ပညတ်တော်မူသနည်း ဟု ပြသခြင်းကို ‘ပညတ္တိဟာရ’ ဟု ခေါ်ဆိုအပ်၏။ 53. Tattha katamo otaraṇo hāro? Chasu dhammesu otāretabbaṃ. Katamesu chasu? Khandhesu dhātūsu āyatanesu indriyesu saccesu paṭiccasamuppādesu. Natthi taṃ suttaṃ vā gāthā vā byākaraṇaṃ vā. Imesu channaṃ dhammānaṃ aññatarasmiṃ na sandissati. Ettāvatā esa sabbā desanā yā tā khandhā vā dhātuyo vā āyatanāni vā saccāni vā paṭiccasamuppādo vā, tattha pañcannaṃ khandhānaṃ vedanākkhandho rāgadosamohānaṃ padaṭṭhānaṃ. Tattha tisso vedanāyo tassa sukhāya vedanāya somanasso savicāro, dukkhāya vedanāya domanasso savicāro, adukkhamasukhāya vedanāya upekkho savicāro. Yaṃ puna tattha vedayitaṃ idaṃ dukkhasaccaṃ, khandhesu saṅkhārakkhandho tattha kāyo pamattaṃ saupavattati, tañca saṅkhāragato dvidhā ca bhavaṅgotaraṇaṃ kammaṃ tīṇi ca saṅkhārāni puññābhisaṅkhārā vā apuññā vā āneñjā vā hetu sabbasarāgassa no vītarāgassa, dosassa abhisaṅkhārāni ca avītarāgo ceteti ca pakappeti ca, vītarāgo [Pg.236] pana ceteti ca no abhisaṅkharoti, yaṃ uṇhaṃ vajiraṃ kaṭṭhe vā rukkhe vā aññattha vā patantaṃ bhindati ca ḍahati ca, evaṃ sarāgacetanā ceteti ca abhisaṅkharoti ca. Yathā sataṃ vajiraṃ na bhindati na ca ḍahati, evaṃ vītarāgacetanā ceteti na ca abhisaṅkharoti. Tattha pañcannaṃ khandhānaṃ eko khandho anindriyasarīraṃ saññākkhandho. ၅၃. ထိုဟာရတို့တွင် ဩတရဏာဟာရသည် အဘယ်နည်း။ တရားခြောက်ပါးတို့၌ သက်ဝင်ချသွင်းအပ်၏။ အဘယ်ခြောက်ပါးတို့၌ နည်းဟူမူ ခန္ဓာ၊ ဓာတ်၊ အာယတန၊ ဣန္ဒြေ၊ သစ္စာ၊ ပဋိစ္စသမုပ္ပါဒ်တို့၌ ချသွင်းအပ်၏။ ထိုခြောက်ပါးသော တရားတို့၌ မသက်ဝင်သော သုတ်တော်၊ ဂါထာ သို့မဟုတ် ဝေယျာကရုဏ်းဟူ၍ မရှိပေ။ ဤသုတ္တန်စသည်တို့၌ ထိုတရားခြောက်ပါးတို့တွင် တစ်ပါးပါး၌ မထင်ရှားသည်မရှိ။ ဤမျှအတိုင်းအရှည်ဖြင့် အကြင်ခန္ဓာ၊ ဓာတ်၊ အာယတန၊ သစ္စာ၊ ပဋိစ္စသမုပ္ပါဒ်တို့သည် ရှိ၏၊ ယင်းသည်သာ အလုံးစုံသော ဒေသနာတော် မည်၏။ ထိုဒေသနာ၌ ငါးပါးသော ခန္ဓာတို့တွင် ဝေဒနာက္ခန္ဓာသည် ရာဂ၊ ဒေါသ၊ မောဟတို့၏ ဖြစ်ကြောင်း (ပဒဋ္ဌာန်) ဖြစ်၏။ ထို၌ ဝေဒနာတို့သည် သုံးပါးရှိရာ သုခဝေဒနာ၌ သောမနဿသည် ဝိစာရနှင့်တကွ ဖြစ်၏။ ဒုက္ခဝေဒနာ၌ ဒေါမနဿသည် ဝိစာရနှင့်တကွ ဖြစ်၏။ အဒုက္ခမသုခဝေဒနာ၌ ဥပေက္ခာသည် ဝိစာရနှင့်တကွ ဖြစ်၏။ တစ်ဖန် ထိုဝေဒနာတို့တွင် အကြင်ခံစားခြင်းသည် ရှိ၏၊ ဤခံစားခြင်းသည် ဒုက္ခသစ္စာ မည်၏။ ခန္ဓာတို့တွင် သင်္ခါရက္ခန္ဓာသည် ထို၌ မေ့လျော့သောသူအား ကိုယ်ကို ကပ်၍ ဖြစ်စေ၏။ ထိုကိုယ်သည်လည်း သင်္ခါရသို့ ရောက်သည်ရှိသော် နှစ်ပါးသောအပြားဖြင့် ဘဝင်သို့ သက်ဝင်စေတတ်သော ကံသည်လည်းကောင်း၊ ပုညာဘိသင်္ခါရ၊ အပုညာဘိသင်္ခါရ၊ အာနေဉ္ဇာဘိသင်္ခါရ ဟူသော သင်္ခါရသုံးပါးတို့သည်လည်းကောင်း ရာဂရှိသောသူအား အကျိုးဖြစ်ထွန်းစေရန် အကြောင်း ဖြစ်ကုန်၏၊ ရာဂကင်းပြီးသော ရဟန္တာပုဂ္ဂိုလ်အား မဖြစ်ကုန်။ ဒေါသရှိသောသူသည်လည်း ပြုပြင်ခြင်း ရှိ၏။ ရာဂမကင်းသေးသောသူသည် စေ့ဆော်၏၊ ကြံစည်၏။ ရာဂကင်းပြီးသောသူသည်ကား စေ့ဆော်မှုရှိသော်လည်း ဘဝသစ်ကို ပြုပြင်ခြင်း (အဘိသင်္ခါရ) မရှိပေ။ ပူပြင်းသော မိုးကြိုးစက်သည် ထင်း၊ သစ်ပင် သို့မဟုတ် အခြားတစ်ပါးသော အရပ်၌ ကျရောက်သောအခါ ခွဲခြမ်းဖျက်ဆီးတတ်သကဲ့သို့၊ လောင်မြိုက်တတ်သကဲ့သို့၊ ထို့အတူ ရာဂရှိသောသူ၏ စေတနာသည် စေ့ဆော်လည်း စေ့ဆော်၏၊ ဘဝကိုလည်း ပြုပြင်တတ်၏။ အေးမြသော ဝရဇိန်စက်သည် မခွဲခြမ်း၊ မလောင်မြိုက်သကဲ့သို့၊ ထို့အတူ ရာဂကင်းသောသူ၏ စေတနာသည် စေ့ဆော်ရုံသာရှိ၍ ဘဝကို ပြုပြင်ခြင်းမရှိပေ။ ထိုငါးပါးသော ခန္ဓာတို့တွင် စေတနာသည် တစ်ခုသော ခန္ဓာ (သင်္ခါရက္ခန္ဓာ) မည်၏၊ ဣန္ဒြေနှင့်မစပ်သော ခန္ဓာသည် သညာက္ခန္ဓာ မည်၏။ Tattha dhātūnaṃ aṭṭhārasa dhātuyo. Tattha yā rūpī dasa dhātuyo, tāsu desiyamānāsu rūpakkhandho niddisitabbo, dukkhaṃ ariyasaccaṃ. Yepi ca cha viññāṇakāyā manodhātusattamā, tattha viññāṇakkhandho ca niddisitabbo, dukkhaṃ ariyasaccaṃ. Dhammadhātu pana dhammasamosaraṇā, so dhammo hetunā ca nissandena ca phalena ca kiccena ca vevacanena ca yena yena upalabbhati, tena tena niddisitabbo. Yadi vā kusalā yadi vā akusalā yadi vā abyākatā yadi vā asaṅkhatā. Dvādasannaṃ āyatanānaṃ dasa āyatanāni rūpāni taṃ dukkhaṃ ariyasaccaṃ niddisitabbaṃ. Rūpakkhandho ca manāyatanañca viññāṇakkhandhena niddisitabbaṃ, dukkhaṃ ariyasaccaṃ. Dhammāyatanaṃ nānādhammasamosaraṇaṃ. Tattha ye dhammā indriyānaṃ indriyesu niddisitabbā, ye anindriyānaṃ anindriyesu niddisitabbā. Pariyāyato ca otāretabbā. Yathā sā dhammadhātu tathā dhammāyatanaṃ pariyesitabbaṃ. Yāyeva hi dhammadhātu tadeva dhammāyatanaṃ anūnaṃ anadhikaṃ. ထို၌ ဓာတ်တို့တွင် ဓာတ်တဆယ့်ရှစ်ပါး ရှိ၏။ ထို၌ ရုပ်ဓာတ်ဖြစ်သော ဆယ်ပါးသော ဓာတ်တို့ကို ဟောကြားတော်မူအပ်သည်ရှိသော် ရူပက္ခန္ဓာဟု ညွှန်းပြအပ်၏၊ ထိုရူပက္ခန္ဓာသည် ဒုက္ခအရိယသစ္စာ မည်၏။ အကြင်ခြောက်ပါးသော ဝိညာဏဓာတ်နှင့် ခုနစ်ခုမြောက်သော မနောဓာတ်တို့ကိုလည်း ဝိညာဏက္ခန္ဓာဟူ၍ ညွှန်းပြအပ်၏၊ ယင်းသည်လည်း ဒုက္ခအရိယသစ္စာ မည်၏။ ဓမ္မဓာတ်သည်ကား ဓမ္မာယတန၌ စုစည်းပေါင်းဆုံခြင်း ရှိ၏။ ထိုဓမ္မဓာတ်ကို အကြောင်း (ဟေတု) ဖြင့် လည်းကောင်း၊ အကျိုးဆက် (နိဿန္ဒ) ဖြင့် လည်းကောင်း၊ အကျိုးရင်း (ဖလ) ဖြင့် လည်းကောင်း၊ ကိစ္စဖြင့် လည်းကောင်း၊ ဝေဝုစ်ဖြင့် လည်းကောင်း အကြင်အကြင် အခြင်းအရာဖြင့် ရရှိနိုင်အပ်၏၊ ထိုထိုအခြင်းအရာဖြင့် ညွှန်းပြအပ်၏။ ထိုတရားသည် ကုသိုလ်ဖြစ်စေ၊ အကုသိုလ်ဖြစ်စေ၊ အဗျာကတဖြစ်စေ၊ အသင်္ခတဖြစ်စေ ညွှန်းပြအပ်၏။ တဆယ့်နှစ်ပါးသော အာယတနတို့တွင် ဆယ်ပါးသော ရုပ်အာယတနတို့ကို ဒုက္ခအရိယသစ္စာဟူ၍ ညွှန်းပြအပ်၏။ ရူပက္ခန္ဓာကိုလည်းကောင်း၊ မနာယတနကိုလည်းကောင်း ဝိညာဏက္ခန္ဓာဖြင့် ညွှန်းပြအပ်၏၊ ၎င်းတို့ကိုလည်း ဒုက္ခအရိယသစ္စာဟူ၍သာ ညွှန်းပြအပ်၏။ ဓမ္မာယတနသည် အထူးထူးသော တရားတို့ (သုခုမရုပ်၊ စေတသိက်၊ နိဗ္ဗာန်) ၏ ပေါင်းဆုံရာ ဖြစ်၏။ ထိုတရားတို့တွင် ဣန္ဒြေဖြစ်သော တရားတို့ကို ဣန္ဒြေတို့၌လည်းကောင်း၊ ဣန္ဒြေမဟုတ်သော တရားတို့ကို အနိန္ဒြေတို့၌လည်းကောင်း ညွှန်းပြအပ်၏။ ပရိယာယ်အားဖြင့်လည်း ချသွင်းအပ်ကုန်၏။ ထိုဓမ္မဓာတ်ကို ရှာဖွေအပ်သကဲ့သို့ ထို့အတူ ဓမ္မာယတနကိုလည်း ရှာဖွေအပ်၏။ အကြောင်းမူကား အကြင်ဓမ္မဓာတ်သည်ပင် ဓမ္မာယတန ဖြစ်၏။ ယင်းသည် မယုတ်မလွန် တူညီကြကုန်၏။ Tattha paṭiccasamuppādo atthi tividho, atthi catubbidho, atthi duvidho. Tattha tividho paṭiccasamuppādo hetuphalanissando. Avijjā saṅkhārā taṇhā upādānaṃ ca ayaṃ hetu, viññāṇaṃ nāmarūpaṃ saḷāyatanaṃ phasso vedanā ca ayaṃ paccayo, yo bhavo ayaṃ vipāko, yā jāti maraṇaṃ ayaṃ nissando. ထိုဒေသနာ၌ ပဋိစ္စသမုပ္ပါဒ်သည် သုံးပါးအပြားရှိသည်လည်း ရှိ၏၊ လေးပါးအပြားရှိသည်လည်း ရှိ၏၊ နှစ်ပါးအပြားရှိသည်လည်း ရှိ၏။ ထိုစကား၌ သုံးပါးအပြားရှိသော ပဋိစ္စသမုပ္ပါဒ်ဟူသည် အကြောင်း (ဟေတု)၊ အကျိုးရင်း (ဝိပါက)၊ အကျိုးဆက် (နိဿန္ဒ) တို့ ဖြစ်ကြသည်။ အဝိဇ္ဇာ၊ သင်္ခါရ၊ တဏှာ၊ ဥပါဒါန်တို့သည် ရှိကုန်၏။ ဤသည်ကို ဇနကအကြောင်း (ဟေတု) ဟု ခေါ်၏။ ဝိညာဉ်၊ နာမ်ရုပ်၊ သဠာယတန၊ ဖဿ၊ ဝေဒနာတို့သည် ရှိကုန်၏။ ဤဝိညာဉ်စသော တရားတို့သည် ဥပနိဿယအကြောင်း (ပစ္စယ) မည်၏။ အကြင်ဘဝသည် ရှိ၏၊ ဤဘဝသည် အကျိုးရင်း (ဝိပါက) မည်၏။ အကြင်ဇာတိနှင့် မရဏသည် ရှိ၏၊ ဤဇာတိနှင့် မရဏသည် အကျိုးဆက် (နိဿန္ဒ) မည်၏။ Kathaṃ catubbidho hetu paccayo vipāko nissando ca? Avijjā ca taṇhāsaṅkhārā ca upādānaṃ ca – ayaṃ hetu. Viññāṇaṃ nāmarūpassa paccayo. Nāmarūpaṃ upapajjati, tathā upapannassa saḷāyatanaṃ phasso vedanā ca – ayaṃ paccayo. Yo bhavo ayaṃ vipāko. Yā jāti yā ca jarāmaraṇaṃ – ayaṃ nissando. လေးပါးအပြားရှိသော ပဋိစ္စသမုပ္ပါဒ်သည် အဘယ်သို့ ဖြစ်သနည်း။ ဇနကအကြောင်း (ဟေတု)၊ ဥပနိဿယအကြောင်း (ပစ္စယ)၊ အကျိုးရင်း (ဝိပါက)၊ အကျိုးဆက် (နိဿန္ဒ) တို့ ဖြစ်ကြသည်။ အဝိဇ္ဇာ၊ တဏှာ၊ သင်္ခါရ၊ ဥပါဒါန်တို့သည် ရှိကုန်၏။ ဤအဝိဇ္ဇာအစရှိသော တရားတို့သည် ဇနကအကြောင်း (ဟေတု) မည်၏။ ဝိညာဉ်သည် နာမ်ရုပ်အား ကျေးဇူးပြုတတ်၏၊ နာမ်ရုပ်သည် ဖြစ်ပေါ်လာ၏။ ထိုအတူ ဖြစ်ပေါ်လာသော နာမ်ရုပ်အား သဠာယတန၊ ဖဿ၊ ဝေဒနာတို့သည် ကျေးဇူးပြုကုန်၏။ ဤသည်ကား ဥပနိဿယအကြောင်း (ပစ္စယ) မည်၏။ အကြင်ဘဝသည် ရှိ၏၊ ဤဘဝသည် အကျိုးရင်း (ဝိပါက) မည်၏။ အကြင်ဇာတိနှင့် အကြင်ဇရာမရဏသည် ရှိ၏၊ ဤဇာတိနှင့် ဇရာမရဏသည် အကျိုးဆက် (နိဿန္ဒ) မည်၏။ Kathaṃ duvidho paṭiccasamuppādo? Avijjā saṅkhārā taṇhā upādānaṃ – ayaṃ samudayo. Viññāṇaṃ nāmarūpaṃ saḷāyatanaṃ phasso vedanā bhavo jāti maraṇañca [Pg.237] – idaṃ dukkhaṃ. Yaṃ pana avijjānirodhā saṅkhāranirodho imāni tappaṭipakkhena dve saccāni. Tasmā paṭiccasamuppādo yena ākārena niddiṭṭho, tena tena niddisitabbo. နှစ်ပါးအပြားရှိသော ပဋိစ္စသမုပ္ပါဒ်သည် အဘယ်နည်း။ အဝိဇ္ဇာ၊ သင်္ခါရ၊ တဏှာ၊ ဥပါဒါန်တို့သည် ရှိကုန်၏။ ဤအဝိဇ္ဇာအစရှိသည်တို့သည် သမုဒယသစ္စာ မည်၏။ ဝိညာဉ်၊ နာမ်ရုပ်၊ သဠာယတန၊ ဖဿ၊ ဝေဒနာ၊ ဘဝ၊ ဇာတိ၊ မရဏတို့သည် ရှိကုန်၏။ ဤဝိညာဉ်အစရှိသော တရားတို့သည် ဒုက္ခသစ္စာ မည်၏။ အဝိဇ္ဇာချုပ်ခြင်းကြောင့် အကြင်သင်္ခါရချုပ်ခြင်းသည် ဖြစ်၏၊ ဤချုပ်ခြင်းတို့သည် ထိုအဝိဇ္ဇာစသည်တို့၏ ဆန့်ကျင်ဘက်ဖြစ်သော အခြားနှစ်ပါးသော သစ္စာတို့ (နိရောဓသစ္စာ၊ မဂ္ဂသစ္စာ) မည်ကုန်၏။ ထို့ကြောင့် ပဋိစ္စသမုပ္ပါဒ်ကို အကြင်အခြင်းအရာအားဖြင့် ပြအပ်၏၊ ထိုထိုအခြင်းအရာအားဖြင့်သာ ညွှန်ပြအပ်၏။ Tathā bāvīsati indriyāni. Dvādasa indriyāni cakkhundriyāni cakkhundriyaṃ yena domanassindriyaṃ, idaṃ dukkhaṃ. Purisindriyaṃ ca diṭṭhiyā ca taṇhāpadaṭṭhānaṃ. Yato puriso purisakānaṃ taṃ evaṃ kātabbatā. Atha ajjhattaṃ sārajjati. Ayaṃ ahaṃkāro taṃ yasā sāratto bahiddhā pariyesati, ayaṃ mamaṃkāro evaṃ itthī, tattha sukhindriyaṃ ca somanassindriyaṃ ca purisindriyassānuvattakā honti. Tassa adhippāyaparipuṇṇā lobhadhammā kusalamūle pavaḍḍhenti. Tassa ce ayamadhippāyo na pāripūriṃ gacchati. Tassa dukkhindriyaṃ ca domanassindriyaṃ ca vattati. Doso ca akusalamūlaṃ pavaḍḍhati. Sace pana upekkhā bhāveti upekkhindriyassa anuvattakāmā bhavati. Amoho ca kusalamūlaṃ pavaḍḍhati. Iti satta indriyāni kilesavatthumupādāya ananvemāni avamāni sabbassa vedanā itthindriyaṃ purisindriyaṃ. Tattha aṭṭha indriyāni saddhindriyaṃ yāva aññātāvino indriyaṃ, ayaṃ dukkhanirodhagāminī paṭipadā. Dasannaṃ paññindriyānaṃ kāmarāgassa padaṭṭhānaṃ. Manindriyaṃ bhavarāgassa padaṭṭhānaṃ. Paññindriyāni rūparāgassa padaṭṭhānaṃ. Itthindriyaṃ ca purisindriyaṃ ca satta paññattiyā padaṭṭhānaṃ. Tattha yena yena indriyena yuttaṃ vā gāthāya otāretuṃ sakkoti, tena tena niddisitabbo. Evaṃ khandhesu dhātūsu āyatanesu saccesu paṭiccasamuppādesu ayaṃ otaraṇo hāro. ထိုအတူ နှစ်ဆယ့်နှစ်ပါးသော ဣန္ဒြေတို့ ရှိကုန်၏။ (ထိုဣန္ဒြေတို့တွင်) စက္ခုန္ဒြေ အစရှိသော တစ်ဆယ့်နှစ်ပါးသော ဣန္ဒြေတို့သည် ရှိကုန်၏။ အကြင်ကြောင့် ဒေါမနဿိန္ဒြေသည် ရှိ၏၊ ဤဣန္ဒြေသည် ဒုက္ခသစ္စာ မည်၏။ ပုရိသိန္ဒြေ၌ ဒိဋ္ဌိသည်လည်းကောင်း၊ တဏှာသည်လည်းကောင်း နီးစွာသောအကြောင်း (ပဒဋ္ဌာန်) မည်၏။ အကြင်ကြောင့် ယောက်ျားသည် ယောက်ျားတို့အား ပြုအပ်သောအဖြစ်သည် ရှိ၏။ ထိုအခါ၌ မိမိ၏ အဇ္ဈတ္တသန္တာန်၌ အလွန်တပ်မက်နှစ်သက်၏။ ဤတပ်မက်ခြင်းသည် ငါဟူသော 'အဟင်္ကာရ' မည်၏။ ထိုငါဟူသော မာန်ယစ်ခြင်းဖြင့် ကျော်စောမှု၌ တပ်မက်သောသူသည် အပအာရုံကို ရှာမှီး၏၊ ဤသည်ကား ငါ့ဥစ္စာဟူသော 'မမင်္ကာရ' မည်၏။ ထို့အတူ မိန်းမသည်လည်း တပ်မက်ခြင်း ရှိ၏။ ထိုဣန္ဒြေတို့တွင် သုခိန္ဒြေနှင့် သောမနဿိန္ဒြေတို့သည် ပုရိသိန္ဒြေသို့ အစဉ်လိုက်ကုန်၏။ ထိုယောက်ျား၏ အလိုဆန္ဒကို ပြည့်စေတတ်ကုန်သော လောဘတရားတို့သည် အကုသိုလ်မူလတို့ကို တိုးပွားစေကုန်၏။ အကယ်၍ ထိုယောက်ျား၏ ဤအလိုဆန္ဒသည် ပြည့်စုံခြင်းသို့ မရောက်ခဲ့အံ့၊ ထိုယောက်ျားအား ဒုက္ခိန္ဒြေနှင့် ဒေါမနဿိန္ဒြေတို့ ဖြစ်ပေါ်လာ၏၊ ဒေါသသည်လည်း အကုသိုလ်မူလကို တိုးပွားစေ၏။ အကယ်၍ ဥပေက္ခာကို တိုးပွားစေအံ့၊ ဥပေက္ခိန္ဒြေအား အစဉ်လိုက်ခြင်းသို့ ရောက်၏၊ အမောဟသည်လည်း ကုသိုလ်မူလကို တိုးပွားစေ၏။ ဤသို့လျှင် ခုနစ်ပါးသော ဣန္ဒြေတို့သည် ကိလေသာဝတ္ထုကို စွဲ၍ ဖြစ်ကုန်၏။ အယုတ်အလွန်မရှိဘဲ ခံစားတတ်သော ဝေဒနာနှင့် ဣတ္ထိန္ဒြေ၊ ပုရိသိန္ဒြေတို့ ဖြစ်ကြကုန်၏။ ထိုဣန္ဒြေတို့တွင် သဒ္ဓိန္ဒြေမှစ၍ အညတာဝိန္ဒြေတိုင်အောင် ရှစ်ပါးသော ဣန္ဒြေတို့သည် ရှိကုန်၏။ ဤဣန္ဒြေရှစ်ပါးသည် ဒုက္ခ၏ချုပ်ရာနိဗ္ဗာန်သို့ ရောက်ကြောင်းဖြစ်သော ပဋိပဒါ (မဂ္ဂသစ္စာ) မည်၏။ ဆယ်ပါးသော ပညိန္ဒြေတို့သည် ကာမရာဂ၏ နီးစွာသောအကြောင်း (ပဒဋ္ဌာန်) မည်၏။ မနိန္ဒြေသည် ဘဝရာဂ၏ နီးစွာသောအကြောင်း မည်၏။ ပညိန္ဒြေတို့သည် ရူပရာဂ၏ နီးစွာသောအကြောင်း မည်၏။ ဣတ္ထိန္ဒြေနှင့် ပုရိသိန္ဒြေတို့သည် ခုနစ်ပါးသော ပညတ်၏ နီးစွာသောအကြောင်း မည်၏။ ထိုဒေသနာ၌ အကြင်အကြင် ဣန္ဒြေနှင့် ယှဉ်သည်ကို ဂါထာ၌ သွတ်သွင်းခြင်းငှာ တတ်နိုင်အံ့၊ ထိုထိုဣန္ဒြေဖြင့် ညွှန်ပြအပ်၏။ ဤသို့လျှင် ခန္ဓာ၊ ဓာတ်၊ အာယတန၊ သစ္စာ၊ ပဋိစ္စသမုပ္ပါဒ်တို့၌ ညွှန်ပြအပ်၏။ ဤသည်ကား သွတ်သွင်းခြင်းဖြစ်သော 'ဩတရဏာဟာရ' မည်၏။ 54. Tattha katamo sodhano hāro? Yo gāthā ekena ārambho bhāsissanti. Tattha ekissā bhāsitāya avasiṭṭhāsu bhāsitāsu so attho na niddisitabbo. Kiṃ kāraṇaṃ? Na hi tāva so attho bhāsito, so abhāsito na sakkā niddisituṃ. Yathā kiṃ appamādo amataṃ padanti gāthā ayamekā gāthā niddisitabbā. Kiṃ kāraṇaṃ, atthikkhātāva imassa ārambhassa anabhāsitaṃ? ၅၄. ထိုဟာရတို့တွင် သောဓနာဟာရသည် အဘယ်နည်း။ အကြင်မြတ်စွာဘုရားသည် ဂါထာတစ်ပုဒ်ဖြင့် စတင်၍ ဟောတော်မူလတ္တံ့။ ထိုဂါထာ၌ တစ်ခုသောဒေသနာကို ဟောကြားအပ်သော်၊ ကြွင်းသောမဟောရသေးသော ဒေသနာတို့၌ ရှိသော ထိုအနက်ကို အဘယ်ကြောင့် ရှေးဦးစွာ မညွှန်ပြသနည်း။ ထိုအနက်ကို မဟောကြားအပ်သေးသောကြောင့် ဖြစ်၏။ မဟောကြားအပ်သေးသော ထိုအနက်ကို ညွှန်ပြခြင်းငှာ မတတ်ကောင်းပေ။ ဥပမာအားဖြင့် အဘယ်နည်းဟူမူ— 'အပ္ပမာဒေါ အမတံ ပဒံ' ဟူသော ဂါထာကဲ့သို့ ဖြစ်၏။ ဤတစ်ခုသော ဂါထာကို ညွှန်ပြအပ်၏။ အဘယ်ကြောင့်နည်းဟူမူ— ဟောကြားအပ်ပြီးသော ဒေသနာသည် ရှိ၏၊ အစပြုအပ်သော ဤဒေသနာကိုမူ မဟောကြားအပ်သေးပေ။ Evaṃ visesato ñatvā, appamādamhi paṇḍitā; Appamāde pamodanti, ariyānaṃ gocare ratāti. "ပညာရှိတို့သည် မမေ့လျော့ခြင်း 'အပ္ပမာဒတရား' ၌ ဤသို့ ထူးခြားစွာ သိ၍ မမေ့လျော့ခြင်း၌ ဝမ်းမြောက်ကြကုန်၏၊ အရိယာတို့၏ ကျက်စားရာ (လောကုတ္တရာတရား) ၌ မွေ့လျော်ကြကုန်၏" ဟူသော ဂါထာဖြစ်သည်။ Idaṃ [Pg.238] abhāsitaṃ. Imissāpi gāthāya bhāsitāya attho niddisitabbo. Kiṃ kāraṇaṃ, atthi tattha avasiṭṭhaṃ? Te jhāyino sātatikā, niccaṃ daḷhaparakkamāti gāthā, evaṃ imā gāthāyo upadhāritā yadā bhavanti, tadā attho niddisitabbo. Evaṃ assutapubbesu suttesu byākaraṇesu vā ekuddeso bhāsito. Yā vīmaṃsā tulanā idaṃ atthi kiccaṃ, idaṃ suttaṃ bhāsitaṃ tassa vevacanaṃ niddiṭṭhaṃ vā na vāti. Tattha yā vīmaṃsā, ayaṃ vuccate sodhano hāro. ဤသည်ကို မဟောကြားအပ်သေးသော 'အဘာသိတဒေသနာ' ဟု ခေါ်၏။ ဤဂါထာကို ဟောကြားအပ်သော်လည်း အနက်ကို ညွှန်ပြအပ်၏။ အဘယ်ကြောင့်နည်းဟူမူ— ထိုဒေသနာ၌ အကြွင်းသည် ရှိသေးသောကြောင့် ဖြစ်၏။ "တေ ဈာယိနော သာတတိကာ၊ နိစ္စံ ဒဠှပရက္ကမာ" ဟူသော ဂါထာသည် ရှိ၏။ ဤသို့လျှင် ဤဂါထာတို့ကို အကြင်အခါ၌ ဆောင်အပ်ကုန်၏၊ ထိုအခါ၌ အနက်ကို ညွှန်ပြအပ်၏။ ဤသို့လျှင် မကြားဖူးကုန်သော သုတ်တို့၌လည်းကောင်း၊ ဗျာကရုဏ်းတို့၌လည်းကောင်း တူညီသော ညွှန်ပြခြင်းရှိသော ဒေသနာကို ဟောတော်မူ၏။ အကြင်စုံစမ်းခြင်း၊ အကြင်နှိုင်းချင့်ခြင်းသည် ရှိ၏။ ဤသည်ကား ကိစ္စမည်၏။ ဤသုတ်ကို ဟောကြားအပ်ပြီ၊ ထိုသုတ်၏ ဝေဝုစ်ကို ပြသည်လည်းရှိ၏၊ မပြသည်လည်းရှိ၏။ ထိုသုတ်၌ အကြင်စုံစမ်းဆင်ခြင်ခြင်းသည် ရှိ၏၊ ဤသို့ စုံစမ်းဆင်ခြင်ခြင်းကို သောဓနာဟာရ ဟု ဆိုအပ်၏။ 55. Tattha katamo adhiṭṭhāno hāro? Ekattatā ca vemattatā ca. Tattha kitapaññatti ca kiccapaññatti ca. Sā ekattatā ca vemattatā ca yathā paññatti ekavevacanena vemattatā pajānātīti paññā, sā ca ādhipateyyaṭṭhena paññatti. Yaṃ anomattiyaṭṭhena paññattanti. Taṃ anomattiyaṭṭhena paññābalaṃ. Tanubhūtā gocarattavasā sevasati tīsu ratanesu anussati buddhānussati dhammānussati saṅghānussati aviparītānussaraṇatāya. Sammādiṭṭhi dhammānaṃ pavicayena dhammavicayasambojjhaṅgo abhinīhārato abhiññāti. Saṅkhepena maggā kā vatthu avikopanatāya ekattā, yathā uṇhena saṃsaṭṭhaṃ uṇhodakaṃ, sītena saṃsaṭṭhaṃ sītodakaṃ khārodakaṃ guḷhodakanti, idaṃ ekattatā vemattatā ca. ၅၅. ထိုဟာရတို့တွင် အဓိဋ္ဌာနာဟာရသည် အဘယ်နည်း။ ထိုဒေသနာ၌ တူညီသောအဖြစ် (ဧကတ္တတာ) နှင့် ထူးခြားသောအဖြစ် (ဝေမတ္တတာ) ကို သိစေခြင်းသည် ရှိ၏၊ ကိစ္စပညတ်သည်လည်း ရှိ၏။ ထိုကိစ္စပညတ်သည် တူညီသောအဖြစ်နှင့် ထူးခြားသောအဖြစ်ကို ပညတ်အားလျော်စွာ တစ်ခုသော ဝေဝုစ်ဖြင့် ထူးခြားသောအဖြစ်ကို သိတတ်၏၊ ထို့ကြောင့် 'ပညာ' ဟု ခေါ်၏။ ထိုပညာသည်လည်း အစိုးရသောအနက်ကြောင့် ပညတ်မည်၏။ အကြင်ပညာကို မယုတ်လျော့သောအနက်ကြောင့် ပညတ်အပ်၏၊ ထို့ကြောင့် ထိုပညာသည် မယုတ်လျော့သောအနက်ကြောင့် ပညာဗလ (ပညာဖလ) မည်၏။ ရတနာသုံးပါးတို့၌ မဖောက်မပြန် အဖန်တလဲလဲ အောက်မေ့ခြင်းကြောင့် ဘုရားဂုဏ်ကို အောက်မေ့ခြင်း (ဗုဒ္ဓါနုဿတိ)၊ တရားဂုဏ်ကို အောက်မေ့ခြင်း (ဓမ္မာနုဿတိ)၊ သံဃာ့ဂုဏ်ကို အောက်မေ့ခြင်း (သံဃာနုဿတိ) ဟု အနုဿတိ ရှိ၏။ အာရုံနှင့် လျော်စွာဖြစ်ခြင်းကြောင့် 'သတိ' မည်၏။ ကောင်းသောအမြင် (သမ္မာဒိဋ္ဌိ) သည် တရားတို့ကို ရွေးချယ်စိစစ်ခြင်းဖြင့် 'ဓမ္မဝိစယသမ္ဗောဇ္ဈင်' မည်၏။ ရှေးရှုဆောင်ခြင်းကြောင့် 'အဘိညာဉ်' မည်၏။ ဤသို့စသည်ဖြင့် အကျဉ်းအားဖြင့် တရားကိုယ်မပျက်စီးသောအားဖြင့် မဂ်သည် တူညီသောအဖြစ် (ဧကတ္တ) မည်၏။ ဥပမာ အဘယ်နည်းဟူမူ— ရေနွေးနှင့် ရောနှောသော ရေအေးသည် ရေနွေး (ဥဏှောဒက) ဖြစ်၏။ ရေအေးနှင့် ရောသော ရေနွေးသည် ရေအေး (သီတောဒက) ဖြစ်၏။ ရေငံ (ခါရောဒက) ဖြစ်၏။ ရေချို (ဂုဠောဒက) ဖြစ်၏။ ဤဆိုအပ်ခဲ့ပြီးသော တရားသည် တူညီသောအဖြစ် (ဧကတ္တတာ) မည်၏။ ထူးခြားသောအဖြစ် (ဝေမတ္တတာ) သည်လည်း ရှိ၏။ Atthi puna dhammo nānādhammasaṅghato ekato yathārūpaṃ cattāro vāretabbā, tañca rūpanti ekattatā. Pathavīdhātu āpo tejo vāyodhātūti vemattatā. Evaṃ sabbā catasso dhātuyo rūpanti ekattatā, pathavīdhātu āpo tejo vāyodhātūti vemattatā. Pathavīdhātūti lakkhaṇato ekattatā, saṃkiṇṇavatthuto vemattatā. Yaṃ kiñci kakkhaḷalakkhaṇaṃ, sabbaṃ taṃ pathavīdhātūti ekattatā. Kesā lomā nakhā dantā chavi cammanti vemattatā. Evaṃ sabbaṃ catasso dhātuyo rūpanti ekattaṃ. Saddā gandhā rasā phoṭṭhabbāti vemattatā. တဖန် သဘာဝတရားတို့သည် တပေါင်းတည်း ထိုက်သည်အားလျော်စွာ လေးပါးသော တရားတို့ကို တားမြစ်အပ်ကုန်၏၊ ထိုသဘာဝတရားသည်ပင် 'ရုပ်' (ရူပ) မည်၏၊ ဤသို့ဖြစ်ခြင်းသည် တူညီသောအဖြစ် (ဧကတ္တတာ) မည်၏။ ပထဝီဓာတ်၊ အာပေါဓာတ်၊ တေဇောဓာတ်၊ ဝါယောဓာတ် ဟူ၍ ကွဲပြားခြင်းသည် ထူးခြားသောအဖြစ် (ဝေမတ္တတာ) မည်၏။ ဤသို့လျှင် အလုံးစုံသော လေးပါးသော ဓာတ်တို့သည် 'ရုပ်' မည်၏၊ ဤသည်ကား တူညီသောအဖြစ် မည်၏။ ပထဝီဓာတ်၊ အာပေါဓာတ်၊ တေဇောဓာတ်၊ ဝါယောဓာတ် ဟူသည်ကား ထူးခြားသောအဖြစ် မည်၏။ ပထဝီဓာတ်ဟူသည် လက္ခဏာအားဖြင့် တူညီသောအဖြစ် မည်၏၊ ရောနှောသော ဝတ္ထုအားဖြင့် ထူးခြားသောအဖြစ် မည်၏။ အကြင်ခက်ထန်ကြမ်းတမ်းသော လက္ခဏာရှိသော ဝတ္ထုဟူသမျှသည် ပထဝီဓာတ်မည်၏၊ ဤသည်ကား တူညီသောအဖြစ် မည်၏။ ဆံပင်၊ အမွှေး၊ ခြေသည်းလက်သည်း၊ သွား၊ အရေပါး၊ အရေထူ ဟူသည် ထူးခြားသောအဖြစ် မည်၏။ ဤသို့လျှင် အလုံးစုံသော လေးပါးသော ဓာတ်တို့သည် 'ရုပ်' မည်၏၊ ဤသည်ကား တူညီသောအဖြစ် မည်၏။ သဒ္ဒါရုံ (အသံ)၊ ဂန္ဓာရုံ (အနံ့)၊ ရသာရုံ (အရသာ)၊ ဖောဋ္ဌဗ္ဗရုံ (အတွေ့အထိ) ဟူသည်ကား ထူးခြားသောအဖြစ် ရှိ၏။ Atthi puna dhammo vemattatā añño nāmaṃ labhati. Yathā kāyānupassanāya navasaññā vinīlakasaññā uddhumātakasaññā, ayaṃ asubhasaññā, yā ekattatā ārammaṇato vemattato, sā evaṃ saññāvedanāsu ādīnavaṃ samanupassato tathādhiṭṭhānaṃ samādhindriyaṃ ca sāyeva [Pg.239] dhammesu tattha saññābhāvanā vīriyindriyaṃ ca dhammesu dhammānupassanā citte attasaññaṃ pajahato paññindriyaṃ ca citte cittānupassanā. (Iti) yo koci ñāṇapacāro sabbaso paññāya gocaro paññā, ayaṃ vemattatā, yathā kāmarāgo bhavarāgo diṭṭhirāgoti vemattatā taṇhāya. Iti yaṃ ekattatāya ca vemattatāya ca ñāṇaṃ vīmaṃsanā tulanā. Ayaṃ adhiṭṭhāno hāro. တဖန် ဝေမတ္တတာ မည်သော တရားသည် အခြားသော အမည်ကို ရရှိ၏။ ပုံစံအားဖြင့် ကာယာနုပဿနာ၌ ဝိနီလကသညာ၊ ဥဒ္ဒုမာတကသညာ အစရှိသော ကိုးပါးသော သညာတို့ကို ရအပ်၏။ ဤသည်ကား အသုဘသညာ ဖြစ်၏။ အာရုံအားဖြင့်သော်လည်းကောင်း၊ ထူးခြားသောအဖြစ် အားဖြင့်သော်လည်းကောင်း တူညီသောအဖြစ်သည် ရှိ၏။ ထိုသို့ သညာ ဝေဒနာတို့၌ ဘေးအပြစ်ကို ရှုသောသူအား ထိုကဲ့သို့ ဆောက်တည်ခြင်းသည် သမာဓိန္ဒြေ ဖြစ်၏။ ထိုသမာဓိန္ဒြေသည်ပင် တရားတို့၌ သညာကို ပွားစေခြင်းဖြစ်၍ ဝီရိယိန္ဒြေမည်၏။ တရားတို့၌ ဓမ္မာနုပဿနာ ဖြစ်၍ စိတ်၌ ကိုယ်ဟူသောအမှတ်ကို စွန့်ခြင်းကြောင့် ပညိန္ဒြေမည်၏။ စိတ်၌ စိတ္တာနုပဿနာ ဖြစ်၏။ ဤသို့ အလုံးစုံသော ပညာ၏ အာရုံဖြစ်သော ဉာဏ်၏ ကျက်စားရာသည် ပညာ (အပြားအားဖြင့် သိခြင်း) မည်၏။ ဤသည်ကား ဝေမတ္တတာ ဖြစ်၏။ ပုံစံအားဖြင့် ကာမရာဂ၊ ဘဝရာဂ၊ ဒိဋ္ဌိရာဂ ဤသို့ ပြားခြင်းသည် တဏှာ၏ ဝေမတ္တတာ မည်၏။ ဤသို့ ဧကတ္တတာ ၌လည်းကောင်း၊ ဝေမတ္တတာ ၌လည်းကောင်း အကြင်ဉာဏ်၊ အကြင်စုံစမ်းခြင်း၊ အကြင်နှိုင်းချိန်ခြင်းသည် ရှိ၏။ ဤအလုံးစုံသည် အဓိဋ္ဌာနဟာရ မည်၏။ 56. Tattha katamo parikkhāro hāro? Sahetu sappaccayaṃ vodānañca saṃkileso ca, yaṃ tadubhayaṃ pariyeṭṭhi, sa parikkhāro hāro. Iti dhammānaṃ sahetukānaṃ hetu pariyesitabbo, sappaccayānaṃ paccayo pariyesitabbo. ၅၆. ထိုဟာရတို့တွင် ပရိက္ခာရဟာရသည် အဘယ်နည်း။ ဇနကအကြောင်းနှင့်တကွ၊ ဥပနိဿယအကြောင်းနှင့်တကွ ညစ်နွမ်းခြင်း (သံကိလေသ) နှင့် စင်ကြယ်ခြင်း (ဝေါဒါန) သည် ရှိ၏။ ထိုနှစ်ပါးစုံကို အကြင်ထက်ဝန်းကျင်မှ ရှာဖွေစုံစမ်းခြင်းသည် ရှိ၏၊ ထိုရှာဖွေစုံစမ်းခြင်းသည် ပရိက္ခာရဟာရ မည်၏။ ဤသို့လျှင် ဇနကအကြောင်းနှင့်တကွဖြစ်သော တရားတို့၏ ဇနကအကြောင်းကို ရှာဖွေအပ်၏။ ဥပနိဿယအကြောင်းနှင့်တကွဖြစ်သော တရားတို့၏ ဥပနိဿယအကြောင်းကို ရှာဖွေအပ်၏။ Tattha kiṃ nānākaraṇaṃ, hetussa ca paccayassa ca? Sabhāvo hetu, parabhāvo paccayo. Parabhāvassa paccayo hetupi, sabhāvassa hetuyā parabhāvassa kassaci paccayo avutto hetu, vutto paccayo. Ajjhattiko hetu, bāhiro paccayo. Sabhāvo hetu, parabhāvo paccayo. Nibbattako hetu, paṭiggāhako paccayo. Nevāsiko hetu, āgantuko paccayo. Asādhāraṇo hetu, sādhāraṇo paccayo. Ekoyeva hetu, aparāparo paccayo. ထိုနှစ်ပါးတို့တွင် ဟေတု (အကြောင်း) နှင့် ပစ္စယ (အထောက်အပံ့အကြောင်း) တို့၏ ကွဲပြားခြားနားမှုသည် အဘယ်နည်း။ မိမိကိုယ်ပိုင် သဘာဝသည် ဟေတုမည်၏။ အခြားသောသဘာဝ (ပရဘာဝ) သည် ပစ္စယမည်၏။ တစ်ပါးသော သဘာဝအား ကျေးဇူးပြုခြင်းသည် ပစ္စယ၏ အဖြစ်ဖြစ်ရာ၏၊ ကိုယ်ပိုင်သဘာဝသည် ဟေတု၏ အဖြစ်ဖြစ်ရာ၏။ အချို့သောအရာ၌ ဟေတု၏ ပရဘာဝကို ဟေတုဟု မဆိုအပ်ဘဲ ပစ္စယဟုသာ ဆိုအပ်၏။ အတွင်းဖြစ်သော အဇ္ဈတ္တိကဝတ္ထုသည် ဟေတုမည်၏၊ ပြင်ပဖြစ်သော ဗာဟိရဝတ္ထုသည် ပစ္စယမည်၏။ သဘာဝသည် ဟေတုမည်၏၊ တစ်ပါးသော သဘာဝသည် ပစ္စယမည်၏။ ဖြစ်ပေါ်စေတတ်သောသဘောသည် ဟေတုမည်၏၊ ခံယူဖြစ်ပေါ်စေတတ်သောသဘောသည် ပစ္စယမည်၏။ အမြဲနေထိုင်သောသဘောသည် ဟေတုမည်၏၊ ဧည့်သည်ကဲ့သို့သောသဘောသည် ပစ္စယမည်၏။ အများနှင့် မဆက်ဆံသော သီးခြားသဘောသည် ဟေတုမည်၏၊ အများနှင့် ဆက်ဆံသော အများဆိုင်သဘောသည် ပစ္စယမည်၏။ ဟေတုသည် တစ်ခုတည်းသာ ဖြစ်၍၊ ပစ္စယသည် အဆက်ဆက် ဖြစ်၏။ Hetussa upakaraṇaṃ samudānetabbo. Samudānaṃ hetu, tattha duvidho hetu. Duvidho paccayo – samanantarapaccayo ca paramparapaccayo ca. Hetupi duvidho – samanantarahetu ca paramparahetu ca. Tattha katamo paramparapaccayo? Avijjā nāmarūpassa paramparapaccayo, viññāṇaṃ samanantarapaccayatāya paccayo. Yadi ādimhi avijjānirodho bhavati nāmarūpassa nirodhopi. Tattha samanantaraṃ kiṃ kāraṇaṃ paramparapaccayo samanantarapaccayo samuddānito, ayaṃ paccayato. Tattha katamo paramparahetu? Vijānantassa paramparahetutāya hetu, aññākāro samanantarahetutāya hetu. Yassa hi yaṃ samanantaraṃ nibbattati, so tassa hetupi jātinirodhā bahi ākāranirodho, ākāranirodhā daṇḍanirodho, daṇḍanirodhā khaṇḍanirodho. Evaṃ hetupi dvidhā so tāhi passitabbo. ဟေတု၏ ကျေးဇူးပြုခြင်းကို ထုတ်ဖော်ပြသအပ်၏။ ဤသည်ကား သမုဒါနဟိတ် မည်၏။ ထိုနှစ်ပါးတို့တွင် ဟေတုသည် နှစ်မျိုးရှိ၏။ ပစ္စယသည်လည်း သမနန္တရပစ္စည်းနှင့် ပရမ္ပရပစ္စည်းဟူ၍ နှစ်မျိုးရှိ၏။ ဟေတုသည်လည်း သမနန္တရဟိတ်နှင့် ပရမ္ပရဟိတ်ဟူ၍ နှစ်မျိုးရှိ၏။ ထိုနှစ်မျိုးတို့တွင် ပရမ္ပရပစ္စည်းသည် အဘယ်နည်း။ အဝိဇ္ဇာသည် နာမ်ရုပ်အား ပရမ္ပရပစ္စည်းအဖြစ်ဖြင့် ကျေးဇူးပြု၏၊ ဝိညာဉ်သည် သမနန္တရပစ္စည်းအဖြစ်ဖြင့် ကျေးဇူးပြု၏။ အကယ်၍ အစ၌ အဝိဇ္ဇာချုပ်ငြိမ်းပါက နာမ်ရုပ်သည်လည်း ချုပ်ငြိမ်း၏။ ထိုနှစ်ပါးတို့တွင် သမနန္တရဖြစ်သော အကြောင်းသည် အဘယ်နည်း။ ပရမ္ပရပစ္စည်းသည် သမနန္တရပစ္စည်းကို ထုတ်ဆောင်အပ်၏၊ ဤသည်ကား ပစ္စယတော မည်၏။ ထိုနှစ်ပါးတို့တွင် ပရမ္ပရဟိတ်သည် အဘယ်နည်း။ ပရမ္ပရဟိတ်အဖြစ်ဖြင့် သိသောသူအား ဟေတု ဖြစ်၏။ သမနန္တရဟိတ်အဖြစ်ဖြင့် အခြားသော အခြင်းအရာရှိသော ဟေတုသည် ဖြစ်၏။ အမှန်အားဖြင့် အကြင်သူအား သမနန္တရပစ္စည်းသည် ဖြစ်ပေါ်၏၊ ထိုသမနန္တရပစ္စည်းသည် ထိုသူ၏ ဟေတုလည်း ဖြစ်၏။ ဇာတိချုပ်ခြင်းကြောင့် ပြင်ပ၌ အာကာရ ချုပ်ငြိမ်းခြင်း ဖြစ်၏။ အာကာရချုပ်ငြိမ်းခြင်းကြောင့် ဒဏ္ဍချုပ်ငြိမ်းခြင်း ဖြစ်၏။ ဒဏ္ဍချုပ်ငြိမ်းခြင်းကြောင့် ခဏ္ဍချုပ်ငြိမ်းခြင်း ဖြစ်၏။ ဤသို့လျှင် ထိုဟေတုကိုလည်း ယောဂီပုဂ္ဂိုလ်တို့သည် နှစ်မျိုးအပြားအားဖြင့် ရှုအပ်၏။ Paṭiccasamuppādo [Pg.240] yathā avijjāpaccayo tassa puna kiṃpaccayo, ayoniso manasikāro. So kassa paccayo saṅkhārānaṃ, iti paccayo ca samuppannaṃ ca tassa ko hetu avijjāyeva. Tathā hi purimā koṭi na paññāyati. Tattha avijjānusayo avijjāpariyuṭṭhānassa hetu purimā hetu pacchā paccayo, sāpi avijjāsaṅkhārānaṃ paccayo catūhi kāraṇehi sahajātapaccayatāya samanantarapaccayatāya abhisandanapaccayatāya patiṭṭhānapaccayatāya. ပဋိစ္စသမုပ္ပါဒ်၌ ပြဆိုသကဲ့သို့ အဝိဇ္ဇာသည် အကြောင်း မည်၏။ ထိုအဝိဇ္ဇာ၏ တဖန် အကြောင်းကား အဘယ်နည်း။ အယောနိသောမနသိကာရ ဖြစ်၏။ ထိုမသင့်မတင့် နှလုံးသွင်းခြင်းသည် အဘယ်တရား၏ အကြောင်းနည်း။ သင်္ခါရတို့၏ အကြောင်းဖြစ်၏။ ဤသို့လျှင် ထိုသင်္ခါရတို့၏ အကြောင်းလည်းဖြစ်သော၊ အကြောင်းနှင့်တကွ ဖြစ်ပေါ်စေသော ဟေတုသည် အဘယ်နည်း။ အဝိဇ္ဇာသည်သာလျှင် ဖြစ်၏။ ထိုသို့ဖြစ်ခြင်းကြောင့် ရှေးဦးအစွန်းအစသည် မထင်ရှားပေ။ ထိုဒေသနာတော်၌ အဝိဇ္ဇာနုသယသည် အဝိဇ္ဇာပရိယုဋ္ဌာန်၏ ဇနကအကြောင်း မည်၏။ ရှေး၌ဖြစ်သော ဟေတုသည် နောက်၌ ပစ္စယ မည်၏။ ထိုရှေးဖြစ်သော ဟေတုသည်လည်း အဝိဇ္ဇာ၊ သင်္ခါရတို့၏ အကြောင်း ဖြစ်၏။ ထိုသို့ဖြစ်ခြင်းသည် သဟဇာတပစ္စည်းအဖြစ်၊ သမနန္တရပစ္စည်းအဖြစ်၊ အဘိသန္ဒနပစ္စည်းအဖြစ်၊ ပတိဋ္ဌာနပစ္စည်းအဖြစ်ဟူသော လေးပါးသော အကြောင်းတို့ကြောင့် ဖြစ်၏။ 57. Kathaṃ sahajātapaccayatāya avijjāsaṅkhārānaṃ paccayo? Yaṃ cittaṃ rāgapariyuṭṭhaṃ, tattha avijjāpariyuṭṭhānena sabbaṃ paññāya gocaraṃ hanti. Tattha saṅkhārā tipaccayaṭṭhikā addhābhūmikāramahattassa ayaṃ avijjāsahasamuppannaṃ vuddhiṃ virūḷhiṃ vepullatamāpajjantī catūhi kāraṇehi paññā pahīyati. Katamehi catūhi? Anusayo pariyuṭṭhānaṃ saṃyojanaṃ upādānaṃ. Tattha anusayo pariyuṭṭhānaṃ jāti pariyuṭṭhitā saṃyujjati saṃyuttā upādiyati upādānapaccayā bhavo. Evaṃ te saṅkhārā tividhā uppannā bhūmigatā nāsaññattha ayaṃ maggena vinītattāyāti te thāmagatā apativinītātipi te saṅkhārāti vuccati, evaṃ sahetusamuppannaṭṭhena atthi meva paccayā saṅkhārānaṃ paccayo niddiṭṭhaṃ apanetvā kusalaṃ akusalaṃ kusalo ca akusalo ca pakkhipitabbo, vipākadhammā apanetvā vacanīyaṃ avacanīyaṃ vacanīyañca avacanīyañca pakkhipitabbaṃ, bhavaapevirittā, sabbasuttaṃ parikkhipitabbaṃ. ၅၇. သဟဇာတပစ္စည်းအဖြစ်ဖြင့် အဝိဇ္ဇာသည် သင်္ခါရတို့အား အဘယ်သို့ ကျေးဇူးပြုသနည်း။ ရာဂလွှမ်းမိုးအပ်သော စိတ်သည် ရှိ၏။ ထိုစိတ်၌ အဝိဇ္ဇာလွှမ်းမိုးခြင်း (အဝိဇ္ဇာပရိယုဋ္ဌာန်) ဖြင့် ပညာ၏ အလုံးစုံသော အာရုံကို ဖျက်ဆီးတတ်၏။ ထိုဒေသနာ၌ သုံးပါးသော ပစ္စည်းတည်ရာ ကာလအပိုင်းအခြား၏ အလွန်ကြီးမားခြင်းကြောင့် ဤအဝိဇ္ဇာနှင့်တကွဖြစ်သော သင်္ခါရတို့သည်လည်းကောင်း ကြီးပွားခြင်း၊ စည်ပင်ခြင်း၊ ပြန့်ပြောခြင်းသို့ ရောက်ကုန်၏။ အကြောင်းလေးပါးတို့ကြောင့် ပညာသည် ဆုတ်ယုတ်ပျက်စီး၏။ ထိုလေးပါးတို့သည် အဘယ်နည်းဟူသော် အနုသယ၊ ပရိယုဋ္ဌာန်၊ သံယောဇဉ်၊ ဥပါဒါန် တို့တည်း။ ထိုလေးပါးတို့တွင် အနုသယသည် ပရိယုဋ္ဌာန်ရှိသော ပုဂ္ဂိုလ်တို့အား ကုသိုလ်ကို ဖျက်ဆီးတတ်သော သဘောဖြင့် ယှဉ်၏။ ထိုသို့ယှဉ်ခြင်းကြောင့် စွဲလမ်းခြင်းကို ဖြစ်စေ၏။ ဥပါဒါန်ကြောင့် ဘဝဖြစ်၏။ ဤသို့ ဖြစ်ခြင်းအရာသို့ ရောက်၍ ဖြစ်ပေါ်လာသော ထိုသင်္ခါရတရားတို့သည် သုံးမျိုးအပြား ရှိကုန်၏။ အခြားသောအရပ်၌ မဖြစ်ကုန်။ ဤသင်္ခါရတို့ကို မဂ်ဖြင့် ဖယ်ရှားခြင်းငှာ ဖြစ်၏။ ဤသို့ ဖယ်ရှားအပ်သည်ရှိသော် ထိုသင်္ခါရတို့သည် အားကောင်းသောအဖြစ်သို့ ရောက်၍ တစ်ဖန် မပယ်အပ်သည် ဖြစ်ကုန်၏။ ထိုကြောင့် ထိုတရားတို့ကို သင်္ခါရတို့ဟူ၍ ဆိုအပ်ကုန်၏။ ဤသို့ အကြောင်းနှင့်တကွ ဖြစ်ပေါ်လာသော အနက်ကြောင့် ဇနကအကြောင်းသည် ရှိသည်သာတည်း။ ဥပနိဿယအကြောင်းသည် သင်္ခါရတို့အား ကျေးဇူးပြု၏။ ပြအပ်သော ကုသိုလ်နှင့် အကုသိုလ်ကို ပယ်၍၊ ကုသိုလ်နှင့် အကုသိုလ်ကို ထည့်သွင်းအပ်၏။ ဝိပါကဓမ္မတို့ကို ဖယ်ရှား၍၊ ဟောအပ်သော အနက်နှင့် မဟောအပ်သော သဒ္ဒါတို့ကို ထည့်သွင်းအပ်၏။ ဘဝချုပ်ငြိမ်းသည်တိုင်အောင် အလုံးစုံသော သုတ်ကို ဆင်ခြင်ထည့်သွင်းအပ်၏။ Dasa tathāgatabalāni cattāri vesārajjāni puññāni anaññākataṃ avijjā samanantarapaccayatāya saṅkhārānaṃ paccayo yena cittena saha samuppannā avijjā tassa cittassa samanantaracittaṃ samuppannanti, tassa yaṃ samanantaracittaṃ samuppannanti, tassa pacchimassa cittassa purimacittaṃ hetupaccayatāya paccayo, tena avijjā hetu tena cittena upādānaṃ anokāsakatā ñāṇaṃ na uppajjanti. Yā tassa appamādā dhātu abhijjhābhisanditā tahiṃ vipallāsā uppajjanti ‘‘asubhe subha’’nti ‘‘dukkhe sukha’’nti, tattha saṅkhārā uppajjanti rattā duṭṭhā mūlassa cetanā rāgapariyuṭṭhānena byāpādapariyuṭṭhānena avijjāpariyuṭṭhānena diṭṭhivipallāso vatthuniddese niddisitabbo[Pg.241], yaṃ viparītacitto vijānāti ayaṃ cittavipallāso, yā viparītasaññā upaggaṇhāti ayaṃ saññāvipallāso. Yaṃ viparītadiṭṭhi abhinivisati ayaṃ diṭṭhivipallāso. Aṭṭha micchattāni vaḍḍhanti, tīṇi akusalāni ayoniso manasikāre uppannaṃ viññāṇañca vijjañca karonti. Iti pubbāparante akusalānātaritaro saṅkhārā vuddhiṃ vepullataṃ gacchanti. Te ca mahatā ca appaṭividitā ponobhavikā saṅkhārā bhavanti. Iti evaṃ avijjā sahajātapaccayatāya saṅkhārānaṃ paccayo samanantarapaccayatāya ca. ဆယ်ပါးသော မြတ်စွာဘုရား အားတော်တို့သည်လည်းကောင်း၊ လေးပါးသော ဝေသာရဇ္ဇဉာဏ်တို့သည်လည်းကောင်း ဖြူစင်သော ကုသိုလ်အဖို့ရှိကုန်၏။ အခြားသောအကြောင်းသည် မပြုလုပ်အပ်ပေ။ အဝိဇ္ဇာသည် သမနန္တရပစ္စည်းအဖြစ်ဖြင့် သင်္ခါရတို့အား ကျေးဇူးပြု၏။ အကြင်စိတ်နှင့်တကွ ဖြစ်သော အဝိဇ္ဇာသည် ထိုစိတ်၏ အခြားမဲ့၌ ဖြစ်သောစိတ်ကို ဖြစ်ပေါ်စေ၏။ ဤသို့ ထိုစိတ်၏ အကြင်အခြားမဲ့စိတ် ဖြစ်ပေါ်သည်ရှိသော်၊ ထိုနောက်ဖြစ်သော စိတ်အား ရှေးဦးဖြစ်သော စိတ်သည် ဟေတုပစ္စည်းအဖြစ်ဖြင့် ကျေးဇူးပြု၏။ ထိုကြောင့် အဝိဇ္ဇာသည် ဟေတု မည်၏။ ထိုစိတ်ကြောင့် ဥပါဒါန်သည် အရာမဟုတ်သည်၏ အဖြစ်ကို ပြုတတ်သောကြောင့် ဉာဏ်သည် မဖြစ်ပေါ်ပေ။ ထိုသူအား အကြင်အပ္ပမာဒဓာတ်သည် အဘိဇ္ဈာကို တောင့်တသည်ဖြစ်၍၊ ထို၌ မတင့်တယ်သည်၌ တင့်တယ်၏ဟူ၍လည်းကောင်း၊ ဆင်းရဲ၌ ချမ်းသာဟူ၍လည်းကောင်း ဖောက်ပြန်ခြင်း (ဝိပလ္လာသ) တို့သည် ဖြစ်ကုန်၏။ ထိုသို့ဖောက်ပြန်ခြင်း၌ ကိုယ်သည် ပျက်စီးသည်ဖြစ်၍၊ မူလဖြစ်သော တရား၏ စေတနာသည် ရာဂပရိယုဋ္ဌာန်ဖြင့်လည်းကောင်း၊ ဗျာပါဒပရိယုဋ္ဌာန်ဖြင့်လည်းကောင်း၊ အဝိဇ္ဇာပရိယုဋ္ဌာန်ဖြင့်လည်းကောင်း သင်္ခါရတို့ကို ဖြစ်စေကုန်၏။ ဒိဋ္ဌိဝိပလ္လာသကို ဝတ္ထုနိဒ္ဒေသ၌ ညွှန်းပြအပ်၏။ ဖောက်ပြန်သောစိတ်ရှိ၍ အကြင်ကြောင့် သိခြင်းသည် စိတ္တဝိပလ္လာသ မည်၏။ ဖောက်ပြန်သောအမှတ်ရှိ၍ အကြင်ကြောင့် စွဲလမ်းခြင်းသည် သညာဝိပလ္လာသ မည်၏။ ဖောက်ပြန်သောအမြင်ရှိ၍ အကြင်ကြောင့် နှလုံးသွင်း စွဲမြဲခြင်းသည် ဒိဋ္ဌိဝိပလ္လာသ မည်၏။ ရှစ်ပါးသော မိစ္ဆတ္တတို့သည် တိုးပွားကုန်၏။ အကုသိုလ်သုံးပါးတို့သည် မသင့်သောအားဖြင့် နှလုံးသွင်းခြင်း၌ ဖြစ်ပေါ်လာသော ဝိညာဉ်ကိုလည်းကောင်း၊ အဝိဇ္ဇာကိုလည်းကောင်း ဖြစ်စေကုန်၏။ ဤသို့လျှင် အတိတ်နှင့် အနာဂတ်ဟူသော ရှေ့အဖို့ နောက်အဖို့၌ အကုသိုလ်မှ မလွန်မြောက်နိုင်သော သင်္ခါရတို့သည် ကြီးပွားခြင်း၊ ပြန့်ပြောခြင်းသို့ ရောက်ကုန်၏။ ထိုသင်္ခါရတရားတို့သည် များစွာသောအားဖြင့် ထိုးထွင်း၍ မသိအပ်ကုန်ဘဲ တဖန်ဘဝသစ်ကို ဖြစ်စေတတ်သော သင်္ခါရများ ဖြစ်ကြကုန်၏။ ဤသို့လျှင် အဝိဇ္ဇာသည် သဟဇာတပစ္စည်းအဖြစ်ဖြင့်လည်းကောင်း၊ သမနန္တရပစ္စည်းအဖြစ်ဖြင့်လည်းကောင်း သင်္ခါရတို့အား ကျေးဇူးပြု၏။ 58. Kathaṃ abhisandanākārena avijjā saṅkhārānaṃ paccayo? Sā avijjā te saṅkhāre abhisanneti parippharati. Seyyathāpi nāma uppalaṃ vā padumaṃ vā taṃ udake vaḍḍhaṃ assa, sītena vārinā abhisannaṃ parisandanaṃ vuddhiṃ virūḷhiṃ vepullataṃ āpajjati. Evaṃ abhisandanaṭṭhena avijjā saṅkhārānaṃ paccayo. ၅၈. အဝိဇ္ဇာသည် တောင့်တသော အခြင်းအရာအားဖြင့် သင်္ခါရတို့အား အဘယ်သို့ ကျေးဇူးပြုသနည်း။ ထိုအဝိဇ္ဇာသည် ထိုသင်္ခါရတို့ကို စွတ်စိုစေ၏၊ ပျံ့နှံ့စေ၏။ ဥပမာအားဖြင့် ရေ၌ ကြီးပွားရသော ကြာညိုသည်လည်းကောင်း၊ ပဒုမ္မာကြာသည်လည်းကောင်း အေးမြသောရေဖြင့် ဆွတ်ဖြန်းအပ်၊ သွန်းလောင်းအပ်သည်ရှိသော် ကြီးပွားခြင်း၊ စည်ပင်ခြင်း၊ ပြန့်ပြောခြင်းသို့ ရောက်သကဲ့သို့ ဖြစ်၏။ ဤအတူ တောင့်တသော သဘောအားဖြင့် အဝိဇ္ဇာသည် သင်္ခါရတို့အား ကျေးဇူးပြု၏။ Kathaṃ patiṭṭhahanaṭṭhena avijjā saṅkhārānaṃ paccayo? Te saṅkhārā avijjāyaṃ nissāya vuddhiṃ virūḷhiṃ vepullataṃ āpajjanti. Seyyathāpi nāma uppalaṃ vā padumaṃ vā pathaviṃ nissāya pathaviṃ patiṭṭhāya vuddhiṃ virūḷhiṃ vepullataṃ āpajjati. Ete saṅkhārā avijjāyaṃ patiṭṭhitā avijjāyaṃ nissāya vuddhiṃ virūḷhiṃ vepullataṃ gacchanti. Evaṃ patiṭṭhahanaṭṭhena avijjā saṅkhārānaṃ paccayo. တည်ရာဟူသော သဘောအားဖြင့် အဝိဇ္ဇာသည် သင်္ခါရတို့အား အဘယ်သို့ ကျေးဇူးပြုသနည်း။ ထိုသင်္ခါရတို့သည် အဝိဇ္ဇာကို မှီ၍ ကြီးပွားခြင်း၊ စည်ပင်ခြင်း၊ ပြန့်ပြောခြင်းသို့ ရောက်ကုန်၏။ ဥပမာအားဖြင့် ကြာညိုသည်လည်းကောင်း၊ ပဒုမ္မာကြာသည်လည်းကောင်း မြေကိုမှီ၍ မြေ၌တည်လျက် ကြီးပွားခြင်း၊ စည်ပင်ခြင်း၊ ပြန့်ပြောခြင်းသို့ ရောက်သကဲ့သို့ ဖြစ်၏။ ထိုနည်းတူစွာ ဤသင်္ခါရတို့သည် အဝိဇ္ဇာ၌ တည်လျက် အဝိဇ္ဇာကို မှီ၍ ကြီးပွားခြင်း၊ စည်ပင်ခြင်း၊ ပြန့်ပြောခြင်းသို့ ရောက်ကုန်၏။ ဤသို့ တည်ရာဟူသော သဘောအားဖြင့် အဝိဇ္ဇာသည် သင်္ခါရတို့အား ကျေးဇူးပြု၏။ Puna rāgasahagatassa kammassa vipākena paṭisandhimhi bhavo nibbattati, taṃ kammassa sabbaṃ abhiniviṭṭhaṃ aññāṇavasena ponobhavikā saṅkhārāti vuccanti, evampi avijjāpaccayā saṅkhārā atthi. Puna pañcasu ye ca sekkhā puggalā, ye ca asaññisamāpattiṃ samāpannā, ye ca bhavagatā, ye ca antogatāyeva saṃsedajā, ye ca vā pana añño hi koci anāgāmibhūtā na cetenti na ca patthenti, tesaṃ kiṃ paccayā saṅkhārā. Puna rāgā atthi tesaṃ saṅkhārāni upādānāni cittamanussarantiyeva avipakkavipākasamūhatā asamucchinnapaccayā tesaṃ puna ca gato bhavati. Evampi hi avijjāpaccayā saṅkhārā. Puna sā te na upādānā napi saṅkhārā atthi, puna tesaṃ satta anusayā asamūhatā asamucchinnā tadārammaṇaṃ bhavati. Viññāṇassa patiṭṭhāya viññāṇapaccayā nāmarūpaṃ. Evampi avijjāpaccayā saṅkhārā. Puna sā yaṃ kiñci kammaṃ ācayagāmi sabbaṃ taṃ avijjāvasena abhisaṅkhariyati [Pg.242] taṇhāvasena ca allīyati aññāṇavasena ca tattha ādīnavampi na jānāti. Tadeva viññāṇabījaṃ bhavati, sāyeva taṇhāsineho bhavati. Sāyeva avijjā sammohoti. Evampi avijjāpaccayā saṅkhārā vattabbā. Iti imehi ākārehi avijjā saṅkhārānaṃ paccayo. တစ်ဖန် ရာဂနှင့်တကွဖြစ်သော ကံ၏အကျိုးဖြင့် ပဋိသန္ဓေ၌ ဘဝသည် ဖြစ်၏။ ထိုဘဝသစ်၌ ဖြစ်ခြင်းအလုံးစုံကို မသိခြင်း၏အစွမ်းဖြင့် ပေါနောဗ္ဘဝိကသင်္ခါရဟူ၍ ဆိုအပ်ကုန်၏။ ဤသို့လည်း အဝိဇ္ဇာဟူသော အကြောင်းကြောင့် ဖြစ်ကုန်သော သင်္ခါရတို့သည် ရှိကုန်၏။ တစ်ဖန် ပုဂ္ဂိုလ်ငါးပါးတို့တွင် သေက္ခဖြစ်ကုန်သော အကြင်ပုဂ္ဂိုလ်တို့သည်လည်းကောင်း၊ အသညသမာပတ်ကို ဝင်စားကုန်သော အကြင်ပုဂ္ဂိုလ်တို့သည်လည်းကောင်း၊ ဘဝသို့ ရောက်ကုန်သောသူတို့သည်လည်းကောင်း၊ အတွင်း၌ ဝင်သည်သာလျှင် ဖြစ်ကုန်သော အကြင်သံေသူတို့သည်လည်းကောင်း၊ အနာဂါမ် ဖြစ်ကုန်သော အခြားအချို့သောသူတို့သည်လည်းကောင်း မစေဆော်ကုန်၊ မတောင့်တကုန်။ ထိုပုဂ္ဂိုလ်တို့အား အဘယ်အကြောင်းကြောင့် သင်္ခါရတို့ ဖြစ်ကုန်အံ့နည်း။ တစ်ဖန် တပ်မက်ခြင်းတို့သည် ရှိကုန်၏။ ထိုသူတို့၏ သင်္ခါရတို့သည် ဥပါဒါန်နှင့် စိတ်ကို အဖန်တလဲလဲ အောက်မေ့ကုန်သည်သာလျှင်တည်း။ အကျိုးမပေးသေးသော ဝိပါက်ကို မနုတ်ရသေးခြင်းကြောင့်လည်းကောင်း၊ မပြတ်ခြင်းဟူသော အကြောင်းကြောင့်လည်းကောင်း ထိုသူတို့အား တစ်ဖန် ဘဝသို့ လားခြင်းသည် ဖြစ်၏။ စင်စစ် ဤသို့လည်း အဝိဇ္ဇာဟူသော အကြောင်းကြောင့် သင်္ခါရတို့သည် ဖြစ်ကုန်၏။ တစ်ဖန် ထိုပုဂ္ဂိုလ်တို့အား သာယာခြင်းဖြင့် စွဲလမ်းခြင်းကြောင့် သင်္ခါရတို့သည် မရှိကုန်။ တစ်ဖန် ထိုပုဂ္ဂိုလ်တို့အား ခုနစ်ပါးသော အနုသယတို့ကို မနုတ်ရသေးခြင်းကြောင့်လည်းကောင်း၊ မဖြတ်ရသေးခြင်းကြောင့်လည်းကောင်း ထိုသင်္ခါရလျှင် အာရုံရှိသော အနုသယသည် ဖြစ်၏။ ဝိညာဉ် တည်ခြင်းငှာ ဝိညာဉ်ဟူသော အကြောင်းကြောင့် နာမ်ရုပ်သည် ဖြစ်၏။ ဤသို့လည်း အဝိဇ္ဇာဟူသော အကြောင်းကြောင့် သင်္ခါရတို့သည် ဖြစ်ကုန်၏။ တစ်ဖန် စုတိပဋိသန္ဓေသို့ ရောက်ကြောင်းဖြစ်သော အမှတ်မရှိသော ကံသည် ရှိ၏၊ ထိုအလုံးစုံကို အဝိဇ္ဇာ၏အစွမ်းဖြင့် ပြုပြင်အပ်၏။ တဏှာ၏အစွမ်းဖြင့်လည်း ငြိကပ်၏။ မသိခြင်း၏အစွမ်းဖြင့်လည်း ထိုသင်္ခါရ၌ အပြစ်ကို မသိ။ ထိုဝိညာဉ်သည်ပင် မျိုးစေ့ဖြစ်၏။ ထိုတဏှာသည်သာလျှင် အစေးဖြစ်၏။ ထိုအဝိဇ္ဇာသည်သာလျှင် တွေဝေခြင်း ဖြစ်၏။ ဤသို့လည်း အဝိဇ္ဇာဟူသော အကြောင်းကြောင့် သင်္ခါရတို့ကို ဆိုအပ်ကုန်၏။ ဤသို့ ဤအခြင်းအရာတို့ဖြင့် အဝိဇ္ဇာသည် သင်္ခါရတို့အား ကျေးဇူးပြု၏။ Tattha avijjāya hetu ayoniso manasikāro paccayo hoti. Tattha abhicchedo ayaṃ tattha tatiyaṃ balaṃ nivatti, ayaṃ paṭisandhi. Tattha punabbhavo yo avecchedo asamugghātanaṭṭhena ayaṃ anusayo. Yathā paṭākaṃ vā sāṭakaṃ vā dve janā pīḷesu ca ekā vā balaṃ vā assa nivāṭassesu, na pana pīḷesu soseyya. Tattha yaṃ sinehā āpodhātu anupullanā sosetabbā. Uṇhadhātumāgamma sace puna taṃ ākāse nikkhipeyya taṃ ussāvena yebhuyyataraṃ sinehamāpajjeyya, na hi anāgamma tejodhātuṃ parisesaṃ gaccheyya. Evameva bhavaggaparamāpi samāpatti na anurūpassa samugghātāya saṃvattati. Te hi ālayanti sammasanti, na ca taṇhāya taṇhāpahānaṃ gacchanti. Tattha so asamugghāto. Avijjāya anusayo ca cittassa sampalibodho, idaṃ pariyuṭṭhānaṃ. Yathābhūtaṃ viññāṇassa appaṭivedho ayaṃ avijjāāsavo avijjāviññāṇabījaṃ bhavati. Yaṃ bījaṃ so hetu na samucchijjati, asamucchijjanto paṭisandehati. Paṭisandahanto na samugghātaṃ gacchati. Asamugghātaṃ cittaṃ pariyonahati, pariyonaddhacitto yathābhūtaṃ nappajānāti, iti saññāṇassa sāsavattho, avijjattho, hetuattho, avacchedattho, anivattiattho, phalattho paṭisandhiattho, punabbhavattho, asamugghātattho, anusayattho, pariyuṭṭhānattho, apaṭivedhanattho. Ettāvatā avijjāya khettaṃ niddiṭṭhaṃ bhavati. Ayaṃ vuccate parikkhāro nāma hāro. ထိုစကား၌ အဝိဇ္ဇာသည် အကြောင်း (ဇနကအကြောင်း) မည်၏။ မသင့်မတင့် နှလုံးသွင်းခြင်းသည် အကြောင်း (ဥပနိဿယအကြောင်း) ဖြစ်၏။ ထို၌ ဝဋ်၏ပြတ်ခြင်းသည် ရှိ၏၊ ဤဝဋ်ပြတ်ခြင်းသည် ထိုနိဗ္ဗာန်၌ သုံးခုမြောက်သော အားကို နစ်စေ၏၊ ဤသည်ကား ပဋိသန္ဓေ မည်၏။ ထိုဒေသနာ၌ မဂ်ဖြင့် အကြွင်းမဲ့ မပယ်ဖျက်အပ်သော သဘောကြောင့် တစ်ဖန် ဘဝသစ်၌ ဖြစ်ခြင်းဟူသော မပြတ်ခြင်းသည် ရှိ၏၊ ဤသို့ မပြတ်ခြင်းသည် အနုသယ မည်၏။ ဥပမာအားဖြင့် အဘယ်နည်းဟူမူ - ပိတ်အလွှာကိုသော်လည်းကောင်း၊ ပုဆိုးကိုသော်လည်းကောင်း လူနှစ်ယောက်တို့သည် ရေနှင့်တကွ ညှစ်ထိုက်သော ပုဆိုးတို့ကို ညှစ်အပ်သည်ရှိသော် တစ်ခုတည်းသော အတွန့်သည် ဖြစ်ရာ၏။ ရေနှင့်တကွ ညှစ်ထိုက်သော ပုဆိုးတို့ကို ညှစ်သော်လည်း မခြောက်သွေ့ရာ။ ထိုပုဆိုး၌ အစေးနှင့်တကွသော အာပေါဓာတ်ကို ရင့်မာစေလျက် ခြောက်စေအပ်၏။ တေဇောဓာတ်ကို စွဲ၍ တစ်ဖန် ထိုပုဆိုးကို ကောင်းကင်၌ အကယ်၍ ဖြန့်ထားငြားအံ့၊ ထိုပုဆိုးသည် နှင်းပေါက်ဖြင့် များစွာသောအားဖြင့် စွတ်စိုခြင်းသို့ ရောက်ရာ၏။ တေဇောဓာတ်ကို မမှီဘဲ ခြောက်သွေ့ခြင်းသို့ မရောက်သကဲ့သို့ ဖြစ်၏။ ဤအတူသာလျှင် ဘဝဂ်လျှင် အထွက်အထိပ်ရှိသော နေဝသညာနာသညာယတန သမာပတ်သည် လျော်သော အရူပရာဂကို အကြွင်းမဲ့ ပယ်သတ်ခြင်းငှာ မဖြစ်နိုင်။ ထိုဘုံ၌ ဖြစ်ကုန်သော ဗြဟ္မာတို့သည် တဏှာဖြင့် ကပ်ငြိကုန်၏၊ သုံးသပ်ကုန်၏၊ တဏှာကို ပယ်ဖျောက်ခြင်းသို့ မရောက်ကုန်။ ထို၌ အကြွင်းမဲ့ မဖြတ်အပ်သေးခြင်းသည် ရှိ၏။ အဝိဇ္ဇာ၏ အနုသယသည်လည်း စိတ်ကို နှောင့်ယှက်တတ်၏၊ ဤနှောင့်ယှက်ခြင်းသည် ပရိယုဋ္ဌာန် မည်၏။ ဟုတ်မှန်သည့်အတိုင်း ဝိညာဉ်ကို ထိုးထွင်း၍ မသိခြင်းသည် ရှိ၏၊ ဤထိုးထွင်း၍ မသိခြင်းသည် အဝိဇ္ဇာသဝ မည်၏။ အဝိဇ္ဇာသည် ဝိညာဉ်၏ မျိုးစေ့ ဖြစ်၏။ အကြင်မျိုးစေ့ ဖြစ်သော ထိုကြောင်းကို မဖြတ်အပ်သရွေ့၊ မဖြတ်သည်ရှိသော် ပဋိသန္ဓေနေရ၏။ ပဋိသန္ဓေနေရသောသူသည် အကြွင်းမဲ့ ဖြတ်တောက်ခြင်းသို့ မရောက်။ အကြွင်းမဲ့ မဖြတ်အပ်သေးသည်ရှိသော် စိတ်ကို လွှမ်းမိုးမှေးရှက်၏။ လွှမ်းမိုးမှေးရှက်သော စိတ်ရှိသူသည် ဟုတ်မှန်သည့်အတိုင်း မသိ။ ဤသို့လျှင် သညာ၏ သာသဝအနက်၊ အဝိဇ္ဇာအနက်၊ ဟေတုအနက်၊ အဝစ္ဆေဒအနက်၊ အနိဝတ္တိအနက်၊ ဖလအနက်၊ ပဋိသန္ဓေအနက်၊ ပုနဗ္ဘဝအနက်၊ အသမုဂ္ဃါတအနက်၊ အနုသယအနက်၊ ပရိယုဋ္ဌာန်အနက်၊ အပ္ပဋိဝေဒနအနက်လည်း ဖြစ်၏။ ဤမျှဖြင့် အဝိဇ္ဇာ၏ ခေတ်ကို ပြအပ်သည် ဖြစ်၏။ ဤဟာရကို ပရိက္ခာရဟာရဟူ၍ ဆိုအပ်၏။ 59. Tattha katamo samāropano hāro? Ugghaṭitamhi tamhi santañceva ca naṃ vitthāraṃ pana vattabbaṃ. Vitthāravidhaṃ cittaññā ayaṃ samāropano hāro. Tattha nāmaniddeso upaghaṭakā vatthuniddeso vevacanaṃ vatthubhūto vitthāro. Yathā kiṃ, yā bhikkhūnaṃ vattato pahātabbo, ayaṃ upaghaṭanā. ၅၉. ထိုဟာရတို့တွင် သမာရောပနဟာရသည် အဘယ်နည်း။ ဥဂ္ဃါတညူပုဂ္ဂိုလ်အား အကျယ်ဖြစ်သော ထင်ရှားရှိသော တရားတော်ကို အကယ်၍ ဟောကြားအပ်သည်ရှိသော် အကျယ်အပြားရှိသော စိတ်ကို သိရာ၏၊ ဤသည်ကား သမာရောပနဟာရ မည်၏။ ထိုဟာရ၌ အမည်ကို ညွှန်းဆိုခြင်းသည်လည်းကောင်း၊ ဥပဃာတကဝတ္ထုကို ညွှန်းဆိုခြင်းသည်လည်းကောင်း ဝေဝုစ်မည်၏။ ဝတ္ထုဖြစ်၍ ညွှန်းဆိုခြင်းသည် အကျယ် (ဝိတ္ထာရ) မည်၏။ ဥဒါဟရုဏ်အားဖြင့် အဘယ်နည်းဟူမူ - ရဟန်းတို့အား ဝတ်အားဖြင့် ပယ်အပ်၏၊ ဤသည်ကား ဥပဃတန မည်၏။ Tattha [Pg.243] katamo samāropano? Kiñci na vattabbaṃ, rūparāgaṃ vā nāmavantapahātabbaṃ. Yāva viññāṇanti vitthārena kātabbāni. Avijjā tā opammena paññāpetabbā, ayaṃ samāropano. Nissitacittassa ca mattiko ca nissayo taṇhā ca diṭṭhi ca. Tattha diṭṭhi avijjā taṇhā saṅkhārā. Tattha diṭṭhipaccayā taṇhā ime avijjāpaccayā saṅkhārā. Tattha nissitaṃ viññāṇaṃ idaṃ saṅkhārapaccayā viññāṇaṃ yāva jarāmaraṇaṃ, idaṃ saṃkhittena bhāsite avasiṭṭhaṃ paropayati. ထိုစကား၌ သမာရောပနသည် အဘယ်နည်း။ တစ်စုံတစ်ခုသော ဆိုဖွယ်ရာ မရှိ၊ ရူပရာဂကိုလည်း နာမ်၏ အစွန်းအဖျားဟူ၍ ပယ်အပ်၏၊ ဝိညာဉ်တိုင်အောင် ပယ်အပ်၏ဟူ၍ ဤသို့ အကျယ်အားဖြင့် ပြုအပ်ကုန်၏။ မသိခြင်းကို ဥပမာဖြင့် သိစေအပ်သော အခြင်းအရာသည် ရှိ၏၊ ဤအရာသည် သမာရောပန မည်၏။ အဝိဇ္ဇာကို မှီသောစိတ်၏ အတိုင်းအရှည်ရှိသော တရားသည်လည်းကောင်း၊ တဏှာသည်လည်းကောင်း၊ ဒိဋ္ဌိသည်လည်းကောင်း မှီရာဖြစ်၏။ ထိုတရားတို့တွင် ဒိဋ္ဌိ၊ အဝိဇ္ဇာ၊ တဏှာ၊ သင်္ခါရတို့ ဖြစ်ကြရာ၊ ထိုလေးပါးတို့တွင် ဒိဋ္ဌိဟူသော အကြောင်းကြောင့် တဏှာသည် ဖြစ်၏။ အဝိဇ္ဇာဟူသော အကြောင်းကြောင့် ဤသင်္ခါရတို့သည် ဖြစ်ကုန်၏။ ထိုဒေသနာ၌ အဝိဇ္ဇာကို မှီ၍ဖြစ်သော ဝိညာဉ်သည်လည်းကောင်း၊ သင်္ခါရဟူသော အကြောင်းကြောင့် ဖြစ်သော ဤဝိညာဉ်သည်လည်းကောင်း ဇရာမရဏတိုင်အောင် ဖြစ်၏။ ဤပဋိစ္စသမုပ္ပါဒ်ကို အကျဉ်းအားဖြင့် ဟောကြားအပ်သည်ရှိသော် ကြွင်းကျန်သော ပဋိစ္စသမုပ္ပါဒ်ကို တင်ပြ (တင်အပ်) ၏။ Anissitassa calitaṃ natthīti tassa evaṃ diṭṭhiyā taṇhāya ca pahānaṃ tattha diṭṭhiavijjānirodhāya bhūtaṃ viññāṇaṃ sarāgaṭṭhāniyesu dhammesu taṃ taṃ dhammaṃ upecca aññaṃ dhammaṃ dhāvati makkaṭopamatāya, atha khvassa parittesu dhammesu sarāgaṭṭhāniyesu chandarāgo natthi kuto tato calanā, adhimattesu sattesu cittaṃ nivessayati taṃ apatiṭṭhitaṃ viññāṇaṃ anāhāraṃ nirujjhati viññāṇanirodhā nāmarūpanirodho yāva jarāmaraṇanirodho. Ayaṃ samāropano. အဝိဇ္ဇာကို မမှီသောစိတ်၏ လှုပ်ရှားခြင်း (အာသယ၏ လှုပ်ကြွခြင်း) သည် မရှိ။ ထို့ကြောင့် ဒိဋ္ဌိကိုလည်းကောင်း၊ တဏှာကိုလည်းကောင်း ပယ်ခြင်းသည် ဖြစ်၏။ ထိုစကား၌ ဒိဋ္ဌိနှင့် အဝိဇ္ဇာ ချုပ်ခြင်းကြောင့် ဖြစ်သော ဝိညာဉ်သည် ရာဂ၏ အာရုံဖြစ်ကုန်သော သဘောတရားတို့၌ ထိုထိုသဘောသို့ မကပ်မူ၍ တစ်ပါးသော သဘောသို့ ပြေးဝင်၏၊ မျောက်၏ ဥပမာကဲ့သို့ ပြေးသွား၏။ စင်စစ်သော်ကား ထိုပုဂ္ဂိုလ်အား ရာဂ၏ အာရုံဖြစ်ကုန်သော ကာမတရားတို့၌ ဆန္ဒရာဂသည် မရှိ။ ထိုကြောင့် လှုပ်ရှားခြင်းသည် အဘယ်မှာ ရှိအံ့နည်း။ အဓိမတ္တဖြစ်ကုန်သော သတ္တဝါတို့၌ စိတ်ကို မှီ၍ ဖြစ်စေအပ်သော (တည်စေအပ်သော) တည်ရာမရှိသော ဝိညာဉ်သည် အာဟာရ (အကြောင်း) ကင်း၍ ချုပ်၏။ ဝိညာဉ်ချုပ်ခြင်းကြောင့် နာမ်ရုပ်ချုပ်ခြင်း ဖြစ်၏။ ဇရာမရဏတိုင်အောင် ချုပ်၏။ ဤသည်ကား သမာရောပန မည်၏။ Tattha rāgavasena viññāṇassa calitaṃ sapariggaho, tasmiṃ calite asati yo parikilesopacāro tividho aggi paṭippassaddho bhavati. Tenāha calite asante passaddhi hoti. Tattha yaṃ samāropanā passaddhakāyo sukhaṃ vedeti, sukhino cittaṃ samādhiyati. Yāva vimuttitamiti ñāṇadassanaṃ bhavati. So āsavānaṃ khayā ca vimutti no upapajjati. Tassa upapattissa āgatigatiyā asantiyā nevidha na huraṃ na ubhayamantarena. Esevanto dukkhassāti anupādisesā nibbānadhātu. Idamassa suttassa majjhe samāropitaṃ paṭiccasamuppāde ca vimuttiyaṃ ca yogo na ca etaṃ tassa saṃkhittena bhāsitassa vitthārena atthaṃ vibhajjanti. Ayaṃ vuccate samāropano hāro. Na ca saṃkilesabhāgiyena suttena saṃkilesabhāgiyo ye ca dhammā samāropayitabbā nāññe. Evaṃ vāsanābhāgiye nibbedhabhāgiye, ayaṃ samāropano hāro. Ime soḷasa hārā. ထိုစကား၌ ရာဂ၏အစွမ်းဖြင့် ဝိညာဉ်၏ လှုပ်ရှားခြင်းသည် သိမ်းဆည်းခြင်းနှင့်တကွ ဖြစ်၏။ ထိုလှုပ်ရှားခြင်းမရှိသော် ကိလေသာ၏ ဖြစ်ခြင်းတည်းဟူသော သုံးပါးသောမီးသည် ငြိမ်းအေး၏။ ထို့ကြောင့် 'လှုပ်ရှားမှုမရှိသော် ငြိမ်းအေးခြင်းဖြစ်၏' အစရှိသည်ဖြင့် ဟောတော်မူ၏။ ထိုစကား၌ ဤဆိုလတ္တံ့သည်ကား တင်ပြခြင်း (သမာရောပနာ) တည်း။ ကိုယ်စိတ်ငြိမ်းအေးသောသူသည် သုခဝေဒနာကို ခံစားရ၏။ ချမ်းသာခြင်းရှိသူ၏ စိတ်သည် တည်ကြည်၏။ 'ငါသည် လွတ်မြောက်ပြီ' ဟု ပစ္စဝေက္ခနာဉာဏ်တိုင်အောင် ဉာဏ်အမြင် ဖြစ်၏။ ထိုအရဟတ္တဖိုလ်နှင့် ပြည့်စုံသော ပုဂ္ဂိုလ်သည် အာသဝေါတရားတို့ ကုန်ခြင်းကြောင့်လည်းကောင်း၊ နိဗ္ဗာန်ကို အာရုံပြုခြင်းကြောင့်လည်းကောင်း ရောက်ရှိ၏။ ထိုသို့ ရောက်ရှိသောပုဂ္ဂိုလ်အား အာဂတိနှင့် ဂတိ၌ ထင်ရှားရှိခြင်းမရှိ။ ဤဘဝ၌လည်းမရှိ၊ တမလွန်ဘဝ၌လည်းမရှိ၊ နှစ်ပါးစုံသော အကြား၌လည်း မရှိ။ ဤသည်မှာ ဆင်းရဲ၏ အဆုံးတည်းဟူသော ဝိပါက်ကမ္မဇရုပ်ကြွင်းမရှိသော အနုပါဒိသေသနိဗ္ဗာနဓာတ်ပင် ဖြစ်၏။ ဤအနုပါဒိသေသနိဗ္ဗာနဓာတ်ကို ဤသုတ်၏အလယ်၌ တင်ပြခြင်းမည်၏။ ပဋိစ္စသမုပ္ပါဒ်၌လည်းကောင်း၊ ဝိမုတ္တိ၌လည်းကောင်း ယှဉ်စပ်ခြင်း ဖြစ်ရာ၏။ အကျဉ်းအားဖြင့် ဟောတော်မူသော ထိုသုတ်၏ အနက်အဓိပ္ပာယ်ကို အကျယ်အားဖြင့် မဝေဖန်ကြကုန်။ ဤသို့ တင်ပြခြင်းကို သမာရောပနဟာရ ဟု ဆိုအပ်၏။ သံကိလေသအဖို့ရှိသော သုတ်ဖြင့် သံကိလေသအဖို့ရှိသော တရားတို့ကိုသာ တင်ပြအပ်၏၊ အခြားတရားတို့ကို မတင်ပြအပ်။ ထို့အတူ ဝါသနာဘာဂိယသုတ်၊ နိဗ္ဗေဓဘာဂိယသုတ်တို့၌လည်း (အခြားတရားတို့ကို) မတင်ပြအပ်ကုန်။ ဤသို့ တင်ပြခြင်းသည် သမာရောပနဟာရ မည်၏။ ဤသည်တို့ကား တဆယ့်ခြောက်ပါးသော ဟာရတို့ ဖြစ်ကြကုန်၏။ Suvīrassa mahākaccāyanassa jambuvanavāsino peṭakopadese ကောင်းသော လုံ့လရှိတော်မူသော၊ ဇမ္ဗုတောအရပ်၌ သီတင်းသုံးတော်မူသော အရှင်မဟာကစ္စည်းထေရ်၏ ပေဋကောပဒေသကျမ်း၌ Pañcamā bhūmi. ပဉ္စမမြောက်မြေ (ပဉ္စမဘူမိ) ပြီးပြီ။ 6. Suttatthasamuccayabhūmi ၆. သုတ္တတ္ထသမုစ္စယဘူမိ (သုတ်အနက်အနှစ်ချုပ် စုစည်းရာမြေ) 60. Buddhānaṃ [Pg.244] bhagavantānaṃ sāsanaṃ tividhena saṅgahaṃ gacchati, khandhesu dhātūsu āyatanesu ca. Tattha pañcakkhandhā rūpakkhandho yāva viññāṇakkhandho. Dasa rūpaāyatanāni cakkhu rūpā ca yāva kāyo phoṭṭhabbā ca, ayaṃ rūpakkhandho. Tattha cha vedanākāyā vedanākkhandho cakkhusamphassajā vedanā yāva manosamphassajā vedanā, ayaṃ vedanākkhandho. Tattha cha saññākāyā saññākkhandho, rūpasaññā yāva dhammasaññā ime cha saññākāyā, ayaṃ saññākkhandho. Tattha cha cetanākāyā saṅkhārakkhandho, rūpasañcetanā yāva dhammasañcetanā ime cha cetanākāyā, ayaṃ saṅkhārakkhandho. Tattha cha viññāṇakāyā viññāṇakkhandho, cakkhuviññāṇaṃ yāva manoviññāṇaṃ ime cha viññāṇakāyā, ayaṃ viññāṇakkhandho. Ime pañcakkhandhā. ၆၀. မြတ်စွာဘုရားရှင်တို့၏ သာသနာတော်သည် ခန္ဓာ၊ ဓာတ်၊ အာယတနဟူ၍ သုံးပါးသောအပြားအားဖြင့် စုစည်းရေတွက်ခြင်းသို့ ရောက်၏။ ထိုသုံးပါးတို့တွင် ခန္ဓာငါးပါးဟူသည် ရူပက္ခန္ဓာမှစ၍ ဝိညာဏက္ခန္ဓာတိုင်အောင် ဖြစ်၏။ စက္ခု၊ ရူပ စသည်မှစ၍ ကာယ၊ ဖောဋ္ဌဗ္ဗတိုင်အောင်သော ရုပ်အာယတန ဆယ်ပါးသည် ရူပက္ခန္ဓာ မည်၏။ ထိုခန္ဓာတို့တွင် ခြောက်ပါးသော ဝေဒနာအစုသည် ဝေဒနာက္ခန္ဓာ မည်၏။ စက္ခုသမ္ဖဿကြောင့်ဖြစ်သော ဝေဒနာမှစ၍ မနောသမ္ဖဿကြောင့်ဖြစ်သော ဝေဒနာတိုင်အောင် ရှိ၏။ ဤအလုံးစုံသည် ဝေဒနာက္ခန္ဓာ မည်၏။ ထိုခန္ဓာတို့တွင် ခြောက်ပါးသော သညာအစုသည် သညာက္ခန္ဓာ မည်၏။ ရူပသညာမှစ၍ ဓမ္မသညာတိုင်အောင် ရှိ၏။ ဤခြောက်ပါးသော သညာအစုသည် သညာက္ခန္ဓာ မည်၏။ ထိုခန္ဓာတို့တွင် ခြောက်ပါးသော စေတနာအစုသည် သင်္ခါရက္ခန္ဓာ မည်၏။ ရူပသဉ္စေတနာမှစ၍ ဓမ္မသဉ္စေတနာတိုင်အောင် ရှိ၏။ ဤခြောက်ပါးသော စေတနာအစုသည် သင်္ခါရက္ခန္ဓာ မည်၏။ ထိုခန္ဓာတို့တွင် ခြောက်ပါးသော ဝိညာဉ်အစုသည် ဝိညာဏက္ခန္ဓာ မည်၏။ စက္ခုဝိညာဉ်မှစ၍ မနောဝိညာဉ်တိုင်အောင် ရှိ၏။ ဤခြောက်ပါးသော ဝိညာဉ်အစုသည် ဝိညာဏက္ခန္ဓာ မည်၏။ ဤသည်တို့ကား ခန္ဓာငါးပါးတို့ ဖြစ်ကုန်၏။ Tesaṃ kā pariññā? Aniccaṃ dukkhaṃ saññā anattāti esā etesaṃ pariññā. Tattha katamo khandhattho? Samūhattho khandhattho, puñjattho khandhattho, rāsattho khandhattho. Taṃ yathā dabbakkhandho vanakkhandho dārukkhandho aggikkhandho udakakkhandho vāyukkhandho iti evaṃ khandhesu sabbasaṅgahova evaṃ khandhattho. ထိုခန္ဓာတရားတို့ကို ပိုင်းခြား၍သိခြင်း (ပရိညာ) သည် အဘယ်နည်း။ အနိစ္စ၊ ဒုက္ခ၊ အနတတ်ဟူ၍ ပိုင်းခြားသိခြင်းသည်ပင် ထိုတရားတို့၏ ပရိညာ မည်၏။ ထိုစကား၌ ခန္ဓာ၏ အနက်အဓိပ္ပာယ်သည် အဘယ်နည်း။ အပေါင်းဟူသော အနက်သည် ခန္ဓာအနက်မည်၏၊ အစုဟူသော အနက်သည် ခန္ဓာအနက်မည်၏၊ အပုံဟူသော အနက်သည် ခန္ဓာအနက်မည်၏။ ဥပမာအားဖြင့် ဒြပ်စု၊ တောအုပ်စု၊ သစ်တုန်းပုံစု၊ မီးပုံစု၊ ရေထုစု၊ လေထုစု ဟူသကဲ့သို့ ဖြစ်၏။ ဤအတူ ခန္ဓာတို့၌ အလုံးစုံ စုစည်းသိမ်းသွင်းခြင်းသည်သာလျှင် ခန္ဓာ၏ အနက်အဓိပ္ပာယ် ဖြစ်၏။ Tattha aṭṭhārasa dhātuyo cakkhudhātu rūpadhātu cakkhuviññāṇadhātu…pe… manodhātu dhammadhātu manoviññāṇadhātu. Etāyo aṭṭhārasa dhātuyo. Tāsaṃ pariññā aniccaṃ dukkhaṃ saññā anattāti esā etāsaṃ pariññā. Tattha ko dhātuattho? Vuccate avayavattho dhātuattho. Avayavoti cakkhu no pasādo cakkhudhātu. Evaṃ pañcasu dhātūsu puna rāgavavacchedattho dhātuattho. Vavacchinnā hi cakkhudhātu. Evaṃ pañcasu punarāha ekantipakatyatthena dhātuatthoti vuccate. Taṃ yathā, pakatiyā ayaṃ puriso pittiko semhiko vātiko sannipātikoti evaṃ pakaticakkhudhātu dasannaṃ piyā ca sabbesu indriyesu…pe… visabhāgattho dhātuattho. ထိုတရားတို့တွင် စက္ခုဓာတ်၊ ရူပဓာတ်၊ စက္ခုဝိညာဏဓာတ် ... မနောဓာတ်၊ ဓမ္မဓာတ်၊ မနောဝိညာဏဓာတ်ဟူ၍ တဆယ့်ရှစ်ပါးသော ဓာတ်တို့ ရှိကုန်၏။ ဤသည်တို့ကား တဆယ့်ရှစ်ပါးသော ဓာတ်တို့ ဖြစ်ကြ၏။ ထိုဓာတ်တို့ကို ပိုင်းခြားသိခြင်းသည် အနိစ္စ၊ ဒုကု္ခ၊ အနတ္တဟူ၍ ပိုင်းခြားသိခြင်းပင် ဖြစ်၏။ ထိုစကား၌ ဓာတ်၏ အနက်သည် အဘယ်နည်း။ အစိတ်အပိုင်း (အဝယဝ) အနက်ကို ဓာတ်အနက်ဟု ဆိုအပ်၏။ အစိတ်အပိုင်းဟူသည် မျက်စိ၏ပသာဒသည် စက္ခုဓာတ် မည်၏။ ဤသို့ ငါးပါးသော ဓာတ်တို့၌ ဖြစ်၏။ တဖန် တပ်မက်ခြင်း (ရာဂ) ကို ဖြတ်တောက်ခြင်း အနက်သည်လည်း ဓာတ်အနက် မည်၏။ စက္ခုဓာတ်သည် (ရာဂကို) ဖြတ်တောက်တတ်သောကြောင့် ဖြစ်၏။ ထို့အတူ ငါးပါးသော ဓာတ်တို့၌လည်း ဖြစ်၏။ တဖန် ဧကန်ဖြစ်သော သဘော (ပကတိ) အနက်ကိုလည်း ဓာတ်အနက်ဟု ဆိုအပ်၏။ ဥပမာအားဖြင့် သဘောအားဖြင့် ဤယောက်ျားသည် သည်းခြေနာရှိသူ၊ သလိပ်နာရှိသူ၊ လေနာရှိသူ၊ ဓာတ်စုဝေးသူ ဟူသကဲ့သို့ ဖြစ်၏။ ဤသို့ ပကတိ စက္ခုဓာတ်သည် အလုံးစုံသော ဣန္ဒြေတို့တွင် ဆယ်ပါးသော ဣန္ဒြေတို့၏ ဖြစ်ရာဓာတ်လည်း ဖြစ်၏။ သဘောမတူသော (ဝိသဘာဂ) အနက်သည်လည်း ဓာတ်အနက် မည်၏။ Tattha dvādasāyatanāni katamāni? Cha ajjhattikāni cha bāhirāni. Cakkhāyatanaṃ yāva manāyatananti ajjhattikaṃ, rūpāyatanaṃ yāva dhammāyatananti bāhiraṃ. Etāni dvādasa āyatanāni. Etesaṃ kā pariññā? Aniccaṃ dukkhaṃ saññā anattāti, esā etesaṃ pariññā. Api [Pg.245] ca dvidhā pariññā ñātapariññā ca pahānapariññā ca. Tattha ñātapariññā nāma aniccaṃ dukkhaṃ saññā anattāti, esā ñātapariññā. Pahānapariññā pana chandarāgappahānā, esā pahānapariññā. Tattha katamo āyatanattho? Vuccate ākārattho āyatanattho. Yathā suvaṇṇākaro dubbaṇṇākaro, yathā dvīhi tehi ākārehi te te gāvā uttiṭṭhanti. Evaṃ etehi cittacetasikā gāvā uttiṭṭhanti kammakilesā dukkhadhammā ca. Punarāha āyadānattho āyatanattho. Yathā rañño āyadānehi āyo bhavati, evaṃ āyadānattho āyatanattho. ထိုတရားတို့တွင် တဆယ့်နှစ်ပါးသော အာယတနတို့သည် အဘယ်တို့နည်း။ အဇ္ဈတ္တိကာယတန ခြောက်ပါးနှင့် ဗာဟိရာယတန ခြောက်ပါးတို့ ဖြစ်ကြ၏။ စက္ခုအာယတနမှစ၍ မနာယတနတိုင်အောင်သော တရားသည် အဇ္ဈတ္တိကာယတန ဖြစ်၏။ ရူပါယတနမှစ၍ ဓမ္မာယတနတိုင်အောင်သော တရားသည် ဗာဟိရာယတန ဖြစ်၏။ ဤသည်တို့ကား တဆယ့်နှစ်ပါးသော အာယတနတို့ ဖြစ်ကြ၏။ ထိုအာယတနတို့ကို ပိုင်းခြားသိခြင်းသည် အဘယ်နည်း။ အနိစ္စ၊ ဒုက္ခ၊ အနတ္တဟူ၍ ပိုင်းခြားသိခြင်းသည်ပင် ထိုအာယတနတို့ကို ပိုင်းခြားသိခြင်း မည်၏။ တနည်းကား ပရိညာသည် ဉာတပရိညာနှင့် ပဟာနပရိညာဟူ၍ နှစ်မျိုးရှိ၏။ ထိုနှစ်မျိုးတို့တွင် အနိစ္စ၊ ဒုက္ခ၊ အနတ္တဟူ၍ ပိုင်းခြားသိခြင်းသည် ဉာတပရိညာ မည်၏။ ဆန္ဒရာဂကို ပယ်ခြင်းသည် ပဟာနပရိညာ မည်၏။ ထိုစကား၌ အာယတန၏ အနက်သည် အဘယ်နည်း။ တည်ရာ (ထွက်ရာတွင်း) အနက်ကို အာယတနအနက်ဟု ဆိုအပ်၏။ ဥပမာအားဖြင့် ရွှေတွင်း၊ မကောင်းသော သတ္တုတွင်း ကဲ့သို့လည်းကောင်း၊ ထိုတွင်းနှစ်မျိုးတို့၌ ထိုထိုနွားတို့သည် တည်ရှိကုန်သကဲ့သို့လည်းကောင်း ဖြစ်၏။ ဤအတူ ထိုအာယတနတို့၌ စိတ်စေတသိတ်ဟူသော နွားတို့သည် တည်ကုန်၏၊ ကံ ကိလေသာတည်းဟူသော ဆင်းရဲကြောင်းတရားတို့သည်လည်း ဖြစ်ထွန်းကုန်၏။ တဖန် ဖြစ်ထွန်းရာ (ဝင်ငွေရရာ) ဟူသောအနက်သည် အာယတနအနက် မည်၏။ ဥပမာအားဖြင့် မင်းအား အခွန်ရရာအရပ်၌ အခွန်များ ဖြစ်ထွန်းသကဲ့သို့ ဖြစ်၏။ ဤသို့ ဖြစ်ထွန်းရာအနက်သည် အာယတနအနက် မည်၏။ 61. Cattāri ariyasaccāni dukkhaṃ samudayo nirodho maggo ca. Dukkhaṃ yathā samāsena dhammācariyaṃ mānasañca, samudayo samāsena avijjā ca taṇhā ca, nirodho samāsena vijjā ca vimutti ca, maggo samāsena samatho ca vipassanā ca. ၆၁. အရိယသစ္စာတို့သည် ဒုက္ခသစ္စာ၊ သမုဒယသစ္စာ၊ နိရောဓသစ္စာ၊ မဂ္ဂသစ္စာဟူ၍ လေးပါး ရှိကုန်၏။ အကျဉ်းချုပ်အားဖြင့် ဓမ္မအကျင့်နှင့် စိတ်သည် ဒုက္ခသစ္စာ မည်၏။ အဝိဇ္ဇာနှင့် တဏှာသည် သမုဒယသစ္စာ မည်၏။ ဝိဇ္ဇာ (ပညာ) နှင့် ဝိမုတ္တိ (နိဗ္ဗာန်) သည် နိရောဓသစ္စာ မည်၏။ သမထနှင့် ဝိပဿနာသည် မဂ္ဂသစ္စာ မည်၏။ Tattha sattatiṃsa bodhipakkhikā dhammā katame? Cattāro satipaṭṭhānā yāva ariyo aṭṭhaṅgiko maggo, evamete sattatiṃsa bodhipakkhikā dhammā. Ye dhammā atītānāgatapaccuppannānaṃ buddhānaṃ bhagavantānaṃ paccekabuddhānaṃ sāvakānaṃ ca nibbānāya saṃvattantīti, so maggo cattāro satipaṭṭhānā. Katame cattāro? Idha bhikkhu kāye kāyānupassī viharati, sammappadhānaṃ…pe… iddhipādaṃ…pe… indriyāni…pe… balāni…pe… tattha ko indriyattho? Indattho indriyattho, ādhipateyyattho indriyattho, pasādattho indriyattho, asādhāraṇaṃ kassa kiriyattho indriyattho anavapariyattho balattho, thāmattho balattho, upādāyattho balattho, upatthambhanattho balattho. ထိုမဂ္ဂသစ္စာ၌ သုံးဆယ့်ခုနစ်ပါးသော ဗောဓိပက္ခိယတရားတို့သည် အဘယ်တို့နည်း။ လေးပါးသော သတိပဋ္ဌာန်တို့မှစ၍ အရိယအဋ္ဌင်္ဂိကမဂ်တိုင်အောင် ဖြစ်ကုန်၏။ ဤသို့လျှင် ထိုတရားတို့သည် သုံးဆယ့်ခုနစ်ပါးသော ဗောဓိပက္ခိယတရားတို့ မည်ကုန်၏။ အကြင်ဗောဓိပက္ခိယတရားတို့သည် မြတ်စွာဘုရားတို့အားလည်းကောင်း၊ ပစ္စေကဗုဒ္ဓါတို့အားလည်းကောင်း၊ သာဝကတို့အားလည်းကောင်း နိဗ္ဗာန်အကျိုးငှာ ဖြစ်ထွန်းစေကုန်၏။ ထို့ကြောင့် ထိုဗောဓိပက္ခိယတရားသည် မဂ္ဂသစ္စာ မည်၏။ သတိပဋ္ဌာန်တို့သည် လေးပါး ရှိကုန်၏။ ထိုလေးပါးတို့သည် အဘယ်တို့နည်း။ ဤသာသနာတော်၌ ရဟန်းသည် ကိုယ်၌ ကိုယ်ကို အဖန်တလဲလဲ ရှုလျက် နေ၏။ သမ္မပ္ပဓာန်၊ ဣဒ္ဓိပါဒ်၊ ဣန္ဒြေ၊ ဗိုလ်တို့ကို ရှုလျက် နေ၏။ ထိုစကား၌ ဣန္ဒြေ၏ အနက်သည် အဘယ်နည်း။ အစိုးရခြင်း (အန္ဒ) အနက်သည် ဣန္ဒြေအနက်မည်၏၊ ကြီးမှူးအုပ်စိုးခြင်း အနက်သည် ဣန္ဒြေအနက်မည်၏၊ ကြည်လင်ခြင်း (ပသာဒ) အနက်သည် ဣန္ဒြေအနက်မည်၏၊ သီးခြားထူးခြားစွာ ပြုလုပ်ခြင်း အနက်သည် ဣန္ဒြေအနက်မည်၏။ မဆုတ်မနစ် အားထုတ်ခြင်းအနက်သည် ဗိုလ်အနက်မည်၏၊ အားအစွမ်းအနက်သည် ဗိုလ်အနက်မည်၏၊ ထောက်ပံ့ခြင်း အနက်သည် ဗိုလ်အနက်မည်၏။ Tattha katame satta bojjhaṅgā? Satisambojjhaṅgo yāva upekkhāsambojjhaṅgo. Tattha katamo aṭṭhaṅgiko maggo? Sammādiṭṭhi yāva sammāsamādhi. Tattha aṭṭhaṅgiko maggoti khandho sīlakkhandho ca samādhikkhandho ca paññākkhandho ca. Tattha yā ca sammāvācā yo ca sammākammanto yo ca sammāājīvo, ayaṃ sīlakkhandho. Yā ca sammāsati yo ca sammāvāyāmo yo ca sammāsamādhi, ayaṃ samādhikkhandho. Yo ca sammāsaṅkappo yā ca sammādiṭṭhi, ayaṃ paññākkhandho. Evaṃ tāyo tisso sikkhā. Evaṃ tīhākārehi dasa padāni…pe…. ထိုဗောဓိပက္ခိယတရားတို့တွင် ခုနစ်ပါးသော ဗောဇ္ဈင်တို့သည် အဘယ်တို့နည်းဟူမူ - သတိသမ္ဗောဇ္ဈင်မှ စ၍ ဥပေက္ခာသမ္ဗောဇ္ဈင်တိုင်အောင် ဖြစ်သည်။ ထိုဗောဓိပက္ခိယတရားတို့တွင် အဋ္ဌင်္ဂိကမဂ်သည် အဘယ်နည်းဟူမူ - သမ္မာဒိဋ္ဌိမှ စ၍ သမ္မာသမာဓိတိုင်အောင် ဖြစ်သည်။ ထိုစကား၌ အဋ္ဌင်္ဂိကမဂ်ဟူသည်ကား သီလက္ခန္ဓာ၊ သမာဓိက္ခန္ဓာ၊ ပညာက္ခန္ဓာဟူ၍ ခန္ဓာသုံးပါးရှိ၏။ ထိုသုံးပါးတို့တွင် အကြင်သမ္မာဝါစာ၊ အကြင်သမ္မာကမ္မန္တ၊ အကြင်သမ္မာအာဇီဝသည် ရှိ၏၊ ဤသည်ကား သီလက္ခန္ဓာမည်၏။ အကြင်သမ္မာသတိ၊ အကြင်သမ္မာဝါယာမ၊ အကြင်သမ္မာသမာဓိသည် ရှိ၏၊ ဤသည်ကား သမာဓိက္ခန္ဓာမည်၏။ အကြင်သမ္မာသင်္ကပ္ပ၊ အကြင်သမ္မာဒိဋ္ဌိသည် ရှိ၏၊ ဤသည်ကား ပညာက္ခန္ဓာမည်၏။ ဤသို့လျှင် ထိုခန္ဓာသုံးပါးတို့သည် သိက္ခာသုံးပါးမည်ကုန်၏။ ဤအတူ သုံးပါးသော အခြင်းအရာတို့ဖြင့် ဆယ်ပါးသော ပုဒ်တို့မည်ကုန်၏။ပ။ Tattha [Pg.246] yogāvacaro sīlakkhandhe ṭhito dosaṃ akusalaṃ na upādiyati, dosānusayaṃ samūhanati, dosasallaṃ uddharati, dukkhavedanaṃ parijānāti, kāmadhātuṃ samatikkamati. Samādhikkhandhe ṭhito lobhaṃ akusalaṃ na upādiyati, rāgānusayaṃ samūhanati, lobhasallaṃ uddharati, sukhavedanaṃ parijānāti, rūpadhātuṃ samatikkamati. Paññākkhandhe ṭhito mohaṃ akusalaṃ na upādiyati, avijjānusayaṃ samūhanati, mohasallaṃ diṭṭhisallañca uddharati, adukkhamasukhavedanaṃ parijānāti, arūpadhātuṃ samatikkamati. Iti tīhi khandhehi tīṇi akusalamūlāni na upādiyati, cattāri sallāni uddharati, tisso vedanā parijānāti, tedhātukaṃ samatikkamati. ထိုဆယ်ပါးသော ပုဒ်တို့တွင် ကမ္မဋ္ဌာန်းစီးဖြန်းသော ယောဂါဝစရပုဂ္ဂိုလ်သည် သီလက္ခန္ဓာ၌ တည်သည်ဖြစ်၍ ဒေါသတည်းဟူသော အကုသိုလ်ကို မစွဲလမ်း၊ ဒေါသအနုသယကို ပယ်နုတ်၏၊ ဒေါသတည်းဟူသော ငြောင့်ကို နှုတ်ပယ်၏၊ ဒုက္ခဝေဒနာကို ပိုင်းခြား၍ သိ၏၊ ကာမဓာတ်ကို လွန်မြောက်၏။ သမာဓိက္ခန္ဓာ၌ တည်သော ပုဂ္ဂိုလ်သည် လောဘတည်းဟူသော အကုသိုလ်ကို မစွဲလမ်း၊ ရာဂအနုသယကို ပယ်နုတ်၏၊ လောဘတည်းဟူသော ငြောင့်ကို နှုတ်ပယ်၏၊ သုခဝေဒနာကို ပိုင်းခြား၍ သိ၏၊ ရူပဓာတ်ကို လွန်မြောက်၏။ ပညာက္ခန္ဓာ၌ တည်သော ပုဂ္ဂိုလ်သည် မောဟတည်းဟူသော အကုသိုလ်ကို မစွဲလမ်း၊ အဝိဇ္ဇာအနုသယကို ပယ်နုတ်၏၊ မောဟဟူသော ငြောင့်ကိုလည်းကောင်း၊ ဒိဋ္ဌိဟူသော ငြောင့်ကိုလည်းကောင်း နှုတ်ပယ်၏၊ အဒုက္ခမသုခဝေဒနာကို ပိုင်းခြား၍ သိ၏၊ အရူပဓာတ်ကို လွန်မြောက်၏။ ဤသို့လျှင် သုံးပါးသော ခန္ဓာတို့ဖြင့် သုံးပါးသော အကုသိုလ်မူလတို့ကို မစွဲလမ်း၊ လေးပါးသော ငြောင့်တို့ကို နှုတ်ပယ်၏၊ သုံးပါးသော ဝေဒနာတို့ကို ပိုင်းခြား၍ သိ၏၊ သုံးပါးသော ဓာတ်ကို လွန်မြောက်၏။ 62. Tattha katamā avijjā? Yaṃ catūsu ariyasaccesu aññāṇanti vitthārena yathā so pāṇasajjesu kathaṃkathā kātabbaṃ. Tattha katamaṃ viññāṇaṃ? Cha viññāṇakāyā vedanā saññā cetanā phasso manasikāro, idaṃ nāmaṃ. Tattha katamaṃ rūpaṃ? Cātumahābhūtikaṃ catunnaṃ mahābhūtānaṃ upādāyarūpassa paññattiṃ. Iti purimakañca nāmaṃ idañca rūpaṃ tadubhayaṃ nāmarūpanti vuccati. Tattha chaḷāyatananti cha ajjhattikāni āyatanāni, cakkhu ajjhattikaṃ āyatanaṃ yāva mano ajjhattikaṃ āyatanaṃ. Phassoti cha phassakāyā cakkhusamphasso yāva manosamphassoti phasso. Cha vedanākāyā vedanā. Taṇhāti cha taṇhākāyā taṇhā. Upādānanti cattāri upādānāni kāmupādānaṃ diṭṭhupādānaṃ sīlabbatupādānaṃ attavādupādānanti upādānaṃ. Bhavoti tayo bhavā kāmabhavo rūpabhavo arūpabhavo. Tattha katamā jāti? Yā paṭhamaṃ khandhānaṃ paṭhamaṃ dhātūnaṃ paṭhamaṃ āyatanānaṃ uppatti jāti sañjāti okkanti abhinibbatti khandhānaṃ pātubhāvo, ayaṃ jāti. Tattha katamā jarā? Jarā nāma yaṃ taṃ khaṇḍiccaṃ pāliccaṃ valittacatā pavivittaṃ catunnaṃ mahābhūtānaṃ vivaṇṇataṃ bhaggo taṃ jarā hīyanā pahīyanā āyuno hāni saṃhāni indriyānaṃ paribhedo upanāho paripāko, ayaṃ jarā. Tattha katamaṃ maraṇaṃ? Maraṇaṃ nāma yaṃ tasmiṃ tasmiṃ sattanikāye tesaṃ tesaṃ sattānaṃ cuti cavanatā maraṇaṃ kālaṅkiriyā uddhumātakānaṃ bhedo kāyassa jīvitindriyassa upacchedo, idaṃ maraṇaṃ. Iti purimikā ca jarā idañca maraṇaṃ tadubhayaṃ jarāmaraṇaṃ. ၆၂. ထိုအကုသိုလ်မူလတို့တွင် အဝိဇ္ဇာသည် အဘယ်နည်းဟူမူ - အရိယသစ္စာလေးပါးတို့၌ မသိခြင်းတည်း။ ဤသို့အစရှိသည်ကို အကျယ်အားဖြင့် သိအပ်၏။ လှေကားထစ်များကို စီရင်ရာ၌ သို့လောသို့လော တွေးတောခြင်းကို ပြုအပ်သကဲ့သို့တည်း။ ထိုတွင် ဝိညာဉ်သည် အဘယ်နည်းဟူမူ - ခြောက်ပါးသော ဝိညာဉ်အစု၊ ဝေဒနာ၊ သညာ၊ စေတနာ၊ ဖဿ၊ မနသိကာရတည်းဟူသော ဤတရားအပေါင်းသည် နာမ်မည်၏။ ထိုနာမ်ရုပ်တို့တွင် ရုပ်သည် အဘယ်နည်းဟူမူ - မဟာဘုတ်လေးပါးနှင့် မဟာဘုတ်လေးပါးတို့ကို အမှီပြု၍ဖြစ်သော ဥပါဒါရုပ်၏ ပညတ်ခြင်းတည်း။ ဤသို့ ရှေး၌ဆိုအပ်ပြီးသော နာမ်နှင့် ဤရုပ် နှစ်ပါးစုံကို နာမ်ရုပ်ဟူ၍ ဆိုအပ်၏။ ထိုနာမ်ရုပ်တို့တွင် ဆဠာယတနဟူသည်ကား အဇ္ဈတ္တိကဖြစ်သော အာယတန ခြောက်ပါးတို့တည်း။ စက္ခုပသာဒသည် အဇ္ဈတ္တိကအာယတနမည်၏၊ မနာယတနတိုင်အောင် အဇ္ဈတ္တိကအာယတနမည်၏။ ဖဿဟူသည် ခြောက်ပါးသော ဖဿအစုအပေါင်းတည်း၊ စက္ခုသမ္ဖဿမှ စ၍ မနောသမ္ဖဿတိုင်အောင် ဤဖဿအပေါင်းသည် ဖဿမည်၏။ ခြောက်ပါးသော ဝေဒနာအစုအပေါင်းတို့သည် ဝေဒနာမည်ကုန်၏။ တဏှာဟူသည် ခြောက်ပါးသော တဏှာအစုအပေါင်းတို့တည်း။ ဥပါဒါန်ဟူသည်ကား ဥပါဒါန်လေးပါးတည်း၊ ၎င်းတို့မှာ ကာမုပါဒါန်၊ ဒိဋ္ဌုပါဒါန်၊ သီလဗ္ဗတုပါဒါန်၊ အတ္တဝါဒုပါဒါန်တို့ဖြစ်ကြ၏။ ဤအလုံးစုံသည် ဥပါဒါန်မည်၏။ ဘဝဟူသည် ကာမဘဝ၊ ရူပဘဝ၊ အရူပဘဝဟူ၍ ဘဝသုံးပါးတို့တည်း။ ထိုတွင် ဇာတိသည် အဘယ်နည်းဟူမူ - အကြင်သဘောတရားကြောင့် ခန္ဓာတို့၏ ရှေးဦးစွာ ဖြစ်ခြင်း၊ ဓာတ်တို့၏ ရှေးဦးစွာ ဖြစ်ခြင်း၊ အာယတနတို့၏ ရှေးဦးစွာ ဖြစ်ခြင်း၊ ပဋိသန္ဓေနေခြင်း၊ ကောင်းစွာဖြစ်ခြင်း၊ အမိဝမ်းသို့ သက်ဝင်ခြင်း၊ အသစ်ဖြစ်ခြင်း၊ ခန္ဓာတို့၏ ထင်ရှားဖြစ်ခြင်းသည် ရှိ၏၊ ဤသည်ကား ဇာတိမည်၏။ ထိုတွင် ဇရာသည် အဘယ်နည်းဟူမူ - ဇရာမည်သည် သွားကျိုးခြင်း၊ ဆံဖြူခြင်း၊ အရေတွန့်လိပ်ခြင်း၊ (အသက်၏) ဆုတ်ယုတ်ခြင်း၊ မဟာဘုတ်လေးပါးတို့၏ အဆင်းဖောက်ပြန်ခြင်း၊ ကိုယ်ကုန်းခြင်းတို့သည် ရှိ၏၊ ထိုသဘောတရားသည် ဇရာမည်၏။ အသက်၏ ဆုတ်ယုတ်ခြင်း၊ ပျက်စီးခြင်း၊ ဣန္ဒြေတို့၏ ကောင်းစွာပျက်စီးခြင်း၊ ရင့်ကျက်ခြင်းတို့သည် ရှိ၏၊ ဤအလုံးစုံသည် ဇရာမည်၏။ ထိုတွင် မရဏသည် အဘယ်နည်းဟူမူ - မရဏမည်သည် ထိုထိုသတ္တဝါအပေါင်းတို့၌ ထိုထိုသတ္တဝါတို့၏ စုတေခြင်း၊ ရွေ့လျောခြင်း၊ သေခြင်း၊ စုတေခြင်း၊ ကိုယ်ခန္ဓာပျက်စီးခြင်း၊ ဇီဝိတိန္ဒြေ ပြတ်စဲခြင်းတို့သည် ရှိ၏၊ ဤအလုံးစုံသည် မရဏမည်၏။ ဤသို့ ရှေး၌ဖြစ်သော ဇရာနှင့် ဤမရဏ နှစ်ပါးစုံသည် ဇရာမရဏမည်၏။ Tattha [Pg.247] andhakāratimisā yathābhūtaṃ appajānanalakkhaṇā avijjā saṅkhārānaṃ padaṭṭhānaṃ ha. Abhisaṅkharaṇalakkhaṇā saṅkhārā, upacayapunabbhavābhiropanapaccupaṭṭhānā. Te viññāṇassa padaṭṭhānaṃ. Vatthu saviññattilakkhaṇaṃ viññāṇaṃ, taṃ nāmarūpassa padaṭṭhānaṃ. Anekasannissayalakkhaṇaṃ nāmarūpaṃ, taṃ saḷāyatanassa padaṭṭhānaṃ. Indriyavavatthāpanalakkhaṇaṃ saḷāyatanaṃ, taṃ phassassa padaṭṭhānaṃ. Sannipātalakkhaṇo phasso, so vedanāya padaṭṭhānaṃ. Anubhavanalakkhaṇā vedanā, sā taṇhāya padaṭṭhānaṃ. Ajjhosānalakkhaṇā taṇhā, sā upādānassa padaṭṭhānaṃ. Ādānaparihananalakkhaṇaṃ upādānaṃ, taṃ bhavassa padaṭṭhānaṃ. Nānāgativikkhepalakkhaṇo bhavo, so jātiyā padaṭṭhānaṃ. Khandhānaṃ pātubhāvalakkhaṇā jāti, sā jarāya padaṭṭhānaṃ. Upanayaparipākalakkhaṇā jarā, sā maraṇassa padaṭṭhānaṃ. Āyukkhayajīvitauparodhalakkhaṇaṃ maraṇaṃ, taṃ dukkhassa padaṭṭhānaṃ. Kāyasampīḷanalakkhaṇaṃ dukkhaṃ, taṃ domanassassa padaṭṭhānaṃ. Cittasampīḷanalakkhaṇaṃ domanassaṃ, taṃ sokassa padaṭṭhānaṃ. Socanalakkhaṇo soko, so paridevassa padaṭṭhānaṃ. Vacīnicchāraṇalakkhaṇo paridevo, so upāyāsassa padaṭṭhānaṃ. Ye āyāsā te upāyāsā. ထိုပဋိစ္စသမုပ္ပါဒ်၌ အဝိဇ္ဇာသည် အလွန်မိုက်မှောင်သကဲ့သို့ ဟုတ်မှန်စွာ မသိခြင်း လက္ခဏာရှိ၏၊ ထိုအဝိဇ္ဇာသည် သင်္ခါရတို့၏ နီးစွာသောအကြောင်း ဖြစ်၏။ သင်္ခါရတို့သည် ပြုပြင်ခြင်းလက္ခဏာ ရှိကုန်၏၊ ဘဝသစ်၌ တစ်ဖန်ဖြစ်စေခြင်းငှာ ရှေးရှုတင်ခြင်း လျှင် ထင်ရှားသောအခြင်းအရာ ရှိကုန်၏။ ထိုသင်္ခါရတို့သည် ဝိညာဉ်၏ နီးစွာသောအကြောင်း ဖြစ်ကုန်၏။ ဝိညာဉ်သည် ဝတ္ထုရုပ်ကို မှီ၍ သိခြင်း လက္ခဏာရှိ၏၊ ထိုဝိညာဉ်သည် နာမ်ရုပ်၏ နီးစွာသောအကြောင်း ဖြစ်၏။ နာမ်ရုပ်သည် များစွာသော မှီရာ လက္ခဏာရှိ၏၊ ထိုနာမ်ရုပ်သည် သဠာယတန၏ နီးစွာသောအကြောင်း ဖြစ်၏။ သဠာယတနသည် ဣန္ဒြေတို့ကို သီးခြားပိုင်းခြား သတ်မှတ်ခြင်း လက္ခဏာရှိ၏၊ ထိုသဠာယတနသည် ဖဿ၏ နီးစွာသောအကြောင်း ဖြစ်၏။ ဖဿသည် စုဝေးခြင်း လက္ခဏာရှိ၏၊ ထိုဖဿသည် ဝေဒနာ၏ နီးစွာသောအကြောင်း ဖြစ်၏။ ဝေဒနာသည် အာရုံ၏ အရသာကို ခံစားခြင်း လက္ခဏာရှိ၏၊ ထိုဝေဒနာသည် တဏှာ၏ နီးစွာသောအကြောင်း ဖြစ်၏။ တဏှာသည် မျိုသွင်းခြင်း လက္ခဏာရှိ၏၊ ထိုတဏှာသည် ဥပါဒါန်၏ နီးစွာသောအကြောင်း ဖြစ်၏။ ဥပါဒါန်သည် စွဲလမ်းခြင်း လက္ခဏာရှိ၏၊ ထိုဥပါဒါန်သည် ဘဝ၏ နီးစွာသောအကြောင်း ဖြစ်၏။ ဘဝသည် အထူးထူးသော လားရာဂတိတို့သို့ ပစ်ချခြင်း လက္ခဏာရှိ၏၊ ထိုဘဝသည် ဇာတိ၏ နီးစွာသောအကြောင်း ဖြစ်၏။ ဇာတိသည် ခန္ဓာတို့၏ ထင်ရှားဖြစ်ခြင်း လက္ခဏာရှိ၏၊ ထိုဇာတိသည် ဇရာ၏ နီးစွာသောအကြောင်း ဖြစ်၏။ ဇရာသည် စုတေခြင်းသို့ ဆောင်ခြင်း၊ ရင့်ကျက်ခြင်း လက္ခဏာရှိ၏၊ ထိုဇရာသည် မရဏ၏ နီးစွာသောအကြောင်း ဖြစ်၏။ မရဏသည် အသက်၏ ကုန်ခြင်း၊ ဇီဝိတိန္ဒြေချုပ်ခြင်း လက္ခဏာရှိ၏၊ ထိုမရဏသည် ဒုက္ခ၏ နီးစွာသောအကြောင်း ဖြစ်၏။ ဒုက္ခသည် ကိုယ်ကို နှိပ်စက်ခြင်း လက္خဏာရှိ၏၊ ထိုဒုက္ခသည် ဒေါမနဿ၏ နီးစွာသောအကြောင်း ဖြစ်၏။ ဒေါမနဿသည် စိတ်ကို နှိပ်စက်ခြင်း လက္ခဏာရှိ၏၊ ထိုဒေါမနဿသည် သောက၏ နီးစွာသောအကြောင်း ဖြစ်၏။ သောကသည် စိုးရိမ်ခြင်း လက္ခဏာရှိ၏၊ ထိုသောကသည် ပရိဒေဝ၏ နီးစွာသောအကြောင်း ဖြစ်၏။ ပရိဒေဝသည် နှုတ်မြွက်၍ ငိုကြွေးခြင်း လက္ခဏာရှိ၏၊ ထိုပရိဒေဝသည် ဥပါယာသ၏ နီးစွာသောအကြောင်း ဖြစ်၏။ အကြင် ပင်ပန်းဆင်းရဲခြင်း တို့သည် ဥပါယာသ မည်ကုန်၏။ Nava padāni yattha sabbo akusalapakkho saṅgahaṃ samosaraṇaṃ gacchati. Katamāni nava padāni? Dve mūlakilesā, tīṇi akusalamūlāni, cattāro vipallāsā. Tattha dve mūlakilesā avijjā ca bhavataṇhā ca, tīṇi akusalamūlāni lobho doso moho ca. Cattāro vipallāsā – ‘‘anicce nicca’’nti saññāvipallāso cittavipallāso diṭṭhivipallāso, ‘‘dukkhe sukha’’nti saññāvipallāso cittavipallāso diṭṭhivipallāso, ‘‘anattani attā’’ti saññāvipallāso cittavipallāso diṭṭhivipallāso, ‘‘asubhe subha’’nti saññāvipallāso cittavipallāso diṭṭhivipallāso. အကြင် ကိုးပါးသော တရားစုတို့၌ အလုံးစုံသော အကုသိုလ်အစုသည် အကျုံးဝင်ခြင်း၊ စုပေါင်းခြင်းသို့ ရောက်၏။ ထိုကိုးပါးသော တရားစုတို့သည် အဘယ်တို့နည်းဟူမူ - မူလကိလေသာ နှစ်ပါး၊ အကုသိုလ်မူလ သုံးပါး၊ ဝိပလ္လာသ လေးပါးတို့ ဖြစ်ကြ၏။ ထိုကိုးပါးတို့တွင် အဝိဇ္ဇာနှင့် ဘဝတဏှာသည် မူလကိလေသာ နှစ်ပါးမည်ကုန်၏။ လောဘ၊ ဒေါသ၊ မောဟတို့သည် အကုသိုလ်မူလ သုံးပါးမည်ကုန်၏။ ဝိပလ္လာသ လေးပါးတို့ဟူသည် - မမြဲသောအရာ၌ မြဲ၏ဟူ၍ သညာဝိပလ္လာသ၊ စိတ္တဝိပလ္လာသ၊ ဒိဋ္ဌိဝိပလ္လာသ။ ဆင်းရဲသောအရာ၌ ချမ်းသာ၏ဟူ၍ သညာဝိပလ္လာသ၊ စိတ္တဝိပလ္လာသ၊ ဒိဋ္ဌိဝိပလ္လာသ။ အတ္တမဟုတ်သောအရာ၌ အတ္တဟူ၍ သညာဝိပလ္လာသ၊ စိတ္တဝိပလ္လာသ၊ ဒိဋ္ဌိဝိပလ္လာသ။ မတင့်တယ်သောအရာ၌ တင့်တယ်၏ဟူ၍ သညာဝိပလ္လာသ၊ စိတ္တဝိပလ္လာသ၊ ဒိဋ္ဌိဝိပလ္လာသတို့ ဖြစ်ကြ၏။ 63. Tattha avijjā nāma catūsu ariyasaccesu yathābhūtaṃ aññāṇaṃ, ayaṃ avijjā. Bhavataṇhā nāma yo bhavesu rāgo sārāgo icchā mucchā patthanā nandī ajjhosānaṃ apariccāgo, ayaṃ bhavataṇhā. ၆၃. ထိုကိုးပါးတို့တွင် အဝိဇ္ဇာမည်သည်ကား အရိယသစ္စာလေးပါးတို့၌ ဟုတ်မှန်သည့်အတိုင်း မသိခြင်းဖြစ်၏၊ ဤသည်ကား အဝိဇ္ဇာမည်၏။ ဘဝတဏှာမည်သည်ကား ဘဝတို့၌ တပ်မက်ခြင်း၊ ပြင်းစွာတပ်မက်ခြင်း၊ အလိုရှိခြင်း၊ မိန်းမောခြင်း၊ တောင့်တခြင်း၊ နှစ်သက်ခြင်း၊ မျိုသွင်းခြင်း၊ မစွန့်လွှတ်ခြင်းတို့ ဖြစ်၏၊ ဤသည်ကား ဘဝတဏှာမည်၏။ Tattha katamo lobho akusalamūlaṃ? ထိုအကုသိုလ်မူလတို့တွင် အကုသိုလ်မူလဖြစ်သော လောဘသည် အဘယ်နည်း။ Lobho nāma so tesu tesu paravatthūsu paradabbesu paraṭṭhānesu parasāpateyyesu parapariggahitesu [Pg.248] lobho lubbhanā icchā mucchā patthanā nandī ajjhosānaṃ apariccāgo, ayaṃ lobho akusalamūlaṃ. Kassetaṃ mūlaṃ? Lobho lobhajassa akusalassa kāyakammassa vacīkammassa manokammassa ca, tathā yathā taṃsampayuttānaṃ cittacetasikānaṃ dhammānaṃ mūlaṃ. ထိုလောဘမည်သည်မှာ ထိုထိုသော သူတစ်ပါးတို့၏ ဝတ္ထုတို့၌လည်းကောင်း၊ သူတစ်ပါးတို့၏ ဒြပ်ပစ္စည်းတို့၌လည်းကောင်း၊ သူတစ်ပါးတို့၏ နေရာဌာနတို့၌လည်းကောင်း၊ သူတစ်ပါးတို့၏ အနှစ်သာရဥစ္စာတို့၌လည်းကောင်း၊ သူတစ်ပါးတို့ သိမ်းဆည်းထားအပ်သော ဥစ္စာတို့၌လည်းကောင်း တပ်မက်ခြင်း၊ တပ်မက်သောအခြင်းအရာ၊ အလိုရှိခြင်း၊ မိန်းမောခြင်း၊ တောင့်တခြင်း၊ နှစ်သက်ခြင်း၊ အာရုံအရသာကို မျိုသွင်း၍ စွဲလမ်းခြင်း၊ မစွန့်လွှတ်ခြင်းတို့ ဖြစ်သည်။ ဤသည်ကို လောဘအကုသိုလ်မူလ ဟုခေါ်သည်။ ဤလောဘသည် အဘယ်တရားတို့၏ အကြောင်းရင်း (မူလ) ဖြစ်သနည်း။ လောဘသည် လောဘကြောင့်ဖြစ်သော အကုသိုလ်ဖြစ်သည့် ကာယကံ၊ ဝစီကံ၊ မနောကံတို့၏လည်းကောင်း၊ ထိုအကုသိုလ်ကံတို့နှင့် ယှဉ်ကုန်သော စိတ်၊ စေတသိက်တရားတို့၏လည်းကောင်း အကြောင်းရင်း (မူလ) ဖြစ်သည်။ Tattha katamo doso akusalamūlaṃ? ထိုအကုသိုလ်မူလတို့တွင် ဒေါသအကုသိုလ်မူလဟူသည် အဘယ်နည်း။ So sattesu āghāto akkhanti appaccayo byāpādo padoso anatthakāmatā cetaso paṭighāto, ayaṃ doso akusalamūlaṃ. ထိုဒေါသသည် သတ္တဝါတို့အပေါ်၌ ရန်ငြိုးဖွဲ့ခြင်း၊ သည်းမခံနိုင်ခြင်း၊ မနှစ်လိုခြင်း၊ ဖျက်ဆီးလိုခြင်း၊ ပြင်းစွာအမျက်ထွက်ခြင်း၊ အကျိုးမဲ့ကို လိုလားခြင်း၊ စိတ်၏ ထိခိုက်ပင်ပန်းခြင်းတို့ ဖြစ်သည်။ ဤသည်ကို ဒေါသအကုသိုလ်မူလ ဟုခေါ်သည်။ Kassetaṃ mūlaṃ? ဤဒေါသမူလသည် အဘယ်တရားတို့၏ အကြောင်းရင်း (မူလ) ဖြစ်သနည်း။ Dosajassa kāyakammassa vacīkammassa manokammassa sampayuttānañca cittacetasikānaṃ dhammānaṃ mūlaṃ. ၎င်းသည် ဒေါသကြောင့်ဖြစ်သော ကာယကံ၊ ဝစီကံ၊ မနောကံတို့၏လည်းကောင်း၊ ထိုကံတို့နှင့် ယှဉ်ကုန်သော စိတ်၊ စေတသိက်တရားတို့၏လည်းကောင်း အကြောင်းရင်း (မူလ) ဖြစ်သည်။ Tattha katamo moho akusalamūlaṃ? ထိုအကုသိုလ်မူလတို့တွင် မောဟအကုသိုလ်မူလဟူသည် အဘယ်နည်း။ Yaṃ catūsu ariyasaccesu anabhisamayo asampajjaggāho appaṭivedho moho muyhanā sammoho sammuyhanā avijjā tamo andhakāro āvaraṇaṃ nīvaraṇaṃ chadanaṃ acchadanaṃ apasacchāgamanaṃ kusalānaṃ dhammānaṃ, ayaṃ moho akusalamūlaṃ. အရိယသစ္စာလေးပါးတို့၌ ထိုးထွင်း၍ မသိခြင်း၊ ပြည့်စုံစွာ သဘောမပေါက်ခြင်း၊ ထိုးထွင်း၍ မသိမြင်ခြင်း၊ တွေဝေခြင်း၊ တွေဝေသောအခြင်းအရာ၊ ပြင်းစွာတွေဝေခြင်း၊ ပြင်းစွာတွေဝေသောအခြင်းအရာ၊ မသိမှု အဝိဇ္ဇာ၊ အမိုက်မှောင်၊ အမိုက်တိုက်၊ ပိတ်ပင်ခြင်း၊ တားမြစ်ခြင်း၊ ကိလေသာတည်းဟူသော အမိုးဖြင့် ဖုံးအုပ်ခြင်း၊ ဖုံးကွယ်ခြင်း၊ ကုသိုလ်တရားတို့အား မျက်ကွယ်ပြုခြင်းတို့ ဖြစ်သည်။ ဤသည်ကို မောဟအကုသိုလ်မူလ ဟုခေါ်သည်။ Kassetaṃ mūlaṃ? ဤမောဟမူလသည် အဘယ်တရားတို့၏ အကြောင်းရင်း (မူလ) ဖြစ်သနည်း။ Mohajassa akusalassa kāyakammassa vacīkammassa manokammassa ca taṃsampayuttakānañca cittacetasikānaṃ dhammānaṃ mūlaṃ. ၎င်းသည် မောဟကြောင့်ဖြစ်သော အကုသိုလ်ဖြစ်သည့် ကာယကံ၊ ဝစီကံ၊ မနောကံတို့၏လည်းကောင်း၊ ထိုကံတို့နှင့် ယှဉ်ကုန်သော စိတ်၊ စေတသိက်တရားတို့၏လည်းကောင်း အကြောင်းရင်း (မူလ) ဖြစ်သည်။ Tattha vipallāsā jānitabbā, vipallāsānaṃ vatthu jānitabbaṃ. Yaṃ vipallāsaṃ siyā, taṃ jānitabbaṃ. Tattha eko vipallāso tīṇi vipallāsāni cattāri vipallāsavatthūni. Katamo eko vipallāso ca, yena paṭipakkhena vipallāsitaṃ gaṇhāti? ထိုဒေသနာ၌ ဝိပလ္လာသတို့ကို သိအပ်ကုန်၏။ ဝိပလ္လာသတို့၏ တည်ရာဝတ္ထုကိုလည်း သိအပ်၏။ အကြင်ဖောက်ပြန်မှားယွင်းမှု ဖြစ်ရာ၏၊ ထိုတရားကိုလည်း သိအပ်၏။ ထိုဝိပလ္လာသတို့၌ တစ်ခုသော ဝိပလ္လာသ၊ သုံးခုသော ဝိပလ္လာသ၊ လေးခုသော ဝိပလ္လာသဝတ္ထုတို့ ရှိကြသည်။ ဆန့်ကျင်ဘက်သဘောအားဖြင့် ဖောက်ပြန်မှားယွင်းစွာ ယူဆတတ်သော ထိုတစ်ခုသော ဝိပလ္လာသဟူသည် အဘယ်နည်း။ ‘‘Anicce nicca’’nti, ‘‘dukkhe sukha’’nti, ‘‘anattani attā’’ti, ‘‘asubhe subha’’nti, ayaṃ eko vipallāso. မမြဲသောတရား၌ 'မြဲ၏' ဟူ၍လည်းကောင်း၊ ဆင်းရဲသောတရား၌ 'ချမ်းသာ၏' ဟူ၍လည်းကောင်း၊ အတ္တမဟုတ်သောတရား၌ 'အတ္တ' ဟူ၍လည်းကောင်း၊ မတင့်တယ်သောတရား၌ 'တင့်တယ်၏' ဟူ၍လည်းကောင်း ဤသို့ ဆန့်ကျင်ဘက်အားဖြင့် ဖောက်ပြန်မှားယွင်းစွာ ယူဆခြင်းသည် တစ်ခုသော ဝိပလ္လာသ ဖြစ်သည်။ Katamāni cattāri vipallāsavatthūni? လေးပါးကုန်သော ဝိပလ္လာသဝတ္ထုတို့ဟူသည် အဘယ်တို့နည်း။ Kāyo vedanā cittaṃ dhammā ca. Imāni cattāri vipallāsavatthūni. ၎င်းတို့မှာ ကိုယ်၊ ခံစားမှု၊ စိတ်နှင့် သဘောတရားတို့ ဖြစ်ကြသည်။ ဤလေးပါးတို့ကို ဝိပလ္လာသဝတ္ထုများဟု ခေါ်သည်။ Katamāni tīṇi vipallāsāni? သုံးခုသော ဝိပလ္လာသဟူသည် အဘယ်တို့နည်း။ Saññā cittaṃ diṭṭhi ca. Imāni tīṇi vipallāsāni. ၎င်းတို့မှာ မှတ်သားမှု၊ ကြံစည်မှုနှင့် အမြင်မှားမှုတို့ ဖြစ်ကြသည်။ ဤသုံးပါးတို့ကို သုံးခုသော ဝိပလ္လာသဟု ခေါ်သည်။ Tattha manāpike vatthumhi indriyavatthe vaṇṇāyatane vā yo nimittassa uggāho, ayaṃ saññāvipallāso. Tattha viparītacittassa vatthumhi sati viññatti, ayaṃ cittavipallāso. Tattha viparītacittassa tamhi rūpe ‘‘asubhe subha’’nti yā khanti ruci upekkhanā nicchayo diṭṭhi nidassanaṃ santīraṇā, ayaṃ diṭṭhivipallāso. Tattha vatthubhedena kāyesu dvādasa vipallāsā bhavanti. Tayo [Pg.249] kāye tayo vedanāya tayo citte tayo dhamme, cattāro saññāvipallāsā cattāro cittavipallāsā cattāro diṭṭhivipallāsā, āyatanūpacayato cakkhuviññāṇasaññāsamaṅgissa rūpesu dvādasa vipallāsā yāva mano saññāsamaṅgissa, dhammesu dvādasa vipallāsā cha dvādasakā cattāri vipallāsā bhavanti. Ārammaṇanānattato hi aparimitasaṅkheyyānaṃ sattānaṃ aparimitamasaṅkheyyā vipallāsā bhavanti hīnukkaṭṭhamajjhimatāya. ထိုသုံးပါးတို့တွင် နှစ်သက်ဖွယ်ရှိသော အာရုံဝတ္ထု၌လည်းကောင်း၊ ဣန္ဒြေအရာ၌လည်းကောင်း၊ အဆင်းအာယတန၌လည်းကောင်း နိမိတ်ကို စွဲလမ်းယူခြင်းသည် သညာဝိပလ္လာသ မည်၏။ ထိုဝိပလ္လာသတို့တွင် ဖောက်ပြန်သောစိတ်ရှိသူအား အာရုံဝတ္ထုထင်ရှားရှိလတ်သော် ဝိညာဉ်၏ သိခြင်းသည် စိတ္တဝိပလ္လာသ မည်၏။ ထိုဝိပလ္လာသတို့တွင် ဖောက်ပြန်သောစိတ်ရှိသူ၏ မတင့်တယ်သော ထိုရုပ်၌ 'တင့်တယ်၏' ဟု သည်းခံခြင်း၊ နှစ်သက်ခြင်း၊ ရှုငဲ့ခြင်း၊ ဆုံးဖြတ်ခြင်း၊ မှားယွင်းစွာမြင်ခြင်း၊ မြင်ခြင်း၊ စုံစမ်းခြင်းတို့သည် ဒိဋ္ဌိဝိပလ္လာသ မည်၏။ ထိုဝိပလ္လာသတို့တွင် ဝတ္ထုအပြားအားဖြင့် ကိုယ်၌ တစ်ဆယ့်နှစ်ပါးသော ဝိပလ္လာသတို့ ဖြစ်ကုန်၏။ ကိုယ်၌ ဝိပလ္လာသ သုံးပါး၊ ဝေဒနာ၌ သုံးပါး၊ စိတ်၌ သုံးပါး၊ ဓမ္မ၌ သုံးပါး ဤသို့အားဖြင့် တစ်ဆယ့်နှစ်ပါး ဖြစ်ကုန်၏။ တစ်နည်းအားဖြင့် သညာဝိပလ္လာသ လေးပါး၊ စိတ္တဝိပလ္လာသ လေးပါး၊ ဒိဋ္ဌိဝိပလ္လာသ လေးပါး ဤသို့အားဖြင့်လည်း တစ်ဆယ့်နှစ်ပါး ဖြစ်ကုန်၏။ အာယတန ဖြစ်ပေါ်မှုအားဖြင့် စက္ခုဝိညာဉ်သညာနှင့် ပြည့်စုံသူ၏ ရုပ်တို့၌ တစ်ဆယ့်နှစ်ပါးသော ဝိပလ္လာသတို့ ဖြစ်ကုန်၏။ ထိုနည်းတူစွာ မနောသညာနှင့် ပြည့်စုံသူတိုင်အောင် ဓမ္မာရုံတို့၌ တစ်ဆယ့်နှစ်ပါးသော ဝိပလ္လာသတို့ ဖြစ်ကုန်၏။ ဤသို့လျှင် အတွင်းခြောက်ပါး တစ်ဆယ့်နှစ်လီ၊ အပြင်ခြောက်ပါး တစ်ဆယ့်နှစ်လီအားဖြင့် တစ်ရာ့လေးဆယ့်လေးပါးသော ဝိပလ္လာသတို့ ဖြစ်ကြသည်။ စင်စစ်သော်လည်းကောင်း အာရုံအမျိုးမျိုး ကွဲပြားခြင်းကြောင့် အယုတ်၊ အမြတ်၊ အလတ်ဖြစ်ခြင်းဖြင့် ရေတွက်နှိုင်းယှဉ်၍ မရနိုင်သော သတ္တဝါတို့အား ရေတွက်နှိုင်းယှဉ်၍ မရနိုင်သော ဝိပလ္လာသတို့ ဖြစ်ကုန်၏။ 64. Tattha pañcakkhandhā cattāri attabhāvavatthūni bhavanti. Yo rūpakkhandho, so kāyo attabhāvavatthu. Yo vedanākkhandho, so vedanā attabhāvavatthu. Yo saññākkhandho ca saṅkhārakkhandho ca, te dhammā attabhāvavatthu. Yo viññāṇakkhandho, so cittaṃ attabhāvavatthu. Iti pañcakkhandhā cattāri attabhāvavatthūni. Tattha kāye ‘‘asubhe subha’’nti vipallāso bhavati. Evaṃ vedanāsu…pe… citte…pe… dhammesu ca attavipallāso bhavati. Tattha catunnaṃ vipallāsānaṃ samugghātanatthaṃ bhagavā cattāro satipaṭṭhāne deseti paññapeti kāye kāyānupassī viharato ‘‘asubhe subha’’nti vipallāsaṃ samugghāteti, evaṃ vedanāsu, citte, dhammesu ca kātabbaṃ. ၆၄. ထိုသဘောတရားတို့၌ ခန္ဓာငါးပါးတို့သည် လေးပါးသော အတ္တဘော၏ တည်ရာဝတ္ထုတို့ ဖြစ်ကုန်၏။ ရူပက္ခန္ဓာဟူသော အကြင်ကိုယ်သည် အတ္တဘော၏ တည်ရာဝတ္ထု ဖြစ်၏။ ဝေဒနက္ခန္ဓာဟူသော အကြင်ခံစားမှုသည် အတ္တဘော၏ တည်ရာဝတ္ထု ဖြစ်၏။ သညာခန္ဓာနှင့် သင်္ခါရက္ခန္ဓာဟူသော အကြင်သဘောတရားတို့သည် အတ္တဘော၏ တည်ရာဝတ္ထု ဖြစ်ကုန်၏။ ဝိညာဏက္ခန္ဓာဟူသော အကြင်စိတ်သည် အတ္တဘော၏ တည်ရာဝတ္ထု ဖြစ်၏။ ဤသို့လျှင် ခန္ဓာငါးပါးတို့သည် လေးပါးသော အတ္တဘော၏ တည်ရာဝတ္ထုတို့ ဖြစ်ကုန်၏။ ထိုတည်ရာဝတ္ထုတို့တွင် ကိုယ်၌ မတင့်တယ်သည်၌ 'တင့်တယ်၏' ဟု ဝိပလ္လာသ ဖြစ်၏။ ထိုနည်းတူစွာ ဝေဒနာတို့၌လည်းကောင်း၊ စိတ်၌လည်းကောင်း၊ ဓမ္မတို့၌လည်းကောင်း အတ္တဝိပလ္လာသ ဖြစ်၏။ ထိုဝိပလ္လာသ လေးပါးတို့ကို အမြစ်ပြတ်ပယ်ရှင်းရန်အလို့ငှာ မြတ်စွာဘုရားသည် သတိပဋ္ဌာန်လေးပါးတို့ကို ဟောကြားတော်မူ၏၊ သိစေတော်မူ၏။ ကိုယ်၌ ကိုယ်ကို အဖန်တလဲလဲ ရှုလေ့ရှိသည်ဖြစ်၍ နေသောသူအား မတင့်တယ်သည်၌ 'တင့်တယ်၏' ဟူသော ဝိပလ္လာသကို ပယ်ရှင်း၏။ ထိုနည်းတူစွာ ဝေဒနာတို့၌လည်းကောင်း၊ စိတ်၌လည်းကောင်း၊ ဓမ္မတို့၌လည်းကောင်း ပြုအပ်၏။ Tattha andhakāratimisā appaṭivedhalakkhaṇā avijjā, tassā vipallāsapadaṭṭhānaṃ. Ajjhosānalakkhaṇā taṇhā, tassā piyarūpasātarūpaṃ padaṭṭhānaṃ. Attāsayavañcanālakkhaṇo lobho, tassa adinnādānaṃ padaṭṭhānaṃ. Idha vivādalakkhaṇo doso, tassa pāṇātipāto padaṭṭhānaṃ. Vatthuvippaṭipattilakkhaṇo moho, tassa micchāpaṭipatti padaṭṭhānaṃ. Saṅkhatānaṃ dhammānaṃ avināsaggahaṇalakkhaṇā niccasaññā, tassā sabbasaṅkhārā padaṭṭhānaṃ. Sāsavaphassopagamanalakkhaṇā sukhasaññā, tassā mamaṅkāro padaṭṭhānaṃ. Dhammesu upagamanalakkhaṇā attasaññā, tassā ahaṅkāro padaṭṭhānaṃ. Vaṇṇasaṅgahaṇalakkhaṇā subhasaññā, tassā indriyaasaṃvaro padaṭṭhānaṃ. Etehi navahi padehi uddiṭṭhehi sabbo akusalapakkho niddiṭṭho bhavati, so ca kho bahussutena sakkā jānituṃ no appassutena, paññavatā no duppaññena, yuttena no ayuttena. ထိုတရားတို့တွင် အဝိဇ္ဇာသည် အမိုက်မှောင်တိုက်ကဲ့သို့ တွေဝေခြင်း၊ ထိုးထွင်း၍ မသိမြင်ခြင်း လက္ခဏာရှိ၏၊ ထိုအဝိဇ္ဇာအား ဝိပလ္လာသသည် နီးစွာသောအကြောင်း ဖြစ်၏။ တဏှာသည် အာရုံ၌ မျိုသွင်းစွဲလမ်းခြင်း လက္ခဏာရှိ၏၊ ထိုတဏှာအား ချစ်ခင်ဖွယ်သာယာဖွယ်ရှိသော အဆင်းအရသာသည် နီးစွာသောအကြောင်း ဖြစ်၏။ လောဘသည် မိမိတောင့်တသောအာရုံဖြင့် လှည့်စားခြင်း လက္ခဏာရှိ၏၊ ထိုလောဘအား သူတစ်ပါးဥစ္စာကို ခိုးယူခြင်းသည် နီးစွာသောအကြောင်း ဖြစ်၏။ ဒေါသသည် ဤလောက၌ ငြင်းခုံခြင်း လက္ခဏာရှိ၏၊ ထိုဒေါသအား သတ္တဝါကို သတ်ဖြတ်ခြင်းသည် နီးစွာသောအကြောင်း ဖြစ်၏။ မောဟသည် အာရုံ၌ မှားယွင်းစွာ နှလုံးသွင်းခြင်း လက္ခဏာရှိ၏၊ ထိုမောဟအား မှားယွင်းသောအကျင့်သည် နီးစွာသောအကြောင်း ဖြစ်၏။ နိစ္စသညာသည် သင်္ခါရတရားတို့၏ မပျက်စီးခြင်းဟု စွဲယူခြင်း လက္ခဏာရှိ၏၊ ထိုနိစ္စသညာအား အလုံးစုံသော သင်္ခါရတရားတို့သည် နီးစွာသောအကြောင်း ဖြစ်၏။ သုခသညာသည် အာသဝတရားနှင့်တကွ တွေ့ထိကပ်ရောက်ခြင်း လက္ခဏာရှိ၏၊ ထိုသုခသညာအား ငါ့ဥစ္စာဟု စွဲလမ်းခြင်းသည် နီးစွာသောအကြောင်း ဖြစ်၏။ အတ္တသညာသည် တရားတို့၌ ကပ်ရောက်စွဲယူခြင်း လက္ခဏာရှိ၏၊ ထိုအတ္တသညာအား ငါဟူ၍ မာန်စွဲခြင်းသည် နီးစွာသောအကြောင်း ဖြစ်၏။ သုဘသညာသည် အဆင်းကို တင့်တယ်၏ဟု ယူခြင်း လက္ခဏာရှိ၏၊ ထိုသုဘသညာအား ဣန္ဒြေကို မစောင့်စည်းခြင်းသည် နီးစွာသောအကြောင်း ဖြစ်၏။ ဤညွှန်းဆိုအပ်သော ကိုးပါးသော ပုဒ်တို့ဖြင့် အလုံးစုံသော အကုသိုလ်ဘက်ကို ပြသပြီး ဖြစ်၏။ ထိုအကုသိုလ်ဘက် အားလုံးကိုလည်း အကြားအမြင်များသောသူသည်သာ သိနိုင်၏၊ အကြားအမြင်နည်းသောသူသည် မသိနိုင်။ ပညာရှိသောသူသည်သာ သိနိုင်၏၊ ပညာမရှိသောသူသည် မသိနိုင်။ သင့်တင့်သောဉာဏ်နှင့် ယှဉ်သောသူသည်သာ သိနိုင်၏၊ ဉာဏ်နှင့် မယှဉ်သောသူသည် မသိနိုင်။ Nava [Pg.250] padāni kusalāni yattha sabbo kusalapakkho saṅgaho samosaraṇaṃ gacchanti. Katamāni nava padāni? Samatho vipassanā alobho adoso amoho aniccasaññā dukkhasaññā anattasaññā asubhasaññā ca. အလုံးစုံသော ကုသိုလ်ဘက်ကို သင်္ဂြိုဟ်ပေါင်းစုရာဖြစ်သော ကုသိုလ်ဖြစ်သည့် ကိုးပါးသော ပုဒ်တို့ ရှိကြကုန်၏။ ထိုကိုးပါးသော ပုဒ်တို့သည် အဘယ်တို့နည်း။ ၎င်းတို့မှာ သမထ၊ ဝိပဿနာ၊ အလောဘ၊ အဒေါသ၊ အမောဟ၊ အနိစ္စသညာ၊ ဒုက္ခသညာ၊ အနတ္တသညာနှင့် အသုဘသညာတို့ ဖြစ်ကြသည်။ Tattha katamo samatho? Yā cittassa ṭhiti saṇṭhiti avaṭṭhiti ṭhānaṃ paṭṭhānaṃ upaṭṭhānaṃ samādhi samādhānaṃ avikkhepo avippaṭisāro vūpasamo mānaso ekaggaṃ cittassa, ayaṃ samatho. ထိုကိုးပါးတို့တွင် သမထဟူသည် အဘယ်နည်း။ စိတ်၏ တည်ခြင်း၊ ကောင်းစွာ တည်ခြင်း၊ မြဲမြံစွာ တည်ခြင်း၊ တည်တံ့ခြင်း၊ ပြဋ္ဌာန်းခြင်း၊ ရှေးရှုထင်ခြင်း၊ သမာဓိရှိခြင်း၊ စိတ်ကို ဆောက်တည်ခြင်း၊ မပျံ့လွင့်ခြင်း၊ နှလုံးရွှင်ပြုံးခြင်း၊ စိတ်၏ ငြိမ်းအေးခြင်း၊ စိတ်၏ တည်ကြည်ခြင်းတို့ ဖြစ်သည်။ ဤအလုံးစုံကို သမထ ဟုခေါ်သည်။ Tattha katamā vipassanā? Khandhesu vā dhātūsu vā āyatanesu vā nāmarūpesu vā paṭiccasamuppādesu vā paṭiccasamuppannesu vā dhammesu dukkhesu vā samudayesu vā nirodhe vā magge vā kusalākusalesu vā dhammesu sāvajjaanavajjesu vā kaṇhasukkesu vā sevitabbaasevitabbesu vā so yathābhūtaṃ vicayo pavicayo vīmaṃsā paravīmaṃsā gāhanā aggāhanā pariggāhanā cittena paricitanā tulanā upaparikkhā ñāṇaṃ vijjā vā cakkhu buddhi medhā paññā obhāso āloko ābhā pabhā khaggo nārāco dhammavicayasambojjhaṅgo sammādiṭṭhi maggaṅgaṃ, ayaṃ vipassanā. Tenesā vipassanā iti vuccati vividhā vā esā vipassanāti, tasmā esā vipassanāti vuccati. Dvidhā cesā hi vipassanā dhammavipassanāti vuccati, dvidhā imāya passati subhañca asubhañca kaṇhañca sukkañca sevitabbañca asevitabbañca kammañca vipākañca bandhañca vimokkhañca ācayañca apacayañca pavattiñca nivattiñca saṃkilesañca vodānañca, evaṃ vipassanāti vuccati. Atha vā viiti upasaggo passanāti attho tasmā vipassanāti vuccate, ayaṃ vipassanā. ထိုကိုးပါးတို့တွင် ဝိပဿနာသည် အဘယ်နည်း။ ခန္ဓာတို့၌လည်းကောင်း၊ ဓာတ်တို့၌လည်းကောင်း၊ အာယတနတို့၌လည်းကောင်း၊ နာမ်ရုပ်တို့၌လည်းကောင်း၊ ပဋိစ္စသမုပ္ပါဒ်တို့၌လည်းကောင်း၊ ပဋိစ္စသမုပ္ပန္နဖြစ်ကုန်သော တရားတို့၌လည်းကောင်း၊ ဒုက္ခသစ္စာတို့၌လည်းကောင်း၊ သမုဒယသစ္စာတို့၌လည်းကောင်း၊ นိရောဓသစ္စာ၌လည်းကောင်း၊ မဂ္ဂသစ္စာ၌လည်းကောင်း၊ ကုသိုလ်အကုသိုလ်ဖြစ်ကုန်သော တရားတို့၌လည်းကောင်း၊ သာဝဇ္ဇအနဝဇ္ဇတရားတို့၌လည်းကောင်း၊ ကဏှသုက္ကတရားတို့၌လည်းကောင်း၊ မှီဝဲအပ်သည် မမှီဝဲအပ်သည်တို့၌လည်းကောင်း ဟုတ်မှန်သည့်အတိုင်း စီစစ်ခြင်း၊ အပြားအားဖြင့် စီစစ်ခြင်း၊ စုံစမ်းခြင်း၊ အမြတ်အားဖြင့် စုံစမ်းခြင်း၊ ပညာဖြင့် ယူခြင်း၊ ချီးမြှောက်အပ်သော ပညာ၊ သိမ်းဆည်းအပ်သော ပညာ၊ စိတ်ဖြင့် ရွေးချယ်သော ပညာ၊ နှိုင်းချိန်သော ပညာ၊ သုံးသပ်စစ်ဆေးသော ပညာ၊ ဉာဏ်၊ ဝိဇ္ဇာ သို့မဟုတ် မျက်စိ၊ သိခြင်း၊ လျင်မြန်စွာ ဆောင်နိုင်သော ပညာ၊ ပညာ၊ ပညာဟူသော အလင်းရောင်၊ ပညာအလင်း၊ ပညာအရောင်၊ ပညာအလင်း၊ ပညာတည်းဟူသော သန်လျက်၊ ပညာဟူသော စည်းသွား၊ ဓမ္မဝိစယသမ္ဗောဇ္ဈင်၊ သမ္မာဒိဋ္ဌိတည်းဟူသော မဂ္ဂင် ဖြစ်၏။ ဤအလုံးစုံသည် ဝိပဿနာမည်၏။ ထို့ကြောင့် ဤဝိစယစသော ပညာကို ဝိပဿနာဟူ၍ ဆိုအပ်၏။ ဤဝိပဿနာသည် အနိစ္စ ဒုက္ခ အနတ္တဟူ၍ သုံးပါးအပြားရှိ၏။ ထို့ကြောင့် ဤလက္ခဏာရေးသုံးပါးကို ဝိပဿနာဟူ၍ ဆိုအပ်၏။ စင်စစ်သော်ကား ဤဝိပဿနာကို ဓမ္မဝိပဿနာဟူ၍လည်းကောင်း နှစ်ပါးအပြားရှိသော ဝိပဿနာဟူ၍လည်းကောင်း ဆိုအပ်၏။ သုဘတရားကိုလည်းကောင်း၊ အသုဘတရားကိုလည်းကောင်း ဤသို့ နှစ်ပါးအပြားရှိသော တရားကို ဤဝိပဿနာပညာဖြင့် ရှု၏။ ကဏှတရားကိုလည်းကောင်း၊ သုက္ကတရားကိုလည်းကောင်း ဤသို့ နှစ်ပါးအပြားရှိသော တရားကို ဤဝိပဿနာပညာဖြင့် ရှု၏။ မှီဝဲအပ်သောတရားကိုလည်းကောင်း၊ မမှီဝဲအပ်သောတရားကိုလည်းကောင်း ဤသို့ နှစ်ပါးအပြားရှိသော တရားကို ဤဝိပဿနာပညာဖြင့် ရှု၏။ ကံကိုလည်းကောင်း၊ ဝိပါက်ကိုလည်းကောင်း ဤသို့ နှစ်ပါးအပြားရှိသော တရားကို ဤဝိပဿနာပညာဖြင့် ရှု၏။ နှောင်ဖွဲ့ခြင်းကိုလည်းကောင်း၊ လွတ်မြောက်ခြင်းကိုလည်းကောင်း ဤသို့ နှစ်ပါးအပြားရှိသော တရားကို ဤဝိပဿနာပညာဖြင့် ရှု၏။ စုတိပဋိသန္ဓေသို့ရောက်ကြောင်းကိုလည်းကောင်း၊ နိဗ္ဗာန်သို့ရောက်ကြောင်းကိုလည်းကောင်း ဤသို့ နှစ်ပါးအပြားရှိသော တရားကို ဤဝိပဿနာပညာဖြင့် ရှု၏။ ဖြစ်ပွားခြင်းကိုလည်းကောင်း၊ ချုပ်ငြိမ်းခြင်းကိုလည်းကောင်း ဤသို့ နှစ်ပါးအပြားရှိသော တရားကို ဤဝိပဿနာပညာဖြင့် ရှု၏။ ညစ်ညူးခြင်းကိုလည်းကောင်း၊ ဖြူစင်ခြင်းကိုလည်းကောင်း ဤသို့ နှစ်ပါးအပြားရှိသော တရားကို ဤဝိပဿနာပညာဖြင့် ရှု၏။ ဤသို့သော အလုံးစုံသောအပြားကို ဝိပဿနာဟူ၍ ဆိုအပ်၏။ တစ်နည်းကား 'ဝိ' ဟူသော ပုဒ်သည် ဥပသာရဖြစ်၍ 'ပဿနာ' ဟူသည် ရှုခြင်းဖြစ်၏။ ထို့ကြောင့် ဝိပဿနာဟူ၍ ဆိုအပ်၏။ ဤသည်ကား ဝိပဿနာမည်၏။ 65. Tattha dve rogā sattānaṃ avijjā ca bhavataṇhā ca, etesaṃ dvinnaṃ rogānaṃ nighātāya bhagavatā dve bhesajjāni vuttāni samatho ca vipassanā ca. Imāni dve bhesajjāni paṭisevento dve aroge sacchikaroti rāgavirāgaṃ cetovimuttiṃ avijjāvirāgañca paññāvimuttiṃ. Tattha taṇhārogassa samatho bhesajjaṃ, rāgavirāgā cetovimutti arogaṃ. Avijjārogassa vipassanābhesajjaṃ avijjāvirāgā paññāvimutti arogaṃ. Evañhi bhagavā cāha, ‘‘dve dhammā pariññeyyā nāmañca rūpañca, dve dhammā pahātabbā avijjā ca bhavataṇhā ca, dve dhammā bhāvetabbā samatho ca vipassanā [Pg.251] ca, dve dhammā sacchikātabbā vijjā ca vimutti cā’’ti. Tattha samathaṃ bhāvento rūpaṃ parijānāti, rūpaṃ parijānanto taṇhaṃ pajahati, taṇhaṃ pajahanto rāgavirāgā cetovimuttiṃ sacchikaroti, vipassanaṃ bhāvento nāmaṃ parijānāti, nāmaṃ parijānanto avijjaṃ pajahati, avijjaṃ pajahanto avijjāvirāgā paññāvimuttiṃ sacchikaroti. Yadā bhikkhuno dve dhammā pariññātā bhavanti nāmañca rūpañca, tathāssa dve dhammā pahīnā bhavanti avijjā ca bhavataṇhā ca. Dve dhammā bhāvitā bhavanti samatho ca vipassanā ca, dve dhammā sacchikātabbā bhavanti vijjā ca vimutti ca. Ettāvatā bhikkhu katakicco bhavati. Esā sopādisesā nibbānadhātu. Tassa āyupariyādānā jīvitindriyassa uparodhā idañca dukkhaṃ nirujjhati, aññañca dukkhaṃ na uppajjati. Tattha yo imesaṃ khandhānaṃ dhātuāyatanānaṃ nirodho vūpasamo aññesañca khandhadhātuāyatanānaṃ appaṭisandhi apātubhāvo, ayaṃ anupādisesā nibbānadhātu. ၆၅. ထိုသံကိလေသအစုတို့တွင် သတ္တဝါတို့၏ ရောဂါတို့သည် အဝိဇ္ဇာနှင့် ဘဝတဏှာဟူ၍ နှစ်ပါးရှိကုန်၏။ ထိုရောဂါနှစ်ပါးတို့ကို ပယ်ဖျောက်ခြင်းငှာ မြတ်စွာဘုရားသည် သမထနှင့် ဝိပဿနာဟူသော ဆေးနှစ်ပါးတို့ကို ဟောတော်မူအပ်ကုန်၏။ ဤဆေးနှစ်ပါးတို့ကို မှီဝဲသောပုဂ္ဂိုလ်သည် ရာဂကင်းရာဖြစ်သော စေတောဝိမုတ္တိကိုလည်းကောင်း၊ အဝိဇ္ဇာကင်းရာဖြစ်သော ပညာဝိမုတ္တိကိုလည်းကောင်း ဤသို့ ရောဂါကင်းငြိမ်းခြင်း နှစ်ပါးတို့ကို မျက်မှောက်ပြုရ၏။ ထိုဒေသနာ၌ တဏှာအနာ၏ ဆေးကား သမထဖြစ်၏။ ရာဂကင်းရာဖြစ်သော စေတောဝိမုတ္တိသည် တဏှာအနာကင်းငြိမ်းခြင်း ဖြစ်၏။ အဝိဇ္ဇာအနာ၏ ဆေးကား ဝိပဿနာဖြစ်၏။ အဝိဇ္ဇာကင်းရာဖြစ်သော ပညာဝိမုတ္တိသည် အဝိဇ္ဇာအနာကင်းငြိမ်းခြင်း ဖြစ်၏။ စင်စစ်သော်ကား မြတ်စွာဘုရားသည် 'ပိုင်းခြား၍ သိအပ်သောတရား နှစ်ပါးတို့သည် နာမ်နှင့် ရုပ်ဖြစ်ကုန်၏၊ ပယ်အပ်သောတရား နှစ်ပါးတို့သည် အဝိဇ္ဇာနှင့် ဘဝတဏှာဖြစ်ကုန်၏၊ ပွားများအပ်သောတရား နှစ်ပါးတို့သည် သမထနှင့် ဝိပဿနာဖြစ်ကုန်၏၊ မျက်မှောက်ပြုအပ်သောတရား နှစ်ပါးတို့သည် ဝိဇ္ဇာနှင့် ဝိမုတ္တိဖြစ်ကုန်၏' ဟု ဟောတော်မူခဲ့၏။ ထိုတရားတို့တွင် သမထကို ပွားများသောသူသည် ရုပ်ကို ပိုင်းခြား၍ သိ၏။ ရုပ်ကို ပိုင်းခြား၍ သိသည်ရှိသော် တဏှာကို ပယ်၏။ တဏှာကို ပယ်သည်ရှိသော် ရာဂကင်းခြင်းကြောင့် စေတောဝိမုတ္တိကို မျက်မှောက်ပြု၏။ ဝိပဿနာကို ပွားများသောသူသည် နာမ်ကို ပိုင်းခြား၍ သိ၏။ နာမ်ကို ပိုင်းခြား၍ သိသည်ရှိသော် အဝိဇ္ဇာကို ပယ်၏။ အဝိဇ္ဇာကို ပယ်သည်ရှိသော် အဝိဇ္ဇာကင်းခြင်းကြောင့် ပညာဝိမုတ္တိကို မျက်မှောက်ပြု၏။ အကြင်အခါ၌ ရဟန်းအား နာမ်နှင့် ရုပ်တည်းဟူသော တရားနှစ်ပါးတို့ကို ပိုင်းခြား၍ သိအပ်ပြီး ဖြစ်ကုန်၏။ ထိုနည်းတူစွာ ထိုရဟန်းအား အဝိဇ္ဇာနှင့် ဘဝတဏှာဟူသော ဆင်းရဲကြောင်းတရားတို့သည် ပယ်အပ်ပြီး ဖြစ်ကုန်၏။ သမထနှင့် ဝိပဿနာဟူသော တရားနှစ်ပါးတို့ကို ပွားများအပ်ပြီး ဖြစ်ကုန်၏။ ဝိဇ္ဇာနှင့် ဝိမုတ္တိဟူသော တရားနှစ်ပါးတို့ကို မျက်မှောက်ပြုအပ်ပြီး ဖြစ်ကုန်၏။ ဤမျှဖြင့် ရဟန်းသည် ပြုအပ်ပြီးသော ကိစ္စရှိသည်ဖြစ်၏။ ဤသည်ကား သဥပါဒိသေသနိဗ္ဗာနဓာတ်မည်၏။ ထိုရဟန်း၏ အသက်ကုန်ခြင်းကြောင့်လည်းကောင်း၊ ဇီဝိတိန္ဒြေချုပ်ခြင်းကြောင့်လည်းကောင်း ဤပစ္စုပ္ပန်၌ဖြစ်သော ဒုက္ခသည်လည်း ချုပ်ငြိမ်း၏၊ တမလွန်၌ဖြစ်သော ဒုက္ခသည်လည်း တစ်ဖန် မဖြစ်တော့ပေ။ ထိုစကား၌ ဤခန္ဓာတို့၏လည်းကောင်း၊ ဤဓာတ်အာယတနတို့၏လည်းကောင်း အကြင်ချုပ်ငြိမ်းခြင်း၊ အကြင်ငြိမ်းအေးခြင်းသည် ရှိ၏၊ အခြားသော ခန္ဓာ၊ ဓာတ်၊ အာယတနတို့၏ တစ်ဖန် ပဋိသန္ဓေမနေခြင်း၊ ထင်ရှားမဖြစ်ခြင်းသည် ရှိ၏။ ဤသည်ကို အနုပါဒိသေသနိဗ္ဗာနဓာတ်မည်၏။ Tattha katamaṃ alobho kusalamūlaṃ? Yaṃdhātuko alobho alubbhanā alubbhitattaṃ anicchā apatthanā akantā anajjhosānaṃ. Ayaṃ alobho kusalamūlaṃ. Kassetaṃ mūlaṃ? Alobhajassa kusalassa kāyakammassa vacīkammassa manokammassa taṃsampayuttānañca cittacetasikānaṃ dhammānaṃ mūlaṃ. Atha vā ariyo aṭṭhaṅgiko maggo kusalanti vuccati, so tiṇṇaṃ maggaṅgānaṃ mūlaṃ. Katamesaṃ tiṇṇaṃ, sammāsaṅkappassa sammāvāyāmassa sammāsamādhissa ca imesaṃ mūlanti, tasmā kusalamūlanti vuccati. ထိုဝေါဒါနပက္ခ၌ အလောဘတည်းဟူသော ကုသိုလ်မူလသည် အဘယ်နည်း။ အာသယဓာတ်ရှိသော မတပ်မက်ခြင်း၊ မတပ်မက်သောအခြင်းအရာ၊ မတပ်မက်သည်ဖြစ်ခြင်း၊ မလိုချင်ခြင်း၊ မတောင့်တခြင်း၊ မနှစ်သက်ခြင်း၊ အာရုံအရသာကို မျိုသွင်း၍ မစွဲလမ်းခြင်း ဖြစ်၏။ ဤအလုံးစုံသည် အလောဘမည်၏။ ဤအလောဘသည် အဘယ်တရား၏ မူလဖြစ်သနည်း။ အလောဘကြောင့်ဖြစ်သော ကာယကံ၊ ဝစီကံ၊ မနောကံတို့၏လည်းကောင်း၊ ထိုကံတို့နှင့် ယှဉ်ကုန်သော စိတ်၊ စေတသိက်ဖြစ်ကုန်သော တရားတို့၏လည်းကောင်း မူလဖြစ်၏။ တစ်နည်းကား မြတ်သော အင်္ဂါရှစ်ပါးရှိသော မဂ်ကို ကုသိုလ်ဟူ၍ ဆိုအပ်၏။ ထိုအလောဘသည် မဂ္ဂင်သုံးပါးတို့၏ မူလဖြစ်၏။ အဘယ်သုံးပါးတို့၏ မူလဖြစ်သနည်းဟူမူ သမ္မာသင်္ကပ္ပ၊ သမ္မာဝါယာမ၊ သမ္မာသမာဓိ ဤသုံးပါးတို့၏ မူလဖြစ်၏။ ထို့ကြောင့် ကုသိုလ်မူလဟူ၍ ဆိုအပ်၏။ Tattha katamaṃ adoso kusalamūlaṃ? Yā sattesu vā saṅkhāresu vā anaghāto appaṭighāto abyāpatti abyāpādo adoso mettā mettāyanā atthakāmatā hitakāmatā cetaso pasādo, ayaṃ adoso kusalamūlaṃ. Kassetaṃ mūlaṃ? Adosajassa kusalassa kāyakammassa vacīkammassa manokammassa taṃsampayuttānañca cittacetasikānaṃ dhammānaṃ mūlaṃ. Atha vā tiṇṇaṃ maggaṅgānaṃ mūlaṃ. Katamesaṃ tiṇṇaṃ? Sammāvācāya sammākammantassa sammāājīvassa ca imesaṃ tiṇṇaṃ maggaṅgānaṃ mūlaṃ, tasmā kusalamūlanti vuccati. ထိုဝေါဒါနပက္ခတို့တွင် အဒေါသတည်းဟူသော ကုသိုလ်မူလသည် အဘယ်နည်း။ သတ္တဝါတို့၌လည်းကောင်း၊ သင်္ခါရတို့၌လည်းကောင်း မညှဉ်းဆဲခြင်း၊ အမျက်မထွက်ခြင်း၊ ကြောင့်ကြခြင်းသို့ မရောက်ခြင်း၊ ဗျာပါဒမရှိခြင်း၊ မပြစ်မှားခြင်း၊ မေတ္တာ၊ ချစ်ခင်ခြင်း၊ အကျိုးစီးပွားကို လိုလားခြင်း၊ စိတ်၏ ကြည်လင်ခြင်းသည် ရှိ၏။ ဤအလုံးစုံသည် အဒေါသတည်းဟူသော ကုသိုလ်မူလမည်၏။ ထိုအဒေါသသည် အဘယ်တရား၏ မူလဖြစ်သနည်း။ အဒေါသကြောင့်ဖြစ်သော ကာယကံ၊ ဝစီကံ၊ မနောကံတို့၏လည်းကောင်း၊ ထိုကံတို့နှင့် ယှဉ်ကုန်သော စိတ်၊ စေတသိက်ဖြစ်ကုန်သော တရားတို့၏လည်းကောင်း မူလဖြစ်၏။ တစ်နည်းကား မဂ္ဂင်သုံးပါးတို့၏ မူလဖြစ်၏။ အဘယ်သုံးပါးတို့၏ မူလဖြစ်သနည်းဟူမူ သမ္မာဝါစာ၊ သမ္မာကမ္မန္တ၊ သမ္မာအာဇီဝ ဤသုံးပါးတို့၏ မူလဖြစ်၏။ ထို့ကြောင့် ကုသိုလ်မူလဟူ၍ ဆိုအပ်၏။ Tattha katamaṃ amoho kusalamūlaṃ? Yaṃ catūsu ariyasaccesu yathābhūtaṃ ñāṇadassanaṃ abhisamayo sammā ca paccāgamo paṭivedho amoho asammuyhanā asammoho vijjāpakāso āloko anāvaraṇaṃ [Pg.252] sekkhānaṃ kusalānaṃ dhammānaṃ, ayaṃ amoho kusalamūlaṃ. Kassetaṃ mūlaṃ? Amohajassa kusalassa kāyakammassa vacīkammassa manokammassa taṃsampayuttānañca cittacetasikānaṃ dhammānaṃ mūlaṃ. Atha vā dvinnaṃ maggaṅgānaṃ etaṃ mūlaṃ. Katamesaṃ dvinnaṃ? Sammādiṭṭhiyā ca sammāsatiyā ca imesaṃ dvinnaṃ maggaṅgānaṃ mūlaṃ, tasmā kusalamūlanti vuccati. Evaṃ imesaṃ tīhi kusalamūlehi aṭṭhaṅgiko maggo yojetabbo. ထိုဝေါဒါနပက္ခတို့တွင် အမောဟတည်းဟူသော ကုသိုလ်မူလသည် အဘယ်နည်း။ အရိယသစ္စာလေးပါးတို့၌ ဟုတ်မှန်သည့်အတိုင်း သိမြင်သောဉာဏ်၊ ထိုးထွင်း၍ သိခြင်း၊ မဖောက်မပြန် သိမြင်ခြင်း၊ ထိုးထွင်း၍ သိခြင်း (ပဋိဝေဓ)၊ မတွေဝေခြင်း၊ မတွေဝေသောအခြင်းအရာ၊ ပြင်းစွာ မတွေဝေခြင်း၊ ဝိဇ္ဇာ၊ ထင်ရှားခြင်း၊ အလင်းရောင်ရှိခြင်း၊ သေက္ခပုဂ္ဂိုလ်တို့အား ကုသိုလ်တရားတို့၌ ဆီးတားမှုကင်းခြင်းသည် ရှိ၏။ ဤအလုံးစုံသည် အမောဟတည်းဟူသော ကုသိုလ်မူလမည်၏။ ဤအမောဟသည် အဘယ်တရား၏ မူလဖြစ်သနည်း။ အမောဟကြောင့်ဖြစ်သော ကာယကံ၊ ဝစီကံ၊ မနောကံတို့၏လည်းကောင်း၊ ထိုကံတို့နှင့် ယှဉ်ကုန်သော စိတ်၊ စေတသိက်ဖြစ်ကုန်သော တရားတို့၏လည်းကောင်း မူလဖြစ်၏။ တစ်နည်းကား ဤအမောဟသည် မဂ္ဂင်နှစ်ပါးတို့၏ မူလဖြစ်၏။ အဘယ်နှစ်ပါးတို့၏ မူလဖြစ်သနည်းဟူမူ သမ္မာဒိဋ္ဌိနှင့် သမ္မာသတိ ဤမဂ္ဂင်နှစ်ပါးတို့၏ မူလဖြစ်၏။ ထို့ကြောင့် ကုသိုလ်မူလဟူ၍ ဆိုအပ်၏။ ဤသို့လျှင် ဤတရားတို့အား ဤကုသိုလ်မူလသုံးပါးတို့ဖြင့် အင်္ဂါရှစ်ပါးနှင့် ပြည့်စုံသော မဂ်ကို ယှဉ်အပ်၏။ 66. Tattha katamā aniccasaññā? ‘‘Sabbe saṅkhārā uppādavayadhammino’’ti ca yā saññā sañjānanā vavatthapanā uggāho, ayaṃ aniccasaññā. Tassā ko nissando? Aniccasaññāya bhāvitāya bahulīkatāya aṭṭhasu lokadhammesu cittaṃ nānusandhati na sandhati na saṇṭhahati, upekkhā vā paṭikkūlatā vā saṇṭhahati, ayamassā nissando. ၆၆. ထိုဝေါဒါနပက္ခတို့တွင် အနိစ္စသညာသည် အဘယ်နည်း။ 'သင်္ခါရ အလုံးစုံတို့သည် ဖြစ်ခြင်း၊ ပျက်ခြင်းသဘော ရှိကုန်၏' ဟု နှလုံးသွင်းရာ၌ ဖြစ်သော မှတ်သားခြင်း၊ မှတ်သားသောအခြင်းအရာ၊ ပိုင်းခြားမှတ်သားခြင်း၊ စွဲလမ်းခြင်း ဖြစ်၏။ ဤအလုံးစုံသည် အနိစ္စသညာမည်၏။ ထိုအနိစ္စသညာ၏ အကျိုးဆက်ကား အဘယ်နည်း။ အနိစ္စသညာကို ပွားများအပ်၊ ကြိမ်ဖန်များစွာ ပြုအပ်သည်ရှိသော် လောကဓံတရား ရှစ်ပါးတို့၌ စိတ်သည် မတွယ်တာ၊ မစပ်စပ်၊ မတည်တံ့။ လျစ်လျူရှုခြင်းသော်လည်းကောင်း၊ စက်ဆုပ်ရွံရှာဖွယ်အဖြစ်သော်လည်းကောင်း တည်တံ့၏။ ဤသည်ကား ထိုအနိစ္စသညာ၏ အကျိုးဆက် ဖြစ်၏။ Tattha katamā dukkhasaññā? ‘‘Sabbe saṅkhārā dukkhā’’ti yā saññā sañjānanā vavatthapanā uggāho, ayaṃ dukkhasaññā. Tassā ko nissando? Dukkhasaññāya bhāvitāya bahulīkatāya ālasse saṃpamāde vimhaye ca cittaṃ nānusandhati na sandhati na saṇṭhahati, upekkhā vā paṭikkūlatā vā saṇṭhahati, ayamassā nissando. ထိုဝေါဒါနပက္ခတို့တွင် ဒုက္ခသညာသည် အဘယ်နည်း။ 'သင်္ခါရ အလုံးစုံတို့သည် ဆင်းရဲကုန်၏' ဟု နှလုံးသွင်းရာ၌ ဖြစ်သော မှတ်သားခြင်း၊ မှတ်သားသောအခြင်းအရာ၊ ပိုင်းခြားမှတ်သားခြင်း၊ စွဲလမ်းခြင်း ဖြစ်၏။ ဤအလုံးစုံသည် ဒုက္ခသညာမည်၏။ ထိုဒုက္ခသညာ၏ အကျိုးဆက်ကား အဘယ်နည်း။ ဒုက္ခသညာကို ပွားများအပ်၊ ကြိမ်ဖန်များစွာ ပြုအပ်သည်ရှိသော် ပျင်းရိခြင်း၌လည်းကောင်း၊ မေ့လျော့ခြင်း၌လည်းကောင်း၊ အံ့သြခြင်း၌လည်းကောင်း စိတ်သည် မတွယ်တာ၊ မစပ်စပ်၊ မတည်တံ့။ လျစ်လျူရှုခြင်းသော်လည်းကောင်း၊ စက်ဆုပ်ရွံရှာဖွယ်အဖြစ်သော်လည်းကောင်း တည်တံ့၏။ ဤသည်ကား ထိုဒုက္ခသညာ၏ အကျိုးဆက် ဖြစ်၏။ Tattha katamā anattasaññā? ‘‘Sabbesu dhammesu anattā’’ti yā saññā sañjānanā vavatthapanā uggāho, ayaṃ anattasaññā. Tassā ko nissando, anattasaññāya bhāvitāya bahulīkatāya ahaṅkāro cittaṃ nānusandhati na sandhati, mamaṅkāro na saṇṭhahati, upekkhā vā paṭikkūlatā vā saṇṭhahati, ayamassā nissando. ထို (ဝေါဒါနပက္ခ) တရားတို့တွင် အနတ္တသညာဟူသည် အဘယ်နည်း။ အလုံးစုံသော တရားတို့၌ "ကိုယ်မဟုတ် (အနတ္တ)" ဟု မှတ်သားခြင်း၊ သိမှတ်ခြင်း၊ ပိုင်းခြားသတ်မှတ်ခြင်း၊ စွဲယူခြင်းသည် အနတ္တသညာ မည်၏။ ထိုအနတ္တသညာ၏ အကျိုးဆက်သည် အဘယ်နည်း။ အနတ္တသညာကို ပွားများအပ်၊ ကြိမ်ဖန်များစွာ ပြုအပ်သည်ရှိသော် ငါဟူသော စိတ်သည် မဆက်စပ်၊ မနှီးနှော၊ ငါ့ဥစ္စာဟူ၍ မတည်ဘဲ လျစ်လျူရှုခြင်း သို့မဟုတ် စက်ဆုပ်ရွံရှာခြင်းသည် တည်၏။ ဤသည်ကား ထိုအနတ္တသညာ၏ အကျိုးဆက် ဖြစ်၏။ Tattha katamā asubhasaññā? ‘‘Satta saṅkhārā asubhā’’ti yā saññā sañjānanā vavatthapanā uggāho, ayaṃ asubhasaññā. Tassā ko nissando? Asubhasaññāya bhāvitāya bahulīkatāya subhanimitte cittaṃ nānusandhati na sandhati na saṇṭhahati, upekkhā vā paṭikkūlatā vā saṇṭhahati, ayamassā nissando. ထို (ဝေါဒါနပက္ခ) တရားတို့တွင် အသုဘသညာဟူသည် အဘယ်နည်း။ "သတ္တဝါ သင်္ခါရတို့သည် မတင့်တယ်ကုန် (အသုဘ)" ဟု မှတ်သားခြင်း၊ သိမှတ်ခြင်း၊ ပိုင်းခြားသတ်မှတ်ခြင်း၊ စွဲယူခြင်းသည် အသုဘသညာ မည်၏။ ထိုအသုဘသညာ၏ အကျိုးဆက်သည် အဘယ်နည်း။ အသုဘသညာကို ပွားများအပ်၊ ကြိမ်ဖန်များစွာ ပြုအပ်သည်ရှိသော် တင့်တယ်သော အာရုံ (သုဘနိမိတ်) ၌ စိတ်သည် မဆက်စပ်၊ မနှီးနှော၊ မတည်ဘဲ လျစ်လျူရှုခြင်း သို့မဟုတ် စက်ဆုပ်ရွံရှာခြင်းသည် တည်၏။ ဤသည်ကား ထိုအသုဘသညာ၏ အကျိုးဆက် ဖြစ်၏။ Tattha pañcannaṃ khandhānaṃ pariññā bhagavatā desitā, yo tattha asubhasaññā rūpakkhandhassa pariññattaṃ, dukkhasaññā vedanākkhandhassa pariññattaṃ, anattasaññā saññākkhandhassa saṅkhārakkhandhassa pariññattaṃ, aniccasaññā viññāṇakkhandhassa pariññattaṃ. Tattha samathena taṇhaṃ samugghāteti, vipassanā avijjaṃ [Pg.253] samugghāteti, adosena dosaṃ samugghāteti, amohena mohaṃ samugghāteti, aniccasaññāya niccasaññaṃ samugghāteti, dukkhasaññāya sukhasaññaṃ samugghāteti, anattasaññāya attasaññaṃ samugghāteti, asubhasaññāya subhasaññaṃ samugghāteti. ထိုဒေသနာတော်၌ မြတ်စွာဘုရားသည် ခန္ဓာငါးပါးတို့ကို ပိုင်းခြား၍သိခြင်း (ပရိညာ) ကို ဟောတော်မူအပ်၏။ ထိုခန္ဓာတို့တွင် အသုဘသညာသည် ရူပက္ခန္ဓာကို ပိုင်းခြား၍သိခြင်းဖြစ်၏။ ဒုက္ခသညာသည် ဝေဒနာက္ခန္ဓာကို ပိုင်းခြား၍သိခြင်းဖြစ်၏။ အနတ္တသညာသည် သညာက္ခန္ဓာနှင့် သင်္ခါရက္ခန္ဓာကို ပိုင်းခြား၍သိခြင်းဖြစ်၏။ အနိစ္စသညာသည် ဝိညာဏက္ခန္ဓာကို ပိုင်းခြား၍သိခြင်းဖြစ်၏။ ထိုတရားတို့တွင် သမထဖြင့် တဏှာကို အကြွင်းမဲ့ပယ်ဖြတ်၏၊ ဝိပဿနာဖြင့် အဝိဇ္ဇာကို အကြွင်းမဲ့ပယ်ဖြတ်၏၊ အဒေါသဖြင့် ဒေါသကို အကြွင်းမဲ့ပယ်ဖြတ်၏၊ အမောဟဖြင့် မောဟကို အကြွင်းမဲ့ပယ်ဖြတ်၏၊ အနိစ္စသညာဖြင့် နိစ္စသညာကို အကြွင်းမဲ့ပယ်ဖြတ်၏၊ ဒုက္ခသညာဖြင့် သုခသညာကို အကြွင်းမဲ့ပယ်ဖြတ်၏၊ အနတ္တသညာဖြင့် အတ္တသညာကို အကြွင်းမဲ့ပယ်ဖြတ်၏၊ အသုဘသညာဖြင့် သုဘသညာကို အကြွင်းမဲ့ပယ်ဖြတ်၏။ Cittavikkhepapaṭisaṃharaṇalakkhaṇo samatho, tassa jhānāni padaṭṭhānaṃ. Sabbadhammaṃ yathābhūtaṃ paṭivedhalakkhaṇā vipassanā, tassā sabbaneyyaṃ padaṭṭhānaṃ. Icchāpaṭisaṃharaṇalakkhaṇo alobho, tassa adinnādānā veramaṇī padaṭṭhānaṃ. Abyāpādalakkhaṇo adoso, tassa pāṇātipātā veramaṇī padaṭṭhānaṃ. Vatthuappaṭihatalakkhaṇo amoho, tassa sammāpaṭipatti padaṭṭhānaṃ. Saṅkhatānaṃ dhammānaṃ vināsaggahaṇalakkhaṇā aniccasaññā, tassā udayabbayo padaṭṭhānaṃ. Sāsavaphassasañjānanalakkhaṇā dukkhasaññā, tassā vedanā padaṭṭhānaṃ. Sabbadhammaanupagamanalakkhaṇā anattasaññā, tassā dhammasaññā padaṭṭhānaṃ. Vinīlakavipubbakauddhumātakasamuggahaṇalakkhaṇā asubhasaññā, tassā nibbidā padaṭṭhānaṃ. Imesu navasu padesu upadiṭṭhesu sabbo kusalapakkho upadiṭṭho bhavati, so ca bahussutena sakkā jānituṃ no appassutena, paññavatā no duppaññena, yuttena no ayuttenāti. သမထသည် စိတ်ပျံ့လွင့်ခြင်းကို ဖယ်ရှားခြင်းလက္ခဏာရှိ၏၊ ထိုသမထ၏ နီးစွာသောအကြောင်းမှာ ဈာန်တို့ ဖြစ်သည်။ ဝိပဿနာသည် အလုံးစုံသော တရားတို့ကို ဟုတ်မှန်သည့်အတိုင်း ထိုးထွင်း၍သိခြင်း လက္ခဏာရှိ၏၊ ထိုဝိပဿနာ၏ နီးစွာသောအကြောင်းမှာ အလုံးစုံ သိအပ်သောတရား (ဉေယျဓမ္မ) ဖြစ်သည်။ အလောဘသည် လိုချင်တပ်မက်မှုကို ဖယ်ရှားခြင်းလက္ခဏာရှိ၏၊ ထိုအလောဘ၏ နီးစွာသောအကြောင်းမှာ သူ့ဥစ္စာကို ခိုးယူခြင်းမှ ရှောင်ကြဉ်ခြင်း ဖြစ်သည်။ အဒေါသသည် အမျက်မထွက်ခြင်း (မဖျက်ဆီးခြင်း) လက္ခဏာရှိ၏၊ ထိုအဒေါသ၏ နီးစွာသောအကြောင်းမှာ သူ့အသက်သတ်ခြင်းမှ ရှောင်ကြဉ်ခြင်း ဖြစ်သည်။ အမောဟသည် သိဖွယ်ဝတ္ထုတို့၌ မဆို့ပိတ် မတွေဝေခြင်းလက္ခဏာရှိ၏၊ ထိုအမောဟ၏ နီးစွာသောအကြောင်းမှာ ကောင်းသောကျင့်စဉ် (သမ္မာပဋိပတ်) ဖြစ်သည်။ အနိစ္စသညာသည် သင်္ခတတရားတို့၏ ပျက်စီးခြင်းကို သိမှတ်ခြင်းလက္ခဏာရှိ၏၊ ထိုအနိစ္စသညာ၏ နီးစွာသောအကြောင်းမှာ ဖြစ်ပျက် (ဥဒယဗ္ဗယ) ဖြစ်သည်။ ဒုက္ခသညာသည် အာသဝနှင့်တကွဖြစ်သော ဖဿကို (ဒုက္ခဟု) သိမှတ်ခြင်းလက္ခဏာရှိ၏၊ ထိုဒုက္ခသညာ၏ နီးစွာသောအကြောင်းမှာ ဝေဒနာ ဖြစ်သည်။ အနတ္တသညာသည် အလုံးစုံသော တရားတို့၌ (အတ္တအဖြစ်သို့) ကပ်ငြိမှုမရှိခြင်းလက္ခဏာရှိ၏၊ ထိုအနတ္တသညာ၏ နီးစွာသောအကြောင်းမှာ ဓမ္မသညာ (တရားမျှသာဟု မှတ်သားခြင်း) ဖြစ်သည်။ အသုဘသညာသည် ညိုမည်းသောအကောင်၊ ပြည်ယိုသောအကောင်၊ ဖူးဖူးရောင်သောအကောင်တို့ကို (မတင့်တယ်သောအာရုံဖြင့်) သိမ်းယူမှတ်သားခြင်း လက္ခဏာရှိ၏၊ ထိုအသုဘသညာ၏ နီးစွာသောအကြောင်းမှာ ငြီးငွေ့ခြင်း (နိဗ္ဗိဒါ) ဖြစ်သည်။ ဤကိုးပုဒ်တို့ကို ပြသအပ်သည်ရှိသော် အလုံးစုံသော ကုသိုလ်ပက္ခ (ကုသိုလ်ဘက်တော်သား) ကို ပြသပြီး ဖြစ်၏။ ထိုသို့ပြသခြင်းကိုလည်း အကြားအမြင်များသောသူ (ဗဟုသုတရှိသူ) သည်သာ သိနိုင်၏၊ အကြားအမြင်နည်းသောသူသည် မသိနိုင်။ ပညာရှိသောသူသည်သာ သိနိုင်၏၊ ပညာမဲ့သောသူသည် မသိနိုင်။ ယုတ္တိ (ပညာ) နှင့် ယှဉ်သောသူသည်သာ သိနိုင်၏၊ ယုတ္တိနှင့် မယှဉ်သောသူသည် မသိနိုင်။ 67. Tattha niccasaññādhimuttassa aparāparaṃ cittaṃ paṇāmento satimapaccavekkhato aniccasaññā na upaṭṭhāti, pañcasu kāmaguṇesu sukhassādādhimuttassa iriyāpathassa agatimapaccavekkhato dukkhasaññā na upaṭṭhāti, khandhadhātuāyatanesu attādhimuttassa nānādhātuanekadhātuvinibbhogamapaccavekkhato anattasaññā na upaṭṭhāti, vaṇṇasaṇṭhānābhiratassa kāye subhādhimuttassa ca vippaṭicchannā asubhasaññā na upaṭṭhāti. ၆၇. ထိုကိုးပုဒ်တို့တွင် နိစ္စသညာသို့ ညွတ်ကိုင်းသောသူအား (စိတ်ကို ထိုမှဤမှ ညွတ်စေလျက်) သတိဖြင့် မဆင်ခြင်ခြင်းကြောင့် အနိစ္စသညာသည် ထင်ရှားမရှိ။ ကာမဂုဏ်ငါးပါးတို့၌ သုခအသာယာသို့ ညွတ်ကိုင်းသောသူအား ဣရိယာပုဒ် (၏ ဖုံးလွှမ်းထားခြင်း) ကို မဆင်ခြင်ခြင်းကြောင့် ဒုက္ခသညာသည် ထင်ရှားမရှိ။ ခန္ဓာ၊ ဓာတ်၊ အာယတနတို့၌ အတ္တသို့ ညွတ်ကိုင်းသောသူအား အထူးထူး အပြားပြားသော ဓာတ်တို့ကို ဝေဖန်၍ မဆင်ခြင်ခြင်းကြောင့် အနတ္တသညာသည် ထင်ရှားမရှိ။ ကိုယ်ခန္ဓာ၏ အဆင်း သဏ္ဌာန်၌ မွေ့လျော်၍ တင့်တယ်၏ (သုဘ) ဟု နှလုံးသွင်းသောသူအား (အသုဘသဘောကို) ဖုံးကွယ်ထားအပ်သောကြောင့် အသုဘသညာသည် ထင်ရှားမရှိ။ Avippaṭisāralakkhaṇā saddhā, saddahanā paccupaṭṭhānaṃ. Tassa cattāri sotāpattiyaṅgāni padaṭṭhānaṃ. Evañhi vuttaṃ bhagavatā saddhindriyaṃ bhikkhave, kuhiṃ daṭṭhabbaṃ, catūsu sotāpattiyaṅgesu kusalesu dhammesu. သဒ္ဓါသည် နှလုံးမပူပန်ခြင်း (ကြည်လင်ခြင်း) လက္ခဏာရှိ၏၊ ယုံကြည်ခြင်းလျှင် ရှေးရှုထင်သော အခြင်းအရာရှိ၏။ ထိုသဒ္ဓါ၏ နီးစွာသောအကြောင်းမှာ သောတာပတ္တိမဂ်၏ အင်္ဂါလေးပါး ဖြစ်သည်။ ဤသို့လျှင် မြတ်စွာဘုရားသည် ဟောတော်မူအပ်၏— "ရဟန်းတို့၊ သဒ္ဓိန္ဒြေကို အဘယ်၌ ရှုအပ်သနည်း။ သောတာပတ္တိမဂ်၏ အင်္ဂါဖြစ်ကုန်သော လေးပါးသော ကုသိုလ်တရားတို့၌ ရှုအပ်၏" ဟူ၍ ဖြစ်သည်။ Sūrāapaṭikkhepanalakkhaṇaṃ vīriyindriyaṃ, vīriyindriyārambho paccupaṭṭhānaṃ. Tassa atītā cattāro sammappadhānā padaṭṭhānaṃ. Yathā vuttaṃ bhagavatā vīriyindriyaṃ, bhikkhave, kuhiṃ daṭṭhabbaṃ, catūsu sammappadhānesu. ဝီရိယိန္ဒြေသည် ရဲရင့်ခြင်း၊ မဆုတ်နာခြင်း လက္ခဏာရှိ၏၊ ဝီရိယကို အားထုတ်ခြင်းလျှင် ရှေးရှုထင်သော အခြင်းအရာရှိ၏။ ထိုဝီရိယ၏ နီးစွာသောအကြောင်းမှာ သမ္မပ္ပဓာန်လေးပါး ဖြစ်သည်။ မြတ်စွာဘုရား ဟောတော်မူအပ်သည့်အတိုင်း— "ရဟန်းတို့၊ ဝီရိယိန္ဒြေကို အဘယ်၌ ရှုအပ်သနည်း။ သမ္မပ္ပဓာန်တရား လေးပါးတို့၌ ရှုအပ်၏" ဟူ၍ ဖြစ်သည်။ Sati [Pg.254] saraṇalakkhaṇā, asammohapaccupaṭṭhānā. Tassa atītā cattāro satipaṭṭhānā padaṭṭhānaṃ. Yathā vuttaṃ bhagavatā satindriyaṃ bhikkhave, kuhiṃ daṭṭhabbaṃ, catūsu satipaṭṭhānesu. သတိသည် အောက်မေ့ခြင်း (မမေ့လျော့ခြင်း) လက္ခဏာရှိ၏၊ မတွေဝေခြင်းလျှင် ရှေးရှုထင်သော အခြင်းအရာရှိ၏။ ထိုသတိ၏ နီးစွာသောအကြောင်းမှာ သတိပဋ္ဌာန်လေးပါး ဖြစ်သည်။ မြတ်စွာဘုရား ဟောတော်မူအပ်သည့်အတိုင်း— "ရဟန်းတို့၊ သတိန္ဒြေကို အဘယ်၌ ရှုအပ်သနည်း။ သတိပဋ္ဌာန်လေးပါးတို့၌ ရှုအပ်၏" ဟူ၍ ဖြစ်သည်။ Ekaggalakkhaṇo samādhi, avikkhepapaccupaṭṭhāno, tassa cattāri ñāṇāni padaṭṭhānaṃ. Yathā vuttaṃ bhagavatā samādhindriyaṃ, bhikkhave, kuhiṃ daṭṭhabbaṃ, catūsu jhānesu. သမာဓိသည် တည်ကြည်ခြင်း (စိတ်မပျံ့လွင့်ခြင်း) လက္ခဏာရှိ၏၊ မပျံ့လွင့်ခြင်းလျှင် ရှေးရှုထင်သော အခြင်းအရာရှိ၏။ ထိုသမာဓိ၏ နီးစွာသောအကြောင်းမှာ ဉာဏ်လေးပါး ဖြစ်သည်။ မြတ်စွာဘုရား ဟောတော်မူအပ်သည့်အတိုင်း— "ရဟန်းတို့၊ သမာဓိန္ဒြေကို အဘယ်၌ ရှုအပ်သနည်း။ ဈာန်လေးပါးတို့၌ ရှုအပ်၏" ဟူ၍ ဖြစ်သည်။ Pajānanalakkhaṇā paññā, bhūtatthasantīraṇā paccupaṭṭhānā, tassa cattāri ariyasaccāni padaṭṭhānaṃ. Yathā vuttaṃ bhagavatā paññindriyaṃ, bhikkhave, kuhiṃ daṭṭhabbaṃ, catūsu ariyasaccesu. ပညာသည် (သဘောတရားတို့ကို) ကောင်းစွာသိခြင်း လက္ခဏာရှိ၏၊ ဟုတ်မှန်သော သဘော၌ စုံစမ်းစစ်ဆေးခြင်းလျှင် ရှေးရှုထင်သော အခြင်းအရာရှိ၏။ ထိုပညာ၏ နီးစွာသောအကြောင်းမှာ အရိယသစ္စာလေးပါး ဖြစ်သည်။ မြတ်စွာဘုရား ဟောတော်မူအပ်သည့်အတိုင်း— "ရဟန်းတို့၊ ပညိန္ဒြေကို အဘယ်၌ ရှုအပ်သနည်း။ အရိယသစ္စာလေးပါးတို့၌ ရှုအပ်၏" ဟူ၍ ဖြစ်သည်။ Cattāri cakkāni patirūpadesavāso cakkaṃ, sappurisūpanissayo cakkaṃ, attasammāpaṇidhānaṃ cakkaṃ, pubbe katapuññatā cakkaṃ. Tattha ariyasannissayalakkhaṇo patirūpadesavāso, so sappurisūpanissayassa padaṭṭhānaṃ. Ariyasannissayalakkhaṇo sappurissūpanissayo, so attasammāpaṇidhānassa padaṭṭhānaṃ. Sammāpaṭipattilakkhaṇaṃ attasammāpaṇidhānaṃ, taṃ puññānaṃ padaṭṭhānaṃ. Kusaladhammopacayalakkhaṇaṃ puññaṃ, taṃ sabbasampattīnaṃ padaṭṭhānaṃ. စက်လေးပါးတို့ဟူသည် တင့်တယ်လျောက်ပတ်သော အရပ်၌ နေရခြင်းဟူသော စက် (ပတိရူပဒေသဝါသစက်)၊ သူတော်ကောင်းကို မှီဝဲရခြင်းဟူသော စက် (သပ္ပုရိသူပနိဿယစက်)၊ မိမိကိုယ်ကို ကောင်းစွာ ဆောက်တည်ခြင်းဟူသော စက် (အတ္တသမ္မာပဏိဓိစက်)၊ ရှေးက ပြုဖူးသော ကောင်းမှုရှိခြင်းဟူသော စက် (ပုဗ္ဗေကတပုညတာစက်) တို့ ဖြစ်ကြသည်။ ထိုလေးပါးတို့တွင် လျောက်ပတ်သော အရပ်၌ နေရခြင်းသည် အရိယာသူတော်ကောင်းတို့ကို မှီဝဲရခြင်း လက္ခဏာရှိ၏၊ ထိုလျောက်ပတ်သော အရပ်၌ နေရခြင်းသည် သူတော်ကောင်းကို မှီဝဲရခြင်း၏ နီးစွာသောအကြောင်း ဖြစ်သည်။ သူတော်ကောင်းကို မှီဝဲရခြင်းသည် အရိယာသူတော်ကောင်းတို့ကို မှီဝဲရခြင်း လက္ခဏာရှိ၏၊ ထိုသူတော်ကောင်းကို မှီဝဲရခြင်းသည် မိမိကိုယ်ကို ကောင်းစွာဆောက်တည်ခြင်း၏ နီးစွာသောအကြောင်း ဖြစ်သည်။ မိမိကိုယ်ကို ကောင်းစွာဆောက်တည်ခြင်းသည် ကောင်းစွာ ကျင့်ကြံခြင်း (သမ္မာပဋိပတ်) လက္ခဏာရှိ၏၊ ထိုမိမိကိုယ်ကို ကောင်းစွာဆောက်တည်ခြင်းသည် ကောင်းမှုတို့၏ နီးစွာသောအကြောင်း ဖြစ်သည်။ ကောင်းမှုသည် ကုသိုလ်တရားတို့ကို ဆည်းပူးခြင်း လက္ခဏာရှိ၏၊ ထိုကောင်းမှုသည် အလုံးစုံသော စည်းစိမ်ချမ်းသာတို့၏ နီးစွာသောအကြောင်း ဖြစ်သည်။ Ekādasasīlamūlakā dhammā sīlavato avippaṭisāro bhavati…pe… so vimuttiñāṇadassanaṃ ‘‘nāparaṃ itthattāyā’’ti pajānanā. Tattha veramaṇilakkhaṇaṃ sīlaṃ, taṃ avippaṭisārassa padaṭṭhānaṃ. Na attānuvādalakkhaṇo avippaṭisāro, so pāmojjassa padaṭṭhānaṃ. Abhippamodanalakkhaṇaṃ pāmojjaṃ, taṃ pītiyā padaṭṭhānaṃ. Attamanalakkhaṇā pīti, sā passaddhiyā padaṭṭhānaṃ. Kammaniyalakkhaṇā passaddhi, sā sukhassa padaṭṭhānaṃ. Abyāpādalakkhaṇaṃ sukhaṃ, taṃ samādhino padaṭṭhānaṃ. Avikkhepanalakkhaṇo samādhi, so yathābhūtañāṇadassanassa padaṭṭhānaṃ. Aviparītasantīraṇalakkhaṇā paññā, sā nibbidāya padaṭṭhānaṃ anālayanalakkhaṇā nibbidā, sā virāgassa padaṭṭhānaṃ. Asaṃkilesalakkhaṇo virāgo, so vimuttiyā padaṭṭhānaṃ. Akusaladhammavivekalakkhaṇā vimutti, sā vimuttino vodānassa padaṭṭhānaṃ. သီလလျှင် အခြေခံရှိသော တရားတို့သည် တစ်ဆယ့်တစ်ပါး ရှိကုန်၏။ သီလရှိသော ပုဂ္ဂိုလ်အား နောင်တကင်းခြင်း (နှလုံးသာရွှင်ခြင်း) သည် ဖြစ်၏။ ပ။ ထိုသီလရှိသော ပုဂ္ဂိုလ်သည် ဝိမုတ္တိဉာဏဒဿန (ပစ္စဝေက္ခနာဉာဏ်) နှင့် ပြည့်စုံလျက် "ဤမဂ်ကိစ္စတစ်ဆယ့်ခြောက်ပါးကို ပြုပြီးနောက် တစ်ပါးသော ပြုဖွယ်ကိစ္စ မရှိတော့ပြီ" ဟု သိခြင်း ဖြစ်၏။ ထိုတရားတို့တွင် ရှောင်ကြဉ်ခြင်း လက္ခဏာရှိသော တရားသည် သီလမည်၏။ ထိုသီလသည် နောင်တကင်းခြင်း၏ နီးစွာသောအကြောင်း (ပဒဋ္ဌာန်) မည်၏။ မိမိကိုယ်ကို ပြန်လည်မစွပ်စွဲခြင်း လက္ခဏာရှိသော တရားသည် နောင်တကင်းခြင်း ဖြစ်၏။ ထိုနောင်တကင်းခြင်းသည် ဝမ်းမြောက်ခြင်း၏ နီးစွာသောအကြောင်း မည်၏။ အလွန်ဝမ်းသာခြင်း လက္ခဏာရှိသော တရားသည် ဝမ်းမြောက်ခြင်း ဖြစ်၏။ ထိုဝမ်းမြောက်ခြင်းသည် နှစ်သက်ခြင်း (ပီတိ) ၏ နီးစွာသောအကြောင်း မည်၏။ စိတ်ကြည်လင်ခြင်း (နှစ်သက်စေခြင်း) လက္ခဏာရှိသော တရားသည် နှစ်သက်ခြင်း (ပီတိ) ဖြစ်၏။ ထိုပီတိသည် ငြိမ်းအေးခြင်း (ပဿဒ္ဓိ) ၏ နီးစွာသောအကြောင်း မည်၏။ ခန္ဓာကိုယ်နှင့် စိတ်ကို သင့်လျော်ကောင်းမွန်စေခြင်း လက္ခဏာရှိသော တရားသည် ငြိမ်းအေးခြင်း ဖြစ်၏။ ထိုငြိမ်းအေးခြင်းသည် ချမ်းသာခြင်း၏ နီးစွာသောအကြောင်း မည်၏။ ကြောင့်ကြမရှိခြင်း လက္ခဏာရှိသော တရားသည် ချမ်းသာခြင်း ဖြစ်၏။ ထိုချမ်းသာခြင်းသည် တည်ကြည်ခြင်း (သမာဓိ) ၏ နီးစွာသောအကြောင်း မည်၏။ မပျံ့လွင့်ခြင်း လက္ခဏာရှိသော တရားသည် တည်ကြည်ခြင်း (သမာဓိ) ဖြစ်၏။ ထိုသမာဓိသည် ဟုတ်မှန်သည့်အတိုင်း သိမြင်သောဉာဏ် (ယထာဘူတဉာဏဒဿန) ၏ နီးစွာသောအကြောင်း မည်၏။ မဖောက်မပြန် စုံစမ်းခြင်း လက္ခဏာရှိသော တရားသည် ပညာ ဖြစ်၏။ ထိုပညာသည် ငြီးငွေ့ခြင်း (နိဗ္ဗိဒါ) ၏ နီးစွာသောအကြောင်း မည်၏။ တပ်မက်မှုကင်းခြင်း လက္ခဏာရှိသော တရားသည် ငြီးငွေ့ခြင်း ဖြစ်၏။ ထိုငြီးငွေ့ခြင်းသည် စွဲမက်မှုကင်းခြင်း (ဝိရာဂ) ၏ နီးစွာသောအကြောင်း မည်၏။ ညစ်ညူးမှုကင်းခြင်း လက္ခဏာရှိသော တရားသည် ဝိရာဂ ဖြစ်၏။ ထိုဝိရာဂသည် လွတ်မြောက်မှု (ဝိမုတ္တိ/အရဟတ္တဖိုလ်) ၏ နီးစွာသောအကြောင်း မည်၏။ အကုသိုလ်တရားတို့မှ ကင်းဆိတ်ခြင်း လက္ခဏာရှိသော တရားသည် လွတ်မြောက်မှု (ဝိမုတ္တိ) ဖြစ်၏။ ထိုလွတ်မြောက်မှုသည် ပိုမိုစင်ကြယ်ခြင်း (ဝေါဒါန) ၏ နီးစွာသောအကြောင်း မည်၏။ 68. Catasso ariyabhūmiyo cattāri sāmaññaphalāni. Tattha yo yathābhūtaṃ pajānāti, esā dassanabhūmi. Sotāpattiphalañca so yathābhūtaṃ [Pg.255] pajānitvā nibbindati, idaṃ tanukāmarāgassa padaṭṭhānaṃ byāpādānaṃ. Sakadāgāmiphalañca saṇhaṃ virajjati, ayaṃ rāgavirāgā cetovimutti. Anāgāmiphalañca yaṃ avijjāvirāgā vimuccati, ayaṃ katābhūmi. Arahattañca sāmaññaphalānīti ko vacanattho, ariyo aṭṭhaṅgiko maggo sāmaññaṃ, tassetāni phalāni sāmaññaphalānīti vuccati. Kissa brahmaññaphalānīti vuccante? Brahmaññaariyo aṭṭhaṅgiko maggo, tassa tāni phalānīti brahmaññaphalānīti vuccante. ၆၈. အရိယာဘုံတို့သည် လေးပါး၊ သာမညဖိုလ်တို့သည် လေးပါး ရှိကုန်၏။ ထိုအရိယာဘုံနှင့် သာမညဖိုလ်တို့တွင် အကြင်ပုဂ္ဂိုလ်သည် ဟုတ်မှန်သည့်အတိုင်း သိ၏၊ ဤသို့ သိခြင်းသည် ဒဿနဘုံ (သောတာပတ္တိမဂ်ဘုံ) မည်၏။ ထိုပုဂ္ဂိုလ်သည် သောတာပတ္တိဖိုလ်ကိုလည်း ဟုတ်မှန်သည့်အတိုင်း သိ၍ ငြီးငွေ့၏။ ဤသို့ ငြီးငွေ့ခြင်းသည် ခေါင်းပါးသော ကာမရာဂနှင့် ဗျာပါဒ (ဒေါသ) တို့၏ နီးစွာသောအကြောင်း ဖြစ်၏။ သကဒါဂါမိဖိုလ်သည်လည်း သိမ်မွေ့သော ရာဂဒေါသတို့၌ တပ်မက်မှုကင်း၏။ ဤသို့ သိမ်မွေ့သော ရာဂဒေါသတို့၌ တပ်မက်မှုကင်းခြင်းသည် ရာဂကင်းခြင်း 'စေတောဝိမုတ္တိ' (သကဒါဂါမိဖိုလ်) မည်၏။ အနာဂါမိဖိုလ်သည်လည်း အဝိဇ္ဇာ၌ တပ်မက်မှုကင်းခြင်းကြောင့် ကိလေသာမှ လွတ်မြောက်၏။ ဤသို့ ကိလေသာမှ လွတ်မြောက်ခြင်းသည် ကတဘုံ (ပြုအပ်သောဘုံ) မည်၏။ အရဟတ္တဖိုလ်သည်လည်းကောင်း သာမညဖိုလ်တို့မည်၏။ ထိုသို့ ဆိုရာ၌ 'သာမညဖိုလ်' ဟူသော သဒ္ဒါ၏အနက်မှာ အဘယ်နည်း။ မြတ်သော အင်္ဂါရှစ်ပါးရှိသော မဂ်ကို 'သာမည' (ရဟန်းအဖြစ်) ဟု ခေါ်၏။ ထိုမဂ်၏ အကျိုးတရားတို့ကို 'သာမညဖိုလ်' ဟု ဆိုအပ်၏။ အဘယ်ကြောင့် 'ဗြဟ္မညဖိုလ်' ဟု ခေါ်ဆိုအပ်သနည်း။ ဗြဟ္မညမည်သော မြတ်သော အင်္ဂါရှစ်ပါးရှိသော မဂ်နှင့် ထိုမဂ်၏ အကျိုးတရားတို့ကို 'ဗြဟ္မညဖိုလ်' ဟု ခေါ်ဆိုအပ်၏။ Tattha sotāpanno kathaṃ hoti? Saha saccābhisamayā ariyasāvakassa tīṇi saṃyojanāni pahīyanti sakkāyadiṭṭhi vicikicchā sīlabbataparāmāso ca, imesaṃ tiṇṇaṃ saṃyojanānaṃ pahānā parikkhayā ariyasāvako hoti sotāpanno avinipātadhammo yāva dukkhassantaṃ karoti. ထိုပုဂ္ဂိုလ်တို့တွင် သောတာပန်ပုဂ္ဂိုလ်သည် အဘယ်သို့ ဖြစ်သနည်း။ အရိယသာဝကအား သစ္စာလေးပါးကို ထိုးထွင်းသိမြင်ခြင်းနှင့်အတူ သက္ကာယဒိဋ္ဌိ၊ ဝိစီကိစ္ဆာ၊ သီလဗ္ဗတပရာမာသ ဟူသော သံယောဇဉ်သုံးပါးတို့သည် ကွာကျကုန်၏။ ဤသံယောဇဉ်သုံးပါးတို့ကို ပယ်သတ်ခြင်း၊ ကုန်စင်ခြင်းကြောင့် အရိယသာဝကသည် အပါယ်ဘေးသို့ ကျရောက်ခြင်းမရှိတော့ဘဲ (ဧကန်စင်စစ် ဝဋ်ဆင်းရဲ၏) အဆုံးကို ပြုမည့် သောတာပန်ပုဂ္ဂိုလ် ဖြစ်၏။ Tattha katamā sakkāyadiṭṭhi? Assutavā bālo puthujjano yāva ariyadhamme akovido, so rūpaṃ attato samanupassati yāva viññāṇasmiṃ attānaṃ, so imesu pañcasu khandhesu attaggāho vā attaniyaggāho vā esohamasmi ekasmiṃ vasavattiko pakkhitto anuggaho anusayanto aṅgamaṅganti parati. Yā tathābhūtassa khanti ruci pekkhanā ākāraparivitakko diṭṭhinijjhāyanā abhippasannā, ayaṃ vuccate sakkāyadiṭṭhīti. ထိုသံယောဇဉ်တို့တွင် သက္ကာယဒိဋ္ဌိဟူသည် အဘယ်နည်း။ အကြားအမြင်မရှိသော၊ မိုက်မဲသော၊ အရိယာတရားတို့၌ မလိမ္မာသော ပုထုဇဉ်သည် ရုပ်ကို အတ္တ (ကိုယ်) ဟု အဖန်တလဲလဲ ရှု၏။ ...ပေ... ဝိညာဉ်ကို အတ္တဟု အဖန်တလဲလဲ ရှု၏။ ထိုပုထုဇဉ်သည် ဤခန္ဓာငါးပါးတို့၌ အတ္တ (ကိုယ်) ဟု စွဲလမ်းခြင်း၊ အတ္တနိယ (ငါ့ဥစ္စာ) ဟု စွဲလမ်းခြင်း၊ "ဤသည်ကား ငါဖြစ်၏" ဟု စွဲလမ်းခြင်း၊ တစ်ခုတည်းသော အလိုသို့ လိုက်စေခြင်း၊ အုပ်စုဖွဲ့ခြင်း၊ ချီးမြှောက်ခြင်း၊ ကိန်းဝပ်ခြင်း၊ အင်္ဂါကြီးငယ်ဖြစ်ခြင်း စသည်ဖြင့် အပြားအားဖြင့် မွေ့လျော်၏။ ထိုသို့ဖြစ်သော ပုဂ္ဂိုလ်အား ဖြစ်ပေါ်လာသော နှစ်သက်မှု (ခန္တီ)၊ လိုလားမှု (ရုစိ)၊ ငဲ့စောင်းကြည့်မှု (ပေက္ခနာ)၊ အခြင်းအရာအားဖြင့် ကြံစည်မှု (အာကာရပရိဝိတက္က)၊ မိစ္ဆာအယူအားဖြင့် စူးစိုက်ကြည့်မှု (ဒိဋ္ဌိနိဇ္ဈာယနာ)၊ အလွန်အမင်း သက်ဝင်ယုံကြည်မှု (အဘိပ္ပသန္နာ) တို့သည် ရှိကုန်၏။ ဤအလုံးစုံကို 'သက္ကာယဒိဋ္ဌိ' ဟု ခေါ်ဆိုအပ်၏။ Tattha pañca diṭṭhiyo ucchedaṃ bhajanti. Katamāyo pañca? Rūpaṃ attato samanupassati, yāva viññāṇaṃ attato samanupassati, imāyo pañca ucchedaṃ bhajanti, avasesāyo pannarasa sassataṃ bhajanti. Iti sakkāyadiṭṭhipahānā dvāsaṭṭhidiṭṭhigatāni pahīyanti. Pahānā ucchedaṃ sassatañca na bhajati. Iti ucchedasassatappahānā ariyasāvakassa na kiñci diṭṭhigataṃ bhavati, aññā vā lokuttarāya sammādiṭṭhiyā. Kathaṃ pana sakkāyadiṭṭhi na bhavati? Idha ariyasāvako sutavā hoti, sabbo sukkapakkho kātabbo, yāva ariyadhammesu kovido rūpaṃ anattato samanupassati, yāva viññāṇaṃ…pe… evamassa samanupassantassa sakkāyadiṭṭhi na bhavati. ထိုသက္ကာယဒိဋ္ဌိအယူများအနက် ဒိဋ္ဌိငါးပါးတို့သည် ဥစ္ဆေဒဒိဋ္ဌိ (အပြတ်အစဲယူသောအယူ) သို့ သက်ဝင်ကုန်၏။ ထိုငါးပါးတို့မှာ အဘယ်နည်း။ ရုပ်ကို အတ္တဟု ရှုခြင်း ...ပေ... ဝိညာဉ်ကို အတ္တဟု ရှုခြင်း တည်း။ ဤငါးပါးတို့သည် ဥစ္ဆေဒဒိဋ္ဌိသို့ သက်ဝင်ကုန်၏။ ကြွင်းကြွင်းသော တစ်ဆယ့်ငါးပါးသော ဒိဋ္ဌိတို့သည် သဿတဒိဋ္ဌိ (အမြဲတည်ရှိသည်ဟု ယူသောအယူ) သို့ သက်ဝင်ကုန်၏။ ဤသို့ သက္ကာယဒိဋ္ဌိကို ပယ်သတ်ခြင်းကြောင့် ခြောက်ဆယ့်နှစ်ပါးသော မိစ္ဆာဒိဋ္ဌိတို့ကို ပယ်သတ်ပြီး ဖြစ်ကုန်၏။ ဥစ္ဆေဒဒိဋ္ဌိကို ပယ်သတ်ခြင်းကြောင့် သဿတဒိဋ္ဌိသို့လည်း မသက်ဝင်တော့ပေ။ ဤသို့ ဥစ္ဆေဒဒိဋ္ဌိနှင့် သဿတဒိဋ္ဌိတို့ကို ပယ်သတ်ခြင်းကြောင့် အရိယသာဝကအား တစ်စုံတစ်ခုသော မိစ္ဆာအယူသည် မဖြစ်တော့ဘဲ၊ လောကုတ္တရာ သမ္မာဒိဋ္ဌိသာ ဖြစ်ပေါ်လာ၏။ အဘယ်သို့လျှင် သက္ကာယဒိဋ္ဌိသည် မဖြစ်သနည်း။ ဤသာသနာတော်၌ အရိယသာဝကသည် အကြားအမြင်ရှိ၏။ ပြုအပ်သမျှသော ကုသိုလ်အဖို့ (သုက္ကပက္ခ) အလုံးစုံကို ပြု၏။ အရိယာတရားတို့၌ လိမ္မာသည်ဖြစ်၍ ရုပ်ကို အနတ္တ (ကိုယ်မဟုတ်) ဟု အဖန်တလဲလဲ ရှု၏။ ...ပေ... ဝိညာဉ်ကို အနတ္တဟု အဖန်တလဲလဲ ရှု၏။ ဤသို့ ရှုသော ထိုအရိယသာဝကအား သက္ကာယဒိဋ္ဌိသည် မဖြစ်ပေါ်တော့ပေ။ Kathaṃ [Pg.256] vicikicchā na bhavati? Idha ariyasāvako buddhe na kaṅkhati, na vicikicchati abhippasīdati, itipi so bhagavāti sabbaṃ. Dhamme na kaṅkhati na vicikicchati sabbaṃ. Yāva taṇhakkhayo virāgo nirodho nibbānanti, iminā dutiyena ākaṅkhiyena dhammena samannāgato hoti. Saṅghe na kaṅkhati…pe… yāva pūjā devānañca manussānañcāti, iminā tatiyena ākaṅkhiyena dhammena samannāgato hoti. အဘယ်သို့လျှင် ဝိစီကိစ္ဆာသည် မဖြစ်သနည်း။ ဤသာသနာတော်၌ အရိယသာဝကသည် မြတ်စွာဘုရား၌ တွေးတောယုံမှားခြင်းမရှိ၊ အလွန်ကြည်ညို၏။ "ထိုမြတ်စွာဘုရားသည် ပူဇော်အထူးကို ခံတော်မူထိုက်သောကြောင့်လည်း 'အရဟံ' မည်တော်မူ၏" စသည်ဖြင့် အလုံးစုံသော ဘုရားဂုဏ်တော်တို့ကို သက်ဝင်ယုံကြည်၏။ တရားတော်၌လည်း တွေးတောယုံမှားခြင်းမရှိ။ "တရားတော်သည် ကောင်းစွာဟောကြားတော်မူသော တရားတော် ဖြစ်၏" စသည်ဖြင့် အလုံးစုံသော တရားဂုဏ်တော်တို့ကို သက်ဝင်ယုံကြည်၏။ တဏှာကုန်ရာ၊ ရာဂကင်းရာ၊ ချုပ်ငြိမ်းရာ နိဗ္ဗာန်တိုင်အောင် ကြည်ညိုဖွယ်ရှိသော ဤဒုတိယမြောက် တရားနှင့် ပြည့်စုံ၏။ သံဃာတော်၌လည်း တွေးတောယုံမှားခြင်းမရှိ ...ပေ... လူနတ်တို့၏ ပူဇော်ထိုက်သည်တိုင်အောင် ကြည်ညိုဖွယ်ရှိသော ဤတတိယမြောက် တရားနှင့် ပြည့်စုံ၏။ Sabbe saṅkhārā dukkhāti na kaṅkhati na vicikicchati adhimuccati abhippasīdati. Taṇhā dukkhasamudayoti na kaṅkhati na vicikicchati. Taṇhānirodhā dukkhanirodhoti na kaṅkhati na vicikicchati. Ariyo aṭṭhaṅgiko maggo dukkhanirodhagāminī paṭipadāti na kaṅkhati na vicikicchati adhimuccati abhippasīdati. Yāva buddhe vā dhamme vā saṅghe vā dukkhe vā samudaye vā nirodhe vā magge vā kaṅkhāyanā vimati vicikicchā dvedhāpathā āsappanā parisappanā anavaṭṭhānaṃ adhiṭṭhāgamanaṃ anekaṃso anekaṃsikatā, te tassa pahīnā bhavanti paṇunnā ucchinnamūlā tālāvatthukatā anabhāvaṃkatā āyatiṃ anuppādadhammā. "သင်္ခါရတရား အလုံးစုံတို့သည် ဆင်းရဲကုန်၏" ဟု ဟောတော်မူရာ၌ တွေးတောခြင်းမရှိ၊ ยုံမှားခြင်းမရှိ၊ သက်ဝင်ယုံကြည်၍ အလွန်ကြည်ညို၏။ "တဏှာသည် ဆင်းရဲခြင်း၏ ဖြစ်ကြောင်း (သမုဒယ) ဖြစ်၏" ဟု ဟောတော်မူရာ၌ တွေးတောခြင်းမရှိ၊ ယုံမှားခြင်းမရှိ။ "တဏှာချုပ်ခြင်းကြောင့် ဆင်းရဲချုပ်ခြင်း (နိရောဓ) ဖြစ်၏" ဟု ဟောတော်မူရာ၌ တွေးတောခြင်းမရှိ၊ ယုံမှားခြင်းမရှိ။ "မြတ်သော အင်္ဂါရှစ်ပါးရှိသော မဂ်သည် ဆင်းရဲချုပ်ရာသို့ ရောက်ကြောင်းအကျင့် (မဂ္ဂ) ဖြစ်၏" ဟု ဟောတော်မူရာ၌ တွေးတောခြင်းမရှိ၊ ယုံမှားခြင်းမရှိ၊ သက်ဝင်ယုံကြည်၍ အလွန်ကြည်ညို၏။ မြတ်စွာဘုရား၌သော်လည်းကောင်း၊ တရားတော်၌သော်လည်းကောင်း၊ သံဃာတော်၌သော်လည်းကောင်း၊ ဒုက္ခသစ္စာ၌သော်လည်းကောင်း၊ သမုဒယသစ္စာ၌သော်လည်းကောင်း၊ นိရောဓသစ္စာ၌သော်လည်းကောင်း၊ မဂ္ဂသစ္စာ၌သော်လည်းကောင်း တွေးတောခြင်း၊ စိတ်နှစ်ခွဖြစ်ခြင်း၊ ယုံမှားခြင်း၊ နှလုံးနှစ်ခွဖြစ်ခြင်း၊ တုန်လှုပ်ချီတုံချတုံဖြစ်ခြင်း၊ တုန်လှုပ်ခြင်း၊ မတည်ငြိမ်ခြင်း၊ ဆုံးဖြတ်ချက်သို့ မရောက်နိုင်ခြင်း၊ ဧကန်မဟုတ်ခြင်း၊ ဧကန်မဟုတ်သည့်အဖြစ်သို့ ရောက်ခြင်း စသော ယုံမှားမှု (ဝိစီကိစ္ဆာ) အားလုံးတို့ကို ထိုအရိယသာဝကသည် ပယ်သတ်အပ်ပြီ၊ နှုတ်ပယ်အပ်ပြီ၊ အမြစ်ပြတ်အောင် ဖြတ်တောက်အပ်ပြီ၊ နောက်ထပ်မပေါက်နိုင်သော ထန်းပင်ကဲ့သို့ ပြုအပ်ပြီ၊ တစ်ဖန်မဖြစ်ခြင်းသို့ ရောက်စေအပ်ပြီ။ နောင်အခါ၌လည်း မဖြစ်ပေါ်နိုင်သော သဘောရှိကုန်၏။ 69. Tattha sīlabbataparāmāso dvidhā – sīlassa vā suddhassa vā. Tattha sīlassa sīlabbataparāmāso imināhaṃ sīlena vā vatena vā tapena vā brahmacariyena vā devo vā bhavissāmi devaññataro vā tattha kapotapādāhi accharāhi saddhiṃ kīḷissāmi ramissāmi paricarissāmīti. Yathābhūtadassananti rucivimutti rāgo rāgaparivattakā diṭṭhirūpanā passanā asantussitassa sīlabbataparāmāso. Tattha katamo suddhassa sīlabbataparāmāso? Idhekacco sīlaṃ parāmasati, sīlena sujjhati, sīlena nīyati, sīlena muccati, sukhaṃ vītikkamati, dukkhaṃ vītikkamati, sukhadukkhaṃ vītikkamati anupāpuṇāti uparimena. Tadubhayaṃ sīlavataṃ parāmasati tadubhayena sīlavatena sujjhanti muccanti nīyanti, sukhaṃ vītikkamanti, dukkhaṃ vītikkamanti, sukhadukkhaṃ vītikkamanti, anupāpuṇantīti avisucikaraṃ dhammaṃ avimuttikaraṃ dhammaṃ visucito vimuttito paccāgacchantassa yā tathābhūtassa khanti ruci mutti pekkhanā ākāraparivitakko diṭṭhinijjhāyanā passanā, ayaṃ suddhassa sīlabbataparāmāso. Ete ubho parāmāsā ariyasāvakassa pahīnā [Pg.257] bhavanti yāva āyatiṃ anuppādadhammā, so sīlavā bhavati ariyakantehi sīlehi samannāgato akkhaṇḍehi yāva upasamasaṃvattanikehi. Imesaṃ tiṇṇaṃ saṃyojanānaṃ pahānā sutavā ariyasāvako bhavati sotāpanno avinipātadhammo, sabbaṃ. ၆၉. ထိုသံယောဇဉ် သုံးပါးတို့တွင် သီလ၌လည်းကောင်း၊ စင်ကြယ်ခြင်း (သုဒ္ဓ) ၌လည်းကောင်း သီလဗ္ဗတပရာမာသသည် နှစ်မျိုးရှိ၏။ ထိုနှစ်မျိုးတို့တွင် သီလ၌ ဖြစ်သော သီလဗ္ဗတပရာမာသဟူသည်မှာ 'ငါသည် ဤသီလဖြင့်လည်းကောင်း၊ ဤအလေ့အကျင့် (ဝတ်) ဖြင့်လည်းကောင်း၊ ဤခြိုးခြံသောအကျင့် (တပ) ဖြင့်လည်းကောင်း၊ ဤမြတ်သောအကျင့် (ဗြဟ္မစရိယ) ဖြင့်လည်းကောင်း နတ်သော်လည်း ဖြစ်အံ့၊ နတ်တို့တွင် တစ်ဦးဦးသော်လည်း ဖြစ်အံ့။ ထိုနတ်ပြည်၌ ခိုခြေအဆင်းကဲ့သို့သော အဆင်းရှိသော နတ်သမီးတို့နှင့်အတူ ကစားရအံ့၊ မွေ့လျော်ရအံ့၊ စံပယ်ရအံ့' ဟု နှလုံးသွင်းခြင်းပင်တည်း။ ဟုတ်တိုင်းမှန်စွာ မမြင်ဘဲ (မိစ္ဆာအမြင်ဖြင့်) နှစ်သက်ခြင်း၊ ကိလေသာမှ လွတ်မြောက်သည်ဟု ယူဆခြင်း၊ ရာဂနှင့် ရာဂဖြင့် လှည့်ပတ်တတ်သော မိစ္ဆာအမြင်ရှိခြင်း၊ ရုပ်နာမ်ကို မှားယွင်းစွာ ရှုမြင်ခြင်း၊ မရောင့်ရဲနိုင်ခြင်းတို့သည် ထိုသူအား သီလဗ္ဗတပရာမာသ ဖြစ်ရာ၏။ ဤသည်မှာ သီလ၌ ဖြစ်သော သီလဗ္ဗတပရာမာသ ဖြစ်သည်။ ထိုနှစ်မျိုးတို့တွင် စင်ကြယ်ခြင်း၌ ဖြစ်သော သီလဗ္ဗတပရာမာသဟူသည် အဘယ်နည်း? ဤလောက၌ အချို့သောသူသည် သီလကို မှားယွင်းသောအားဖြင့် သုံးသပ်၏။ 'သီလဖြင့် စင်ကြယ်၏၊ သီလဖြင့် နိဗ္ဗာန်သို့ ဆောင်၏၊ သီလဖြင့် ကိလေသာမှ လွတ်၏၊ သီလဖြင့် ချမ်းသာကို လွန်မြောက်၏၊ ဆင်းရဲကို လွန်မြောက်၏၊ ချမ်းသာဆင်းရဲကို လွန်မြောက်၏၊ အထက်သီလဖြင့် အစဉ်အတိုင်း နိဗ္ဗာန်သို့ ရောက်၏' ဟု ယူဆ၏။ ထိုနှစ်ပါးစုံသော သီလနှင့် အကျင့်ကို မှားယွင်းသောအားဖြင့် သုံးသပ်၏။ 'ထိုနှစ်ပါးစုံသော သီလအကျင့်ဖြင့် စင်ကြယ်ကုန်၏၊ ကိလေသာမှ လွတ်ကုန်၏၊ နိဗ္ဗာန်သို့ ဆောင်ကုန်၏၊ ချမ်းသာကို လွန်မြောက်ကုန်၏၊ ဆင်းရဲကို လွန်မြောက်ကုန်၏၊ ချမ်းသာဆင်းရဲကို လွန်မြောက်ကုန်၏၊ အစဉ်အတိုင်း နိဗ္ဗာန်သို့ ရောက်ကုန်၏' ဟု ယူဆ၏။ ဤသို့လျှင် မစင်ကြယ်စေတတ်သောတရား၊ ကိလေသာမှ မလွတ်မြောက်စေတတ်သောတရားကို စင်ကြယ်သောတရား၊ ကိလေသာမှ လွတ်မြောက်ကြောင်းတရားဟူ၍ ပြန်လည်ယူဆသော ထိုကဲ့သို့သော သဘောရှိသူအား ဖြစ်ပေါ်လာသော နှစ်သက်ခြင်း (ခန္တီ)၊ အလိုရှိခြင်း (ရုစိ)၊ လွတ်မြောက်ခြင်း (မုတ္တိ)၊ ရှုခြင်း (ပေက္ခနာ)၊ အခြင်းအရာအားဖြင့် ကြံစည်ခြင်း (အာကာရပရိဝိတက္က)၊ မိစ္ဆာအမြင်ရှိခြင်း (ဒိဋ္ဌိ)၊ စူးစိုက်ရှုခြင်း (နိဇ္ဈာယနာ)၊ မြင်ခြင်း (ပဿနာ) ဟူသမျှသည် စင်ကြယ်ခြင်း၌ ဖြစ်သော သီလဗ္ဗတပရာမာသ မည်၏။ ထိုပရာမာသ နှစ်ပါးလုံးကို အရိယာသာဝကသည် နောင်အခါ၌ ဘယ်သောအခါမျှ မဖြစ်ပေါ်နိုင်သော သဘောရှိသည်အထိ ပယ်အပ်ပြီး ဖြစ်၏။ ထိုအရိယာသာဝကသည် အရိယာတို့ နှစ်သက်အပ်ကုန်သော၊ မကျိုးမပေါက်ကုန်သော၊ ငြိမ်သက်ခြင်း (နိဗ္ဗာန်) တိုင်အောင် ဖြစ်စေတတ်ကုန်သော သီလတို့နှင့် ပြည့်စုံသူ ဖြစ်၏။ ဤသံယောဇဉ် သုံးပါးတို့ကို ပယ်ခြင်းကြောင့် အကြားအမြင်များသော အရိယာသာဝကသည် အပါယ်သို့ ကျရောက်ခြင်းသဘော မရှိသော၊ အလုံးစုံကို သိအပ်သော သောတာပန်ပုဂ္ဂိုလ် ဖြစ်၏။ Sahasaccābhisamayā, iti ko vacanattho? Cattāro abhisamayā, pariññābhisamayo pahānābhisamayo sacchikiriyābhisamayo bhāvanābhisamayo. ‘သဟသစ္စာဘိသမယ’ ဟူသော စကားရပ်၏ အနက်အဓိပ္ပာယ်ကား အဘယ်နည်း? ထိုးထွင်းသိမြင်ခြင်း (အဘိသမယ) လေးပါး ရှိ၏။ ၎င်းတို့မှာ ပိုင်းခြား၍သိခြင်း (ပရိညာဘိသမယ)၊ ပယ်ခြင်းအားဖြင့်သိခြင်း (ပဟာနာဘိသမယ)၊ မျက်မှောက်ပြုခြင်းအားဖြင့်သိခြင်း (သစ္ဆိကိရိယာဘိသမယ) နှင့် ပွားများခြင်းအားဖြင့်သိခြင်း (ဘာဝနာဘိသမယ) တို့ ဖြစ်ကြသည်။ Tattha ariyasāvako dukkhaṃ pariññābhisamayena abhisameti, samudayaṃ pahānābhisamayena abhisameti, nirodhaṃ sacchikiriyābhisamayena abhisameti, maggaṃ bhāvanābhisamayena abhisameti. Kiṃ kāraṇaṃ? Dukkhassa pariññābhisamayo, samudayassa pahānābhisamayo, nirodhassa sacchikiriyābhisamayo, maggassa bhāvanābhisamayo. Samathavipassanāya kathaṃ abhisameti? Ārammaṇe cittaṃ upanibandhetvā pañcakkhandhe dukkhato passati. Tattha yo upanibandho, ayaṃ samatho. Yā pariyogāhanā, ayaṃ vipassanā. Pañcakkhandhe dukkhāti passato yo pañcakkhandhesu ālayo nikanti upagamanaṃ ajjhosānā icchā mucchā paṇidhi patthanā pahīyati. Tattha pañcakkhandhā dukkhaṃ. Yo tattha ālayo nikanti upagamanaṃ ajjhosānaṃ icchā mucchā paṇidhi patthanā, ayaṃ samudayo. Yaṃ tassa pahānaṃ, so nirodho samatho vipassanā ca maggo, evaṃ tesaṃ catunnaṃ ariyasaccānaṃ ekakāle ekakkhaṇe ekacitte apubbaṃ acarimaṃ abhisamayo bhavati. Tenāha bhagavā ‘‘sahasaccābhisamayā ariyasāvakassa tīṇi saṃyojanāni pahīyantī’’ti. ထိုလေးပါးတို့တွင် အရိယာသာဝကသည် ဒုက္ခသစ္စာကို ပိုင်းခြား၍သိခြင်း (ပရိညာဘိသမယ) ဖြင့် ထိုးထွင်းသိ၏။ သမုဒယသစ္စာကို ပယ်ခြင်း (ပဟာနာဘိသမယ) ဖြင့် ထိုးထွင်းသိ၏။ နိရောဓသစ္စာကို မျက်မှောက်ပြုခြင်း (သစ္ဆိကိရိယာဘိသမယ) ဖြင့် ထိုးထွင်းသိ၏။ မဂ္ဂသစ္စာကို ပွားများခြင်း (ဘာဝနာဘိသမယ) ဖြင့် ထိုးထွင်းသိ၏။ အကြောင်းကား အဘယ်နည်း? ဒုက္ခသစ္စာသည် ပိုင်းခြား၍ သိအပ်သောကြောင့်လည်းကောင်း၊ သမုဒယသစ္စာသည် ပယ်အပ်သောကြောင့်လည်းကောင်း၊ နိရောဓသစ္စာသည် မျက်မှောက်ပြုအပ်သောကြောင့်လည်းကောင်း၊ မဂ္ဂသစ္စာသည် ပွားများအပ်သောကြောင့်လည်းကောင်း ဖြစ်သည်။ သမထနှင့် ဝိပဿနာအားဖြင့် အဘယ်သို့ ထိုးထွင်းသိသနည်း? အာရုံ၌ စိတ်ကို စူးစိုက်ချည်နှောင်လျက် ခန္ဓာငါးပါးတို့ကို ဒုက္ခ (ဆင်းရဲ) ဟူ၍ ရှုမြင်၏။ ထိုစူးစိုက်ချည်နှောင်မှုသည် သမထ ဖြစ်၏။ ထက်ဝန်းကျင်မှ သက်ဝင်၍ စိစစ်ရှုမြင်မှုသည် ဝိပဿနာ ဖြစ်၏။ ခန္ဓာငါးပါးတို့ကို ဒုက္ခဟူ၍ ရှုမြင်သောသူအား ခန္ဓာငါးပါးတို့၌ တွယ်တာခြင်း (အာလယ)၊ တောင့်တခြင်း (နိကန္တိ)၊ ကပ်ရောက်ခြင်း (ဥပဂမန)၊ စွဲလမ်းခြင်း (အဇ္ဈောသာန)၊ လိုချင်ခြင်း (အိစ္ဆာ)၊ မိန်းမောခြင်း (မုစ္ဆာ)၊ တောင့်တဆုပန်ခြင်း (ပဏိဓိပတ္ထနာ) တို့သည် ကင်းပျောက်၏။ ထို၌ ခန္ဓာငါးပါးတို့သည် ဒုက္ခသစ္စာ ဖြစ်၏။ ထိုခန္ဓာငါးပါးတို့၌ တွယ်တာခြင်း၊ တောင့်တခြင်း၊ ကပ်ရောက်ခြင်း၊ စွဲလမ်းခြင်း၊ လိုချင်ခြင်း၊ မိန်းမောခြင်း၊ တောင့်တဆုပန်ခြင်းဟူသမျှသည် သမုဒယသစ္စာ ဖြစ်၏။ ထိုသမုဒယကို ပယ်ခြင်းသည် နိရောဓသစ္စာ ဖြစ်၏။ သမထနှင့် ဝိပဿနာတို့သည် မဂ္ဂသစ္စာ ဖြစ်၏။ ဤသို့လျှင် ထိုအရိယသစ္စာ လေးပါးတို့ကို တစ်ခုတည်းသောအချိန်၊ တစ်ခုတည်းသောခဏ၊ တစ်ခုတည်းသောစိတ်၌ ရှေးမနှောင်း (တစ်ပြိုင်နက်) ထိုးထွင်းသိမြင်ခြင်း ဖြစ်၏။ ထို့ကြောင့် မြတ်စွာဘုရားက 'သစ္စာလေးပါးကို တစ်ပြိုင်နက် ထိုးထွင်းသိမြင်ခြင်းကြောင့် အရိယာသာဝက၏ သံယောဇဉ်သုံးပါးတို့သည် ကင်းပျောက်ကုန်၏' ဟု ဟောတော်မူခဲ့သည်။ 70. Tattha samathavipassanā yuganaddhā vattamānā ekakāle ekakkhaṇe ekacitte cattāri kiccāni karoti, dukkhaṃ pariññābhisamayena abhisameti, yāva maggaṃ bhāvanābhisamayena abhisameti. Kiṃ kāraṇā? Dukkhaṃ pariññābhisamayo, yāva maggaṃ bhāvanābhisamayo. Evaṃ diṭṭhanto yathā nāvā jalaṃ gacchantī cattāri kiccāni karoti, pārimaṃ tīraṃ pāpeti, orimaṃ tīraṃ jahati, bhāraṃ vahati, sotaṃ chindati; evameva samathavipassanā yuganaddhā vattamānā ekakāle ekakkhaṇe ekacitte cattāri kiccāni karoti[Pg.258], dukkhaṃ pariññābhisamayena abhisameti, yāva maggaṃ bhāvanābhisamayena abhisameti. Yathā vā sūriyo udayanto ekakāle apubbaṃ acarimaṃ cattāri kiccāni karoti, andhakāraṃ vidhamati, ālokaṃ pātukaroti, rūpaṃ nidassīyati, sītaṃ pariyādiyati; evameva samathavipassanā yuganaddhā vattamānā ekakāle…pe… yathā padīpo jalanto ekakāle apubbaṃ acarimaṃ cattāri kiccāni karoti, andhakāraṃ vidhamati, ālokaṃ pātukaroti, rūpaṃ nidassīyati, upādānaṃ pariyādiyati; evameva samathavipassanā yuganaddhā vattamānā ekakāle…pe…. ၇၀. ထိုဒေသနာ၌ သမထနှင့် ဝိပဿနာအစုံသည် ယှဉ်တွဲ၍ ဖြစ်ပေါ်လာသောအခါ တစ်ခုတည်းသောအချိန်၊ တစ်ခုတည်းသောခဏ၊ တစ်ခုတည်းသောစိတ်၌ ကိစ္စလေးပါးကို ဆောင်ရွက်၏။ ဒုက္ခသစ္စာကို ပိုင်းခြား၍သိခြင်းဖြင့် ထိုးထွင်းသိ၏၊ မဂ္ဂသစ္စာတိုင်အောင် ပွားများခြင်းဖြင့် ထိုးထွင်းသိ၏။ အဘယ်ကြောင့်နည်း? ဒုက္ခသစ္စာသည် ပိုင်းခြား၍ သိအပ်သောကြောင့်လည်းကောင်း၊ မဂ္ဂသစ္စာတိုင်အောင် ပွားများအပ်သောကြောင့်လည်းကောင်း ဖြစ်သည်။ ဥပမာအားဖြင့် ရေပြင်၌ သွားနေသော လှေသည် ကိစ္စလေးရပ်ကို ဆောင်ရွက်သကဲ့သို့ ဖြစ်၏။ ၎င်းတို့မှာ ထိုမှာဘက်ကမ်းသို့ ဆိုက်ရောက်စေခြင်း၊ ဤမှာဘက်ကမ်းကို စွန့်ခွာခြင်း၊ ဝန်ကို သယ်ဆောင်ခြင်းနှင့် ရေစီးကြောင်းကို ဖြတ်တောက်ခြင်းတို့ ဖြစ်သည်။ ထို့အတူပင် သမထနှင့် ဝိပဿနာအစုံသည် ဖြစ်ပေါ်လာသောအခါ တစ်ခုတည်းသောအချိန်၊ တစ်ခုတည်းသောခဏ၊ တစ်ခုတည်းသောစိတ်၌ ကိစ္စလေးပါးကို ဆောင်ရွက်၏။ ဒုက္ခသစ္စာကို ပိုင်းခြား၍သိခြင်းဖြင့် ထိုးထွင်းသိစေ၍ မဂ္ဂသစ္စာတိုင်အောင် ပွားများခြင်းဖြင့် ထိုးထွင်းသိစေ၏။ သို့မဟုတ် တစ်နည်းဥပမာအားဖြင့် နေမင်းသည် ထွက်ပြူလာသောအခါ တစ်ပြိုင်နက် ရှေးမနှောင်း ကိစ္စလေးရပ်ကို ဆောင်ရွက်သကဲ့သို့ ဖြစ်၏။ ၎င်းတို့မှာ အမှောင်ထုကို ပယ်ဖျောက်ခြင်း၊ အလင်းကို ဆောင်ကြဉ်းခြင်း၊ အဆင်းသဏ္ဌာန်ကို ထင်ရှားပြသခြင်းနှင့် အအေးဒဏ်ကို ကုန်ဆုံးစေခြင်းတို့ ဖြစ်သည်။ ထို့အတူပင် သမထနှင့် ဝိပဿနာအစုံသည် ဖြစ်ပေါ်လာသောအခါ တစ်ခုတည်းသောအချိန်၌။ပ။ ဥပမာအားဖြင့် ဆီမီးသည် တောက်လောင်သောအခါ တစ်ပြိုင်နက် ရှေးမနှောင်း ကိစ္စလေးရပ်ကို ဆောင်ရွက်သကဲ့သို့ ဖြစ်၏။ ၎င်းတို့မှာ အမှောင်ထုကို ပယ်ဖျောက်ခြင်း၊ အလင်းကို ထင်ရှားစေခြင်း၊ အဆင်းသဏ္ဌာန်ကို ပြသခြင်းနှင့် လောင်စာကို ကုန်ဆုံးစေခြင်းတို့ ဖြစ်သည်။ ထို့အတူပင် သမထနှင့် ဝိပဿနာအစုံသည် ဖြစ်ပေါ်လာသောအခါ တစ်ခုတည်းသောအချိန်၌။ပ။ ဆောင်ရွက်၏။ Yadā ariyasāvako sotāpanno bhavati avinipātadhammo niyato yāva dukkhassantaṃ karoti, ayaṃ dassanabhūmi. Sotāpattiphalañca sotāpattiphale ṭhito uttari samathavipassanaṃ bhāvento yuganaddhā vattamānā kāmarāgabyāpādānaṃ yebhuyyena pahānā ariyasāvako hoti. Sakadāgāmi pariniṭṭhitattā sakideva imaṃ lokaṃ āgantvā dukkhassantaṃ karoti, ayaṃ tanubhūmi. အရိယာသာဝကသည် သောတာပန် ဖြစ်သောအခါ အပါယ်ဘုံသို့ ကျရောက်ခြင်းသဘော မရှိတော့ဘဲ (နိဗ္ဗာန်ရရန်) မြဲသောသူဖြစ်၍ ဆင်းရဲ၏အဆုံးကို ပြုတော့အံ့။ ဤသည်ကား ဖူးမြင်သိမြင်ရာဘုံ (ဒဿနဘူမိ) ဖြစ်၏။ သောတာပတ္တိဖိုလ်၌ တည်လျက် အထက်မဂ်ဖိုလ်အတွက် သမထဝိပဿနာကို ဆက်လက်ပွားများသော ထိုသောတာပန်ပုဂ္ဂိုလ်သည် သမထနှင့် ဝိပဿနာအစုံ ဖြစ်ပေါ်လာသဖြင့် ကာမရာဂနှင့် ဗျာပါဒတို့ကို များသောအားဖြင့် ပယ်သတ်နိုင်သောကြောင့် (သကဒါဂါမ်ဖြစ်ရန်) အရိယာသာဝက ဖြစ်၏။ သကဒါဂါမ်ပုဂ္ဂိုလ်သည် ကိစ္စပြီးမြောက်ခြင်းကြောင့် ဤကာမလောကသို့ တစ်ကြိမ်သာလျှင် ပြန်လာ၍ ဆင်းရဲ၏အဆုံးကို ပြုအံ့။ ဤသည်ကား ကိလေသာခေါင်းပါးရာဘုံ (တနုဘူမိ) ဖြစ်၏။ Sakadāgāmiphalañca yo sakadāgāmiphale ṭhito vipassanaṃ bhāvento kāmarāgabyāpāde sānusaye anavasesaṃ pajahati, kāmarāgabyāpādesu anavasesaṃ pahīnesu pañcorambhāgiyāni saṃyojanāni pahīnāni bhavanti sakkāyadiṭṭhi sīlabbataparāmāso vicikicchā kāmacchando byāpādo ca, imesaṃ pañcannaṃ orambhāgiyānaṃ saṃyojanānaṃ pahānā ariyasāvako hoti anāgāmī tattha parinibbāyī anāvattidhammo tasmā lokā, ayaṃ vītarāgabhūmi. သကဒါဂါမိဖိုလ်၌ တည်လျက် ဝိပဿနာကို ပွားများ၍ ကာမရာဂနှင့် ဗျာပါဒတို့ကို ကိလေသာအနုသယနှင့်တကွ အကြွင်းမဲ့ စွန့်ပယ်သော ထိုသကဒါဂါမ်ပုဂ္ဂိုလ်သည် ကာမရာဂနှင့် ဗျာပါဒတို့ကို အကြွင်းမဲ့ ပယ်သတ်ပြီးသောအခါ အောက်ကာမဘုံ၌ ဖြစ်စေတတ်သော သံယောဇဉ်ငါးပါးတို့သည် ကင်းပျောက်ကုန်၏။ ၎င်းတို့မှာ သက္ကာယဒိဋ္ဌိ၊ သီလဗ္ဗတပရာမာသ၊ ဝိစိကိစ္ဆာ၊ ကာမစ္ဆန္ဒနှင့် ဗျာပါဒတို့ ဖြစ်ကြသည်။ ဤအောက်သံယောဇဉ်ငါးပါးတို့ကို ပယ်ခြင်းကြောင့် ထိုအရိယာသာဝကသည် အနာဂါမ်ပုဂ္ဂိုလ် ဖြစ်၏။ ထိုဗြဟ္မဘုံ၌ ပရိနိဗ္ဗာန်ပြုအံ့၊ ထိုလောကမှ တစ်ဖန်ပြန်လည်လာခြင်း သဘောမရှိပေ။ ဤသည်ကား ရာဂကင်းရာဘုံ (ဝီတရာဂဘူမိ) ဖြစ်၏။ Anāgāmiphalañca anāgāmiphale ṭhito uttari samathavipassanaṃ bhāvento pañca uddhambhāgiyāni saṃyojanāni pajahati rūparāgaarūparāgamānauddhaccaavijjañca. Imesaṃ pañcannaṃ uddhambhāgiyānaṃ saṃyojanānaṃ pahānā ariyasāvako arahā bhavati, khīṇāsavo vusitavā sammadaññā vimutto parikkhīṇabhavasaṃyojano anuppattasadattho, ayaṃ katābhūmi. အနာဂါမိဖိုလ်၌ တည်လျက် အထက်မဂ်ဖိုလ်အတွက် သမထဝိပဿနာကို ဆက်လက်ပွားများသော အနာဂါမ်ပုဂ္ဂိုလ်သည် အထက်ဘုံတို့၌ ဖြစ်စေတတ်သော သံယောဇဉ်ငါးပါးတို့ကို စွန့်ပယ်၏။ ၎င်းတို့မှာ ရူပရာဂ၊ အရူပရာဂ၊ မာန၊ ဥဒ္ဓစ္စနှင့် အဝိဇ္ဇာတို့ ဖြစ်ကြသည်။ ဤအထက်သံယောဇဉ်ငါးပါးတို့ကို ပယ်ခြင်းကြောင့် ထိုအရိယာသာဝကသည် ရဟန္တာပုဂ္ဂိုလ် ဖြစ်၏။ စင်စစ်သော်ကား ကိလေသာအာသဝေါကုန်ပြီးသော၊ ကျင့်ဖွယ်မဂ်အကျင့်ကို ကျင့်သုံးပြီးသော၊ ကောင်းစွာသိ၍ ကိလေသာမှ လွတ်မြောက်ပြီးသော၊ ဘဝသံယောဇဉ် ကုန်ပြီးသော၊ မိမိအကျိုးစီးပွား (အရဟတ္တဖိုလ်) သို့ ရောက်ပြီးသော ခီဏာသဝ (ရဟန္တာ) ဖြစ်၏။ ဤသည်ကား ကျင့်ဖွယ်ကိစ္စ ပြီးမြောက်ရာဘုံ (ကတာဘူမိ သို့မဟုတ် အသေက္ခဘုံ) ဖြစ်၏။ Arahantova ayaṃ sopādisesā nibbānadhātu. Tassa āyukkhayā jīvitindriyāparodhā idañca dukkhaṃ nirujjhati, aññañca dukkhaṃ na uppajjati. Yo imassa dukkhassa nirodho vūpasamo, aññassa ca apātubhāvo, ayaṃ [Pg.259] anupādisesā nibbānadhātu. Imā dve nibbānadhātuyo. Iti saccāni vuttāni. Saccābhisamayo vutto, kilesavavatthānaṃ vuttaṃ, pahānaṃ vuttaṃ, bhūmiyo vuttā, phalāni vuttāni, nibbānadhātuyo vuttā. Evamimesu vuttesu sabbabodhi vuttā bhavati. Ettha yogo karaṇīyo. ဤရဟန္တာပုဂ္ဂိုလ်သည် ဝိပါက်ကမ္မဇရုပ်အကြွင်းရှိသော သောပါဒိသေသနိဗ္ဗာနဓာတ် မည်၏။ ထိုရဟန္တာပုဂ္ဂိုလ်အား အသက်ကုန်ခြင်းကြောင့်လည်းကောင်း၊ ဇီဝိတိန္ဒြေချုပ်ခြင်းကြောင့်လည်းကောင်း ဤ(ပစ္စုပ္ပန်)ဆင်းရဲသည်လည်း ချုပ်၏၊ တစ်ပါးသော(အနာဂတ်)ဆင်းရဲသည်လည်း မဖြစ်တော့ပေ။ ဤဆင်းရဲ၏ အကြင်ချုပ်ငြိမ်းခြင်း၊ အကြင်ငြိမ်းအေးခြင်းနှင့် တစ်ပါးသော ဆင်းရဲ၏ အကြင်ထင်ရှားမဖြစ်ခြင်းသည် ရှိ၏၊ ဤသည်လျှင် ဝိပါက်ကမ္မဇရုပ်အကြွင်းမရှိသော အနုပါဒိသေသနိဗ္ဗာနဓာတ် မည်၏။ နိဗ္ဗာနဓာတ်တို့သည် ဤနှစ်ပါးတို့ ဖြစ်ကုန်၏။ ဤသို့လျှင် သစ္စာတို့ကို ဟောတော်မူအပ်ပြီ။ သစ္စာကို သိမြင်ခြင်းကိုလည်းကောင်း၊ ကိလေသာကို ပိုင်းခြားခြင်းကိုလည်းကောင်း၊ ကိလေသာပယ်ခြင်းကိုလည်းကောင်း၊ ဘုံတို့ကိုလည်းကောင်း၊ ဖိုလ်တို့ကိုလည်းကောင်း၊ နိဗ္ဗာနဓာတ်တို့ကိုလည်းကောင်း ဟောတော်မူအပ်ပြီ။ ဤသို့ ဤသစ္စာစသည်တို့ကို ဟောကြားတော်မူအပ်သည်ရှိသော် အလုံးစုံကိုသိခြင်းကို ဟောကြားပြီး ဖြစ်၏။ ဤသစ္စာစသော တရား၌ လုံ့လကို ပြုအပ်၏။ 71. Tattha katamāyo nava anupubbasamāpattiyo? Cattāri jhānāni catasso ca arūpasamāpattiyo nirodhasamāpatti ca. Tattha cattāri jhānāni katamāni? Idha, bhikkhave, bhikkhu vivicceva kāmehīti vitthārena kātabbāni. Tattha katamā cattāro arūpasamāpattiyo? Virāgino vata vattabbo, yāva nirodhasamāpatti vitthārena kātabbā. Imāyo nava anupubbasamāpattiyo. ၇၁. ထိုတရားတို့တွင် အစဉ်အတိုင်း ဝင်စားအပ်သော ကိုးပါးသော သမာပတ်တို့သည် အဘယ်တို့နည်းဟူမူ— ရူပဈာန်လေးပါး၊ အရူပသမာပတ်လေးပါးနှင့် နိရောဓသမာပတ်တို့ ဖြစ်သည်။ ထိုသမာပတ်တို့တွင် ရူပဈာန်လေးပါးတို့သည် အဘယ်တို့နည်းဟူမူ— ရဟန်းတို့၊ ဤသာသနာတော်၌ ရဟန်းသည် ကာမတို့မှ ကင်းဆိတ်၍သာလျှင်... ဤသို့ စသည်ဖြင့် အကျယ်ပြုအပ်ကုန်၏။ ထိုသမာပတ်တို့တွင် အရူပသမာပတ်လေးပါးတို့သည် အဘယ်တို့နည်းဟူမူ— စင်စစ် ရုပ်၌ တပ်မက်မှုကင်းသောသူအား ဆိုအပ်၏၊ နိရောဓသမာပတ်တိုင်အောင် အကျယ်အားဖြင့် ပြုအပ်၏။ ဤသည်တို့ကား အစဉ်အတိုင်း ဝင်စားအပ်သော ကိုးပါးသော သမာပတ်တို့ ဖြစ်ကုန်၏။ Tattha katamaṃ paṭhamaṃ jhānaṃ? Pañcaṅgavippayuttaṃ pañcaṅgasamannāgataṃ. Katamehi pañcahi aṅgehi vippayuttaṃ? Pañcahi nīvaraṇehi. Tattha katamāni pañca nīvaraṇāni? Kāmacchandoti vitthāretabbo. Tattha katamo kāmacchando? Yo pañcasu kāmaguṇesu chandarāgo pemaṃ nikanti ajjhosānaṃ icchā mucchā patthanā apariccāgo anusayo pariyuṭṭhānaṃ, ayaṃ kāmacchandanīvaraṇaṃ. Tattha katamaṃ byāpādanīvaraṇaṃ? Yo sattesu saṅkhāresu ca āghāto…pe… yathā dose tathā nioṭṭhānā, ayaṃ byāpādo nīvaraṇaṃ. Tattha katamaṃ middhaṃ? Yā cittassa jaḷatā cittassa garuttaṃ cittassa akammanīyatā cittassa nikkhepo niddāyanā pacalikatā pacalāyanā pacalāyanaṃ, idaṃ middhaṃ. Tattha katamaṃ thinaṃ ? Yā kāyassa thinatā jaḷatā kāyassa garuttā kāyassa appassaddhi, idaṃ thinaṃ. Iti idañca thinaṃ purimakañca middhaṃ tadubhayaṃ thinamiddhanīvaraṇanti vuccati. Tattha katamaṃ uddhaccaṃ? Yo avūpasamo cittassa, idaṃ uddhaccaṃ. Tattha katamaṃ kukkuccaṃ? Yo cetaso vilekho alañcanā vilañcanā hadayalekho vippaṭisāro, idaṃ kukkuccaṃ. Iti idañca kukkuccaṃ purimakañca uddhaccaṃ tadubhayaṃ uddhaccakukkuccanīvaraṇanti vuccati. Tattha katamaṃ vicikicchānīvaraṇaṃ? Yo buddhe vā dhamme vā saṅghe vā…pe… ayaṃ vicikicchā. Api ca kho pana pañca vicikicchāyo samanantarāyikā desantarāyikā samāpattantarāyikā maggantarāyikā saggantarāyikā, imāyo pañca vicikicchāyo[Pg.260]. Idha pana samāpattantarāyikā vicikicchā adhippetā. Ime pañca nīvaraṇā. ထိုတရားတို့တွင် ပထမဈာန်သည် အဘယ်နည်းဟူမူ— အင်္ဂါငါးပါးနှင့် မယှဉ်သော၊ အင်္ဂါငါးပါးနှင့် ပြည့်စုံသော ဈာန်တည်း။ အဘယ်အင်္ဂါငါးပါးတို့နှင့် မယှဉ်သနည်းဟူမူ— နီဝရဏငါးပါးတို့နှင့် မယှဉ်ပေ။ ထိုနီဝရဏငါးပါးတို့တွင် ကာမစ္ဆန္ဒသည် အဘယ်နည်းဟူမူ— ငါးပါးသော ကာမဂုဏ်တို့၌ အကြင်အားကြီးသော တပ်မက်ခြင်း၊ ချစ်ခြင်း၊ တောင့်တခြင်း၊ အာရုံကို မျိုသွင်း၍ ပြီးစေခြင်း (ငြိကပ်ခြင်း)၊ လိုချင်ခြင်း၊ မစွန့်လွှတ်ခြင်း၊ အဖန်တလဲလဲ ကိန်းခြင်း၊ ကုသိုလ်ကို လုယက်ဖျက်ဆီးခြင်းသည် ရှိ၏၊ ဤအလုံးစုံသည် ကာမစ္ဆန္ဒနီဝရဏ မည်၏။ ထိုနီဝရဏတို့တွင် ဗျာပါဒနီဝရဏသည် အဘယ်နည်းဟူမူ— သတ္တဝါတို့၌လည်းကောင်း၊ သင်္ခါရတို့၌လည်းကောင်း အကြင်ရန်ငြိုးဖွဲ့ခြင်း စသည်ဖြင့် ဒေါသ၌ ကဲ့သို့ ထိုအတူ ကပ်၍ ညှဉ်းဆဲခြင်းသည် ရှိ၏၊ ဤအလုံးစုံသည် ဗျာပါဒနီဝရဏ မည်၏။ ထိုနီဝရဏတို့တွင် မိဒ္ဓသည် အဘယ်နည်းဟူမူ— စိတ်၏ အကြင်မိုက်မဲခြင်း၊ လေးလံခြင်း၊ အမှု၌ မခန့်ခြင်း၊ စိတ်ကို ချထားခြင်း၊ ငိုက်မြည်းခြင်း၊ လှုပ်ရှားခြင်း၊ လျှပ်ပေါ်ခြင်း၊ ပြေးခြင်းသည် ရှိ၏၊ ဤအလုံးစုံသည် မိဒ္ဓမည်၏။ ထိုနှစ်ပါးတို့တွင် ထိနသည် အဘယ်နည်းဟူမူ— ကိုယ်၏ အကြင်မခန့်ခြင်း (မရုန်းကန်နိုင်ခြင်း)၊ မိုက်မဲခြင်း၊ လေးလံခြင်း၊ မငြိမ်းချမ်းခြင်းသည် ရှိ၏၊ ဤအလုံးစုံသည် ထိနမည်၏။ ဤထိနသည်လည်းကောင်း၊ ရှေး၌ ဖြစ်သော မိဒ္ဓသည်လည်းကောင်း ထိုနှစ်ပါးစုံကို 'ထိနမိဒ္ဓနီဝရဏ' ဟု ဆိုအပ်၏။ ထိုနီဝရဏတို့တွင် ဥဒ္ဓစ္စသည် အဘယ်နည်းဟူမူ— စိတ်၏ အကြင်မငြိမ်သက်ခြင်းသည် ရှိ၏၊ ဤစိတ်၏ မငြိမ်သက်ခြင်းကို ဥဒ္ဓစ္စမည်၏။ ထိုနီဝရဏတို့တွင် ကုက္ကုစ္စသည် အဘယ်နည်းဟူမူ— စိတ်၏ အကြင်နောင်တပူပန်ခြင်း၊ မမှတ်ခြင်း၊ အထူးမမှတ်ခြင်း၊ နှလုံးသား၌ အရေးအကြောင်းထင်ခြင်း၊ နှလုံးမသာမယာ ဖြစ်ခြင်းသည် ရှိ၏၊ ဤအလုံးစုံသည် ကုက္ကုစ္စမည်၏။ ဤသို့လျှင် ဤကုက္ကုစ္စသည်လည်းကောင်း၊ ရှေး၌ ဖြစ်သော ဥဒ္ဓစ္စသည်လည်းကောင်း ထိုနှစ်ပါးစုံကို 'ဥဒ္ဓစ္စကုက္ကုစ္စနီဝရဏ' ဟု ဆိုအပ်၏။ ထိုနီဝရဏတို့တွင် ဝိစိကိစ္ဆာနီဝရဏသည် အဘယ်နည်းဟူမူ— ဘုရား၌လည်းကောင်း၊ တရား၌လည်းကောင်း၊ သံဃာ၌လည်းကောင်း... ဤသည်ကား ဝိစိကိစ္ဆာမည်၏။ တစ်နည်းအားဖြင့် စင်စစ်သော်ကား ဝိစိကိစ္ဆာတို့သည် ငါးပါးရှိကုန်၏။ ၎င်းတို့မှာ ကိလေသာငြိမ်းခြင်း၏ အန္တရာယ်ဖြစ်သော ဝိစိကိစ္ဆာ၊ အရပ်၏ အန္တရာယ်ဖြစ်သော ဝိစိကိစ္ဆာ၊ သမာပတ်၏ အန္တရာယ်ဖြစ်သော ဝိစိကိစ္ဆာ၊ မဂ်၏ အန္တရာယ်ဖြစ်သော ဝိစိကိစ္ဆာ၊ နတ်ပြည်၏ အန္တရာယ်ဖြစ်သော ဝိစိကိစ္ဆာတို့ ဖြစ်သည်။ သို့သော် ဤနေရာ၌မူ သမာပတ်၏ အန္တရာယ်ဖြစ်သော ဝိစိကိစ္ဆာကို အလိုရှိအပ်၏။ ဤသည်တို့ကား နီဝရဏငါးပါးတို့ ဖြစ်ကုန်၏။ Tattha nīvaraṇānīti ko vacanattho, kuto nivārayantīti? Sabbato kusalapakkhikā nivārayanti. Kathaṃ nivārayanti? Kāmacchando asubhato nivārayati, byāpādo mettāya nivārayati, thinaṃ passaddhito nivārayati, middhaṃ vīriyārambhato nivārayati, uddhaccaṃ samathato nivārayati, kukkuccaṃ avippaṭisārato nivārayati, vicikicchā paññāto paṭiccasamuppādato nivārayati. ထိုနီဝရဏတို့တွင် 'နီဝရဏ' ဟူသော စကားရပ်၌ ဝစနတ္ထသည် အဘယ်နည်း၊ အဘယ်တရားမှ တားမြစ်သနည်းဟူသော အမေးရှိသော်— အလုံးစုံသော ကုသိုလ်အဖို့မှ တားမြစ်တတ်ကုန်၏။ မည်သို့ တားမြစ်သနည်းဟူမူ— ကာမစ္ဆန္ဒသည် အသုဘမှ တားမြစ်၏။ ဗျာပါဒသည် မေတ္တာတို့မှ တားမြစ်၏။ ထိနသည် ငြိမ်းအေးခြင်းမှ တားမြစ်၏။ မိဒ္ဓသည် လုံ့လအားထုတ်ခြင်းမှ တားမြစ်၏။ ဥဒ္ဓစ္စသည် သမထမှ တားမြစ်၏။ ကုက္ကုစ္စသည် နှလုံးသာရွှင်ခြင်းမှ တားမြစ်၏။ ဝိစိကိစ္ဆာသည် ပညာမှလည်းကောင်း၊ ပဋိစ္စသမုပ္ပာဒ်မှလည်းကောင်း တားမြစ်၏။ Aparo pariyāyo. Kāmacchando alobhato kusalamūlato nivārayati, byāpādo adosato nivārayati, thinamiddhaṃ samādhito nivārayati, uddhaccakukkuccaṃ satipaṭṭhānehi nivārayati, vicikicchā amohato kusalamūlato nivārayati. အခြားနည်းတစ်မျိုးကား— ကာမစ္ဆန္ဒသည် အလောဘတည်းဟူသော ကုသိုလ်မူလမှ တားမြစ်၏။ ဗျာပါဒသည် အဒေါသမှ တားမြစ်၏။ ထိနမိဒ္ဓသည် သမာဓိမှ တားမြစ်၏။ ဥဒ္ဓစ္စကုက္ကုစ္စသည် သတိပဋ္ဌာန်တို့မှ တားမြစ်၏။ ဝိစိကိစ္ဆာသည် အမောဟတည်းဟူသော ကုသိုလ်မူလမှ တားမြစ်၏။ Aparo pariyāyo. Tayo vihārā dibbavihāro brahmavihāro ariyavihāro. Dibbavihāro cattāri jhānāni, brahmavihāro cattāri appamāṇāni, ariyavihāro sattatiṃsa bodhipakkhiyā dhammā. Tattha kāmacchando uddhaccaṃ kukkuccañca dibbavihāraṃ nivārayati, byāpādo brahmavihāraṃ nivārayati, thinamiddhaṃ vicikicchā ca ariyavihāraṃ nivārayati. အခြားနည်းတစ်မျိုးကား— ဝိဟာရတို့သည် ဒိဗ္ဗဝိဟာရ၊ ဗြဟ္မဝိဟာရ၊ အရိယဝိဟာရဟူ၍ သုံးပါးရှိကုန်၏။ ရူပဈာန်လေးပါးသည် ဒိဗ္ဗဝိဟာရ မည်၏။ အပ္ပမညာတရားလေးပါးသည် ဗြဟ္မဝိဟာရ မည်၏။ ဗောဓိပက္ခိယတရား သုံးဆယ့်ခုနစ်ပါးသည် အရိယဝိဟာရ မည်၏။ ထိုသုံးပါးတို့တွင် ကာမစ္ဆန္ဒ၊ ဥဒ္ဓစ္စနှင့် ကုက္ကုစ္စတို့သည် ဒိဗ္ဗဝိဟာရကို တားမြစ်ကုန်၏။ ဗျာပါဒသည် ဗြဟ္မဝိဟာရကို တားမြစ်၏။ ထိနမိဒ္ဓနှင့် ဝိစိကိစ္ဆာတို့သည် အရိယဝိဟာရကို တားမြစ်ကုန်၏။ Aparo pariyāyo. Kāmacchando byāpādo uddhaccakukkuccañca samathaṃ nivārayanti, thinamiddhaṃ vicikicchā ca vipassanaṃ nivārayanti, ato nīvaraṇanti vuccante. Imehi pañcahi aṅgehi vippayuttaṃ paṭhamaṃ jhānaṃ. အခြားနည်းတစ်မျိုးကား— ကာမစ္ဆန္ဒ၊ ဗျာပါဒ၊ ဥဒ္ဓစ္စနှင့် ကုက္ကုစ္စတို့သည် သမထကို တားမြစ်တတ်ကုန်၏။ ထိနမိဒ္ဓနှင့် ဝိစိကိစ္ဆာတို့သည် ဝိပဿနာကို တားမြစ်ကုန်၏။ ထို့ကြောင့် ၎င်းတို့ကို 'နီဝရဏ' ဟူ၍ ဆိုအပ်ကုန်၏။ ပထမဈာန်သည် ဤအင်္ဂါငါးပါးတို့နှင့် မယှဉ်ပေ။ Katamehi pañcahi aṅgehi sampayuttaṃ paṭhamaṃ jhānaṃ? Vitakkavicārehi pītiyā sukhena ca cittekaggatāya ca. Imesaṃ pañcannaṃ aṅgānaṃ uppādapaṭilābhasamannāgamo sacchikiriyaṃ paṭhamaṃ jhānaṃ paṭiladdhanti vuccati. Imāni pañca aṅgāni uppādetvā viharatīti, tena vuccate paṭhamaṃ jhānaṃ upasampajja viharatīti dibbena vihārena. ပထမဈာန်သည် အဘယ်အင်္ဂါငါးပါးတို့နှင့် ယှဉ်သနည်းဟူမူ— ဝိတက်၊ ဝိစာရ၊ ပီတိ၊ သုခ၊ စိတ္တေကဂ္ဂတာတို့နှင့် ယှဉ်၏။ ဤအင်္ဂါငါးပါးတို့၏ ဖြစ်ပေါ်ခြင်း၊ ရရှိခြင်း၊ ပြည့်စုံခြင်းနှင့် မျက်မှောက်ပြုခြင်းကြောင့် 'ပထမဈာန်ကို ရ၏' ဟူ၍ ဆိုအပ်၏။ ဤအင်္ဂါငါးပါးတို့ကို ဖြစ်ပေါ်စေ၍ နေ၏။ ထို့ကြောင့် ဒိဗ္ဗဝိဟာရဖြင့် 'ပထမဈာန်သို့ ကပ်ရောက်၍ နေ၏' ဟူ၍ ဆိုအပ်၏။ Tattha dutiyaṃ jhānaṃ caturaṅgasamannāgataṃ pītisukhena cittekaggatāya ajjhattaṃ sampasādanena imāni cattāri aṅgāni uppādetvā sampādetvā viharati, tena vuccati dutiyaṃ jhānaṃ upasampajja viharatīti. ထိုဈာန်တို့တွင် ဒုတိယဈာန်သည် ပီတိ၊ သုခ၊ စိတ္တေကဂ္ဂတာ၊ အဇ္ဈတ္တသမ္ပသာဒန (စိတ်၏ ကြည်လင်ခြင်း) ဟူ၍ အင်္ဂါလေးပါးနှင့် ပြည့်စုံ၏။ ဤအင်္ဂါလေးပါးတို့ကို ဖြစ်ပေါ်စေ၍၊ ပြည့်စုံစေ၍ နေ၏။ ထို့ကြောင့် 'ဒုတိယဈာန်သို့ ကပ်ရောက်၍ နေ၏' ဟူ၍ ဆိုအပ်၏။ Tattha [Pg.261] pañcaṅgasamannāgataṃ tatiyaṃ jhānaṃ satiyā sampajaññe sukhena cittekaggatāya upekkhāya imāni pañcaṅgāni uppādetvā sampādetvā viharati, tena vuccati tatiyaṃ jhānaṃ upasampajja viharatīti. ထိုဈာန်တို့တွင် တတိယဈာန်သည် သတိ၊ သမ္ပဇည၊ သုခ၊ စိတ္တေကဂ္ဂတာ၊ ဥပေက္ခာဟူ၍ အင်္ဂါငါးပါးနှင့် ပြည့်စုံ၏။ ဤအင်္ဂါငါးပါးတို့ကို ဖြစ်ပေါ်စေ၍၊ ပြည့်စုံစေ၍ နေ၏။ ထို့ကြောင့် 'တတိယဈာန်သို့ ကပ်ရောက်၍ နေ၏' ဟူ၍ ဆိုအပ်၏။ Tattha catutthaṃ jhānaṃ caturaṅgasamannāgataṃ upekkhāya satipārisuddhiyā adukkhamasukhāya vedanāya cittekaggatā ca, imehi catūhaṅgehi samannāgataṃ catutthaṃ jhānaṃ. Iti imesaṃ catunnaṃ aṅgānaṃ uppādo paṭilābho samannāgamo sacchikiriyā catutthaṃ jhānaṃ paṭiladdhanti vuccati. Imāni cattāri jhānāni uppādetvā sampādetvā upasampajja viharati, tena vuccati dibbena vihārena viharatīti. ထိုဈာန်တို့တွင် စတုတ္ထဈာန်သည် ဥပေက္ခာ၊ သတိပါရိသုဒ္ဓိ (သတိ၏ စင်ကြယ်ခြင်း)၊ အဒုက္ခမသုခ ဝေဒနာ၊ စိတ္တေကဂ္ဂတာဟူ၍ အင်္ဂါလေးပါးနှင့် ပြည့်စုံ၏။ ဤအင်္ဂါလေးပါးတို့ ဖြစ်ပေါ်ခြင်း၊ ရရှိခြင်း၊ ပြည့်စုံခြင်းနှင့် မျက်မှောက်ပြုခြင်းကို 'စတုတ္ထဈာန်ကို ရ၏' ဟူ၍ ဆိုအပ်၏။ ဤဈာန်လေးပါးတို့ကို ဖြစ်ပေါ်စေ၍၊ ပြည့်စုံစေ၍ ကပ်ရောက်ကာ နေ၏။ ထို့ကြောင့် ဒိဗ္ဗဝိဟာရဖြင့် 'နေ၏' ဟူ၍ ဆိုအပ်၏။ Tattha katamo aniccaṭṭho? Pīḷanaṭṭho aniccaṭṭho pabhaṅgaṭṭho sampāpanaṭṭho vivekaṭṭho aniccaṭṭho, ayaṃ aniccaṭṭho. ထိုသစ္စာလေးပါးတို့တွင် အနိစ္စအနက်သည် အဘယ်နည်းဟူမူ— နှိပ်စက်ခြင်းအနက်၊ ပျက်စီးတတ်သောအနက်၊ ပြီးစေတတ်သောအနက်၊ ဆိတ်ငြိမ်သောအနက်တို့သည် အနိစ္စအနက် မည်ကုန်၏။ ဤသည်ကား အနိစ္စအနက် မည်၏။ Tattha katamo dukkhaṭṭho? Pīḷanaṭṭho dukkhaṭṭho sampīḷanaṭṭho saṃvegaṭṭho byādhinaṭṭho, ayaṃ dukkhaṭṭho. ထိုသစ္စာတို့တွင် ဒုက္ခသဘောသည် အဘယ်နည်း။ နှိပ်စက်ခြင်းသဘော၊ ပြင်းစွာနှိပ်စက်ခြင်းသဘော၊ ထိတ်လန့်ခြင်းသဘော၊ နာခြင်းသဘောသည် ဒုက္ခသဘောမည်၏။ ဤသည်ကား ဒုက္ခသဘောတည်း။ Tattha katamo suññaṭṭho? Anupalitto suññaṭṭho, asambhājanaṭṭho gatapaṭṭho vivaṭṭaṭṭho, ayaṃ suññaṭṭho. ထိုဒုက္ခတို့တွင် ဆိတ်သုဉ်းခြင်းသဘောသည် အဘယ်နည်း။ လိမ်းကျံခြင်းမရှိသောသဘောသည် ဆိတ်သုဉ်းခြင်းသဘောမည်၏။ မဖြစ်စေခြင်းသဘော၊ ပူပန်ခြင်းသဘောသည် ဆိတ်သုဉ်းခြင်းသဘောမည်၏။ ဤသည်ကား ဆိတ်သုဉ်းခြင်းသဘောတည်း။ Tattha katamo anattaṭṭho? Anissariyaṭṭho anattaṭṭho, avasavattanaṭṭho, akāmakāriṭṭho parividaṭṭho, ayaṃ anattaṭṭhoti. ထိုသုတ်တို့တွင် အနတ္တသဘောသည် အဘယ်နည်း။ အစိုးမရသောသဘော၊ အလိုသို့မလိုက်သောသဘော၊ အလိုမရှိဘဲ ပြုအပ်သောသဘော၊ ပရိဝိဒသဘောသည် အနတ္တသဘောမည်၏။ ဤသည်ကား အနတ္တသဘောတည်း။ Suttatthasamuccayo nāma saṃvattisantikā peṭakabhūmi samattā. သုတ္တတ္ထသမုစ္စယအမည်ရှိသော သံဝတ္တိသန္တိကမည်သော ပေဋကဘူမိသည် ပြီးဆုံးပါပြီ။ 7. Hārasampātabhūmi ၇. ဟာရသမ္ပာတဘူမိ။ 72. Jhānaṃ virāgo. Cattāri jhānāni vitthārena kātabbāni. Tāni duvidhāni; bojjhaṅgavippayuttāni ca bojjhaṅgasampayuttāni ca. Tattha bojjhaṅgavippayuttāni bāhirakāni, bojjhaṅgasampayuttāni ariyapuggalāni. Tattha yena cha puggalamūlāni tesaṃ nikkhipetvā rāgacarito, dosacarito, mohacarito, rāgadosacarito, rāgamohacarito, dosamohacarito, samabhāgacarito, iti imesaṃ puggalānaṃ jhānaṃ samāpajjitānaṃ pañca nīvaraṇāni paṭipakkho tesaṃ paṭighātāya yathā asamattho tīṇi akusalamūlāni [Pg.262] niggaṇhāti. Lobhena akusalamūlena abhijjhā ca uddhaccañca uppilavataṃ alobhena kusalamūlena niggaṇhāti, kukkuccañca vicikicchā ca mohapakkho, taṃ amohena niggaṇhāti. Doso ca thinamiddhañca dosapakkho, taṃ adosena niggaṇhāti. ၇၂. ဈာန်သည် ရာဂကင်းရာ ဖြစ်၏။ လေးပါးသော ဈာန်တို့ကို အကျယ်အားဖြင့် ပြုအပ်ကုန်၏။ ထိုဈာန်တို့သည် ဗောဇ္ဈင်နှင့်မယှဉ်သော ဈာန်၊ ဗောဇ္ဈင်နှင့်ယှဉ်သော ဈာန်ဟု နှစ်ပါးအပြားရှိကုန်၏။ ထိုနှစ်ပါးတို့တွင် ဗာဟိရကပုဂ္ဂိုလ်တို့၏ ဈာန်သည် ဗောဇ္ဈင်နှင့်မယှဉ်သော ဈာန်မည်၏။ အရိယပုဂ္ဂိုလ်တို့၏ ဈာန်သည် ဗောဇ္ဈင်နှင့်ယှဉ်သော ဈာန်မည်၏။ ထိုပုဂ္ဂိုလ်တို့တွင် ခြောက်ယောက်သော ပုဂ္ဂိုလ်၏အခြေခံတို့ကို ဖယ်ထား၍ ရာဂစရိုက်ရှိသူ၊ ဒေါသစရိုက်ရှိသူ၊ မောဟစရိုက်ရှိသူ၊ ရာဂဒေါသစရိုက်ရှိသူ၊ ရာဂမောဟစရိုက်ရှိသူ၊ ဒေါသမောဟစရိုက်ရှိသူ၊ ရာဂဒေါသမောဟတို့၏ တူမျှသောသဘောဖြင့် စရိုက်ရှိသူ ဟူ၍ ဤသို့သော ဈာန်ဝင်စားကုန်သော ဤပုဂ္ဂိုလ်တို့အား ငါးပါးသော နီဝရဏတို့သည် ဆန့်ကျင်ဘက်ဖြစ်ကုန်၏။ ထိုနီဝရဏတို့ကို မပယ်သတ်နိုင်သော်လည်း (မစွမ်းနိုင်သော်လည်း) သုံးပါးသော အကုသိုလ်မူလတို့ကို နှိမ်နင်း၏။ လောဘတည်းဟူသော အကုသိုလ်မူလကြောင့် ဖြစ်သော အဘိဇ္ဈာ၊ ဥဒ္ဓစ္စနှင့် ပျံ့လွင့်ခြင်းတို့ကို အလောဘတည်းဟူသော ကုသိုလ်မူလဖြင့် နှိမ်နင်း၏။ ကုက္ကုစ္စနှင့် ဝိစိကိစ္ဆာသည် မောဟ၏ အသင်းအပင်းဖြစ်ရာ ထိုတရားတို့ကို အမောဟဖြင့် နှိမ်နင်း၏။ ဒေါသနှင့် ထိနမိဒ္ဓသည် ဒေါသ၏ အသင်းအပင်းဖြစ်ရာ ထိုတရားတို့ကို အဒေါသဖြင့် နှိမ်နင်း၏။ Tattha alobhassa pāripūriyā nekkhammavitakkaṃ vitakketi. Tattha adosassa pāripūriyā abyāpādavitakkaṃ vitakketi. Tattha amohassa pāripūriyā avihiṃsāvitakkaṃ vitakketi. Tattha alobhassa pāripūriyā vivitto hoti kāmehi. Tattha adosassa pāripūriyā amohassa pāripūriyā ca vivitto hoti pāpakehi akusalehi dhammehi, savitakkaṃ savicāraṃ vivekajaṃ pītisukhaṃ paṭhamaṃ jhānaṃ upasampajja viharati. ထိုမူလသုံးပါးတို့တွင် အလောဘပြည့်စုံစေရန် နေက္ခမ္မဝိတက်ကို ကြံစည်၏။ ထိုမူလသုံးပါးတို့တွင် အဒေါသပြည့်စုံစေရန် အဗျာပါဒဝိတက်ကို ကြံစည်၏။ ထိုမူလသုံးပါးတို့တွင် အမောဟပြည့်စုံစေရန် အဝိဟိံသာဝိတက်ကို ကြံစည်၏။ ထိုသုတ်တို့တွင် အလောဘပြည့်စုံစေရန် ကာမတို့မှ ဆိတ်ငြိမ်သည် ဖြစ်၏။ ထိုသုတ်တို့တွင် အဒေါသနှင့် အမောဟ ပြည့်စုံစေရန် ယုတ်မာသော အကုသိုလ်တရားတို့မှ ဆိတ်ငြိမ်သည်ဖြစ်၍ ဝိတက်နှင့်တကွဖြစ်သော၊ ဝိစာရနှင့်တကွဖြစ်သော၊ ဝိဝေကကြောင့်ဖြစ်သော ပီတိသုခရှိသော ပထမဈာန်သို့ ရောက်၍ နေ၏။ Vitakkāti tayo vitakkā – nekkhammavitakko abyāpādavitakko avihiṃsāvitakko. Tattha paṭhamābhinipāto vitakko, paṭiladdhassa vicaraṇaṃ vicāro. Yathā puriso dūrato purisaṃ passati āgacchantaṃ, na ca tāva jānāti eso itthīti vā purisoti vā yadā tu paṭilabhati itthīti vā purisoti vā evaṃ vaṇṇoti vā evaṃ saṇṭhānoti vā ime vitakkayanto uttari upaparikkhanti kiṃ nu kho ayaṃ sīlavā udāhu dussīlo aḍḍho vā duggatoti vā. Evaṃ vicāro vitakke appeti, vicāro cariyati ca anuvattati ca. Yathā pakkhī pubbaṃ āyūhati pacchā nāyūhati yathā āyūhanā evaṃ vitakko, yathā pakkhānaṃ pasāraṇaṃ evaṃ vicāro anupālati vitakketi vicarati vicāreti. Vitakkayati vitakketi, anuvicarati vicāreti. Kāmasaññāya paṭipakkho vitakko, byāpādasaññāya vihiṃsasaññāya ca paṭipakkho vicāro. Vitakkānaṃ kammaṃ akusalassa amanasikāro, vicārānaṃ kammaṃ jeṭṭhānaṃ saṃvāraṇā. Yathā paliko tuṇhiko sajjhāyaṃ karoti evaṃ vitakko, yathā taṃyeva anupassati evaṃ vicāro. Yathā apariññā evaṃ vitakko. Yathā pariññā evaṃ vicāro. Niruttipaṭisambhidāyañca paṭibhānapaṭisambhidāyañca vitakko, dhammapaṭisambhidāyañca atthapaṭisambhidāyañca vicāro. Kallitā kosallattaṃ cittassa vitakko, abhinīhārakosallaṃ cittassa vicāro. Idaṃ kusalaṃ idaṃ akusalaṃ idaṃ bhāvetabbaṃ idaṃ pahātabbaṃ idaṃ sacchikātabbanti vitakko, yathā pahānañca bhāvanā ca sacchikiriyā ca evaṃ vicāro. Imesu vitakkavicāresu ṭhitassa duvidhaṃ dukkhaṃ na uppajjati kāyikañca cetasikañca; duvidhaṃ sukhaṃ uppajjati kāyikañca [Pg.263] cetasikañca. Iti vitakkajanitaṃ cetasikaṃ sukhaṃ pīti kāyikaṃ sukhaṃ kāyikoyeva. Yā tattha cittassa ekaggatā, ayaṃ samādhi. Iti paṭhamaṃ jhānaṃ pañcaṅgavippahīnaṃ pañcaṅgasamannāgataṃ. ဝိတက်ဟူသည်မှာ နေက္ခမ္မဝိတက်၊ အဗျာပါဒဝိတက်၊ အဝိဟိံသာဝိတက်ဟူ၍ ဝိတက်သုံးပါးတို့ ဖြစ်သည်။ ထိုသုံးပါးတို့တွင် ရှေးဦးစွာ အာရုံသို့ကျရောက်ခြင်းသည် ဝိတက်မည်၏။ ရရှိအပ်သော အာရုံကို သုံးသပ်ခြင်းသည် ဝိစာရမည်၏။ ဥပမာအားဖြင့် ယောကျာ်းတစ်ယောက်သည် အဝေးမှ လာနေသော ယောကျာ်းတစ်ယောက်ကို မြင်ရာတွင် ရှေးဦးစွာ ထိုသူသည် မိန်းမလော ယောကျာ်းလော ဟု မသိသေးချေ။ အကြင်အခါ၌ မိန်းမဟူ၍လည်းကောင်း၊ ယောကျာ်းဟူ၍လည်းကောင်း၊ ဤသို့သော အဆင်းရှိ၏ဟူ၍လည်းကောင်း၊ ဤသို့သော သဏ္ဌာန်ရှိ၏ဟူ၍လည်းကောင်း အမှန်းသိခြင်းကို ရရှိသကဲ့သို့၊ ဤအခြင်းအရာတို့ကို ကြံစည်လျက် 'ဤသူသည် သီလရှိသလော သို့မဟုတ် သီလမရှိသလော၊ ကြွယ်ဝသလော သို့မဟုတ် ဆင်းရဲသလော' ဟု အလွန်တရာ ထက်ဝန်းကျင်မှ ကြည့်ရှုဆင်ခြင်ကုန်၏။ ဤသို့လျှင် ဝိစာရသည် ဝိတက်သို့ ဝင်၏။ ဝိစာရသည် သုံးသပ်၏၊ လျော်စွာလည်း ဖြစ်၏။ ငှက်သည် ရှေးဦးစွာ အားထုတ်၍ ပျံသကဲ့သို့ ဝိတက်ကို မှတ်အပ်၏။ အတောင်တို့ကို ဖြန့်ခြင်းကဲ့သို့ ဝိစာရကို မှတ်အပ်၏။ ဝိစာရသည် စောင့်ရှောက်တတ်၏၊ ကြံစည်တတ်၏၊ ကြံစည်စေတတ်၏၊ သုံးသပ်စေတတ်၏။ ကာမသညာ၏ ဆန့်ကျင်ဘက်သည် ဝိတက်မည်၏။ ဗျာပါဒသညာနှင့် ဝိဟိံသာသညာတို့၏ ဆန့်ကျင်ဘက်သည် ဝိစာရမည်၏။ ဝိတက်တို့၏ လုပ်ငန်းသည် အကုသိုလ်ကို နှလုံးမသွင်းခြင်းဖြစ်ပြီး၊ ဝိစာရတို့၏ လုပ်ငန်းသည် အကြီးအမှူးတို့ကို စောင့်စည်းခြင်း ဖြစ်သည်။ လုံ့လရှိလျက် ဆိတ်ဆိတ်နေကာ သရဇ္ဈာယ်ခြင်းကို ပြုသကဲ့သို့ ဝိတက်ကို မှတ်အပ်၏။ ထိုတရားကိုပင် ထပ်ဖန်တလဲလဲ ရှုသကဲ့သို့ ဝိစာရကို မှတ်အပ်၏။ ပိုင်းခြား၍ မသိသကဲ့သို့ ဝိတက်ကို မှတ်အပ်၏။ ပိုင်းခြား၍ သိသကဲ့သို့ ဝိစာရကို မှတ်အပ်၏။ နိရုတ္တိပဋိသမ္ဘိဒါနှင့် ပဋိဘာနပဋိသမ္ဘိဒါတို့၌ ဝိတက်သည် ဖြစ်၏။ ဓမ္မပဋိသမ္ဘိဒါနှင့် အတ္ထပဋိသမ္ဘိဒါတို့၌ ဝိစာရသည် ဖြစ်၏။ စိတ်၏ ခန့်ညားခြင်း၊ လိမ္မာခြင်းသည် ဝိတက်လျှင် အကြောင်းရှိ၏။ စိတ်၏ အာရုံသို့ ရှေးရှုညွှတ်ခြင်း၌ လိမ္မာခြင်းသည် ဝိစာရလျှင် အကြောင်းရှိ၏။ 'ဤတရားသည် ကုသိုလ်မည်၏၊ ဤတရားသည် အကုသိုလ်မည်၏၊ ဤတရားကို ပွားများအပ်၏၊ ဤတရားကို ပယ်အပ်၏၊ ဤတရားကို မျက်မှောက်ပြုအပ်၏' ဟု ဤသို့ ကြံစည်ခြင်းသည် ဝိတက်မည်၏။ ပယ်ခြင်း၊ ပွားများခြင်း၊ မျက်မှောက်ပြုခြင်းတို့သည် အကြောင်းအားဖြင့် ဖြစ်သကဲ့သို့ ဖြစ်ခြင်းသည် ဝိစာရမည်၏။ ဤဝိတက် ဝိစာရတို့၌ တည်သော ပုဂ္ဂိုလ်အား ကိုယ်နှင့်သက်ဆိုင်သော၊ စိတ်နှင့်သက်ဆိုင်သော နှစ်ပါးသော ဆင်းရဲခြင်းသည် မဖြစ်ပေါ်ပေ။ ကိုယ်နှင့်သက်ဆိုင်သော၊ စိတ်နှင့်သက်ဆိုင်သော နှစ်ပါးသော ချမ်းသာခြင်းသည် ဖြစ်ပေါ်၏။ ဤသို့လျှင် ဝိတက်ကြောင့်ဖြစ်သော စေတသိကသုခ၊ ပီတိနှင့် ကာယိကသုခတို့သည် ကိုယ်၌သာလျှင် ဖြစ်ကုန်၏။ ထိုတရားတို့တွင် စိတ်၏ တည်ကြည်ငြိမ်သက်ခြင်း အကြင်မျှ ရှိ၏၊ ဤသည်ကို သမာဓိဟု ခေါ်၏။ ဤသို့လျှင် ပထမဈာန်သည် အင်္ဂါငါးပါးကို ပယ်၍ အင်္ဂါငါးပါးနှင့် ပြည့်စုံ၏။ Tesaṃyeva vitakkavicārānaṃ abhikkhaṇaṃ āsevanāya tassa tappoṇamānasaṃ hoti. Tassa vitakkavicārā oḷārikā khāyanti. Yañca pītisukhañca nekkhammañca oḷārikaṃ bhavati. Api ca samādhijā pīti rati ca jāyati. Tassa vicārārammaṇaṃ. Tesaṃ vūpasamā ajjhattaṃ ceto sampasīdati. Ye vitakkavicārā dve dhammānussaritabbā. Paccuppannā daraṇitabbaṃ. Tesaṃ vūpasamā ekodibhāvaṃ cittekaggataṃ hoti. Tassa ekodibhāvena pīti pāripūriṃ gacchati. Yā pīti, taṃ somanassindriyaṃ, yaṃ sukhaṃ, taṃ sukhindriyaṃ. Yā cittekaggatā, ayaṃ samādhi. Taṃ dutiyaṃ jhānaṃ caturaṅgasamannāgataṃ. So pītiyā virāgā yāti ojahi jallasahagataṃ. ထိုဝိတက် ဝိစာရတို့ကိုပင် အဖန်တလဲလဲ မှီဝဲခြင်းကြောင့် ထိုပထမဈာန်၌ ထိုဝိတက် ဝိစာရသို့ ညွှတ်သောစိတ်သည် ဖြစ်၏။ ထိုသူအား ထိုပထမဈာန်၌ ဝိတက် ဝိစာရတို့သည် ရင့်သီးကြမ်းတမ်းကုန်သည်ဖြစ်၍ ထင်ကုန်၏။ အကြင်ပီတိ သုခနှင့် နေက္ခမ္မသည်လည်း ကြမ်းတမ်းခြင်းရှိ၏။ တစ်နည်းကား သမာဓိကြောင့်ဖြစ်သော ပီတိနှင့် မွေ့လျော်ခြင်းသည် ဖြစ်၏။ ထိုဈာန်အား ဝိစာရလျှင် အာရုံရှိ၏။ ထိုဝိတက် ဝိစာရတို့၏ ငြိမ်းခြင်းကြောင့် အဇ္ဈတ္တသန္တာန်၌ စိတ်သည် ကြည်လင်၏။ ဝိတက် ဝိစာရတည်းဟူသော နှစ်ပါးသော အကြင်တရားတို့ကို အောက်မေ့အပ်ကုန်၏။ ပစ္စုပ္ပန်ဖြစ်သော နိမိတ်ကို ရိုသေစွာ နှိုးဆော်အပ်၏။ ထိုဝိတက် ဝိစာရတို့၏ ငြိမ်းခြင်းကြောင့် မြတ်သောအဖြစ် ဖြစ်သော စိတ်၏ တည်ကြည်ခြင်းသည် ဖြစ်၏။ ထိုဈာန်သည် မြတ်သောအဖြစ်ဖြင့်လည်း ပီတိ၏ ပြည့်စုံခြင်းသို့ ရောက်၏။ အကြင်ပီတိသည် ရှိ၏၊ ထိုပီတိသည် သောမနဿိန္ဒြေမည်၏။ အကြင်သုခသည် ရှိ၏၊ ထိုသုခသည် သုခိန္ဒြေမည်၏။ အကြင်စိတ်၏ တည်ကြည်ခြင်းသည် ရှိ၏၊ ဤစိတ်၏ တည်ကြည်ခြင်းသည် သမာဓိမည်၏။ ထိုဒုတိယဈာန်သည် အင်္ဂါလေးပါးနှင့် ပြည့်စုံ၏။ ထိုသူသည် ပီတိကို ကင်းကွာစေခြင်းကြောင့် တဏှာကပ်ငြိခြင်းနှင့်တကွဖြစ်သော ယုတ်သောတရားကို စွန့်၍ သွား၏။ 73. Tattha somanassacittamupādānanti ca so taṃ vicinanto upekkhameva manasikaroti. So pītiyā virāgā upekkhako viharati. Yathā ca pītiyā sukhamānitaṃ, taṃ kāyena paṭisaṃvedeti sampajāno viharati. Yena satisampajaññena upekkhāpāripūriṃ gacchati. Idaṃ tatiyaṃ jhānaṃ caturaṅgasamannāgataṃ. ၇၃. ထိုဒုတိယဈာန်၌ သောမနဿစိတ်ကို စွဲလမ်းခြင်းရှိ၏။ ထို့ကြောင့် ထိုယောဂီပုဂ္ဂိုလ်သည် ထိုဒုတိယဈာန်ကို စုံစမ်းဆင်ခြင်လျက် ဥပေက္ခာကိုသာလျှင် နှလုံးသွင်း၏။ ထိုယောဂီပုဂ္ဂိုလ်သည် ပီတိကို စွန့်ခြင်းကြောင့် လျစ်လျူရှုလျက် နေ၏။ အကြင်အကြောင်းကြောင့်လည်း ပီတိဖြင့် သုခဝေဒနာကို ခံစားခြင်းရှိ၏၊ ထိုသုခကို ကိုယ်ဖြင့် ခံစားလျက် ပညာအဆင်အခြင်နှင့် ပြည့်စုံသည်ဖြစ်၍ နေ၏။ အကြင်သတိသမ္ပဇဉ်ဖြင့် ဥပေက္ခာ၏ ပြည့်စုံခြင်းသို့ ရောက်၏။ ဤတတိယဈာန်သည် အင်္ဂါလေးပါးနှင့် ပြည့်စုံ၏။ Tathā kāyikassa sukhassa pahānāya paṭhame jhāne somanassindriyaṃ nirujjhati. Dutiye jhāne dukkhindriyaṃ nirujjhati. So sukhassa ca pahānā dukkhassa ca pahānā pubbeva somanassadomanassānaṃ atthaṅgamā adukkhamasukhaṃ upekkhāsatipārisuddhiṃ catutthaṃ jhānaṃ upasampajja viharati. Tattha catūhi indriyehi upekkhā pasādā hoti, dukkhindriyena domanassindriyena sukhindriyena somanassindriyena ca. Tesaṃ nirodhā upekkhāsampajaññaṃ hoti, tattha sukhindriyena somanassindriyena ca asati hoti, tesaṃ nirodhā satimā hoti, dukkhindriyena domanassindriyena ca asampajaññaṃ, tesaṃ nirodhā sampajaññaṃ hoti, iti upekkhāya ca saññā, sato sampajāno cittekaggatā ca idaṃ vuccate ca catutthaṃ jhānaṃ. ထိုနည်းတူစွာ ကိုယ်၌ဖြစ်သော သုခကို ပယ်ခြင်းကြောင့် ပထမဈာန်၌ သောမနဿိန္ဒြေသည် ချုပ်ငြိမ်း၏။ ဒုတိယဈာန်၌ ဒုက္ခိန္ဒြေသည် ချုပ်ငြိမ်း၏။ ထိုယောဂီပုဂ္ဂိုလ်သည် သုခကိုလည်း ပယ်ခြင်းကြောင့်၊ ဒုက္ခကိုလည်း ပယ်ခြင်းကြောင့်၊ ရှေးဦးကပင် သောမနဿနှင့် ဒေါမနဿတို့ ချုပ်ငြိမ်းနှင့်ပြီးဖြစ်သောကြောင့် ဒုက္ခလည်းမဟုတ် သုခလည်းမဟုတ်သော၊ ဥပေက္ခာကြောင့် ဖြစ်ပေါ်သော သတိ၏စင်ကြယ်ခြင်းရှိသည့် စတုတ္ထဈာန်သို့ ရောက်ရှိ၍ နေ၏။ ထိုစတုတ္ထဈာန်၌ ဒုက္ခိန္ဒြေ၊ ဒေါမနဿိန္ဒြေ၊ သုခိန္ဒြေ၊ သောမနဿိန္ဒြေ ဟူသော ဣန္ဒြေလေးပါးတို့ ချုပ်ငြိမ်းခြင်းကြောင့် ဥပေက္ခာသည် ကြည်လင်ပြတ်သားစွာ ဖြစ်ပေါ်လာ၏။ ထိုဣန္ဒြေများ ချုပ်ငြိမ်းခြင်းကြောင့် ဥပေက္ခာနှင့် သမ္ပဇညတို့ ဖြစ်ပေါ်လာ၏။ ထိုဈာန်၌ သုခိန္ဒြေနှင့် သောမနဿိန္ဒြေတို့ ရှိနေလျှင် သတိကင်းမဲ့ခြင်း ဖြစ်၏။ ထိုသုခ သောမနဿတို့ ချုပ်ငြိမ်းသွားသောအခါ သတိရှိသည် ဖြစ်၏။ ဒုက္ခိန္ဒြေနှင့် ဒေါမနဿိန္ဒြေတို့ ရှိနေလျှင် ပညာဖြင့် ဆင်ခြင်မှု ကင်းမဲ့ခြင်း ဖြစ်၏။ ထိုဒုက္ခ ဒေါမနဿတို့ ချုပ်ငြိမ်းသွားသောအခါ ပညာဖြင့် ဆင်ခြင်မှုရှိသည် ဖြစ်၏။ ဤသို့လျှင် ဥပေက္ခာကို သိရှိခြင်းကြောင့် သတိရှိခြင်း၊ ဆင်ခြင်တုံတရားရှိခြင်းနှင့် စိတ်၏တည်ကြည်ခြင်းတို့ ဖြစ်ပေါ်လာ၏။ ဤသည်ကို စတုတ္ထဈာန်ဟု ခေါ်ဆိုအပ်၏။ Tattha yo rāgacarito puggalo tassa sukhindriyañca somanassindriyañca; yo dosacarito puggalo tassa dukkhindriyañca domanassindriyañca; yo mohacarito puggalo tassa asati ca asampajaññañca. ထိုပုဂ္ဂိုလ်တို့တွင် ရာဂစရိုက်အားကောင်းသော ပုဂ္ဂိုလ်အား သုခိန္ဒြေနှင့် သောမနဿိန္ဒြေတို့ ဖြစ်ပေါ်၏။ ဒေါသစရိုက်အားကောင်းသော ပုဂ္ဂိုလ်အား ဒုက္ခိန္ဒြေနှင့် ဒေါမနဿိန္ဒြေတို့ ဖြစ်ပေါ်၏။ မောဟစရိုက်အားကောင်းသော ပုဂ္ဂိုလ်အား သတိမရှိခြင်းနှင့် ပညာဖြင့် ဆင်ခြင်မှုမရှိခြင်းတို့ ဖြစ်ပေါ်၏။ Tattha [Pg.264] rāgacaritassa puggalassa tatiye jhāne catutthe ca anunayo nirujjhati, dosacaritassa paṭhame jhāne dutiye ca paṭighaṃ nirujjhati, mohacaritassa puggalassa paṭhame jhāne dutiye ca asampajaññaṃ nirujjhati. Tatiye jhāne catutthe ca asati nirujjhati, evameva tesaṃ tiṇṇaṃ puggalānaṃ cattāri jhānāni vodānaṃ gamissanti. ထိုစရိုက်တို့တွင် ရာဂစရိုက်ရှိသော ပုဂ္ဂိုလ်အား တတိယဈာန်နှင့် စတုတ္ထဈာန်တို့၌ တပ်မက်မှု (အနုနယ) ချုပ်ငြိမ်း၏။ ဒေါသစရိုက်ရှိသော ပုဂ္ဂိုလ်အား ပထမဈာန်နှင့် ဒုတိယဈာန်တို့၌ အမျက်ထွက်မှု (ပဋိဃ) ချုပ်ငြိမ်း၏။ မောဟစရိုက်ရှိသော ပုဂ္ဂိုလ်အား ပထမဈာန်နှင့် ဒုတိယဈာန်တို့၌ ပညာဖြင့် မဆင်ခြင်နိုင်မှု (အသမ္ပဇည) ချုပ်ငြိမ်း၍ တတိယဈာန်နှင့် စတုတ္ထဈာန်တို့၌ သတိမရှိခြင်း (အသတိ) ချုပ်ငြိမ်း၏။ ဤနည်းတူစွာပင် ထိုစရိုက်သုံးပါးရှိသော ပုဂ္ဂိုလ်တို့အား လေးပါးသော ဈာန်တို့သည် စင်ကြယ်သန့်ရှင်းခြင်းသို့ ရောက်ရှိကြပေလိမ့်မည်။ Tattha rāgadosacaritassa puggalassa asampajaññañca anunayo ca paṭighañca, tena hānabhāgiyaṃ jhānaṃ hoti. Tattha rāgamohacaritassa puggalassa anunayattaṃ ca ādīnavaṃ dassitā, taṃ tassa hānabhāgiyaṃ jhānaṃ hoti. Tattha dosamohacaritassa puggalassa paṭigho ca asati ca asampajaññañca ādīnavaṃ dassitā tena tassa hānabhāgiyaṃ jhānaṃ hoti. ထိုတွင် ရာဂနှင့် ဒေါသစရိုက်နှစ်ပါးရှိသော ပုဂ္ဂိုလ်အား ဆင်ခြင်ဉာဏ်ကင်းခြင်း၊ တပ်မက်ခြင်းနှင့် အမျက်ထွက်ခြင်းတို့ ဖြစ်ပေါ်တတ်သဖြင့် ထိုသူအား ဆုတ်ယုတ်တတ်သော အဖို့ရှိသော (ဟာနဘာဂိယ) ဈာန် ဖြစ်၏။ ထိုတွင် ရာဂနှင့် မောဟစရိုက်ရှိသော ပုဂ္ဂိုလ်အား တပ်မက်နှောင်ဖွဲ့မှုနှင့် အပြစ်တို့ကို ပြသထားသဖြင့် ထိုသူအား ဆုတ်ယုတ်တတ်သော အဖို့ရှိသော ဈာန် ဖြစ်၏။ ထိုတွင် ဒေါသနှင့် မောဟစရိုက်ရှိသော ပုဂ္ဂိုလ်အား အမျက်ထွက်ခြင်း၊ သတိကင်းမဲ့ခြင်းနှင့် ဆင်ခြင်ဉာဏ်ကင်းမဲ့ခြင်းတည်းဟူသော အပြစ်တို့ကို ပြသထားသဖြင့် ထိုသူအား ဆုတ်ယုတ်တတ်သော အဖို့ရှိသော ဈာန် ဖြစ်၏။ Tattha rāgadosamohasamabhāgacaritassa puggalassa visesabhāgiyaṃ jhānaṃ hoti, imāni cattāri jhānāni sattasu puggalesu niddisitabbāni. Catūsu ca samādhīsu chandasamādhinā paṭhamaṃ jhānaṃ, vīriyasamādhinā dutiyaṃ jhānaṃ, cittasamādhinā tatiyaṃ jhānaṃ, vīmaṃsāsamādhinā catutthaṃ jhānaṃ. Appaṇihitena paṭhamaṃ jhānaṃ, suññatāya dutiyaṃ jhānaṃ, animittena tatiyaṃ jhānaṃ, ānāpānassatiyā catutthaṃ jhānaṃ. Kāmavitakkabyāpādānañca taṃ taṃ vūpasamena paṭhamaṃ jhānaṃ hoti, vitakkavicārānaṃ vūpasamena dutiyaṃ jhānaṃ, sukhindriyasomanassindriyānaṃ vūpasamena tatiyaṃ jhānaṃ, kāyasaṅkhārānaṃ vūpasamena catutthaṃ jhānañca. Cāgādhiṭṭhānena paṭhamaṃ jhānaṃ, saccādhiṭṭhānena dutiyaṃ jhānaṃ, paññādhiṭṭhānena tatiyaṃ jhānaṃ, upasamādhiṭṭhānena catutthaṃ jhānaṃ. Imāni cattāri jhānāni saṅkhepaniddesena niddiṭṭhāni, tattha samādhindriyaṃ pāripūriṃ gacchati. Anuvattanakāni cattāri, tattha yo paṭhamaṃ jhānaṃ nissāya āsavakkhayaṃ pāpuṇāti, so sukhāya paṭipadāya dandhābhiññāya domanassindriyapaṭipakkhena. Yo dutiyaṃ jhānaṃ nissāya āsavānaṃ khayaṃ pāpuṇāti, so sukhāya paṭipadāya khippābhiññāya dukkhindriyapaṭipakkhena. Yo tatiyaṃ jhānaṃ nissāya āsavānaṃ khayaṃ pāpuṇāti, so sukhāya paṭipadāya dandhābhiññāya somanassindriyapaṭipakkhena. Yo catutthaṃ jhānaṃ nissāya āsavānaṃ khayaṃ pāpuṇāti, so sukhāya paṭipadāya khippābhiññāya sukhindriyapaṭipakkhena gato. ထိုတွင် ရာဂ၊ ဒေါသ၊ မောဟ စရိုက်သုံးပါး မျှတသော ပုဂ္ဂိုလ်အား ထူးခြားကောင်းမွန်သော အဖို့ရှိသော (ဝိသေသဘာဂိယ) ဈာန် ဖြစ်၏။ ဤဈာန်လေးပါးတို့ကို ပုဂ္ဂိုလ်ခုနစ်မျိုးတို့၌ ညွှန်ပြအပ်၏။ သမာဓိလေးပါးတို့တွင် ဆန္ဒသမာဓိဖြင့် ပထမဈာန်ကိုလည်းကောင်း၊ ဝီရိယသမာဓိဖြင့် ဒုတိယဈာန်ကိုလည်းကောင်း၊ စိတ္တသမာဓိဖြင့် တတိယဈာန်ကိုလည်းကောင်း၊ ဝီမံသသမာဓိဖြင့် စတုတ္ထဈာန်ကိုလည်းကောင်း ပြသအပ်၏။ အပ္ပဏိဟိတဝိမောက္ခဖြင့် ပထမဈာန်ကို၊ သုညတဝိမောက္ခဖြင့် ဒုတိယဈာန်ကို၊ အနိမိတ္တဝိမောက္ခဖြင့် တတိယဈာန်ကို၊ အာနာပါနသတိဖြင့် စတုတ္ထဈာန်ကို ပြသအပ်၏။ ကာမဝိတက်နှင့် ဗျာပါဒတို့၏ ထိုထိုငြိမ်းအေးခြင်းကြောင့် ပထမဈာန် ဖြစ်ပေါ်၏။ ဝိတက် ဝိစာရတို့၏ ငြိမ်းအေးခြင်းကြောင့် ဒုတိယဈာန် ဖြစ်ပေါ်၏။ သုခိန္ဒြေနှင့် သောမနဿိန္ဒြေတို့၏ ငြိမ်းအေးခြင်းကြောင့် တတိယဈာန် ဖြစ်ပေါ်၏။ ကာယသင်္ခါရတို့၏ ငြိမ်းအေးခြင်းကြောင့် စတုတ္ထဈာန် ဖြစ်ပေါ်၏။ စာဂါဓိဋ္ဌာန်ဖြင့် ပထမဈာန်ကို၊ သစ္စာဓိဋ္ဌာန်ဖြင့် ဒုတိယဈာန်ကို၊ ပညာဓိဋ္ဌာန်ဖြင့် တတိယဈာန်ကို၊ ဥပသမာဓိဋ္ဌာန်ဖြင့် စတုတ္ထဈာန်ကို ညွှန်ပြအပ်၏။ ဤဈာန်လေးပါးတို့ကို အကျဉ်းချုံး၍ ပြသအပ်၏။ ထိုဣန္ဒြေတို့တွင် သမာဓိန္ဒြေသည် ပြည့်စုံခြင်းသို့ ရောက်၏။ ကျန်ရှိသော ဣန္ဒြေလေးပါးတို့သည် သမာဓိန္ဒြေ၏ နောက်သို့ အစဉ်လိုက်ကြကုန်၏။ ထိုယောဂီပုဂ္ဂိုလ်တို့တွင် အကြင်သူသည် ပထမဈာန်ကို မှီ၍ အာသဝေါတရားတို့၏ ကုန်ဆုံးခြင်းသို့ ရောက်၏၊ ထိုသူသည် လွယ်ကူသော အကျင့် (သုခါပဋိပဒါ)၊ နှေးကွေးသော အဘိညာဉ် (ဒန္ဓာဘိညာ) ဖြင့် ဒေါမနဿိန္ဒြေ၏ ဆန့်ကျင်ဘက်တရားသို့ ရောက်ရှိ၏။ အကြင်သူသည် ဒုတိယဈာန်ကို မှီ၍ အာသဝေါတရားတို့၏ ကုန်ဆုံးခြင်းသို့ ရောက်၏၊ ထိုသူသည် လွယ်ကူသော အကျင့်၊ လျင်မြန်သော အဘိညာဉ် (ခိပ္ပါဘိညာ) ဖြင့် ဒုက္ခိန္ဒြေ၏ ဆန့်ကျင်ဘက်တရားသို့ ရောက်ရှိ၏။ အကြင်သူသည် တတိယဈာန်ကို မှီ၍ အာသဝေါတရားတို့၏ ကုန်ဆုံးခြင်းသို့ ရောက်၏၊ ထိုသူသည် လွယ်ကူသော အကျင့်၊ နှေးကွေးသော အဘိညာဉ်ဖြင့် သောမနဿိန္ဒြေ၏ ဆန့်ကျင်ဘက်တရားသို့ ရောက်ရှိ၏။ အကြင်သူသည် စတုတ္ထဈာန်ကို မှီ၍ အာသဝေါတရားတို့၏ ကုန်ဆုံးခြင်းသို့ ရောက်၏၊ ထိုသူသည် လွယ်ကူသော အကျင့်၊ လျင်မြန်သော အဘိညာဉ်ဖြင့် သုခိန္ဒြေ၏ ဆန့်ကျင်ဘက်တရားသို့ ရောက်ရှိ၏။ Pakiṇṇakaniddeso. ပကိဏ္ဏကနိဒ္ဒေသ ပြီးဆုံးပါပြီ။ 74. Yāni [Pg.265] cattāri jhānāni, tesaṃ jhānānaṃ imāni aṅgāni, tesaṃ aṅgānaṃ samūho assa aṅgā, ayaṃ jhānabhūmi ko visesoti assa viseso. Ime sambhārā tehi ayaṃ samudāgamo, tassa samudāgamassa ayaṃ upanisā, tāya upanisāya ayaṃ bhāvanā. Tassā bhāvanāya ayaṃ ādīnavo. Tena ayaṃ parihāni. Kassa parihānīti tadupagajjhāyino. Taṃ yathā bhaṇitaṃ paccavekkhanto ayaṃ viseso. Tena visesena ayaṃ assādo, so kassa assādo ajhāniyā jhāyino, tassā ajhāniyā jhāyino, idaṃ kallitā kosalle ṭhitajjhānaṃ anomaddiyataṃ gacchati jhānabalaṃ, jhānabale ṭhitassa ayaṃ pāramippattassa imāni jhānaṅgāni anāvilasaṅkappo paṭhame jhāne jhānaṅgāni bhāvī. So pīti tadanusārittāva paṭhame jhāne jhānaṅgaṃ tassaṅguno ca dhammā tadabhisannitāya ca. Pīti dutiye jhāne jhānaṅgadhammatā kho pana tathā pavattassa sahagataṃ jhānaṅgadhammaṃ sasukhatāya ajjhattaṃ sampasādo dutiye jhāne jhānaṅgaṃ manosampasādanatāya tadabhisannitāya ca. Pīti dutiye jhāne jhānaṅgaṃ ajjhattaṃ sampasādanaṃ samādhitā pīti dutiye jhāne jhānaṅgaṃ, cetaso ekodibhāvo dutiye jhāne jhānaṅgaṃ, upekkhā phassatā tatiye jhāne jhānaṅgaṃ, sukhaṃ tassa aṅganti ca. Cetaso ekodibhāvo catutthe jhāne jhānaṅgaṃ, upekkhā adukkhamasukhā catutthe jhāne jhānaṅgaṃ, abhinisābhūmi upekkhāsatipārisuddhi catutthe jhāne jhānaṅgaṃ. Satipārisuddhi ca anekajjhābhūmīsu jhānaṅgasamāyuttā pīti cetaso ekodibhāvo catutthe jhāne jhānaṅgaṃ. ၇၄. ဈာန်လေးပါးတို့ ရှိရာတွင် ထိုဈာန်တို့၏ ဝိတက်စသည်တို့သည် အင်္ဂါများ ဖြစ်ကြသည်။ ထိုဝိတက်စသည်တို့၏ စုပေါင်းမှုကို 'အင်္ဂါ' ဟု ခေါ်ဆိုသည်။ ဤဈာန်အင်္ဂါသည် ဈာန်ဘုံအားဖြင့် ထူးခြား၏။ ဤသို့ အထူးပြု၍ ဖြစ်သင့်၏။ ဤထူးခြားသော တရားတို့သည် အဆောက်အဦး (သမ္ဘာရ) မည်ကုန်၏။ ထိုအဆောက်အဦးတို့ဖြင့် ဤဈာန်သည် ဝိတက်စသောအင်္ဂါတို့၏ စုပေါင်းမှု (သမုဒါဂမ) မည်၏။ ထိုစုပေါင်းမှုအတွက် ဤတရားသည် ဥပနိဿယ (မှီရာအကြောင်း) ဖြစ်၏။ ထိုဥပနိဿယအကြောင်းကြောင့် ဤဘာဝနာ ဖြစ်ပေါ်၏။ ထိုဘာဝနာကို ပွားများခြင်းကြောင့် ဤအပြစ် ဖြစ်ပေါ်၏။ ထို့ကြောင့် ဤသည် ယုတ်လျော့ခြင်း (ပရိဟာနိ) ဖြစ်၏။ မည်သူ၏ ယုတ်လျော့ခြင်းနည်းဟူမူ ထိုဈာန်သို့ ရောက်ရှိဝင်စားသော ယောဂီ၏ ယုတ်လျော့ခြင်း ဖြစ်၏။ ဥပမာအားဖြင့် ဆင်ခြင်ခြင်းစသည်တို့သည် ထူးခြား၏။ ထိုထူးခြားမှုကြောင့် ဤသာယာမှု (အဿာဒ) ဖြစ်ပေါ်ရာ၏။ ထိုသာယာမှုသည် မည်သူ့အတွက်နည်းဟူမူ ဈာန်မရှိဘဲလျက် ဈာန်ဝင်စားဟန်ပြုသောသူနှင့် ဈာန်ဝင်စားသောသူတို့အတွက် ဖြစ်၏။ ဤဈာန်သည် ကျွမ်းကျင်လိမ္မာမှု၌ တည်သော ဈာန်ဖြစ်သဖြင့် အနှောင့်အယှက်မရှိသော ဈာန်၏အစွမ်း (ဈာနဗလ) သို့ ရောက်၏။ ဈာန်အစွမ်း၌ တည်၍ ပါရမီအထွတ်အထိပ်သို့ ရောက်သောသူအား ဤဈာန်အင်္ဂါတို့သည် ကောင်းမွန်သန့်ရှင်းသော အကြံအစည် (အနာဝိလသင်္ကပ္ပ) ရှိသဖြင့် ပထမဈာန်၌ ဈာန်အင်္ဂါတို့သည် ထင်ရှားဖြစ်ပေါ်လာ၏။ ထိုဈာနလာဘီသည် ပီတိသို့ အစဉ်လိုက်ခြင်းဖြင့်သာ ပထမဈာန်၌ ဈာန်အင်္ဂါတရားတို့ကို ပွားများ၏။ ပီတိသည် ဒုတိယဈာန်၌ ဈာန်အင်္ဂါတရား ဖြစ်သည်၏အဖြစ်ကြောင့်လည်းကောင်း၊ ထိုသို့ ဖြစ်ပေါ်သောတရား၌ တကွဖြစ်သော ဈာန်အင်္ဂါတရားသည် သုခမဟုတ်ခြင်းကြောင့် မိမိသန္တာန်၌ ကြည်လင်အေးချမ်းမှု ဖြစ်ပေါ်စေပြီး ဒုတိယဈာန်၌ စိတ်ကို ကြည်လင်စေခြင်းကြောင့်လည်းကောင်း၊ ထိုကြည်လင်မှုကို မှီ၍ဖြစ်ခြင်းကြောင့်လည်းကောင်း ဈာန်၏အင်္ဂါ ဖြစ်၏။ ပီတိသည် ဒုတိယဈာန်၌ ဈာန်အင်္ဂါဖြစ်၍ မိမိသန္တာန်ကို ကြည်လင်စေပြီး တည်ကြည်သော ပီတိသည် ဒုတိယဈာန်၏ ဈာန်အင်္ဂါမည်၏။ စိတ်၏ တစ်ကိုယ်တည်းအထူးဖြစ်ခြင်း (ဧကောဒိဘာဝ) သည် ဒုတိယဈာန်၌ ဈာန်အင်္ဂါမည်၏။ ဥပေက္ခာသည် ထိတွေ့ခံစားမှုရှိသည်ဖြစ်၍ တတိယဈာန်၌ ဈာန်အင်္ဂါမည်၏။ သုခသည် ထိုဈာန်၏ အင်္ဂါဖြစ်၏။ စိတ်၏ တစ်ကိုယ်တည်းအထူးဖြစ်ခြင်းသည် စတုတ္ထဈာန်၌ ဈာန်အင်္ဂါမည်၏။ ဒုက္ခလည်းမဟုတ် သုခလည်းမဟုတ်သော ဥပေက္ခာသည် စတုတ္ထဈာန်၌ ဈာန်အင်္ဂါမည်၏။ မှီရာဘုံဖြစ်သော ဥပေက္ခာကြောင့် ဖြစ်သည့် သတိ၏စင်ကြယ်ခြင်းသည် စတုတ္ထဈာန်၌ ဈာန်အင်္ဂါဖြစ်၏။ သတိ၏စင်ကြယ်ခြင်းသည်လည်း များစွာသော ဈာန်ဘုံတို့၌ ဈာန်အင်္ဂါနှင့် ယှဉ်တွဲနေခြင်းကြောင့် ပီတိသည်လည်းကောင်း၊ စိတ်၏ တစ်ကိုယ်တည်းအထူးဖြစ်ခြင်းသည်လည်းကောင်း စတုတ္ထဈာန်၌ ဈာန်အင်္ဂါမည်၏။ Tattha katamā jhānabhūmi? Savitakke savicāre vivekā anugatā paṭhame jhāne jhānabhūmi. Avitakke avicāre ajjhattaṃ sampasādanaṃ janitaṃ pītimanugatā dutiye jhāne jhānabhūmi. Sukhasātasamohitā sappītikā tatiye jhāne jhānabhūmi. Tassa sukhadukkhasahagatā abhinīhārasahagatā catutthe jhāne jhānabhūmi. Appamāṇasahagatā sattārammaṇā paṭhame jhāne jhānabhūmi. Abhibhūmiāyatanasahagatā rūpasaññīsu dutiye jhāne jhānabhūmi. Vimokkhasahagatānaṃ vimokkhesu tatiye jhāne jhānabhūmi. Anupassanāsahagatā kāyasaṅkhārā sammā catutthassa jhānassa bhūmi. ထိုဈာန်တို့တွင် ဈာန်ဘုံဟူသည် အဘယ်နည်း။ ဝိတက်၊ ဝိစာရနှင့်တကွဖြစ်သော တရားတို့ကို ဆိတ်ငြိမ်ခြင်း (ခွာခြင်း) ကြောင့် လျောက်ပတ်စွာ ဖြစ်ပေါ်ခြင်းသည် ပထမဈာန်၌ ဈာန်ဘုံမည်၏။ ဝိတက်မရှိ၊ ဝိစာရမရှိဘဲ အဇ္ဈတ္တသန္တာန်၌ ကြည်လင်းခြင်းကို ဖြစ်စေတတ်သော ပီတိသို့ လျောက်ပတ်စွာ ဖြစ်ပေါ်ခြင်းသည် ဒုတိယဈာန်၌ ဈာန်ဘုံမည်၏။ သုခဝေဒနာကို သာယာသောအားဖြင့် ပေါင်းစပ်အပ်သော၊ ပီတိရှိသော တရားတို့သည် တတိယဈာန်၌ ဈာန်ဘုံမည်၏။ ထိုပီတိ၏ သုခဒုက္ခနှင့်တကွဖြစ်သော၊ ရှေးရှုဆောင်ခြင်းနှင့်တကွဖြစ်သော တရားသည် စတုတ္ထဈာန်၌ ဈာန်ဘုံမည်၏။ အပ္ပမာဏနှင့်တကွဖြစ်၍ သတ္တဝါကို အာရုံပြုခြင်းသည် ပထမဈာန်၌ ဈာန်ဘုံမည်၏။ ရုပ်ကို နှလုံးသွင်းခြင်းရှိသည်ဖြစ်၍ လွှမ်းမိုးတတ်သော အာယတနနှင့်တကွဖြစ်သော တရားသည် ဒုတိယဈာန်၌ ဈာန်ဘုံမည်၏။ နီဝရဏတို့မှ လွတ်မြောက်ခြင်းရှိကုန်သည်ဖြစ်၍ ဝိမောက္ခနှင့်တကွဖြစ်သော တရားတို့အား တတိယဈာန်၌ ဈာန်ဘုံမည်၏။ အနုပဿနာနှင့်တကွဖြစ်သော ကာယသင်္ခါရသည် စတုတ္ထဈာန်၏ ကောင်းစွာသော ဘုံမည်၏။ 75. Tattha [Pg.266] katame jhānavisesā? Vivicceva kāmehi vivicca pāpakehi akusalehi dhammehi cittacetasikasahagatā kāmadhātusamatikkamanatāpi, ayaṃ jhānaviseso. Avitakkā ceva avicārā ca sappītikāya satisahagatāya pītisahagatā saññāmanasikārā samudācaranti. Ayaṃ jhānaviseso. Avitakkāya bhūmiyā avicāreyeva sati anugatā upekkhāsahagatā manasikārā samudācaranti. Tadanudhammatāya ca sati saṇḍahati. Tañca bhūmiṃ upasampajja viharati, ayaṃ jhānaviseso. Satipārisuddhisahagatā saññāmanasikārā samudācaranti, tañca bhūmiṃ upasampajja viharati, ayaṃ jhānaviseso. Viññāṇañcāyatanasahagatāya bhūmiyaṃ ākiñcaññāyatanasahagatā saññāmanasikārā samudācaranti, tañca bhūmiṃ upasampajja viharati, ayaṃ jhānaviseso. ၇၅. ထိုဈာန်တို့တွင် ဈာန်အထူးတို့သည် အဘယ်နည်း။ ကာမဂုဏ်တို့မှ ဆိတ်ငြိမ်၍သာလျှင်၊ ယုတ်မာသော အကုသိုလ်တရားတို့မှ ဆိတ်ငြိမ်ပြီးလျှင် စိတ် စေတသိက်နှင့်တကွဖြစ်ကာ ကာမဓာတ်ကို လွန်မြောက်ခြင်းသည်လည်း ရှိ၏၊ ဤသည်မှာ ဈာန်အထူးမည်၏။ ဝိတက်လည်းမရှိ၊ ဝိစာရလည်းမရှိဘဲ ပီတိရှိခြင်းကြောင့်လည်းကောင်း၊ သတိနှင့်တကွဖြစ်ခြင်းကြောင့်လည်းကောင်း၊ ပီတိနှင့်တကွဖြစ်ကုန်သော သညာဖြင့် နှလုံးသွင်းခြင်းတို့သည် ဖြစ်ပေါ်ကုန်၏၊ ဤသည်မှာ ဈာန်အထူးမည်၏။ ဝိတက်မရှိသောဘုံ၌ ဝိစာရမရှိသည်သာလျှင်ဖြစ်၍ သတိအားလျော်စွာဖြစ်သော ဥပေက္ခာနှင့်တကွဖြစ်ကုန်သော နှလုံးသွင်းခြင်းတို့သည် ဖြစ်ပေါ်ကုန်၏၊ ထိုတရားအားလျော်စွာဖြစ်သော သတိသည်လည်း တည်၏၊ ထိုဘုံသို့လည်း ကပ်ရောက်၍ နေ၏၊ ဤသည်မှာ ဈာန်အထူးမည်၏။ သတိစင်ကြယ်ခြင်းနှင့်တကွဖြစ်သော သညာဖြင့် နှလုံးသွင်းခြင်းတို့သည် ဖြစ်ပေါ်ကုန်၏၊ ထိုဘုံသို့လည်း ကပ်ရောက်၍ နေ၏၊ ဤသည်မှာ ဈာန်အထူးမည်၏။ ဝိညာဏဉ္စာယတနနှင့်တကွဖြစ်သောဘုံ၌ အာကိဉ္စညာယတနနှင့်တကွဖြစ်သော သညာဖြင့် နှလုံးသွင်းခြင်းတို့သည် ဖြစ်ပေါ်ကုန်၏၊ ထိုဘုံသို့လည်း ကပ်ရောက်၍ နေ၏၊ ဤသည်မှာ ဈာန်အထူးမည်၏။ Jhānasambhārā nekkhammavitakko sambhāro kāmavitakkavinodanādhippāyatā. Abyāpādavitakko sambhāro byāpādavitakkapaṭivinodanādhippāyatā. Avihiṃsāvitakko sambhāro vihiṃsāvitakkapaṭivinodanādhippāyatā. Indriyesu guttadvāratā appicchatā sambhāro parisuddhājīvo catunnaṃ samāpattīnaṃ sambhāro akammassa vihāritā. Maggasambhāro samāpattipajjanatā. Phalasambhāro jhānanibbattitāya jhānasamudāgamo. Kusalahetu yaṃ jhānaṃ samudayaṃ gacchanti ko ca na kutoci nekkhammappattā samudāgacchanti. Ālambanirodhasamādhi santo samudāgacchanti. Avītikkantā samudāgacchanti. Sukhindriyaṃ somanassindriyaṃ pahānāya te ca abyāpajjatāya samudāgacchanti. Taṃ pana sandhāya samudāgacchanti. Aparidāhanāya samudāgacchanti. Ayaṃ ñāṇasamudāgamo. ဈာန်၏ အဆောက်အအုံတို့ဟူသည် - နေက္ခမ္မဝိတက်တည်းဟူသော အဆောက်အအုံသည် ကာမဝိတက်ကို ပယ်ဖျောက်ရန် အလိုရှိသောအဖြစ်မည်၏။ အဗျာပါဒဝိတက်တည်းဟူသော အဆောက်အအုံသည် ဗျာပါဒဝိတက်ကို ပယ်ဖျောက်ရန် အလိုရှိသောအဖြစ်မည်၏။ အဝိဟိံသာဝိတက်တည်းဟူသော အဆောက်အအုံသည် ဝိဟိံသာဝိတက်ကို ပယ်ဖျောက်ရန် အလိုရှိသောအဖြစ်မည်၏။ ဣန္ဒြေတို့၌ တံခါးလုံခြုံသောအဖြစ်၊ အလိုနည်းသောအဖြစ်တည်းဟူသော အဆောက်အအုံ၊ စင်ကြယ်စွာ အသက်မွေးခြင်းတည်းဟူသော အဆောက်အအုံနှင့် သမာပတ်လေးပါးတို့၏ အဆောက်အအုံသည်လည်းကောင်း၊ အမှု၌ မခန့်ဘဲ သမာပတ်သို့ ရောက်သောအဖြစ်မည်၏။ မဂ်တည်းဟူသော အဆောက်အအုံသည် သမာပတ်သို့ ရောက်ခြင်းမည်၏။ ဖိုလ်တည်းဟူသော အဆောက်အအုံသည် ဈာန်ကို ဖြစ်ပေါ်စေသောကြောင့် ဈာန်၌ ဖြစ်၍ရောက်ခြင်းမည်၏။ ကုသိုလ်အကြောင်းကြောင့် ဈာန်သည် ဖြစ်ပေါ်လာ၏။ တစ်စုံတစ်ခုသောသဘောသည် တစ်စုံတစ်ခုသောအကြောင်းကြောင့် နေက္ခမ္မသို့ ရောက်သဖြင့် ဖြစ်ပေါ်မလာပေ။ အာရုံ၏ချုပ်ရာဖြစ်သော သမာဓိသည် ထင်ရှားဖြစ်ပေါ်လာ၏။ မလွန်ဆန်သော တရားရှိသဖြင့် ဖြစ်ပေါ်လာ၏။ သုခိန္ဒြေနှင့် သောမနဿိန္ဒြေတို့ကို ပယ်ခြင်းကြောင့် ထိုဣန္ဒြေတို့သည်လည်း ကြောင့်ကြမရှိဘဲ ဖြစ်ပေါ်လာကုန်၏။ ထိုသို့ ပယ်ခြင်းကို ရည်ရွယ်၍ ဖြစ်ပေါ်လာကုန်၏။ မပူပန်စေခြင်းငှာ ဖြစ်ပေါ်လာကုန်၏။ ဤသည်ကား ဉာဏသမုဒါဂမ (ဉာဏ်ဖြစ်ပေါ်၍ ဆိုက်ရောက်ခြင်း) မည်၏။ 76. Tattha katamā upanisā? Kalyāṇamittatā jhānassa upanisā. Kalyāṇasampavaṅkatā jhānassa upanisā. Indriyesu guttadvāratā jhānassa upanisā. Asantuṭṭhitā kusalesu dhammesu jhānassa upanisā. Saddhammassavanaṃ jhānassa upanisā. Saṃvejaniye ṭhāne saṃviggassa yoniso padhānaṃ. Ayaṃ jhānopanisā. ၇၆. ထိုတရားတို့တွင် ဥပနိဿာ (အမှီပြုရာအကြောင်း) ဟူသည် အဘယ်နည်း။ မိတ်ဆွေကောင်းရှိခြင်းသည် ဈာန်၏ အကြောင်းရင်းမည်၏။ ကောင်းသောသူတို့၌ ညွှတ်ကိုင်းခြင်းသည် ဈာန်၏ အကြောင်းရင်းမည်၏။ ဣန္ဒြေတို့၌ တံခါးလုံခြုံခြင်းသည် ဈာန်၏ အကြောင်းရင်းမည်၏။ ကုသိုလ်တရားတို့၌ မရောင့်ရဲနိုင်ခြင်းသည် ဈာန်၏ အကြောင်းရင်းမည်၏။ သူတော်ကောင်းတရားကို ကြားနာရခြင်းသည် ဈာန်၏ အကြောင်းရင်းမည်၏။ ထိတ်လန့်ဖွယ်ရာ၌ ထိတ်လန့်သောသူအား သင့်လျော်စွာ အားထုတ်ခြင်းသည် ရှိ၏။ ဤသည်မှာ ဈာန်၏ အကြောင်းရင်း (ဈာနုပနိဿာ) မည်၏။ Tattha [Pg.267] katamā bhāvanā? Mettāsevanā abyāpādavitakkabhāvanā. Karuṇāsevanā avihiṃsāvitakkabhāvanā. Muditābhāvanā pītisukhasampajaññā kāritā. Upekkhābhāvanā passavatā upekkhābhāvanā apassavatā upekkhā ca ajjhupekkhā ca, asubhasaññābhāvanā dukkhāpaṭipadā dandhābhiññā bhavasandhābhiññā bhavasandhānaṃ, sā chabbidhā bhāvanā bhāvitā bahulīkatā anuṭṭhitā vatthukatā yānīkatā paricitā susamāraddhā. Ayaṃ bhāvanā. ထိုတရားတို့တွင် ဘာဝနာဟူသည် အဘယ်နည်း။ မေတ္တာကို မှီဝဲခြင်းသည် အဗျာပါဒဝိတက် (အမျက်မထွက်ခြင်း၌ ကြံစည်ခြင်း) ဘာဝနာကို ပွားစေသည်မည်၏။ ကရုဏာကို မှီဝဲခြင်းသည် အဝိဟိံသာဝိတက် (မညှဉ်းဆဲခြင်း၌ ကြံစည်ခြင်း) ဘာဝနာကို ပွားစေသည်မည်၏။ မုဒိတာကို ပွားစေခြင်းသည် ပီတိ၊ သုခ၊ သမ္ပဇဉ်ကို ဖြစ်စေသည်မည်၏။ ဥပေက္ခာဘာဝနာကို ရှုမြင်ခြင်းရှိသည်၏ အဖြစ်ဖြင့်လည်းကောင်း၊ ဥပေက္ခာဘာဝနာကို ရှုမြင်ခြင်းမရှိသည်၏ အဖြစ်ဖြင့်လည်းကောင်း ဥပေက္ခာလည်းမည်၏၊ အဇ္ဈုပေက္ခာလည်း မည်၏။ အသုဘသညာကို ပွားစေခြင်း၊ ဆင်းရဲသော အကျင့်ရှိ၍ တုံ့နှေးသော အသိဉာဏ်ရှိခြင်း၊ ဘဝကို စပ်တတ်သော အဘိညာဉ်၊ ဘဝကို စပ်ခြင်းတို့နှင့်တကွ ထိုခြောက်ပါးသော အပြားရှိသော ဘာဝနာကို ပွားများစေခြင်း၊ အကြိမ်များစွာ ပြုလုပ်ခြင်း၊ အဖန်တလဲလဲ ဖြစ်စေခြင်း၊ တည်ရာပြုခြင်း၊ ယာဉ်ကဲ့သို့ ပြုခြင်း၊ လေ့ကျက်ခြင်း၊ ကောင်းစွာ အားထုတ်ခြင်းတို့သည် ရှိ၏။ ဤသည်ကား ဘာဝနာမည်၏။ Evaṃ bhāvayantassa ayaṃ ādīnavo. Paṭhame jhāne saṅkhārasamannāgato eso dhammo assuto sāsavo. Sace esa dhammo ayaṃ sīlo āsannapaṭipakkho ca esa dhammo kāmo paticāro pativicāro samāpattīnaṃ ca sabboḷāriko esa dhammo vitakkavicāro ca. Tattha cittaṃ khobhenti, kāyo cettha kilamati, kāyamhi cettha kilante cittaṃ vihaññati. Anabhinīhārakkhamova abhiññānaṃ ime ādīnavā paṭhame jhāne. ဤသို့ ပွားများသောသူအား ဤအပြစ်သည် ရှိ၏။ ပထမဈာန်၌ သင်္ခါရနှင့် ပြည့်စုံသဖြင့် ဤတရားသည် အသုဘ (မတင့်တယ်ခြင်း) မည်၏၊ အာသဝနှင့်တကွဖြစ်၏။ အကယ်၍ ဤတရားသည်၊ ဤသမာဓိနှင့်တကွဖြစ်သော သီလသည် အနီးဖြစ်သော ဆန့်ကျင်ဘက်သာလျှင် ဖြစ်အံ့၊ ဤတရားသည် တောင့်တခြင်း၊ တစ်ဖန်သုံးသပ်ခြင်း၊ ပတိဝိစာရနှင့် သမာပတ်တို့၏ အလွန်ရုန်းရင်းသောတရား ဖြစ်၏၊ ဤတရားသည် ဝိတက်နှင့် ဝိစာရလည်း ဖြစ်၏။ ထိုသို့ဖြစ်ရာ၌ စိတ်ကို လှုပ်ရှားချောက်ချားစေတတ်ကုန်၏။ ဤအရာ၌ ကိုယ်သည်လည်း ပင်ပန်း၏။ ကိုယ်ပင်ပန်းလျှင် စိတ်သည်လည်း ပင်ပန်းနွမ်းနယ်ရ၏။ အဘိညာဉ်တို့၏ ရှေးရှုဆောင်ခြင်းငှာ မထိုက်တန်သည်သာလျှင် ဖြစ်၏။ ဤသည်တို့ကား ပထမဈာန်၌ ရှိသော အပြစ်တို့ ဖြစ်ကုန်၏။ Dutiye jhāne ime ādīnavā pītipharaṇasahagato ca eso dhammo, na samudācārasseti cittaṃ. Asodhayaṃ upagamo cesa dhammo upagamiparissayo domanassapaccatthiko cesa dhammo. Tattha tattha yuttīnaṃ pīti parajjato cesa dhammo dukkaraṃ hoti, avattasantāsabhūmiparivajjayanto catūsu dukkhatāsu esa dhammo anuviddhāpanasaddhāya dukkhatāya ca na palibodhadukkhatāya ca abhiññādukkhatāya ca rogadukkhatāya ca, ime ādīnavā dutiye jhāne. ဒုတိယဈာန်၌ ဤတရားတို့သည် အပြစ်မည်ကုန်၏။ ပီတိပြန့်နှံ့ခြင်းနှင့်တကွဖြစ်သော ဤတရားသည်လည်းကောင်း၊ စိတ်၏ ကျက်စားခြင်းသည် မဖြစ်ပေါ်လတ္တံ့။ မသုတ်သင်ဘဲ ကပ်ရောက်ခြင်း ဖြစ်ပါက ဤတရားသည် ဥပဓိ၏ ရန်သူမည်၏။ ဤတရားသည် ဒေါမနဿ၏ ဆန့်ကျင်ဘက်ရန်သူမည်၏။ ထိုထိုဈာန်နှင့် ယှဉ်သောတရားတို့အား ပီတိ၏ ဆန့်ကျင်ဘက်ဖြစ်သောကြောင့် ဤတရားသည် ဖြစ်နိုင်ခဲ၏။ မဖြစ်သေးသော ထိတ်လန့်ခြင်းရှိသော အဖြစ်ကို ရှောင်ကြဉ်သည်ဖြစ်၍ ဒုက္ခအဖြစ် လေးပါးတို့၌ ဤတရားသည် အစဉ်အတိုင်း နိဗ္ဗာန်သို့ ဝင်စေတတ်သော ယုံကြည်ခြင်းကြောင့် ဒုက္ခ၏အဖြစ်လည်းကောင်း၊ ပလိဗောဓဒုက္ခ၏ အဖြစ်လည်းကောင်း၊ အဘိညာဉ်ဒုက္ခ၏ အဖြစ်လည်းကောင်း၊ ရောဂဒုက္ခ၏ အဖြစ်လည်းကောင်း ရှိ၏။ ဤသည်တို့ကား ဒုတိယဈာန်၌ ရှိသော အပြစ်တို့ ဖြစ်ကုန်၏။ Tattha katame ādīnavā tatiye jhāne? Upekkhāsukhasahagatāya tattha sātāvīnaṃ pañcannaṃ upekkhāsukhaṃ parivattito esa dhammo tena niccasaññitānañca yaṃ hoti. Dukkhopaniyaṃ sukhaṃ cittassa saṅkhobhataṃ upādāya sukhadukkhāya gato savati. Sukhadukkhānukatañca upādāya anabhihārakkhamaṃ cittaṃ hoti. Abhiññāya sacchikiriyāsu sabbepi cete dhammā tīsu jhānasamāpattīsu catūhi ca dukkhatāhi anuviddhānaṃ sā bhayā dukkhatāya palibodhadukkhatāya ca abhiññāya dukkhatāya ca ime ādīnavā tatiye jhāne. ထိုဈာန်တို့တွင် တတိယဈာန်၌ ရှိသော အပြစ်ဟူသည် အဘယ်နည်း။ ဥပေက္ခာဝေဒနာ သုခဝေဒနာနှင့်တကွဖြစ်သော၊ ထိုဝေဒနာတို့၌ သာယာမှုရှိသော ဝေဒနာငါးပါးတို့တွင် ဥပေက္ခာဝေဒနာသည် သုခမှ ပြန်လည်ပြောင်းလဲတတ်၏၊ ဤသဘောသည် ရှိ၏။ ထို့ကြောင့် မြဲ၏ဟု အမှတ်ရှိသောသူတို့အားလည်း ဒုက္ခသို့ ရောက်စေတတ်သော သုခဝေဒနာသည် စိတ်၏ လှုပ်ရှားချောက်ချားမှုကို အမှီပြု၍ သုခဒုက္ခသို့ ရောက်လျက် ယိုစီးတတ်၏။ သုခဒုက္ခသို့ အစဉ်လိုက်၍ ဖြစ်ခြင်းကို စွဲ၍ စိတ်သည် ရှေးရှုဆောင်ခြင်းငှာ မထိုက်တန်သည် ဖြစ်၏။ အဘိညာဉ်ဖြင့် မျက်မှောက်ပြုအပ်သော တရားတို့တွင် ဤတရားအားလုံးတို့သည် သုံးပါးသော ဈာန်သမာပတ်တို့၌ လေးပါးသော ဒုက္ခအဖြစ်တို့ဖြင့် အစဉ်စူးဝင်အပ်ကုန်သောသူတို့အား ဒုက္ခ၏အဖြစ်လည်းကောင်း၊ ပလိဗောဓဒုက္ခ၏ အဖြစ်လည်းကောင်း၊ အဘိညာဉ်၌ ဒုက္ခ၏ အဖြစ်လည်းကောင်း ရှိ၏။ ဤသည်တို့ကား တတိယဈာန်၌ ရှိသော အပြစ်တို့ ဖြစ်ကုန်၏။ Tattha [Pg.268] katame ādīnavā catutthe jhāne? Ākiñcaññāsamāpattikā te dhammānusamāpattikā etissā ca bhūmiyaṃ sātānaṃ bālaputhujjanānaṃ anekavidhāni diṭṭhigatāni uppajjanti. Oḷārikā sukhumehi ca rūpasaññāhi anuvidhāni etāni jhānāni sadā anudayamettājhānakalānudanukalāya sādhāraṇā, dukkarā ca sabbe cattāro mahāsambhārā samudāgatāni ca etāni jhānāni aññamaññaṃ nissāya samudāgacchanti. Ettha samudāgatā ca ete dhammā na samattā honti. Asamuggahitanimittā ca ete dhammā parihāyanti. Nirujjhanti ca ete dhammā na upādiyanti nirujjhaṅgāni ca, etesaṃ dhammānaṃ jhānāni nimittāni na jhānanimittasaññā vokirati. Appaṭiladdhapubbā ca jhāyīvasena ca bhavati. Imehi ādīnavehi ayaṃ jhānaparihāni. စတုတ္ထဈာန်၌ အဘယ်အပြစ်တို့ ရှိသနည်း။ ရှေးဦးစွာ အာကိဉ္စညာသမာပတ်နှင့် သမာပတ်အားလျော်စွာ ဖြစ်ကုန်သော ထိုအာကိဉ္စညာသမာပတ်၏ ဘုံ၌ သာယာမှုရှိကုန်သော မိုက်သောပုထုဇဉ်တို့အား များပြားလှစွာသော မိစ္ဆာအယူဖြစ်သော တရားတို့သည် ဖြစ်ပေါ်လာတတ်ကုန်၏။ ရုန့်ရင်း (ဩဠာရိက) သိမ်မွေ့ (သုခုမ) ကုန်သော ရူပသညာတို့ဖြင့် လျောက်ပတ်စွာ ဖြစ်ပေါ်ခြင်းရှိကုန်သော ထိုဈာန်တို့သည် အခါခပ်သိမ်း သတ္တဝါတို့အပေါ်၌ ဖြစ်သော အနုဒယမေတ္တာနှင့် ဈာန်၏အစိတ်တို့၌ အဆင့်ဆင့် ဆက်ဆံကုန်၏။ အဆောက်အဦ လေးပါးလုံးတို့သည် ဖြစ်မြောက်ရန် ခဲယဉ်းကုန်၏။ ဖြစ်ပေါ်လာကုန်သော ထိုဈာန်တို့သည်လည်း အချင်းချင်း အမှီပြု၍ ဖြစ်ပေါ်လာကြကုန်၏။ ဤအရာ၌ ဖြစ်ပေါ်လာကုန်သော ထိုတရားတို့သည်လည်း ပြီးပြည့်စုံခြင်းသို့ မရောက်ကြကုန်။ အာရုံနိမိတ်ကို ကောင်းစွာမယူအပ်သော ထိုတရားတို့သည်လည်း ဆုတ်ယုတ်၍ ချုပ်ပျောက်ကုန်၏။ ထိုတရားတို့ကို မစွဲလမ်းကြကုန်၊ ချုပ်ခြင်း၏ အကြောင်းလည်း ဖြစ်ကုန်၏။ ထိုတရားတို့အား ဈာန်တို့သည် အကြောင်းနိမိတ် မည်ကုန်၏။ ဈာန်ဟူသော အကြောင်းနိမိတ်သညာသည် ရောပြွမ်းခြင်းမရှိ။ ရှေး၌ မရဖူးခြင်းကြောင့်လည်းကောင်း၊ ဈာန်ဝင်စားသူ၏ အစွမ်းကြောင့်လည်းကောင်း ဖြစ်၏။ ဤသို့သော အပြစ်တို့ကြောင့် ဤဈာန်၏ ဆုတ်ယုတ်ခြင်းသည် ဖြစ်၏။ 77. Nirodhasamāpattiyā apaṭisaṅkhāya avasesasaññino ākiñcaññāyatanasahagatā saññāmanasikārā samudācaranti, so nirodhasamāpattito parihāyati. Āneñjasaññino asaññāyatanaṃ samāpannassa ākiñcaññāyatanasahagatā manasikārā samudācaranti, tañca bhūmiṃ na pajānāti, so tato parihāyati. Ākiñcaññāyatanaṃ samāpannassa viññāṇañcāyatanasaññā manasikārā samudācaranti, tañca bhūmiṃ na pajānāti, so tato parihāyati. Viññāṇañcāyatanaṃ samāpannassa rūpasaññāsahagatā. Vitthārena…pe… yāva paṭhame jhāne kāmasaññāsahagatā kātabbā. Sakassa parihāyati, kalaṅkajjhāne kalaṅkaṃ jhāyati, parisamantato jhāyati, bhindanto jhāyati, na sajjhāyati, āyūhanto jhāyati, kiñci ca niparicito jhāyati. Atividhāvanto jhāyati, atimaññanto jhāyati, kāyasaṅkhāre appaṭisambhāre jhāyati, pariyuṭṭhānassa nissaraṇaṃ ajānanto jhāyati, nīvaraṇābhibhūto jhāyati, assāpattimanasikaronto jhānassa assādo kāmarāgapariyuṭṭhānaṃ pahānaṃ jhānassa assādo kāmarāgahetūnaṃ dhammānaṃ udayanti, nirujjhaṅgāni etesaṃ dhammānaṃ jhānāni uparimā sukhupekkhā kāmakammakilesānaṃ pahānaṃ assādo, evaṃ kho puna jhānassa assādo mahāsaṃvāsamappīḷite lokasaṃnivāse asambodhokāsā vigamessamidaṃ jhānappahānā. Ayaṃ palirodhamappalirodhalokasannivāse esanidhamidaṃ jhānaṃ anamataggasaṃsārasamāpannānaṃ sattānaṃ saṃsārappahānanā ānisaṃso, yamidaṃ jhānassa [Pg.269] assādo kāyassa ajhāniyajhāyino bhavati. Ajhāniyajhāniyajhāyīhi aparāmasanto ajhāniyajhāyitaṃ jhāyati, yāni kalaṅkajjhāyino padāni, tāni anudhitāni paṭipakkhe. ၇၇. နိရောဓသမာပတ်ကို မဆင်ခြင်ခြင်းကြောင့် ကြွင်းသောသညာရှိသောသူအား အာကိဉ္စညာယတနနှင့်တကွဖြစ်ကုန်သော သညာမနသိကာရတို့သည် ဖြစ်ပေါ်လာကုန်၏။ ထိုပုဂ္ဂိုလ်သည် နိရောဓသမာပတ်မှ ယုတ်လျော့၏။ အာနေဉ္ဇသညာရှိသောသူအားလည်းကောင်း၊ နေဝသညာနာသညာယတနဈာန်ကို ဝင်စားသောသူအားလည်းကောင်း အာkိဉ္စညာယတနနှင့်တကွဖြစ်ကုန်သော မနသိကာရတို့သည် ဖြစ်ပေါ်လာကုန်၏။ ထိုဖြစ်ရာဘုံကိုလည်း မသိသဖြင့် ထိုပုဂ္ဂိုလ်သည် ထိုဘုံမှ ယုတ်လျော့၏။ အာကိဉ္စညာယတနဈာန်ကို ဝင်စားသောသူအား ဝိညာဏဉ္စယတနသညာ မနသိကာရတို့သည် ဖြစ်ပေါ်လာကုန်၏။ ထိုဖြစ်ရာဘုံကိုလည်း မသိသဖြင့် ထိုပုဂ္ဂိုလ်သည် ထိုဘုံမှ ယုတ်လျော့၏။ ဝိညာဏဉ္စာယတနဈာန်ကို ဝင်စားသောပုဂ္ဂိုလ်အား ရူပသညာနှင့်တကွဖြစ်သည်တို့ကို အကျယ်အားဖြင့်... ပ... ပထမဈာန်တိုင်အောင် ကာမသညာနှင့်တကွဖြစ်ပုံတို့ကို ပြုအပ်ကုန်၏။ မိမိဈာန်မှ ယုတ်လျော့၏။ အစိပ်အစိပ်သော ဈာန်၌ အစိပ်အစိပ်သော ဈာန်ကို ဝင်စား၏။ ထက်ဝန်းကျင်မှ သုံးသပ်လျက် ဝင်စား၏။ နီဝရဏကို ဖျက်ဆီးလျက် ဝင်စား၏။ ငြိကပ်ခြင်းမရှိဘဲ အားထုတ်လျက် ဝင်စား၏။ တစ်စုံတစ်ခုသောတရားကို မပြတ်လေ့ကျက်လျက် ဝင်စား၏။ အလွန်ပြေးသွားလျက် ဝင်စား၏။ အလွန်မြတ်နိုးထင်မှတ်လျက် ဝင်စား၏။ ကာယသင်္ခါရ၌ အဆောက်အဦမဟုတ်သည်တို့ကို ဝင်စား၏။ ပရိယုဋ္ဌာန်မှ ထွက်မြောက်ခြင်းကို မသိဘဲ ဝင်စား၏။ နီဝရဏစသည်တို့ နှိပ်စက်အပ်သည်ဖြစ်၍ ဝင်စား၏။ ထိုဈာန်သို့ ရောက်ရှိခြင်းကို နှလုံးသွင်းခြင်းသည် ဈာန်၏ သာယာမှု (အဿာဒ) မည်၏။ ကာမရာဂ၏ ထိုးကျင်နှောင့်ယှက်ခြင်းကို ပယ်ခြင်းသည် ဈာန်၏ သာယာမှု (အဿာဒ) မည်၏။ ကာမရာဂလျှင် အကြောင်းရှိကုန်သော တရားတို့သည် ဖြစ်ပေါ်လာကုန်၏။ ထိုတရားတို့၏ ချုပ်ငြိမ်းသောအင်္ဂါရှိကုန်သော ဈာန်တို့သည်လည်းကောင်း၊ အထက်၌ဖြစ်သော သုခဥပေက္ခာသည်လည်းကောင်း၊ အလိုရှိအပ်သော ကံကိလေသာတို့ကို ပယ်ခြင်းသည် သာယာမှု (အဿာဒ) မည်၏။ ဤသို့လျှင် တစ်ဖန် ဈာန်၏ အဿာဒမည်၏။ ကြီးစွာသော အပေါင်းအဖော်ဖြင့် နှိပ်စက်ခြင်းမရှိသော လောကသန္နိဝါသ၌ မသိသောအရာမှ ကင်းလတ္တံ့။ ဤသည်ကား ဈာနပဟာန (ဈာန်ကိုပယ်ခြင်း) မည်၏။ ဤသည်ကား နှောင့်ယှက်ခြင်း ရှိသည်ဖြစ်စေ၊ မရှိသည်ဖြစ်စေ ထိုလောကသန္နိဝါသ၌ ရှာမှီးခြင်းမည်၏။ ဤသာသနာတော်၌ ဤဈာန်သည် အစအစွန်းမရှိသော သံသရာ၌ ကျင်လည်ကုန်သော သတ္တဝါတို့အား သံသရာကို ပယ်ရှားခြင်းဟူသော အကျိုးဆက်မည်၏။ ဤအကျိုးသည် ဈာန်၏ အဿာဒမည်၏။ ကိုယ်ဖြင့် မသိအပ်သောဈာန်ရှိသောသူအား ဖြစ်၏။ မဝင်စားအပ်သော ဈာန်ရှိသောသူတို့သည် မသုံးသပ်ဘဲ မဝင်စားသောဈာန်ကို ဝင်စားသောသူ၏ အကြင်ပုဒ်တို့သည် ရှိကုန်၏။ ထိုပုဒ်တို့သည် သင့်လျော်စွာ ဆန့်ကျင်ဘက် ဖြစ်ကုန်၏။ 78. Tattha katamaṃ jhānakosallaṃ? Samāpattikosallaṃ jhānakosallaṃ, jhānavisesakosallaṃ jhānakosallaṃ, jhānantarikakosallaṃ jhānakosallaṃ, samāpattivuṭṭhānakosallaṃ jhānakosallaṃ, jhāne sabhāvakosallaṃ jhānakosallaṃ, jhāne ādīnavakosallaṃ jhānakosallaṃ, jhāne nissaraṇakosallaṃ jhānakosallaṃ, jhānaphalena upādāya kosallaṃ, jhānaphalena paṭisaṅkhānaphale aparihānadhammatā nibbattijhāne ca kīḷitāpi visesabhāgiyaṃ jhānaṃ paṭilabbhati. Idaṃ panassāti bhavahāritā ca ārammaṇānimittaggāho anabhinīhārabalaṃ, cittekaggatā nimittāsu gatisahitā samathabalena asaṃsīdanañca jhāne maggaphalaṃ samathaṃ pavatte samādhino upekkhāpalipubbāparanimittāsayo paggāhino satibalaṃ taṃ pavattitānañca vipassanānaṃ samaññābale. ၇၈. ထိုဈာန်တို့တွင် ဈာန်၌လိမ္မာခြင်း (ဈာနကောသလ္လ) သည် အဘယ်နည်း။ သမာပတ်၌ လิမ္မာခြင်းသည် ဈာနကောသလ္လမည်၏။ ဈာန်အထူး၌ လိမ္မာခြင်းသည် ဈာနကောသလ္လမည်၏။ ဈာန်အကြား (အကြောင်း) ၌ လိမ္မာခြင်းသည် ဈာနကောသလ္လမည်၏။ သမာပတ်မှ ထမြောက်ခြင်း၌ လိမ္မာခြင်းသည် ဈာနကောသလ္လမည်၏။ ဈာန်၏ သဘော၌ လိမ္မာခြင်းသည် ဈာနကောသလ္လမည်၏။ ဈာန်၌ အပြစ်ကိုမြင်ခြင်း၌ လိမ္မာခြင်းသည် ဈာနကောသလ္လမည်၏။ ဈာန်မှ ထွက်မြောက်ကြောင်း၌ လိမ္မာခြင်းသည် ဈာနကောသလ္လမည်၏။ ဈာန်၏အကျိုးကို အမှီပြု၍ လိမ္မာခြင်းသည်လည်းကောင်း၊ ဈာန်၏အကျိုးဖြင့် ဆင်ခြင်အပ်သော အကျိုးတရား၌ မယုတ်လျော့သော သဘောရှိသည်ဖြစ်၍ ဖြစ်ပေါ်လာသော ဈာန်၌ ဝင်စားကစားခြင်းဖြင့် ထူးခြားသောအဖို့ရှိသော ဈာန်ကို ရရှိအပ်၏။ သို့သော်လည်း ဤဈာန်သည် လွန်ကဲသောဘဝကို ဆောင်တတ်သည်လည်းကောင်း၊ အာရုံတည်းဟူသော အကြောင်းနိမိတ်ကို ယူတတ်သည်လည်းကောင်း ဖြစ်ရာ၏။ ရှေးရှုဆောင်သော အစွမ်းအင်အားကား မဟုတ်ပေ။ စိတ်၏ တည်ကြည်မှု (စိတ္တေကဂ္ဂတာ) သည် အာရုံနိမိတ်ကို ကောင်းစွာယူခြင်းနှင့်အတူ ဖြစ်၏။ သမထ၏ အစွမ်းဖြင့် ဆုတ်နစ်မှုမရှိခြင်းလည်းကောင်း၊ ဈာန်၌ မဂ်ဖိုလ်ဟုဆိုအပ်သော သမထသည် ဖြစ်ပေါ်လတ်သော် သမာဓိ၏ ဥပေက္ခာဖြင့် နှောင့်ယှက်၍ ရှေ့နောက်ဖြစ်သော နိမိတ်၏ တည်ရာဖြစ်သော ချီးမြှောက်တတ်သော သတိ၏ စွမ်းအားကိုလည်းကောင်း၊ ထိုသတိစွမ်းအားကို ဖြစ်စေကုန်သော ဝိပဿနာတို့၏ တူညီသော စွမ်းအား၌ ရရှိအပ်၏။ Tattha katamā jhānapāramitā? Supāramitā mettā kāmesu sattā kāmasaṅgasattāti yamhi sutte desanāya vohārena dve saccāni niddiṭṭhāni, dukkhañca samudayo ca, vicayena hārena ye saṃyojanīyesu dhammesu vajjaṃ na passanti, te oghaṃ tarissantīti netaṃ ṭhānaṃ vijjati. Na tarissantīti atthi esā yutti ca vicayo ca idaṃ nu kissa padaṭṭhānaṃ, kāmesu sattāti pañca kāmaguṇā, taṃ kāmataṇhāya padaṭṭhānaṃ. Saṃyojane vajjamapassamānāti avijjāya padaṭṭhānaṃ, na hi jātu saṃyojanasaṅgasattā oghaṃ tareyyuṃ vipulaṃ mahantanti upādānassa padaṭṭhānaṃ. Kāmesu sattāti kāmā dvidhā – vatthukāmā ca kilesakāmā ca, tattha kilesakāmā kāmataṇhā kāmataṇhāya yuttā bhavanti rūpataṇhā bhavataṇhā lakkhaṇena hārena, saṃyojane vajjamapassamānāti saṃyojanassa. Yo tattha chandarāgo tassa kiṃ padaṭṭhānaṃ? Sukhā vedanā dve ca indriyāni – sukhindriyañca somanassindriyañca. Iti sukhāya vedanāya gahitāya tayopi vedanā gahitā honti. Vedanākkhandhe gahite sabbe pañcakkhandhā gahitā honti. Rūpasaddagandharasaphoṭṭhabbā gahitā, vatthukāmesu [Pg.270] gahitesu sabbāni cha bāhirāni āyatanāni gahitāni honti. Ajjhattikabāhiresu āyatanesu yo sato, ayaṃ vuccate lakkhaṇo hāro, tattha yo oḷārikamhi kilese ajjhāvasito sabbakilesesu yo na tato sukhumataresu na vītarāgo bhavati. Tattha bāhirasaṃyojanaṃ mamanti ajjhattasaṃyojanaṃ ahanti. Tattha bhagavato ko adhippāyo? Ye oghaṃ taritukāmā te saṃyojanīyesu dhammesu ādīnavānupassino viharissantīti ayamettha bhagavato adhippāyo. Kāmesu sattāti yesu ca sattā yena ca sattā yesañca sattā ayaṃ catubbidho ākāro sabbesaṃ hārabhāgiyo. ထိုဒေသနာတို့တွင် ဈာနပါရမီသည် အဘယ်နည်း။ ကောင်းမွန်သော ပါရမီဖြစ်သော မေတ္တာတည်း။ 'ကာမေသု သတ္တာ ကာမသံဂသတ္တာ' ဟူ၍ အကြင်သုတ်၌ ဒေသနာတော်၏ ဝေါဟာရဖြင့် ဒုက္ခသစ္စာနှင့် သမုဒယသစ္စာဟူသော သစ္စာနှစ်ပါးတို့ကို ပြသအပ်ကုန်၏။ ဝိစယဟာရဖြင့် အကြင်သူတို့သည် သံယောဇဉ်၏ အာရုံဖြစ်သော တရားတို့၌ အပြစ်ကို မမြင်ကြကုန်၊ ထိုသူတို့သည် ဩဃ (ရေယဉ်) ကို ကူးမြောက်နိုင်ကြလိမ့်မည်ဟူသော ဤအကြောင်းသည် မရှိနိုင်ပေ။ မကူးမြောက်နိုင်ကြကုန်လတ္တံ့ဟူသော အကြောင်းသာ ရှိ၏။ ဤသည်ကား ယုတ္တိဟာရလည်းမည်၏၊ ဝိစယဟာရလည်းမည်၏။ ဤဩဃကို မကူးမြောက်နိုင်ခြင်းသည် အဘယ်တရား၏ နီးစွာသောအကြောင်း (ပဒဋ္ဌာန်) နည်း။ 'ကာမေသု သတ္တာ' (ကာမဂုဏ်၌ ငြိကပ်သူများ) ဟူသည် ကာမဂုဏ်ငါးပါးတို့ ဖြစ်၏။ ထိုကာမဂုဏ်ငါးပါးသည် ကာမတဏှာ၏ နီးစွာသောအကြောင်း ဖြစ်၏။ သံယောဇဉ်၌ အပြစ်ကို မမြင်ခြင်းသည် အဝိဇ္ဇာ၏ နီးစွာသောအကြောင်း ဖြစ်၏။ အမှန်စင်စစ်၊ အကယ်မလွဲ သံယောဇဉ်နှင့်တကွဖြစ်ခြင်းကြောင့် ဩဃကို မကူးမြောက်နိုင်ရာ။ 'ဝိပုလံ မဟန္တံ' ဟူသော ဒေသနာသည် ဥပါဒါန်၏ နီးစွာသောအကြောင်း ဖြစ်၏။ 'ကာမေသု သတ္တာ' ဟူသော ဤဒေသနာ၌ ကာမတို့သည် ဝတ္ထုကာမနှင့် ကိလေသာကာမဟူ၍ နှစ်မျိုးရှိကုန်၏။ ထိုနှစ်မျိုးတို့တွင် ကိလေသာကာမဟု ဆိုအပ်သော ကာမတဏှာသည် ကာမတဏှာနှင့် ယှဉ်စပ်ကုန်၏။ ရူပတဏှာနှင့် ဘဝတဏှာသည် လက္ခဏာဟာရဖြင့်။ 'သံယောဇနေ ဝဇ္ဇမပဿမာနာ' ဟူသော ပုဒ်၌ သံယောဇဉ်၏ အပြစ်ကို မမြင်သူတို့အား ထိုဒေသနာ၌ အကြင်ဆန္ဒရာဂသည် ရှိ၏။ ထိုဆန္ဒရာဂ၏ နီးစွာသောအကြောင်း (ပဒဋ္ဌာန်) သည် အဘယ်နည်း။ သုခဝေဒနာပင် ဖြစ်၏။ သုခိန္ဒြေနှင့် သောမနဿိန္ဒြေ ဟူ၍လည်း သုခဖြစ်သော ဝေဒနာကို ယူအပ်သော် ဝေဒနာသုံးပါးစလုံးကို ယူအပ်သည် ဖြစ်၏။ ဝေဒနာက္ခန္ဓာကို ယူအပ်သော် ခန္ဓာငါးပါးလုံးကို ယူအပ်သည် ဖြစ်၏။ ရူပ၊ သဒ္ဒ၊ ဂန္ဓ၊ ရသ၊ ဖေါဋ္ဌဗ္ဗတို့ကို ယူအပ်သည် ဖြစ်၏။ ဝတ္ထုကာမတို့ကို ယူအပ်သော် အလုံးစုံသော ဗာဟိရအာယတန ခြောက်ပါးတို့ကို ယူအပ်သည် ဖြစ်၏။ အဇ္ဈတ္တိကနှင့် ဗာဟိရအာယတနတို့၌ ဖြစ်သော သတိကို လက္ခဏာဟာရ ဟု ဆိုအပ်၏။ ထိုလက္ခဏာဟာရ၌ ရုန့်ရင်းသော ကိလေသာ၌ လွှမ်းမိုး၍ ဖြစ်ခြင်းသည်လည်းကောင်း၊ အလုံးစုံသော ကိလေသာတို့၌ လွှမ်းမိုး၍ ဖြစ်ခြင်းသည်လည်းကောင်း ရှိ၏။ ထိုသို့ဖြစ်ခြင်းကြောင့် အလွန်သိမ်မွေ့သော တရားတို့၌ ကင်းသောရာဂရှိသူ မဖြစ်နိုင်ပေ။ ထိုသို့ ဖြစ်ရာ၌ ဗာဟိရသံယောဇဉ်ကို 'ငါ့ဥစ္စာ' ဟူ၍လည်းကောင်း၊ အဇ္ဈတ္တသံယောဇဉ်ကို 'ငါ' ဟူ၍လည်းကောင်း မှားယွင်းစွာ နှလုံးသွင်းခြင်း ဖြစ်၏။ ထိုဒေသနာ၌ မြတ်စွာဘုရား၏ အလိုတော်သည် အဘယ်နည်း။ ဩဃကို ကူးမြောက်လိုကြကုန်သော ထိုသူတို့သည် သံယောဇဉ်၏ အာရုံဖြစ်သော တရားတို့၌ အပြစ်ကို အဖန်တလဲလဲ ရှုလျက် နေကြကုန်လတ္တံ့။ ဤသည်မှာ ဤအရာ၌ မြတ်စွာဘုရား၏ အလိုတော် ဖြစ်၏။ 'ကာမေသု သတ္တာ' ဟူသည်မှာ အကြင်ကာမနှစ်ပါးတို့၌လည်း ငြိကပ်ခြင်းရှိကုန်၏၊ အကြင်ကာမနှစ်ပါးဖြင့်လည်း ငြိကပ်ခြင်းရှိကုန်၏။ Lေးမျိုးသော ဤသတ္တဝါအခြင်းအရာသည် အားလုံးသောသူတို့အား ငါဟူသော အမှတ်သညာကို ဆောင်ယူတတ်၏။ 79. Tattha katamāni tīṇi vipallāsāni padaṭṭhānāni ca? Cittavipallāsassa diṭṭhivipallāsassa saññāvipallāsassa tayo vipallāsā tīṇi akusalamūlāni padaṭṭhānaṃ. Tīṇi akusalamūlāni hīnappaṇītakāriyakammassa padaṭṭhānaṃ. Catunnañca upādānānaṃ doso akusalamūlaṃ dissati. Hīnappaṇītakāriyakammassa padaṭṭhānaṃ. Yathā mātuyā vā pituno vā aññatarassa vā puna uḷārassa bhikkhuno abhayaṃ deti. Tattha añño micchā paṭipajjeyya kāyena vā vācāya vā. Tattha so byāpādamupādāya tesaṃ uḷārānaṃ rakkhāvaraṇaguttiyā anupālayanto yo uḷārānaṃ abhayaṃ deti. Tesaṃ abhaye dinne yo tattha micchā paṭipajjeyya. Tattha so byāpādaṃ upādāyanto dosajaṃ kammaṃ karoti. Yo tattha asādhu indriyā nīvaraṇaṃ yaṃ tesaṃ abhayaṃ dakkhiṇato saññaṃ idaṃ paṇītaṃ kāraṇaṃ mayā puna tattha micchāpaṭipatti ayaṃ byāpādo hīnagamivakammaṃ lobho moho ca imāni nīvaraṇāni vacanāni tāni cattāri upādānāni tehi catūhi upādānehi yo so upādāno itthī vā puriso vā tesaṃ pañcakkhandhānaṃ teyeva upādāno samudayo idaṃ dukkhañca samudayo ca soyeva desanāhāro. ၇၉. ထိုပါဌ်၌ ဝိပလ္လာသသုံးပါးနှင့် ပဒဋ္ဌာန်တို့သည် အဘယ်နည်း။ စိတ္တဝိပလ္လာသ၊ ဒိဋ္ဌိဝိပလ္လာသ၊ သညာဝိပလ္လာသ ဟူသော ဝိပလ္လာသသုံးပါးနှင့် အကုသိုလ်မူလသုံးပါးတို့သည် ပဒဋ္ဌာန်မည်၏။ အကုသိုလ်မူလသုံးပါးတို့သည် အယုတ်အမြတ်ဖြစ်သော ပြုအပ်သောကံ၏ ပဒဋ္ဌာန် ဖြစ်၏။ ဥပါဒါန်လေးပါးတို့၌ ဒေါသဟူသော အကုသိုလ်မူလသည် ထင်ရှား၏။ ထိုဒေါသသည် ယုတ်ညံ့သော သို့မဟုတ် မြတ်သော ကာယကံ၏ ပဒဋ္ဌာန်မည်၏။ ဥပမာအားဖြင့် အမိအားသော်လည်းကောင်း၊ အဖအားသော်လည်းကောင်း၊ အခြားတစ်စုံတစ်ယောက်သောသူအားသော်လည်းကောင်း၊ တစ်ဖန် မြတ်သောရဟန်းအားသော်လည်းကောင်း ဘေးမဲ့ကို ပေး၏။ ထိုသို့ပေးရာ၌ အခြားသူတစ်ဦးသည် ကိုယ်ဖြင့်သော်လည်းကောင်း၊ နှုတ်ဖြင့်သော်လည်းကောင်း မှားယွင်းစွာ ကျင့်ကြံရာ၏။ ထိုသို့ကျင့်ရာ၌ ထိုသူသည် ဗျာပါဒ (အမျက်ထွက်ခြင်း) ကို စွဲ၍ ထိုမြတ်သောသူတို့ကို လွန်စွာစောင့်ရှောက်ခြင်းဖြင့် အမြဲစောင့်ရှောက်လျက်၊ မြတ်သောသူတို့အား ဘေးမဲ့ပေးသောသူ ရှိ၏။ ထိုသူတို့အား ဘေးမဲ့ပေးအပ်ပြီးသည်ရှိသော် ထိုသို့ပေးရာ၌ မှားယွင်းစွာကျင့်သောသူသည် ထိုနေရာ၌ ဗျာပါဒကိုစွဲလျက် ဒေါသကြောင့်ဖြစ်သော ကံကို ပြု၏။ မကောင်းသောဣန္ဒြေရှိသူအား ထိုသူတို့အား ဘေးမဲ့ပေးခြင်းကို တားမြစ်ခြင်း ဖြစ်၏။ ဤအမှတ်သညာကို မြတ်သောအကြောင်းဟူ၍ ငါဆို၏။ တစ်ဖန် ထိုသို့ဖြစ်ရာ၌ မှားသောအကျင့်ရှိ၏၊ ဤမှားသောအကျင့်သည် ဗျာပါဒမည်၏။ ယုတ်ညံ့သောလားရာရှိသော ကံကိုသာလျှင် ပြုအပ်၏။ လောဘနှင့် မောဟတို့လည်းကောင်း၊ ဤနီဝရဏတို့ကို ဟောတော်မူအပ်၏။ ထိုနီဝရဏတို့သည် ဥပါဒါန်လေးပါးတို့ ဖြစ်ကုန်၏။ ထိုဥပါဒါန်လေးပါးတို့ဖြင့် မိန်းမဟူ၍လည်းကောင်း၊ ယောကျာ်းဟူ၍လည်းကောင်း စွဲလမ်းခြင်းသည် ရှိ၏။ ထိုခန္ဓာငါးပါးတို့အား ထိုစွဲလမ်းခြင်းသည်ပင်လျှင် သမုဒယမည်၏။ ဤဒုက္ခနှင့် သမုဒယတို့သည် ဖြစ်ပေါ်၏။ ထိုသစ္စာတရားသည်ပင် ဒေသနာဟာရ မည်၏။ Tattha kāmesu ye na pajjanti, te ādīnavānupassanāya pajjanti. Itissā kāmadhātuyā nikkhamitukāmatā, ayaṃ vuccati nekkhammacchando. Yo tattha anabhisaṅkhārānaṃ kiñci visodheti tassa dhāvarā vā, ayaṃ abyāpādacchando. Kiñci vihiṃsati, ayaṃ vihiṃsāchando. Iti nekkhammābhinīhatā tayo chandā – nekkhammacchando abyāpādacchando avihiṃsāchando. Tattha [Pg.271] nekkhammacchando alobho; abyāpādacchando adoso; avihiṃsāchando amoho. Imāni tīṇi kusalamūlāni aṭṭhasu sampattesu parahitāni, tesaṃyeva catunnaṃ upādānānaṃ nirodhāya saṃvattanti. Sace vā puna kammaṃ kareyya kaṇhaṃ vā sukkaṃ vā tassa vipākahānāya saṃvattanti. Idaṃ kammaṃ akaṇhaṃ asukkaṃ kammakkhayāya saṃvattati. Tattha yo tiṇṇaṃ akusalamūlānaṃ nirodho, ayaṃ nirodho. Soyeva maggo tattha paṭipadāni imāni dve saccāni imāni cattāri saccāni āvaṭṭo hāro. ထိုဟာရ၌ ကာမဂုဏ်တို့၌ မကျင့်ကုန်သောသူတို့သည် အပြစ်ကိုရှုခြင်း (အာဒီနဝါနုပဿနာ) ၌ ကျင့်ကုန်၏။ ထို့ကြောင့် ထိုကာမဓာတ်မှ ထွက်မြောက်လိုသော ဆန္ဒသည် ရှိ၏။ ဤထွက်မြောက်လိုသောဆန္ဒကို နေက္ခမ္မစ္ဆန္ဒ ဟု ခေါ်ဆိုအပ်၏။ ထိုတရားတို့တွင် အနဘိသင်္ခါရတို့၌ တစ်စုံတစ်ခုသော အညစ်အကြေးကို သုတ်သင်သောသူအား အမြဲမပြတ်သော လုံ့လရှိ၏။ ဤသို့ အမြဲလုံ့လပြုခြင်းသည် အဗျာပါဒစ္ဆန္ဒ မည်၏။ တစ်စုံတစ်ခုကို ညှင်းဆဲခြင်းသည် ဝိဟိံသာဆန္ဒ မည်၏။ ဤသို့လျှင် နေက္ခမ္မသို့ ရှေးရှုဆောင်သော ဆန္ဒသုံးပါးတို့သည် နေက္ခမ္မစ္ဆန္ဒ၊ အဗျာပါဒစ္ဆန္ဒ၊ အဝိဟိံသာဆန္ဒ တို့ ဖြစ်ကြ၏။ ထိုသုံးပါးတို့တွင် နေက္ခမ္မစ္ဆန္ဒသည် အလောဘ မည်၏။ အဗျာပါဒစ္ဆန္ဒသည် အဒေါသ မည်၏။ အဝိဟိံသာဆန္ဒသည် အမောဟ မည်၏။ ဤသုံးပါးတို့သည် ကုသိုလ်မူလများ ဖြစ်ကြ၏။ သမ္ပတ္တိတရားရှစ်ပါးတို့၌ သူတစ်ပါးအကျိုးစီးပွားကို ဆောင်ရွက်တတ်ကုန်၏။ ထိုဥပါဒါန်လေးပါးတို့၏ ချုပ်ငြိမ်းခြင်းငှာ ဖြစ်ကုန်၏။ တစ်ဖန် အကယ်၍ မည်းသောအကျိုးရှိသော ကံကိုသော်လည်းကောင်း၊ ဖြူသောအကျိုးရှိသော ကံကိုသော်လည်းကောင်း ပြုခဲ့လျှင် ထိုကံ၏အကျိုးကို ပယ်ဖျက်ခြင်းငှာ ဖြစ်ကုန်၏။ မမည်းမဖြူသော ဤကံသည် ကံကုန်ခြင်းငှာ ဖြစ်၏။ ထိုကုသိုလ်မူလတို့တွင် အကုသိုလ်မူလသုံးပါးတို့၏ ချုပ်ခြင်းသည် နိရောဓသစ္စာ မည်၏။ ထိုနိဗ္ဗာန်သို့ ရောက်ကြောင်း အကျင့်သည်သာလျှင် မဂ္ဂသစ္စာ မည်၏။ ဤအကျင့်တရားတို့သည် သစ္စာနှစ်ပါးတို့ ဖြစ်ကြ၏။ ဤသစ္စာလေးပါးတို့သည် အာဝဋ္ဋဟာရ မည်၏။ Kāmesu sattāti ye sekkhā, te ekenevākārena sattā. Ye puthujjanā, te dvīhākārehi sattā, tassāyaṃ pañho vibhajjabyākaraṇīyo vattabbo. Kiñcāpi sotāpanno paṭisevanāya, no ca kho abhinivese satto yo hi apacayāya padahati, na upacayāya. Sekkho hi kilesavasena kāme paṭisevati. Puthujjano pana kilesasamuṭṭhānāya kāme paṭisevati. Tattha kāmesu sattānaṃ catuoghaṃ tarissatīti vibhajjabyākaraṇīyo, ayaṃ vibhatti. “ကာမေသု သတ္တာ” (ကာမတို့၌ ကပ်ငြိသူများ) ဟူသော ဤပုဒ်၌ အကြင်သေက္ခပုဂ္ဂိုလ်တို့သည် တစ်ခုသောအခြင်းအရာဖြင့် ကပ်ငြိကုန်၏။ အကြင်ပုထုဇဉ်တို့သည် နှစ်ခုသောအခြင်းအရာတို့ဖြင့် ကပ်ငြိကုန်၏။ ထိုပြဿနာသည် ခွဲခြမ်းဝေဖန်၍ ဖြေကြားအပ်သော (ဝိဘဇ္ဇဗျာကရဏီယ) ပြဿနာဖြစ်သည်ဟု ဆိုအပ်၏။ သောတာပန်ပုဂ္ဂိုလ်သည် ကာမဂုဏ်ကို မှီဝဲခြင်း၌ အနည်းငယ် ကပ်ငြိသော်လည်း အာရုံကို စွဲလမ်းနှလုံးသွင်းခြင်း၌ ကပ်ငြိခြင်း မရှိပေ။ စင်စစ်အားဖြင့် အကြင်သေက္ခပုဂ္ဂိုလ်သည် ကိလေသာကို ဖျက်ဆီးခြင်းငှာ (အပစယ) အားထုတ်၏၊ ကိလေသာကို ဆည်းပူးခြင်းငှာ (ဥပစယ) အားမထုတ်ပေ။ သေက္ခပုဂ္ဂိုလ်သည် ကိလေသာ၏အစွမ်းဖြင့် ကာမတို့ကို မှီဝဲ၏။ ပုထုဇဉ်သည်ကား ကိလေသာဖြစ်ပေါ်စေရန် ကာမတို့ကို မှီဝဲ၏။ ထိုဒေသနာ၌ ကာမတို့၌ ကပ်ငြိကုန်သော သတ္တဝါတို့အား ဩဃလေးပါးကို ကူးမြောက်လတ္တံ့ဟူ၍ ဤသို့ ခွဲခြမ်းဝေဖန်၍ ဖြေကြားခြင်းသည် ဝိဘတ္တိဟာရ မည်၏။ 80. Parivattanoti kāme ye neva sajjanti na ca saṃyojanehi saṃyuttā, te oghaṃ tarissanti vipulaṃ mahantanti. Ayaṃ suttassa paṭipakkho. ၈၀. ပရဝတ္တနဟူသည် ကာမတို့၌ တစ်စုံတစ်ရာ ကပ်ငြိခြင်းမရှိ၊ သံယောဇဉ်တို့နှင့်လည်း ယှဉ်စပ်ခြင်းမရှိသောသူတို့သည် ပြန့်ပြောကြီးမားသော ဩဃကို ကူးမြောက်ကြကုန်လတ္တံ့ဟူ၍ ဖြစ်၏။ ဤသည်ကား သုတ်၏ ဆန့်ကျင်ဘက် (ဝေဝုစ် သို့မဟုတ် ပြောင်းပြန်လှန်ခြင်း) ဖြစ်၏။ Vevacananti yo kāmesu satto yo ca tattha kāmānaṃ guṇo, tattha viso satto. Yepi kāmānaṃ āhārā dhammā, tattha viso satto. Tatthimaṃ kāmānaṃ vevacanaṃ pāko rajo sallaṃ gaṇḍo īti upaddavoti. Yāni vā pana aññāni vevacanāni tattha viso sattoti vevacanaṃ. Satto bandho mucchito gadhito ajjhosito kāme ajjhāpannā parimutto tabbahulavihārīti. Yāni vā pana aññāni vevacanāni, ayaṃ vevacano nāma. Kāmappacārapaññattiyā kilesagocarapaññattiyā paññattā cittanti vevacanaṃ. Satto tabbahulavihārīti yāni vā pana aññāni. Ime kāmappacārapaññattiyā kilesagocara paññattiyā paññattā, bījapaññattiyā paññattā, saṅkhārā saṃyojanapaññattiyā paññattā, upādānaṃ hetupaññattiyā paññattaṃ, puggalo puthupaññattiyā paññatto. ဝေဝုစ် (ဝေဝစန) ဟူသည် ကာမတို့၌ ကပ်ငြိခြင်းနှင့် ထိုကာမတို့၏ သာယာဖွယ်ဂုဏ်တို့၌ အဆိပ်ကဲ့သို့ ကပ်ငြိခြင်း ဖြစ်၏။ ကာမဂုဏ်တို့ကို ဖြစ်စေတတ်သော တရားတို့၌လည်း အဆိပ်ကဲ့သို့ ကပ်ငြိခြင်း ရှိ၏။ ထိုစကား၌ ကာမတို့၏ ဝေဝုစ်များမှာ ရင့်ကျက်ခြင်း (ပါက)၊ မြူ (ရဇ)၊ ငြောင့် (သလ္လ)၊ အနာစိမ်း (ဂဏ္ဍ)၊ ဘေးရန် (ဤတိ)၊ ဘေးဥပဒ် (ဥပဒ္ဒဝ) တို့ ဖြစ်ကြ၏။ ထိုမှတစ်ပါးသော ဝေဝုစ်တို့တွင်လည်း အဆိပ်ကဲ့သို့ ကပ်ငြိခြင်း (ဝိသောသတ္တ) ဟူသော ဝေဝုစ်သည်လည်း ရှိ၏။ ကပ်ငြိခြင်း (သတ္တ)၊ ချည်နှောင်ခြင်း (ဗန္ဓ)၊ တွေဝေခြင်း (မုစ္ဆိတ)၊ စွဲလမ်းခြင်း (ဂဟိတ)၊ မျိုသွင်းခြင်း (အဇ္ဈောသိတ)၊ ကာမ၌ သက်ဝင်ခြင်း (အဇ္ဈာပန္န)၊ လွတ်မြောက်ခြင်း (ပရိမုတ္တ)၊ ထိုကာမ၌ မွေ့လျော်စွာ နေလေ့ရှိခြင်း (တဗ္ဗဟုလဝိဟာရီ) စသည့် အခြားသော ဝေဝုစ်များလည်း ရှိကုန်၏။ ဤသည်ကို ဝေဝစနဟာရ ဟု ခေါ်ဆိုအပ်၏။ ကာမ၌ လှည့်လည်ကျက်စားမှုကို ပညတ်ခြင်း (ကာမပစာရပညတ္တိ)၊ ကိလေသာအာရုံကို ပညတ်ခြင်း (ကိလေသဂေါစရပညတ္တိ) တို့၌ စိတ်ကို ဝေဝုစ်အားဖြင့် ပညတ်အပ်၏။ 'ကပ်ငြိ၍ ထိုအာရုံ၌ များစွာနေလေ့ရှိသူ' (သတ္တော တဗ္ဗဟုလဝိဟာရီ) ဟူသော ပညတ်မှတစ်ပါး အခြားသော ပညတ်များလည်း ရှိကြ၏။ ဤတရားတို့ကို ကာမပစာရပညတ္တိ၊ ကိလေသဂေါစရပညတ္တိ၊ ဗီဇပညတ္တိ (မျိုးစေ့ပညတ်)၊ သင်္ခါရသံယောဇနပညတ္တိ (သင်္ခါရသံယောဇဉ်ပညတ်) တို့ဖြင့် ပြသအပ်ကုန်၏။ ဥပါဒါန်ကို ဟေတုပညတ္တိ (အကြောင်းပညတ်) ဖြင့်လည်းကောင်း၊ ပုဂ္ဂိုလ်ကို ပုထုပညတ္တိ (ကွဲပြားသောပညတ်) ဖြင့်လည်းကောင်း ပြသအပ်၏။ Otaraṇoti imāya paṭiccasamuppādo dukkhañca samudayo ca. Ye kilesā ye saṅkhārā saṃyojanāni ca pañcasu khandhesu saṅkhārakkhandho dhammāyatanesu [Pg.272] akusalā dhammāyatanāni indriyesu sukhindriyañca, somanassindriyañca, ayaṃ indriyotaraṇo. သက်ဝင်စိစစ်ခြင်း (ဩတရဏ) ဟူသည် ဤပါဌ်ဖြင့် ဒုက္ခနှင့် ဒုက္ခ၏ဖြစ်ကြောင်း သမုဒယတရားသည် ပဋိစ္စသမုပ္ပါဒ်မည်၏။ ကိလေသာများ၊ သင်္ခါရနှင့် သံယောဇဉ်များသည် ခန္ဓာငါးပါးတို့တွင် သင်္ခါရက္ခန္ဓာ၌ သက်ဝင်၏။ ဓမ္မာယတနတို့တွင် အကုသိုလ်ဖြစ်သော ဓမ္မာယတနတို့၌ သက်ဝင်၏။ ဣန္ဒြေတို့တွင် သုခိန္ဒြေနှင့် သောမနဿိန္ဒြေတို့၌ သက်ဝင်၏။ ဤသည်ကား ဣန္ဒြေသို့ သက်ဝင်စိစစ်ခြင်း (ဣန္ဒြိယောတရဏ) မည်၏။ Sodhanoti ettako. Eseva ārambho niddisitabbo suttattho. သုတ်သင်ခြင်း (သောဓန) ဟူသည် ဤမျှအတိုင်းအရှည်ရှိသော အားထုတ်မှု (အာရမ္ဘ) ကိုသာလျှင် ညွှန်ပြအပ်သော သုတ်၏အနက် ဖြစ်၏။ Adhiṭṭhānoti ime dhammā atthi ekattatāya paññattā atthi vemattatāya. Ye saññā bāhiro kāme, te vemattatāya paññattā. Pañcasu kāmaguṇesu sattāti pariyuṭṭhānavipallāsā vemattatāya paññattā oghaṃ tareyyuṃ. Vipulaṃ mahantanti avijjā ekattatāya paññattā. တည်ကြည်ခြင်း (အဓိဋ္ဌာန) ဟူသည် ဤတရားတို့ကို တူညီသောအဖြစ် (ဧကတ္တတ္တာ) ဖြင့် ပညတ်သည်လည်းရှိ၏၊ ကွဲပြားသောအဖြစ် (ဝေမတ္တတ္တာ) ဖြင့် ပညတ်သည်လည်းရှိ၏။ ပြင်ပဖြစ်သော ကာမဂုဏ်တည်းဟူသော သညာတို့ကို ကွဲပြားသောအဖြစ်ဖြင့် သိစေအပ်ကုန်၏။ “ကာမဂုဏ်ငါးပါးတို့၌ ကပ်ငြိကုန်၏” (ပဉ္စသု ကာမဂုဏေသု သတ္တာ) ဟူသည် ပရိယုဋ္ဌာန်နှင့် ဝိပလ္လာသတို့ကို ကွဲပြားသောအဖြစ်ဖြင့် ပညတ်အပ်ကုန်၏။ “ပြန့်ပြောကြီးမားသော ဩဃကို ကူးမြောက်ကြကုန်အံ့” (ဩဃံ တရေယျုံ ဝိပုလံ မဟန္တံ) ဟူသော ပုဒ်၌ အဝိဇ္ဇာကို တူညီသောအဖြစ်ဖြင့် သိစေအပ်ကုန်၏။ Parikkhāroti tassa ko hetu ko paccayo? Ārammaṇapaccayatāya paccayo. Ayoniso ca manasikāro sannissayassa paccayatāya paccayo. Avijjā samanantarapaccayatāya paccayo. Rāgānusayo hetupaccayatāya paccayo. Ayaṃ hetu, ayaṃ paccayo. အခြံအရံ (ပရိက္ခာရ) ဟူသည် ထိုအဝိဇ္ဇာ၏ ဇနကအကြောင်း (ဟေတု) သည် အဘယ်နည်း၊ ဥပနိဿယအကြောင်း (ပစ္စယ) သည် အဘယ်နည်း။ အာရမ္မဏူပနိဿယပစ္စည်းဖြင့် ကျေးဇူးပြု၏။ အယောနိသောမနသိကာရသည် အာရုံ၏မှီရာဖြစ်သော ပစ္စည်းအဖြစ်ဖြင့် ကျေးဇူးပြု၏။ အဝိဇ္ဇာသည် သမနန္တရပစ္စည်းအဖြစ်ဖြင့် ကျေးဇူးပြု၏။ ရာဂါနုသယသည် ဟေတုပစ္စည်းအဖြစ်ဖြင့် ကျေးဇူးပြု၏။ ဤသည်ကို ဟေတုအကြောင်း၊ ဤသည်ကို ပစ္စယအကြောင်း ဟု ဆိုအပ်၏။ Samāropano paccayoti ye kāmesu sattā sugatā surūpāti ayaṃ kāmadhātuyā chando rāgo te apuññamayā saṅkhārā. Te kiṃ paccayā? Avijjā paccayā. Te kissa paccayā? Viññāṇassa paccayā. Iti avijjāpaccayā saṅkhārā. Saṅkhārapaccayā viññāṇaṃ yāva jarāmaraṇaṃ evametassa kevalassa mahato dukkhakkhandhassa samudayo hoti ekaṃ suttaṃ gataṃ. Pañcanīvaraṇikaṃ suttaṃ kātabbaṃ. တင်စားသောအကြောင်း (သမာရောပနပစ္စယ) ဟူသည် ကာမတို့၌ ကပ်ငြိကုန်သော၊ ကောင်းသောလားရာသို့ ရောက်ကုန်သော၊ ကောင်းသောရူပါရုံရှိကုန်သော သတ္တဝါတို့၏ ကာမဓာတ်၌ ဖြစ်ပေါ်သော ဆန္ဒရာဂသည် အပုညမယဖြစ်သော သင်္ခါရတို့ မည်ကုန်၏။ ထိုသင်္ခါရတို့သည် အဘယ်အကြောင်းကြောင့် ဖြစ်ကုန်သနည်း။ အဝိဇ္ဇာဟူသော အကြောင်းကြောင့် ဖြစ်ကုန်၏။ ထိုသင်္ခါရတို့သည် အဘယ်အရာ၏ အကြောင်း ဖြစ်ကုန်သနည်း။ ဝိညာဉ်၏ အကြောင်း ဖြစ်ကုန်၏။ ဤသို့လျှင် အဝိဇ္ဇာကြောင့် သင်္ခါရတို့ ဖြစ်ပေါ်ကုန်၏။ သင်္ခါရကြောင့် ဝိညာဉ်ဖြစ်ပေါ်ကာ ဇရာမရဏတိုင်အောင် အဆင့်ဆင့် ဖြစ်ပေါ်၏။ ဤသို့ဖြင့် ချမ်းသာနှင့် မရောနှောဘဲ သက်သက်ဖြစ်သော ဤကြီးစွာသော ဆင်းရဲအစု (ဒုက္ခက္ခန္ဓာ) ၏ ဖြစ်ပေါ်ခြင်း ဖြစ်၏။ ဤသို့ဖြင့် သုတ်တစ်ခု ပြီးဆုံး၏။ နီဝရဏငါးပါးရှိသော သုတ်ကို ပြုအပ်၏။ 81. Tattha katamo desanāhāro nāma? Yā ca abhijjhā yo ca byāpādo yañca uddhaccaṃ, ayaṃ taṇhā. Yañca thinamiddhaṃ, yañca kukkuccaṃ yā ca vicikicchā, ayaṃ diṭṭhi. Yā pana kāyassa akammaniyatā kiñcāpi taṃ middhaṃ no tu sabhāvakilesatāya kileso, iti yā ca cittasallīyanā yā ca kāyākammaniyatā, ayaṃ pakkhopakileso na tu sabhāvakileso. Tattha attasaññānupacittaṃ kilamatho kukkuccānupacittaṃ thinaṃ yā cittassa līyanā, iti ime pañca nīvaraṇā cattāri nīvaraṇāni sabhāvakilesā thinamiddhaṃ nīvaraṇapakkhopakileso. Yathā cattāro āsavā sabhāvaāsavatāya āsavā no tu cittasāsavatāya āsavā. Sabhāvatāya āsavā. Pakkhe āsavatāya āsavā. Atha panāha suttantaṃ yena te sampayuttā vā vippayuttā vā āsavā, teyeva ete vattabbā sāsavā vā anāsavā vā. ၈၁. ထိုဟာရတို့တွင် ဒေသနာဟာရမည်သည် အဘယ်နည်း။ အကြင်သူတစ်ပါးစည်းစိမ်ကို ရှေးရှုတပ်မက်ခြင်း (အဘိဇ္ဈာ)၊ အကြင်အမျက်ထွက်ခြင်း (ဗျာပါဒ) နှင့် အကြင်ပျံ့လွင့်ခြင်း (ဥဒ္ဓစ္စ) တို့သည် ရှိကုန်၏၊ ဤအလုံးစုံသည် တဏှာမည်၏။ အကြင်စိတ်စေတသိက်တို့၏ မခန့်ညောင်းခြင်း (ထိနမိဒ္ဓ)၊ အကြင်နောင်တပူပန်ခြင်း (ကုက္ကုစ္စ) နှင့် အကြင်ယုံမှားခြင်း (ဝိစိကိစ္ဆာ) တို့သည် ရှိကုန်၏၊ ဤအလုံးစုံသည် ဒိဋ္ဌိမည်၏။ ကိုယ်၏ မခန့်ညောင်းခြင်း (မခန့်သောအဖြစ်) သည် ရှိ၏၊ ထိုမခန့်ညောင်းခြင်းသည် အကယ်၍ မိဒ္ဓဖြစ်သော်လည်း သဘာဝကိလေသာအဖြစ်ဖြင့် ကိလေသာစစ်စစ် မမည်ပေ။ ထို့ကြောင့် စိတ်၏ ကျုံ့ဝင်ခြင်းနှင့် ကိုယ်၏ မခန့်ညောင်းခြင်းသည် ကိလေသာ၏ အဖို့အစုဖြစ်သော ဥပက္ကိလေသသာ ဖြစ်၏၊ သဘာဝကိလေသာစစ်စစ် မဟုတ်ပေ။ ထိုတရားတို့တွင် ကိုယ်ဟူသောအမှတ်ဖြင့် ကပ်ငြိသောစိတ် ပင်ပန်းသောအခါ၌လည်းကောင်း၊ နောင်တပူပန်မှုကြောင့် ကပ်ငြိသောစိတ် ဖြစ်သောအခါ၌လည်းကောင်း၊ စိတ်၏ ကျုံ့ဝင်ကျုံ့နွမ်းခြင်းကို ထိန (ထိနမိဒ္ဓတွင် ထိန) ဟု ဆိုအပ်၏။ ဤသို့လျှင် ဤနီဝရဏငါးပါး သို့မဟုတ် နီဝရဏလေးပါးတို့သည် သဘာဝကိလေသာမည်ကုန်၏။ ထိနမိဒ္ဓသည် နီဝရဏ၏ အဖို့အစုဖြစ်သော ကိလေသာ (ဥပက္ကိလေသ) မည်၏။ ဥပမာအားဖြင့် အာသဝလေးပါးတို့သည် သဘာဝအာသဝဖြစ်ခြင်းကြောင့်သာ အာသဝမည်ကုန်၏၊ စိတ်၌ ယိုစီးခြင်းမျှဖြင့် အာသဝမမည်ကုန်။ သဘာဝအားဖြင့်သာ အာသဝမည်ကုန်၏။ အဖို့အစုအားဖြင့်သာ အာသဝမည်ကုန်၏။ တစ်နည်းအားဖြင့် သုတ္တန်၌ ဆိုသည်မှာ— အကြင်တရားတို့သည် အာသဝတရားတို့နှင့် ယှဉ်သည်ဖြစ်စေ၊ မယှဉ်သည်ဖြစ်စေ ထိုတရားတို့ကိုသာ အာသဝနှင့်တကွဖြစ်သော 'သာသဝတရား' သို့မဟုတ် အာသဝကင်းသော 'အနာသဝတရား' ဟူ၍ ဆိုအပ်ကုန်၏။ Tattha [Pg.273] katamo vicayo. Abhijjhā kāmataṇhā rūpataṇhā bhavataṇhā. Yaṃ vā pana kiñci ajjhosānagataṃ sāsavā abhijjhitassa mettānupassiya yo anatthaṃ carati. Tattha yo byāpādaṃ uppādeti, acari carissatīti. Evaṃ nava āghātavatthūni kattabbāni, tassevaṃ byāpādānupassissa kileso yo paridāho kāyakilamatho akammaniyatā middhaṃ. Cittānupassissa paṭighātena khiyanā, idaṃ thinamiddhaṃ. Tattha adhikaraṇaavūpasamo, idaṃ uddhaccaṃ. Yaṃ kiṃ kasathamīti idaṃ kukkuccaṃ. Yaṃ yathā idaṃ santīraṇaṃ, ayaṃ vicikicchā. Tattha avijjā ca taṇhā ca atthi, idaṃ pariyuṭṭhānaṃ. Āvaraṇaṃ nīvaraṇaṃ chadanaṃ upakkileso ca atthi, idaṃ kāmacchando kāmarāgapariyuṭṭhānassa padaṭṭhānaṃ. Byāpādo byāpādapariyuṭṭhānassa padaṭṭhānaṃ. Thinamiddhaṃ thinamiddhapariyuṭṭhānassa padaṭṭhānaṃ. Uddhaccakukkuccaṃ avijjāpariyuṭṭhānassa padaṭṭhānaṃ. Vicikicchā vicikicchāpariyuṭṭhānassa padaṭṭhānaṃ. Kāmarāgapariyuṭṭhānaṃ anusayasaṃyojanassa padaṭṭhānaṃ. Byāpādapariyuṭṭhānaṃ paṭighasaṃyojanassa padaṭṭhānaṃ. Thinamiddhapariyuṭṭhānaṃ mānasaṃyojanassa padaṭṭhānaṃ. Avijjāpariyuṭṭhānañca vicikicchāpariyuṭṭhānañca diṭṭhisaṃyojanassa padaṭṭhānaṃ. ထိုဟာရတို့တွင် ဝိစယဟာရမည်သည် အဘယ်နည်း။ အဘိဇ္ဈာ၊ ကာမတဏှာ၊ ရူပတဏှာ၊ ဘဝတဏှာနှင့် အာရုံ၌ ငြိကပ်စွဲလမ်းခြင်း တစ်မျိုးမျိုးသည် သာသဝ (အာသဝနှင့်တကွဖြစ်သော တရား) မည်၏။ သူတစ်ပါးစည်းစိမ်ကို ရှေးရှုကြံစည်လျက် မေတ္တာကင်းလျက် အကြင်သူသည် အကျိုးမဲ့ကို 'ကျင့်ဆဲ၊ ကျင့်ပြီး၊ ကျင့်လတ္တံ့' ဟု ကြံစည်ကာ ဗျာပါဒကို ဖြစ်စေ၏။ ဤသို့လျှင် ကိုးပါးသော အာဃာတဝတ္ထုတို့ကို ပြုအပ်ကုန်၏။ ဤသို့ ဗျာပါဒကို အဖန်တလဲလဲ ရှုသောသူအား ဖြစ်ပေါ်လာသော ပူပန်ခြင်း၊ ကိုယ်၏ ပင်ပန်းခြင်း၊ အမှု၌ မခန့်ညောင်းခြင်းဟူသော ကိလေသာသည် မိဒ္ဓမည်၏။ စိတ်ကို အဖန်တလဲလဲ ရှုသောသူအား ထိပါးခြင်း (ပဋိဃ) ကြောင့် စိတ်ကျုံ့ခြင်းသည် ထိနမိဒ္ဓမည်၏။ ထိုကိလေသာတို့တွင် ငြိမ်းအေးမှုမရှိဘဲ ခိုက်ရန်ဖြစ်ခြင်းသည် ဥဒ္ဓစ္စမည်၏။ အဖန်တလဲလဲ နောင်တပူပန်ခြင်းသည် ကုက္ကုစ္စမည်၏။ အဖန်တလဲလဲ စုံစမ်းတွေးတောခြင်းသည် ဝိစိကိစ္ဆာမည်၏။ ထိုနီဝရဏတို့တွင် အဝိဇ္ဇာနှင့် တဏှာသည် ရှိ၏၊ ဤသည်ကား ပရိယုဋ္ဌာန် (ထကြွသော ကိလေသာ) မည်၏။ တားမြစ်ခြင်း၊ ပိတ်ပင်ခြင်း၊ ဖုံးလွှမ်းခြင်း၊ ညစ်ညူးခြင်းဟူသော ကာမစ္ဆန္ဒသည် ကာမရာဂပရိယုဋ္ဌာန်၏ နီးစွာသောအကြောင်း (ပဒဋ္ဌာန်) ဖြစ်၏။ ဗျာပါဒသည် ဗျာပါဒပရိယုဋ္ဌာန်၏ ပဒဋ္ဌာန်ဖြစ်၏။ ထိနမိဒ္ဓသည် ထိနမိဒ္ဓပရိယုဋ္ဌာန်၏ ပဒဋ္ဌာန်ဖြစ်၏။ ဥဒ္ဓစ္စကုက္ကုစ္စသည် အဝိဇ္ဇာပရိယုဋ္ဌာန်၏ ပဒဋ္ဌာန်ဖြစ်၏။ ဝိစိကိစ္ဆာသည် ဝိစိကိစ္ဆာပရိယုဋ္ဌာန်၏ ပဒဋ္ဌာန်ဖြစ်၏။ ကာမရာဂပရိယုဋ္ဌာန်သည် အနုသယသံယောဇဉ်၏ ပဒဋ္ဌာန်ဖြစ်၏။ ဗျာပါဒပရိယုဋ္ဌာန်သည် ပဋိဃသံယောဇဉ်၏ ပဒဋ္ဌာန်ဖြစ်၏။ ထိနမိဒ္ဓပရိယုဋ္ဌာန်သည် မာနသံယောဇဉ်၏ ပဒဋ္ဌာန်ဖြစ်၏။ အဝိဇ္ဇာပရိယုဋ္ဌာန်နှင့် ဝိစိကိစ္ဆာပရိယုဋ္ဌာန်သည် ဒိဋ္ဌိသံယောဇဉ်၏ ပဒဋ္ဌာန်ဖြစ်၏။ Tattha katamo lakkhaṇo hāro? Kāmarāgapariyuṭṭhāne vutte sabbāni pariyuṭṭhānāni vuttāni hontīti. Saṃyojanesu vuttesu sabbasaṃyojanāni vuttāni honti. Ayaṃ lakkhaṇo hāro. ထိုဟာရတို့တွင် လက္ခဏာဟာရမည်သည် အဘယ်နည်း။ ကာမရာဂပရိယုဋ္ဌာန်ကို ဟောတော်မူအပ်သည်ရှိသော် အလုံးစုံသော ပရိယုဋ္ဌာန်တို့ကို ဟောတော်မူပြီးဖြစ်သကဲ့သို့လည်းကောင်း၊ သံယောဇဉ်တို့ကို ဟောတော်မူအပ်သည်ရှိသော် အလုံးစုံသော သံယောဇဉ်တို့ကို ဟောတော်မူပြီးဖြစ်သကဲ့သို့လည်းကောင်း (လက္ခဏာတူညီမှုဖြင့် သိသာစေခြင်းတည်း)။ ဤသည်ကား လက္ခဏာဟာရမည်၏။ 82. Tattha katamo catubyūho hāro? Ye ime pañca nīvaraṇā jhānapaṭipakkho so dukkhasamudayo. Yaṃ phalaṃ, idaṃ dukkhaṃ. Tattha kāmacchandassa nekkhammavitakko paṭipakkho; byāpādassa abyāpādavitakko paṭipakkho; tiṇṇaṃ nīvaraṇānaṃ avihiṃsāvitakko paṭipakkho. Iti ime tayo vitakkā. Nekkhammavitakko samādhikkhandhaṃ bhajati. Abyāpādavitakko sīlakkhandhaṃ bhajati. Avihiṃsāvitakko paññākkhandhaṃ bhajati. Ime tayo khandhā. Ariyo aṭṭhaṅgiko maggo nīvaraṇappahānāya saṃvattati. Yaṃ nīvaraṇappahānaṃ, ayaṃ nirodho. Imāni cattāri saccāni. Ayaṃ catubyūho hāro. ၈၂. ထိုဟာရတို့တွင် စတုဗျူဟာဟာရမည်သည် အဘယ်နည်း။ ဈာန်၏ ဆန့်ကျင်ဘက်ဖြစ်သော ဤနီဝရဏငါးပါးတို့သည် ဒုက္ခ၏ အကြောင်းရင်းဖြစ်သော သမုဒယသစ္စာမည်၏။ ၎င်းကြောင့် ဖြစ်ပေါ်လာသော အကြင်အကျိုးတရားသည် ဒုက္ခသစ္စာမည်၏။ ထိုတရားတို့တွင် ကာမစ္ဆန္ဒ၏ ဆန့်ကျင်ဘက်သည် နေက္ခမ္မဝိတက်ဖြစ်၏။ ဗျာပါဒ၏ ဆန့်ကျင်ဘက်သည် အဗျာပါဒဝိတက်ဖြစ်၏။ ကျန်ရှိသော နီဝရဏသုံးပါးတို့၏ ဆန့်ကျင်ဘက်သည် အဝိဟိံသာဝိတက်ဖြစ်၏။ ဤသို့လျှင် ဤဝိတက်သုံးပါးတို့ ရှိကုန်၏။ နေက္ခမ္မဝိတက်သည် သမာဓိက္ခန္ဓာအုပ်စု၌ ပါဝင်၏။ အဗျာပါဒဝိတက်သည် သီလက္ခန္ဓာအုပ်စု၌ ပါဝင်၏။ အဝိဟိံသာဝိတက်သည် ပညာက္ခန္ဓာအုပ်စု၌ ပါဝင်၏။ ဤသည်တို့ကား ခန္ဓာသုံးပါးတို့ ဖြစ်ကုန်၏။ မြတ်သော အင်္ဂါရှစ်ပါးနှင့် ပြည့်စုံသော မဂ္ဂင်တရားသည် နီဝရဏတို့ကို ပယ်စွန့်ခြင်းငှာ ဖြစ်၏ (မဂ္ဂသစ္စာ)။ အကြင်နီဝရဏတို့ကို ပယ်စွန့်ခြင်း (ချုပ်ငြိမ်းခြင်း) သည် ရှိ၏၊ ဤချုပ်ငြိမ်းခြင်းသည် နိရောဓသစ္စာမည်၏။ ဤသည်တို့ကား သစ္စာလေးပါးတို့ ဖြစ်ကုန်၏။ ဤသည်ကား စတုဗျူဟာဟာရမည်၏။ Tattha katamo āvaṭṭo hāro? Pañca nīvaraṇāni dasa bhavanti. Yadapi ajjhattaṃ sārajjati, tadapi nīvaraṇaṃ. Yadapi bahiddhā sārajjati, tadapi nīvaraṇaṃ, evaṃ [Pg.274] yāva vicikicchā ime dasa nīvaraṇā. Ajjhattabahiddhā kilesā imāni dve saṃyojanāni ajjhattasaṃyojanañca bahiddhāsaṃyojanañca. Tattha ahanti ajjhattaṃ, mamanti bahiddhā. Sakkāyadiṭṭhi ajjhattaṃ, ekasaṭṭhi diṭṭhigatāni bahiddhā. Yo ajjhattaṃ chandarāgo rūpesu avītarāgo bhavati avītacchando. Evaṃ yāva viññāṇe, ayaṃ ajjhattā taṇhā. Yaṃ chasu bāhiresu āyatanesu tīsu ca bhavesu ajjhosānaṃ, ayaṃ bahiddhā taṇhā. Imāni dve saccāni saṃyojanāni saṃyojanīyā ca dhammā. Tattha saṃyojanesu dhammesu yā nibbidānupassanā ca, ayaṃ maggo. Yaṃ saṃyojanappahānaṃ, ayaṃ nirodho. Ayaṃ āvaṭṭo hāro. ထိုဟာရတို့တွင် အာဝဋ္ဋဟာရမည်သည် အဘယ်နည်း။ နီဝရဏငါးပါးတို့သည် (အဇ္ဈတ္တ၊ ဗဟိဒ္ဓခွဲခြားသဖြင့်) ဆယ်ပါး ဖြစ်ကုန်၏။ မိမိသန္တာန် (အဇ္ဈတ္တ) ၌ တပ်မက်နှစ်သက်ခြင်းသည်လည်း နီဝရဏမည်၏။ ပြင်ပ (ဗဟိဒ္ဓ) ၌ တပ်မက်နှစ်သက်ခြင်းသည်လည်း နီဝရဏမည်၏။ ဤသို့လျှင် ဝိစိကိစ္ဆာတိုင်အောင် ဤတရားဆယ်ပါးတို့သည် နီဝရဏမည်ကုန်၏။ အဇ္ဈတ္တ၊ ဗဟိဒ္ဓ ကိလေသာဟူသော သံယောဇဉ်တို့သည် အဇ္ဈတ္တသံယောဇဉ်နှင့် ဗဟိဒ္ဓသံယောဇဉ်ဟူ၍ နှစ်ပါးရှိကုန်၏။ ထိုနှစ်ပါးတို့တွင် 'ငါ' ဟူ၍ စွဲလမ်းမှုသည် အဇ္ဈတ္တမည်၏၊ 'ငါ့ဥစ္စာ' ဟူ၍ စွဲလမ်းမှုသည် ဗဟိဒ္ဓမည်၏။ သက္ကာယဒိဋ္ဌိသည် အဇ္ဈတ္တမည်၏၊ ကျန်ခြောက်ဆယ့်တစ်ပါးသော မိစ္ဆာဒိဋ္ဌိတို့သည် ဗဟိဒ္ဓမည်ကုန်၏။ မိမိသန္တာန်ရှိ ရုပ်တို့၌ မကင်းသောရာဂ၊ မကင်းသောဆန္ဒဖြင့် တပ်မက်ခြင်း ရှိ၏။ ဤနည်းတူ ဝိညာဏ်တိုင်အောင် ဖြစ်သော တပ်မက်ခြင်းသည် အဇ္ဈတ္တတဏှာမည်၏။ ပြင်ပအာယတနခြောက်ပါးတို့၌လည်းကောင်း၊ ဘဝသုံးပါးတို့၌လည်းကောင်း စွဲလန်းနှစ်သက်ခြင်းသည် ဗဟိဒ္ဓတဏှာမည်၏။ ဤသည်တို့ကား (ဒုက္ခနှင့် သမုဒယဟူသော) သစ္စာနှစ်ပါး၊ သံယောဇဉ်တရားနှင့် သံယောဇဉ်၏ အာရုံဖြစ်သော တရားတို့ ဖြစ်ကုန်၏။ ထိုသံယောဇဉ်နှင့် ယှဉ်သောတရားတို့အပေါ်၌ ငြီးငွေ့ဖွယ်ဟု အဖန်တလဲလဲ ရှုခြင်း (နိဗ္ဗိဒါနုပဿနာ) သည် မဂ္ဂသစ္စာမည်၏။ ထိုသံယောဇဉ်တို့ကို ပယ်ခြင်းသည် နိရောဓသစ္စာမည်၏။ ဤသည်ကား အာဝဋ္ဋဟာရမည်၏။ Tattha katamo vibhattihāro? Saṃyojananti na etaṃ ekaṃsena. Mānasaṃyojanaṃ diṭṭhibhāgiyanti na taṃ ekaṃsena adiṭṭhamānaṃ nissāyamānaṃ na pajahati. Yo pañca uddhambhāgiyo māno kiñcāpi so diṭṭhipakkhe siyā. Na tu orambhāgiyaṃ saṃyojanaṃ tassa pahānāya saṃvattatīti. Yo ca ahaṃkāro na paviddhoyaṃ panassa evaṃ hoti. Kadāsu nāmāhaṃ taṃ santaṃ āyatanaṃ sacchikatvā upasampajja viharissāmi, yaṃ ariyā santaṃ āyatanaṃ upasampajja viharissantīti, ayaṃ abhijjhā na ca taṃ nīvaraṇaṃ. Atthi pana arahato kāyakilesamiddhañca okkamati na ca taṃ nīvaraṇaṃ tassa thinamiddhaṃ nīvaraṇanti. Na ekaṃsena. Ayaṃ vibhattihāro. ထိုဟာရတို့တွင် ဝိဘတ္တိဟာရမည်သည် အဘယ်နည်း။ 'သံယောဇဉ်' ဟူသော တရားသည် တစ်ထစ်ချ တစ်မျိုးတည်း သတ်မှတ်၍ မရပေ။ မာနသံယောဇဉ်သည် ဒိဋ္ဌိ၏ အဖို့အစု၌ ပါဝင်၏ဟု ဆိုသော်လည်း၊ ၎င်းသည် ဒိဋ္ဌိမဖက်သော မာနကို တစ်ထစ်ချ မပယ်စွန့်နိုင်ပေ။ အကြင် ဥဒ္ဓံဘာဂိယသံယောဇဉ်ငါးပါး၌ အကျုံးဝင်သော မာနသည် အကယ်၍ ဒိဋ္ဌိ၏ အဖို့၌ ရှိနိုင်သော်လည်း၊ ဩရမ္ဘာဂိယသံယောဇဉ်ကို ပယ်ခြင်းမျှဖြင့် ထိုမာနကို ပယ်ခြင်းငှာ မဖြစ်နိုင်ပေ။ ထို့ပြင် 'ငါ' ဟူသော စွဲလမ်းမှု (အဟံကာရ) ကို မပယ်ရသေးသောသူအား— 'အရိယာတို့ ဆည်းကပ်နေထိုင်တော်မူသော ငြိမ်သက်လှစွာသော ထိုနီဗ္ဗာန်ဟူသော အာယတနကို ငါသည် အဘယ်သောအခါ၌ မျက်မှောက်ပြု၍ ဆည်းကပ်နေထိုင်ရပါအံ့နည်း' ဟု တွေးတောခြင်းသည် အဘိဇ္ဈာ (တောင့်တခြင်း) မည်သော်လည်း ၎င်းသည် နီဝရဏ မဟုတ်ပေ။ ရဟန္တာအရှင်မြတ်တို့အားလည်း ကိုယ်ပင်ပန်းခြင်းကြောင့် ငိုက်မျဉ်းခြင်း (မိဒ္ဓ) သို့ သက်ရောက်ခြင်း ရှိတတ်သော်လည်း ၎င်းသည် နီဝရဏ မမည်ပေ။ ထို့ကြောင့် 'ထိနမိဒ္ဓဟူသမျှသည် နီဝရဏဖြစ်၏' ဟု တစ်ထစ်ချ ဧကန်မုချ မဆိုနိုင်ပေ။ ဤသည်ကား ဝိဘတ္တိဟာရမည်၏။ Parivattanoti pañca nīvaraṇā pañcaṅgikena jhānena pahānaṃ gacchanti. Ayaṃ tesaṃ paṭipakkho nīvaraṇo asukassa pahīnāti na aññānuminitabbaṃ, paramatthamajjhattaṃ, ayaṃ parivattanā. ပရိဝတ္တနာဟာရဟူသည်— နီဝရဏငါးပါးတို့သည် အင်္ဂါငါးပါးရှိသော ဈာန်တရားဖြင့် ပယ်စွန့်ခြင်းသို့ ရောက်ကုန်၏။ ဤနီဝရဏသည် ထိုဈာန်တရားတို့၏ ဆန့်ကျင်ဘက်ဖြစ်၏။ 'ထိုနီဝရဏကို အဘယ်သူ ပယ်အပ်ပြီးပြီနည်း' ဟု သူတစ်ပါးကို မနှိုင်းယှဉ် မမှန်းဆအပ်၊ မိမိသန္တာန် (အဇ္ဈတ္တ) ၌သာ မြတ်သော ပရမတ်တရားအဖြစ်ဖြင့် ရှုမြင်အပ်၏။ ဤသည်ကား ပရိဝတ္တနာဟာရမည်၏။ Tattha katamo vevacano? Kāmacchando chandarāgo pemaṃ nikantīti vevacanaṃ. Nīvaraṇaṃ chadanaṃ upakkileso pariyuṭṭhānanti vevacanaṃ. ထိုဟာရတို့တွင် ဝေဝစနာဟာရမည်သည် အဘယ်နည်း။ ကာမစ္ဆန္ဒ၊ ဆန္ဒရာဂ၊ ပေမ (ချစ်ခြင်း)၊ နိကန္တိ (တပ်စွဲခြင်း) ဟူသည်တို့မှာ ကာမစ္ဆန္ဒတရား၏ ဝေဝုစ် (ပရိယာယ်အမည်) များ ဖြစ်ကုန်၏။ နီဝရဏ (ပိတ်ပင်ခြင်း)၊ ဆဒန (ဖုံးလွှမ်းခြင်း)၊ ဥပက္ကိလေသ (ညစ်ညူးခြင်း)၊ ပရိယုဋ္ဌာန် (ထကြွခြင်း) ဟူသည်တို့မှာလည်း ကိလေသာ၏ ဝေဝုစ်အမည်များ ဖြစ်ကုန်၏။ Paññattīti avijjāpaccayā kiccapaññattiyā paññatti, byāpādo vikkhepapaññattiyā paññatti, thinamiddhaṃ asamugghātapaññattiyā paññatti. Evaṃ sabbepi ete pañca nīvaraṇā imamhi sutte vikkhepapaññattiyā paññatti. ပညတ်တည်းဟူသည်— အဝိဇ္ဇာကို ကိစ္စပညတ်အားဖြင့် ပညတ်တော်မူ၏။ ဗျာပါဒကို ဝိက္ခေပပညတ် (ပျံ့လွင့်စေတတ်သော ပညတ်) အားဖြင့် ပညတ်တော်မူ၏။ ထိနမိဒ္ဓကို အသမုဂ္ဃါတပညတ် (အမြစ်မပြတ်သေးသောအဖြစ်ဖြင့် ပညတ်ခြင်း) အားဖြင့် ပညတ်တော်မူ၏။ ဤသို့လျှင် ဤသုတ်၌ နီဝရဏငါးပါးလုံးကိုပင်လျှင် ဝိက္ခေပပညတ်အားဖြင့် ပညတ်တော်မူအပ်ကုန်၏။ Tattha katamo otaraṇo? Ime pañca nīvaraṇā avijjā ca taṇhā ca tattha avijjāmūlā nīvaraṇā. Yā taṇhā ime saṅkhārā, te avijjāpaccayā ime [Pg.275] dve dhammā pañcasu khandhesu saṅkhārakkhandhapariyāpannā, āyatanesu dhammāyatanaṃ, dhātūsu dhammadhātu, indriyesu imesaṃ dhammānaṃ padaṭṭhānaṃ sukhindriyassa ca somanassindriyassa ca itthindriyassa ca purisindriyassa ca. ထိုဟာရတို့တွင် ဩတရဏဟာရသည် အဘယ်နည်း။ ဤနီဝရဏငါးပါးတို့သည်လည်းကောင်း၊ အဝိဇ္ဇာသည်လည်းကောင်း၊ တဏှာသည်လည်းကောင်း ရှိ၏။ ထိုနီဝရဏတို့တွင် နီဝရဏတို့သည် အဝိဇ္ဇာလျှင် အကြောင်းရင်းရှိကုန်၏။ အကြင်တဏှာသည်လည်းကောင်း၊ ဤသင်္ခါရတို့သည်လည်းကောင်း ရှိ၏။ ထိုတဏှာနှင့် သင်္ခါရတို့သည် အဝိဇ္ဇာလျှင် အကြောင်းရှိကုန်၏။ ဤတရားနှစ်ပါးတို့သည် ခန္ဓာငါးပါးတို့တွင် သင်္ခါရက္ခန္ဓာ၌ အကျုံးဝင်ကုန်၏။ အာယတနတို့တွင် ဓမ္မာယတန ဖြစ်ကုန်၏။ ဓာတ်တို့တွင် ဓမ္မဓာတ် ဖြစ်ကုန်၏။ ဣန္ဒြေတို့တွင် သုခိန္ဒြေ၊ သောမနဿိန္ဒြေ၊ ဣတ္ထိန္ဒြေ၊ ပုရိသိန္ဒြေဟူသော ဤတရားတို့၏ ပဒဋ္ဌာန် (နီးသောအကြောင်း) ဖြစ်ကုန်၏။ Tattha katamo sodhano hāro? Idaṃ suttaṃ yathā ārabbha nikkhittaṃ so attho bhāsito imehi pañcahi padehi. ထိုဟာရတို့တွင် သောဓနဟာရသည် အဘယ်နည်း။ ဤသုတ်ကို အကြင်အကြောင်းကြောင့် အားထုတ်၍ ဟောကြားတော်မူအပ်၏။ ထိုအနက်အဓိပ္ပာယ်ကို ဤငါးပါးသော ပုဒ်တို့ဖြင့် ဟောကြားအပ်၏။ Tattha kāmacchando ca byāpādo ca vicikicchā ca na ekattatāya paññattā, kāmāti na ekattatāya paññattā, atha khalu vemattatāya paññattā. Ayaṃ adhiṭṭhāno hāro. ထိုသို့ဟောရာ၌ ကာမစ္ဆန္ဒသည်လည်းကောင်း၊ ဗျာပါဒသည်လည်းကောင်း၊ ဝိစိကိစ္ဆာသည်လည်းကောင်း တစ်ခုတည်းသော အဖြစ်ဖြင့် မပညတ်အပ်။ 'ကာမတို့' ဟူ၍လည်း တစ်ခုတည်းသော အဖြစ်ဖြင့် မပညတ်အပ်။ စင်စစ်သော်ကား ကွဲပြားသော အဖြစ်ဖြင့် ပညတ်တော်မူအပ်၏။ ဤသည်ကား အဓိဋ္ဌာနဟာရ မည်၏။ Tattha katamo parikkhāro? Kāmacchandassa ayoniso manasikāro subhārammaṇapaccayo; subhanimittañca hetu. Byāpādassa ayoniso manasikāro āghātavatthūni ca paccayo; paṭighānusayo hetu. Thinamiddhassa paṭisaṃhāro paccayo; pavattiyā kilamathā calanā tañca hetu. Uddhaccakukkuccassa rajanīyaṃ ārammaṇiyaṃ assādiyākindriyaṃ tāva aparipuṇṇañca ñāṇaṃ paccayo; kāmasaññā ca diṭṭhianusayo ca hetu. Vicikicchāya nava mānavidhā ārammaṇaṃ mānānusayo, sova paccayo; vicikicchānusayo hetu. Ete pañca dhammā sahetu sappaccayā uppajjanti. ထိုဟာရတို့တွင် ပရိက္ခာရဟာရသည် အဘယ်နည်း။ ကာမစ္ဆန္ဒ၏ မသင့်မတင့် နှလုံးသွင်းခြင်းသည် တင့်တယ်သောအာရုံဟူသော အကြောင်းရှိ၏။ သုဘနိမိတ်သည်ပင်လျှင် ဖြစ်စေတတ်သော အကြောင်းရင်း ဖြစ်၏။ ဗျာပါဒ၏ မသင့်မတင့် နှလုံးသွင်းခြင်းသည်လည်းကောင်း၊ ရန်ငြိုးဖွဲ့ခြင်းတို့သည်လည်းကောင်း မှီရာအကြောင်းဖြစ်၏။ ပဋိဃာနုသယသည် ဖြစ်စေတတ်သော အကြောင်းရင်း ဖြစ်၏။ ထိနမိဒ္ဓ၏ ပဋိသံဟာရသည် မှီရာအကြောင်းဖြစ်၏။ ပဝတ္တိအခါ၌ ပင်ပန်းခြင်းသည်လည်းကောင်း၊ တုန်လှုပ်ခြင်းသည်လည်းကောင်း ဖြစ်စေတတ်သော အကြောင်းရင်း ဖြစ်၏။ ဥဒ္ဓစ္စကုက္ကုစ္စ၏ တပ်မက်ဖွယ်၊ သာယာဖွယ်သော အာရုံရှိသော ဣန္ဒြေသည်လည်းကောင်း၊ ရှေးဦးစွာ မပြည့်စုံသေးသော ဉာဏ်သည်လည်းကောင်း မှီရာအကြောင်းဖြစ်၏။ ကာမသညာသည်လည်းကောင်း၊ ดိဋ္ဌိအနုသယသည်လည်းကောင်း ဖြစ်စေတတ်သော အကြောင်းရင်း ဖြစ်၏။ ဝိစိကိစ္ဆာ၏ ကိုးပါးသော မာနပြားတို့၏ အာရုံဖြစ်သော မာနာနုသယသည်လည်းကောင်း၊ ထိုမာနာနုသယသည်ပင်လျှင် မှီရာအကြောင်းဖြစ်၏။ ဝိစိကိစ္ဆာနုသယသည် ဖြစ်စေတတ်သော အကြောင်းရင်း ဖြစ်၏။ ဤငါးပါးသော တရားတို့သည် ဖြစ်စေတတ်သော အကြောင်းရင်းနှင့်တကွ၊ မှီရာအကြောင်းနှင့်တကွ ဖြစ်ပေါ်လာကြကုန်၏။ Tattha katamo samāropano hāro? Ime pañca nīvaraṇā cattāropi ete āsavā gaṇḍāpi ete sallāpi ete upādānāni ete. Tesu eva bāhiresu dhammesu saṃkilesabhāgiyaṃ suttanti paññattiṃ gacchati. Ayaṃ samāropano hāro. ထိုဟာရတို့တွင် သမာရောပနဟာရသည် အဘယ်နည်း။ ဤနီဝရဏငါးပါးတို့သည်လည်းကောင်း၊ အာသဝလေးပါးတို့သည်လည်းကောင်း၊ အိုင်းအမာတို့သည်လည်းကောင်း၊ ငြောင့်တို့သည်လည်းကောင်း၊ ဥပါဒါန်တို့သည်လည်းကောင်း ထိုတရားတို့နှင့် အပြင်ပဖြစ်သော တရားတို့၌ပင်လျှင် သံကိလေသဘာဂိယသုတ်ဟူသော ပညတ်ခြင်းသို့ ရောက်၏။ ဤသည်ကား သမာရောပနဟာရ မည်၏။ Niddiṭṭhaṃ saṃkilesikabhāgiyaṃ suttaṃ. သံကိလေသိကဘာဂိယသုတ်ကို ညွှန်ပြတော်မူအပ်ပြီ။ 83. Manopubbaṅgamā dhammāti gāthā. ၈၃. "မနောပုဗ္ဗင်္ဂမာ ဓမ္မာ" ဟူသော ဂါထာသည် ရှိ၏။ Tattha katamo desanā hāro? Imamhi sutte ko attho khandhavavatthānena viññāṇakkhandhaṃ deseti, dhātuvavatthānena manoviññāṇadhātuṃ, āyatanavavatthānena manāyatanaṃ, indriyavavatthānena manindriyaṃ. Tassa kiṃ pubbaṅgamā dhammā? Saṃkhittena cha dhammā pubbaṅgamā dhammā kusalamūlāni ca akusalamūlāni ca animittaṃ imamhi sutte kusalamūlaṃ desitaṃ. Tattha katamā manopubbaṅgamā dhammā? Mano tesaṃ pubbaṅgamaṃ, yathāpi balassa rājā pubbaṅgamo, evameva [Pg.276] dhammānaṃ manopubbaṅgamā. Tattha tividhānaṃ pubbaṅgamānaṃ nekkhammacchandena abyāpādacchandena avihiṃsāchandena. Alobhassa nekkhammacchandena pubbaṅgamā. Adosassa abyāpādacchandena pubbaṅgamā. Amohassa avihiṃsāchandena pubbaṅgamā. Tattha manoseṭṭhāti manasā ime dhammā ussaṭā manena vā nimmitā. Manova imesaṃ dhammānaṃ seṭṭhoti manova imesaṃ dhammānaṃ seṭṭhajeṭṭhoti manova imesaṃ dhammānaṃ ādhipaccaṃ karotīti manoseṭṭhā. Manojavāti yattha mano gacchati. Tattha ime dhammā gacchantīti manojavā. Yathā vāto sīghaṃ gacchati añño vā koci sīghaṃ gāmako vuccate vātajavoti pakkhigāmikoti, evameva ime dhammā manena sampajāyamānā gacchanti, tattha ime dhammā gacchantīti manojavāti. Te tividhā chandasamudānitā anāvilatā ca saṅkappo. Sattavidhā ca kāyikaṃ sucaritaṃ vācasikaṃ sucaritaṃ, te dasa kusalakammapathā. Tattha manasā ce pasannenāti manokammaṃ. Bhāsati vāti vacīkammaṃ. Karoti vāti kāyakammaṃ. Imehi imasmiṃ sutte dasa kusalakammapathā paramāpi santā sīlavatā paramā. So bhavati vivattiyaṃ na lokaniyyānāya vāsanābhāgiyaṃ suttaṃ bhavati. Ayaṃ desanā. ထိုဂါထာ၌ ဒေသနာဟာရသည် အဘယ်နည်း။ ဤသုတ်၌ အဘယ်အနက်အဓိပ္ပာယ်ကို ခန္ဓာကို ပိုင်းခြားမှတ်သားခြင်းဖြင့် ဝိညာဏက္ခန္ဓာကို ဟောတော်မူ၏။ ဓာတ်ကို ပိုင်းခြားမှတ်သားခြင်းဖြင့် မနောဝိညာဏဓာတ်ကို ဟောတော်မူ၏။ အာယတနကို ပိုင်းခြားမှတ်သားခြင်းဖြင့် မနာယတနကို ဟောတော်မူ၏။ ဣန္ဒြေကို ပိုင်းခြားမှတ်သားခြင်းဖြင့် မနိန္ဒြေကို ဟောတော်မူ၏။ ထိုဂါထာ၏ ရှေ့သွားပြုသော (ပြဋ္ဌာန်းသော) တရားတို့သည် အဘယ်နည်း။ အကျဉ်းအားဖြင့် ကုသိုလ်မူလတို့သည်လည်းကောင်း၊ အကုသိုလ်မူလတို့သည်လည်းကောင်း၊ အကြောင်းမရှိသော တရားတို့သည်လည်းကောင်း ခြောက်ပါးကုန်သော တရားတို့သည် ပြဋ္ဌာန်းသော တရားတို့ မည်ကုန်၏။ ဤသုတ်၌ ထိုကုသိုလ်မူလကို ဟောတော်မူ၏။ ထိုသုတ်၌ စိတ်လျှင် ရှေ့သွားရှိကုန်သော တရားတို့သည် အဘယ်နည်း။ စိတ်သည် ထိုနာမက္ခန္ဓာတို့တွင် ရှေ့သွားဖြစ်၏။ ပမာသော်ကား စစ်သည်ဗိုလ်ပါတို့တွင် မင်းသည် ရှေ့သွားဖြစ်သကဲ့သို့၊ ထို့အတူသာလျှင် နာမက္ခန္ဓာတို့တွင် စိတ်သည် ရှေ့သွားဖြစ်၏။ ထိုဒေသနာ၌ နေက္ခမ္မစ္ဆန္ဒ၊ အဗျာပါဒဆန္ဒ၊ အဝိဟိံသာဆန္ဒဟူ၍ သုံးပါးသော ရှေ့သွားတရားတို့တွင် အလောဘ၏ နေက္ခမ္မစ္ဆန္ဒဖြင့် ရှေ့သွားဖြစ်၏။ အဒေါသ၏ အဗျာပါဒဆန္ဒဖြင့် ရှေ့သွားဖြစ်၏။ အမောဟ၏ အဝိဟိံသာဆန္ဒဖြင့် ရှေ့သွားဖြစ်၏။ ထိုဂါထာ၌ "မနောသေဋ္ဌာ" ဟူသည်ကား စိတ်ဖြင့် ဤတရားတို့သည် မြတ်ကုန်၏၊ သို့မဟုတ် စိတ်ဖြင့် ဖန်ဆင်းအပ်ကုန်၏။ စိတ်သည်လည်း ဤတရားတို့တွင် အမြတ်ဆုံး ဖြစ်၏ဟူ၍လည်းကောင်း၊ စိတ်သည်သာလျှင် ဤတရားတို့ထက် မြတ်၏၊ ကြီး၏ဟူ၍လည်းကောင်း၊ စိတ်သည်သာလျှင် ဤတရားတို့၌ အစိုးရခြင်းကို ပြု၏ဟူ၍လည်းကောင်း၊ ထို့ကြောင့် စိတ်သည် ကြီးမြတ်၏။ "မနောဇဝါ" ဟူသည်ကား အကြင်အာရုံ၌ စိတ်သည် ပြေးဝင်၏၊ ထိုအာရုံ၌ ဤတရားတို့သည် လျင်မြန်စွာ ဖြစ်တတ်ကုန်၏၊ ထို့ကြောင့် မနောဇဝ မည်၏။ လေသည် လျင်မြန်စွာ သွားတတ်သကဲ့သို့၊ သို့မဟုတ် အခြား လျင်မြန်စွာ သွားတတ်သောသူကို လေကဲ့သို့ လျင်မြန်သူဟူ၍လည်းကောင်း၊ ငှက်ကဲ့သို့ လျင်မြန်သူဟူ၍လည်းကောင်း ဆိုအပ်သကဲ့သို့၊ ထို့အတူသာလျှင် ဤတရားတို့သည် စိတ်ကြောင့် ကောင်းစွာဖြစ်ထွန်းလျက် အာရုံသို့ ပြေးဝင်ကုန်၏။ ထိုအာရုံ၌ ဤတရားတို့သည် ပြေးဝင်တတ်ကုန်သောကြောင့် "မနောဇဝါ" ဟူ၍ ဆိုအပ်၏။ ထိုတရားတို့သည် ဆန္ဒဟူသော အကြောင်းရင်းရှိခြင်း၊ နောက်ကျုခြင်းမရှိခြင်း၊ အကြံဟူ၍ သုံးပါးသော သဘောရှိကုန်၏။ ကာယသုစရိုက် ၃ ပါး၊ ဝစီသုစရိုက် ၄ ပါးဟူ၍ ခုနစ်ပါးသော တရားတို့လည်း ဖြစ်ကုန်၏။ ထိုခုနစ်ပါးသော တရားတို့သည် ဆယ်ပါးသော ကုသလကမ္မပထတို့ ဖြစ်ကုန်၏။ ထိုဂါထာ၌ "မနသာ စေ ပသန္နေန" ဟူသည်ကား မနောကံ ဖြစ်၏။ "ဘာသတိ ဝါ" ဟူသည်ကား ဝစီကံ ဖြစ်၏။ "ကရောတိ ဝါ" ဟူသည်ကား ကာယကံ ဖြစ်၏။ ဤကံသုံးပါးတို့ဖြင့် ဤသုတ်၌ ဆယ်ပါးသော ကုသလကမ္မပထတို့သည် အလွန်မြတ်ကုန်သော်လည်း သီလရှိသူ၏ အဖြစ်သည်သာ မြတ်၏။ ထိုသီလရှိသော အဖြစ်သည် ဝိပတ္တိ (လဲခြင်း) ၌ ဖြစ်၏။ လောကမှ ထွက်မြောက်ခြင်းငှာ ဝါသနာဘာဂီယဖြစ်သော သုတ်ကား မဟုတ်ပေ။ ဤသည်ကား ဒေသနာဟာရ မည်၏။ Tattha katamo vicayo hāro? Manopubbaṅgamā dhammāti kusalamūlāni ca aṭṭhaṅgasammattāni. Idaṃ suttaṃ. ထိုဟာရတို့တွင် ဝိစယဟာရသည် အဘယ်နည်း။ "မနောပုဗ္ဗင်္ဂမာ ဓမ္မာ" ဟူသည်ကား အင်္ဂါရှစ်ပါးနှင့် ပြည့်စုံသော သမ္မတ္တတရားတို့သည် ကုသိုလ်မူလရှိကုန်သည်သာလျှင် တည်း။ ဤသည်ကား ဝိစယဟာရသုတ် ဖြစ်၏။ Yuttīti dasannaṃ kusalakammapathānaṃ yo vipāko, so sukhavedanīyo abyāpādassaṅgamāno. Chāyāva anapāyinīti anugacchati atthi esā yutti. ယုတ္တိဟာရဟူသည်ကား ဆယ်ပါးသော ကုသလကမ္မပထတရားတို့၏ အကြင်အကျိုးသည် ရှိ၏။ ထိုအကျိုးသည် အမျက်မထွက်ခြင်း (အဗျာပါဒ) နှင့် ယှဉ်စပ်လျက် ချမ်းသာကို ခံစားရသော အကျိုးရှိ၏။ "ဆာယာဝ အနုပါယိနီ" ဟူသည်ကား အရိပ်သည် အစဉ်လိုက်သကဲ့သို့ (ထိုကောင်းမှုအကျိုးသည်) အစဉ်လိုက်ခြင်း ရှိ၏။ ဤသည်ကား ယုတ္တိဟာရ မည်၏။ Padaṭṭhānanti aṭṭhārasannaṃ manopavicārānaṃ padaṭṭhānaṃ. Manopubbaṅgamā dhammāti sabbakusalapakkhassa ime dhammā padaṭṭhānaṃ. Manasā ce pasannenāti yo cetaso pasādo, idaṃ saddhindriyassa padaṭṭhānaṃ. Bhāsati vāti sammāvācāya. Karoti vāti sammākammantassa ca sammāvāyāmassa ca padaṭṭhānaṃ. ပဒဋ္ဌာနဟာရဟူသည်ကား တစ်ဆယ့်ရှစ်ပါးသော မနောပဝိစာရတရားတို့၏ ပဒဋ္ဌာန် ဖြစ်၏။ "မနောပုဗ္ဗင်္ဂမာ ဓမ္မာ" ဟူသည်ကား ဤတရားတို့သည် အလုံးစုံသော ကုသိုလ်အဖို့၏ ပဒဋ္ဌာန် ဖြစ်၏။ "မနသာ စေ ပသန္နေန" ဟူသည်ကား စိတ်၏ ကြည်လင်ခြင်းသည် သဒ္ဓိန္ဒြေ၏ ပဒဋ္ဌာန် ဖြစ်၏။ "ဘာသတိ ဝါ" ဟူသည်ကား သမ္မာဝါစာ၏ ပဒဋ္ဌာန် ဖြစ်၏။ "ကရောတိ ဝါ" ဟူသည်ကား သမ္မာကမ္မန္တနှင့် သမ္မာဝါယာမတို့၏ ပဒဋ္ဌာန် ဖြစ်၏။ Lakkhaṇoti iti pubbaṅgamā dhammāti vedanāpubbaṅgamāpi ete, saññāpubbaṅgamāpi ete, saṅkhārapubbaṅgamāpi ete. Ye keci dhammā sahajātā sabbe pubbaṅgamā etesaṃ dhammānaṃ. Tato naṃ sukhamanvetīti somanassamapi naṃ anveti yaṃ susukhacchāyā tadāpi naṃ sukhaṃ tadapi anveti. လက္ခဏာဟာရဟူသည်ကား ဤသို့ "ပုဗ္ဗင်္ဂမာ ဓမ္မာ" ဟူ၍ ဟောတော်မူရာ၌ ဤတရားတို့သည် ဝေဒနာလျှင် ရှေ့သွားရှိကုန်၏၊ သညာလျှင် ရှေ့သွားရှိကုန်၏၊ သင်္ခါရလျှင် ရှေ့သွားရှိကုန်၏။ အကြင်တကွဖြစ်ဘက် (သဟဇာတ်) တရားအားလုံးတို့သည် ထိုတရားတို့၏ ရှေ့သွားရှိကုန်၏။ "တတော နံ သုခမနွေတိ" ဟူသည်ကား ဝမ်းမြောက်ခြင်း (သောမနဿ) သည်လည်း ထိုပုဂ္ဂိုလ်သို့ အစဉ်လိုက်၏။ အကြင် ကောင်းမြတ်သော သုခရိပ်သည် ထိုပုဂ္ဂိုလ်သို့ အစဉ်လိုက်သကဲ့သို့ ထိုသုခသည်လည်း ထိုပုဂ္ဂိုလ်သို့ အစဉ်တစိုက် လိုက်၏။ 84. Tattha [Pg.277] katamo catubyūho hāro? Manopubbaṅgamāti na idaṃ ekādivacanaṃ. Kiṃ kāraṇā? Sabbe yeva ime chaviññāṇakāyā, imamhi bhagavato ko adhippāyo? Ye sukhena atthikā, te manaṃ pasādentīti ayaṃ imamhi sutte bhagavato adhippāyo. Attho pubbeyeva niddiṭṭho. ၈၄. ထိုဟာရတို့တွင် စတုဗျူဟာဟာရသည် အဘယ်နည်း။ "မနောပုဗ္ဗင်္ဂမာ" ဟူသော ဤစကားသည် တစ်ခုတည်းသော စကားစသည် မဟုတ်ပေ။ အကြောင်းကား အဘယ်နည်း။ ဤတရားအားလုံးတို့သည် ခြောက်ပါးသော ဝိညာဏကာယတို့ မည်ကုန်သောကြောင့်တည်း။ ဤသုတ်၌ မြတ်စွာဘုရား၏ အလိုတော်သည် အဘယ်နည်း။ "အကြင်သူတို့သည် ချမ်းသာကို လိုလားကုန်၏၊ ထိုသူတို့သည် မိမိတို့စိတ်ကို ကြည်လင်စေကုန်လော" ဟူသော ဤသည်ပင် ဤသုတ်၌ မြတ်စွာဘုရား၏ အလိုတော် ဖြစ်၏။ အနက်အဓိပ္ပာယ်ကိုကား ရှေး၌ပင် ညွှန်းပြခဲ့ပြီး ဖြစ်၏။ Yāni hi kusalamūlāni, tāni aṭṭhānisaṃsamattā hetu, ayaṃ aṭṭhaṅgiko maggo. Dasa ṭhānāni desanāhetūni desanāpaccayā niddesanā ca. Tattha yaṃ maññe dukkhena saha nāmarūpaṃ viññāṇasaccanti aṅgena kusalamūlaṃ pahīyati, ayaṃ appahīnabhūmiyaṃ samudayo. Yaṃ tesaṃ pahānā, ayaṃ nirodho. Imāni cattāri saccāni. Ayaṃ āvaṭṭo hāro. ထင်ရှားအောင် ပြဦးအံ့။ အကြင်ကုသိုလ်မူလတို့သည် ရှိကုန်၏၊ ထိုကုသိုလ်မူလတို့သည် ရှစ်ပါးသော အကျိုးကျေးဇူးမျှ ဖြစ်ကုန်သည်ဖြစ်၍ ဖြစ်စေတတ်သော အကြောင်း ဖြစ်ကုန်၏၊ ဤသည်ကား အင်္ဂါရှစ်ပါးနှင့် ပြည့်စုံသော မဂ်တရား ဖြစ်၏။ ဆယ်ပါးသော ကုသလကမ္မပထတို့သည် ဒေသနာဖြစ်သော ဖြစ်စေတတ်သော အကြောင်း ဖြစ်ကုန်၏။ ဒေသနာဖြစ်သော မှီရာအကြောင်းကို ပြခြင်းလည်း မည်၏။ ထိုဒေသနာ၌ "ဒုက္ခနှင့်တကွဖြစ်သော နာမ်ရုပ်နှင့် ဝိညာဉ်သည် သစ္စာဖြစ်၏" ဟူသော အင်္ဂါအားဖြင့် အကြင်ကုသိုလ်မူလကို ပယ်အပ်၏၊ ဤသို့ မပယ်အပ်သေးသော ဘုံ၌ ဖြစ်ခြင်းသည် သမုဒယသစ္စာ ဖြစ်၏။ ထိုအကြောင်းတို့ကို အကြင်ပယ်ခြင်းသည် ရှိ၏၊ ဤသည်ကား နိရောဓသစ္စာ ဖြစ်၏။ ဤလေးပါးတို့သည် သစ္စာလေးပါးတို့ မည်ကုန်၏။ ဤသည်ကား အာဝဋ္ဋဟာရ မည်၏။ Vibhattīti – ဝိဘတ္တိဟာရ ဟူသည်ကား— Manopubbaṅgamā dhammā, manoseṭṭhā manomayā; Manasā ce pasannena, bhāsati vā karoti vā; Tato naṃ sukhamanveti, chāyāva anapāyinīti. "မနောပုဗ္ဗင်္ဂမာ ဓမ္မာ၊ မနောသေဋ္ဌာ မနောမယာ။ မနသာ စေ ပသန္နေန၊ ဘာသတိ ဝါ ကရောတိ ဝါ။ တတော နံ သုခမနွေတိ၊ ဆာယာဝ အနပါယိနီ" ဟူသော ဂါထာတည်း။ Taṃ na ekaṃsena samaṇassa vā brāhmaṇassa vā pana hoti. Tassa vā micchādiṭṭhikassa sakasatthe cittaṃ pasādeti, tena ca pasannena cittena bhāsati byākaroti na taṃ sukhamanveti na chāyāva anugāminī, dukkhameva taṃ anveti. Yathā vahantaṃ cakkaṃ padamanveti, idaṃ taṃ vibhajjabyākaraṇīyaṃ. Manasā ce pasannena kāyakammaṃ vacīkammaṃ sukhavedanīyanti samaggate sukhavedanīyaṃ micchaggate dukkhavedanīyaṃ, ayaṃ vibhatti. အကြင်ဒေသနာသည် ရှိ၏။ ထိုဒေသနာသည် စင်စစ်အားဖြင့် ရဟန်းအားလည်းကောင်း၊ ပုဏ္ဏားအားလည်းကောင်း မဖြစ်ပေ။ မိစ္ဆာအယူရှိသော ထိုသူသည် မိမိ၏ အယူဝါဒ၌ စိတ်ကို ကြည်ညိုစေအံ့။ ထိုသို့ ကြည်ညိုသောစိတ်ဖြင့် ပြောဆိုအံ့၊ ပြုလုပ်အံ့။ ထိုသူနောက်သို့ ချမ်းသာသည် အစဉ်မလိုက်ပေ။ အရိပ်သည် အစဉ်မလိုက်သကဲ့သို့ ချမ်းသာသည် အစဉ်မလိုက်ဘဲ၊ ထိုသူနောက်သို့ ဆင်းရဲသည်သာလျှင် အစဉ်လိုက်၏။ ဝန်ဆောင်သော နွား၏ခြေရာနောက်သို့ လှည်းဘီးသည် အစဉ်လိုက်သကဲ့သို့ ဖြစ်၏။ ဤသည်ကို 'ဝိဘဇ္ဇဗျာကရဏီယ' (ခွဲခြားဖြေကြားအပ်သောတရား) ဟု ခေါ်ဆိုအပ်၏။ အကယ်၍ ကြည်ညိုသောစိတ်ဖြင့် ကိုယ်ဖြင့်ပြုအပ်သော ကံ (ကာယကံ)၊ နှုတ်ဖြင့်ပြောအပ်သော ကံ (ဝစီကံ) ဖြစ်ပါက ချမ်းသာကို ခံစားအပ်၏။ ဤသို့ ကောင်းစွာဖြစ်သော ကံ၌ ချမ်းသာကို ခံစားအပ်ပြီး၊ မှားစွာဖြစ်သော ကံ၌ ဆင်းရဲကို ခံစားအပ်၏။ ဤသည်ကား 'ဝိဘတ္တိဟာရ' ဖြစ်၏။ Tattha katamo parivattano hāro? Manopubbaṅgamā dhammāti yaṃ manasā paduṭṭhena bhāsati vā karoti vā dukkhamassānugāminī, etāniyeva dve suttāni bhāsitāni esa eva ca paṭipakkho. Vevacananti yadidaṃ manocittaṃ viññāṇaṃ manindriyaṃ manoviññāṇadhātu. ထိုဟာရတို့တွင် ပရိဝတ္တနဟာရသည် အဘယ်နည်း။ 'မနောပုဗ္ဗင်္ဂမာ ဓမ္မာ' ဟူသည်ကား ပြစ်မှားသော စိတ်ဖြင့် ပြောဆိုမူလည်း ပြောဆိုအံ့၊ ပြုလုပ်မူလည်း ပြုလုပ်အံ့၊ ထိုသူနောက်သို့ ဆင်းရဲသည် အစဉ်လိုက်၏ဟူ၍ ဤနှစ်သုတ်တို့ကိုသာလျှင် ဟောတော်မူအပ်၏။ ဤသည်သာလျှင် ဆန့်ကျင်ဘက်တရား (ပဋိပက္ခ) ဖြစ်၏။ ဝေဝစနဟာရဟူသည်ကား စိတ်၊ စိတ္တ၊ ဝိညာဏ်၊ မနိန္ဒြေ၊ မနောဝိညာဏဓာတ်ဟူသော အမည်များ ဖြစ်သည်။ Paññattīti manopubbaṅgamā dhammāti ayaṃ mano kiñci paññattiyā paññattaṃ. Dhammāti kusalakammapathapaññattiyā paññattaṃ. Manoseṭṭhāti visiṭṭhapaññattiyā paññattaṃ. Manojavāti sahapaññattiyā paññattaṃ. Cittanti nekkhammapaññattiyā paññattaṃ. Manasā ce pasannenāti saddhindriyapaññattiyā paññattaṃ. Manasā ce pasannenāti anāvilasaṅkappadutiyajjhānapaññattiyā paññattaṃ. Manasā ce pasannenāti [Pg.278] assaddhānaṃ paṭipakkhapaññattiyā paññattaṃ. Bhāsati vāti sammāvācāpaññattiyā paññattaṃ. Karoti vāti sammākammantapaññattiyā paññattaṃ. Tato naṃ sukhamanvetīti jhānasamādhānaṃ. Indriyesu manindriyaṃ. Paṭiccasamuppāde viññāṇaṃ. Manopubbaṅgamā dhammāti mettā ca mudutā ca jhānesu dutiyaṃ jhānaṃ tatiyañca. Khandhesu saṅkhārakkhandhapariyāpanno. Dhātūsu dhammadhātu, āyatanesu dhammāyatanaṃ. Yaṃ kusalaṃ indriyesu sukhindriyañca somanassindriyañca padaṭṭhānaṃ. Imesaṃ dhammānaṃ paṭiccasamuppannānaṃ phassapaccayā sukhavedanīyo phasso sukhavedanā manopavicāresu somanassavicāro chattiṃsesu paṭhamapadesu cha somanassanekkhammassitā. Iti ayaṃ otaraṇo hāro. ပညတ်တည်းဟူသော ‘ပညတ္တိဟာရ’ ဟူသည်ကား - ‘မနောပုဗ္ဗင်္ဂမာ ဓမ္မာ’ ဟူရာ၌ ဤစိတ်ကို တစ်စုံတစ်ခုသော ပညတ်ဖြင့် သိစေခြင်းတည်း။ ‘ဓမ္မာ’ ဟူ၍ ကုသိုလ်ကမ္မပထပညတ်၌ သိစေခြင်းတည်း။ ‘မနောသေဋ္ဌာ’ ဟူ၍ ထူးခြားသောပညတ်၌ သိစေခြင်းတည်း။ ‘မနောဇဝါ’ ဟူ၍ သဟပညတ်၌ သိစေခြင်းတည်း။ ‘စိတ္တံ’ ဟူ၍ နေက္ခမ္မပညတ်၌ သိစေခြင်းတည်း။ ‘မနသာ စေ ပသန္နေန’ ဟူ၍ သဒ္ဓိန္ဒြေပညတ်၌ သိစေခြင်းတည်း။ ‘မနသာ စေ ပသန္နေန’ ဟူ၍ နောက်ကျုခြင်းမရှိသော အကြံရှိသည့် ဒုတိယဈာန်ပညတ်၌ သိစေခြင်းတည်း။ ‘မနသာ စေ ပသန္နေန’ ဟူ၍ မသဒ္ဓါသောသူတို့၏ ဆန့်ကျင်ဘက်ကို ပညတ်ခြင်း၌ သိစေခြင်းတည်း။ ‘ဘာသတိ ဝါ’ ဟူသည် သမ္မာဝါစာပညတ်၌ သိစေခြင်းတည်း။ ‘ကရောတိ ဝါ’ ဟူသည် သမ္မာကမ္မန္တပညတ်၌ သိစေခြင်းတည်း။ ‘တတော နံ သုခမနွေတိ’ ဟူသည် ဈာန်ကို ဆောင်တည်ခြင်းတို့၌ သိစေခြင်းတည်း။ ဣန္ဒြေတို့တွင် မနိန္ဒြေမည်၏။ ပဋိစ္စသမုပ္ပါဒ်၌ ဝိညာဏ်မည်၏။ ‘မနောပုဗ္ဗင်္ဂမာ ဓမ္မာ’ ဟူသည် မေတ္တာနှင့် မုဒုတာလည်းကောင်း၊ ဈာန်တို့တွင် ဒုတိယဈာန်နှင့် တတိယဈာန်လည်းကောင်း ဖြစ်၏။ ခန္ဓာတို့တွင် သင်္ခါရက္ခန္ဓာ၌ အကျုံးဝင်၏။ ဓာတ်တို့တွင် ဓမ္မဓာတ်၊ အာယတနတို့တွင် ဓမ္မာယတနတည်း။ အကြင်ကုသိုလ်သည် ဣန္ဒြေတို့တွင် သုခိန္ဒြေနှင့် သောမနဿိန္ဒြေသည် နီးစွာသောအကြောင်း (ပဒဋ္ဌာန်) မည်၏။ အကြောင်းကိုစွဲ၍ ဖြစ်ကုန်သော ဤတရားတို့တွင် ဖဿဟူသော အကြောင်းကြောင့် သုခဝေဒနာ ဖြစ်၏။ ဖဿ၊ သုခဝေဒနာ၊ စိတ်တို့တွင် ဝိစာရနှင့်တကွဖြစ်သော စိတ်တို့၌ သောမနဿဝေဒနာနှင့်တကွဖြစ်သော ဝိစာရတည်း။ သုံးဆယ့်ခြောက်ပါးသော ပထမပုဒ်တို့တွင် ခြောက်ပါးသောပုဒ်တို့သည် သောမနဿဝေဒနာနှင့် တကွဖြစ်သော နေက္ခမ္မ၌ မှီ၏။ ဤသည်ကား သက်ဝင်စေခြင်း ‘ဩတရဏဟာရ’ မည်၏။ Tattha katamo sodhano hāro? Yaṃ atthaṃ ārabbha idaṃ suttaṃ bhāsitaṃ. So attho niyutto etamatthaṃ ārabbha suttaṃ. Ayaṃ sodhano hāro. ထိုဟာရတို့တွင် သံသယကို သုတ်သင်ခြင်း 'သောဓနဟာရ' သည် အဘယ်နည်း။ အကြင်အနက်ကို အကြောင်းပြု၍ ဤသုတ်ကို ဟောကြားတော်မူအပ်၏။ ထိုအနက်ကို ယှဉ်စပ်အပ်ပြီး ဖြစ်၏။ ဤအနက်ကို အကြောင်းပြု၍ သုတ်ကို ဟောကြားတော်မူအပ်၏။ ဤသည်ကား 'သောဓနဟာရ' မည်၏။ 85. Tattha katamo adhiṭṭhāno hāro? Manopubbaṅgamā dhammāti vevacanapaññatti, na ekattapaññatti. Dhammāti ekato na vevacanapaññatti. Manasā ce pasannenāti so pasādo dvidho ajjhattañca abyāpādāvikkhambhanabahiddhā ca okappanato. So ajjhattapasādo dvidho. Samugghātapasādo ca vikkhambhanapasādo ca byāpādapariyuṭṭhānaṃ. Vighāto na mūlapasādo jātamūlampi vā. Pasādo sabyāpādaṃ vighātena. Tato naṃ sukhamanvetīti sukhaṃ kāyikañca cetasikañca appiyavippayogopi piyasampayogopi nekkhammasukhampi puthujjanasukhampi pītisambojjhaṅgampi cetasikaṃ sukhaṃ. Yampi passaddhakāyo sukhaṃ vedeti, tampi kāyikaṃ sukhaṃ bojjhaṅgā ca cetasikaṃ sukhaṃ. Yampi passaddhakāyo sukhaṃ vedesi, tampi tañca sukhapadaṭṭhānaṃ paññattiyā yathāvuttaṃ taṃ aparāmaṭṭhaṃ kusalānaṃ dhammānaṃ. Anvetīti appanā sandissati na cāyaṃ vā pattabhūto anveti. Tadidaṃ suttaṃ dvīhi ākārehi adhiṭṭhātabbaṃ. Hetunā ca yo pasannamānaso vipākena ca yo dukkhavedanīyo. ၈၅. ထိုဟာရတို့တွင် ‘အဓိဋ္ဌာနဟာရ’ သည် အဘယ်နည်း။ ‘မနောပုဗ္ဗင်္ဂမာ ဓမ္မာ’ ဟူသည် ဝေဝစနပညတ်ဖြစ်၍ ဧကတ္ထပညတ် (သဘောတစ်ခုတည်းကိုပြသောပညတ်) မဟုတ်ပေ။ ‘ဓမ္မာ’ ဟူသည် ဧကတောပညတ် (တစ်ပါးတည်းသောပညတ်) ဖြစ်၍ ဝေဝစနပညတ် မဟုတ်ပေ။ ‘မနသာ စေ ပသန္နေန’ ဟူရာ၌ ထိုကြည်လင်ခြင်း (ပသာဒ) သည် နှလုံးသွင်းခြင်းအားဖြင့် အဇ္ဈတ္တ (အတွင်းဖြစ်သော ကြည်လင်ခြင်း) လည်းကောင်း၊ အမျက်မထွက်ခြင်းမှ ကွာသော ဗဟိဒ္ဓ (ပြင်ပဖြစ်သော ကြည်လင်ခြင်း) လည်းကောင်း ဤသို့ နှစ်ပါးအပြားရှိ၏။ ထိုအဇ္ဈတ္တပသာဒသည် ဗျာပါဒပရိယုဋ္ဌာန်ကို အကြွင်းမဲ့ဖြတ်သော ပသာဒနှင့် ခွာသော ပသာဒဟူ၍ နှစ်မျိုးရှိ၏။ ပယ်သတ်အပ်ပြီးသော အကြောင်းရင်းဖြစ်သော ကြည်လင်ခြင်းသည် ဖြစ်ခြင်းအကြောင်း ရှိသည်မဟုတ်။ အမျက်ထွက်ခြင်းနှင့်တကွဖြစ်သော တရားကို ပယ်သတ်ခြင်းဖြင့် ကြည်လင်ခြင်း မည်၏။ ‘တတော နံ သုခမနွေတိ’ ဟူရာ၌ ကာယိကသုခ၊ စေတသိကသုခ၊ မချစ်သောသူနှင့် ကွေကွင်းရခြင်း၊ ချစ်သောသူနှင့် ပေါင်းဆုံရခြင်း၊ နေက္ခမ္မသုခ၊ ပုထုဇဉ်တို့၏သန္တာန်၌ဖြစ်သော သုခ၊ ပီတိသမ္ဗောဇ္ဈင်၊ စေတသိကသုခတို့ ရှိကုန်၏။ ငြိမ်းအေးသောကိုယ်ရှိသူ ခံစားအပ်သော သုခသည်လည်း ကာယိကသုခ မည်၏။ ဗောဇ္ဈင်တို့သည်လည်းကောင်း၊ စေတသိကသုခသည်လည်းကောင်း ရှိ၏။ ငြိမ်းအေးသောကိုယ်ရှိသူ ခံစားအပ်သော သုခသည်လည်းကောင်း၊ ထိုပဿဒ္ဓကာယသည်လည်းကောင်း သုခလျှင် နီးစွာသောအကြောင်း (ပဒဋ္ဌာန်) ရှိ၏။ ပညတ္တိဟာရ၌ ဆိုအပ်သည့်အတိုင်း ထိုမသုံးသပ်အပ်သောသဘောသည် ကုသိုလ်တရားတို့အား ဖြစ်၏။ ‘အနွေတိ’ ဟူသည် အပ္ပနာသည် ထင်ရှား၍၊ ဤသို့ အပ္ပနာသို့ ရောက်သည်ဖြစ်စေကာမူ အစဉ်မလိုက်ပေ။ ထိုသုတ်ကို နှစ်ပါးသောအခြင်းအရာတို့ဖြင့် ဆုံးဖြတ် (ဓိဋ္ဌာန်) အပ်၏။ အကြင်ကြည်လင်သော စိတ်သည် အကြောင်းကြောင့်ဖြစ်၏၊ အကျိုးကြောင့် ဆင်းရဲကို ခံစားရခြင်းသည်လည်း ဖြစ်၏။ Parikkhāroti bhagavā pañcasatena bhikkhusaṅghena nagaraṃ pavisati rājagahaṃ. Tattha manusso puggalo bhagavantaṃ parivisati, tassa pasādo uppanno kusalamūlapubbayogāvacaropi. So aññesañca akkhāti, idaṃ vācaṃ bhāsati [Pg.279] lābhā tesaṃ, yesaṃ nivesanaṃ bhagavā pavisati, amhākampi yadi bhaveyya mayampi bhagavato saṃpasādaṃ lacchamhāti. Yena bhagavā tenañjaliṃ paṇāmetvā ‘‘namo bhagavato namo bhagavato’’ti abyāpādamāno ekamante aṭṭhāsi. Tadanantare bhagavā imaṃ suttaṃ abhāsittha ‘‘manopubbaṅgamā dhammā’’ti. Sabbaṃ suttaṃ tathā yaṃ paresaṃ bhāsati idaṃ vācākammaṃ. Yaṃ añjaliṃ paṇāmeti, idaṃ kāyakammaṃ. Yo manopasādo, idaṃ manokammaṃ. Tattha yaṃ paresaṃ pakāseti bhāsati vaṇṇaṃ. Yesaṃ bhagavā nivesanaṃ gacchatīti. Sabbaṃ tassa alobho kusalamūlaṃ. Yaṃ bhagavati mettacitto, tassa adoso kusalamūlaṃ. Yaṃ añjaliṃ paṇāmeti mānañca niggaṇhāti, tatthassa amoho kusalamūlaṃ pātubhavati. Yaṃ uḷārapaññaṃ paṭilabhati, idamassa diṭṭhivipallāsappahānaṃ. Yaṃ tathāyeva saṃvaro hoti, idamassa saññāvipallāsappahānaṃ. Yaṃ manassa pasādanaṃ, idamassa cittavipallāsappahānanti akusalavipallāsānaṃ vikkhambhanaṃ pahānaṃ paccayo. Tīṇi kusalamūlāni yo anāvilacittasaṅkappo, so tassa manasikāroti vuccati. Yaṃ kilesehi vikkhambhanaṃ iti vipallāsā ca ārammaṇā sappaccayatāya paccayo kusalamūlāni ca sandissayatāya paccayo, so ca manasikāro hetunā iminā paccayena cittaṃ uppannaṃ. Tattha yaṃ sasatthārammaṇaṃ cittaṃ pavattaṃ ayaṃ buddhānussati. Yampi bhagavato guṇe manasi karoti, ayamassa dhammānussati. Tattha satisampajaññaṃ hetu, ayañca paccayo. Vācā paññā hetu vitakkavicārā paccayo. Kāyasaṅkhārā kammassa abhisaṅkhāro nāma hetu vā appaccayo sukhavedanīyassa kammassa upacayo hetukā kammassa paccayo. အကြောင်းအထောက်အပံ့ ဖြစ်သော 'ပရိက္ခာရဟာရ' ဟူသည်ကား - မြတ်စွာဘုရားသည် ငါးရာသော ရဟန်းသံဃာနှင့်တကွ ရာဇဂြိုဟ်ပြည်သို့ ဝင်တော်မူ၏။ ထိုသို့ ဝင်ရာ၌ လူပုဂ္ဂိုလ်တစ်ဦးသည် မြတ်စွာဘုရားကို လုပ်ကျွေး၏။ ထိုသူအား ကြည်ညိုခြင်း ဖြစ်ပေါ်၏။ ကုသိုလ်မူလတည်းဟူသော ရှေးကောင်းမှုရှိသောသူ (ယောဂါဝစရ) လည်း ဖြစ်၏။ ထိုသူသည် အခြားသူတို့အားလည်း 'မြတ်စွာဘုရား ကြွဝင်တော်မူသော အိမ်ရှိသူတို့သည် အလွန်အကျိုးရှိပေစွ။ ငါတို့အိမ်သို့လည်း အကယ်၍ ကြွဝင်တော်မူပါက ငါတို့သည်လည်း မြတ်စွာဘုရားအား ကြည်ညိုခြင်းကို ရရှိကြကုန်အံ့' ဟု ပြောကြား၏။ မြတ်စွာဘုရားရှိရာ အရပ်သို့ လက်အုပ်ချီ ညွတ်ကိုးကွယ်လျက် 'မြတ်စွာဘုရားအား ရှိခိုးပါ၏၊ မြတ်စွာဘုရားအား ရှိခိုးပါ၏' ဟု ဆိုကာ ဒေါသကင်းသောစိတ်ဖြင့် သင့်လျော်ရာအရပ်၌ ရပ်နေ၏။ ထိုသို့ ရပ်ပြီးသည်၏ အခြားမဲ့၌ မြတ်စွာဘုရားသည် 'မနောပုဗ္ဗင်္ဂမာ ဓမ္မာ' ဟူ၍ ဤသုတ်ကို ဟောကြားတော်မူ၏။ ထိုနည်းတူစွာ အခြားသူတို့အား ဟောကြားသော သုတ်အားလုံးသည် 'ဝစီကံ' မည်၏။ လက်အုပ်ချီ ညွတ်ကိုးကွယ်ခြင်းသည် 'ကာယကံ' မည်၏။ ကောင်းသော စိတ်ကြည်ညိုခြင်းသည် 'မနောကံ' မည်၏။ ထိုကံသုံးပါးတို့တွင် အခြားသူတို့အား မြတ်စွာဘုရား၏ ဂုဏ်ကျေးဇူးတော်ကို ထင်ရှားစေခြင်း၊ ဟောကြားခြင်း၊ မြတ်စွာဘုရား ကြွဝင်တော်မူသောအိမ် စသည်တို့ကို ချီးမွမ်းခြင်းတို့သည် ထိုသူ၏ အလောဘကုသိုလ်မူလ ဖြစ်၏။ မြတ်စွာဘုရား၌ မေတ္တာစိတ်ရှိခြင်းသည် ထိုသူ၏ အဒေါသကုသိုလ်မူလ ဖြစ်၏။ လက်အုပ်ချီ ညွတ်ကိုးကွယ်ခြင်း၊ မာနကို နှိမ်ခြင်းတို့ကြောင့် ထိုသူအား အမောဟကုသိုလ်မူလ ထင်ရှားဖြစ်၏။ အကြင် မြတ်သောပညာကို ရရှိခြင်းသည် ထိုသူ၏ အယူဖောက်ပြန်ခြင်းကို ပယ်ခြင်း (ဒိဋ္ဌိဝိပလ္လာသပ္ပဟာန) မည်၏။ ထိုနည်းတူစွာ စောင့်စည်းခြင်း (သံဝရ) ဖြစ်ခြင်းသည် ထိုသူ၏ သညာဖောက်ပြန်ခြင်းကို ပယ်ခြင်း (သညာဝိပလ္လာသပ္ပဟာန) မည်၏။ စိတ်၏ ကြည်လင်ခြင်းသည် ထိုသူ၏ စိတ်ဖောက်ပြန်ခြင်းကို ပယ်ခြင်း (စိတ္တဝိပလ္လာသပ္ပဟာန) မည်၏။ ဤသို့ အကုသိုလ်တည်းဟူသော ဖောက်ပြန်မှုတို့ကို ခွာခြင်း၊ ပယ်ခြင်းသည် အကြောင်း (ပစ္စည်း) မည်၏။ ကုသိုလ်မူလ သုံးပါးနှင့် နောက်ကျုခြင်းမရှိသော စိတ်အကြံသည် ထိုသူ၏ 'မနသိကာရ' ဟု ဆိုအပ်၏။ ကိလေသာတို့မှ ခွာခြင်းနှင့် ဖောက်ပြန်မှုများ ကင်းခြင်းသည် အာရမ္မဏပစ္စည်းရှိသည့်အတွက် အကြောင်းမည်၏။ ကုသိုလ်မူလတို့ ထင်ရှားဖြစ်ခြင်းသည်လည်း အကြောင်းမည်၏။ ထိုမနသိကာရသည်လည်း ဇနကအကြောင်းကြောင့်၊ ဤဥပနိဿယအကြောင်းကြောင့် စိတ် ဖြစ်ပေါ်လာ၏။ ထိုသုတ်၌ ဘုရားလျှင် အာရုံရှိသောစိတ် ဖြစ်ပေါ်လာခြင်းသည် 'ဗုဒ္ဓါနုဿတိ' မည်၏။ မြတ်စွာဘုရား၏ ဂုဏ်တော်ကို နှလုံးသွင်းခြင်းသည် 'ဓမ္မါနုဿတိ' မည်၏။ ထို၌ သတိသမ္ပဇဉ်သည် ဇနကအကြောင်း (ဟေတု) မည်၏၊ ဤသည်ပင် ဥပနိဿယအကြောင်း (ပစ္စည်း) မည်၏။ ဝစီပညာသည် ဇနကအကြောင်း မည်၏၊ ဝိတက်ဝိစာရတို့သည် ဥပနိဿယအကြောင်း မည်၏။ ကာယသင်္ခါရတို့သည်လည်းကောင်း၊ ကံ၏ အဘိသင်္ခါရသည်လည်းကောင်း ဇနကအကြောင်း မည်၏၊ အပ္ပစ္စယလည်း မည်၏။ ချမ်းသာကို ခံစားခြင်းရှိသော ကံ၏ ဥပစယသည် ဇနကအကြောင်း မည်၏၊ ကာယကံ၏ ဥပစယသည် ဥပနိဿယအကြောင်း မည်၏။ 86. Tattha katamo samāropano hāro? Manasāyeva pasannena satoyevettha pasanno api ca cittavodānā sattā vimuccantīti tena sattā cittapubbaṅgamā cittena pasannena cetanāpi tattha cittabhūtā bhavantīti paṭighā ayaṃ cetanānaṃ pasādena kāyo cassa pasādo, so ca ārabhati pasādena pasanno saññānanti cassa aviparītā, so pañcavidho vikkhambhanā, kāyapassambhanāyevā pasādo cittasito cittaṃ pana pubbaṃyeva pasannaṃ. Ayaṃ samāropanā. Evaṃ pañcannampi pasādo. Tato naṃ sukhamanvetīti katamaṃ bhagavā niddisati? Na hi attasaccaṃ tassa kammassa vipāko anveti. Tassa upāyo anugacchati yadā sitapaccayā uppajjate [Pg.280] somanassaṃ avippaṭisāropi anveti. Ayaṃ samāropano hāro. ၈၆. ထိုဟာရတို့တွင် သမာရောပနဟာရဟူသည် အဘယ်နည်း။ ကြည်လင်သောစိတ်ဖြင့်သာလျှင်၊ သတိရှိသည်ဖြစ်၍သာလျှင် ဤရတနာသုံးပါး၌ ကြည်ညို၏။ တနည်းလည်း စိတ်၏ဖြူစင်ခြင်းကြောင့် သတ္တဝါတို့သည် ကိလေသာမှ လွတ်မြောက်ကြကုန်၏။ ထိုသို့ စိတ်၏ဖြူစင်ခြင်းကြောင့် သတ္တဝါတို့သည် စိတ်သာလျှင် ရှေ့သွားရှိကြကုန်၏။ ကြည်လင်သောစိတ်ဖြင့် စေတနာသည်လည်း ထိုစိတ်၌ ဖြစ်ပေါ်လာ၏။ ထို့ကြောင့် ဒေါသအမျက်မှ စေတနာတို့၏ ကြည်လင်ခြင်းဖြင့် ထိုသူ၏ ဤကိုယ်သည်လည်း ကြည်လင်၏။ ထိုသူသည်လည်း အားထုတ်၏။ ကြည်ညိုခြင်းဖြင့် ကြည်လင်ခြင်းသည် သညာ (အမှတ်) မည်၏။ ဤသို့လျှင် ထိုသူအား မဖောက်မပြန် မှန်ကန်ခြင်းသည် ဖြစ်ရာ၏။ ထိုပသာဒကို ခွာခြင်း (ဝိက္ခမ္ဘန) သည် ငါးပါးအပြားရှိ၏။ ကိုယ်၏ငြိမ်းအေးခြင်းသည်သာလျှင်ဖြစ်သော ကြည်လင်ခြင်း (ပသာဒ) သည် စိတ်ကိုမှီ၍ ဖြစ်၏။ စိတ်သည်ကား ရှေးဦးစွာကပင် ကြည်လင်နှင့်ပြီး ဖြစ်၏။ ဤသည်ကား သမာရောပနဟာရ မည်၏။ ဤသို့လျှင် ငါးပါးကုန်သော သဒ္ဓါစေတသိက်စသည်တို့၏ ကြည်လင်ခြင်းကို ဆိုအပ်၏။ 'တတောနံသုခမနွေတိ' ဟူသော စကား၌ မြတ်စွာဘုရားသည် အဘယ်ကို ညွှန်းသနည်း။ အတ္တသစ္စာကို ညွှန်းတော်မူ၏။ ထိုကံ၏ အကျိုးသည် အစဉ်လိုက်၏။ ထိုကံ၏ အကြောင်းသည်လည်း အစဉ်လိုက်၏။ အကြင်အခါ၌ ပြုံးခြင်းတည်းဟူသော အကြောင်းကြောင့် သောမနဿသည် ဖြစ်ပေါ်၏။ နှလုံးသာရွှင်ခြင်းသည်လည်း အစဉ်လိုက်၏။ ဤသည်ကား သမာရောပနဟာရ မည်၏။ Mahānāma sakkassa suttaṃ. Tasmiṃ ce samaye assato asampajāno kālaṃ kareyya kāme bhavati. Assato abhisamāhāro yo mā bhāyi, mahānāma, yaṃ taṃ cittaṃ dīgharattaṃ saddhāparibhāvitaṃ sīlaparibhāvitaṃ sutacāgaparibhāvitanti vitthārena kātabbaṃ. Cāgena ca paññāya ca kiṃ dasseti? Yā saddhā, sā cetaso pasādo. Yā anāvilasaṅkappitā, sā saddhā. Kiṃ kāraṇā? Anāvilalakkhaṇā. Anāvilalakkhaṇā hi saddhā. Apare āhu guṇaparisuddhiniṭṭhāgamanalakkhaṇā, yañca apare vā vacanapaṭiggahalakkhaṇā saddhā. Aparo pariyāyo attānaṃ yadi evaṃ okappeti ‘‘nāhaṃ kiñci jānāmīti esā ahaṃ tattha anuññattā anaññatā’’ti. Ayaṃ saddhāti. Aparo pariyāyo ekasaṭṭhiyā diṭṭhigatānaṃ ādīnavānupassanā aniccaṃ dukkhamanattāti. Tena ca padiṭṭhaṃ bhavati yathā gambhīre udapāne udakaṃ cakkhunā passati na ca kāyena abhisambhunāti. Evamassa ariyā nijjhānakkhantiyā diṭṭhi bhavati, na ca sacchikatā. Ayaṃ vuccati saddhā. Sā ca lokikā. Aparo pariyāyo khamati puthujjanabhūtassa vīsati cāti ko sakkāyādhīnā na niveso. Na etaṃ ekanti nayasaññā yathābhūtaṃ diṭṭhiyā tu khalu mudūhi pañcahi indriyehi dassanamaggena pahīnā bhavanti. Diṭṭhekaṭṭhā ca kilesā, ayaṃ saddhā. မဟာနာမ်မည်သော သာကီဝင်မင်း၏ သုတ်တော် ရှိ၏။ ထိုသုတ်၌ အကယ်၍ သေအံ့သောအခါကာလ၌ သတိမရှိဘဲ၊ ပညာဆင်ခြင်ခြင်းမရှိဘဲ သေခြင်းကို ပြုငြားအံ့၊ ကာမဘုံ၌ ဖြစ်၏။ သတိမရှိဘဲ ရှေးရှုဆော်သောသူသည် 'မဟာနာမ်... မကြောက်လင့်၊ သဒ္ဓါဖြင့် ထုံအပ်သော၊ သီလဖြင့် ထုံအပ်သော၊ သုတစာဂဖြင့် ထုံအပ်သော အကြင်စိတ်သည် ရှည်မြင့်စွာသော ကာလပတ်လုံး ရှိ၏' ဟူ၍ အကျယ်အားဖြင့် ပြုအပ်၏။ စာဂဖြင့်လည်းကောင်း၊ ပညာဖြင့်လည်းကောင်း အဘယ်ကို ပြသနည်း။ အကြင်ကြည်လင်ခြင်းသည် ရှိ၏၊ ထိုကြည်လင်ခြင်းသည် စိတ်၏ကြည်လင်ခြင်း မည်၏။ အကြင်မနောက်ကျုသော စိတ်ကူးကြံစည်မှုရှိ၏၊ ထိုမနောက်ကျုသောအဖြစ်သည် သဒ္ဓါမည်၏။ အဘယ်ကြောင့် မနောက်ကျုခြင်းလက္ခဏာရှိသနည်း။ သဒ္ဓါသည် မနောက်ကျုခြင်းလက္ခဏာရှိသောကြောင့် ဖြစ်၏။ တစ်ပါးသော ဆရာတို့သည် ဂုဏ်အားဖြင့် စင်ကြယ်ခြင်း၏ ပြီးဆုံးခြင်းသို့ ရောက်ခြင်းလက္ခဏာရှိ၏ ဟု ဆိုကြကုန်၏။ တစ်ပါးသော ဆရာတို့သည်လည်း သဒ္ဓါသည် စကားကို ယုံကြည်သောအားဖြင့် ခံယူခြင်းလက္ခဏာရှိ၏ ဟု ဆိုကြကုန်၏။ တစ်ပါးသော နည်းလမ်းအားဖြင့်— မိမိကိုယ်ကို ဤသို့ အကယ်၍ ယုံကြည်အံ့၊ 'ငါသည် တစ်စုံတစ်ခုကိုမျှ မသိ' ဟု နှလုံးသွင်း၏။ ငါသည် ဤသဒ္ဓါကို ထိုပသာဒအရာ၌ ခွင့်ပြုအပ်သောကြောင့် တခြားမဟုတ်သည် ဖြစ်၏။ ဤသည်ကား သဒ္ဓါမည်၏ ဟု ဆိုကုန်၏။ တစ်ပါးသော နည်းလမ်းအားဖြင့်မူကား— ခြောက်ဆယ့်တစ်ပါးသော မိစ္ဆာအယူရှိသူတို့အား အပြစ်ဟု အဖန်တလဲလဲ ရှုခြင်းသည် အနိစ္စ၊ ဒုက္ခ၊ အနတ္တဟု သိ၏။ ထိုကြောင့်လည်း မြင်အပ်သည် ဖြစ်၏။ နက်သော ရေတွင်း၌ ရေကို မျက်စိဖြင့် မြင်ရသော်လည်း ကိုယ်ဖြင့် မမှီနိုင်သကဲ့သို့၊ ထိုအတူ ထိုသူအား အရိယသစ္စာကို ရှုခြင်းငှာ ခန့်ခြင်းကြောင့် ဒိဋ္ဌိသည် ဖြစ်သော်လည်း မျက်မှောက်ပြုခြင်းမူကား မဖြစ်။ ဤအဖြစ်ကို သဒ္ဓါဟု ဆိုအပ်၏။ ထိုသဒ္ဓါသည်လည်း လောကီသဒ္ဓါ ဖြစ်၏။ တစ်ပါးသော နည်းလမ်းအားဖြင့်— ပုထုဇဉ်ဖြစ်သောသူသည် နှစ်ဆယ်သော ဒိဋ္ဌိကိုလည်း နှစ်သက်၏၊ ဤသို့ သက္ကာယနှင့် စပ်လျဉ်း၍ နှလုံးမသွင်းခြင်းသည် အဘယ်နည်း။ ဤစကားသည် တစ်ခုတည်းသော စကားမဟုတ်။ ဤသို့ သညာနည်းလမ်းသည် ဟုတ်မှန်သည့်အတိုင်း ဖြစ်၏။ မိစ္ဆာအယူကိုမူကား စင်စစ်အားဖြင့် နုညံ့သော ဣန္ဒြေငါးပါးတို့ဖြင့်လည်းကောင်း၊ ဒဿနမဂ်ဖြင့်လည်းကောင်း ပယ်အပ်ကုန်၏။ ဒိဋ္ဌိနှင့်တကွဖြစ်သော ကိလေသာတို့သည်လည်း ရှိကုန်၏။ ဤသည်ကား သဒ္ဓါမည်၏။ Sotāpattaṅgamadukkhāyaṃ bhūmiyaṃ paripuṇṇā vuccati. Tasmiṃyeva bhūmiyaṃ sekkhasīlaṃ ariyā dhāranti vuccati. Tasmiṃyeva bhūmiyaṃ mudupaññā paññindriyanti vuccati. Tasmiṃyeva bhūmiyaṃ khandhehi anatthikatā, ayaṃ cāgo. Tasmā saddhā cāgādhiṭṭhānena niddisitabbā. Yatikena bhiyyo manena sā hissa viparītā diṭṭhikā assaddhā, sā nayanaupadhīsu pamattā samādinnā. Tattha saddhindriyaṃ yo kāmaṃ parivissanti iti santapāpapaṭinissaggā na cāgādhiṭṭhānaṃ paññindriyena paññādhiṭṭhānaṃ, sīlena upasamādhiṭṭhānaṃ. Ime cattāro dhammā sīlaṃ paribhāvayanti saddhā sīlaṃ cāgo ca paññāti. Tattha saddhāya oghaṃ tarati. Yaṃ sīlaṃ, ayaṃ appamādo. Yo cāgo, idaṃ paññāya kammaṃ. Yā paññā, idaṃ paññindriyaṃ, tattha yaṃ saddhindriyaṃ. Taṃ tīsu aveccappasādesu. Yaṃ sīlaṃ, taṃ saddhindriyesu. Yo cāgo, so catūsu [Pg.281] jhānesu. Yā paññā, sā saccesu, sati sabbatthagāminī. Tassa sekkhassa bhaddikā bhati, bhaddiko abhisamparāyo. Tassa sammuṭṭhassatikassa sīlaṃ karontassa na kāyasammuṭṭhassatitāya tāni vā indriyāni taṃ vā kusalamūlaṃ kammavipākaṃ bhavati. Tassa tikassa atthaniddeso. Tattha saddhā sīlaṃ cāgo paññā cattāro dhammā. Yā saddhā yā ca paññā, idaṃ manosucaritaṃ. Yaṃ sīlaṃ, idaṃ kāyikaṃ vācasikaṃ sucaritaṃ. Yo cāgo, idaṃ cetasikaṃ alobho sucaritaṃ. Iti citte gahite pañcakkhandhā gahitā bhavanti. Imehi dhammehi sucaritaṃ idaṃ dukkhañca ariyasaccaṃ padaṭṭhānaṃ maggassa. သောတာပတ္တိအင်္ဂါကို ဆင်းရဲမရှိသော အဝတ္ထာဘုံ၌ ပြည့်စုံခြင်းရှိ၏ဟူ၍ ဆိုအပ်၏။ ထိုဘုံ၌သာလျှင် အရိယာပုဂ္ဂိုလ်တို့သည် သေက္ခသီလကို ဆောင်ကုန်၏ဟူ၍ ဆိုအပ်၏။ ထိုဘုံ၌သာလျှင် နုသောပညာကို ပညိန္ဒြေဟူ၍ ဆိုအပ်၏။ ထိုဘုံ၌သာလျှင် ခန္ဓာတို့ဖြင့် အလိုမရှိခြင်း (အတ္တမပြုခြင်း) သည် ရှိ၏၊ ဤအလိုမရှိခြင်းသည် စာဂ (စွန့်ခြင်း) မည်၏။ ထို့ကြောင့် သဒ္ဓါကို စာဂါဓိဋ္ဌာန်ဖြင့် ညွှန်းပြအပ်၏။ ရဟန်းဖြစ်သောသူသည် လွန်စွာဖြစ်သဖြင့် ဖောက်ပြန်သော၊ မယုံကြည်သော ထိုမိစ္ဆာအယူသည်သာလျှင် ဖြစ်ရာ၏။ ထိုမိစ္ဆာအယူသည် နယနဥပဓိတို့၌ မေ့လျော့ကုန်သည်ဖြစ်၍ ကောင်းစွာယူအပ်ကုန်၏။ ထိုစကား၌ အကြင်သူတို့သည် ဤသို့သဘောရှိသော ကာမကို လုပ်ကျွေးကုန်လတ္တံ့ဟူသော သဒ္ဓိန္ဒြေရှိ၏။ ဤသို့ ထင်ရှားသောအကုသိုလ်ကို စွန့်ခြင်းကြောင့် စာဂါဓိဋ္ဌာန်သည် မဟုတ်။ ပညိန္ဒြေဖြင့် ပညာဓိဋ္ဌာန်သည် ဖြစ်၏။ သီလဖြင့် ဥပသမာဓိဋ္ဌာန်သည် ဖြစ်၏။ သဒ္ဓါ၊ သီလ၊ စာဂ၊ ပညာ ဟူသော ဤလေးပါးသောတရားတို့သည် သီလကို ပွားစေကုန်၏။ ထိုလေးပါးတို့တွင် သဒ္ဓါဖြင့် ဩဃကို ကူးမြောက်၏။ အကြင်သီလသည် ရှိ၏၊ ဤသီလသည် အပ္ပမာဒမည်၏။ အကြင်စွန့်ခြင်းသည် ရှိ၏၊ ဤစွန့်ခြင်းသည် ပညာ၏ ကံမည်၏။ အကြင်ပညာသည် ရှိ၏၊ ဤပညာသည် ပညိန္ဒြေမည်၏။ ထိုသဒ္ဓါစသည်တို့တွင် အကြင်သဒ္ဓိန္ဒြေသည် ရှိ၏၊ ထိုသဒ္ဓိန္ဒြေသည် ရတနာသုံးပါးတို့၌ မတုန်မလှုပ်ကြည်ညိုခြင်းတို့ကြောင့် ဖြစ်၏။ အကြင်သီလသည် ရှိ၏၊ ထိုသီလသည် မကြည်ညိုသောသူတို့၌ (သို့မဟုတ် သဒ္ဓိန္ဒြေတို့၌) ဖြစ်၏။ အကြင်စွန့်ခြင်းသည် ရှိ၏၊ ထိုစွန့်ခြင်းသည် လေးပါးသော ဈာန်တို့၌ ဖြစ်၏။ အကြင်ပညာသည် ရှိ၏၊ ထိုပညာသည် သစ္စာတို့၌ ဖြစ်၏။ သတိသည် အလုံးစုံသို့ ရောက်တတ်၏။ ထိုသေက္ခပုဂ္ဂိုလ်အား ကောင်းသော ကုသိုလ်တည်းဟူသော ရိက္ခာရှိ၏၊ ကောင်းသော လားရာရှိ၏။ အလွန်မေ့လျော့သော သတိရှိလျက် သီလကို ပြုသော ထိုပုဂ္ဂိုလ်အား ကိုယ်၌ သတိမေ့လျော့ခြင်းကြောင့် ထိုဣန္ဒြေတို့သည်လည်းကောင်း၊ ထိုကုသိုလ်မူလသည်လည်းကောင်း ကံ၏အကျိုး မဖြစ်။ ထိုတိက်၏ အနက်ကို ညွှန်းခြင်း ဖြစ်ရာ၏။ ထိုသုတ်၌ သဒ္ဓါ၊ သီလစာဂ၊ ပညာ ဟူသော တရားလေးပါးတို့ ဖြစ်ကုန်၏။ အကြင်သဒ္ဓါနှင့် အကြင်ပညာသည် ရှိ၏၊ ဤသဒ္ဓါနှင့် ပညာသည် မနောသုစရိုက်မည်၏။ အကြင်သီလသည် ရှိ၏၊ ဤသီလသည် ကာယိက၊ ဝါစသိက သုစရိုက်မည်၏။ အကြင်စွန့်ကြဲခြင်းသည် ရှိ၏၊ ဤစွန့်ကြဲခြင်းသည် စိတ်၌မှီသော အလောဘသုစရိုက်မည်၏။ ဤသို့ စိတ်ကို ယူအပ်သည်ရှိသော် ခန္ဓာငါးပါးတို့ကို ယူအပ်သည် ဖြစ်ကုန်၏။ ဤသီလစသော တရားတို့ဖြင့် သုစရိုက်မည်၏။ ဤတေဘူမကဒုက္ခသည် အရိယသစ္စာမည်၏၊ မဂ်၏ ပဒဋ္ဌာန်တည်း။ 87. Tattha katamo vicayo hāro? Yā ca saddhā yañca sīlaṃ. Taṃ kissa karoti? Yā saddhā tāya bhagavantaṃ anussarati mattenapi hatthinā samāgatā, assa bho kukkurā sabbaṃ sīlena nappaṭipajjati kāyena vā vācāya vā ṭhānaṃ visārado bhavatīti avippaṭisārī paññā yassa paññattaṃ upaṭṭhapeti. Tassa akhaṇḍassa sīlaṃ yaṃ na pacchi tassaṃ mohassa akusalacittaṃ uppajjati micchādiṭṭhisahagataṃ vā, ayaṃ vicayo hāro. Dhammavādino bhaddikārāti bhavissati atthi esā yutti. ၈၇. ထိုဟာရတို့တွင် ဝိစယဟာရဟူသည် အဘယ်နည်း။ အကြင်သဒ္ဓါသည်လည်းကောင်း၊ အကြင်သီလသည်လည်းကောင်း ရှိ၏။ ထိုသဒ္ဓါသီလသည် အဘယ်ကို ပြုသနည်း။ အကြင်သဒ္ဓါသည် ရှိ၏၊ ထိုသဒ္ဓါဖြင့် မုန်ယစ်သော ဆင်နှင့် ရင်ဆိုင်တိုးမိသော်လည်း မြတ်စွာဘုရားကို အောက်မေ့၏။ 'အိုအချင်းတို့... ခွေးတို့ ဖြစ်ရာ၏' ဟု အလုံးစုံကို သီလဖြင့် မကျင့်။ ကိုယ်ဖြင့်လည်းကောင်း၊ နှုတ်ဖြင့်လည်းကောင်း ရဲရင့်ခြင်း ဖြစ်၏။ ဤသို့လျှင် နှလုံးသာရွှင်သောသူသည် ပညာဖြင့် ထိုသုတ်အား ပညတ်ခြင်းကို ဖြစ်စေ၏။ မကျိုးမပေါက်သော သီလရှိသော ထိုသူ၏ သီလသည် မပြတ်။ သီလရှိသော ထိုသူ၏ မောဟကြောင့် မိစ္ဆာဒိဋ္ဌိနှင့်တကွဖြစ်သော အကုသိုလ်စိတ်သည် ဖြစ်ပေါ်၏။ ဤသည်ကား ဝိစယဟာရ မည်၏။ 'ဓမ္မဝါဒီတို့သည် အကောင်းကိုသာ ပြုလေ့ရှိကြကုန်လတ္တံ့' ဟု ဤသို့သော သဘောရှိသော ယုတ္တိဟာရသည်လည်း ရှိ၏။ Tattha katamo padaṭṭhāno hāro? Yamidaṃ cittaṃ dīgharattaṃ paribhāvitaṃ saddhāya sīlena cāgena paññāya samādhinā paṭhamajjhānassa padaṭṭhānaṃ. Yā saddhā assa anāvilasaṅkappo, taṃ dutiyajjhānassa padaṭṭhānaṃ. Tīṇi ca aveccappasādā yaṃ sīlaṃ, taṃ ariyakantaṃ, taṃ sīlakkhandhassa padaṭṭhānaṃ. Yā paññā, sā paññākkhandhassa padaṭṭhānaṃ. Ime ca dhammā idañca cittaṃ ekodibhūtasamādhissa padaṭṭhānaṃ. Saddhā saddhindriyassa padaṭṭhānaṃ. Cāgo samādhindriyassa padaṭṭhānaṃ. Paññā paññindriyassa padaṭṭhānaṃ. Saddhā ca paññā ca vipassanā padaṭṭhānaṃ. Sīlañca cāgo ca samathassa padaṭṭhānaṃ. Saddhā ca paññā ca avijjā virāgāya paññāvimuttiyā padaṭṭhānaṃ. Sīlañca cāgo ca rāgavirāgāya cetovimuttiyā padaṭṭhānaṃ. ထိုဟာရတို့တွင် ပဒဋ္ဌာနဟာရဟူသည် အဘယ်နည်း။ အကြင်စိတ်ကို ရှည်ကြာစွာသော ကာလပတ်လုံး သဒ္ဓါဖြင့်၊ သီလဖြင့်၊ စာဂဖြင့်၊ ပညာဖြင့်၊ သမာဓိဖြင့် ထုံအပ် ပွားစေအပ်၏၊ ထိုစိတ်သည် ပထမဈာန်၏ ပဒဋ္ဌာန်မည်၏။ အကြင်သဒ္ဓါသည် ရှိ၏၊ မနောက်ကျုသော ဝိတက်သည် ဖြစ်ရာ၏၊ ထိုဝိတက်သည် ဒုတိယဈာန်၏ ပဒဋ္ဌာန်မည်၏။ ရတနာသုံးပါးတို့၌ မတုန်မလှုပ် ကြည်ညိုခြင်းနှင့်တကွ အကြင်သီလသည် ရှိ၏၊ အရိယာတို့သည် နှစ်သက်အပ်သော ထိုသီလသည် သီလက္ခန္ဓာ၏ ပဒဋ္ဌာန်မည်၏။ အကြင်ပညာသည် ရှိ၏၊ ထိုပညာသည် ပညက္ခန္ဓာ၏ ပဒဋ္ဌာန်မည်၏။ ဤတရားတို့သည်လည်းကောင်း၊ ဤစိတ်သည်လည်းကောင်း ဧကောဒိဘူတသမာဓိ၏ ပဒဋ္ဌာန်မည်၏။ သဒ္ဓါသည် သဒ္ဓိန္ဒြေ၏ ပဒဋ္ဌာန်မည်၏။ စာဂသည် သမာဓိန္ဒြေ၏ ပဒဋ္ဌာန်မည်၏။ ပညာသည် ပညိန္ဒြေ၏ ပဒဋ္ဌာန်မည်၏။ သဒ္ဓါနှင့် ပညာသည် ဝိပဿနာ၏ ပဒဋ္ဌာန်မည်၏။ သီလနှင့် စာဂသည် သမထ၏ ပဒဋ္ဌာန်မည်၏။ သဒ္ဓါနှင့် ပညာသည် အဝိဇ္ဇာအာသဝေါကင်းရာဖြစ်သော ပညာဝိမုတ္တိ (အရဟတ္တဖိုလ်) ၏ ပဒဋ္ဌာန်မည်၏။ သီလနှင့် စာဂသည် ရာဂကင်းရာဖြစ်သော စေတောဝိမုတ္တိ (အနာဂါမိဖိုလ်) ၏ ပဒဋ္ဌာန်မည်၏။ Tattha katamo lakkhaṇo hāro? Viññāṇe vutte saddhāsatibhāvite sabbe pañcakkhandhā vuttā bhavanti. Saddhāya bhaṇitāya sabbāni satta dhanāni bhaṇitāni honti saddhādhanaṃ…pe… sīlakkhandhe vutte samādhikkhandho ca paññākkhandho ca vuttā bhavanti. Yaṃ taṃ cittaṃ dīgharattaṃ paribhāvitaṃ pacchimake [Pg.282] kāle na tadanuparivatti bhavissatīti netaṃ ṭhānaṃ vijjati. Tattha saññāpi tadanuparivattinī bhavati. Yepi tajjātikā dhammā, tepi tadanuparivattino bhavanti. Rūpasaññā rūpasañcetanānupassanamanasikāro evaṃ channaṃ āyatanānaṃ viññāṇakāye, ayaṃ lakkhaṇo hāro. ထိုဟာရတို့တွင် လက္ခဏာဟာရဟူသည် အဘယ်နည်း။ ဝိညာဉ်ကို ဆိုအပ်သည်ရှိသော် သဒ္ဓါနှင့် သတိကို ပွားစေအပ်သည်ရှိသော် အလုံးစုံသော ခန္ဓာငါးပါးတို့ကို ဟောကြားပြီး ဖြစ်ကုန်၏။ သဒ္ဓါကို ပြောဆိုအပ်သည်ရှိသော် သဒ္ဓါတည်းဟူသော ဥစ္စာ...ပ... သူတော်ကောင်းဥစ္စာ ခုနစ်ပါးတို့ကို ပြောဆိုပြီး ဖြစ်ကုန်၏။ သီလက္ခန္ဓာကို ဆိုအပ်သည်ရှိသော် သမာဓိက္ခန္ဓာကိုလည်းကောင်း၊ ပညာက္ခန္ဓာကိုလည်းကောင်း ဆိုအပ်ပြီး ဖြစ်ကုန်၏။ အကြင်စိတ်ကို ရှည်မြင့်စွာသော ကာလပတ်လုံး ပွားစေအပ်၏၊ နောက်ဖြစ်သော လျောက်ပတ်သော အခါကာလ၌ ထိုစိတ်သို့ အစဉ်လိုက်ခြင်း မရှိလတ္တံ့ဟူသော ဤအကြောင်းသည် မရှိနိုင်။ ထိုဒေသနာ၌ သညာသည်လည်း ထိုစိတ်သို့ အစဉ်လိုက်ခြင်း ရှိ၏။ ထိုစိတ်နှင့် အတူတကွ ဖြစ်ကုန်သော အကြင်တရားတို့သည်လည်း ရှိကုန်၏၊ ထိုတရားတို့သည်လည်း ထိုစိတ်သို့ အစဉ်လိုက်ခြင်း ရှိကုန်၏။ ရူပသညာ၊ ရူပသဉ္စေတနာ၊ အဖန်တလဲလဲ ရှုခြင်းကို နှလုံးသွင်းခြင်းသည်လည်းကောင်း ဤသို့ ခြောက်ပါးသော အာယတနတို့၏ ဝိညာဏကာယ၌ အစဉ်လိုက်၍ ဖြစ်ခြင်း ရှိ၏။ ဤသည်ကား လက္ခဏာဟာရ မည်၏။ Tattha katamo catubyūho hāro? Idha sutte bhagavato ko adhippāyo? Ye bhaddikaṃ bhatiṃ ākaṅkheyya bhaddikañca abhisamparāyaṃ, te saddhaṃ sīlaṃ cāgaṃ paññañca manasi karissanti, ayaṃ adhippāyo. Ye caññepi sattā tathāgatassa sammukhaṃ na paṭiyujjhante, imaṃ dhammaṃ sotā avippaṭisārato kālaṃ karissantīti, ayaṃ adhippāyo. ထိုဟာရတို့တွင် စတုဗျူဟာဟာရဟူသည် အဘယ်နည်း။ ဤသုတ်တော်၌ မြတ်စွာဘုရား၏ အလိုတော်သည် အဘယ်နည်း။ အကြင်သူတို့သည် ကောင်းသော ကုသိုလ်တည်းဟူသော ရိက္ခာကိုလည်းကောင်း၊ တမလွန်ဘဝ၌ ကောင်းသော လားရာကိုလည်းကောင်း တောင့်တရာ၏၊ ထိုသူတို့သည် သဒ္ဓါ၊ သီလ၊ စာဂနှင့် ပညာတို့ကို နှလုံးသွင်းကုန်လတ္တံ့၊ ဤသည်ကား အလိုတော်တည်း။ အခြားအကြင် သတ္တဝါတို့သည်လည်း မြတ်စွာဘုရား၏ မျက်မှောက်၌ မယှဉ်ပြိုင်ကုန်ဘဲ ဤတရားတော်ကို နာယူကြကုန်လျက် နှလုံးသာရွှင်သောအားဖြင့် သေခြင်းကို ပြုကုန်လတ္တံ့၊ ဤသည်ကား အလိုတော် ဖြစ်၏။ 88. Tattha katamo āvaṭṭo hāro? Idampi cattāro dhammā saddhā ca paññā ca assaddhiyañca avijjañca hananti. Sīlañca cāgo ca taṇhā ca dosañca hananti. Tassa dve mūlāni pahīyanti. Dukkhaṃ nivatteti appahīnabhūmiyañca dvimūlāni pañcakkhandhā. Dve ariyasaccāni samatho ca vipassanā ca. Dvinnaṃ mūlānaṃ pahānaṃ. Imāni dve saccāni nirodho ca maggo ca. Ayaṃ āvaṭṭo hāro. ၈၈. ထိုဟာရတို့တွင် အာဝဋ္ဋာဟာရဟူသည် အဘယ်နည်း။ ဤသုတ်၌လည်း တရားလေးပါးတို့ကို သိအပ်ကုန်၏။ သဒ္ဓါနှင့် ပညာသည် မယုံကြည်ခြင်းနှင့် အဝိဇ္ဇာကို သတ်ကုန်၏။ သီလနှင့် စာဂသည် တဏှာနှင့် ဒေါသကို သတ်ကုန်၏။ ထိုသူသည် မူလနှစ်ပါးတို့ကို ပယ်အပ်ကုန်၏။ ဒုက္ခသစ္စာကို ချုပ်ငြိမ်းစေ၏။ မပယ်ရသေးသော ဘုံ၌လည်း မူလနှစ်ပါးတို့သည် ခန္ဓာငါးပါး၌ အကျုံးဝင်ကုန်၏။ သမထနှင့် ဝိပဿနာဟူသော ဤနှစ်ပါးတို့သည် အရိယသစ္စာတို့ မည်ကုန်၏။ မူလနှစ်ပါးတို့ကို ပယ်ခြင်းသည် ဖြစ်၏။ နိရောဓနှင့် မဂ္ဂဟူသော ဤနှစ်ပါးတို့သည် သစ္စာတို့ မည်ကုန်၏။ ဤသည်ကား အာဝဋ္ဋာဟာရ မည်၏။ Tattha katamo vibhatti? Yaṃ taṃ cittaṃ saddhāparibhāvitaṃ…pe… sace puthujjanassa tassapi bhaddikā bhati bhavissatīti na ekaṃsena tassa kammaṃ diṭṭheyeva dhamme vipākanti paccessati, aparamhi vā pariyāye bhavissati. Yaṃ vā atītaṃ vipākāya paccupaṭṭhitaṃ, tappaccayāni cetāni, ye yathā mahākammavibhaṅge ‘‘tenāyaṃ vibhajjabyākaraṇiyo niddeso dhammacārino yā bhaddikā bhatī’’ti. ထိုဟာရတို့တွင် ဝိဘတ္တိဟာရဟူသည် အဘယ်နည်း။ သဒ္ဓါဖြင့် ပွားစေအပ်သော အကြင်စိတ်ကို...ပ... အကယ်၍ ထိုပုထုဇဉ်အား ကောင်းသော ကုသိုလ်တည်းဟူသော ရိက္ခာသည် ဖြစ်အံ့၊ ဤသို့ စင်စစ်အားဖြင့် ထိုပုထုဇဉ်အား ကံသည် မျက်မှောက်သော ဘဝ၌ပင် အကျိုးပေးလတ္တံ့ဟု ယုံကြည်လတ္တံ့၊ သို့မဟုတ် တပါးသော ဘဝ၌လည်း ဖြစ်လတ္တံ့။ အတိတ်ဖြစ်သော အကြင်ကံသည်လည်း အကျိုးပေးရန် ရှေးရှုတည်၏၊ ထိုအကျိုးတို့သည် ထိုကံလျှင် အကြောင်းရင်း ရှိကုန်၏။ အကြင်သုတ်တို့ကို မဟာကမ္မဝိဘင်း၌ ဟောကြားတော်မူအပ်သကဲ့သို့ ဖြစ်၏။ ထို့ကြောင့် "ဓမ္မစာရီဖြစ်သော သူ၏ ကောင်းသော ရိက္ခာ" ဟူ၍ ဤသို့ ညွှန်းဆိုခြင်းသည် ဝိဘဇ္ဇဗျာကရဏီယ မည်၏။ Tattha katamā parivattanā? Assaddhiyaṃ dussīlyaṃ yaṃ maccheraṃ duppaññaṃ ca yañca paṭipakkhena pahīnā bhavanti, ayaṃ parivattanā. ထိုဟာရတို့တွင် ပရိဝတ္တာဟာရဟူသည် အဘယ်နည်း။ အကြင် မယုံကြည်ခြင်း၊ အကြင် သီလမရှိခြင်း၊ အကြင် ဝန်တိုခြင်းနှင့် အကြင် ပညာမရှိခြင်းတို့ကို ဆန့်ကျင်ဘက်တရားဖြင့် ပယ်အပ်ကုန်၏။ ဤသည်ကား ပရိဝတ္တာဟာရ မည်၏။ Tattha katamaṃ vevacanaṃ? Yaṃ taṃ cittaṃ dīgharattaṃ paribhāvitaṃ cittaṃ manoviññāṇaṃ…pe… yaṃ saddhābalaṃ saddhindriyaṃ, yaṃ sīlaṃ taṃ sucaritaṃ, saṃyamo niyamo damo khandhatā imāni tassa vevacanāni. Yo cāgo so paṭinissaggo alobho vosaggo cāgoyiṭṭhānaṃ. Yā paññā sā paññattā paññappabhā paññindriyaṃ paññābalaṃ. ထိုဟာရတို့တွင် ဝေဝုစနဟာရဟူသည် အဘယ်နည်း။ ရှည်မြင့်စွာသော ကာလပတ်လုံး ပွားစေအပ်သော အကြင်စိတ်သည် ရှိ၏၊ ထိုစိတ်သည် မနောဝိညာဉ်မည်၏...ပ... အကြင် သဒ္ဓါဗိုလ်၊ အကြင် သဒ္ဓိန္ဒြေ၊ အကြင် သီလသည် ရှိ၏၊ ထိုတရားသည် သုစရိုက်မည်၏။ စောင့်စည်းခြင်း (သံယမ)၊ မြဲခြင်း (နိယမ)၊ ဆုံးမခြင်း (ဒမ)၊ ခန္ဓာ၏အဖြစ် (ခန္ဓတာ) ဤသည်တို့ကား ထိုစိတ်၏ ဝေဝုစ်တို့ မည်ကုန်၏။ အကြင် စွန့်ကြဲခြင်း (စာဂ) သည် ရှိ၏၊ ထိုစွန့်ခြင်းသည် တစ်ဖန် စွန့်ခြင်း (ပဋိနိဿဂ္ဂ)၊ အလောဘ၊ စွန့်လွှတ်ခြင်း (ဝေါဿဂ္ဂ)၊ စွန့်ကြဲခြင်း (စာဂ)၊ ပူဇော်ခြင်း (ယိဋ္ဌ) မည်၏။ အကြင် ပညာသည် ရှိ၏၊ ထိုပညာသည် အပြားအားဖြင့် သိခြင်း (ပညတ္တ)၊ ပညာအရောင် (ပညာပဘာ)၊ ပညိန္ဒြေ၊ ပညာဗိုလ် မည်၏။ Tattha [Pg.283] katamā paññatti? Yaṃ taṃ cittaṃ bījaṃ paññattiyā paññattaṃ. Paribhāvanā vāsanā paññattiyā paññatti. Saddhā pasādapaññattiyā paññattā. Sīlaṃ sucaritapaññattiyā paññattaṃ. Cāgo puññakiriyapaññattiyā paññatto. Paññā vīmaṃsapaññattiyā paññattā. Ime tayo dhammā saddhā sīlaṃ cāgo paññavato pārisuddhiṃ gacchanti. ထိုဟာရတို့တွင် ပညတ္တိဟာရဟူသည် အဘယ်နည်း။ မျိုးစေ့နှင့်တူသော အကြင်စိတ်ကို ပညတ်၌ သိစေအပ်၏။ ပွားစေခြင်းကို ဝါသနာပညတ်၌ သိစေအပ်၏။ သဒ္ဓါကို ကြည်ညိုခြင်း (ပသာဒ) ပညတ်၌ သိစေအပ်၏။ သီလကို သုစရိုက်ပညတ်၌ သိစေအပ်၏။ စွန့်ကြဲခြင်းကို ပုညကိရိယာပညတ်၌ သိစေအပ်၏။ ပညာကို ဝီမံသပညတ်၌ သိစေအပ်၏။ သဒ္ဓါ၊ သီလ၊ စာဂဟူသော ဤတရားသုံးပါးတို့သည် ပညာရှိသောသူအား စင်ကြယ်ခြင်းသို့ ရောက်စေကုန်၏။ Tattha katamo otaraṇo? Yaṃ cittaṃ, taṃ khandhesu viññāṇakkhandho, dhātūsu manoviññāṇadhātu, āyatanesu manāyatanaṃ. Ye cattāro dhammā, te khandhesu saṅkhārakkhandhe pariyāpannā…pe… dhātūsu āyatanesu. ထိုဟာရတို့တွင် ဩတရဏာဟာရဟူသည် အဘယ်နည်း။ အကြင်စိတ်သည် ရှိ၏၊ ထိုစိတ်သည် ခန္ဓာတို့တွင် ဝိညာဏက္ခန္ဓာ မည်၏၊ ဓာတ်တို့တွင် မနောဝိညာဏဓာတ် မည်၏၊ အာယတနတို့တွင် မနာယတန မည်၏။ အကြင် တရားလေးပါးတို့သည် ရှိကုန်၏၊ ထိုတရားတို့သည် ခန္ဓာတို့တွင် သင်္ခါရက္ခန္ဓာ၌ အကျုံးဝင်ကုန်၏...ပ... ဓာတ်တို့၌လည်းကောင်း၊ အာယတနတို့၌လည်းကောင်း (ဓမ္မာယတန၌) အကျုံးဝင်ကုန်၏။ Tattha katamo sodhano hāro? Idaṃ bhagavato bhāsitaṃ mahānāmena sakkena pucchitena sabbaṃ taṃ niyuttaṃ. ထိုဟာရတို့တွင် သောဓနာဟာရဟူသည် အဘယ်နည်း။ သာကီဝင်မင်း ဖြစ်သော မဟာနာမ်မင်းက မြတ်စွာဘုရားအား မေးလျှောက်သဖြင့် ဤသုတ်တော်ကို ဟောကြားတော်မူအပ်၏။ ထိုဟောကြားချက် အလုံးစုံသည် (သင့်လျော်စွာ) ယှဉ်စပ်အပ်၏။ Tattha katamo adhiṭṭhāno? Idaṃ cittaṃ vemattatāya paññattaṃ akusalehi cittehi aparibhāvitehi paribhāvitanti yāni puna paribhāvitāni aññesampi tattha upādāya paññattaṃ sabbepime cattāro dhammā ekattatāya paññattā. Bhaddikā bhatīti kāmabhogino teva rūpadhātu arūpadhātu manussāti sabbā bhaddikā bhati tadeva kathāya paññattaṃ, ayaṃ paññatti. ထိုဟာရတို့တွင် အဓိဋ္ဌာနာဟာရဟူသည် အဘယ်နည်း။ ဤစိတ်ကို ဝေမတ္တ (ကွဲပြားခြားနားသော) အဖြစ်ဖြင့် ပညတ်အပ်၏။ မပွားစေအပ်ကုန်သော အကုသိုလ်ဖြစ်ကုန်သော စိတ်တို့ဖြင့် ပွားစေအပ်၏ ဟူ၍လည်းကောင်း၊ တစ်ဖန် အကြင်အကုသိုလ်စိတ်တို့ကို ပွားစေအပ်ကုန်၏။ ထိုဟာရ၌ အခြားသော တရားတို့ကိုလည်း စွဲ၍ ပညတ်အပ်၏။ ဤလေးပါးသော တရားအားလုံးတို့ကိုလည်း ဧကတ္တ (တစ်စုတစ်ပေါင်းတည်း) အဖြစ်ဖြင့် ပညတ်အပ်ကုန်၏။ "ကောင်းသော ကုသိုလ်ရိက္ခာရှိ၏" ဟူသည်ကား ကာမစည်းစိမ်ကို ခံစားကုန်သော ထိုသူတို့သည် သာလျှင် ရူပဘုံ၌လည်းကောင်း (အရူပဘုံ၌လည်းကောင်း၊ လူတို့၌လည်းကောင်း) ကုသိုလ်တည်းဟူသော ရိက္ခာသည် ရှိ၏။ ထိုကုသိုလ်တည်းဟူသော ရိက္ခာကိုသာလျှင် ပြုသဖြင့် ပညတ်အပ်၏။ ဤသည်ကား ပညတ္တိဟာရ ဖြစ်၏။ Tattha katamo parikkhāro? Cittassa indriyāni paccayo ādhipateyyapaccayatāya manasikāro. Hetupaccayatāya paccayo. Saddhāya lokikā paññā hetupaccayatāya paccayo. Yoniso ca manasikāro paccayo. Sīlassa patirūpadesavāso paccayo. Attasammāpaṇidhānañca hetu. Cāgassa alobho hetu. Avippaṭisāro ca hetupaccayo. Paññā parato ca ghoso ajjhattañca yoniso manasikāro hetupaccayo ca. ထိုဟာရတို့တွင် ပရိက္ခာရာဟာရဟူသည် အဘယ်နည်း။ စိတ်၏ အဓိပတိပစ္စည်းအဖြစ်ဖြင့် ဣန္ဒြေတို့သည် အကြောင်း ဖြစ်၏။ မနသိကာရသည် ဟေတုပစ္စည်းအဖြစ်ဖြင့် အကြောင်း ဖြစ်၏။ သဒ္ဓါ၏ လောကီပညာသည် ဟေတုပစ္စည်းအဖြစ်ဖြင့် အကြောင်း ဖြစ်၏။ သင့်တင့်စွာ နှလုံးသွင်းခြင်းသည် အကြောင်း ဖြစ်၏။ သီလ၏ လျောက်ပတ်သော အရပ်၌ နေရခြင်းသည် အကြောင်း ဖြစ်၏။ မိမိကိုယ်ကို ကောင်းစွာ ဆောက်တည်ခြင်းသည်လည်း ဇနကအကြောင်း ဖြစ်၏။ အလောဘသည် စွန့်ကြဲခြင်း၏ ဇနကအကြောင်း ဖြစ်၏။ နှလုံးသာရွှင်ခြင်းသည်လည်း ဇနကအကြောင်း ဥပနိဿယအကြောင်း ဖြစ်၏။ ပညာသည်လည်းကောင်း၊ သူတပါးထံမှ ကြားရသော ဒေသနာသည်လည်းကောင်း၊ မိမိသန္တာန်၌ သင့်တင့်စွာ နှလုံးသွင်းခြင်းသည်လည်းကောင်း ဇနကအကြောင်းလည်းကောင်း၊ ဥပနိဿယအကြောင်းလည်းကောင်း ဖြစ်၏။ Tattha katamo samāropano? Yaṃ taṃ cittaṃ dīgharattaṃ paribhāvitanti cetasikāpi. Ettha sabbe dhammā paribhāvitā bhaddikā te bhati bhavissati, bhaddikā upapattiko abhisamparāyo. Iti ye keci manussakā upabhogaparibhogā sabbe bhaddikā bhatiyeva, ayaṃ samāropano. ထိုဟာရတို့တွင် သမာရောပနာဟာရဟူသည် အဘယ်နည်း။ "အကြင်စိတ်ကို ရှည်မြင့်စွာသော ကာလပတ်လုံး ပွားစေအပ်၏" ဟူသကဲ့သို့ စေတသိက်တို့ကိုလည်း ပွားစေအပ်ကုန်၏။ ဤသုတ်၌ တရားအားလုံးတို့ကို ပွားစေအပ်ကုန်သည်ရှိသော် သင့်အား ကောင်းသော ရိက္ခာသည် ဖြစ်လတ္တံ့၊ ကောင်းသော ပဋိသန္ဓေနှင့် တမလွန်၌ လားရာသည် ဖြစ်လတ္တံ့။ ဤသို့ အမှတ်မရှိကုန်သော လူ၌ဖြစ်ကုန်သော အတွင်းအပ အသုံးအဆောင်တို့သည် ရှိကုန်၏၊ ထိုအလုံးစုံတို့သည် ကောင်းသော ရိက္ခာတို့သာလျှင် မည်ကုန်၏။ ဤသည်ကား သမာရောပနာဟာရ ဖြစ်၏။ 89. Uddhaṃ [Pg.284] adho sabbadhi vītarāgoti gāthā. Tattha kiṃ uddhaṃ nāma? Yaṃ ito uddhaṃ bhavissati anāgāmī, idaṃ uddhaṃ. Adho nāma yamatikkantamatītaṃ, idamavoca apadānatanti uddhaṃ. Tattha atītena sassatadiṭṭhi pubbantākappikānaṃ aparantadiṭṭhi kesañci, ucchedadiṭṭhiṃ yaṃ vuttakappikānaṃ imā ceva diṭṭhiyo ucchedadiṭṭhi ca sassatadiṭṭhi ca. Tatthāyaṃ sassatadiṭṭhi imāni pannarasa padāni sakkāyadiṭṭhi sassataṃ bhajanti. Rūpavantaṃ me attā, attani me rūpaṃ, rūpaṃ me attāti yaduccate paññaṃ paridahanti. Yā ucchedadiṭṭhi sā pañcasatāni ucchedaṃ bhajanti. Te ‘‘taṃ jīvaṃ taṃ sarīra’’nti passanti, rūpaṃ me attāti tathārūpā catubbidhā sakkāyadiṭṭhi ucchedena ca sassatena ca. Evaṃ pañcasu khandhesu vīsativatthukāya diṭṭhiyā pannarasa padāni pubbantaṃ bhajanti. Sassatadiṭṭhiyā pañca padāni aparantaṃ bhajanti ucchedadiṭṭhiyā. Tattha ‘‘ayamahamasmī’’ti passantā rūpaṃ attato samanupassati, so ucchedavādī rūpavantañca attānaṃ, attani ca rūpaṃ, rūpasmiṃ vā attāti so passati cāti iti ucchedadiṭṭhi ca, attato paṭissarati sassatadiṭṭhi pubbantato ca paṭissarati. ‘‘Ayamahamasmī’’ti na samanupassati. Tassa diṭṭhāsavā pahānaṃ gacchanti. Yo tīsu addhāsu pubbante ca aparante ca tena tena niddiṭṭhānena uddhaṃ adho sabbadhi vītarāgo ‘‘ahamasmī’’ti na anupassatīti iminā dvārena iminā payogena iminā upāyena idaṃ dassanabhūmi ca sotāpattiphalañca so ariyo payogo anabhāvaṃgatena saṃsārena apunabbhavāti yo koci ariyo payogo punabbhavāya mudūni vā pañcindriyāni majjhāni adhimattāni vā sabbaṃ apunabbhavappahānāya saṃvattanti. Ahanti diṭṭhogho kāmogho bhavogho avijjogho ca odhiso. Tattha desanāhārena cattāri saccāni pañcahi indriyehi sotāpattiphalena ca dve saccāni maggo ca nirodho ca. Sakkāyasamudayena dve saccāni dukkhañca samudayo ca, ayaṃ desanā hāro. ၈၉. "Uddhaṃ adho sabbadhi vītarāgo" ဟူသော ဂါထာ ရှိ၏။ ထိုဂါထာ၌ ဥဒ္ဓ (အထက်) မည်သည် အဘယ်နည်း။ ယခုပစ္စုပ္ပန်မှအထက်၌ မရောက်သေးသော အနာဂတ်ကာလ၌ ဖြစ်လတ္တံ့သော သဘောတရားသည် ဥဒ္ဓ (အထက်) မည်၏။ အဓော (အောက်) မည်သည်ကား လွန်ခဲ့ပြီးသော အတိတ်ကာလကို ဆိုလိုသည်။ အပဒါန်ပါဠိတော်၌ "ဥဒ္ဓံ" ဟု မိန့်တော်မူသည်။ ထိုဂါထာ၌ အတိတ်ကာလအားဖြင့် ရှေးဦးအဖို့ကို ကြံစည်သူတို့အား သဿတဒိဋ္ဌိ ဖြစ်၏။ အချို့သူတို့အား အပရန္တဒိဋ္ဌိ ဖြစ်၏။ ထိုသို့ ကြံစည်သူတို့ ယူဆသော ဥစ္ဆေဒဒိဋ္ဌိလည်း ရှိ၏။ ထိုဒိဋ္ဌိတို့သည် ဥစ္ဆေဒဒိဋ္ဌိနှင့် သဿတဒိဋ္ဌိတို့ ဖြစ်ကြသည်။ ထိုဒိဋ္ဌိတို့တွင် သဿတဒိဋ္ဌိသည်လည်းကောင်း၊ ဤ တစ်ဆယ့်ငါးပါးသော အစုတို့သည်လည်းကောင်း၊ သက္ကာယဒိဋ္ဌိသည်လည်းကောင်း သဿတအယူသို့ ဆည်းကပ်ကြကုန်၏။ "ငါ၏အတ္တသည် ရုပ်ရှိ၏၊ ငါ၏အတ္တ၌ ရုပ်ရှိ၏၊ ရုပ်သည် ငါ၏အတ္တတည်း" ဟု ဆိုအပ်သော အရာ၌ ပညာကို ဖုံးလွှမ်း (ပူလောင်) စေကြကုန်၏။ ဥစ္ဆေဒဒိဋ္ဌိအယူရှိသူ ငါးရာတို့သည် ဥစ္ဆေဒအယူသို့ ဆည်းကပ်ကြကုန်၏။ ထိုမိစ္ဆာဒိဋ္ဋိရှိသူတို့သည် "ထိုအသက် (ဇီဝ) သည် ထိုကိုယ် (သရီရ) ဖြစ်၏" ဟု ရှုမြင်ကြကုန်၏။ "ရုပ်သည် ငါ၏အတ္တ ဖြစ်၏" ဟု ရှုမြင်ကြကုန်၏။ ဥစ္ဆေဒဒိဋ္ဌိအားဖြင့်လည်းကောင်း၊ သဿတဒိဋ္ဌိအားဖြင့်လည်းကောင်း ထိုသို့ သဘောရှိသော သက္ကာယဒိဋ္ဌိသည် လေးပါးအပြား ရှိ၏။ ဤသို့လျှင် ခန္ဓာငါးပါးတို့၌ အခြင်းအရာ နှစ်ဆယ်ရှိသော ဒိဋ္ဌိတွင် တစ်ဆယ့်ငါးပါးသော အစုတို့သည် ပုဗ္ဗန္တ (ရှေးအဖို့) သို့ ဆည်းကပ်ကုန်၏။ သဿတဒိဋ္ဌိ၌ ငါးပါးသောအစုတို့သည် အပရန္တ (နောက်အဖို့) သို့ ဆည်းကပ်ကုန်၏။ ဥစ္ဆေဒဒိဋ္ဌိ၌လည်း ငါးပါးသောအစုတို့သည် အပရန္တသို့ ဆည်းကပ်ကုန်၏။ ထိုမိစ္ဆာဒိဋ္ဌိတို့တွင် "ဤကိုယ်သည် ငါဖြစ်၏" ဟု ရှုမြင်သောသူသည် ရုပ်ကို အတ္တအားဖြင့် ရှုမြင်၏။ ထိုသူသည် ဥစ္ဆေဒဝါဒီဖြစ်၍ "ကိုယ်သည် ရုပ်ရှိ၏၊ ကိုယ်၌လည်း ရုပ်ရှိ၏၊ သို့မဟုတ် ရုပ်၌လည်း ကိုယ်ရှိ၏" ဟု ရှုမြင်၏။ ဤသို့ ဥစ္ဆေဒဒိဋ္ဌိဖြင့်လည်းကောင်း အတ္တအားဖြင့် နှလုံးသွင်း၏။ သဿတဒိဋ္ဌိဖြင့်လည်းကောင်း ပုဗ္ဗန္တအားဖြင့် နှလုံးသွင်း၏။ "ဤကိုယ်သည် ငါဖြစ်၏" ဟု မရှုမြင်သောသူအား ဒိဋ္ဌာသဝတို့သည် ပယ်ခြင်းသို့ ရောက်ကုန်၏။ ရှေးအဖို့၌လည်းကောင်း၊ နောက်အဖို့၌လည်းကောင်း၊ ရှေးအဖို့ နောက်အဖို့၌လည်းကောင်း ဤသို့သော ကာလသုံးပါးတို့၌၎င်း၊ အထက် အောက် ဖီလာပတ်ဝန်းကျင်၌၎င်း ထိုထိုညွှန်ပြချက်တို့ဖြင့် "ငါဖြစ်၏" ဟု အဖန်တလဲလဲ မရှုမြင်သောကြောင့် ကင်းပြီးသောရာဂ ရှိသောသူသည် ဤအကြောင်း၊ ဤလုံ့လ၊ ဤဥပါယ်ဖြင့် ဤသောတာပတ္တိမဂ် (ဒဿနဘူမိ) သို့လည်းကောင်း၊ သောတာပတ္တိဖိုလ်သို့လည်းကောင်း ရောက်၏။ အရိယမဂ်နှင့်ယှဉ်သော ဝီရိယရှိသော ထိုအရိယာသည် တဖန်မဖြစ်ခြင်းသို့ ရောက်သဖြင့် သံသရာ၌ တစ်ဖန် ပဋိသန္ဓေနေခြင်း မရှိတော့ပြီ။ ထိုသို့ တစ်ဖန်ဘဝသစ် ဖြစ်ခြင်းကို ပယ်ရန်အတွက် မဂ်နှင့်ယှဉ်သော ဝီရိယရှိသော အရိယာတို့၏ နုသောဣန္ဒြေ၊ လွန်ကဲသောဣန္ဒြေ အလုံးစုံတို့သည် တစ်ဖန် ဘဝသစ်မဖြစ်ခြင်း (ပယ်သတ်ခြင်း) အကျိုးငှာ ဖြစ်ကုန်၏။ "ငါ" ဟူသော စကား၌ ဒိဋ္ဌိဩဃ၊ ကာမောဃ၊ ဘဝေါဃ၊ အဝိဇ္ဇောဃ ဟု အပိုင်းအခြား လေးပါး ရှိ၏။ ထိုဟာရတို့တွင် ဒေသနာဟာရဖြင့် ဣန္ဒြေငါးပါးတို့ဖြင့် သစ္စာလေးပါးတို့ကိုလည်းကောင်း၊ သောတာပတ္တိဖိုလ်ဖြင့် မဂ္ဂသစ္စာနှင့် နိရောဓသစ္စာ ဟူသော သစ္စာနှစ်ပါးတို့ကိုလည်းကောင်း၊ သက္ကာယ၏ ဖြစ်ကြောင်း (သမုဒယ) အားဖြင့် ဒုက္ခသစ္စာနှင့် သမုဒယသစ္စာ ဟူသော သစ္စာနှစ်ပါးတို့ကိုလည်းကောင်း ဟောကြားအပ်ကုန်၏။ ဤသည်ကား ဒေသနာဟာရ ဖြစ်၏။ Tattha katamo vicayo? ‘‘Ayamahamasmī’’ti asamanupassanto tīṇi dassanappahātabbāni saṃyojanāni pajahati. Ayaṃ vicayo. ထိုဟာရတို့တွင် ဝိစယဟာရသည် အဘယ်နည်း။ "ဤကိုယ်သည် ငါဖြစ်၏" ဟု မရှုမြင်သောသူသည် သောတာပတ္တိမဂ်ဖြင့် ပယ်အပ်ကုန်သော သံယောဇဉ်သုံးပါးတို့ကို ပယ်စွန့်၏။ ဤသည်ကား ဝိစယဟာရ မည်၏။ Tattha katamā yutti? Tividhā puggalā koci ugghaṭitaññū koci vipañcitaññū koci neyyo. Ugghaṭitaññū tikkhindriyo ca tato vipañcitaññū mudindriyo tato mudindriyehi neyyo. Tattha ugghaṭitaññū tikkhindriyatāya dassanabhūmimāgamma [Pg.285] sotāpattiphalaṃ pāpuṇāti, ekabījako bhavati. Ayaṃ paṭhamo sotāpanno. Vipañcitaññū mudūhi indriyehi dassanabhūmimāgamma sotāpattiphalaṃ pāpuṇāti, kolaṃkolo ca hoti. Ayaṃ dutiyo sotāpanno. Tattha neyyo dassanabhūmimāgamma sotāpattiphalaṃ pāpuṇāti, sattakkhattuparamo ca bhavati. Ayaṃ tatiyo sotāpanno. ထိုဟာရတို့တွင် ယုတ္တိဟာရသည် အဘယ်နည်း။ ပုဂ္ဂိုလ်တို့သည် ဥဂ္ဃါဋိတညူ၊ ဝိပဉ္စိတညူ၊ နေယျ ဟု သုံးမျိုးရှိကုန်၏။ ဥဂ္ဃါဋိတညူပုဂ္ဂိုလ်သည် ထက်မြက်သော ဣန္ဒြေရှိ၏။ ထိုအောက် ဝိပဉ္စိတညူပုဂ္ဂိုလ်သည် နုသော ဣန္ဒြေရှိ၏။ ထိုအောက် နေယျပုဂ္ဂိုလ်သည် နုသော ဣန္ဒြေတို့ဖြင့် နေယျမည်၏။ ထိုဒေသနာတို့တွင် ဥဂ္ဃါဋိတညူပုဂ္ဂိုလ်သည် ဣန္ဒြေထက်မြက်သည့်အတွက် ဒဿနဘုံ (သောတာပတ္တိမဂ်) ကို အမှီပြု၍ သောတာပတ္တိဖိုလ်သို့ ရောက်၏။ ထိုသူသည် ဧကဗီဇက သောတာပန် ဖြစ်၏။ ဤပုဂ္ဂိုလ်သည် ပထမသောတာပန် ဖြစ်၏။ ဝိပဉ္စိတညူပုဂ္ဂိုလ်သည် နုသော ဣန္ဒြေတို့ဖြင့် ဒဿနဘုံကို အမှီပြု၍ သောတာပတ္တိဖိုလ်သို့ ရောက်၏။ ထိုသူသည် ကောလံကောလ သောတာပန် ဖြစ်၏။ ဤပုဂ္ဂိုလ်သည် ဒုတိယသောတာပန် ဖြစ်၏။ ထိုပုဂ္ဂိုလ်တို့တွင် နေယျပုဂ္ဂိုလ်သည် ဒဿနဘုံကို အမှီပြု၍ သောတာပတ္တိဖိုလ်သို့ ရောက်၏။ ထိုသူသည် သတ္တက္ခတ္တုပရမ သောတာပန် ဖြစ်၏။ ဤပုဂ္ဂိုလ်သည် တေတိယသောတာပန် ဖြစ်၏။ Atthi esā yutti mudumajjhādhimattehi indriyehi mudumajjhādhimattaṃ bhūmiṃ sacchikareyya sakkāyadiṭṭhippahānena vā diṭṭhigatāni pajahati. Ayaṃ yutti. နု၊ မလတ်၊ ထက်မြက်သော ဣန္ဒြေတို့ဖြင့် နု၊ မလတ်၊ ထက်မြက်သော ဘုံ (ဖိုလ်) ကို မျက်မှောက်ပြုရာ၏ဟူသော ဤယုတ္တိသည် ရှိ၏။ သို့မဟုတ် သက္ကာယဒိဋ္ဌိကို ပယ်ခြင်းဖြင့် မိစ္ဆာဒိဋ္ဌိတို့ကို ပယ်စွန့်၏။ ဤသည်ကား ယုတ္တိဟာရ မည်၏။ Tattha katamo padaṭṭhāno? Tattha sakkāyadiṭṭhi sabbamicchādiṭṭhiyā padaṭṭhānaṃ. Sakkāyo nāmarūpassa padaṭṭhānaṃ. Nāmarūpaṃ sakkāyadiṭṭhiyā padaṭṭhānaṃ. Pañca indriyāni rūpīni rūparāgassa padaṭṭhānaṃ. Saḷāyatanaṃ ahaṃkārassa padaṭṭhānaṃ. Tattha katamo lakkhaṇo? Dvīsu diṭṭhīsu pahīnāsu tattha ekā diṭṭhi diṭṭhigatāni pahānaṃ gacchanti. Uddhaṃ ca adho ca vītarāgo sabbarajanīyesu vītarāgo hoti. Tajjā parabhūmiyaṃ, idaṃ paccayanti yathābhūtaṃ passati. So sabbapaṭiccasamuppādaṃ āmasati. Ayaṃ lakkhaṇo hāro. ထိုဟာရတို့တွင် ပဒဋ္ဌာနဟာရသည် အဘယ်နည်း။ ထိုသုတ်၌ သက္ကာယဒိဋ္ဌိသည် ခပ်သိမ်းသော မိစ္ဆာဒိဋ္ဌိတို့၏ နီးစွာသောအကြောင်း (ပဒဋ္ဌာန်) ဖြစ်၏။ သက္ကာယသည် နာမ်ရုပ်၏ နီးစွာသောအကြောင်း ဖြစ်၏။ နာမ်ရုပ်သည် သက္ကာယဒိဋ္ဌိ၏ နီးစွာသောအကြောင်း ဖြစ်၏။ ရုပ်ရှိသော ဣန္ဒြေငါးပါးတို့သည် ရူပရာဂ၏ နီးစွာသောအကြောင်း ဖြစ်၏။ သဠာယတနသည် "ငါ" ဟု စွဲလမ်းသော မာန (အဟင်္ကာရ) ၏ နီးစွာသောအကြောင်း ဖြစ်၏။ ထိုဟာရတို့တွင် လက္ခဏဟာရသည် အဘယ်နည်း။ ဒိဋ္ဌိနှစ်ပါးတို့ကို ပယ်အပ်ပြီးသော်၊ ထိုသို့ပယ်ရာ၌ တစ်ခုသောဒိဋ္ဌိနှင့်တကွ မိစ္ဆာဒိဋ္ဌိအားလုံးတို့သည် ပယ်ခြင်းသို့ ရောက်ကုန်၏။ အထက်အောက်၌ ရာဂကင်းသောသူသည် တပ်မက်ဖွယ်ရှိသော အာရုံအားလုံးတို့၌ ရာဂကင်းသူ ဖြစ်၏။ ထိုကိလေသာနှင့်လျော်သော တစ်ပါးသောဘုံ၌ ဤသင်္ခါရသည် အကြောင်းတရားကြောင့် ဖြစ်၏ဟု ဟုတ်တိုင်းမှန်စွာ မြင်၏။ ထိုသူသည် အလုံးစုံသော ပဋိစ္စသမုပ္ပါဒ်ကို သုံးသပ်ဆင်ခြင်၏။ ဤသည်ကား လက္ခဏဟာရ မည်၏။ 90. Tattha katamo catubyūho hāro? Imamhi sutte bhagavato ko adhippāyo? Ye sattā ye nābhiramissanti, te diṭṭhippahānāya vāyamissanti. Ayamettha bhagavato adhippāyo. Ayaṃ catubyūho hāro. ၉၀. ထိုဟာရတို့တွင် စတုဗျူဟာဟာရသည် အဘယ်နည်း။ ဤသုတ်၌ မြတ်စွာဘုရား၏ အလိုတော်သည် အဘယ်နည်း။ အကြင်သတ္တဝါတို့သည် အကြင်ဒေသနာဖြင့် မွေ့လျော်ကြလတ္တံ့၊ ထိုသတ္တဝါတို့သည် ဒိဋ္ဌိကို ပယ်စွန့်ခြင်းငှာ လုံ့လပြုကြလတ္တံ့။ ဤသည်ကား ဤသုတ်၌ မြတ်စွာဘုရား၏ အလိုတော် ဖြစ်၏။ ဤသည်ကား စတုဗျူဟာဟာရ မည်၏။ Tattha katamo āvaṭṭo hāro? Yānimāni mudūni pañcindriyāni tāni orambhāgiyāni pañcindriyāni. Sabbena sabbaṃ samūhananti abhijjhābyāpādo ca bhāvanākārena sekkhāya vimuttiyā balaṃ saddhā, uddhambhāgiyāni diṭṭhivasena balaṃ saddhā, vīriyindriyaṃ ārabhitattā satindriyaṃ paggahitattā accantaṃ niṭṭhaṃ gacchanti. Tattha yāni indriyāni, ayaṃ maggo saṃkilesappahānaṃ. Ayaṃ nirodho āyatiṃ anuppādadhammo, idaṃ dukkhaṃ. Ayaṃ āvaṭṭo hāro. ထိုဟာရတို့တွင် အာဝဋ္ဋဟာရသည် အဘယ်နည်း။ နုနယ်သော ဤဣန္ဒြေငါးပါးတို့သည် အောက်ကာမဘုံ၌ ဖြစ်ကုန်သော (ဩရမ္ဘာဂိယ) သံယောဇဉ်ငါးပါးတို့ကို အကြွင်းမဲ့ အကုန်အစင် ပယ်နုတ်ကုန်၏။ အဘိဇ္ဈာနှင့် ဗျာပါဒကိုလည်း ပွားများခြင်းအစွမ်းဖြင့် သေက္ခပုဂ္ဂိုလ်၏ ဝိမုတ္တိ၌ သဒ္ဓါတရားသည် အစွမ်း (ဗလ) ဖြစ်၏။ သဒ္ဓါတရားကို ရရှိ၍ ဥဒ္ဓမ္ဘာဂိယသံယောဇဉ်တို့ကို ဒိဋ္ဌိ၏အစွမ်းအားဖြင့် ပယ်ခြင်း၌ သဒ္ဓါတရားသည် အစွမ်းဖြစ်၏။ ဝီရိယိန္ဒြေကို အားထုတ်အပ်သည်၏အဖြစ်ကြောင့်၎င်း၊ သတိန္ဒြေကို ချီးမြှင့်အပ်သည်၏အဖြစ်ကြောင့်၎င်း စင်စစ် ပြီးဆုံးခြင်း (နိဗ္ဗာန်) သို့ ရောက်ကုန်၏။ ထိုဒေသနာ၌ ပြဆိုအပ်သော ဣန္ဒြေတို့သည် မဂ္ဂသစ္စာ မည်၏၊ ကိလေသာညစ်ညူးမှုကို ပယ်ခြင်းသည် နိရောဓသစ္စာ မည်၏။ နောင်အခါ၌ တစ်ဖန်မဖြစ်ခြင်းသဘောရှိသော ဤသင်္ခါရတရားသည် ဒုက္ခသစ္စာ မည်၏။ ဤသည်ကား အာဝဋ္ဋဟာရ မည်၏။ Tattha katamo vibhatti hāro? ‘‘Ayamahamasmī’’ti yo samanupassati, so ca kho adhimattena lokikā yaṃ bhūmiyaṃ na tu ariyena payogena so sakkāyadiṭṭhi pajahati. Yaṃ vuccati tajjāya bhūmiyā adhimattāya. Tattha tajjāya bhūmiyaṃ pañcahi ākārehi adhimattataṃ paṭilabhati sīlena vatena bāhussaccena samādhinā nekkhammasukhena. Tattha appatte pattasaññī [Pg.286] adhimānaṃ gaṇhāti. Etasmiṃyeva vatthuppattiyaṃ bhagavā idaṃ suttaṃ bhāsati. Sīlavā vatamattenāti. Tattha yo appatte pattasaññī tassa yo samādhi, so sāmiso kāpurisasevito pana so kāpurisā vuccanti puthujjanā. Āmisaṃ yañca ariyamaggamāgamma lokikā anariyaṃ tena samādhi hoti anariyo kāpurisasevito. Yo pana ariyākārena yathābhūtaṃ na jānāti na passati, so adhigamanaṃ pajahati yo ariyena samādhinā akāpurisasevitena nirāmisena nīyati, tattha akāpurisā vuccanti ariyapuggalā. Yo tehi sevito samādhi, so akāpurisasevito. Tasmā ekaṃ vibhajjabyākaraṇīyaṃ ‘‘ayamahamasmī’’ti asamanupassanto tathā pāteti. ထိုဟာရတို့တွင် ဝိဘတ္တိဟာရသည် အဘယ်နည်း။ 'ဤခန္ဓာသည် ငါဖြစ်၏' ဟု အကြင်သူသည် အဖန်တလဲလဲ ရှု၏။ ထိုသူသည် လွန်ကဲသော ဣန္ဒြေဖြင့် လောကီဘုံ၌သာ ဖြစ်၏။ အရိယာမဂ်နှင့် ယှဉ်သော လုံ့လဖြင့်မူ မဖြစ်။ ထိုသူသည် သက္ကာယဒိဋ္ဌိကို ပယ်နိုင်သလော။ (မပယ်နိုင်။) ထို့ကြောင့် 'တဇ္ဇာယဘူမိယာ အဓိမတ္တာယ' (ထိုမဂ်အားလျော်သောဘုံ၌ လွန်ကဲသော ဣန္ဒြေရှိသူ) ဟု ဆိုအပ်၏။ ထိုစကား၌ ထိုမဂ်အားလျော်သောဘုံ၌ သီလ၊ အလေ့အကျင့် (ဝတ်)၊ ဗဟုသုတ (အကြားအမြင်)၊ သမာဓိ၊ နေက္ခမ္မသုခ ဟူသော ငါးပါးသော အခြင်းအရာတို့ဖြင့် လွန်ကဲသော ဣန္ဒြေရှိသည်၏ အဖြစ်ကို ရရှိ၏။ ထိုရာ၌ မရောက်သေးသော တရားကို 'ရောက်ပြီ' ဟု ထင်မှတ်ကာ အဓိမာန (ထောင်လွှားစွဲလမ်းမှု) ကို ဖြစ်စေ၏။ ထိုအကြောင်းအရာ ဖြစ်ပေါ်လာခြင်း၌သာလျှင် မြတ်စွာဘုရားသည် 'သီလဝါ ဝတမတ္တေန' အစရှိသော ဤသုတ်ကို ဟောတော်မူ၏။ ထိုရာ၌ မရောက်သေးသောတရား၌ 'ရောက်ပြီ' ဟု အမှတ်ရှိသောသူ၏ အကြင်သမာဓိသည် ရှိ၏၊ ထိုသမာဓိသည် အာမိသနှင့်တကွ ဖြစ်၍ ယုတ်ညံ့သောသူ (ကာပုရိသ) များ မှီဝဲအပ်သော သမာဓိ ဖြစ်၏။ ထို့ကြောင့် ပုထုဇဉ်တို့ကို 'ကာပုရိသ' (ယုတ်ညံ့သူ) ဟု ဆိုအပ်၏။ ထိုသမာဓိသည် အာမိသကို စွဲ၍ ဖြစ်သောကြောင့်လည်းကောင်း၊ အရိယာမဂ်သို့ မရောက်သေးသောကြောင့်လည်းကောင်း လောကီတရားမျှသာ ဖြစ်၍ အနရိယသမာဓိ (အရိယာတို့နှင့် မထိုက်တန်သော သမာဓိ) ဖြစ်၏။ အနရိယသမာဓိကို ယုတ်ညံ့သောသူသည် မှီဝဲအပ်၏။ အကြင်သူသည် အရိယာတို့၏ အခြင်းအရာအားဖြင့် ဟုတ်မှန်သည့်အတိုင်း မသိ၊ မမြင်ဘဲ ဖြစ်၏၊ ထိုသူသည် တရားထူးရခြင်းကို စွန့်ရ၏။ အကြင်သူသည် အရိယာတို့ မှီဝဲအပ်သော၊ အာမိသကင်းသော မြတ်သောသမာဓိဖြင့် (ဝဋ်မှ) ထွက်မြောက်၏။ ထိုစကား၌ အရိယာပုဂ္ဂိုလ်တို့ကို 'အကာပုရိသ' (မယုတ်ညံ့သော မြတ်သူ) ဟု ဆိုအပ်၏။ ထိုအရိယာတို့ မှီဝဲအပ်သော အကြင်သမာဓိသည် ရှိ၏၊ ထိုသမာဓိကို မြတ်သောသူတို့ မှီဝဲအပ်သော သမာဓိဟူ၍ ဆိုအပ်၏။ ထို့ကြောင့် ဝိဘဇ္ဇဗျာကရဏီယတရားတစ်ခုကို 'ဤခန္ဓာသည် ငါဖြစ်၏' ဟု မရှုသောသူသည် ထိုသို့သော အခြင်းအရာအားဖြင့် (ကိလေသာကို) ကျဆင်းစွန့်ပယ်စေ၏။ Tattha katamā parivattanā? Imāya dassanabhūmiyā kilesā pahātabbā, tehi pahīyanti aniddiṭṭhāpi bhagavatā niddisitabbā yo. ထိုဟာရတို့တွင် ပရိဝတ္တနာဟာရသည် အဘယ်နည်း။ ဤဒဿနဘုံ (သောတာပတ္တိမဂ်ဉာဏ်) ဖြင့် ပယ်အပ်ကုန်သော ကိလေသာတို့သည် ကင်းပျောက်ကုန်၏။ မြတ်စွာဘုရားသည် တိုက်ရိုက်ညွှန်းဆို၍ မဟောအပ်သော်လည်း ပြဆိုအပ်သော အနက်အဓိပ္ပာယ်ကို ယူရမည်။ Tattha katamaṃ vevacanaṃ? Yā sakkāyadiṭṭhiyā attadiṭṭhiyā. Ayaṃ bhūmi. Ye kilesā pahātabbā. Te appahīyanti aniddiṭṭhāpi bhagavatā sassatadiṭṭhi ca ucchedadiṭṭhi ca, sā pariyantadiṭṭhi ca. Yā apariyantadiṭṭhi ca, sā sassatadiṭṭhi ca. Yā ucchedadiṭṭhi, sā natthikā diṭṭhi. Yā sassatadiṭṭhi, sā akiriyadiṭṭhi. Idaṃ vevacanaṃ. ထိုဟာရတို့တွင် ဝေဝစနဟာရသည် အဘယ်နည်း။ သက္ကာယဒိဋ္ဌိ၊ အတ္တဒိဋ္ဌိ၌ အကြင်ဒိဋ္ဌိသည် ရှိ၏။ ဤဒိဋ္ဌိသည် ဘုံ (အခြေခံတရား) မည်၏။ အကြင်ကိလေသာတို့ကို ပယ်ရမည်ဖြစ်သော်လည်း မပယ်ရသေးဘဲ ရှိ၏။ မြတ်စွာဘုရားသည် တိုက်ရိုက် မပြအပ်သော်လည်း သဿတဒိဋ္ဌိနှင့် ဥစ္ဆေဒဒိဋ္ဌိတို့သည် ရှိကြကုန်၏။ ထိုဒိဋ္ဌိသည် ပရိယန္တဒိဋ္ဌိ (အပိုင်းအခြားရှိသော အယူ) လည်းမည်၏။ အကြင် အပရိယန္တဒိဋ္ဌိသည်လည်း ရှိ၏၊ ထိုအပရိယန္တဒိဋ္ဌိသည် သဿတဒိဋ္ဌိလည်းမည်၏။ အကြင် ဥစ္ဆေဒဒိဋ္ဌိသည် ရှိ၏၊ ထိုဥစ္ဆေဒဒိဋ္ဌိသည် နတ္ထိကဒိဋ္ဌိမည်၏။ အကြင် သဿတဒိဋ္ဌိသည် ရှိ၏၊ ထိုသဿတဒိဋ္ဌိသည် အကိရိယဒိဋ္ဌိမည်၏။ ဤသည်ကား ဝေဝစနဟာရ ဖြစ်၏။ Tattha katamā paññatti? Taṇhā saṃyojanapaññattiyā paññattā. Maggo paṭilābhapaññattiyā paññatto. Indriyā paṭilābhapaññattiyā paññattāti. Tattha katamo otaraṇo? Sakkāyo dukkhaṃ dassanappahātabbo. Samudayo maggo. Indriyāni tāni ca niddiṭṭhāni khandhadhātuāyatanesu. ထိုဟာရတို့တွင် ပညတ္တိဟာရသည် အဘယ်နည်း။ တဏှာကို သံယောဇဉ်ပညတ်၌ ပညတ်တော်မူ၏။ မဂ်ကို ရရှိခြင်း (ပဋိလာဘ) ပညတ်၌ ပညတ်တော်မူ၏။ ဣန္ဒြေတို့ကို ရရှိခြင်း (ပဋိလာဘ) ပညတ်၌ ပညတ်တော်မူ၏။ ဤသို့ သိအပ်၏။ ထိုဟာရတို့တွင် ဩတရဏဟာရသည် အဘယ်နည်း။ သက္ကာယဟု ဆိုအပ်သော ဒုက္ခသစ္စာကို သောတာပတ္တိမဂ် (ဒဿန) ဖြင့် ပယ်အပ်၏။ သမုဒယသစ္စာ၊ မဂ္ဂသစ္စာနှင့် ထိုဣန္ဒြေတို့ကိုလည်း ခန္ဓာ၊ ဓာတ်၊ အာယတနတို့၌ သက်ဝင်ပြသအပ်ကုန်၏။ Tattha katamo sodhano hāro? Yañhi ārabbha bhagavatā idaṃ suttaṃ bhāsitaṃ, so ārabbha niddiṭṭho. Tattha katamo parikkhāro? Nāmarūpassa hetupaccayopi viññāṇaṃ hetu bījaṃ. Tena avijjā ca saṅkhārā ca paccayo. Nivattinayo na aparo pariyāyo sabbabhavo, ye ca sabbabhavassa hetu parabhaṇḍapaccayo iti sammādiṭṭhi parato ca ghoso yoniso ca manasikāro paccayo. Yā paññā uppādeti, esā hetu sammādiṭṭhiyā sammāsaṅkappo bhavati, yā sammāsamādhi, ayaṃ parikkhāro. ထိုဟာရတို့တွင် သောဓနာဟာရသည် အဘယ်နည်း။ အကြင်မေးခွန်းကို အခြေပြု၍ မြတ်စွာဘုရားသည် ဤသုတ်ကို ဟောတော်မူသနည်း၊ ထိုအကြောင်းအရာကို အခြေပြု၍ပင် ညွှန်းပြအပ်၏။ ထိုဟာရတို့တွင် ပရိက္ခာရဟာရသည် အဘယ်နည်း။ နာမ်ရုပ်၏ အကြောင်းသည် ဥပနိဿယအကြောင်း ဖြစ်၏။ ဝိညာဉ်သည် ဇနကအကြောင်း (ဖြစ်စေတတ်သောအကြောင်း) ၏ မျိုးစေ့မည်၏။ ထို့ကြောင့် အဝိဇ္ဇာနှင့် သင်္ခါရတို့သည်လည်း (နာမ်ရုပ်၏) ဥပနိဿယအကြောင်း ဖြစ်ကုန်၏။ အပြန်အလှန် လည်ပတ်သော နည်းလမ်းမှတစ်ပါး အခြားသော နည်းလမ်းမရှိ။ အလုံးစုံသော ဘဝသည်လည်းကောင်း၊ အလုံးစုံသော ဘဝ၏ အကြင်ဇနကအကြောင်းတို့သည်လည်းကောင်း၊ သူတစ်ပါးထံမှရသော အထောက်အပံ့သည်လည်းကောင်း အကြောင်းတရားတို့ ဖြစ်ကြ၏။ ဤသို့ သမ္မာဒိဋ္ဌိဖြစ်ခြင်း၌ သူတစ်ပါးထံမှ တရားနာရခြင်းနှင့် အသင့်အတင့် နှလုံးသွင်းခြင်းတို့သည် ဥပနိဿယအကြောင်း ဖြစ်ကုန်၏။ အကြင်ပညာသည် ဖြစ်ပေါ်လာ၏၊ ထိုပညာသည် သမ္မာဒိဋ္ဌိ၏ ဇနကအကြောင်း ဖြစ်၏။ သမ္မာဒိဋ္ဌိကြောင့် သမ္မာသင်္ကပ္ပသည် ဖြစ်၏။ အကြင် သမ္မာသမာဓိအထိ ဖြစ်ပေါ်လာမှုသည် ရှိ၏၊ ဤသည်ကား ပရိက္ခာရဟာရ ဖြစ်၏။ Tattha [Pg.287] katamo samāropano? ‘‘Ayamahamasmī’’ti asamanupassī dukkhato rogato…pe… pannarasa padāni. Sīlāni bhagavā kimatthiyāni kimānisaṃsāni. Sīlāni, ānanda, avippaṭisāratthāni yāva vimutti. Tattha duvidho attho – purisattho ca vacanattho ca. ထိုဟာရတို့တွင် သမာရောပနဟာရသည် အဘယ်နည်း။ 'ဤခန္ဓာသည် ငါဖြစ်၏' ဟု မရှုဘဲ ဆင်းရဲ (ဒုက္ခ) အားဖြင့်လည်းကောင်း၊ ရောဂါအားဖြင့်လည်းကောင်း စသည်ဖြင့် တစ်ဆယ့်ငါးပါးသော အခြင်းအရာတို့ဖြင့် ရှု၏။ 'မြတ်စွာဘုရား... သီလတို့သည် အဘယ်အကျိုးရှိပါသနည်း၊ အဘယ်အာနိသင်ရှိပါသနည်း' ဟု မေးလျှောက်ရာ 'အာနန္ဒာ... သီလတို့သည် နှလုံးမသာယာမှုမရှိခြင်း (အဝိပ္ပဋိသာရ) အကျိုးရှိကုန်၏၊ ထိုမှတစ်ဆင့် အရဟတ္တဖိုလ်တိုင်အောင် အဆင့်ဆင့် အကျိုးပြုကုန်၏' ဟု ဟောတော်မူ၏။ ထိုဒေသနာ၌ အနက်အဓိပ္ပာယ် (အတ္ထ) သည် ပုရိသတ္ထ (ပုဂ္ဂိုလ်၏အကျိုး) နှင့် ဝစနတ္ထ (စကားလုံး၏အနက်) ဟု နှစ်မျိုးရှိ၏။ 91. Tattha katamo purisattho? Yāyaṃ na pacchānutāpitā ayaṃ avippaṭisāro, ayaṃ purisattho. Yathā koci brūhayati imatthamāsevati so bhaṇeyya, kiñci mamettha adhīnaṃ tassatthāya idaṃ kiriyaṃ ārabhāmīti. Ayaṃ purisattho. ၉၁. ထိုနှစ်မျိုးတို့တွင် ပုရိသတ္ထ (ပုဂ္ဂိုလ်၏အကျိုး) သည် အဘယ်နည်း။ နောင်တတဖန် ပူပန်မှုမရှိခြင်းသည် အဝိပ္ပဋိသာရ (နှလုံးသာယာခြင်း) မည်၏၊ ဤသည်ကား ပုရိသတ္ထ ဖြစ်၏။ ပုံစံအားဖြင့် တစ်စုံတစ်ဦးသောသူသည် ဤအကျိုးတရားကို တိုးပွားစေအံ့၊ မှီဝဲဆည်းကပ်အံ့၊ ထိုသူက 'ဤအကျိုးတရား၌ ငါနှင့်သက်ဆိုင်သော တရားထူးတစ်ခု ရှိ၏၊ ထိုတရားထူးကို ရရှိရန်အတွက် ဤကျင့်စဉ်ကို ငါအားထုတ်၏' ဟု ပြောဆိုပါက ဤသည်ကို ပုရိသတ္ထ (ပုဂ္ဂိုလ်၏ အကျိုးစီးပွား) ဟု ခေါ်ဆိုအပ်၏။ Tattha katamo vacanattho? Sīlāni kāyikaṃ vā vācasikaṃ vā sucaritaṃ avippaṭisāroti. Tattha sīlassa vatassa ca bhāsoyeva. Anaññā sugatakammatā sucaritaṃ ayaṃ avippaṭisāro. Evaṃ yāva vimuttīti ekamekasmiṃ pade dve atthā – purisattho ca vacanattho ca, yathā imamhi sutte evaṃ sabbesu suttesu dve dve atthā. Ayaṃ hi paramattho uttamattho ca. Yaṃ nibbānasacchikaṃ nissāya yaṃ sakaṃ sacchikātabbaṃ bhavati, so vuccati katassa katthoti. Ayaṃ puna vevacanaṃ sampajānāti. Iminā niyuttatthamabhilabbhanti vacanattho. Tattha yaṃ atthaṃ sāvako abhikaṅkhati. Tassa yo paṭilābho, ayaṃ purisattho. Yaṃ yaṃ bhagavā dhammaṃ deseti, tassa tassa dhammassa yā atthaviññatti. Ayaṃ attho, tattha sīlānaṃ avippaṭisāro atthopi ānisaṃsopi. Eso ca ānisaṃso yaṃ duggatiṃ na gacchati. Yathā taṃ bhagavatā esānisaṃso dhamme suciṇṇe na duggatiṃ gacchati dhammacārī, ayaṃ attho. ထိုဒေသနာတို့တွင် ဝစနတ္ထ (စကားလုံး၏ အနက်) သည် အဘယ်နည်း။ သီလတို့သည် ကာယကံ သို့မဟုတ် ဝစီကံဖြင့် ကောင်းစွာကျင့်အပ်သော သုစရိုက်တရား ဖြစ်၍ နှလုံးသာယာခြင်း (အဝိပ္ပဋိသာရ) ၏ အကြောင်း ဖြစ်၏။ ထိုသုတ်၌ သီလနှင့် အလေ့အကျင့် (ဝတ်) ၏ အရောင်အဝါမျှသာ ဖြစ်၏။ ဘုရားရှင်၏ အဆုံးအမတော်မှတစ်ပါး အခြားမဟုတ်သော ကောင်းစွာကျင့်ခြင်းသည် သုစရိုက်မည်၏။ ဤသည်ကား အဝိပ္ပဋိသာရ ဖြစ်၏။ ဤသို့လျှင် 'အရဟတ္တဖိုလ်တိုင်အောင်' ဟု ဆိုအပ်သော ပုဒ်တစ်ခုချင်းစီ၌ ပုရိသတ္ထနှင့် ဝစနတ္ထဟူ၍ အနက်နှစ်မျိုးစီ ရှိကြကုန်၏။ ဤသုတ်၌ အနက်နှစ်မျိုးစီ ရှိသကဲ့သို့ ထို့အတူ သုတ်အားလုံးတို့၌လည်း အနက်နှစ်မျိုးစီ ရှိကြကုန်၏။ ဤသည်ကိုပင် ပရမတ္ထ သို့မဟုတ် ဥတ္တမတ္ထ ဟူ၍လည်း ခေါ်ဆိုအပ်၏။ မျက်မှောက်ပြုအပ်သော အကြင်နိဗ္ဗာန်ကို မှီ၍ မိမိကိုယ်တိုင် မျက်မှောက်ပြုအပ်သည် ဖြစ်၏၊ ထိုသူကို မိမိအကျိုးကို ပြုပြီးသူ (ကတဿကတ္ထ) ဟု ဆိုအပ်၏။ တဖန် ဤဝေဝုစ်အနက်ကို ကောင်းစွာသိ၏။ ဤဝေဝုစ်ဖြင့် သင့်လျော်သောအနက်ကို ဝစနတ္ထဟူ၍ ခေါ်ဆိုအပ်၏။ ထိုသုတ်၌ အကြင်အကျိုးအနက်ကို တပည့်သာဝကသည် အလိုရှိ၏၊ ထိုအကျိုးကို ရရှိခြင်းသည် ပုရိသတ္ထ မည်၏။ မြတ်စွာဘုရား ဟောတော်မူအပ်သော ထိုထိုတရားတို့၏ အကြင်အနက်အဓိပ္ပာယ်ကို သိရှိနားလည်ခြင်းသည် အတ္ထ (ဝစနတ္ထ) မည်၏။ ထိုစကား၌ သီလတို့ကြောင့် ဖြစ်သော နှလုံးသာရွှင်ခြင်း (အဝိပ္ပဋိသာရ) သည် အကျိုး (အတ္ထ) လည်းမည်၏၊ အကျိုးဆက် (အာနိသင်) လည်းမည်၏။ ထိုအာနိသင်သည် ดုဂ္ဂတိသို့ မရောက်စေနိုင်။ ထို့ကြောင့် မြတ်စွာဘုရားသည် 'တရားကို ကောင်းစွာကျင့်သောသူသည် ဒုဂ္ဂတိသို့ မလားရ' ဟု ဟောတော်မူ၏။ ဤသည်ကား တရားကို ကောင်းစွာကျင့်ခြင်း၏ အာနိသင်ဖြစ်၍ ဤသည်ကို အတ္ထ (အကျိုး) ဟု ဆိုအပ်၏။ Yaṃ puriso bhāvanābhūmiyaṃ sīlāni ārabbha sīlena saṃyutto hoti evaṃ yāva vimutti tathā sīlakkhandho. Tattha yo ca avippaṭisāro anusayavasena niddiṭṭho, tañca sīlaṃ ayaṃ sīlakkhandho. Pāmojjapītipassaddhīti ca samādhindriyena, ayaṃ samādhikkhandho. Yaṃ samāhito yathābhūtaṃ pajānāti, ayaṃ paññākkhandho. Ime tayo khandhā sīlaṃ samādhi paññā ca tathā sīlaṃ paripūreti yaṃ vīriyindriyaṃ tena kāraṇena so sīlaṃ paripūreti, anuppannassa ca akusalassa anuppādāya vāyamati, uppannassa ca pahānāya anuppannassa ca kusalassa uppādāya, uppannassa ca kusalassa bhiyyobhāvāya [Pg.288] iti vīriyindriyaṃ niddiṭṭhaṃ. Tattha yo samādhikkhandho, idaṃ samādhindriyaṃ. Paññākkhandho paññindriyaṃ, taṃ catūsu sammappadhānesu daṭṭhabbaṃ. Tathā yo anuppannassa ca akusalassa anuppādāya vāyamati, idaṃ paṭhamaṃ sammappadhānaṃ. Yaṃ uppannassa, idaṃ dutiyaṃ. Cattāri sammappadhānāni catūsu jhānesu passitabbāni. Tathā sīlakkhandhena nekkhammadhātu ca adhikā, tayo ca vitakkā nekkhammavitakko abyāpādavitakko avihiṃsāvitakko ca. Sādhāraṇabhūtā. Yā piyāyamānassa pāmojjena idaṃ kāyikaṃ sukhaṃ ānitaṃ aniyamītipemena, idaṃ dukkhaṃ. Yo tattha avikkhepo, ayaṃ samādhi. Idaṃ pañcaṅgikaṃ paṭhamaṃ jhānaṃ. Yā cetasikā passaddhi savitakkaṃ savicāraṃ virodhanaṃ, yo kileso ca paridāho, so paṭhame jhāne niruddho. Tathā yā ca kilesapassaddhi yā ca vitakkavicārānaṃ passaddhi, ubhayepi ete dhamme passaddhāyaṃ. Tattha kāyassa cittassa ca sukhaṃ sukhāyanā, idaṃ pītisukhino passaddhi. Yopi ekodibhāvo cittassa, tena ekodibhāvena yaṃ cittassa ajjhattaṃ sampasādanaṃ, idaṃ catutthaṃ jhānaṅgaṃ. Iti ajjhattañca sampasādo cetaso ca ekodibhāvo pīti ca sukhañca, idaṃ dutiyaṃ jhānaṃ caturaṅgikaṃ. Yo passaddhakāyo sukhaṃ vedeti, tena adhimattena sukhena pharitvā sukhaṃ cetasikaṃ yaṃ, so pītivītarāgo evaṃ tassa pītivītarāgatāya upekkhaṃ paṭilabhati. So pītiyā ca virāgā upekkhaṃ paṭilabhati. Sukhañca paṭisaṃvedeti. Sati ca sammā paññāya paṭilabhati. Sace sati ekaggatā idaṃ pañcaṅgikaṃ tatiyaṃ jhānaṃ. Yaṃ sukhino cittaṃ samādhiyati, ayaṃ ekaggatāya parāvidhānabhāgiyā, paṭhame jhāne atthi cittekaggatā no cakkhussa vedanā sabbaṃ pāripūriṃ gacchati. Yathā catutthe jhāne, tathā yā upekkhā passambhayaṃ satisampajaññaṃ cittekaggatā ca, idaṃ catutthaṃ jhānaṃ. ယောက်ျားတစ်ဦးသည် ဘာဝနာအဆင့် (ဘာဝနာဘူမိ) ၌ သီလတို့ကို ဆောက်တည်၍ သီလနှင့် ပြည့်စုံယှဉ်တွဲသည်ဖြစ်အံ့၊ ဤသို့ လွတ်မြောက်မှု (အရဟတ္တဖိုလ်) တိုင်အောင် ဖြစ်၏။ ထိုအတူ သီလက္ခန္ဓာသည်လည်း ဖြစ်၏။ ထိုတရားတို့၌ အနုသယ၏ အစွမ်းဖြင့် ပြအပ်သော နောင်တပူပန်ခြင်းမရှိခြင်း (နှလုံးသာရွှင်ခြင်း) သည် သီလမည်၏၊ ဤသည်ကား သီလက္ခန္ဓာတည်း။ သမာဓိန္ဒြေနှင့် ယှဉ်တွဲသော ဝမ်းမြောက်ခြင်း၊ နှစ်သက်ခြင်း၊ ငြိမ်းအေးခြင်းတို့သည် သမာဓိက္ခန္ဓာမည်၏။ တည်ကြည်သောသူသည် ဟုတ်မှန်သည့်အတိုင်း အကြင်သို့ သိ၏၊ ဤသည်ကား ပညက္ခန္ဓာမည်၏။ သီလ၊ သမာဓိ၊ ပညာ ဟူသော ဤသုံးပါးတို့သည် ခန္ဓာတို့ မည်ကုန်၏။ ထိုအတူ အကြင်ဝီရိယိန္ဒြေကြောင့် သီလကို ပြည့်စုံစေ၏၊ ထိုဝီရိယအကြောင်းကြောင့် ထိုသူသည် သီလကို ပြည့်စုံစေ၏။ မဖြစ်သေးသော အကုသိုလ်တရားတို့ကို မဖြစ်စေရန် အားထုတ်၏၊ ဖြစ်ပြီးသော အကုသိုလ်တရားတို့ကို ပယ်ရှားရန် အားထုတ်၏၊ မဖြစ်သေးသော ကုသိုလ်တရားတို့ကို ဖြစ်ပေါ်လာစေရန်နှင့် ဖြစ်ပြီးသော ကုသိုလ်တရားတို့ကို တိုးပွားစေရန် အားထုတ်၏၊ ဤသို့ ဝီရိယိန္ဒြေကို ညွှန်းပြအပ်၏။ ထို၌ အကြင် သမာဓိက္ခန္ဓာသည် ရှိ၏၊ ဤသည်ကား သမာဓိန္ဒြေမည်၏။ ပညက္ခန္ဓာသည် ပညိန္ဒြေမည်၏၊ ထိုပညိန္ဒြေကို သမ္မပ္ပဓာန်လေးပါးတို့၌ ရှုမြင်အပ်၏။ ထိုအတူ မဖြစ်သေးသော အကုသိုလ်တရားတို့ကို မဖြစ်စေရန် အားထုတ်ခြင်းသည် ပထမသမ္မပ္ပဓာန်မည်၏။ ဖြစ်ပြီးသောအကုသိုလ်တို့ကို ပယ်ရှားရန် အားထုတ်ခြင်းသည် ဒုတိယသမ္မပ္ပဓာန်မည်၏။ သမ္မပ္ပဓာန်လေးပါးတို့ကို ဈာန်လေးပါးတို့၌ ရှုမြင်အပ်ကုန်၏။ ထိုအတူ သီလက္ခန္ဓာဖြင့် နေက္ခမ္မဓာတ်ကိုလည်းကောင်း၊ လွန်ကဲသော ဝိတက်သုံးပါးဖြစ်သည့် နေက္ခမ္မဝိတက်၊ အဗျာပါဒဝိတက်၊ အဝိဟိံသာဝိတက်တို့ကိုလည်းကောင်း ရှုအပ်၏။ ၎င်းတို့သည် အချင်းချင်း ဆက်စပ်လျက် ရှိကုန်၏။ ဝမ်းမြောက်ခြင်းကြောင့် ချစ်မြတ်နိုးဖွယ်ဖြစ်သော အကြင်ကိုယ်ခန္ဓာ၏ ချမ်းသာ (ကာယိကသုခ) သည် ဆောင်အပ်၏၊ အမှတ်မရှိသော တပ်မက်ခြင်းဖြင့် ဆောင်အပ်သော တရားသည် ဒုက္ခမည်၏။ ထိုတရားတို့၌ အကြင်မပျံ့လွင့်ခြင်းသည် ရှိ၏၊ ဤသည်ကား သမာဓိမည်၏။ ဤသည်ကား အင်္ဂါငါးပါးရှိသော ပထမဈာန်မည်၏။ စိတ်၏ ငြိမ်းအေးခြင်းဟူသည် အဘယ်နည်း။ ဝိတက် ဝိစာရနှင့်တကွဖြစ်သော၊ ဆန့်ကျင်ဘက်နီဝရဏတရားတို့ကို တားမြစ်တတ်သော၊ အကြင်ကိလေသာ ပူလောင်ခြင်းသည် ရှိ၏၊ ထိုပူလောင်ခြင်းသည် ပထမဈာန်၌ ချုပ်၏။ ထိုနည်းတူ ကိလေသာ၏ ငြိမ်းအေးခြင်း၊ ဝိတက်ဝိစာရတို့၏ ငြိမ်းအေးခြင်းဟူသော ဤနှစ်ပါးသော တရားတို့သည် ငြိမ်းအေးခြင်း၌ ဖြစ်ကုန်၏ဟု ဆိုအပ်၏။ ထိုဈာန်၌ ကိုယ်နှင့်စိတ်၏ ချမ်းသာမှုသည် ချမ်းသာသော အခြင်းအရာဖြင့် တည်၏၊ ဤသည်ကား ပီတိသုခရှိသောသူ၏ ငြိမ်းအေးခြင်းမည်၏။ စိတ်၏ အကြင်မြတ်သောအဖြစ် (ဧကဂ္ဂတာ) သည် ရှိ၏၊ ထိုစိတ်၏ မြတ်သောအဖြစ်ဖြင့် အဇ္ဈတ္တသန္တာန်၌ အကြင်ကြည်လင်ခြင်းသည် ရှိ၏၊ ဤကြည်လင်ခြင်းသည် စတုတ္ထဈာန်အင်္ဂါမည်၏။ ဤသို့ အဇ္ဈတ္တသန္တာန်ကြည်လင်ခြင်း၊ စိတ်၏ တည်ကြည်ငြိမ်သက်ခြင်း၊ ပီတိနှင့် သုခတို့ ရှိ၏။ ဤသည်ကား အင်္ဂါလေးပါးရှိသော ဒုတိယဈာန်မည်၏။ ငြိမ်းအေးသော ကိုယ်ရှိသည်ဖြစ်၍ ချမ်းသာကို ခံစားသောသူသည် ထိုလွန်ကဲသော ချမ်းသာဖြင့် လွှမ်းမိုးလျက် စိတ်၏ချမ်းသာခြင်းကို ခံစား၏၊ ထိုသူသည် ပီတိ၌ တပ်မက်ခြင်းကင်းသောကြောင့် ဥပေက္ခာကို ရ၏။ ထိုသူသည် ပီတိ၌ ကင်းသောတပ်ခြင်းကြောင့် ဥပေက္ခာကို ရ၏၊ ချမ်းသာကိုလည်း ခံစား၏။ သတိကိုလည်း ကောင်းစွာသော ပညာဖြင့် ရ၏။ အကယ်၍ သတိနှင့် ဧကဂ္ဂတာ ရှိသည်ဖြစ်အံ့၊ ဤသည်ကား အင်္ဂါငါးပါးရှိသော တတိယဈာန်မည်၏။ ချမ်းသာခြင်းရှိသောသူ၏ စိတ်သည် အကြင်သို့ တည်ကြည်၏၊ ဤသည်ကား ဧကဂ္ဂတာဖြင့် တပါးသော ဝီရိယအဖို့ရှိ၏။ ပထမဈာန်၌ ဤစိတ်၏ တည်ကြည်ခြင်းသည် ရှိသော်လည်း စက္ခုပသာဒ၏ ဝေဒနာသည် စတုတ္ထဈာန်၌ကဲ့သို့ အလုံးစုံ ပြည့်စုံခြင်းသို့ မရောက်သေး။ ထိုအတူ အကြင်ငြိမ်းအေးစေတတ်သော ဥပေက္ခာ၊ သတိသမ္ပဇဉ်နှင့် စိတ္တေကဂ္ဂတာတို့သည် ရှိ၏၊ ဤသည်ကား စတုတ္ထဈာန်မည်၏။ 92. Yathā samādhi dassayitabbaṃ, tathā paññindriyaṃ taṃ catūsu ariyasaccesu passitabbaṃ. Yaṃ samāhito yathābhūtaṃ pajānāti, sā pajānanā catubbidhā asubhato dukkhato anattato ca, yadārammaṇaṃ taṃ dukkhaṃ ariyasaccaṃ, yaṃ pajānanto nibbindati vimuccati tathā yaṃ kāmāsavassa pahānaṃ bhavāsavassa diṭṭhāsavassa avijjāsavassa, ayaṃ nirodho appahīnabhūmiyaṃ [Pg.289] āsavasamudayo. Imāni cattāri ariyasaccāni yathā paññindriyaṃ passitabbaṃ. Yathāyaṃ samāhito yathābhūtaṃ pajānāti, ayaṃ dassanabhūmi. Sotāpattiphalañca yathābhūtaṃ pajānanto nibbindatīti, idaṃ tanukañca. Kāmarāgabyāpādaṃ sakadāgāmiphalañca yaṃ nibbindati virajjati, ayaṃ paṭhamajjhānabhāvanābhūmi ca rāgavirāgā cetovimutti anāgāmiphalañca. Yaṃ vimutti vimuccati, ayaṃ avijjāvirāgā paññāvimutti arahattañca. Ime avippaṭisārā ca vīriyindriyañca cattāro sammappadhānā avippaṭisārā tañca upari yāva samādhi, evaṃ te cattāri jhānāni samādhindriyañca yaṃ samāhito yathābhūtaṃ pajānāti. Ime cattāro satipaṭṭhānā sīlapāripūrimupādāya cāgasaṃhitena ca nibbedhikānañca nimittānaṃ anāvilamanā, idaṃ satindriyaṃ cattāro satipaṭṭhānā. Yaṃ puna imāya dhammadesanāya tīsu ṭhānesu diṭṭhogamanakindriyaṃ kilesapahānena ca sekkhasīlaṃ, idaṃ saddhindriyaṃ. Cattāri ca sotāpattiyaṅgāni phalāni. Samādhindriyāni sopaniyāhārīni sabbasuttesu niddisitabbāni. Yaṃ jhānaṃ paṭilabhanaṃ vīriyagahitaṃyeva ñāṇaṃ paṭissarato, ayaṃ sutamayī paññā. Yo samādhi pubbāparanimittābhāso anomagatitāya yathākāmo, ayaṃ cintāmayī paññā, yaṃ tathāsamāhito yathābhūtaṃ pajānāti, ayaṃ bhāvanāmayī paññā. Ayaṃ suttaniddeso. ၉၂. သမာဓိကို ရှုအပ်သကဲ့သို့ ထိုအတူ ပညိန္ဒြေကိုလည်း လေးပါးသော အရိယသစ္စာတို့၌ ရှုမြင်အပ်၏။ တည်ကြည်သောသူသည် ဟုတ်မှန်သည့်အတိုင်း အကြင်သို့ သိ၏။ ထိုသိခြင်းသည် မတင့်တယ်ခြင်း (အသုဘ)၊ ဆင်းရဲခြင်း (ဒုက္ခ)၊ အတ္တမဟုတ်ခြင်း (အနတ္တ) ဟူ၍ လေးပါးသော အခြင်းအရာရှိ၏။ အကြင်အာရုံကြောင့် ထိုဆင်းရဲခြင်း ဒုက္ခအရိယသစ္စာကို သိသောသူသည် ငြီးငွေ့၏၊ လွတ်မြောက်၏။ ထိုနည်းတူ ကာမာသဝ၊ ဘဝါသဝ၊ ဒိဋ္ဌာသဝ၊ အဝိဇ္ဇာသဝတို့ကို ပယ်ခြင်းသည် ရှိ၏၊ ဤသည်ကား နိရောဓသစ္စာမည်၏။ မပယ်အပ်သေးသော ဘုံ၌ ဖြစ်သော အာသဝေါတရားတို့သည် သမုဒယသစ္စာမည်၏။ ဤအရိယသစ္စာလေးပါးတို့ကို ပညိန္ဒြေ၏ အစွမ်းဖြင့် ရှုမြင်အပ်၏။ တည်ကြည်သောသူသည် ဟုတ်မှန်သည့်အတိုင်း အကြင်သို့ သိ၏၊ ဤသည်ကား ဒဿနဘူမိ မည်၏။ သောတာပတ္တိဖိုလ်ကို ဟုတ်မှန်သည့်အတိုင်း သိသဖြင့် ငြီးငွေ့ခြင်းသည် ရှိ၏၊ ဤသည်ကား ကိလေသာခေါင်းပါးခြင်းတည်း။ ကာမရာဂနှင့် ဗျာပါဒတို့ကို ငြီးငွေ့ကာ ကင်းပျောက်စေတတ်သော သကဒါဂါမိဖိုလ်ကို ရခြင်းသည် ပထမဈာန် ဘာဝနာဘူမိလည်း ဖြစ်၏၊ ရာဂကင်းခြင်းကြောင့် စေတောဝိမုတ္တိ အနာဂါမိဖိုလ်လည်း ဖြစ်၏။ အကြင်လွတ်မြောက်ခြင်းဖြင့် လွတ်မြောက်၏၊ ဤသည်ကား အဝိဇ္ဇာကင်းခြင်းကြောင့် ပညာဝိမုတ္တိ အရဟတ္တဖိုလ်လည်း ဖြစ်၏။ ဤနှလုံးသာရွှင်ခြင်း၊ ဝီရိယိန္ဒြေနှင့် သမ္မပ္ပဓာန်လေးပါးတို့သည် လည်းကောင်း၊ ထိုနှလုံးသာရွှင်ခြင်းကို အထက်၌ သမာဓိတိုင်အောင်လည်းကောင်း ပြအပ်၏။ ဤသို့ ထိုဈာန်လေးပါးတို့သည်လည်းကောင်း၊ သမာဓိန္ဒြေသည်လည်းကောင်း တည်ကြည်သောပုဂ္ဂိုလ်သည် ဟုတ်မှန်သည့်အတိုင်း အကြင်သို့ သိ၏။ သီလပြည့်စုံခြင်းကို စွဲ၍လည်းကောင်း၊ စွန့်ကြဲခြင်းနှင့် ယှဉ်သဖြင့် ကိလေသာကို ဖောက်ထွင်းကြောင်းဖြစ်သော နိမိတ်တို့၌ မနှောက်ယှက်သော စိတ်ရှိခြင်းသည်လည်းကောင်း ရှိ၏။ ဤသည်ကား သတိန္ဒြေမည်၏၊ သတိပဋ္ဌာန်လေးပါးတို့လည်း ဖြစ်ကုန်၏။ တစ်ဖန် ဤတရားဒေသနာတော်၌ သုံးပါးသောအရာတို့၌ မိစ္ဆာဒိဋ္ဌိသို့ မသက်ဝင်သော အစွမ်းဖြင့်လည်းကောင်း၊ ကိလေသာကို ပယ်ခြင်းဖြင့်လည်းကောင်း အကြင်သေက္ခသီလသည် ရှိ၏၊ ဤသည်ကား သဒ္ဓိန္ဒြေမည်၏။ သောတာပတ္တိမဂ်၏ အင်္ဂါလေးပါးတို့သည်လည်းကောင်း၊ ဖိုလ်တို့သည်လည်းကောင်း ဖြစ်ကုန်၏။ သမာဓိန္ဒြေတို့ကို အထက်သို့ ဆောင်အပ်ကုန်၏၊ အလုံးစုံသော သုတ်တို့၌ ညွှန်းပြအပ်ကုန်၏။ ရအပ်သော အကြင်ဈာန်ကို ပြန်လည်အောက်မေ့တတ်သောသူအား ဝီရိယဖြင့် ယူအပ်သည်သာလျှင်ဖြစ်သော အကြင်ဉာဏ်သည် ရှိ၏၊ ဤသည်ကား သုတမယပညာ မည်၏။ ရှေ့နောက်ဖြစ်သော နိမိတ်အရောင်ရှိသော၊ မယုတ်သော လားရာရှိခြင်းကြောင့် အလိုရှိတိုင်း ပြီးစေတတ်သော အကြင်သမာဓိသည် ရှိ၏၊ ဤသည်ကား စိန္တာမယပညာမည်၏။ ထိုသို့ တည်ကြည်သောသူသည် ဟုတ်မှန်သည့်အတိုင်း အကြင်သိခြင်း ရှိ၏၊ ဤသည်ကား ဘာဝနာမယပညာ မည်၏။ ဤသည်ကား သုတ်ကို ညွှန်းပြခြင်း (သုတ္တနိဒ္ဒေသ) မည်၏။ Imaṃ suttaṃ nibbedhabhāgiyaṃ bujjhakāradhikaṃ bujjhitabbaṃ. Yehi aṅgehi samannāgataṃ taṃ bujjhissanti tassa aṅgāni bujjhissanti, tena bojjhaṅgā. Tathā ādito yāva sīlaṃ vataṃ cetanā karaṇīyā, kissa sīlāni pāripūreti. Anuppannassa ca akusalassa anuppādāya uppannassa ca akusalassa pahānāya anuppannassa kusalassa uppādāya uppannassa ca kusalassa bhiyyobhāvāya, idaṃ vīriyaṃ tassa tassa bujjhitassa aṅganti. Ayaṃ vīriyasambojjhaṅgo. Iminā vīriyena dve dhammā ādito avippaṭisāro pāmojjañca yā puna pīti avippaṭisārapaccayā pāmojjapaccayā, ayaṃ pītisambojjhaṅgo. Yaṃ pītimanassa kāyo passambhati. Ayaṃ passaddhisambojjhaṅgo. Tena kāyikasukhamānitaṃ yaṃ sukhino cittaṃ samādhiyati, ayaṃ samādhisambojjhaṅgo. Yaṃ samāhito yathābhūtaṃ pajānāti, ayaṃ dhammavicayasambojjhaṅgo. Yā sīlamupādāya pañcannaṃ bojjhaṅgānaṃ upādāyānulomatā nimittāyanā pītibhāgiyānañca visesabhāgiyānañca [Pg.290] apilāpanatā sahagatā hoti anavamaggo, ayaṃ satisambojjhaṅgo. Yaṃ yathābhūtaṃ pajānāti, accāraddhavīriyaṃ karoti. Uddhaccabhūmīti katā abhipatthitaṃ peseti. Kosajjabhūmīti garahito rahitehi aṅgehi bujjhati yaṃ cakkhusamathapathaṃ, sā upekkhāti. Tena sā upekkhā tassa bojjhaṅgassa aṅganti karitvā upekkhāsambojjhaṅgoti vuccate. Eso suttaniddeso. ဤသုတ်ကို ထိုးထွင်း၍သိနိုင်သော အဖို့ရှိသောသုတ်အဖြစ် သိအပ်၏။ အကြင်အင်္ဂါတို့နှင့် ပြည့်စုံသော ထိုသုတ်ကို သိကြကုန်လတ္တံ့၊ ထိုသုတ်၏ အင်္ဂါတို့ကို သိကြကုန်လတ္တံ့၊ ထို့ကြောင့် ဗောဇ္ဈင်တို့မည်၏။ ထို့အတူ အစမှစ၍ သီလတိုင်အောင်၊ အလေ့အကျင့်တိုင်အောင် စေတနာကို ပြုအပ်၏။ အဘယ်ကြောင့် သီလတို့ကို ပြည့်စုံစေသနည်း။ မဖြစ်သေးသော အကုသိုလ်ကို မဖြစ်စေရန်လည်းကောင်း၊ ဖြစ်ပြီးသော အကုသိုလ်ကို ပယ်ဖျောက်ရန်လည်းကောင်း၊ မဖြစ်သေးသော ကုသိုလ်ကို ဖြစ်စေရန်လည်းကောင်း၊ ဖြစ်ပြီးသော ကုသိုလ်ကို လွန်စွာ ပွားများစေရန်လည်းကောင်း လုံ့လပြု၏။ ဤလုံ့လသည် သိအပ်သော ထိုထိုသုတ်၏ အကြောင်း (အင်္ဂါ) ဖြစ်၏။ ဤသည်ကား ဝီရိယသမ္ဗောဇ္ဈင်မည်၏။ ဤဝီရိယကြောင့် အစဦး၌ နှလုံးသာရွှင်ခြင်းနှင့် ဝမ်းမြောက်ခြင်းဟူသော တရားနှစ်ပါးတို့ ရှိကုန်၏။ တစ်ဖန် နှလုံးသာရွှင်ခြင်းဟူသော အကြောင်းကြောင့်လည်းကောင်း၊ ဝမ်းမြောက်ခြင်းဟူသော အကြောင်းကြောင့်လည်းကောင်း အကြင်နှစ်သက်ခြင်းသည် ရှိ၏။ ဤသည်ကား ပီတိသမ္ဗောဇ္ဈင်မည်၏။ နှစ်သက်သောစိတ်ရှိသူ၏ ကိုယ်သည် အကြင်ကြောင့် ငြိမ်းအေး၏။ ဤသို့ ကိုယ်ငြိမ်းအေးခြင်းသည် ပဿဒ္ဓိသမ္ဗောဇ္ဈင်မည်၏။ ထိုပဿဒ္ဓိသမ္ဗောဇ္ဈင်သည် ကိုယ်၏ချမ်းသာခြင်း (ကာယိကသုခ) ကို ဆောင်၏။ ချမ်းသာခြင်းရှိသူ၏ အကြင်စိတ်သည် တည်ကြည်၏။ ဤစိတ်တည်ကြည်ခြင်းသည် သမာဓိသမ္ဗောဇ္ဈင်မည်၏။ တည်ကြည်သောသူသည် အကြင်ကြောင့် ဟုတ်မှန်သည့်အတိုင်း သိ၏။ ဤသို့သိခြင်းသည် ဓမ္မဝိစယသမ္ဗောဇ္ဈင်မည်၏။ သီလကိုလည်းကောင်း၊ ဗောဇ္ဈင်ငါးပါးတို့ကိုလည်းကောင်း စွဲ၍ အကြင်လျော်စွာဖြစ်ခြင်းသည်လည်းကောင်း၊ အကြင်အကြောင်းသည်လည်းကောင်း၊ ပီတိအဖို့ရှိသော တရားတို့၏လည်းကောင်း၊ ဝိသေသအဖို့ရှိသော တရားတို့၏လည်းကောင်း၊ အကြင်မပေါ်လွင်သော အဖြစ်သည်လည်းကောင်း၊ အကြင်တကွဖြစ်ခြင်းသည်လည်းကောင်း ဖြစ်၏။ ဤသည်ကား သတိသမ္ဗောဇ္ဈင်မည်၏။ ဟုတ်မှန်သည့်အတိုင်း အကြင်ကြောင့် သိ၏။ အလွန်အားထုတ်အပ်သော ဝီရိယကို ပြု၏။ ဥဒ္ဓစ္စဘုံဟူသည်ကား ပြုအပ်ပြီးသော အရှေးရှုတောင့်တခြင်းသို့ စေလွှတ်တတ်၏။ ကောသဇ္ဇဘုံဟူသည်ကား ကဲ့ရဲ့ခြင်းမှ ကင်းကုန်သော အကြောင်းတို့ဖြင့် အကြင်စက္ခုပသာဒ၏ ငြိမ်းရာခရီးကို သိ၏။ ထိုသို့သိခြင်းသည် ဥပေက္ခာမည်၏။ ထို့ကြောင့် ထိုဥပေက္ခာသည် ဗောဇ္ဈင်၏ အင်္ဂါဖြစ်သည်ဟု အကြောင်းပြု၍ ဥပေက္ခာသမ္ဗောဇ္ဈင်ဟူ၍ ဆိုအပ်၏။ ဤသည်ကား သုတ်ကို ညွှန်းပြခြင်း (သုတ္တနိဒ္ဒေသ) မည်၏။ 93. Tattha katamā desanā? Asmiṃ sutte cattāri ariyasaccāni desitāni. Tattha katamo vicayo? Sīlavato avippaṭisāro yāva vimutti imissāya pucchāya minikimatthassamīti dve padāni pucchā dve padāni visajjanāni dvīhi padehi dve abhiññaṃ dvīhi ceva padehi visajjanā kiṃ pucchati nibbādhikaṃ kāyabhūmiṃ kammassa tathā hi patiṭṭhā ca asekkhe dhamme uppādeti. Tattha katamā yutti? Sīlavato avippaṭisāro bhavati kiṃ nicchandassa ca virāgo atthi esā yutti. Tattha katamaṃ padaṭṭhānaṃ? Vīriyaṃ vīriyindriyassa padaṭṭhānaṃ. Samādhi samādhindriyassa padaṭṭhānaṃ. Paññā paññindriyassa padaṭṭhānaṃ. Vīriyaṃ adosassa padaṭṭhānaṃ. Samādhi alobhassa padaṭṭhānaṃ. Paññā amohassa padaṭṭhānaṃ. Vīriyindriyaṃ tiṇṇaṃ maggaṅgānaṃ padaṭṭhānaṃ, sammāvācāya sammākammantassa sammāājīvassa. Samādhindriyaṃ tiṇṇaṃ maggaṅgānaṃ padaṭṭhānaṃ, sammāsaṅkappassa sammāvācāya sammāsamādhino. Paññindriyaṃ dvinnaṃ maggaṅgānaṃ padaṭṭhānaṃ, sammāsatiyā sammādiṭṭhiyā ca. ၉၃. ထိုဟာရတို့တွင် ဒေသနာဟာရသည် အဘယ်နည်း။ ဤသုတ်၌ အရိယသစ္စာ လေးပါးတို့ကို ဟောတော်မူအပ်၏။ ထိုဟာရတို့တွင် ဝိစယဟာရသည် အဘယ်နည်း။ သီလရှိသောသူ၏ နှလုံးသာရွှင်ခြင်းသည် အရဟတ္တဖိုလ်တိုင်အောင် ဖြစ်၏ဟူသော ဤမေးခွန်းဖြင့် နှိုင်းယှဉ်၏။ 'အဘယ်အနက်ကို နှိုင်းယှဉ်သနည်း' ဟု မေးသည်ရှိသော်၊ ပုဒ်နှစ်ပါးတို့သည် အမေး (ပုစ္ဆာ) မည်ကုန်၏။ ပုဒ်နှစ်ပါးဖြင့် အမေးနှစ်ပါးကို သိအပ်၏။ ထိုပုဒ်နှစ်ပါးတို့ဖြင့်ပင် အဖြေကိုလည်း သိအပ်၏။ အဘယ်ကို မေးသနည်း။ ကိလေသာရန်သူတို့ မနှိပ်စက်အပ်သော ဘာဝနာကံ၏ ကာယဘုံကို မေး၏။ ထို့ကြောင့်သာလျှင် တည်ကြည်ခြင်းသည်လည်း အသေက္ခတရားတို့ကို ဖြစ်စေ၏။ ထိုဟာရတို့တွင် ယုတ္တိဟာရသည် အဘယ်နည်း။ သီလရှိသောသူအား နှလုံးသာရွှင်ခြင်းသည် ဖြစ်၏။ ကင်းသောဆန္ဒရှိသောသူအားလည်း ရာဂကင်းခြင်းသည် ရှိ၏။ ဤသည်ကား ယုတ္တိဟာရတည်း။ ထိုဟာရတို့တွင် ပဒဋ္ဌာနဟာရသည် အဘယ်နည်း။ ဝီရိယသည် ဝီရိယiန္ဒြေ၏ နီးစွာသောအကြောင်းတည်း။ သမာဓိသည် သမာဓိန္ဒြေ၏ နီးစွာသောအကြောင်းတည်း။ ပညာသည် ပညိန္ဒြေ၏ နီးစွာသောအကြောင်းတည်း။ ဝီရိယသည် အဒေါသ၏ နီးစွာသောအကြောင်းတည်း။ သမာဓိသည် အလောဘ၏ နီးစွာသောအကြောင်းတည်း။ ပညာသည် အမောဟ၏ နီးစွာသောအကြောင်းတည်း။ ဝီရိယိန္ဒြေသည် သမ္မာဝါစာ၊ သမ္မာကမ္မန္တ၊ သမ္မာအာဇီဝ ဟူသော မဂ္ဂင်သုံးပါးတို့၏ နီးစွာသောအကြောင်း ဖြစ်၏။ သမာဓိန္ဒြေသည် သမ္မာသင်္ကပ္ပ၊ သမ္မာဝါစာ၊ သမ္မာသမာဓိ ဟူသော မဂ္ဂင်သုံးပါးတို့၏ နီးစွာသောအကြောင်း ဖြစ်၏။ ပညိန္ဒြေသည် သမ္မာသတိနှင့် သမ္မာဒိဋ္ဌိ ဟူသော မဂ္ဂင်နှစ်ပါးတို့၏ နီးစွာသောအကြောင်း ဖြစ်၏။ Tattha katamo lakkhaṇo? Sīlakkhandhe vutte sabbe tayo khandhā vuttā bhavanti, sīlameva hi selopamatā yathā selo sabbapaccatthikehi akaraṇīyo evaṃ taṃ cittaṃ sabbakilesehi na kampatīti, ayaṃ amoho. Virattaṃ rajanīyesūti ayaṃ alobho. Kopaneyye na kuppatīti ayaṃ adoso. Tattha paññā amoho kusalamūlaṃ, alobho alobhoyeva, adoso adosoyeva. Imehi tīhi kusalamūlehi sekkhabhūmiyaṃ ṭhito asekkhamaggaṃ uppādeti. Sekkhabhūmi sampattikammadhamme uppādeti, sā ca sammāvimutti, yañca vimuttirasañāṇadassanaṃ ime dasa asekkhānaṃ arahattaṃ dhammā. Tattha aṭṭhaṅgikena maggena catubbidhā bhāvanāpi labbhati. Sīlabhāvanā kāyabhāvanā cittabhāvanā [Pg.291] paññābhāvanā ca. Tattha sammākammantena sammāājīvena ca kāyo bhāvito. Sammāvācāya sammāvāyāmena ca sīlaṃ bhāvitaṃ. Sammāsaṅkappena sammāsamādhinā ca cittaṃ bhāvitaṃ. Sammādiṭṭhiyā sammāsatiyā ca paññā bhāvitā. Imāya catubbidhāya bhāvanāya dve dhammā bhāvanāpāripūriṃ gacchanti cittaṃ paññañca. Cittaṃ bhāvanāya samatho, paññā bhāvanāya vipassanā. Tattha paññā avijjāpahānena cittaṃ upakkilesehi amissīkatanti. Paññā bhāvanāya cittabhāvanaṃyeva paripūreti. Evaṃ yassa subhāvitaṃ cittaṃ kuto taṃ dukkhamessatīti. Api ca kho pana tassa āyasmato abyāpādadhātu adhimuttā, na so petaṃ samāpanno tassa saṅkhāpahāraṃ deti, saṅkhāvitakkite sarīre dukkhaṃ na vediyati, ayaṃ suttattho. ထိုဟာရတို့တွင် လက္ခဏာဟာရသည် အဘယ်နည်း။ သီလက္ခန္ဓာကို ပြောဆိုအပ်သည်ရှိသော် အလုံးစုံသော ခန္ဓာသုံးပါး (သီလ၊ သမာဓိ၊ ပညာ) တို့ကို ပြောဆိုအပ်သည် မည်၏။ သီလသည်သာလျှင် တောင်နှင့်တူ၏။ တောင်ကို ရန်သူအားလုံးတို့သည် မတုန်လှုပ်စေနိုင်သကဲ့သို့ ထိုအတူ ထိုစိတ်ကိုလည်း ကိလေသာအားလုံးတို့ကြောင့် မတုန်လှုပ်။ ဤသည်ကား အမောဟမည်၏။ တပ်မက်ဖွယ်သောအာရုံတို့၌ တပ်မက်မှုကင်းခြင်းသည် အလောဘမည်၏။ အမျက်ထွက်အပ်သောအရာ၌ အမျက်မထွက်ခြင်းသည် အဒေါသမည်၏။ ထို၌ ပညာသည် အမောဟဟု ဆိုအပ်သော ကုသိုလ်မူလ ဖြစ်၏။ အလောဘသည် အလောဘသာလျှင်တည်း။ အဒေါသသည် အဒေါသသာလျှင်တည်း။ ဤကုသိုလ်မူလ သုံးပါးတို့ဖြင့် သေက္ခဘုံ၌ တည်သောသူသည် အသေက္ခမဂ်ကို ဖြစ်စေ၏။ သေက္ခဘုံသည် ပြည့်စုံသော ကံတရားတို့ကို ဖြစ်စေ၏။ ထိုသမ္မာဝိမုတ္တိ (အရဟတ္တဖိုလ်) သည်လည်းကောင်း၊ အရဟတ္တဖိုလ်၏ အရသာကို သိသော ဉာဏ်အမြင်သည်လည်းကောင်း ဤတရားဆယ်ပါးတို့သည် အသေက္ခပုဂ္ဂိုလ်တို့၏ အရဟတ္တဖိုလ်တရားတို့ မည်ကုန်၏။ ထို၌ အင်္ဂါရှစ်ပါးရှိသော မဂ်ဖြင့် လေးပါးအပြားရှိသော ဘာဝနာတို့ကိုလည်း ရအပ်၏။ ၎င်းတို့မှာ သီလဘာဝနာ၊ ကာယဘာဝနာ၊ စိတ္တဘာဝနာနှင့် ပညာဘာဝနာတို့ ဖြစ်၏။ ထိုလေးပါးတို့တွင် သမ္မာကမ္မန္တနှင့် သမ္မာအာဇီဝတို့ဖြင့် ကိုယ်ကို ပွားအပ်၏။ သမ္မာဝါစာနှင့် သမ္မာဝါယာမတို့ဖြင့် သီလကို ပွားအပ်၏။ သမ္မာသင်္ကပ္ပနှင့် သမ္မာသမာဓိတို့ဖြင့် စိတ်ကို ပွားအပ်၏။ သမ္မာဒိဋ္ဌိနှင့် သမ္မာသတိတို့ဖြင့် ပညာကို ပွားအပ်၏။ လေးပါးအပြားရှိသော ဤပွားများခြင်းဖြင့် စိတ်နှင့် ပညာဟူသော တရားနှစ်ပါးတို့သည် ဘာဝနာ၏ ပြည့်စုံခြင်းသို့ ရောက်ကုန်၏။ စိတ်ကို ပွားခြင်းသည် သမထမည်၏။ ပညာကို ပွားခြင်းသည် ဝိပဿနာမည်၏။ ထို၌ ပညာသည် အဝိဇ္ဇာကို ပယ်ခြင်းကြောင့် စိတ်ကို ကိလေသာညစ်ကြေးတို့နှင့် မရောနှောစေတတ်။ ဤသို့ ပညာပွားခြင်းဖြင့် စိတ်ပွားခြင်းကိုသာလျှင် ပြည့်စုံစေတတ်၏။ ဤသို့ ကောင်းစွာ ပွားများအပ်သော စိတ်ရှိသောသူကို အဘယ်သို့လျှင် ဆင်းရဲသို့ ရောက်စေလတ္တံ့နည်း။ စင်စစ်သော်ကား ထိုအရှင်အား ညွှတ်ကိုင်းအပ်သော အဗျာပါဒဓာတ်သည် ရှိ၏။ ထိုအရှင်သည် ထိုအဗျာပါဒဓာတ်ကို ဝင်စား၏။ ထိုသူအား ပုတ်ခတ်ခြင်းစသော ဘေးမရှိဘဲ ကိုယ်ခန္ဓာ၌ ဆင်းရဲကို မခံစားရ။ ဤသည်ကား သုတ်၏အနက် (သုတ္တတ္ထ) မည်၏။ 94. Tattha katamā desanā? Imamhi sutte dasa asekkhā arahattadhammā desitā appamāṇā ca sammā vibhāvanā. Tattha katamo vicayo? Selopamatā ye ye dhammā vedanīyasukhadukkhopagatā, te sabbe nirūpaṃ vānupassantānaṃ vūpagatā kāyato vedayitaparikkhāro appavattito dukkhaṃ na vediyati. Tattha katamā yutti, yassevaṃ bhāvitaṃ cittaṃ kuto taṃ dukkhamessatīti. Tīsu bhāvanāsu dukkhaṃ nakkhamati cittaṃ cittabhāvanāya ca. Nirodhabhāvanāya ca ānantarikā samādhibhāvanāya ca. Iti yassevaṃ bhāvitaṃ cittanti samādhi phalassa padaṭṭhānaṃ. ၉၄. ထိုဟာရတို့တွင် ဒေသနာဟာရသည် အဘယ်နည်း။ ဤသုတ်၌ ဆယ်ပါးသော အသေက္ခအရဟတ္တဖိုလ်တရားတို့နှင့် အတိုင်းအရှည်မရှိ ကောင်းစွာပွားများအပ်သော တရားတို့ကို ဟောတော်မူအပ်၏။ ထိုဟာရတို့တွင် ဝိစယဟာရသည် အဘယ်နည်း။ တောင်နှင့်တူသော အကြင်အကြင် တရားတို့သည် ခံစားအပ်သော သုခ၊ ဒုက္ခသို့ သက်ရောက်ကုန်၏။ ထိုအလုံးစုံသော တရားတို့သည် ရုပ်မရှိသည်ကို ရှုကုန်သောသူတို့အား ကပ်ရောက်ကုန်သည်ဖြစ်၍ ကိုယ်မှ ခံစားအပ်သော အဆောက်အဦ မဖြစ်ခြင်းကြောင့် ဆင်းရဲဒုက္ခကို မခံစားရ။ ထိုဟာရတို့တွင် ယုတ္တိဟာရသည် အဘယ်နည်း။ ဤသို့ ကောင်းစွာ ပွားများအပ်သော စိတ်ရှိသူကို အဘယ်သို့ ဆင်းရဲသို့ ရောက်စေလတ္တံ့နည်း။ ဘာဝနာသုံးပါးတို့၌ ဆင်းရဲသည် မသက်ဝင် (မခန့်)။ စိတ်ကို ပွားစေခြင်း (စိတ္တဘာဝနာ) ဖြင့်လည်းကောင်း၊ နိရောဓဘာဝနာဖြင့်လည်းကောင်း၊ အာနန္တရိကသမာဓိဘာဝနာဖြင့်လည်းကောင်း စိတ်သည် ဆင်းရဲကို မခံယူ။ ဤသို့လျှင် 'ကောင်းစွာ ပွားများအပ်သော စိတ်ရှိသူ' ဟူသော ပုဒ်၌ သမာဓိသည် ဖိုလ်၏ နီးစွာသောအကြောင်း မည်၏။ Tattha katamo lakkhaṇo? Yassevaṃ bhāvitaṃ cittanti cittāni bhāvitāni yathā paṭhamaṃ niddiṭṭhāni paññā sīlaṃ kāyo cittaṃ, sīlampi subhāvitaṃ kāyikacetasikañca ṭhitattā nānupakampatīti vedanāpi tathā saññāpi saṅkhārāpi. Kuto taṃ dukkhamessatīti sukhampi nānugacchati, adukkhamasukhampi nāgatanti. ထိုဟာရတို့တွင် လက္ခဏာဟာရသည် အဘယ်နည်း။ 'ယဿေဝံ ဘာဝိတံ စိတ္တံ' ဟူသော ပုဒ်၌ ကောင်းစွာ ပွားများအပ်သော စိတ်တို့ကို ရှေးဦးစွာ ပြအပ်သည့်အတိုင်း ပညာ၊ သီလ၊ ကိုယ် (နာမကာယ)၊ စိတ်တို့ ဖြစ်၏။ သီလကိုလည်းကောင်း၊ ကိုယ်နှင့် စိတ်၏ ချမ်းသာခြင်းကိုလည်းကောင်း ကောင်းစွာ ပွားစေအပ်သည်ရှိသော် တည်ကြည်သောကြောင့် မတုန်လှုပ်။ ထို့အတူ ဝေဒနာသည်လည်းကောင်း၊ သညာသည်လည်းကောင်း၊ သင်္ခါရတို့သည်လည်းကောင်း ဖြစ်၏။ 'ထိုပုဂ္ဂိုလ်ကို အဘယ်သို့ ဆင်းရဲသို့ ရောက်စေလတ္တံ့နည်း' ဟူရာ၌ သုခဝေဒနာသည်လည်း နောက်သို့ မလိုက်၊ အဒုက္ခမသုခဝေဒနာသည်လည်း မဖြစ်ပေ။ Tattha katamo catubyūho hāro? Idha bhagavato ko adhippāyo? Ye dukkhena adhikā bhavissanti, te evarūpāhi samāpattīhi virahissanti. Ayamettha bhagavato adhippāyo. Ye ca appasannā, te hi bhavissanti, pasannānañca [Pg.292] pītipāmojjaṃ bhavissati, ayaṃ tattha bhagavato adhippāyo. Āvaṭṭoti natthi āvaṭṭanassa bhūmi. ထိုဟာရတို့တွင် စတုဗျူဟာဟာရဟူသည် အဘယ်နည်း။ ဤသုတ်၌ မြတ်စွာဘုရား၏ အလိုတော်သည် အဘယ်နည်း။ ဆင်းရဲဒုက္ခ လွန်ကဲကြမည့်သူတို့သည် ဤသို့သော သမာပတ်တို့ဖြင့် နေကြလတ္တံ့ (မျှော်မှန်းတော်မူ၏)။ ဤသည်မှာ ဤအရာ၌ မြတ်စွာဘုရား၏ အလိုတော်တည်း။ မကြည်ညိုသေးသော သူတို့သည်လည်း (ကြည်ညိုသူများ) ဖြစ်လာကြလတ္တံ့၊ ကြည်ညိုပြီးသူတို့အားလည်း နှစ်သက်ရွှင်လန်းခြင်း ဖြစ်လတ္တံ့။ ဤသည်မှာ ထိုသုတ်၌ မြတ်စွာဘုရား၏ အလိုတော်တည်း။ အာဝဋ္ဋဟာရဟူသည်ကား ဤသုတ်၌ အာဝဋ္ဋာဟာရ၏ ဖြစ်ရာအကြောင်းမရှိ။ Vibhattīti yassevaṃ bhāvitaṃ cittaṃ kuto taṃ dukkhamessatīti duvidho niddeso – dukkhahetuniddeso ca paṭipakkhaniddeso ca. Ko so dukkhahetu? Yato dukkhaṃ āgacchati paṭipakkhe vutte sesadhammānaṃ sīlaṃ hetu ca paccayo ca, te sabbe dhammā vuttā honti. Ekabodhipakkhiye dhamme vutte sabbe bodhagamanīyā dhammā vuttā bhavanti. ဝိဘတ္တိဟူသည်ကား "ယဿေဝံ ဘာဝိတံ စိတ္တံ၊ ကုတော တံ ဒုက္ခမေဿတိ" ဟူသော ဒေသနာ၌ ဒုက္ခ၏ အကြောင်းကို ညွှန်းပြခြင်းလည်းကောင်း၊ ဆန့်ကျင်ဘက်ကို ညွှန်းပြခြင်းလည်းကောင်း ဤသို့ ညွှန်းပြခြင်းသည် နှစ်မျိုးရှိ၏။ ထိုဒုက္ခ၏ အကြောင်းကား အဘယ်နည်း။ အကြင်အကြောင်းကြောင့် ဆင်းရဲဒုက္ခသည် ရောက်လာတတ်၏။ ဆန့်ကျင်ဘက်တရားကို ဆိုအပ်သည်ရှိသော် သီလသည် ကြွင်းသောတရားတို့၏ ဖြစ်ကြောင်းတရား (ဇနကဟေတု) လည်းကောင်း၊ အထောက်အပံ့အကြောင်း (ဥပနိဿယပစ္စယ) လည်းကောင်း မည်၏။ ထိုတရားအားလုံးကို ဆိုပြီးဖြစ်၏။ ဗောဓိပက္ခိယတရားတစ်ခုကို ဆိုအပ်သည်ရှိသော် သစ္စာလေးပါးကို သိကြောင်းဖြစ်သော တရားအားလုံးကို ဆိုပြီးဖြစ်၏။ Tattha katamo catubyūho hāro? Imamhi sutte bhagavato ko adhippāyo? Ye avippaṭisārena chandikā, te sīlapāripūrī bhavanti pāmojjachandikā avippaṭisārīpāripūrī, ayamettha bhagavato adhippāyo…pe… ayaṃ catubyūho hāro. ထိုဟာရတို့တွင် စတုဗျူဟာဟာရဟူသည် အဘယ်နည်း။ ဤသုတ်၌ မြတ်စွာဘုရား၏ အလိုတော်သည် အဘယ်နည်း။ နှလုံးမပူပန်ခြင်းဖြင့် အလိုရှိအပ်သော အကျိုးတို့သည် သီလ၏ ပြည့်စုံခြင်းတို့ ဖြစ်ကုန်၏။ ဝမ်းမြောက်ခြင်းကို အလိုရှိအပ်သော အကျိုးတို့သည် နှလုံးမပူပန်ခြင်းစသည် ပြည့်စုံခြင်းတို့ ဖြစ်ကုန်၏။ ဤသည်ကား ဤအရာ၌ မြတ်စွာဘုရား၏ အလိုတော်မည်၏။ပ။ ဤသည်ကား စတုဗျူဟာဟာရ ဖြစ်၏။ Tattha katamo āvaṭṭo? Idaṃ suttaṃ nibbedhabhāgiyaṃ. Yo nibbedho, ayaṃ nirodho. Yena nibbijjhati, so maggo. Yaṃ nibbijjhati, taṃ dukkhaṃ. Yaṃ nibbedhagāminā maggena pahīyati, samudayoyaṃ vutto. ထိုဟာရတို့တွင် အာဝဋ္ဋဟာရဟူသည် အဘယ်နည်း။ ဤသုတ်သည် ကိလေသာကို ဖောက်ခွဲကြောင်းဖြစ်သော နိဗ္ဗေဓဘာဂိယသုတ် ဖြစ်၏။ အကြင်ဖောက်ခွဲခြင်းသည် ရှိ၏၊ ဤသည်ကား နိရောဓသစ္စာ မည်၏။ အကြင်တရား (ဘာဝနာ) ဖြင့် ဖောက်ခွဲ၏၊ ထိုတရားသည် မဂ္ဂသစ္စာ မည်၏။ အကြင်တရားကို ဖောက်ခွဲ၏၊ ထိုတရားသည် ဒုက္ခသစ္စာ မည်၏။ ကိလေသာကို ဖောက်ခွဲကြောင်းဖြစ်သော မဂ်ဖြင့် အကြင်တရားကို ပယ်အပ်၏၊ ထိုတရားကို သမုဒယသစ္စာဟူ၍ ဆိုအပ်၏။ Tattha katamā vibhatti? Sīlavato avippaṭisāroti vibhajjabyākaraṇīyaṃ, parāmasantassa natthi avippaṭisāro yāva dosakataṃ kāyena vā vācāya vā akusalaṃ ārabhati. Kiñcipissa evaṃ hoti ‘‘sukatametaṃ sucaritametaṃ no cassa tena avippaṭisārena pāmojjaṃ jāyati yāva vimutti, tassa sīlavato avippaṭisāro’’ti vibhajjabyākaraṇīyaṃ, ayaṃ vibhattihāro. ထိုဟာရတို့တွင် ဝိဘတ္တိဟာရဟူသည် အဘယ်နည်း။ သီလရှိသောသူအား နှလုံးမပူပန်ခြင်း ဖြစ်၏ ဟူသည်မှာ ခွဲခြမ်းဝေဖန်၍ ဖြေကြားအပ်သော တရားဖြစ်၏။ (မကောင်းမှုကို) သုံးသပ်သောသူအား နှလုံးမပူပန်ခြင်း မရှိ။ ကိုယ်ဖြင့်လည်းကောင်း၊ နှုတ်ဖြင့်လည်းကောင်း ဒေါသတိုင်အောင် အကုသိုလ်ကို အားထုတ်၏။ ဤသို့ ကောင်းစွာ ပြုအပ်သော ဤသုစရိုက်သည် ထိုသူအား အကယ်၍ ဖြစ်စေကာမူ၊ ထိုမပူပန်ခြင်းဖြင့် အရဟတ္တဖိုလ်တိုင်အောင် ဝမ်းမြောက်ခြင်းသည် မဖြစ်ပေါ်နိုင်။ သီလရှိသော ထိုသူအားသာလျှင် နှလုံးမပူပန်ခြင်း ဖြစ်၏ ဟူသည်မှာ ခွဲခြမ်းဝေဖန်၍ ဖြေကြားအပ်သော တရားဖြစ်၏။ ဤသည်ကား ဝိဘတ္တိဟာရ မည်၏။ Tattha katamā parivattanā? Imehi sattahi upanisāsampattīhi ekādasa upanisā vibhattiyaṃ pajahānaṃ pajahanti, ayaṃ parivattanā. ထိုဟာရတို့တွင် ပရိဝတ္တနာဟာရဟူသည် အဘယ်နည်း။ ဤအကြောင်းတရား ပြည့်စုံခြင်း ခုနစ်ပါးတို့ဖြင့် တစ်ဆယ့်တစ်ပါးသော မှီရာတရား (ဥပနိဿယ) တို့သည် ဝေဖန်ခြင်း၌ ပယ်အပ်သောတရားတို့ကို ပယ်ကုန်၏။ ဤသည်ကား ပရိဝတ္တနာဟာရ မည်၏။ Tattha katamā vevacanā? Imesaṃ ariyadhammānaṃ balabojjhaṅgavimokkhasamādhisamāpattīnaṃ imāni vevacanāni. ထိုဟာရတို့တွင် ဝေဝစနာဟာရဟူသည် အဘယ်နည်း။ ဤအရိယာတရားတို့ ဖြစ်ကုန်သော ဗိုလ်၊ ဗောဇ္ဈင်၊ ဝိမောက္ခ၊ သမာဓိ၊ သမာပတ်တို့၏ ဤဝေဝုစ်ပုဒ်တို့သည် ဝေဝစနာဟာရ မည်ကုန်၏။ Tattha katamā paññatti? Sīlavato avippaṭisāroti sīlakkhandhe nekkhammapaññattiyā paññattaṃ, nisajjapaññatti ca evaṃ dasa aṅgāni dvīhi dvīhi aṅgehi paññattāni. ထိုဟာရတို့တွင် ပညတ္တိဟာရဟူသည် အဘယ်နည်း။ "သီလဝတော အဝိပ္ပဋိသာရော" ဟူသော ဒေသနာ၌ သီလက္ခန္ဓာ၌ နေက္ခမ္မပညတ်ဖြင့် ပညတ်အပ်၏၊ နိဿဇ္ဇပညတ်ကိုလည်း ပညတ်အပ်၏။ ဤသို့လျှင် ဆယ်ပါးသော အင်္ဂါတို့ကိုလည်း ဤသုတ်၌ နှစ်ပါးနှစ်ပါးသော အင်္ဂါတို့ဖြင့် ပညတ်အပ်ကုန်၏။ Tattha katamo otaraṇo? Idaṃ nibbedhabhāgiyasuttaṃ pañcasu otiṇṇaṃ yathā yaṃ paṭhamaṃ niddiṭṭhaṃ evamindriyādikhandhadhātuāyatanesu niddisitabbāni. ထိုဟာရတို့တွင် ဩတရဏဟာရဟူသည် အဘယ်နည်း။ ဤနိဗ္ဗေဓဘာဂိယသုတ်သည် သုတ်ငါးပါးတို့၌ သက်ဝင်၏။ ရှေးဦးစွာ ပြအပ်သကဲ့သို့ ဤအတူ ဣန္ဒြေအစရှိသော ခန္ဓာ၊ ဓာတ်၊ အာယတနတို့၌လည်း သက်ဝင်စေ၍ ပြအပ်ကုန်၏။ Tattha [Pg.293] katamo sodhano hāro? Sīlavato avippaṭisāroti na tāva suddho ārambho avippaṭisārino pāmojjanti na tāva suddho ārambho yāni ekādasa padāni desitāni yadā tadā suddho ārambho, ayaṃ sodhano. ထိုဟာရတို့တွင် သောဓနာဟာရဟူသည် အဘယ်နည်း။ "သီလရှိသောသူအား နှလုံးမပူပန်ခြင်း ဖြစ်၏" ဟူသော အားထုတ်ခြင်းသည် ရှေးဦးစွာ မစင်ကြယ်သေး။ "နှလုံးမပူပန်သောသူအား ဝမ်းမြောက်ခြင်းဖြစ်၏" ဟူသော အားထုတ်ခြင်းသည်လည်း ရှေးဦးစွာ မစင်ကြယ်သေး။ အကြင်တစ်ဆယ့်တစ်ပါးသော ပုဒ်တို့ကို ဟောကြားအပ်ပြီးသော အခါ၌သာလျှင် အားထုတ်ခြင်းသည် စင်ကြယ်၏။ ဤသည်ကား သောဓနာဟာရ မည်၏။ Tattha katamo adhiṭṭhāno? Sīlavemattatāya paññattaṃ evaṃ dasa padāni sabbāni sīlakkhandhassa ānisaṃso, te ca patirūpadesavāso ca paccayo attasammāpaṇidhānañca hetu, samādhikkhandhassa sukhaṃ hetu passaddhi paccayo, yena jhānasahajāti ca ṭhānanti jhānaṅgā aparo pariyāyo kāmesu ādīnavānupassanā samādhino paccayo nekkhamme ānisaṃsadassāvitā hetu. ထိုဟာရတို့တွင် အဓိဋ္ဌာနဟာရဟူသည် အဘယ်နည်း။ သီလ၏ ကွဲပြားခြားနားသောအဖြစ်ဖြင့် ပညတ်အပ်၏။ ဤသို့လျှင် တစ်ဆယ်သော ပုဒ်အားလုံးတို့သည် သီလက္ခန္ဓာ၏ အကျိုးကျေးဇူး ဖြစ်ကုန်၏။ ထိုအကျိုးတို့သည်လည်းကောင်း၊ လျောက်ပတ်သော အရပ်၌ နေရခြင်းသည်လည်းကောင်း အထောက်အပံ့အကြောင်း (ဥပနိဿယပစ္စယ) မည်၏။ မိမိကိုယ်ကို ကောင်းစွာဆောက်တည်ခြင်းသည် ဖြစ်ကြောင်းတရား (ဇနကဟေတု) မည်၏။ ချမ်းသာခြင်း (သုခ) သည် သမာဓိခန္ဓာ၏ ဖြစ်ကြောင်းတရား (ဇနကဟေတု) မည်၏။ ငြိမ်းအေးခြင်း (ပဿဒ္ဓိ) သည် အထောက်အပံ့အကြောင်း (ဥပနိဿယပစ္စယ) မည်၏။ အကြင်အကြောင်းကြောင့် ဈာန်နှင့်တကွ ဖြစ်ခြင်းသည်လည်း အကြောင်းမည်၏၊ ဈာန်အင်္ဂါတို့ ဖြစ်ကုန်၏။ တစ်မျိုးသော ဝေဖန်နည်းကား ကာမတို့၌ အပြစ်ကို ရှုခြင်းသည် သမာဓိ၏ အထောက်အပံ့အကြောင်း (ဥပနိဿယပစ္စယ) မည်၏။ နေက္ခမ္မ (တောထွက်ခြင်း) ၌ အကျိုးကျေးဇူးကို မြင်သည်၏အဖြစ်သည် ဖြစ်ကြောင်းတရား (ဇနကဟေတု) မည်၏။ Tattha katamā samāropanā? Yaṃ vīriyindriyaṃ, so sīlakkhandho. Yaṃ sīlaṃ, te cattāro dhammā padhānā. Yaṃ dhammānudhammapaṭipatti, so pātimokkhasaṃvaro. ထိုဟာရတို့တွင် သမားရောပနာဟာရဟူသည် အဘယ်နည်း။ အကြင်ဝီရိယိန္ဒြေသည် ရှိ၏၊ ထိုဝီရိယိန္ဒြေသည် သီလက္ခန္ဓာ မည်၏။ အကြင်သီလသည် ရှိ၏၊ ထိုသီလသည် ပဓာနဝီရိယတရား လေးပါး ဖြစ်၏။ အကြင် လောကုတ္တရာတရားအား လျော်သော ကျင့်ဝတ်သည် ရှိ၏၊ ထိုအကျင့်သည် ပါတိမောက္ခသံဝရသီလ မည်၏။ 95. Yassa selopamaṃ cittanti gāthā, selopamanti upamā yathā selo vātena na kampati na uṇhena na sītena saṃkampati. Yathā anekā acetanā, te uṇhena milāyanti, sītena avasussanti, vātena bhajanti. Na evaṃ selo virattaṃ rajanīyesu dosanīye na dussatīti kāraṇaṃ dosanīye domanassantaṃ, na duṭṭhena vā kampati uṇhena vā, so milāyati sītena vā avasussati, evaṃ cittaṃ rāgena nānussati sītena kampatīti. Kiṃ kāraṇaṃ? Virattaṃ rajanīyesu dosanīye na dussati. Kiṃ kāraṇaṃ? Dosanīye panassanti na dussati, aduṭṭhaṃ taṃ na kosissanti, tena kuppanīye na kuppati, yassevaṃ bhāvitaṃ cittaṃ kuto taṃ dukkhaniddeso ca kuto evarūpassa dukkhaṃ āgamissatīti niddiṭṭhaṃ. ၉၅. "ယဿ သေလောပမံ စိတ္တံ" ဟူသည်ကား ဂါထာတည်း။ "သေလောပမံ" ဟူသည်ကား ဥပမာတည်း။ ကျောက်တောင်သည် လေကြောင့် မတုန်လှုပ်သကဲ့သို့၊ အပူကြောင့် မတုန်လှုပ်သကဲ့သို့၊ အအေးကြောင့် မတုန်လှုပ်သကဲ့သို့။ စိတ်မရှိသော များစွာသော ဝတ္ထုတို့သည် အပူကြောင့် ညှိုးနွမ်းကုန်သကဲ့သို့၊ အအေးကြောင့် ခြောက်သွေ့ကုန်သကဲ့သို့၊ လေကြောင့် ပျက်စီးကုန်သကဲ့သို့။ ဤအတူ ကျောက်တောင်နှင့်တူသော စိတ်ရှိသူသည် တပ်မက်ဖွယ်အာရုံတို့၌ တပ်မက်ခြင်းကင်း၏၊ ပြစ်မှားဖွယ်အာရုံ၌ မပြစ်မှား။ ဤသို့ မပြစ်မှားခြင်းသည် အကြောင်းတည်း။ ပြစ်မှားဖွယ်အာရုံ၌ စိတ်မသာယာခြင်း အဆုံးရှိ၏၊ ပြစ်မှားသူကြောင့်လည်း မတုန်လှုပ်၊ အပူကြောင့်လည်း မတုန်လှုပ်။ ထိုသူသည် ညှိုးနွမ်းခြင်းမရှိ၊ အအေးကြောင့်လည်း ခမ်းခြောက်ခြင်းမရှိ။ ဤအတူ စိတ်သည် ရာဂကြောင့် ကပ်ငြိခြင်းမရှိ၊ အအေးကြောင့် တုန်လှုပ်ခြင်းမရှိဟု သိအပ်၏။ အကြောင်းကား အဘယ်နည်း။ တပ်မက်ဖွယ်အာရုံတို့၌ တပ်မက်ခြင်းကင်း၏၊ ပြစ်မှားဖွယ်အာရုံ၌ မပြစ်မှား။ အကြောင်းကား အဘယ်နည်း။ ပြစ်မှားဖွယ်အာရုံ၌သော်လည်း ထိုသူသည် မပြစ်မှား။ မပြစ်မှားသော ထိုသူကို (သူတစ်ပါးတို့သည်) အမျက်မထားကြကုန်လတ္တံ့။ ထို့ကြောင့် အမျက်ထွက်ဖွယ်အရာ၌ အမျက်မထွက်။ "ယဿေဝံ ဘာဝိတံ စိတ္တံ၊ ကုတော နံ ဒုက္ခမေဿတိ" ဟူ၍ ဒုက္ခကို ညွှန်းပြခြင်းနှင့် ဤသို့သဘောရှိသောသူအား ဆင်းရဲဒုက္ခသည် အဘယ်ကြောင့် ရောက်လာလိမ့်မည်နည်းဟု ညွှန်းပြအပ်၏။ Parivattanāti kuto taṃ dukkhamessatīti yaṃ cetasikaṃ sukhaṃ anupādisesā ayaṃ natthi sopādisesā ayaṃ atthi. Puna evamāhaṃsu taṃ khaṇaṃ taṃ muhuttaṃ ubhayameva avedayitaṃ sopādisesaṃ yañca anupādisesaṃ yañca taṃ khaṇaṃ taṃ muhuttaṃ anupādisesaṃ yañca sopādisesaṃ ca avedayitaṃ. Sukhamāpannassa anāvattikanti ayamettha viseso parivattanā. ပရိဝတ္တနာဟာရဟူသည်ကား "ကုတော နံ ဒုက္ခမေဿတိ" (ထိုသူသို့ ဆင်းရဲသည် အဘယ်မှာ ရောက်လိမ့်အံ့နည်း) ဟူရာ၌ စိတ်၌မှီသော အကြင်ချမ်းသာ (သုခ) သည် ရှိ၏၊ ဤအရာ၌ အနုပါဒိသေသနိဗ္ဗာနဓာတ်သည် မဟုတ်၊ သဥပါဒိသေသနိဗ္ဗာနဓာတ်သာ ဖြစ်၏။ တစ်ဖန် ဤသို့ ဆိုကြကုန်၏— ထိုခဏ ထိုမုဟုတ်၌ သဥပါဒိသေသနိဗ္ဗာနဓာတ်ကိုလည်းကောင်း၊ အနုပါဒိသေသနိဗ္ဗာနဓာတ်ကိုလည်းကောင်း နှစ်ပါးစုံကိုသာ ခံစားအပ်၏။ ထိုခဏ ထိုမုဟုတ်၌ အနုပါဒိသေသနိဗ္ဗာနဓာတ်ကိုလည်းကောင်း၊ သဥပါဒိသေသနိဗ္ဗာနဓာတ်ကိုလည်းကောင်း ခံစားအပ်ပြီးသော ချမ်းသာသို့ ရောက်သောသူအား ပြန်လည်ခြင်းမရှိ။ ဤသည်ကား ဤအရာ၌ ထူးခြားသော ပရိဝတ္တနာဟာရ ဖြစ်၏။ Tattha [Pg.294] katamo vevacano? Yassevaṃ bhāvitaṃ cittaṃ vā bhāvitaṃ subhāvitaṃ anuṭṭhitaṃ vatthukataṃ susamāraddhaṃ. Cittanti mano viññāṇaṃ manindriyaṃ manoviññāṇadhātu. ထိုဟာရတို့တွင် ဝေဝစနာဟာရဟူသည် အဘယ်နည်း။ အကြင်သူအား စိတ်ကို ဤသို့ ပွားများအပ်၏၊ ထက်ဝန်းကျင်မှ ပွားများအပ်၏၊ ကောင်းစွာပွားများအပ်၏၊ ဆောက်တည်အပ်၏၊ တည်ရာပြုအပ်၏၊ ကောင်းစွာ အားထုတ်အပ်၏။ စိတ် (စိတ္တံ) ဟူသည်ကား မနောဝိညာဏ်၊ မနိန္ဒြေ၊ မနောဝိညာဏဓာတ် ဖြစ်၏။ Tattha katamā paññatti? Cittaṃ mano saṅkhārā vūpasamapaññattiyā paññattaṃ. Samādhi asekkhapaññattiyā paññatto. Dukkhaṃ ucchinnapaññattiyā paññattaṃ. ထိုဟာရတို့တွင် ပညတ္တိဟာရဟူသည် အဘယ်နည်း။ စိတ်ကို မနောသင်္ခါရတို့၏ ငြိမ်းခြင်းကို ပညတ်ခြင်း၌ ပညတ်အပ်၏။ သမာဓိကို အသေက္ခပညတ်၌ ပညတ်အပ်၏။ ဒုက္ခကို (အကြွင်းမဲ့) ဖြတ်တောက်ခြင်းဟူသော ဥစ္ဆိန္နပညတ်၌ ပညတ်အပ်၏။ Tattha katamo otaraṇo? Citte niddiṭṭhe pañcakkhandhā niddiṭṭhā honti, ayaṃ khandhesu otaraṇo, manoviññāṇadhātuyā niddiṭṭhāya aṭṭhārasa dhātuyo niddiṭṭhā honti, ayaṃ dhātūsu otaraṇo. Manāyatane niddiṭṭhe sabbāni āyatanāni niddiṭṭhāni honti. Tattha manāyatanaṃ nāmarūpassa padaṭṭhānaṃ. Nāmarūpapaccayā saḷāyatanaṃ. Tathā paṭiccasamuppāde. Ayaṃ otaraṇo. Tattha katamo sodhano suddhoyeva ārambho. ထိုဟာရတို့တွင် ဩတရဏဟာရဟူသည် အဘယ်နည်း။ စိတ်ကို ပြအပ်သည်ရှိသော် ขန္ဓာငါးပါးတို့ကို ပြပြီးဖြစ်၏၊ ဤသည်ကား ခန္ဓာတို့၌ သက်ဝင်စေခြင်း (ဩတရဏ) တည်း။ မနောဝိညာဏဓာတ်ကို ပြအပ်သည်ရှိသော် တစ်ဆယ့်ရှစ်ပါးသော ဓာတ်တို့ကို ပြပြီးဖြစ်၏၊ ဤသည်ကား ဓာတ်တို့၌ သက်ဝင်စေခြင်း ဖြစ်၏။ မနာယတနကို ညွှန်းပြအပ်သည်ရှိသော် အာယတနအားလုံးတို့ကို ညွှန်းပြပြီးဖြစ်၏။ ထိုဒေသနာ၌ မနာယတနသည် နာမ်ရုပ်၏ နီးစွာသောအကြောင်း ဖြစ်၏။ နာမ်ရုပ်ဟူသော အကြောင်းကြောင့် သဠာယတနသည် ဖြစ်၏၊ ပဋိစ္စသမုပ္ပါဒ်၌လည်း ထိုအတူတည်း။ ဤသည်ကား ဩတရဏဟာရ မည်၏။ ထိုဟာရတို့တွင် သောဓနာဟာရဟူသည် အဘယ်နည်း။ အားထုတ်ခြင်းသည် စင်ကြယ်သည်သာတည်း။ Tattha katamo adhiṭṭhāno? Chaḷindriyaṃ bhāvanā ekattāyaṃ paññatti chaṭṭhitena kāyo ekattāya paññatto. ထိုဟာရတို့တွင် အဓိဋ္ဌာနဟာရဟူသည် အဘယ်နည်း။ ဣန္ဒြေခြောက်ပါးကို ပွားများစေခြင်းကို တစ်ခုတည်းသောအဖြစ်၌ ပညတ်ခြင်း ဖြစ်၏။ ခြောက်ပါး၌ တည်သည်၏အဖြစ်ဖြင့် ကိုယ်ကို တစ်ခုတည်းသောအဖြစ်၌ ပညတ်အပ်၏။ Tattha katamo parikkhāro? Cittassa pubbahetu samuppādāya manasikāro ca tappoṇatā ca yaṃ asamāhitabhūmiyaṃ ca visesadhammānaṃ abhāvitattā cittasatataṃ gacchati, sace samādhino sukhaṃ hetu avippaṭisāro paccayo, ayaṃ hetu ayaṃ paccayo parikkhāro. ထိုဟာရတို့တွင် ပရိက္ခာဟာရဟူသည် အဘယ်နည်း။ စိတ်၏ ရှေးအကြောင်းကို စွဲ၍ ဖြစ်ပေါ်လာရန် နှလုံးသွင်းခြင်းလည်းကောင်း၊ ထိုရှေးအကြောင်း၌ ကိုင်းညွတ်ခြင်းသည်လည်းကောင်း ရှိ၏။ အသမာဟိတဘုံ၌ ထူးမြတ်သောတရားတို့ကို မပွားများအပ်ခြင်းကြောင့် စိတ်သည် အမြဲဖြစ်ခြင်းသို့ ရောက်၏။ တည်ကြည်သောသူအား သုခသည် အကယ်၍ (ဇနက) အကြောင်းဖြစ်အံ့၊ နှလုံးမသာယာမှုမရှိခြင်း (နှလုံးသာရွှင်ခြင်း) သည် ဥပနိဿယအကြောင်းမည်၏။ ဤဇနကအကြောင်းနှင့် ဤဥပနိဿယအကြောင်းသည် ပရိက္ခာဟာရတည်း။ Tattha katamā samāropanā? Yassevaṃ bhāvitanti tassa dhammā samāropayitabbā. Kāyo sīlaṃ paññā bhāvitacittanti anabhirataṃ anapaṇataṃ anekaṃ anutaṃ anāpajjāsattaṃ ayaṃ samaññāyatanā na tassa sekkhassa sammāsamādhi sabbe asekkhā dasa arahantadhammā niddiṭṭhā honti. Asekkhabhāgiyāni suttāni. ထိုဟာရတို့တွင် သမာရောပနာဟာရဟူသည် အဘယ်နည်း။ 'ယဿေဝံဘာဝိတံ' ဟူသော ဒေသနာ၌ ထိုပုဂ္ဂိုလ်အား သေက္ခတရား အသေက္ခတရားတို့ကို ကောင်းစွာ တင်အပ်ကုန်၏။ ကိုယ် (ပွားစေအပ်သော နာမကိုယ်)၊ ပွားစေအပ်သော သီလ၊ ပွားစေအပ်သော ပညာ၊ ပွားစေအပ်သော စိတ်ဟူသည် မမွေ့လျော်ခြင်း၊ ကိုင်းညွတ်မှုမရှိခြင်း၊ တပါးမဟုတ်ခြင်း၊ မချီးမွမ်းခြင်း၊ မကပ်ငြိခြင်းတို့တည်း။ ဤသမာဓိသည် အရဟတ္တဖိုလ်၏ အကျိုးငှာ ထိုသေက္ခပုဂ္ဂိုလ်၏ သမ္မာသမာဓိ မဟုတ်ပေ။ အလုံးစုံသော အသေက္ခဖြစ်ကုန်သော ဆယ်ပါးသော အရဟတ္တတရားတို့ကို ပြအပ်ကုန်သည်ဖြစ်၏။ ဤသည်တို့ကား အသေက္ခ၏ အဖို့ဖြစ်ကုန်သော သုတ်တော်တို့တည်း။ 96. Yassa nūna, bhante, kāyagatāsati abhāvitā, ayaṃ so aññataraṃ sabrahmacāriṃ āsajja samāpajja appaṭinisajja janapadacārikaṃ pakkameyya, so āyasmā imasmiṃ vippaṭijānāti dve pajāni paṭijānāti cittabhāvanāyañca diṭṭhiyā pahānaṃ, kāyabhāvanāyañca diṭṭhippahānaṃ, kāyabhāvanāyañca taṇhāpahānaṃ, yaṃ paṭhamaṃ upamaṃ karoti. Asucināpi sucināpi pathavī neva aṭṭiyati na jigucchati na pītipāmojjaṃ paṭilabhati, evameva [Pg.295] hi pathavīsamena so cetasā anvayena appakena averena abyāpajjena viharāmīti. Iti so āyasmā kiṃ paṭijānāti, kāyabhāvanāya sukhindriyapahānaṃ paṭijānāti, cittabhāvanāya somanassindriyapahānaṃ paṭijānāti. Kāyikā vedanā rāgānusayamanugatānaṃ sukhindriyaṃ paṭikkhipati. Na hi vedanākkhandhaṃ yā cetasikā sukhavedanā tattha ayaṃ paṭilābhapaccayā uppajjati sukhaṃ somanassaṃ. Sotaṃ paṭikkhipati, na hi manosamphassajaṃ vedanaṃ. Tattha catūsu mahābhūtesu rūpakkhandhassa anusayapaṭighapahānaṃ bhaṇati. Kāme rūpañca tañca asekkhabhūmiyaṃ. Kāye kāyānupassanā diṭṭhadhammasukhavihārañca. Balena ca ussāhena ca sabbaṃ manasi katattānaṃ pahānaṃ medaṃ katālikāya ca purisena ca maṇḍanakajātikena ca, etehi imassa mātāpitusambhūtaṃ paccavekkhaṇaṃ, so kāyena ca kāyānupassanāya ca cittena ca cittānupassanāya ca dve dhamme dhāreti. Kāyakilesavatthuṃ cittena ca cittasannissaye cittena subhāvitena sattannaṃ ca samāpattīnaṃ viharituṃ paṭijānāti. ၉၆. အရှင်ဘုရား၊ စင်စစ် အကြင်သူအား ကာယဂတာသတိကို မပွားများစေအပ်သည်ရှိသော် ထိုပုဂ္ဂိုလ်သည် သီတင်းသုံးဖော်တို့တွင် တစ်ယောက်ယောက်ကို ငြိစွန်း၍၊ ကပ်၍၊ မစွန့်လွှတ်ဘဲ ဇနပုဒ် ဒေသစာရီသို့ ဖဲသွားရာ၏။ ထိုအရှင်သည် ဤအရာ၌ စိတ်ကို ပွားစေခြင်းနှင့် ဒိဋ္ဌိကို ပယ်ခြင်းဟူသော တရားနှစ်ပါးတို့ကို ကွဲပြားစွာ သိ၏၊ တစ်ဖန် သိ၏။ ကာယဘာဝနာ၌ တဏှာပယ်ခြင်းကိုလည်း သိ၏။ ရှေးဦးစွာ အကြင်ဥပမာကို ပြု၏၊ အဘယ်သို့ ပြုသနည်းဟူမူ— မြေကြီးသည် မစင်ကြယ်သော ဝတ္ထုဖြင့်လည်းကောင်း၊ စင်ကြယ်သော ဝတ္ထုဖြင့်လည်းကောင်း မငြီးငွေ့၊ မစက်ဆုပ်၊ နှစ်သက်ဝမ်းမြောက်ခြင်းကို မရသကဲ့သို့၊ ဤအတူသာလျှင် ထိုပုဂ္ဂိုလ်သည် မြေကြီးနှင့်တူသော၊ အနွယဖြစ်သော၊ အနည်းငယ်သော၊ ရန်မရှိသော၊ ကြောင့်ကြမရှိသော စိတ်ဖြင့် နေ၏ဟု ပြု၏။ ဤသို့ ထိုအရှင်သည် အဘယ်ကို ဝန်ခံသနည်းဟူမူ— ကာယဘာဝနာဖြင့် သုခိန္ဒြေကို ပယ်ခြင်းကို ဝန်ခံ၏၊ စိတ္တဘာဝနာဖြင့် သောမနဿိန္ဒြေကို ပယ်ခြင်းကို ဝန်ခံ၏။ ကာယိကဝေဒနာသည် ရာဂါနုသယသို့ အစဉ်လိုက်သောသူတို့အား သုခိန္ဒြေကို ပယ်၏။ ထိုစကားသည် သင့်မြတ်ပေ၏၊ ဝေဒနာက္ခန္ဓာ၌ စေတသိကဖြစ်သော အကြင်သုခဝေဒနာသည် ရှိ၏၊ ထိုသုခဝေဒနာ၌ ဤဝေဒနာသည် ရရှိခြင်းအကြောင်းကြောင့် ဖြစ်၏၊ သုခ သောမနဿသည် သောတကို ပယ်၏။ မနောသမ္ဖဿကြောင့်ဖြစ်သော ဝေဒနာကိုမူ မပယ်။ ထိုဒေသနာ၌ လေးပါးသော မဟာဘုတ်တို့တွင် ရူပက္ခန္ဓာ၏ အနုသယပဋိဃကို ပယ်ခြင်းကို ဆို၏။ ကာမဘုံ၌ ရုပ်သည် ရှိ၏၊ ထိုရုပ်သည်လည်း အသေက္ခဘုံ၌ ဖြစ်၏။ ကိုယ်၌ ကာယနုပဿနာသည်လည်းကောင်း၊ မျက်မှောက်၌ ချမ်းသာစွာ နေရခြင်းသည်လည်းကောင်း ဖြစ်၏။ အစွမ်းဖြင့်လည်းကောင်း၊ အားထုတ်ခြင်းဖြင့်လည်းကောင်း အလုံးစုံကို စိတ်၌ ပြုကုန်သောသူတို့အား ငါ၏ ဤပယ်ခြင်းသည် ချွတ်ချော်မှုရှိသော ယောကျာ်းဖြင့်လည်းကောင်း၊ တန်ဆာဆင်တတ်သော ယောကျာ်းဖြင့်လည်းကောင်း ပယ်ခြင်းမည်၏။ ထိုနှလုံးသွင်းခြင်းတို့ဖြင့် ဤပုဂ္ဂိုလ်အား မိဘကြောင့်ဖြစ်သော ကိုယ်ကို ဆင်ခြင်ခြင်းမည်၏။ ထိုပုဂ္ဂိုလ်သည် ကိုယ်ဖြင့်လည်းကောင်း၊ ကာယနုပဿနာဖြင့်လည်းကောင်း၊ စိတ်ဖြင့်လည်းကောင်း၊ စိတ္တနုပဿနာဖြင့်လည်းကောင်း တရားနှစ်ပါးတို့ကို ဆောင်၏။ ကာယကိလေသဝတ္ထုကို စိတ်ဖြင့်လည်းကောင်း၊ စိတ်၏ မှီရာ၌ ကောင်းစွာပွားများအပ်သော စိတ်ဖြင့် ခုနစ်ပါးသော သမာပတ်တို့ကို ဝင်စားလျက် နေခြင်းငှာ ဝန်ခံ၏။ Gahapatiputtopamatāya ca yathā gahapatiputtassa nānāraṅgānaṃ vatthakaraṇḍako puṇṇo bhaveyya, so yaṃ yadeva vatthayugaṃ pubbaṇhasamaye ākaṅkhati, pubbaṇhasamaye nibbāpeti, evaṃ majjhanhikasamaye, sāyanhasamaye, evameva so āyasmā cittassa subhāvitattā yathārūpena vihārena ākaṅkhati pubbaṇhasamayaṃ viharituṃ, tathārūpena pubbaṇhasamayaṃ viharati, majjhanhikasamaye, sāyanhasamaye. Tena vesa āyasmatā upamāya me āsitāya pathavī vā anuttarā indriyabhāvanā bhāvitacittena. Tena so āyasmā idaṃ aṭṭhavidhaṃ bhāvanaṃ paṭijānāti catūsu mahābhūtesu, kāyabhāvanaṃ upakacaṇḍālaṃ purisametakaṃ bhavatalākāsu cittabhāvanaṃ, imāhi bhāvanāhi tāya bhāvanāya ca samathā pāripūrimantehi. Imehi catūhi paññāpāripūrimantehi. သူဌေးသား ဥပမာဖြင့်လည်း သိအပ်၏။ သူဌေးသား၏ အထူးထူးသော ဆိုးရည်ဖြင့် ဆိုးအပ်သော အဝတ်တို့ဖြင့် ပြည့်သော အဝတ်ကြုပ်သည် ရှိရာ၏။ ထိုသူဌေးသားသည် အကြင်အကြင် အဝတ်အစုံကို နံနက်အခါ၌ အလိုရှိမူ နံနက်အခါ၌ ဝတ်ဆင်၏ (ငြိမ်းစေ၏)။ မွန်းတည့်အခါ၌လည်းကောင်း၊ ညချမ်းအခါ၌လည်းကောင်း ဤအတူပင် ဝတ်ဆင်သကဲ့သို့၊ ဤအတူသာလျှင် ထိုအရှင်သည် စိတ်ကို ကောင်းစွာ ပွားများစေအပ်ခြင်းကြောင့် အကြင်သို့သော သဘောရှိသော နေခြင်းဖြင့် နံနက်အခါ၌ နေခြင်းငှာ အလိုရှိမူ ထိုသဘောဖြင့် နံနက်အခါ၌ နေ၏။ မွန်းတည့်အခါ၌လည်းကောင်း၊ ညချမ်းအခါ၌လည်းကောင်း နေ၏။ ထို့ကြောင့်သာလျှင် ထိုအရှင်သည် ငါဆိုအပ်သော ဥပမာဖြင့် ဤမြေကြီးသည်လည်းကောင်း၊ ပွားများအပ်သော စိတ်ဖြင့် အတုမဲ့ ဣန္ဒြေပွားခြင်းသည်လည်းကောင်း ရှိ၏။ ထို့ကြောင့် ထိုအရှင်သည် ရှစ်ပါးသောအပြားရှိသော ဤဘာဝနာကို ဝန်ခံ၏။ လေးပါးသော မဟာဘုတ်တို့၌ ကာယကို ပွားစေခြင်းလည်းကောင်း၊ ဥပကစဏ္ဍာလ၌လည်းကောင်း၊ ပုရိသမေတက၌လည်းကောင်း၊ ဘဝအပြင်တို့၌ စိတ်ကို ပွားစေခြင်းလည်းကောင်း ရှိ၏။ ထို့ကြောင့် အဆုံး၌ဖြစ်ကုန်သော ဤပွားများခြင်းတို့ဖြင့်လည်းကောင်း၊ ထိုသို့ပွားများခြင်းဖြင့်လည်းကောင်း သမထတို့သည် ပြည့်စုံခြင်းသို့ ရောက်ကုန်၏။ အဆုံး၌ဖြစ်ကုန်သော ဤလေးပါးတို့ဖြင့် ပညာပြည့်စုံခြင်းသို့ ရောက်ကုန်၏။ 97. Kathaṃ upakacaṇḍālaṃ paṭikūlesu dhammesu appaṭikūlasaññī viharati? Kāyo pakatiyā appaṭikūlaṃ kāye uddhumātakasaññā saṃkhittena nava saññā ime paṭikūlā dhammā ceso āyasmā paṭikūlato ajigucchito kāyagatāsatiyā bhāvanānuyogamanuyutto viharati, na hi tassa jigucchappahāya cittaṃ paṭikūlati. ၉၇. ဥပကစဏ္ဍာလသည် အဘယ်သို့ဖြစ်သနည်း။ စက်ဆုပ်ဖွယ်သော အာရုံတို့၌ စက်ဆုပ်ဖွယ်မဟုတ်ဟု အမှတ်ရှိလျက် နေ၏။ ကိုယ်သည် ပကတိသဘောအားဖြင့် စက်ဆုပ်ဖွယ်မဟုတ်။ ကိုယ်၌ ဖူးဖူးရောင်သော အမှတ်သည်လည်းကောင်း၊ အကျဉ်းအားဖြင့် ကိုးပါးသော အမှတ်သည်လည်းကောင်း ရှိ၏။ ဤသည်တို့ကား စက်ဆုပ်ဖွယ်သော တရားတို့ မည်ကုန်၏။ ထိုအရှင်သည် စက်ဆုပ်ဖွယ်သောအားဖြင့်လည်းကောင်း၊ မစက်ဆုပ်အပ်သောအားဖြင့်လည်းကောင်း ကာယဂတာသတိ၌ ဘာဝနာကို အားထုတ်လျက် နေ၏။ ထိုစကားသည် မှန်၏၊ ထိုစက်ဆုပ်ခြင်းကို ပယ်ခြင်း၌ ထိုသူ၏ စိတ်သည် စက်ဆုပ်ခြင်း မရှိပေ။ Kathaṃ [Pg.296] appaṭikūlesu dhammesu paṭikūlasaññī viharatīti? Kāyo sabbalokassa appaṭikūlo taṃ so āyasmā asubhasaññāya viharati. Evaṃ appaṭikūlesu dhammesu paṭikūlasaññī viharati. အဘယ်သို့လျှင် စက်ဆုပ်ဖွယ်မရှိသော တရားတို့၌ စက်ဆုပ်ဖွယ်ဟု အမှတ်ရှိလျက် နေသနည်း ဟူမူ— ကိုယ်သည် အလုံးစုံသော လောက၏ စက်ဆုပ်ဖွယ်မဟုတ်သော သဘောမည်၏။ ထိုစက်ဆုပ်ဖွယ်မဟုတ်သော ကိုယ်ကို ထိုအရှင်သည် အသုဘသညာဖြင့် ရှုလျက် နေ၏။ ဤသို့လျှင် စက်ဆုပ်ဖွယ်မရှိသော တရားတို့၌ စက်ဆုပ်ဖွယ်ဟု အမှတ်ရှိလျက် နေ၏။ Kathaṃ paṭikūlesu ca appaṭikūlesu ca appaṭikūlasaññī viharatīti api sabboyaṃ lokassa yamidaṃ muṇḍo pattapāṇī kulesu piṇḍāya vicarati, tena ca so āyasmā suvaṇṇadubbaṇṇena appaṭikūlasaññī cittena ca kāyena nibbidāsahagatena appaṭikūlasaññī, evaṃ paṭikūlesu appaṭikūlesu ca dhammesu appaṭikūlasaññī viharati. အဘယ်သို့လျှင် စက်ဆုပ်ဖွယ်ဖြစ်သော တရားတို့၌လည်းကောင်း၊ စက်ဆုပ်ဖွယ်မဟုတ်သော တရားတို့၌လည်းကောင်း စက်ဆုပ်ဖွယ်မဟုတ်ဟု အမှတ်ရှိလျက် နေသနည်း ဟူမူ— စင်စစ် အလုံးစုံသော လောက၌ ဦးပြည်းလျက် သပိတ်ကို လက်စွဲကာ ဆွမ်းအလို့ငှာ အိမ်တို့၌ လှည့်လည်သည်ရှိသော် ထိုအကြောင်းကြောင့် ထိုအရှင်သည် ကောင်းသောအဆင်း မကောင်းသောအဆင်းရှိသော အာရုံ၌ မစက်ဆုပ်အပ်ဟု အမှတ်ရှိသော စိတ်ဖြင့်လည်းကောင်း၊ ငြီးငွေ့ခြင်းနှင့်တကွဖြစ်သော ကိုယ်ဖြင့်လည်းကောင်း စက်ဆုပ်ဖွယ်မဟုတ်ဟု အမှတ်ရှိ၏။ ဤသို့လျှင် စက်ဆုပ်ဖွယ်ဖြစ်ကုန်သော၊ စက်ဆုပ်ဖွယ်မဟုတ်ကုန်သော တရားတို့၌ စက်ဆုပ်ဖွယ်မဟုတ်ဟု အမှတ်ရှိလျက် နေ၏။ Kathaṃ paṭikūlesu ca dhammesu appaṭikūlasaññī viharati? Paṭikūlesu ca dhammesu subhasaññino itthirūpe paṭikūlesu ca jigucchino vinīlakavipubbake tattha so āyasmā paṭikūlasaññī viharati. အဘယ်သို့လျှင် စက်ဆုပ်ဖွယ်ရှိသော တရားတို့၌ စက်ဆုပ်ဖွယ်ဟု အမှတ်ရှိလျက် နေသနည်း ဟူမူ— စက်ဆုပ်ဖွယ်ရှိသော တရားတို့တွင်လည်း ညိုညစ်သောအဆင်း သွေးပြည်ယိုစီးခြင်းရှိသော မိန်းမကိုယ်အဆင်းဟူသော စက်ဆုပ်အပ်သော အာရုံတို့၌ တင့်တယ်၏ဟု အမှတ်ရှိသူတို့သည် ရှိကြကုန်၏။ ထိုအာရုံ၌ ထိုအရှင်သည် စက်ဆုပ်ဖွယ်ဟု အမှတ်ရှိလျက် နေ၏။ Kathaṃ paṭikūlesu dhammesu tadubhayaṃ abhinivajjayitvā upekkhako viharati sato ca sampajāno ca? Appaṭikūlesu ca dhammesu subhasaññino itthirūpe paṭikūlesu ca jigucchino vinīlakavipubbake tadubhayaṃ abhinivajjayitvā ‘netaṃ mama’‘nesohamasmi’‘neso me’ attāti viharati. Evaṃ tadubhayaṃ abhinivajjayitvā upekkhako viharati sato sampajāno. အဘယ်သို့လျှင် စက်ဆုပ်ဖွယ်ဖြစ်သော တရားတို့၌ ထိုနှစ်ပါးစုံကို ရှောင်ကွင်း၍ လျစ်လျူရှုလျက် သတိရှိသည်ဖြစ်၍လည်းကောင်း၊ ဆင်ခြင်တုံပညာရှိသည်ဖြစ်၍လည်းကောင်း နေသနည်း ဟူမူ— စက်ဆုပ်ဖွယ်မရှိသော တရားတို့၌လည်းကောင်း၊ စက်ဆုပ်အပ်သော ညိုမည်းသောအဆင်းရှိ၍ သွေးပြည်ယိုစီးသော မိန်းမအဆင်း၌လည်းကောင်း တင့်တယ်၏ဟူသော သညာရှိသူတို့သည် ရှိကြကုန်၏။ ထိုနှစ်ပါးစုံကို ရှောင်ကွင်း၍ 'ဤရုပ်သည် ငါ့ဥစ္စာမဟုတ်၊ ဤရုပ်သည် ငါမဟုတ်၊ ဤရုပ်သည် ငါ၏ ကိုယ်မဟုတ်' ဟု နှလုံးသွင်းလျက် နေ၏။ ဤသို့လျှင် ထိုနှစ်ပါးစုံကို ရှောင်ကွင်း၍ လျစ်လျူရှုလျက် သတိရှိကာ ဆင်ခြင်တုံပညာရှိသည်ဖြစ်၍ နေ၏။ Aparo pariyāyo. Tedhātuko lokasannivāso sabbabālaputhujjanānaṃ appaṭikūlasaññā. Tattha ca āyasmā sāriputto appaṭikūlasaññī viharati. Evaṃ appaṭikūlesu dhammesu paṭikūlasaññī viharati. တပါးသော ဒေသနာနည်းကား— ဓာတ်သုံးပါး (ဘုံသုံးပါး) ဟူသော လောက၌ မလိမ္မာသော ပုထုဇဉ်တို့အား စက်ဆုပ်ဖွယ်မဟုတ်ဟူသော အမှတ် (သညာ) သည် ရှိ၏။ ထိုအာရုံ၌လည်း အရှင်သာရိပုတ္တရာသည် စက်ဆုပ်ဖွယ်မဟုတ်ဟူသော အမှတ်ရှိသည်ဖြစ်၍ နေ၏။ ဤသို့လျှင် စက်ဆုပ်ဖွယ်မရှိသော တရားတို့၌ စက်ဆုပ်ဖွယ်ဟူသော အမှတ်ရှိသည်ဖြစ်၍ နေ၏။ Kathaṃ paṭikūlesu dhammesu appaṭikūlasaññī viharati? Paṭikūlasaññino sabbasekkhā idha kā tedhātuke sabbaloke. Tattha katamo bhūmippatto samādhiphale sacchikato appaṭikūlasaññī viharati? Kiṃ kāraṇaṃ? Na hi taṃ atthi yassa lokassa pahānāya paṭikūlasaññī uppādeyya. အဘယ်သို့လျှင် စက်ဆုပ်ဖွယ်ရှိသော တရားတို့၌ စက်ဆုပ်ဖွယ်မဟုတ်ဟူသော အမှတ်ရှိသည်ဖြစ်၍ နေသနည်း ဟူမူ— သုံးပါးသောဓာတ်ရှိသော ဤအလုံးစုံသော လောက၌ အလုံးစုံသော သေက္ခတို့သည် စက်ဆုပ်ဖွယ်ဟူသော အမှတ်ရှိကြကုန်၏။ ထိုဒေသနာ၌ ဘုံသို့ရောက်ခြင်း (ဘူမိပတ္တ) သည် အဘယ်နည်း။ သမာဓိဖိုလ်ကို မျက်မှောက်ပြုပြီးသောသူသည် စက်ဆုပ်ဖွယ်မဟုတ်ဟူသော အမှတ်ရှိလျက် နေ၏။ အကြောင်းကား အဘယ်နည်း။ ထိုစကားသည် သင့်လျော်ပေ၏၊ အကြင်လောကကို ပယ်ခြင်းငှာ ထိုသမာဓိသည် ရှိ၏၊ ထိုသူအား စက်ဆုပ်ဖွယ်ဟူသော အမှတ်သည် မဖြစ်ရာ။ Kathaṃ paṭikūlesu ca appaṭikūlesu ca dhammesu paṭikūlasaññī viharati? Tedhātuke lokasannivāse yāva kāmalokabhūmatā hi rāgānaṃ vītarāgānaṃ paṭikūlasamatā rūpārūpadhātuṃ appaṭikūlasamatā. Tattha ca āyasmā sāriputto paṭikūlasaññī viharati. Evaṃ paṭikūlesu ca appaṭikūlesu ca dhammesu paṭikūlasaññī viharati. စက်ဆုပ်ဖွယ်ရှိသော တရားနှင့် စက်ဆုပ်ဖွယ်မရှိသော တရားတို့၌ စက်ဆုပ်ဖွယ်ဟူသော အမှတ်ရှိသည်ဖြစ်၍ အဘယ်သို့ နေသနည်း? ဓာတ်သုံးပါးဟုဆိုအပ်သော လောကသန္နိဝါသ၌ ကာမလောကဟူသော ဘုံအဖြစ်သည် ရာဂရှိသောသူတို့အား စက်ဆုပ်ဖွယ်ဖြစ်သကဲ့သို့လည်းကောင်း၊ ရဟန္တာပုဂ္ဂိုလ်တို့အား စက်ဆုပ်ဖွယ်၌ မျှတသောအဖြစ်သည်လည်းကောင်း၊ ရူပဓာတ် အရူပဓာတ်၌ မစက်ဆုပ်ဖွယ်၌ မျှတသောအဖြစ်သည်လည်းကောင်း ရှိ၏။ ထိုအာရုံ၌ အရှင်သာရိပုတ္တရာသည် စက်ဆုပ်ဖွယ်ဟူသော အမှတ်ရှိသည်ဖြစ်၍ နေ၏။ ဤသို့လျှင် စက်ဆုပ်ဖွယ်ရှိသော တရားနှင့် စက်ဆုပ်ဖွယ်မရှိသော တရားတို့၌ စက်ဆုပ်ဖွယ်ဟူသော အမှတ်ရှိသည်ဖြစ်၍ နေ၏။ Kathaṃ [Pg.297] paṭikūlesu ca appaṭikūlesu ca dhammesu appaṭikūlasaññī viharati? Yaṃ kiñci parato duruttānaṃ durāgatānaṃ vacanapathānaṃ taṃ vacanaṃ appaṭikūlaṃ yāvatā vācaso appatirūpā tathā janassa appaṭikūlasaññā. Tattha āyasmā sāriputto abhiññāya sacchikato appaṭikūlasaññī viharati, evaṃ paṭikūlesu ca appaṭikūlesu ca dhammesu appaṭikūlasaññī viharati. စက်ဆုပ်ဖွယ်ရှိသော တရားနှင့် စက်ဆုပ်ဖွယ်မရှိသော တရားတို့၌ စက်ဆုပ်ဖွယ်မရှိဟူသော အမှတ်ရှိသည်ဖြစ်၍ အဘယ်သို့ နေသနည်း? သူတစ်ပါးတို့ မကောင်းသဖြင့် ဆိုအပ်ကုန်သော၊ မကောင်းသဖြင့် ဖြစ်ကုန်သော စကားတို့တွင် အမှတ်မရှိသော စကားသည် စက်ဆုပ်ဖွယ်မရှိချေ။ အကြင်မျှလောက် စကားအားဖြင့် နည်းသောသဘောရှိကုန်၏၊ ထိုသို့သော အခြင်းအရာအားဖြင့် လူအများတို့အား စက်ဆုပ်ဖွယ်မရှိဟူသော အမှတ်သည် ရှိ၏။ ထိုအာရုံ၌ အရှင်သာရိပုတ္တရာသည် ထူးသောဉာဏ်ဖြင့် သိ၍ မျက်မှောက်ပြုအပ်သည်ဖြစ်၍ စက်ဆုပ်ဖွယ်မဟုတ်ဟု အမှတ်ရှိသည်ဖြစ်၍ နေ၏။ ဤသို့လျှင် စက်ဆုပ်ဖွယ်ရှိသော တရားနှင့် စက်ဆုပ်ဖွယ်မရှိသော တရားတို့၌ စက်ဆုပ်ဖွယ်မရှိဟူသော အမှတ်ရှိသည်ဖြစ်၍ နေ၏။ 98. Kathaṃ paṭikūlesu ca appaṭikūlesu ca dhammesu tadubhayaṃ abhinivajjayitvā upekkhako ca viharati sato ca sampajāno? Yañca nesaṃ samanupassati ye dhammā duccaritā, te dhammā appaṭikūlā. Tattha āyasmā sāriputto iti paṭisañcikkhati ye dhammā duccaritā, te dhammā aniṭṭhavipākā. Ye dhammā sucaritā, te ācayagāmino. So ca sucaritaṃ ācayagāminiṃ karitvā duccaritaṃ aniṭṭhavipākaṃ karitvā tadubhayaṃ abhinivajjayitvā upekkhako viharati. ၉၈. စက်ဆုပ်ဖွယ်ရှိသော တရားနှင့် စက်ဆုပ်ဖွယ်မရှိသော တရားတို့၌ ထိုနှစ်ပါးစုံကို ရှောင်ကွင်း၍ သတိရှိလျက် ဆင်ခြင်ဉာဏ်ရှိလျက် လျစ်လျူရှုကာ အဘယ်သို့ နေသနည်း? ထိုသူတို့အား အကြင်အာရုံကို ရှုရာ၌ ဒုစရိုက်ဖြစ်ကုန်သော တရားတို့သည် စက်ဆုပ်ဖွယ်မရှိကုန်။ ထိုအာရုံ၌ အရှင်သာရိပုတ္တရာသည် ဤသို့ ဆင်ခြင်၏— 'ဒုစရိုက်ဖြစ်ကုန်သော တရားတို့သည် မလိုလားအပ်သော အကျိုးရှိကုန်၏။ သုစရိုက်ဖြစ်ကုန်သော တရားတို့သည် စုတိပဋိသန္ဓေသို့ ရောက်ကြောင်း ဖြစ်ကုန်၏' ဟု ဆင်ခြင်၏။ ထိုပုဂ္ဂိုလ်သည် စုတိပဋိသန္ဓေသို့ ရောက်ကြောင်းဖြစ်သော သုစရိုက်ကို ပြု၍လည်းကောင်း၊ မလိုလားအပ်သော အကျိုးရှိသော ဒုစရိုက်ကို ပြု၍လည်းကောင်း ထိုနှစ်ပါးစုံကို ရှောင်ကွင်း၍ လျစ်လျူရှုကာ နေ၏။ Atha paṭikūlesu ca dhammesu appaṭikūlesu ca paṭikūlasaññī viharati. Taṇhā paṭikūladhammā kiṃ kāraṇaṃ? Taṇhāvasena hi sattā dvīhi dhammehi sattā, kabaḷīkāre āhāre rasataṇhāya sattā, phasse sukhasaññāya sattā. Tatthāyasmā sāriputto kabaḷīkāre ca āhāre paṭikūlasaññī viharati, phasse ca dukkhasaññī viharati. Evaṃ paṭikūlesu ca appaṭikūlesu ca paṭikūlasaññī viharati. ထို့နောက် စက်ဆုပ်ဖွယ်ရှိသော တရားနှင့် စက်ဆုပ်ဖွယ်မရှိသော တရားတို့၌ စက်ဆုပ်ဖွယ်ဟူသော အမှတ်ရှိသည်ဖြစ်၍ နေ၏။ တဏှာသည် စက်ဆုပ်ဖွယ်ရှိသော တရားမည်၏။ အကြောင်းကား အဘယ်နည်း? တဏှာ၏ အစွမ်းကြောင့် သတ္တဝါတို့သည် တရားနှစ်ပါးတို့ဖြင့် ကပ်ငြိကုန်၏၊ ကဗဠီကာရအာဟာရ (အလုပ်အလွေး ပြုအပ်သော အာဟာရ) ၌ ရသတဏှာဖြင့် ကပ်ငြိကုန်၏၊ ဖဿ၌ သုခဟူသော အမှတ်ဖြင့် ကပ်ငြိကုန်၏။ ထိုအရာ၌ အရှင်သာရိပုတ္တရာသည် ကဗဠီကာရအာဟာရ၌ စက်ဆုပ်ဖွယ်ဟု အမှတ်ရှိသည်ဖြစ်၍ နေ၏၊ ဖဿ၌လည်း ဆင်းရဲဟူသော အမှတ်ရှိသည်ဖြစ်၍ နေ၏။ ဤသို့လျှင် စက်ဆုပ်ဖွယ်ရှိသော တရားနှင့် စက်ဆုပ်ဖွယ်မရှိသော တရားတို့၌ စက်ဆုပ်ဖွယ်ဟူသော အမှတ်ရှိသည်ဖြစ်၍ နေ၏။ Kathaṃ paṭikūlesu ca dhammesu appaṭikūlesu ca dhammesu appaṭikūlasaññī viharati? Taṇhākkhayaṃ anuttaraṃ nibbānaṃ tathā bālaputhujjanānaṃ paṭikūlasaññā pahatasaññā ca. Tatthāyasmato sāriputtassa appaṭikūlasaññā abyāpādasaññā ca sāmaṃ paññāya passitvā evaṃ paṭikūlesu ca dhammesu appaṭikūlasaññī viharati. စက်ဆုပ်ဖွယ်ရှိသော တရားနှင့် စက်ဆုပ်ဖွယ်မရှိသော တရားတို့၌ စက်ဆုပ်ဖွယ်မဟုတ်ဟူသော အမှတ်ရှိသည်ဖြစ်၍ အဘယ်သို့ နေသနည်း? တဏှာ၏ကုန်ရာဖြစ်သော အတုမရှိသော နိဗ္ဗာန်ကို ထိုသို့သော အခြင်းအရာအားဖြင့် ဗာလပုထုဇဉ်တို့သည် စက်ဆုပ်ဖွယ်ဟု မှတ်ယူကုန်၏။ ထိုနိဗ္ဗာန်၌ အရှင်သာရိပုတ္တရာအား စက်ဆုပ်ဖွယ်မဟုတ်သော အမှတ် (အပ္ပဋိကူလသညာ) နှင့် အဗျာပါဒသညာကို ကိုယ်တော်တိုင် ပညာဖြင့် ရှု၍ ဤသို့လျှင် စက်ဆုပ်ဖွယ်ရှိသော တရားတို့၌ စက်ဆုပ်ဖွယ်မဟုတ်ဟူသော အမှတ်ရှိသည်ဖြစ်၍ နေ၏။ Kathaṃ paṭikūlesu ca appaṭikūlesu ca dhammesu appaṭikūlasaññī viharati? Tatiye ca nibbāne paṭikūlasaññino yasena ca kittini ca appaṭikūlasaññino. Tatthāyasmā sāriputto assādañca ādīnavañca nissaraṇañca yathābhūtaṃ sammāpaññāya paṭijānanto paṭikūlañca appaṭikūlañca dhammaṃ tadubhayaṃ abhinivajjayitvā appaṭikūlasaññī viharati. စက်ဆုပ်ဖွယ်ရှိသော တရားနှင့် စက်ဆုပ်ဖွယ်မရှိသော တရားတို့၌ စက်ဆုပ်ဖွယ်မဟုတ်ဟူသော အမှတ်ရှိသည်ဖြစ်၍ အဘယ်သို့ နေသနည်း? သုံးခုမြောက်သော နိဗ္ဗာန်၌ စက်ဆုပ်ဖွယ်ဟု မှတ်ယူတတ်သူအား အခြံအရံ၌လည်းကောင်း၊ အကျော်အစော၌လည်းကောင်း စက်ဆုပ်ဖွယ်မဟုတ်ဟု အမှတ်ရှိသည်ဖြစ်၍ ထိုအာရုံ၌ အရှင်သာရိပုတ္တရာသည် သာယာခြင်းကိုလည်းကောင်း၊ အပြစ်ကိုလည်းကောင်း၊ ထွက်မြောက်ရာကိုလည်းကောင်း ဟုတ်မှန်သည့်အတိုင်း ကောင်းစွာ ပညာဖြင့် သိ၍ စက်ဆုပ်ဖွယ်ရှိသော တရားနှင့် စက်ဆုပ်ဖွယ်မရှိသော တရားတည်းဟူသော ထိုနှစ်ပါးစုံကို ရှောင်ကွင်းပြီး စက်ဆုပ်ဖွယ်မဟုတ်ဟူသော အမှတ်ရှိသည်ဖြစ်၍ နေ၏။ Kathaṃ [Pg.298] paṭikūlaṃ appaṭikūlañca dhammaṃ tadubhayaṃ abhinivajjayitvā upekkhako viharati? Sato ca sampajāno ca, yañca samanupassati anunayo appaṭikūlo dhammo paṭigho ca paṭikūlo dhammo, tatthāyasmā sāriputto anunayassa paṭighappahīnattā upekkhako viharati sato sampajāno ca. Yañcassa samanupassati ayaṃ pañcavidhā anuttarā indriyabhāvanā. Ayaṃ suttaniddeso. စက်ဆုပ်ဖွယ်ဖြစ်သော တရားနှင့် စက်ဆုပ်ဖွယ်မရှိသော တရားနှစ်ပါးစုံကို ရှောင်ကွင်း၍ သတိရှိလျက် ဆင်ခြင်ဉာဏ်ရှိလျက် လျစ်လျူရှုကာ အဘယ်သို့ နေသနည်း? အနုနယသည် စက်ဆုပ်ဖွယ်မရှိသော တရားမည်၏၊ ပဋိဃသည် စက်ဆုပ်ဖွယ်ရှိသော တရားမည်၏ဟု ရှု၏။ ထိုအာရုံ၌ အရှင်သာရိပုတ္တရာသည် အနုနယနှင့် ပဋိဃကို ပယ်ပြီးဖြစ်သောကြောင့် လျစ်လျူရှုလျက် သတိရှိသည်ဖြစ်၍ ဆင်ခြင်ဉာဏ်ရှိသည်ဖြစ်၍ နေ၏။ အကြင်သို့ ရှုခြင်းသည် ငါးပါးအပြားရှိသော အတုမရှိသော ဣန္ဒြေပွားခြင်း (ဣန္ဒြေဘာဝနာ) မည်၏။ ဤကား သုတ်ကို ညွှန်းဆိုခြင်း (သုတ္တနိဒ္ဒေသ) တည်း။ 99. Tattha katamo desanāhāro? Imamhi sutte kiṃ desitabbaṃ? Tattha vuccate, imamhi sutte diṭṭhadhammasukhavihāro desito, tathā vimuttaṃ cittaṃ paccavekkhaṇā ca adhipaññādhammaṃ desitaṃ. ၉၉. ထိုဟာရတို့တွင် ဒေသနာဟာရသည် အဘယ်နည်း? ဤသုတ်၌ ဟောအပ်သော တရားသည် အဘယ်နည်း? ထိုသုတ်၌ ထုတ်၍ဆိုအပ်သည်ကား— ဤသုတ်၌ မျက်မှောက်ဘဝ၌ ချမ်းသာစွာ နေရခြင်း (ဒိဋ္ဌဓမ္မသုခဝိဟာရ) ကို ဟောအပ်၏၊ ထိုအတူ ကိလေသာမှ လွတ်မြောက်ပြီးသော စိတ်ကိုလည်းကောင်း၊ ဆင်ခြင်ခြင်း (ပစ္စဝေက္ခဏာ) ကိုလည်းကောင်း၊ အဓိပညာတရား (အဓိပညဓမ္မ) ကိုလည်းကောင်း ဟောအပ်၏။ Tattha katamo vicayo? Ye kāye kāyānupassino viharanti, tesaṃ cittaṃ anunayappaṭighena na viharati anunayappaṭighena cābhiramamānassa cittaṃ samaggataṃ bhavissatīti bhāvanāya balametaṃ, ayaṃ vicayo hāro. ထိုဟာရတို့တွင် ဝိစယဟာရသည် အဘယ်နည်း? အကြင်သူတို့သည် ကိုယ်၌ ကိုယ်ကို အဖန်တလဲလဲ ရှုလျက် နေကုန်၏၊ ထိုပုဂ္ဂိုလ်တို့၏ စိတ်သည် အနုသယပဋိဃဖြင့် မတည်နေ။ အနုနယပဋိဃဖြင့်လည်း အလွန်မွေ့လျော်သောသူ၏ စိတ်သည် ငြိမ်းအေးညီညွတ်ခြင်းသို့ ရောက်လတ္တံ့။ ဤသို့ ဘာဝနာ၏ အစွမ်းသည် ရှိ၏။ ဤကား ဝိစယဟာရ မည်၏။ Tattha katamo yuttihāro? Kāyabhāvanāya ca cittabhāvanāya ca na kiñci sabrahmacārī atimaññissatīti. Atthi esā yutti, ayaṃ yuttihāro. ထိုဟာရတို့တွင် ယုတ္တိဟာရသည် အဘယ်နည်း? ကိုယ်ကို ပွားများခြင်းကြောင့်လည်းကောင်း၊ စိတ်ကို ပွားများခြင်းကြောင့်လည်းကောင်း သီတင်းသုံးဖော်သည် တစ်စုံတစ်ခုသော အကြောင်းဖြင့် မထေမဲ့မြင် မပြုလတ္တံ့။ ဤသို့သော အကြောင်းယုတ္တိသည် ရှိ၏။ ဤကား ယုတ္တိဟာရ မည်၏။ Tattha katamo padaṭṭhāno hāro? Kāyabhāvanāya paṭhamassa sati upaṭṭhānassa padaṭṭhānaṃ. Yā pathavīsamacittatā, sā aniccānupassanāya padaṭṭhānaṃ. ထိုဟာရတို့တွင် ပဒဋ္ဌာနဟာရသည် အဘယ်နည်း? ကိုယ်ကို ပွားများခြင်းသည် ရှေးဦးစွာသော သတိပဋ္ဌာန် (သတိထင်ခြင်း) ၏ နီးစွာသောအကြောင်း ဖြစ်၏။ အကြင် မြေကြီးနှင့်တူသော စိတ်ရှိခြင်းသည် ရှိ၏၊ ထိုမြေကြီးနှင့်တူသော စိတ်ရှိခြင်းသည် အနိစ္စာနုပဿနာ (အမြဲမရှိဟု အဖန်တလဲလဲ ရှုခြင်း) ၏ နီးစွာသောအကြောင်း ဖြစ်၏။ Tattha katamo lakkhaṇo? Yaṃ pathavīsamena cetasā viharati attānupassī pathavīsamena gihī viharati. Ko attho pathavīsamenāti? Yathā ye ca selopamatāya akammayuttā evameva pathavīsamo ayaṃ hiriyatāya. Ayaṃ lakkhaṇo. ထိုဟာရတို့တွင် လက္ခဏဟာရသည် အဘယ်နည်း? မိမိကိုယ်ကို အဖန်တလဲလဲ ရှုလျက် မြေကြီးနှင့်တူသော စိတ်ဖြင့် နေခြင်းကြောင့်လည်းကောင်း၊ လူဝတ်ကြောင်သည် မြေကြီးနှင့်တူသော စိတ်ဖြင့် နေ၏။ 'မြေကြီးနှင့်တူသောစိတ်ဖြင့်' ဟူသော စကား၏ အနက်ကား အဘယ်နည်း? ကျောက်တောင်ကဲ့သို့ တုန်လှုပ်ခြင်းမရှိသော အဖြစ်ကြောင့် အမှုကိစ္စတို့၌ မယှဉ်ကုန်သကဲ့သို့၊ ဤအတူပင် ဤသူသည် အရှက်မရှိသော အဖြစ်ကြောင့် မြေကြီးနှင့်တူ၏။ ဤကား လက္ခဏဟာရ မည်၏။ Tattha katamo catubyūho hāro? Imamhi byākaraṇe ko tassa āyasmato adhippāyo? Ye keci arahantā indriyabhāvanaṃ ākaṅkhiyanti, te pathavīsamataṃ uppādayissantīti. Ayaṃ adhippāyo. ထိုဟာရတို့တွင် စတုဗျူဟာဟာရသည် အဘယ်နည်း? ဤအဖြေ၌ ထိုအရှင်၏ အလိုဆန္ဒသည် အဘယ်နည်း? ရဟန္တာပုဂ္ဂိုလ် အားလုံးတို့သည် ဣန္ဒြေပွားများခြင်းကို တောင့်တကုန်၏၊ ထိုရဟန္တာပုဂ္ဂိုလ်တို့သည် မြေကြီးနှင့်တူသော စိတ်ရှိသည်၏အဖြစ်ကို ဖြစ်စေကုန်လတ္တံ့။ ဤကား အလိုဆန္ဒ မည်၏။ Tattha katamo āvaṭṭoti? Natthi āvaṭṭassa bhūmi. ထိုဟာရတို့တွင် အာဝဋ္ဋဟာရသည် အဘယ်နည်း? ဤသို့မေးသော် အာဝဋ္ဋဟာရ၏ ဖြစ်ရာဘုံသည် မရှိချေ။ Tattha [Pg.299] katamo vibhatti? Yo kāyānupassī viharati, so pathavīsamacittataṃ paṭilabhissatīti na ekaṃsena. Kiṃ kāraṇaṃ? Ye khaṇḍakādichinnakādino, na te pathavīsamacittataṃ paṭilabhanti. Sabbā kāyagatāsati sekkhabhāvanāya nibbānaṃ phalaṃ, ayaṃ vibhatti. ထိုဟာရတို့တွင် ဝိဘတ္တိဟာရသည် အဘယ်နည်း? ကိုယ်၌ ကိုယ်ကို အဖန်တလဲလဲ ရှုလျက် နေသောသူသည် မြေကြီးနှင့်တူသော စိတ်ရှိသည်၏အဖြစ်ကို ရလတ္တံ့ဟူ၍ စင်စစ်အားဖြင့် မမှတ်အပ်။ အကြောင်းကား အဘယ်နည်း? သီလကျိုးခြင်း ပြတ်ခြင်း စသည် ရှိကုန်သော သူတို့သည် မြေကြီးနှင့်တူသော စိတ်ကို မရကုန်။ ကာယဂတာသတိ အလုံးစုံကို ပွားများခြင်းရှိသော သေက္ခဘာဝနာဖြင့် နိဗ္ဗာန်သည် အကျိုးကျေးဇူး ဖြစ်၏။ ဤကား ဝိဘတ္တိဟာရ မည်၏။ Tattha katamo parivattano hāro? Ye kāyānupassino viharissanti, tesaṃyeva kāyapaccayā uppajjeyya āsavā vighātapariḷāhā, ayaṃ parivattano hāro. ထိုဟာရတို့တွင် ပရိဝတ္တနဟာရသည် အဘယ်နည်း? ကိုယ်၌ ကိုယ်ကို အဖန်တလဲလဲ ရှုလျက် နေလတ္တံ့သော သူတို့အားသာလျှင် ကိုယ်ဟူသော အကြောင်းကြောင့် ပင်ပန်းခြင်း၊ ပူလောင်ခြင်း ရှိကုန်သော အာသဝေါတရားတို့သည် ဖြစ်ကုန်ရာ၏။ ဤကား ပရိဝတ္တနဟာရ မည်၏။ Tattha katamo otaraṇo? Pañcakkhandhā avitiṇṇā bāvīsatindriyāni, tathā yaṃ manindriyaṃ, taṃ manodhātu manāyatanañca. Yaṃ samādhindriyaṃ, taṃ dhammadhātu dhammāyatanañca. Ayaṃ otaraṇo hāro. ထိုဟာရတို့တွင် ဩတရဏဟာရသည် အဘယ်နည်း? နှစ်ဆယ့်နှစ်ပါးသော ဣန္ဒြေတို့သည် ခန္ဓာငါးပါးမှ မလွန်မြောက်ကုန်။ ထိုမှတစ်ပါး အကြင် မနိန္ဒြေသည် ရှိ၏၊ ထိုမနိန္ဒြေသည် မနောဓာတ်လည်း မည်၏၊ မနာယတနလည်း မည်၏။ အကြင် သမာဓိန္ဒြေသည် ရှိ၏၊ ထိုသမာဓိန္ဒြေသည် ဓမ္မဓာတ်လည်း မည်၏၊ ဓမ္မာယတနလည်း မည်၏။ ဤကား ဩတရဏဟာရ မည်၏။ Tattha katamo sodhano hāro? Ye ca manasā cattāro bhāvetabbā, te sabbe bhāvitā yaṃ taṃ manena pahīne pattabbataṃ sabbattha etassa ca atthāya ārambho, so attho suddho. Ayaṃ sodhano hāro. ထိုဟာရတို့တွင် သောဓနဟာရသည် အဘယ်နည်း? စိတ်ဖြင့် ပွားများအပ်သော တရားလေးပါးတို့ကို ပွားများစေအပ်ကုန်သည်ရှိသော်၊ ကိလေသာပယ်ရာ၌ ရောက်အပ်သောအဖြစ် ဟုဆိုအပ်သော အကြင်နိဗ္ဗာန်သည် ရှိ၏၊ အလုံးစုံသော အရာ၌ ထိုနိဗ္ဗာန်အကျိုးငှာသာလျှင် အားထုတ်အပ်၏။ ထိုအကျိုးသည် စင်ကြယ်၏။ ဤကား သောဓနဟာရ မည်၏။ Tattha katamo adhiṭṭhāno? Ayaṃ samādhi ekattatāya paññatto, cha kāyā ekattatāya paññattā. Pañcindriyāni rūpīni rūpakāyo. Cha vedanākāyā vedanākāyo. Cha saññākāyā saññākāyo. Cha cetanākāyā cetanākāyo. Cha viññāṇakāyā viññāṇakāyo. Sabbepi ete dhammā dhammakāyotiyeva saṅkhaṃ gacchanti. Ayaṃ adhiṭṭhāno. ထိုဟာရတို့တွင် အဓိဋ္ဌာနာဟာရသည် အဘယ်နည်း။ ဤသမာဓိကို ဧကတ္တ (တစ်စိတ်တစ်ဝမ်းတည်း) အဖြစ်၌ ပညတ်အပ်၏။ ခြောက်ပါးသော ကာယတို့ကို ဧကတ္တအဖြစ်ဖြင့် ပညတ်အပ်ကုန်၏။ ရုပ်ရှိကုန်သော ငါးပါးသော ဣန္ဒြေတို့သည် ရူပကာယမည်၏။ ခြောက်ပါးသော ဝေဒနာအစုတို့သည် ဝေဒနာကာယမည်၏။ ခြောက်ပါးသော သညာအစုတို့သည် သညာကာယမည်၏။ ခြောက်ပါးသော စေတနာအစုတို့သည် စေတနာကာယမည်၏။ ခြောက်ပါးသော ဝိညာဉ်အစုတို့သည် ဝိညာဏကာယမည်၏။ ဤတရားအားလုံးတို့သည်လည်း 'ဓမ္မကာယ' ဟူ၍သာလျှင် ရေတွက်ခြင်းသို့ ရောက်ကုန်၏။ ဤသည်ကား အဓိဋ္ဌာနာဟာရ ဖြစ်၏။ Parikkhāroti samāpattikosallañca vīthikosallañca hetu. Yañca gocarakosallaṃ yañca kallaṃ taṃ kosallaṃ paccayo. Vodānakosallaṃ hetu, kallaṃ paccayo. Sukhaṃ hetu, abyāpajjaṃ paccayo. Ayaṃ parikkhāro. ပရိက္ခာရဟာရဟူသည်ကား သမာပတ်၌ လိမ္မာသောအဖြစ်သည်လည်းကောင်း၊ ဝီထိ၌ လိမ္မာသောအဖြစ်သည်လည်းကောင်း ဇနကအကြောင်း (ဟေတု) မည်၏။ အကြင်ကျက်စားရာ၌ လိမ္မာသောအဖြစ်သည်လည်းကောင်း၊ အကြင်ခံ့ကျန်းမာခြင်း၌ လိမ္မာသောအဖြစ်သည်လည်းကောင်း ဥပနိဿယအကြောင်း (ပစ္စယ) မည်၏။ ဖြူစင်ခြင်း၌ လိမ္မာသောအဖြစ်သည် ဇနကအကြောင်းမည်၏၊ ခံ့ငြားသောအဖြစ်သည် ဥပနိဿယအကြောင်းမည်၏။ သုခသည် ဇနကအကြောင်းမည်၏၊ ကြောင့်ကြမရှိခြင်း (အဗျာပဇ္ဈ) သည် ဥပနိဿယအကြောင်းမည်၏။ ဤသည်ကား ပရိက္ခာရဟာရ ဖြစ်၏။ Tattha katamo samāropanoti? Yathā pathavī sucimpi nikkhīpante asucimpi nikkhitte tādiseyeva evaṃ kāyo manāpikehipi phassehi amanāpikehipi phassehi tādisoyeva paṭighasamphassena vā sukhāya vedanāya tādisaṃ yo cittaṃ. Idaṃ suttaṃ vibhattaṃ saopammaṃ ugghaṭitaññussa puggalassa vibhāgena. Tattha samāropanāya avakāso natthi. ထိုဟာရတို့တွင် သမာရောပနာဟာရသည် အဘယ်နည်း။ မြေကြီးသည် စင်ကြယ်သောဝတ္ထုကို ချထားသော်လည်းကောင်း၊ မစင်ကြယ်သောဝတ္ထုကို ချထားသော်လည်းကောင်း ထိုသို့ ရှေးကဲ့သို့ တူညီသော သဘောရှိသကဲ့သို့၊ ဤအတူ ကိုယ်သည် နှစ်သက်ဖွယ်သော အတွေ့တို့ဖြင့်လည်းကောင်း၊ မနှစ်သက်ဖွယ်သော အတွေ့တို့ဖြင့်လည်းကောင်း ထိုသို့သော သဘောရှိသည်သာတည်း။ ထိပါးသောအတွေ့ (ပဋိဃသမ္ဖဿ) ဖြင့်လည်းကောင်း၊ သုခဝေဒနာဖြင့်လည်းကောင်း စိတ်သည် ထိုသို့သော သဘောရှိသည်သာတည်း။ ဥပမာနှင့်တကွသော ဤသုတ်ကို ဥဂ္ဃဋိတညုပုဂ္ဂိုလ်၏ ခွဲခြမ်းဝေဖန်မှုဖြင့် ဝေဖန်အပ်၏။ ထိုသုတ်၌ သမာရောပနာဟာရအား အခွင့်မရှိပေ။ 100. Tattha [Pg.300] katamaṃ suttaṃ saṃkilesabhāgiyaṃ? Yato ca kusalehi dhammehi na virodhati, na vaḍḍhati, imaṃ ādīnavaṃ bhagavā deseti, tasmā channaṃ vivareyya, vivaṭaṃ nātivassati, tato ādīnavato vivareyyāti taṃ tīhi dhammehi nābhidhaṃsitāti asubhasaññāya rāgena nābhidhaṃsiyati. Mettāya dosena nābhidhaṃsiyati. Vipassanā mohena nābhidhaṃsiyati. Evañcassa yo yo dhammo paṭipakkho tamhi tamhi dhamme paripūrissati. Yo tassa dhammassa akusalo dhammo paṭipakkho, tena nādhivāsiyati. ၁၀၀. ထိုသုတ်တို့တွင် ကိလေသာညစ်ညူးကြောင်းဖြစ်သော (သံကိလေသဘာဂိယ) သုတ်သည် အဘယ်နည်း။ အကြင်ကြောင့် ကုသိုလ်တရားတို့နှင့် မဆန့်ကျင်၊ မပွားများ။ မြတ်စွာဘုရားသည် ဤအပြစ်ကို ဟောတော်မူ၏။ ထို့ကြောင့် ကိလေသာအမိုးကို ဖွင့်ရာ၏၊ ဟင်းလင်းပွင့်နေသော အမိုးမရှိသည်ကို မိုးမစွတ်စိုစေသကဲ့သို့ (ဘေးမပြုနိုင်)။ ထို့ကြောင့် ထိုအပြစ်မှ ကင်းလွတ်အောင် ဖွင့်ဟရာ၏။ ထိုတရားကို သုံးပါးသော တရားတို့ဖြင့် မဖျက်ဆီးအပ်။ အသုဘသညာဖြင့် ရာဂကြောင့် မဖျက်ဆီးအပ်။ မေတ္တာဖြင့် ဒေါသကြောင့် မဖျက်ဆီးအပ်။ ဝိပဿနာဖြင့် မောဟကြောင့် မဖျက်ဆီးအပ်။ ဤသို့လျှင် ထိုပုဂ္ဂိုလ်အား အကြင်ဆန့်ကျင်ဘက်ဖြစ်သော တရားသည် ရှိ၏၊ ထိုထိုတရား၌ ပြည့်စုံလတ္တံ့။ ထိုကုသိုလ်တရား၏ ဆန့်ကျင်ဘက်ဖြစ်သော အကြင်အကုသိုလ်တရား ရှိ၏၊ ထိုအကုသိုလ်တရားကို သည်းမခံအပ်။ Aparo pariyāyo. Ye ime dhammā attanā na sakkoti vuṭṭhānaṃ, te ete dhammā desitā. Channamativassatīti tehi vitakkaṃ yena ca sakkā puna desitaṃ cittaṃ vibhāvetuṃ pariyodāpetuṃ vivekaninnassa vivekapoṇassa vivekapabbhārassa vuddhiṃ virūḷhiṃ vepullataṃ āpajjati kusalesu dhammesu, seyyathāpi nāma uppalaṃ vā kumudaṃ vā padumaṃ vā udake sukkapakkhe cando yāvaratti yāvadivaso āgacchati, tassa vuddhiyeva pāṭikaṅkhitabbā, na parihāni, evaṃvidhaṃ taṃ cittaṃ nābhidhaṃsiyati. Aparopettha yo akūṭo asaṭho amāyāvī uju puriso yathābhūtaṃ attānaṃ āvikaroti. Tattha yo chādeti tassa akusalā dhammā cittaṃ anudhāvanti. Channamativassatīti yo pana hoti asaṭho akūṭo amāyāvī uju puriso yathābhūtaṃ attānaṃ āvikaroti. Tassa cittaṃ akusalehi dhammehi na viddhaṃsiyati, ayaṃ suttattho. တစ်ပါးသောနည်း ဒေသနာကား— အကြင်သူတို့သည် မိမိတို့ကိုယ်တိုင် ဤတရားတို့မှ ထမြောက်ခြင်းငှာ မစွမ်းဆောင်နိုင်ကြကုန်၊ ထိုသူတို့အတွက် ဤတရားတို့ကို ဟောကြားတော်မူ၏။ 'မိုးဆိုးဝါးစွာ စွတ်စိုအပ်၏' ဟူသည်ကား ထိုသူတို့သည် ကြံစည်ခြင်းဖြင့် တဖန် ဟောကြားအပ်သော စိတ်ကို ထင်ရှားစေခြင်းငှာလည်းကောင်း၊ ဖြူစင်စေခြင်းငှာလည်းကောင်း တတ်နိုင်ကောင်း၏။ ဆိတ်ငြိမ်ခြင်းသို့ ညွတ်သော၊ ကိုင်းသော၊ ကိုင်းရှိုင်းသောသူအား ကုသိုလ်တရားတို့၌ ပွားများခြင်း၊ စည်ပင်ခြင်း၊ ပြန့်ပြောခြင်းသို့ ရောက်၏။ ဥပမာအားဖြင့် ရေ၌ရှိသော ကြာညို၊ ကြာဖြူ (ကမုဒြာ)၊ ကြာနီ (ပဒုမ္မာ) တို့သည်လည်းကောင်း၊ လဆန်းပက္ခ၌ လသည် ညဉ့်တိုင်း နေ့တိုင်း တိုးပွားလာသကဲ့သို့လည်းကောင်း၊ ထိုလ၏ တိုးပွားခြင်းကိုသာ လိုလားအပ်၍ ဆုတ်ယုတ်ခြင်းကို မလိုလားအပ်သကဲ့သို့၊ ဤသို့သော သဘောရှိသော ထိုစိတ်ကို မဖျက်ဆီးအပ်ပေ။ ဤဒေသနာတော်၌ တစ်ပါးသောနည်းဖြင့်လည်း မကောက်ကျစ်သော၊ မစဉ်းလဲသော၊ လှည့်ပတ်ခြင်းမရှိသော၊ ဖြောင့်မတ်သော အကြင်ယောက်ျားသည် ဟုတ်မှန်သည့်အတိုင်း မိမိကိုယ်ကို ထင်စွာပြု၏။ ထိုဒေသနာတော်၌ အကြင်သူသည် ဖုံးလွှမ်း၏၊ ထိုသူအား အကုသိုလ်တရားတို့သည် စိတ်သို့ အစဉ်လိုက်ကုန်၏။ အမိုးရှိသောသူကို အလွန်မိုးစွတ်၏။ ထို့ကြောင့် အကြင်သူသည် မစဉ်းလဲ၊ မကောက်ကျစ်၊ လှည့်ပတ်ခြင်းမရှိဘဲ ဖြောင့်မတ်သောယောက်ျားဖြစ်၍ ဟုတ်မှန်သည့်အတိုင်း မိမိကိုယ်ကို ထင်စွာပြု၏၊ ထိုသူ၏စိတ်ကို အကုသိုလ်တရားတို့သည် မဖျက်ဆီးအပ်ကုန်။ ဤသည်ကား သုတ်အနက်တည်း။ 101. Tattha katamā desanā? Idha desitā dasa akusalakammapathā adhivassanatāya dasa kusalakammapathā anadhivassanatāya akusalehi na visujjhati. Yathā vuttaṃ bhagavatā ‘‘cittasaṃkilesā, bhikkhave, sattā saṃkilissantī’’ti. ၁၀၁. ထိုဟာရတို့တွင် ဒေသနာဟာရသည် အဘယ်နည်း။ ဤသုတ်၌ ဟောတော်မူအပ်ကုန်သော ဆယ်ပါးသော အကုသလကမ္မပထတို့သည် ကိလေသာမိုး အလွန်စွတ်စိုခြင်းကြောင့် ဖြစ်၍၊ ဆယ်ပါးသော ကုသလကမ္မပထတို့သည် ကိလေသာမိုး အလွန်မစွတ်စိုခြင်းကြောင့် ဖြစ်ကုန်၏။ အကုသိုလ်တို့ကြောင့် မစင်ကြယ်နိုင်ပုံကို မြတ်စွာဘုရားသည် 'ရဟန်းတို့၊ စိတ်၏ ညစ်ညူးခြင်းကြောင့် သတ္တဝါတို့သည် ညစ်ညူးကုန်၏' ဟု ဟောတော်မူအပ်သကဲ့သို့ ဖြစ်၏။ Tattha katamo vicayo? Yassevaṃ cittaṃ adhivāsiyati, tassa bujjhitassa yaṃ bhaveyya kūṭeyya, taṃ ānantariyenapi satthari vā guṇānukampanatāya, ayaṃ vicayo. ထိုဟာရတို့တွင် ဝိစယဟာရသည် အဘယ်နည်း။ အကြင်သူ၏ ဤသို့သော စိတ်ကို သည်းခံအပ်၏၊ အကြင်အကြောင်းကြောင့် ဖြစ်ရာ၏၊ ကောက်ကျစ်ရာ၏၊ ထိုသို့ဖြစ်ခြင်းသည် အန္တရာယ်မရှိသဖြင့်လည်းကောင်း၊ မြတ်စွာဘုရား၌ ဂုဏ်တော်ကို အစဉ်စောင့်ရှောက်သဖြင့်လည်းကောင်း ဖြစ်ရာ၏။ ဤသည်ကား ဝိစယဟာရ ဖြစ်၏။ Tattha katamā yuttīti? Evaṃ anadhivasiyantaṃ cittaṃ vuṭṭhāti. Vuṭṭhitaṃ patiṭṭhahati kusalesu dhammesūti atthi esā yutti. ထိုဟာရတို့တွင် ယုတ္တိဟာရသည် အဘယ်နည်း။ ဤသို့ အကုသိုလ်ကို သည်းမခံသော စိတ်သည် ထမြောက်၏၊ ထမြောက်သော စိတ်သည် ကုသိုလ်တရားတို့၌ တည်၏။ ဤသို့သော ဒေသနာတော်သည် ရှိ၏။ ဤသည်ကား ယုတ္တိဟာရ ဖြစ်၏။ Padaṭṭhānanti [Pg.301] channamativassatīti channaṃ asaṃvarānaṃ padaṭṭhānaṃ, vivaṭaṃ nātivassatīti achannaṃ saṃvaraṇānaṃ. Tasmā channaṃ vivareyya vivaṭaṃ nātivassatīti desanāya padaṭṭhānaṃ. ပဒဋ္ဌာနဟူသည်ကား— 'မိုးအလွန်စွတ်၏' ဟူသည် အမိုးရှိခြင်း (ဖုံးလွှမ်းခြင်း) သည် ကိုယ်နှုတ်နှလုံး မစောင့်စည်းခြင်းတို့၏ နီးစွာသောအကြောင်း (ပဒဋ္ဌာန) မည်၏။ 'ဖွင့်လှစ်ထားအပ်သောအရာကို မိုးမစွတ်စိုစေ' ဟူသည် အမိုးမရှိခြင်းသည် စောင့်စည်းခြင်းတို့၏ နီးစွာသောအကြောင်း မည်၏။ ထို့ကြောင့် 'အမိုးကို ဖွင့်ရာ၏၊ ဖွင့်လှစ်ထားသည်ရှိသော် မိုးမစွတ်စိုနိုင်ရာ' ဟူသော ဒေသနာတော်၏ နီးစွာသောအကြောင်း ဖြစ်၏။ Lakkhaṇoti channamativassatīti ye keci vicittena channena ekalakkhaṇā dhammā sabbe te aviddhaṃsiyanti. Tasmā channaṃ vivareyya. Vivaṭaṃ nātivassatīti ye keci tena acchannena ekalakkhaṇā dhammā sabbe te nātivassantīti lakkhaṇo hāro. လက္ခဏာဟာရဟူသည်ကား— 'မိုးအလွန်စွတ်၏' ဟူရာ၌ ဆန်းကျယ်သော အမိုးနှင့် တူသောလက္ခဏာရှိကုန်သော ခပ်သိမ်းသော တရားတို့သည် ရှိကုန်၏၊ ထိုတရားအားလုံးတို့ကို မဖျက်ဆီးအပ်ကုန်။ ထို့ကြောင့် 'အမိုးကို ဖွင့်ရာ၏၊ ဖွင့်လှစ်ထားသည်ကို မိုးမစွတ်စိုစေ' ဟူရာ၌ ထိုအမိုးမရှိခြင်းနှင့် တူသောလက္ခဏာရှိကုန်သော ခပ်သိမ်းသော တရားတို့သည် ရှိကုန်၏၊ ထိုတရားအားလုံးတို့သည် ကိလေသာတည်းဟူသော မိုးမစွတ်ကုန်။ ဤသည်ကား လက္ခဏာဟာရ ဖြစ်၏။ Tattha katamo catubyūho hāro? Imamhi sutte bhagavato ko adhippāyo? Yesaṃ kesañci cittaṃ akusalā dhammā adhipaṭidesitā te yathādhammaṃ paṭikarissantīti ayaṃ tattha bhagavato adhippāyo. Ayaṃ catubyūho hāro. ထိုဟာရတို့တွင် စတုဗျူဟာဟာရသည် အဘယ်နည်း။ ဤသုတ်၌ မြတ်စွာဘုရား၏ အလိုတော်သည် အဘယ်နည်း။ အမှတ်မရှိသော သူတို့၏စိတ်ကို အကုသိုလ်တရားတို့မှ လွန်စွာ ပြန်လည်ဟောကြားအပ်၏၊ ထိုသူတို့သည် တရားနှင့်အညီ ကုစားကြကုန်လတ္တံ့။ ဤသည်ကား ထိုသုတ်၌ မြတ်စွာဘုရား၏ အလိုတော်တည်း။ ဤသည်ကား စတုဗျူဟာဟာရ ဖြစ်၏။ Āvaṭṭoti yaṃ channaṃ taṃ duvidhaṃ kampamānaṃ samucchitabbo. Ānantariyasamādhīnaṃ. Tattha passaddhiyañca māno āsave vaḍḍheti, assaddhiyena ca pamādaṃ gacchati, pamādena onamati, unnaḷabhāvaṃ gacchati. Vuttaṃ cetaṃ bhagavatā ‘‘unnaḷānaṃ pamattānaṃ tesaṃ vaḍḍhanti āsavā’’ti cattāri tāni upādānāni, yāni cattāri upādānāni, te pañcupādānakkhandhā bhavanti. Imāni saccāni dukkhañca samudayo ca. Tasmā channaṃ vivareyyāti yena hetunā, te āsavā vaḍḍhanti. Tesaṃ pahīnattā āsavā pahīyante. Tattha appamādena assaddhiyaṃ pahīyati uddhaccakukkuccappahānena oḷārikatā tassa dve dhammā na samatho ca bhāvanā ca pāripūriṃ gacchanti. Yo tesaṃ āsavānaṃ khayo, ayaṃ nirodho. Imāni cattāri saccāni, ayaṃ āvaṭṭo. အာဝဋ္ဋဟာရဟူသည်ကား— အကြင်အမိုးသည် ရှိ၏၊ ထိုအမိုးသည် နှစ်မျိုးသော တုန်လှုပ်ခြင်းရှိသည်ကို အနန္တရိယသမာဓိတို့ဖြင့် ဖြတ်တောက်အပ်၏။ ထိုသုတ်၌ ပဿဒ္ဓိ၌လည်း မာနသည် အာသဝတို့ကို တိုးပွားစေ၏။ မသဒ္ဓါခြင်း (အဿဒ္ဓိယ) ကြောင့်လည်း မေ့လျော့ခြင်းသို့ ရောက်၏။ မေ့လျော့ခြင်းကြောင့် ညွတ်ကျ၏၊ ယုတ်ညံ့သော (ထောင်လွှားသော) အဖြစ်သို့ ရောက်၏။ မြတ်စွာဘုရားသည် 'ထောင်လွှား၍ မေ့လျော့သော ထိုသူတို့အား အာသဝတရားတို့သည် တိုးပွားကုန်၏' ဟု ဟောတော်မူအပ်၏။ ထိုဥပါဒါန်လေးပါးတို့သည် တိုးပွားကုန်၏၊ အကြင်ဥပါဒါန်လေးပါးတို့သည် ရှိကုန်၏၊ ထိုဥပါဒါန်တို့သည် ဥပါဒါနက္ခန္ဓာငါးပါးတို့ ဖြစ်ကုန်၏။ ဤသည်တို့ကား ဒုက္ခနှင့် သမုဒယတည်းဟူသော သစ္စာတို့ မည်ကုန်၏။ ထို့ကြောင့် 'အမိုးကို ဖွင့်ရာ၏' ဟု ဟောတော်မူခြင်းမှာ အကြင်အကြောင်းကြောင့် ထိုအာသဝတို့သည် တိုးပွားကုန်၏၊ ထိုအာသဝတို့ကို ပယ်ခြင်းကြောင့် အာသဝတို့သည် ကုန်ဆုံးကုန်၏။ ထိုသုတ်၌ မမေ့မလျော့ခြင်း (အပ္ပမာဒ) ဖြင့် မသဒ္ဓါခြင်းကို ပယ်အပ်၏။ ဥဒ္ဓစ္စကုက္ကုစ္စကို ပယ်ခြင်းဖြင့် ရုန့်ရင်းသည်၏အဖြစ်ကြောင့် ထိုပုဂ္ဂိုလ်အား သမထနှင့် ဘာဝနာဟူသော တရားနှစ်ပါးတို့သည် ပြည့်စုံခြင်းသို့ မရောက်ကုန်။ ထိုအာသဝတရားတို့၏ ကုန်ခြင်းသည် နိရောဓသစ္စာမည်၏။ ဤလေးပါးတို့သည် သစ္စာတရားတို့ မည်ကုန်၏။ ဤသည်ကား အာဝဋ္ဋဟာရ ဖြစ်၏။ Tattha katamo vibhatti hāro? Channamativassatīti na ekaṃso. Kiṃ kāraṇaṃ? Yassa assā nivattanā yathāpi sekkhānaṃ. Yathāvuttaṃ bhagavatā – ထိုဟာရတို့တွင် ဝိဘတ္တိဟာရသည် အဘယ်နည်း။ 'မိုးအလွန်စွတ်၏' ဟူသည်မှာ စင်စစ် ဧကန် (အလုံးစုံအားဖြင့်) မဟုတ်ပေ။ အဘယ်ကြောင့်နည်း။ အကြင်ပုထုဇဉ်ပုဂ္ဂိုလ်အားလည်းကောင်း၊ သေက္ခပုဂ္ဂိုလ်တို့အားလည်းကောင်း အကြင်အခြင်းအရာအားဖြင့် ဆုတ်နစ်ခြင်း (အာသဝမိုးစွတ်ခြင်း) သည် ဖြစ်ရာ၏။ မြတ်စွာဘုရားသည် ဟောတော်မူအပ်သကဲ့သို့— ‘‘Kiñcāpi sekkho pakareyya pāpaṃ, kāyena vācāya uda cetasā vā; Abhabbo hi tassa pariguhanāya, abhabbatā diṭṭhapadassa hotī’’ti. 'သေက္ခပုဂ္ဂိုလ်သည် ကိုယ်ဖြင့်သော်လည်းကောင်း၊ နှုတ်ဖြင့်သော်လည်းကောင်း၊ သို့မဟုတ် စိတ်ဖြင့်သော်လည်းကောင်း မကောင်းမှု (အပြစ်) ကို အကယ်၍ ပြုမိငြားအံ့၊ ထိုအပြစ်ကို ဖုံးကွယ်လျှို့ဝှက်ခြင်းငှာ မထိုက်သည်သာလျှင် ဖြစ်၏။ နိဗ္ဗာန်ကို မြင်ပြီးသောသူအား အပြစ်ကို ဖုံးကွယ်ခြင်းမပြုနိုင်သော အဖြစ်သည် ရှိ၏' ဟု ဟောတော်မူအပ်သကဲ့သို့ ဖြစ်၏။ Kiñcāpi [Pg.302] tesaṃ nivāraṇaṃ cittaṃ hoti. Api tu appaccayā samāye ca te niddisitabbā, ayaṃ vibhattihāro. ထိုသူတို့အား နီဝရဏရှိသော စိတ်သည် အကယ်၍ ဖြစ်ငြားသော်လည်း၊ အကြောင်းကင်းခြင်းကြောင့် ထိုထိုအခါ (သမယ) ၌ ထိုတရားတို့ကို ဖော်ပြအပ်ကုန်၏။ ဤသည်ကား ဝိဘတ္တိဟာရ ဖြစ်၏။ Tattha katamo parivattano hāro. Channamativassatīti yassa ye dhammā sabbaṃ anavivaṭaṃ ativassiyati, vivaṭaṃ nātivassati, avaguṇantaṃ nātivassati. Ayaṃ parivattano hāro. ထိုဟာရတို့တွင် ပရိဝတ္တနာဟာရသည် အဘယ်နည်း။ 'မိုးအလွန်စွတ်၏' ဟူသည် အကြင်သူအား အကြင်တရားတို့သည် အလုံးစုံသော ဝဋ်မကင်းသောသူကို အလွန်စွတ်စိုစေ၏။ ဝဋ်ကင်းသော (ဖွင့်လှစ်ပြီးသော) သူကို မစွတ်စိုစေ။ လျှို့ဝှက်အပ်သော ဂုဏ်ရှိသောသူကို မစွတ်စိုစေ။ ဤသည်ကား ပရိဝတ္တနာဟာရ ဖြစ်၏။ Tattha katamo vevacano hāro. Channanti āvutaṃ nivutaṃ pihitaṃ paṭikujjitaṃ sañchannaṃ parodhaṃ, vivaṭaṃ nātivassatīti yassa te dhammā pabbajjitā vinodaṃ nādhivassitā vantikatāti, ayaṃ vevacano hāro. ထိုဟာရတို့တွင် ဝေဝစနဟာရသည် အဘယ်နည်း။ 'ဆန္န' ဟူသည်ကား ပိတ်ဆို့ခြင်း၊ ကာကွယ်ခြင်း၊ ဖုံးကွယ်ခြင်း၊ မှောက်ထားခြင်း၊ ကောင်းစွာမိုးခြင်း၊ နှောင့်ယှက်ခြင်းတို့ ဖြစ်သည်။ 'ဝိဝဋံ နာတိဝဿတိ' (ဖွင့်အပ်သော အရာကို မိုးမစိုစွတ်နိုင်) ဟူသည်ကား ရဟန်းအဖြစ်ရှိသော အကြင်သူအား ထိုတရား (ကိလေသာ) တို့သည် အလွန်မိုးစွတ်ခြင်း မရှိစေရန် ပြုအပ်ကုန်၏။ ဤသည်ကား ဝေဝစနဟာရ မည်၏။ Tattha katamo paññatti hāro. Channamativassatīti kilesabhāgiyapaññattaṃ vivaṭaṃ nātivassatīti sadhammakiccaṃ yaṃ paṭipadā paññattiyā paññattaṃ, tasmā hi channaṃ vivareyyāti anusāsanapaññattiyā paññattaṃ, vivaṭaṃ nātivassatīti niddhānapaññattiyā paññattaṃ, ayaṃ paññatti hāro. ထိုဟာရတို့တွင် ပညတ္တိဟာရသည် အဘယ်နည်း။ 'ဆန္နမတိဝဿတိ' (ဖုံးအုပ်အပ်သောအရာကို မိုးသည် အလွန်စွတ်စိုစေ၏) ဟူသည်ကား ကိလေသာအဖို့၌ ပညတ်အပ်၏။ 'ဝိဝဋံ နာတိဝဿတိ' (ဖွင့်အပ်သောအရာကို မိုးမစွတ်စိုစေနိုင်) ဟူသည်ကား ပဋိပဒါပညတ်ဖြင့် မိမိသဘောကိစ္စကို အကြင်ကြောင့် ပညတ်အပ်၏၊ ထို့ကြောင့်သာလျှင် 'ဆန္နံ ဝိဝရေယျ' (ဖုံးအုပ်အပ်သောအရာကို ဖွင့်လှစ်ရာ၏) ဟူ၍ အနုသာသနပညတ်ဖြင့် ပညတ်အပ်၏။ 'ဝိဝဋံ နာတိဝဿတိ' ဟူ၍ နိဒ္ဓါနပညတ်၌ ပညတ်အပ်၏။ ဤသည်ကား ပညတ္တိဟာရ မည်၏။ Tattha katamo otaraṇo hāro? Channamativassatīti tayo kilesā rāgo doso moho, te khandhesu saṅkhārakkhandho…pe… te purā yathā niddiṭṭhaṃ khandhadhātuāyatanesu, ayaṃ otaraṇo hāro. ထိုဟာရတို့တွင် ဩတရဏဟာရသည် အဘယ်နည်း။ 'ဆန္နမတိဝဿတိ' ဟူသည်ကား ရာဂ၊ ဒေါသ၊ မောဟဟူသော ကိလေသာသုံးပါးတို့ ဖြစ်ကုန်၏။ ထိုကိလေသာတို့သည် ခန္ဓာတို့တွင် သင်္ခါရက္ခန္ဓာ မည်ကုန်၏။ပ။ ထိုကိလေသာတို့ကို ရှေးနည်းတူ ခန္ဓာ၊ ဓာတ်၊ အာယတနတို့၌ ပြအပ်ကုန်၏။ ဤသည်ကား ဩတရဏဟာရ မည်၏။ Tattha katamo sodhano hāro? Yenārambhena idaṃ suttaṃ bhāsati so ārambho niyutto. ထိုဟာရတို့တွင် သောဓနဟာရသည် အဘယ်နည်း။ အကြင်အားထုတ်ခြင်းဖြင့် ဤသုတ်ကို ဟောတော်မူ၏၊ ထိုအားထုတ်ခြင်းကို ယှဉ်စပ်စေအပ်၏။ Adhiṭṭhānoti channamativassatīti ekattatāya paññattaṃ. Kiṃkāraṇaṃ? Idaṃ hi ativassatīti imassa ca ativassati evañca ativassatīti ayaṃ vemattatāya yā suṇasādhāraṇehi lakkhaṇehi paññāpiyati, sā ekattapaññatti. အဓိဋ္ဌာနဟာရဟူသည်ကား 'ဆန္နမတိဝဿတိ' ဟူ၍ ဆိုခြင်းကို ဧကတ္တအဖြစ်ဖြင့် (တစ်စုတစ်စည်းတည်းအဖြစ်ဖြင့်) ပညတ်အပ်၏။ အကြောင်းကား အဘယ်နည်း။ ထိုစကားသည် သင့်လျော်စွ။ 'အတိဝဿတိ' ဟူသော ဤစကားသည် ဤပုဂ္ဂိုလ်အားလည်း လွန်စွာစွတ်စိုစေ၏။ ဤသို့လျှင် 'အတိဝဿတိ' ဟူသော ဤစကားကို ဝေမတ္တအဖြစ်ဖြင့် (အထူးထူးအပြားပြားဖြစ်ခြင်းအားဖြင့်) နာယူခြင်း၌ သက်ဆိုင်ကုန်သော လက္ခဏာတို့ဖြင့် အကြင်ကြောင့် ပညတ်အပ်၏၊ ထိုပညတ်ခြင်းသည် ဧကတ္တပညတ် မည်၏။ Tattha katamo parikkhāro? Yañca taṃ ativassiyanti, tassa dve hetū dve paccayā akusalapasuteva vācakattābhirati ca. Ime dve ayonisomanasikāro ca kusalā dhammā vopasaggā ca, ime dve paccayā. ထိုဟာရတို့တွင် ပရိက္ခာရဟာရသည် အဘယ်နည်း။ အကြင်ပုဂ္ဂိုလ်အား ထိုကိလေသာတို့သည် အလွန်စွတ်စိုစေကုန်၏၊ ထိုပုဂ္ဂိုလ်အား အကုသိုလ်၌ လေ့ကျက်ခြင်း၌သာလျှင် ဟောကြားတတ်သော အဖြစ်ကြောင့်လည်းကောင်း၊ အလွန်မွေ့လျော်ခြင်းကြောင့်လည်းကောင်း ဟူ၍ (ဇနက) အကြောင်းတို့သည် နှစ်ပါးတည်း။ (ဥပနိဿယ) အကြောင်းတို့သည်လည်း နှစ်ပါးတည်း။ အယောနိသောမနသိကာရလည်းကောင်း၊ ကုသိုလ်တရားတို့မှ ဆုတ်ယုတ်ခြင်းလည်းကောင်း ဟူ၍ ဤနှစ်ပါးတို့သည် ဥပနိဿယအကြောင်းတို့ မည်ကုန်၏။ Tattha katamo samāropano? Channamativassatīti vemati passatīti channaṃ yaṃ pariggahituṃ yaṃ adesituṃ appassutaṃ yaṃ kathaṃkathā vibhūtena akusalamūlena yaṃ taṇhāya ca te vaḍḍhati dosāti sannitvā te appasakkhayena saṅkhārā. Saṅkhārapaccayā viññāṇaṃ yāva jarāmaraṇaṃ, ayaṃ samāropano[Pg.303]. Yaṃ puna tathā desanā, tasseva akusalā dhammā vuddhiṃ virūḷhiṃ vepullatamāpajjati tassa saṅkhārā nirodhā, ayaṃ samāropano. ထိုဟာရတို့တွင် သမာရောပနဟာရသည် အဘယ်နည်း။ 'ဆန္နမတိဝဿတိ' ဟူသော စကား၌ ယုံမှားခြင်းကို မြင်၏။ အကြင်အမိုးကို သိမ်းဆည်းရန်၊ အကြင် အကြားအမြင်နည်းသောသူအား မဟောကြားအပ်သဖြင့်၊ အကြင် တွေးတောယုံမှားခြင်းသည် ထင်ရှားသော အကုသိုလ်မူလကြောင့် ဖြစ်၏။ အကြင်အကြောင်းကြောင့် တဏှာလည်းကောင်း၊ ဒေါသလည်းကောင်း သင့်အား တိုးပွား၏ဟု ဆုံးဖြတ်၍ ထိုတရားတို့သည် တန်ခိုးနည်းပါးသဖြင့် သင်္ခါရတို့သည် တိုးပွားကုန်၏။ သင်္ခါရဟူသော အကြောင်းကြောင့် ဝိညာဉ်သည်လည်းကောင်း၊ ဇရာမရဏတိုင်အောင်လည်းကောင်း တိုးပွား၏။ ဤသည်ကား သမာရောပနဟာရ မည်၏။ တစ်ဖန် ထိုနည်းတူစွာ အကြင်အကြောင်းကြောင့် ဟောကြားအပ်သည်ရှိသော် ထိုသူအားသာလျှင် အကုသိုလ်တရားတို့သည် ကြီးပွားခြင်း၊ စည်ပင်ခြင်း၊ ပြန့်ပြောခြင်းသို့ ရောက်ကုန်၏။ ထိုသူအား သင်္ခါရတို့၏ ချုပ်ခြင်းသည် ရှိ၏။ ဤသည်ကား သမာရောပနဟာရ မည်၏။ 102. Cattāro puggalā tamo tamaparāyanoti…pe… tattha katamo vuccate tamo nāma? Yo tamo andhakāro, yathā vuttaṃ bhagavatā ‘‘yathā andhakāre tasmiṃ bhayānake sakampidhātupuriso na passati, evameva aññāṇato tamopanandhakāro pāpakasakammasavipākaṃ na saddho hoti. Iti evaṃ lakkhaṇatā aññāṇaṃ tamo avijjā moho, yena sattā yathābhūtaṃ nappajānanti, iti vuccati tamoti. So tiṇṇaṃ cakkhūnaṃ tamo maṃsacakkhuno dibbacakkhuno paññācakkhuno, imesaṃ cakkhūnaṃ idha tamo niddisiyati aññāṇanti. Tattha katamaṃ aññāṇaṃ adassanaṃ? Atha nissaye yaṃ pubbante aññāṇaṃ aparante aññāṇaṃ pubbantāparante aññāṇaṃ hetumhi aññāṇaṃ paccayamhi aññāṇaṃ tassa aññāṇino samādhibhūtassa eso nissando. Yaṃ na jānāti idaṃ sevitabbaṃ idaṃ na manasikātabbanti. So tena tamena niddisiyati tamopi yathā vuccati. Mūḷhoti evaṃ cetanā. Tena tamena so puggalo vuccati. Tamoti so tena tamena asamūhatena asamucchinnena tapparamo bhavati tapparāyano, ayaṃ vuccati puggalo tamo tamaparāyanoti. Parāyanoyeva dhammo manasikātabbo so tamo dahati aññacittaṃ upaṭṭhapeti. Te cassa dhammā nijjhānakkhamanti. So sutamayāya paññāya samanupassati. ၁၀၂. ပုဂ္ဂိုလ်တို့သည် 'တမပုဂ္ဂိုလ်'၊ 'တမပရာယနပုဂ္ဂိုလ်' စသည်ဖြင့် လေးမျိုးရှိကုန်၏။ ထိုလေးမျိုးတို့တွင် အဘယ်သူကို 'တမ' မည်၏ဟု ဆိုအပ်သနည်း။ အကြင်တမပုဂ္ဂိုလ်သည် အမှောင်ထုနှင့်တူ၏။ မြတ်စွာဘုရားသည် ဟောတော်မူအပ်သကဲ့သို့— 'ကြောက်မက်ဖွယ်သော ထိုအမိုက်မှောင်၌ တုန်လှုပ်သောဓာတ်ရှိသော ယောကျာ်းသည် မမြင်ရသကဲ့သို့၊ ထို့အတူသာလျှင် မသိမှုကြောင့် ဖြစ်သော မောဟသည်ကား အမိုက်မှောင် မည်၏။ ယုတ်ညံ့သောသူသည် မိမိပြုသောကံနှင့် ထိုကံ၏အကျိုး၌ ယုံကြည်ခြင်းမရှိပေ။' ဤသို့သော လက္ခဏာရှိသောကြောင့် မသိခြင်းကို တမ၊ အဝိဇ္ဇာ၊ မောဟဟု ခေါ်ဆိုအပ်၏။ ထိုမောဟကြောင့် သတ္တဝါတို့သည် ဟုတ်မှန်သည့်အတိုင်း မသိကြကုန်။ ထို့ကြောင့် 'တမ' ဟု ဆိုအပ်၏။ ထိုမောဟသည် မံသစက္ခု၊ ဒိဗ္ဗစက္ခု၊ ပညာစက္ခုတည်းဟူသော စက္ခုသုံးပါးတို့၏ အမိုက်မှောင် ဖြစ်၏။ ဤသာသနာတော်၌ ဤစက္ခုတို့၏ အမိုက်မှောင်ကို 'အညာဏ' (မသိခြင်း) ဟူ၍ ညွှန်းပြအပ်၏။ ထိုစကားရပ်၌ အညာဏဟူသည် အဘယ်နည်း။ မမြင်ခြင်း ဖြစ်၏။ ထို့ပြင် မှီရာဖြစ်သော ရှေးဦးအစ၌ မသိခြင်း၊ နောက်အစ၌ မသိခြင်း၊ ရှေးဦးအစနှင့် နောက်အစ နှစ်ပါးလုံး၌ မသိခြင်း၊ (ဇနက) အကြောင်းရင်း၌ မသိခြင်း၊ (ဥပနိဿယ) အကြောင်းရင်း၌ မသိခြင်းသည် တည်ကြည်မှုမရှိဘဲ ဉာဏ်မရှိသော ထိုသူအား ရှိ၏။ ဤမသိခြင်းသည် အကျိုးဆက် ဖြစ်၏။ ဤသည်ကို မှီဝဲအပ်၏၊ ဤသည်ကို နှလုံးမသွင်းအပ်ဟု အကြင်ကြောင့် မသိသဖြင့် ထိုပုဂ္ဂိုလ်ကို ထိုမသိခြင်းမောဟဖြင့် ညွှန်းပြအပ်၏။ 'တမ' ဟုလည်းကောင်း၊ 'မုဠှ' ဟုလည်းကောင်း ဆိုအပ်သကဲ့သို့ ဤသို့သော စေတနာရှိ၏။ ထိုမောဟဖြင့် ထိုပုဂ္ဂိုလ်ကို 'တမ' ဟု ဆိုအပ်၏။ ထိုပုဂ္ဂိုလ်သည် အကြွင်းမဲ့မပယ်အပ်သေးသော၊ အကြွင်းမဲ့မဖြတ်အပ်သေးသော ထိုမောဟကြောင့် ထိုမသိခြင်းလျှင် မွေ့လျော်ရာရှိသည်၊ ထိုမသိခြင်းလျှင် လဲလျောင်းရာရှိသည် ဖြစ်၏။ ဤပုဂ္ဂိုလ်ကို 'တမောတမပရာယန' ဟု ဆိုအပ်၏။ တမလွန်ဘဝ၌ ထိုတရားကိုသာလျှင် နှလုံးသွင်းအပ်၏။ ထိုတရားသည် တမ (အမိုက်မှောင်) ကို လောင်ကျွမ်းစေ၏၊ (အရဟတ္တဖိုလ်) စိတ်ကို တည်စေ၏။ ထိုသူအား ထိုတရားတို့သည်လည်း ရှုဆင်ခြင်ရန် ခံ့ညားကုန်၏။ ထိုပုဂ္ဂိုလ်သည် သုတမယပညာဖြင့် ရှု၏။ Tattha katamo tamo jotiparāyano? So tena paññāvasena iriyati evaṃ tasseva iriyantassa parāyano bhavati. Ayaṃ vuccate puggalo tamo jotiparāyano. ထိုပုဂ္ဂိုလ်တို့တွင် တမောဇောတိပရာယနပုဂ္ဂိုလ်ဟူသည် အဘယ်နည်း။ ထိုပုဂ္ဂိုလ်သည် ထိုပညာ၏ အစွမ်းဖြင့် မျှတဖြစ်ပျက်၏။ ဤသို့လျှင် ထိုပညာဖြင့် ဖြစ်ပျက်နေသော ထိုသူအားသာလျှင် (ပညာသည်) လဲလျောင်းရာ ဖြစ်၏။ ဤပုဂ္ဂိုလ်ကို 'တမောဇောတိပရာယန' ဟု ဆိုအပ်၏။ Tattha katamo puggalo joti jotiparāyano ? Tattha vuccati joti nāma yaṃ tassa ce tamassa paṭipakkhena ye ca dhamme antamaso ñāṇāloko, so suṇadhammo puggalo tamo jotiparāyano, tattha vuccate, yoyaṃ puggalo tamo jotiparāyano, so yadi tathārūpaṃ kalyāṇamittaṃ paṭilabhati, yo naṃ akusalato ca nivāreti [Pg.304] bhāvitakusalatāva bhāvī niyojetīti. Evañca saddhammaṃ deseti. Ime dhammā kusalā, ime dhammā akusalā. Ime dhammā sāvajjā, ime dhammā anavajjā. Ime dhammā sevitabbā, ime dhammā na sevitabbā. Ime dhammā bhajitabbā, ime dhammā na bhajitabbā. Ime dhammā upasampajja vihātabbā, ime dhammā na upasampajja vihātabbā. Ime dhammā manasikātabbā, ime dhammā na manasikātabbāti. Paccate saññāya yathā saññāyati satindriyāni, so evaṃ pajānāti. Ime dhammā kusalā, ime dhammā akusalā. Ime dhammā sāvajjā, ime dhammā anavajjā. Ime dhammā sevitabbā, ime dhammā na sevitabbā. Ime dhammā bhāvetabbā, ime dhammā na bhāvetabbā. Ime dhammā upasampajja vihātabbā, ime dhammā na upasampajja vihātabbā. Ime dhammā manasikātabbā, ime dhammā na manasikātabbāti. So te dhamme susuyyati, sotaṃ odahati, aññaṃ cittaṃ upaṭṭhapeti, te cassa dhammā nijjhānakkhamanti, so sutamayāya paññāya samannāgato so tena paccayavasena iriyati evaṃ tasseva iriyanti tapparamo bhavati tapparāyano. Ayaṃ vuccate puggalo tamo tamaparāyano. ထိုပုဂ္ဂိုလ်တို့တွင် ဇောတိဇောတိပရာယနပုဂ္ဂိုလ်ဟူသည် အဘယ်နည်း။ ထိုစကားရပ်၌ 'ဇောတိ' မည်သည်ကား အကြင်အကြောင်းကြောင့် ထိုပုဂ္ဂိုလ်အား အမိုက်မှောင်၏ ဆန့်ကျင်ဘက်ဖြင့် အကြင်တရားတို့ကို ယုတ်စွအဆုံး ဉာဏ်ဟူသော အလင်းရှိသော၊ နာကြားအပ်သော သဘောရှိသော ထိုပုဂ္ဂိုလ်ကို 'တမောဇောတိပရာယန' ဟု အကယ်၍ ဆိုအပ်အံ့၊ ထိုစကားရပ်၌ အဖြေကို ဆိုအပ်၏— အကြင်ပုဂ္ဂိုလ်သည် တမောဇောတိပရာယန မည်၏၊ ထိုပုဂ္ဂိုလ်သည် ထိုသို့သဘောရှိသော အဆွေခင်ပွန်းကောင်းကို အကယ်၍ ရရှိပါမူ၊ ထိုအဆွေခင်ပွန်းကောင်းသည် ထိုသူကို အကုသိုလ်မှလည်း တားမြစ်၏၊ ပွားများအပ်ပြီးသော ကုသိုလ်ရှိသည်ဖြစ်၍ ပွားများခြင်း၌သာလျှင် ယှဉ်စပ်စေ၏။ ဤသို့လျှင် သူတော်ကောင်းတရားကို ဟောကြား၏— 'ဤတရားတို့သည် ကုသိုလ်မည်ကုန်၏၊ ဤတရားတို့သည် အကုသိုလ်မည်ကုန်၏။ ဤတရားတို့သည် အပြစ်ရှိကုန်၏၊ ဤတရားတို့သည် အပြစ်မရှိကုန်။ ဤတရားတို့ကို မှီဝဲအပ်ကုန်၏၊ ဤတရားတို့ကို မမှီဝဲအပ်ကုန်။ ဤတရားတို့ကို ဆည်းကပ်အပ်ကုန်၏၊ ဤတရားတို့ကို မဆည်းကပ်အပ်ကုန်။ ဤတရားတို့ကို ဆည်းကပ်၍ နေအပ်ကုန်၏၊ ဤတရားတို့ကို မဆည်းကပ်ဘဲ မနေအပ်ကုန်။ ဤတရားတို့ကို နှလုံးသွင်းအပ်ကုန်၏၊ ဤတရားတို့ကို နှလုံးမသွင်းအပ်ကုန်' ဟု သညာဖြင့် သိအပ်၏။ သတိန္ဒြေတို့ကို သညာဖြင့် သိအပ်သကဲ့သို့ ထိုပုဂ္ဂိုလ်သည် ဤသို့ သိ၏— 'ဤတရားတို့သည် ကုသိုလ်မည်ကုန်၏၊ ဤတရားတို့သည် အကုသိုလ်မည်ကုန်၏။ ဤတရားတို့သည် အပြစ်ရှိကုန်၏၊ ဤတရားတို့သည် အပြစ်မရှိကုန်။ ဤတရားတို့ကို မှီဝဲအပ်ကုန်၏၊ ဤတရားတို့ကို မမှီဝဲအပ်ကုန်။ ဤတရားတို့ကို ပွားများအပ်ကုန်၏၊ ဤတရားတို့ကို မပွားများအပ်ကုန်။ ဤတရားတို့ကို ဆည်းကပ်၍ နေအပ်ကုန်၏၊ ဤတရားတို့ကို မဆည်းကပ်ဘဲ မနေအပ်ကုန်။ ဤတရားတို့ကို နှလုံးသွင်းအပ်ကုန်၏၊ ဤတရားတို့ကို နှလုံးမသွင်းအပ်ကုန်' ဟု ထိုပုဂ္ဂိုလ်သည် ထိုတရားတို့ကို ကောင်းစွာ နာကြားအပ်၏၊ နားစွင့်ထောင်အပ်၏၊ (အရဟတ္တဖိုလ်) စိတ်ကို တည်စေ၏၊ ထိုသူအား ထိုတရားတို့သည်လည်း ရှုဆင်ခြင်ရန် ခံ့ညားကုန်၏။ ထိုပုဂ္ဂိုလ်သည် သုတမယပညာနှင့် ပြည့်စုံ၏။ ထိုပုဂ္ဂိုလ်သည် ထိုအကြောင်း၏အစွမ်းဖြင့် ဖြစ်ပျက်တတ်၏။ ဤသို့လျှင် ထိုသူအားသာလျှင် ဖြစ်ပျက်ကုန်၏။ ထိုပညာ၌ လွန်စွာမွေ့လျော်ခြင်း ဖြစ်၏၊ ထိုပညာလျှင် လဲလျောင်းရာရှိသည် ဖြစ်၏။ ဤပုဂ္ဂိုလ်ကို 'တမောတမပရာယန' ဟု ဆိုအပ်၏။ Tattha katamo puggalo joti tamaparāyano? Joti nāma yā tasseva tamassa paṭipakkhena ye dhammā antamaso ñāṇāloko, so puna dhammo. Katamā uccate? Paññāyato paṇḍitoti vuccate, so evaṃ pajānāti. Ime dhammā kusalā, ime dhammā akusalā. Ime dhammā sāvajjā, ime dhammā anavajjā. Ime dhammā sevitabbā, ime dhammā na sevitabbā. Ime dhammā bhāvitabbā, ime dhammā na bhāvitabbā. Ime dhammā upasampajja vihātabbā, ime dhammā na upasampajja vihātabbā. Ime dhammā manasikātabbā, ime dhammā na manasikātabbā. Idha pana pāpamittasaṃsevano pāpamittavasānugo akusale dhamme abhivaḍḍheti, kusale dhamme pajahati. So tena pamādena paccayasaññā amanasikatvā assatiasampajaññaṃ āsevati. Tayā yo paṭipakkho tamo, so pavaḍḍheti. So tamābhibhūto parāyano tamaparamo ceva bhavati. Ayaṃ vuccati puggalo joti tamaparāyano. ထိုဟာရတို့တွင် ဇောတိတမပရာယနဖြစ်သော ပုဂ္ဂိုလ်သည် အဘယ်နည်း။ ဇောတိမည်သည်ကား ထိုတမပုဂ္ဂိုလ်၏ ဆန့်ကျင်ဘက်အားဖြင့် အနည်းဆုံးအားဖြင့် ဉာဏ်တည်းဟူသော အလင်းတရား ရှိ၏။ ထိုဉာဏ်အလင်းကို တစ်ဖန် ‘ပညာရှိ’ ဟု ဆိုအပ်၏။ ထိုပုဂ္ဂိုလ်သည် ဤသို့ သိ၏- ‘ဤတရားတို့သည် ကုသိုလ်တရားတို့ ဖြစ်ကုန်၏၊ ဤတရားတို့သည် အကုသိုလ်တရားတို့ ဖြစ်ကုန်၏။ ဤတရားတို့သည် အပြစ်ရှိကုန်၏၊ ဤတရားတို့သည် အပြစ်မရှိကုန်။ ဤတရားတို့ကို မှီဝဲအပ်ကုန်၏၊ ဤတရားတို့ကို မမှီဝဲအပ်ကုန်။ ဤတရားတို့ကို ပွားများအပ်ကုန်၏၊ ဤတရားတို့ကို မပွားများအပ်ကုန်။ ဤတရားတို့ကို ဆည်းကပ်၍ နေအပ်ကုန်၏၊ ဤတရားတို့ကို မဆည်းကပ်ဘဲ နေအပ်ကုန်၏။ ဤတရားတို့ကို နှလုံးသွင်းအပ်ကုန်၏၊ ဤတရားတို့ကို နှလုံးမသွင်းအပ်ကုန်’ ဟု သိ၏။ သို့သော်လည်း ဤလောက၌ ယုတ်မာသော အဆွေခင်ပွန်းကို ပေါင်းသင်းမှီဝဲ၍ ယုတ်မာသော အဆွေခင်ပွန်း၏ အလိုသို့ အစဉ်လိုက်သဖြင့် အကုသိုလ်တရားတို့ကို တိုးပွားစေ၏၊ ကုသိုလ်တရားတို့ကို ပယ်စွန့်၏။ ထိုပုဂ္ဂိုလ်သည် ထိုသို့ မေ့လျော့ခြင်းဖြင့် အကြောင်းတရား၌ သညာကို နှလုံးမသွင်းဘဲ သတိကင်းမဲ့ခြင်းနှင့် ပညာဆင်ခြင်မှုမရှိခြင်းကို မှီဝဲ၏။ ထိုသို့ဖြင့် ကုသိုလ်နှင့် ဆန့်ကျင်ဘက်ဖြစ်သော အမိုက်တရားကို တိုးပွားစေ၏။ ထိုပုဂ္ဂိုလ်သည် အမိုက်တရား နှိပ်စက်အပ်သည်ဖြစ်၍ အမှောင်လျှင် လဲလျောင်းရာ ရှိပြီး အမှောင်၌သာလျှင် မွေ့လျော်သူ ဖြစ်၏။ ဤပုဂ္ဂိုလ်ကို ဇောတိတမပရာယနပုဂ္ဂိုလ်ဟူ၍ ဆိုအပ်၏။ 103. Tattha katamo puggalo joti jotiparāyano? Tattha vuccate soyaṃ puggalo kalyāṇamittassa sannissito bhavati sakkā saṃyogī kusalaṃ [Pg.305] gavesī, so kalyāṇamitte upasaṅkamitvā paripucchati, paripañhayati? Kiṃ kusalaṃ, kiṃ akusalaṃ? Kiṃ sāvajjaṃ, kiṃ anavajjaṃ? Kiṃ sevitabbaṃ, kiṃ na sevitabbaṃ? Kiṃ bhāvitabbaṃ, kiṃ na bhāvitabbaṃ? Kiṃ upasampajja vihātabbaṃ, kiṃ na upasampajja vihātabbaṃ? Kiṃ manasikātabbaṃ, kiṃ na manasikātabbaṃ? Kathaṃ saṃkileso hoti, kathaṃ vodānaṃ hoti? Kathaṃ pavatti hoti, kathaṃ nivatti hoti? Kathaṃ bandho hoti, kathaṃ mokkho hoti? Kathaṃ sakkāyasamudayo hoti, kathaṃ sakkāyanirodho hoti? So ettha desitaṃ yathā upaṭṭhitaṃ tathā sampaṭipajjanto so evaṃ pajānāti. Ime dhammā kusalā, ime dhammā akusalā. Evaṃ…pe… yāva kathaṃ sakkāyasamudayo hoti, kathaṃ sakkāyanirodho hotīti vitthārena kātabbaṃ. So te dhamme adhipāṭikaṅkhāti evaṃ lakkhaṇaṃ ñāṇaṃ vijjā ālokaṃ vaḍḍheti. So puggalo tapparamo bhavati tapparāyano, ayaṃ vuccate puggalo joti jotiparāyano. ၁၀၃. ထိုဟာရတို့တွင် ဇောတိဇောတိပရာယနဖြစ်သော ပုဂ္ဂိုလ်သည် အဘယ်နည်း။ ထိုစကား၌ အဖြေကို ဆိုအံ့- ထိုပုဂ္ဂိုလ်သည် ကောင်းသော အဆွေခင်ပွန်းကို မှီဝဲသူ ဖြစ်၏၊ ကုသိုလ်နှင့် ယှဉ်လျက် ကုသိုလ်တရားကို ရှာမှီးလေ့ရှိသဖြင့် ကောင်းမှုပြုရန် စွမ်းနိုင်၏။ ထိုပုဂ္ဂိုလ်သည် ကောင်းသော အဆွေခင်ပွန်းတို့ထံ ချဉ်းကပ်၍ မေးမြန်းစုံစမ်း၏- ‘အဘယ်သည် ကုသိုလ် ဖြစ်သနည်း၊ အဘယ်သည် အကုသိုလ် ဖြစ်သနည်း။ အဘယ်သည် အပြစ်ရှိသနည်း၊ အဘယ်သည် အပြစ်မရှိသနည်း။ အဘယ်ကို မှီဝဲအပ်သနည်း၊ အဘယ်ကို မမှီဝဲအပ်သနည်း။ အဘယ်ကို ပွားများအပ်သနည်း၊ အဘယ်ကို မပွားများအပ်သနည်း။ အဘယ်ကို ဆည်းကပ်၍ နေအပ်သနည်း၊ အဘယ်ကို မဆည်းကပ်ဘဲ နေအပ်သနည်း။ အဘယ်ကို နှလုံးသွင်းအပ်သနည်း၊ အဘယ်ကို နှလုံးမသွင်းအပ်သနည်း။ ညစ်ညူးခြင်းသည် အဘယ်သို့ ဖြစ်သနည်း၊ ဖြူစင်ခြင်းသည် အဘယ်သို့ ဖြစ်သနည်း။ ဖြစ်ခြင်းသည် အဘယ်သို့ ဖြစ်သနည်း။ ချုပ်ခြင်းသည် အဘယ်သို့ ဖြစ်သနည်း။ နှောင်ဖွဲ့ခြင်းသည် အဘယ်သို့ ဖြစ်သနည်း၊ လွတ်မြောက်ခြင်းသည် အဘယ်သို့ ဖြစ်သနည်း။ သက္ကာယသမုဒယသည် အဘယ်သို့ ဖြစ်သနည်း၊ သက္ကာယနိရောဓသည် အဘယ်သို့ ဖြစ်သနည်း’ ဟု မေးမြန်း၏။ ထိုပုဂ္ဂိုလ်သည် ထိုသို့ ဟောကြားအပ်သည့်အတိုင်း ထင်ရှားလာသော တရားတော်အား လျော်စွာ ကောင်းစွာ ကျင့်ဆောင်လျက် ဤသို့ အပြားအားဖြင့် သိ၏- ‘ဤတရားတို့သည် ကုသိုလ်တရားတို့ ဖြစ်ကုန်၏၊ ဤတရားတို့သည် အကုသိုလ်တရားတို့ ဖြစ်ကုန်၏’ စသည်ဖြင့် ‘သက္ကာယသမုဒယသည် အဘယ်သို့ ဖြစ်သနည်း၊ သက္ကာယနိရောဓသည် အဘယ်သို့ ဖြစ်သနည်း’ တိုင်အောင် အကျယ်အားဖြင့် ပြုအပ်၏။ ထိုပုဂ္ဂိုလ်သည် ထိုတရားတို့ကို အလွန်အလိုရှိသည်ဖြစ်၍ ဤသို့သော လက္ခဏာရှိသော ဉာဏ်၊ ဝိဇ္ဇာအလင်းကို တိုးပွားစေ၏။ ထိုပုဂ္ဂိုလ်သည် ထိုပညာ၌ မွေ့လျော်သူ၊ ထိုပညာလျှင် လဲလျောင်းရာ ရှိသူ ဖြစ်၏။ ဤပုဂ္ဂိုလ်ကို ဇောတိဇောတိပရာယနပုဂ္ဂိုလ်ဟူ၍ ဆိုအပ်၏။ Tattha katamo puggalo tamo tamaparāyano? Yo akusalaṃ dhammaṃ dīpeti. Taṃ bhāvanāya hīnāsu gatīsu upapattiṃ dasseti, tapparamo bhavati tapparāyano. Ayaṃ vuccate puggalo tamo tamaparāyano. ထိုဟာရတို့တွင် တမောတမပရာယနဖြစ်သော ပုဂ္ဂိုလ်သည် အဘယ်နည်း။ အကြင်ပုဂ္ဂိုလ်သည် အကုသိုလ်တရားကို ပြ၏။ ထိုအကုသိုလ်တရားကို ပွားများခြင်းကြောင့် ယုတ်ညံ့သော ဂတိတို့၌ ပဋိသန္ဓေတည်ခြင်းကို ပြ၏။ ထိုအကုသိုလ်တရား၌ လွန်စွာမွေ့လျော်သူ၊ ထိုအကုသိုလ်တရားလျှင် လဲလျောင်းရာ ရှိသူ ဖြစ်၏။ ဤပုဂ္ဂိုလ်ကို တမောတမပရာယနပုဂ္ဂိုလ်ဟူ၍ ဆိုအပ်၏။ Tattha yo puggalo tamo jotiparāyano? So tamena akusalassa kammassa vipākaṃ dasseti. Tameti yaṃ cakkhu kalyāṇamittassa yena akusale dhamme pajahati, kusale dhamme abhivaḍḍhati. ထိုဟာရတို့တွင် တမောဇောတိပရာယနဖြစ်သော ပုဂ္ဂိုလ်သည် အဘယ်နည်း။ ထိုပုဂ္ဂိုလ်သည် အမိုက်တရားဖြင့် အကုသိုလ်ကံ၏ အကျိုးကို ခံစားရပုံကို ပြ၏။ ထိုသူ၌ ကောင်းသောအဆွေခင်ပွန်းအား ညွှတ်ကိုင်းစေတတ်သော (မိုက်မဲမှုမှ ကင်းဝေးစေသော) အကြင်ပညာမျက်စိသည် ရှိ၏။ ထိုပညာမျက်စိဖြင့် အကုသိုလ်တရားတို့ကို ပယ်စွန့်၍ ကုသိုလ်တရားတို့ကို တိုးပွားစေ၏။ Tattha yo ca paṇītāsu gatīsu upapattiṃ dasseti, tapparamo tena vuccate tamo jotiparāyano. ထိုဟာရတို့တွင် အကြင်ပုဂ္ဂိုလ်သည် မွန်မြတ်သော ဂတိတို့၌ ပဋိသန္ဓေတည်ခြင်းကို ပြ၏။ ထိုမွန်မြတ်သော ဂတိတို့၌ မွေ့လျော်သူ ဖြစ်၏။ ထို့ကြောင့် ထိုပုဂ္ဂိုလ်ကို တမောဇောတိပရာယနပုဂ္ဂိုလ်ဟူ၍ ဆိုအပ်၏။ Tattha yo puggalo joti tamaparāyano? Kusalassa kammavipākaṃ dasseti. Yaṃ cakkhu pāpamittasaṃsaggena pāpamittupasevena pāpamittavasānugo akusalaṃ dhammaṃ abhivaḍḍhati, taṃ bhāvanāya hīnāsu gatīsu upapattiṃ dasseti. Tapparamo tena vuccate joti tamaparāyano. ထိုဟာရတို့တွင် ဇောတိတမပရာယနဖြစ်သော ပုဂ္ဂိုလ်သည် အဘယ်နည်း။ ထိုပုဂ္ဂိုလ်သည် ကုသိုလ်ကံ၏ အကျိုးကို ခံစားရပုံကို ပြ၏။ အကြင်ပညာမျက်စိ ရှိသောသူသည် ယုတ်မာသော အဆွေခင်ပွန်းနှင့် ပေါင်းဖော်မိခြင်းကြောင့်လည်းကောင်း၊ ယုတ်မာသော အဆွေခင်ပွန်းကို မှီဝဲခြင်းကြောင့်လည်းကောင်း၊ ယုတ်မာသော အဆွေခင်ပွန်း၏ အလိုသို့ အစဉ်လိုက်သည်ဖြစ်၍ အကုသိုလ်တရားကို တိုးပွားစေ၏။ ထိုအကုသိုလ်တရားကို ပွားများခြင်းကြောင့် ယုတ်ညံ့သော ဂတိတို့၌ ပဋိသန္ဓေတည်ခြင်းကို ပြ၏။ ထိုယုတ်ညံ့သော ဂတိတို့၌ လွန်စွာမွေ့လျော်သူ ဖြစ်၏။ ထို့ကြောင့် ထိုပုဂ္ဂိုလ်ကို ဇောတိတမပရာယနပုဂ္ဂိုလ်ဟူ၍ ဆိုအပ်၏။ Tattha yo puggalo joti jotiparāyano so jotitā pabhātā yāva paṇītāsu gatīsu upapattiṃ dasseti. Tapparamo tenāha joti jotiparāyano. ထိုဟာရတို့တွင် ဇောတိဇောတိပရာယနဖြစ်သော ပုဂ္ဂိုလ်သည် ထွန်းလင်းသော အရောင်ရှိသည်ဖြစ်၍ မွန်မြတ်သော ဂတိတို့၌ ပဋိသန္ဓေတည်ခြင်းတိုင်အောင် ပြ၏။ ထိုမွန်မြတ်သော ဂတိတို့၌ လွန်စွာမွေ့လျော်သူ ဖြစ်၏။ ထို့ကြောင့် 'ဇောတိဇောတိပရာယန' ဟု ဆို၏။ Jotitamaparāyanena [Pg.306] dasa akusalānaṃ kammānaṃ udayaṃ dasseti. Tamena puggalena akusalānaṃ kammānaṃ vipākaṃ dasseti. Na akusalānaṃ dhammānaṃ vipākaṃ dasseti. Tamena aṭṭha micchattāni dasseti. Jotinā aṭṭha sammattāni dasseti. Jotinā tamaparāyanena dasa akusalakammapathe dasseti. Jotinā paṇītattaṃ dasseti. Tamena jotiparāyanena atapanīyaṃ dhammaṃ dasseti. Jotinā tamaparāyanena tapanīyaṃ dhammaṃ dasseti. Ayaṃ suttattho. ဇောတိတမပရာယနဖြင့် ဆယ်ပါးသော အကုသိုလ်ကံတို့၏ ဖြစ်ပေါ်ခြင်းကို ပြ၏။ တမ (အမိုက်) ဖြစ်သော ပုဂ္ဂိုလ်ဖြင့် အကုသိုလ်ကံတို့၏ အကျိုးကို ပြ၏။ အကုသိုလ်တရားတို့၏ အကျိုးကို မပြ။ တမ (အမိုက်) ဖြင့် ရှစ်ပါးသော မိစ္ဆတ္တတို့ကို ပြ၏။ ဇောတိ (အလင်း) ဖြင့် ရှစ်ပါးသော သမ္မတ္တတို့ကို ပြ၏။ ဇောတိဖြစ်လျက် တမပရာယနဖြင့် ဆယ်ပါးသော အကုသလကမ္မပထတို့ကို ပြ၏။ ဇောတိ (အလင်း) ဖြင့် မွန်မြတ်သောအဖြစ်ကို ပြ၏။ တမဖြစ်လျက် ဇောတိပရာယနဖြင့် မပူပန်စေတတ်သော တရားကို ပြ၏။ ဇောတိဖြစ်လျက် တမပရာယနဖြင့် ပူပန်စေတတ်သော တရားကို ပြ၏။ ဤသည်ကား သုတ်၏ အနက်တည်း။ 104. Tattha katamo desanā hāro? Imamhi sutte kiṃ desitaṃ? Tattha vuccate imamhi sutte kusalākusalā dhammā desitā. Kusalākusalānañca dhammānaṃ vipāko desito. Hīnappaṇītānañca sattānaṃ gati nānākāraṇaṃ desitaṃ. Ayaṃ desanā hāro. ၁၀၄. ထိုဟာရတို့တွင် ဒေသနာဟာရသည် အဘယ်နည်း။ ဤသုတ်၌ အဘယ်တရားကို ဟောကြားတော်မူသနည်း။ ထိုစကား၌ အဖြေကို ဆိုအံ့- ဤသုတ်၌ ကုသိုလ် အကုသိုလ်ဖြစ်ကုန်သော တရားတို့ကို ဟောကြားအပ်ကုန်၏။ ကုသိုလ် အကုသိုလ်ဖြစ်ကုန်သော တရားတို့၏ အကျိုးကိုလည်း ဟောကြားအပ်၏။ အယုတ်အမြတ်ဖြစ်ကုန်သော သတ္တဝါတို့၏ ဂတိအမျိုးမျိုး ကွဲပြားခြားနားခြင်းကိုလည်း ဟောကြားအပ်၏။ ဤသည်ကား ဒေသနာဟာရ မည်၏။ Tattha katamo vicayo hāro? Akusalassa kammassa yo vipākaṃ paccanubhoti. Tattha ṭhito akusale dhamme uppādiyati vicayantaṃ yujjati. Kusalassa kammassa yo vipākaṃ paccanubhoti. Tattha ṭhito kusale dhamme uppādiyati vicayantaṃ yujjati. Ayaṃ vicayo yutti ca. ထိုဟာရတို့တွင် ဝိစယဟာရသည် အဘယ်နည်း။ အကြင်သူသည် အကုသိုလ်ကံ၏ အကျိုးကို ခံစားရ၏၊ ထိုသို့ ခံစားရာ၌ တည်လျက် အကုသိုလ်တရားတို့ကို ဖြစ်ပေါ်စေ၏။ ထိုအကုသိုလ်တရားကို စိစစ်စုံစမ်းခြင်းသည် သင့်လျော်၏။ အကြင်သူသည် ကုသိုလ်ကံ၏ အကျိုးကို ခံစားရ၏၊ ထိုသို့ ခံစားရာ၌ တည်လျက် ကုသိုလ်တရားတို့ကို ဖြစ်ပေါ်စေ၏။ ထိုကုသိုလ်တရားကို စိစစ်စုံစမ်းခြင်းသည် သင့်လျော်၏။ ဤသည်ကား ဝိစယဟာရနှင့် ယုတ္တိဟာရလည်း ဖြစ်၏။ Tattha katamo padaṭṭhāno hāro? Yo puggalo joti, so paccavekkhaṇāya padaṭṭhānaṃ. Yo puggalo tamo, so tamādinnaṃ vānupassanāya padaṭṭhānanti dasseti. Tamena jotiparāyanena appamādassa padaṭṭhānaṃ dasseti, tamo avijjāya ca diṭṭhiyā ca padaṭṭhānaṃ dasseti. Jotinā tamaparāyanena pamādassa ca diṭṭhiyā ca padaṭṭhānaṃ dasseti. Ayaṃ padaṭṭhāno. ထိုဟာရတို့တွင် ပဒဋ္ဌာနဟာရသည် အဘယ်နည်း။ အကြင် ဇောတိ (အလင်း) ပုဂ္ဂိုလ်သည် ရှိ၏၊ ထိုပုဂ္ဂိုလ်သည် ဆင်ခြင်ခြင်း၏ နီးစွာသောအကြောင်း (ပဒဋ္ဌာန်) ဖြစ်၏။ အကြင် တမ (အမှောင်) ပုဂ္ဂိုလ်သည် ရှိ၏၊ ထိုပုဂ္ဂိုလ်သည် ထိုမလိမ္မာခြင်းကြောင့် စွဲလမ်းယူခြင်းကို အစဉ်ရှုခြင်း၏ နီးစွာသောအကြောင်း ဖြစ်၏ ဟု ပြ၏။ တမဖြစ်လျက် ဇောတိပရာယနဖြင့် မမေ့မလျော့ခြင်း (အပ္ပမာဒ) ၏ နီးစွာသောအကြောင်းကို ပြ၏။ တမ (အမှောင်) သည် အဝိဇ္ဇာ၏လည်းကောင်း၊ ဒိဋ္ဌိ၏လည်းကောင်း နီးစွာသောအကြောင်း ဖြစ်သည်ကို ပြ၏။ ဇောတိဖြစ်လျက် တမပရာယနဖြင့် မေ့လျော့ခြင်း (ပမာဒ) ၏လည်းကောင်း၊ ဒိဋ္ဌိ၏လည်းကောင်း နီးစွာသောအကြောင်းကို ပြ၏။ ဤသည်ကား ပဒဋ္ဌာနဟာရ မည်၏။ Tattha katamo lakkhaṇo hāro? Tamena tamaparāyanena tamoti avijjāya niddiṭṭhāya sabbakilesadhammā niddiṭṭhā honti. Tamena jotiparāyanena jotivijjāya niddiṭṭhāya sabbe bodhipakkhiyadhammā niddiṭṭhā honti. Jotitamaparāyanena pamādo niddiṭṭho hoti. Tamena jotiparāyanena appamādo niddiṭṭho hoti. Ayaṃ lakkhaṇo hāro. ထိုဟာရတို့တွင် လက္ခဏဟာရသည် အဘယ်နည်း။ တမောတမပရာယနဖြင့် 'တမ' ဟူ၍ အဝိဇ္ဇာကို ပြအပ်သည်ရှိသော် အလုံးစုံသော ကိလေသာတရားတို့ကို ပြအပ်ပြီး ဖြစ်၏။ တမောဇောတိပရာယနဖြင့် 'ဇောတိ' ဟူ၍ ဝိဇ္ဇာကို ပြအပ်သည်ရှိသော် အလုံးစုံသော ဗောဓိပက္ခိယတရားတို့ကို ပြအပ်ပြီး ဖြစ်၏။ ဇောတိတမပရာယနဖြင့် မေ့လျော့ခြင်း (ပမာဒ) ကို ပြအပ်သည် ဖြစ်၏။ တမောဇောတိပရာယနဖြင့် မမေ့မလျော့ခြင်း (အပ္ပမာဒ) ကို ပြအပ်သည် ဖြစ်၏။ ဤသည်ကား လက္ခဏဟာရ မည်၏။ Tattha katamo catubyūho hāro? Imamhi sutte bhagavato ko adhippāyo? Ye sattā nīcakulino, na te imaṃ sutvā kusale dhamme samādāya vattissanti. Ye sattā uccakulino, te imaṃ dhammadesanaṃ sutvā [Pg.307] bhiyyoso mattāya kusale dhamme samādāya vattissantīti. Ayaṃ catubyūho hāro. Bhūmiyaṃ upadeso. ထိုဟာရတို့တွင် စတုဗျူဟာရသည် အဘယ်နည်း။ ဤသုတ်၌ မြတ်စွာဘုရား၏ အလိုတော်သည် အဘယ်နည်း။ ယုတ်သောအမျိုးရှိကုန်သော သတ္တဝါတို့သည် ဤတရားကို ကြားနာရသော်လည်း ကုသိုလ်တရားတို့ကို ဆောက်တည်၍ ကျင့်ကြလိမ့်မည် မဟုတ်ပေ။ မြတ်သောအမျိုးရှိကုန်သော သတ္တဝါတို့သည် ဤတရားဒေသနာကို ကြားနာရသော် အတိုင်းထက်အလွန် ကုသိုလ်တရားတို့ကို ဆောက်တည်၍ ကျင့်ကြလိမ့်မည်။ ဤသည်ကား စတုဗျူဟာရမည်၏။ တည်ရာ၌ ညွှန်းဆိုခြင်း ဖြစ်၏။ Tattha katamo āvaṭṭo hāro? Yā avijjāto pabhūti taṇhā, ayaṃ samudayo. Yo tamo tamaparāyano, idaṃ dukkhaṃ. Imāni dve saccāni dukkhañca samudayo ca joti yena suttena dhammena paññāpiyati, so dhammo paññindriyassa padaṭṭhānaṃ. Tena amohena tīṇi kusalamūlāni pāripūriṃ gacchanti saggassa padaṭṭhānaṃ. ထိုဟာရတို့တွင် အာဝဋ္ဋဟာရသည် အဘယ်နည်း။ အဝိဇ္ဇာမှစ၍ ဖြစ်သော အကြင်တဏှာသည် ရှိ၏။ ဤတဏှာသည် သမုဒယသစ္စာမည်၏။ အမိုက်မှောင် (တမ) လျှင် လဲလျောင်းရာရှိသော အကြင်မောဟသည် ရှိ၏။ ဤမောဟသည် ဒုက္ခသစ္စာမည်၏။ ဒုက္ခနှင့် သမုဒယဟူသော ဤနှစ်ပါးတို့သည် သစ္စာတို့မည်ကုန်၏။ ထွန်းလင်းခြင်း (ဇောတိ) ကို ပြတတ်သော အကြင်သုတ်တော်ဟူသော တရားဖြင့် သိစေအပ်၏။ ထိုတရားသည် ပညိန္ဒြေ၏ နီးစွာသောအကြောင်း (ပဒဋ္ဌာန်) မည်၏။ ထိုအမောဟဖြင့် ကုသိုလ်မူလသုံးပါးတို့သည် ပြည့်စုံခြင်းသို့ ရောက်ကုန်၏။ နတ်ပြည်၏ နီးစွာသောအကြောင်းတည်း။ Tattha katamā vibhatti? Tamo tamaparāyanoti na ekaṃsena. Kiṃ kāraṇaṃ? Atthi tamo ca bhavo aparāpariyavedanīyena ca kusalena jotinā puggalena sahopattibhāve. Atthi joti ca bhavo aparāpariyavedanīyena ca akusalena tamena puggalena sahopattibhāve parivattanā tamesu paṭipakkhoti jotinā tamaparāyano. ထိုဟာရတို့တွင် ဝိဘတ္တိဟာရသည် အဘယ်နည်း။ 'အမိုက်မှောင်လျှင် လဲလျောင်းရာရှိသော အမိုက်မှောင်ဖြစ်သူ' ဟူသည် စင်စစ်အားဖြင့် မဟုတ်ပေ။ အဘယ်ကြောင့်နည်း။ အပရာပရိယဝေဒနီယဖြစ်သော ကုသိုလ်ရှိ၍ ထွန်းလင်းသော ပုဂ္ဂိုလ်နှင့်အတူ ဖြစ်ရခြင်း၌ အမိုက်မှောင်နှင့် ဘဝသည်လည်း ရှိ၏။ အပရာပရိယဝေဒနီယဖြစ်သော အကုသိုလ်ရှိ၍ အမိုက်မှောင်ကို အကြောင်းပြုသော ပုဂ္ဂိုလ်နှင့်အတူ ဖြစ်ရခြင်း၌ ထွန်းလင်းခြင်းဖြစ်ပေါ်မှုသည်လည်း ရှိ၏။ ထိုသို့ အမိုက်မှောင်တို့၌ ဆန့်ကျင်ဘက်ဖြစ်၍ လည်ခြင်းရှိ၏။ ဤသို့လျှင် ထွန်းလင်းခြင်းအကြောင်းကြောင့် အမိုက်မှောင်လျှင် လဲလျောင်းရာရှိသူ (တမပရာယန) သည် ဖြစ်၏။ Tattha katamo vevacano? Yo tamo, so evaṃ attabyāpādāya paṭipanno, so assaddhāya bālo akusalo abyatto anādīnavadassī. Yo joti, so attahitāya paṭipanno paṇḍito kusalo byatto ādīnavadassī. Ayaṃ vevacano. ထိုဟာရတို့တွင် ဝေဝစနာဟာရသည် အဘယ်နည်း။ အကြင်မောဟသည် ရှိ၏။ ထိုမောဟသည် မိမိကိုယ်ကို ဖျက်ဆီးရန် ကျင့်ခြင်းရှိ၏။ မယုံကြည်ခြင်းကြောင့် လူမိုက်ဖြစ်၏၊ မလိမ္မာ၊ ဗျတ္တိမရှိ၊ အပြစ်ကို ရှုလေ့မရှိ။ အကြင်ထွန်းလင်းသော ပုဂ္ဂိုလ်သည် ရှိ၏။ ထိုပုဂ္ဂိုလ်သည် မိမိအကျိုးငှာ ကျင့်၏၊ ပညာရှိ၏၊ လိမ္မာ၏၊ ဗျတ္တိရှိ၏၊ အပြစ်ကို ရှုလေ့ရှိ၏။ ဤသည်ကား ဝေဝစနာဟာရမည်၏။ Tattha katamā paññatti? So puggalo vipākapaññattiyā paññāpiyati, akusale pariyādinnatā paññāpiyati. Jotikusaladhammupapattipaññattiyā paññāpiyati kusaladhammavipākapaññattiyā cāti. ထိုဟာရတို့တွင် ပညတ္တိဟာရသည် အဘယ်နည်း။ ထိုပုဂ္ဂိုလ်ကို ဝိပါကပညတ် (အကျိုးကို ပညတ်ခြင်း) အားဖြင့် သိစေအပ်၏။ အကုသိုလ်တို့ကို အကုန်အစင် ကုန်ဆုံးစေသည့်အဖြစ်အားဖြင့် သိစေအပ်၏။ ထွန်းလင်းခြင်းကို ကုသိုလ်တရား ဖြစ်ပေါ်ခြင်းကို ပညတ်ခြင်း၌ သိစေအပ်၏။ ကုသိုလ်တရား၏ အကျိုးကို ပညတ်ခြင်း၌လည်း သိစေအပ်၏။ ဤသို့ သိအပ်၏။ Otaraṇoti ye avijjāpaccayā saṅkhārā yañca jarāmaraṇaṃ yā ca avijjā, taṃ padaṭṭhānaṃ, niddesena vijjuppādo avijjānirodho yo yāva jarāmaraṇanirodho, ime dve dhammā saṅkhārakkhandhapariyāpannā. Dhammadhātu dhammāyatanañca padaṭṭhānaṃ niddesena dhātūsu. ဩတရဏာဟာရဟူသည်ကား—အဝိဇ္ဇာတည်းဟူသော အကြောင်းကြောင့် အကြင်သင်္ခါရတို့သည် ဖြစ်ကုန်၏။ အကြင်ဇရာမရဏနှင့် အကြင်အဝိဇ္ဇာသည် ရှိ၏။ ထိုတရားသည် နီးစွာသောအကြောင်း (ပဒဋ္ဌာန်) မည်၏။ ညွှန်းပြခြင်းအားဖြင့် ဝိဇ္ဇာဖြစ်ပေါ်ခြင်းနှင့် အဝိဇ္ဇာချုပ်ခြင်း၊ ဇရာမရဏတိုင်အောင် အကြင်ချုပ်ခြင်းသည် ရှိ၏။ ဤတရားနှစ်ပါးတို့သည် သင်္ခါရက္ခန္ဓာ၌ အကျုံးဝင်ကုန်၏။ ဓမ္မဓာတ်နှင့် ဓမ္မာယတနတို့သည်လည်း နီးစွာသောအကြောင်း မည်ကုန်၏။ ညွှန်းပြခြင်းအားဖြင့် ဓာတ်တို့၌ ညွှန်းပြအပ်၏။ Tattha katamo sodhano? Imassa suttassa desitassa ārambho. Adhiṭṭhānoti tamoti bhagavā bravīti, na ekaṃ puggalaṃ deseti. Yāvatā sattānaṃ gati, tattha ye duccaritadhammena upapannā, te bahulādhivacanena tamo niddisati. Yā joti sabbasattesu kusaladhammopapatti sabbaṃ taṃ jotīti abhilapati ayamekatā paccayo yonisomanasikārapaññatti catunnaṃ mahābhūtānaṃ puggalānaṃ. ထိုဟာရတို့တွင် သောဓနာဟာရသည် အဘယ်နည်း။ ဟောကြားအပ်သော ဤသုတ်၏ အားထုတ်ခြင်းတည်း။ အဓိဋ္ဌာနာဟာရဟူသည်ကား—မြတ်စွာဘုရားသည် 'အမိုက်မှောင်' ဟူ၍ ဟောတော်မူ၏။ တစ်ဦးတည်းသော ပုဂ္ဂိုလ်ကိုသာ ရည်ညွှန်း၍ ဟောတော်မူသည်မဟုတ်၊ သတ္တဝါတို့၏ လားရာဂတိ ရှိသမျှတွင် အကြင်သူတို့သည် ဒုစရိုက်တရား၌ မဖြစ်ကုန်၊ ထိုသူတို့ကို အများဆိုင်ရာအမည်ဖြင့် 'တမ' ကို ညွှန်းပြတော်မူ၏။ အလုံးစုံသော သတ္တဝါတို့၌ ဖြစ်ပေါ်သော အကြင်ကုသိုလ်တရား၏ ဖြစ်ခြင်းသည် ရှိ၏၊ ထိုအလုံးစုံကို 'ဇောတိ' ဟု ခေါ်ဆိုအပ်၏။ ဤသည်ကား မဟာဘုတ်လေးပါးရှိသော ပုဂ္ဂိုလ်တို့အား တူသောအဖြစ်ဟူသော အကြောင်းဖြစ်သည့် ယောနိသောမနသိကာရပညတ် မည်၏။ Tattha [Pg.308] katamo parikkhāro? Akusalassa pāpamittatā paccayo, ayoniso manasikāro hetu. Kusalassa kalyāṇamittatā paccayo, yoniso manasikāro hetu. ထိုဟာရတို့တွင် ပရိက္ခာရာဟာရသည် အဘယ်နည်း။ အကုသိုလ်၏ ယုတ်မာသော မိတ်ဆွေရှိခြင်း (ပါပမိတ္တတာ) သည် ဥပနိဿယအကြောင်း မည်၏၊ မသင့်မတင့် နှလုံးသွင်းခြင်း (အယောနိသောမနသိကာရ) သည် ဇနကအကြောင်း မည်၏။ ကုသိုလ်၏ ကောင်းသော မိတ်ဆွေရှိခြင်း (ကလျာဏမိတ္တတာ) သည် ဥပနိဿယအကြောင်း မည်၏၊ သင့်တင့်လျောက်ပတ်စွာ နှလုံးသွင်းခြင်း (ယောနိသောမနသိကာရ) သည် ဇနကအကြောင်း မည်၏။ Tattha katamā samāropanāti? Idhekacco nīce kule paccājāto hotīti nīce kule paccājāto rūpesu saddesu gandhesu rasesu phassesu, so upapanno sabbamhi mānussake upabhogaparibhoge. Joti paṇītesu kusalesu upapanno sabbamhi mānussake upabhogaparibhoge upapannoti. ထိုဟာရတို့တွင် သမာရောပနာဟာရသည် အဘယ်နည်း။ 'ဤလောက၌ အချို့သောသူသည် ယုတ်သောအမျိုး၌ တစ်ဖန် ဖြစ်ရ၏' ဟူသည်ကား—အကြင်သူသည် ယုတ်သော အမျိုး၌ အဆင်း၊ အသံ၊ အနံ့၊ အရသာ၊ အတွေ့တို့၌ တစ်ဖန် ဖြစ်ရ၏။ ထိုသူသည် သုံးဆောင်ဖွယ် ကာမရှိသော အလုံးစုံသော လူ့ပြည်၌ ဖြစ်ရ၏။ ထွန်းလင်းသော ပုဂ္ဂိုလ်သည် မြတ်သော ကုသိုလ်တို့၌ ဖြစ်ရ၏၊ သုံးဆောင်ဖွယ် ဝတ္ထုကာမရှိသော အလုံးစုံဖြစ်သော လူ့ပြည်၌ ဖြစ်ရ၏။ ဤသို့ သိအပ်၏။ 105. Tattha katamaṃ saṃkilesabhāgiyaṃ nibbedhabhāgiyaṃ ca suttaṃ? Na taṃ daḷhaṃ bandhanamāhu dhīrāti gāthā. Kena kāraṇena taṃ bandhanaṃ daḷhaṃ? Catūhi kāraṇehi issariyena sakkā mocetuṃ dhanena vā aññena vā yācanāya vā parāyanena vā. Yesu ca ayaṃ rāgo maṇikuṇḍalesu puttesu dāresu ca yā apekkhā, idamassa cetasikabandhanaṃ. Taṃ na sakkā issariyena vā dhanena vā aññena vā yācanāya vā parāyanena vā mocetuṃ. Na ca tattha koci atthi pāṭibhogo. Iminā bandhanato mocayitthāti devo vā manusso vā tadidaṃ bandhanaṃ rāgānusayena ca chasu bāhiresu ca āyatanesu bandhati. Rūpesu rūpataṇhā bandhati, yāva dhammesu dhammataṇhā. Yo idha loke bandho paralokasmiṃ bandho nīyati. So bandho jāyati, bandho mīyati. Bandho asmā lokā paraṃ lokaṃ gacchati. Na sakkā mocetuṃ aññatra ariyamaggena imañca bandhanaṃ. Maraṇabhāvañca upapattibhāvañca bhayato viditvā chandarāgaṃ pajahati. So imaṃ chandarāgaṃ pajahitvā atikkamati. Ayañca loko ito paraṃ dutiyo. ၁၀၅. ထိုဟာရတို့တွင် သံကိလေသဘာဂိယလည်းဖြစ်သော၊ နိဗ္ဗေဓဘာဂိယလည်းဖြစ်သော သုတ်သည် အဘယ်နည်း။ 'န တံ ဒဠှံ ဗန္ဓနမာဟု ဓီရာ' ဟူသော ဂါထာ၌ အဘယ်အကြောင်းကြောင့် ထိုအနှောင်အဖွဲ့သည် မြဲသနည်း။ အကြောင်းလေးပါးတို့ဖြင့် (လောကီအနှောင်အဖွဲ့ကို) အာဏာစိုးမိုးခြင်းဖြင့်လည်းကောင်း၊ ဥစ္စာပစ္စည်းဖြင့်လည်းကောင်း၊ အခြားသော တောင်းပန်ခြင်းဖြင့်လည်းကောင်း၊ ခိုလှုံခြင်းဖြင့်လည်းကောင်း လွတ်စေခြင်းငှာ တတ်ကောင်း၏။ ပတ္တမြားနားတောင်း ဝတ်ဆင်သော သားမယားတို့အပေါ်၌ အကြင်ငဲ့ကွက်ခြင်း၊ ရာဂတပ်မက်ခြင်းသည် ရှိ၏။ ဤသည်ကား ထိုသူ၏ စိတ်ဖြင့် အနှောင်အဖွဲ့ (စေတသိကဗန္ဓန) မည်၏။ ထိုအနှောင်အဖွဲ့ကို အစိုးရခြင်း၊ ဥစ္စာပစ္စည်း၊ အခြားသော တောင်းပန်ခြင်း သို့မဟုတ် ခိုလှုံခြင်းတို့ဖြင့် လွတ်စေခြင်းငှာ မတတ်နိုင်ပေ။ ထိုသို့ဖွဲ့ရာ၌ 'ဤအနှောင်အဖွဲ့မှ လွတ်စေပါအံ့' ဟု ခံဝန်ကတိပြုနိုင်သော နတ် သို့မဟုတ် လူ တစ်စုံတစ်ယောက်မျှ မရှိ။ ထိုအနှောင်အဖွဲ့သည် ရာဂါနုသယဖြင့်လည်းကောင်း၊ ဗာဟိရအာယတနခြောက်ပါးတို့၌လည်းကောင်း နှောင်ဖွဲ့တတ်၏။ အဆင်းတို့၌ ရူပတဏှာသည် နှောင်ဖွဲ့၏။ ဓမ္မတို့၌ အကြင်ဓမ္မတဏှာသည် နှောင်ဖွဲ့၏။ ဤလောက၌ အကြင်နှောင်ဖွဲ့ခြင်းသည် တမလွန်လောက၌ နှောင်ဖွဲ့သည်ဖြစ်၍ ဆောင်သွား၏။ ထိုသူသည် အနှောင်အဖွဲ့ဖြင့် ပဋိသန္ဓေနေရ၏၊ အနှောင်အဖွဲ့ဖြင့် သေရ၏၊ အနှောင်အဖွဲ့ဖြင့် ဤလောကမှ တမလွန်လောကသို့ သွားရ၏။ အရိယမဂ်မှတစ်ပါး ဤအနှောင်အဖွဲ့ကို လွတ်စေခြင်းငှာ မတတ်နိုင်ပေ။ သေခြင်းအဖြစ်နှင့် ပဋိသန္ဓေနေခြင်းအဖြစ်ကို ဘေးဟု သိမြင်၍ ဆန္ဒရာဂကို ပယ်စွန့်၏။ ထိုသာဝကသည် ဤဆန္ဒရာဂကို ပယ်စွန့်၍ ဘဝကို လွန်မြောက်၏။ ဤလောကသည်လည်း ဤမှနောက်၌ ဒုတိယမြောက် (နောက်ထပ်ဘဝ) ရှိ၏။ Tattha yaṃ bandhanāsaṅkhārānaṃ pahānaṃ idaṃ vuccati ubhayesu ṭhānesu vīriyaṃ, gandhaparivāto sumuni nopalimpati. Tatheva pariggahesu puttesu dāresu ca avūḷho salloti tasseva taṇhāya pahānaṃ dasseti. Ayaṃ taṇhāmūlassa pahānā vare appamattoti kāmo pamādavattati pahānāya nekkhammābhirato appamādavihārī bhavati. Tassa āsayaṃ pahānāya neva imaṃ lokaṃ āsīsati na paralokaṃ. Na idhalokaṃ nissitaṃ, piyarūpaṃ sātarūpaṃ ākaṅkhati. Nāpi paralokaṃ nissitaṃ piyarūpaṃ sātarūpaṃ [Pg.309] ākaṅkhati, tena vuccate ‘‘nāsīsate lokamimaṃ paraṃ lokañcā’’ti. Yaṃ tassa pahānaṃ taṃ chedanaṃ aṭṭhakavaggiyesu muni niddiṭṭho. So idha virodho aṭṭhakavaggiyesu nāsīsanaṃ idha anāthā. Tathāyaṃ taṇhāya tassa pariggahassa vatthukāmassa ekagāthāya ete sabbe kāmā dassitā. Tena bhagavā deseti ‘‘etampi chetvāna paribbajanti anapekkhino sabbakāme pahāyā’’ti. Imissā gāthāya dvidhā niddeso saṃsandananiddeso ca samayaniddeso ca, yathā ayaṃ gāthā saṃkilesabhāgiyañca nibbedhabhāgiyañca, evaṃ tāya gāthāya saṃkilesabhāgiyañca nibbedhabhāgiyañca visajjanā. Evaṃ gāthā sabbagāthāsu byākaraṇesu vā niddiṭṭhaṃ suttaṃ. ထိုစကား၌ အနှောင်အဖွဲ့ခံရသော သင်္ခါရတို့ကို အကြင်ပယ်စွန့်ခြင်းသည် ရှိ၏။ ဤသို့ ပယ်စွန့်ခြင်းကို အရပ်နှစ်ပါးတို့၌ လုံ့လ (ဝီရိယ) ဟု ဆိုအပ်၏။ အထုံးအဖွဲ့တို့ဖြင့် ခြံရံအပ်သော အလွန်စင်ကြယ်သော မုနိသည် မလိမ်းကျံပေ။ သားမယားတို့ကို ထိုနည်းတူစွာ သိမ်းဆည်းထားသော်လည်း လောဘတည်းဟူသော ငြောင့်သည် စူးဝင်ခြင်းမရှိ။ ထို့ကြောင့် ထိုသူအားသာလျှင် တဏှာကို ပယ်စွန့်ခြင်း ရှိသည်ကို ပြတော်မူ၏။ ဤသူသည် တဏှာတည်းဟူသော အရင်းအမြစ်ကို ပယ်စွန့်ခြင်းကြောင့် မြတ်သောကုသိုလ်၌ မမေ့မလျော့သူ မည်၏။ ဤသို့ ဝဋ်မှ ထွက်မြောက်လိုသောသူသည် ပမာဒဖြစ်ခြင်းကို ပယ်စွန့်ရန် တောထွက်ခြင်း၌ လွန်စွာ မွေ့လျော်လျက် မမေ့မလျော့ နေလေ့ရှိသူ ဖြစ်၏။ ထိုသူသည် တောင့်တခြင်းကို ပယ်စွန့်ခြင်းကြောင့် ဤလောကကိုလည်းကောင်း၊ တမလွန်လောကကိုလည်းကောင်း တောင့်တခြင်း မရှိ။ ဤလောက၌ မှီသော ချစ်အပ်သော ရုပ်၊ သာယာအပ်သော ရုပ်ကို မတောင့်တ။ တမလွန်လောက၌ မှီသော ချစ်အပ်သော ရုပ်၊ သာယာအပ်သော ရုပ်ကိုလည်း မတောင့်တပေ။ ထို့ကြောင့် 'နသီသတေ လောကမိမံ ပရံ လောကဉ္စ' ဟု ဆိုအပ်၏။ သင်သည် ဤလောကကိုလည်းကောင်း၊ တမလွန်လောကကိုလည်းကောင်း မတောင့်တပေ။ ထိုသူ၏ အကြင်ပယ်စွန့်ခြင်းနှင့် ဖြတ်တောက်ခြင်းကို အဋ္ဌကဝဂ်တို့၌ မုနိ (မြတ်စွာဘုရား) သည် ညွှန်းပြတော်မူ၏။ ဤသာသနာတော်၌ ထိုဆန့်ကျင်ခြင်းသည် အဋ္ဌကဝဂ်တို့၌ တောင့်တခြင်းမရှိမှု ဖြစ်၏။ ဤသာသနာတော်၌ ကိုးကွယ်ရာမဲ့ ဖြစ်၏။ ထိုအတူ အကြင်အကြောင်းကြောင့် တဏှာဖြင့် ဝတ္ထုကာမကို သိမ်းဆည်းသော ထိုသူအား ဂါထာတစ်ပုဒ်ဖြင့် ထိုကာမအားလုံးကို ပြအပ်ကုန်၏။ ထို့ကြောင့် မြတ်စွာဘုရားသည် 'ဤတဏှာကိုလည်း ဖြတ်တောက်၍ Ngweကွက်ခြင်းမရှိဘဲ အလုံးစုံသော ကာမတို့ကို ပယ်စွန့်လျက် ကျင့်သုံးနေထိုင်ကုန်၏' ဟု ဟောတော်မူ၏။ ဤဂါထာဖြင့် ညွှန်းပြခြင်းသည် သံသန္ဒနနိဒ္ဒေသ (နှီးနှောညွှန်းပြခြင်း) နှင့် သမယနိဒ္ဒေသ (အချိန်အခါညွှန်းပြခြင်း) ဟူ၍ နှစ်ပါးရှိ၏။ ဤဂါထာသည် သံကိလေသဘာဂိယလည်းဖြစ်သော၊ နိဗ္ဗေဓဘာဂိယလည်းဖြစ်သော အဖြေ ဖြစ်သကဲ့သို့၊ အလုံးစုံသော ဂါထာတို့၌လည်းကောင်း၊ ဝေယျာကရုဏ်းတို့၌လည်းကောင်း သုတ်ကို ညွှန်းပြတော်မူ၏။ 106. Tattha katamā desanā? Imaṃ suttaṃ kenādhippāyena desitaṃ. Ye rāgacaritā sattā, te kāme pajahissantīti ayaṃ tattha bhagavato adhippāyo. ၁၀၆. ထိုဟာရတို့တွင် ဒေသနာဟာရသည် အဘယ်နည်း။ ဤသုတ်ကို အဘယ်ရည်ရွယ်ချက်ဖြင့် ဟောတော်မူသနည်း။ ရာဂစရိုက် ထူပြောသော အကြင်သတ္တဝါတို့သည် ကာမတို့ကို ပယ်စွန့်ကုန်လတ္တံ့။ ဤသည်ကား ထိုသုတ်၌ မြတ်စွာဘုရား၏ ရည်ရွယ်ချက် ဖြစ်၏။ Tattha katamo vicayo? Yassa dasavatthukā kilesā uttiṇṇā vantā viditā. Katame dasavidhāti, kilesakāmā ca orambhāgiyauddhambhāgiyā ca saṃyojanā dasavatthukāni āyatanāni, ayaṃ vicayo. ထိုဟာရတို့တွင် ဝိစယဟာရသည် အဘယ်နည်း။ အကြင်ပုဂ္ဂိုလ်တို့သည် ဆယ်ပါးသော အကြောင်းရှိသော ကိလေသာတို့မှ လွန်မြောက်ကုန်၏၊ ကိလေသာကို အန်ပြီး ဖြစ်ကုန်၏၊ ကိလေသာတို့ကို သိမြင်အပ်ကုန်၏။ ဆယ်ပါးသော အပြားရှိသော ထိုတရားတို့ကား အဘယ်နည်း။ ဤသို့ ဩရမ္ဘာဂိယ ကိလေသကာမတို့လည်းကောင်း၊ ဥဒ္ဓံဘာဂိယ သံယောဇဉ်တို့လည်းကောင်း၊ ဆယ်ပါးသောအကြောင်းရှိကုန်သော အာယတနတို့လည်းကောင်း ဖြစ်ကုန်၏။ ဤသည်ကား ဝိစယဟာရ မည်၏။ Tattha katamā yutti? Ye sārattā te gāḷhabandhanena bandhanti atthi esā yutti. ထိုဟာရတို့တွင် ယုတ္တိဟာရသည် အဘယ်နည်း။ ပြင်းစွာတပ်မက်ခြင်း ရှိကုန်သော အကြင်သူတို့ကို မြဲမြံသော အနှောင်အဖွဲ့ဖြင့် နှောင်ဖွဲ့၏။ ဤသို့ ယုတ္တိသည် ရှိ၏။ Tattha katamo padaṭṭhāno? Sāratto maṇikuṇḍalesu mamaṃkārassa padaṭṭhānaṃ. Apekkhāti atītavatthussa sarāgassa padaṭṭhānaṃ. Etampi chetvāti bhāvanāya padaṭṭhānaṃ. ထိုဟာရတို့တွင် ပဒဋ္ဌာနဟာရသည် အဘယ်နည်း။ ပတ္တမြားနားတောင်းတို့၌ ပြင်းစွာတပ်မက်သူသည် 'ငါ့ဥစ္စာ' ဟူ၍ စွဲလမ်းခြင်း (မမင်္ကာရ) ၏ နီးစပ်ရာအကြောင်း ဖြစ်၏။ 'အပေက္ခာ' ဟူသည်မှာ အတိတ်အာရုံကြောင့် ဖြစ်သော ရာဂ၏ နီးစပ်ရာအကြောင်း ဖြစ်၏။ 'ထိုငဲ့ကွက်မှုကိုလည်း ဖြတ်၍' ဟူသည်မှာ ဘာဝနာ၏ နီးစပ်ရာအကြောင်း ဖြစ်၏။ Tattha katamo lakkhaṇo? Sārattacitto maṇikuṇḍalesu yo ahaṃkāre visatto mamaṃkāre visatto, yo puttadāre sāratto. Khettavatthusmiṃ sāratto. Ayaṃ lakkhaṇo hāro. ထိုဟာရတို့တွင် လက္ခဏဟာရသည် အဘယ်နည်း။ ပတ္တမြားနားတောင်းတို့၌ ပြင်းစွာတပ်မက်သောစိတ်ရှိ၍ 'ငါ' ဟူသော အာရုံ၌လည်းကောင်း၊ 'ငါ့ဥစ္စာ' ဟူသော အာရုံ၌လည်းကောင်း စွဲကပ်ငြိတွယ်သူ၊ သားမယား၌ ပြင်းစွာတပ်မက်သူ၊ လယ်ယာမြေ၌ ပြင်းစွာတပ်မက်သူဟူ၍ ရှိ၏။ ဤသည်ကား လက္ခဏဟာရ မည်၏။ Tattha katamo catubyūho hāro? Idha sutte bhagavato ko adhippāyo. Ye nibbānena chandikā bhavissanti, te puttadāre taṇhaṃ pajahissanti. Ayaṃ tattha bhagavato adhippāyo. Imāni cattāri saccāni. ထိုဟာရတို့တွင် စတုဗျူဟဟာရသည် အဘယ်နည်း။ ဤသုတ်၌ မြတ်စွာဘုရား၏ အလိုတော်သည် အဘယ်နည်း။ အကြင်သူတို့သည် နိဗ္ဗာန်ကို အလိုရှိကြကုန်အံ့၊ ထိုသူတို့သည် သားမယား၌ တပ်မက်ခြင်း တဏှာကို စွန့်ကြလတ္တံ့။ ဤသည်ကား ထိုသုတ်၌ မြတ်စွာဘုရား၏ အလိုတော် ဖြစ်၏။ ဤလေးပါးတို့သည် သစ္စာတို့ မည်ကုန်၏။ Tattha katamo āvaṭṭo? Yā puttadāre taṇhā, ayaṃ samudayo. Ye upādinnakkhandhā, te ye ca bāhiresu rūpesu rūpapariggaho, idaṃ dukkhaṃ, yaṃ [Pg.310] tattha chedanīyaṃ, ayaṃ nirodho. Yena bhijjati, ayaṃ maggo. Vibhattīti natthi vibhattiyā bhūmi, parivattanoti paṭipakkho niddiṭṭho. ထိုဟာရတို့တွင် အာဝဋ္ဋဟာရသည် အဘယ်နည်း။ သားမယား၌ ဖြစ်သော အကြင်တဏှာသည် ရှိ၏၊ ဤတဏှာသည် သမုဒယသစ္စာ မည်၏။ ဥပါဒါနက္ခန္ဓာတို့နှင့် ပြင်ပရုပ်တရားတို့ကို သိမ်းပိုက်ခြင်းသည် ဒုက္ခသစ္စာ မည်၏။ ထိုဒုက္ခ၏အကြောင်း၌ ဖြတ်တောက်အပ်သောတရားသည် နိရောဓသစ္စာ မည်၏။ အကြင်တရားဖြင့် ကိလေသာတို့ ပျက်စီး၏၊ ဤတရားသည် မဂ္ဂသစ္စာ မည်၏။ 'ဝိဘတ္တိ' ဟု ဆိုသော်လည်း ဝိဘတ္တိဟာရ၏ အခွင့်အလမ်းမရှိပေ။ 'ပရိဝတ္တန' ဟူသည်မှာ ဆန့်ကျင်ဘက်တရားကို ညွှန်ပြခြင်း ဖြစ်၏။ Tattha katamo vevacano? Niddiṭṭho vevacano. Tattha katamo otaraṇo? Atthi taṇhā eko satto otiṇṇo tappaccayā viññāṇaṃ yāva jarāmaraṇaṃ. Yā tattha vedanā, ayaṃ avijjā vijjuppādā avijjānirodho yāva jarāmaraṇanirodho. ထိုဟာရတို့တွင် ဝေဝစနဟာရသည် အဘယ်နည်း။ ပရိယာယ်ဝေဝုစ်စကားလုံးတို့ကို ပြဆိုပြီးဖြစ်၏။ ထိုဟာရတို့တွင် ဩတရဏဟာရသည် အဘယ်နည်း။ တဏှာသည် ရှိ၏။ သတ္တဝါသည် ထိုတဏှာဟူသော အကြောင်းကြောင့် ဝိညာဉ်မှသည် ဇရာမရဏတိုင်အောင် သက်ဝင်ရ၏။ ထိုဝဋ်ဆင်းရဲ၌ အကြင်ဝေဒနာသည် ရှိ၏၊ ဤဝေဒနာသည် အဝိဇ္ဇာမည်၏။ ဝိဇ္ဇာဖြစ်ပေါ်ခြင်းကြောင့် အဝိဇ္ဇာချုပ်၏၊ ထိုမှတစ်ဆင့် ဇရာမရဏတိုင်အောင် ချုပ်ငြိမ်း၏။ Tattha katamo sodhano? Suddho gāthāya ārambho. Tattha katamo adhiṭṭhāno? Na taṃ daḷhaṃ bandhanamāhu dhīrāti ekattatāya paññattā, na vemattatāya. Cattāro rāgā kāmarāgo rūparāgo bhavarāgo diṭṭhirāgo cāti ekattatāya paññattā. ထိုဟာရတို့တွင် သောဓနဟာရသည် အဘယ်နည်း။ ဂါထာ၏ စကားအစသည် စင်ကြယ်၏။ ထိုဟာရတို့တွင် အဓိဋ္ဌာနဟာရသည် အဘယ်နည်း။ 'န တံ ဒဠှံ ဗန္ဓနမာဟု ဓီရာ' စသော ဂါထာ၌ (နှောင်ကြိုးတို့ကို) ကွဲပြားခြားနားသောအဖြစ်ဖြင့် မဟုတ်ဘဲ တစ်ခုတည်းသော သဘောတရားအဖြစ်ဖြင့် ပညတ်တော်မူ၏။ ကာမရာဂ၊ ရူပရာဂ၊ ဘဝရာဂ၊ ဒိဋ္ဌိရာဂ ဟူသော ရာဂလေးပါးတို့ကိုလည်း တစ်ခုတည်းသော သဘောတရားအဖြစ်ဖြင့် ပညတ်တော်မူ၏။ Tattha katamo parikkhāro? Yesaṃ rāgo maṇikuṇḍalesu tassa subhasaññā hetu, anubyañjanaso ca nimittaggāhitā paccayo. Yāya te chinnāni tassa asubhasaññā hetu, nimittaggahaṇaanubyañjanaggahaṇavinodanaṃ paccayo. ထိုဟာရတို့တွင် ပရိက္ခာရဟာရသည် အဘယ်နည်း။ ပတ္တမြားနားတောင်းတို့၌ တပ်မက်သူတို့အား ထိုတပ်မက်ခြင်းအတွက် 'တင့်တယ်လှပ၏' ဟူသော သုဘသညာသည် ဇနကအကြောင်း ဖြစ်၏။ အင်္ဂါကြီးငယ် (အနုဗျည်း) နှင့် သဏ္ဌာန်နိမိတ်ကို စွဲလမ်းယူဆခြင်းသည် ဥပနိဿယအကြောင်း ဖြစ်၏။ အကြင်တရားဖြင့် ထိုကိလေသာတို့ကို ဖြတ်တောက်အပ်၏၊ ထိုသူအား 'မတင့်တယ်' ဟူသော အသုဘသညာသည် ဇနကအကြောင်း ဖြစ်၏။ နိမိတ်နှင့် အနုဗျည်းတို့ကို စွဲလမ်းယူဆခြင်းမှ ဖျောက်ဖျက်ခြင်းသည် ဥပနိဿယအကြောင်း ဖြစ်၏။ Tattha katamo samāropano? Sāratto maṇikuṇḍalesu sammūḷhavidho duṭṭhātipi etampi chetvāna paribbajantīti taṃ pariññātatthaṃ parivajjitatthaṃ pajahitā, ayaṃ samāropano. ထိုဟာရတို့တွင် သမာရောပနဟာရသည် အဘယ်နည်း။ ပတ္တမြားနားတောင်းတို့၌ ပြင်းစွာတပ်မက်ခြင်း၊ တွေဝေခြင်းအမျိုးမျိုးရှိခြင်း၊ ပြစ်မှားစော်ကားခြင်း စသည်တို့ကိုလည်းကောင်း ဖြတ်တောက်၍ ကျင့်ကြကုန်၏။ ထို့ကြောင့် ထိုရာဂစသည်တို့ကို ပိုင်းခြားသိခြင်းငှာ၊ ရှောင်ကြဉ်ခြင်းငှာ စွန့်ပယ်အပ်၏။ ဤသည်ကား သမာရောပနဟာရ မည်၏။ 107. Yaṃ cetasikaṃ yaṃ pakappitaṃ vitthārena paccayo, yaṃ vā cetasikaṃ kāyikaṃ cetasikaṃ kammaṃ. Kiṃkāraṇā? Cetasikā hi cetanā manokammāti vuccate, sā cetanākammaṃ, yaṃ cetasikaṃ imaṃ kāyikañca vācasikañca imāni tīṇi kammāni niddiṭṭhāni. Kāyakammaṃ vacīkammañca tāni kusalāni piyaṃ kāyena ca vācāya ca ārabhati parāmasati, ayaṃ vuccati sīlabbataparāmāso. Saṅkappanā te tividhā saṅkhārā puññamayā apuññamayā āneñjamayā, tappaccayā viññāṇaṃ te ārammaṇametaṃ hoti viññāṇassa ṭhitiyā. Yā subhasaññā sukhasaññā attasaññā ca. Idaṃ cetasikaṃ. Yaṃ rūpūpagaṃ viññāṇaṃ tiṭṭhati rūpārammaṇaṃ rūpapatiṭṭhitaṃ nandūpasecanaṃ vuddhiṃ virūḷhiṃ vepullataṃ gacchati, ayaṃ saṅkappanā, iti yaṃ viññāṇaṭṭhitīsu [Pg.311] ṭhitaṃ paṭhamābhinibbattiārammaṇavasena upādānaṃ, idaṃ vuccati cetasikanti. ၁၀၇. အကြင် စေတသိကတရားနှင့် ကြံစည်အပ်သော တရားတို့သည် အကျယ်အားဖြင့် ဥပနိဿယအကြောင်း ဖြစ်၏။ စိတ်ကြောင့်ဖြစ်သော ကိုယ်မှု၊ စိတ်ကြောင့်ဖြစ်သော စိတ်မှု သို့မဟုတ် အကြင်ကံသည် ရှိ၏။ အဘယ်ကြောင့်နည်း။ စိတ်ကိုမှီ၍ဖြစ်သော စေတနာကို မနောကံဟူ၍ ခေါ်ဆိုအပ်၏။ ထိုစေတနာသည် ကံမည်၏။ စိတ်ဖြင့်ပြုအပ်သော အကြင်အမှုသည် ရှိ၏၊ ဤအမှုသည် ကာယကံလည်း ဖြစ်၏၊ ဝစီကံလည်း ဖြစ်၏။ ဤသို့ ကံသုံးပါးတို့ကို ပြဆိုအပ်၏။ ကာယကံနှင့် ဝစီကံတို့ကို ကုသိုလ်ဟူ၍လည်းကောင်း၊ ကိုယ်နှင့်နှုတ်တို့ဖြင့် အကြင်အားထုတ်မှု၊ သုံးသပ်မှုတို့ကို ပြု၏၊ ဤသုံးသပ်ခြင်းကို သီလဗ္ဗတပရာမာသ ဟူ၍ ခေါ်ဆိုအပ်၏။ ပုညမယ (ကောင်းမှုဖြင့် ပြီးသော)၊ အပုညမယ (မကောင်းမှုဖြင့် ပြီးသော)၊ အာနေဉ္ဇမယ (မလှုပ်မရှားသော ကောင်းမှုဖြင့် ပြီးသော) ဟူ၍ ကြံစည်အပ်သော သင်္ခါရသုံးပါးတို့သည် ရှိကုန်၏။ ထိုသင်္ခါရဟူသော အကြောင်းကြောင့် ဝိညာဉ်သည် ဖြစ်၏။ ထိုအာရုံသည် ဝိညာဉ်၏ တည်ရာ ဖြစ်၏။ အကြင် တင့်တယ်လှပသည်ဟူသော သညာ၊ ချမ်းသာသည်ဟူသော သညာ၊ အတ္တဟူသော သညာတို့သည် ရှိကုန်၏။ ဤသညာတို့သည် စေတသိကတရား ဖြစ်၏။ ရုပ်ကိုမှီ၍ ဖြစ်သော ဝိညာဉ်သည် ရူပါရုံကို အာရုံပြု၍ မဟာဘုတ်၌ တည်၏၊ တဏှာဖြင့် စိုစွတ်အပ်သည်ဖြစ်၍ ကြီးပွားခြင်း၊ စည်ပင်ခြင်း၊ ပြန့်ပြောခြင်းသို့ ရောက်၏။ ဤသည်ကား ကြံစည်မှု မည်၏။ ဤသို့ ဝိညာဏဋ္ဌိတိတို့၌ တည်သော ရှေးဦးစွာ ဖြစ်ပေါ်ခြင်းသည် အာရုံ၏အစွမ်းဖြင့် ဥပါဒါန်မည်၏။ ဤဥပါဒါန်ကို စေတသိကတရားဟူ၍ ခေါ်ဆိုအပ်၏။ Tattha ṭhitassa arūpassa yā nikanti ajjhosānaṃ, idampi sakampitaṃ manāpikesu rūpesu piyarūpasātarūpesu ābhogo, idaṃ cetasikaṃ. Yaṃ ceteti sattesu manāpikesu abhijjhākāyagantho paṭighānusayesu byāpādakāyagantho sabbe cattāro ganthā, ayaṃ pañcasu kāmaguṇesu paṭhamābhinipāto cittassa yā cetanā yassa tattha assādānupassissa anekā pāpakā akusalā dhammā cittaṃ arūpavatiyo honti. Puggalo rāgānubandhibhūto tehi kilesakāmehi yathā kāmakaraṇīyo, ayaṃ vuccate kāmesu pakappanā. Evaṃ sabbe cattāro oghā. Yaṃ tehi kāmehi saṃyutto viharati bhāvito ajjhosanno, ayaṃ cetanā. Yassa tathāyaṃ avītarāgassa adhigatapemassa tassa vipariṇāmaññathābhāvā uppajjanti sokaparidevadukkhadomanassupāyāsā dukkhānuparivattitaṃ viññāṇaṃ hoti saritassa vayadhammasamuppādo cittaṃ pariyādiyati, idaṃ vuccati pakappitanti. ထိုဝိညာဏဋ္ဌိတိ၌ နာမ်တရားကြောင့် တည်သောသူအား အကြင်တပ်မက်မှု၊ ငြိတွယ်မှုသည် ရှိ၏။ ဤအလုံးစုံသည်လည်း တုန်လှုပ်ခြင်း (သကမ္ပိတ) မည်၏။ နှစ်သက်ဖွယ်၊ ချစ်ခင်ဖွယ်၊ သာယာဖွယ် ရုပ်တရားတို့၌ နှလုံးသွင်းခြင်းသည် စေတသိကတရား ဖြစ်၏။ နှစ်သက်ဖွယ် သတ္တဝါတို့၌ စေ့ဆော်ခြင်းကြောင့် ဖြစ်ပေါ်သော အဘိဇ္ဈာကာယဂန္ထ၊ ပဋိဃာနုသယတို့၌ ဖြစ်သော ဗျာပါဒကာယဂန္ထ အစရှိသော ဂန္ထလေးပါးစုံသည် ရှိကုန်၏။ ဤသည်ကား ကာမဂုဏ်ငါးပါးတို့၌ စိတ်၏ ရှေးဦးစွာ ကျရောက်တတ်သော စေတနာ ဖြစ်၏။ ထိုအာရုံ၌ သာယာမှုကို ရှုလေ့ရှိသောသူအား များစွာသော ယုတ်မာသော အကုသိုလ်တရားတို့သည် စိတ်၌ ဖြစ်ပေါ်ကုန်၏။ ရာဂအစဉ်လိုက်၍ နှောင်ဖွဲ့အပ်သော ပုဂ္ဂိုလ်သည် ထိုကိလေသာကာမတို့က အလိုရှိတိုင်း ပြုအပ်သည် ဖြစ်၏။ ဤသည်ကို ကာမတို့၌ ကြံစည်မှု (ပကပ္ပနာ) ဟူ၍ ခေါ်ဆိုအပ်၏။ ဤသို့ သတ္တဝါအားလုံးတို့၌ ဩဃလေးပါး ရှိကုန်၏။ ထိုကာမတို့နှင့် ယှဉ်တွဲလျက်၊ လွှမ်းမိုးခံရလျက်၊ သက်ဝင်လျက် နေထိုင်ခြင်းသည် စေတနာ ဖြစ်၏။ ရာဂမကင်းသေးသော၊ အလွန်ချစ်ခြင်းရှိသောသူအား ထိုသို့သော အခြင်းအရာအားဖြင့် ဖောက်ပြန်ပြောင်းလဲမှုတို့ ဖြစ်ပေါ်လာသောအခါ စိုးရိမ်ခြင်း၊ ငိုကြွေးခြင်း၊ ဆင်းရဲခြင်း၊ နှလုံးမသာယာခြင်း၊ ပြင်းစွာပင်ပန်းခြင်းတို့သည် ဖြစ်ပေါ်ကုန်၏။ ดုက္ခနောက်သို့ အစဉ်လိုက်သော ဝိညာဉ်သည် ဖြစ်၏။ အောက်မေ့တတ်သူအား ပျက်စီးခြင်းသဘောသည် ဖြစ်ပေါ်လာပြီး စိတ်ကို လွှမ်းမိုးယူငင်၏။ ဤအလုံးစုံကို ကြံစည်မှု (ပကပ္ပိတ) ဟူ၍ ခေါ်ဆိုအပ်၏။ Ekamekassa ceteti ca pakappeti ca viññāṇassa ṭhiti yā hoti, sā ca ṭhiti dvidhā ārammaṇaṭṭhiti ca āhāraṭṭhiti ca. Tattha yā ārammaṇaṭṭhiti, ayaṃ nāmarūpassa paccayo. Yā āhāraṭṭhiti yā punabbhavābhinibbattikā ṭhiti yā ca ponobhavikā ṭhiti, ayaṃ vuccati ārammaṇaṃ. Taṃ hoti viññāṇassa ṭhitiyā tassa viññāṇapaccayā nāmarūpaṃ yāva jarāmaraṇañca ceteti, atha ca puna patthayate yato na ponobhavikā anāgatavatthumhi, ayaṃ paṭipakkho niddiṭṭho. Na ceteti na patthayati atha ca dūsetīti duvidho niddeso. Assa pubbe hoti taṃ cetasikaṃ taṃ pakappitaṃ asamūhataṃ tappaccayā, ayaṃ viññāṇassa ṭhiti hoti. တစ်ခုချင်းစီသော အာရုံကို စေ့ဆော်ခြင်းလည်းပြု၊ ကြံစည်ခြင်းလည်းပြုသဖြင့် ဖြစ်ပေါ်လာသော ဝိညာဉ်၏ တည်ခြင်းသည် အာရုံ၌တည်ခြင်း၊ အာဟာရ၌တည်ခြင်းဟူ၍ နှစ်မျိုးရှိ၏။ ထိုနှစ်မျိုးတို့တွင် အာရုံ၌တည်ခြင်းသည် နာမ်ရုပ်၏ အကြောင်းရင်း ဖြစ်၏။ အာဟာရ၌တည်ခြင်းသည် တဖန်ဘဝသစ်၌ ဖြစ်ပေါ်စေတတ်၏။ တဖန်ဘဝသစ်၌ ဖြစ်ပေါ်တတ်သော တည်ခြင်းကိုပင် အာရုံဟူ၍ ခေါ်ဆိုအပ်၏။ ထိုအာရုံသည် ဝိညာဉ်၏ တည်ရာ ဖြစ်၏။ ထိုသူသည် ဝိညာဉ်ဟူသော အကြောင်းကြောင့် နာမ်ရုပ်ကို ဇရာမရဏတိုင်အောင် စေ့ဆော်၏။ ထို့ပြင် တစ်ဖန် အနာဂတ်ဝတ္ထု၌ တဖန်ဘဝသစ်၌ မဖြစ်ခြင်းကို တောင့်တ၏။ ဤသည်ကား ဆန့်ကျင်ဘက်တရားကို ညွှန်ပြခြင်း ဖြစ်၏။ မစေ့ဆော်၊ မတောင့်တဘဲ ဖျက်ဆီးပစ်သည်ဟူ၍ ညွှန်ပြခြင်းသည် နှစ်မျိုးရှိ၏။ ထိုသူအား ရှေးဦးစွာ ဖြစ်ပေါ်သော ထိုစေတသိကတရား၊ ထိုကြံစည်မှုသည် မပယ်နှုတ်ရသေးသဖြင့် ထိုအကြောင်းကြောင့် ဤဝိညာဉ်၏ တည်ရာ ဖြစ်ပေါ်လာ၏။ 108. Atha vā tassa anusayā āvibhavanti tappaccayā tassa punabbhavo nibbattati. Atha vā naṃ saṃkiyate appetu āgāre vā, sukhumā vā santi vā na saṃkiyate kāme taṃ evaṃ niccesupi āgāresu jāto hoti. Taṃ nayati yaṃ no kappetuṃ evaṃ saṅkhārā cetitā pakappitā ca ārammaṇabhūtā [Pg.312] honti, yā ca cetanā yā ca pakappanā yañca vatthu nibbattaṃ, ubhopi ete ārammaṇaṃ viññāṇassa tathā cetanāya ca saṅkappanāya ca patthanāya ca bhūtā sattā ceteti ca saṅkappeti ca. Yaṃ gavesanā na ca ceteti na ca saṅkappeti. Katame ca sattā bhūtā? Ye ca tanujātaaṇḍajāpi aṇḍakā anubhinnā saṃsedajā na ca sambhinnā ime bhūtā. Katame sambhavesino gabbhagatā aṇḍagatā saṃsaranto ime na ceteti na pattheti na ca saṅkappeti. Anusaye na ca punabbhavo nibbattīti? Ye bhūtā sattā ye sambhavesino, te thāvarā. Ye vā sato cetenti patthenti ca ye thāvarā. Te na ca cetenti, na ca patthenti, na ca saṅkappenti, anusayena ca saṃsaranti. ၁၀၈. တနည်းကား ထိုသူအား အနုသယတို့သည် ထင်ရှားဖြစ်ကုန်၏။ ထိုအနုသယဟူသော အကြောင်းကြောင့် ထိုသူအား တဖန် ဘဝသစ်၌ ဖြစ်ခြင်းသည် ဖြစ်၏။ တနည်းကား ထိုသူ့ကို အိမ်၌ သွင်းစေကာမူ ချီးမွမ်းအပ်၏။ သိမ်မွေ့သော်လည်းကောင်း၊ ငြိမ်သက်သော်လည်းကောင်း ကာမ၌ ထိုသူ့ကို မချီးမွမ်းအပ်။ ဤသို့ မြဲကုန်သော အိမ်တို့၌ ဖြစ်သည်ဖြစ်၏။ ထိုအိမ်၏ အစီးအပွားကို ရဟန်းသည် မချီးမွမ်းအပ်။ အကြင်အိမ်၏ အစီးအပွားကို ကြံစည်ခြင်းငှာ မဖြစ်နိုင်။ ဤသို့ သင်္ခါရတို့ကို စေ့ဆော်အပ်၊ ကြံစည်အပ်ကုန်သည်ဖြစ်၍ အာရုံဖြစ်ကုန်၏။ အကြင် စေ့ဆော်ခြင်းသည်လည်းကောင်း၊ အကြင် ကြံစည်ခြင်းသည်လည်းကောင်း၊ အကြင် ဝတ္ထုသည်လည်းကောင်း ဖြစ်၏။ ထိုနှစ်ပါးစုံတို့သည်လည်း ဝိညာဉ်၏ အာရုံတို့ မည်ကုန်၏။ ထိုအတူ စေ့ဆော်ခြင်းဖြင့်လည်းကောင်း၊ ကြံစည်ခြင်းဖြင့်လည်းကောင်း၊ တောင့်တခြင်းဖြင့်လည်းကောင်း ဖြစ်ကုန်သော သတ္တဝါတို့သည် စေ့လည်းစေ့ဆော်ကုန်၏၊ ကြံလည်းကြံစည်ကုန်၏။ အကြင်ရှာမှီးခြင်းကို စေ့လည်းမစေ့ဆော်၊ ကြံလည်းမကြံစည်။ ဖြစ်ဆဲဖြစ်ကုန်သော သတ္တဝါတို့သည် အဘယ်တို့နည်း။ ပါးသော ဥခွံအတွင်း၌ ဖြစ်ကုန်သော သတ္တဝါတို့သည်လည်းကောင်း၊ အကြင် အဥ၌ တည်ကုန်သော သတ္တဝါတို့သည်လည်းကောင်း လျော်စွာ ပေါက်ကုန်၏။ အညှိကိုမှီ၍ ဖြစ်ကုန်သော သတ္တဝါတို့သည် ပေါက်ခြင်းမရှိကုန်။ ဤသတ္တဝါတို့သည် ဘူတ မည်ကုန်၏။ ကိုယ်ဝန်၌ ဖြစ်ဆဲသူတို့သည် အဘယ်တို့နည်း။ အမိဝမ်း၌ တည်ကုန်သော သတ္တဝါတို့သည်လည်းကောင်း၊ ဥခွံမှ ပေါက်ကုန်သော သတ္တဝါတို့သည်လည်းကောင်း၊ ကျင်လည်ကုန်သော သတ္တဝါတို့သည်လည်းကောင်း ရှိကုန်၏။ ဤသူတို့သည် မစေ့ဆော်၊ မတောင့်တ၊ အကြံမကြံစည်ကုန်။ အနုသယကြောင့်လျှင် တဖန် ဘဝသစ်၌ ဖြစ်ခြင်းသည် ဖြစ်၏။ ဘူတဖြစ်ကုန်သော အကြင်သတ္တဝါတို့သည်လည်းကောင်း၊ အကြင် ကိုယ်ဝန်၌ ရှိသောသူတို့သည်လည်းကောင်း ရှိကုန်၏။ ထိုသတ္တဝါတို့သည် ထာဝရ မည်ကုန်၏။ သတိရှိသည်ဖြစ်၍ စေ့ဆော်ကုန်သော၊ တောင့်တကုန်သော သူတို့သည်လည်းကောင်း၊ အကြင်သူတို့သည် ထာဝရ မည်ကုန်၏။ ထိုသူတို့သည် စေ့လည်းမစေ့ဆော်ကုန်၊ တောင့်လည်းမတောင့်တကုန်၊ ကြံလည်းမကြံစည်ကုန်ဘဲ အနုသယဖြင့်လည်း ကျင်လည်ကုန်၏။ Aparo pariyāyo. Ye ariyapuggalā sekkhā, tattha te na ca cetenti, na ca saṅkappenti, anusayena puna uppajjanti. တပါးသော ဒေသနာနည်းကား— အရိယာပုဂ္ဂိုလ်ဖြစ်ကုန်သော အကြင်သေက္ခပုဂ္ဂိုလ်တို့သည် ရှိကုန်၏။ ထိုအရိယဘုံ၌ ထိုသေက္ခပုဂ္ဂိုလ်တို့သည် စေ့လည်းမစေ့ဆော်ကုန်၊ ကြံလည်းမကြံစည်ကုန်ဘဲ အနုသယကြောင့် တဖန် ဖြစ်ပွားကုန်၏။ Aparo pariyāyo. Sukhumā pāṇā bhūmigatā udakagatā cakkhuno āpāthaṃ nāgacchanti, te na ca cetenti, na ca saṅkappenti, anusayena ca saṃsaranti. တပါးသော ဒေသနာနည်းကား— မြေ၌တည်ကုန်သော၊ ရေ၌တည်ကုန်သော သိမ်မွေ့ကုန်သော သတ္တဝါတို့သည် မျက်စိအား ထင်ခြင်းသို့ မရောက်ကုန်။ ထိုသတ္တဝါတို့သည် စေ့လည်းမစေ့ဆော်ကုန်၊ ကြံလည်းမကြံစည်ကုန်ဘဲ အနုသယဖြင့်လည်း ကျင်လည်ကုန်၏။ Aparo pariyāyo. Bāhikā sabbe bhikkhū abhimānikā, te na ca cetenti, na ca patthayanti, anusayena ca saṃsaranti, na ca cetenti, na ca saṅkappenti, na ca anusenti. Ārammaṇampetaṃ na hoti viññāṇassa ṭhitiyā. တပါးသော ဒေသနာနည်းကား— သာသနာတော်မှအပဖြစ်ကုန်သော၊ အလွန်မာနကြီးကုန်သော အလုံးစုံသော ရဟန်းတို့သည် ရှိကုန်၏။ ထိုရဟန်းတို့သည် စေ့လည်းမစေ့ဆော်ကုန်၊ တောင့်တလည်းမတောင့်တကုန်ဘဲ အနုသယဖြင့်လည်း ကျင်လည်ကုန်၏။ စေ့လည်းမစေ့ဆော်ကုန်၊ ကြံလည်းမကြံစည်ကုန်၊ ကိန်းလည်းမကိန်းအောင်းကုန်။ ထိုအာရုံသည်လည်း ဝိညာဉ်၏ တည်ခြင်းအလို့ငှာ မဖြစ်။ Na ca cetetīti pariyuṭṭhānasamugghātaṃ dasseti. Na ca anusetīti anusayasamugghātaṃ dasseti. Na ca cetetīti oḷārikānaṃ kilesānaṃ pahānaṃ dasseti. Na ca anusetīti sukhumānaṃ kilesānaṃ pahānaṃ dasseti. Na ca cetetīti yena bhūmi ca na ca patthayantīti sakadāgāmī anāgāmī, na ca anusetīti arahaṃ, na ca cetetīti sīlakkhandhassa paṭipakkhena pahānaṃ dasseti, na ca patthayatīti samādhikkhandhassa paṭipakkhena pahānaṃ dasseti, na ca anusayatīti paññākkhandhassa paṭipakkhena pahānaṃ dasseti, na ca cetetīti apuññamayānaṃ saṅkhārānaṃ pahānaṃ dasseti, na ca patthayatīti puññamayānaṃ saṅkhārānaṃ pahānaṃ dasseti, na ca anusetīti āneñjamayānaṃ saṅkhārānaṃ pahānaṃ dasseti, na ca cetetīti anaññātaññassāmītindriyaṃ, na ca patthayatīti aññindriyaṃ, na ca anusayatīti aññātāvino indriyaṃ. Na ca cetetīti mudukā indriyabhāvanā, na ca patthayatīti [Pg.313] majjhaindriyabhāvanā, na ca anusetīti adhimattā indriyabhāvanā. Ayaṃ suttattho. "မစေ့ဆော်" ဟူသော ပါဌ်ဖြင့် ပရိယုဋ္ဌာန်ကို အကြွင်းမဲ့ပယ်ဖျက်ခြင်းကို ပြ၏။ "မကိန်းအောင်း" ဟူသော ပါဌ်ဖြင့် အနုသယကို အကြွင်းမဲ့ပယ်ဖျက်ခြင်းကို ပြ၏။ "မစေ့ဆော်" ဟူသော ပါဌ်ဖြင့် ရုန့်ရင်းသော ကိလေသာတို့ကို ပယ်ခြင်းကို ပြ၏။ "မကိန်းအောင်း" ဟူသော ပါဌ်ဖြင့် သိမ်မွေ့သော ကိလေသာတို့ကို ပယ်ခြင်းကို ပြ၏။ "မစေ့ဆော်" ဟူသော ပါဌ်ဖြင့် ဒဿနဘုံကို ပြ၏။ "မတောင့်တ" ဟူသော ပါဌ်ဖြင့် သကဒါဂါမ်နှင့် အနာဂါမ်ကို ပြ၏။ "မကိန်းအောင်း" ဟူသော ပါဌ်ဖြင့် ရဟန္တာပုဂ္ဂိုလ်ကို ပြ၏။ "မစေ့ဆော်" ဟူသော ပါဌ်ဖြင့် သီလက္ခန္ဓာ၏ ဆန့်ကျင်ဘက်တရားကို ပယ်ခြင်းကို ပြ၏။ "မတောင့်တ" ဟူသော ပါဌ်ဖြင့် သမာဓိက္ခန္ဓာ၏ ဆန့်ကျင်ဘက်တရားကို ပယ်ခြင်းကို ပြ၏။ "မကိန်းအောင်း" ဟူသော ပါဌ်ဖြင့် ပညာက္ခန္ဓာ၏ ဆန့်ကျင်ဘက်တရားကို ပယ်ခြင်းကို ပြ၏။ "မစေ့ဆော်" ဟူသော ပါဌ်ဖြင့် အကုသိုလ်ဖြင့်ပြီးသော သင်္ခါရတို့ကို ပယ်ခြင်းကို ပြ၏။ "မတောင့်တ" ဟူသော ပါဌ်ဖြင့် ကုသိုလ်ဖြင့်ပြီးသော သင်္ခါရတို့ကို ပယ်ခြင်းကို ပြ၏။ "မကိန်းအောင်း" ဟူသော ပါဌ်ဖြင့် အာနဉ္ဇဖြင့်ပြီးသော သင်္ခါရတို့ကို ပယ်ခြင်းကို ပြ၏။ "မစေ့ဆော်" ဟူသော ပါဌ်ဖြင့် အနညာတညဿမိတိန္ဒြေကို ပြ၏။ "မတောင့်တ" ဟူသော ပါဌ်ဖြင့် အညိန္ဒြေကို ပြ၏။ "မကိန်းအောင်း" ဟူသော ပါဌ်ဖြင့် အညာတာဝိန္ဒြေကို ပြ၏။ "မစေ့ဆော်" ဟူသော ပါဌ်ဖြင့် နူးညံ့သော ဣန္ဒြေပွားခြင်းကို ပြ၏။ "မတောင့်တ" ဟူသော ပါဌ်ဖြင့် အလတ်စားဖြစ်သော ဣန္ဒြေပွားခြင်းကို ပြ၏။ "မကိန်းအောင်း" ဟူသော ပါဌ်ဖြင့် လွန်ကဲသော ဣန္ဒြေပွားခြင်းကို ပြ၏။ ဤသည်ကား သုတ်၏ အနက်အဓိပ္ပာယ်တည်း။ 109. Tattha katamā desanā? Idha sutte cattāri saccāni desitāni. Yañca cetayitaṃ yañca pakappitaṃ atthi etaṃ ārammaṇaṃ cittaṃ patiṭṭhati vicinati yujjati. Na ca cetetīti na ca patthayatīti atthi evaṃ ārammaṇaṃ anusaye viññāṇamiti viciniyati yujjati na ca ceteti na ca patthayati. Anusayappahānā viññāṇaṭṭhitiṃ na gavesanti, viciyantaṃ yujjati. Ayaṃ yuttivicayo. ၁၀၉. ထိုဟာရတို့တွင် ဒေသနာဟာရသည် အဘယ်နည်း။ ဤသုတ်၌ သစ္စာလေးပါးတို့ကို ဟောတော်မူအပ်၏။ အကြင် စေ့ဆော်ခြင်းသည်လည်းကောင်း၊ အကြင် ကြံစည်ခြင်းသည်လည်းကောင်း ရှိ၏။ ထိုအာရုံသည် စိတ်၌ တည်၏၊ ရွေးချယ်စိစစ်အပ်၏၊ ယှဉ်စေအပ်၏။ "မစေ့ဆော်" ဟူသော စကားသည်လည်းကောင်း၊ "မတောင့်တ" ဟူသော စကားသည်လည်းကောင်း ရှိ၏။ ဤသို့ အနုသယ၌ အာရုံကို ဝိညာဉ်ဟူ၍ ရွေးချယ်စိစစ်အပ်၏၊ ယှဉ်စေအပ်၏။ မစေ့ဆော်၊ မတောင့်တ။ အနုသယကို ပယ်ခြင်းကြောင့် ဝိညာဏဋ္ဌိတိကို မရှာမှီးကုန်။ ရွေးချယ်စိစစ်ခြင်းကို ယှဉ်စေအပ်၏။ ဤသည်ကား ယုတ္ထိဝိစယ မည်၏။ Tattha katamo padaṭṭhāno? Cetanā pariyuṭṭhānaṃ cetanāpariyuṭṭhānassa padaṭṭhānaṃ. Saṅkappanaṃ upādānassa padaṭṭhānaṃ. Anusayo pariyuṭṭhānassa padaṭṭhānaṃ. Tesaṃ chandarāgavināsāya bhāvanā bhavarāgassa pahānaṃ. ထိုဟာရတို့တွင် ပဒဋ္ဌာနဟာရသည် အဘယ်နည်း။ စေတနာသည် ကုသိုလ်ကို လုယက်၍ တည်တတ်၏ (ပရိယုဋ္ဌာန် မည်၏)။ စေတနာသည် ပရိယုဋ္ဌာန်၏ နီးစွာသောအကြောင်း ဖြစ်၏။ ကြံစည်ခြင်းသည် ဥပါဒါန်၏ နီးစွာသောအကြောင်း ဖြစ်၏။ အနုသယသည် ပရိယုဋ္ဌာန်၏ နီးစွာသောအကြောင်း ဖြစ်၏။ ထိုသူတို့အား ဆန္ဒရာဂကို ဖျောက်ခြင်းငှာ ပွားများခြင်းသည် ဘဝရာဂကို ပယ်ခြင်း မည်၏။ Tattha katamo lakkhaṇo? Yaṃ cetasikanti vedayitaṃ pakappitaṃ uggahitaṃ viññātaṃ tabbiññāṇaṃ ārammaṇampi paccayopi. ထိုဟာရတို့တွင် လက္ခဏာဟာရသည် အဘယ်နည်း။ "စေတသိက" ဟူသော ပုဒ်၌ အကြင် ခံစားခြင်းကိုလည်းကောင်း၊ အကြင် ကြံစည်ခြင်းကိုလည်းကောင်း၊ သာယာဖွယ် မသာယာဖွယ်ဖြင့် အကြင် စွဲယူခြင်းကိုလည်းကောင်း သိအပ်၏။ ထိုဝိညာဉ်သည် အာရုံလည်း မည်၏၊ အကြောင်းလည်း မည်၏။ Tattha katamo catubyūho? Idha sutte bhagavato ko adhippāyo? Ye punabbhavaṃ na icchanti, te na cetayissanti na ca patthayissantīti, ayaṃ adhippāyo. ထိုဟာရတို့တွင် စတုဗျူဟာဟာရသည် အဘယ်နည်း။ ဤသုတ်၌ မြတ်စွာဘုရား၏ အလိုတော်သည် အဘယ်နည်း။ အကြင်သူတို့သည် တဖန် ဘဝသစ်၌ ဖြစ်ခြင်းကို အလိုမရှိကုန်၊ ထိုသူတို့သည် စေ့လည်း မစေ့ဆော်ကုန်လတ္တံ့၊ တောင့်လည်း မတောင့်တကုန်လတ္တံ့။ ဤသည်ကား မြတ်စွာဘုရား၏ အလိုတော်တည်း။ Āvaṭṭoti yā ca cetanā patthanā ca anusayo ca viññāṇaṭṭhitipahānā ca, imāni dve saccāni. Vibhattīti natthi vibhattiyā bhūmi. Parivattanā pana paṭipakkhaṃ suttaṃ. အာဝဋ္ဋဟာရဟူသည်ကား— အကြင် စေ့ဆော်ခြင်းသည်လည်းကောင်း၊ အကြင် တောင့်တခြင်းသည်လည်းကောင်း၊ အကြင် အနုသယသည်လည်းကောင်း၊ အကြင် ဝိညာဉ်၏ တည်ခြင်းသည်လည်းကောင်း၊ အကြင် ပယ်ခြင်းသည်လည်းကောင်း ရှိ၏။ ဤတရားတို့သည် နှစ်ပါးသော သစ္စာတို့ မည်ကုန်၏။ ဝိဘတ္တိဟာရဟူသည်ကား— ဝိဘတ္တိဟာရ၏ ဖြစ်ရာဘုံ မရှိ။ ပရိဝတ္တနဟာရဟူသည်ကား— ဆန့်ကျင်ဘက်ဖြစ်သော သုတ်တည်း။ Tattha katamo vevacano? Cetanā rūpasañcetanā yāvadhammasañcetanā. Yo anusayo, te satta anusayā. ထိုဟာရတို့တွင် ဝေဝစနဟာရသည် အဘယ်နည်း။ ရူပါရုံ၌ စေ့ဆော်ခြင်းရှိသော စေတနာမှစ၍ ဓမ္မာရုံ၌ စေ့ဆော်ခြင်းရှိသော စေတနာတိုင်အောင် ဖြစ်၏။ အကြင် အနုသယသည် ရှိ၏၊ ထိုအနုသယတို့သည် ခုနစ်ပါးတို့ ဖြစ်ကုန်၏။ Paññattīti cetanāpariyuṭṭhānaṃ paññattiyā paññattā. Saṅkappanaṃ upādānapaññattiyā paññattaṃ. Anusayo hetupaññattiyā paññatto. Viññāṇaṭṭhiti upapattihetupaññattiyā paññattā. Cetanā saṅkappanā anusayo samucchedo chandarāgavinayapaññattiyā paññatto. Paṭhame keci dvīhi parivattakehi paṭiccasamuppādo idappaccayatāya majjhapaññatti. ပညတ္တိဟာရဟူသည်ကား— စေတနာကို ပရိယုဋ္ဌာနပညတ်၌ သိစေအပ်၏။ ကြံစည်ခြင်းကို ဥပါဒါနပညတ်၌ သိစေအပ်၏။ အနုသယကို အကြောင်းပညတ်၌ သိစေအပ်၏။ ဝိညာဏဋ္ဌိတိကို ပဋိသန္ဓေအကြောင်းရှိသော ပညတ်၌ သိစေအပ်၏။ စေတနာ၊ ကြံစည်ခြင်း၊ အနုသယနှင့် အကြွင်းမဲ့ဖြတ်တောက်ခြင်းကို ဆန္ဒရာဂကို ပယ်ဖျောက်ခြင်းပညတ်၌ သိစေအပ်၏။ ပထမ၌ အချို့သောသူတို့သည် နှစ်ပါးသော လည်ခြင်းတို့ဖြင့် ပဋိစ္စသမုပ္ပါဒ်ကို ဣဒပ္ပစ္စယတာကြောင့် မဇ္ဈတ္တပညတ်ဟု သိစေအပ်၏။ Otaraṇoti [Pg.314] dvīhi parivattakehi dukkhañca samudayo ca majjhimakehi maggo ca nirodho ca. Sodhanoti sutte suttassa ārambho. ဩတရဏဟာရဟူသည်ကား— နှစ်ပါးသော လည်ခြင်းတို့ဖြင့် ဒုက္ခသစ္စာနှင့် သမုဒယသစ္စာတို့သို့ သက်ဝင်စေ၏။ အလယ်အလတ်ဖြစ်သော မဇ္ဈိမပဋိပဒါတို့ဖြင့် မဂ္ဂသစ္စာနှင့် နိရောဓသစ္စာတို့သို့ သက်ဝင်စေ၏။ သောဓနဟာရဟူသည်ကား— သုတ်၌ သုတ်၏အစကို စစ်ဆေးခြင်းတည်း။ Adhiṭṭhānoti yañcetayitaṃ sabbaṃ adhiṭṭhānena ekattāya paññattaṃ. Saṅkappitanti upādānekattāya paññattaṃ. Viññāṇaṃ ekattāya paññattaṃ. အဓိဋ္ဌာန်ဟာရဟူသည်ကား— စေ့ဆော်အပ်သော အလုံးစုံကို အဓိဋ္ဌာန်ဖြင့် တစ်ခုတည်းသော အဖြစ်၌ သိစေအပ်၏။ ကြံစည်အပ်သော အရာကို ဥပါဒါန်၌ တစ်ခုတည်းသော အဖြစ်၌ သိစေအပ်၏။ ဝိညာဉ်ကို တစ်ခုတည်းသော အဖြစ်၌ သိစေအပ်၏။ Parikkhāroti subhañca ārammaṇaṃ ayoniso manasikāro cetanā hetupaccayatāya paccayo. Viññāṇassa patiṭṭhāno dhammo ārammaṇapaccayatāya paccayo. Tassa manasikāro hetupaccayatāya paccayo. ပရိက္ခာရဟာရဟူသည်ကား— တင့်တယ်သော အာရုံသည်လည်းကောင်း၊ မသင့်မတင့် နှလုံးသွင်းခြင်းသည်လည်းကောင်း၊ စေတနာသည်လည်းကောင်း ဟေတုပစ္စည်းအဖြစ်ဖြင့် ကျေးဇူးပြု၏။ ဝိညာဉ်၏ တည်ရာသဘောသည် အာရမ္မဏပစ္စည်းအဖြစ်ဖြင့် ကျေးဇူးပြု၏။ ထိုပုဂ္ဂိုလ်၏ နှလုံးသွင်းခြင်းသည် ဟေတုပစ္စည်းအဖြစ်ဖြင့် ကျေးဇူးပြု၏။ Tattha katamo samāropano? Idaṃ suttaṃ saññitaṃ tattha ceteti visajjanā iti niddisitabbā. Tassa diṭṭhiyā viññāṇapaccayā nāmarūpaṃ yāva jarāmaraṇaṃ, ayaṃ samāropano. Ārammaṇametaṃ na hoti viññāṇassa ṭhitiyā, viññāṇanirodhā nāmarūpanirodho, nāmarūpanirodhā yāva jarāmaraṇanirodho. ထိုဟာရတို့တွင် သမာရောပနဟာရသည် အဘယ်နည်း။ ဤသုတ်ကို မှတ်အပ်၏။ ထိုသုတ်၌ "စေ့ဆော်၏" ဟူသော ဤပါဌ်ဖြင့် အဖြေဟူ၍ ညွှန်းပြအပ်၏။ ထိုပုဂ္ဂိုလ်၏ မိစ္ဆာဒိဋ္ဌိအယူအလိုအားဖြင့် ဝိညာဉ်ဟူသော အကြောင်းကြောင့် နာမ်ရုပ်သည် ဇရာမရဏတိုင်အောင် ဖြစ်၏။ ဤသည်ကား သမာရောပနဟာရ မည်၏။ ထိုအာရုံသည် ဝိညာဉ်၏ တည်ခြင်းအလို့ငှာ မဖြစ်၊ ဝိညာဉ်ချုပ်ခြင်းကြောင့် နာမ်ရုပ်ချုပ်၏။ နာမ်ရုပ်ချုပ်ခြင်းကြောင့် ဇရာမရဏတိုင်အောင် ချုပ်၏။ 110. Tattha katamaṃ saṃkilesabhāgiyañca nibbedhabhāgiyañca asekkhabhāgiyañca suttaṃ? Ayaṃ loko santāpajāto yāva ye hi keci samaṇā vā brāhmaṇā vā bhavena bhavassa vippamokkhamāhaṃsu. Saṃkilesabhāgiyaṃ upadhiṃ hi paṭicca dukkhamidaṃ sambhoti, yā tā pana taṇhā pahīyanti, bhavaṃ nābhinandatīti nibbedhassa nibbutassa bhikkhuno anupādāya punabbhavo na hoti. Upaccagā sabbabhavāni tādīti asekkhabhāgiyaṃ. ၁၁၀. ထိုသုတ်တို့တွင် သံကိလေသဘာဂိယ (ညစ်နွမ်းကြောင်းအဖို့ရှိသောတရား) လည်းဖြစ်သော၊ နိဗ္ဗေဓဘာဂိယ (ထိုးထွင်းသိမြင်ကြောင်းအဖို့ရှိသောတရား) လည်းဖြစ်သော၊ အသေခဘာဂိယ (ရဟန္တာအဖို့ရှိသောတရား) လည်းဖြစ်သော သုတ်သည် အဘယ်နည်း။ ဤလောကသည် ပူပန်ခြင်းဖြစ်နေ၏။ အကြင်မျှလောက်သော သမဏဗြာဟ္မဏအချို့တို့သည် ဘဝသစ်ဖြင့် ဘဝမှ လွတ်မြောက်ခြင်းကို ပြောဆိုကြကုန်၏။ ဥပဓိကို စွဲ၍ ဤဆင်းရဲသည် ဖြစ်ပေါ်လာ၏၊ ဤသည်ကား သံကိလေသဘာဂိယ မည်၏။ အကြင်တဏှာတို့ကို ပယ်အပ်ကုန်၏၊ ဘဝကို မနှစ်သက်၊ ထို့ကြောင့် ကိလေသာကို ဖောက်ခွဲပြီးသော၊ ငြိမ်းအေးပြီးသော ရဟန်းအား တဏှာဒိဋ္ဌိဖြင့် မစွဲလမ်းခြင်းကြောင့် တစ်ဖန်ဘဝသစ်၌ ဖြစ်ခြင်းသည် မရှိတော့ပေ၊ ဤသည်ကား နိဗ္ဗေဓဘာဂိယ မည်၏။ ထိုသို့သော ရဟန်းသည် အလုံးစုံသော ဘဝတို့ကို လွန်မြောက်လေပြီ၊ ဤသည်ကား အသေခဘာဂိယ မည်၏။ Tattha santāpajātoti rāgajo santāpo dosajo mohajoti. Tesaṃ sattānaṃ ṭhānaṃ dasseti. Loko santāpajātoti phasso tividho sukhavedanīyo dukkhavedanīyo adukkhamasukhavedanīyo. Tattha sukhavedanīyo phasso rāgasantāpo, dukkhavedanīyo dosasantāpo, adukkhamasukhavedanīyo mohasantāpo. Yathā ca bhagavā āha paṭhamakassa valāhakassa gomagge yehi gahapatiputta rāgajehi dosajehi mohajehi santāpehi dukkhaṃ supati, te mama santāpā na santi. ထိုသုတ်၌ ‘သန္တာပဇာတ’ ဟူသည်ကား ရာဂကြောင့်ဖြစ်သော ပူပန်ခြင်း၊ ဒေါသကြောင့်ဖြစ်သော ပူပန်ခြင်း၊ မောဟကြောင့်ဖြစ်သော ပူပန်ခြင်းတို့ ဖြစ်သည်။ ဤသို့ဖြင့် ထိုသတ္တဝါတို့၏ ဖြစ်ကြောင်းအရာကို ပြ၏။ ‘လောကသန္တာပဇာတ’ ဟူသည်ကား ဖဿသည် သုခဝေဒနာဖြစ်စေသောဖဿ၊ ဒုက္ခဝေဒနာဖြစ်စေသောဖဿ၊ အဒုက္ခမသုခဝေဒနာဖြစ်စေသောဖဿဟူ၍ သုံးမျိုးရှိရာ၊ ထိုဖဿသုံးမျိုးတို့တွင် သုခဝေဒနာဖြစ်စေသောဖဿသည် ရာဂပူပန်ခြင်းမည်၏၊ ဒုက္ခဝေဒနာဖြစ်စေသောဖဿသည် ဒေါသပူပန်ခြင်းမည်၏၊ အဒုက္ခမသုခဝေဒနာဖြစ်စေသောဖဿသည် မောဟပူပန်ခြင်းမည်၏။ မြတ်စွာဘုရားသည် ပထမဝလာဟကသုတ်၌ ဟတ္တာဠာဝကသူကြွယ်သားအား ‘သူကြွယ်သား၊ အကြင်ရာဂကြောင့်ဖြစ်သော၊ ဒေါသကြောင့်ဖြစ်သော၊ မောဟကြောင့်ဖြစ်သော ပူပန်ခြင်းတို့မှ ဆင်းရဲကို ကောင်းစွာပယ်သတ်အပ်သဖြင့် ချမ်းသာစွာ အိပ်စက်ရသကဲ့သို့၊ ငါ့အား ထိုပူပန်ခြင်းတို့သည် မရှိကုန်’ ဟု ဟောတော်မူသကဲ့သို့ ဖြစ်သည်။ Rogaṃ [Pg.315] vadati attatoti tehi santāpehi santāpito tividhaṃ vipallāsaṃ paṭilabhati saññāvipallāsaṃ cittavipallāsaṃ diṭṭhivipallāsaṃ. Tattha asubhe subhanti saññāvipallāso. Dukkhe sukhanti cittavipallāso. Anicce niccanti anattani attāti diṭṭhivipallāso. ‘ရောဂါကို ကိုယ် (အတ္တ) အားဖြင့် ဆိုကုန်၏’ ဟူသည်မှာ ထိုပူပန်ခြင်းတို့ဖြင့် ပူပန်ရသောသူသည် သညာဝိပ္ပလ္လာသ (အမှတ်ဖောက်ပြန်ခြင်း)၊ စိတ္တဝိပ္ပလ္လာသ (စိတ်ဖောက်ပြန်ခြင်း)၊ ဒိဋ္ဌိဝိပ္ပလ္လာသ (အယူဖောက်ပြန်ခြင်း) ဟူသော သုံးပါးသော ဖောက်ပြန်ခြင်းတို့ကို ရရှိခြင်းကို ဆိုလိုသည်။ ထိုသုံးမျိုးတို့တွင် မတင့်တယ်သောအရာ၌ တင့်တယ်၏ဟု မှတ်ထင်ခြင်းသည် သညာဝိပ္ပလ္လာသ မည်၏။ ဆင်းရဲသောအရာ၌ ချမ်းသာ၏ဟု ထင်မှတ်ခြင်းသည် စိတ္တဝိပ္ပလ္လာသ မည်၏။ မမြဲသောအရာ၌ မြဲ၏ဟူ၍လည်းကောင်း၊ ကိုယ်မဟုတ်သောအရာ၌ ကိုယ် (အတ္တ) ဟူ၍လည်းကောင်း ယူဆခြင်းသည် ဒိဋ္ဌိဝိပ္ပလ္လာသ မည်၏။ Yathā cittassa vipallāso saññādiṭṭhite tividhā vitakkā – cittavitakko vipallāso saññāvitakko vipallāso diṭṭhivitakko vipallāsopi. Tattha avijjā vipallāso gocarā gatipateyyabhūmi, yathā hi taṃ sañjānāti yathā vijānāti yathā sañjānāti ca vijānāti ca. Yathā khanti ceteti ime cattāro vipallāsā sattā yehi catubbidhaṃ attabhāvavatthuṃ rogabhūtaṃ gaṇḍabhūtaṃ ‘‘attā’’ti vadanti. Rogaṃ vadati attatoti ayaṃ āvaṭṭo. Yena yena hi maññati tato taṃ hoti aññathāti subhanti maññati na tathā hoti. Evaṃ sukhanti niccaṃ attāti so aññathā bhavameva santaṃ anāgataṃ bhavaṃ patthayati, tena vuccati ‘‘bhavarāgo’’ti. Bhavamevābhinandati, yaṃ abhinandati, taṃ dukkhanti pañcakkhandhe niddisiyati. Yañca tappaccayā sokaparidevadukkhaṃ tassa hi bhāvessati. Ettāvatā saṃkileso hoti. Pahānatthaṃ kho pana brahmacariyaṃ vussati. Tiṇṇaṃ santāpānaṃ chandarāgavinayo hoti. စိတ်၏ ဖောက်ပြန်ခြင်းဖြစ်သကဲ့သို့ ထိုသညာဖောက်ပြန်ခြင်းနှင့် အယူဖောက်ပြန်ခြင်းတို့သည်လည်း ဖြစ်ကုန်၏။ အကြံ (ဝိတက်) တို့သည်လည်း စိတ္တဝိတက္ကဝိပ္ပလ္လာသ (စိတ်ဖြင့်ကြံစည်မှု ဖောက်ပြန်ခြင်း)၊ သညာဝိတက္ကဝိပ္ပလ္လာသ (သညာဖြင့်ကြံစည်မှု ဖောက်ပြန်ခြင်း)၊ ဒိဋ္ဌိဝိတက္ကဝိပ္ပလ္လာသ (အယူဖြင့်ကြံစည်မှု ဖောက်ပြန်ခြင်း) ဟူ၍ သုံးမျိုးရှိ၏။ ထိုသုံးမျိုးတို့တွင် အဝိဇ္ဇာဖောက်ပြန်ခြင်းသည် ကျက်စားရာအာရုံသို့ ရောက်၍ကျခြင်းလျှင် ဖြစ်ရာရှိ၏။ အကြောင်းမူကား ထိုအာရုံကို မှတ်သကဲ့သို့၊ သိသကဲ့သို့၊ မှတ်လည်းမှတ် သိလည်းသိသကဲ့သို့၊ အကြင်သို့ နှစ်သက်သဘောကျ၏၊ စေ့ဆော်၏။ ဤဖောက်ပြန်ခြင်းလေးပါးရှိသော သတ္တဝါတို့သည် အကြင်ဖောက်ပြန်ခြင်းတို့ဖြင့် လေးမျိုးသော အတ္တဘောတည်းဟူသော တည်ရာရှိသော၊ အနာရောဂါသဖွယ်ဖြစ်သော၊ အိုင်းအမာသဖွယ်ဖြစ်သော ဝဋ်ကို ‘ကိုယ် (အတ္တ)’ ဟူ၍ ဆိုကြကုန်၏။ ‘ရောဂါကို ကိုယ် (အတ္တ) အားဖြင့် ဆို၏’ ဟူသော ဤနည်းသည် အာဝဋ္ဋဟာရ မည်၏။ မှန်ပေ၏၊ အကြင်အခြင်းအရာဖြင့် ထင်မှတ်ကြကုန်၏၊ ထိုထင်မှတ်ခြင်းကြောင့် ထိုဝဋ်ဆင်းရဲသည် ဖြစ်၏။ ‘တစ်ပါးသောအခြင်းအရာ’ (အညထာ) ဟူသည်ကား တင့်တယ်၏ဟု ထင်မှတ်သော်လည်း ထိုသို့မဖြစ်ခြင်း ဖြစ်သည်။ ဤသို့ဖြင့် ချမ်းသာ၏၊ မြဲ၏၊ ကိုယ် (အတ္တ) ဖြစ်၏ဟု ထိုသူသည် တစ်ပါးသောအခြင်းအရာအားဖြင့် ထင်ရှားရှိသော၊ အနာဂတ်ဖြစ်လတ္တံ့သော ဘဝကိုသာ တောင့်တ၏။ ထို့ကြောင့် ‘ဘဝရာဂ’ ဟု ဆိုအပ်၏။ ဘဝကိုသာ အလွန်နှစ်သက်ခြင်းရှိ၏။ အကြင်နှစ်သက်ခြင်းသည် ရှိ၏၊ ထိုနှစ်သက်ခြင်းသည် ဆင်းရဲမည်၏ဟု ခန္ဓာငါးပါးကို ညွှန်းဆိုတော်မူ၏။ ထိုပူပန်ခြင်းတည်းဟူသော အကြောင်းကြောင့် ဖြစ်ပေါ်လာသော စိုးရိမ်ခြင်း၊ ငိုကြွေးခြင်း၊ ဆင်းရဲခြင်းသည် ထိုသူအား ပွားများလိမ့်မည်။ ဤမျှဖြင့် ကိလေသာညစ်ညူးခြင်း (သံကိလေသ) ဖြစ်၏။ သို့ရာတွင် ထိုတရားတို့ကို ပယ်သတ်ရန်အတွက် မြတ်သောအကျင့်ကို ကျင့်သုံးကြကုန်၏။ ပူပန်ခြင်းသုံးပါးတို့၏ ဆန္ဒရာဂကို ဖယ်ရှားခြင်းသည် ဖြစ်၏။ Upadhiṃ hi paṭicca dukkhamidaṃ bhavatīti ye bhavamevābhinandanti yassa bhāvessati, taṃ dukkhaṃ tassa dukkhassa pahānamāha. Sabbaso upādānañca yaṃ natthi dukkhassa sambhavoti cattāro vipallāsā yathā niddiṭṭhaupādānamāha. Tassa paṭhamo vipallāso kāmupādānaṃ, dutiyaṃ diṭṭhupādānaṃ, tatiyaṃ sīlabbatupādānaṃ, catutthaṃ attavādupādānaṃ, tesaṃ yo khayo natthi dukkhassa sambhavo upadhi nidānaṃ dukkhanirodhamāha. Evametaṃ yathābhūtaṃ sammappaññāya passato vibhavataṇhā na hoti. Vibhavaṃ nābhinandatīti dassanabhūmiṃ manteti sabbaso taṇhakkhayaṃ nibbānanti dve vimuttiyo katheti rāgavirāgañca avijjāvirāgañca. Tassa bhikkhunoti anupādisesanibbānadhātuṃ manteti. Ayaṃ suttassa atthaniddeso. ‘ဥပဓိကို စွဲ၍ ဤဆင်းရဲသည် ဖြစ်ပေါ်လာ၏’ ဟူသည်မှာ ဘဝကိုသာ အလွန်နှစ်သက်ကုန်သော သူတို့အား အကြင်မဂ်ကို ပွားများစေလတ္တံ့၊ ထိုမဂ်ကို ပွားများခြင်းဖြင့် ဝဋ်ဆင်းရဲကို အကြွင်းမဲ့ပယ်ခြင်းကို ဟောတော်မူ၏။ ‘အကြင်စွဲလမ်းခြင်းသည်လည်းကောင်း၊ ဆင်းရဲဖြစ်ခြင်းသည်လည်းကောင်း လုံးဝမရှိ’ ဟူသည်ကား ဖောက်ပြန်ခြင်းလေးပါးတို့ကို ပြအပ်သော ဥပါဒါန်အတိုင်း ဟောတော်မူခြင်းဖြစ်သည်။ ထိုဝိပ္ပလ္လာသတို့တွင် ပထမဝိပ္ပလ္လာသသည် ကာမုပါဒါန် မည်၏။ ဒုတိယသည် ဒိဋ္ဌုပါဒါန် မည်၏။ တတိယသည် သီလဗ္ဗတုပါဒါန် မည်၏။ စတုတ္ထသည် အတ္တဝါဒုပါဒါန် မည်၏။ ထိုဥပါဒါန်တို့၏ ကုန်ခြင်းကြောင့် ဆင်းရဲဖြစ်ခြင်းမရှိတော့ဘဲ၊ ဥပဓိဟူသော အကြောင်းရင်းရှိသော ဒုက္ခချုပ်ခြင်းကို ဆိုတော်မူ၏။ ဤသို့ ဤဒုက္ခကို ဟုတ်မှန်သည့်အတိုင်း ကောင်းစွာပညာဖြင့် ရှုမြင်သောသူအား ဝိဘဝတဏှာသည် မဖြစ်ပေါ်ချေ။ ‘ဥစ္ဆေဒဘဝ (ဝိဘဝ) ကို မနှစ်သက်’ ဟူသည်ကား ဒဿနဘူမိကို ရည်ညွှန်းခြင်းဖြစ်ပြီး၊ အချင်းခပ်သိမ်း တဏှာကုန်ရာဖြစ်သော နိဗ္ဗာန်ဟု ဆိုလို၏။ ရာဂဝိရာဂ (အနာဂါမိဖိုလ်) နှင့် အဝိဇ္ဇာဝိရာဂ (အရဟတ္တဖိုလ်) ဟူသော ဝိမုတ္တိနှစ်ပါးတို့ကို ဟောတော်မူ၏။ ‘ထိုရဟန်းအား’ ဟူသည်ကား အနုပါဒိသေသနိဗ္ဗာနဓာတ်ကို ရည်ညွှန်းမှတ်ထင်၏။ ဤသည်ကား သုတ်၏ အနက်အဓိပ္ပာယ်ကို ဖွင့်ဆိုချက်တည်း။ 111. Tattha katamo vicayo? Yassa yattha pariḷāheti tassa pariḍayhantassa so yathābhūtaṃ natthi nibbindati ca, ayaṃ vicayo ca yutti ca. Padaṭṭhāno [Pg.316] rāgajo pariḷāho sukhindriyassa domanassindriyassa ca padaṭṭhānaṃ. Dosajo pariḷāho sukhindriyassa domanassindriyassa ca padaṭṭhānaṃ. Mohajo pariḷāho upekkhindriyassa domanassindriyassa ca padaṭṭhānaṃ. ၁၁၁. ထိုဟာရတို့တွင် ဝိစယဟာရသည် အဘယ်နည်း။ အကြင်သူအား အကြင်ဝဋ်ဆင်းရဲ၌ ရာဂစသောကိလေသာမီးတို့ဖြင့် ပူလောင်စေ၏၊ ထိုသို့ပူလောင်သောသူအား ထိုတရားတို့ကို ဟုတ်မှန်သည့်အတိုင်း ငြီးငွေ့ခြင်းသည် မရှိပေ။ ဤသို့ ရှာဖွေဆင်ခြင်ခြင်းသည် ဝိစယဟာရလည်းမည်၏၊ ယုတ္တိဟာရလည်းမည်၏။ ပဒဋ္ဌာန် (နီးစွာသောအကြောင်း) ကား ရာဂကြောင့်ဖြစ်သော ပူလောင်ခြင်းသည် သုခိန္ဒြေနှင့် ဒေါမနဿိန္ဒြေ၏ နီးစွာသောအကြောင်းမည်၏။ ဒေါသကြောင့်ဖြစ်သော ပူလောင်ခြင်းသည် သုခိန္ဒြေနှင့် ဒေါမနဿိန္ဒြေ၏ နီးစွာသောအကြောင်းမည်၏။ မောဟကြောင့်ဖြစ်သော ပူလောင်ခြင်းသည် ဥပေက္ခိန္ဒြေနှင့် ဒေါမနဿိန္ဒြေ၏ နီးစွာသောအကြောင်းမည်၏။ Tattha katamo lakkhaṇo hāro? Phassapareto vedanāpareto saññāparetopi saṅkhāraparetopi yena yena maññati yadi subhanimittena yadi sukhanimittena yadi niccanimittena yadi attanimittena asubhe subhanti maññati, evaṃ sabbaṃ rāgaje pariḷāhe vutte cattāro pariḷāhā vuttā bhavanti. Rāgajo dosajo mohajo diṭṭhijo ca rāgaṃ vadāmīti attato vadati. Sabbāni pannarasa padāni aniccaṃ dukkhanti. ထိုဟာရတို့တွင် လက္ခဏဟာရသည် အဘယ်နည်း။ ဖဿနှိပ်စက်ခံရသောသူ၊ ဝေဒနာနှိပ်စက်ခံရသောသူ၊ သညာနှိပ်စက်ခံရသောသူ၊ သင်္ါရနှိပ်စက်ခံရသောသူအား အကြင်အကြောင်းကြောင့် မဆင်ခြင်နိုင်ဘဲ၊ အကယ်၍ တင့်တယ်ဟူသောအခြင်းအရာအားဖြင့်သော်လည်းကောင်း၊ ချမ်းသာဟူသောအခြင်းအရာအားဖြင့်သော်လည်းကောင်း၊ မြဲ၏ဟူသောအခြင်းအရာအားဖြင့်သော်လည်းကောင်း၊ ကိုယ် (အတ္တ) ဟူသောအခြင်းအရာအားဖြင့်သော်လည်းကောင်း ထင်မှတ်အံ့၊ မတင့်တယ်သောအရာ၌ တင့်တယ်၏ဟု ထင်မှတ်ရာ၏။ ဤသို့ အောက်မေ့သော် အလုံးစုံသောပူလောင်ခြင်းကို ရာဂကြောင့်ဖြစ်သော ပူလောင်ခြင်းဟု ဆိုအပ်သည်ရှိသော် ပူလောင်ခြင်းလေးပါးစလုံးကို ဆိုအပ်ပြီးဖြစ်၏။ ရာဂကြောင့်ဖြစ်ခြင်း၊ ဒေါသကြောင့်ဖြစ်ခြင်း၊ မောဟကြောင့်ဖြစ်ခြင်း၊ ဒိဋ္ဌိကြောင့်ဖြစ်ခြင်းတို့ကို ‘ရာဂ’ ဟူ၍ ငါဆို၏ဟု တရားကိုယ်အားဖြင့် ဆိုတော်မူ၏။ အလုံးစုံသော တစ်ဆယ့်ငါးပုဒ်တို့ကို အနိစ္စ၊ ဒုက္ခဟူ၍ သိအပ်၏။ Tattha katamo catubyūho? Idha sutte bhagavato ko adhippāyo? Ye pariḷāhena na acchanti te bhavaṃ nābhinandanti. Ye bhavaṃ nābhinandanti, te parinibbāyissanti. Ayaṃ adhippāyo. ထိုဟာရတို့တွင် စတုဗျူဟာရသည် အဘယ်နည်း။ ဤသုတ်၌ မြတ်စွာဘုရား၏ အလိုတော်သည် အဘယ်နည်း။ ပူပန်ခြင်းဖြင့် မနေသောသူတို့ (ပူပန်ခြင်းကင်း၍ နေသောသူတို့) သည် ဘဝကို မနှစ်သက်ကြကုန်။ ဘဝကို မနှစ်သက်သောသူတို့သည် ပရိနိဗ္ဗာန်ပြုကြလတ္တံ့။ ဤသည်ကား မြတ်စွာဘုရား၏ အလိုတော်တည်း။ Tattha katamo āvaṭṭo? Saṃkilesabhāgiyena dukkhañca samudayañca niddisati. Nibbedhabhāgiyena maggañca nirodhañca. ထိုဟာရတို့တွင် အာဝဋ္ဋဟာရသည် အဘယ်နည်း။ သံကိလေသဘာဂိယသုတ်ဖြင့် ဒုက္ခသစ္စာနှင့် သမုဒယသစ္စာတို့ကို ညွှန်းပြ၏။ နိဗ္ဗေဓဘာဂိယသုတ်ဖြင့် မဂ္ဂသစ္စာနှင့် နိရောဓသစ္စာတို့ကို ညွှန်းပြ၏။ Tattha katamā vibhatti? Santāpajāto rogajāto rogaṃ vadati attato taṃ na ekaṃsena hoti amanasikārā santāpajāto kho na ca rogaṃ attato vadati. ထိုဟာရတို့တွင် ဝိဘတ္တိဟာရသည် အဘယ်နည်း။ ဖြစ်သော ပူလောင်ခြင်းသည် ရောဂါကြောင့် ဖြစ်ရာ၏၊ ‘ရောဂါကို ကိုယ် (အတ္တ) အားဖြင့် ဆို၏’ ဟု ဆိုသော်လည်း ထိုရောဂါသည် စင်စစ်အားဖြင့် အတ္တမဟုတ်ပေ။ နှလုံးမသွင်းခြင်းကြောင့် ဖြစ်သော ပူလောင်ခြင်းသည် ရောဂါကို ကိုယ် (အတ္တ) အားဖြင့် မဆိုနိုင်ချေ။ Tattha katamo parivattano? Pakkhapaṭipakkhanidassanatthaṃ bhūmi parivattanāya. ထိုဟာရတို့တွင် ပရိဝတ္တနာဟာရသည် အဘယ်နည်း။ ဆန့်ကျင်ဘက်အစုကို ပြသခြင်းငှာ ပြောင်းလဲရာ ဖြစ်ရာအရပ် မည်၏။ Tattha katamo vevacano hāro? Rogañca attato vadati sallaṃ attato vadati. Pannarasa padāni sabbāni vattabbāni. ထိုဟာရတို့တွင် ဝေဝစနဟာရသည် အဘယ်နည်း။ ရောဂါကိုလည်း ကိုယ် (အတ္တ) ဟု ဆို၏၊ ငြောင့်ကိုလည်း ကိုယ် (အတ္တ) ဟု ဆို၏။ အလုံးစုံသော တစ်ဆယ့်ငါးပုဒ်တို့ကို ဆိုအပ်ကုန်၏။ Tattha katamā paññatti? Santāpajātoti domanassapadaṭṭhānaṃ. Sabbe vacanapaññattiyā paññapeti. Rogaṃ vadati attato vipallāso saṃkilesapaññattiyā paññapeti. Yaṃ nābhinandati, taṃ dukkhanti vipallāsanikkhepapaññattiyā paññattā. Te akatasattā lokā majjhena vemattatāya paññattā. ထိုဟာရတို့တွင် ပညတ္တိဟာရသည် အဘယ်နည်း။ ‘သန္တာပဇာတ’ ဟူသည်ကား ဒေါမနဿ၏ နီးစွာသောအကြောင်းတည်း။ အလုံးစုံတို့ကို ဝစနပညတ် (အသုံးအနှုန်း ပညတ်) အားဖြင့် သိစေ၏။ ရောဂါကို ကိုယ် (အတ္တ) အားဖြင့် ဆို၏၊ ဖောက်ပြန်ခြင်း (ဝိပ္ပလ္လာသ) ကို သံကိလေသပညတ်၌ သိစေ၏။ ‘ဘဝကို မနှစ်သက်ခြင်းသည် ဒုက္ခမည်၏’ ဟု ဝိပ္ပလ္လာသကို ချထားသော ပညတ်၌ ပြသသိစေအပ်၏။ မပြုအပ်သော ကပ်ငြိခြင်းရှိကြကုန်သော ထိုလောကသားတို့ကို အလယ်အလတ်ဖြစ်သော ခြားနားခြင်း (ဝေမတ္တ) သဘောအားဖြင့် ပညတ်တော်မူအပ်၏။ Tattha katamo otaraṇo? Santāpajātoti tīṇi akusalamūlāni, te saṅkhārā saṅkhārakkhandhapariyāpannā, dhātūsu dhammadhātu, āyatanesu dhammāyatanaṃ. Indriyesu itthindriyaṃ purisindriyañca padaṭṭhānaṃ. ထိုဟာရတို့တွင် ဩတရဏဟာရသည် အဘယ်နည်း။ ‘သန္တာပဇာတ’ ဟူသည်ကား အကုသိုလ်မူလ သုံးပါးတို့တည်း။ ထိုအကုသိုလ်မူလတို့သည် သင်္ခါရတို့မည်ကုန်၏၊ သင်္ခါရက္ခန္ဓာ၌ အကျုံးဝင်ကုန်၏။ ဓာတ်တို့တွင် ဓမ္မဓာတ်မည်၏၊ အာယတနတို့တွင် ဓမ္မာယတနမည်၏။ ဣန္ဒြေတို့တွင် ဣတ္ထိန္ဒြေနှင့် ပုရိသိန္ဒြေသည် နီးစွာသောအကြောင်း (ပဒဋ္ဌာန်) မည်၏။ Tattha [Pg.317] katamo sodhano? Suddho suttassa ārambho. ထိုဟာရတို့တွင် သောဓနာဟာရသည် အဘယ်နည်း။ သုတ်၏ အစပျိုးခြင်းသည် စင်ကြယ်ပေ၏။ Tattha katamo adhiṭṭhāno hāro? Pariḷāhoti ye sattā lokā ekattapaññattiyā paññattā, te akatasattā lokā majjhena vemattatāya paññattā. ထိုဟာရတို့တွင် အဓိဋ္ဌာနာဟာရသည် အဘယ်နည်း။ ပရိဒါဃ (ပူပန်ခြင်း) ဟူသည် ကပ်ငြိခြင်းရှိသော သတ္တဝါလောကတို့ကို တစ်ခုတည်းသောပညတ်အားဖြင့် ပြသသိစေအပ်၏။ ကပ်ငြိခြင်းမရှိသော သတ္တဝါလောကတို့ကိုမူ အလယ်အလတ်ဖြစ်သော ကွဲပြားခြားနားမှု (ဝေမတ္တ) အားဖြင့် ပြသသိစေအပ်၏။ Tattha katamo parikkhāro? Santāpajātoti ayoniso manasikāro hetu, vipallāsañca paccayo. Tattha dvīhi dhammehi attā abhiniviṭṭhā cittañca cetasikañca dhamme ubhayāni tassa viparītena parāmasato. Aparo pariyāyo, cetasikehi dhammehi attasaññā anattasaññā samugghāteti. Aparo pariyāyo. Aniccasaññā cetasikesu dhammesu, na tu attasaññā. Idaṃ vuccati cittanti vā manoti vā viññāṇanti vā idaṃ dīgharattaṃ abbhuggataṃ etaṃ mama, esohamasmi, eso me attāti. Tattha cetasikā dhammānupassanā esāpi dhammasaññā. Tassa ko hetu, ko paccayo? Ahaṃkāro hetu, mamaṃkāro paccayo. ထိုဟာရတို့တွင် ပရိက္ခာရာဟာရသည် အဘယ်နည်း။ သန္တာပဇာတ (ပူပန်ခြင်းဖြစ်သည်) ဟူရာ၌ မသင့်မတင့် နှလုံးသွင်းခြင်းသည် ဇနကအကြောင်း (ဟေတု) မည်၏၊ ဖောက်ပြန်မှားယွင်းခြင်းသည် ဥပနိဿယအကြောင်း (ပစ္စယ) မည်၏။ ထိုဒေသနာ၌ ကိုယ်၌ နှလုံးသွင်းခြင်းရှိ၏။ စိတ်နှင့် စေတသိက်ဟူသော တရားနှစ်ပါးဖြင့် ထိုအတ္တဘောကို ဖောက်ပြန်မှားယွင်းခြင်းအားဖြင့် သုံးသပ်သောကြောင့် ထိုသူအား တရားနှစ်ပါးလုံးရှိ၏။ အခြားသော နည်းလမ်းအရ စေတသိက်တရားတို့ဖြင့် အတ္တသညာကိုလည်းကောင်း၊ အနတ္တသညာကိုလည်းကောင်း ပယ်ဖျောက်၏။ အခြားသော နည်းလမ်းတစ်ခုအရ စေတသိက်တရားတို့၌ အနိစ္စသညာကို ပယ်ဖျောက်၏၊ အတ္တသညာကိုမူ မပယ်ဖျောက်။ ဤတရားကို စိတ်ဟူ၍လည်းကောင်း၊ မနဟူ၍လည်းကောင်း၊ ဝိညာဉ်ဟူ၍လည်းကောင်း ဆိုအပ်၏။ ဤဆင်းရဲခြင်း (သို့မဟုတ် ဤကိုယ်) သည် ရှည်ကြာစွာသောကာလပတ်လုံး 'ဤအရာသည် ငါ့ဥစ္စာဖြစ်၏၊ ဤအရာသည် ငါဖြစ်၏၊ ဤအရာသည် ငါ၏အတ္တတည်း' ဟု အလွန်တက်ကြွစွာ ယူဆအပ်၏။ ထိုဒေသနာ၌ စိတ်၌ဖြစ်သော စေတသိက်တရားတို့ကို ရှုခြင်းသည်လည်း ဓမ္မသညာ မည်၏။ ထိုဓမ္မသညာ၏ အကြောင်းအရင်းကား အဘယ်နည်း၊ အထောက်အပံ့အကြောင်းကား အဘယ်နည်း။ ငါဟူသော မာန်မူခြင်းသည် ဇနကအကြောင်း (ဟေတု) မည်၏၊ ငါ့ဥစ္စာဟူသော စွဲလမ်းခြင်းသည် ဥပနိဿယအကြောင်း (ပစ္စယ) မည်၏။ Tattha katamo samāropano? Ayaṃ loko santāpajātoti akusalaṃ manteti viññāṇaṃ nāmarūpassa paccayo yāva jarāmaraṇanti, ayaṃ samāropano. ထိုဟာရတို့တွင် သမာရောပနာဟာရသည် အဘယ်နည်း။ 'ဤလောကသည် ပူပန်ခြင်းရှိ၏' ဟု မှတ်ထင်၏။ ဝိညာဉ်သည် နာမ်ရုပ်၏ အကြောင်းဖြစ်၏၊ ဇရာမရဏတိုင်အောင် ဖြစ်၏။ ဤသည်ကား သမာရောပနာဟာရ မည်၏။ 112. Evametaṃ yathābhūtaṃ, sammappaññāya passati akusalamūlānaṃ pahānaṃ. Tattha avijjānirodho avijjānirodhā yāva jarāmaraṇanirodho, ayaṃ samāropano. ၁၁၂. ဤသို့ ထိုဝဋ်ကို ဟုတ်မှန်သည့်အတိုင်း ကောင်းစွာ သမ္မာပညာဖြင့် ရှု၍ အကုသိုလ်မူလတို့ကို ပယ်ခြင်းကို မြင်၏။ ထိုသုတ်၌ အဝိဇ္ဇာချုပ်ခြင်း ဖြစ်၏၊ အဝိဇ္ဇာချုပ်ခြင်းကြောင့် ဇရာမရဏတိုင်အောင် ချုပ်ငြိမ်း၏။ ဤသည်ကား သမာရောပနာဟာရ မည်၏။ Cattāro puggalā – anusotagāmī paṭisotagāmī ṭhitatto, tiṇṇo pāraṅgato thale tiṭṭhati brāhmaṇoti. ပုဂ္ဂိုလ်တို့သည် အနုသောတဂါမီ (အန္ဓပုထုဇဉ်ပုဂ္ဂိုလ်)၊ ပဋိသောတဂါမီ (ကလျာဏပုထုဇဉ်ပုဂ္ဂိုလ်)၊ ဌိတတ်တ (သဒ္ဓါစသည်နှင့် ပြည့်စုံသဖြင့် တည်သောသေက္ခပုဂ္ဂိုလ်)၊ ကူးမြောက်ပြီး၍ ကုန်းတည်းဟူသော နိဗ္ဗာန်၌ တည်သော ရဟန္တာ (ဗြာဟ္မဏ) ဟု လေးယောက်ရှိကုန်၏။ Tattha yo anusotagāmī ayaṃ kāme sevati. Pāpañca kammaṃ karoti yāva kāme paṭisevati. Idaṃ lobho akusalamūlaṃ, so yeva taṇhā, so tehi kāmehi vuyhati anusotagāmīti vuccati. Yo puggalo tāhi gamito tappaccayā tassa hetu akusalakammaṃ karoti kāyena ca vācāya ca, ayaṃ vuccati pāpakammaṃ karotīti. Tassa tīṇi sotāni sakkāyadiṭṭhi vicikicchā sīlabbataparāmāso. Imehi tīhi sotehi [Pg.318] tividhadhātuyaṃ uppajjati kāmadhātuyaṃ rūpadhātuyaṃ arūpadhātuyaṃ. Tena paṭipakkhena yo kāme na paṭisevati. Yo sīlavataṃ na parāmasati. Yo sakkāyadiṭṭhīnaṃ pahānāya kāmesu yathābhūtaṃ ādīnavaṃ passati. Yena ca te dhamme paṭisevati. Yañca tappaccayā tiṭṭhati brāhmaṇoti arahaṃ kira. Tattha arahaṃ tassa pāraṅgato hoti, pāraṅgatassa thale tiṭṭhati sopādisesā nibbānadhātu. Anusotagāminīti dassanappahātabbānaṃ saṃyojanānaṃ appahānamāha. Paṭisotagāminīti phale diṭṭhekaṭṭhānañca kilesānaṃ pahānamāha, ṭhitattena pañcannaṃ orambhāgiyānaṃ saṃyojanānaṃ pahānamāha. Tattha anusotagāminā maggarūpimāha. Paṭisotagāminā ṭhitattena ca maggamitimāha. Pāraṅgatena sāvakā asekkhā ca sammāsambuddhā ca vuttā. Anusotagāminā sakkāyasamudayagāminiṃ paṭipadamāha. Paṭisotagāminā ṭhitattena sakkāyanirodhagāminiṃ paṭipadamāha. Pāraṅgatena dasa asekkhā arahantā dhammā vuttā. Ayaṃ suttattho. ထိုပုဂ္ဂိုလ်လေးယောက်တို့တွင် အနုသောတဂါမီ ဖြစ်သော ပုဂ္ဂိုလ်သည် ကာမဂုဏ်တို့ကို မှီဝဲ၏၊ ကာမဂုဏ်တို့ကို မှီဝဲသမျှ ကာလပတ်လုံး မကောင်းမှုကံကိုလည်း ပြု၏။ လောဘဟူသော ဤအကုသိုလ်မူလသည် တဏှာပင်ဖြစ်၏၊ ထိုပုဂ္ဂိုလ်သည် ထိုကာမဂုဏ်တို့ဖြင့် မျောပါတတ်သောကြောင့် အနုသောတဂါမီဟု ဆိုအပ်၏။ အကြင်ပုဂ္ဂိုလ်သည် ထိုတဏှာဖြင့် ဆွဲဆောင်ရာသို့ ရောက်၍ ထိုအကြောင်းကြောင့် ကိုယ်၊ နှုတ်တို့ဖြင့် အကုသိုလ်ကံကို ပြု၏၊ ထိုသူကို မကောင်းမှုပြုသူ (ပါပကမ္မံကရောတိ) ဟု ဆိုအပ်၏။ ထိုသူအား သက္ကာယဒိဋ္ဌိ၊ ဝိစိကိစ္ဆာ၊ သီလဗ္ဗတပရာမာသ ဟူသော ရေအလျဉ် (သောတ) သုံးပါးတို့ ရှိကုန်၏။ ထိုရေအလျဉ်သုံးပါးတို့ဖြင့် ကာမဓာတ်၊ ရူပဓာတ်၊ အရူပဓာတ် ဟူသော သုံးပါးသောဓာတ်တို့၌ ဖြစ်ရ၏။ ဆန့်ကျင်ဘက်အားဖြင့် အကြင်သူသည် ကာမဂုဏ်ကို မမှီဝဲ၊ သီလပုတ်ကို မသုံးသပ်၊ သက္ကာယဒိဋ္ဌိတို့ကို ပယ်ခြင်းငှာ ကာမဂုဏ်တို့၌ ဟုတ်မှန်သည့်အတိုင်း အပြစ်ကို မြင်၏။ ထိုတရားတို့ကို မှီဝဲခြင်းကြောင့်လည်းကောင်း၊ ထိုမှီဝဲခြင်းကို အကြောင်းပြု၍လည်းကောင်း အရဟတ္တဖိုလ်၌ တည်သော ပုဂ္ဂိုလ်ကို ဗြာဟ္မဏဟု ဆိုအပ်၏၊ စင်စစ် ပူဇော်အထူးကို ခံထိုက်သော ရဟန္တာပင် ဖြစ်၏။ ထိုဒေသနာ၌ ကမ်းတစ်ဖက်သို့ ရောက်ပြီးသောသူအား ပူဇော်အထူးကို ခံထိုက်သည် ဖြစ်၏၊ ကမ်းတစ်ဖက်သို့ ရောက်ပြီးသောသူသည် ဝိပါက်ကမ္မဇရုပ်အကြွင်းရှိသော နိဗ္ဗာန်တည်းဟူသော ကုန်း၌ တည်၏။ 'အနုသောတဂါမိနီ' ဟူသည် သောတာပတ္တိမဂ်ဖြင့် ပယ်အပ်သော သံယောဇဉ်တို့ကို မပယ်ရသေးခြင်းကို ဆိုလို၏။ 'ပဋိသောတဂါမိနီ' ဟူသည် ဖိုလ်၌ ဒိဋ္ဌိနှင့်အတူ ပယ်အပ်သော ကိလေသာတို့ကို ပယ်ခြင်းကို ဆိုလို၏။ 'ဌိတတ်တ' ဟူသည် အောက်ပိုင်းသံယောဇဉ်ငါးပါးတို့ကို ပယ်ခြင်းကို ဆိုလို၏။ ထိုသုတ်တို့တွင် 'အနုသောတဂါမီ' ဖြင့် မဂ်၏သဘောကို ဆိုလို၏။ 'ပဋိသောတဂါမီ' နှင့် 'ဌိတတ်တ' တို့ဖြင့် မဂ်၌ တည်ကြည်ခြင်းကို ဆိုလို၏။ 'ပါရင်္ဂတ' ဖြင့် အသေက္ခတရားရှိသော တပည့်သာဝကများနှင့် သမ္မာသမ္ဗုဒ္ဓမြတ်စွာဘုရားတို့ကို ဟောတော်မူ၏။ 'အနုသောတဂါမီ' ဖြင့် သက္ကာယဖြစ်ကြောင်းသို့ သွားသော အကျင့်လမ်းကို ဆိုလို၏။ 'ပဋိသောတဂါမီ' နှင့် 'ဌိတတ်တ' ဖြင့် သက္ကာယချုပ်ရာသို့ သွားသော အကျင့်လမ်းကို ဆိုလို၏။ 'ပါရင်္ဂတ' ဖြင့် အသေက္ခရဟန္တာဖြစ်သော ဓမ္မဆယ်ပါးတို့ကို ဆိုလို၏။ ဤသည်ကား သုတ်၏ အနက်အဓိပ္ပာယ်တည်း။ 113. Tattha katamā desanā? Imasmiṃ hi sutte cattāri ariyasaccāni desitāni. Tedhātukalokasamatikkamanañca. ၁၁၃. ထိုဟာရတို့တွင် ဒေသနာဟာရသည် အဘယ်နည်း။ ဤသုတ်၌ အရိယသစ္စာလေးပါးတို့ကို ပြသဟောကြားအပ်၏၊ သုံးပါးသောလောက (ဘုံသုံးပါး) မှ လွန်မြောက်ခြင်းကိုလည်း ဟောကြားအပ်၏။ Tattha katamo vicayo hāro? Yo kāme paṭisevati pāpaṃ kareyyāti yo ca kāme na paṭisevati so pāpakammaṃ na kareyyāti yo ca imehi dvīhi bhūmīhi uttiṇṇo pāraṅgatoti yā vīmaṃsā ayaṃ vicayo. ထိုဟာရတို့တွင် ဝိစယဟာရသည် အဘယ်နည်း။ 'ကာမတို့ကို မှီဝဲသောသူသည် မကောင်းမှုပြုသည်မည်၏၊ ကာမတို့ကို မမှီဝဲသောသူသည် မကောင်းမှုပြုသည်မမည်ရာ၊ ဤနှစ်ပါးသော ဘုံတို့မှ ကူးမြောက်ပြီး၍ ကမ်းတစ်ဖက်သို့ ရောက်ပြီ' ဟု စိစစ်ဆင်ခြင်ခြင်းသည် ဝိစယဟာရ မည်၏။ Yuttīti yujjati suttesu, nāyujjatīti yā vīmaṃsāya, ayaṃ yutti. Padaṭṭhānoti anusotagāminā sattannaṃ saṃyojanānaṃ padaṭṭhānaṃ. Akusalassa kiriyā akusalassa mūlānaṃ padaṭṭhānaṃ. Paṭisotagāminā yathābhūtadassanassa padaṭṭhānaṃ. Ṭhitattena asaṃhāriyāya padaṭṭhānaṃ. Pāraṅgatoti kadāci bhūmiyā padaṭṭhānaṃ. ယုတ္တိဟာရဟူသည် သုတ်တို့၌ ယှဉ်အပ်သလော၊ မယှဉ်အပ်သလောဟု စိစစ်ခြင်း ဖြစ်၏။ ပဒဋ္ဌာနဟာရဟူသည် အနုသောတဂါမီဖြင့် သံယောဇဉ်ခုနစ်ပါးတို့၏ နီးစွာသောအကြောင်း (ပဒဋ္ဌာန်) ကို ပြ၏၊ အကုသိုလ်ပြုခြင်းသည် အကုသိုလ်မူလတို့၏ နီးစွာသောအကြောင်းမည်၏၊ ပဋိသောတဂါမီဖြင့် ဟုတ်မှန်သည့်အတိုင်း မြင်ခြင်း၏ နီးစွာသောအကြောင်းကို ပြ၏၊ ဌိတတ်တဖြင့် ကိလေသာတို့ မလွှမ်းမိုးနိုင်ခြင်း၏ နီးစွာသောအကြောင်းကို ပြ၏၊ 'ပါရင်္ဂတ' ဟူသည် အချို့သောဘုံ၏ နီးစွာသောအကြောင်းကို ပြ၏။ Tattha katamo lakkhaṇo hāro? Yo anusotaṃ gacchati taṇhāvasena. Sabbesampi kilesānaṃ vasena gacchati. Yo paṭisotaṃ vāyamati. Taṇhāya sabbesampi so kilesānaṃ vāyamati paṭisotaṃ. Yo [Pg.319] attanā ṭhito kāyenapi so ṭhito vācācittenapi so ṭhito. Ayaṃ lakkhaṇo hāro. ထိုဟာရတို့တွင် လက္ခဏာဟာရသည် အဘယ်နည်း။ တဏှာ၏အစွမ်းဖြင့် ရေစုန်သို့ (အနုသောတသို့) လိုက်သောသူသည် အလုံးစုံသော ကိလေသာတို့၏ အစွမ်းဖြင့် သွားသည်မည်၏။ ရေဆန်သို့ (ပဋိသောတသို့) အားထုတ်သောသူသည် တဏှာကို ဆန့်ကျင်၍ ကိလေသာအားလုံး၏ ဆန့်ကျင်ဘက် ရေဆန်ဖြစ်အောင် အားထုတ်သည်မည်၏။ မိမိကိုယ်တိုင် ကိုယ်ဖြင့် တည်ကြည်စွာနေသောသူသည် နှုတ်၊ စိတ်တို့ဖြင့်လည်း တည်ကြည်စွာနေသည်မည်၏။ ဤသည်ကား လက္ခဏာဟာရ မည်၏။ Tattha katamo catubyūho? Idha sutte bhagavato ko adhippāyo? Ye anusotagāminiyā paṭipadāya nābhiramissanti, te paṭisotaṃ vāyamissantīti yāva kadāci bhūmiyaṃ, ayaṃ adhippāyo. Āvaṭṭoti idha sutte cattāri suttāni desitāni. ထိုဟာရတို့တွင် စတုဗျူဟာဟာရသည် အဘယ်နည်း။ ဤသုတ်၌ မြတ်စွာဘုရား၏ အလိုတော်ကား အဘယ်နည်း။ ရေစုန်လိုက်သော အကျင့်လမ်း၌ မမွေ့လျော်သောသူတို့သည် ရေဆန်တက်ရန် အားထုတ်ကြလိမ့်မည်၊ ဤသို့ အချို့သောဘုံတိုင်အောင် အားထုတ်ကြလိမ့်မည်ဟူသော အလိုတော်ပင်ဖြစ်၏။ 'အာဝဋ္ဋာဟာရ' ဟူသည် ဤသုတ်၌ သုတ်လေးခုတို့ကို ဟောကြားအပ်ခြင်း ဖြစ်၏။ Tattha katamo vibhatti hāro? Yo kāme paṭisevati pāpañca kammaṃ karoti. So anusotagāmīti na ekaṃsena sotāpannopi kāme paṭisevati. Taṃ bhāgiyañca pāpakammaṃ karoti. Kiñcāpi sekkhopi kareyya pāpaṃ yathā sutte niddiṭṭho na ca so anusotagāmī, idaṃ vibhajjabyākaraṇīyaṃ. Na ca kāme paṭisevati na ca pāpakammaṃ karoti paṭisotagāmī na ca ekaṃsena sabbe bāhirako kāmesu vītarāgo na ca kāme paṭisevati, tena ca pāpakammaṃ karoti anusotagāmī paṭisotagāmī, ayaṃ vibhatti. ထိုဟာရတို့တွင် ဝိဘတ္တိဟာရသည် အဘယ်နည်း။ ကာမတို့ကို မှီဝဲ၍ မကောင်းမှုကံကို ပြုသောသူသည် အနုသောတဂါမီ ဖြစ်၏ဟု စင်စစ်အားဖြင့် မယူအပ်၊ သောတာပန်ပုဂ္ဂိုလ်သည်လည်း ကာမတို့ကို မှီဝဲတတ်သေး၏၊ ထိုသောတာပန်၏အဖို့ဖြစ်သော မကောင်းမှုကံကိုလည်း ပြုတတ်သေး၏။ သေက္ခပုဂ္ဂိုလ်သည်လည်း အချို့သော မကောင်းမှုကို ပြုငြားအံ့၊ သုတ်၌ ပြသထားသည့်အတိုင်း ထိုသူကို အနုသောတဂါမီဟု မပြအပ်ပေ။ ဤသည်ကား ဝေဖန်၍ ဖြေကြားအပ်သော တရားဖြစ်၏။ ကာမတို့ကို မမှီဝဲဘဲ မကောင်းမှုကံကိုလည်း မပြုသောသူသည် ပဋိသောတဂါမီ ဖြစ်၏ဟု စင်စစ်အားဖြင့် မယူအပ်၊ အပြင်ပပုဂ္ဂိုလ်များတွင် အလုံးစုံသောသူတို့သည် ကာမတို့၌ ရာဂကင်းကြသည် မဟုတ်။ ကာမတို့ကို မမှီဝဲဘဲ မကောင်းမှုကံကို ပြတတ်သောကြောင့် အနုသောတဂါမီလည်းကောင်း၊ ပဋိသောတဂါမီလည်းကောင်း ဖြစ်နိုင်၏။ ဤသည်ကား ဝိဘတ္တိဟာရ မည်၏။ Tattha katamo parivattano hāro? Niddiṭṭho paṭipakkho. Vevacanoti kāmesu vatthukāmāpi kilesakāmāpi rūpasaddagandharasaphassaputtadāradāsakammakaraporisañca pariggahā. ထိုဟာရတို့တွင် ပရိဝတ္တနာဟာရသည် အဘယ်နည်း။ ဆန့်ကျင်ဘက်တရားကို ပြသခြင်း ဖြစ်၏။ 'ဝေဝစနဟာရ' ဟူသည် ကာမတို့တွင် ရူပါရုံ၊ သဒ္ဒါရုံ၊ ဂန္ဓာရုံ၊ ရသာရုံ၊ ဖောဋ္ဌဗ္ဗာရုံ၊ သားမယား၊ ကျွန်၊ အမှုလုပ်၊ ယောက်ျားတို့ကို သိမ်းပိုက်ခြင်းသည် ဝတ္ထုကာမလည်း မည်၏၊ ကိလေသကာမလည်း မည်၏။ Paññattīti sabbe puthujjanā ekattāya paññattā. Anusotagāmīti kilesasamudācārapaññattiyā paññattā. Ye pana sekkhā puggalā, te nibbānapaññattiyā paññattā. Ye pana anāgāmī, te asaṃhāriya paññattiyā paññattā, ayaṃ paññatti. ပညတ္တိဟာရဟူသည် ပုထုဇဉ်အားလုံးတို့ကို တူညီသောအဖြစ်ဖြင့် ပညတ်တော်မူ၏။ 'အနုသောတဂါမီ' ဟူသည် ကိလေသာမပြတ်ဖြစ်ခြင်းကို ပညတ်ရာ၌ ပြသသိစေအပ်၏။ သေက္ခပုဂ္ဂိုလ်တို့ကိုမူ နိဗ္ဗာန်ပညတ်၌ ပြသသိစေအပ်၏။ အနာဂါမ်ပုဂ္ဂိုလ်တို့ကိုမူ မလွှမ်းမိုးနိုင်သော အသံဟာရိယပညတ်၌ ပြသသိစေအပ်၏။ ဤသည်ကား ပညတ္တိဟာရ မည်၏။ Otaraṇoti yo anusotagāmī, so dukkhaṃ. Ye tassa dhammā, te dukkhassa samudayo. Yaṃ rūpaṃ, ayaṃ rūpakkhandho, evaṃ pañcapi khandhā paṭiccasamuppādo, te kilesā saṅkhārakkhandhapariyāpannā dhammāyatanaṃ dhammadhātu indriyesu ca paññattā. ဩတရဏာဟာရဟူသည် အနုသောတဂါမီဖြစ်သော ပုဂ္ဂိုလ်သည် ဒုက္ခသစ္စာမည်၏။ ထိုပုဂ္ဂိုလ်၏ တရားတို့သည် ဒုက္ခဖြစ်ကြောင်း သမုဒယသစ္စာ မည်၏။ အကြင်ရုပ်သည် ရှိ၏၊ ဤသည်ကား ရူပက္ခန္ဓာ မည်၏။ ဤသို့လျှင် ခန္ဓာငါးပါးတို့သည်လည်းကောင်း၊ ပဋိစ္စသမုပ္ပါဒ်သည်လည်းကောင်း ရှိ၏။ ထိုကိလေသာတို့သည် သင်္ခါရက္ခန္ဓာ၌ အကျုံးဝင်ကုန်၏။ ဓမ္မာယတနဟူ၍လည်းကောင်း၊ ဓမ္မဓာတ်ဟူ၍လည်းကောင်း၊ ဣန္ဒြေတို့၌လည်းကောင်း ပြသသိစေအပ်ကုန်၏။ Sodhanoti yenārambhena idaṃ suttaṃ desitaṃ, so ārambho sabbo suddho. သုတ်သင်ခြင်း (သောဓန) ဟူသည်မှာ အကြင်အားထုတ်ခြင်းဖြင့် ဤသုတ်ကို ဟောကြားတော်မူအပ်၏၊ ထိုအားထုတ်ခြင်း အလုံးစုံသည် စင်ကြယ်၏။ Adhiṭṭhānoti [Pg.320] paṭisotagāminā sabbe sotāpannā ekattena vā niddiṭṭhā rāgānusayapaṭisotagāmino sekkhāva maggo ca sekkho ca puggalo ṭhitattoti. အဓိဋ္ဌာနာဟာရဟူသည်ကား- ကလျာဏပုထုဇဉ်ပုဂ္ဂိုလ်နှင့်အတူ သောတာပန်ပုဂ္ဂိုလ် အားလုံးတို့ကိုလည်းကောင်း၊ ရာဂါနုသယရှိသော ကလျာဏပုထုဇဉ်ပုဂ္ဂိုလ်အား ကျင့်ဆဲ (သေက္ခ) ဖြစ်၍သာလျှင် မဂ္ဂသစ္စာသည်လည်းကောင်း၊ သေက္ခဖြစ်သော ပုဂ္ဂိုလ်သည်လည်းကောင်း သဒ္ဓါစသော ဣန္ဒြေ၌ တည်ခြင်းဟူသော တစ်ခုတည်းသော အခြင်းအရာ (ဧကတ္တ) ဖြင့် ပြအပ်ကုန်၏။ Vītarāgo ekattāya paññatto. Pāraṅgatoti sabbe arahanto sabbe paccekabuddhā sammāsambuddhā ca ekattāya paññattā. ရာဂကင်းပြီးသော ရဟန္တာပုဂ္ဂိုလ်ကို တစ်ခုတည်းသောအဖြစ် (ဧကတ္တ) ဖြင့် သိစေအပ်၏။ ပါရင်္ဂတောဟူသည်ကား- ရဟန္တာအားလုံးတို့ကိုလည်းကောင်း၊ ပစ္စေကဗုဒ္ဓါအားလုံးတို့ကိုလည်းကောင်း၊ မြတ်စွာဘုရားတို့ကိုလည်းကောင်း တစ်ခုတည်းသောအဖြစ် (ဧကတ္တ) ဖြင့် သိစေအပ်ကုန်၏။ Parikkhāroti anusotagāmino pāpamittapaccayo kāmapariyuṭṭhānaṃ hetu. Paṭisotagāmino dve hetū dve paccayā ca yāva sammādiṭṭhiyā uppādāyadiṭṭhi, tassa paṭiladdhamaggo hetu ārambho paccayo kāyiko cetasikassa koṭṭhāso ca. Samāropanoti vibhatti idaṃ suttaṃ natthi samāropanāya bhūmi. ပရိက္ခာရာဟာရဟူသည်ကား- အနုသောတဂါမိ (အန္ဓပုထုဇဉ်) ပုဂ္ဂိုလ်အား ယုတ်မာသော အဆွေခင်ပွန်းသည် အထောက်အပံ့ (ပစ္စယ) မည်၏၊ ကာမ၌ ပြင်းစွာတပ်မက်ခြင်း (ကာမပရိယုဋ္ဌာန်) သည် ဖြစ်ကြောင်း (ဟေတု) မည်၏။ ပဋိသောတဂါမိ (ကလျာဏပုထုဇဉ်) ပုဂ္ဂိုလ်၏ ဖြစ်ကြောင်း (ဟေတု) တို့သည်လည်း နှစ်ပါး၊ အထောက်အပံ့ (ပစ္စယ) တို့သည်လည်း နှစ်ပါးတို့တည်း။ သမ္မာဒိဋ္ဌိ ဖြစ်သည်တိုင်အောင် အယူ (ဒိဋ္ဌိ) သည် စွဲ၍ ရှိ၏။ ထိုသူ၏ ရအပ်သော မဂ်သည် ဖြစ်ကြောင်း (ဟေတု) မည်၏၊ ကိုယ်၌ဖြစ်သော အားထုတ်မှုနှင့် စေတသိက်၏ အဖို့အစုသည် အထောက်အပံ့ (ပစ္စယ) မည်၏။ သမာရောပနာဟာရဟူသည်ကား ဤသုတ်ကို ဝေဖန်ခြင်းတည်း၊ ဤသုတ်၌ သမာရောပနာ၏ တည်ရာဘုံ မရှိ။ 114. Pañcānisaṃsā sotānugatānaṃ dhammānaṃ yāva diṭṭhiyā suppaṭividdhānaṃ suttaṃ vitthārena kātabbaṃ. Yuñjato ghaṭentassa vāyamato gilāno maraṇakāle devabhūto paccekabodhiṃ pāpuṇāti. Sotānugatāti saddhammassavanena kataṃ hoti. Na ca adhipaññādhammavipassanāya tassa cittaṃ tasitaṃ hoti, na ca anibbiddhattaṃ, idaṃ ca suttaṃ pañcannaṃ puggalānaṃ desitaṃ, saddhānusārino mudindriyassa tikkhindriyassa ca dhammānusārino tikkhindriyassa mudindriyassa ca. Yo pana mohacarito puggalo na sakkoti yuñjituṃ ghaṭituṃ vāyamituṃ yathābhūtaṃ yathāsamādhikā vimutti taṃ khaṇaṃ taṃ layaṃ taṃ muhuttaṃ phalaṃ dasseti. Sādhu parihāyati paro taṃ duyhati, no tu sukhaavipākinī bhavati. Tassa diṭṭhe yeva ca dhamme upapajjaaparāpariyavedanīyaṃ. Tattha yo puggalo dhammānusārī tassa yadi sotānugatā dhammā honti so yuñjanto pāpuṇāti. Yo dhammānusārī mudindriyo, so gilāno pāpuṇāti. Yo saddhānusārī tikkhindriyo, so maraṇakālasamaye pāpuṇāti. Yo mudindriyo, so devabhūto pāpuṇāti. Yadā devabhūto na pāpuṇāti, na so teneva dhammarāgena tāya dhammanandiyā paccekabodhiṃ pāpuṇāti. Yo sotānugatesu yuñjati ghaṭeti vāyamati, so pubbāpannena visesaṃ sañjānāti, sañjānanto pāpuṇāti. Sace pana gilānassa manasikāro hoti, tattha yuñjanto pāpuṇāti. Sace panassa maraṇakāle saṃviggo hoti, tattha [Pg.321] yuñjanto pāpuṇāti. Sace pana na katthaci saṃvego hoti, tassa devabhūtassa sukhino dhammabhūtā pādā evaṃ avilapati. So evaṃ jānāti ‘‘ayaṃ so dhammavinayo yattha mayaṃ pubbe manussabhūtā brahmacariyaṃ carimhā’’ti. Atha devabhūto pāpuṇāti. Dibbesu vā pañcasu kāmaguṇesu ajjhosito hoti pamādavihārī, so tena kusalamūlena paccekabodhiṃ pāpuṇāti. ၁၁၄. နားသို့ အစဉ်လိုက်ကုန်သော တရားတို့၌ အယူကို ကောင်းစွာ ထိုးထွင်း၍ သိကုန်သောသူတို့၏ အကျိုးတရားငါးပါးတို့ကို ဤသုတ်၌ ပြဆိုသည့်အတိုင်း အကျယ်ပြုအပ်၏။ အားထုတ်သော၊ စေ့ဆော်သော၊ လုံ့လပြုသောသူသည် နာသည်ဖြစ်စေ၊ သေခါနီးကာလ၌ဖြစ်စေ၊ နတ်ဖြစ်သည်ဖြစ်စေ ပစ္စေကဗောဓိသို့ ဆိုက်ရောက်၏။ သောတာနုဂတဟူသည်ကား- သူတော်ကောင်းတရားကို နာကြားခြင်းဖြင့် သုစရိုက်ကို ပြုသည်မည်၏။ အဓိပညာဓမ္မဝိပဿနာကြောင့် ထိုသူ၏ စိတ်သည် ထိတ်လန့်ခြင်းလည်းမရှိ၊ မငြီးငွေ့သည်၏အဖြစ်လည်း မဖြစ်။ ဤသုတ်ကိုလည်း သဒ္ဓါနုသာရီ ဣန္ဒြေနုသောသူနှင့် ဣန္ဒြေထက်သောသူ၊ ဓမ္မာနုသာရီ ဣန္ဒြေထက်သောသူနှင့် ဣန္ဒြေနုသောသူဟူသော ပုဂ္ဂိုလ်ငါးယောက်တို့အား ဟောကြားတော်မူ၏။ ပုဂ္ဂိုလ်ငါးယောက်တို့တွင် မောဟစရိုက်များသော အကြင်ပုဂ္ဂိုလ်သည် ဟုတ်မှန်သည့်အတိုင်း အားထုတ်ရန်၊ စေ့ဆော်ရန်၊ လုံ့လပြုရန် မတတ်နိုင်။ သမာဓိမှ လွတ်မြောက်ခြင်းသည် ထိုခဏ၊ ထိုလယ၊ ထိုမုဟုတ္တ၌ အကျိုးကို ပြ၏။ ကောင်းစွာ ယုတ်လျော့၏၊ တစ်ပါးသောသူသည် ထိုအကုသိုလ်ကို ဖျက်ဆီး၏၊ သုခဟူသော အကျိုးမရှိသည် မဟုတ်၊ ဖြစ်၏။ ထိုသူအား ဒိဋ္ဌဓမ္မ၌လည်းကောင်း၊ ဥပပဇ္ဇကံ အပရာပရိယဝေဒနီယကံ၌လည်းကောင်း ဖြစ်၏။ ထိုသုတ်၌ အကြင်ပုဂ္ဂိုလ်သည် ဓမ္မာနုသာရီ ဖြစ်၏၊ ထိုသူအား သောတာနုဂတတရားတို့သည် အကယ်၍ ဖြစ်ကုန်အံ့၊ ထိုပုဂ္ဂိုလ်သည် အားထုတ်သည်ဖြစ်၍ ဆိုက်ရောက်၏။ အကြင်ပုဂ္ဂိုလ်သည် ဓမ္မာနုသာရီဖြစ်လျက် ဣန္ဒြေနု၏၊ ထိုပုဂ္ဂိုလ်သည် နာသည်ဖြစ်၍ ဆိုက်ရောက်၏။ အကြင်ပုဂ္ဂိုလ်သည် သဒ္ဓါနုသာရီဖြစ်လျက် ဣန္ဒြေထက်၏၊ ထိုပုဂ္ဂိုလ်သည် သေခါနီးကာလ၌ ဆိုက်ရောက်၏။ အကြင်ပုဂ္ဂိုလ်သည် ဣန္ဒြေနု၏၊ ထိုပုဂ္ဂိုလ်သည် နတ်ဖြစ်သည်ဖြစ်၍ ဆိုက်ရောက်၏။ အကြင်အခါ၌ နတ်ဖြစ်သော်လည်း မရောက်၊ ထိုပုဂ္ဂိုလ်သည် ထိုတရား၌ တွယ်တာခြင်း (ဓမ္မရာဂ)၊ ထိုတရား၌ နှစ်သက်ခြင်း (ဓမ္မနန္ဒီ) ဖြင့် ပစ္စေကဗောဓိသို့ မရောက်။ အကြင်သူသည် သောတာနုဂတတရားတို့၌ အားထုတ်၏၊ စေ့ဆော်၏၊ လုံ့လပြု၏၊ ထိုသူသည် ရှေးဦးစွာ ရောက်ခြင်းဖြင့် တရားထူးကို သိ၏၊ သိသည်ရှိသော် ဆိုက်ရောက်၏။ အကယ်၍ နာသောပုဂ္ဂိုလ်အား နှလုံးသွင်းခြင်းရှိအံ့၊ ထိုအခါ၌ အားထုတ်လျက် ဆိုက်ရောက်၏။ အကယ်၍ ထိုသူအား သေခါနီးကာလ၌ ထိတ်လန့်ခြင်းရှိအံ့၊ ထိုအခါ၌ အားထုတ်လျက် ဆိုက်ရောက်၏။ အကယ်၍ အဘယ်အရပ်၌မျှ ထိတ်လန့်ခြင်းမရှိအံ့၊ ထိုသူအား နတ်ဖြစ်လျက် ချမ်းသာစွာဖြင့် ဓမ္မဖြစ်သောအဖို့ရှိ၏၊ ဤသို့ မမြည်တမ်းဘဲ သိ၏။ အဘယ်သို့ သိသနည်းဟူမူ- 'ဤသည်ကား ငါတို့ ရှေး၌ လူဖြစ်စဉ်က မြတ်သောအကျင့်ကို ကျင့်ခဲ့ဖူးသော ဓမ္မဝိနယတည်း' ဟု သိ၏။ ထိုနောင်မှ နတ်ဖြစ်လျက် ဆိုက်ရောက်၏။ သို့မဟုတ် နတ်၌ဖြစ်သော ကာမဂုဏ်ငါးပါးတို့၌ သာယာကာ မေ့လျော့လျက် နေလေ့ရှိ၏။ ထိုပုဂ္ဂိုလ်သည် ထိုကုသိုလ်မြစ်ကြောင့် ပစ္စေကဗောဓိသို့ ဆိုက်ရောက်၏။ Yā paratoghosena vacasā suparicitā, ayaṃ sutamayī paññā. Ye pana dhammā honti manasā anupekkhitā, ayaṃ cintāmayī paññā. Yaṃ diṭṭhiyā suppaṭividdhā, ayaṃ bhāvanāmayī paññā. Yaṃ sotānugatā vacasā paricitā honti, so ca diṭṭhe yeva dhamme parinibbāyī, ayaṃ arahaṃ puggalo. Yo upapajjati devabhūto pāpuṇāti, tattha ca parinibbāyati, ayaṃ anāgāmī. Yo tena kusalamūlena paccekabodhiṃ pāpuṇāti, ayaṃ pubbayogasambhārasambhūto puggalo. သူတစ်ပါးထံမှ ကြားနာရသော အသံဖြင့်လည်းကောင်း၊ နှုတ်ဖြင့် ကောင်းစွာ လေ့ကျက်အပ်သော တရားကို သိခြင်းသည် သုတမယပညာ မည်၏။ အကြင်တရားတို့ကို စိတ်ဖြင့် ရှုဆင်ခြင်အပ်ကုန်၏၊ ထိုတရားတို့ကို သိခြင်းသည် စိန္တာမယပညာ မည်၏။ အကြင်တရားကို အယူ (ပညာ) ဖြင့် ကောင်းစွာ ထိုးထွင်း၍ သိအပ်၏၊ ထိုတရားကို သိခြင်းသည် ဘာဝနာမယပညာ မည်၏။ သောတသို့ အစဉ်လိုက်၍ နှုတ်ဖြင့် လေ့ကျက်အပ်သော တရားရှိ၍ ထိုမျက်မှောက်သော ဘဝ၌ပင် ပရိနိဗ္ဗာန်စံသောသူသည် ရဟန္တာပုဂ္ဂိုလ် မည်၏။ နတ်ပြည်၌ ပဋိသန္ဓေနေ၍ ထိုနတ်ပြည်၌ပင် ပရိနိဗ္ဗာန်စံသောသူသည် အနာဂါမ်ပုဂ္ဂိုလ် မည်၏။ ထိုကုသိုလ်အခြေခံ (ကုသလမူလ) ကြောင့် ပစ္စေကဗောဓိသို့ ဆိုက်ရောက်သောသူသည် ရှေးကုသိုလ်အဆောက်အအုံ အကြောင်းပြည့်စုံသော ပုဂ္ဂိုလ်မည်၏။ Sotānugatā dhammāti paṭhamaṃ vimuttāyatanaṃ, vacasā paricitāti dutiyaṃ tatiyañca vimuttāyatanaṃ, manasā anupekkhitāti catutthaṃ vimuttāyatanaṃ diṭṭhiyā suppaṭividdhāti pañcamaṃ vimuttāyatanaṃ. 'သောတာနုဂတာ ဓမ္မာ' ဟူသော ပါဌ်ဖြင့် ပထမမြောက် ဝိမုတ္တာယတန (လွတ်မြောက်ရာ တည်ရာ) ကိုလည်းကောင်း၊ 'ဝစသာ ပရိစိတာ' ဟူသော ပါဌ်ဖြင့် ဒုတိယနှင့် တတိယမြောက် ဝိမုတ္တာယတနကိုလည်းကောင်း၊ 'မနသာ အနုပေက္ခိတာ' ဟူသော ပါဌ်ဖြင့် စတုတ္ထမြောက် ဝိမုတ္တာယတနကိုလည်းကောင်း၊ 'ဒိဋ္ဌိယာ သုပ္ပဋိဝိဒ္ဓါ' ဟူသော ပါဌ်ဖြင့် ပဉ္စမမြောက် ဝိမုတ္တာယတနကိုလည်းကောင်း ပြသတော်မူ၏။ Sotānugatāya vimuttiyā vacasā yā vācā suppaṭividdhā anupubbadhammassa sotena sutvā sīlakkhandhe paripūreti, manasā anupekkhitā samādhikkhandhaṃ paripūreti, diṭṭhiyā suppaṭividdhā paññākkhandhaṃ paripūreti. နားသို့အစဉ်လိုက်သော လွတ်မြောက်ခြင်း (ဝိမုတ္တိ) ၌ နှုတ်ဖြင့် ကောင်းစွာ ထိုးထွင်း၍ သိအပ်သော စကားရှိ၏။ အစဉ်အတိုင်းဖြစ်သော တရားကို နားဖြင့် ကြားနာရ၍ သီလက္ခန္ဓာကို ပြည့်စုံစေ၏၊ စိတ်ဖြင့် အစဉ်ရှုခြင်းသည် သမာဓိက္ခန္ဓာကို ပြည့်စုံစေ၏၊ ပညာဖြင့် ကောင်းစွာ ထိုးထွင်း၍ သိခြင်းသည် ပညက္ခန္ဓာကို ပြည့်စုံစေ၏။ Sotānugatā dhammā bahussutā hontīti vitthārena kātabbaṃ. Idaṃ paṭhamaṃ saddhāpadānaṃ manasā anupekkhitāti paṭisallānabahulo viharati, vitthārena kātabbaṃ. Idaṃ dutiyaṃ saddhāpadānaṃ diṭṭhiyā suppaṭividdhāti anāsavā cetovimuttiyā nāparaṃ itthattāyāti pajānātīti. Idaṃ tatiyaṃ saddhāpadānaṃ. "နားသို့ အစဉ်လိုက်ကုန်သော တရားတို့သည် အကြားအမြင်များ ကုန်သည်ဖြစ်အံ့" ဟူသည်ကို အကျယ် ပြုအပ်၏။ ဤသည်ကား ပထမမြောက် သဒ္ဓါအဖို့ ဖြစ်၏။ "စိတ်ဖြင့် အစဉ်ရှု၏" ဟူ၍ ဆိတ်ငြိမ်စွာ နေခြင်းများလျက် နေ၏ ဟူသည်ကို အကျယ် ပြုအပ်၏။ ဤသည်ကား ဒုတိယမြောက် သဒ္ဓါအဖို့ ဖြစ်၏။ "ပညာဖြင့် ကောင်းစွာ ထိုးထွင်း၍ သိအပ်၏" ဟူသဖြင့် အာသဝေါကင်း၍ စေတောဝိမုတ္တိ၌ တည်လျက် ဤတစ်ဆယ့်ခြောက်ပါးသော မဂ်ကိစ္စအကျိုးငှာ တစ်ပါးသော ပြုဖွယ်ကိစ္စမရှိတော့ဟု သိ၏။ ဤသည်ကား တတိယမြောက် သဒ္ဓါအဖို့ ဖြစ်၏။ Sotānugatā dhammāti sekkhaṃ satthā dasseti. Manasā anupekkhitāti arahattaṃ satthā dasseti. Diṭṭhiyā suppaṭividdhāti tathāgataṃ arahantaṃ sammāsambuddhaṃ satthā dasseti. "သောတာနုဂတာ ဓမ္မာ" ဟူသော ပါဌ်ဖြင့် မြတ်စွာဘုရားသည် သေက္ခပုဂ္ဂိုလ်ကို ပြတော်မူ၏။ "မနသာ အနုပေက္ခိတာ" ဟူသော ပါဌ်ဖြင့် အရဟတ္တဖိုလ်ကို ပြတော်မူ၏။ "ဒိဋ္ဌိယာ သုပ္ပဋိဝိဒ္ဓါ" ဟူသော ပါဌ်ဖြင့် ပူဇော်အထူးကို ခံတော်မူထိုက်သော သမ္မာသမ္ဗုဒ္ဓမြတ်စွာဘုရားကို ပြတော်မူ၏။ Sotānugatā [Pg.322] dhammāti kāmānaṃ nissaraṇaṃ dasseti. Manasā anupekkhitāti rūpadhātuyā nissaraṇaṃ dasseti. Diṭṭhiyā suppaṭividdhāti tedhātukānaṃ nissaraṇaṃ dasseti. Ayaṃ suttattho. "သောတာနုဂတာ ဓမ္မာ" ဟူသော ပါဌ်ဖြင့် ကာမတို့မှ ထွက်မြောက်ခြင်းကို ပြ၏။ "မနသာ အနုပေက္ခိတာ" ဟူသော ပါဌ်ဖြင့် ရူပဓာတ်မှ ထွက်မြောက်ခြင်းကို ပြ၏။ "ဒိဋ္ဌိယာ သုပ္ပဋိဝိဒ္ဓါ" ဟူသော ပါဌ်ဖြင့် ဘုံသုံးပါး (ဓာတ်သုံးပါး) တို့မှ ထွက်မြောက်ခြင်းကို ပြ၏။ ဤသည်ကား သုတ်၏ အနက် (သုတ္တတ္ထ) မည်၏။ 115. Tattha katamo desanāhāro? Imamhi sutte tayo esanā desitā sotānugatehi dhammehi vacasā paricitehi kāmesanāya samathamaggo. Diṭṭhiyā suppaṭividdhehi brahmacariyesanāya samathamaggo. ၁၁၅. ထိုဟာရတို့တွင် ဒေသနာဟာရဟူသည် အဘယ်နည်း။ ဤသုတ်၌ ရှာမှီးခြင်း (ဧသနာ) သုံးပါးတို့ကို ဟောကြားအပ်ကုန်၏။ သောတသို့ အစဉ်လိုက်ကုန်သော တရားတို့ဖြင့်လည်းကောင်း၊ နှုတ်ဖြင့် လေ့ကျက်အပ်ကုန်သော တရားတို့ဖြင့်လည်းကောင်း ကာမတို့ကို ရှာမှီးခြင်းငှာ သမထမဂ်သည် ဖြစ်၏။ ပညာဖြင့် ကောင်းစွာ ထိုးထွင်း၍ သိအပ်သော တရားတို့ဖြင့် မြတ်သောအကျင့်ကို ရှာမှီးခြင်းငှာ သမထမဂ်သည် ဖြစ်၏။ Vicayoti yathā suttaṃ manasikaronto vicinanto sutamayipaññaṃ paṭilabhati. Yathā ca so manasikarotīti yathā sutadhammā tadā cintāmayipaññaṃ paṭilabhati. Yathā diṭṭheva dhamme manasikaroti tadā bhāvanāmayipaññaṃ paṭilabhati. Ayaṃ vicayo. ဝိစယာဟာရဟူသည်ကား- သုတ်တော်အတိုင်း နှလုံးသွင်းကာ စူးစမ်းရှာဖွေသောသူသည် သုတမယပညာကို ရ၏။ အကြင်အကြောင်းဖြင့် ထိုသူသည် နှလုံးသွင်း၏၊ ကြားနာအပ်သည့်အတိုင်း ဖြစ်သော တရားရှိ၏၊ ထိုအခါ၌ စိန္တာမယပညာကို ရ၏။ မျက်မှောက်သောဘဝ၌သာလျှင် နှလုံးသွင်း၏၊ ထိုအခါ၌ ဘာဝနာမယပညာကို ရ၏။ ဤသည်ကား ဝိစယဟာရ ဖြစ်၏။ Sutena sutamayipaññaṃ paṭilabhati. Cintāya cintāmayipaññaṃ bhāvanāya bhāvanāmayipaññaṃ paṭilabhati. Atthi esā yutti. ကြားနာခြင်း (သုတ) ဖြင့် သုတမယပညာကို ရ၏။ ကြံစည်ခြင်း (စိန္တာ) ဖြင့် စိန္တာမယပညာကို လည်းကောင်း၊ အယူ (ဘာဝနာ) ဖြင့် ဘာဝနာမယပညာကိုလည်းကောင်း ရ၏။ ဤသို့သော ယုတ္တိရှိ၏။ Padaṭṭhānoti sotānugatā dhammāti dhammassavanassa padaṭṭhānaṃ. Vacasā paricitāti yuñjanāya padaṭṭhānaṃ. Manasā anupekkhitāti dhammānudhammāya vipassanāya padaṭṭhānaṃ. Diṭṭhiyā anupekkhitāti paññāyapi anupekkhitā diṭṭhiyāpi anupekkhitā. ပဒဋ္ဌာနဟူသည်ကား- 'သောတာနုဂတာ ဓမ္မာ' ဟူသည် တရားနာကြားခြင်း၏ နီးစွာသောအကြောင်း (ပဒဋ္ဌာန်) မည်၏။ 'ဝစသာ ပရိစိတာ' ဟူသည် အားထုတ်ယှဉ်စပ်ခြင်း၏ နီးစွာသောအကြောင်း မည်၏။ 'မနသာ အနုပေက္ခိတာ' ဟူသည် လောကုတ္တရာတရားအား လျော်သော ဝိပဿနာရှုခြင်း၏ နီးစွာသောအကြောင်း မည်၏။ 'ဒိဋ္ဌိယာ အနုပေက္ခိတာ' (သို့မဟုတ် ဒိဋ္ဌိယာ သုပ္ပဋိဝိဒ္ဓါ) ဟူသည် ပညာဖြင့်လည်း ရှုခြင်း၊ အယူဖြင့်လည်း ရှုခြင်းဖြစ်၍ နီးစွာသောအကြောင်း မည်၏။ Catubyūhoti imamhi sutte bhagavato ko adhippāyo? Ye imāhi dvīhi paññāhi samannāgatā tehi…. စတုဗျူဟာဟာရဟူသည်ကား ဤသုတ်တော်၌ မြတ်စွာဘုရား၏ အလိုတော်သည် အဘယ်နည်း။ အကြင်သူတို့သည် ဤပညာနှစ်ပါးတို့နှင့် ပြည့်စုံကုန်၏၊ ထိုသူတို့သည် ထိုပညာတို့ဖြင့်... Sa nibbutoti maggaphalaṃ anupādisesañca nibbānadhātuṃ manteti, dānena oḷārikānaṃ kilesānaṃ pahānaṃ manteti. Sīlena majjhimānaṃ, paññāya sukhumakilesānaṃ manteti, rāgadosamohakkhayā sa nibbutoti katā ca bhūmi. "ငြိမ်းအေးခြင်းရှိ၏" ဟူသော ပါဌ်ဖြင့် မဂ်ဖိုလ်ကိုလည်းကောင်း၊ အကြွင်းမဲ့ နိဗ္ဗာနဓာတ်ကိုလည်းကောင်း ရည်ညွှန်း၏။ ဒါန (အလှူ) ဖြင့် ကြမ်းတမ်းသော ကိလေသာများကို ပယ်ခြင်းကို ရည်ညွှန်း၏။ သီလဖြင့် အလတ်စား ကိလေသာများကိုလည်းကောင်း၊ ပညာဖြင့် သိမ်မွေ့သော ကိလေသာများကို ပယ်ခြင်းကိုလည်းကောင်း ရည်ညွှန်း၏။ "ရာဂ ဒေါသ မောဟတို့ ကုန်ခြင်းကြောင့် ထိုသူသည် ငြိမ်းအေး၏" ဟူသော ပါဌ်ဖြင့် ပြုအပ်သော ဘုံရှိသည်။ Dadato puññaṃ pavaḍḍhati, saṃyamato veraṃ na cīyati; Kusalo ca jahāti pāpakanti maggo vutto; Rāgadosamohakkhayā sa nibbutoti maggaphalamāha. "ပေးလှူသောသူအား ကောင်းမှုတိုးပွား၏၊ စောင့်စည်းသောသူအား ရန်မစုဆောင်း၊ ကုသိုလ်ရှိသူသည် အကုသိုလ်ကို စွန့်၏" ဟူသော ပါဌ်ဖြင့် မဂ်ကို ဟောတော်မူ၏။ "ရာဂ ဒေါသ မောဟတို့ ကုန်ခြင်းကြောင့် ထိုသူသည် ငြိမ်းအေး၏" ဟူသော ပါဌ်ဖြင့် မဂ်ဖိုလ်ကို ဟောတော်မူ၏။ Dadato [Pg.323] puññaṃ pavaḍḍhati, saṃyamatoti tīhi padehi lokikaṃ kusalamūlaṃ vuttaṃ. Rāgadosamohakkhayā sa nibbutoti lokuttaraṃ kusalamūlaṃ vuttaṃ. "ဒဒတော ပုညံ ပဝဍ္ဎတိ သံယမတော" ဟူသော သုံးပုဒ်တို့ဖြင့် လောကီကုသိုလ်မူလကို ဟောတော်မူ၏။ "ရာဂဒေါသမောဟက္ခယာ သနိဗ္ဗုတော" ဟူသော ပါဌ်ဖြင့် လောကုတ္တရာကုသိုလ်မူလကို ဟောတော်မူ၏။ Dadato puññaṃ pavaḍḍhati, saṃyamato veraṃ na cīyatīti puthujjanabhūmiṃ manteti. Kusalo ca jahāti pāpakanti sekkhabhūmiṃ manteti. Rāgadosamohakkhayā sa nibbutoti asekkhabhūmi vuttā. "ဒဒတော ပုညံ ပဝဍ္ဎတိ သံယမတော ဝေရံ န စိယတိ" ဟူသော ပါဌ်ဖြင့် ပုထုဇဉ်ဘုံကို ရည်ညွှန်း၏။ "ကုသလော စ ဇဟာတိ ပါပကံ" ဟူသော ပါဌ်ဖြင့် သေက္ခဘုံကို ရည်ညွှန်း၏။ "ရာဂဒေါသမောဟက္ခယာ သနိဗ္ဗုတော" ဟူသော ပါဌ်ဖြင့် အသေက္ခဘုံကို ဟောတော်မူ၏။ Dadato puññaṃ pavaḍḍhati, saṃyamato veraṃ na cīyatīti magganiyā paṭipadā vuttā. Kusalo ca jahāti pāpakanti sekkhavimutti. Rāgadosamohakkhayā sa nibbutoti asekkhavimutti. "ဒဒတော ပုညံ ပဝဍ္ဎတိ သံယမတော ဝေရံ န စိယတိ" ဟူသော ပါဌ်ဖြင့် မဂ်သို့ရောက်ကြောင်းကျင့်စဉ်ကို ဟောတော်မူ၏။ "ကုသလော စ ပဇဟတိ ပါပကံ" ဟူသော ပါဌ်ဖြင့် သေက္ခဝိမုတ္တိကို ဟောတော်မူ၏။ "ရာဂဒေါသမောဟက္ခယာ သနိဗ္ဗုတော" ဟူသော ပါဌ်ဖြင့် အသေက္ခဝိမုတ္တိကို ဟောတော်မူ၏။ Dadato puññaṃ pavaḍḍhati, saṃyamato veraṃ na cīyatīti dānakathaṃ sīlakathaṃ maggakathaṃ lokikānaṃ dhammānaṃ desanamāha. Kusalo ca jahāti pāpakanti loke ādīnavānupassanā. Rāgadosamohakkhayā sa nibbutoti sāmukkaṃsikāya dhammadesanāyapi paṭividdhā. "ဒဒတော ပုညံ ပဝဍ္ဎတိ သံယမတော ဝေရံ န စိယတိ" ဟူသော ပါဌ်ဖြင့် ဒါနကထာ၊ သီလကထာ၊ မဂ္ဂကထာနှင့် လောကီတရားတို့၏ ဒေသနာကို ဟောတော်မူ၏။ "ကုသလော စ ဇဟာတိ ပါပကံ" ဟူသော ပါဌ်ဖြင့် လောက၌ အပြစ်ကို ရှုလေ့ရှိခြင်းကို ဟောတော်မူ၏။ "ရာဂဒေါသမောဟက္ခယာ သနိဗ္ဗုတော" ဟူသော ပါဌ်ဖြင့် ဘုရားရှင်ကိုယ်တော်တိုင် ဟောကြားအပ်သော တရားဒေသနာဖြင့် ထိုးထွင်းသိမြင်ခြင်းကို ဟောတော်မူ၏။ Dadato puññaṃ pavaḍḍhatīti pāṇānaṃ abhayadānena pāṇātipātā veramaṇisattānaṃ abhayaṃ deti. Evaṃ sabbāni sikkhāpadāni kātabbāni. Saṃyamato veraṃ na cīyatīti sīle patiṭṭhāya cittaṃ saṃyameti, tassa saṃyamato pāripūriṃ gacchati. Rāgadosamohakkhayā sa nibbutoti dve vimuttiyo. Ayaṃ suttaniddeso. "ဒဒတော ပုညံ ပဝဍ္ဎတိ" ဟူသော ပါဌ်ဖြင့် သတ္တဝါတို့အား ဘေးမဲ့ပေးခြင်း၊ သူ့အသက်သတ်ခြင်းမှ ရှောင်ကြဉ်သော သတ္တဝါတို့အား ဘေးမဲ့ပေးခြင်းကို ပြု၏။ ဤသို့လျှင် အလုံးစုံသော သိက္ခာပုဒ်တို့ကို ပြုကျင့်အပ်ကုန်၏။ "သံယမတော ဝေရံ န စိယတိ" ဟူသော ပါဌ်ဖြင့် သီလ၌ တည်လျက် စိတ်ကို စောင့်စည်း၏၊ ထိုသို့ စောင့်စည်းသောသူအား မဂ်၏ ပြည့်စုံခြင်းသို့ ရောက်၏။ "ရာဂဒေါသမောဟက္ခယာ သနိဗ္ဗုတော" ဟူသော ပါဌ်ဖြင့် ဝိမုတ္တိနှစ်ပါးတို့ကို ဟောတော်မူ၏။ ဤသည်ကား သုတ်တော်ကိုညွှန်းခြင်း (သုတ္တနိဒ္ဒေသ) မည်၏။ 116. Tattha katamā desanā? Imamhi sutte kiṃ desitaṃ? Dve sugatiyo devā ca manussā ca, dibbā ca pañcakāmaguṇā, mānussakā ca. Dvīhi padehi niddeso. Dadato puññaṃ pavaḍḍhati, saṃyamato veraṃ na cīyati, kusalo ca jahāti pāpakanti maggo vutto. Rāgadosamohakkhayā sa nibbutoti dve nibbānadhātuyo desitā sopādisesā ca anupādisesā ca. Ayaṃ desanā. ၁၁၆. ထို (ဟာရ) တို့တွင် ဒေသနာဟာရသည် အဘယ်နည်း။ ဤသုတ်၌ အဘယ်ကို ဟောအပ်သနည်း။ နတ်ဘဝ (ဒေဝဂတိ) နှင့် လူ့ဘဝ (မနုဿဂတိ) ဟူသော သုဂတိနှစ်ပါးတို့ကိုလည်းကောင်း၊ နတ်၌ဖြစ်သော ကာမဂုဏ်ငါးပါးနှင့် လူ၌ဖြစ်သော ကာမဂုဏ်ငါးပါးတို့ကိုလည်းကောင်း ပုဒ်နှစ်ပါးတို့ဖြင့် ညွှန်းပြတော်မူ၏။ "ဒဒတော ပုညံ ပဝဍ္ဎတိ သံယမတော ဝေရံ န စိယတိ ကုသလော စ ဇဟာတိ ပါပကံ" ဟူသော ပါဌ်ဖြင့် မဂ်ကို ဟောတော်မူ၏။ "ရာဂဒေါသမောဟက္ခယာ သနိဗ္ဗုတော" ဟူသော ပါဌ်ဖြင့် ဥပါဒိသေသနိဗ္ဗာနဓာတ်နှင့် အနုပါဒိသေသနိဗ္ဗာနဓာတ် ဟူသော နိဗ္ဗာနဓာတ်နှစ်ပါးတို့ကို ဟောတော်မူ၏။ ဤသည်ကား ဒေသနာဟာရ မည်၏။ Vicayoti dadato puññaṃ pavaḍḍhatīti iminā paṭhamena padena dānamayikapuññakiriyavatthu vuttaṃ. Tenassa ānantariyānaṃ kusalānaṃ dhammānaṃ. Dutiyena padena… yanti, niyyānikaṃ sāsananti, ayaṃ adhippāyo. Assavanena ca amanasikārena ca appaṭivedhena ca sakkāyasamudayagāminī paṭipadā vuttā. Savanena [Pg.324] ca manasikārena ca paṭivedhena ca sakkāyanirodhagāminī paṭipadā vuttā. Ayaṃ āvaṭṭo. ဝိစယဟူသည်ကား "ဒဒတော ပုညံ ပဝဍ္ဎတိ" ဟူသော ဤပထမပုဒ်ဖြင့် ဒါနမယပုညကိရိယဝတ္ထုကို ဟောတော်မူ၏။ ထိုကြောင့် အခြားမဲ့ဖြစ်သော ကုသိုလ်တရားတို့ကို ဟောတော်မူ၏။ ဒုတိယပုဒ်ဖြင့် သံသရာဝဋ်မှ ထွက်မြောက်ကြောင်းဖြစ်သော သာသနာသို့ ဆောင်ကုန်၏ဟူသော ဤသည်ကား အလိုတည်း။ မကြားနာခြင်း၊ နှလုံးမသွင်းခြင်း၊ ထိုးထွင်း၍ မသိခြင်းတို့ဖြင့် သက္ကာယဖြစ်ကြောင်း (သက္ကာယသမုဒယ) သို့ ရောက်ကြောင်းကျင့်စဉ်ကို ဟောတော်မူ၏။ ကြားနာခြင်း၊ နှလုံးသွင်းခြင်း၊ ထိုးထွင်း၍ သိခြင်းတို့ဖြင့် သက္ကာယချုပ်ရာ (သက္ကာယနိရောဓ) သို့ ရောက်ကြောင်းကျင့်စဉ်ကို ဟောတော်မူ၏။ ဤသည်ကား အာဝဋ္ဋဟာရ မည်၏။ Vibhattīti ekaṃsabyākaraṇīyo. Natthi tattha vibhattiyā bhūmi. Parivattanāti ye pañcānisaṃsā, te pañcādinā paṭipakkhena teneva diṭṭheva dhamme pāpuṇāti, taṃ upapajjamānā aparo pariyāyo. ဝိဘတ္တိဟာရဟူသည်ကား ဧကံသဗျာကရဏီယ (စင်စစ်ဖြေရမည့်အရာ) ဖြစ်၏။ ထိုဟာရ၌ ဝေဖန်ခြင်း (ဝိဘတ္တိ) ၏ ဘုံမရှိ။ ပရိဝတ္တနာဟာရဟူသည်ကား ရှိကုန်သော အာနိသင်ငါးပါးတို့ကို ဆန့်ကျင်ဘက်ဖြစ်သော တရားတို့ဖြင့် ယခုမျက်မှောက်ဘဝ၌ပင် ထိုဆန့်ကျင်ဘက်အားဖြင့် လည်းကောင်း၊ လာလတ္တံ့သောဘဝ၌ ဖြစ်ပေါ်လာသောအခါ၌ လည်းကောင်း ရောက်ရှိခံစားရ၏။ ဤသည်ကား အခြားသော ဒေသနာနည်းလမ်းတည်း။ Vevacananti sotānugatā dhammāti yaṃ suttaṃ diṭṭhampi paññindriyaṃ viññattampi diṭṭhiyā suppaṭividdhampi vibhāvitampi. ဝေဝစနာဟာရဟူသည်ကား 'သောတနုဂတဓမ္မ' ဟူသော သုတ်တော်ကို မြင်အပ်ပြီးသော ပညိန္ဒြေ၌လည်းကောင်း၊ ဝိညတ်၌လည်းကောင်း၊ ပညာဖြင့် ကောင်းစွာ ထိုးထွင်းသိမြင်အပ်ပြီးသော၊ ထင်ရှားစေအပ်ပြီးသော အရာအဖြစ် ညွှန်းပြအပ်၏။ Paññattīti sotānugatādhammāti desanā avijjāpaññattiyā paññattaṃ. Manasikāro pāmojjapaññattiyā paññatto, diṭṭhadhammāpi ānisaṃsapaññattiyā paññattā. ပညတ္တိဟာရဟူသည်ကား 'သောတနုဂတဓမ္မ' ဒေသနာကို အဝိဇ္ဇာပညတ်၌ သိစေအပ်၏။ နှလုံးသွင်းခြင်းကို ပါမောဇ္ဇပညတ်၌ သိစေအပ်၏။ မျက်မှောက်၌ မြင်အပ်သော တရားတို့ကိုလည်း အာနိသင်ပညတ်၌ သိစေအပ်၏။ Otaraṇoti tisso paññā vacasā paricitesu sutamayīpaññā manasā anupekkhitesu cintāmayīpaññā diṭṭhiyā suppaṭividdhāsu bhāvanāmayīpaññā. Imāni ariyasaccāni indriyāni vijjuppādā avijjānirodho paṭiccasamuppādo indriyesu tīṇi indriyāni, āyatanesu dhammāyatanapariyāpannā dhātūsu dhammadhātupariyāpannāti. Sodhanoti yo ārambho suttassa paveso niyutto. ဩတရဏဟာရဟူသည်ကား ပညာသုံးပါးရှိကုန်၏။ နှုတ်ဖြင့် လေ့ကျက်အပ်သော တရားတို့၌ သုတမယပညာ၊ စိတ်ဖြင့် ဆင်ခြင်အပ်သော တရားတို့၌ စိန္တာမယပညာ၊ ပညာဖြင့် ကောင်းစွာ ထိုးထွင်းသိမြင်အပ်သော တရားတို့၌ ဘာဝနာမယပညာ ဟူ၍ ဖြစ်၏။ ဤတရားတို့သည် အရိယသစ္စာ၊ ဣန္ဒြေများ ဖြစ်ကုန်၏။ ဝိဇ္ဇာဖြစ်ခြင်းသည် အဝိဇ္ဇာချုပ်ခြင်းဟု ဆိုအပ်သော ပဋိစ္စသမုပ္ပဒ် ဖြစ်၏။ ဣန္ဒြေတို့တွင် ဣန္ဒြေသုံးပါးဖြစ်ကုန်၏။ အာယတနတို့တွင် ဓမ္မာယတန၌ အကျိုးဝင်၏။ ဓာတ်တို့တွင် ဓမ္မဓာတ်၌ အကျိုးဝင်၏။ ဤသို့ သိအပ်၏။ သောဓနဟာရဟူသည်ကား သုတ်တော်သို့ သွင်းခြင်းဟူသော အကြင်အားထုတ်မှုကို ယှဉ်အပ်၏။ Adhiṭṭhānoti pañcānisaṃsāti vemattatāya paññattā ānisaṃsā sotā anugatāti vemattatāya ariyavohāro paññatto, dhamme ca savananti ekattatāya paññattaṃ. အဓိဋ္ဌာနဟာရဟူသည်ကား အာနိသင်ငါးပါးတို့ကို ကွဲပြားသောအဖြစ် (ဝေမတ္တတာ) ဖြင့် ပြသအပ်ကုန်၏။ အာနိသင်သောတာနုဂတဟူသည်မှာ ကွဲပြားသောအဖြစ်ဖြင့် အရိယဝေါဟာရကို ပြသအပ်၏။ "ဓမ္မေ စ သဝနံ" ဟူသည်မှာ တူညီသောအဖြစ် (ဧကတ္တတာ) ဖြင့် ပြသအပ်၏။ Parikkhāroti dhammassavanassa payirupāsanā paccayo, saddhā hetu. Manasā anupekkhitāti atthappaṭisaṃveditā paccayo, dhammappaṭisaṃveditā hetu, diṭṭhiyā suppaṭividdhāti saddhammassavanañca manasikāro ca paccayo, sutamayī cintāmayī paññā hetu. Samāropanoti vibhattaṃ suttaṃ aparo pariyāyo nibbatti bale natthi. Tattha samāropanāya bhūmi. ပရိက္ခာရဟာရဟူသည်ကား တရားနာခြင်းအား ဆည်းကပ်ခြင်းသည် ဥပနိဿယအကြောင်း (ပစ္စယ) မည်၏၊ သဒ္ဓါတရားသည် ဇနကအကြောင်း (ဟေတု) မည်၏။ "မနသာ အနုပေက္ခိတာ" ဟူသည်ကား အနက်ကို ထိုးထွင်းသိမြင်ခြင်းသည် ဥပနိဿယအကြောင်း ဖြစ်၍ တရားကို ထိုးထွင်းသိမြင်ခြင်းသည် ဇနကအကြောင်း ဖြစ်၏။ "ဒိဋ္ဌိယာ သုပ္ပဋိဝိဒ္ဓါ" ဟူသည်ကား သူတော်ကောင်းတရားကို နာရခြင်းနှင့် နှလုံးသွင်းခြင်းတို့သည် ဥပနိဿယအကြောင်း ဖြစ်၍ သုတမယပညာ၊ စိန္တာမယပညာတို့သည် ဇနကအကြောင်း ဖြစ်၏။ သမာရောပနဟာရဟူသည်ကား သုတ်တော်ကို ဝေဖန်အပ်၏၊ အခြားတစ်နည်းအားဖြင့် ဖြစ်ပေါ်စေနိုင်စွမ်းမရှိ။ ထိုသုတ်၌ သမာရောပန (တင်စားခြင်း) ၏ ဘုံမရှိ။ 117. Tattha katamaṃ vāsanābhāgiyañca nibbedhabhāgiyañca suttaṃ? Dadato puññaṃ pavaḍḍhatīti gāthā. Dadatoti dānamayikapuññakiriyavatthu vuttaṃ. Saṃyamato veraṃ na cīyatīti sīlamayikapuññakiriyavatthu vuttaṃ. Kusalo ca jahāti pāpakanti lobhassa ca mohassa ca byāpādassa ca pahānamāha. Rāgadosamohakkhayā sa nibbutoti lobhassa ca mohassa ca byāpādassa [Pg.325] ca chandarāgavinayamāhāti. Dadato puññaṃ pavaḍḍhatīti gāthā alobho kusalamūlaṃ bhavati. Saṃyamato veraṃ na cīyatīti adoso kusalamūlaṃ bhavati. Saṃyamato veraṃ na cīyatīti averā asapattā abyāpādatāya sadā. Kusalo ca jahāti pāpakanti ñāṇuppādā aññāṇanirodho. Catutthapadena rāgadosamohakkhayena rāgavirāgā cetovimuttimohakkhayena avijjāvirāgā paññāvimutti, ayaṃ vicayo. ၁၁၇. ထိုသုတ်တို့တွင် ဝါသနာဘာဂိယလည်းဖြစ်သော နိဗ္ဗေဓဘာဂိယလည်းဖြစ်သော သုတ်တော်သည် အဘယ်နည်း။ "ဒဒတော ပုညံ ပဝဍ္ဎတိ" ဟူသည် ဂါထာတည်း။ "ဒဒတော" ဟူသော ပုဒ်ဖြင့် ဒါနမယပုညကိရိယဝတ္ထုကို ဟောတော်မူ၏။ "သံယမတော ဝေရံ န စိယတိ" ဟူသော ပုဒ်ဖြင့် သီလမယပုညကိရိယဝတ္ထုကို ဟောတော်မူ၏။ "ကုသလော စ ဇဟာတိ ပါပကံ" ဟူသော ပုဒ်ဖြင့် လောဘ၊ မောဟ၊ ဗျာပါဒတို့ကို ပယ်ခြင်းကို ဟောတော်မူ၏။ "ရာဂဒေါသမောဟက္ခယာ သနိဗ္ဗုတော" ဟူသော ပုဒ်ဖြင့် လောဘ၊ မောဟ၊ ဗျာပါဒတို့၏ ဆန္ဒရာဂကို ပယ်ဖျောက်ခြင်းကို ဟောတော်မူ၏။ ဤသို့ သိအပ်၏။ "ဒဒတော ပုညံ ပဝဍ္ဎတိ" ဟူသော ဂါထာ၌ အလောဘသည် ကုသိုလ်မူလ ဖြစ်၏။ "သံယမတော ဝေရံ န စိယတိ" ဟူသည်ကား အဒေါသသည် ကုသိုလ်မူလ ဖြစ်၏။ စောင့်စည်းသောသူအား ရန်ကို မစုဆောင်းခြင်းကြောင့် အနှောင့်အရှက်မရှိသည်ဖြစ်၍ အခါခပ်သိမ်း ရန်မရှိခြင်း ဖြစ်၏။ "ကုသလော စ ဇဟာတိ ပါပကံ" ဟူသည်ကား ဉာဏ်ပွင့်ခြင်းကြောင့် အဝိဇ္ဇာ ချုပ်ငြိမ်းခြင်းတည်း။ စတုတ္ထပုဒ်ဖြင့် ရာဂ၊ ဒေါသ၊ မောဟတို့ ကုန်ခြင်းကြောင့် ရာဂကင်းပြတ်၍ စေတောဝိမုတ္တိ ဖြစ်၏။ မောဟကုန်ခြင်းကြောင့် အဝိဇ္ဇာကင်းပြတ်၍ ပညာဝိမုတ္တိ ဖြစ်၏။ ဤသည်ကား ဝိစယဟာရ မည်၏။ Yuttīti dāne ṭhito ubhayaṃ hi paripūreti. Macchariyañca pajahati. Puññañca pavaḍḍhati. Atthi esā yutti. ယုတ္တိဟာရဟူသည်ကား ဒါန၌ တည်သောသူသည် နှစ်ပါးစုံတို့ဖြင့် ပြည့်စုံစေ၏။ ဝန်တိုခြင်း (မစ္ဆရိယ) ကိုလည်း စွန့်၏၊ ကောင်းမှု (បុည) သည်လည်း တိုးပွား၏။ ဤသို့သော ယုတ္တိဟာရသည် ရှိ၏။ Padaṭṭhānanti dadato puññaṃ pavaḍḍhatīti cāgādhiṭṭhānassa padaṭṭhānaṃ. Saṃyamato veraṃ na cīyatīti paññādhiṭṭhānassa padaṭṭhānaṃ kusalo ca jahāti pāpakanti saccādhiṭṭhānassa padaṭṭhānaṃ. Rāgadosamohakkhayā sa nibbutoti upasamādhiṭṭhānassa padaṭṭhānaṃ. Ayaṃ padaṭṭhāno. ပဒဋ္ဌာနဟာရဟူသည်မှာ- "ပေးလှူသောသူအား ကောင်းမှုတိုးပွား၏" ဟူသော စကားရပ်သည် စာဂါဓိဋ္ဌာန် (စွန့်ကြဲခြင်းတရား၌ ခိုင်မာစွာတည်ခြင်း) ၏ နီးစွာသောအကြောင်း (ပဒဋ္ဌာန်) မည်၏။ "စောင့်စည်းသောသူအား ရန်မဆည်းပူးရ" ဟူသော စကားရပ်သည် ပညာဓိဋ္ဌာန် (ပညာတရား၌ ခိုင်မာစွာတည်ခြင်း) ၏ နီးစွာသောအကြောင်းမည်၏။ "ကုသိုလ်တရားသည် အကုသိုလ်ကို စွန့်ပယ်၏" ဟူသော စကားရပ်သည် သစ္စာဓိဋ္ဌာန် (သစ္စာတရား၌ ခိုင်မာစွာတည်ခြင်း) ၏ နီးစွာသောအကြောင်းမည်၏။ "ရာဂ၊ ဒေါသ၊ မောဟတို့ ကုန်ဆုံးခြင်းကြောင့် ငြိမ်းအေးမှုရှိ၏" ဟူသော စကားရပ်သည် ဥပသမာဓိဋ္ဌာန် (ကိလေသာငြိမ်းအေးခြင်း၌ ခိုင်မာစွာတည်ခြင်း) ၏ နီးစွာသောအကြောင်းမည်၏။ ဤသည်ကား ပဒဋ္ဌာနဟာရ ဖြစ်သည်။ Tattha katamo lakkhaṇo? Dadato puññaṃ pavaḍḍhati saṃyamato veraṃ na cīyati. Dadatopi veraṃ na kariyāti kusalo ca jahāti pāpakaṃ rāgadosamohakkhayā sa nibbuto rūpakkhayāpi vedanakkhayāpi, yena rūpena diṭṭhaṃ, tena tathāgato paññapento paññapeyya rūpassa khayā virāganirodhāti evaṃ pañcakkhandhā. ထိုဟာရတို့တွင် လက္ခဏဟာရသည် အဘယ်နည်း။ ပေးလှူသောသူအား ကောင်းမှုတိုးပွား၏၊ စောင့်စည်းသောသူအား ရန်မဆည်းပူးရ။ ပေးလှူသောသူအားလည်း ရန်ကို မပြုအပ်ရာ၊ ဤသို့လျှင် ကုသိုလ်တရားသည်လည်း အကုသိုလ်ကို စွန့်ပယ်၏။ ရာဂ၊ ဒေါသ၊ မောဟတို့ ကုန်ဆုံးခြင်းကြောင့်လည်းကောင်း၊ ရုပ်ချုပ်ငြိမ်းခြင်းကြောင့်လည်းကောင်း၊ ဝေဒနာချုပ်ငြိမ်းခြင်းကြောင့်လည်းကောင်း ငြိမ်းအေးခြင်းရှိ၏။ အကြင်ရုပ်ဖြင့် မြင်အပ်၏၊ မြတ်စွာဘုရားသည် ထိုရုပ်ဖြင့် သိစေတော်မူလိုပါက သိစေတော်မူရာ၏။ ရုပ်၏ကုန်ခြင်း၊ တပ်မက်ခြင်းကင်းခြင်း၊ ချုပ်ငြိမ်းခြင်းတို့ကြောင့် ဤသို့လျှင် ခန္ဓာငါးပါးတို့ ချုပ်ငြိမ်းကုန်၏။ Catubyūho idha bhagavato ko adhippāyo? Ye mahābhogānaṃ patthayissanti? Te dānaṃ dassanti parissayapahānāya, ye averābhichandakā, te pañca verāni pajahissanti, ye kusalābhichandakā, te aṭṭhaṅgikaṃ maggaṃ bhāvessanti aṭṭhannaṃ micchattānaṃ pahānāya. Ye nibbāyitukāmā, te rāgadosamohaṃ pajahissantīti ayaṃ bhagavato adhippāyo. စတုဗျူဟာဟာရဟူသည်မှာ- ဤသုတ်၌ မြတ်စွာဘုရား၏ အလိုတော်သည် အဘယ်နည်း။ အကြင်သူတို့သည် များပြားသော စည်းစိမ်ဥစ္စာတို့ကို တောင့်တကုန်အံ့၊ ထိုသူတို့သည် အလှူကို ပေးလှူကြကုန်အံ့။ ဘေးရန်ကို ပယ်ဖျက်ခြင်းငှာ အကြင်သူတို့သည် ဘေးရန်မရှိခြင်းကို လွန်စွာအလိုရှိကုန်အံ့၊ ထိုသူတို့သည် ငါးပါးသော ရန်တို့ကို စွန့်လွှတ်ကြကုန်အံ့။ အကြင်သူတို့သည် ကုသိုလ်ကောင်းမှုကို လွန်စွာအလိုရှိကုန်အံ့၊ ထိုသူတို့သည် ရှစ်ပါးသော မိစ္ဆတ္တ (မှားယွင်းသော တရားဆိုး) တို့ကို ပယ်ရှားရန် အင်္ဂါရှစ်ပါးရှိသော မဂ်ကို ပွားများကြကုန်အံ့။ အကြင်သူတို့သည် နိဗ္ဗာန်သို့ ရောက်ခြင်းငှာ အလိုရှိကုန်အံ့၊ ထိုသူတို့သည် ရာဂ၊ ဒေါသ၊ မောဟတို့ကို စွန့်လွှတ်ကြကုန်အံ့။ ဤသည်ကား မြတ်စွာဘုရား၏ အလိုတော် ဖြစ်၏။ Āvaṭṭoti yañca adadato macchariyaṃ yañca asaṃyamato veraṃ yañca akusalassa pāpassa appahānaṃ, ayaṃ dukkhaniddeso na samudayo. Alobhena ca adosena ca amohena ca kusalena imāni tīṇi kusalamūlāni. Tesaṃ paccayo aṭṭha sammattāni, ayaṃ maggo. Tesaṃ rāgadosamohānaṃ khayā, ayaṃ nirodho. အာဝဋ္ဋဟာရဟူသည်မှာ- မပေးလှူသောသူ၏ ဝန်တိုခြင်း (မစ္ဆရိယ) သည်လည်းကောင်း၊ မစောင့်စည်းသောသူ၏ ရန်ပြုခြင်းသည်လည်းကောင်း၊ အကုသိုလ်ယုတ်မာသော တရားတို့ကို မပယ်ခြင်းသည်လည်းကောင်း ရှိ၏။ ဤအလုံးစုံသည် ဒုက္ခကို ညွှန်ပြခြင်း (ဒုက္ခနိဒ္ဒေသ) မည်၏၊ သမုဒယ မဟုတ်ပေ။ အလောဘ၊ အဒေါသ၊ အမောဟ ဟူသော ကုသိုလ်တရားဖြင့် ဤသုံးပါးတို့သည် ကုသိုလ်မြစ် (ကုသလမူလ) မည်ကုန်၏။ ထိုကုသိုလ်မြစ်တို့၏ အထောက်အပံ့ အကြောင်းတရားသည် ရှစ်ပါးသော သမ္မတ္တ (မှန်ကန်သော တရား) တို့ ဖြစ်၏၊ ဤသည်ကား မဂ္ဂသစ္စာ မည်၏။ ထိုရာဂ၊ ဒေါသ၊ မောဟတို့၏ ကုန်ဆုံးခြင်းသည် ရှိ၏၊ ဤသည်ကား နိရောဓသစ္စာ မည်၏။ Vibhattīti dadato puññaṃ pavaḍḍhatīti na ekaṃsena yo rājadaṇḍabhayena deti, yo ca akappiyassa paribhogena sīlavantesu deti, na tassa puññaṃ [Pg.326] pavaḍḍhatīti so cetaṃ dānaṃ akusalena deti, daṇḍadānaṃ satthadānaṃ apuññamayaṃ pavaḍḍhati, na puññaṃ. Saṃyamato veraṃ na cīyatīti na ekaṃsena kiṃ kāraṇaṃ yañca yo padaṃ diṭṭhadhammikaṃ passati yadi mama rājāno gahetvā hatthaṃ vā chindeyya…pe… na tena saṃyamena veraṃ na karoti. Yo tu evaṃ samādiyati pāṇātipātassa pāpako vipākoti, diṭṭhe yeva dhamme abhisamparāye ca evaṃ sabbassa akusalassa hetuto ārati. Iminā saṃyamena veraṃ na cīyati. ဝိဘတ္တိဟာရဟူသည်မှာ- "ပေးလှူသောသူအား ကောင်းမှုတိုးပွား၏" ဟူသော စကားသည် စင်စစ်ဧကန် မဟုတ်ပေ။ အကြင်သူသည် မင်းဘေးမင်းဒဏ်ကို ကြောက်သဖြင့် လှူဒါန်း၏၊ အကြင်သူသည် သီလရှိသူတို့အား မအပ်စပ်သော ပစ္စည်းများကို သုံးစွဲစေရန် လှူဒါန်း၏၊ ထိုသူတို့အား ကောင်းမှုမတိုးပွားပေ။ ထိုသူသည် ထိုအလှူကို အကုသိုလ်စိတ်ဖြင့် ပေးလှူခြင်းဖြစ်၏။ ဒဏ်ပေးခြင်း၊ လက်နက်ပေးခြင်း စသောအကုသိုလ်ဖြစ်စေသည့် အလှူသည်သာ တိုးပွား၏၊ ကောင်းမှုတိုးပွားသည် မဟုတ်ပေ။ "စောင့်စည်းသောသူအား ရန်မဆည်းပူးရ" ဟူသော စကားသည်လည်း စင်စစ်ဧကန် မဟုတ်ပေ။ အကြောင်းအဘယ်နည်း။ အကြင်သူသည် မျက်မှောက်ဘဝ၌ ဖြစ်ပေါ်လာမည့် ဘေးအန္တရာယ်ကို မြင်၍ "ငါ့ကို မင်းတို့က ဖမ်းဆီးပြီး လက်ကို ဖြတ်ပစ်လိမ့်မည်" စသည်ဖြင့် ကြောက်ရွံ့၍ စောင့်စည်းခြင်းမျိုးဖြင့် ရန်ကိုမပြုသည် မဟုတ်ပေ။ စင်စစ်သော်ကား 'သူတစ်ပါးအသက်ကို သတ်ခြင်းသည် ယုတ်မာသောအကျိုးကို ပေးတတ်၏' ဟု ကောင်းစွာ ဆောက်တည်ကာ မျက်မှောက်ဘဝ၌လည်းကောင်း၊ တမလွန်ဘဝ၌လည်းကောင်း အလုံးစုံသော အကုသိုလ်တို့၏ အကြောင်းတရားမှ ဝေးစွာရှောင်ကြဉ်၏။ ဤကဲ့သို့ စောင့်စည်းခြင်းဖြင့်သာ ရန်ကို မဆည်းပူးရခြင်း ဖြစ်၏။ Parivattanāti dadato puññaṃ pavaḍḍhatīti adadato puññaṃ na pavaḍḍhati. Yaṃ dānamayaṃ, taṃ saṃyamato veraṃ na cīyati, asaṃyamato veraṃ karīyati. Kusalo ca jahāti pāpakaṃ akusalo na jahāti. Rāgadosamohakkhayā sanibbutoti dūtaṃ pesetvā paṇītaṃ pesetvāpi na pakkosāmi, so sayameva pana mahābhikkhusaṅghaparivāro amhākaṃ vasanaṭṭhānaṃ sampatto amhehi ca santhāgārasālā kāritā, ettha mayaṃ dasabalaṃ ānetvā maṅgalaṃ bhaṇāpemāti cintetvā upasaṅkamiṃsu. Yena santhāgāraṃ tenupasaṅkamiṃsūti taṃ divasaṃ kira santhāgāre cittakammaṃ niṭṭhāpetvā aṭṭakā muttamattā honti. Buddhā nāma araññajjhāsayā araññārāmā antogāme vaseyyuṃ vā no vāti tasmā bhagavato manaṃ jānitvāva paṭijaggissāmāti cintetvā te bhagavantaṃ upasaṅkamiṃsu. Idāni pana manaṃ labhitvā paṭijaggitukāmā yena santhāgāraṃ, tenupasaṅkamiṃsu. Sabbasantharinti yathā sabbaṃ santhataṃ hoti evaṃ yena bhagavā tenupasaṅkamiṃsūti. Ettha pana te mallarājāno santhāgāraṃ paṭijaggitvā nagaravīthiyopi sammajjāpetvā dhaje ussāpetvā suvaṇṇaghaṭikadaliyo ca ṭhapāpetvā sakalanagaraṃ dīpamālāhi vippakiṇṇatārakaṃ viya katvā khīrapake dārake khīraṃ pāyetha, dahare kumāre lahuṃ lahuṃ bhojāpetvā sayāpetha, uccāsaddaṃ mākari, ajja ekarattiṃ satthā antogāmeva vasissati, buddhā nāma appasaddakāmā hontīti bheriṃ carāpetvā sayaṃ daṇḍakadīpikā ādāya yena bhagavā tenupasaṅkamiṃsu. Bhagavantaṃ yeva purakkhatvāti bhagavantaṃ purato katvā, tattha bhagavā bhikkhūnañceva upāsakānañca majjhe nisinno ativiya virocati. Samantapāsādiko suvaṇṇavaṇṇo abhirūpo dassanīyo puratthimakāyato [Pg.327] suvaṇṇavaṇṇā rasmi uṭṭhahitvā gaganatale asītihatthaṃ ṭhānaṃ gaṇhāti. Pacchimakāyato dakkhiṇahatthato vāmahatthato suvaṇṇavaṇṇā heṭṭhā pādatalehi pavāḷavaṇṇarasmi uṭṭhahitvā ghanapathaviyaṃ asītihatthaṃ ṭhānaṃ gaṇhāti, evaṃ samantā asītihatthamattaṃ ṭhānaṃ chabbaṇṇabuddharasmiyo vijjotamānā vitaṇḍamānā vidhāvanti, sabbe disābhāgā suvaṇṇacampakapupphehi vikiriyamānā viya suvaṇṇaghaṭato nikkhantasuvaṇṇarasadhārāhi siñcamānā viya pasāritasuvaṇṇapaṭaparikkhittā vviya verambhavātasamuṭṭhitakiṃsukakiṃsukārakaṇikārapupphacuṇṇasamokiṇṇā viya vippakasantaṃ asītianubyañjanabyāmappabhā dvattiṃsavaralakkhaṇasamujjalaṃ sarīraṃ samuggatatārakaṃ viya gaganatalaṃ vikasitamiva padumavanaṃ sabbaphāliphullo viya yojanasatiko pāricchattako paṭipāṭiyā ṭhapitānaṃ dvattiṃsacandānaṃ dvattiṃsasūriyānaṃ dvattiṃsacakkavattīnaṃ dvattiṃsadevarājānaṃ dvattiṃsamahābrahmānaṃ nibbuto asekkhassa natthi nibbuti. ပရိဝတ္တနာဟာရဟူသည်မှာ- "ပေးလှူသောသူအား ကောင်းမှုတိုးပွား၏" ဟူသောပါဌ်၌ မပေးလှူခြင်းကြောင့် ကောင်းမှုမတိုးပွားပေ။ အကြင်ဒါနမယကုသိုလ်သည် ရှိ၏၊ ထိုဒါနမယကုသိုလ်သည် စောင့်စည်းသောသူအား ရန်မဆည်းပူးရစေဘဲ၊ မစောင့်စည်းသောသူအား ရန်ကို ပြုစေ၏။ ကုသိုလ်တရားသည် အကုသိုလ်ကို စွန့်၏၊ အကုသိုလ်တရားသည် မကောင်းမှုကို မစွန့်ပေ။ "ရာဂ၊ ဒေါသ၊ မောဟတို့ ကုန်ဆုံးခြင်းကြောင့် ငြိမ်းအေး၏" ဟူသောပါဌ်၌- (မလ္လာမင်းတို့သည်) "ငါသည် တမန်ကို စေလွှတ်၍လည်းကောင်း၊ အမွန်အမြတ်တို့ကို စေလွှတ်၍လည်းကောင်း မြတ်စွာဘုရားကို မပင့်ခေါ်ရသေးဘဲ ထိုမြတ်စွာဘုရားသည် ကိုယ်တော်တိုင်သာလျှင် များစွာသော ရဟန်းသံဃာတော်များ ခြံရံလျက် ငါတို့၏ နေရာအရပ်သို့ ရောက်ရှိလာတော်မူပြီ။ ငါတို့သည်လည်း တန်ဆောင်းဇရပ် (သန္ထာဂါရ) ကို ဆောက်လုပ်အပ်ပြီ။ ဤအရပ်၌ ငါတို့သည် ဆယ်ပါးသော အားတော်ရှင် မြတ်စွာဘုရားကို ပင့်ဆောင်ပြီးလျှင် မင်္ဂလာတရားတော်ကို ရွတ်ဖတ်စေကုန်အံ့" ဟု ကြံစည်ကာ ဆည်းကပ်ခဲ့ကြကုန်၏။ တန်ဆောင်းဇရပ်ရှိရာ အရပ်သို့ ဆည်းကပ်ကြကုန်၏။ ထိုနေ့၌ တန်ဆောင်းဇရပ်၌ ဆန်းကြယ်သော ပန်းချီအလုပ်တို့ကို ပြီးစီးစေ၍ ငြမ်းမှ လွတ်ကင်းကြကုန်သတတ်။ မြတ်စွာဘုရားတို့မည်သည် တော၌ နေလိုသော အလိုရှိကုန်၏၊ တော၌ မွေ့လျော်ကုန်၏။ ရွာတွင်း၌ သီတင်းသုံးတော်မူသည်လည်း ဖြစ်နိုင်၏၊ သီတင်းမသုံးသည်လည်း ဖြစ်နိုင်၏။ ထို့ကြောင့် မြတ်စွာဘုရား၏ အလိုတော်ကို သိရှိပြီးမှသာ လုပ်ကျွေးပြုစုကြကုန်အံ့ဟု ကြံစည်လျက် ထိုမလ္လာမင်းတို့သည် မြတ်စွာဘုရားထံသို့ ဆည်းကပ်ကြကုန်၏။ ယခုအခါ၌မူ အလိုတော်ကို ရရှိသဖြင့် လုပ်ကျွေးပြုစုလိုကြကုန်သောကြောင့် တန်ဆောင်းဇရပ်ရှိရာသို့ ချဉ်းကပ်ကြကုန်၏။ "သဗ္ဗသန္ထရိံ" ဟူသည်မှာ အလုံးစုံကို ခင်းကျင်းထားအပ်သကဲ့သို့ ဖြစ်၏။ ဤသို့ဖြင့် မြတ်စွာဘုရား သီတင်းသုံးရာအရပ်သို့ ချဉ်းကပ်ကြကုန်၏။ ထိုသို့ ချဉ်းကပ်ရာတွင် မလ္လာမင်းတို့သည် တန်ဆောင်းဇရပ်ကို သုတ်သင်၍ မြို့လမ်းမများကိုလည်း တံမြတ်လှည်းစေကာ တံခွန်တို့ကို စိုက်ထူစေပြီး ရွှေအိုးနှင့် ငှက်ပျောတုံးများကိုလည်း ထားရှိစေလျက် မြို့တော်တစ်ခုလုံးကို ဆီမီးတန်းတို့ဖြင့် ကြယ်တာရာများ ပြန့်ကြဲနေသကဲ့သို့ ပြုလုပ်ကြကုန်၏။ "နို့စို့သူငယ်တို့ကို နို့တိုက်ကြကုန်လော။ သူငယ်တို့ကို လျင်မြန်စွာ ထမင်းကျွေး၍ အိပ်စေကြကုန်လော။ ကျယ်လောင်သော ဆူညံသံများကို မပြုကြလင့်။ ယနေ့တစ်ညဉ့်တွင် မြတ်စွာဘုရားသည် ရွာတွင်း၌သာ သီတင်းသုံးတော်မူလတ္တံ့။ ဘုရားရှင်တို့မည်သည် အသံနည်းပါး ဆိတ်ငြိမ်ခြင်းကို နှစ်သက်တော်မူကြကုန်၏" ဟု မောင်းကြေးစည် ဆော်လှည့်စေ၍၊ ကိုယ်တိုင် ဆီမီးတိုင်များကို ကိုင်ဆောင်လျက် မြတ်စွာဘုရား သီတင်းသုံးရာသို့ ချဉ်းကပ်ကြကုန်၏။ "မြတ်စွာဘုရားကိုသာ ရှေ့ထား၍" ဟူသည်မှာ မြတ်စွာဘုရားကို ရှေ့ကထားကာ ထိုပရိသတ်၌ မြတ်စွာဘုရားသည် ရဟန်းသံဃာတော်များနှင့် ဥပါသကာတို့၏ အလယ်၌ သီတင်းသုံးလျက် အလွန်ပင် တင့်တယ်တော်မူ၏။ ထက်ဝန်းကျင် ကြည်ညိုဖွယ်ရှိ၍ ရွှေရောင်အဆင်းရှိကာ အလွန်အဆင်းလှ၍ ရှုမငြီးဖွယ် ဖြစ်တော်မူ၏။ ရှေ့ကိုယ်တော်မှ ရွှေဝါရောင် ရောင်ခြည်တော်တို့သည် ထွက်ပေါ်၍ ကောင်းကင်ပြင်၌ အတောင်ရှစ်ဆယ်ခန့် ပြန့်နှံ့ယူ၏။ နောက်ကိုယ်တော်မှလည်းကောင်း၊ လက်ျာလက်တော်မှလည်းကောင်း၊ လက်ဝဲလက်တော်မှလည်းကောင်း ရွှေဝါရောင် ရောင်ခြည်တော်တို့သည်လည်းကောင်း၊ ခြေဖဝါးတော်အောက်မှ သန္တာရောင် ရောင်ခြည်တော်တို့သည်လည်းကောင်း ထွက်ပေါ်၍ ထူထပ်သော မြေထု၌ အတောင်ရှစ်ဆယ်မျှ အရပ်ကို ယူ၏။ ဤသို့လျှင် ထက်ဝန်းကျင် အတောင်ရှစ်ဆယ်မျှရှိသော အရပ်သို့ ခြောက်ပါးသော ဘုရားရောင်ခြည်တော်တို့သည် တောက်ပဖြန့်ကြက်ကာ ပြေးသွားကုန်၏။ အရပ်မျက်နှာ အလုံးစုံတို့သည် ရွှေစကားပန်းတို့ဖြင့် ကြဲဖြန့်ထားသကဲ့သို့လည်းကောင်း၊ ရွှေအိုးမှ ထွက်ပေါ်လာသော ရွှေရည်အယဉ်တို့ဖြင့် သွန်းလောင်းအပ်သကဲ့သို့လည်းကောင်း၊ ဖြန့်ခင်းထားသော ရွှေပုဆိုးဖြင့် ဝန်းရံအပ်သကဲ့သို့လည်းကောင်း၊ ဝေရမ္ဘလေဖြင့် သယ်ဆောင်လာသော ပေါက်ပွင့်၊ သနပ်ပွင့်၊ ကဏိကာပွင့် ဝတ်မှုံတို့ဖြင့် ပြွမ်းသကဲ့သို့လည်းကောင်း လွန်စွာတင့်တယ်လျက် ရှိ၏။ ရှစ်ဆယ်သော လက္ခဏာတော်ငယ်နှင့် တလံမျှသော ရောင်ခြည်တော်အဝန်းရှိသော၊ သုံးဆယ့်နှစ်ပါးသော မြတ်သောလက္ခဏာတော်တို့ဖြင့် ထွန်းတောက်သော ကိုယ်တော်သည် ကောင်းစွာ ကြယ်တာရာတို့ ထွက်ပေါ်နေသော ကောင်းကင်ပြင်ကဲ့သို့လည်းကောင်း၊ ဖူးပွင့်နေသော ပဒုမ္မာကြာတောကဲ့သို့လည်းကောင်း၊ ပင်လုံးကျွတ်ဖူးပွင့်သော ယူဇနာတစ်ရာရှိသော ပင်လယ်ကသစ်ပင်ကဲ့သို့လည်းကောင်း၊ အစဉ်အတိုင်း ထားရှိအပ်သော သုံးဆယ့်နှစ်စင်းသော လတို့၊ သုံးဆယ့်နှစ်စင်းသော နေတို့၊ သုံးဆယ့်နှစ်ယောက်သော စကြာမင်းတို့၊ သုံးဆယ့်နှစ်ယောက်သော နတ်မင်းတို့၊ သုံးဆယ့်နှစ်ယောက်သော မဟာဗြဟ္မာတို့ အတူတကွ ထွန်းတောက်သကဲ့သို့ လွန်စွာ ထွန်းပငြိမ်းအေးတော်မူ၏။ ရဟန္တာအား ထပ်မံ၍ စိုးရိမ်ပူပန် ငြိမ်းအေးရန်မရှိတော့ပြီ။ Vevacananti dadato puññaṃ pavaḍḍhati, anumodatopi puññaṃ pavaḍḍhati. Cittassa samādahatopi veyyāvaccakiriyāyapi puññaṃ pavaḍḍhatīti. ဝေဝစနာဟာရဟူသည်မှာ- "ပေးလှူသောသူအား ကောင်းမှုတိုးပွား၏" ဟူသော စကားရပ်၌ (အလှူကို) ဝမ်းမြောက်စွာ သာဓုခေါ်သောသူအားလည်းကောင်း၊ စိတ်ကို တည်ကြည်စေသောသူအားလည်းကောင်း၊ ဝေယျာဝစ္စ အမှုကိစ္စကြီးငယ်ကို ဆောင်ရွက်သောသူအားလည်းကောင်း ကောင်းမှုတိုးပွား၏ ဟု ဤသို့ သိအပ်၏။ Paññattīti dadato puññaṃ pavaḍḍhati, alobhassa paṭinissayaghātapaññattiyā paññattaṃ. Saṃyamato veraṃ na cīyatīti adosassa paṭinissayaghātapaññattiyā paññattaṃ kusalo ca jahāti pāpakanti amohassa paṭinissayaghātapaññattiyā paññattaṃ. ပညတ္တိဟူသည်ကား "ပေးလှူသောသူအား ကောင်းမှုတိုးပွား၏" ဟူသော စကားဖြင့် အလောဘ၏ မှီရာအာရုံကို ပယ်ဖျောက်သည့် ပညတ်၌ ညွှန်ပြသိစေအပ်၏။ "စောင့်စည်းသောသူအား ရန်မဆည်းပူးရ" ဟူသော စကားဖြင့် အဒေါသ၏ မှီရာအာရုံကို ပယ်ဖျက်သည့် ပညတ်၌ ညွှန်ပြသိစေအပ်၏။ "ကုသိုလ်သည် မကောင်းမှုကို စွန့်၏" ဟူသော စကားဖြင့် အမောဟ၏ မှီရာအာရုံကို ပယ်ဖျောက်သည့် ပညတ်၌ ညွှန်ပြသိစေအပ်၏။ Otaraṇoti pañcasu indriyesu dadato puññaṃ pavaḍḍhati, saṃyamato veraṃ na cīyati saṃyamena sīlakkhandho. Otiṇṇo chasu indriyesu saṃvaro, ayaṃ samādhikkhandho, yaṃ kusalo ca jahāti pāpakaṃ, ayaṃ paññākkhandho, rāgadosamohakkhayā sa nibbutoti vimuttikkhandho. Dhātūsu dhammadhātu, āyatanesu manāyatanaṃ. ဩတရဏဟူသည်ကား ငါးပါးကုန်သော ဣန္ဒြေတို့၌ သက်ဝင်ခြင်းတည်း။ "ပေးလှူသောသူအား ကောင်းမှုတိုးပွား၏၊ စောင့်စည်းသောသူအား ရန်မဆည်းပူးရ" ဟူရာ၌ စောင့်စည်းခြင်းဖြင့် သီလက္ခန္ဓာကို မှတ်အပ်၏။ သံသရာဝဋ်မှ ကူးမြောက်ပြီးသောသူ၏ ခြောက်ပါးသော ဣန္ဒြေတို့၌ စောင့်စည်းခြင်းသည် သမာဓိက္ခန္ဓာ ဖြစ်၏။ ကုသိုလ်တရားသည် မကောင်းမှုကို စွန့်ပယ်ခြင်းသည် ပညာက္ခန္ဓာ ဖြစ်၏။ "ရာဂ၊ ဒေါသ၊ မောဟ ကုန်ခြင်းကြောင့် ငြိမ်းအေး၏" ဟူသည်မှာ ဝိမုတ္တိက္ခန္ဓာ ဖြစ်၏။ ဓာတ်တို့တွင် ဓမ္မဓာတ်၌၊ အာယတနတို့တွင် မနာယတန၌ သက်ဝင်၏။ Sodhanoti yenārambhena idaṃ suttaṃ desitaṃ so ārambho suddho. သောဓနဟူသည်ကား အဘယ်နည်း။ အကြင်အကြောင်းအရာ အားထုတ်ခြင်းဖြင့် ဤသုတ်တော်ကို ဟောကြားတော်မူအပ်၏၊ ထိုအကြောင်းအရာ အားထုတ်ခြင်းသည် စင်ကြယ်၏။ Adhiṭṭhāno dānanti ekattatāya paññattaṃ. Cāgo pariccāgo dhammadānaṃ āmisadānaṃ, aṭṭha dānāni vitthārena kātabbāni, ayaṃ vemattatā. Na ca dadato [Pg.328] ekattapaññattiyā paññattaṃ. Khantī anavajjanti paññattiyā paññattaṃ. Rāgadosamohakkhayā sa nibbutoti rodhavīriyapaññattiyā paññattā. အဓိဋ္ဌာနဟူသည်ကား အလှူပေးခြင်း (ဒါန) ကို တူညီသောအဖြစ်ဖြင့် ညွှန်ပြအပ်၏။ စွန့်ကြဲခြင်း (စာဂ)၊ အထူးစွန့်ခြင်း (ပရိစ္စာဂ)၊ တရားအလှူ (ဓမ္မဒါန)၊ ပစ္စည်းအလှူ (အာမိသဒါန) နှင့် ရှစ်ပါးသော ဒါနတို့ကို အကျယ်အားဖြင့် ပြုအပ်ကုန်၏၊ ဤသည်ကား ကွဲပြားခြားနားသော ဝေမတ္တတာ (ထူးခြားမှု) ဖြစ်၏။ သို့ရာတွင် "ပေးလှူသောသူအား" ဟူသော စကားကို တူညီသောပညတ်၌ မပြအပ်။ သည်းခံခြင်း (ခန္တီ) ကို အပြစ်မရှိသော ပညတ်၌ ပြအပ်၏။ "ရာဂ၊ ဒေါသ၊ မောဟ ကုန်ခြင်းကြောင့် ငြိမ်းအေး၏" ဟူသည်ကို လုံ့လဖြင့် ရာဂချုပ်ခြင်းကို ပညတ်ရာ၌ သိစေအပ်၏။ Parikkhāroti dānassa pāmojjaṃ paccayo, alobho hetu. Saṃyamato yoniso manasikāro hetu, pariccāgo paccayo. Kusalo ca jahāti pāpakanti yathābhūtadassanaṃ paccayo, ñāṇappaṭilābho hetu. Rāgadosamohakkhayā sa nibbutoti parato ca ghoso ajjhattañca yoniso manasikāro maggo ca hetu ca paccayo ca. ပရိက္ခာရဟူသည်ကား ပေးလှူခြင်း (ဒါန) အား ဝမ်းမြောက်ခြင်း (ပါမောဇ္ဇ) သည် ဥပနိဿယအကြောင်း ဖြစ်၍၊ အလောဘသည် ဇနကအကြောင်း ဖြစ်၏။ စောင့်စည်းသောသူအား သင့်တင့်လျောက်ပတ်စွာ နှလုံးသွင်းခြင်း (ယောနိသောမနသိကာရ) သည် ဇနကအကြောင်း ဖြစ်၍၊ စွန့်ကြဲခြင်းသည် ဥပနိဿယအကြောင်း ဖြစ်၏။ "ကုသိုလ်သည် မကောင်းမှုကို စွန့်ပယ်၏" ဟူရာ၌ ဟုတ်မှန်စွာသိမြင်ခြင်း (ယထာဘူတဒဿန) သည် ဥပနိဿယအကြောင်း ဖြစ်၍၊ ဉာဏ်ကို ရရှိခြင်းသည် ဇနကအကြောင်း ဖြစ်၏။ "ရာဂ၊ ဒေါသ၊ မောဟ ကုန်ခြင်းကြောင့် ငြိမ်းအေး၏" ဟူရာ၌ သူတစ်ပါးထံမှ ကြားရသောတရား (ပရတောဃောသ) လည်းကောင်း၊ မိမိသန္တာန်၌ သင့်တင့်စွာ နှလုံးသွင်းခြင်း (အဇ္ဈတ္တယောနိသောမနသိကာရ) လည်းကောင်း၊ အရိယမဂ်သည်လည်းကောင်း ဇနကအကြောင်းလည်းမည်၏၊ ဥပနိဿယအကြောင်းလည်းမည်၏။ Samāropanoti dadato puññaṃ pavaḍḍhatīti gāthā tassa sīlampi vaḍḍhati. Saṃyamopi vaḍḍhati. Saṃyamato veraṃ na cīyatīti. Aññepi kilesā na cīyanti yepissa tappaccayā uppajjeyyuṃ āsavā vighātā, tepissa na uppajjanti. Rāgadosamohakkhayā sa nibbutoti rāgadosassāpi khayā rāgānusayassapi khayā dosassa mohassāpi sa nibbutoti sopādisesā nibbānadhātu anupādisesāpi. Ayaṃ samāropano. သမာရောပနဟူသည်ကား "ပေးလှူသောသူအား ကောင်းမှုတိုးပွား၏" ဟူသော ဂါထာအရ ထိုသူအား သီလလည်း တိုးပွား၏၊ စောင့်စည်းခြင်းလည်း တိုးပွား၏။ "စောင့်စည်းသောသူအား ရန်မဆည်းပူးရ" ဟု သိအပ်၏။ အခြားသော ကိလေသာတို့သည်လည်း မဆည်းပူးမတိုးပွားကုန်။ ထိုသူအား ကိလေသာတည်းဟူသော အကြောင်းကြောင့် ဖြစ်ပေါ်လာနိုင်သော ပင်ပန်းဆင်းရဲစေတတ်သည့် အာသဝေါဝဋ်တရားတို့သည်လည်း မဖြစ်ပေါ်ကုန်။ "ရာဂ၊ ဒေါသ၊ မောဟ ကုန်ခြင်းကြောင့် ငြိမ်းအေး၏" ဟူသည်မှာ ရာဂ ဒေါသ ကုန်ခြင်းကြောင့်လည်းကောင်း၊ ရာဂါနုသယ ကုန်ခြင်းကြောင့်လည်းကောင်း၊ ဒေါသ မောဟ ကုန်ခြင်းကြောင့်လည်းကောင်း ငြိမ်းအေးခြင်းရှိ၏။ ဤသို့လျှင် သဥပါဒိသေသ နိဗ္ဗာန်ဓာတ်လည်း ဖြစ်၏၊ အနုပါဒိသေသ နိဗ္ဗာန်ဓာတ်လည်း ဖြစ်၏။ ဤသည်ကား သမာရောပနဟာရ မည်၏။ Therassa mahākaccāyanassa peṭakopadese အရှင်မဟာကစ္စည်းမထေရ် ဟောကြားတော်မူသော ပေဋကောပဒေသ ကျမ်း၌— Hārassa sampātabhūmi samattā. ဟာရတစ်ဆယ့်ခြောက်ပါးတို့၏ သစ္စာလေးပါး၌ ကျင်လည်ရာကျရောက်ကြောင်း ဖြစ်သော ဟာရသမ္ပာတဘူမိသည် ပြီးဆုံးပြီ။ 8. Suttavebhaṅgiyaṃ ၈. သုတ္တဝေဘင်္ဂိယအပိုင်း (သုတ်ဝေဘင်း)။ 118. Pubbā koṭi na paññāyati avijjāya ca bhavataṇhāya ca. Tattha avijjānīvaraṇānaṃ taṇhāsaṃyojanānaṃ sattānaṃ pubbakoṭi na paññāyati. Tattha ye sattā taṇhāsaṃyojanā, te ajjhosānabahulā mandavipassakā. Ye pana ussannadiṭṭhikā sattā, te vipassanābahulā mandajjhosānā. ၁၁၈. အဝိဇ္ဇာ၏လည်းကောင်း၊ ဘဝတဏှာ၏လည်းကောင်း ရှေးအစွန်းသည် မထင်ရှား။ ထိုဒေသနာတော်၌ အဝိဇ္ဇာဖြင့် ပိတ်ဖုံးအပ်ကုန်သော၊ တဏှာသံယောဇဉ် ရှိကုန်သော သတ္တဝါတို့၏ ရှေးအစွန်းသည် မထင်ရှား။ ထို၌ တဏှာသံယောဇဉ်ရှိကုန်သော သတ္တဝါတို့သည် အာရုံ၏ အရသာကို ငြိကပ်မြိုသွင်းခြင်း များကုန်၏၊ နုသော (အားနည်းသော) ဝိပဿနာ ရှိကုန်၏။ အကြင် ဒိဋ္ဌိအယူ ထကြွများပြားသော သတ္တဝါတို့သည် ရှိကုန်၏၊ ထိုသတ္တဝါတို့သည် ဝိပဿနာများကုန်၏၊ အာရုံ၌ ငြိကပ်မြိုသွင်းခြင်း နုံ့နှေး (အားနည်း) ကုန်၏။ Tattha taṇhācaritā sattā sattasaññābhiniviṭṭhā anuppādavayadassino. Te pañcasu khandhesu attānaṃ samanupassanti ‘‘rūpavantaṃ vā attānaṃ, attani vā rūpaṃ, rūpasmiṃ vā attāna’’nti. Evaṃ pañcakkhandhā. Aññehi khandhehi attānaṃ samanupassanti tassa ussannadiṭṭhikā sattā vipassamānā khandhe ujuṃ attato samanupassanti. Te rūpaṃ attako samanupassanti. Yaṃ rūpaṃ, so attā. Yo ahaṃ, taṃ rūpaṃ. So rūpavināsaṃ passati, ayaṃ ucchedavādī[Pg.329]. Iti pañcannaṃ khandhānaṃ paṭhamābhinipātā sakkāyadiṭṭhiyo pañca ucchedaṃ bhajanti ‘‘taṃ jīvaṃ taṃ sarīra’’nti. Ekamekamhi khandhe tīhi padehi pacchimakehi sassataṃ bhajati ‘‘aññaṃ jīvaṃ aññaṃ sarīra’’nti. Ito bahiddhāte pabbajitā taṇhācaritā kāmasukhallikānuyogamanuyuttā viharanti. Tena ye ca nissandena diṭṭhicaritā attakilamathānuyogamanuyuttā viharanti. Tena yeva diṭṭhisukhena ettāvatā bāhirako payogo. ထိုပုဂ္ဂိုလ်တို့တွင် တဏှာစရိုက်ရှိသော သတ္တဝါတို့သည် "သတ္တဝါ" ဟူသော အမှတ်သညာ၌ စွဲလမ်းနှလုံးသွင်းကြကုန်၏၊ ဖြစ်ခြင်း ပျက်ခြင်း မရှိဟု မိစ္ဆာဉာဏ်ဖြင့် ရှုလေ့ရှိကြကုန်၏။ ထိုသတ္တဝါတို့သည် ခန္ဓာငါးပါးတို့၌ "ကိုယ် (အတ္တ) ရှိ၏" ဟူသော အမှတ်ဖြင့် ရှုမှတ်ကြကုန်၏။ ရုပ်ကို အတ္တဟုလည်းကောင်း၊ အတ္တ၌ ရုပ်ရှိ၏ဟုလည်းကောင်း၊ ရုပ်၌ အတ္တရှိ၏ဟုလည်းကောင်း ရှုကြကုန်၏။ ဤသို့လျှင် ခန္ဓာငါးပါးတို့ကို ခန္ဓာမှတစ်ပါးသော ပညတ်တို့ဖြင့် မိမိကိုယ် (အတ္တ) အဖြစ် ရှုမြင်ကြကုန်၏။ ထိုသူတို့တွင် ဒိဋ္ဌိအယူ ထကြွများပြားသော သတ္တဝါတို့သည် ရှုဆင်ခြင်ကြသည်ရှိသော် ခန္ဓာငါးပါး၌ တိုက်ရိုက်ပင် အတ္တအားဖြင့် ရှုမြင်ကြကုန်၏။ ထိုသူတို့သည် ရုပ်ကို အတ္တဟု ရှုမြင်ကြကုန်၏။ "အကြင်ရုပ်သည် ရှိ၏၊ ထိုရုပ်သည် အတ္တတည်း။ အကြင်ငါသည် ရှိ၏၊ ထိုငါသည် ရုပ်တည်း။" ထိုသူသည် ရုပ်ပျက်စီးခြင်းကို မြင်သဖြင့် "ငါသည် ပျက်စီး၏" ဟု ရှုသောကြောင့် ဤသူသည် ဥစ္ဆေဒဝါဒီ မည်၏။ ဤသို့လျှင် ခန္ဓာငါးပါးတို့၌ ရှေးဦးစွာ သက်ဝင်စွဲလမ်းသော သက္ကာယဒိဋ္ဌိတို့သည် "ထိုအသက် (ဇီဝ) သည် ထိုကိုယ် (သရီရ) ပင် ဖြစ်၏" ဟူသော ငါးပါးသော ဥစ္ဆေဒဝါဒသို့ ကပ်ရောက်ကုန်၏။ တစ်ခုတစ်ခုသော ခန္ဓာ၌ ရှေ့သုံးပုဒ် (ရုပ်ကို အတ္တဟု ရှုခြင်းစသည်) ဖြင့် ဥစ္ဆေဒသို့ ကပ်ရောက်၍၊ နောက်ပုဒ်များဖြင့် "အသက်ကား တခြား၊ ကိုယ်ကား တခြား" ဟု ယူဆကာ သဿတဝါဒသို့ ကပ်ရောက်ကုန်၏။ ဤသာသနာတော်မှအပဖြစ်သော သာသနာပ၌ ရဟန်းပြုကြကုန်၍ တဏှာစရိုက်ရှိသော ထိုသူတို့သည် ကာမဂုဏ်ချမ်းသာ၌ ကပ်ငြိအားထုတ်သော ကာမသုခလ္လိကာနုယောဂကို အားထုတ်လျက် နေကြကုန်၏။ ထိုအကျိုးဆက်ဖြင့် ဒိဋ္ဌိစရိုက်ရှိသော အကြင်သူတို့သည်လည်း မိမိကိုယ်ကို ပင်ပန်းစေသော အတ္တကိလမထာနုယောဂကို အားထုတ်လျက် နေကြကုန်၏။ ထိုမိစ္ဆာအယူနှင့်ယှဉ်သော သုခဖြင့်သာလျှင် နေကြကုန်၏။ ဤမျှသော အားထုတ်မှုသည် သာသနာတော်ပြင်ပ၌ ဖြစ်သော အားထုတ်မှု မည်၏။ Tattha diṭṭhicaritā sattā ye ariyadhammavinayaṃ otaranti, te dhammānusārino honti. Ye taṇhācaritā sattā ariyaṃ dhammavinayaṃ otaranti, te saddhānusārino honti. ထိုပုဂ္ဂိုလ်တို့တွင် ဒိဋ္ဌိစရိုက်ရှိသော အကြင်သတ္တဝါတို့သည် အရိယဓမ္မဝိနယ တရားတော်သို့ သက်ဝင်ကုန်၏၊ ထိုသူတို့သည် ဓမ္မာနုသာရီ (ပညာလွန်ကဲသော) ပုဂ္ဂိုလ်များ ဖြစ်ကြကုန်၏။ တဏှာစရိုက်ရှိသော အကြင်သတ္တဝါတို့သည် အရိယဓမ္မဝိနယ တရားတော်သို့ သက်ဝင်ကုန်၏၊ ထိုသူတို့သည် သဒ္ဓါနုသာရီ (သဒ္ဓါလွန်ကဲသော) ပုဂ္ဂိုလ်များ ဖြစ်ကြကုန်၏။ Tattha ye diṭṭhicaritā sattā, te kāmesu dosadiṭṭhī, na ca ye kāmesu anusayā samūhatā, te attakilamathānuyogamanuyuttā viharanti. Tesaṃ satthā dhammaṃ deseti. Añño vā sāvako kāmehi natthi atthoti te ca pubbeyeva kāmehi anatthikā iti kāme appakasirena paṭinissajjanti. Te cetasikena dukkhena anajjhositā. Tena vuccati ‘‘sukhā paṭipadā’’ti. Ye pana taṇhācaritā sattā, te kāmesu ajjhositā, tesaṃ satthā vā dhammaṃ deseti. Aññataro vā bhikkhu kāmehi natthi atthoti, te piyarūpaṃ dukkhena paṭinissajjanti. Tena vuccati ‘‘dukkhā paṭipadā’’ti. Iti ime sabbasattā dvīsu paṭipadāsu samosaraṇaṃ gacchanti dukkhāyañca sukhāyañca. ထိုပုဂ္ဂိုလ်တို့တွင် ဒိဋ္ဌိစရိုက်ရှိသော အကြင်သတ္ဝါတို့သည် ရှိကုန်၏၊ ထိုသတ္တဝါတို့သည် ကာမဂုဏ်တို့၌ အပြစ်ရှိသည်ဟု မြင်လေ့ရှိကုန်၏။ သို့သော် ကာမဂုဏ်တို့၌ ကိန်းအောင်းနေသော ကိလေသာတို့ကို ကောင်းစွာ မပယ်ဖျက်ရသေးသဖြင့် ထိုသတ္တဝါတို့သည် မိမိကိုယ်ကို ပင်ပန်းစေသော အကျင့် (အတ္တကိလမထာနုယောဂ) ကို အားထုတ်လျက် နေကြကုန်၏။ ထိုသူတို့အား မြတ်စွာဘုရားသော်လည်းကောင်း၊ တစ်ပါးသော သာဝကသော်လည်းကောင်း "ကာမဂုဏ်တို့ဖြင့် အကျိုးစီးပွားမရှိ" ဟု တရားဟောတော်မူ၏။ ထိုသတ္တဝါတို့သည် ရှေးဘဝ၌ပင် ကာမဂုဏ်တို့ကို ပင်ပန်းဆင်းရဲခြင်း မရှိဘဲ စွန့်လွှတ်ခဲ့ဖူးကုန်၏။ ထိုသူတို့သည် စိတ်ဆင်းရဲခြင်းဖြင့် အာရုံ၏ အရသာ၌ ငြိကပ်မြိုသွင်း၍ မတည်ကြကုန်။ ထို့ကြောင့် ထိုအကျင့်ကို "သုခါပဋိပဒါ" (ချမ်းသာသော အကျင့်) ဟု ဆိုအပ်၏။ တဏှာစရိုက်ရှိသော အကြင်သတ္တဝါတို့မူကား ကာမဂုဏ်တို့၌ ငြိကပ်မြိုသွင်း၍ တည်ကုန်၏။ ထိုသတ္တဝါတို့အား မြတ်စွာဘုရားသော်လည်းကောင်း၊ သာဝကတို့အနက် တစ်ပါးသောရဟန်းသော်လည်းကောင်း "ကာမဂုဏ်တို့ဖြင့် အကျိုးစီးပွားမရှိ" ဟု တရားဟောတော်မူ၏။ ထိုသတ္တဝါတို့သည် ချစ်ခင်မြတ်နိုးအပ်သော အာရုံတို့ကို ဆင်းရဲခဲယဉ်းစွာ စွန့်လွှတ်ကြရကုန်၏။ ထို့ကြောင့် ထိုအကျင့်ကို "ဒုက္ခာပဋိပဒါ" (ဆင်းရဲသော အကျင့်) ဟု ဆိုအပ်၏။ ဤသို့လျှင် ဤအလုံးစုံသော သတ္တဝါတို့သည် ဒုက္ခပဋိပဒါနှင့် သုခပဋိပဒါ တည်းဟူသော နှစ်ပါးသော ပဋိပဒါတို့၌ ပေါင်းဆုံသက်ဝင်ခြင်းသို့ ရောက်ကြကုန်၏။ Tattha ye diṭṭhicaritā sattā, te dvidhā mudindriyā ca tikkhindriyā ca. Tattha ye diṭṭhicaritā sattā tikkhindriyā sukhena paṭinissajjanti, khippañca abhisamenti, tena vuccati ‘‘khippābhiññā sukhā paṭipadā’’ti. Tattha ye diṭṭhicaritā sattā mudindriyā paṭhamaṃ tikkhindriyaṃ upādāya dandhataraṃ abhisamenti, te sukhena paṭinissajjanti, dandhañca abhisamenti. Tena vuccati ‘‘sukhā paṭipadā dandhābhiññā’’ti. Tattha taṇhācaritā sattā dvidhā tikkhindriyā ca mudindriyā ca. Tattha ye taṇhācaritā sattā tikkhindriyā dukkhena paṭinissajjanti, khippañca abhisamenti. Tena vuccati ‘‘dukkhā paṭipadā khippābhiññā’’ti. Tattha ye taṇhācaritā sattā mudindriyā paṭhamaṃ tikkhindriyaṃ upādāya dandhataraṃ abhisamenti, te dukkhena paṭinissajjanti, dandhañca abhisamenti. Tena vuccati ‘‘dukkhā paṭipadā dandhābhiññā’’ti. Imā catasso paṭipadāyo apañcamā achaṭṭhā. Ye hi keci nibbutā nibbāyissanti [Pg.330] vā imāhi catūhi paṭipadāhi anaññāhi ayaṃ paṭipadācatukkena kilese niddisati. Yā catukkamaggena ariyadhammesu niddisitabbā, ayaṃ vuccati sīhavikkīḷito nāma nayo. ထိုပုဂ္ဂိုလ်တို့တွင် ဒိဋ္ဌိစရိုက်ရှိသော သတ္တဝါတို့သည် နုသောဣန္ဒြေရှိသော သတ္တဝါနှင့် ထက်သောဣန္ဒြေရှိသော သတ္တဝါဟူ၍ နှစ်ပါးသောအပြား ရှိကုန်၏။ ထိုနှစ်မျိုးသော သတ္တဝါတို့တွင် ဒိဋ္ဌိစရိုက်ရှိ၍ ထက်သောဣန္ဒြေရှိသော သတ္တဝါတို့သည် (ကိလေသာကို) လွယ်ကူစွာ စွန့်လွှတ်နိုင်ကြကုန်၏၊ လျင်မြန်စွာလည်း (သစ္စာလေးပါးကို) ထိုးထွင်း၍ သိမြင်ကြကုန်၏။ ထို့ကြောင့် ထိုကျင့်စဉ်ကို 'ခိပ္ပါဘိညာ သုခါပဋိပဒါ' (လွယ်ကူသောကျင့်စဉ်၊ လျင်မြန်သောသိခြင်း) ဟူ၍ ဆိုအပ်၏။ ထိုနှစ်မျိုးသော သတ္တဝါတို့တွင် ဒိဋ္ဌိစရိုက်ရှိ၍ နုသောဣန္ဒြေရှိသော သတ္တဝါတို့သည် ရှေးဦးစွာ ထက်သောဣန္ဒြေကို အမှီပြု၍ (လေ့ကျင့်ပြီးမှ) နှေးကွေးစွာ ထိုးထွင်းသိမြင်ကြကုန်၏။ ထိုသူတို့သည် (ကိလေသာကို) လွယ်ကူစွာ စွန့်လွှတ်နိုင်ကြသော်လည်း နှေးကွေးစွာ ထိုးထွင်းသိမြင်ကြကုန်၏။ ထို့ကြောင့် ထိုကျင့်စဉ်ကို 'သုခါပဋိပဒါ ဒန္ဓာဘိညာ' (လွယ်ကူသောကျင့်စဉ်၊ နှေးကွေးသောသိခြင်း) ဟူ၍ ဆိုအပ်၏။ ထိုပုဂ္ဂိုလ်တို့တွင် တဏှာစရိုက်ရှိသော သတ္တဝါတို့သည်လည်း ထက်သောဣန္ဒြေရှိသော သတ္တဝါနှင့် နုသောဣန္ဒြေရှိသော သတ္တဝါဟူ၍ နှစ်ပါးသောအပြား ရှိကုန်၏။ ထိုနှစ်မျိုးသော သတ္တဝါတို့တွင် တဏှာစရိုက်ရှိ၍ ထက်သောဣန္ဒြေရှိသော သတ္တဝါတို့သည် (ကိလေသာကို) ဆင်းရဲငြိုငြင်စွာ စွန့်လွှတ်ကြရကုန်၏၊ လျင်မြန်စွာမူကား ထိုးထွင်းသိမြင်ကြကုန်၏။ ထို့ကြောင့် ထိုကျင့်စဉ်ကို 'ဒုက္ခာပဋိပဒါ ခိပ္ပါဘိညာ' (ဆင်းရဲသောကျင့်စဉ်၊ လျင်မြန်သောသိခြင်း) ဟူ၍ ဆိုအပ်၏။ ထိုနှစ်မျိုးသော သတ္တဝါတို့တွင် တဏှာစရိုက်ရှိ၍ နုသောဣန္ဒြေရှိသော သတ္တဝါတို့သည် ရှေးဦးစွာ ထက်သောဣန္ဒြေကို အမှီပြု၍ (လေ့ကျင့်ပြီးမှ) နှေးကွေးစွာ ထိုးထွင်းသိမြင်ကြကုန်၏။ ထိုသူတို့သည် (ကိလေသာကို) ဆင်းရဲငြိုငြင်စွာ စွန့်လွှတ်ကြရသည့်ပြင် နှေးkွေးစွာလည်း ထိုးထွင်းသိမြင်ကြကုန်၏။ ထို့ကြောင့် ထိုကျင့်စဉ်ကို 'ဒုက္ခာပဋိပဒါ ဒန္ဓာဘိညာ' (ဆင်းရဲသောကျင့်စဉ်၊ နှေးကွေးသောသိခြင်း) ဟူ၍ ဆိုအပ်၏။ ဤသည်တို့ကား လေးပါးသော ကျင့်စဉ် (ပဋိပဒါ) တို့တည်း။ ငါးခုမြောက် ခြောက်ခုမြောက် ကျင့်စဉ်ဟူ၍ မရှိပေ။ ကိလေသာငြိမ်းအေးပြီးကြသူ သို့မဟုတ် ငြိမ်းအေးကြလတ္တံ့သော သူမှန်သမျှတို့သည် ဤလေးပါးသော ကျင့်စဉ်တို့ဖြင့်သာ ငြိမ်းအေးကြခြင်းဖြစ်၏၊ အခြားသောကျင့်စဉ်တို့ဖြင့် မဟုတ်ပေ။ ဤကျင့်စဉ်လေးပါးဖြင့် ကိလေသာတို့ကို ညွှန်ပြတော်မူ၏။ အရိယာတရားတို့၌ မဂ်လေးပါးဖြင့် ညွှန်ပြအပ်သော ဤအလုံးစုံသော နည်းလမ်းကို 'သီဟဝိက္ကီဠိတ' မည်သော နည်းလမ်းဟူ၍ ဆိုအပ်၏။ 119. Tatrime cattāro āhārā. Cattāro vipallāsā upādānā yogā ganthā āsavā oghā sallā viññāṇaṭṭhitiyo agatigamanāti, evaṃ imāni sabbāni dasa padāni. Ayaṃ suttassa saṃsandanā. ၁၁၉. ထိုစကား၌ ဤလေးပါးသော အာဟာရတို့သည်လည်းကောင်း၊ ဖောက်ပြန်မှု 'ဝိပလ္လာသ' တို့သည်လည်းကောင်း၊ စွဲလမ်းမှု 'ဥပါဒါန်' တို့သည်လည်းကောင်း၊ ယှဉ်စပ်တတ်သော 'ယောဂ' တို့သည်လည်းကောင်း၊ ထုံးဖွဲ့တတ်သော 'ဂန္ထ' တို့သည်လည်းကောင်း၊ ယိုစီးတတ်သော 'အာသဝ' တို့သည်လည်းကောင်း၊ ရေယဉ်နှင့်တူသော 'ဩဃ' တို့သည်လည်းကောင်း၊ မြားငြောင့်နှင့်တူသော 'သလ္လ' တို့သည်လည်းကောင်း၊ ဝိညာဉ်တည်ရာ 'ဝိညာဏဋ္ဌိတိ' တို့သည်လည်းကောင်း၊ မလားအပ်သည်သို့လားခြင်း 'အဂတိဂမန' တို့သည်လည်းကောင်း လေးပါးစီ ရှိကုန်၏။ ဤသို့လျှင် ဤတရားစု ဆယ်ပါးလုံးသည် သုတ်တော်ကို နှီးနှောတိုက်ဆိုင်ခြင်း (သံသန္ဒနာ) မည်၏။ Cattāro āhārā. Tattha yo ca kabaḷīkāro āhāro yo ca phasso āhāro, ime taṇhācaritena pahātabbā. Tattha yo ca manosañcetanāhāro yo ca viññāṇāhāro, ime diṭṭhicaritena pahātabbā. အာဟာရတို့သည် လေးပါးရှိကုန်၏။ ထိုလေးပါးတို့တွင် ကဗဠီကာရာဟာရ (အလုပ်အလွေး ပြုအပ်သော အာဟာရ) နှင့် ဖဿာဟာရ (တွေ့ထိမှု အာဟာရ) ဤအာဟာရနှစ်ပါးတို့ကို တဏှာစရိုက်ရှိသောသူသည် ပယ်အပ်ကုန်၏။ ထိုအာဟာရတို့တွင် မနောသဉ္စေတနာဟာရ (စိတ်အကြံအစည် အာဟာရ) နှင့် ဝိညာဏာဟာရ (သိမှု အာဟာရ) ဤအာဟာရနှစ်ပါးတို့ကိုမူ ဒိဋ္ဌိစရိုက်ရှိသောသူသည် ပယ်အပ်ကုန်၏။ Paṭhamo āhāro paṭhamo vipallāso, dutiyo āhāro dutiyo vipallāso, tatiyo āhāro tatiyo vipallāso, catuttho āhāro catuttho vipallāso. Ime cattāro vipallāsā apañcamā achaṭṭhā. Idañca pamāṇā cattāro āhārā. ပထမအာဟာရသည် ပထမဝိပလ္လာသမည်၏။ ဒုတိယအာဟာရသည် ဒုတိယဝိပလ္လာသမည်၏။ တတိယအာဟာရသည် တတိယဝိပလ္လာသမည်၏။ စတုတ္ထအာဟာရသည် စတုတ္ထဝိပလ္လာသမည်၏။ ဤလေးပါးတို့သည် ဝိပလ္လာသများ ဖြစ်ကုန်၏၊ ငါးခုမြောက် ခြောက်ခုမြောက် ဝိပလ္လာသဟူ၍ မရှိပေ။ ဤအတိုင်းအရှည်အားဖြင့်လည်း အာဟာရတို့သည် လေးပါးပင် ဖြစ်ကုန်၏။ Tattha paṭhame vipallāse ṭhito kāme upādiyati, idaṃ kāmupādānaṃ. Dutiye vipallāse ṭhito anāgataṃ bhavaṃ upādiyati, idaṃ sīlabbatupādānaṃ. Tatiye vipallāse ṭhito viparīto diṭṭhiṃ upādiyati, idaṃ diṭṭhupādānaṃ. Catutthe vipallāse ṭhito khandhe attato upādiyati, idaṃ attavādupādānaṃ. ထိုဝိပလ္လာသတို့တွင် ပထမဝိပလ္လာသ၌ တည်လျက် ကာမတို့ကို စွဲလမ်းခြင်းသည် ကာမုပါဒါန် မည်၏။ ဒုတိယဝိပလ္လာသ၌ တည်လျက် နောင်လာလတ္တံ့သော ဘဝကို စွဲလမ်းခြင်းသည် သီလဗ္ဗတုပါဒါန် မည်၏။ တတိယဝိပလ္လာသ၌ တည်လျက် ဖောက်ပြန်မှားယွင်းသောအားဖြင့် မိစ္ဆာအယူကို စွဲလမ်းခြင်းသည် ဒိဋ္ဌုပါဒါန် မည်၏။ စတုတ္ထဝိပလ္လာသ၌ တည်လျက် ခန္ဓာတို့ကို အတ္တ (ကိုယ်) အားဖြင့် စွဲလမ်းခြင်းသည် အတ္တဝါဒုပါဒါန် မည်၏။ Tattha kāmupādāne ṭhito kāme abhijjhāyati ganthati, ayaṃ abhijjhākāyagantho. Sīlabbatupādāne ṭhito byāpādaṃ ganthati, ayaṃ byāpādakāyagantho. Diṭṭhupādāne ṭhito parāmāsaṃ ganthati, ayaṃ parāmāsakāyagantho. Attavādupādāne ṭhito papañcanto ganthati, ayaṃ idaṃsaccābhiniveso kāyagantho. ထိုဥပါဒါန်လေးပါးတို့တွင် ကာမုပါဒါန်၌ တည်လျက် ကာမတို့ကို ရှေးရှုကြံစည်ကာ တပ်မက်ခြင်းဖြင့် ထုံးဖွဲ့ခြင်းသည် အဘိဇ္ဈာကာယဂန္ထ မည်၏။ သီလဗ္ဗတုပါဒါန်၌ တည်လျက် ပျက်စီးစေလိုသော စိတ်ဆိုးခြင်း (ဗျာပါဒ) ကို ထုံးဖွဲ့ခြင်းသည် ဗျာပါဒကာယဂန္ထ မည်၏။ ဒိဋ္ဌုပါဒါန်၌ တည်လျက် မှားယွင်းသောအားဖြင့် သုံးသပ်ခြင်းကို ထုံးဖွဲ့ခြင်းသည် ပရာမာသကာယဂန္ထ မည်၏။ အတ္တဝါဒုပါဒါန်၌ တည်လျက် သံသရာကို ချဲ့ထွင်တတ်သော ကိုယ်ခန္ဓာကို ထုံးဖွဲ့ခြင်းသည် ဣဒံသစ္စာဘိနိဝေသကာယဂန္ထ မည်၏။ Tassa ganthitā kilesā āsavanti. Kiñci pana vuccati vippaṭisāro. Ye vippaṭisārā te anusayā. Tattha abhijjhākāyaganthena kāmāsavo, byāpādakāyaganthena bhavāsavo, parāmāsakāyaganthena diṭṭhāsavo, idaṃ saccābhinivesakāyaganthena avijjāsavo. ထိုသူအား ထုံးဖွဲ့အပ်သော ကိလေသာတို့သည် ယိုစီးကုန်၏။ အချို့အားဖြင့် နှလုံးမသာယာခြင်း (ဝိပ္ပဋိသာရ) ကို ဆိုအပ်၏။ အကြင် နှလုံးမသာယာခြင်းတို့သည် ရှိ၏၊ ထိုနှလုံးမသာယာခြင်းတို့သည် အနုသယမည်ကုန်၏။ ထိုကိလေသာတို့တွင် အဘိဇ္ဈာကာယဂန္ထကြောင့် ကာမာသဝ ဖြစ်၏။ ဗျာပါဒကာယဂန္ထကြောင့် ဘဝါသဝ ဖြစ်၏။ ပရာမာသကာယဂန္ထကြောင့် ဒိဋ္ဌာသဝ ဖြစ်၏။ ဣဒံသစ္စာဘိနိဝေသကာယဂန္ထကြောင့် အဝိဇ္ဇာသဝ ဖြစ်၏။ Te [Pg.331] cattāro āsavā vepullabhāvaṃ gatā oghā honti, tena vuccanti ‘‘oghā’’ti. Tattha kāmāsavo kāmogho, bhavāsavo bhavogho, avijjāsavo avijjogho, diṭṭhāsavo diṭṭhogho. ထိုလေးပါးသော အာသဝတို့သည် ပြန့်ပြောပြည့်စုံခြင်းသို့ ရောက်သောအခါ 'ဩဃ' (ရေယဉ်) တို့ ဖြစ်ကုန်၏။ ထို့ကြောင့် ၎င်းတို့ကို 'ဩဃ' ဟူ၍ ဆိုအပ်၏။ ထိုအာသဝတို့တွင် ကာမာသဝသည် ကာမောဃမည်၏။ ဘဝါသဝသည် ဘဝေါဃမည်၏။ အဝိဇ္ဇာသဝသည် အဝိဇ္ဇောဃမည်၏။ ဒိဋ္ဌာသဝသည် ဒိဋ္ဌောဃမည်၏။ Te cattāro oghā āsayamanupaviṭṭhā anusayasahagatā vuccanti. Sallāti hadayamāhacca tiṭṭhantā. Tattha kāmogho rāgasallaṃ, bhavogho dosasallaṃ, avijjogho mohasallaṃ, diṭṭhogho diṭṭhisallaṃ. ထိုလေးပါးသော ဩဃတို့သည် အာသယ (ကိန်းအောင်းရာ နှလုံးသား) သို့ ဝင်ရောက်၍ အနုသယနှင့်တကွ ဖြစ်ကုန်၏ဟု ဆိုအပ်ကုန်၏။ 'သလ္လ' (မြားငြောင့်) ဟူသည်ကား နှလုံးကို ထိမှန်၍ တည်နေတတ်သော တရားတို့ကို ဆိုလိုသည်။ ထိုတရားတို့တွင် ကာမောဃသည် ရာဂဟူသော မြားငြောင့်မည်၏။ ဘဝေါဃသည် ဒေါသဟူသော မြားငြောင့်မည်၏။ အဝိဇ္ဇောဃသည် မောဟဟူသော မြားငြောင့်မည်၏။ ဒိဋ္ဌောဃသည် ဒိဋ္ဌိဟူသော မြားငြောင့်မည်၏။ Imehi catūhi sallehi pariyādinnaṃ viññāṇaṃ catūsu dhammesu tiṭṭhati rūpe vedanāya saññāya saṅkhāresu. Imā catasso viññāṇaṭṭhitiyo. Tattha rāgasallena nandūpasecanaṃ rūpūpagaṃ viññāṇaṃ tiṭṭhati. Dosasallena vedanūpagaṃ mohasallena saññūpagaṃ diṭṭhisallena nandūpasecanaṃ saṅkhārūpagaṃ viññāṇaṃ tiṭṭhati. ဤလေးပါးသော မြားငြောင့်တို့ဖြင့် သိမ်းကျုံးလွှမ်းမိုးအပ်သော ဝိညာဉ်သည် ရုပ်၊ ဝေဒနာ၊ သညာ၊ သင်္ခါရဟူသော တရားလေးပါးတို့၌ တည်နေတတ်၏။ ဤသည်တို့ကား လေးပါးသော ဝိညာဉ်တည်ရာ (ဝိညာဏဋ္ဌိတိ) များ ဖြစ်ကုန်၏။ ထိုမြားငြောင့်တို့တွင် ရာဂမြားငြောင့်ကြောင့် နှစ်သက်ခြင်းဖြင့် သွန်းလောင်းအပ်သော၊ ရုပ်သို့ ကပ်ရောက်သော ဝိညာဉ်သည် တည်၏။ ဒေါသမြားငြောင့်ကြောင့် ဝေဒနာသို့ ကပ်ရောက်သော ဝိညာဉ်သည် တည်၏။ မောဟမြားငြောင့်ကြောင့် သညာသို့ ကပ်ရောက်သော ဝိညာဉ်သည် တည်၏။ ဒိဋ္ဌိမြားငြောင့်ကြောင့် နှစ်သက်ခြင်းဖြင့် သွန်းလောင်းအပ်သော၊ သင်္ခါရသို့ ကပ်ရောက်သော ဝိညာဉ်သည် တည်၏။ Catūhi viññāṇaṭṭhitīhi catubbidhaṃ agatiṃ gacchanti chandā dosā bhayā mohā. Rāgena chandā agatiṃ gacchati, dosena dosā agatiṃ gacchati, mohena mohā agatiṃ gacchati, diṭṭhiyā bhayā agatiṃ gacchati. Iti idañca kammaṃ ime ca kilesā. Ayaṃ saṃsārassa hetu. ဝိညာဉ်တည်ရာ လေးပါးတို့ကြောင့် ချစ်ခင်သဖြင့် လည်းကောင်း၊ အမျက်ထွက်သဖြင့် လည်းကောင်း၊ ကြောက်သဖြင့် လည်းကောင်း၊ တွေဝေသဖြင့် လည်းကောင်း လေးပါးသော အဂတိ (မလားအပ်သောလမ်း) သို့ သွားကုန်၏။ ရာဂကြောင့် ချစ်ခင်သဖြင့် အဂတိသို့ ရောက်၏။ ဒေါသကြောင့် မုန်းတီးသဖြင့် အဂတိသို့ ရောက်၏။ မောဟကြောင့် တွေဝေသဖြင့် အဂတိသို့ ရောက်၏။ ဒိဋ္ဌိကြောင့် ကြောက်သဖြင့် အဂတိသို့ ရောက်၏။ ဤသို့လျှင် ဤကံသည်လည်းကောင်း၊ ဤကိလေသာတို့သည်လည်းကောင်း ရှိကုန်၏။ ဤကံနှင့် ကိလေသာသည် သံသရာ၏ အကြောင်းရင်း ဖြစ်၏။ 120. Tatthimā catasso disā kabaḷīkārāhāro ‘‘asubhe subha’’nti vipallāso kāmupādānaṃ kāmayogo abhijjhākāyagantho kāmāsavo kāmogho rāgasallaṃ rūpūpagā viññāṇaṭṭhiti chandā agatigamanaṃ. Ayaṃ paṭhamā disā. ၁၂၀. ထိုအရပ်ဖြစ်သော တရားတို့သည် ဤလေးပါးတို့တည်း။ ကဗဠီကာရာဟာရ၊ မတင့်တယ်သည်၌ တင့်တယ်၏ဟု ဖောက်ပြန်စွာ ယူဆခြင်း (ဝိပလ္လာသ)၊ ကာမုပါဒါန်၊ ကာမယောဂ၊ အဘိဇ္ဈာကာယဂန္ထ၊ ကာမာသဝ၊ ကာမောဃ၊ ရာဂဟူသော မြားငြောင့်၊ ရုပ်သို့ကပ်သော ဝိညာဉ်တည်ရာ (ဝိညာဏဋ္ဌိတိ)၊ ချစ်ခင်ခြင်းကြောင့် အဂတိသို့လားခြင်း ဤအစုအဝေးသည် ပထမအရပ် (ပထမဒိသာ) မည်၏။ Phasso āhāro ‘‘dukkhe sukha’’nti vipallāso sīlabbatupādānaṃ bhavayogobyāpādo kāyagantho bhavāsavo bhavogho dosasallaṃ vedanūpagā viññāṇaṭṭhiti dosā agatigamanaṃ, ayaṃ dutiyā disā. ဖဿာဟာရ၊ ဆင်းရဲ၌ ချမ်းသာ၏ဟု ဖောက်ပြန်စွာ ယူဆခြင်း (ဝိပလ္လာသ)၊ သီလဗ္ဗတုပါဒါန်၊ ဘဝယောဂ၊ ဗျာပါဒကာယဂန္ထ၊ ဘဝါသဝ၊ ဘဝေါဃ၊ ဒေါသဟူသော မြားငြောင့်၊ ဝေဒနာသို့ကပ်သော ဝိညာဉ်တည်ရာ (ဝိညာဏဋ္ဌိတိ)၊ အမျက်ထွက်ခြင်းကြောင့် အဂတိသို့လားခြင်း ဤအစုအဝေးသည် ဒုတိယအရပ် (ဒုတိယဒိသာ) မည်၏။ Manosañcetanāhāro ‘‘anattani attā’’ti vipallāso diṭṭhupādānaṃ diṭṭhiyogo parāmāsakāyagantho diṭṭhāsavo diṭṭhogho diṭṭhisallaṃ saññūpagā viññāṇaṭṭhiti bhayā agatigamanaṃ. Ayaṃ tatiyā disā. မနောသဉ္စေတနာဟာရ၊ အတ္တမဟုတ်သည်၌ အတ္တ (ကိုယ်) ဟု ဖောက်ပြန်စွာ ယူဆခြင်း (ဝိပလ္လာသ)၊ ဒိဋ္ဌုပါဒါန်၊ ဒိဋ္ဌိယောဂ၊ ပရာမာသကာယဂန္ထ၊ ဒိဋ္ဌာသဝ၊ ဒိဋ္ဌောဃ၊ ဒိဋ္ဌိဟူသော မြားငြောင့်၊ သညာသို့ကပ်သော ဝိညာဉ်တည်ရာ (ဝိညာဏဋ္ဌိတိ)၊ ကြောက်ရွံ့ခြင်းကြောင့် အဂတိသို့လားခြင်း ဤအစုအဝေးသည် တတိယအရပ် (တတိယဒိသာ) မည်၏။ Viññāṇāhāro ‘‘anicce nicca’’nti vipallāso attavādupādānaṃ avijjāyogo idaṃsaccābhiniveso kāyagantho avijjāsavo avijjogho mohasallaṃ saṅkhārūpagā viññāṇaṭṭhiti mohā agatigamanaṃ, ayaṃ [Pg.332] catutthī disā. Iti imesaṃ dasannaṃ suttānaṃ paṭhamena padena paṭhamāya disāya ālokanaṃ. Ayaṃ vuccati disālokanā. ဝိညာဏာဟာရ၊ မမြဲသည်၌ မြဲ၏ဟု ဖောက်ပြန်စွာ ယူဆခြင်း (ဝိပလ္လာသ)၊ အတ္တဝါဒုပါဒါန်၊ အဝိဇ္ဇာယောဂ၊ ဣဒံသစ္စာဘိနိဝေသကာယဂန္ထ၊ အဝိဇ္ဇာသဝ၊ အဝိဇ္ဇောဃ၊ မောဟဟူသော မြားငြောင့်၊ သင်္ခါရသို့ကပ်သော ဝိညာဉ်တည်ရာ (ဝိညာဏဋ္ဌိတိ)၊ တွေဝေခြင်းကြောင့် အဂတိသို့လားခြင်း ဤအစုအဝေးသည် စတုတ္ထအရပ် (စတုတ္ထဒိသာ) မည်၏။ ဤသို့လျှင် ဤဆယ်ပါးသော သုတ်တို့တွင် ပထမပုဒ်ဖြင့် ပထမဒိသာဓမ္မ၌ ကြည့်ရှုခြင်းသည် ရှိ၏။ ဤကြည့်ရှုခြင်းကို ဒိသာလောကနာ (အရပ်ကို ကြည့်ရှုခြင်း) ဟူ၍ ဆိုအပ်၏။ Catūhi vipallāsehi akusalapakkhe disāvilokanā kilesaṃ saṃyojetvā ayaṃ akusalapakkhe disāvilokanāya bhūmi pañcannaṃ dasannaṃ suttānaṃ yāni paṭhamāni padāni imesaṃ dhammānaṃ ko attho? Eko attho, byañjanameva nānaṃ. Evaṃ dutiyā evaṃ tatiyā evaṃ catutthī. Ayaṃ paṭhamā saṃsandanā. လေးပါးသော ဝိပလ္လာသတို့ဖြင့် အကုသိုလ်ဘက်၌ ကိလေသာကို ယှဉ်စပ်စေပြီးလျှင် ဒိသာဓမ္မကို ကြည့်ရှုခြင်းသည် ရှိ၏။ ဤသည်ကား အကုသိုလ်ဘက်၌ ဒိသာဝိလောကနာ (အရပ်ကို မျှော်ကြည့်ခြင်း) ၏ အရာ (ဘူမိ) မည်၏။ တစ်ဆယ့်ငါးခုသော သုတ်တို့တွင် ရှေးဦးစွာသော ပုဒ်တို့ ရှိကြကုန်၏။ ဤပုဒ်တို့၏ အနက်ကား အဘယ်နည်း။ အနက်သည် တစ်ခုတည်းသာ ဖြစ်၏၊ သဒ္ဒါ (အသုံးအနှုန်း) သာလျှင် ကွဲပြားခြားနား၏။ ဒုတိယအနက်သည်လည်း ဤအတူပင် ဖြစ်၏၊ တတိယအနက်သည်လည်း ဤအတူပင် ဖြစ်၏၊ စတုတ္ထအနက်သည်လည်း ဤအတူပင် ဖြစ်၏။ ဤသည်ကား ပထမနှီးနှောခြင်း (ပထမသံသန္ဒနာ) မည်၏။ Iminā peyyālena sabbe kilesā catūsu padesu pakkhipitabbā. Tato kusalapakkhe catasso paṭipadā cattāri jhānāni cattāro satipaṭṭhānā cattāro vihārā dibbo brahmā ariyo āneñjo cattāro sammappadhānā cattāro acchariyā abbhutadhammā cattāro adhiṭṭhānā cattāro samādhayo chandasamādhi vīriyasamādhi cittasamādhi vīmaṃsāsamādhi. Cattāro dhammā sukhabhāgiyā nāññatra bojjhaṅgā nāññatra tapasā nāññatindriyasaṃvarā nāññatra sabbanissaggā cattāri appamāṇāni. ဤသို့သော အကျဉ်းချုံးပြဆိုချက် (ပေယျာလ) ဖြင့် ကိလေသာအားလုံးတို့ကို အဖို့လေးပါးတို့၌ ထည့်သွင်းအပ်ကုန်၏။ ထို့နောက် ကုသိုလ်အဖို့၌ ပဋိပဒါလေးပါး၊ ဈာန်လေးပါး၊ သတိပဋ္ဌာန်လေးပါး၊ (ဒိဗ္ဗ၊ ဗြဟ္မ၊ အရိယ၊ အာနဉ္စ ဟူသော) ဝိဟာရလေးပါး၊ သမ္မပ္ပဓာန်လေးပါး၊ အံ့ဖွယ်သရဲမဖြစ်ဖူးမြဲသောတရား (အစ္ဆရိယအဗ္ဘုတဓမ္မ) လေးပါး၊ အဓိဋ္ဌာန်လေးပါး၊ ဆန္ဒသမာဓိ၊ ဝီရိယသမာဓိ၊ စိတ္တသမာဓိ၊ ဝီမံသာသမာဓိ ဟူသော သမာဓိလေးပါးတို့သို့ ဆောင်အပ်၏။ ဗောဇ္ဈင်တရားတို့ကို ကြဉ်၍ ချမ်းသာခြင်းသည် မရှိ၊ ခြိုးခြံသော အကျင့် (တပ) ကို ကြဉ်၍ ချမ်းသာခြင်းသည် မရှိ၊ ဣန္ဒြေစောင့်စည်းခြင်း (ဣန္ဒြိယသံဝရ) ကို ကြဉ်၍ ချမ်းသာခြင်းသည် မရှိ၊ အလုံးစုံသော ကပ်ငြိခြင်းကင်းရာ နိဗ္ဗာန် (သဗ္ဗနိဿဂ္ဂ) ကို ကြဉ်၍ ချမ်းသာခြင်းသည် မရှိ။ ဤသို့လျှင် ချမ်းသာသောအဖို့ရှိကုန်သော တရားတို့သည် လေးပါးရှိကုန်၏။ အပ္ပမာဏတရားတို့သည် လေးပါးရှိကုန်၏။ Tattha dukkhā paṭipadā dandhābhiññā bhāviyamānā bahulīkariyamānā paṭhamaṃ jhānaṃ paripūreti, paṭhamaṃ jhānaṃ paripuṇṇaṃ paṭhamaṃ satipaṭṭhānaṃ paripūreti, paṭhamaṃ satipaṭṭhānaṃ paripuṇṇaṃ paṭhamaṃ vihāraṃ paripūreti, paṭhamo vihāro paripuṇṇo paṭhamaṃ sammappadhānaṃ paripūreti, paṭhamaṃ sammappadhānaṃ paripuṇṇaṃ paṭhamaṃ acchariyaṃ abbhutadhammaṃ paripūreti, paṭhamo acchariyo abbhuto dhammo paripuṇṇo paṭhamaṃ adhiṭṭhānaṃ paripūreti, paṭhamaṃ adhiṭṭhānaṃ paripuṇṇaṃ chandasamādhiṃ paripūreti, chandasamādhi paripuṇṇo indriyasaṃvaraṃ paripūreti, indriyasaṃvaro paripuṇṇo paṭhamaṃ mettāappamāṇaṃ paripūreti. Evaṃ yāva sabbanissaggo catutthaṃ appamāṇaṃ paripūreti. ထိုတရားတို့တွင် ဆင်းရဲငြိုငြင်သော အကျင့် (ဒုက္ခာပဋိပဒါ) နှင့် နှေးသောအဘိညာဉ် (ဒန္ဓာဘိညာ) ကို ပွားများစေအပ်၊ အကြိမ်များစွာ ပြုလုပ်အပ်သည်ရှိသော် ပထမဈာန်ကို ပြည့်စုံစေ၏။ ပထမဈာန် ပြည့်စုံလတ်သော် ပထမသတိပဋ္ဌာန်ကို ပြည့်စုံစေ၏။ ပထမသတိပဋ္ဌာန် ပြည့်စုံလတ်သော် ပထမဝိဟာရကို ပြည့်စုံစေ၏။ ပထမဝိဟာရ ပြည့်စုံလတ်သော် ပထမသမ္မပ္ပဓာန်ကို ပြည့်စုံစေ၏။ ပထမသမ္မပ္ပဓာန် ပြည့်စုံလတ်သော် ပထမအံ့ဖွယ်သရဲမဖြစ်ဖူးမြဲသောတရား (အစ္ဆရိယအဗ္ဘုတဓမ္မ) ကို ပြည့်စုံစေ၏။ ပထမအံ့ဖွယ်သရဲမဖြစ်ဖူးမြဲသောတရား ပြည့်စုံလတ်သော် ပထမအဓိဋ္ဌာန်ကို ပြည့်စုံစေ၏။ ပထမအဓိဋ္ဌာန် ပြည့်စုံလတ်သော် ဆန္ဒသမာဓိကို ပြည့်စုံစေ၏။ ဆန္ဒသမာဓိ ပြည့်စုံလတ်သော် ဣန္ဒြေစောင့်စည်းခြင်း (ဣန္ဒြိယသံဝရ) ကို ပြည့်စုံစေ၏။ ဣန္ဒြေစောင့်စည်းခြင်း ပြည့်စုံလတ်သော် ပထမမေတ္တာအပ္ပမာဏကို ပြည့်စုံစေ၏။ ဤနည်းတူစွာ အလုံးစုံသော ကပ်ငြိခြင်းကင်းရာ နိဗ္ဗာန် (သဗ္ဗနိဿဂ္ဂ) တိုင်အောင် လေးခုမြောက်သော အပ္ပမာဏတရားကို ပြည့်စုံစေ၏။ Tattha paṭhamā ca paṭipadā paṭhamañca jhānaṃ paṭhamañca satipaṭṭhānaṃ paṭhamo ca vihāro paṭhamañca sammappadhānaṃ paṭhamo ca acchariyo abbhuto dhammo saccādhiṭṭhānañca chandasamādhi ca indriyasaṃvaro ca mettā ca appamāṇaṃ. Ayaṃ paṭhamā disā. ထိုတရားတို့တွင် ရှေးဦးစွာသော ပဋိပဒါလည်းကောင်း၊ ပထမဈာန်လည်းကောင်း၊ ပထမသတိပဋ္ဌာန်လည်းကောင်း၊ ပထမဝိဟာရလည်းကောင်း၊ ပထမသမ္မပ္ပဓာန်လည်းကောင်း၊ ပထမအစ္ဆရိယအဗ္ဘုတဓမ္မလည်းကောင်း၊ သစ္စာအဓိဋ္ဌာန်လည်းကောင်း၊ ဆန္ဒသမာဓိလည်းကောင်း၊ ဣန္ဒြိယသံဝရလည်းကောင်း၊ မေတ္တာအပ္ပမာဏလည်းကောင်း ရှိ၏။ ဤအလုံးစုံသည် ပထမဒိသာ (ရှေးဦးစွာသော အရပ်မျက်နှာ) မည်၏။ Dukkhā ca paṭipadā khippābhiññā dutiyaṃ jhānaṃ dutiyañca satipaṭṭhānaṃ dutiyo ca vihāro dutiyañca sammappadhānaṃ dutiyo ca acchariyo abbhuto [Pg.333] dhammo cāgādhiṭṭhānaṃ cittasamādhi cattāro iddhipādā karuṇā ca appamāṇaṃ, ayaṃ dutiyā disā. ဒုက္ခာပဋိပဒါ ခိပ္ပာဘိညာလည်းကောင်း၊ ဒုတိယဈာန်လည်းကောင်း၊ ဒုတိယသတိပဋ္ဌာန်လည်းကောင်း၊ ဒုတိယဝိဟာရလည်းကောင်း၊ ဒုတိယသမ္မပ္ပဓာန်လည်းကောင်း၊ ဒုတိယအစ္ဆရိယအဗ္ဘုတဓမ္မလည်းကောင်း၊ စာဂါဓိဋ္ဌာန်လည်းကောင်း၊ စိတ္တသမာဓိလည်းကောင်း၊ ဣဒ္ဓိပါဒ်လေးပါးတို့လည်းကောင်း၊ ကရုဏာအပ္ပမာဏလည်းကောင်း ရှိ၏။ ဤအလုံးစုံသည် ဒုတိယဒိသာ (နှစ်ခုမြောက်သော အရပ်မျက်နှာ) မည်၏။ Sukhā ca paṭipadā dandhābhiññā tatiyañca jhānaṃ tatiyañca satipaṭṭhānaṃ tatiyo ca vihāro tatiyañca sammappadhānaṃ tatiyo ca acchariyo abbhuto dhammo paññādhiṭṭhānañca vīriyasamādhi ca bojjhaṅgā ca muditā ca appamāṇaṃ. Ayaṃ tatiyā disā. သုခါပဋိပဒါ ဒန္ဓာဘိညာလည်းကောင်း၊ တတိယဈာန်လည်းကောင်း၊ တတိယသတိပဋ္ဌာန်လည်းကောင်း၊ တတိယဝိဟာရလည်းကောင်း၊ တတိယသမ္မပ္ပဓာန်လည်းကောင်း၊ တတိယအစ္ဆရိယအဗ္ဘုတဓမ္မလည်းကောင်း၊ ပညာဓိဋ္ဌာန်လည်းကောင်း၊ ဝီရိယသမာဓိလည်းကောင်း၊ ဗောဇ္ဈင်တရားတို့လည်းကောင်း၊ မုဒိတာအပ္ပမာဏလည်းကောင်း ရှိ၏။ ဤအလုံးစုံသည် တတိယဒိသာ (သုံးခုမြောက်သော အရပ်မျက်နှာ) မည်၏။ Sukhā ca paṭipadā khippābhiññā catutthaṃ jhānaṃ catutthañca satipaṭṭhānaṃ catuttho ca vihāro catutthañca sammappadhānaṃ catuttho ca acchariyo abbhuto dhammo upasamādhiṭṭhānañca vīmaṃsāsamādhi ca sabbanissaggo ca upekkhā appamāṇañca. Ayaṃ catutthī disā. Imāsaṃ catassannaṃ disānaṃ ālokanā. Ayaṃ vuccati disālokano nāma nayo. သုခါပဋိပဒါ ခိပ္ပာဘိညာလည်းကောင်း၊ စတုတ္ထဈာန်လည်းကောင်း၊ စတုတ္ထသတိပဋ္ဌာန်လည်းကောင်း၊ စတုတ္ထဝိဟာရလည်းကောင်း၊ စတုတ္ထသမ္မပ္ပဓာန်လည်းကောင်း၊ စတုတ္ထအစ္ဆရိယအဗ္ဘုတဓမ္မလည်းကောင်း၊ ဥပသမာဓိဋ္ဌာန်လည်းကောင်း၊ ဝီမံသာသမာဓိလည်းကောင်း၊ အလုံးစုံသော ကပ်ငြိခြင်းကင်းရာ နိဗ္ဗာန် (သဗ္ဗနိဿဂ္ဂ) လည်းကောင်း၊ ဥပေက္ခာအပ္ပမာဏလည်းကောင်း ရှိ၏။ ဤအလုံးစုံသည် စတုတ္ထဒိသာ (လေးခုမြောက်သော အရပ်မျက်နှာ) မည်၏။ ဤအရပ်မျက်နှာ (ဒိသာ) လေးပါးတို့ကို ကြည့်ရှုဆင်ခြင်ခြင်း ရှိ၏။ ဤသို့ ကြည့်ရှုဆင်ခြင်ခြင်းကို "ဒိသာလောကန" မည်သော နည်းဟူ၍ ဆိုအပ်၏။ Tatthāyaṃ yojanā. Cattāro ca āhārā catasso ca paṭipadā, cattāro ca vipallāsā cattāro ca satipaṭṭhānā, cattāri ca upādānāni cattāri ca jhānāni cattāro ca yogā vihārā ca, ganthā ca sammappadhānā ca, āsavā ca acchariyā abbhutadhammā ca, oghā ca adhiṭṭhānāni ca, sallā ca samādhayo, viññāṇaṭṭhitiyo cattāro ca sukhabhāgiyā dhammā, cattāri ca agatigamanāni cattāri ca appamāṇāni iti kusalākusalānaṃ paṭipakkhavasena yojanā, ayaṃ vuccati disālokano nayo. ထိုနည်း၌ ယှဉ်စပ်ပုံ (ယောဇနာ) ကား ဤသို့တည်း— အာဟာရလေးပါးနှင့် ပဋိပဒါလေးပါး၊ ဝိပလ္လာသလေးပါးနှင့် သတိပဋ္ဌာန်လေးပါး၊ ဥပါဒါန်လေးပါးနှင့် ဈာန်လေးပါး၊ ယောဂလေးပါးနှင့် ဝိဟာရလေးပါး၊ ဂန္ထလေးပါးနှင့် သမ္မပ္ပဓာန်လေးပါး၊ အာသဝလေးပါးနှင့် အစ္ဆရိယအဗ္ဘုတဓမ္မလေးပါး၊ ဩဃလေးပါးနှင့် အဓိဋ္ဌာန်လေးပါး၊ သလ္လ (ငြောင့်) လေးပါးနှင့် သမာဓိလေးပါး၊ ဝိညာဏဋ္ဌိတိလေးပါးနှင့် ချမ်းသာသောအဖို့ရှိသော တရားလေးပါး၊ အဂတိဂမနလေးပါးနှင့် အပ္ပမာဏလေးပါး တို့ဖြစ်သည်။ ဤသို့လျှင် ကုသိုလ်တရားနှင့် အကုသိုလ်တရားတို့ကို ဆန့်ကျင်ဘက် အစွမ်းအားဖြင့် ယှဉ်စပ်ခြင်းကို "ဒိသာလောကန" နည်းဟူ၍ ဆိုအပ်၏။ Tassa cattāri sāmaññaphalāni pariyosānaṃ, yo ca dhammo kusalākusalaniddese paṭhamo disāniddeso, imassa sotāpattiphalaṃ pariyosānaṃ dutiyaṃ sakadāgāmiphalaṃ, tatiyaṃ anāgāmiphalaṃ, catutthaṃ arahattaphalaṃ. ထိုနည်း၏ အဆုံးသည် သာမညဖိုလ်လေးပါး ဖြစ်၏။ ကုသိုလ် အကုသိုလ်ကို ညွှန်းပြရာ၌ ရှေးဦးစွာသော ဒိသာ (ပထမအရပ်မျက်နှာ) ကို ညွှန်းပြခြင်း ဖြစ်၏။ ဤဒိသာလောကနနည်း၏ အဆုံးသည် သောတာပတ္တိဖိုလ်ဖြစ်၏။ ဒုတိယသည် သကဒါဂါမိဖိုလ်ဖြစ်၏။ တတိယ၌ အနာဂါမိဖိုလ်ဖြစ်၏။ စတုတ္ထ၌ အရဟတ္တဖိုလ်ဖြစ်၏။ Tattha katamo tipukkhalo nayo? Ye ca dukkhāya paṭipadāya dandhābhiññāya khippābhiññāya ca niyyanti dve puggalā, ye ca sukhāya paṭipadāya dandhābhiññāya khippābhiññāya ca niyyanti dve puggalā. ထိုနည်းတို့တွင် တိပုဂ္ဂလနည်း (ပုဂ္ဂိုလ်သုံးဦးနည်း) သည် အဘယ်နည်း။ ဆင်းရဲငြိုငြင်သော အကျင့် (ဒုက္ခာပဋိပဒါ) ဖြင့်လည်းကောင်း၊ နှေးသောအဘိညာဉ် (ဒန္ဓာဘိညာ)၊ လျင်သောအဘိညာဉ် (ခိပ္ပာဘိညာ) ဖြင့်လည်းကောင်း ဝဋ်မှ ထွက်မြောက်ကုန်သော ပုဂ္ဂိုလ်နှစ်ယောက်တို့ ရှိကြကုန်၏။ လွယ်ကူသော အကျင့် (သုခါပဋိပဒါ) ဖြင့်လည်းကောင်း၊ နှေးသောအဘိညာဉ်၊ လျင်သောအဘိညာဉ်တို့ဖြင့်လည်းကောင်း ဝဋ်မှ ထွက်မြောက်ကုန်သော ပုဂ္ဂိုလ်နှစ်ယောက်တို့လည်း ရှိကြကုန်၏။ Imesaṃ catunnaṃ puggalānaṃ yo puggalo sukhāya paṭipadāya dandhābhiññāya niyyāti, yo ca puggalo dukkhāya paṭipadāya khippābhiññāya niyyāti. Ime dve puggalā bhavanti. Tattha yo sukhāya paṭipadāya khippābhiññāya niyyāti[Pg.334], ayaṃ ugghaṭitaññū. Yo pacchimo puggalo sādhāraṇo, ayaṃ vipañcitaññū. Yo puggalo dandhābhiññāya dukkhāya paṭipadāya niyyāti, ayaṃ neyyo. Ime cattāro bhavitvā tīṇi honti, tattha ugghaṭitaññussa samathapubbaṅgamā vipassanā, neyyassa vipassanāpubbaṅgamo samatho, vipañcitaññussa samathavipassanā yuganaddhā. Ugghaṭitaññussa mudukā desanā, neyyassa tikkhā desanā, vipañcitaññussa tikkhamudukā desanā. ထိုပုဂ္ဂိုလ်လေးဦးတို့တွင် လွယ်ကူသော အကျင့်၊ နှေးသောအဘိညာဉ်ဖြင့် ဝဋ်မှ ထွက်မြောက်သော ပုဂ္ဂိုလ်လည်းကောင်း၊ ဆင်းရဲငြိုငြင်သော အကျင့်၊ လျင်သောအဘိညာဉ်ဖြင့် ဝဋ်မှ ထွက်မြောက်သော ပုဂ္ဂိုလ်လည်းကောင်း ဤပုဂ္ဂိုလ်နှစ်ယောက်တို့သည် ဖြစ်ကုန်၏။ ထိုပုဂ္ဂိုလ်တို့တွင် လွယ်ကူသော အကျင့်၊ လျင်သောအဘိညာဉ်ဖြင့် ဝဋ်မှ ထွက်မြောက်သော ပုဂ္ဂိုလ်သည် 'ဥဂ္ဃါဋိတညူ' ပုဂ္ဂိုလ်မည်၏။ နောက်ဖြစ်သော အလယ်အလတ်ပုဂ္ဂိုလ်သည် 'ဝိပဉ္စိတညူ' ပုဂ္ဂိုလ်မည်၏။ ဆင်းရဲငြိုငြင်သော အကျင့်၊ နှေးသောအဘိညာဉ်ဖြင့် ဝဋ်မှ ထွက်မြောက်သော ပုဂ္ဂိုလ်သည် 'နေယျ' ပုဂ္ဂိုလ်မည်၏။ ဤသို့လျှင် ဤလေးပါးသော ပုဂ္ဂိုလ်တို့ကို ပွားများသော် သုံးပါးသော ပုဂ္ဂိုလ်တို့သာ ဖြစ်ကုန်၏။ ထိုပုဂ္ဂိုလ်တို့တွင် ဥဂ္ဃါဋိတညူပုဂ္ဂိုလ်အား သမထရှေ့သွားရှိသော ဝိပဿနာ ရှိ၏။ နေယျပုဂ္ဂိုလ်အား ဝိပဿနာရှေ့သွားရှိသော သမထ ရှိ၏။ ဝိပဉ္စိတညူပုဂ္ဂိုလ်အား သမထ ဝိပဿနာ နှစ်ပါးစုံ ယှဉ်တွဲလျက် ရှိ၏။ ဥဂ္ဃါဋိတညူပုဂ္ဂိုလ်အား နူးညံ့သိမ်မွေ့သော ဒေသနာ ရှိ၏။ နေယျပုဂ္ဂိုလ်အား ထက်မြက်သော ဒေသနာ ရှိ၏။ ဝိပဉ္စိတညူပုဂ္ဂိုလ်အား ထက်မြက်နူးညံ့သော ဒေသနာ ရှိ၏။ Ugghaṭitaññussa adhipaññāsikkhā, neyyassa adhicittasikkhā, vipañcitaññussa adhisīlasikkhā. Iti imesaṃ puggalānaṃ catūhi paṭipadāhi niyyānaṃ. ဥဂ္ဃါဋိတညူပုဂ္ဂိုလ်အား အဓိပညာသိက္ခာ ရှိ၏။ နေယျပုဂ္ဂိုလ်အား အဓိစိတ္တသိက္ခာ ရှိ၏။ ဝိပဉ္စိတညူပုဂ္ဂိုလ်အား အဓိသီလသိက္ခာ ရှိ၏။ ဤသို့လျှင် ဤပုဂ္ဂိုလ်တို့အား ပဋိပဒါလေးပါးတို့ဖြင့် ဝဋ်မှ ထွက်မြောက်ခြင်းကို သိအပ်၏။ Tattha ayaṃ saṃkileso, tīṇi akusalamūlāni tayo phassā tisso vedanā tayo upavicārā tayo saṃkilesā tayo vitakkā tayo pariḷāhā tīṇi saṅkhatalakkhaṇāni tisso dukkhatāti. ထိုအကုသိုလ်အဖို့တို့တွင် ဤသည်ကား ကိလေသာဖြင့် ညစ်နွမ်းခြင်း (သံကိလေသ) ဖြစ်၏။ ၎င်းတို့မှာ— အကုသိုလ်မူလ သုံးပါး၊ ဖဿ သုံးပါး၊ ဝေဒနာ သုံးပါး၊ ဥပဝိစာရ သုံးပါး၊ သံကိလေသ သုံးပါး၊ ဝိတက် သုံးပါး၊ ပူပန်ခြင်း (ပရိဠာဟ) သုံးပါး၊ သင်္ခတလက္ခဏာ သုံးပါး၊ ဒုက္ခတာ သုံးပါးတို့ ဖြစ်ကုန်၏။ Tīṇi akusalamūlānīti lobho akusalamūlaṃ, doso akusalamūlaṃ, moho akusalamūlaṃ. Tayo phassāti sukhavedanīyo phasso, dukkhavedanīyo phasso, adukkhamasukhavedanīyo phasso. Tisso vedanāti sukhā vedanā dukkhā vedanā adukkhamasukhā vedanā. Tayo upavicārāti somanassopavicāro domanassopavicāro upekkhopavicāro. Tayo saṃkilesāti rāgo doso moho. Tayo vitakkāti kāmavitakko byāpādavitakko vihiṃsāvitakko. Tayo pariḷāhāti rāgajo dosajo mohajo. Tīṇi saṅkhatalakkhaṇānīti uppādo ṭhiti vayo. Tisso dukkhatāti dukkhadukkhatā vipariṇāmadukkhatā saṅkhatadukkhatā. 'အကုသိုလ်မူလ သုံးပါး' ဟူသည်ကား လောဘအကုသိုလ်မူလ၊ ဒေါသအကုသိုလ်မူလ၊ မောဟအကုသိုလ်မူလ တို့ဖြစ်ကုန်၏။ 'ဖဿ သုံးပါး' ဟူသည်ကား သုခဝေဒနာကို ခံစားခြင်းရှိသော ဖဿ၊ ဒုက္ခဝေဒနာကို ခံစားခြင်းရှိသော ဖဿ၊ အဒုက္ခမသုခဝေဒနာကို ခံစားခြင်းရှိသော ဖဿ တို့ဖြစ်ကုန်၏။ 'ဝေဒနာ သုံးပါး' ဟူသည်ကား သုခဝေဒနာ၊ ဒုက္ခဝေဒနာ၊ အဒုက္ခမသုခဝေဒနာ တို့ဖြစ်ကုန်၏။ 'ဥပဝိစာရ သုံးပါး' ဟူသည်ကား သောမနဿနှင့်ယှဉ်သော ဥပဝိစာရ၊ ဒေါမနဿနှင့်ယှဉ်သော ဥပဝိစာရ၊ ဥပေက္ခာနှင့်ယှဉ်သော ဥပဝိစာရ တို့ဖြစ်ကုန်၏။ 'သံကိလေသ သုံးပါး' ဟူသည်ကား ရာဂ၊ ဒေါသ၊ မောဟ တို့ဖြစ်ကုန်၏။ 'ဝိတက် သုံးပါး' ဟူသည်ကား ကာမဝိတက်၊ ဗျာပါဒဝိတက်၊ ဝိဟိံသာဝိတက် တို့ဖြစ်ကုန်၏။ 'ပူပန်ခြင်း (ပရိဠာဟ) သုံးပါး' ဟူသည်ကား ရာဂကြောင့်ဖြစ်သော ပူပန်ခြင်း၊ ဒေါသကြောင့်ဖြစ်သော ပူပန်ခြင်း၊ မောဟကြောင့်ဖြစ်သော ပူပန်ခြင်း တို့ဖြစ်ကုန်၏။ 'သင်္ခတလက္ခဏာ သုံးပါး' ဟူသည်ကား ဖြစ်ခြင်း (ဥပ္ပါဒ)၊ တည်ခြင်း (ဌိတိ)၊ ပျက်ခြင်း (ဝယ) တို့ဖြစ်ကုန်၏။ 'ဒုက္ခတာ သုံးပါး' ဟူသည်ကား ဒုက္ခဒုက္ခတာ၊ ဝိပရိဏာမဒုက္ခတာ၊ သင်္ခါရဒုက္ခတာ တို့ဖြစ်ကုန်၏။ Tattha lobho akusalamūlaṃ kuto samuṭṭhitaṃ? Tividhaṃ ārammaṇaṃ manāpikaṃ amanāpikaṃ upekkhāṭhāniyañca. Tattha manāpikena ārammaṇena lobho akusalamūlaṃ samuṭṭhahati. Iti manāpikā ārammaṇā sukhavedanīyo phasso, sukhavedanīyaṃ phassaṃ paṭicca uppajjate sukhavedanā, sukhavedanaṃ paṭicca uppajjate somanassūpavicāro, somanassūpavicāraṃ paṭicca uppajjate rāgo, rāgaṃ paṭicca uppajjate kāmavitakko, kāmavitakkaṃ paṭicca uppajjate rāgajo pariḷāho rāgajaṃ pariḷāhaṃ paṭicca uppajjate uppādo saṅkhatalakkhaṇo, uppādaṃ saṅkhatalakkhaṇaṃ paṭicca uppajjate vipariṇāmadukkhatā. ထိုအကုသိုလ်မူလတို့တွင် လောဘဟူသော အကုသိုလ်မူလသည် အဘယ်ကြောင့် ဖြစ်သနည်း။ နှစ်လိုဖွယ်ရှိသော (မနာပိက) အာရုံ၊ နှစ်လိုဖွယ်မရှိသော (အမနာပိက) အာရုံ၊ လျစ်လျူရှုရာဖြစ်သော (ဥပေက္ခာဌာနိယ) အာရုံဟူ၍ သုံးပါးသောအာရုံကြောင့် ဖြစ်၏။ ထိုသုံးပါးတို့တွင် နှစ်လိုဖွယ်ရှိသောအာရုံကြောင့် လောဘဟူသော အကုသိုလ်မူလသည် ဖြစ်ပေါ်၏။ ဤသို့လျှင် နှစ်လိုဖွယ်ရှိသောအာရုံကြောင့် သုခဝေဒနာကို ခံစားထိုက်သော ဖဿသည် ဖြစ်ပေါ်၏။ သုခဝေဒနာကို ခံစားထိုက်သော ဖဿကို စွဲ၍ သုခဝေဒနာသည် ဖြစ်ပေါ်၏။ သုခဝေဒနာကို စွဲ၍ သောမနဿနှင့်ယှဉ်သော ဥပဝိစာရသည် ဖြစ်ပေါ်၏။ သောမနဿနှင့်ယှဉ်သော ဥပဝိစာရကို စွဲ၍ ရာဂသည် ဖြစ်ပေါ်၏။ ရာဂကို စွဲ၍ ကာမဝိတက်သည် ဖြစ်ပေါ်၏။ ကာမဝိတက်ကို စွဲ၍ ရာဂကြောင့်ဖြစ်သော ပူလောင်ခြင်းသည် ဖြစ်ပေါ်၏။ ရာဂကြောင့်ဖြစ်သော ပူလောင်ခြင်းကို စွဲ၍ သင်္ခတလက္ခဏာဖြစ်သော ဥပ္ပါဒသည် ဖြစ်ပေါ်၏။ ဥပ္ပါဒဟူသော သင်္ခတလက္ခဏာကို စွဲ၍ ဝိပရိဏာမဒုက္ခသည် ဖြစ်ပေါ်၏။ Doso [Pg.335] akusalamūlaṃ kuto samuṭṭhitaṃ? Amanāpikena ārammaṇena doso akusalamūlaṃ samuṭṭhitaṃ. Iti amanāpikā ārammaṇā dukkhavedanīyo phasso, dukkhavedanīyaṃ phassaṃ paṭicca uppajjate dukkhavedanā, dukkhavedanaṃ paṭicca uppajjate domanassūpavicāro, domanassūpavicāraṃ paṭicca uppajjate doso, dosaṃ paṭicca uppajjate byāpādavitakko, byāpādavitakkaṃ paṭicca uppajjate dosajo pariḷāho, dosajaṃ pariḷāhaṃ paṭicca uppajjate ṭhitassa aññathattaṃ saṅkhatalakkhaṇaṃ, ṭhitassa aññathattaṃ saṅkhatalakkhaṇaṃ paṭicca uppajjate dukkhadukkhatā vedanā. ဒေါသဟူသော အကုသိုလ်မူလသည် အဘယ်ကြောင့် ဖြစ်သနည်း။ နှစ်လိုဖွယ်မရှိသောအာရုံကြောင့် ဒေါသဟူသော အကုသိုလ်မူလသည် ဖြစ်ပေါ်၏။ ဤသို့လျှင် နှစ်လိုဖွယ်မရှိသောအာရုံကြောင့် ဒုက္ခဝေဒနာကို ခံစားထိုက်သော ဖဿသည် ဖြစ်ပေါ်၏။ ဒုက္ခဝေဒနာကို ခံစားထိုက်သော ဖဿကို စွဲ၍ ဒုက္ခဝေဒနာသည် ဖြစ်ပေါ်၏။ ဒုက္ခဝေဒနာကို စွဲ၍ ဒေါမနဿနှင့်ယှဉ်သော ဥပဝိစာရသည် ဖြစ်ပေါ်၏။ ဒေါမနဿနှင့်ယှဉ်သော ဥပဝိစာရကို စွဲ၍ ဒေါသသည် ဖြစ်ပေါ်၏။ ဒေါသကို စွဲ၍ ဗျာပါဒဝိတက်သည် ဖြစ်ပေါ်၏။ ဗျာပါဒဝိတက်ကို စွဲ၍ ဒေါသကြောင့်ဖြစ်သော ပူပန်ခြင်းသည် ဖြစ်ပေါ်၏။ ဒေါသကြောင့်ဖြစ်သော ပူပန်ခြင်းကို စွဲ၍ ဌိတဿညထတ္တ (တည်ရှိနေစဉ် ဖောက်ပြန်ပျက်စီးခြင်း) ဟူသော သင်္ခတလက္ခဏာသည် ဖြစ်ပေါ်၏။ ဌိတဿညထတ္တဟူသော သင်္ခတလက္ခဏာကို စွဲ၍ ဒုက္ခဒုက္ခတာ ဝေဒနာသည် ဖြစ်ပေါ်၏။ Moho akusalamūlaṃ kuto samuṭṭhitaṃ? Upekkhāṭhāniyena ārammaṇena moho akusalamūlaṃ samuṭṭhitaṃ. Iti upekkhāṭhāniyā ārammaṇā adukkhamasukhavedanīyo phasso, adukkhamasukhavedanīyaṃ phassaṃ paṭicca uppajjate adukkhamasukhā vedanā, adukkhamasukhavedanaṃ paṭicca uppajjate upekkhūpavicāro, upekkhūpavicāraṃ paṭicca uppajjate moho, mohaṃ paṭicca uppajjate vihiṃsāvitakko, vihiṃsāvitakkaṃ paṭicca uppajjate mohajo pariḷāho, mohajaṃ pariḷāhaṃ paṭicca uppajjate vayo saṅkhatalakkhaṇaṃ, vayaṃ saṅkhatalakkhaṇaṃ paṭicca uppajjate saṅkhatadukkhatā, iti ayaṃ tiṇṇaṃ kilesānaṃ niddeso, ayaṃ vuccate kusalapakkhe tipukkhalo nayo. မောဟဟူသော အကုသိုလ်မူလသည် အဘယ်ကြောင့် ဖြစ်သနည်း။ ဥပေက္ခာ၏တည်ရာဖြစ်သောအာရုံကြောင့် မောဟဟူသော အကုသိုလ်မူလသည် ဖြစ်ပေါ်၏။ ဤသို့လျှင် ဥပေက္ခာ၏တည်ရာဖြစ်သောအာရုံကြောင့် အဒုက္ခမသုခဝေဒနာကို ခံစားထိုက်သော ဖဿသည် ဖြစ်ပေါ်၏။ အဒုက္ခမသုခဝေဒနာကို ခံစားထိုက်သော ဖဿကို စွဲ၍ အဒုက္ခမသုခဝေဒနာသည် ဖြစ်ပေါ်၏။ အဒုက္ခမသုခဝေဒနာကို စွဲ၍ ဥပေက္ခာနှင့်ယှဉ်သော ဥပဝိစာရသည် ဖြစ်ပေါ်၏။ ဥပေက္ခာနှင့်ယှဉ်သော ဥပဝိစာရကို စွဲ၍ မောဟသည် ဖြစ်ပေါ်၏။ မောဟကို စွဲ၍ ဝိဟိံသာဝိတက်သည် ဖြစ်ပေါ်၏။ ဝိဟိံသာဝိတက်ကို စွဲ၍ မောဟကြောင့်ဖြစ်သော ပူပန်ခြင်းသည် ဖြစ်ပေါ်၏။ မောဟကြောင့်ဖြစ်သော ပူပန်ခြင်းကို စွဲ၍ ဝယ (ပျက်စီးခြင်း) ဟူသော သင်္ခတလက္ခဏာသည် ဖြစ်ပေါ်၏။ ဝယဟူသော သင်္ခတလက္ခဏာကို စွဲ၍ သင်္ခတဒုက္ခသည် ဖြစ်ပေါ်၏။ ဤသည်ကား ကိလေသာသုံးပါးတို့ကို ပြဆိုခြင်း (ညွှန်းခြင်း) ဖြစ်၏။ ဤသို့ပြဆိုခြင်းကို ကုသိုလ်အဖို့၌ 'တိပုက္ခလနည်း' ဟူ၍ ဆိုအပ်၏။ Iti tīṇi akusalamūlāni na catutthāni na pañcamāni, tayo phassāti tisso vedanā yāva saṅkhatadukkhatāti, yo koci akusalapakkho, sabbo so tīsu akusalamūlesu samosarati. ဤသို့လျှင် အကုသိုလ်မူလတို့သည် သုံးပါးသာ ဖြစ်ကုန်၏၊ လေးပါးမြောက် ငါးပါးမြောက် မရှိကုန်။ ဖဿတို့သည်လည်း သုံးပါး၊ ဝေဒနာတို့သည်လည်း သုံးပါး၊ သင်္ခတဒုက္ခတာတိုင်အောင် သုံးပါးစီသာ ရှိကုန်၏ဟု သိအပ်၏။ အကြင်သို့သော အကုသိုလ်အဖို့အစုသည် ရှိ၏၊ ထိုအလုံးစုံသော အကုသိုလ်တရားသည် အကုသိုလ်မူလသုံးပါးတို့၌သာလျှင် သက်ဝင်ပေါင်းစုကုန်၏။ Tattha katamo kusalapakkho? Tīṇi kusalamūlāni, tisso paññā sutamayī paññā cintāmayī paññā bhāvanāmayī paññā. Tayo samādhī savitakkasavicāro…pe… tisso sikkhā adhisīlasikkhā…pe… sikkhā. Tīṇi nimittāni samathanimittaṃ paggahanimittaṃ upekkhānimittaṃ. Tayo vitakkā nekkhammavitakko…pe… avihiṃsāvitakko. Tīṇi indriyāni anaññātaññassāmītindriyanti vitthāro. Tayo upavicārā nekkhammūpavicāro abyāpādūpavicāro avihiṃsūpavicāro. Tisso esanā kāmesanā bhavesanā brahmacariyesanā. Tayo khandhā sīlakkhandho samādhikkhandho paññākkhandho. ထိုနည်း၌ ကုသိုလ်အဖို့သည် အဘယ်နည်း။ ကုသိုလ်မူလသုံးပါး၊ ပညာသုံးပါးဖြစ်သော သုတမယပညာ၊ စိန္တာမယပညာ၊ ဘာဝနာမယပညာ။ သမာဓိသုံးပါးဖြစ်သော သဝိတက္ကသဝိစာရသမာဓိ ။ပ။ သိက္ခာသုံးပါးဖြစ်သော အဓိသီလသိက္ခာ ။ပ။ သိက္ခာ။ နိမိတ်သုံးပါးဖြစ်သော သမထနိမိတ်၊ ပဂ္ဂါဟနိမိတ်၊ ဥပေက္ခာနိမိတ်။ ဝိတက်သုံးပါးဖြစ်သော နေက္ခမ္မဝိတက် ။ပ။ အဝိဟိံသာဝိတက်။ ဣန္ဒြေသုံးပါးဖြစ်သော အနညာတညဿာမိတိန္ဒြေ စသည်ဖြင့် အကျယ်ပြအပ်၏။ ဥပဝိစာရသုံးပါးဖြစ်သော နေက္ခမ္မူပဝိစာရ၊ အဗျာပါဒူပဝိစာရ၊ အဝိဟိံသူပဝိစာရ။ ရှာမှီးခြင်း (ဧသနာ) သုံးပါးဖြစ်သော ကာမေသနာ၊ ဘဝေသနာ၊ ဗြဟ္မစရိယေသနာ။ ခန္ဓာသုံးပါးဖြစ်သော သီလက္ခန္ဓာ၊ သမာဓိက္ခန္ဓာ၊ ပညာက္ခန္ဓာတို့ ဖြစ်၏။ Tattha [Pg.336] yaṃ alobho kusalamūlaṃ, taṃ sutamayipaññaṃ paripūreti, sutamayī paññā paripuṇṇā savitakkaṃ savicāraṃ samādhiṃ paripūreti, savitakko savicāro samādhi paripuṇṇo adhicittasikkhaṃ paripūreti, adhicittasikkhā paripuṇṇā samathanimittaṃ paripūreti, samathanimittaṃ paripuṇṇaṃ nekkhammavitakkaṃ paripūreti, nekkhammavitakko paripuṇṇo anaññātaññassāmītindriyaṃ paripūreti, anaññātaññassāmītindriyaṃ paripuṇṇaṃ nekkhammūpavicāraṃ paripūreti, nekkhammūpavicāro paripuṇṇo kāmesanaṃ pajahati, kāmesanappahānaṃ samādhikkhandhaṃ paripūreti. ထိုကုသိုလ်မူလစသည်တို့တွင် အကြင်အလောဘဟူသော ကုသိုလ်မူလသည် ရှိ၏၊ ထိုကုသိုလ်မူလသည် သုတမယပညာကို ပြည့်စုံစေ၏။ သုတမယပညာသည် ပြည့်စုံသည်ရှိသော် သဝိတက္ကသဝိစာရသမာဓိကို ပြည့်စုံစေ၏။ သဝိတက္ကသဝိစာရသမာဓိသည် ပြည့်စုံသည်ရှိသော် အဓိစိတ္တသိက္ခာကို ပြည့်စုံစေ၏။ အဓိစိတ္တသိက္ခာသည် ပြည့်စုံသည်ရှိသော် သမထနိမိတ်ကို ပြည့်စုံစေ၏။ သမထနိမိတ်သည် ပြည့်စုံသည်ရှိသော် နေက္ခမ္မဝိတက်ကို ပြည့်စုံစေ၏။ နေက္ခမ္မဝိတက်သည် ပြည့်စုံသည်ရှိသော် အနညာတညဿာမိတိန္ဒြေကို ပြည့်စုံစေ၏။ အနညာတညဿာမိတိန္ဒြေသည် ပြည့်စုံသည်ရှိသော် နေက္ခမ္မူပဝိစာရကို ပြည့်စုံစေ၏။ နေက္ခမ္မူပဝိစာရသည် ပြည့်စုံသည်ရှိသော် ကာမေသနာကို စွန့်ပယ်၏။ ကာမေသနာကို စွန့်ပယ်ခြင်းသည် သမာဓိက္ခန္ဓာကို ပြည့်စုံစေ၏။ Adoso kusalamūlaṃ cintāmayipaññaṃ paripūreti, cintāmayī paññā paripuṇṇā avitakkavicāramattaṃ samādhiṃ paripūreti. Avitakkavicāramatto samādhi paripuṇṇo adhisīlasikkhaṃ paripūreti, adhisīlasikkhā paripuṇṇā upekkhānimittaṃ paripūreti, upekkhānimittaṃ paripuṇṇaṃ abyāpādavitakkaṃ paripūreti, abyāpādavitakko paripuṇṇo aññindriyaṃ paripūreti, aññindriyaṃ paripuṇṇaṃ abyāpādūpavicāraṃ paripūreti, abyāpādūpavicāro paripuṇṇo bhavesanaṃ pajahati, bhavesanappahānaṃ sīlakkhandhaṃ paripūreti. အဒေါသဟူသော ကုသိုလ်မူလသည် စိန္တာမယပညာကို ပြည့်စုံစေ၏။ စိန္တာမယပညာသည် ပြည့်စုံသည်ရှိသော် ဝိတက်မရှိ ဝိစာရမျှသာရှိသော သမာဓိကို ပြည့်စုံစေ၏။ ဝိတက်မရှိ ဝိစာရမျှသာရှိသော သမာဓိသည် ပြည့်စုံသည်ရှိသော် အဓိသီလသိက္ခာကို ပြည့်စုံစေ၏။ အဓိသီလသိက္ခာသည် ပြည့်စုံသည်ရှိသော် ဥပေက္ခာနိမိတ်ကို ပြည့်စုံစေ၏။ ဥပေက္ခာနိမိတ်သည် ပြည့်စုံသည်ရှိသော် အဗျာပါဒဝိတက်ကို ပြည့်စုံစေ၏။ အဗျာပါဒဝိတက်သည် ပြည့်စုံသည်ရှိသော် အညိန္ဒြေကို ပြည့်စုံစေ၏။ အညိန္ဒြေသည် ပြည့်စုံသည်ရှိသော် အဗျာပါဒူပဝိစာရကို ပြည့်စုံစေ၏။ အဗျာပါဒူပဝိစာရသည် ပြည့်စုံသည်ရှိသော် ဘဝေသနာကို စွန့်ပယ်၏။ ဘဝေသနာကို စွန့်ပယ်ခြင်းသည် သီလက္ခန္ဓာကို ပြည့်စုံစေ၏။ Amoho kusalamūlaṃ bhāvanāmayipaññaṃ paripūreti, bhāvanāmayīpaññā paripuṇṇā avitakkaavicāraṃ samādhiṃ paripūreti, avitakko avicāro samādhi paripuṇṇo adhipaññāsikkhaṃ paripūreti, adhipaññāsikkhā paripuṇṇā paggahanimittaṃ paripūreti, paggahanimittaṃ paripuṇṇaṃ aññātāvino indriyaṃ paripūreti, aññātāvino indriyaṃ paripuṇṇaṃ avihiṃsūpavicāraṃ paripūreti, avihiṃsūpavicāro paripuṇṇo brahmacariyesanaṃ paripūreti, brahmacariyesanā paripuṇṇā paññākkhandhaṃ paripūreti. အမောဟဟူသော ကုသိုလ်မူလသည် ဘာဝနာမယပညာကို ပြည့်စုံစေ၏။ ဘာဝနာမယပညာသည် ပြည့်စုံသည်ရှိသော် အဝိတက္ကအဝိစာရသမာဓိကို ပြည့်စုံစေ၏။ အဝိတက္ကအဝိစာရသမာဓိသည် ပြည့်စုံသည်ရှိသော် အဓိပညာသိက္ခာကို ပြည့်စုံစေ၏။ အဓိပညာသိက္ခာသည် ပြည့်စုံသည်ရှိသော် ပဂ္ဂါဟနိမိတ်ကို ပြည့်စုံစေ၏။ ပဂ္ဂါဟနိမိတ်သည် ပြည့်စုံသည်ရှိသော် အညာတာဝိန္ဒြေကို ပြည့်စုံစေ၏။ အညာတာဝိန္ဒြေသည် ပြည့်စုံသည်ရှိသော် အဝိဟိံသူပဝိစာရကို ပြည့်စုံစေ၏။ အဝိဟိံသူပဝိစာရသည် ပြည့်စုံသည်ရှိသော် ဗြဟ္မစရိယေသနာကို ပြည့်စုံစေ၏။ ဗြဟ္မစရိယေသနာသည် ပြည့်စုံသည်ရှိသော် ပညာက္ခန္ဓာကို ပြည့်စုံစေ၏။ Iti ime tayo dhammā kusalapakkhikā sabbe kusalā dhammā tīhi tikaniddesehi niddisiyanti tīṇi vimokkhamukhāni tassa pariyosānaṃ. Tattha paṭhamena appaṇihitaṃ, dutiyena suññataṃ, tatiyena animittaṃ. Ayaṃ vuccati dutiyo tipukkhalo nāma nayo. ဤသို့လျှင် ကုသိုလ်အဖို့ဖြစ်ကုန်သော ဤတရားသုံးပါးတို့ဖြင့် ကုသိုလ်တရားအားလုံးတို့ကို တိကနိဒ္ဒေသသုံးပါးတို့ဖြင့် ပြဆိုအပ်ကုန်၏။ ထိုကုသိုလ်အဖို့၏ အဆုံးသည် ဝိမောက္ခမုခသုံးပါးတို့ ဖြစ်၏။ ထိုဝိမောက္ခမုခတို့တွင် ပထမပုဒ်ဖြင့် အပ္ပဏိဟိတ ဖြစ်၏၊ ဒုတိယပုဒ်ဖြင့် သုညတ ဖြစ်၏၊ တတိယပုဒ်ဖြင့် အနိမိတ္တ ဖြစ်၏။ ဤနည်းကို ဒုတိယမြောက် 'တိပုက္ခလ' အမည်ရှိသော နည်းဟူ၍ ဆိုအပ်၏။ Tattha ye ime tayo puggalā ugghaṭitaññū vipañcitaññū neyyoti. Imesaṃ tiṇṇaṃ puggalānaṃ ye ca puggalā sukhāya paṭipadāya khippābhiññāya, sukhāya paṭipadāya dandhābhiññāya ca niyyanti, te dve puggalā. Ye ca dve puggalā dukkhāya paṭipadāya khippābhiññāya, dukkhāya paṭipadāya dandhābhiññāya ca niyyanti[Pg.337], ime cattāro tena visesena dve bhavanti diṭṭhicarito ca taṇhācarito ca. Ime cattāro bhavitvā tayo bhavanti, tayo bhavitvā dve bhavanti. Imesaṃ dvinnaṃ puggalānaṃ ayaṃ saṃkileso, avijjā ca taṇhā ca, ahirikañca anottappañca, assati ca asampajaññañca, nīvaraṇāni ca saṃyojanāni ca, ajjhosānañca abhiniveso ca, ahaṃkāro ca mamaṃkāro ca, assaddhiyañca dovacassañca, kosajjañca ayoniso ca manasikāro, vicikicchā ca abhijjhā ca, asaddhammassavanañca asamāpatti ca. ထိုနည်း၌ ဥဂ္ဃါဋိတညူပုဂ္ဂိုလ်၊ ဝိပဉ္စိတညူပုဂ္ဂိုလ်၊ နေယျပုဂ္ဂိုလ်ဟူ၍ ပုဂ္ဂိုလ်သုံးဦးတို့ ရှိကုန်၏။ ထိုပုဂ္ဂိုလ်သုံးဦးတို့တွင် အကြင်ပုဂ္ဂိုလ်တို့သည် လွယ်ကူသော အကျင့်၊ လျင်မြန်သော အသိဉာဏ်ရှိသည်ဖြစ်၍ ဝဋ်ဆင်းရဲမှ ထွက်မြောက်ကုန်၏၊ လွယ်ကူသော အကျင့်၊ နှေးကွေးသော အသိဉာဏ်ရှိသည်ဖြစ်၍ ဝဋ်ဆင်းရဲမှ ထွက်မြောက်ကုန်၏၊ ထိုပုဂ္ဂိုလ်တို့သည် နှစ်ဦး ဖြစ်ကုန်၏။ အကြင်ပုဂ္ဂိုလ်တို့သည်လည်း ဆင်းရဲငြိုငြင်သော အကျင့်၊ လျင်မြန်သော အသိဉာဏ်ရှိသည်ဖြစ်၍ ဝဋ်ဆင်းရဲမှ ထွက်မြောက်ကုန်၏၊ ဆင်းရဲငြိုငြင်သော အကျင့်၊ နှေးကွေးသော အသိဉာဏ်ရှိသည်ဖြစ်၍ ဝဋ်ဆင်းရဲမှ ထွက်မြောက်ကုန်၏၊ ထိုပုဂ္ဂိုလ်တို့သည်လည်း နှစ်ဦး ဖြစ်ကုန်၏။ ဤသို့လျှင် ဤပုဂ္ဂိုလ်လေးဦးတို့ ဖြစ်ကုန်၏။ ထိုအထူးအားဖြင့် ဒိဋ္ဌိစရိုက်ရှိသောပုဂ္ဂိုလ်နှင့် တဏှာစရိုက်ရှိသောပုဂ္ဂိုလ်ဟူ၍ နှစ်ဦး ဖြစ်ကုန်၏။ ဤလေးဦးသော ပုဂ္ဂိုလ်တို့သည် သုံးဦး ဖြစ်ကုန်၏၊ သုံးဦးသော ပုဂ္ဂိုလ်တို့သည်လည်း နှစ်ဦး ဖြစ်ကုန်၏။ ထိုနှစ်ဦးသော ပုဂ္ဂိုလ်တို့၏ ညစ်နွမ်းကြောင်း (သံကိလေသတရား) ကား အဝိဇ္ဇာ၊ တဏှာ၊ အဟိရိက၊ အနောတ္တပ္ပ၊ သတိကင်းလွတ်ခြင်း၊ အသမ္ပဇည၊ နီဝရဏတရားတို့၊ သံယောဇဉ်တရားတို့၊ အာရုံ၏ အရသာကို မျိုသွင်း၍ သာယာခြင်း (အဇ္ဈောသာန)၊ စွဲလမ်းနှလုံးသွင်းခြင်း (အဘိနိဝေသ)၊ ငါဟူသော မာန်မူခြင်း (အဟင်္ကာရ)၊ ငါ၏ဥစ္စာဟူသော မာန်မူခြင်း (မမင်္ကာရ)၊ မယုံကြည်ခြင်း (အသဒ္ဓိယ)၊ ဆိုဆုံးမရခက်ခြင်း (ဒေါဝစဿတာ)၊ ပျင်းရိခြင်း (ကောသဇ္ဇ)၊ မသင့်တင့်သောနည်းဖြင့် နှလုံးသွင်းခြင်း (အယောနိသောမနသိကာရ)၊ ယုံမှားခြင်း (ဝိစိကိစ္ဆာ)၊ သူတစ်ပါးစည်းစိမ်ကို ရှေးရှုကြံစည်ခြင်း (အဘိဇ္ဈာ)၊ သူတော်ကောင်းတရားကို မနာယူခြင်း (အသဒ္ဓမ္မဿဝန) နှင့် သမာပတ်မရှိခြင်း (အသမာပတ္တိ) တို့ ဖြစ်ကုန်၏။ Tattha avijjā ca ahirikañca assati ca nīvaraṇāni ca ajjhosānañca ahaṃkāro ca assaddhiyañca kosajjañca vicikicchā ca asaddhammassavanañca, ayaṃ ekā disā. ထိုတရားတို့တွင် အဝိဇ္ဇာ၊ အဟိရိက၊ သတိကင်းလွတ်ခြင်း၊ နီဝရဏတရားတို့၊ အာရုံ၏ အရသာကို မျိုသွင်း၍ သာယာခြင်း၊ ငါဟူသော မာန်မူခြင်း၊ မယုံကြည်ခြင်း၊ ပျင်းရိခြင်း၊ ယုံမှားခြင်း၊ သူတော်ကောင်းတရားကို မနာယူခြင်းတို့သည် ရှိကုန်၏။ ဤသည်ကား ပထမဦးစွာသော တစ်ခုသော ဒိသာဓမ္မ (လမ်းကြောင်း) မည်၏။ Taṇhā ca anottappañca asampajaññañca saṃyojanāni ca abhiniveso ca mamaṃkāro ca dovacassatā ca ayoniso manasikāro ca abhijjhā ca asamāpatti ca, ayaṃ dutiyā disā. Dasannaṃ dukānaṃ dasa padāni paṭhamāni kātabbāni. Saṃkhittena atthaṃ ñāpenti paṭipakkhe kaṇhapakkhassa sabbesaṃ dukānaṃ dasa padāni dutiyakāni, ayaṃ dutiyā disā. တဏှာ၊ အနောတ္တပ္ပ၊ အသမ္ပဇည၊ သံယောဇဉ်တရားတို့၊ စွဲလမ်းနှလုံးသွင်းခြင်း၊ ငါ၏ဥစ္စာဟူသော မာန်မူခြင်း၊ ဆိုဆုံးမရခက်ခြင်း၊ မသင့်တင့်သောနည်းဖြင့် နှလုံးသွင်းခြင်း၊ အဘိဇ္ဈာ၊ သမာပတ်မရှိခြင်းတို့သည် ရှိကုန်၏။ ဤသည်ကား ဒုတိယမြောက် ဒိသာဓမ္မမည်၏။ ဒုကဆယ်ပါးတို့တွင် ရှေးဦးစွာသော ဆယ်ခုသော ပုဒ်တို့ကို ပြုအပ်ကုန်၏။ ထိုပုဒ်တို့သည် အကျဉ်းအားဖြင့် အနက်ကို သိစေကုန်၏။ အကုသိုလ်အဖို့ (ကဏှပက္ခ) ၏ ဆန့်ကျင်ဘက်တရားတို့ကို ပြုရာ၌ အလုံးစုံသော ဒုကတို့တွင် ဒုတိယမြောက်ဖြစ်ကုန်သော ဆယ်ခုသော ပုဒ်တို့သည် ရှိကုန်၏။ ဤသည်ကား ဒုတိယမြောက် ဒိသာဓမ္မမည်၏။ Iti akusalānaṃ dhammānaṃ dukkhaniddeso, ayaṃ samudayo. Yaṃ taṃ dhammaṃ ajjhāvasati nāmañca rūpañca idaṃ dukkhaṃ iti ayañca samudayo, idañca dukkhaṃ, imāni dve saccāni dukkhañca samudayo ca nandiyāvaṭṭassa nayassa paṭhamaniddeso. ဤသို့လျှင် အကုသိုလ်တရားတို့၏ ဒုက္ခကို ညွှန်ပြခြင်းသည် ရှိ၏။ ဤသည်ကား သမုဒယ (ဒုက္ခ၏အကြောင်း) မည်၏။ အကြင်သဘောတရားသည် အာရုံ၏အရသာကို မျိုသွင်း၍ တည်၏၊ နာမ်တရားနှင့် ရုပ်တရားသည်လည်း ရှိ၏။ ဤအရာသည် ဒုက္ခမည်၏။ ဤသို့လျှင် ဤသမုဒယသစ္စာသည်လည်းကောင်း၊ ဤဒုက္ခသစ္စာသည်လည်းကောင်း ရှိ၏။ ဒုက္ခသစ္စာနှင့် သမုဒယသစ္စာဟူသော ဤသစ္စာနှစ်ပါးတို့သည် နန္ဒိယဝဋ္ဋနည်း၏ ရှေးဦးစွာသော ညွှန်ပြခြင်းတည်း။ Tattha katamo kusalapakkho? Samatho ca vipassanā ca, vijjā ca caraṇañca, sati ca sampajaññañca, hirī ca ottappañca, ahaṃkārappahānañca mamaṃkārappahānañca, sammāvāyāmo ca yoniso ca manasikāro, sammāsati ca sammāsamādhi ca, paññā ca nibbidā ca, samāpatti ca saddhammassavanañca, somanassañca dhammānudhammappaṭipatti ca. ထိုနည်း၌ ကုသိုလ်အဖို့သည် အဘယ်နည်း။ သမထ၊ ဝိပဿနာ၊ ဝိဇ္ဇာ၊ စရဏ၊ သတိ၊ သမ္ပဇည၊ ဟိရီ၊ ဩတ္တပ္ပ၊ ငါဟူသော မာန်မူခြင်းကို ပယ်ခြင်း၊ ငါ၏ဥစ္စာဟူသော မာန်မူခြင်းကို ပယ်ခြင်း၊ ကောင်းသော လုံ့လ (သမ္မာဝါယာမ)၊ သင့်တင့်စွာ နှလုံးသွင်းခြင်း (ယောနိသောမနသိကာရ)၊ ကောင်းသော သတိ (သမ္မာသတိ)၊ ကောင်းသော သမာဓိ (သမ္မာသမာဓိ)၊ ပညာ၊ ငြီးငွေ့ခြင်း (နိဗ္ဗိဒါ)၊ သမာပတ်၊ သူတော်ကောင်းတရားကို နာယူခြင်း၊ သောမနဿ (ဝမ်းမြောက်ခြင်း) နှင့် လောကုတ္တရာတရားအားလျော်သော အကျင့်ပဋိပတ် (ဓမ္မာနုဓမ္မပဋိပတ္တိ) တို့ ဖြစ်ကုန်၏။ Tattha samatho ca vijjā ca sati ca hirī ca ahaṃkārappahānañca sammāvāyāmo ca sammāsati ca paññā ca samāpatti ca somanassañca, ime dhammā ekā disā. Vipassanā ca caraṇañca sampajaññañca ottappañca mamaṃkārappahānañca yoniso manasikāro ca sammāsamādhi ca nibbidā ca saddhammassavanañca dhammānudhammappaṭipatti ca, ayaṃ dutiyā disā. Iti kusalapakkhe ca akusalapakkhe ca nandiyāvaṭṭassa pana nayassa catasso disā. ထိုတရားတို့တွင် သမထ၊ ဝိဇ္ဇာ၊ သတိ၊ ဟိရီ၊ ငါဟူသော မာန်မူခြင်းကို ပယ်ခြင်း၊ ကောင်းသော လုံ့လ၊ ကောင်းသော သတိ၊ ပညာ၊ သမာပတ်၊ သောမနဿတို့သည် ရှိကုန်၏။ ဤတရားတို့သည် တစ်ခုသော ဒိသာဓမ္မမည်ကုန်၏။ ဝိပဿနာ၊ စရဏ၊ သမ္ပဇည၊ ဩတ္တပ္ပ၊ ငါ၏ဥစ္စာဟူသော မာန်မူခြင်းကို ပယ်ခြင်း၊ သင့်တင့်စွာ နှလုံးသွင်းခြင်း၊ ကောင်းသော သမာဓိ၊ ငြီးငွေ့ခြင်း (နိဗ္ဗိဒါ)၊ သူတော်ကောင်းတရားကို နာယူခြင်း၊ လောကုတ္တရာတရားအားလျော်သော အကျင့်ပဋိပတ်တို့သည် ရှိ၏။ ဤသည်ကား ဒုတိယမြောက် ဒိသာဓမ္မမည်၏။ ဤသို့လျှင် ကုသိုလ်အဖို့၌လည်းကောင်း၊ အကုသိုလ်အဖို့၌လည်းကောင်း နန္ဒိယဝဋ္ဋနည်း၏ လေးပါးသော ဒိသာဓမ္မတို့ ဖြစ်ကုန်၏။ Tāsu [Pg.338] yāni akusalapakkhassa paṭhamāni padāni akusalāni kusalehi pahānaṃ gacchanti, tāni kusalapakkhe dutiyehi padehi pahānaṃ gacchanti. Tesaṃ pahānā rāgavirāgā cetovimutti yāni akusalapakkhassa dutiyāni akusalapadāni pahānaṃ gacchanti, tāni kusalapakkhassa paṭhamehi padehi pahānaṃ gacchanti. Tesaṃ pahānā avijjāvirāgā paññāvimutti pariyosānaṃ. Imesaṃ tiṇṇaṃ nayānaṃ paṭhamo nayo sīhavikkīḷito nāma. Aṭṭha padāni cattāri ca kusalāni cattāri ca akusalāni imāni aṭṭha padāni mūlapadāni, atthanayena dutiyo tipukkhalo. So chahi dhammehi neti kusalamūlāni ca neti akusalamūlāni ca, iti imāni cha padāni purimakāni ca aṭṭha mūlapadāni imāni cuddasa padāni aṭṭhārasannaṃ mūlapadānaṃ. Tattha yo pacchimako nayo nandiyāvaṭṭo, so catūhi dhammehi neti. Avijjāya ca taṇhāya ca samathena ca vipassanāya ca, ime cattāro dhammā imāni aṭṭhārasa mūlapadāni tīsu nayesu niddiṭṭhāni. ထိုနည်းတို့တွင် အကုသိုလ်အဖို့၌ ရှေးဦးစွာသော ပုဒ်တို့ဖြင့် ပြအပ်ကုန်သော အကြင်အကုသိုလ်တရားတို့သည် ကုသိုလ်တရားတို့ဖြင့် ပယ်ခြင်းသို့ ရောက်ကုန်၏၊ ထိုအကုသိုလ်တရားတို့သည် ကုသိုလ်အဖို့၌ ဒုတိယမြောက်ဖြစ်ကုန်သော ပုဒ်တို့ဖြင့် ပယ်ခြင်းသို့ ရောက်ကုန်၏။ ထိုအကုသိုလ်တရားတို့ကို ပယ်ခြင်းကြောင့် ရာဂကင်းပြတ်သဖြင့် စေတောဝိမုတ္တိ (အနာဂါမိဖိုလ်) ဖြစ်၏။ အကုသိုလ်အဖို့၏ ဒုတိယမြောက်ဖြစ်ကုန်သော အကြင်အကုသိုလ်ပုဒ်တို့သည် ပယ်ခြင်းသို့ ရောက်ကုန်၏၊ ထိုအကုသိုလ်တရားတို့ကို ကုသိုလ်အဖို့၏ ရှေးဦးစွာဖြစ်ကုန်သော ပုဒ်တို့ဖြင့် ပယ်ခြင်းသို့ ရောက်ကုန်၏။ ထိုအကုသိုလ်တရားတို့ကို ပယ်ခြင်းကြောင့် အဝိဇ္ဇာကင်းပြတ်သဖြင့် ပညာဝိမုတ္တိ (အရဟတ္တဖိုလ်) ဟူသော အဆုံးသို့ ရောက်၏။ ဤသုံးပါးသော နည်းတို့တွင် ပထမနည်းသည် သီဟဝိက္ကီဠိတနည်း မည်၏။ ကုသိုလ်လေးပါးနှင့် အကုသိုလ်လေးပါးဟူသော ရှစ်ပါးသော ဤပုဒ်တို့သည် မူလပုဒ်တို့ မည်ကုန်၏။ အနက်နည်း (အတ္ထနယ) အားဖြင့် ဒုတိယနည်းသည် တိပုက္ခလနည်း မည်၏။ ထိုတိပုက္ခလနည်းကို တရားခြောက်ပါးတို့ဖြင့် ဆောင်၏။ ကုသိုလ်မူလတို့ကိုလည်း ဆောင်၏၊ အကုသိုလ်မူလတို့ကိုလည်း ဆောင်၏။ ဤသို့လျှင် ဤခြောက်ပုဒ်တို့သည်လည်းကောင်း၊ ရှေး၌ဖြစ်ကုန်သော ရှစ်ခုသော မူလပုဒ်တို့သည်လည်းကောင်း ဤတစ်ဆယ့်လေးပါးသော ပုဒ်တို့သည် တစ်ဆယ့်ရှစ်ပါးသော မူလပုဒ်တို့၏ ပုဒ်တို့ ဖြစ်ကုန်၏။ ထိုနည်းတို့တွင် နောက်ဆုံးဖြစ်သော နည်းသည် နန္ဒိယဝဋ္ဋနည်း မည်၏။ ထိုနန္ဒိယဝဋ္ဋနည်းကို အဝိဇ္ဇာ၊ တဏှာ၊ သမထ၊ ဝိပဿနာဟူသော တရားလေးပါးတို့ဖြင့် ဆောင်၏။ ဤလေးပါးသော တရားတို့ကိုလည်းကောင်း၊ ဤတစ်ဆယ့်ရှစ်ပါးသော မူလပုဒ်တို့ကိုလည်းကောင်း နည်းသုံးပါးတို့၌ ညွှန်ပြအပ်ကုန်၏။ Tattha yāni nava padāni kusalāni, tattha sabbaṃ kusalaṃ samosarati. Tesañca navannaṃ mūlānaṃ cattāri padāni sīhavikkīḷitanaye tīṇi tipukkhale dve nandiyāvaṭṭe, iccete kusalassa pakkhā. Tattha yāni nava padāni kusalāni, tattha sabbaṃ kusalaṃ yujjati. Tattha sīhavikkīḷite naye cattāri padāni tīṇi tipukkhale dve nandiyāvaṭṭe imāni nava padāni kusalāni niddiṭṭhāni. ထိုနည်းတို့တွင် ကိုးပုဒ်ဖြစ်ကုန်သော အကြင်ကုသိုလ်တရားတို့သည် ရှိကုန်၏။ ထိုကိုးပါး၌ အလုံးစုံသော ကုသိုလ်တရားသည် စုဝေး၏။ ထိုကိုးပါးသော မူလပုဒ်တို့တွင် သီဟဝိက္ကီဠိတနည်း၌ လေးပုဒ်၊ တိပုက္ခလနည်း၌ သုံးပုဒ်၊ နန္ဒိယဝဋ္ဋနည်း၌ နှစ်ပုဒ်တို့ ဖြစ်ကုန်၏။ ဤသို့လျှင် ဤပုဒ်တို့သည် ကုသိုလ်၏ အဖို့တို့ ဖြစ်ကုန်၏။ ထိုနည်းတို့တွင် အကြင်ကိုးပုဒ်တို့သည် ကုသိုလ်တရားတို့ မည်ကုန်၏၊ ထိုကိုးပုဒ်၌ အလုံးစုံသော ကုသိုလ်တရားသည် ယှဉ်၏။ ထိုနည်းတို့တွင် သီဟဝိက္ကီဠိတနည်း၌ လေးပုဒ်တို့ကို ညွှန်ပြအပ်ကုန်၏၊ တိပုက္ခလနည်း၌ သုံးပုဒ်တို့ကို ညွှန်ပြအပ်ကုန်၏၊ နန္ဒိယဝဋ္ဋနည်း၌ နှစ်ပုဒ်တို့ကို ညွှန်ပြအပ်ကုန်၏။ ဤကိုးပုဒ်ဖြစ်ကုန်သော ကုသိုလ်တရားတို့ကို ညွှန်ပြအပ်ကုန်၏။ Tattha yāni nandiyāvaṭṭe naye cattāri padāni, tattha aṭṭhārasa mūlapadāni samosaranti. Yathā kathaṃ, samatho ca alobho ca adoso ca asubhasaññā ca dukkhasaññā ca imāni kusalapakkhe pañca padāni samathaṃ bhajanti. Vipassanā ca amoho ca aniccasaññā ca anattasaññā ca imāni cattāri padāni vipassanaṃ bhajanti. Imāni nava padāni kusalāni dvīsu padesu yojitāni, tattha akusalapakkhe navannaṃ akusalamūlapadānaṃ yā ca taṇhā yo ca lobho yo ca doso yā ca subhasaññā yā ca sukhasaññā, imāni pañca padāni taṇhaṃ bhajanti. Yā ca avijjā yo ca moho yā ca niccasaññā yā ca attasaññā, imāni cattāri padāni avijjaṃ bhajanti. Etāni nava padāni akusalāni susaṃkhittāni. Iti tayo nayā ekaṃ nayaṃ na paviṭṭhā. Evaṃ aṭṭhārasa mūlapadāni nandiyāvaṭṭanaye niddisitabbāni. ထိုနည်းတို့တွင် နန္ဒိယဝဋ္ဋနည်း၌ ဖြစ်ကုန်သော အကြင်လေးခုသော ပုဒ်တို့သည် ရှိကုန်၏။ ထိုလေးပုဒ်၌ တစ်ဆယ့်ရှစ်ပါးသော မူလပုဒ်တို့သည် စုဝေးကုန်၏။ အဘယ်သို့ စုဝေးသနည်းဟူမူ— သမထ၊ အလောဘ၊ အဒေါသ၊ အသုဘသညာ၊ ဒုက္ခသညာဟူသော ဤငါးပုဒ်တို့သည် ကုသိုလ်အဖို့၌ သမထဘက်သို့ သက်ဝင်ဆည်းကပ်ကုန်၏။ ဝိပဿနာ၊ အမောဟ၊ အနိစ္စသညာ၊ အနတ္တသညာဟူသော ဤလေးပုဒ်တို့သည် ဝိပဿနာဘက်သို့ သက်ဝင်ဆည်းကပ်ကုန်၏။ ကုသိုလ်ဖြစ်ကုန်သော ဤကိုးပုဒ်တို့ကို ပုဒ်နှစ်ပါးတို့၌ ယှဉ်စပ်အပ်ကုန်၏။ ထိုနည်းတို့တွင် အကုသိုလ်အဖို့၌ ကိုးပါးသော ပုဒ်တို့တွင် အကုသိုလ်မူလပုဒ်တို့ကို ယှဉ်စပ်အပ်ကုန်၏။ အကြင်တဏှာ၊ လောဘ၊ ဒေါသ၊ သုဘသညာ၊ သုခသညာတို့သည် ရှိကုန်၏၊ ဤငါးပုဒ်တို့သည် တဏှာဘက်သို့ သက်ဝင်ဆည်းကပ်ကုန်၏။ အကြင်အဝိဇ္ဇာ၊ မောဟ၊ နိစ္စသညာ၊ အတ္တသညာတို့သည် ရှိကုန်၏၊ ဤလေးပုဒ်တို့သည် အဝိဇ္ဇာဘက်သို့ သက်ဝင်ဆည်းကပ်ကုန်၏။ ထိုကိုးပါးသော အကုသိုလ်ပုဒ်တို့ကို ကောင်းစွာ အကျဉ်းချုံ့အပ်ကုန်၏။ ဤသို့လျှင် သုံးပါးသော နည်းတို့သည် တစ်ခုသော နည်းသို့ မဝင်ကုန်။ ဤသို့ တစ်ဆယ့်ရှစ်ပါးသော မူလပုဒ်တို့ကို နန္ဒိယဝဋ္ဋနည်း၌ ညွှန်ပြအပ်ကုန်၏။ Kathaṃ [Pg.339] aṭṭhārasa mūlapadāni, tipukkhale naye yujjanti? Navannaṃ padānaṃ kusalānaṃ, vipassanā ca amoho ca aniccasaññā ca anattasaññā ca, imāni cattāri padāni; amoho ca samatho ca alobho ca asubhasaññā ca, imāni cattāri padāni; lobho ca doso ca, evaṃ imāni nava padāni tīsu kusalesu yojetabbāni. Tattha navannaṃ padānaṃ akusalānaṃ taṇhā ca lobho ca subhasaññā ca sukhasaññā ca, imāni cattāri padāni lobho akusalamūlaṃ; avijjā ca moho ca niccasaññā ca attasaññā ca ayaṃ moho ayaṃ doso, ye ca imāni nava padāni tīsu akusalesu yojitāni. Evaṃ aṭṭhārasa mūlapadāni kusalamūlesu ca yojetvā tipukkhalena nayena niddisitabbāni. အဘယ်သို့လျှင် တစ်ဆယ့်ရှစ်ပါးသော မူလပုဒ်တို့သည် တိပုက္ခလနည်း၌ ယှဉ်ကုန်သနည်း။ ကိုးပါးသော ကုသိုလ်ပုဒ်တို့တွင် ဝိပဿနာ၊ အမောဟ၊ အနိစ္စသညာ၊ အနတ္တသညာဟူသော ဤလေးပုဒ်တို့လည်းကောင်း၊ အမောဟ၊ သမထ၊ အလောဘ၊ အသုဘသညာဟူသော ဤလေးပုဒ်တို့လည်းကောင်း၊ လောဘနှင့် ဒေါသတို့လည်းကောင်း ဤသို့ ဤကိုးပုဒ်တို့ကို သုံးပါးသော ကုသိုလ်တို့၌ ယှဉ်အပ်ကုန်၏။ ထိုနည်းတို့တွင် ကိုးပါးသော အကုသိုလ်ပုဒ်တို့၏ တဏှာ၊ လောဘ၊ သုဘသညာ၊ သုခသညာဟူသော ဤလေးပုဒ်တို့ကိုလည်းကောင်း၊ လောဘဟူသော အကုသိုလ်မူလ၊ အဝိဇ္ဇာ၊ မောဟ၊ အနိစ္စသညာ၊ အတ္တသညာ၊ ဤမောဟနှင့် ဤဒေါသဟူသော ဤကိုးပုဒ်တို့ကိုလည်းကောင်း သုံးပါးသော အကုသိုလ်တို့၌ ယှဉ်အပ်ကုန်၏။ ဤသို့လျှင် တစ်ဆယ့်ရှစ်ပါးသော မူလပုဒ်တို့ကို ကုသိုလ်မူလတို့၌လည်း ယှဉ်၍ တိပုက္ခလနည်းဖြင့် ညွှန်းပြအပ်ကုန်၏။ Kathaṃ aṭṭhārasa mūlapadāni sīhavikkīḷite naye yujjanti? Taṇhā ca subhasaññā ca, ayaṃ paṭhamo vipallāso. Lobho ca sukhasaññā ca, ayaṃ dutiyo vipallāso. Avijjā ca niccasaññā ca, ayaṃ tatiyo vipallāso. Moho ca attasaññā ca, ayaṃ catuttho vipallāso. Iti nava padāni akusalamūlāni catūsu padesu yojitāni. Tattha navannaṃ mūlapadānaṃ kusalānaṃ samatho ca asubhasaññā ca, idaṃ paṭhamaṃ satipaṭṭhānaṃ. Alobho ca dukkhasaññā ca, idaṃ dutiyaṃ satipaṭṭhānaṃ. Vipassanā ca aniccasaññā ca, idaṃ tatiyaṃ satipaṭṭhānaṃ. Amoho ca anattasaññā ca, idaṃ catutthaṃ satipaṭṭhānaṃ. Imāni aṭṭhārasa mūlapadāni sīhavikkīḷitanayaṃ anupaviṭṭhāni. Imesaṃ tiṇṇaṃ nayānaṃ yā bhūmi ca yo rāgo ca yo doso ca ekaṃ nayaṃ pavisati. Ekassa nayassa akusale vā dhamme kusale vā dhamme viññāte paṭipakkho anvesitabbo, paṭipakkhe anvesitvā so nayo niddisitabbo, tamhi naye niddiṭṭho. Yathā ekamhi naye sabbe nayā paviṭṭhā tathā niddisitabbā. Ekamhi ca naye aṭṭhārasa mūlapadāni paviṭṭhāni, tamhi dhamme viññāte sabbe dhammā viññātā honti. Imesaṃ tiṇṇaṃ nayānaṃ sīhavikkīḷitanayassa cattāri phalāni pariyosānaṃ. Paṭhamāya disāya paṭhamaṃ phalaṃ, dutiyāya disāya dutiyaṃ phalaṃ, tatiyāya disāya tatiyaṃ phalaṃ, catutthāya disāya catutthaṃ phalaṃ. Tipukkhalassa nayassa tīṇi vimokkhamukhāni pariyosānaṃ. Paṭhamāya disāya appaṇihitaṃ, dutiyāya disāya suññataṃ, tatiyāya disāya animittaṃ. Nandiyāvaṭṭassa nayassa rāgavirāgā cetovimutti avijjāvirāgā ca paññāvimutti pariyosānaṃ[Pg.340]. Paṭhamāya disāya rāgavirāgā cetovimutti, dutiyāya disāya avijjāvirāgā paññāvimutti. Ime tayo nayā imesaṃ tiṇṇaṃ nayānaṃ aṭṭhārasannaṃ mūlapadānaṃ ālokanā, ayaṃ vuccati disālokano nayo. Āloketvāna jānāti ‘‘ayaṃ dhammo imaṃ dhammaṃ bhajatī’’ti sammā yojanā. Kusalapakkhe akusalapakkhe ca ayaṃ nayo aṅkuso nāma. Ime pañca nayā. အဘယ်သို့လျှင် တစ်ဆယ့်ရှစ်ပါးသော မူလပုဒ်တို့သည် သီဟဝိက္ကီဠိတနည်း၌ ယှဉ်ကုန်သနည်း။ တဏှာနှင့် သုဘသညာ ရှိ၏၊ ဤသည်ကား ပထမဝိပလ္လာသမည်၏။ လောဘနှင့် သုခသညာ ရှိ၏၊ ဤသည်ကား ဒုတိယဝိပလ္လာသမည်၏။ အဝိဇ္ဇာနှင့် နိစ္စသညာ ရှိ၏၊ ဤသည်ကား တတိယဝိပလ္လာသမည်၏။ မောဟနှင့် အတ္တသညာ ရှိ၏၊ ဤသည်ကား စတုတ္ထဝိပလ္လာသမည်၏။ ဤသို့လျှင် ကိုးပါးသော အကုသိုလ်မူလတို့ကို လေးပုဒ်တို့၌ ယှဉ်အပ်ကုန်၏။ ထိုနည်းတို့တွင် ကိုးပါးသော မူလပုဒ်ဖြစ်ကုန်သော ကုသိုလ်တို့၌ သမထနှင့် အသုဘသညာ ရှိ၏၊ ဤသည်ကား ပထမသတိပဋ္ဌာန်မည်၏။ အလောဘနှင့် ဒုက္ခသညာ ရှိ၏၊ ဤသည်ကား ဒုတိယသတိပဋ္ဌာန်မည်၏။ ဝိပဿနာနှင့် အနိစ္စသညာ ရှိ၏၊ ဤသည်ကား တတိယသတိပဋ္ဌာန်မည်၏။ အမောဟနှင့် အနတ္တသညာ ရှိ၏၊ ဤသည်ကား စတုတ္ထသတိပဋ္ဌာန်မည်၏။ ဤတစ်ဆယ့်ရှစ်ပါးသော မူလပုဒ်တို့သည် သီဟဝိက္ကီဠိတနည်းသို့ ဝင်ကုန်၏။ ဤနည်းသုံးပါးတို့၏ အကြင်ဖြစ်ရာဘုံသည်လည်းကောင်း၊ အကြင်ရာဂသည်လည်းကောင်း၊ အကြင်ဒေါသသည်လည်းကောင်း တစ်ခုသောနည်းသို့ ဝင်၏။ နည်းတစ်ခု၏ အကုသိုလ်တရားကို ဖြစ်စေ၊ ကုသိုလ်တရားကို ဖြစ်စေ သိအပ်သည်ရှိသော် ဆန့်ကျင်ဘက်တရားကို ရှာမှီးအပ်၏။ ဆန့်ကျင်ဘက်တရားကို ရှာမှီး၍ ထိုနည်းကို ညွှန်းပြအပ်၏။ ထိုနည်း၌ ညွှန်းပြအပ်ပုံမှာ တစ်ခုသောနည်း၌ အလုံးစုံသော နည်းတို့သည် ဝင်ကုန်သည်ရှိသော် ထိုအတူ ညွှန်းပြအပ်ကုန်၏။ တစ်ခုသောနည်း၌လည်း တစ်ဆယ့်ရှစ်ပါးသော မူလပုဒ်တို့သည် ဝင်ကုန်၏။ ထိုတရားကို သိအပ်သည်ရှိသော် အလုံးစုံသော တရားတို့ကို သိအပ်သည် ဖြစ်ကုန်၏။ ဤနည်းသုံးပါးတို့တွင် သီဟဝိက္ကိဠီတနည်း၏ ဖိုလ်လေးပါးသည် အဆုံးတည်း။ ပထမဒိသာဓမ္မဖြင့် ပထမဖိုလ် ဖြစ်၏၊ ဒုတိယဒိသာဓမ္မဖြင့် ဒုတိယဖိုလ် ဖြစ်၏၊ တတိယဒိသာဓမ္မဖြင့် တတိယဖိုလ် ဖြစ်၏၊ စတုတ္ထဒိသာဓမ္မဖြင့် စတုတ္ထဖိုလ် ဖြစ်၏။ တိပုက္ခလနည်း၏ ဝိမောက္ခမုခ သုံးပါးသည် အဆုံးတည်း။ ပထမဒိသာဓမ္မဖြင့် အပ္ပဏိဟိတ ဖြစ်၏၊ ဒုတိယဒိသာဓမ္မဖြင့် သုညတ ဖြစ်၏၊ တတိယဒိသာဓမ္မဖြင့် အနိမိတ္တ ဖြစ်၏။ နန္ဒိယာဝဋ္ဋနည်း၏ ရာဂဝိရာဂါ စေတောဝိမုတ္တိ (အနာဂါမိဖိုလ်) သည်လည်းကောင်း၊ အဝိဇ္ဇာဝိရာဂါ ပညာဝိမုတ္တိ (အရဟတ္တဖိုလ်) သည်လည်းကောင်း အဆုံးတည်း။ ပထမဒိသာဓမ္မဖြင့် ရာဂဝိရာဂါ စေတောဝိမုတ္တိ ဖြစ်၏၊ ဒုတိယဒိသာဓမ္မဖြင့် အဝိဇ္ဇာဝိရာဂါ ပညာဝိမုတ္တိ ဖြစ်၏။ ဤနည်းသုံးပါးတို့သည် ဤနည်းသုံးပါးတို့၏ တစ်ဆယ့်ရှစ်ပါးသော မူလပုဒ်တို့ကို ကြည့်ခြင်းရှိ၏၊ ဤနည်းကို ဒိသာလောစနနည်းဟူ၍ ဆိုအပ်၏။ အကြင်တရားကို ကြည့်၍ 'ဤတရားသည် ဤတရားသို့ ဆည်းကပ်၏' ဟု သိ၏၊ ဤသို့ ကုသလပက္ခ၌လည်းကောင်း၊ အကုသလပက္ခ၌လည်းကောင်း ကောင်းစွာယှဉ်ခြင်း ရှိ၏၊ ဤနည်းကို အင်္ဂုသနည်းမည်၏။ ဤသည်တို့ကား နည်းငါးပါးတို့ မည်ကုန်၏။ Tatthimā uddānagāthā ထိုနည်းငါးပါး၌ ဤသည်တို့ကား ဥဒါန်းဂါထာတို့တည်း။ Taṇhā ca avijjāpi ca, lobho doso tatheva moho ca; Cattāro ca vipallāsā, kilesabhūmī nava padāni. တဏှာသည်လည်းကောင်း၊ အဝိဇ္ဇာသည်လည်းကောင်း၊ လောဘသည်လည်းကောင်း၊ ဒေါသသည်လည်းကောင်း၊ ထိုမှတစ်ပါးလည်း မောဟသည်လည်းကောင်း၊ ဝိပလ္လာသလေးပါးတို့သည်လည်းကောင်း (ပေါင်း) ကိုးပုဒ်တို့သည် ကိလေသာဘုံ မည်၏။ Ye ca satipaṭṭhānā, samatho ca vipassanā kusalamūlā; Etaṃ sabbaṃ kusalaṃ, indriyabhūmī nava padāni. အကြင်သတိပဋ္ဌာန်တို့သည်လည်းကောင်း၊ သမထသည်လည်းကောင်း၊ ဝိပဿနာသည်လည်းကောင်း၊ ကုသိုလ်မူလတို့သည်လည်းကောင်း (ပေါင်း) ကိုးပုဒ်တို့သည် ဣန္ဒြိယဘုံ မည်၏။ Sabbakusalaṃ navahi padehi yujjati, navahi ceva akusalaṃ; Ete te mūlapadā, ubhato aṭṭhārasa padāni. အလုံးစုံသော ကုသိုလ်ကို ကိုးပုဒ်တို့နှင့် ယှဉ်အပ်၏၊ အကုသိုလ်ကိုလည်း ကိုးပုဒ်တို့ဖြင့်သာလျှင် ယှဉ်အပ်၏။ ထိုမူလပုဒ်တို့သည် နှစ်ပါးစုံအားဖြင့် တစ်ဆယ့်ရှစ်ပုဒ်တို့ ဖြစ်ကုန်၏။ Taṇhā ceva avijjā ca, samatho ca vipassanā; Yo neti sabbesu yogayutto, ayaṃ nayo nandiyāvaṭṭo. တဏှာသည်လည်းကောင်း၊ အဝိဇ္ဇာသည်လည်းကောင်း၊ သမထသည်လည်းကောင်း၊ ဝိပဿနာသည်လည်းကောင်း အလုံးစုံသောနည်းတို့၌ ယှဉ်စပ်လျက် ဆောင်သော အကြင်နည်းသည် ရှိ၏၊ ဤနည်းကို နန္ဒိယာဝဋ္ဋနည်းမည်၏။ Yaṃ kusalamūlehi, nayati kusalaakusalamūlehi; Bhūtaṃ tathaṃ avitathaṃ, tipukkhalaṃ taṃ nayaṃ āhu. ကုသိုလ်မူလတို့ဖြင့်လည်းကောင်း၊ ကုသိုလ်မူလ အကုသိုလ်မူလတို့ဖြင့်လည်းကောင်း ဟုတ်မှန်သော၊ စင်စစ်ဖြစ်သော၊ မချွတ်ယွင်းသော သဘောကို ဆောင်သော အကြင်နည်းကို တိပုက္ခလနည်းဟူ၍ ဆိုကုန်၏။ So neti vipallāsehi, kilesaindriyehi ca; Dhamme taṃ nayaṃ vinayamāhu, sīhavikkīḷitaṃ nāma. ဝိပလ္လာသတို့ဖြင့်လည်းကောင်း၊ ကိလေသာ ဣန္ဒြေတို့ဖြင့်လည်းကောင်း တရားတို့ကို ဆောင်သော ထိုနည်းကို သီဟဝိက္ကီဠိတအမည်ရှိသော နည်းဟူ၍ ဆိုကုန်၏။ Veyyākaraṇe vutte, kusalatāhi akusalatāhi ca; Tayo ālokayati, ayaṃ nayo disālocano nāma. ဖြေကြားချက်ကို ဟောတော်မူသည်ရှိသော် ကုသိုလ်အဖြစ်တို့ဖြင့်လည်းကောင်း၊ အကုသိုလ်အဖြစ်တို့ဖြင့်လည်းကောင်း သုံးပါးသော ဒိသာတို့ကို ကြည့်ခြင်းရှိသော ဤနည်းကို ဒိသာလောစနနည်းမည်၏။ Oloketvā disālocanena, ukkhipiya yaṃ samāneti; Sabbe kusalākusale, ayaṃ nayo aṅkuso nāma. ဒိသာလောစနဖြင့် ကြည့်၍ (ချိတ်ဆွဲသကဲ့သို့) အလုံးစုံသော ကုသိုလ် အကုသိုလ်တို့ကို ကောင်းစွာဆောင်သော အကြင်နည်းသည် ရှိ၏၊ ဤနည်းကို အင်္ဂုသနည်းမည်၏။ Nayasamuṭṭhānaṃ. နည်းတို့၏ ဖြစ်ကြောင်း ပြီး၏။ Peṭakopadese mahākaccāyanassa therassa suttavibhaṅgassa ပေဋကောပဒေသကျမ်း၌ အရှင်မဟာကစ္စည်းမထေရ်၏ သုတ္တဝေဘင်္ဂိယ (သုတ်ကို ဝေဖန်ခြင်း) ကို Dassanaṃ samattaṃ. ပြသခြင်းသည် ပြီးပြီ။ Yāni [Pg.341] catukkāni akusalāni kusalāni ca sīhavikkīḷite naye niddiṭṭhāni, tikāni kusalāni ca akusalāni ca tipukkhale naye niddiṭṭhāni, dukāni kusalāni ca akusalāni ca nandiyāvaṭṭe naye niddiṭṭhāni. Yesu dvīsu dhammesu kusalesu so attho tikesu vibhajjamānassa bhavabhūmi, atha ca sabbo ca attho tīhi byañjanehi niddisati. Tattakāni vuccati. Yo attho catūhi padehi aṭṭhavīsatibhāgehi natthibhūmi niddisituṃ, avacarantova catūhi padehi niddisati. Iti yaṃ yathāniddiṭṭhassa avikosanā idaṃ pamāṇaṃ. Yathā sabbe samādhayo tīsu samādhīsu pariyesitabbā, savitakkasavicāre avitakkavicāramatte avitakkaavicāre idaṃ pamāṇaṃ, natthi catuttho samādhi. Tathā tisso paññā cintāmayī sutamayī bhāvanāmayī sabbāsu paññāsu niddisati, natthi catutthī paññā na cintāmayī na sutamayī na bhāvanāmayī, paññā nāssa atthi imesaṃ dhammānaṃ yā avikkhepanā, idaṃ vuccati pamāṇanti. သီဟဝိက္ကီဠိတနည်း၌ ပြအပ်ကုန်သော အကုသိုလ်လည်းဖြစ်၊ ကုသိုလ်လည်းဖြစ်ကုန်သော စတုက္ကတို့သည်လည်းကောင်း၊ တိပုက္ခလနည်း၌ ပြအပ်ကုန်သော ကုသိုလ်လည်းဖြစ်၊ အကုသိုလ်လည်းဖြစ်ကုန်သော တိကတို့သည်လည်းကောင်း၊ นန္ဒိယာဝဋ္ဋနည်း၌ ပြအပ်ကုန်သော ကုသိုလ်လည်းဖြစ်၊ အကုသိုလ်လည်းဖြစ်ကုန်သော ဒုကတို့သည်လည်းကောင်း ရှိကုန်၏။ စင်ကြယ်သော ကုသိုလ်တရားနှစ်ပါးတို့တွင် ထိုအကျိုးကို တိကတို့၌ ခွဲခြားဖြေဆိုခြင်းသည် ဘဝဘုံမည်၏။ ထိုမှတစ်ပါး အလုံးစုံသော အကျိုးကို သုံးမျိုးသော သဒ္ဒါတို့ဖြင့် ညွှန်းပြ၏၊ ထိုမျှလောက်သော အကျိုးတို့ဟူ၍ ဆိုအပ်၏။ လေးပါးသော ပုဒ်တို့ဖြင့်လည်းကောင်း၊ နှစ်ဆယ့်ရှစ်ပါးသော အဖို့တို့ဖြင့်လည်းကောင်း နတ္တိဘုံကို ညွှန်းပြရန် ကျင်လည်သည်ရှိသော် လေးပုဒ်တို့ဖြင့် ညွှန်းပြ၏။ ဤသို့လျှင် ညွှန်းပြအပ်သောအတိုင်း မပျက်စီးခြင်းသည် ပမာဏတည်း။ အလုံးစုံသော သမာဓိတို့ကို သဝိတက္ကသဝိစာရ၊ အဝိတက္ကဝိစာရမတ္တ၊ အဝိတက္ကအဝိစာရဟူသော သုံးပါးသော သမာဓိတို့၌ ရှာဖွေအပ်သကဲ့သို့ ဤသည်ကား ပမာဏဖြစ်၏၊ စတုတ္ထသမာဓိဟူ၍ မရှိ။ ထိုနည်းတူ စိန္တာမယပညာ၊ သုတမယပညာ၊ ဘာဝနာမယပညာဟူသော သုံးပါးသော ပညာတို့ကို အလုံးစုံသော ပညာတို့၌ ညွှန်းပြ၏၊ စတုတ္ထမြောက် ပညာဟူ၍ မရှိ။ စိန္တာမယပညာလည်း မဟုတ်၊ သုတမယပညာလည်း မဟုတ်၊ ဘာဝနာမယပညာလည်း မဟုတ်လျှင် ထိုသူအား ပညာမရှိ။ ဤတရားတို့၏ အကြင်မပြစ်ပယ်ခြင်း (မဖောက်ပြန်ခြင်း) သည် ရှိ၏၊ ဤမပြစ်ပယ်ခြင်းကို ပမာဏဟူ၍ ဆိုအပ်၏။ Therassa mahākaccāyanassa jambuvanavāsino peṭakopadeso ဇမ္ဗုဝနကျောင်း၌ နေတော်မူသော အရှင်မဟာကစ္စည်းမထေရ်၏ ပေဋကောပဒေသကျမ်းသည်။ Samatto. ပြီးဆုံးပါပြီ။ Peṭakopadesapakaraṇaṃ niṭṭhitaṃ. ပေဋကောပဒေသကျမ်း ပြီးဆုံးပါပြီ။ | |||
| English | |||
| Pali Canon | Commentaries | Sub-commentaries | Other |
| 1101 Pārājika Pāḷi 1102 Pācittiya Pāḷi 1103 Mahāvagga Pāḷi (Vinaya) 1104 Cūḷavagga Pāḷi 1105 Parivāra Pāḷi | 1201 Pārājikakaṇḍa Aṭṭhakathā-1 1202 Pārājikakaṇḍa Aṭṭhakathā-2 1203 Pācittiya Aṭṭhakathā 1204 Mahāvagga Aṭṭhakathā (Vinaya) 1205 Cūḷavagga Aṭṭhakathā 1206 Parivāra Aṭṭhakathā | 1301 Sāratthadīpanī Ṭīkā-1 1302 Sāratthadīpanī Ṭīkā-2 1303 Sāratthadīpanī Ṭīkā-3 | 1401 Dvemātikāpāḷi 1402 Vinayasaṅgaha Aṭṭhakathā 1403 Vajirabuddhi Ṭīkā 1404 Vimativinodanī Ṭīkā-1 1405 Vimativinodanī Ṭīkā-2 1406 Vinayālaṅkāra Ṭīkā-1 1407 Vinayālaṅkāra Ṭīkā-2 1408 Kaṅkhāvitaraṇīpurāṇa Ṭīkā 1409 Vinayavinicchaya-uttaravinicchaya 1410 Vinayavinicchaya Ṭīkā-1 1411 Vinayavinicchaya Ṭīkā-2 1412 Pācityādiyojanāpāḷi 1413 Khuddasikkhā-mūlasikkhā 8401 Visuddhimagga-1 8402 Visuddhimagga-2 8403 Visuddhimagga-mahāṭīkā-1 8404 Visuddhimagga-mahāṭīkā-2 8405 Visuddhimagga nidānakathā 8406 Dīghanikāya (pu-vi) 8407 Majjhimanikāya (pu-vi) 8408 Saṃyuttanikāya (pu-vi) 8409 Aṅguttaranikāya (pu-vi) 8410 Vinayapiṭaka (pu-vi) 8411 Abhidhammapiṭaka (pu-vi) 8412 Aṭṭhakathā (pu-vi) 8413 Niruttidīpanī 8414 Paramatthadīpanī Saṅgahamahāṭīkāpāṭha 8415 Anudīpanīpāṭha 8416 Paṭṭhānuddesa dīpanīpāṭha 8417 Namakkāraṭīkā 8418 Mahāpaṇāmapāṭha 8419 Lakkhaṇāto buddhathomanāgāthā 8420 Sutavandanā 8421 Kamalāñjali 8422 Jinālaṅkāra 8423 Pajjamadhu 8424 Buddhaguṇagāthāvalī 8425 Cūḷaganthavaṃsa 8427 Sāsanavaṃsa 8426 Mahāvaṃsa 8429 Moggallānabyākaraṇaṃ 8428 Kaccāyanabyākaraṇaṃ 8430 Saddanītippakaraṇaṃ (padamālā) 8431 Saddanītippakaraṇaṃ (dhātumālā) 8432 Padarūpasiddhi 8433 Mogallānapañcikā 8434 Payogasiddhipāṭha 8435 Vuttodayapāṭha 8436 Abhidhānappadīpikāpāṭha 8437 Abhidhānappadīpikāṭīkā 8438 Subodhālaṅkārapāṭha 8439 Subodhālaṅkāraṭīkā 8440 Bālāvatāra gaṇṭhipadatthavinicchayasāra 8446 Kavidappaṇanīti 8447 Nītimañjarī 8445 Dhammanīti 8444 Mahārahanīti 8441 Lokanīti 8442 Suttantanīti 8443 Sūrassatinīti 8450 Cāṇakyanīti 8448 Naradakkhadīpanī 8449 Caturārakkhadīpanī 8451 Rasavāhinī 8452 Sīmavisodhanīpāṭha 8453 Vessantaragīti 8454 Moggallāna vuttivivaraṇapañcikā 8455 Thūpavaṃsa 8456 Dāṭhāvaṃsa 8457 Dhātupāṭhavilāsiniyā 8458 Dhātuvaṃsa 8459 Hatthavanagallavihāravaṃsa 8460 Jinacaritaya 8461 Jinavaṃsadīpaṃ 8462 Telakaṭāhagāthā 8463 Milidaṭīkā 8464 Padamañjarī 8465 Padasādhanaṃ 8466 Saddabindupakaraṇaṃ 8467 Kaccāyanadhātumañjusā 8468 Sāmantakūṭavaṇṇanā |
| 2101 Sīlakkhandhavagga Pāḷi 2102 Mahāvagga Pāḷi (Dīgha) 2103 Pāthikavagga Pāḷi | 2201 Sīlakkhandhavagga Aṭṭhakathā 2202 Mahāvagga Aṭṭhakathā (Dīgha) 2203 Pāthikavagga Aṭṭhakathā | 2301 Sīlakkhandhavagga Ṭīkā 2302 Mahāvagga Ṭīkā (Dīgha) 2303 Pāthikavagga Ṭīkā 2304 Sīlakkhandhavagga-abhinavaṭīkā-1 2305 Sīlakkhandhavagga-abhinavaṭīkā-2 | |
| 3101 Mūlapaṇṇāsa Pāḷi 3102 Majjhimapaṇṇāsa Pāḷi 3103 Uparipaṇṇāsa Pāḷi | 3201 Mūlapaṇṇāsa Aṭṭhakathā-1 3202 Mūlapaṇṇāsa Aṭṭhakathā-2 3203 Majjhimapaṇṇāsa Aṭṭhakathā 3204 Uparipaṇṇāsa Aṭṭhakathā | 3301 Mūlapaṇṇāsa Ṭīkā 3302 Majjhimapaṇṇāsa Ṭīkā 3303 Uparipaṇṇāsa Ṭīkā | |
| 4101 Sagāthāvagga Pāḷi 4102 Nidānavagga Pāḷi 4103 Khandhavagga Pāḷi 4104 Saḷāyatanavagga Pāḷi 4105 Mahāvagga Pāḷi (Saṃyutta) | 4201 Sagāthāvagga Aṭṭhakathā 4202 Nidānavagga Aṭṭhakathā 4203 Khandhavagga Aṭṭhakathā 4204 Saḷāyatanavagga Aṭṭhakathā 4205 Mahāvagga Aṭṭhakathā (Saṃyutta) | 4301 Sagāthāvagga Ṭīkā 4302 Nidānavagga Ṭīkā 4303 Khandhavagga Ṭīkā 4304 Saḷāyatanavagga Ṭīkā 4305 Mahāvagga Ṭīkā (Saṃyutta) | |
| 5101 Ekakanipāta Pāḷi 5102 Dukanipāta Pāḷi 5103 Tikanipāta Pāḷi 5104 Catukkanipāta Pāḷi 5105 Pañcakanipāta Pāḷi 5106 Chakkanipāta Pāḷi 5107 Sattakanipāta Pāḷi 5108 Aṭṭhakādinipāta Pāḷi 5109 Navakanipāta Pāḷi 5110 Dasakanipāta Pāḷi 5111 Ekādasakanipāta Pāḷi | 5201 Ekakanipāta Aṭṭhakathā 5202 Duka-tika-catukkanipāta Aṭṭhakathā 5203 Pañcaka-chakka-sattakanipāta Aṭṭhakathā 5204 Aṭṭhakādinipāta Aṭṭhakathā | 5301 Ekakanipāta Ṭīkā 5302 Duka-tika-catukkanipāta Ṭīkā 5303 Pañcaka-chakka-sattakanipāta Ṭīkā 5304 Aṭṭhakādinipāta Ṭīkā | |
| 6101 Khuddakapāṭha Pāḷi 6102 Dhammapada Pāḷi 6103 Udāna Pāḷi 6104 Itivuttaka Pāḷi 6105 Suttanipāta Pāḷi 6106 Vimānavatthu Pāḷi 6107 Petavatthu Pāḷi 6108 Theragāthā Pāḷi 6109 Therīgāthā Pāḷi 6110 Apadāna Pāḷi-1 6111 Apadāna Pāḷi-2 6112 Buddhavaṃsa Pāḷi 6113 Cariyāpiṭaka Pāḷi 6114 Jātaka Pāḷi-1 6115 Jātaka Pāḷi-2 6116 Mahāniddesa Pāḷi 6117 Cūḷaniddesa Pāḷi 6118 Paṭisambhidāmagga Pāḷi 6119 Nettippakaraṇa Pāḷi 6120 Milindapañha Pāḷi 6121 Peṭakopadesa Pāḷi | 6201 Khuddakapāṭha Aṭṭhakathā 6202 Dhammapada Aṭṭhakathā-1 6203 Dhammapada Aṭṭhakathā-2 6204 Udāna Aṭṭhakathā 6205 Itivuttaka Aṭṭhakathā 6206 Suttanipāta Aṭṭhakathā-1 6207 Suttanipāta Aṭṭhakathā-2 6208 Vimānavatthu Aṭṭhakathā 6209 Petavatthu Aṭṭhakathā 6210 Theragāthā Aṭṭhakathā-1 6211 Theragāthā Aṭṭhakathā-2 6212 Therīgāthā Aṭṭhakathā 6213 Apadāna Aṭṭhakathā-1 6214 Apadāna Aṭṭhakathā-2 6215 Buddhavaṃsa Aṭṭhakathā 6216 Cariyāpiṭaka Aṭṭhakathā 6217 Jātaka Aṭṭhakathā-1 6218 Jātaka Aṭṭhakathā-2 6219 Jātaka Aṭṭhakathā-3 6220 Jātaka Aṭṭhakathā-4 6221 Jātaka Aṭṭhakathā-5 6222 Jātaka Aṭṭhakathā-6 6223 Jātaka Aṭṭhakathā-7 6224 Mahāniddesa Aṭṭhakathā 6225 Cūḷaniddesa Aṭṭhakathā 6226 Paṭisambhidāmagga Aṭṭhakathā-1 6227 Paṭisambhidāmagga Aṭṭhakathā-2 6228 Nettippakaraṇa Aṭṭhakathā | 6301 Nettippakaraṇa Ṭīkā 6302 Nettivibhāvinī | |
| 7101 Dhammasaṅgaṇī Pāḷi 7102 Vibhaṅga Pāḷi 7103 Dhātukathā Pāḷi 7104 Puggalapaññatti Pāḷi 7105 Kathāvatthu Pāḷi 7106 Yamaka Pāḷi-1 7107 Yamaka Pāḷi-2 7108 Yamaka Pāḷi-3 7109 Paṭṭhāna Pāḷi-1 7110 Paṭṭhāna Pāḷi-2 7111 Paṭṭhāna Pāḷi-3 7112 Paṭṭhāna Pāḷi-4 7113 Paṭṭhāna Pāḷi-5 | 7201 Dhammasaṅgaṇi Aṭṭhakathā 7202 Sammohavinodanī Aṭṭhakathā 7203 Pañcapakaraṇa Aṭṭhakathā | 7301 Dhammasaṅgaṇī-mūlaṭīkā 7302 Vibhaṅga-mūlaṭīkā 7303 Pañcapakaraṇa-mūlaṭīkā 7304 Dhammasaṅgaṇī-anuṭīkā 7305 Pañcapakaraṇa-anuṭīkā 7306 Abhidhammāvatāro-nāmarūpaparicchedo 7307 Abhidhammatthasaṅgaho 7308 Abhidhammāvatāra-purāṇaṭīkā 7309 Abhidhammamātikāpāḷi | |
| Français | |||
| Canon Pali | Commentaires | Subcommentaires | Autres |
| 1101 Pārājika Pāḷi 1102 Pācittiya Pāḷi 1103 Mahāvagga Pāḷi (Vinaya) 1104 Cūḷavagga Pāḷi 1105 Parivāra Pāḷi | 1201 Pārājikakaṇḍa Aṭṭhakathā-1 1202 Pārājikakaṇḍa Aṭṭhakathā-2 1203 Pācittiya Aṭṭhakathā 1204 Mahāvagga Aṭṭhakathā (Vinaya) 1205 Cūḷavagga Aṭṭhakathā 1206 Parivāra Aṭṭhakathā | 1301 Sāratthadīpanī Ṭīkā-1 1302 Sāratthadīpanī Ṭīkā-2 1303 Sāratthadīpanī Ṭīkā-3 | 1401 Dvemātikāpāḷi 1402 Vinayasaṅgaha Aṭṭhakathā 1403 Vajirabuddhi Ṭīkā 1404 Vimativinodanī Ṭīkā-1 1405 Vimativinodanī Ṭīkā-2 1406 Vinayālaṅkāra Ṭīkā-1 1407 Vinayālaṅkāra Ṭīkā-2 1408 Kaṅkhāvitaraṇīpurāṇa Ṭīkā 1409 Vinayavinicchaya-uttaravinicchaya 1410 Vinayavinicchaya Ṭīkā-1 1411 Vinayavinicchaya Ṭīkā-2 1412 Pācityādiyojanāpāḷi 1413 Khuddasikkhā-mūlasikkhā 8401 Visuddhimagga-1 8402 Visuddhimagga-2 8403 Visuddhimagga-mahāṭīkā-1 8404 Visuddhimagga-mahāṭīkā-2 8405 Visuddhimagga nidānakathā 8406 Dīghanikāya (pu-vi) 8407 Majjhimanikāya (pu-vi) 8408 Saṃyuttanikāya (pu-vi) 8409 Aṅguttaranikāya (pu-vi) 8410 Vinayapiṭaka (pu-vi) 8411 Abhidhammapiṭaka (pu-vi) 8412 Aṭṭhakathā (pu-vi) 8413 Niruttidīpanī 8414 Paramatthadīpanī Saṅgahamahāṭīkāpāṭha 8415 Anudīpanīpāṭha 8416 Paṭṭhānuddesa dīpanīpāṭha 8417 Namakkāraṭīkā 8418 Mahāpaṇāmapāṭha 8419 Lakkhaṇāto buddhathomanāgāthā 8420 Sutavandanā 8421 Kamalāñjali 8422 Jinālaṅkāra 8423 Pajjamadhu 8424 Buddhaguṇagāthāvalī 8425 Cūḷaganthavaṃsa 8427 Sāsanavaṃsa 8426 Mahāvaṃsa 8429 Moggallānabyākaraṇaṃ 8428 Kaccāyanabyākaraṇaṃ 8430 Saddanītippakaraṇaṃ (padamālā) 8431 Saddanītippakaraṇaṃ (dhātumālā) 8432 Padarūpasiddhi 8433 Mogallānapañcikā 8434 Payogasiddhipāṭha 8435 Vuttodayapāṭha 8436 Abhidhānappadīpikāpāṭha 8437 Abhidhānappadīpikāṭīkā 8438 Subodhālaṅkārapāṭha 8439 Subodhālaṅkāraṭīkā 8440 Bālāvatāra gaṇṭhipadatthavinicchayasāra 8446 Kavidappaṇanīti 8447 Nītimañjarī 8445 Dhammanīti 8444 Mahārahanīti 8441 Lokanīti 8442 Suttantanīti 8443 Sūrassatinīti 8450 Cāṇakyanīti 8448 Naradakkhadīpanī 8449 Caturārakkhadīpanī 8451 Rasavāhinī 8452 Sīmavisodhanīpāṭha 8453 Vessantaragīti 8454 Moggallāna vuttivivaraṇapañcikā 8455 Thūpavaṃsa 8456 Dāṭhāvaṃsa 8457 Dhātupāṭhavilāsiniyā 8458 Dhātuvaṃsa 8459 Hatthavanagallavihāravaṃsa 8460 Jinacaritaya 8461 Jinavaṃsadīpaṃ 8462 Telakaṭāhagāthā 8463 Milidaṭīkā 8464 Padamañjarī 8465 Padasādhanaṃ 8466 Saddabindupakaraṇaṃ 8467 Kaccāyanadhātumañjusā 8468 Sāmantakūṭavaṇṇanā |
| 2101 Sīlakkhandhavagga Pāḷi 2102 Mahāvagga Pāḷi (Dīgha) 2103 Pāthikavagga Pāḷi | 2201 Sīlakkhandhavagga Aṭṭhakathā 2202 Mahāvagga Aṭṭhakathā (Dīgha) 2203 Pāthikavagga Aṭṭhakathā | 2301 Sīlakkhandhavagga Ṭīkā 2302 Mahāvagga Ṭīkā (Dīgha) 2303 Pāthikavagga Ṭīkā 2304 Sīlakkhandhavagga-abhinavaṭīkā-1 2305 Sīlakkhandhavagga-abhinavaṭīkā-2 | |
| 3101 Mūlapaṇṇāsa Pāḷi 3102 Majjhimapaṇṇāsa Pāḷi 3103 Uparipaṇṇāsa Pāḷi | 3201 Mūlapaṇṇāsa Aṭṭhakathā-1 3202 Mūlapaṇṇāsa Aṭṭhakathā-2 3203 Majjhimapaṇṇāsa Aṭṭhakathā 3204 Uparipaṇṇāsa Aṭṭhakathā | 3301 Mūlapaṇṇāsa Ṭīkā 3302 Majjhimapaṇṇāsa Ṭīkā 3303 Uparipaṇṇāsa Ṭīkā | |
| 4101 Sagāthāvagga Pāḷi 4102 Nidānavagga Pāḷi 4103 Khandhavagga Pāḷi 4104 Saḷāyatanavagga Pāḷi 4105 Mahāvagga Pāḷi (Saṃyutta) | 4201 Sagāthāvagga Aṭṭhakathā 4202 Nidānavagga Aṭṭhakathā 4203 Khandhavagga Aṭṭhakathā 4204 Saḷāyatanavagga Aṭṭhakathā 4205 Mahāvagga Aṭṭhakathā (Saṃyutta) | 4301 Sagāthāvagga Ṭīkā 4302 Nidānavagga Ṭīkā 4303 Khandhavagga Ṭīkā 4304 Saḷāyatanavagga Ṭīkā 4305 Mahāvagga Ṭīkā (Saṃyutta) | |
| 5101 Ekakanipāta Pāḷi 5102 Dukanipāta Pāḷi 5103 Tikanipāta Pāḷi 5104 Catukkanipāta Pāḷi 5105 Pañcakanipāta Pāḷi 5106 Chakkanipāta Pāḷi 5107 Sattakanipāta Pāḷi 5108 Aṭṭhakādinipāta Pāḷi 5109 Navakanipāta Pāḷi 5110 Dasakanipāta Pāḷi 5111 Ekādasakanipāta Pāḷi | 5201 Ekakanipāta Aṭṭhakathā 5202 Duka-tika-catukkanipāta Aṭṭhakathā 5203 Pañcaka-chakka-sattakanipāta Aṭṭhakathā 5204 Aṭṭhakādinipāta Aṭṭhakathā | 5301 Ekakanipāta Ṭīkā 5302 Duka-tika-catukkanipāta Ṭīkā 5303 Pañcaka-chakka-sattakanipāta Ṭīkā 5304 Aṭṭhakādinipāta Ṭīkā | |
| 6101 Khuddakapāṭha Pāḷi 6102 Dhammapada Pāḷi 6103 Udāna Pāḷi 6104 Itivuttaka Pāḷi 6105 Suttanipāta Pāḷi 6106 Vimānavatthu Pāḷi 6107 Petavatthu Pāḷi 6108 Theragāthā Pāḷi 6109 Therīgāthā Pāḷi 6110 Apadāna Pāḷi-1 6111 Apadāna Pāḷi-2 6112 Buddhavaṃsa Pāḷi 6113 Cariyāpiṭaka Pāḷi 6114 Jātaka Pāḷi-1 6115 Jātaka Pāḷi-2 6116 Mahāniddesa Pāḷi 6117 Cūḷaniddesa Pāḷi 6118 Paṭisambhidāmagga Pāḷi 6119 Nettippakaraṇa Pāḷi 6120 Milindapañha Pāḷi 6121 Peṭakopadesa Pāḷi | 6201 Khuddakapāṭha Aṭṭhakathā 6202 Dhammapada Aṭṭhakathā-1 6203 Dhammapada Aṭṭhakathā-2 6204 Udāna Aṭṭhakathā 6205 Itivuttaka Aṭṭhakathā 6206 Suttanipāta Aṭṭhakathā-1 6207 Suttanipāta Aṭṭhakathā-2 6208 Vimānavatthu Aṭṭhakathā 6209 Petavatthu Aṭṭhakathā 6210 Theragāthā Aṭṭhakathā-1 6211 Theragāthā Aṭṭhakathā-2 6212 Therīgāthā Aṭṭhakathā 6213 Apadāna Aṭṭhakathā-1 6214 Apadāna Aṭṭhakathā-2 6215 Buddhavaṃsa Aṭṭhakathā 6216 Cariyāpiṭaka Aṭṭhakathā 6217 Jātaka Aṭṭhakathā-1 6218 Jātaka Aṭṭhakathā-2 6219 Jātaka Aṭṭhakathā-3 6220 Jātaka Aṭṭhakathā-4 6221 Jātaka Aṭṭhakathā-5 6222 Jātaka Aṭṭhakathā-6 6223 Jātaka Aṭṭhakathā-7 6224 Mahāniddesa Aṭṭhakathā 6225 Cūḷaniddesa Aṭṭhakathā 6226 Paṭisambhidāmagga Aṭṭhakathā-1 6227 Paṭisambhidāmagga Aṭṭhakathā-2 6228 Nettippakaraṇa Aṭṭhakathā | 6301 Nettippakaraṇa Ṭīkā 6302 Nettivibhāvinī | |
| 7101 Dhammasaṅgaṇī Pāḷi 7102 Vibhaṅga Pāḷi 7103 Dhātukathā Pāḷi 7104 Puggalapaññatti Pāḷi 7105 Kathāvatthu Pāḷi 7106 Yamaka Pāḷi-1 7107 Yamaka Pāḷi-2 7108 Yamaka Pāḷi-3 7109 Paṭṭhāna Pāḷi-1 7110 Paṭṭhāna Pāḷi-2 7111 Paṭṭhāna Pāḷi-3 7112 Paṭṭhāna Pāḷi-4 7113 Paṭṭhāna Pāḷi-5 | 7201 Dhammasaṅgaṇi Aṭṭhakathā 7202 Sammohavinodanī Aṭṭhakathā 7203 Pañcapakaraṇa Aṭṭhakathā | 7301 Dhammasaṅgaṇī-mūlaṭīkā 7302 Vibhaṅga-mūlaṭīkā 7303 Pañcapakaraṇa-mūlaṭīkā 7304 Dhammasaṅgaṇī-anuṭīkā 7305 Pañcapakaraṇa-anuṭīkā 7306 Abhidhammāvatāro-nāmarūpaparicchedo 7307 Abhidhammatthasaṅgaho 7308 Abhidhammāvatāra-purāṇaṭīkā 7309 Abhidhammamātikāpāḷi | |
| Deutsch | |||
| Pali Canon | Commentaries | Sub-commentaries | Other |
| 1101 Pārājika Pāḷi 1102 Pācittiya Pāḷi 1103 Mahāvagga Pāḷi (Vinaya) 1104 Cūḷavagga Pāḷi 1105 Parivāra Pāḷi | 1201 Pārājikakaṇḍa Aṭṭhakathā-1 1202 Pārājikakaṇḍa Aṭṭhakathā-2 1203 Pācittiya Aṭṭhakathā 1204 Mahāvagga Aṭṭhakathā (Vinaya) 1205 Cūḷavagga Aṭṭhakathā 1206 Parivāra Aṭṭhakathā | 1301 Sāratthadīpanī Ṭīkā-1 1302 Sāratthadīpanī Ṭīkā-2 1303 Sāratthadīpanī Ṭīkā-3 | 1401 Dvemātikāpāḷi 1402 Vinayasaṅgaha Aṭṭhakathā 1403 Vajirabuddhi Ṭīkā 1404 Vimativinodanī Ṭīkā-1 1405 Vimativinodanī Ṭīkā-2 1406 Vinayālaṅkāra Ṭīkā-1 1407 Vinayālaṅkāra Ṭīkā-2 1408 Kaṅkhāvitaraṇīpurāṇa Ṭīkā 1409 Vinayavinicchaya-uttaravinicchaya 1410 Vinayavinicchaya Ṭīkā-1 1411 Vinayavinicchaya Ṭīkā-2 1412 Pācityādiyojanāpāḷi 1413 Khuddasikkhā-mūlasikkhā 8401 Visuddhimagga-1 8402 Visuddhimagga-2 8403 Visuddhimagga-mahāṭīkā-1 8404 Visuddhimagga-mahāṭīkā-2 8405 Visuddhimagga nidānakathā 8406 Dīghanikāya (pu-vi) 8407 Majjhimanikāya (pu-vi) 8408 Saṃyuttanikāya (pu-vi) 8409 Aṅguttaranikāya (pu-vi) 8410 Vinayapiṭaka (pu-vi) 8411 Abhidhammapiṭaka (pu-vi) 8412 Aṭṭhakathā (pu-vi) 8413 Niruttidīpanī 8414 Paramatthadīpanī Saṅgahamahāṭīkāpāṭha 8415 Anudīpanīpāṭha 8416 Paṭṭhānuddesa dīpanīpāṭha 8417 Namakkāraṭīkā 8418 Mahāpaṇāmapāṭha 8419 Lakkhaṇāto buddhathomanāgāthā 8420 Sutavandanā 8421 Kamalāñjali 8422 Jinālaṅkāra 8423 Pajjamadhu 8424 Buddhaguṇagāthāvalī 8425 Cūḷaganthavaṃsa 8427 Sāsanavaṃsa 8426 Mahāvaṃsa 8429 Moggallānabyākaraṇaṃ 8428 Kaccāyanabyākaraṇaṃ 8430 Saddanītippakaraṇaṃ (padamālā) 8431 Saddanītippakaraṇaṃ (dhātumālā) 8432 Padarūpasiddhi 8433 Mogallānapañcikā 8434 Payogasiddhipāṭha 8435 Vuttodayapāṭha 8436 Abhidhānappadīpikāpāṭha 8437 Abhidhānappadīpikāṭīkā 8438 Subodhālaṅkārapāṭha 8439 Subodhālaṅkāraṭīkā 8440 Bālāvatāra gaṇṭhipadatthavinicchayasāra 8446 Kavidappaṇanīti 8447 Nītimañjarī 8445 Dhammanīti 8444 Mahārahanīti 8441 Lokanīti 8442 Suttantanīti 8443 Sūrassatinīti 8450 Cāṇakyanīti 8448 Naradakkhadīpanī 8449 Caturārakkhadīpanī 8451 Rasavāhinī 8452 Sīmavisodhanīpāṭha 8453 Vessantaragīti 8454 Moggallāna vuttivivaraṇapañcikā 8455 Thūpavaṃsa 8456 Dāṭhāvaṃsa 8457 Dhātupāṭhavilāsiniyā 8458 Dhātuvaṃsa 8459 Hatthavanagallavihāravaṃsa 8460 Jinacaritaya 8461 Jinavaṃsadīpaṃ 8462 Telakaṭāhagāthā 8463 Milidaṭīkā 8464 Padamañjarī 8465 Padasādhanaṃ 8466 Saddabindupakaraṇaṃ 8467 Kaccāyanadhātumañjusā 8468 Sāmantakūṭavaṇṇanā |
| 2101 Sīlakkhandhavagga Pāḷi 2102 Mahāvagga Pāḷi (Dīgha) 2103 Pāthikavagga Pāḷi | 2201 Sīlakkhandhavagga Aṭṭhakathā 2202 Mahāvagga Aṭṭhakathā (Dīgha) 2203 Pāthikavagga Aṭṭhakathā | 2301 Sīlakkhandhavagga Ṭīkā 2302 Mahāvagga Ṭīkā (Dīgha) 2303 Pāthikavagga Ṭīkā 2304 Sīlakkhandhavagga-abhinavaṭīkā-1 2305 Sīlakkhandhavagga-abhinavaṭīkā-2 | |
| 3101 Mūlapaṇṇāsa Pāḷi 3102 Majjhimapaṇṇāsa Pāḷi 3103 Uparipaṇṇāsa Pāḷi | 3201 Mūlapaṇṇāsa Aṭṭhakathā-1 3202 Mūlapaṇṇāsa Aṭṭhakathā-2 3203 Majjhimapaṇṇāsa Aṭṭhakathā 3204 Uparipaṇṇāsa Aṭṭhakathā | 3301 Mūlapaṇṇāsa Ṭīkā 3302 Majjhimapaṇṇāsa Ṭīkā 3303 Uparipaṇṇāsa Ṭīkā | |
| 4101 Sagāthāvagga Pāḷi 4102 Nidānavagga Pāḷi 4103 Khandhavagga Pāḷi 4104 Saḷāyatanavagga Pāḷi 4105 Mahāvagga Pāḷi (Saṃyutta) | 4201 Sagāthāvagga Aṭṭhakathā 4202 Nidānavagga Aṭṭhakathā 4203 Khandhavagga Aṭṭhakathā 4204 Saḷāyatanavagga Aṭṭhakathā 4205 Mahāvagga Aṭṭhakathā (Saṃyutta) | 4301 Sagāthāvagga Ṭīkā 4302 Nidānavagga Ṭīkā 4303 Khandhavagga Ṭīkā 4304 Saḷāyatanavagga Ṭīkā 4305 Mahāvagga Ṭīkā (Saṃyutta) | |
| 5101 Ekakanipāta Pāḷi 5102 Dukanipāta Pāḷi 5103 Tikanipāta Pāḷi 5104 Catukkanipāta Pāḷi 5105 Pañcakanipāta Pāḷi 5106 Chakkanipāta Pāḷi 5107 Sattakanipāta Pāḷi 5108 Aṭṭhakādinipāta Pāḷi 5109 Navakanipāta Pāḷi 5110 Dasakanipāta Pāḷi 5111 Ekādasakanipāta Pāḷi | 5201 Ekakanipāta Aṭṭhakathā 5202 Duka-tika-catukkanipāta Aṭṭhakathā 5203 Pañcaka-chakka-sattakanipāta Aṭṭhakathā 5204 Aṭṭhakādinipāta Aṭṭhakathā | 5301 Ekakanipāta Ṭīkā 5302 Duka-tika-catukkanipāta Ṭīkā 5303 Pañcaka-chakka-sattakanipāta Ṭīkā 5304 Aṭṭhakādinipāta Ṭīkā | |
| 6101 Khuddakapāṭha Pāḷi 6102 Dhammapada Pāḷi 6103 Udāna Pāḷi 6104 Itivuttaka Pāḷi 6105 Suttanipāta Pāḷi 6106 Vimānavatthu Pāḷi 6107 Petavatthu Pāḷi 6108 Theragāthā Pāḷi 6109 Therīgāthā Pāḷi 6110 Apadāna Pāḷi-1 6111 Apadāna Pāḷi-2 6112 Buddhavaṃsa Pāḷi 6113 Cariyāpiṭaka Pāḷi 6114 Jātaka Pāḷi-1 6115 Jātaka Pāḷi-2 6116 Mahāniddesa Pāḷi 6117 Cūḷaniddesa Pāḷi 6118 Paṭisambhidāmagga Pāḷi 6119 Nettippakaraṇa Pāḷi 6120 Milindapañha Pāḷi 6121 Peṭakopadesa Pāḷi | 6201 Khuddakapāṭha Aṭṭhakathā 6202 Dhammapada Aṭṭhakathā-1 6203 Dhammapada Aṭṭhakathā-2 6204 Udāna Aṭṭhakathā 6205 Itivuttaka Aṭṭhakathā 6206 Suttanipāta Aṭṭhakathā-1 6207 Suttanipāta Aṭṭhakathā-2 6208 Vimānavatthu Aṭṭhakathā 6209 Petavatthu Aṭṭhakathā 6210 Theragāthā Aṭṭhakathā-1 6211 Theragāthā Aṭṭhakathā-2 6212 Therīgāthā Aṭṭhakathā 6213 Apadāna Aṭṭhakathā-1 6214 Apadāna Aṭṭhakathā-2 6215 Buddhavaṃsa Aṭṭhakathā 6216 Cariyāpiṭaka Aṭṭhakathā 6217 Jātaka Aṭṭhakathā-1 6218 Jātaka Aṭṭhakathā-2 6219 Jātaka Aṭṭhakathā-3 6220 Jātaka Aṭṭhakathā-4 6221 Jātaka Aṭṭhakathā-5 6222 Jātaka Aṭṭhakathā-6 6223 Jātaka Aṭṭhakathā-7 6224 Mahāniddesa Aṭṭhakathā 6225 Cūḷaniddesa Aṭṭhakathā 6226 Paṭisambhidāmagga Aṭṭhakathā-1 6227 Paṭisambhidāmagga Aṭṭhakathā-2 6228 Nettippakaraṇa Aṭṭhakathā | 6301 Nettippakaraṇa Ṭīkā 6302 Nettivibhāvinī | |
| 7101 Dhammasaṅgaṇī Pāḷi 7102 Vibhaṅga Pāḷi 7103 Dhātukathā Pāḷi 7104 Puggalapaññatti Pāḷi 7105 Kathāvatthu Pāḷi 7106 Yamaka Pāḷi-1 7107 Yamaka Pāḷi-2 7108 Yamaka Pāḷi-3 7109 Paṭṭhāna Pāḷi-1 7110 Paṭṭhāna Pāḷi-2 7111 Paṭṭhāna Pāḷi-3 7112 Paṭṭhāna Pāḷi-4 7113 Paṭṭhāna Pāḷi-5 | 7201 Dhammasaṅgaṇi Aṭṭhakathā 7202 Sammohavinodanī Aṭṭhakathā 7203 Pañcapakaraṇa Aṭṭhakathā | 7301 Dhammasaṅgaṇī-mūlaṭīkā 7302 Vibhaṅga-mūlaṭīkā 7303 Pañcapakaraṇa-mūlaṭīkā 7304 Dhammasaṅgaṇī-anuṭīkā 7305 Pañcapakaraṇa-anuṭīkā 7306 Abhidhammāvatāro-nāmarūpaparicchedo 7307 Abhidhammatthasaṅgaho 7308 Abhidhammāvatāra-purāṇaṭīkā 7309 Abhidhammamātikāpāḷi | |
| हिंदी | |||
| पाली कैनन | कमेंट्री | उप-टिप्पणियाँ | अन्य |
| 1101 Pārājika Pāḷi 1102 Pācittiya Pāḷi 1103 Mahāvagga Pāḷi (Vinaya) 1104 Cūḷavagga Pāḷi 1105 Parivāra Pāḷi | 1201 Pārājikakaṇḍa Aṭṭhakathā-1 1202 Pārājikakaṇḍa Aṭṭhakathā-2 1203 Pācittiya Aṭṭhakathā 1204 Mahāvagga Aṭṭhakathā (Vinaya) 1205 Cūḷavagga Aṭṭhakathā 1206 Parivāra Aṭṭhakathā | 1301 Sāratthadīpanī Ṭīkā-1 1302 Sāratthadīpanī Ṭīkā-2 1303 Sāratthadīpanī Ṭīkā-3 | 1401 Dvemātikāpāḷi 1402 Vinayasaṅgaha Aṭṭhakathā 1403 Vajirabuddhi Ṭīkā 1404 Vimativinodanī Ṭīkā-1 1405 Vimativinodanī Ṭīkā-2 1406 Vinayālaṅkāra Ṭīkā-1 1407 Vinayālaṅkāra Ṭīkā-2 1408 Kaṅkhāvitaraṇīpurāṇa Ṭīkā 1409 Vinayavinicchaya-uttaravinicchaya 1410 Vinayavinicchaya Ṭīkā-1 1411 Vinayavinicchaya Ṭīkā-2 1412 Pācityādiyojanāpāḷi 1413 Khuddasikkhā-mūlasikkhā 8401 Visuddhimagga-1 8402 Visuddhimagga-2 8403 Visuddhimagga-mahāṭīkā-1 8404 Visuddhimagga-mahāṭīkā-2 8405 Visuddhimagga nidānakathā 8406 Dīghanikāya (pu-vi) 8407 Majjhimanikāya (pu-vi) 8408 Saṃyuttanikāya (pu-vi) 8409 Aṅguttaranikāya (pu-vi) 8410 Vinayapiṭaka (pu-vi) 8411 Abhidhammapiṭaka (pu-vi) 8412 Aṭṭhakathā (pu-vi) 8413 Niruttidīpanī 8414 Paramatthadīpanī Saṅgahamahāṭīkāpāṭha 8415 Anudīpanīpāṭha 8416 Paṭṭhānuddesa dīpanīpāṭha 8417 Namakkāraṭīkā 8418 Mahāpaṇāmapāṭha 8419 Lakkhaṇāto buddhathomanāgāthā 8420 Sutavandanā 8421 Kamalāñjali 8422 Jinālaṅkāra 8423 Pajjamadhu 8424 Buddhaguṇagāthāvalī 8425 Cūḷaganthavaṃsa 8427 Sāsanavaṃsa 8426 Mahāvaṃsa 8429 Moggallānabyākaraṇaṃ 8428 Kaccāyanabyākaraṇaṃ 8430 Saddanītippakaraṇaṃ (padamālā) 8431 Saddanītippakaraṇaṃ (dhātumālā) 8432 Padarūpasiddhi 8433 Mogallānapañcikā 8434 Payogasiddhipāṭha 8435 Vuttodayapāṭha 8436 Abhidhānappadīpikāpāṭha 8437 Abhidhānappadīpikāṭīkā 8438 Subodhālaṅkārapāṭha 8439 Subodhālaṅkāraṭīkā 8440 Bālāvatāra gaṇṭhipadatthavinicchayasāra 8446 Kavidappaṇanīti 8447 Nītimañjarī 8445 Dhammanīti 8444 Mahārahanīti 8441 Lokanīti 8442 Suttantanīti 8443 Sūrassatinīti 8450 Cāṇakyanīti 8448 Naradakkhadīpanī 8449 Caturārakkhadīpanī 8451 Rasavāhinī 8452 Sīmavisodhanīpāṭha 8453 Vessantaragīti 8454 Moggallāna vuttivivaraṇapañcikā 8455 Thūpavaṃsa 8456 Dāṭhāvaṃsa 8457 Dhātupāṭhavilāsiniyā 8458 Dhātuvaṃsa 8459 Hatthavanagallavihāravaṃsa 8460 Jinacaritaya 8461 Jinavaṃsadīpaṃ 8462 Telakaṭāhagāthā 8463 Milidaṭīkā 8464 Padamañjarī 8465 Padasādhanaṃ 8466 Saddabindupakaraṇaṃ 8467 Kaccāyanadhātumañjusā 8468 Sāmantakūṭavaṇṇanā |
| 2101 Sīlakkhandhavagga Pāḷi 2102 Mahāvagga Pāḷi (Dīgha) 2103 Pāthikavagga Pāḷi | 2201 Sīlakkhandhavagga Aṭṭhakathā 2202 Mahāvagga Aṭṭhakathā (Dīgha) 2203 Pāthikavagga Aṭṭhakathā | 2301 Sīlakkhandhavagga Ṭīkā 2302 Mahāvagga Ṭīkā (Dīgha) 2303 Pāthikavagga Ṭīkā 2304 Sīlakkhandhavagga-abhinavaṭīkā-1 2305 Sīlakkhandhavagga-abhinavaṭīkā-2 | |
| 3101 Mūlapaṇṇāsa Pāḷi 3102 Majjhimapaṇṇāsa Pāḷi 3103 Uparipaṇṇāsa Pāḷi | 3201 Mūlapaṇṇāsa Aṭṭhakathā-1 3202 Mūlapaṇṇāsa Aṭṭhakathā-2 3203 Majjhimapaṇṇāsa Aṭṭhakathā 3204 Uparipaṇṇāsa Aṭṭhakathā | 3301 Mūlapaṇṇāsa Ṭīkā 3302 Majjhimapaṇṇāsa Ṭīkā 3303 Uparipaṇṇāsa Ṭīkā | |
| 4101 Sagāthāvagga Pāḷi 4102 Nidānavagga Pāḷi 4103 Khandhavagga Pāḷi 4104 Saḷāyatanavagga Pāḷi 4105 Mahāvagga Pāḷi (Saṃyutta) | 4201 Sagāthāvagga Aṭṭhakathā 4202 Nidānavagga Aṭṭhakathā 4203 Khandhavagga Aṭṭhakathā 4204 Saḷāyatanavagga Aṭṭhakathā 4205 Mahāvagga Aṭṭhakathā (Saṃyutta) | 4301 Sagāthāvagga Ṭīkā 4302 Nidānavagga Ṭīkā 4303 Khandhavagga Ṭīkā 4304 Saḷāyatanavagga Ṭīkā 4305 Mahāvagga Ṭīkā (Saṃyutta) | |
| 5101 Ekakanipāta Pāḷi 5102 Dukanipāta Pāḷi 5103 Tikanipāta Pāḷi 5104 Catukkanipāta Pāḷi 5105 Pañcakanipāta Pāḷi 5106 Chakkanipāta Pāḷi 5107 Sattakanipāta Pāḷi 5108 Aṭṭhakādinipāta Pāḷi 5109 Navakanipāta Pāḷi 5110 Dasakanipāta Pāḷi 5111 Ekādasakanipāta Pāḷi | 5201 Ekakanipāta Aṭṭhakathā 5202 Duka-tika-catukkanipāta Aṭṭhakathā 5203 Pañcaka-chakka-sattakanipāta Aṭṭhakathā 5204 Aṭṭhakādinipāta Aṭṭhakathā | 5301 Ekakanipāta Ṭīkā 5302 Duka-tika-catukkanipāta Ṭīkā 5303 Pañcaka-chakka-sattakanipāta Ṭīkā 5304 Aṭṭhakādinipāta Ṭīkā | |
| 6101 Khuddakapāṭha Pāḷi 6102 Dhammapada Pāḷi 6103 Udāna Pāḷi 6104 Itivuttaka Pāḷi 6105 Suttanipāta Pāḷi 6106 Vimānavatthu Pāḷi 6107 Petavatthu Pāḷi 6108 Theragāthā Pāḷi 6109 Therīgāthā Pāḷi 6110 Apadāna Pāḷi-1 6111 Apadāna Pāḷi-2 6112 Buddhavaṃsa Pāḷi 6113 Cariyāpiṭaka Pāḷi 6114 Jātaka Pāḷi-1 6115 Jātaka Pāḷi-2 6116 Mahāniddesa Pāḷi 6117 Cūḷaniddesa Pāḷi 6118 Paṭisambhidāmagga Pāḷi 6119 Nettippakaraṇa Pāḷi 6120 Milindapañha Pāḷi 6121 Peṭakopadesa Pāḷi | 6201 Khuddakapāṭha Aṭṭhakathā 6202 Dhammapada Aṭṭhakathā-1 6203 Dhammapada Aṭṭhakathā-2 6204 Udāna Aṭṭhakathā 6205 Itivuttaka Aṭṭhakathā 6206 Suttanipāta Aṭṭhakathā-1 6207 Suttanipāta Aṭṭhakathā-2 6208 Vimānavatthu Aṭṭhakathā 6209 Petavatthu Aṭṭhakathā 6210 Theragāthā Aṭṭhakathā-1 6211 Theragāthā Aṭṭhakathā-2 6212 Therīgāthā Aṭṭhakathā 6213 Apadāna Aṭṭhakathā-1 6214 Apadāna Aṭṭhakathā-2 6215 Buddhavaṃsa Aṭṭhakathā 6216 Cariyāpiṭaka Aṭṭhakathā 6217 Jātaka Aṭṭhakathā-1 6218 Jātaka Aṭṭhakathā-2 6219 Jātaka Aṭṭhakathā-3 6220 Jātaka Aṭṭhakathā-4 6221 Jātaka Aṭṭhakathā-5 6222 Jātaka Aṭṭhakathā-6 6223 Jātaka Aṭṭhakathā-7 6224 Mahāniddesa Aṭṭhakathā 6225 Cūḷaniddesa Aṭṭhakathā 6226 Paṭisambhidāmagga Aṭṭhakathā-1 6227 Paṭisambhidāmagga Aṭṭhakathā-2 6228 Nettippakaraṇa Aṭṭhakathā | 6301 Nettippakaraṇa Ṭīkā 6302 Nettivibhāvinī | |
| 7101 Dhammasaṅgaṇī Pāḷi 7102 Vibhaṅga Pāḷi 7103 Dhātukathā Pāḷi 7104 Puggalapaññatti Pāḷi 7105 Kathāvatthu Pāḷi 7106 Yamaka Pāḷi-1 7107 Yamaka Pāḷi-2 7108 Yamaka Pāḷi-3 7109 Paṭṭhāna Pāḷi-1 7110 Paṭṭhāna Pāḷi-2 7111 Paṭṭhāna Pāḷi-3 7112 Paṭṭhāna Pāḷi-4 7113 Paṭṭhāna Pāḷi-5 | 7201 Dhammasaṅgaṇi Aṭṭhakathā 7202 Sammohavinodanī Aṭṭhakathā 7203 Pañcapakaraṇa Aṭṭhakathā | 7301 Dhammasaṅgaṇī-mūlaṭīkā 7302 Vibhaṅga-mūlaṭīkā 7303 Pañcapakaraṇa-mūlaṭīkā 7304 Dhammasaṅgaṇī-anuṭīkā 7305 Pañcapakaraṇa-anuṭīkā 7306 Abhidhammāvatāro-nāmarūpaparicchedo 7307 Abhidhammatthasaṅgaho 7308 Abhidhammāvatāra-purāṇaṭīkā 7309 Abhidhammamātikāpāḷi | |
| Indonesia | |||
| Kanon Pali | Komentar | Sub-komentar | Lainnya |
| 1101 Pārājika Pāḷi 1102 Pācittiya Pāḷi 1103 Mahāvagga Pāḷi (Vinaya) 1104 Cūḷavagga Pāḷi 1105 Parivāra Pāḷi | 1201 Pārājikakaṇḍa Aṭṭhakathā-1 1202 Pārājikakaṇḍa Aṭṭhakathā-2 1203 Pācittiya Aṭṭhakathā 1204 Mahāvagga Aṭṭhakathā (Vinaya) 1205 Cūḷavagga Aṭṭhakathā 1206 Parivāra Aṭṭhakathā | 1301 Sāratthadīpanī Ṭīkā-1 1302 Sāratthadīpanī Ṭīkā-2 1303 Sāratthadīpanī Ṭīkā-3 | 1401 Dvemātikāpāḷi 1402 Vinayasaṅgaha Aṭṭhakathā 1403 Vajirabuddhi Ṭīkā 1404 Vimativinodanī Ṭīkā-1 1405 Vimativinodanī Ṭīkā-2 1406 Vinayālaṅkāra Ṭīkā-1 1407 Vinayālaṅkāra Ṭīkā-2 1408 Kaṅkhāvitaraṇīpurāṇa Ṭīkā 1409 Vinayavinicchaya-uttaravinicchaya 1410 Vinayavinicchaya Ṭīkā-1 1411 Vinayavinicchaya Ṭīkā-2 1412 Pācityādiyojanāpāḷi 1413 Khuddasikkhā-mūlasikkhā 8401 Visuddhimagga-1 8402 Visuddhimagga-2 8403 Visuddhimagga-mahāṭīkā-1 8404 Visuddhimagga-mahāṭīkā-2 8405 Visuddhimagga nidānakathā 8406 Dīghanikāya (pu-vi) 8407 Majjhimanikāya (pu-vi) 8408 Saṃyuttanikāya (pu-vi) 8409 Aṅguttaranikāya (pu-vi) 8410 Vinayapiṭaka (pu-vi) 8411 Abhidhammapiṭaka (pu-vi) 8412 Aṭṭhakathā (pu-vi) 8413 Niruttidīpanī 8414 Paramatthadīpanī Saṅgahamahāṭīkāpāṭha 8415 Anudīpanīpāṭha 8416 Paṭṭhānuddesa dīpanīpāṭha 8417 Namakkāraṭīkā 8418 Mahāpaṇāmapāṭha 8419 Lakkhaṇāto buddhathomanāgāthā 8420 Sutavandanā 8421 Kamalāñjali 8422 Jinālaṅkāra 8423 Pajjamadhu 8424 Buddhaguṇagāthāvalī 8425 Cūḷaganthavaṃsa 8427 Sāsanavaṃsa 8426 Mahāvaṃsa 8429 Moggallānabyākaraṇaṃ 8428 Kaccāyanabyākaraṇaṃ 8430 Saddanītippakaraṇaṃ (padamālā) 8431 Saddanītippakaraṇaṃ (dhātumālā) 8432 Padarūpasiddhi 8433 Mogallānapañcikā 8434 Payogasiddhipāṭha 8435 Vuttodayapāṭha 8436 Abhidhānappadīpikāpāṭha 8437 Abhidhānappadīpikāṭīkā 8438 Subodhālaṅkārapāṭha 8439 Subodhālaṅkāraṭīkā 8440 Bālāvatāra gaṇṭhipadatthavinicchayasāra 8446 Kavidappaṇanīti 8447 Nītimañjarī 8445 Dhammanīti 8444 Mahārahanīti 8441 Lokanīti 8442 Suttantanīti 8443 Sūrassatinīti 8450 Cāṇakyanīti 8448 Naradakkhadīpanī 8449 Caturārakkhadīpanī 8451 Rasavāhinī 8452 Sīmavisodhanīpāṭha 8453 Vessantaragīti 8454 Moggallāna vuttivivaraṇapañcikā 8455 Thūpavaṃsa 8456 Dāṭhāvaṃsa 8457 Dhātupāṭhavilāsiniyā 8458 Dhātuvaṃsa 8459 Hatthavanagallavihāravaṃsa 8460 Jinacaritaya 8461 Jinavaṃsadīpaṃ 8462 Telakaṭāhagāthā 8463 Milidaṭīkā 8464 Padamañjarī 8465 Padasādhanaṃ 8466 Saddabindupakaraṇaṃ 8467 Kaccāyanadhātumañjusā 8468 Sāmantakūṭavaṇṇanā |
| 2101 Sīlakkhandhavagga Pāḷi 2102 Mahāvagga Pāḷi (Dīgha) 2103 Pāthikavagga Pāḷi | 2201 Sīlakkhandhavagga Aṭṭhakathā 2202 Mahāvagga Aṭṭhakathā (Dīgha) 2203 Pāthikavagga Aṭṭhakathā | 2301 Sīlakkhandhavagga Ṭīkā 2302 Mahāvagga Ṭīkā (Dīgha) 2303 Pāthikavagga Ṭīkā 2304 Sīlakkhandhavagga-abhinavaṭīkā-1 2305 Sīlakkhandhavagga-abhinavaṭīkā-2 | |
| 3101 Mūlapaṇṇāsa Pāḷi 3102 Majjhimapaṇṇāsa Pāḷi 3103 Uparipaṇṇāsa Pāḷi | 3201 Mūlapaṇṇāsa Aṭṭhakathā-1 3202 Mūlapaṇṇāsa Aṭṭhakathā-2 3203 Majjhimapaṇṇāsa Aṭṭhakathā 3204 Uparipaṇṇāsa Aṭṭhakathā | 3301 Mūlapaṇṇāsa Ṭīkā 3302 Majjhimapaṇṇāsa Ṭīkā 3303 Uparipaṇṇāsa Ṭīkā | |
| 4101 Sagāthāvagga Pāḷi 4102 Nidānavagga Pāḷi 4103 Khandhavagga Pāḷi 4104 Saḷāyatanavagga Pāḷi 4105 Mahāvagga Pāḷi (Saṃyutta) | 4201 Sagāthāvagga Aṭṭhakathā 4202 Nidānavagga Aṭṭhakathā 4203 Khandhavagga Aṭṭhakathā 4204 Saḷāyatanavagga Aṭṭhakathā 4205 Mahāvagga Aṭṭhakathā (Saṃyutta) | 4301 Sagāthāvagga Ṭīkā 4302 Nidānavagga Ṭīkā 4303 Khandhavagga Ṭīkā 4304 Saḷāyatanavagga Ṭīkā 4305 Mahāvagga Ṭīkā (Saṃyutta) | |
| 5101 Ekakanipāta Pāḷi 5102 Dukanipāta Pāḷi 5103 Tikanipāta Pāḷi 5104 Catukkanipāta Pāḷi 5105 Pañcakanipāta Pāḷi 5106 Chakkanipāta Pāḷi 5107 Sattakanipāta Pāḷi 5108 Aṭṭhakādinipāta Pāḷi 5109 Navakanipāta Pāḷi 5110 Dasakanipāta Pāḷi 5111 Ekādasakanipāta Pāḷi | 5201 Ekakanipāta Aṭṭhakathā 5202 Duka-tika-catukkanipāta Aṭṭhakathā 5203 Pañcaka-chakka-sattakanipāta Aṭṭhakathā 5204 Aṭṭhakādinipāta Aṭṭhakathā | 5301 Ekakanipāta Ṭīkā 5302 Duka-tika-catukkanipāta Ṭīkā 5303 Pañcaka-chakka-sattakanipāta Ṭīkā 5304 Aṭṭhakādinipāta Ṭīkā | |
| 6101 Khuddakapāṭha Pāḷi 6102 Dhammapada Pāḷi 6103 Udāna Pāḷi 6104 Itivuttaka Pāḷi 6105 Suttanipāta Pāḷi 6106 Vimānavatthu Pāḷi 6107 Petavatthu Pāḷi 6108 Theragāthā Pāḷi 6109 Therīgāthā Pāḷi 6110 Apadāna Pāḷi-1 6111 Apadāna Pāḷi-2 6112 Buddhavaṃsa Pāḷi 6113 Cariyāpiṭaka Pāḷi 6114 Jātaka Pāḷi-1 6115 Jātaka Pāḷi-2 6116 Mahāniddesa Pāḷi 6117 Cūḷaniddesa Pāḷi 6118 Paṭisambhidāmagga Pāḷi 6119 Nettippakaraṇa Pāḷi 6120 Milindapañha Pāḷi 6121 Peṭakopadesa Pāḷi | 6201 Khuddakapāṭha Aṭṭhakathā 6202 Dhammapada Aṭṭhakathā-1 6203 Dhammapada Aṭṭhakathā-2 6204 Udāna Aṭṭhakathā 6205 Itivuttaka Aṭṭhakathā 6206 Suttanipāta Aṭṭhakathā-1 6207 Suttanipāta Aṭṭhakathā-2 6208 Vimānavatthu Aṭṭhakathā 6209 Petavatthu Aṭṭhakathā 6210 Theragāthā Aṭṭhakathā-1 6211 Theragāthā Aṭṭhakathā-2 6212 Therīgāthā Aṭṭhakathā 6213 Apadāna Aṭṭhakathā-1 6214 Apadāna Aṭṭhakathā-2 6215 Buddhavaṃsa Aṭṭhakathā 6216 Cariyāpiṭaka Aṭṭhakathā 6217 Jātaka Aṭṭhakathā-1 6218 Jātaka Aṭṭhakathā-2 6219 Jātaka Aṭṭhakathā-3 6220 Jātaka Aṭṭhakathā-4 6221 Jātaka Aṭṭhakathā-5 6222 Jātaka Aṭṭhakathā-6 6223 Jātaka Aṭṭhakathā-7 6224 Mahāniddesa Aṭṭhakathā 6225 Cūḷaniddesa Aṭṭhakathā 6226 Paṭisambhidāmagga Aṭṭhakathā-1 6227 Paṭisambhidāmagga Aṭṭhakathā-2 6228 Nettippakaraṇa Aṭṭhakathā | 6301 Nettippakaraṇa Ṭīkā 6302 Nettivibhāvinī | |
| 7101 Dhammasaṅgaṇī Pāḷi 7102 Vibhaṅga Pāḷi 7103 Dhātukathā Pāḷi 7104 Puggalapaññatti Pāḷi 7105 Kathāvatthu Pāḷi 7106 Yamaka Pāḷi-1 7107 Yamaka Pāḷi-2 7108 Yamaka Pāḷi-3 7109 Paṭṭhāna Pāḷi-1 7110 Paṭṭhāna Pāḷi-2 7111 Paṭṭhāna Pāḷi-3 7112 Paṭṭhāna Pāḷi-4 7113 Paṭṭhāna Pāḷi-5 | 7201 Dhammasaṅgaṇi Aṭṭhakathā 7202 Sammohavinodanī Aṭṭhakathā 7203 Pañcapakaraṇa Aṭṭhakathā | 7301 Dhammasaṅgaṇī-mūlaṭīkā 7302 Vibhaṅga-mūlaṭīkā 7303 Pañcapakaraṇa-mūlaṭīkā 7304 Dhammasaṅgaṇī-anuṭīkā 7305 Pañcapakaraṇa-anuṭīkā 7306 Abhidhammāvatāro-nāmarūpaparicchedo 7307 Abhidhammatthasaṅgaho 7308 Abhidhammāvatāra-purāṇaṭīkā 7309 Abhidhammamātikāpāḷi | |
| 日文 | |||
| 巴利 | 義註 | 複註 | 藏外典籍 |
| 1101 Pārājika Pāḷi 1102 Pācittiya Pāḷi 1103 Mahāvagga Pāḷi (Vinaya) 1104 Cūḷavagga Pāḷi 1105 Parivāra Pāḷi | 1201 Pārājikakaṇḍa Aṭṭhakathā-1 1202 Pārājikakaṇḍa Aṭṭhakathā-2 1203 Pācittiya Aṭṭhakathā 1204 Mahāvagga Aṭṭhakathā (Vinaya) 1205 Cūḷavagga Aṭṭhakathā 1206 Parivāra Aṭṭhakathā | 1301 Sāratthadīpanī Ṭīkā-1 1302 Sāratthadīpanī Ṭīkā-2 1303 Sāratthadīpanī Ṭīkā-3 | 1401 Dvemātikāpāḷi 1402 Vinayasaṅgaha Aṭṭhakathā 1403 Vajirabuddhi Ṭīkā 1404 Vimativinodanī Ṭīkā-1 1405 Vimativinodanī Ṭīkā-2 1406 Vinayālaṅkāra Ṭīkā-1 1407 Vinayālaṅkāra Ṭīkā-2 1408 Kaṅkhāvitaraṇīpurāṇa Ṭīkā 1409 Vinayavinicchaya-uttaravinicchaya 1410 Vinayavinicchaya Ṭīkā-1 1411 Vinayavinicchaya Ṭīkā-2 1412 Pācityādiyojanāpāḷi 1413 Khuddasikkhā-mūlasikkhā 8401 Visuddhimagga-1 8402 Visuddhimagga-2 8403 Visuddhimagga-mahāṭīkā-1 8404 Visuddhimagga-mahāṭīkā-2 8405 Visuddhimagga nidānakathā 8406 Dīghanikāya (pu-vi) 8407 Majjhimanikāya (pu-vi) 8408 Saṃyuttanikāya (pu-vi) 8409 Aṅguttaranikāya (pu-vi) 8410 Vinayapiṭaka (pu-vi) 8411 Abhidhammapiṭaka (pu-vi) 8412 Aṭṭhakathā (pu-vi) 8413 Niruttidīpanī 8414 Paramatthadīpanī Saṅgahamahāṭīkāpāṭha 8415 Anudīpanīpāṭha 8416 Paṭṭhānuddesa dīpanīpāṭha 8417 Namakkāraṭīkā 8418 Mahāpaṇāmapāṭha 8419 Lakkhaṇāto buddhathomanāgāthā 8420 Sutavandanā 8421 Kamalāñjali 8422 Jinālaṅkāra 8423 Pajjamadhu 8424 Buddhaguṇagāthāvalī 8425 Cūḷaganthavaṃsa 8427 Sāsanavaṃsa 8426 Mahāvaṃsa 8429 Moggallānabyākaraṇaṃ 8428 Kaccāyanabyākaraṇaṃ 8430 Saddanītippakaraṇaṃ (padamālā) 8431 Saddanītippakaraṇaṃ (dhātumālā) 8432 Padarūpasiddhi 8433 Mogallānapañcikā 8434 Payogasiddhipāṭha 8435 Vuttodayapāṭha 8436 Abhidhānappadīpikāpāṭha 8437 Abhidhānappadīpikāṭīkā 8438 Subodhālaṅkārapāṭha 8439 Subodhālaṅkāraṭīkā 8440 Bālāvatāra gaṇṭhipadatthavinicchayasāra 8446 Kavidappaṇanīti 8447 Nītimañjarī 8445 Dhammanīti 8444 Mahārahanīti 8441 Lokanīti 8442 Suttantanīti 8443 Sūrassatinīti 8450 Cāṇakyanīti 8448 Naradakkhadīpanī 8449 Caturārakkhadīpanī 8451 Rasavāhinī 8452 Sīmavisodhanīpāṭha 8453 Vessantaragīti 8454 Moggallāna vuttivivaraṇapañcikā 8455 Thūpavaṃsa 8456 Dāṭhāvaṃsa 8457 Dhātupāṭhavilāsiniyā 8458 Dhātuvaṃsa 8459 Hatthavanagallavihāravaṃsa 8460 Jinacaritaya 8461 Jinavaṃsadīpaṃ 8462 Telakaṭāhagāthā 8463 Milidaṭīkā 8464 Padamañjarī 8465 Padasādhanaṃ 8466 Saddabindupakaraṇaṃ 8467 Kaccāyanadhātumañjusā 8468 Sāmantakūṭavaṇṇanā |
| 2101 Sīlakkhandhavagga Pāḷi 2102 Mahāvagga Pāḷi (Dīgha) 2103 Pāthikavagga Pāḷi | 2201 Sīlakkhandhavagga Aṭṭhakathā 2202 Mahāvagga Aṭṭhakathā (Dīgha) 2203 Pāthikavagga Aṭṭhakathā | 2301 Sīlakkhandhavagga Ṭīkā 2302 Mahāvagga Ṭīkā (Dīgha) 2303 Pāthikavagga Ṭīkā 2304 Sīlakkhandhavagga-abhinavaṭīkā-1 2305 Sīlakkhandhavagga-abhinavaṭīkā-2 | |
| 3101 Mūlapaṇṇāsa Pāḷi 3102 Majjhimapaṇṇāsa Pāḷi 3103 Uparipaṇṇāsa Pāḷi | 3201 Mūlapaṇṇāsa Aṭṭhakathā-1 3202 Mūlapaṇṇāsa Aṭṭhakathā-2 3203 Majjhimapaṇṇāsa Aṭṭhakathā 3204 Uparipaṇṇāsa Aṭṭhakathā | 3301 Mūlapaṇṇāsa Ṭīkā 3302 Majjhimapaṇṇāsa Ṭīkā 3303 Uparipaṇṇāsa Ṭīkā | |
| 4101 Sagāthāvagga Pāḷi 4102 Nidānavagga Pāḷi 4103 Khandhavagga Pāḷi 4104 Saḷāyatanavagga Pāḷi 4105 Mahāvagga Pāḷi (Saṃyutta) | 4201 Sagāthāvagga Aṭṭhakathā 4202 Nidānavagga Aṭṭhakathā 4203 Khandhavagga Aṭṭhakathā 4204 Saḷāyatanavagga Aṭṭhakathā 4205 Mahāvagga Aṭṭhakathā (Saṃyutta) | 4301 Sagāthāvagga Ṭīkā 4302 Nidānavagga Ṭīkā 4303 Khandhavagga Ṭīkā 4304 Saḷāyatanavagga Ṭīkā 4305 Mahāvagga Ṭīkā (Saṃyutta) | |
| 5101 Ekakanipāta Pāḷi 5102 Dukanipāta Pāḷi 5103 Tikanipāta Pāḷi 5104 Catukkanipāta Pāḷi 5105 Pañcakanipāta Pāḷi 5106 Chakkanipāta Pāḷi 5107 Sattakanipāta Pāḷi 5108 Aṭṭhakādinipāta Pāḷi 5109 Navakanipāta Pāḷi 5110 Dasakanipāta Pāḷi 5111 Ekādasakanipāta Pāḷi | 5201 Ekakanipāta Aṭṭhakathā 5202 Duka-tika-catukkanipāta Aṭṭhakathā 5203 Pañcaka-chakka-sattakanipāta Aṭṭhakathā 5204 Aṭṭhakādinipāta Aṭṭhakathā | 5301 Ekakanipāta Ṭīkā 5302 Duka-tika-catukkanipāta Ṭīkā 5303 Pañcaka-chakka-sattakanipāta Ṭīkā 5304 Aṭṭhakādinipāta Ṭīkā | |
| 6101 Khuddakapāṭha Pāḷi 6102 Dhammapada Pāḷi 6103 Udāna Pāḷi 6104 Itivuttaka Pāḷi 6105 Suttanipāta Pāḷi 6106 Vimānavatthu Pāḷi 6107 Petavatthu Pāḷi 6108 Theragāthā Pāḷi 6109 Therīgāthā Pāḷi 6110 Apadāna Pāḷi-1 6111 Apadāna Pāḷi-2 6112 Buddhavaṃsa Pāḷi 6113 Cariyāpiṭaka Pāḷi 6114 Jātaka Pāḷi-1 6115 Jātaka Pāḷi-2 6116 Mahāniddesa Pāḷi 6117 Cūḷaniddesa Pāḷi 6118 Paṭisambhidāmagga Pāḷi 6119 Nettippakaraṇa Pāḷi 6120 Milindapañha Pāḷi 6121 Peṭakopadesa Pāḷi | 6201 Khuddakapāṭha Aṭṭhakathā 6202 Dhammapada Aṭṭhakathā-1 6203 Dhammapada Aṭṭhakathā-2 6204 Udāna Aṭṭhakathā 6205 Itivuttaka Aṭṭhakathā 6206 Suttanipāta Aṭṭhakathā-1 6207 Suttanipāta Aṭṭhakathā-2 6208 Vimānavatthu Aṭṭhakathā 6209 Petavatthu Aṭṭhakathā 6210 Theragāthā Aṭṭhakathā-1 6211 Theragāthā Aṭṭhakathā-2 6212 Therīgāthā Aṭṭhakathā 6213 Apadāna Aṭṭhakathā-1 6214 Apadāna Aṭṭhakathā-2 6215 Buddhavaṃsa Aṭṭhakathā 6216 Cariyāpiṭaka Aṭṭhakathā 6217 Jātaka Aṭṭhakathā-1 6218 Jātaka Aṭṭhakathā-2 6219 Jātaka Aṭṭhakathā-3 6220 Jātaka Aṭṭhakathā-4 6221 Jātaka Aṭṭhakathā-5 6222 Jātaka Aṭṭhakathā-6 6223 Jātaka Aṭṭhakathā-7 6224 Mahāniddesa Aṭṭhakathā 6225 Cūḷaniddesa Aṭṭhakathā 6226 Paṭisambhidāmagga Aṭṭhakathā-1 6227 Paṭisambhidāmagga Aṭṭhakathā-2 6228 Nettippakaraṇa Aṭṭhakathā | 6301 Nettippakaraṇa Ṭīkā 6302 Nettivibhāvinī | |
| 7101 Dhammasaṅgaṇī Pāḷi 7102 Vibhaṅga Pāḷi 7103 Dhātukathā Pāḷi 7104 Puggalapaññatti Pāḷi 7105 Kathāvatthu Pāḷi 7106 Yamaka Pāḷi-1 7107 Yamaka Pāḷi-2 7108 Yamaka Pāḷi-3 7109 Paṭṭhāna Pāḷi-1 7110 Paṭṭhāna Pāḷi-2 7111 Paṭṭhāna Pāḷi-3 7112 Paṭṭhāna Pāḷi-4 7113 Paṭṭhāna Pāḷi-5 | 7201 Dhammasaṅgaṇi Aṭṭhakathā 7202 Sammohavinodanī Aṭṭhakathā 7203 Pañcapakaraṇa Aṭṭhakathā | 7301 Dhammasaṅgaṇī-mūlaṭīkā 7302 Vibhaṅga-mūlaṭīkā 7303 Pañcapakaraṇa-mūlaṭīkā 7304 Dhammasaṅgaṇī-anuṭīkā 7305 Pañcapakaraṇa-anuṭīkā 7306 Abhidhammāvatāro-nāmarūpaparicchedo 7307 Abhidhammatthasaṅgaho 7308 Abhidhammāvatāra-purāṇaṭīkā 7309 Abhidhammamātikāpāḷi | |
| 한국인 | |||
| Pali Canon | Commentaries | Sub-commentaries | Other |
| 1101 Pārājika Pāḷi 1102 Pācittiya Pāḷi 1103 Mahāvagga Pāḷi (Vinaya) 1104 Cūḷavagga Pāḷi 1105 Parivāra Pāḷi | 1201 Pārājikakaṇḍa Aṭṭhakathā-1 1202 Pārājikakaṇḍa Aṭṭhakathā-2 1203 Pācittiya Aṭṭhakathā 1204 Mahāvagga Aṭṭhakathā (Vinaya) 1205 Cūḷavagga Aṭṭhakathā 1206 Parivāra Aṭṭhakathā | 1301 Sāratthadīpanī Ṭīkā-1 1302 Sāratthadīpanī Ṭīkā-2 1303 Sāratthadīpanī Ṭīkā-3 | 1401 Dvemātikāpāḷi 1402 Vinayasaṅgaha Aṭṭhakathā 1403 Vajirabuddhi Ṭīkā 1404 Vimativinodanī Ṭīkā-1 1405 Vimativinodanī Ṭīkā-2 1406 Vinayālaṅkāra Ṭīkā-1 1407 Vinayālaṅkāra Ṭīkā-2 1408 Kaṅkhāvitaraṇīpurāṇa Ṭīkā 1409 Vinayavinicchaya-uttaravinicchaya 1410 Vinayavinicchaya Ṭīkā-1 1411 Vinayavinicchaya Ṭīkā-2 1412 Pācityādiyojanāpāḷi 1413 Khuddasikkhā-mūlasikkhā 8401 Visuddhimagga-1 8402 Visuddhimagga-2 8403 Visuddhimagga-mahāṭīkā-1 8404 Visuddhimagga-mahāṭīkā-2 8405 Visuddhimagga nidānakathā 8406 Dīghanikāya (pu-vi) 8407 Majjhimanikāya (pu-vi) 8408 Saṃyuttanikāya (pu-vi) 8409 Aṅguttaranikāya (pu-vi) 8410 Vinayapiṭaka (pu-vi) 8411 Abhidhammapiṭaka (pu-vi) 8412 Aṭṭhakathā (pu-vi) 8413 Niruttidīpanī 8414 Paramatthadīpanī Saṅgahamahāṭīkāpāṭha 8415 Anudīpanīpāṭha 8416 Paṭṭhānuddesa dīpanīpāṭha 8417 Namakkāraṭīkā 8418 Mahāpaṇāmapāṭha 8419 Lakkhaṇāto buddhathomanāgāthā 8420 Sutavandanā 8421 Kamalāñjali 8422 Jinālaṅkāra 8423 Pajjamadhu 8424 Buddhaguṇagāthāvalī 8425 Cūḷaganthavaṃsa 8427 Sāsanavaṃsa 8426 Mahāvaṃsa 8429 Moggallānabyākaraṇaṃ 8428 Kaccāyanabyākaraṇaṃ 8430 Saddanītippakaraṇaṃ (padamālā) 8431 Saddanītippakaraṇaṃ (dhātumālā) 8432 Padarūpasiddhi 8433 Mogallānapañcikā 8434 Payogasiddhipāṭha 8435 Vuttodayapāṭha 8436 Abhidhānappadīpikāpāṭha 8437 Abhidhānappadīpikāṭīkā 8438 Subodhālaṅkārapāṭha 8439 Subodhālaṅkāraṭīkā 8440 Bālāvatāra gaṇṭhipadatthavinicchayasāra 8446 Kavidappaṇanīti 8447 Nītimañjarī 8445 Dhammanīti 8444 Mahārahanīti 8441 Lokanīti 8442 Suttantanīti 8443 Sūrassatinīti 8450 Cāṇakyanīti 8448 Naradakkhadīpanī 8449 Caturārakkhadīpanī 8451 Rasavāhinī 8452 Sīmavisodhanīpāṭha 8453 Vessantaragīti 8454 Moggallāna vuttivivaraṇapañcikā 8455 Thūpavaṃsa 8456 Dāṭhāvaṃsa 8457 Dhātupāṭhavilāsiniyā 8458 Dhātuvaṃsa 8459 Hatthavanagallavihāravaṃsa 8460 Jinacaritaya 8461 Jinavaṃsadīpaṃ 8462 Telakaṭāhagāthā 8463 Milidaṭīkā 8464 Padamañjarī 8465 Padasādhanaṃ 8466 Saddabindupakaraṇaṃ 8467 Kaccāyanadhātumañjusā 8468 Sāmantakūṭavaṇṇanā |
| 2101 Sīlakkhandhavagga Pāḷi 2102 Mahāvagga Pāḷi (Dīgha) 2103 Pāthikavagga Pāḷi | 2201 Sīlakkhandhavagga Aṭṭhakathā 2202 Mahāvagga Aṭṭhakathā (Dīgha) 2203 Pāthikavagga Aṭṭhakathā | 2301 Sīlakkhandhavagga Ṭīkā 2302 Mahāvagga Ṭīkā (Dīgha) 2303 Pāthikavagga Ṭīkā 2304 Sīlakkhandhavagga-abhinavaṭīkā-1 2305 Sīlakkhandhavagga-abhinavaṭīkā-2 | |
| 3101 Mūlapaṇṇāsa Pāḷi 3102 Majjhimapaṇṇāsa Pāḷi 3103 Uparipaṇṇāsa Pāḷi | 3201 Mūlapaṇṇāsa Aṭṭhakathā-1 3202 Mūlapaṇṇāsa Aṭṭhakathā-2 3203 Majjhimapaṇṇāsa Aṭṭhakathā 3204 Uparipaṇṇāsa Aṭṭhakathā | 3301 Mūlapaṇṇāsa Ṭīkā 3302 Majjhimapaṇṇāsa Ṭīkā 3303 Uparipaṇṇāsa Ṭīkā | |
| 4101 Sagāthāvagga Pāḷi 4102 Nidānavagga Pāḷi 4103 Khandhavagga Pāḷi 4104 Saḷāyatanavagga Pāḷi 4105 Mahāvagga Pāḷi (Saṃyutta) | 4201 Sagāthāvagga Aṭṭhakathā 4202 Nidānavagga Aṭṭhakathā 4203 Khandhavagga Aṭṭhakathā 4204 Saḷāyatanavagga Aṭṭhakathā 4205 Mahāvagga Aṭṭhakathā (Saṃyutta) | 4301 Sagāthāvagga Ṭīkā 4302 Nidānavagga Ṭīkā 4303 Khandhavagga Ṭīkā 4304 Saḷāyatanavagga Ṭīkā 4305 Mahāvagga Ṭīkā (Saṃyutta) | |
| 5101 Ekakanipāta Pāḷi 5102 Dukanipāta Pāḷi 5103 Tikanipāta Pāḷi 5104 Catukkanipāta Pāḷi 5105 Pañcakanipāta Pāḷi 5106 Chakkanipāta Pāḷi 5107 Sattakanipāta Pāḷi 5108 Aṭṭhakādinipāta Pāḷi 5109 Navakanipāta Pāḷi 5110 Dasakanipāta Pāḷi 5111 Ekādasakanipāta Pāḷi | 5201 Ekakanipāta Aṭṭhakathā 5202 Duka-tika-catukkanipāta Aṭṭhakathā 5203 Pañcaka-chakka-sattakanipāta Aṭṭhakathā 5204 Aṭṭhakādinipāta Aṭṭhakathā | 5301 Ekakanipāta Ṭīkā 5302 Duka-tika-catukkanipāta Ṭīkā 5303 Pañcaka-chakka-sattakanipāta Ṭīkā 5304 Aṭṭhakādinipāta Ṭīkā | |
| 6101 Khuddakapāṭha Pāḷi 6102 Dhammapada Pāḷi 6103 Udāna Pāḷi 6104 Itivuttaka Pāḷi 6105 Suttanipāta Pāḷi 6106 Vimānavatthu Pāḷi 6107 Petavatthu Pāḷi 6108 Theragāthā Pāḷi 6109 Therīgāthā Pāḷi 6110 Apadāna Pāḷi-1 6111 Apadāna Pāḷi-2 6112 Buddhavaṃsa Pāḷi 6113 Cariyāpiṭaka Pāḷi 6114 Jātaka Pāḷi-1 6115 Jātaka Pāḷi-2 6116 Mahāniddesa Pāḷi 6117 Cūḷaniddesa Pāḷi 6118 Paṭisambhidāmagga Pāḷi 6119 Nettippakaraṇa Pāḷi 6120 Milindapañha Pāḷi 6121 Peṭakopadesa Pāḷi | 6201 Khuddakapāṭha Aṭṭhakathā 6202 Dhammapada Aṭṭhakathā-1 6203 Dhammapada Aṭṭhakathā-2 6204 Udāna Aṭṭhakathā 6205 Itivuttaka Aṭṭhakathā 6206 Suttanipāta Aṭṭhakathā-1 6207 Suttanipāta Aṭṭhakathā-2 6208 Vimānavatthu Aṭṭhakathā 6209 Petavatthu Aṭṭhakathā 6210 Theragāthā Aṭṭhakathā-1 6211 Theragāthā Aṭṭhakathā-2 6212 Therīgāthā Aṭṭhakathā 6213 Apadāna Aṭṭhakathā-1 6214 Apadāna Aṭṭhakathā-2 6215 Buddhavaṃsa Aṭṭhakathā 6216 Cariyāpiṭaka Aṭṭhakathā 6217 Jātaka Aṭṭhakathā-1 6218 Jātaka Aṭṭhakathā-2 6219 Jātaka Aṭṭhakathā-3 6220 Jātaka Aṭṭhakathā-4 6221 Jātaka Aṭṭhakathā-5 6222 Jātaka Aṭṭhakathā-6 6223 Jātaka Aṭṭhakathā-7 6224 Mahāniddesa Aṭṭhakathā 6225 Cūḷaniddesa Aṭṭhakathā 6226 Paṭisambhidāmagga Aṭṭhakathā-1 6227 Paṭisambhidāmagga Aṭṭhakathā-2 6228 Nettippakaraṇa Aṭṭhakathā | 6301 Nettippakaraṇa Ṭīkā 6302 Nettivibhāvinī | |
| 7101 Dhammasaṅgaṇī Pāḷi 7102 Vibhaṅga Pāḷi 7103 Dhātukathā Pāḷi 7104 Puggalapaññatti Pāḷi 7105 Kathāvatthu Pāḷi 7106 Yamaka Pāḷi-1 7107 Yamaka Pāḷi-2 7108 Yamaka Pāḷi-3 7109 Paṭṭhāna Pāḷi-1 7110 Paṭṭhāna Pāḷi-2 7111 Paṭṭhāna Pāḷi-3 7112 Paṭṭhāna Pāḷi-4 7113 Paṭṭhāna Pāḷi-5 | 7201 Dhammasaṅgaṇi Aṭṭhakathā 7202 Sammohavinodanī Aṭṭhakathā 7203 Pañcapakaraṇa Aṭṭhakathā | 7301 Dhammasaṅgaṇī-mūlaṭīkā 7302 Vibhaṅga-mūlaṭīkā 7303 Pañcapakaraṇa-mūlaṭīkā 7304 Dhammasaṅgaṇī-anuṭīkā 7305 Pañcapakaraṇa-anuṭīkā 7306 Abhidhammāvatāro-nāmarūpaparicchedo 7307 Abhidhammatthasaṅgaho 7308 Abhidhammāvatāra-purāṇaṭīkā 7309 Abhidhammamātikāpāḷi | |
| සිංහල | |||
| Pali Canon | Commentaries | Sub-commentaries | Other |
| 1101 Pārājika Pāḷi 1102 Pācittiya Pāḷi 1103 Mahāvagga Pāḷi (Vinaya) 1104 Cūḷavagga Pāḷi 1105 Parivāra Pāḷi | 1201 Pārājikakaṇḍa Aṭṭhakathā-1 1202 Pārājikakaṇḍa Aṭṭhakathā-2 1203 Pācittiya Aṭṭhakathā 1204 Mahāvagga Aṭṭhakathā (Vinaya) 1205 Cūḷavagga Aṭṭhakathā 1206 Parivāra Aṭṭhakathā | 1301 Sāratthadīpanī Ṭīkā-1 1302 Sāratthadīpanī Ṭīkā-2 1303 Sāratthadīpanī Ṭīkā-3 | 1401 Dvemātikāpāḷi 1402 Vinayasaṅgaha Aṭṭhakathā 1403 Vajirabuddhi Ṭīkā 1404 Vimativinodanī Ṭīkā-1 1405 Vimativinodanī Ṭīkā-2 1406 Vinayālaṅkāra Ṭīkā-1 1407 Vinayālaṅkāra Ṭīkā-2 1408 Kaṅkhāvitaraṇīpurāṇa Ṭīkā 1409 Vinayavinicchaya-uttaravinicchaya 1410 Vinayavinicchaya Ṭīkā-1 1411 Vinayavinicchaya Ṭīkā-2 1412 Pācityādiyojanāpāḷi 1413 Khuddasikkhā-mūlasikkhā 8401 Visuddhimagga-1 8402 Visuddhimagga-2 8403 Visuddhimagga-mahāṭīkā-1 8404 Visuddhimagga-mahāṭīkā-2 8405 Visuddhimagga nidānakathā 8406 Dīghanikāya (pu-vi) 8407 Majjhimanikāya (pu-vi) 8408 Saṃyuttanikāya (pu-vi) 8409 Aṅguttaranikāya (pu-vi) 8410 Vinayapiṭaka (pu-vi) 8411 Abhidhammapiṭaka (pu-vi) 8412 Aṭṭhakathā (pu-vi) 8413 Niruttidīpanī 8414 Paramatthadīpanī Saṅgahamahāṭīkāpāṭha 8415 Anudīpanīpāṭha 8416 Paṭṭhānuddesa dīpanīpāṭha 8417 Namakkāraṭīkā 8418 Mahāpaṇāmapāṭha 8419 Lakkhaṇāto buddhathomanāgāthā 8420 Sutavandanā 8421 Kamalāñjali 8422 Jinālaṅkāra 8423 Pajjamadhu 8424 Buddhaguṇagāthāvalī 8425 Cūḷaganthavaṃsa 8427 Sāsanavaṃsa 8426 Mahāvaṃsa 8429 Moggallānabyākaraṇaṃ 8428 Kaccāyanabyākaraṇaṃ 8430 Saddanītippakaraṇaṃ (padamālā) 8431 Saddanītippakaraṇaṃ (dhātumālā) 8432 Padarūpasiddhi 8433 Mogallānapañcikā 8434 Payogasiddhipāṭha 8435 Vuttodayapāṭha 8436 Abhidhānappadīpikāpāṭha 8437 Abhidhānappadīpikāṭīkā 8438 Subodhālaṅkārapāṭha 8439 Subodhālaṅkāraṭīkā 8440 Bālāvatāra gaṇṭhipadatthavinicchayasāra 8446 Kavidappaṇanīti 8447 Nītimañjarī 8445 Dhammanīti 8444 Mahārahanīti 8441 Lokanīti 8442 Suttantanīti 8443 Sūrassatinīti 8450 Cāṇakyanīti 8448 Naradakkhadīpanī 8449 Caturārakkhadīpanī 8451 Rasavāhinī 8452 Sīmavisodhanīpāṭha 8453 Vessantaragīti 8454 Moggallāna vuttivivaraṇapañcikā 8455 Thūpavaṃsa 8456 Dāṭhāvaṃsa 8457 Dhātupāṭhavilāsiniyā 8458 Dhātuvaṃsa 8459 Hatthavanagallavihāravaṃsa 8460 Jinacaritaya 8461 Jinavaṃsadīpaṃ 8462 Telakaṭāhagāthā 8463 Milidaṭīkā 8464 Padamañjarī 8465 Padasādhanaṃ 8466 Saddabindupakaraṇaṃ 8467 Kaccāyanadhātumañjusā 8468 Sāmantakūṭavaṇṇanā |
| 2101 Sīlakkhandhavagga Pāḷi 2102 Mahāvagga Pāḷi (Dīgha) 2103 Pāthikavagga Pāḷi | 2201 Sīlakkhandhavagga Aṭṭhakathā 2202 Mahāvagga Aṭṭhakathā (Dīgha) 2203 Pāthikavagga Aṭṭhakathā | 2301 Sīlakkhandhavagga Ṭīkā 2302 Mahāvagga Ṭīkā (Dīgha) 2303 Pāthikavagga Ṭīkā 2304 Sīlakkhandhavagga-abhinavaṭīkā-1 2305 Sīlakkhandhavagga-abhinavaṭīkā-2 | |
| 3101 Mūlapaṇṇāsa Pāḷi 3102 Majjhimapaṇṇāsa Pāḷi 3103 Uparipaṇṇāsa Pāḷi | 3201 Mūlapaṇṇāsa Aṭṭhakathā-1 3202 Mūlapaṇṇāsa Aṭṭhakathā-2 3203 Majjhimapaṇṇāsa Aṭṭhakathā 3204 Uparipaṇṇāsa Aṭṭhakathā | 3301 Mūlapaṇṇāsa Ṭīkā 3302 Majjhimapaṇṇāsa Ṭīkā 3303 Uparipaṇṇāsa Ṭīkā | |
| 4101 Sagāthāvagga Pāḷi 4102 Nidānavagga Pāḷi 4103 Khandhavagga Pāḷi 4104 Saḷāyatanavagga Pāḷi 4105 Mahāvagga Pāḷi (Saṃyutta) | 4201 Sagāthāvagga Aṭṭhakathā 4202 Nidānavagga Aṭṭhakathā 4203 Khandhavagga Aṭṭhakathā 4204 Saḷāyatanavagga Aṭṭhakathā 4205 Mahāvagga Aṭṭhakathā (Saṃyutta) | 4301 Sagāthāvagga Ṭīkā 4302 Nidānavagga Ṭīkā 4303 Khandhavagga Ṭīkā 4304 Saḷāyatanavagga Ṭīkā 4305 Mahāvagga Ṭīkā (Saṃyutta) | |
| 5101 Ekakanipāta Pāḷi 5102 Dukanipāta Pāḷi 5103 Tikanipāta Pāḷi 5104 Catukkanipāta Pāḷi 5105 Pañcakanipāta Pāḷi 5106 Chakkanipāta Pāḷi 5107 Sattakanipāta Pāḷi 5108 Aṭṭhakādinipāta Pāḷi 5109 Navakanipāta Pāḷi 5110 Dasakanipāta Pāḷi 5111 Ekādasakanipāta Pāḷi | 5201 Ekakanipāta Aṭṭhakathā 5202 Duka-tika-catukkanipāta Aṭṭhakathā 5203 Pañcaka-chakka-sattakanipāta Aṭṭhakathā 5204 Aṭṭhakādinipāta Aṭṭhakathā | 5301 Ekakanipāta Ṭīkā 5302 Duka-tika-catukkanipāta Ṭīkā 5303 Pañcaka-chakka-sattakanipāta Ṭīkā 5304 Aṭṭhakādinipāta Ṭīkā | |
| 6101 Khuddakapāṭha Pāḷi 6102 Dhammapada Pāḷi 6103 Udāna Pāḷi 6104 Itivuttaka Pāḷi 6105 Suttanipāta Pāḷi 6106 Vimānavatthu Pāḷi 6107 Petavatthu Pāḷi 6108 Theragāthā Pāḷi 6109 Therīgāthā Pāḷi 6110 Apadāna Pāḷi-1 6111 Apadāna Pāḷi-2 6112 Buddhavaṃsa Pāḷi 6113 Cariyāpiṭaka Pāḷi 6114 Jātaka Pāḷi-1 6115 Jātaka Pāḷi-2 6116 Mahāniddesa Pāḷi 6117 Cūḷaniddesa Pāḷi 6118 Paṭisambhidāmagga Pāḷi 6119 Nettippakaraṇa Pāḷi 6120 Milindapañha Pāḷi 6121 Peṭakopadesa Pāḷi | 6201 Khuddakapāṭha Aṭṭhakathā 6202 Dhammapada Aṭṭhakathā-1 6203 Dhammapada Aṭṭhakathā-2 6204 Udāna Aṭṭhakathā 6205 Itivuttaka Aṭṭhakathā 6206 Suttanipāta Aṭṭhakathā-1 6207 Suttanipāta Aṭṭhakathā-2 6208 Vimānavatthu Aṭṭhakathā 6209 Petavatthu Aṭṭhakathā 6210 Theragāthā Aṭṭhakathā-1 6211 Theragāthā Aṭṭhakathā-2 6212 Therīgāthā Aṭṭhakathā 6213 Apadāna Aṭṭhakathā-1 6214 Apadāna Aṭṭhakathā-2 6215 Buddhavaṃsa Aṭṭhakathā 6216 Cariyāpiṭaka Aṭṭhakathā 6217 Jātaka Aṭṭhakathā-1 6218 Jātaka Aṭṭhakathā-2 6219 Jātaka Aṭṭhakathā-3 6220 Jātaka Aṭṭhakathā-4 6221 Jātaka Aṭṭhakathā-5 6222 Jātaka Aṭṭhakathā-6 6223 Jātaka Aṭṭhakathā-7 6224 Mahāniddesa Aṭṭhakathā 6225 Cūḷaniddesa Aṭṭhakathā 6226 Paṭisambhidāmagga Aṭṭhakathā-1 6227 Paṭisambhidāmagga Aṭṭhakathā-2 6228 Nettippakaraṇa Aṭṭhakathā | 6301 Nettippakaraṇa Ṭīkā 6302 Nettivibhāvinī | |
| 7101 Dhammasaṅgaṇī Pāḷi 7102 Vibhaṅga Pāḷi 7103 Dhātukathā Pāḷi 7104 Puggalapaññatti Pāḷi 7105 Kathāvatthu Pāḷi 7106 Yamaka Pāḷi-1 7107 Yamaka Pāḷi-2 7108 Yamaka Pāḷi-3 7109 Paṭṭhāna Pāḷi-1 7110 Paṭṭhāna Pāḷi-2 7111 Paṭṭhāna Pāḷi-3 7112 Paṭṭhāna Pāḷi-4 7113 Paṭṭhāna Pāḷi-5 | 7201 Dhammasaṅgaṇi Aṭṭhakathā 7202 Sammohavinodanī Aṭṭhakathā 7203 Pañcapakaraṇa Aṭṭhakathā | 7301 Dhammasaṅgaṇī-mūlaṭīkā 7302 Vibhaṅga-mūlaṭīkā 7303 Pañcapakaraṇa-mūlaṭīkā 7304 Dhammasaṅgaṇī-anuṭīkā 7305 Pañcapakaraṇa-anuṭīkā 7306 Abhidhammāvatāro-nāmarūpaparicchedo 7307 Abhidhammatthasaṅgaho 7308 Abhidhammāvatāra-purāṇaṭīkā 7309 Abhidhammamātikāpāḷi | |
| Español | |||
| Pali Canon | Commentaries | Sub-commentaries | Other |
| 1101 Pārājika Pāḷi 1102 Pācittiya Pāḷi 1103 Mahāvagga Pāḷi (Vinaya) 1104 Cūḷavagga Pāḷi 1105 Parivāra Pāḷi | 1201 Pārājikakaṇḍa Aṭṭhakathā-1 1202 Pārājikakaṇḍa Aṭṭhakathā-2 1203 Pācittiya Aṭṭhakathā 1204 Mahāvagga Aṭṭhakathā (Vinaya) 1205 Cūḷavagga Aṭṭhakathā 1206 Parivāra Aṭṭhakathā | 1301 Sāratthadīpanī Ṭīkā-1 1302 Sāratthadīpanī Ṭīkā-2 1303 Sāratthadīpanī Ṭīkā-3 | 1401 Dvemātikāpāḷi 1402 Vinayasaṅgaha Aṭṭhakathā 1403 Vajirabuddhi Ṭīkā 1404 Vimativinodanī Ṭīkā-1 1405 Vimativinodanī Ṭīkā-2 1406 Vinayālaṅkāra Ṭīkā-1 1407 Vinayālaṅkāra Ṭīkā-2 1408 Kaṅkhāvitaraṇīpurāṇa Ṭīkā 1409 Vinayavinicchaya-uttaravinicchaya 1410 Vinayavinicchaya Ṭīkā-1 1411 Vinayavinicchaya Ṭīkā-2 1412 Pācityādiyojanāpāḷi 1413 Khuddasikkhā-mūlasikkhā 8401 Visuddhimagga-1 8402 Visuddhimagga-2 8403 Visuddhimagga-mahāṭīkā-1 8404 Visuddhimagga-mahāṭīkā-2 8405 Visuddhimagga nidānakathā 8406 Dīghanikāya (pu-vi) 8407 Majjhimanikāya (pu-vi) 8408 Saṃyuttanikāya (pu-vi) 8409 Aṅguttaranikāya (pu-vi) 8410 Vinayapiṭaka (pu-vi) 8411 Abhidhammapiṭaka (pu-vi) 8412 Aṭṭhakathā (pu-vi) 8413 Niruttidīpanī 8414 Paramatthadīpanī Saṅgahamahāṭīkāpāṭha 8415 Anudīpanīpāṭha 8416 Paṭṭhānuddesa dīpanīpāṭha 8417 Namakkāraṭīkā 8418 Mahāpaṇāmapāṭha 8419 Lakkhaṇāto buddhathomanāgāthā 8420 Sutavandanā 8421 Kamalāñjali 8422 Jinālaṅkāra 8423 Pajjamadhu 8424 Buddhaguṇagāthāvalī 8425 Cūḷaganthavaṃsa 8427 Sāsanavaṃsa 8426 Mahāvaṃsa 8429 Moggallānabyākaraṇaṃ 8428 Kaccāyanabyākaraṇaṃ 8430 Saddanītippakaraṇaṃ (padamālā) 8431 Saddanītippakaraṇaṃ (dhātumālā) 8432 Padarūpasiddhi 8433 Mogallānapañcikā 8434 Payogasiddhipāṭha 8435 Vuttodayapāṭha 8436 Abhidhānappadīpikāpāṭha 8437 Abhidhānappadīpikāṭīkā 8438 Subodhālaṅkārapāṭha 8439 Subodhālaṅkāraṭīkā 8440 Bālāvatāra gaṇṭhipadatthavinicchayasāra 8446 Kavidappaṇanīti 8447 Nītimañjarī 8445 Dhammanīti 8444 Mahārahanīti 8441 Lokanīti 8442 Suttantanīti 8443 Sūrassatinīti 8450 Cāṇakyanīti 8448 Naradakkhadīpanī 8449 Caturārakkhadīpanī 8451 Rasavāhinī 8452 Sīmavisodhanīpāṭha 8453 Vessantaragīti 8454 Moggallāna vuttivivaraṇapañcikā 8455 Thūpavaṃsa 8456 Dāṭhāvaṃsa 8457 Dhātupāṭhavilāsiniyā 8458 Dhātuvaṃsa 8459 Hatthavanagallavihāravaṃsa 8460 Jinacaritaya 8461 Jinavaṃsadīpaṃ 8462 Telakaṭāhagāthā 8463 Milidaṭīkā 8464 Padamañjarī 8465 Padasādhanaṃ 8466 Saddabindupakaraṇaṃ 8467 Kaccāyanadhātumañjusā 8468 Sāmantakūṭavaṇṇanā |
| 2101 Sīlakkhandhavagga Pāḷi 2102 Mahāvagga Pāḷi (Dīgha) 2103 Pāthikavagga Pāḷi | 2201 Sīlakkhandhavagga Aṭṭhakathā 2202 Mahāvagga Aṭṭhakathā (Dīgha) 2203 Pāthikavagga Aṭṭhakathā | 2301 Sīlakkhandhavagga Ṭīkā 2302 Mahāvagga Ṭīkā (Dīgha) 2303 Pāthikavagga Ṭīkā 2304 Sīlakkhandhavagga-abhinavaṭīkā-1 2305 Sīlakkhandhavagga-abhinavaṭīkā-2 | |
| 3101 Mūlapaṇṇāsa Pāḷi 3102 Majjhimapaṇṇāsa Pāḷi 3103 Uparipaṇṇāsa Pāḷi | 3201 Mūlapaṇṇāsa Aṭṭhakathā-1 3202 Mūlapaṇṇāsa Aṭṭhakathā-2 3203 Majjhimapaṇṇāsa Aṭṭhakathā 3204 Uparipaṇṇāsa Aṭṭhakathā | 3301 Mūlapaṇṇāsa Ṭīkā 3302 Majjhimapaṇṇāsa Ṭīkā 3303 Uparipaṇṇāsa Ṭīkā | |
| 4101 Sagāthāvagga Pāḷi 4102 Nidānavagga Pāḷi 4103 Khandhavagga Pāḷi 4104 Saḷāyatanavagga Pāḷi 4105 Mahāvagga Pāḷi (Saṃyutta) | 4201 Sagāthāvagga Aṭṭhakathā 4202 Nidānavagga Aṭṭhakathā 4203 Khandhavagga Aṭṭhakathā 4204 Saḷāyatanavagga Aṭṭhakathā 4205 Mahāvagga Aṭṭhakathā (Saṃyutta) | 4301 Sagāthāvagga Ṭīkā 4302 Nidānavagga Ṭīkā 4303 Khandhavagga Ṭīkā 4304 Saḷāyatanavagga Ṭīkā 4305 Mahāvagga Ṭīkā (Saṃyutta) | |
| 5101 Ekakanipāta Pāḷi 5102 Dukanipāta Pāḷi 5103 Tikanipāta Pāḷi 5104 Catukkanipāta Pāḷi 5105 Pañcakanipāta Pāḷi 5106 Chakkanipāta Pāḷi 5107 Sattakanipāta Pāḷi 5108 Aṭṭhakādinipāta Pāḷi 5109 Navakanipāta Pāḷi 5110 Dasakanipāta Pāḷi 5111 Ekādasakanipāta Pāḷi | 5201 Ekakanipāta Aṭṭhakathā 5202 Duka-tika-catukkanipāta Aṭṭhakathā 5203 Pañcaka-chakka-sattakanipāta Aṭṭhakathā 5204 Aṭṭhakādinipāta Aṭṭhakathā | 5301 Ekakanipāta Ṭīkā 5302 Duka-tika-catukkanipāta Ṭīkā 5303 Pañcaka-chakka-sattakanipāta Ṭīkā 5304 Aṭṭhakādinipāta Ṭīkā | |
| 6101 Khuddakapāṭha Pāḷi 6102 Dhammapada Pāḷi 6103 Udāna Pāḷi 6104 Itivuttaka Pāḷi 6105 Suttanipāta Pāḷi 6106 Vimānavatthu Pāḷi 6107 Petavatthu Pāḷi 6108 Theragāthā Pāḷi 6109 Therīgāthā Pāḷi 6110 Apadāna Pāḷi-1 6111 Apadāna Pāḷi-2 6112 Buddhavaṃsa Pāḷi 6113 Cariyāpiṭaka Pāḷi 6114 Jātaka Pāḷi-1 6115 Jātaka Pāḷi-2 6116 Mahāniddesa Pāḷi 6117 Cūḷaniddesa Pāḷi 6118 Paṭisambhidāmagga Pāḷi 6119 Nettippakaraṇa Pāḷi 6120 Milindapañha Pāḷi 6121 Peṭakopadesa Pāḷi | 6201 Khuddakapāṭha Aṭṭhakathā 6202 Dhammapada Aṭṭhakathā-1 6203 Dhammapada Aṭṭhakathā-2 6204 Udāna Aṭṭhakathā 6205 Itivuttaka Aṭṭhakathā 6206 Suttanipāta Aṭṭhakathā-1 6207 Suttanipāta Aṭṭhakathā-2 6208 Vimānavatthu Aṭṭhakathā 6209 Petavatthu Aṭṭhakathā 6210 Theragāthā Aṭṭhakathā-1 6211 Theragāthā Aṭṭhakathā-2 6212 Therīgāthā Aṭṭhakathā 6213 Apadāna Aṭṭhakathā-1 6214 Apadāna Aṭṭhakathā-2 6215 Buddhavaṃsa Aṭṭhakathā 6216 Cariyāpiṭaka Aṭṭhakathā 6217 Jātaka Aṭṭhakathā-1 6218 Jātaka Aṭṭhakathā-2 6219 Jātaka Aṭṭhakathā-3 6220 Jātaka Aṭṭhakathā-4 6221 Jātaka Aṭṭhakathā-5 6222 Jātaka Aṭṭhakathā-6 6223 Jātaka Aṭṭhakathā-7 6224 Mahāniddesa Aṭṭhakathā 6225 Cūḷaniddesa Aṭṭhakathā 6226 Paṭisambhidāmagga Aṭṭhakathā-1 6227 Paṭisambhidāmagga Aṭṭhakathā-2 6228 Nettippakaraṇa Aṭṭhakathā | 6301 Nettippakaraṇa Ṭīkā 6302 Nettivibhāvinī | |
| 7101 Dhammasaṅgaṇī Pāḷi 7102 Vibhaṅga Pāḷi 7103 Dhātukathā Pāḷi 7104 Puggalapaññatti Pāḷi 7105 Kathāvatthu Pāḷi 7106 Yamaka Pāḷi-1 7107 Yamaka Pāḷi-2 7108 Yamaka Pāḷi-3 7109 Paṭṭhāna Pāḷi-1 7110 Paṭṭhāna Pāḷi-2 7111 Paṭṭhāna Pāḷi-3 7112 Paṭṭhāna Pāḷi-4 7113 Paṭṭhāna Pāḷi-5 | 7201 Dhammasaṅgaṇi Aṭṭhakathā 7202 Sammohavinodanī Aṭṭhakathā 7203 Pañcapakaraṇa Aṭṭhakathā | 7301 Dhammasaṅgaṇī-mūlaṭīkā 7302 Vibhaṅga-mūlaṭīkā 7303 Pañcapakaraṇa-mūlaṭīkā 7304 Dhammasaṅgaṇī-anuṭīkā 7305 Pañcapakaraṇa-anuṭīkā 7306 Abhidhammāvatāro-nāmarūpaparicchedo 7307 Abhidhammatthasaṅgaho 7308 Abhidhammāvatāra-purāṇaṭīkā 7309 Abhidhammamātikāpāḷi | |
| แบบไทย | |||
| บาลีแคน | ข้อคิดเห็น | คำอธิบายย่อย | อื่น |
| 1101 Pārājika Pāḷi 1102 Pācittiya Pāḷi 1103 Mahāvagga Pāḷi (Vinaya) 1104 Cūḷavagga Pāḷi 1105 Parivāra Pāḷi | 1201 Pārājikakaṇḍa Aṭṭhakathā-1 1202 Pārājikakaṇḍa Aṭṭhakathā-2 1203 Pācittiya Aṭṭhakathā 1204 Mahāvagga Aṭṭhakathā (Vinaya) 1205 Cūḷavagga Aṭṭhakathā 1206 Parivāra Aṭṭhakathā | 1301 Sāratthadīpanī Ṭīkā-1 1302 Sāratthadīpanī Ṭīkā-2 1303 Sāratthadīpanī Ṭīkā-3 | 1401 Dvemātikāpāḷi 1402 Vinayasaṅgaha Aṭṭhakathā 1403 Vajirabuddhi Ṭīkā 1404 Vimativinodanī Ṭīkā-1 1405 Vimativinodanī Ṭīkā-2 1406 Vinayālaṅkāra Ṭīkā-1 1407 Vinayālaṅkāra Ṭīkā-2 1408 Kaṅkhāvitaraṇīpurāṇa Ṭīkā 1409 Vinayavinicchaya-uttaravinicchaya 1410 Vinayavinicchaya Ṭīkā-1 1411 Vinayavinicchaya Ṭīkā-2 1412 Pācityādiyojanāpāḷi 1413 Khuddasikkhā-mūlasikkhā 8401 Visuddhimagga-1 8402 Visuddhimagga-2 8403 Visuddhimagga-mahāṭīkā-1 8404 Visuddhimagga-mahāṭīkā-2 8405 Visuddhimagga nidānakathā 8406 Dīghanikāya (pu-vi) 8407 Majjhimanikāya (pu-vi) 8408 Saṃyuttanikāya (pu-vi) 8409 Aṅguttaranikāya (pu-vi) 8410 Vinayapiṭaka (pu-vi) 8411 Abhidhammapiṭaka (pu-vi) 8412 Aṭṭhakathā (pu-vi) 8413 Niruttidīpanī 8414 Paramatthadīpanī Saṅgahamahāṭīkāpāṭha 8415 Anudīpanīpāṭha 8416 Paṭṭhānuddesa dīpanīpāṭha 8417 Namakkāraṭīkā 8418 Mahāpaṇāmapāṭha 8419 Lakkhaṇāto buddhathomanāgāthā 8420 Sutavandanā 8421 Kamalāñjali 8422 Jinālaṅkāra 8423 Pajjamadhu 8424 Buddhaguṇagāthāvalī 8425 Cūḷaganthavaṃsa 8427 Sāsanavaṃsa 8426 Mahāvaṃsa 8429 Moggallānabyākaraṇaṃ 8428 Kaccāyanabyākaraṇaṃ 8430 Saddanītippakaraṇaṃ (padamālā) 8431 Saddanītippakaraṇaṃ (dhātumālā) 8432 Padarūpasiddhi 8433 Mogallānapañcikā 8434 Payogasiddhipāṭha 8435 Vuttodayapāṭha 8436 Abhidhānappadīpikāpāṭha 8437 Abhidhānappadīpikāṭīkā 8438 Subodhālaṅkārapāṭha 8439 Subodhālaṅkāraṭīkā 8440 Bālāvatāra gaṇṭhipadatthavinicchayasāra 8446 Kavidappaṇanīti 8447 Nītimañjarī 8445 Dhammanīti 8444 Mahārahanīti 8441 Lokanīti 8442 Suttantanīti 8443 Sūrassatinīti 8450 Cāṇakyanīti 8448 Naradakkhadīpanī 8449 Caturārakkhadīpanī 8451 Rasavāhinī 8452 Sīmavisodhanīpāṭha 8453 Vessantaragīti 8454 Moggallāna vuttivivaraṇapañcikā 8455 Thūpavaṃsa 8456 Dāṭhāvaṃsa 8457 Dhātupāṭhavilāsiniyā 8458 Dhātuvaṃsa 8459 Hatthavanagallavihāravaṃsa 8460 Jinacaritaya 8461 Jinavaṃsadīpaṃ 8462 Telakaṭāhagāthā 8463 Milidaṭīkā 8464 Padamañjarī 8465 Padasādhanaṃ 8466 Saddabindupakaraṇaṃ 8467 Kaccāyanadhātumañjusā 8468 Sāmantakūṭavaṇṇanā |
| 2101 Sīlakkhandhavagga Pāḷi 2102 Mahāvagga Pāḷi (Dīgha) 2103 Pāthikavagga Pāḷi | 2201 Sīlakkhandhavagga Aṭṭhakathā 2202 Mahāvagga Aṭṭhakathā (Dīgha) 2203 Pāthikavagga Aṭṭhakathā | 2301 Sīlakkhandhavagga Ṭīkā 2302 Mahāvagga Ṭīkā (Dīgha) 2303 Pāthikavagga Ṭīkā 2304 Sīlakkhandhavagga-abhinavaṭīkā-1 2305 Sīlakkhandhavagga-abhinavaṭīkā-2 | |
| 3101 Mūlapaṇṇāsa Pāḷi 3102 Majjhimapaṇṇāsa Pāḷi 3103 Uparipaṇṇāsa Pāḷi | 3201 Mūlapaṇṇāsa Aṭṭhakathā-1 3202 Mūlapaṇṇāsa Aṭṭhakathā-2 3203 Majjhimapaṇṇāsa Aṭṭhakathā 3204 Uparipaṇṇāsa Aṭṭhakathā | 3301 Mūlapaṇṇāsa Ṭīkā 3302 Majjhimapaṇṇāsa Ṭīkā 3303 Uparipaṇṇāsa Ṭīkā | |
| 4101 Sagāthāvagga Pāḷi 4102 Nidānavagga Pāḷi 4103 Khandhavagga Pāḷi 4104 Saḷāyatanavagga Pāḷi 4105 Mahāvagga Pāḷi (Saṃyutta) | 4201 Sagāthāvagga Aṭṭhakathā 4202 Nidānavagga Aṭṭhakathā 4203 Khandhavagga Aṭṭhakathā 4204 Saḷāyatanavagga Aṭṭhakathā 4205 Mahāvagga Aṭṭhakathā (Saṃyutta) | 4301 Sagāthāvagga Ṭīkā 4302 Nidānavagga Ṭīkā 4303 Khandhavagga Ṭīkā 4304 Saḷāyatanavagga Ṭīkā 4305 Mahāvagga Ṭīkā (Saṃyutta) | |
| 5101 Ekakanipāta Pāḷi 5102 Dukanipāta Pāḷi 5103 Tikanipāta Pāḷi 5104 Catukkanipāta Pāḷi 5105 Pañcakanipāta Pāḷi 5106 Chakkanipāta Pāḷi 5107 Sattakanipāta Pāḷi 5108 Aṭṭhakādinipāta Pāḷi 5109 Navakanipāta Pāḷi 5110 Dasakanipāta Pāḷi 5111 Ekādasakanipāta Pāḷi | 5201 Ekakanipāta Aṭṭhakathā 5202 Duka-tika-catukkanipāta Aṭṭhakathā 5203 Pañcaka-chakka-sattakanipāta Aṭṭhakathā 5204 Aṭṭhakādinipāta Aṭṭhakathā | 5301 Ekakanipāta Ṭīkā 5302 Duka-tika-catukkanipāta Ṭīkā 5303 Pañcaka-chakka-sattakanipāta Ṭīkā 5304 Aṭṭhakādinipāta Ṭīkā | |
| 6101 Khuddakapāṭha Pāḷi 6102 Dhammapada Pāḷi 6103 Udāna Pāḷi 6104 Itivuttaka Pāḷi 6105 Suttanipāta Pāḷi 6106 Vimānavatthu Pāḷi 6107 Petavatthu Pāḷi 6108 Theragāthā Pāḷi 6109 Therīgāthā Pāḷi 6110 Apadāna Pāḷi-1 6111 Apadāna Pāḷi-2 6112 Buddhavaṃsa Pāḷi 6113 Cariyāpiṭaka Pāḷi 6114 Jātaka Pāḷi-1 6115 Jātaka Pāḷi-2 6116 Mahāniddesa Pāḷi 6117 Cūḷaniddesa Pāḷi 6118 Paṭisambhidāmagga Pāḷi 6119 Nettippakaraṇa Pāḷi 6120 Milindapañha Pāḷi 6121 Peṭakopadesa Pāḷi | 6201 Khuddakapāṭha Aṭṭhakathā 6202 Dhammapada Aṭṭhakathā-1 6203 Dhammapada Aṭṭhakathā-2 6204 Udāna Aṭṭhakathā 6205 Itivuttaka Aṭṭhakathā 6206 Suttanipāta Aṭṭhakathā-1 6207 Suttanipāta Aṭṭhakathā-2 6208 Vimānavatthu Aṭṭhakathā 6209 Petavatthu Aṭṭhakathā 6210 Theragāthā Aṭṭhakathā-1 6211 Theragāthā Aṭṭhakathā-2 6212 Therīgāthā Aṭṭhakathā 6213 Apadāna Aṭṭhakathā-1 6214 Apadāna Aṭṭhakathā-2 6215 Buddhavaṃsa Aṭṭhakathā 6216 Cariyāpiṭaka Aṭṭhakathā 6217 Jātaka Aṭṭhakathā-1 6218 Jātaka Aṭṭhakathā-2 6219 Jātaka Aṭṭhakathā-3 6220 Jātaka Aṭṭhakathā-4 6221 Jātaka Aṭṭhakathā-5 6222 Jātaka Aṭṭhakathā-6 6223 Jātaka Aṭṭhakathā-7 6224 Mahāniddesa Aṭṭhakathā 6225 Cūḷaniddesa Aṭṭhakathā 6226 Paṭisambhidāmagga Aṭṭhakathā-1 6227 Paṭisambhidāmagga Aṭṭhakathā-2 6228 Nettippakaraṇa Aṭṭhakathā | 6301 Nettippakaraṇa Ṭīkā 6302 Nettivibhāvinī | |
| 7101 Dhammasaṅgaṇī Pāḷi 7102 Vibhaṅga Pāḷi 7103 Dhātukathā Pāḷi 7104 Puggalapaññatti Pāḷi 7105 Kathāvatthu Pāḷi 7106 Yamaka Pāḷi-1 7107 Yamaka Pāḷi-2 7108 Yamaka Pāḷi-3 7109 Paṭṭhāna Pāḷi-1 7110 Paṭṭhāna Pāḷi-2 7111 Paṭṭhāna Pāḷi-3 7112 Paṭṭhāna Pāḷi-4 7113 Paṭṭhāna Pāḷi-5 | 7201 Dhammasaṅgaṇi Aṭṭhakathā 7202 Sammohavinodanī Aṭṭhakathā 7203 Pañcapakaraṇa Aṭṭhakathā | 7301 Dhammasaṅgaṇī-mūlaṭīkā 7302 Vibhaṅga-mūlaṭīkā 7303 Pañcapakaraṇa-mūlaṭīkā 7304 Dhammasaṅgaṇī-anuṭīkā 7305 Pañcapakaraṇa-anuṭīkā 7306 Abhidhammāvatāro-nāmarūpaparicchedo 7307 Abhidhammatthasaṅgaho 7308 Abhidhammāvatāra-purāṇaṭīkā 7309 Abhidhammamātikāpāḷi | |
| Tiếng Việt | |||
| Kinh điển Pali | Chú giải | Phụ chú giải | Khác |
| 1101 Pārājika Pāḷi 1102 Pācittiya Pāḷi 1103 Mahāvagga Pāḷi (Tạng Luật) 1104 Cūḷavagga Pāḷi 1105 Parivāra Pāḷi | 1201 Chú Giải Pārājikakaṇḍa - 1 1202 Chú Giải Pārājikakaṇḍa - 2 1203 Chú Giải Pācittiya 1204 Chú Giải Mahāvagga (Tạng Luật) 1205 Chú Giải Cūḷavagga 1206 Chú Giải Parivāra | 1301 Phụ Chú Giải Sāratthadīpanī - 1 1302 Phụ Chú Giải Sāratthadīpanī - 2 1303 Phụ Chú Giải Sāratthadīpanī - 3 | 1401 Dvemātikāpāḷi 1402 Chú Giải Vinayasaṅgaha 1403 Phụ Chú Giải Vajirabuddhi 1404 Phụ Chú Giải Vimativinodanī - 1 1405 Phụ Chú Giải Vimativinodanī - 2 1406 Phụ Chú Giải Vinayālaṅkāra - 1 1407 Phụ Chú Giải Vinayālaṅkāra - 2 1408 Phụ Chú Giải Kaṅkhāvitaraṇīpurāṇa 1409 Vinayavinicchaya-uttaravinicchaya 1410 Phụ Chú Giải Vinayavinicchaya - 1 1411 Phụ Chú Giải Vinayavinicchaya - 2 1412 Pācityādiyojanāpāḷi 1413 Khuddasikkhā-mūlasikkhā 8401 Thanh Tịnh Đạo - 1 8402 Thanh Tịnh Đạo - 2 8403 Đại Phụ Chú Giải Thanh Tịnh Đạo - 1 8404 Đại Phụ Chú Giải Thanh Tịnh Đạo - 2 8405 Lời Tựa Thanh Tịnh Đạo 8406 Trường Bộ Kinh (Vấn Đáp) 8407 Trung Bộ Kinh (Vấn Đáp) 8408 Tương Ưng Bộ Kinh (Vấn Đáp) 8409 Tăng Chi Bộ Kinh (Vấn Đáp) 8410 Tạng Luật (Vấn Đáp) 8411 Tạng Vi Diệu Pháp (Vấn Đáp) 8412 Chú Giải (Vấn Đáp) 8413 Niruttidīpanī 8414 Paramatthadīpanī Saṅgahamahāṭīkāpāṭha 8415 Anudīpanīpāṭha 8416 Paṭṭhānuddesa dīpanīpāṭha 8417 Phụ Chú Giải Namakkāra 8418 Mahāpaṇāmapāṭha 8419 Lakkhaṇāto buddhathomanāgāthā 8420 Sutavandanā 8421 Kamalāñjali 8422 Jinālaṅkāra 8423 Pajjamadhu 8424 Buddhaguṇagāthāvalī 8425 Cūḷaganthavaṃsa 8426 Mahāvaṃsa 8427 Sāsanavaṃsa 8428 Kaccāyanabyākaraṇaṃ 8429 Moggallānabyākaraṇaṃ 8430 Saddanītippakaraṇaṃ (padamālā) 8431 Saddanītippakaraṇaṃ (dhātumālā) 8432 Padarūpasiddhi 8433 Mogallānapañcikā 8434 Payogasiddhipāṭha 8435 Vuttodayapāṭha 8436 Abhidhānappadīpikāpāṭha 8437 Phụ Chú Giải Abhidhānappadīpikā 8438 Subodhālaṅkārapāṭha 8439 Phụ Chú Giải Subodhālaṅkāra 8440 Bālāvatāra gaṇṭhipadatthavinicchayasāra 8441 Lokanīti 8442 Suttantanīti 8443 Sūrassatinīti 8444 Mahārahanīti 8445 Dhammanīti 8446 Kavidappaṇanīti 8447 Nītimañjarī 8448 Naradakkhadīpanī 8449 Caturārakkhadīpanī 8450 Cāṇakyanīti 8451 Rasavāhinī 8452 Sīmavisodhanīpāṭha 8453 Vessantaragīti 8454 Moggallāna vuttivivaraṇapañcikā 8455 Thūpavaṃsa 8456 Dāṭhāvaṃsa 8457 Dhātupāṭhavilāsiniyā 8458 Dhātuvaṃsa 8459 Hatthavanagallavihāravaṃsa 8460 Jinacaritaya 8461 Jinavaṃsadīpaṃ 8462 Telakaṭāhagāthā 8463 Phụ Chú Giải Milinda 8464 Padamañjarī 8465 Padasādhanaṃ 8466 Saddabindupakaraṇaṃ 8467 Kaccāyanadhātumañjusā 8468 Sāmantakūṭavaṇṇanā |
| 2101 Sīlakkhandhavagga Pāḷi 2102 Mahāvagga Pāḷi (Trường Bộ) 2103 Pāthikavagga Pāḷi | 2201 Chú Giải Sīlakkhandhavagga 2202 Chú Giải Mahāvagga (Trường Bộ) 2203 Chú Giải Pāthikavagga | 2301 Phụ Chú Giải Sīlakkhandhavagga 2302 Phụ Chú Giải Mahāvagga (Trường Bộ) 2303 Phụ Chú Giải Pāthikavagga 2304 Phụ Chú Giải Mới Sīlakkhandhavagga - 1 2305 Phụ Chú Giải Mới Sīlakkhandhavagga - 2 | |
| 3101 Mūlapaṇṇāsa Pāḷi 3102 Majjhimapaṇṇāsa Pāḷi 3103 Uparipaṇṇāsa Pāḷi | 3201 Chú Giải Mūlapaṇṇāsa - 1 3202 Chú Giải Mūlapaṇṇāsa - 2 3203 Chú Giải Majjhimapaṇṇāsa 3204 Chú Giải Uparipaṇṇāsa | 3301 Phụ Chú Giải Mūlapaṇṇāsa 3302 Phụ Chú Giải Majjhimapaṇṇāsa 3303 Phụ Chú Giải Uparipaṇṇāsa | |
| 4101 Sagāthāvagga Pāḷi 4102 Nidānavagga Pāḷi 4103 Khandhavagga Pāḷi 4104 Saḷāyatanavagga Pāḷi 4105 Mahāvagga Pāḷi (Tương Ưng Bộ) | 4201 Chú Giải Sagāthāvagga 4202 Chú Giải Nidānavagga 4203 Chú Giải Khandhavagga 4204 Chú Giải Saḷāyatanavagga 4205 Chú Giải Mahāvagga (Tương Ưng Bộ) | 4301 Phụ Chú Giải Sagāthāvagga 4302 Phụ Chú Giải Nidānavagga 4303 Phụ Chú Giải Khandhavagga 4304 Phụ Chú Giải Saḷāyatanavagga 4305 Phụ Chú Giải Mahāvagga (Tương Ưng Bộ) | |
| 5101 Ekakanipāta Pāḷi 5102 Dukanipāta Pāḷi 5103 Tikanipāta Pāḷi 5104 Catukkanipāta Pāḷi 5105 Pañcakanipāta Pāḷi 5106 Chakkanipāta Pāḷi 5107 Sattakanipāta Pāḷi 5108 Aṭṭhakādinipāta Pāḷi 5109 Navakanipāta Pāḷi 5110 Dasakanipāta Pāḷi 5111 Ekādasakanipāta Pāḷi | 5201 Chú Giải Ekakanipāta 5202 Chú Giải Duka-tika-catukkanipāta 5203 Chú Giải Pañcaka-chakka-sattakanipāta 5204 Chú Giải Aṭṭhakādinipāta | 5301 Phụ Chú Giải Ekakanipāta 5302 Phụ Chú Giải Duka-tika-catukkanipāta 5303 Phụ Chú Giải Pañcaka-chakka-sattakanipāta 5304 Phụ Chú Giải Aṭṭhakādinipāta | |
| 6101 Khuddakapāṭha Pāḷi 6102 Dhammapada Pāḷi 6103 Udāna Pāḷi 6104 Itivuttaka Pāḷi 6105 Suttanipāta Pāḷi 6106 Vimānavatthu Pāḷi 6107 Petavatthu Pāḷi 6108 Theragāthā Pāḷi 6109 Therīgāthā Pāḷi 6110 Apadāna Pāḷi - 1 6111 Apadāna Pāḷi - 2 6112 Buddhavaṃsa Pāḷi 6113 Cariyāpiṭaka Pāḷi 6114 Jātaka Pāḷi - 1 6115 Jātaka Pāḷi - 2 6116 Mahāniddesa Pāḷi 6117 Cūḷaniddesa Pāḷi 6118 Paṭisambhidāmagga Pāḷi 6119 Nettippakaraṇa Pāḷi 6120 Milindapañha Pāḷi 6121 Peṭakopadesa Pāḷi | 6201 Chú Giải Khuddakapāṭha 6202 Chú Giải Dhammapada - 1 6203 Chú Giải Dhammapada - 2 6204 Chú Giải Udāna 6205 Chú Giải Itivuttaka 6206 Chú Giải Suttanipāta - 1 6207 Chú Giải Suttanipāta - 2 6208 Chú Giải Vimānavatthu 6209 Chú Giải Petavatthu 6210 Chú Giải Theragāthā - 1 6211 Chú Giải Theragāthā - 2 6212 Chú Giải Therīgāthā 6213 Chú Giải Apadāna - 1 6214 Chú Giải Apadāna - 2 6215 Chú Giải Buddhavaṃsa 6216 Chú Giải Cariyāpiṭaka 6217 Chú Giải Jātaka - 1 6218 Chú Giải Jātaka - 2 6219 Chú Giải Jātaka - 3 6220 Chú Giải Jātaka - 4 6221 Chú Giải Jātaka - 5 6222 Chú Giải Jātaka - 6 6223 Chú Giải Jātaka - 7 6224 Chú Giải Mahāniddesa 6225 Chú Giải Cūḷaniddesa 6226 Chú Giải Paṭisambhidāmagga - 1 6227 Chú Giải Paṭisambhidāmagga - 2 6228 Chú Giải Nettippakaraṇa | 6301 Phụ Chú Giải Nettippakaraṇa 6302 Nettivibhāvinī | |
| 7101 Dhammasaṅgaṇī Pāḷi 7102 Vibhaṅga Pāḷi 7103 Dhātukathā Pāḷi 7104 Puggalapaññatti Pāḷi 7105 Kathāvatthu Pāḷi 7106 Yamaka Pāḷi - 1 7107 Yamaka Pāḷi - 2 7108 Yamaka Pāḷi - 3 7109 Paṭṭhāna Pāḷi - 1 7110 Paṭṭhāna Pāḷi - 2 7111 Paṭṭhāna Pāḷi - 3 7112 Paṭṭhāna Pāḷi - 4 7113 Paṭṭhāna Pāḷi - 5 | 7201 Chú Giải Dhammasaṅgaṇi 7202 Chú Giải Sammohavinodanī 7203 Chú Giải Pañcapakaraṇa | 7301 Phụ Chú Giải Gốc Dhammasaṅgaṇī 7302 Phụ Chú Giải Gốc Vibhaṅga 7303 Phụ Chú Giải Gốc Pañcapakaraṇa 7304 Phụ Chú Giải Tiếp Theo Dhammasaṅgaṇī 7305 Phụ Chú Giải Tiếp Theo Pañcapakaraṇa 7306 Abhidhammāvatāro-nāmarūpaparicchedo 7307 Abhidhammatthasaṅgaho 7308 Phụ Chú Giải Cổ Điển Abhidhammāvatāra 7309 Abhidhammamātikāpāḷi | |